Ukrainas premjerministru uzskaitījums

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.11</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Ukrainas premjerministru uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2149</id>
    <revision>
      <id>4495241</id>
      <parentid>4328285</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T14:34:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 30px Ukraina (1991—pašlaik) 30px */</comment>
      <origin>4495241</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20004" sha1="feekyncl7w8x1h2lcgvj8prk7gt5tby" xml:space="preserve">'''Ukrainas premjerministrs''' ({{val|uk|Прем'єр-міністр України}}) ir [[Ukraina]]s [[Ukrainas valdība|valdības]] vadītājs. Šis ir Ukrainas premjerministru saraksts.

== Premjerministru uzskaitījums ==
=== [[Attēls:Flag of Ukraine.svg|30px]] [[Ukrainas Tautas Republika]] (1917 — 1918; 1918 — 1921) [[Attēls:Coat of Arms of UNR.svg|30px]] ===
{{colbegin|3}}
{{legend| #CE0000 | [[Ukrainas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #2E8B57 | [[Ukrainas Demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #ED1B34 | [[Ukrainas Sociālistu revolucionāru partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot;| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis — miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/piederība !!  Piezīmes
|-
|colspan=&quot;7&quot; bgcolor=&quot;lightgrey&quot; align=center| '''Generālsekretariāta priekšsēdētāji'''
|-
| style=&quot;background: #CE0000| || '''1.''' || [[Attēls:Vynnychenko.jpg|80px]] || '''[[Volodimirs Vinničenko]]''' &lt;br /&gt; ''Володимир Винниченко'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1880–1951)&lt;/small&gt;|| [[1917]]. gada [[28. jūnijs]] — [[26. augusts]] || [[Ukrainas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #2E8B57| || '''2.''' || [[Attēls:Dmytro Doroshenko.jpg|80px]] || '''[[Dmitro Dorošenko]]''' &lt;br /&gt; ''Дмитро Дорошенко'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1882–1951)&lt;/small&gt;|| [[1917]]. gada [[27. augusts]] — [[31. augusts]] || [[Ukrainas Demokrātiskā partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #CE0000| || '''(1).''' || [[Attēls:Vynnychenko.jpg|80px]] || '''[[Volodimirs Vinničenko]]''' &lt;br /&gt; ''Володимир Винниченко'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1880–1951)&lt;/small&gt;|| [[1917]]. gada [[3. septembris]] — [[1918]]. gada [[22. janvāris]] || [[Ukrainas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] || 2. reize
|-
| colspan=&quot;7&quot; bgcolor=&quot;lightgrey&quot; align=center| '''Ministru padomes priekšsēdētāji'''
|-
| style=&quot;background: #ED1B34| || '''3.''' || [[Attēls:Голубович Всеволод Олександрович.jpg|80px]] || '''[[Vsevolods Holubovičs]]''' &lt;br /&gt; ''Всеволод Голубович'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1885–1939)&lt;/small&gt;|| [[1918]]. gada [[31. janvāris]] — [[29. aprīlis]] || [[Ukrainas Sociālistu revolucionāru partija]] ||
|-
| colspan=&quot;7&quot; bgcolor=&quot;lightgrey&quot; align=center| ''Ukrainas Tautas Republika uz laiku likvidēta''&lt;br /&gt;'''Ministru padomes priekšsēdētāji'''
|-
| style=&quot;background: #CE0000| || '''4.''' || [[Attēls:Volodymyr Chekhivsky.png|80px]] || '''[[Volodimirs Čehivskis]]''' &lt;br /&gt; ''Володимир Чехівський'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1876–1937)&lt;/small&gt;|| [[1918]]. gada [[26. decembris]] — [[1919]]. gada [[13. februāris]] || [[Ukrainas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''5.''' || [[Attēls:Serhiy Ostapenko.jpg|80px]] || '''[[Serhijs Ostapenko]]''' &lt;br /&gt; ''Сергій Остапенко'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1881–1937)&lt;/small&gt;|| [[1919]]. gada [[13. februāris]] — [[9. aprīlis]] || Neatkarīgais || 
|-
| style=&quot;background: #CE0000| || '''6.''' || [[Attēls:Martos Borys.jpg|80px]] || '''[[Boriss Martoss]]''' &lt;br /&gt; ''Борис Мартос'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1879–1977)&lt;/small&gt;|| [[1919]]. gada [[9. aprīlis]] — [[27. augusts]] || [[Ukrainas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #CE0000| || '''7.''' || [[Attēls:Mazepa Isaak.jpg|80px]] || '''[[Īzaks Mazepa]]''' &lt;br /&gt; ''Ісаак Мазепа'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1884–1952)&lt;/small&gt;|| [[1919]]. gada [[27. augusts]] — [[1920]]. gada [[26. maijs]] || [[Ukrainas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] || 
|-
|colspan=&quot;7&quot; bgcolor=&quot;lightgrey&quot; align=center| '''Generālsekretariāta priekšsēdētāji'''
|-
| style=&quot;background: #2E8B57| || '''8.''' || [[Attēls:Coin of Ukraine Prokopovych R.jpg|80px]] || '''[[Vjačeslavs Prokopovičs]]''' &lt;br /&gt; ''В'ячеслав Прокопович'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1881–1942)&lt;/small&gt;|| [[1920]]. gada [[26. maijs]] — [[1921]]. gada [[18. marts]] || [[Ukrainas Demokrātiskā partija]] ||
|-
| colspan=&quot;7&quot; bgcolor=&quot;lightgrey&quot; align=center| ''Ukrainas Tautas Republika likvidēta''
|}

=== [[Attēls:Flag of Ukraine.svg|30px]] [[Ukrainas Valsts]] (1918) [[Attēls:Coat of arms of the Ukrainian State.svg|30px]] ===
{{colbegin|3}}
{{legend| #0080FF | [[Konstitucionālā demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #0000FF | [[17. oktobra savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot;| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis — miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/piederība !!  Piezīmes
|-
|colspan=&quot;7&quot; bgcolor=&quot;lightgrey&quot; align=center| '''Ministru padomes priekšsēdētāji'''
|-
| style=&quot;background: #0080FF| || '''1.''' || [[Attēls:Mykola Vasylenko.jpg|80px]] || '''[[Mikola Vasiļenko]]''' &lt;br /&gt; ''Микола Василенко'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1866–1935)&lt;/small&gt;|| [[1918]]. gada [[30. aprīlis]] — [[4. maijs]] || [[Konstitucionālā demokrātiskā partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #0000FF| || '''2.''' || [[Attēls:Федір Лизогуб.jpg|80px]] || '''[[Fedirs Lizohubs]]''' &lt;br /&gt; ''Федір Лизогуб'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1851–1928)&lt;/small&gt;|| [[1918]]. gada [[4. maijs]] — [[14. novembris]] || [[17. oktobra savienība]] || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''3.''' || [[Attēls:Sergey Nikolaevich Gerbel.jpg|80px]] || '''[[Serhijs Herbeļs]]''' &lt;br /&gt; ''Сергій Гербель'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1856–1936)&lt;/small&gt;|| [[1918]]. gada [[14. novembris]] — [[14. decembris]] || Neatkarīgais || 
|-
| colspan=&quot;7&quot; bgcolor=&quot;lightgrey&quot; align=center| ''Ukrainas Valsts likvidēta''
|}

&lt;!-- ŠĪM SADAĻĀM BŪTU JĀVEIDO ATSEVIŠĶS RAKSTS --&gt;
&lt;!--
== [[Ukrainas Tautas Republika]] trimdā (1921-1992) ==
=== Premjerministrs (Prāga) ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;100%&quot;
!width=&quot;1%&quot;|
!width=&quot;20%&quot;|Vārds
!width=&quot;22%&quot;|Stājās amatā
!width=&quot;22%&quot;|Pameta amatu
!width=&quot;40%&quot;|Piezīmes
|-
| 1 || [[Andrijs Livickis]] || {{dat|1918|11|20|N}} || [[1921]]. gads ||
|-
| 2 || [[Pipils Pilipčuks]] || [[1921]]. gads || [[1922]]. gads ||
|-
| 3 || [[Andrijs Livickis]] || [[1922]]. gads || [[1926]]. gads ||
|-
| 4 || [[Vjačeslavs Prokopovičs]] || [[1926]]. gads || {{dat|1942|6|7|N}} ||
|-
| 5 || [[Oleksandrs Šuļhjins]] || [[1942]]. gads || [[1944]]. gads ||
|-
| 6 || [[Andrijs Jakovļivs]] || [[1944]]. gads || [[1945]]. gads || pagaidu premjerministrs
|}

=== Premjerministrs (Minhene) ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;100%&quot;
!width=&quot;1%&quot;|
!width=&quot;20%&quot;|Vārds
!width=&quot;22%&quot;|Stājās amatā
!width=&quot;22%&quot;|Pameta amatu
!width=&quot;40%&quot;|Piezīmes
|-
| 1 || [[Kosts Pankivskis]] || [[1945]]. gads || [[1948]]. gads ||
|-
| 2 || [[Īzaks Mazepa]] || [[1948]]. gads || {{dat|1952|3|18|N}} ||
|-
| 3 || [[Stepans Barans]] || [[1952]]. gads || {{dat|1953|6|4|N}} ||
|-
| 4 || [[Stepans Vitvickis]] || [[1953]]. gads || [[1953]]. gads ||
|-
| 5 || [[Simons Sozontivs]] || [[1954]]. gads || [[1957]]. gads ||
|-
| 6 || [[Mikola Livickis]] || [[1957]]. gads || [[1967]]. gads ||
|-
| 7 || [[Atanass Figols]] || {{dat|1967|3|22|N}} || [[1969]]. gads ||
|-
| 8 || [[Spiridons Dovgals]] || [[1962]]. gads || [[1972]]. gads ||
|-
| 9 || [[Vasils Fedorončuks]] || [[1972]]. gads || [[1974]]. gads ||
|-
| 10 || [[Teofils Leontijs]] || [[1974]]. gads || [[1980]]. gads ||
|-
| 11 || [[Jaroslavs Rudnickis]] || [[1980]]. gads || [[1989]]. gads ||
|-
| 12 || [[Ivans Samijlenko]] || [[1989]]. gads || [[1992]]. gads ||
|}

== [[Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika|Ukrainas PSR]] (1919-1991) ==
=== Tautas padomes Komisāru priekšsēdētājs ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;100%&quot;
!width=&quot;1%&quot;|
!width=&quot;20%&quot;|Vārds
!width=&quot;22%&quot;|Stājās amatā
!width=&quot;22%&quot;|Pameta amatu
!width=&quot;40%&quot;|Piezīmes
|-
| 1 || [[Hristians Rakovskis]] || {{dat|1919|1|29|N}} || {{dat|1919|12|11|N}} ||
|}

=== Visukrainas revolucionāru komitejas priekšsēdētājs ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;100%&quot;
!width=&quot;1%&quot;|
!width=&quot;20%&quot;|Vārds
!width=&quot;22%&quot;|Stājās amatā
!width=&quot;22%&quot;|Pameta amatu
!width=&quot;40%&quot;|Piezīmes
|-
| 1 || [[Hrihorijs Petrovskis]] || {{dat|1919|12|11|N}} || {{dat|1920|2|19|N}} ||
|}

=== Tautas padomes Komisāru priekšsēdētājs ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;100%&quot;
!width=&quot;1%&quot;|
!width=&quot;20%&quot;|Vārds
!width=&quot;22%&quot;|Stājās amatā
!width=&quot;22%&quot;|Pameta amatu
!width=&quot;40%&quot;|Piezīmes
|-
| 1 || [[Hristians Rakovskis]] || {{dat|1920|2|19|N}} || {{dat|1923|7|15|N}} ||
|-
| 2 || [[Vlass Čubars]] || {{dat|1923|7|15|N}} || {{dat|1934|4|28|N}} ||
|-
| 3 || [[Panass Ļubčenko]] || {{dat|1934|4|28|N}} || {{dat|1937|8|30|N}} ||
|-
| 4 || [[Mihails Bondarenko]] || {{dat|1937|8|30|N}} || {{dat|1937|10|13|N}} ||
|-
| 5 || [[Nikolajs Marčaks]] || {{dat|1937|10|13|N}} || {{dat|1938|2|21|N}} || pagaidu premjerministrs
|-
| 6 || [[Demjans Koročenko]] || {{dat|1938|2|21|N}} || {{dat|1939|8|6|N}} ||
|-
| 7 || [[Leonīds Korņijecs]] || {{dat|1939|8|6|N}} || {{dat|1944|2|16|N}} || trimdā [[Krievijas PFSR]] no [[1941]]. līdz [[1944]]. gadam
|-
| 8 || [[Ņikita Hruščovs]] || {{dat|1944|2|16|N}} || {{dat|1946|3|25|N}} ||
|}

=== Ministru padomes priekšsēdētājs ===
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;100%&quot;
!width=&quot;1%&quot;|
!width=&quot;20%&quot;|Vārds
!width=&quot;22%&quot;|Stājās amatā
!width=&quot;22%&quot;|Pameta amatu
!width=&quot;40%&quot;|Piezīmes
|-
| 1 || [[Ņikita Hruščovs]] || {{dat|1946|3|25|N}} || {{dat|1947|3|4|N}} ||
|-
| 2 || [[Demjans Koročenko]] || {{dat|1947|3|4|N}} || {{dat|1954|1|15|N}} ||
|-
| 3 || [[Nikifors Kalčenko]] || {{dat|1954|1|15|N}} || {{dat|1961|2|28|N}} ||
|-
| 4 || [[Volodimirs Ščerbickis]] || {{dat|1961|2|28|N}} || {{dat|1963|6|28|N}} ||
|-
| 5 || [[Ivans Kazanecs]] || {{dat|1963|6|28|N}} || {{dat|1965|10|22|N}} ||
|-
| 6 || [[Volodimirs Ščerbickis]] || {{dat|1965|10|22|N}} || {{dat|1972|6|8|N}} ||
|-
| 7 || [[Oleksandrs Ļaško]] || {{dat|1972|6|8|N}} || {{dat|1990|6|10|N}} ||
|-
| 8 || [[Vitālijs Masols]] || {{dat|1990|7|10|N}} || {{dat|1990|10|23|N}} ||
|-
| 9 || [[Vitolds Fokins]] || {{dat|1990|10|23|N}} || {{dat|1992|10|23|N}} ||
|}
--&gt;

=== [[Attēls:Flag of Ukraine.svg|30px]] [[Ukraina]] (1991—pašlaik) [[Attēls:Lesser Coat of Arms of Ukraine.svg|30px]] ===
{{colbegin|3}}
{{legend| #1AA260 | [[Tautas demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #A8B4AB | [[Rūpnieku un uzņēmēju partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #000F89 | [[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DC143C | [[Visas Ukrainas savienība &quot;Tēvzeme&quot;]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #FF8000 | [[Mūsu Ukraina]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #FFA700 | [[Tautas Fronte (Ukrainas partija)|Tautas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #960018 | [[Eiropas Solidaritāte|Petro Porošenko bloks &quot;Solidaritāte&quot;]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #00FF00 | [[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot;| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis — miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija/piederība !!  Piezīmes
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''1.''' || [[Attēls:Фокин В.П..JPG|80px]] || '''[[Vitolds Fokins]]''' &lt;br /&gt; ''Вітольд Фокін'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1932—2025)&lt;/small&gt;|| [[1991]]. gada [[18. aprīlis]] — [[1992]]. gada [[2. oktobris]] || Neatkarīgais || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Валентин Симоненко.jpg|80px]] || [[Valentīns Simoņenko]] &lt;br /&gt; ''Валентин Симоненко'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1940)&lt;/small&gt;|| [[1992]]. gada [[2. oktobris]] — [[13. oktobris]] || Neatkarīgais || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''2.''' || [[Attēls:Леоніда Кучми, 2019, 2 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Leonīds Kučma]]''' &lt;br /&gt; ''Леонід Кучма'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1938)&lt;/small&gt;|| [[1992]]. gada [[13. oktobris]] — [[1993]]. gada [[22. septembris]] || Neatkarīgais || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Yukhym Zvyahilsky 2013.jpg|80px]] || [[Juhims Zvjahiļskis]] &lt;br /&gt; ''Юхим Звягільський'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1933–2021)&lt;/small&gt;|| [[1993]]. gada [[22. septembris]] — [[1994]]. gada [[16. jūnijs]] || Neatkarīgais || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''3.''' || [[Attēls:Masol.jpg|80px]] || '''[[Vitālijs Masols]]''' &lt;br /&gt; ''Віталій Масол'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1928-2018)&lt;/small&gt;|| [[1994]]. gada [[16. jūnijs]] — [[1995]]. gada [[1. marts]] || Neatkarīgais || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''4.''' || [[Attēls:Yevhen Marchuk.jpg|80px]] || '''[[Jevhens Marčuks]]''' &lt;br /&gt; ''Євген Марчук'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1941-2021)&lt;/small&gt;|| [[1995]]. gada [[1. marts]] — [[1996]]. gada [[28. maijs]] || Neatkarīgais || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''5.''' || [[Attēls:НДУ 3 Лазаренко Павло Іванович.jpg|80px]] || '''[[Pavlo Lazarenko]]''' &lt;br /&gt; ''Павло Лазаренко''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1953)&lt;/small&gt;|| [[1996]]. gada [[28. maijs]] — [[1997]]. gada [[2. jūlijs]] || Neatkarīgais || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Василь Дурдинець.jpg|80px]] || [[Vasiļs Durdiņecs]] &lt;br /&gt; ''Василь Дурдинець'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1937)&lt;/small&gt;|| [[1997]]. gada [[2. jūlijs]] — [[30. jūlijs]] || Neatkarīgais || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #1AA260| || '''6.''' || [[Attēls:Ba457db9ef7084a504082a8aebbc4c50 cr.jpg|80px]] || '''[[Valērijs Pustovoitenko]]''' &lt;br /&gt; ''Валерій Пустовойтенко'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1947)&lt;/small&gt;|| [[1997]]. gada [[30. jūlijs]] — [[1999]]. gada [[22. decembris]] || [[Tautas demokrātiskā partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #1AA260| || '''7.''' || [[Attēls:Портрет 3-го президента України Віктора Ющенка.jpeg|80px]] || '''[[Viktors Juščenko]]''' &lt;br /&gt; ''Віктор Ющенко'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1954)&lt;/small&gt;|| [[1999]]. gada [[22. decembris]] — [[2001]]. gada [[29. maijs]] || [[Tautas demokrātiskā partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #A8B4AB| || '''8.''' || [[Attēls:Anatoliy Kinakh 2012.jpg|80px]] || '''[[Anatolijs Kinahs]]''' &lt;br /&gt; ''Анатолій Кінах'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1954)&lt;/small&gt;|| [[2001]]. gada [[29. maijs]] — [[2002]]. gada [[21. novembris]] || [[Rūpnieku un uzņēmēju partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #000F89| || '''9.''' || [[Attēls:Viktor Yanukovych official portrait.jpg|80px]] || '''[[Viktors Janukovičs]]''' &lt;br /&gt; ''Віктор Янукович'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1950)&lt;/small&gt;|| [[2002]]. gada [[21. novembris]] — [[2005]]. gada [[5. janvāris]] || [[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partija]] ||
|-
| style=&quot;background: #000F89| || — || [[Attēls:Nikolay Azarov 27 June 2012 04.jpeg|80px]] || [[Mikola Azarovs]] &lt;br /&gt; ''Микола Азаров'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1947)&lt;/small&gt;|| [[2005]]. gada [[5. janvāris]] — [[24. janvāris]] || [[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partija]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #DC143C| || '''10.''' || [[Attēls:Yulia Tymoshenko 2018 Vadim Chuprina.jpg|80px]] || '''[[Jūlija Timošenko]]''' &lt;br /&gt; ''Юлія Тимошенко'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1960)&lt;/small&gt;|| [[2005]]. gada [[24. janvāris]] — [[8. septembris]] || [[Visas Ukrainas savienība &quot;Tēvzeme&quot;]] ||
|-
| style=&quot;background: #FF8000| || '''11.''' || [[Attēls:Yuriy Yekhanurov 2013.jpg|80px]] || '''[[Jurijs Jehanurovs]]''' &lt;br /&gt; ''Юрій Єхануров'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1948)&lt;/small&gt;|| [[2005]]. gada [[8. septembris]] — [[2006]]. gada [[4. augusts]] || [[Mūsu Ukraina]] ||
|-
| style=&quot;background: #000F89| || '''(9.)''' || [[Attēls:Viktor Yanukovych official portrait.jpg|80px]] || '''[[Viktors Janukovičs]]''' &lt;br /&gt; ''Віктор Янукович'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1950)&lt;/small&gt;|| [[2006]]. gada [[4. augusts]] — [[2007]]. gada [[18. decembris]] || [[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partija]] || 2. reize
|-
| style=&quot;background: #DC143C| || '''(10.)''' || [[Attēls:Yulia Tymoshenko 2018 Vadim Chuprina.jpg|80px]] || '''[[Jūlija Timošenko]]''' &lt;br /&gt; ''Юлія Тимошенко'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1960)&lt;/small&gt;|| [[2007]]. gada [[18. decembris]] — [[2010]]. gada [[4. marts]] || [[Visas Ukrainas savienība &quot;Tēvzeme&quot;]] || 2. reize
|-
| style=&quot;background: #DC143C| || — || [[Attēls:Oleksandr Turchynov in August 2014.jpg|80px]] || '''[[Oleksandrs Turčinovs]]''' &lt;br /&gt; ''Юлія Тимошенко'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1964)&lt;/small&gt;|| [[2010]]. gada [[4. marts]] — [[11. marts]] || [[Visas Ukrainas savienība &quot;Tēvzeme&quot;]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| style=&quot;background: #000F89| || '''12.''' || [[Attēls:Nikolay Azarov 27 June 2012 04.jpeg|80px]] || '''[[Mikola Azarovs]]''' &lt;br /&gt; ''Микола Азаров'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1947)&lt;/small&gt;|| [[2010]]. gada [[11. marts]] — [[2014]]. gada [[28. janvāris]] || [[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partija]] || 
|-
| style=&quot;background: #000F89| || — || [[Attēls:Арбузов Сергій Геннадійович.jpg|80px]] || [[Sergejs Arbuzovs]] &lt;br /&gt; ''Сергій Арбузов'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1976)&lt;/small&gt;|| [[2014]]. gada [[28. janvāris]] — [[22. februāris]] || [[Reģionu partija (Ukraina)|Reģionu partija]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background: #DC143C| || rowspan=&quot;3&quot; | '''13.''' || rowspan=&quot;3&quot; | [[Attēls:Арсеній Петрович Яценюк (cropped).jpg|80px]] || rowspan=&quot;3&quot; | '''[[Arsēnijs Jaceņuks]]''' &lt;br /&gt; ''Арсеній Яценюк'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1974)&lt;/small&gt;|| [[2014]]. gada [[22. februāris]] — [[27. februāris]] || rowspan=&quot;2&quot; | [[Visas Ukrainas savienība &quot;Tēvzeme&quot;]] || ''pagaidu premjerministrs'' 
|-
| [[2014]]. gada [[27. februāris]] — [[27. novembris]] ||
|-
| style=&quot;background: #FFA700| || [[2014]]. gada [[27. novembris]] — [[2016]]. gada [[14. aprīlis]] || [[Tautas fronte (Ukrainas partija)|Tautas fronte]] ||
|-
| style=&quot;background: #960018| || '''14.''' || [[Attēls:Volodymyr Groysman Portrait.jpg|80px]] || '''[[Volodimirs Groismans]]''' &lt;br /&gt; ''Володимир Гройсман'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1978)&lt;/small&gt;|| [[2016]]. gada [[14. aprīlis]] — [[2019]]. gada [[29. augusts]] || [[Eiropas Solidaritāte|Petro Porošenko bloks &quot;Solidaritāte&quot;]] || 
|-
| style=&quot;background: #00FF00| || '''15.''' || [[Attēls:Oleksiy Honcharuk 3 crop.jpg|80px]] || '''[[Oleksijs Gončaruks]]''' &lt;br /&gt; ''Олексій Гончарук'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1984)&lt;/small&gt;|| [[2019]]. gada [[29. augusts]] — [[2020]]. gada [[4. marts]] || [[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''16.''' || [[Attēls:Денис Шмыгаль (портрет) 2.jpg|80px]] || '''[[Deniss Šmihaļs]]''' &lt;br /&gt; ''Денис Шмигаль'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1975)&lt;/small&gt;|| [[2020]]. gada [[4. marts]] — [[2025]]. gada [[17. jūlijs]] || Neatkarīgais || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''17.''' || [[Attēls:Yulia_Svyrydenko_-_2023_(cropped).jpg|80px]] || '''[[Jūlija Sviridenko]]''' &lt;br /&gt; ''Юлія Свириденко'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1985)&lt;/small&gt;|| [[2025]]. gada [[17. jūlijs]] — [[2026]]. gada [[14. jūlijs]] || Neatkarīgā || 
|-
| style=&quot;background: #DDDDDD| || '''18.''' || [[Attēls:Корецький_Сергій.webp|80px]] || '''[[Serhijs Koreckis]]''' &lt;br /&gt; ''Сергій Корецький'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1978)&lt;/small&gt;|| [[2026]]. gada [[16. jūlijs]] — ''pašlaik'' || Neatkarīgais  || 
|}

{{Eiropas valstu valdību vadītāji}}

[[Kategorija:Ukrainas politika]]
[[Kategorija:Ukrainas premjerministri|*]]
[[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>feekyncl7w8x1h2lcgvj8prk7gt5tby</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Pauļuks (politiķis)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2177</id>
    <revision>
      <id>4495281</id>
      <parentid>4166840</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:30:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-39922-65</username>
        <id>148044</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4495281</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11614" sha1="5hz78ujihw9g6uwpnl09ysc37knhjv6" xml:space="preserve">{{cita nozīme|politiķi|mākslinieku|Jānis Pauļuks (mākslinieks)}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jānis Pauļuks
| vārds_orģ = 
| attēls = Janis Pauluks.jpg
| mazs_att = 
| apraksts = 
| amats = [[Latvijas Republikas Ministru prezidenti|Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| term_sākums = {{dat|1923|01|27|N}}
| term_beigas = {{dat|1923|06|27|N}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Jānis Čakste]]
| premjers = 
| priekštecis = [[Zigfrīds Anna Meierovics]]
| pēctecis = Zigfrīds Anna Meierovics
| amats2 = [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs]]
| term_sākums2 = {{dat|1921|06|19|N}}
| term_beigas2 = {{dat|1925|12|23|N}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = [[Jānis Čakste]]
| premjers2 = * [[Zigfrīds Anna Meierovics]]
* Jānis Pauļuks
* [[Voldemārs Zāmuēls]]
* [[Hugo Celmiņš]]
| priekštecis2 = [[Ādolfs Kuršinskis]]
| pēctecis2 = [[Pēteris Aronietis]]
| amats3 = 
| term_sākums3 = 
| term_beigas3 = 
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = 
| premjers3 = 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
| amats4 = 
| term_sākums4 = 
| term_beigas4 = 
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| vietnieks4 = 
| prezidents4 = 
| premjers4 = 
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = 
| amats5 = 
| term_sākums5 = 
| term_beigas5 = 
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| vietnieks5 = 
| prezidents5 = 
| premjers5 = 
| priekštecis5 = 
| pēctecis5 = 
| dzim_dati = {{dat VS|{{dat|1865|11|24|N}}|{{dat||11|12}}}}
| dzim_vieta = [[Lielsesava]]s pagasts, [[Dobeles apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], (tagad {{LAT}})
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1937|6|21|1865|11|24}}
| mir_vieta = netālu no [[Bauska]]s, {{LAT}}
| tautība = Latvietis
| partija = 
| dzīvesb = 
| profesija = Inženieris
| alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskais institūtus]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Jānis Pauļuks''' ({{dat VS|{{dat|1865|11|24|N}}|{{dat||11|12}}}}—{{dat|1937|6|21|N}}) [[Latvija]]s politiskais un sabiedriskais darbinieks. Ilggadējs Satiksmes ministrs, [[Latvijas Ministru prezidents]] 1923. gadā, kad vadīja [[Pauļuka Ministru kabinets|Pauļuka Ministru kabinetu]].

== Dzīvesgājums ==

Dzimis Lielsesavas pagasta (tagad [[Sesavas pagasts]]) &quot;Gaven-Pauļuku&quot; saimnieka ģimenē. Izglītošanos sāka pie kaimiņu mājskolotāja. Pēc tam pabeidza Svitenes pagastskolu. Tālāk četrus gadus mācījās Jelgavas reālskolā. Līdzekļu trūkuma dēļ mācības nācās pārtraukt. Neilgu laiku strādāja par mājskolotāju Nurmuižā. [[1886]]. gadā iestājās [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] inženierzinātnes nodaļā, kuru pabeidza [[1892]]. gadā ar uzslavas rakstu. Divas vasaras starp studijām bija praktikants dzelzceļa darbos. Studiju laikā aktīvi iesaistījās [[Studentu korporācijas|studentu korporācijā]] &quot;[[Selonija]]&quot;, kurā vēlāk kļuva par [[Filistrs|filistru]].
[[Attēls:098 Укладка пути.jpg|thumb|left|Dzelzceļa būvniecība Sibīrijā]]
Pēc studijām sāka strādāt Jelgavas dzelzceļa pārvades tehniskajā nodaļā Rīgā. [[1894]]. gadā saņēma uzaicinājumu piedalīties Rietumsibīrijas dzelzceļa būvniecībā. Pēc dzelzceļa būvniecības pabeigšanas kļuva par [[Jekaterinburga]]s - [[Čeļabinska]]s dzelzceļa līnijas tehniķi. Pēc gada kļuva par distances priekšnieka palīgu un vēl pēc gada jau par priekšnieku. Pēc tam strādāja Rietumsibīrijas dzelzceļā kā rezerves nodaļas priekšnieks. [[1897]]. gadā viņš iestājās valsts dienestā un kļuva par Rietumsibīrijas dzelzceļa nodaļas vadītāju. Vēlāk pārgāja uz Vidussibīrijas dzelzceļu, kur piedalījās Aizbaikāla dzelzceļa būvniecībā. [[1906]]. gadā piedalījās dzelzceļa būvē starp Jekaterinburgu un [[Perma|Permu]]. No [[1909]]. gadā piedalījās dzelzceļu izbūvē [[Kaukāzs|Ziemeļkaukāzā]] kā būvnodaļas vadītājs līdz [[1920]]. gadam. Neatkarīgajā Latvijā atgriezās [[1920]]. gada februārī un sāka strādāt Latvijas dzelzceļa virsvaldē. [[1921]]. gada [[19. jūnijs|19. jūnijā]] Ministru prezidents [[Zigfrīds Anna Meierovics]] uzaicināja bezpartejisko Pauļuku kļūt par [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|Satiksmes ministru]].

==Valdības vadītājs==
[[Attēls:Pauļuka Ministru kabinets 1923.jpg|thumb|330px|Pauļuka Ministru kabineta locekļi (izņemot Z. A. Meierovicu).]]
Līdz ar [[1. Saeimas vēlēšanas|1. Saeimas vēlēšanām]] 1922. gada 7. un 8. oktobrī beidzās Satversmes sapulces apstiprinātās [[Meierovica 2. Ministru kabinets|Meierovica 2. valdības]] pilnvaras. Valsts prezidents [[Jānis Čakste]] vispirms valdības veidošanu uzticēja sociāldemokrātiem, kam bija lielākā Saeimas frakcija. Vairāk nekā divu mēnešu sarunās viņiem valdību izveidot neizdevās, un kā kompromisa figūru valdības vadītājam izvēlējās 25. janvārī izvirzīt bezpartejisko tehnokrātu Pauļuku, kas nebija Saeimas deputāts.&lt;ref&gt;[https://vestnesis.lv/ta/id/78372 Latvijas valsts vadības stūresvīri]&lt;/ref&gt; 1923. gada 25. janvārī par Pauļuka valdību nobalsoja 65 deputāti, pret neviens, un 19 atturējās. Valdība turpināja strādāt līdz [[1923]]. gada [[27. jūnijs|27. jūnijam]].

Valdības koalīciju veidoja sešas partijas, Pauļukam ieņemot arī Satiksmes ministra amatu. Par valdības galveno uzdevumu Pauļuks izvirzīja karā izpostītās valsts ekonomikas un lauksaimniecības atjaunošanu. Sociālajā politikā valdība par mērķiem izvirzīja: 
*tālāk paplašināt likumu par apdrošināšanu slimības gadījumos;
*ieviest darba laika normēšanu arī tām nozarēm, kas vēl nav ietvertas likumā;
*pārstrādāt un paplašināt strādnieku dzīvības, veselības nodrošināšanas un aizsardzības likumus un noteikumus, attiecinot tos arī uz laukstrādniekiem;
*ar intensīvu saimniecisku politiku samazināt bezdarbu un organizēt dīkā stāvošo vajadzībām sabiedriskus darbus;
*uzlabot valsts darbinieku materiālo stāvokli.&lt;ref name=&quot;Latvijas valsts vadības stūresvīri&quot;&gt;[https://vestnesis.lv/ta/id/78846 Latvijas valsts vadības stūresvīri]&lt;/ref&gt;

Pirmā valdības sēde notika 26. janvārī, kad to uzrunāja Čakste, novēlot koalīcijai strādāt saskaņoti. Otrajā sēdē, 30.janvārī pieņēma lēmumu valdības sēdes turpināt noturēt otrdienās un ceturtdienās. 1.februārī valdība izlēma pagarināt jau kopš brīvības cīņām ieviesto karastāvokli pierobežas rajonos.

Sekojot 1922. gadā noslēgtajam [[Konkordāts|konkordātam]], aprīlī valdība Latvijas evanģēliski luterāniskās baznīcas bīskapam piešķīra Doma baznīcu, bet katoļu bīskapam, kas līdz tam bija atradies Aglonā, Sv. Jēkaba katedrāli. Martā valdība pieņēma lēmumu, ar kuru ar preču un pasažieru pārvadājumiem jūrā varēja nodarboties Latvijas un ārzemju pilsoņiem piederoši kuģi, kamēr piekrastē un iekšzemes ūdeņos to darīt varēja tikai Latvijas pilsoņiem piederoši kuģi. Jūnijā pieņēma likumu par radio staciju ierīkošanu un lietošanu.&lt;ref name=&quot;Latvijas valsts vadības stūresvīri&quot;/&gt;

1923.gada 1.martā valdība pieņēma noteikumus par valsts darbinieku atalgojumu. 1. kategorijas darbiniekiem tā bija 360 lati mēnesī, 2.kategorijas – 350 lati, 3. – 340 lati, 4. – 300 lati, 5. – 270 lati, 6. – 250 lati, 7. – 230 lati, 8. – 194 lati, 9. – 172 lati, 10. – 146 lati, 11. – 130 lati, 12. – 112 lati, 13. – 102 lati, 14. – 94 lati, 15. – 87 lati, 16. – 80 lati, 17. – 74 lati, 18. – 69 lati, 19. – 64 lati un 20. – 60 lati.&lt;ref name=&quot;Latvijas valsts vadības stūresvīri&quot;/&gt;

Lai arī koalīcijā ietilpa abas lielākās frakcijas, pēc 1. maija valdībā sākās krīze. Labējie aktīvisti bija uzbrukuši un izjaukuši sociāldemokrātu lielo 1. maija mītiņu Esplanādē. Sociāldemokrātu ministriem valdībā uzdeva panākt, lai uzbrucējus arestētu un tiesātu; lai amatus zaudētu mītiņu apsargājošie policisti, un lai no amata atbrīvotu Rīgas policijas prefektu Jāni Dambekalnu. Neapmierināti ar valdības darbu šo prasību apmierināšanā, sociāldemokrātu ministri iesniedza atlūgumus. 9. maijā Pauļuks valdības sēdē paziņoja, ka valdībai būs jādemisionē.

Čakste jauno valdību veidot uzticēja Meierovicam, kura [[Meierovica 3. Ministru kabinets|3. valdību]] apstiprināja 1923. gada 26. jūnijā. Pauļuks saglabāja Satiksmes ministra amatu, kuru viņš ieņēma arī [[Zāmuēla Ministru kabinets|Voldemāra Zāmuela valdībā]] un [[Celmiņa 1. Ministru kabinets|Hugo Celmiņa valdībā]]. Līdz ar [[Hugo Celmiņš|Hugo Celmiņa]] pirmās valdības demisiju [[1925]]. gada 23. decembrī Pauļuks beidza Satiksmes ministra darbu.

==Dzīves beigas==
1926. un 1927. gadā bija Satiksmes ministrijas galvenais inspektors un Dzelzceļa virsvaldes jaunbūvējamo sliežu ceļu padomes loceklis. [[1925]]. gadā ievēlēts par Latvijas lauksaimniecības centrālbankas valdes priekšsēdētāju. [[1934]]. gadā kļuva par [[Latvijas universitāte]]s inženierzinātņu goda doktoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lu.lv/par/goda-doktori.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081206133644/http://www.lu.lv/par/goda-doktori.html |archivedate={{dat|2008|12|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[1937]]. gada [[21. jūnijs|21. jūnijā]] Jānis Pauļuks nomira savā lauku saimniecībā, netālu no Bauskas. [[22. jūnijs|22. jūnijā]] viņu pārveda uz studentu korporācijas &quot;[[Selonija]]&quot; konventa dzīvokli, kur no viņa atvadījās korporācija. Pēc tam pārvests uz arhibīskapa katedrāli un [[25. jūnijs|25. jūnijā]] apbedīts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].&lt;ref&gt;http://www.periodika.lv/Repository/LAK/1937/06/26/085-LAK-1937-06-26-001-SINGLE-ORIGNAME_LATVIJASKAREIVIS1937-139-1.PDF#OLV0_Entity_0001_0002{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (II šķira, 1926) 
* Somijas Baltās rozes ordenis (I šķira)

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090206162614/http://periodika.lv/Repository/ZEB/1937/06/22/085-ZEB-1937-06-22-001-SINGLE-ORIGNAME_ZEMGALESBALSS1937-137-01.PDF#OLV0_Entity_0002_0004 Miris inž. Jānis Pauluks(Zemgales Balss)]
* [http://www.periodika.lv/Repository/JAZ/1937/06/22/085-JAZ-1937-06-22-001-SINGLE-ORIGNAME_PA001_JAZI1937N137_001.PDF#OLV0_Entity_0020_0001 Noslēdzies inž. Jāņa Pauļuka mūžs(Jaunākās Ziņas)]{{Novecojusi saite}}

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Zigfrīds Anna Meierovics]] | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = {{dat|1923|01|27|N}} — {{dat|1923|06|27|N}} | pēc = [[Zigfrīds Anna Meierovics]] }}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas ministru prezidenti}}
{{navboxes|title=Latvijas valdība|list={{Meierovica 1. Ministru kabinets}}
{{Meierovica 2. Ministru kabinets}}
{{Pauļuka Ministru kabinets}}
{{Meierovica 3. Ministru kabinets}}
{{Zāmuēla Ministru kabinets}}
{{Celmiņa 1. Ministru kabinets}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pauļuks, Jānis}}
[[Kategorija:1865. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1937. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]]
[[Kategorija:Latvijas satiksmes ministri]]
[[Kategorija:Rīgas Politehnikuma absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>5hz78ujihw9g6uwpnl09ysc37knhjv6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5184</id>
    <revision>
      <id>4495345</id>
      <parentid>4379874</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T03:18:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Karte */</comment>
      <origin>4495345</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24270" sha1="mgh58qo7fr0kse6ruflwswkakbccdcw" xml:space="preserve">[[Attēls:Cities and towns of Latvia.svg|thumb|250px|Latvijas pilsētu pārskata karte]]
'''[[Latvija]]s pilsētu uzskaitījums''' iekļauj visas [[Latvija]]s [[pilsēta]]s, kopā '''81''', tostarp 10 [[Valstspilsēta|valstspilsētas]] un 71 [[novada pilsētas|novada pilsētu]]. Pēdējās izmaiņas Latvijas pilsētu sarakstā notika 2022. gada 1. jūlijā, kad par pilsētām kļuva [[Mārupe]], [[Ķekava]] un [[Ādaži]], 2021. gada 1. jūlijā, kad par pilsētām kļuva [[Iecava]] un [[Koknese]], un par [[valstspilsēta|valstspilsētu]] kļuva [[Ogre]], un 2010. gadā, kad pilsētas statusu zaudēja [[Kalnciems]].

== Pilsētas statusa iegūšana ==
Latvijas pilsētas ir veidojušās daudzu gadsimtu laikā un pilsētas statusu nosaka vēsturiski apstākļi. [[Koknese]] (pilsētas tiesības ieguva 1277. gadā), [[Straupe]] (1356. gadā) un [[Vecsēlpils|Sēlpils]] (1621. gadā) pēc sagraušanas 17. gadsimtā pilsētas tiesības zaudēja. Tomēr pilsētas tiesības ir saglabājušās vairākām vēsturiski nozīmīgām [[apdzīvotā vieta|apdzīvotajām vietām]] ar nelielu iedzīvotāju skaitu (9 pilsētās mūsdienās ir mazāk nekā 1000 iedzīvotāju) vai vāji attīstītu infrastruktūru. Latvijā ir vairāki [[ciems|ciemi]], kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā mazākajās pilsētās, tomēr tiem nav pilsētas statusa.

== Latvijas pilsētas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Pilsēta{{efn|name=P|Treknrakstā valstspilsētas}}
! Ģerbonis
! Statusa&lt;br /&gt;piešķiršanas gads{{efn|name=GP|Treknrakstā un slīprakstā pilsētas, kuras ieguva pilsētas statusu pirms Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī}}
! data-sort-type=&quot;number&quot;|Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits ({{#invoke:WikidataIB|formatDate|{{#invoke:wd|qualifier|raw|best|Q1773|P1082|P585}}|df=y}}) {{#invoke:wd|references|Q1773|P1082|{{#invoke:wd|property|raw|best|Q1773|P1082}}}}
! Admin. iedalījuma&lt;br /&gt;vienība
|-
| [[Ādaži]]  ||  &lt;center&gt;''Nav''&lt;/center&gt;  ||  2022. gads  || {{#invoke:wd|property|Q336006|P1082}} || [[Ādažu novads]]
|-
| [[Ainaži]]  ||  [[Attēls:Ainazi COA.svg|center|25px]]  ||  1926. gads  || {{#invoke:wd|property|Q405931|P1082}} || [[Limbažu novads]]
|-
| [[Aizkraukle]]  ||  [[Attēls:Aizkraukle COA.svg|center|25px]]  ||  1967. gads  || {{#invoke:wd|property|Q411715|P1082}} || [[Aizkraukles novads]]
|-
| [[Aizpute]]  ||  [[Attēls:Aizpute COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1378. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q411723|P1082}} || [[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| [[Aknīste]]  ||  [[Attēls:Akniste COA.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q420333|P1082}} || [[Jēkabpils novads]]
|-
| [[Aloja]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Aloja.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q659019|P1082}} || [[Limbažu novads]]
|-
| [[Alūksne]]  ||  [[Attēls:Aluksne COA.svg|center|25px]]  ||  1920. gads  || {{#invoke:wd|property|Q291333|P1082}} || [[Alūksnes novads]]
|-
| [[Ape]]  ||  [[Attēls:Ape COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q618119|P1082}} || [[Smiltenes novads]]
|-
| [[Auce]]  ||  [[Attēls:Auce COA.svg|center|25px]]  ||  1924. gads  || {{#invoke:wd|property|Q758578|P1082}} || [[Dobeles novads]]
|-
| [[Baldone]]  ||  [[Attēls:Baldone COA.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q789351|P1082}} || [[Ķekavas novads]]
|-
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Baloži.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q757043|P1082}} || [[Ķekavas novads]]
|-
| [[Balvi]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Balvi.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q218402|P1082}} || [[Balvu novads]]
|-
| [[Bauska]]  ||  [[Attēls:Bauska COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1609. gads'''''   || {{#invoke:wd|property|Q498256|P1082}} || [[Bauskas novads]]
|-
| [[Brocēni]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Brocēni.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q840836|P1082}} || [[Saldus novads]]
|-
| [[Cēsis]]  ||  [[Attēls:Cesis COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1323. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q107582|P1082}} || [[Cēsu novads]]
|-
| [[Cesvaine]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Cesvaine.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q757050|P1082}} || [[Madonas novads]]
|-
| [[Dagda]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Dagda.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q757101|P1082}} || [[Krāslavas novads]]
|-
| '''[[Daugavpils]]'''  ||  [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.svg|center|25px]]  ||  '''1582. gads'''  || {{#invoke:wd|property|Q80021|P1082}} || [[Daugavpils valstspilsēta]]   
|-
| [[Dobele]]  ||  [[Attēls:Dobele COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q729447|P1082}} || [[Dobeles novads]]
|-
| [[Durbe]]  ||  [[Attēls:Durbe COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1893. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q840801|P1082}} || [[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| [[Grobiņa]]  ||  [[Attēls:Grobina COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1695. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q757049|P1082}} || [[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| [[Gulbene]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Gulbene.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q753010|P1082}} || [[Gulbenes novads]]
|-
| [[Iecava]]  ||  [[Attēls:Iecavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]]  ||  2021. gads  || {{#invoke:wd|property|Q1023764|P1082}} ||  [[Bauskas novads]]
|-
| [[Ikšķile]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Ikšķile.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q753029|P1082}} || [[Ogres novads]]
|-
| [[Ilūkste]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Ilūkste.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q580373|P1082}} || [[Augšdaugavas novads]]
|-
| [[Jaunjelgava]]  ||  [[Attēls:Jaunjelgava COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1647. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q835771|P1082}} || [[Aizkraukles novads]]
|-
| '''[[Jēkabpils]]'''  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Jēkabpils.svg|center|25px]]  ||  '''''1670. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q191120|P1082}} || [[Jēkabpils novads]]        
|-
| '''[[Jelgava]]'''  ||  [[Attēls:Jelgava COA small.svg|center|25px]]  ||  '''''1573. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q179830|P1082}} || [[Jelgavas valstspilsēta]]
|-
| '''[[Jūrmala]]'''  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Jūrmala.svg|center|25px]]  ||  1959. gads  || {{#invoke:wd|property|Q178382|P1082}} || [[Jūrmalas valstspilsēta]]
|-
| [[Kandava]]  ||  [[Attēls:Kandava COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q849152|P1082}} || [[Tukuma novads]]
|-
| [[Kārsava]]  ||  [[Attēls:Karsava COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q849147|P1082}} || [[Ludzas novads]]
|-
| [[Koknese]]  ||  [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|center|25px]]  ||  1277. gads &lt;br&gt; &lt;small&gt;(2021. gads – atkārtoti)&lt;/small&gt;  || {{#invoke:wd|property|Q504681|P1082}} ||  [[Aizkraukles novads]]
|-
| [[Krāslava]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Krāslava.svg|center|25px]]  ||  1923. gads  || {{#invoke:wd|property|Q638592|P1082}} || [[Krāslavas novads]]
|-
| [[Kuldīga]]  ||  [[Attēls:Kuldiga COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1378. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q155281|P1082}} || [[Kuldīgas novads]]
|-
| [[Ķegums]]  ||  [[Attēls:Kegums COA.svg|center|25px]]  ||  1993. gads  || {{#invoke:wd|property|Q344621|P1082}} || [[Ogres novads]]
|-
| [[Ķekava]]  ||  [[Attēls:Ķekavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]]  ||  2022. gads  || {{#invoke:wd|property|Q344608|P1082}} || [[Ķekavas novads]]
|-
| [[Lielvārde]]  ||  [[Attēls:Lielvarde COA.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q597346|P1082}} || [[Ogres novads]]
|-
| '''[[Liepāja]]'''  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Liepāja.svg|center|25px]]  ||  '''''1625. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q167668|P1082}} || [[Liepājas valstspilsēta]]      
|-
| [[Līgatne]]  ||  [[Attēls:Ligatne COA.svg|center|25px]]  ||  1993. gads  || {{#invoke:wd|property|Q853761|P1082}} || [[Cēsu novads]]
|-
| [[Limbaži]]  ||  [[Attēls:Limbazi COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1385. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q166684|P1082}} || [[Limbažu novads]]
|-
| [[Līvāni]]  ||  [[Attēls:Livani COA.svg|center|25px]]  ||  1926. gads  || {{#invoke:wd|property|Q849156|P1082}} || [[Līvānu novads]]
|-
| [[Lubāna]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Lubāna.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q844477|P1082}} || [[Madonas novads]]
|-
| [[Ludza]]  ||  [[Attēls:Ludza COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1777. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q744259|P1082}} || [[Ludzas novads]]
|-
| [[Madona]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Madona.svg|center|25px]]  ||  1926. gads  || {{#invoke:wd|property|Q586048|P1082}} || [[Madonas novads]]
|-
| [[Mazsalaca]]  ||  [[Attēls:Mazsalaca COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q844468|P1082}} || [[Valmieras novads]]
|-
| [[Mārupe]]  ||  [[Attēls:Mārupes pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]]  ||  2022. gads  || {{#invoke:wd|property|Q987175|P1082}} || [[Mārupes novads]]
|-
| '''[[Ogre]]'''  ||  [[Attēls:Coat of arms of Ogre.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q731915|P1082}} || [[Ogres novads]]
|-
| [[Olaine]]  ||  [[Attēls:Olaine COA.svg|center|25px]]  ||  1967. gads  || {{#invoke:wd|property|Q249715|P1082}} || [[Olaines novads]]
|-
| [[Pāvilosta]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Pāvilosta.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q840717|P1082}} || [[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| [[Piltene]]  ||  [[Attēls:Piltene COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1557. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q838491|P1082}} || [[Ventspils novads]]
|-
| [[Pļaviņas]]  ||  [[Attēls:Plavinas COA.svg|center|25px]]  ||  1927. gads  || {{#invoke:wd|property|Q567747|P1082}} || [[Aizkraukles novads]]
|-
| [[Preiļi]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Preiļi.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q858476|P1082}} || [[Preiļu novads]]
|-
| [[Priekule]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Priekule.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q908683|P1082}} || [[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| '''[[Rēzekne]]'''  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]]  ||  '''''1773. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q180379|P1082}} || [[Rēzeknes valstspilsēta]]      
|-
| '''[[Rīga]]'''  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Riga small.svg|center|25px]]  ||  '''''1225. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q1773|P1082}} || [[Rīgas valstspilsēta]]
|-
| [[Rūjiena]]  ||  [[Attēls:Rujiena COA.svg|center|25px]]  ||  1920. gads  || {{#invoke:wd|property|Q765976|P1082}} || [[Valmieras novads]]
|-
| [[Sabile]]  ||  [[Attēls:Sabile COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q650475|P1082}} || [[Talsu novads]]
|-
| [[Salacgrīva]]  ||  [[Attēls:Salacgriva COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q659665|P1082}} || [[Limbažu novads]]
|-
| [[Salaspils]]  ||  [[Attēls:Salaspils COA.svg|center|25px]]  ||  1993. gads  || {{#invoke:wd|property|Q732986|P1082}} || [[Salaspils novads]]
|-
| [[Saldus]]  ||  [[Attēls:Saldus COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q744247|P1082}} || [[Saldus novads]]
|-
| [[Saulkrasti]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Saulkrasti.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q840823|P1082}} || [[Saulkrastu novads]]
|-
| [[Seda]]  ||  [[Attēls:Seda COA.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q578527|P1082}} || [[Valmieras novads]]
|-
| [[Sigulda]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Sigulda.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q465698|P1082}} || [[Siguldas novads]]
|-
| [[Skrunda]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Skrunda.svg|center|25px]]  ||  1996. gads  || {{#invoke:wd|property|Q267871|P1082}} || [[Kuldīgas novads]]
|-
| [[Smiltene]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Smiltene.svg|center|25px]]  ||  1920. gads  || {{#invoke:wd|property|Q840806|P1082}} || [[Smiltenes novads]]
|-
| [[Staicele]]  ||  [[Attēls:Staicele COA.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q844464|P1082}} || [[Limbažu novads]]
|-
| [[Stende]]  ||  [[Attēls:Stende COA.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q909654|P1082}} || [[Talsu novads]]
|-
| [[Strenči]]  ||  [[Attēls:Strenci COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q851399|P1082}} || [[Valmieras novads]]
|-
| [[Subate]]  ||  [[Attēls:Subate COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q60044|P1082}} || [[Augšdaugavas novads]]
|-
| [[Talsi]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q520405|P1082}} || [[Talsu novads]]
|-
| [[Tukums]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|center|25px]]  ||  '''''1795. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q636935|P1082}} || [[Tukuma novads]]
|-
| [[Valdemārpils]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Valdemārpils.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q846341|P1082}} || [[Talsu novads]]
|-
| [[Valka]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Valka.svg|center|25px]]  ||  '''''1584. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q323774|P1082}} || [[Valkas novads]]
|-
| '''[[Valmiera]]'''  ||  [[Attēls:COA LV Valmiera.svg|center|25px]]  ||  '''''1323. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q108037|P1082}} || [[Valmieras novads]]
|-
| [[Vangaži]]  ||  [[Attēls:Vangazi COA.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q849832|P1082}} || [[Ropažu novads]]
|-
| [[Varakļāni]]  ||  [[Attēls:Varaklani COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q849141|P1082}} || [[Madonas novads]]
|-
| '''[[Ventspils]]'''  ||  [[Attēls:LVA_Ventspils_COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1378. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q104036|P1082}} || [[Ventspils valstspilsēta]]
|-
| [[Viesīte]]  ||  [[Attēls:Viesite COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q641220|P1082}} || [[Jēkabpils novads]]
|-
| [[Viļaka]]  ||  [[Attēls:Viļakas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]]  ||  1945. gads  || {{#invoke:wd|property|Q26441|P1082}} || [[Balvu novads]]
|-
| [[Viļāni]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Viļāni.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q836513|P1082}} || [[Rēzeknes novads]]
|-
| [[Zilupe]]  ||  [[Attēls:Zilupe COA.svg|center|25px]]  ||  1931. gads  || {{#invoke:wd|property|Q203375|P1082}} || [[Ludzas novads]]
|}

== Karte ==
{{Location map+|Latvija|width=700 |float=center|caption = Latvijas pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — valstspilsētas)
|places =
{{Location map~|Latvija|lat=57.076944|long=24.323611|position = left |label=[[Ādaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.863889|long=24.36|position = left |label=[[Ainaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.604167|long=25.255278|position = bottom |label=[[Aizkraukle]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.721667|long=21.600278|position = top |label=[[Aizpute]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.161944|long=25.7475|position = top |label=[[Aknīste]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.766667|long=24.887222|position = left |label=[[Aloja]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.420556|long=27.048611|position = top |label=[[Alūksne]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.540833|long=26.693333|position = bottom |label=[[Ape]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.460833|long=22.901111|position = top |label=[[Auce]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.7425|long=24.394167|position = left |label=[[Baldone]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.875|long=24.119167|position = bottom |label=[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.1325|long=27.265833|position = top |label=[[Balvi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.406944|long=24.186389|position = top |label=[[Bauska]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.68|long=22.568333|position = top |label=[[Brocēni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.966111|long=26.305|position = top |label=[[Cesvaine]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.3125|long=25.20278|position = top |label=[[Cēsis]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.094444|long=27.537222|position = top |label=[[Dagda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.885|long=26.495556|position = top |label='''[[Daugavpils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.624167|long=23.28|position = top |label=[[Dobele]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.588889|long=21.369444|position = top |label=[[Durbe]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.535|long=21.166111|position = top |label=[[Grobiņa]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.1725|long=26.761111|position = top |label=[[Gulbene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.5975|long=24.196667|position = top |label=[[Iecava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.836667|long=24.496111|position = bottom |label=[[Ikšķile]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.977778|long=26.2975|position = top |label=[[Ilūkste]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.6175|long=25.083333|position = left |label=[[Jaunjelgava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.499444|long=25.878333|position = top |label='''[[Jēkabpils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.648333|long=23.713889|position = top |label='''[[Jelgava]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.968056|long=23.770278|position = top |label='''[[Jūrmala]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.0375|long=22.775|position = top |label=[[Kandava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.783889|long=27.684722|position = left |label=[[Kārsava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.895|long=27.165|position = top |label=[[Krāslava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.968611|long=21.971667|position = top |label=[[Kuldīga]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.645556|long=25.434722|position = top |label=[[Koknese]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.744167|long=24.725|position = right |label=[[Ķegums]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.832222|long=24.226667|position = left |label=[[Ķekava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.723056|long=24.805833|position = bottom |label=[[Lielvārde]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.511667|long=21.013889|position = left |label='''[[Liepāja]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.232222|long=25.045833|position = top |label=[[Līgatne]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.511389|long=24.719167|position = top |label=[[Limbaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.366667|long=26.183333|position = top |label=[[Līvāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.9|long=26.716667|position = top |label=[[Lubāna]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.546389|long=27.726944|position = top |label=[[Ludza]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.851111|long=26.219444|position = top |label=[[Madona]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.860278|long=25.055833|position = top |label=[[Mazsalaca]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.900833|long=24.047778|position = left |label=[[Mārupe]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.818611|long=24.605556|position = right |label='''[[Ogre]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.787222|long=23.941944|position = left |label=[[Olaine]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.889167|long=21.176944|position = left |label=[[Pāvilosta]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.225278|long=21.675833|position = top |label=[[Piltene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.616667|long=25.716944|position = top |label=[[Pļaviņas]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.3|long=26.716667|position = top |label=[[Preiļi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.444167|long=21.595|position = top |label=[[Priekule]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.512716|long=27.291739|position = top |label='''[[Rēzekne]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.9475|long=24.106389|position = top |label='''[[Rīga]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.897222|long=25.326111|position = top |label=[[Rūjiena]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.045|long=22.573333|position = left |label=[[Sabile]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.751667|long=24.357222|position = left |label=[[Salacgrīva]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.858611|long=24.349722|position = top |label=[[Salaspils]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.666389|long=22.493611|position = left |label=[[Saldus]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.261944|long=24.415833|position = top |label=[[Saulkrasti]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.650278|long=25.751111|position = top |label=[[Seda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.155|long=24.857778|position = top |label=[[Sigulda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.676389|long=22.015833|position = top |label=[[Skrunda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.424167|long=25.906667|position = top |label=[[Smiltene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.837222|long=24.744167|position = top |label=[[Staicele]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.145278|long=22.534722|position = top |label=[[Stende]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.6275|long=25.685|position = left |label=[[Strenči]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.003056|long=25.906667|position = top |label=[[Subate]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.246667|long=22.588611|position = top |label=[[Talsi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.966667|long=23.153333|position = top |label=[[Tukums]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.370556|long=22.591944|position = top |label=[[Valdemārpils]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.775|long=26.01|position = left |label=[[Valka]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.55|long=25.4|position = left |label='''[[Valmiera]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.0918|long=24.5485|position = top |label=[[Vangaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.610278|long=26.7525|position = top |label=[[Varakļāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.390556|long=21.573333|position = left |label='''[[Ventspils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.345|long=25.5575|position = top |label=[[Viesīte]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.184167|long=27.6725|position = left |label=[[Viļaka]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.5525|long=26.924722|position = top |label=[[Viļāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.383333|long=28.096667|position = left |label=[[Zilupe]]}}
}}

== Galerija ==

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;110&quot;&gt;
Attēls:House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg|Rīga
Attēls:Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca 3.jpg|Daugavpils
Attēls:Liepājas Skaņu vīrs (Dainis Rudens, Ēriks Caune) - panoramio.jpg|Liepāja
Attēls:Academia petrina.jpg|Jelgava
Attēls:Ķemeru kūrorts.jpg|Jūrmala
Attēls:Ventspils Oil cow - panoramio.jpg|Ventspils
Attēls:Rėzeknė Cathedral.jpg|Rēzekne
Attēls:Valmiera luteri kirik 02.JPG|Valmiera
Attēls:Ogre - panoramio (7).jpg|Ogre
Attēls:Jēkabpils Nikolaja baznīca sv Gara klosterī.jpg|Jēkabpils
Attēls:Salaspils Dievmātes - Rožukroņa Karalienes Romas katoļu baznīca.jpg|Salaspils
Attēls:Mārupe, Culture house (former House of Defenders, 1936).jpg|Mārupe
Attēls:Tukums, Harmonijas iela.jpg|Tukums
Attēls:Sv.Jāņa luterāņu baznīca 2, Cēsis.jpg|Cēsis
Attēls:Siguldas luterāņu baznīca 2.jpg|Sigulda
Attēls:Kuldiga - panoramio - Laima Gūtmane (simka… (7).jpg|Kuldīga
Attēls:Bauskas pils.JPG|Bauska
Attēls:Saldus Mārtiņa Lutera baznīca 1.jpg|Saldus
Attēls:Olaines pareizticīgo baznīca.jpg|Olaine
Attēls:Talsu vecpilsētas daļa.jpg|Talsi
Attēls:Dobele, Dobeles pilsēta, Latvia - panoramio (5).jpg|Dobele
Attēls:Adazi1.jpeg|Ādaži
Attēls:Ludza Castle ruins - 6.jpg|Ludza
Attēls:Krāslava Palace.jpg|Krāslava
Attēls:Līvānu katoļu baznīca2.jpg|Līvāni
Attēls:Gulbene, Church of the Most Holy Sacrament.JPG|Gulbene
Attēls:Aizkraukles kulturas nams.JPG|Aizkraukle
Attēls:Skats no Saieta nama.JPG|Madona
Attēls:Limbažu vecpilsēta.jpg|Limbaži
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pilsētu karogi]]
* [[Latvijas administratīvais iedalījums]]
* [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums]]
* [[Pilsētciemats]]
* [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993 Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (Likumi.lv)]

{{Latvijas pilsētas}}
{{Pilsētas tiesību piešķiršana Latvijā}}
{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Latvijas pilsētas| ]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Pilsētas]]</text>
      <sha1>mgh58qo7fr0kse6ruflwswkakbccdcw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495354</id>
      <parentid>4495345</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T04:14:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Arturijoooo12345678910|Arturijoooo12345678910]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ~2025-41329-16</comment>
      <origin>4379874</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24271" sha1="6m15tiavv6hiwoq3e4bvjd5kmn051xj" xml:space="preserve">[[Attēls:Cities and towns of Latvia.svg|thumb|250px|Latvijas pilsētu pārskata karte]]
'''[[Latvija]]s pilsētu uzskaitījums''' iekļauj visas [[Latvija]]s [[pilsēta]]s, kopā '''81''', tostarp 10 [[Valstspilsēta|valstspilsētas]] un 71 [[novada pilsētas|novada pilsētu]]. Pēdējās izmaiņas Latvijas pilsētu sarakstā notika 2022. gada 1. jūlijā, kad par pilsētām kļuva [[Mārupe]], [[Ķekava]] un [[Ādaži]], 2021. gada 1. jūlijā, kad par pilsētām kļuva [[Iecava]] un [[Koknese]], un par [[valstspilsēta|valstspilsētu]] kļuva [[Ogre]], un 2010. gadā, kad pilsētas statusu zaudēja [[Kalnciems]].

== Pilsētas statusa iegūšana ==
Latvijas pilsētas ir veidojušās daudzu gadsimtu laikā un pilsētas statusu nosaka vēsturiski apstākļi. [[Koknese]] (pilsētas tiesības ieguva 1277. gadā), [[Straupe]] (1356. gadā) un [[Vecsēlpils|Sēlpils]] (1621. gadā) pēc sagraušanas 17. gadsimtā pilsētas tiesības zaudēja. Tomēr pilsētas tiesības ir saglabājušās vairākām vēsturiski nozīmīgām [[apdzīvotā vieta|apdzīvotajām vietām]] ar nelielu iedzīvotāju skaitu (9 pilsētās mūsdienās ir mazāk nekā 1000 iedzīvotāju) vai vāji attīstītu infrastruktūru. Latvijā ir vairāki [[ciems|ciemi]], kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā mazākajās pilsētās, tomēr tiem nav pilsētas statusa.

== Latvijas pilsētas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Pilsēta{{efn|name=P|Treknrakstā valstspilsētas}}
! Ģerbonis
! Statusa&lt;br /&gt;piešķiršanas gads{{efn|name=GP|Treknrakstā un slīprakstā pilsētas, kuras ieguva pilsētas statusu pirms Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī}}
! data-sort-type=&quot;number&quot;|Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits ({{#invoke:WikidataIB|formatDate|{{#invoke:wd|qualifier|raw|best|Q1773|P1082|P585}}|df=y}}) {{#invoke:wd|references|Q1773|P1082|{{#invoke:wd|property|raw|best|Q1773|P1082}}}}
! Admin. iedalījuma&lt;br /&gt;vienība
|-
| [[Ādaži]]  ||  &lt;center&gt;''Nav''&lt;/center&gt;  ||  2022. gads  || {{#invoke:wd|property|Q336006|P1082}} || [[Ādažu novads]]
|-
| [[Ainaži]]  ||  [[Attēls:Ainazi COA.svg|center|25px]]  ||  1926. gads  || {{#invoke:wd|property|Q405931|P1082}} || [[Limbažu novads]]
|-
| [[Aizkraukle]]  ||  [[Attēls:Aizkraukle COA.svg|center|25px]]  ||  1967. gads  || {{#invoke:wd|property|Q411715|P1082}} || [[Aizkraukles novads]]
|-
| [[Aizpute]]  ||  [[Attēls:Aizpute COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1378. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q411723|P1082}} || [[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| [[Aknīste]]  ||  [[Attēls:Akniste COA.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q420333|P1082}} || [[Jēkabpils novads]]
|-
| [[Aloja]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Aloja.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q659019|P1082}} || [[Limbažu novads]]
|-
| [[Alūksne]]  ||  [[Attēls:Aluksne COA.svg|center|25px]]  ||  1920. gads  || {{#invoke:wd|property|Q291333|P1082}} || [[Alūksnes novads]]
|-
| [[Ape]]  ||  [[Attēls:Ape COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q618119|P1082}} || [[Smiltenes novads]]
|-
| [[Auce]]  ||  [[Attēls:Auce COA.svg|center|25px]]  ||  1924. gads  || {{#invoke:wd|property|Q758578|P1082}} || [[Dobeles novads]]
|-
| [[Baldone]]  ||  [[Attēls:Baldone COA.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q789351|P1082}} || [[Ķekavas novads]]
|-
| [[Baloži (pilsēta)|Baloži]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Baloži.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q757043|P1082}} || [[Ķekavas novads]]
|-
| [[Balvi]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Balvi.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q218402|P1082}} || [[Balvu novads]]
|-
| [[Bauska]]  ||  [[Attēls:Bauska COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1609. gads'''''   || {{#invoke:wd|property|Q498256|P1082}} || [[Bauskas novads]]
|-
| [[Brocēni]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Brocēni.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q840836|P1082}} || [[Saldus novads]]
|-
| [[Cēsis]]  ||  [[Attēls:Cesis COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1323. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q107582|P1082}} || [[Cēsu novads]]
|-
| [[Cesvaine]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Cesvaine.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q757050|P1082}} || [[Madonas novads]]
|-
| [[Dagda]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Dagda.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q757101|P1082}} || [[Krāslavas novads]]
|-
| '''[[Daugavpils]]'''  ||  [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.svg|center|25px]]  ||  '''1582. gads'''  || {{#invoke:wd|property|Q80021|P1082}} || [[Daugavpils valstspilsēta]]   
|-
| [[Dobele]]  ||  [[Attēls:Dobele COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q729447|P1082}} || [[Dobeles novads]]
|-
| [[Durbe]]  ||  [[Attēls:Durbe COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1893. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q840801|P1082}} || [[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| [[Grobiņa]]  ||  [[Attēls:Grobina COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1695. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q757049|P1082}} || [[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| [[Gulbene]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Gulbene.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q753010|P1082}} || [[Gulbenes novads]]
|-
| [[Iecava]]  ||  [[Attēls:Iecavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]]  ||  2021. gads  || {{#invoke:wd|property|Q1023764|P1082}} ||  [[Bauskas novads]]
|-
| [[Ikšķile]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Ikšķile.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q753029|P1082}} || [[Ogres novads]]
|-
| [[Ilūkste]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Ilūkste.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q580373|P1082}} || [[Augšdaugavas novads]]
|-
| [[Jaunjelgava]]  ||  [[Attēls:Jaunjelgava COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1647. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q835771|P1082}} || [[Aizkraukles novads]]
|-
| '''[[Jēkabpils]]'''  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Jēkabpils.svg|center|25px]]  ||  '''''1670. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q191120|P1082}} || [[Jēkabpils novads]]        
|-
| '''[[Jelgava]]'''  ||  [[Attēls:Jelgava COA small.svg|center|25px]]  ||  '''''1573. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q179830|P1082}} || [[Jelgavas valstspilsēta]]
|-
| '''[[Jūrmala]]'''  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Jūrmala.svg|center|25px]]  ||  1959. gads  || {{#invoke:wd|property|Q178382|P1082}} || [[Jūrmalas valstspilsēta]]
|-
| [[Kandava]]  ||  [[Attēls:Kandava COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q849152|P1082}} || [[Tukuma novads]]
|-
| [[Kārsava]]  ||  [[Attēls:Karsava COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q849147|P1082}} || [[Ludzas novads]]
|-
| [[Koknese]]  ||  [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|center|25px]]  ||  1277. gads &lt;br&gt; &lt;small&gt;(2021. gads – atkārtoti)&lt;/small&gt;  || {{#invoke:wd|property|Q504681|P1082}} ||  [[Aizkraukles novads]]
|-
| [[Krāslava]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Krāslava.svg|center|25px]]  ||  1923. gads  || {{#invoke:wd|property|Q638592|P1082}} || [[Krāslavas novads]]
|-
| [[Kuldīga]]  ||  [[Attēls:Kuldiga COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1378. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q155281|P1082}} || [[Kuldīgas novads]]
|-
| [[Ķegums]]  ||  [[Attēls:Kegums COA.svg|center|25px]]  ||  1993. gads  || {{#invoke:wd|property|Q344621|P1082}} || [[Ogres novads]]
|-
| [[Ķekava]]  ||  [[Attēls:Ķekavas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]]  ||  2022. gads  || {{#invoke:wd|property|Q344608|P1082}} || [[Ķekavas novads]]
|-
| [[Lielvārde]]  ||  [[Attēls:Lielvarde COA.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q597346|P1082}} || [[Ogres novads]]
|-
| '''[[Liepāja]]'''  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Liepāja.svg|center|25px]]  ||  '''''1625. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q167668|P1082}} || [[Liepājas valstspilsēta]]      
|-
| [[Līgatne]]  ||  [[Attēls:Ligatne COA.svg|center|25px]]  ||  1993. gads  || {{#invoke:wd|property|Q853761|P1082}} || [[Cēsu novads]]
|-
| [[Limbaži]]  ||  [[Attēls:Limbazi COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1385. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q166684|P1082}} || [[Limbažu novads]]
|-
| [[Līvāni]]  ||  [[Attēls:Livani COA.svg|center|25px]]  ||  1926. gads  || {{#invoke:wd|property|Q849156|P1082}} || [[Līvānu novads]]
|-
| [[Lubāna]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Lubāna.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q844477|P1082}} || [[Madonas novads]]
|-
| [[Ludza]]  ||  [[Attēls:Ludza COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1777. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q744259|P1082}} || [[Ludzas novads]]
|-
| [[Madona]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Madona.svg|center|25px]]  ||  1926. gads  || {{#invoke:wd|property|Q586048|P1082}} || [[Madonas novads]]
|-
| [[Mazsalaca]]  ||  [[Attēls:Mazsalaca COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q844468|P1082}} || [[Valmieras novads]]
|-
| [[Mārupe]]  ||  [[Attēls:Mārupes pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]]  ||  2022. gads  || {{#invoke:wd|property|Q987175|P1082}} || [[Mārupes novads]]
|-
| '''[[Ogre]]'''  ||  [[Attēls:Coat of arms of Ogre.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q731915|P1082}} || [[Ogres novads]]
|-
| [[Olaine]]  ||  [[Attēls:Olaine COA.svg|center|25px]]  ||  1967. gads  || {{#invoke:wd|property|Q249715|P1082}} || [[Olaines novads]]
|-
| [[Pāvilosta]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Pāvilosta.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q840717|P1082}} || [[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| [[Piltene]]  ||  [[Attēls:Piltene COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1557. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q838491|P1082}} || [[Ventspils novads]]
|-
| [[Pļaviņas]]  ||  [[Attēls:Plavinas COA.svg|center|25px]]  ||  1927. gads  || {{#invoke:wd|property|Q567747|P1082}} || [[Aizkraukles novads]]
|-
| [[Preiļi]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Preiļi.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q858476|P1082}} || [[Preiļu novads]]
|-
| [[Priekule]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Priekule.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q908683|P1082}} || [[Dienvidkurzemes novads]]
|-
| '''[[Rēzekne]]'''  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]]  ||  '''''1773. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q180379|P1082}} || [[Rēzeknes valstspilsēta]]      
|-
| '''[[Rīga]]'''  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Riga small.svg|center|25px]]  ||  '''''1225. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q1773|P1082}} || [[Rīgas valstspilsēta]]
|-
| [[Rūjiena]]  ||  [[Attēls:Rujiena COA.svg|center|25px]]  ||  1920. gads  || {{#invoke:wd|property|Q765976|P1082}} || [[Valmieras novads]]
|-
| [[Sabile]]  ||  [[Attēls:Sabile COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q650475|P1082}} || [[Talsu novads]]
|-
| [[Salacgrīva]]  ||  [[Attēls:Salacgriva COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q659665|P1082}} || [[Limbažu novads]]
|-
| [[Salaspils]]  ||  [[Attēls:Salaspils COA.svg|center|25px]]  ||  1993. gads  || {{#invoke:wd|property|Q732986|P1082}} || [[Salaspils novads]]
|-
| [[Saldus]]  ||  [[Attēls:Saldus COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q744247|P1082}} || [[Saldus novads]]
|-
| [[Saulkrasti]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Saulkrasti.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q840823|P1082}} || [[Saulkrastu novads]]
|-
| [[Seda]]  ||  [[Attēls:Seda COA.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q578527|P1082}} || [[Valmieras novads]]
|-
| [[Sigulda]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Sigulda.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q465698|P1082}} || [[Siguldas novads]]
|-
| [[Skrunda]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Skrunda.svg|center|25px]]  ||  1996. gads  || {{#invoke:wd|property|Q267871|P1082}} || [[Kuldīgas novads]]
|-
| [[Smiltene]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Smiltene.svg|center|25px]]  ||  1920. gads  || {{#invoke:wd|property|Q840806|P1082}} || [[Smiltenes novads]]
|-
| [[Staicele]]  ||  [[Attēls:Staicele COA.svg|center|25px]]  ||  1992. gads  || {{#invoke:wd|property|Q844464|P1082}} || [[Limbažu novads]]
|-
| [[Stende]]  ||  [[Attēls:Stende COA.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q909654|P1082}} || [[Talsu novads]]
|-
| [[Strenči]]  ||  [[Attēls:Strenci COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q851399|P1082}} || [[Valmieras novads]]
|-
| [[Subate]]  ||  [[Attēls:Subate COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q60044|P1082}} || [[Augšdaugavas novads]]
|-
| [[Talsi]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q520405|P1082}} || [[Talsu novads]]
|-
| [[Tukums]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|center|25px]]  ||  '''''1795. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q636935|P1082}} || [[Tukuma novads]]
|-
| [[Valdemārpils]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Valdemārpils.svg|center|25px]]  ||  '''''1917. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q846341|P1082}} || [[Talsu novads]]
|-
| [[Valka]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Valka.svg|center|25px]]  ||  '''''1584. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q323774|P1082}} || [[Valkas novads]]
|-
| '''[[Valmiera]]'''  ||  [[Attēls:COA LV Valmiera.svg|center|25px]]  ||  '''''1323. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q108037|P1082}} || [[Valmieras novads]]
|-
| [[Vangaži]]  ||  [[Attēls:Vangazi COA.svg|center|25px]]  ||  1991. gads  || {{#invoke:wd|property|Q849832|P1082}} || [[Ropažu novads]]
|-
| [[Varakļāni]]  ||  [[Attēls:Varaklani COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q849141|P1082}} || [[Madonas novads]]
|-
| '''[[Ventspils]]'''  ||  [[Attēls:LVA_Ventspils_COA.svg|center|25px]]  ||  '''''1378. gads'''''  || {{#invoke:wd|property|Q104036|P1082}} || [[Ventspils valstspilsēta]]
|-
| [[Viesīte]]  ||  [[Attēls:Viesite COA.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q641220|P1082}} || [[Jēkabpils novads]]
|-
| [[Viļaka]]  ||  [[Attēls:Viļakas pilsētas ģerbonis.svg|center|25px]]  ||  1945. gads  || {{#invoke:wd|property|Q26441|P1082}} || [[Balvu novads]]
|-
| [[Viļāni]]  ||  [[Attēls:Coat of Arms of Viļāni.svg|center|25px]]  ||  1928. gads  || {{#invoke:wd|property|Q836513|P1082}} || [[Rēzeknes novads]]
|-
| [[Zilupe]]  ||  [[Attēls:Zilupe COA.svg|center|25px]]  ||  1931. gads  || {{#invoke:wd|property|Q203375|P1082}} || [[Ludzas novads]]
|}

== Karte ==
{{Location map+|Latvija|width=1100 |float=center|caption = Latvijas pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — valstspilsētas)
|places =
{{Location map~|Latvija|lat=57.076944|long=24.323611|position = left |label=[[Ādaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.863889|long=24.36|position = left |label=[[Ainaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.604167|long=25.255278|position = bottom |label=[[Aizkraukle]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.721667|long=21.600278|position = top |label=[[Aizpute]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.161944|long=25.7475|position = top |label=[[Aknīste]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.766667|long=24.887222|position = left |label=[[Aloja]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.420556|long=27.048611|position = top |label=[[Alūksne]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.540833|long=26.693333|position = bottom |label=[[Ape]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.460833|long=22.901111|position = top |label=[[Auce]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.7425|long=24.394167|position = left |label=[[Baldone]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.875|long=24.119167|position = bottom |label=[[Baloži (pilsēta)|Baloži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.1325|long=27.265833|position = top |label=[[Balvi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.406944|long=24.186389|position = top |label=[[Bauska]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.68|long=22.568333|position = top |label=[[Brocēni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.966111|long=26.305|position = top |label=[[Cesvaine]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.3125|long=25.20278|position = top |label=[[Cēsis]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.094444|long=27.537222|position = top |label=[[Dagda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.885|long=26.495556|position = top |label='''[[Daugavpils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.624167|long=23.28|position = top |label=[[Dobele]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.588889|long=21.369444|position = top |label=[[Durbe]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.535|long=21.166111|position = top |label=[[Grobiņa]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.1725|long=26.761111|position = top |label=[[Gulbene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.5975|long=24.196667|position = top |label=[[Iecava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.836667|long=24.496111|position = bottom |label=[[Ikšķile]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.977778|long=26.2975|position = top |label=[[Ilūkste]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.6175|long=25.083333|position = left |label=[[Jaunjelgava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.499444|long=25.878333|position = top |label='''[[Jēkabpils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.648333|long=23.713889|position = top |label='''[[Jelgava]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.968056|long=23.770278|position = top |label='''[[Jūrmala]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.0375|long=22.775|position = top |label=[[Kandava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.783889|long=27.684722|position = left |label=[[Kārsava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=55.895|long=27.165|position = top |label=[[Krāslava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.968611|long=21.971667|position = top |label=[[Kuldīga]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.645556|long=25.434722|position = top |label=[[Koknese]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.744167|long=24.725|position = right |label=[[Ķegums]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.832222|long=24.226667|position = left |label=[[Ķekava]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.723056|long=24.805833|position = bottom |label=[[Lielvārde]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.511667|long=21.013889|position = left |label='''[[Liepāja]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.232222|long=25.045833|position = top |label=[[Līgatne]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.511389|long=24.719167|position = top |label=[[Limbaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.366667|long=26.183333|position = top |label=[[Līvāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.9|long=26.716667|position = top |label=[[Lubāna]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.546389|long=27.726944|position = top |label=[[Ludza]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.851111|long=26.219444|position = top |label=[[Madona]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.860278|long=25.055833|position = top |label=[[Mazsalaca]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.900833|long=24.047778|position = left |label=[[Mārupe]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.818611|long=24.605556|position = right |label='''[[Ogre]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.787222|long=23.941944|position = left |label=[[Olaine]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.889167|long=21.176944|position = left |label=[[Pāvilosta]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.225278|long=21.675833|position = top |label=[[Piltene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.616667|long=25.716944|position = top |label=[[Pļaviņas]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.3|long=26.716667|position = top |label=[[Preiļi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.444167|long=21.595|position = top |label=[[Priekule]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.512716|long=27.291739|position = top |label='''[[Rēzekne]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.9475|long=24.106389|position = top |label='''[[Rīga]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.897222|long=25.326111|position = top |label=[[Rūjiena]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.045|long=22.573333|position = left |label=[[Sabile]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.751667|long=24.357222|position = left |label=[[Salacgrīva]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.858611|long=24.349722|position = top |label=[[Salaspils]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.666389|long=22.493611|position = left |label=[[Saldus]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.261944|long=24.415833|position = top |label=[[Saulkrasti]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.650278|long=25.751111|position = top |label=[[Seda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.155|long=24.857778|position = top |label=[[Sigulda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.676389|long=22.015833|position = top |label=[[Skrunda]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.424167|long=25.906667|position = top |label=[[Smiltene]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.837222|long=24.744167|position = top |label=[[Staicele]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.145278|long=22.534722|position = top |label=[[Stende]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.6275|long=25.685|position = left |label=[[Strenči]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.003056|long=25.906667|position = top |label=[[Subate]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.246667|long=22.588611|position = top |label=[[Talsi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.966667|long=23.153333|position = top |label=[[Tukums]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.370556|long=22.591944|position = top |label=[[Valdemārpils]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.775|long=26.01|position = left |label=[[Valka]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.55|long=25.4|position = left |label='''[[Valmiera]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.0918|long=24.5485|position = top |label=[[Vangaži]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.610278|long=26.7525|position = top |label=[[Varakļāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.390556|long=21.573333|position = left |label='''[[Ventspils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.345|long=25.5575|position = top |label=[[Viesīte]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.184167|long=27.6725|position = left |label=[[Viļaka]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.5525|long=26.924722|position = top |label=[[Viļāni]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.383333|long=28.096667|position = left |label=[[Zilupe]]}}
}}

== Galerija ==

&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;110&quot;&gt;
Attēls:House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg|Rīga
Attēls:Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca 3.jpg|Daugavpils
Attēls:Liepājas Skaņu vīrs (Dainis Rudens, Ēriks Caune) - panoramio.jpg|Liepāja
Attēls:Academia petrina.jpg|Jelgava
Attēls:Ķemeru kūrorts.jpg|Jūrmala
Attēls:Ventspils Oil cow - panoramio.jpg|Ventspils
Attēls:Rėzeknė Cathedral.jpg|Rēzekne
Attēls:Valmiera luteri kirik 02.JPG|Valmiera
Attēls:Ogre - panoramio (7).jpg|Ogre
Attēls:Jēkabpils Nikolaja baznīca sv Gara klosterī.jpg|Jēkabpils
Attēls:Salaspils Dievmātes - Rožukroņa Karalienes Romas katoļu baznīca.jpg|Salaspils
Attēls:Mārupe, Culture house (former House of Defenders, 1936).jpg|Mārupe
Attēls:Tukums, Harmonijas iela.jpg|Tukums
Attēls:Sv.Jāņa luterāņu baznīca 2, Cēsis.jpg|Cēsis
Attēls:Siguldas luterāņu baznīca 2.jpg|Sigulda
Attēls:Kuldiga - panoramio - Laima Gūtmane (simka… (7).jpg|Kuldīga
Attēls:Bauskas pils.JPG|Bauska
Attēls:Saldus Mārtiņa Lutera baznīca 1.jpg|Saldus
Attēls:Olaines pareizticīgo baznīca.jpg|Olaine
Attēls:Talsu vecpilsētas daļa.jpg|Talsi
Attēls:Dobele, Dobeles pilsēta, Latvia - panoramio (5).jpg|Dobele
Attēls:Adazi1.jpeg|Ādaži
Attēls:Ludza Castle ruins - 6.jpg|Ludza
Attēls:Krāslava Palace.jpg|Krāslava
Attēls:Līvānu katoļu baznīca2.jpg|Līvāni
Attēls:Gulbene, Church of the Most Holy Sacrament.JPG|Gulbene
Attēls:Aizkraukles kulturas nams.JPG|Aizkraukle
Attēls:Skats no Saieta nama.JPG|Madona
Attēls:Limbažu vecpilsēta.jpg|Limbaži
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pilsētu karogi]]
* [[Latvijas administratīvais iedalījums]]
* [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums]]
* [[Pilsētciemats]]
* [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{notelist}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993 Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (Likumi.lv)]

{{Latvijas pilsētas}}
{{Pilsētas tiesību piešķiršana Latvijā}}
{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Latvijas pilsētas| ]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Pilsētas]]</text>
      <sha1>6m15tiavv6hiwoq3e4bvjd5kmn051xj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latviešu strēlnieki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5271</id>
    <revision>
      <id>4495250</id>
      <parentid>4495090</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T16:04:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makakus098</username>
        <id>148012</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4495250</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48774" sha1="asbg6f0ta1x6cpz2i981ng5ajwv2n3w" xml:space="preserve">{{Militāras vienības infokaste
| unit_name                     = Latviešu strēlnieki
| native_name                   = Латышские стрелки
| image                         = [[Attēls:Latvian Riflemen uniform in Riga.JPG|200px]]
| caption                       = 1916. gada strēlnieku uniforma
| dates                         = 1915. gada jūlijs – 1920
| country                       = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;(1915–1917)&lt;br&gt;{{flaga|Padomju Krievija|1918}} [[Krievijas SFPR]]&lt;br /&gt;(1918–1920)&lt;br&gt;{{flaga|Latvija|1919}} [[Latvijas SPR]]&lt;br /&gt;(1919)&lt;br&gt;{{flaga|Krievija}} [[Baltā kustība]] &lt;br /&gt;(1918–1920)
| allegiance                    = 
| branch                        = [[Krievijas Impērijas armija]] &lt;br /&gt; [[Sarkanā armija]] &lt;br /&gt; [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltā armija]]
| type                          = [[kājnieki]]
| role                          = 
| size                          = ~ 40 000&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(laikā no bataljonu pārveidošanas par pulkiem 1916. gadā līdz Februāra revolūcijai 1917. gadā)&lt;/small&gt;
| command_structure             = Krievijas [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armija]]s
| current_commander             = 
| garrison                      = 
| ceremonial_chief              = 
| colonel_of_the_regiment       = 
| nickname                      = 
| patron                        = 
| motto                         = 
| colors                        = 
| colors_label                  = 
| identification_symbol         = 
| march                         = 
| mascot                        = 
| battles                       = {{tree list}}
*[[World War I]]
**[[Eastern Front (World War I)|Eastern Front]]
***Defence of {{ill|Nāves sala|lv}}
***[[Christmas Battles]]
***[[Battle of Jugla]]
*[[Russian Civil War]]
**[[Estonian War of Independence]]
**[[Latvian War of Independence]]
***[[Battle of Daugavpils]]
| Commanders                    = 
| notable_commanders            = [[Augusts Ernests Misiņš]]&lt;br /&gt;[[Andrejs Auzāns]]&lt;br /&gt;[[Kārlis Goppers]]&lt;br /&gt;[[Frīdrihs Briedis]]&lt;br /&gt;[[Rūdolfs Bangerskis]]&lt;br /&gt;[[Jukums Vācietis]]&lt;br /&gt;[[Ansis Lielgalvis]]&lt;br /&gt;[[Mārtiņš Peniķis]]&lt;br /&gt;[[Ansis Zeltiņš]]&lt;br /&gt;[[Jānis Francis]]&lt;br /&gt;[[Jānis Kalniņš (ģenerālis)|Jānis Kalniņš]]
| anniversaries                 = 
| decorations                   = 
| battle_honours                = 
}}
[[Attēls:Brīvprātīgo latviešu strēlnieku pavadīšana Elizabetes ielā Rīgā.jpg|thumb|270px|Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''[[Splendid Palace]]'') [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 61 (1915).]]
[[Attēls:Brivpratigie latviesu strelnieki.JPG|thumb|270px|[[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons|3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona]] brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā.]]
[[Attēls:Latviešu strēlnieku bataljona rota.jpg|thumb|270px|[[4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljons|4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona]] 2. rota.]]
{{cita nozīme|latviešu militāro formējumu Pirmā pasaules kara laikā|grupas ''[[Skyforger]]'' albumu|Latviešu strēlnieki (albums)}}
{{Latvijas vēsture}}
'''Latviešu strēlnieki''' bija latviešu karavīri, kas '''Latviešu strēlnieku pulku''' sastāvā piedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] kaujās. Kopumā astoņos strēlnieku pulkos un rezerves pulkā 1915.–1917. gadā dienēja aptuveni 60 000 kareivju tostarp kapars ivaņisovs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/31625-latvie%C5%A1u-str%C4%93lnieki|title=latviešu strēlnieki|access-date=2025-11-14|last=Šiliņš |first=Jānis |publisher= Nacionālā enciklopēdija |language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Dalība Pirmajā pasaules karā ==

=== Izveide ===
{{see also|Pirmais pasaules karš Latvijā}}
Pirmā pasaules kara sākumā [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] 1914. gadā iebruka [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]], bet pēc sākotnējiem panākumiem tās sakāva [[Tannenbergas kauja (1914)|Tannenbergas]] un [[Pirmā Mazūrijas ezeru kauja|Pirmajā Mazūrijas ezeru kaujās]]. Krievijas impērija zaudēja 1. un 2. armiju un ievērojamu daudzumu ieroču un munīcijas. Šajās armijās dienēja daudz latviešu, galvenokārt [[20. armijas korpuss (Krievijas Impērija)|20. armijas korpusā]], kuru gandrīz pilnīgi iznīcināja [[Otrā Mazūrijas ezeru kauja|Otrajā Mazūrijas ezeru kaujā]] 1915. gada februārī. 

1915. gada 1. aprīlī [[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|Nemunas armijas]] karaspēks iebruka [[Kurzemes guberņa]]s teritorijā un strauji virzījās uz tās galvaspilsētu [[Jelgava|Jelgavu]]. 2.—3. aprīlī Krievijas Impērijas karaspēks sekmīgi atsita pirmo uzbrukumu Jelgavai, kaujās izcēlās uz fronti pārmestie [[Daugavgrīvas apvienotie zemessargu bataljoni]], kuros pārsvarā dienēja latvieši. Vācu karaspēks 7. maijā ieņēma [[Liepāja|Liepāju]], krievu karaspēks veidoja aizsardzības līniju gar [[Venta|Ventu]].
 
Jūlijā sākās vācu [[Kurzemes ofensīva]] — 14. jūlijā Nemunas armija forsēja Ventu, 17. jūlijā ieņēma [[Dobele|Dobeli]], 18. jūlijā [[Tukums|Tukumu]] un [[Ventspils|Ventspili]]. 19. jūlijā [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s latviešu deputāti [[Jānis Goldmanis]] un [[Jānis Zālītis]] publicēja patriotisko uzsaukumu &quot;[[Pulcējaties zem latviešu karogiem!]]&quot;. Straujais vācu uzbrukums izraisīja [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|latviešu bēgļu kustību]], Kurzemes un Zemgales latviešu iedzīvotāju daļai bēgot uz [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņu]] un Rīgu, tālāk uz Krieviju.
 
Kaut gan Krievijas valdība neuzticējās nacionālām bruņotajām vienībām, ņemot vērā [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielo atkāpšanos]] un kritisko armijas stāvokli, armijas vadība atļāva darboties [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja]]i. Kad 1. augustā vācu karaspēks ieņēma Jelgavu, [[Ziemeļrietumu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļrietumu frontes]] pavēlnieks [[Mihails Aleksejevs]] Rīgas aizstāvēšanai pavēlēja no latviešu brīvprātīgajiem saformēt [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons|1. Daugavgrīvas]] un [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons|2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonus]]. 12. augustā Rīgā sākās brīvprātīgo uzņemšana (tas ir, līdzās izsludinātajai [[mobilizācija]]i). Pirmajā pieņemšanas dienā pieteicās 71 brīvprātīgais. Drīz brīvprātīgo uzņemšana sākta arī [[Cēsis|Cēsīs]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Valka|Valkā]], citās Latvijas pilsētās, kā arī [[Tartu|Tērbatā]], [[Tallina|Rēvelē]], [[Petrograda|Petrogradā]], [[Maskava|Maskavā]] un citās pilsētās, kur atradās evakuētie vai bēgušie iedzīvotāji no Latvijas. Lielā brīvprātīgo pieplūduma dēļ tika saformēts arī [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]]. 1915. gadā pieteicās 6292 brīvprātīgie, 1916. gadā — 1800 brīvprātīgo, kas kopā ir ap 8000. Tā kā 1916. gada oktobrī, notiekot latviešu bataljonu pārveidošanai par pulkiem, strēlnieku bija vairāk nekā 30 000, lielāko daļu kareivju veidoja iesauktie.

12. septembrī vācu karaspēks ieņēma [[Jaunjelgava|Jaunjelgavu]], 23. oktobrī [[Ilūkste|Ilūksti]]. Krievu karaspēks Daugavas kreisajā krastā saglabāja stipru aizsardzības placdarmu, ko nosauca par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu (vēlāk nodēvētu par [[Nāves sala|Nāves salu]]). Latviešu strēlnieku galvenais panākums bija frontes līnijas nostabilizēšana pie Rīgas 1915. gadā un tās noturēšana līdz 1917. gada rudenim. Ieņemot Rīgu, vāciešiem būtu atvērtas durvis uz Krievijas Impērijas galvaspilsētu [[Sanktpēterburga|Petrogradu]].

=== 1915. gada kaujas ===
{{Pamatraksts|Kaujas Tīreļpurvā}}
{{Pamatraksts|Plakanciema kauja}}
{{Pamatraksts|Slokas kaujas (1915)}}
Sākotnēji plānoto divu latviešu bataljonu vietā ātri tika izveidoti trīs bataljoni, kurus norīkoja aizsargāt Rīgu. 23. oktobrī [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons]] tika nosūtīts uz fronti — 1. un 4. rota uz [[Olaine|Olaini]], bet 2. un 3. rota uz dienvidiem no [[Babītes ezers|Babītes ezera]]. 1. strēlnieku bataljona pirmās cīņas notika 1915. gada 25. oktobrī pie &quot;Mangaļu&quot; mājām [[Maztīrelis|Tīreļpurvā]] un 29. oktobrī pie &quot;[[Plakanciems|Plakanu]]&quot; mājām [[Misa (upe)|Misas]] krastos. Latviešu strēlniekiem izdevās atspiest vācu vienības. 28. oktobrī [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā notika sēru mītiņš un pirmo trīs Tīreļpurva kaujā kritušo — [[Jēkabs Voldemārs Timma|Jēkaba Voldemāra Timmas]], [[Jānis Gavenas|Jāņa Gavenas]] un [[Andrejs Stūris|Andreja Stūra]] izvadīšana uz jaunajiem Rīgas [[Brāļu kapi]]em.

26. oktobrī uz fronti pie [[Ķekava]]s devās arī [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons]], kas steidzami tika pārsviests uz [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]]s apkārtni, kur 31. oktobrī atsita vācu uzbrukumu. 5. novembrī kaujās Slokas — Ķemeru apkārtnē iesaistījās arī [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]]. Pēc šīm cīņām tika izsludināta vispārēja latviešu mobilizācija, kurā tika izveidoti vēl pieci latviešu strēlnieku [[Bataljons|bataljoni]], kā arī viens rezerves bataljons.

=== 1916. gada kaujas ===
{{Pamatraksts|Ķekavas kaujas}}
{{Pamatraksts|Smārdes kaujas}}
{{Pamatraksts|Nāves sala}}
[[Attēls:Vacietis, Auzans, Mangulis.jpg|thumb|270px|[[2. Latviešu strēlnieku brigāde]]s virsnieki 1916. gada beigās pie štāba ēkas bijušajā [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrmājā. No kreisās — [[Jukums Vācietis]], [[Andrejs Auzāns]], [[Gustavs Mangulis]].]]
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni [[Ķekavas kaujas|kaujās pie Ķekavas]] pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas — Bauskas šosejas [[Ķekava|Ķekavas]] apkārtnē. Šim panākumam nesekoja lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums.

Krievijas [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] vadība plānoja 1916. gada vasarā pie [[Roja]]s izcelt vairāk kā 30 000 vīru lielu desantu. Veicot šādu kombinētu operāciju, bija iecerēts ieņemt Kurzemes ziemeļdaļu. Latviešu strēlnieku bataljonu izlūkiem uzdeva pastiprināti izlūkot vācu nocietinājumus un sagatavot to detalizētus zīmējumus. No 13. jūlija līdz 17. augustam latviešu strēlnieku bataljoni gatavojās plānotajai jūras desanta operācijai. Desanta grupējuma sastāvā iekļāva 31 kājnieku bataljonu, 12 kavalērijas eskadronus, 72 lielgabalus, 142 ložmetējus. Desanta operācijas sagatavošanas kontekstā tika mainīta bataljonu pakļautība, 23. jūlijā tos iekļāva 21. armijas korpusa sastāvā. Vācijas [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] vadība jau krietnu laiku pirms desanta operācijas sākuma bija informēta par šo Krievijas 12. armijas plānoto aktivitāti un veica attiecīgos pasākumus. Vācu spiegi fiksēja [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] sapulcēto 11 transportkuģu vienību, un plānoto iebruku Kurzemē atcēla.

Kaujas pie Ķekavas atsākās 16. — 22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks|5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu]], kas cīnījās pie Olaines un [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks|3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu]], kas cīnījās [[Nāves sala|Nāves salā]]. Pēc jūlija neveiksmīgajiem uzbrukumiem [[12. armija (Krievijas Impērija)|Krievijas 12. armijas]] komandieris ģenerālleitnants [[Radko Dmitrijevs]] nolēma uzsākt lielāku latviešu strēlnieku vienību veidošanu. Uzreiz divas brigādes ar četriem pulkiem katrā nevarēja noformēt, jo 1. Daugavgrīvas, 6. Tukuma un 7. Bauskas bataljons bija cietuši smagus zaudējumus tikko notikušajās kaujās. Savukārt 3. Kurzemes bataljons līdz augusta beigām sargāja Nāves salu. Šādā situācijā tika nolemts izveidot Apvienoto latviešu strēlnieku brigādi, kuru uzdeva komandēt pulkvedim [[Andrejs Auzāns|Andrejam Auzānam]]. Pēc jūras desanta operācijas atcelšanas no 17. augusta šajā brigādē iekļāva arī 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latviesustrelniekusaraksts.lv/Kaujas_darbiba/Book_4.html |title=Jānis Hartmanis. 4. VIDZEMES LATVIEŠU STRĒLNIEKU PULKS 1915-1917.  Rīga: 2015. |access-date={{dat|2016|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170423004335/http://latviesustrelniekusaraksts.lv/Kaujas_darbiba/Book_4.html |archivedate={{dat|2017|04|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Apvienotā latviešu strēlnieku brigāde tad ņēma aktīvu dalību [[Smārdes kaujas|Smārdes kaujās]].

1916. gada 8. oktobrī (25. septembrī pēc vecā stila) Nāves salā notika vācu [[Kaujas gāzes|gāzu uzbrukums]], kas pēc sava apjoma bija pirmais un lielākais šāda veida ieroču pielietojums pretinieka iznīcināšanai Pirmajā pasaules karā Latvijā. Saindējās 120 strēlnieki no 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona, kas astoņas dienas izturēja Nāves salā. Strēlniekiem tika dota pavēle nosargāt pozīcijas par katru cenu, tomēr Krievijas armija Nāves salu nekad neizmantoja uzbrukumam. Pēc šīm kaujām 1916. gada 4. novembrī, tā kā latviešu strēlnieku bataljonu izmērs bija pieaudzis no sākotnējām 4 uz 8 rotām, tos pārveidoja par pulkiem divu bataljonu sastāvā un vienības apvienojot izveidoja divas latviešu strēlnieku brigādes. 6. decembrī pie abām strēlnieku brigādēm tika izveidotas lazaretes un dezinfekcijas nodaļas.

=== 1917. gada kaujas ===
{{Pamatraksts|Ziemassvētku kaujas}}
{{Pamatraksts|Kauja pie Mazās Juglas}}
[[Attēls:Latviesu strelnieki 1917.jpg|thumb|270px|[[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks|4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka]] strēlnieki ar karogiem prasot [[Latvijas autonomijas idejas|Latvijas autonomiju]] [[Februāra revolūcija]]s upuru piemiņas demonstrācijas laikā Rīgā 1917. gada 23. martā.]]
 
Visslavenākās latviešu strēlnieku cīņas norisinājās 1917. gada 5. — 11. janvārī (1916. gada 23. — 29. decembrī pēc vecā stila), kad 12. Krievijas 12. armijas pavēlniecība izplānoja &quot;Jelgavas operāciju&quot; ar mērķi strauja uzbrukuma veidā ieņemt Zemgales lielāko daļu. Par uzbrukuma vietu Rīgas frontē tika izvēlēts purvains apvidus starp [[Babītes ezers|Babītes ezeru]] un [[Olaine|Olaini]], kuru dēvēja par [[Maztīrelis|Tīreļa purvu]]. Šīs cīņas vēsturē iegājušas kā [[Ziemassvētku kaujas]]. Pirms kaujas operācijas 3. janvārī abas latviešu strēlnieku brigādes apvienoja vienā divīzijā (komandieris — ģenerālmajors [[Augusts Ernests Misiņš]]). Kaujas sākās 5. janvārī (1916. gada 23. decembrī pēc vecā stila) un ilga sešas dienas. Tajās pirmo reizi piedalījās visi astoņi latviešu strēlnieku pulki. Pēc [[Frīdrihs Briedis|Frīdriha Brieža]] ieteiktā plāna, bija paredzēts sadalīt spēkus divās grupās, un dot triecienu uzreiz divās vietās. Taču netika sniegts nepieciešamais artilērijas atbalsts, ejas plašajos [[dzeloņstieple|dzeloņstiepļu]] laukos bija izveidotas nepilnīgi un latviešu kareivji bija spiesti skriet dzeloņstiepļu biezoknī tieši pretī vācu ložmetēju ligzdām. Par spīti tam, nocietinājumus izdevās pārraut un ieiet vairākus kilometrus vācu teritorijā. Armijas vadība nebija spējīga izmantot šos panākumus, un izvērst spēcīgu uzbrukumu pret vāciešiem. 1917. gada 22. — 31. janvārī notika [[Ziemassvētku kaujas#Janvāra kaujas - Vācijas pretuzbrukums|Janvāra kaujas]], kuras laikā vācieši centās atgūt Ziemassvētku kauju laikā zaudētās teritorijas.

Ziemassvētku un Janvāra kaujās strēlnieki izrādīja lielu varonību, taču vienlaikus cieta lielus zaudējumus. Krievijas armija šo kauju laikā zaudēja apmēram 26 000 kareivju, no kuriem 9000 bija strēlnieki — apmēram trešā daļa no visiem strēlnieku spēkiem. Ziemassvētku kauju neveiksmīgā vadība strēlniekos radīja aizvien lielāku neapmierinātību ar armijas vadību. Izplatījās baumas par nodevību pret latviešu formējumiem. 7. februārī ģenerālis [[Mihails Aleksejevs]] pieprasīja kara ministram iecelt komisiju Rīgas frontes notikumu izmeklēšanai, bet tas nenotika [[Februāra revolūcija]]s dēļ. Tajā tika gāzts imperators [[Nikolajs II Romanovs]] un lielākā daļa strēlnieku bija gatavi atbalstīt radikālos boļševikus, kuri solīja izbeigt karu, kā arī netraucēt Krievijas Impērijas tautām veidot neatkarīgas valstis vai autonomijas.

1917. gada septembra sākumā [[2. latviešu strēlnieku brigāde]] piedalījās [[Kauja pie Mazās Juglas|Kaujā pie Mazās Juglas]]. 1. septembrī Vācijas karaspēks sāka [[Rīgas operācija|Rīgas operāciju]] forsējot Daugavu pie Ikšķiles. 2. septembrī Pirmā Latviešu strēlnieku brigāde no Olaines atkāpās uz Rīgu, bet Otrā brigāde 26 stundas noturēja pozīcijas pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] pret uzbrūkošajiem vācu spēkiem. Pateicoties tam, 12. krievu armija neiekļuva aplenkumā un paspēja atkāpties no Rīgas kas krita vāciešu rokās. Fronte nostabilizējās pie [[Sigulda]]s.

=== Apvienotās Latviešu strēlnieku divīzijas struktūra (1917) ===
{|
| colspan=2|
Divīzijas komandieris: ģenerālmajors [[Augusts Ernests Misiņš]]; štāba priekšnieks: [[Rūdolfs Bangerskis]].
|-
| valign=top |
'''[[1. latviešu strēlnieku brigāde]]''' (komandieris ģenerālmajors [[Augusts Ernests Misiņš]]):
* [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks]] (''1-й Латышский стрелковый Усть-Двинский полк'')
* [[2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks]] (''2-й Латышский стрелковый Рижский полк'')
* [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks]] (''3-й Латышский стрелковый Курземкий полк'')
* [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks]] (''4-й Латышский стрелковый Видземский полк'')
| valign=top |
'''[[2. latviešu strēlnieku brigāde]]''' (komandieris pulkvedis [[Andrejs Auzāns]]):
* [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks]] (''5-й Латышский стрелковый Земгальский полк'')
* [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks]] (''6-й Латышский стрелковый Тукумский полк'')
* [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks]] (''7-й Латышский стрелковый Баускский полк'')
* [[8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks]] (''8-й Латышский стрелковый Валмиерский полк'')
* [[Rezerves latviešu strēlnieku pulks]]
|}

== Dalība 1917. gada Krievijas revolūcijās ==
[[Attēls:Iskolastrela pirmais sastāvs 1917.jpg|thumb|270px|[[Iskolastrels|Iskolastrela]] pirmais sastāvs 1917. gada aprīlī. 1. rindā trešais no kreisās − [[Kārlis Pētersons (revolucionārs)|K. Pētersons]], ceturtais − P. Bārda, piektais − apakšpulkvedis [[Voldemārs Ozols|V. Ozols]] (priekšsēdētājs), astotais − A. Pētersons.]]
{{Pamatraksts|1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā}}
[[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]] latviešu strēlnieki tieši nepiedalījās. Pēc šīs revolūcijas latviešu pulkos savu darbību izvērsa [[LSDSP vēsture|sociāldemokrātu]] pulciņi, tāpat kā citās Petrogradas kara apgabala karaspēka vienībās, latviešu pulkos un rotās sāka vēlēt kareivju komitejas. Atšķirībā no daudzām citām Krievijas karaspēka daļām latviešu pulkos tika saglabāta disciplīna, starp kareivjiem un virsniekiem bija labvēlīgākas attiecības.

1917. gada 9.—11. aprīlī (j.s.) Rīgā sapulcējās Latviešu strēlnieku 1. kongress (176 strēlnieki un 14 virsnieki), kurā izveidoja Latviešu strēlnieku pulku apvienoto padomi. 11. aprīlī kongress ievēlēja Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteju — [[Iskolastrels|Iskolastrelu]] (22 strēlnieku un 6 virsnieku pārstāvji). Latviešu strēlnieku pulku apvienotā padome izteica neuzticību [[Jānis Goldmanis|Jānim Goldmanim]] un [[Jānis Zālītis|Jānim Zālītim]] — valsts domniekiem, kas ierosināja latviešu vienību izveidi Krievijas Impērijas armijā. Kongress nolēma likvidēt Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteju. 19. aprīlī (j.s.) Iskolatstrels izveidoja [[Latviešu strēlnieku latgaliešu sekcija|latgaliešu sekciju]], kas aizsargāja [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Pirmo Latgales latviešu kongresu]] un atbalstīja [[Latgales Zemes padome|Latgales Pagaidu zemes padomes]] darbību. 

Laikā starp abām Krievijas 1917. gada revolūcijām norisa latviešu strēlnieku revolucionizēšanās, tiešāk sakot, [[Boļševiki|boļševizēšanās]] — arvien lielāku ietekmi strēlnieku organizācijās ieguva [[LSDSP vēsture#Latvijas Sociāldemokrātija|Latvijas Sociāldemokrātijas]] (LSD) biedri (Iskolastrela pirmajā sastāvā no 28 locekļiem lielākā daļa bija bezpartijiski, maijā ievēlētajā Iskolastrelā no 50 locekļiem vairāk nekā puse bija LSD biedri), turklāt pašā LSD vairākums biedru bija boļševiki un partijas vadība (Centrālkomiteja) bija boļševistiska, Latviešu strēlnieku 2. un 3. kongress pieņēma boļševistiskas rezolūcijas, kurās izteica neuzticību [[Krievijas Pagaidu valdība]]i, pieprasīja izbeigt karu un nodot varu strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu [[Padomes|padomēm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1917-gada-17-maija|title=1917. gada 17. maijā|website=la.lv|date=17.05.2017}}&lt;/ref&gt; Attiecības starp latviešu strēlniekiem un virsniekiem pasliktinājās, daļa virsnieku sāka pamest savas daļas. Ar [[Kārlis Goppers|Kārļa Goppera]], [[Frīdrihs Briedis|Frīdriha Brieža]], [[Jānis Kalniņš (ģenerālis)|Jāņa Kalniņa]] un citu strēlnieku augstāko virsnieku atbalstu tika nodibināta [[Latvju kareivju nacionālā savienība]].

[[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijā]] pēc [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] notikušā apvērsuma [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] rajona [[Kara revolucionārās komitejas|Kara revolucionārā komiteja]] (KRK) izdeva manifestu par bruņotas sacelšanās sākumu Latvijā. Vidzemē apvērsumu īstenoja latviešu strēlnieku pulki: 9. novembra (jaunais stils) rītā [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas]] un [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks]] atstāja savu apmetni pie [[Sigulda]]s un bez kaujām tajā pat dienā ieņēma [[Cēsis]]; [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma]] un [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks]] izvirzījās no [[Limbaži]]em un [[Ainaži]]em un 11. novembrī ieņēma [[Valmiera|Valmieru]], abās apriņķu pilsētās nodibinātas kara revolucionārās komitejas; 20. novembrī likvidēts 12. armijas štābs [[Valka|Valkā]], kad pilsētu bez kaujas ieņēma [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] un 436. Novaja Ladogas kājnieku pulka daļas; [[Rezerves latviešu strēlnieku pulks]] atradās [[Tartu|Tērbatā]] un pēc pāriešanas vietējās Kara revolucionārās komitejas rīcībā ieņēma dzelzceļu, novēršot iespēju Pagaidu valdībai uzticīgās karaspēka daļas pārsviest uz Petrogradu.

=== Padomju Krievijas sākotnējā dienestā ===
Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada 4. decembrī [[Iskolats]] saņēma pieprasījumu sūtīt vienu latviešu strēlnieku pulku Petrogradas aizstāvēšanai. 6. decembrī&lt;!-- Vajag precizēt abus pēdējos datumus --&gt; 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks (ap 2500 cilvēku) ieradās Petrogradā un tam kopā ar Baltijas flotes jūrniekiem tika uzdota vairāku objektu apsargāšana, tostarp [[Taurijas pils]], kur savas sēdes turēja vēlāk padzītā [[Viskrievijas Satversmes sapulce]]. 9. decembrī Petrogradā ieradās latviešu strēlnieku pulku apvienotā rota (248 strēlnieki un 5 virsnieki), kurai uzticēja apsargāt [[Padomju Krievija]]s valdību ([[Tautas komisāru padome]], TKP) [[Smoļnijs|Smoļnijā]]. Rota tika papildināta no latviešu strēlnieku pulkiem un pārveidota par bataljonu (februārī tajā bija 509 strēlnieki). Par tā komandieri 11. decembrī ievēlēts [[Jānis Pētersons]], par viņa palīgu — Pēteris Vanags. Apvienotais bataljons apsargāja TKP vilcienu 1918. gada martā, kad notika galvaspilsētas maiņa no Petrogradas uz Maskavu. Tā paša gada maijā bataljons pārveidots par 9. latviešu strēlnieku padomju pulku, kurš līdz oktobrim sargāja [[Maskavas kremlis|Kremli]] — jauno TKP rezidenci.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ceļš uz Latvijas valsti. 1914—1922|last=Vārpa|first=Igors|publisher=Jumava|year=2012|isbn=978-9934-11-060-3|pages=99.—112}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Vidzemes un Latgales okupācija 1918. gada februārī.jpg|thumb|270px|Vidzemes un Latgales okupācija [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|Operācijas &quot;Dūres sitiens&quot;]] ietvaros 1918. gada 18. — 22. februārī. Redzamas latviešu strēlnieku plānotās aizsardzības līnijas no [[Saulkrasti]]em (''Neubad'') līdz [[Koknese]]i (''Kokenhusen'').]]
1917. gada 30. decembrī Padomju Krievijas augstākais virspavēlnieks [[praporščiks]] [[Nikolajs Kriļenko]] pavēlēja izveidot Latviešu strēlnieku korpusu, par komandieri ieceļot 12. armijas pavēlnieka pienākumu izpildītāju [[Jukums Vācietis|Jukumu Vācieti]], par štāba priekšnieku — [[Aleksandrs Kosmatovs|Aleksandru Kosmatovu]]. Jaunais korpuss veidots uz Apvienotās Latviešu strēlnieku divīzijas pamata. Veidojot latviešu korpusu, abas brigādes pārveidotas par divīzijām. Par pirmās divīzijas komandieri iecelts [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks|7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka]] komandieris pulkvedis [[Gustavs Mangulis]], par otrās — [[8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks|8. Valmieras latviešu strēlnieka pulka]] komandieris pulkvedis [[Pēteris Avens]]. Korpusa formēšanu pārtrauca [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|vācu uzbrukums]] 1918. gada februārī.

== Dalība Krievijas Pilsoņu karā ==
{{pamatraksts|Krievijas pilsoņu karš}}

=== Baltie strēlnieki ===
1917. gada [[Krievijas revolūcija]]s laikā starp Februāra un Oktobra revolūcijām, latviešu strēlnieku pulkos intensīvi darbojās sarkanie aģitatori, tomēr liela daļa strēlnieku, īpaši virsniecība un inteliģence, saglabāja politisko neitralitāti vai pat iebilda lielinieku idejām. Dažos no pulkiem (piemēram, 1.Daugavgrīvas pulkā, pulkveža F. Brieža vadībā) veica reorganizācijas, izveidojot vienības, kuras nebija komunistisko ideju ietekmē. Šīs vienības nereti bija ar ievērojami augstāku kaujasspēju par lielinieku ietekmētajām.{{nepieciešama atsauce}} 1917. gada augustā [[Baltā kustība|pretlielinieciski]] noskaņotie strēlnieki dibināja [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālo savienību]], kas 1918. gada beigās kļuva par [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] [[Latvijas Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] pamatu.

Daudzi virsnieki (viņu starpā arī [[Frīdrihs Briedis]], [[Kārlis Goppers]], [[Rūdolfs Bangerskis]], [[Ģederts Teodors Biernis]] u.c.) pameta lielinieku ideju pārņemtos pulkus, kuros izvērsās revolucionārais disciplīnas sabrukums, un aktīvi iesaistījās cīņā pret sarkanajiem krievu [[Baltā kustība|balto kustības]] armijās. Ļoti aktīvu dalību baltie strēlnieki ņēma [[Boriss Savinkovs|Borisa Savinkova]] vadītajā [[Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienība|Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienībā]], kurā tie veidoja vienu no tās galvenajām šūnām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Jekabsons|first=Eriks|date=2016-12-27|title=Latvieši krievu pretlielinieciskajā kustībā 1918.–1920. g. In: Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1997.Nr.1, 90.–107. lpp.|url=https://www.academia.edu/30634516/Latvie%C5%A1i_krievu_pretlielinieciskaj%C4%81_kust%C4%ABb%C4%81_1918_1920_g_In_Latvijas_V%C4%93stures_Instit%C5%ABta_%C5%BDurn%C4%81ls_1997_Nr_1_90_107_lpp}}&lt;/ref&gt; No Krievijā esošajiem nacionāli noskaņotajiem latviešu strēlniekiem [[Sibīrija|Sibīrijā]] saformēja divas karaspēka vienības — [[Imantas pulks|Imantas pulku]] un [[Troickas bataljons|Troickas bataljonu]], tomēr pirmais neiesaistījās Krievijas Pilsoņu kara kaujās un otrais iesaistījās minimāli. Tā kā 1919. gada otrajā pusē [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaka]] armija tika sakauta un strauji atkāpās, pulki ar kuģiem no [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]] tika nogādāti Latvijas Republikā.

==== Pēc kara beigām ====
Pēc atgriešanās Latvijā, daudzi baltie strēlnieki ieguva vadošus posteņus [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēkos]], kā arī ņēma visaktīvāko darbību Latvijas Bruņoto spēku sabiedriskajā dzīvē, piemēram caur [[Latvijas Aizsardzības biedrība|Latvijas Aizsardzības biedrību]].

=== Sarkanie strēlnieki ===
[[Attēls:Breastplate of Latvian Riflemen.jpg|thumb|270px|Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas krūšu nozīme [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas Pilsoņu kara]] laikā (1918—1920).]]
Pēc lielinieku organizētās [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada rudenī latviešu strēlnieku daļas saglabāja disciplīnu, salīdzinot ar parējām Krievijas armijas vienībām, un to komandieris pulkvedis [[Jukums Vācietis]] no 1918. gada 4. septembra līdz 1919. gada 8. jūlijam bija pirmais [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virspavēlnieks.

Ir dažādi iemesli, kāpēc strēlnieki atbalstīja boļševikus un cīnījās pret balto armijām:
* Viņi labi atcerējās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] nežēlīgo apspiešanu;
* Latvijā bija plašs atbalsts sociālistu idejām;
* Boļševiki solīja [[Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests|atzīt Latvijas neatkarību]].
Tomēr noteicošais iemesls bija materiālais trūkums un bezizejas situācija, ko izraisīja Krievijas kopējie saimnieciskā sabrukuma apstākļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/101/sarkanas-latviesu-strelnieku-divizijas-formesana-maskava/|title=“Sarkanās” latviešu strēlnieku divīzijas formēšana Maskavā 1918. IV|website=www.dveseluputenis.lv|access-date=2025-11-14}}&lt;/ref&gt;

==== 1918. gadā ====
Pēc Rīgas ieņemšanas un Oktobra revolūcijas Vācijas karaspēks pārtrauca karadarbību pret Krievijas jauno valdību, tādēļ 1918. gada sākumā latviešu strēlnieku pulkus boļševiku valdība izmantoja kā t. s. &quot;Latviešu revolucionāros priekšpulkus&quot; pretpadomju sacelšanos apspiešanai. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka 4. un 6. rotas un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka 1. bataljons 22. janvārī devās uz [[Rahačova|Rogačovu]], kur 3.—13. februārī apspieda 1. Poļu korpusa sacelšanos Baltkrievijā ģenerāļa [[Juzefs Dovbors-Musņickis|J. Dovbora-Musņicka]] (''J. Dowbór-Muśnicki'') vadībā. Savukārt 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks 24. janvārī no Cēsīm devās pret ģenerāļa [[Aleksejs Kaļedins|Alekseja Kaļedina]] komandēto [[Donas kazaki|Donas kazaku]] karaspēku Dienvidkrievijā. Jukums Vācietis savos memuāros vēlāk rakstīja: {{Citāts|Gandrīz katram latviešu strēlniekam un oficierim bija bēdīgas atmiņas par tām mežonībām, kuras pastrādāja Latvijas baroni kopā ar krievu ģenerāļiem pie latviešu tautas mazturīgām aprindām. Katram bija atmiņā nošautais vai pakārtais tēvs, māte, brālis, tuvāks radinieks vai draugs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/karotaji.htm |title=Viesturs Sprūde. Karotāji ar raksturu, nevis nelieši. &quot;Latvijas Avīze&quot;, 2004. gada 05. februāris |access-date={{dat|2011|01|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091001202225/http://vip.latnet.lv/lpra/karotaji.htm |archivedate={{dat|2009|10|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;}}

1918. gada februārī, pirms vācieši ieņēma visu Latvijas teritoriju, latviešu strēlnieku skaits Latvijā bija tikai 9,5 tūkstoši (ar rezerves pulku), Padomju Krievijā bija vēl 5,5 tūkstoši. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunu]] izjukšanas 18.—22. februārī [[8. armija (Vācijas Impērija)|Vācijas 8. armija]] pārgāja uzbrukumā, bez nopietnas pretestības ieņēma visu Latvijas teritoriju un pēdējās latviešu strēlnieku militārās daļas atstāja dzimteni. 18. martā Iskolastrels nolēma demobilizēt visas vecās latviešu strēlnieku vienības un izveidot revolucionārās kaujas vienības. 6. aprīlī pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] nosacījumiem 2. latviešu strēlnieku divīzija tika izformēta&lt;!-- bet pirmā divīzija? --&gt;. No 6. Tukuma pulka apakšvienībām izveidots atsevišķais 6. Torošinas latviešu strēlnieku pulks, kuru komandēja Kārlis Hercbergs, šis pulks [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]] apsargāja demarkācijas līniju starp Vāciju un Krieviju.

1918. gada 13. aprīlī tika izveidota Latviešu strēlnieku divīzija ([[Latdivīzija]]) kā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] daļa Jukuma Vācieša vadībā, kuras sastāvā ietilpa 3 brigādes ar 3 strēlnieku pulkiem katrā, kavalērijas pulks, sapieru bataljoni, vieglās un smagās artilērijas divizioni un aviācijas daļa. Divīzijā bija ap 24 000 strēlnieku, 9000 durkļu, 2000 zobenu, 400 ložmetēju, 80 lielgabalu, 20 lidmašīnu. Cilvēku krājumu Latdivīzijas papildināšanai nodrošināja aptuveni pusmiljons Latvijas iedzīvotāju, kas pasaules karā evakuēti vai [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|devušies bēgļu gaitās]] uz Iekškrieviju.

No 7. Bauskas pulka daļas 1918. gadā izveidotais Liepājas pulks iekļauts Latdivīzijā 1919. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://latvjustrelnieki.lv/ru/statji-95941/%D0%BB%D0%B0%D1%82%D1%8B%D1%88%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B5%D0%BB%D0%BA%D0%B8-%D0%B2-%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B2%D1%8B%D1%85-%D0%B1%D0%BE%D1%8F%D1%85-%D0%BD%D0%B0-%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%87%D0%BD%D0%BE%D0%BC-%D1%84%D1%80%D0%BE%D0%BD%D1%82%D0%B5:-%D1%83%D1%80%D0%B0%D0%BB-%D0%B8-%D0%BF%D1%80%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D0%BC%D1%8C%D0%B5.|title=Латышские стрелки в первых боях на Восточном фронте: Урал и Прикамье|website=latvjustrelnieki.lv|access-date=19.11.2023}}&lt;/ref&gt; Bez Latdivīzijas vairākās Krievijas pilsētās ([[Saratova|Saratovā]], [[Vitebska|Vitebskā]], [[Penza|Penzā]], [[Arhangeļska|Arhangeļskā]], [[Harkiva|Harkivā]] u.c.) no latviešu strādniekiem izveidotas atsevišķas strēlnieku vienības, lielākā no kurām bija Sevišķo uzdevumu Saratovas latviešu pulks.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Latviešu strēlnieku divīzija piedalījās antiboļševiku dumpju apspiešanā [[Maskava|Maskavā]], [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]], kā arī [[Muroma]]s, [[Ribinska]]s, [[Kaluga]]s, [[Saratova]]s un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas]] pilsētās.

1918. gada 18. jūlijā Jukumu Vācieti iecēla par Austrumu frontes pavēlnieku cīņā pret [[Čehoslovāku leģioni|čehiem]], augustā 5. latviešu strēlnieku pulks Jukuma Vācieša vadībā aizstāvēja [[Kazaņa|Kazaņu]], par ko saņēma Revolūcijas Goda Sarkano karogu. 2. septembrī pēc Ļeņina priekšlikuma J.Vācieti iecēla par pirmo Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieku. Latviešu strēlnieki piedalījās kaujās pie Volgas, Urālos, Arhangeļskā, Caricinā un citur.

Pēc [[Kompjeņas pamiers (1918)|Vācijas kapitulācijas]] 1918. gada decembrī latviešu strēlnieki tika nosūtīti atkarot Latvijas teritoriju. Pēc Sarkanās armijas virspavēlniecības 1918. gada 8. decembra 436. direktīvas padomju Rietumu armijas sastāvā tika izveidota [[Latvijas armijas karaspēka grupa]] (''Армейская группа войск Латвии''), kas 1918. gada 29. decembrī tika pakļauta padomju 7. armijai.

===== Somijas Pilsoņu karā =====
1918. gada janvārī Petrogradā esošās 6. latviešu strēlnieku pulka daļas kopā ar Petrogradas [[Sarkanā gvarde|Sarkanās gvardes]] un [[Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika|sarkano somu]] vienībām iesaistījās [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu karā]]&lt;!-- Kā? Ko darīja? --&gt;. 27. aprīlī 525 6. pulka strēlnieki ieradās Ino fortā Petrogradas tuvumā, kuru kopā ar sarkangvardiem un matrožiem aizstāvēja līdz 14. maijam, kad forts atstāts, uzspridzinot artilērijas baterijas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021|last=Полэ}}&lt;/ref&gt;

==== 1919. gadā ====
[[Attēls:Latviešu sarkanie strēlnieki 1919. gada 1. maija parādē Rīgā.jpg|thumb|270px|Latviešu sarkanie strēlnieki 1919. gada 1. maija parādē Rīgā pie bijušā Pētera I pieminekļa (tagad laukums pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]]).]]
[[Attēls:Latviešu strēlnieku divīzija Mogiļevā 1919. gada rudenī.jpg|thumb|270px|Latviešu strēlnieku divīzijas kavalēristi Mogiļevā 1919. gada rudenī.]]
1919. gada 1. janvārī [[Inčukalna kauja|kaujā pie Inčukalna stacijas]] latviešu 1. un 4. latviešu strēlnieku pulki uzvarēja [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzi]] un 3. janvārī ieņēma Rīgu. 1919. gada 4. janvārī no latviešu strēlnieku pulkiem un citām karaspēka daļām izveidoja Padomju Latvijas armiju ar divām divīzijām, kas ātri ieņēma gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot Kurzemes rietumu daļu. 1919. gada pavasarī un vasarā Latvijā dislocēto latviešu strēlnieku noskaņojums strauji mainījās un viņi pārtrauca aktīvi cīnīties pret [[Niedras valdība]]i padotajām karaspēka daļām, kas 1919. gada 22. maijā atguva Rīgu. Liela daļa Sarkanās armijas rindās esošo latviešu strēlnieku Rīgas kauju laikā pārgāja Latvijas armijas pusē un pievienojās [[Dienvidlatvijas brigāde]]i. Tomēr tās vienības, kas padevās vācbaltiešu [[Baltijas landesvērs|landesvēram]], [[Dzelzsdivīzija]]i vai Igaunijas valdības karaspēkam, tika apšautas. Cīņās Latvijas teritorijā krita ap 3000 Padomju Latvijas armijas sastāvā esošo strēlnieku.

Pēc sakāves Latvijā atlikušās latviešu strēlnieku vienības 1919. gada vasaras beigās tika pārformētas par Latviešu strēlnieku divīziju un nosūtītas pret strauji uzbrūkošo ģenerāļa [[Antons Deņikins|Deņikina]] armiju. Latviešu divīzija veidoja Sarkanās armijas trieciengrupu, kas [[Orlas-Kromu operācija|Orlas-Kromu kaujās]] sakāva [[Dienvidkrievijas armija|Krievijas Dienvidu bruņotos spēkus]] un piespieda tos atkāpties līdz [[Krima|Krimas pussalai]]. Latviešu daļas spēlēja lielu lomu arī ģenerāļa [[Nikolajs Judeņičs|Judeniča]] [[Ziemeļrietumu armija|Ziemeļrietumu armijas]] sakāvē 1919. gada beigās.

==== 1920. gadā ====
1920. gadā Latviešu divīzija piedalījās kaujās pret ģenerāļa [[Pjotrs Vrangelis|Vrangeļa]] armiju [[Kahovkas placdarms|Kahovkas placdarmā]] un [[Perekopa zemesšaurums|Perekopa zemesšaurumā]]. Sarkanās armijas trieciengrupa, kuras sastāvā bija arī latviešu strēlnieki, no 7. līdz 17. novembrim sturmēja Perekopu un ieņēma Eipatoriju. Kā viens no pēdējiem 1920. gada 21. novembrī sadursmē ar [[Nestors Mahno|Mahno]] karavīriem pie [[Saki]]em krita 2. brigādes komandieris [[Fricis Labrencis]].

Pēc [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas — Krievijas miera līguma]] noslēgšanas un Krimas operācijas beigām 1920. gada 28. novembrī Sarkankarogotā Latviešu divīzija tika izformēta un vairāk nekā 11 000 latviešu strēlnieku atgriezās Latvijā.

==== 1921. gadā ====
1921. gada 12. maijā no Maskavas caur [[Zilupe (stacija)|Zilupes staciju]] Latvijā ieradās pirmais ešelons ar 1200 bijušajiem latviešu sarkanarmiešiem, vagoni bijuši izpušķoti nacionāliem karodziņiem un paši piesprauduši nacionālās nozīmes. Vakarā strēlnieki ieradās Rēzeknē, kur Bēgļu reevakuācijas biedrības priekšnieks Liepiņš un ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs Upmanis aizveda bēgļiem jaunākos laikrakstus, Bēgļu reevakuācijas izdoto brošūru &quot;Kas jāzina bēglim, atgriežoties Latvijā&quot; un iepazīstināja atgriezušos ar Latvijas apstākļiem. Otrais ešelons iebrauca pirmajā, bet trešais — trešajā [[Vasarsvētki|vasaras svētku]] dienā.&lt;ref&gt;&quot;[[Latvijas Kareivis]]&quot; Nr. 111., 1921. gada 22. maijā&lt;/ref&gt;
Laikraksta &quot;[[Latvijas Kareivis]]&quot; 20. maija rakstā &quot;Sarkanarmiešiem pārnākot&quot; bija vaicājums:&lt;ref&gt;&quot;Latvijas Kareivis&quot; Nr. 109., 1921. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;{{Citāts|Tuvu pie 4000 jaunekļu ir jau pārnākuši Latvijas robežu, un tikpat daudz ir sagaidāms vistuvākā nākotnē. Bet viss viņu vairums, viņu lielākā daļa nekad vairs nepārnāks dzimtenes ārēs, vecāku sētās. Velti gaidīs 20—25 000 latvju mātes savus lolojumus un velti lauzīs savas sirmās galviņas: &quot;Kamdēļ, kamdēļ?&quot;}}

==== Pēc kara beigām ====
Daļa sarkano strēlnieku palika Padomju Krievijā, kur vēlāk ieņēma dažādus augstus amatus [[Padomju Savienība|PSRS]] armijā, valsts drošības organizācijās un valsts iestādēs. Lielākā daļa no viņiem 1937. — 1938. gadā tika arestēti un nošauti [[Josifs Staļins|Staļina]] [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā sakarā ar [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|apsūdzībām pretpadomju sazvērestībā]].

==== Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas komandieri (1918—1920) ====
[[Attēls:Streelnieku piemineklis.jpg|thumb|250px|Latviešu strēlnieku piemineklis Rīgā.]]

* [[Jukums Vācietis]] ([[1918]]. gada 13. aprīlī — 17. jūlijā)
* [[Aleksandrs Kosmatovs]] (pienākumu izpildītājs 1918. gada 18. — 25. jūlijā)
* [[Pēteris Avens]] (1918. gada 25. jūlijā — [[1919]]. gada 11. janvārī)
* [[Gustavs Mangulis]] (1919. gada 12. janvārī — 26. martā)
* [[Antons Martusēvičs]] (1919. gada 27. martā — 20. oktobrī)
* [[Frīdrihs Kalniņš]] (1919. gada 20. oktobrī — 1920. gada 4. jūlijā)
* [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1920. gada 4. — 15. jūlijā)
* [[Kirils Stucka]] (1920. gada 15. jūlijā — 28. novembrī)

== Strēlnieku biedrības ==
Pēc Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara gan [[Latvija|Latvijā]], gan [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izveidojās latviešu strēlnieku biedrības, kuras apvienoja bijušos strēlniekus. Tās gan finansiāli atbalstīja strēlnieku mantisko stāvokli, gan nodarbojās ar strēlnieku piemiņas iemūžināšanu un vēstures popularizēšanu. Latvijā tā bija [[Latviešu veco strēlnieku biedrība]], bet Padomju Savienībā [[Osoaviahims|Osoaviahima]] [[Latviešu strēlnieku centrālais birojs]] un [[Latviešu strēlnieku vēstures komisija]] [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|VK(b)P]] Centrālās komitejas Latviešu sekcijas pakļautībā.

Latviešu strēlnieku biedrības Padomju Savienībā slēdza [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, bet Latvijā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju okupācijas]] 1940. gadā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] liela daļa no vēl dzīvajiem latviešu strēlniekiem devās [[Trimdas latvieši|trimdā]], kur nodibināja [[Latviešu strēlnieku globālā organizācija|Latviešu strēlnieku globālo organizāciju]], kas apvienoja izklīdušos strēlniekus [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]].

Mūsdienās Latvijā darbojas [[Latviešu strēlnieku apvienība]], kas sevi uzskata par latviešu strēlnieku biedrību pēcteci.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* [[Jānis Goldmanis]] „Latviešu strēlnieki vēstures svaru kausos un deklarācija Taurijas pilī par Latvijas atdalīšanos no Krievijas”. — OJ, Chicago 1986.
* Ilmārs Andersons „Gaitu sākums — Latviešu strēlnieki Rīgas frontē, 1915 — 1917”. — Latvijas Žurnālistu savienības komerccentrs, Rīga 1991.
* [http://lacplesis.com/WWI_To_WWII/Strelnieks_Books/Latviesu_Strelniek_No06.pdf „Latviešu strēlnieki”]{{Novecojusi saite}} — Latviešu veco strēlnieku biedrība, Rīga 1936.
* [[Uldis Ģērmanis|Uldis G̦ērmanis]], Jukums Vācietis „Pa aizputinātām pēdām”. — Daugava, 1956.
* Jānis Hartmanis „Latviešu strēlnieki Ķekavas kaujā 1916. gada martā”. — Jumava, Rīga 2012. {{ISBN|9934111403}}
* Aleksandrs Lasmanis „Cerības un vilšanās — latviešu kar̦avīra dzīves stāsts”. — Daugava, Uppsala 1963.
* [[Kārlis Skalbe]] „Mazās piezīmes”. — Gulbis, Rīga 1920.
* Arvids Memenis „Latviešu strēlnieki I Pasaules karā”. — Junda, Rīga 1995.
* Jāzeps Ozolin̦š „Virsdzīve — virsnieka atmin̦as”. — Imanta, Valmiera 1997.
* Andris Balcers „Pulcējaties zem latviešu karogiem”. — Zelta grauds, Rīga 2013. {{ISBN|9934840219}}
* Jānis Goldmanis, [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvins Mednis]] „Latviešu strēlnieki mūžības gaismā”. — Strēlnieks, 1953.
* [[Līgotņu Jēkabs]] „Latweeschu Strehlneeku Bataljoni. Skizes un episodes ar walstsdomneeka J. Goldmana autografu un dauds fotografiskeem usnehmumeem no bataljonu dsihwes”. — J. A. Kukurs, Pēterpils 1916.
* Jānis Sprinģis „Nāves laukos”. — Albatross, Rīga 1932.
* [[Latviešu strēlnieku vēstures komisija|Latvju strēlneeku vēstures komisija]] „Latwju strehlneeku wehsture”. — Prometejs, Maskava 1934.
* Fricis Veiss &quot;Die baltische Frage im Weltkrieg und in der russischen Revolution&quot;. — Promachos-Verlag, Bern-Belp 1917.
* Alfred von Hedenström &quot;Rigaer Kriegschronik 1914 — 1917&quot;. — Deutsche Verlags-Anstalt, Stuttgart 1922.
* Владимир Савельевич Войтинский [http://krotov.info/libr_min/03_v/oy/tinsky_6.htm «1917-й. Год побед и поражений»]{{Novecojusi saite}} — ТЕРРА-Книжний клуб, Москва 1999.
* «Mémoire sur la Latvia présenté par la délégation lettone à la Conférence de la paix». — Paris 1919.
* Uldis Ģērmanis &quot;Oberst Vācietis und die lettischen Schützen im Weltkrieg und in der Oktoberrevolution&quot;. — Almqvist &amp; Wiksell, Stockholm 1974.
* [[Miķelis Valters]] &quot;Lettland, seine Entwicklung zum Staat und die baltischen Fragen&quot;. — Rome 1923.
* Ilze Krīgere &quot;A good soldier — a satiated soldier, what the Latvian riflemen ate and drank in the First World War&quot;. — Latvian War museum, Rīga 2013. {{ISBN|9934827034}}
* A. Jakubovičs «צען יאר פאראײן : באלטישער אידישער קריגס־איװאלידן פארבאנד אלמאנאך /» (Fareyniḳṭer Balṭisher Idisher Ḳrigs-Inṿalidn Farband). — Rīga 1938.

== Ārējās saites ==
* [http://www.lacplesis.com/Latviesu_Strelnieki/Book_1-34names.pdf Grāmatās &quot;Latviešu strēlnieki&quot; minēto 2079 personu alfabētisks uzskaitījums]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.citariga.lv/lat/vecriga/laukumi/latviesu-strelnieku-laukums/ Strēlnieku laukums portālā Cita Rīga]
* [https://web.archive.org/web/20060515213638/http://artofwar.ru/w/wolkow_nikolaj_wladimirowich/text_0490.shtml Strēlnieki Krievijas pilsoņu karā]
* [http://www.karamuzejs.lv/ Latvijas Kara muzejs]
* [http://www.youtube.com/watch?v=VH0uFI6YMmI Latviešu strēlnieku cīņu gaitas]
* [http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Latvian+Rifles Latvian Rifles] (angliski)
* [http://latviesustrelniekusaraksts.lv/index.html Latviešu Strēlnieku Saraksts 1915-1917]

== Audiovizuālās norādes ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=Ft1IyfpDfcg Strēlnieku zvaigznājs] — Jura Podnieka studija 2010.
* [https://www.youtube.com/watch?v=tRMiMvYAQlQ Dvēseļu putenis] — studija Kultfilma.
* [http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/11.11.2015-zem-latviesu-karogiem.-varonu-dzimsana-7.id59736/ Zem latviešu karogiem. Varoņu dzimšana]{{Novecojusi saite}} — dokumentālā filma.

== Skatīt arī ==
* &quot;[[Astoņas zvaigznes]]&quot; – 2017. gada Latvijas dokumentālā filma par latviešu strēlnieku vēsturi
* [[Iskolats]]
* [[Jukums Vācietis]]
* [[Latvijas Neatkarības karš]]
* [[Pirmais pasaules karš Latvijā]]
* [[Latvju kareivju nacionālā savienība]]

[[Kategorija:Latviešu strēlnieki| ]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>asbg6f0ta1x6cpz2i981ng5ajwv2n3w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495254</id>
      <parentid>4495250</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T16:35:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Makakus098|Makakus098]] ([[User talk:Makakus098|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4495250</comment>
      <origin>4495254</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48748" sha1="90sa9todo1zwgzhxdzez72bg04tpqxc" xml:space="preserve">{{Militāras vienības infokaste
| unit_name                     = Latviešu strēlnieki
| native_name                   = Латышские стрелки
| image                         = [[Attēls:Latvian Riflemen uniform in Riga.JPG|200px]]
| caption                       = 1916. gada strēlnieku uniforma
| dates                         = 1915. gada jūlijs – 1920
| country                       = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;(1915–1917)&lt;br&gt;{{flaga|Padomju Krievija|1918}} [[Krievijas SFPR]]&lt;br /&gt;(1918–1920)&lt;br&gt;{{flaga|Latvija|1919}} [[Latvijas SPR]]&lt;br /&gt;(1919)&lt;br&gt;{{flaga|Krievija}} [[Baltā kustība]] &lt;br /&gt;(1918–1920)
| allegiance                    = 
| branch                        = [[Krievijas Impērijas armija]] &lt;br /&gt; [[Sarkanā armija]] &lt;br /&gt; [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltā armija]]
| type                          = [[kājnieki]]
| role                          = 
| size                          = ~ 40 000&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(laikā no bataljonu pārveidošanas par pulkiem 1916. gadā līdz Februāra revolūcijai 1917. gadā)&lt;/small&gt;
| command_structure             = Krievijas [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armija]]s
| current_commander             = 
| garrison                      = 
| ceremonial_chief              = 
| colonel_of_the_regiment       = 
| nickname                      = 
| patron                        = 
| motto                         = 
| colors                        = 
| colors_label                  = 
| identification_symbol         = 
| march                         = 
| mascot                        = 
| battles                       = {{tree list}}
*[[World War I]]
**[[Eastern Front (World War I)|Eastern Front]]
***Defence of {{ill|Nāves sala|lv}}
***[[Christmas Battles]]
***[[Battle of Jugla]]
*[[Russian Civil War]]
**[[Estonian War of Independence]]
**[[Latvian War of Independence]]
***[[Battle of Daugavpils]]
| Commanders                    = 
| notable_commanders            = [[Augusts Ernests Misiņš]]&lt;br /&gt;[[Andrejs Auzāns]]&lt;br /&gt;[[Kārlis Goppers]]&lt;br /&gt;[[Frīdrihs Briedis]]&lt;br /&gt;[[Rūdolfs Bangerskis]]&lt;br /&gt;[[Jukums Vācietis]]&lt;br /&gt;[[Ansis Lielgalvis]]&lt;br /&gt;[[Mārtiņš Peniķis]]&lt;br /&gt;[[Ansis Zeltiņš]]&lt;br /&gt;[[Jānis Francis]]&lt;br /&gt;[[Jānis Kalniņš (ģenerālis)|Jānis Kalniņš]]
| anniversaries                 = 
| decorations                   = 
| battle_honours                = 
}}
[[Attēls:Brīvprātīgo latviešu strēlnieku pavadīšana Elizabetes ielā Rīgā.jpg|thumb|270px|Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''[[Splendid Palace]]'') [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 61 (1915).]]
[[Attēls:Brivpratigie latviesu strelnieki.JPG|thumb|270px|[[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons|3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona]] brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā.]]
[[Attēls:Latviešu strēlnieku bataljona rota.jpg|thumb|270px|[[4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljons|4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona]] 2. rota.]]
{{cita nozīme|latviešu militāro formējumu Pirmā pasaules kara laikā|grupas ''[[Skyforger]]'' albumu|Latviešu strēlnieki (albums)}}
{{Latvijas vēsture}}
'''Latviešu strēlnieki''' bija latviešu karavīri, kas '''Latviešu strēlnieku pulku''' sastāvā piedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] kaujās. Kopumā astoņos strēlnieku pulkos un rezerves pulkā 1915.–1917. gadā dienēja aptuveni 60 000 kareivju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/31625-latvie%C5%A1u-str%C4%93lnieki|title=latviešu strēlnieki|access-date=2025-11-14|last=Šiliņš |first=Jānis |publisher= Nacionālā enciklopēdija |language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Dalība Pirmajā pasaules karā ==

=== Izveide ===
{{see also|Pirmais pasaules karš Latvijā}}
Pirmā pasaules kara sākumā [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] 1914. gadā iebruka [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]], bet pēc sākotnējiem panākumiem tās sakāva [[Tannenbergas kauja (1914)|Tannenbergas]] un [[Pirmā Mazūrijas ezeru kauja|Pirmajā Mazūrijas ezeru kaujās]]. Krievijas impērija zaudēja 1. un 2. armiju un ievērojamu daudzumu ieroču un munīcijas. Šajās armijās dienēja daudz latviešu, galvenokārt [[20. armijas korpuss (Krievijas Impērija)|20. armijas korpusā]], kuru gandrīz pilnīgi iznīcināja [[Otrā Mazūrijas ezeru kauja|Otrajā Mazūrijas ezeru kaujā]] 1915. gada februārī. 

1915. gada 1. aprīlī [[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|Nemunas armijas]] karaspēks iebruka [[Kurzemes guberņa]]s teritorijā un strauji virzījās uz tās galvaspilsētu [[Jelgava|Jelgavu]]. 2.—3. aprīlī Krievijas Impērijas karaspēks sekmīgi atsita pirmo uzbrukumu Jelgavai, kaujās izcēlās uz fronti pārmestie [[Daugavgrīvas apvienotie zemessargu bataljoni]], kuros pārsvarā dienēja latvieši. Vācu karaspēks 7. maijā ieņēma [[Liepāja|Liepāju]], krievu karaspēks veidoja aizsardzības līniju gar [[Venta|Ventu]].
 
Jūlijā sākās vācu [[Kurzemes ofensīva]] — 14. jūlijā Nemunas armija forsēja Ventu, 17. jūlijā ieņēma [[Dobele|Dobeli]], 18. jūlijā [[Tukums|Tukumu]] un [[Ventspils|Ventspili]]. 19. jūlijā [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s latviešu deputāti [[Jānis Goldmanis]] un [[Jānis Zālītis]] publicēja patriotisko uzsaukumu &quot;[[Pulcējaties zem latviešu karogiem!]]&quot;. Straujais vācu uzbrukums izraisīja [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|latviešu bēgļu kustību]], Kurzemes un Zemgales latviešu iedzīvotāju daļai bēgot uz [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņu]] un Rīgu, tālāk uz Krieviju.
 
Kaut gan Krievijas valdība neuzticējās nacionālām bruņotajām vienībām, ņemot vērā [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielo atkāpšanos]] un kritisko armijas stāvokli, armijas vadība atļāva darboties [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja]]i. Kad 1. augustā vācu karaspēks ieņēma Jelgavu, [[Ziemeļrietumu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļrietumu frontes]] pavēlnieks [[Mihails Aleksejevs]] Rīgas aizstāvēšanai pavēlēja no latviešu brīvprātīgajiem saformēt [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons|1. Daugavgrīvas]] un [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons|2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonus]]. 12. augustā Rīgā sākās brīvprātīgo uzņemšana (tas ir, līdzās izsludinātajai [[mobilizācija]]i). Pirmajā pieņemšanas dienā pieteicās 71 brīvprātīgais. Drīz brīvprātīgo uzņemšana sākta arī [[Cēsis|Cēsīs]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Valka|Valkā]], citās Latvijas pilsētās, kā arī [[Tartu|Tērbatā]], [[Tallina|Rēvelē]], [[Petrograda|Petrogradā]], [[Maskava|Maskavā]] un citās pilsētās, kur atradās evakuētie vai bēgušie iedzīvotāji no Latvijas. Lielā brīvprātīgo pieplūduma dēļ tika saformēts arī [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]]. 1915. gadā pieteicās 6292 brīvprātīgie, 1916. gadā — 1800 brīvprātīgo, kas kopā ir ap 8000. Tā kā 1916. gada oktobrī, notiekot latviešu bataljonu pārveidošanai par pulkiem, strēlnieku bija vairāk nekā 30 000, lielāko daļu kareivju veidoja iesauktie.

12. septembrī vācu karaspēks ieņēma [[Jaunjelgava|Jaunjelgavu]], 23. oktobrī [[Ilūkste|Ilūksti]]. Krievu karaspēks Daugavas kreisajā krastā saglabāja stipru aizsardzības placdarmu, ko nosauca par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu (vēlāk nodēvētu par [[Nāves sala|Nāves salu]]). Latviešu strēlnieku galvenais panākums bija frontes līnijas nostabilizēšana pie Rīgas 1915. gadā un tās noturēšana līdz 1917. gada rudenim. Ieņemot Rīgu, vāciešiem būtu atvērtas durvis uz Krievijas Impērijas galvaspilsētu [[Sanktpēterburga|Petrogradu]].

=== 1915. gada kaujas ===
{{Pamatraksts|Kaujas Tīreļpurvā}}
{{Pamatraksts|Plakanciema kauja}}
{{Pamatraksts|Slokas kaujas (1915)}}
Sākotnēji plānoto divu latviešu bataljonu vietā ātri tika izveidoti trīs bataljoni, kurus norīkoja aizsargāt Rīgu. 23. oktobrī [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons]] tika nosūtīts uz fronti — 1. un 4. rota uz [[Olaine|Olaini]], bet 2. un 3. rota uz dienvidiem no [[Babītes ezers|Babītes ezera]]. 1. strēlnieku bataljona pirmās cīņas notika 1915. gada 25. oktobrī pie &quot;Mangaļu&quot; mājām [[Maztīrelis|Tīreļpurvā]] un 29. oktobrī pie &quot;[[Plakanciems|Plakanu]]&quot; mājām [[Misa (upe)|Misas]] krastos. Latviešu strēlniekiem izdevās atspiest vācu vienības. 28. oktobrī [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā notika sēru mītiņš un pirmo trīs Tīreļpurva kaujā kritušo — [[Jēkabs Voldemārs Timma|Jēkaba Voldemāra Timmas]], [[Jānis Gavenas|Jāņa Gavenas]] un [[Andrejs Stūris|Andreja Stūra]] izvadīšana uz jaunajiem Rīgas [[Brāļu kapi]]em.

26. oktobrī uz fronti pie [[Ķekava]]s devās arī [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons]], kas steidzami tika pārsviests uz [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]]s apkārtni, kur 31. oktobrī atsita vācu uzbrukumu. 5. novembrī kaujās Slokas — Ķemeru apkārtnē iesaistījās arī [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]]. Pēc šīm cīņām tika izsludināta vispārēja latviešu mobilizācija, kurā tika izveidoti vēl pieci latviešu strēlnieku [[Bataljons|bataljoni]], kā arī viens rezerves bataljons.

=== 1916. gada kaujas ===
{{Pamatraksts|Ķekavas kaujas}}
{{Pamatraksts|Smārdes kaujas}}
{{Pamatraksts|Nāves sala}}
[[Attēls:Vacietis, Auzans, Mangulis.jpg|thumb|270px|[[2. Latviešu strēlnieku brigāde]]s virsnieki 1916. gada beigās pie štāba ēkas bijušajā [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrmājā. No kreisās — [[Jukums Vācietis]], [[Andrejs Auzāns]], [[Gustavs Mangulis]].]]
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni [[Ķekavas kaujas|kaujās pie Ķekavas]] pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas — Bauskas šosejas [[Ķekava|Ķekavas]] apkārtnē. Šim panākumam nesekoja lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums.

Krievijas [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] vadība plānoja 1916. gada vasarā pie [[Roja]]s izcelt vairāk kā 30 000 vīru lielu desantu. Veicot šādu kombinētu operāciju, bija iecerēts ieņemt Kurzemes ziemeļdaļu. Latviešu strēlnieku bataljonu izlūkiem uzdeva pastiprināti izlūkot vācu nocietinājumus un sagatavot to detalizētus zīmējumus. No 13. jūlija līdz 17. augustam latviešu strēlnieku bataljoni gatavojās plānotajai jūras desanta operācijai. Desanta grupējuma sastāvā iekļāva 31 kājnieku bataljonu, 12 kavalērijas eskadronus, 72 lielgabalus, 142 ložmetējus. Desanta operācijas sagatavošanas kontekstā tika mainīta bataljonu pakļautība, 23. jūlijā tos iekļāva 21. armijas korpusa sastāvā. Vācijas [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] vadība jau krietnu laiku pirms desanta operācijas sākuma bija informēta par šo Krievijas 12. armijas plānoto aktivitāti un veica attiecīgos pasākumus. Vācu spiegi fiksēja [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] sapulcēto 11 transportkuģu vienību, un plānoto iebruku Kurzemē atcēla.

Kaujas pie Ķekavas atsākās 16. — 22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks|5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu]], kas cīnījās pie Olaines un [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks|3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu]], kas cīnījās [[Nāves sala|Nāves salā]]. Pēc jūlija neveiksmīgajiem uzbrukumiem [[12. armija (Krievijas Impērija)|Krievijas 12. armijas]] komandieris ģenerālleitnants [[Radko Dmitrijevs]] nolēma uzsākt lielāku latviešu strēlnieku vienību veidošanu. Uzreiz divas brigādes ar četriem pulkiem katrā nevarēja noformēt, jo 1. Daugavgrīvas, 6. Tukuma un 7. Bauskas bataljons bija cietuši smagus zaudējumus tikko notikušajās kaujās. Savukārt 3. Kurzemes bataljons līdz augusta beigām sargāja Nāves salu. Šādā situācijā tika nolemts izveidot Apvienoto latviešu strēlnieku brigādi, kuru uzdeva komandēt pulkvedim [[Andrejs Auzāns|Andrejam Auzānam]]. Pēc jūras desanta operācijas atcelšanas no 17. augusta šajā brigādē iekļāva arī 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latviesustrelniekusaraksts.lv/Kaujas_darbiba/Book_4.html |title=Jānis Hartmanis. 4. VIDZEMES LATVIEŠU STRĒLNIEKU PULKS 1915-1917.  Rīga: 2015. |access-date={{dat|2016|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170423004335/http://latviesustrelniekusaraksts.lv/Kaujas_darbiba/Book_4.html |archivedate={{dat|2017|04|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Apvienotā latviešu strēlnieku brigāde tad ņēma aktīvu dalību [[Smārdes kaujas|Smārdes kaujās]].

1916. gada 8. oktobrī (25. septembrī pēc vecā stila) Nāves salā notika vācu [[Kaujas gāzes|gāzu uzbrukums]], kas pēc sava apjoma bija pirmais un lielākais šāda veida ieroču pielietojums pretinieka iznīcināšanai Pirmajā pasaules karā Latvijā. Saindējās 120 strēlnieki no 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona, kas astoņas dienas izturēja Nāves salā. Strēlniekiem tika dota pavēle nosargāt pozīcijas par katru cenu, tomēr Krievijas armija Nāves salu nekad neizmantoja uzbrukumam. Pēc šīm kaujām 1916. gada 4. novembrī, tā kā latviešu strēlnieku bataljonu izmērs bija pieaudzis no sākotnējām 4 uz 8 rotām, tos pārveidoja par pulkiem divu bataljonu sastāvā un vienības apvienojot izveidoja divas latviešu strēlnieku brigādes. 6. decembrī pie abām strēlnieku brigādēm tika izveidotas lazaretes un dezinfekcijas nodaļas.

=== 1917. gada kaujas ===
{{Pamatraksts|Ziemassvētku kaujas}}
{{Pamatraksts|Kauja pie Mazās Juglas}}
[[Attēls:Latviesu strelnieki 1917.jpg|thumb|270px|[[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks|4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka]] strēlnieki ar karogiem prasot [[Latvijas autonomijas idejas|Latvijas autonomiju]] [[Februāra revolūcija]]s upuru piemiņas demonstrācijas laikā Rīgā 1917. gada 23. martā.]]
 
Visslavenākās latviešu strēlnieku cīņas norisinājās 1917. gada 5. — 11. janvārī (1916. gada 23. — 29. decembrī pēc vecā stila), kad 12. Krievijas 12. armijas pavēlniecība izplānoja &quot;Jelgavas operāciju&quot; ar mērķi strauja uzbrukuma veidā ieņemt Zemgales lielāko daļu. Par uzbrukuma vietu Rīgas frontē tika izvēlēts purvains apvidus starp [[Babītes ezers|Babītes ezeru]] un [[Olaine|Olaini]], kuru dēvēja par [[Maztīrelis|Tīreļa purvu]]. Šīs cīņas vēsturē iegājušas kā [[Ziemassvētku kaujas]]. Pirms kaujas operācijas 3. janvārī abas latviešu strēlnieku brigādes apvienoja vienā divīzijā (komandieris — ģenerālmajors [[Augusts Ernests Misiņš]]). Kaujas sākās 5. janvārī (1916. gada 23. decembrī pēc vecā stila) un ilga sešas dienas. Tajās pirmo reizi piedalījās visi astoņi latviešu strēlnieku pulki. Pēc [[Frīdrihs Briedis|Frīdriha Brieža]] ieteiktā plāna, bija paredzēts sadalīt spēkus divās grupās, un dot triecienu uzreiz divās vietās. Taču netika sniegts nepieciešamais artilērijas atbalsts, ejas plašajos [[dzeloņstieple|dzeloņstiepļu]] laukos bija izveidotas nepilnīgi un latviešu kareivji bija spiesti skriet dzeloņstiepļu biezoknī tieši pretī vācu ložmetēju ligzdām. Par spīti tam, nocietinājumus izdevās pārraut un ieiet vairākus kilometrus vācu teritorijā. Armijas vadība nebija spējīga izmantot šos panākumus, un izvērst spēcīgu uzbrukumu pret vāciešiem. 1917. gada 22. — 31. janvārī notika [[Ziemassvētku kaujas#Janvāra kaujas - Vācijas pretuzbrukums|Janvāra kaujas]], kuras laikā vācieši centās atgūt Ziemassvētku kauju laikā zaudētās teritorijas.

Ziemassvētku un Janvāra kaujās strēlnieki izrādīja lielu varonību, taču vienlaikus cieta lielus zaudējumus. Krievijas armija šo kauju laikā zaudēja apmēram 26 000 kareivju, no kuriem 9000 bija strēlnieki — apmēram trešā daļa no visiem strēlnieku spēkiem. Ziemassvētku kauju neveiksmīgā vadība strēlniekos radīja aizvien lielāku neapmierinātību ar armijas vadību. Izplatījās baumas par nodevību pret latviešu formējumiem. 7. februārī ģenerālis [[Mihails Aleksejevs]] pieprasīja kara ministram iecelt komisiju Rīgas frontes notikumu izmeklēšanai, bet tas nenotika [[Februāra revolūcija]]s dēļ. Tajā tika gāzts imperators [[Nikolajs II Romanovs]] un lielākā daļa strēlnieku bija gatavi atbalstīt radikālos boļševikus, kuri solīja izbeigt karu, kā arī netraucēt Krievijas Impērijas tautām veidot neatkarīgas valstis vai autonomijas.

1917. gada septembra sākumā [[2. latviešu strēlnieku brigāde]] piedalījās [[Kauja pie Mazās Juglas|Kaujā pie Mazās Juglas]]. 1. septembrī Vācijas karaspēks sāka [[Rīgas operācija|Rīgas operāciju]] forsējot Daugavu pie Ikšķiles. 2. septembrī Pirmā Latviešu strēlnieku brigāde no Olaines atkāpās uz Rīgu, bet Otrā brigāde 26 stundas noturēja pozīcijas pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] pret uzbrūkošajiem vācu spēkiem. Pateicoties tam, 12. krievu armija neiekļuva aplenkumā un paspēja atkāpties no Rīgas kas krita vāciešu rokās. Fronte nostabilizējās pie [[Sigulda]]s.

=== Apvienotās Latviešu strēlnieku divīzijas struktūra (1917) ===
{|
| colspan=2|
Divīzijas komandieris: ģenerālmajors [[Augusts Ernests Misiņš]]; štāba priekšnieks: [[Rūdolfs Bangerskis]].
|-
| valign=top |
'''[[1. latviešu strēlnieku brigāde]]''' (komandieris ģenerālmajors [[Augusts Ernests Misiņš]]):
* [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks]] (''1-й Латышский стрелковый Усть-Двинский полк'')
* [[2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks]] (''2-й Латышский стрелковый Рижский полк'')
* [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks]] (''3-й Латышский стрелковый Курземкий полк'')
* [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks]] (''4-й Латышский стрелковый Видземский полк'')
| valign=top |
'''[[2. latviešu strēlnieku brigāde]]''' (komandieris pulkvedis [[Andrejs Auzāns]]):
* [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks]] (''5-й Латышский стрелковый Земгальский полк'')
* [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks]] (''6-й Латышский стрелковый Тукумский полк'')
* [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks]] (''7-й Латышский стрелковый Баускский полк'')
* [[8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks]] (''8-й Латышский стрелковый Валмиерский полк'')
* [[Rezerves latviešu strēlnieku pulks]]
|}

== Dalība 1917. gada Krievijas revolūcijās ==
[[Attēls:Iskolastrela pirmais sastāvs 1917.jpg|thumb|270px|[[Iskolastrels|Iskolastrela]] pirmais sastāvs 1917. gada aprīlī. 1. rindā trešais no kreisās − [[Kārlis Pētersons (revolucionārs)|K. Pētersons]], ceturtais − P. Bārda, piektais − apakšpulkvedis [[Voldemārs Ozols|V. Ozols]] (priekšsēdētājs), astotais − A. Pētersons.]]
{{Pamatraksts|1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā}}
[[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]] latviešu strēlnieki tieši nepiedalījās. Pēc šīs revolūcijas latviešu pulkos savu darbību izvērsa [[LSDSP vēsture|sociāldemokrātu]] pulciņi, tāpat kā citās Petrogradas kara apgabala karaspēka vienībās, latviešu pulkos un rotās sāka vēlēt kareivju komitejas. Atšķirībā no daudzām citām Krievijas karaspēka daļām latviešu pulkos tika saglabāta disciplīna, starp kareivjiem un virsniekiem bija labvēlīgākas attiecības.

1917. gada 9.—11. aprīlī (j.s.) Rīgā sapulcējās Latviešu strēlnieku 1. kongress (176 strēlnieki un 14 virsnieki), kurā izveidoja Latviešu strēlnieku pulku apvienoto padomi. 11. aprīlī kongress ievēlēja Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteju — [[Iskolastrels|Iskolastrelu]] (22 strēlnieku un 6 virsnieku pārstāvji). Latviešu strēlnieku pulku apvienotā padome izteica neuzticību [[Jānis Goldmanis|Jānim Goldmanim]] un [[Jānis Zālītis|Jānim Zālītim]] — valsts domniekiem, kas ierosināja latviešu vienību izveidi Krievijas Impērijas armijā. Kongress nolēma likvidēt Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteju. 19. aprīlī (j.s.) Iskolatstrels izveidoja [[Latviešu strēlnieku latgaliešu sekcija|latgaliešu sekciju]], kas aizsargāja [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Pirmo Latgales latviešu kongresu]] un atbalstīja [[Latgales Zemes padome|Latgales Pagaidu zemes padomes]] darbību. 

Laikā starp abām Krievijas 1917. gada revolūcijām norisa latviešu strēlnieku revolucionizēšanās, tiešāk sakot, [[Boļševiki|boļševizēšanās]] — arvien lielāku ietekmi strēlnieku organizācijās ieguva [[LSDSP vēsture#Latvijas Sociāldemokrātija|Latvijas Sociāldemokrātijas]] (LSD) biedri (Iskolastrela pirmajā sastāvā no 28 locekļiem lielākā daļa bija bezpartijiski, maijā ievēlētajā Iskolastrelā no 50 locekļiem vairāk nekā puse bija LSD biedri), turklāt pašā LSD vairākums biedru bija boļševiki un partijas vadība (Centrālkomiteja) bija boļševistiska, Latviešu strēlnieku 2. un 3. kongress pieņēma boļševistiskas rezolūcijas, kurās izteica neuzticību [[Krievijas Pagaidu valdība]]i, pieprasīja izbeigt karu un nodot varu strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu [[Padomes|padomēm]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1917-gada-17-maija|title=1917. gada 17. maijā|website=la.lv|date=17.05.2017}}&lt;/ref&gt; Attiecības starp latviešu strēlniekiem un virsniekiem pasliktinājās, daļa virsnieku sāka pamest savas daļas. Ar [[Kārlis Goppers|Kārļa Goppera]], [[Frīdrihs Briedis|Frīdriha Brieža]], [[Jānis Kalniņš (ģenerālis)|Jāņa Kalniņa]] un citu strēlnieku augstāko virsnieku atbalstu tika nodibināta [[Latvju kareivju nacionālā savienība]].

[[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijā]] pēc [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] notikušā apvērsuma [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] rajona [[Kara revolucionārās komitejas|Kara revolucionārā komiteja]] (KRK) izdeva manifestu par bruņotas sacelšanās sākumu Latvijā. Vidzemē apvērsumu īstenoja latviešu strēlnieku pulki: 9. novembra (jaunais stils) rītā [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas]] un [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks]] atstāja savu apmetni pie [[Sigulda]]s un bez kaujām tajā pat dienā ieņēma [[Cēsis]]; [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma]] un [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks]] izvirzījās no [[Limbaži]]em un [[Ainaži]]em un 11. novembrī ieņēma [[Valmiera|Valmieru]], abās apriņķu pilsētās nodibinātas kara revolucionārās komitejas; 20. novembrī likvidēts 12. armijas štābs [[Valka|Valkā]], kad pilsētu bez kaujas ieņēma [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] un 436. Novaja Ladogas kājnieku pulka daļas; [[Rezerves latviešu strēlnieku pulks]] atradās [[Tartu|Tērbatā]] un pēc pāriešanas vietējās Kara revolucionārās komitejas rīcībā ieņēma dzelzceļu, novēršot iespēju Pagaidu valdībai uzticīgās karaspēka daļas pārsviest uz Petrogradu.

=== Padomju Krievijas sākotnējā dienestā ===
Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada 4. decembrī [[Iskolats]] saņēma pieprasījumu sūtīt vienu latviešu strēlnieku pulku Petrogradas aizstāvēšanai. 6. decembrī&lt;!-- Vajag precizēt abus pēdējos datumus --&gt; 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks (ap 2500 cilvēku) ieradās Petrogradā un tam kopā ar Baltijas flotes jūrniekiem tika uzdota vairāku objektu apsargāšana, tostarp [[Taurijas pils]], kur savas sēdes turēja vēlāk padzītā [[Viskrievijas Satversmes sapulce]]. 9. decembrī Petrogradā ieradās latviešu strēlnieku pulku apvienotā rota (248 strēlnieki un 5 virsnieki), kurai uzticēja apsargāt [[Padomju Krievija]]s valdību ([[Tautas komisāru padome]], TKP) [[Smoļnijs|Smoļnijā]]. Rota tika papildināta no latviešu strēlnieku pulkiem un pārveidota par bataljonu (februārī tajā bija 509 strēlnieki). Par tā komandieri 11. decembrī ievēlēts [[Jānis Pētersons]], par viņa palīgu — Pēteris Vanags. Apvienotais bataljons apsargāja TKP vilcienu 1918. gada martā, kad notika galvaspilsētas maiņa no Petrogradas uz Maskavu. Tā paša gada maijā bataljons pārveidots par 9. latviešu strēlnieku padomju pulku, kurš līdz oktobrim sargāja [[Maskavas kremlis|Kremli]] — jauno TKP rezidenci.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ceļš uz Latvijas valsti. 1914—1922|last=Vārpa|first=Igors|publisher=Jumava|year=2012|isbn=978-9934-11-060-3|pages=99.—112}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Vidzemes un Latgales okupācija 1918. gada februārī.jpg|thumb|270px|Vidzemes un Latgales okupācija [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|Operācijas &quot;Dūres sitiens&quot;]] ietvaros 1918. gada 18. — 22. februārī. Redzamas latviešu strēlnieku plānotās aizsardzības līnijas no [[Saulkrasti]]em (''Neubad'') līdz [[Koknese]]i (''Kokenhusen'').]]
1917. gada 30. decembrī Padomju Krievijas augstākais virspavēlnieks [[praporščiks]] [[Nikolajs Kriļenko]] pavēlēja izveidot Latviešu strēlnieku korpusu, par komandieri ieceļot 12. armijas pavēlnieka pienākumu izpildītāju [[Jukums Vācietis|Jukumu Vācieti]], par štāba priekšnieku — [[Aleksandrs Kosmatovs|Aleksandru Kosmatovu]]. Jaunais korpuss veidots uz Apvienotās Latviešu strēlnieku divīzijas pamata. Veidojot latviešu korpusu, abas brigādes pārveidotas par divīzijām. Par pirmās divīzijas komandieri iecelts [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks|7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka]] komandieris pulkvedis [[Gustavs Mangulis]], par otrās — [[8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks|8. Valmieras latviešu strēlnieka pulka]] komandieris pulkvedis [[Pēteris Avens]]. Korpusa formēšanu pārtrauca [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|vācu uzbrukums]] 1918. gada februārī.

== Dalība Krievijas Pilsoņu karā ==
{{pamatraksts|Krievijas pilsoņu karš}}

=== Baltie strēlnieki ===
1917. gada [[Krievijas revolūcija]]s laikā starp Februāra un Oktobra revolūcijām, latviešu strēlnieku pulkos intensīvi darbojās sarkanie aģitatori, tomēr liela daļa strēlnieku, īpaši virsniecība un inteliģence, saglabāja politisko neitralitāti vai pat iebilda lielinieku idejām. Dažos no pulkiem (piemēram, 1.Daugavgrīvas pulkā, pulkveža F. Brieža vadībā) veica reorganizācijas, izveidojot vienības, kuras nebija komunistisko ideju ietekmē. Šīs vienības nereti bija ar ievērojami augstāku kaujasspēju par lielinieku ietekmētajām.{{nepieciešama atsauce}} 1917. gada augustā [[Baltā kustība|pretlielinieciski]] noskaņotie strēlnieki dibināja [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālo savienību]], kas 1918. gada beigās kļuva par [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] [[Latvijas Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] pamatu.

Daudzi virsnieki (viņu starpā arī [[Frīdrihs Briedis]], [[Kārlis Goppers]], [[Rūdolfs Bangerskis]], [[Ģederts Teodors Biernis]] u.c.) pameta lielinieku ideju pārņemtos pulkus, kuros izvērsās revolucionārais disciplīnas sabrukums, un aktīvi iesaistījās cīņā pret sarkanajiem krievu [[Baltā kustība|balto kustības]] armijās. Ļoti aktīvu dalību baltie strēlnieki ņēma [[Boriss Savinkovs|Borisa Savinkova]] vadītajā [[Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienība|Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienībā]], kurā tie veidoja vienu no tās galvenajām šūnām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Jekabsons|first=Eriks|date=2016-12-27|title=Latvieši krievu pretlielinieciskajā kustībā 1918.–1920. g. In: Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1997.Nr.1, 90.–107. lpp.|url=https://www.academia.edu/30634516/Latvie%C5%A1i_krievu_pretlielinieciskaj%C4%81_kust%C4%ABb%C4%81_1918_1920_g_In_Latvijas_V%C4%93stures_Instit%C5%ABta_%C5%BDurn%C4%81ls_1997_Nr_1_90_107_lpp}}&lt;/ref&gt; No Krievijā esošajiem nacionāli noskaņotajiem latviešu strēlniekiem [[Sibīrija|Sibīrijā]] saformēja divas karaspēka vienības — [[Imantas pulks|Imantas pulku]] un [[Troickas bataljons|Troickas bataljonu]], tomēr pirmais neiesaistījās Krievijas Pilsoņu kara kaujās un otrais iesaistījās minimāli. Tā kā 1919. gada otrajā pusē [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaka]] armija tika sakauta un strauji atkāpās, pulki ar kuģiem no [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]] tika nogādāti Latvijas Republikā.

==== Pēc kara beigām ====
Pēc atgriešanās Latvijā, daudzi baltie strēlnieki ieguva vadošus posteņus [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēkos]], kā arī ņēma visaktīvāko darbību Latvijas Bruņoto spēku sabiedriskajā dzīvē, piemēram caur [[Latvijas Aizsardzības biedrība|Latvijas Aizsardzības biedrību]].

=== Sarkanie strēlnieki ===
[[Attēls:Breastplate of Latvian Riflemen.jpg|thumb|270px|Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas krūšu nozīme [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas Pilsoņu kara]] laikā (1918—1920).]]
Pēc lielinieku organizētās [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada rudenī latviešu strēlnieku daļas saglabāja disciplīnu, salīdzinot ar parējām Krievijas armijas vienībām, un to komandieris pulkvedis [[Jukums Vācietis]] no 1918. gada 4. septembra līdz 1919. gada 8. jūlijam bija pirmais [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virspavēlnieks.

Ir dažādi iemesli, kāpēc strēlnieki atbalstīja boļševikus un cīnījās pret balto armijām:
* Viņi labi atcerējās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] nežēlīgo apspiešanu;
* Latvijā bija plašs atbalsts sociālistu idejām;
* Boļševiki solīja [[Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests|atzīt Latvijas neatkarību]].
Tomēr noteicošais iemesls bija materiālais trūkums un bezizejas situācija, ko izraisīja Krievijas kopējie saimnieciskā sabrukuma apstākļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/101/sarkanas-latviesu-strelnieku-divizijas-formesana-maskava/|title=“Sarkanās” latviešu strēlnieku divīzijas formēšana Maskavā 1918. IV|website=www.dveseluputenis.lv|access-date=2025-11-14}}&lt;/ref&gt;

==== 1918. gadā ====
Pēc Rīgas ieņemšanas un Oktobra revolūcijas Vācijas karaspēks pārtrauca karadarbību pret Krievijas jauno valdību, tādēļ 1918. gada sākumā latviešu strēlnieku pulkus boļševiku valdība izmantoja kā t. s. &quot;Latviešu revolucionāros priekšpulkus&quot; pretpadomju sacelšanos apspiešanai. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka 4. un 6. rotas un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka 1. bataljons 22. janvārī devās uz [[Rahačova|Rogačovu]], kur 3.—13. februārī apspieda 1. Poļu korpusa sacelšanos Baltkrievijā ģenerāļa [[Juzefs Dovbors-Musņickis|J. Dovbora-Musņicka]] (''J. Dowbór-Muśnicki'') vadībā. Savukārt 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks 24. janvārī no Cēsīm devās pret ģenerāļa [[Aleksejs Kaļedins|Alekseja Kaļedina]] komandēto [[Donas kazaki|Donas kazaku]] karaspēku Dienvidkrievijā. Jukums Vācietis savos memuāros vēlāk rakstīja: {{Citāts|Gandrīz katram latviešu strēlniekam un oficierim bija bēdīgas atmiņas par tām mežonībām, kuras pastrādāja Latvijas baroni kopā ar krievu ģenerāļiem pie latviešu tautas mazturīgām aprindām. Katram bija atmiņā nošautais vai pakārtais tēvs, māte, brālis, tuvāks radinieks vai draugs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/karotaji.htm |title=Viesturs Sprūde. Karotāji ar raksturu, nevis nelieši. &quot;Latvijas Avīze&quot;, 2004. gada 05. februāris |access-date={{dat|2011|01|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091001202225/http://vip.latnet.lv/lpra/karotaji.htm |archivedate={{dat|2009|10|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;}}

1918. gada februārī, pirms vācieši ieņēma visu Latvijas teritoriju, latviešu strēlnieku skaits Latvijā bija tikai 9,5 tūkstoši (ar rezerves pulku), Padomju Krievijā bija vēl 5,5 tūkstoši. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunu]] izjukšanas 18.—22. februārī [[8. armija (Vācijas Impērija)|Vācijas 8. armija]] pārgāja uzbrukumā, bez nopietnas pretestības ieņēma visu Latvijas teritoriju un pēdējās latviešu strēlnieku militārās daļas atstāja dzimteni. 18. martā Iskolastrels nolēma demobilizēt visas vecās latviešu strēlnieku vienības un izveidot revolucionārās kaujas vienības. 6. aprīlī pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] nosacījumiem 2. latviešu strēlnieku divīzija tika izformēta&lt;!-- bet pirmā divīzija? --&gt;. No 6. Tukuma pulka apakšvienībām izveidots atsevišķais 6. Torošinas latviešu strēlnieku pulks, kuru komandēja Kārlis Hercbergs, šis pulks [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]] apsargāja demarkācijas līniju starp Vāciju un Krieviju.

1918. gada 13. aprīlī tika izveidota Latviešu strēlnieku divīzija ([[Latdivīzija]]) kā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] daļa Jukuma Vācieša vadībā, kuras sastāvā ietilpa 3 brigādes ar 3 strēlnieku pulkiem katrā, kavalērijas pulks, sapieru bataljoni, vieglās un smagās artilērijas divizioni un aviācijas daļa. Divīzijā bija ap 24 000 strēlnieku, 9000 durkļu, 2000 zobenu, 400 ložmetēju, 80 lielgabalu, 20 lidmašīnu. Cilvēku krājumu Latdivīzijas papildināšanai nodrošināja aptuveni pusmiljons Latvijas iedzīvotāju, kas pasaules karā evakuēti vai [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|devušies bēgļu gaitās]] uz Iekškrieviju.

No 7. Bauskas pulka daļas 1918. gadā izveidotais Liepājas pulks iekļauts Latdivīzijā 1919. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://latvjustrelnieki.lv/ru/statji-95941/%D0%BB%D0%B0%D1%82%D1%8B%D1%88%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B5%D0%BB%D0%BA%D0%B8-%D0%B2-%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B2%D1%8B%D1%85-%D0%B1%D0%BE%D1%8F%D1%85-%D0%BD%D0%B0-%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%87%D0%BD%D0%BE%D0%BC-%D1%84%D1%80%D0%BE%D0%BD%D1%82%D0%B5:-%D1%83%D1%80%D0%B0%D0%BB-%D0%B8-%D0%BF%D1%80%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D0%BC%D1%8C%D0%B5.|title=Латышские стрелки в первых боях на Восточном фронте: Урал и Прикамье|website=latvjustrelnieki.lv|access-date=19.11.2023}}&lt;/ref&gt; Bez Latdivīzijas vairākās Krievijas pilsētās ([[Saratova|Saratovā]], [[Vitebska|Vitebskā]], [[Penza|Penzā]], [[Arhangeļska|Arhangeļskā]], [[Harkiva|Harkivā]] u.c.) no latviešu strādniekiem izveidotas atsevišķas strēlnieku vienības, lielākā no kurām bija Sevišķo uzdevumu Saratovas latviešu pulks.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Latviešu strēlnieku divīzija piedalījās antiboļševiku dumpju apspiešanā [[Maskava|Maskavā]], [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]], kā arī [[Muroma]]s, [[Ribinska]]s, [[Kaluga]]s, [[Saratova]]s un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas]] pilsētās.

1918. gada 18. jūlijā Jukumu Vācieti iecēla par Austrumu frontes pavēlnieku cīņā pret [[Čehoslovāku leģioni|čehiem]], augustā 5. latviešu strēlnieku pulks Jukuma Vācieša vadībā aizstāvēja [[Kazaņa|Kazaņu]], par ko saņēma Revolūcijas Goda Sarkano karogu. 2. septembrī pēc Ļeņina priekšlikuma J.Vācieti iecēla par pirmo Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieku. Latviešu strēlnieki piedalījās kaujās pie Volgas, Urālos, Arhangeļskā, Caricinā un citur.

Pēc [[Kompjeņas pamiers (1918)|Vācijas kapitulācijas]] 1918. gada decembrī latviešu strēlnieki tika nosūtīti atkarot Latvijas teritoriju. Pēc Sarkanās armijas virspavēlniecības 1918. gada 8. decembra 436. direktīvas padomju Rietumu armijas sastāvā tika izveidota [[Latvijas armijas karaspēka grupa]] (''Армейская группа войск Латвии''), kas 1918. gada 29. decembrī tika pakļauta padomju 7. armijai.

===== Somijas Pilsoņu karā =====
1918. gada janvārī Petrogradā esošās 6. latviešu strēlnieku pulka daļas kopā ar Petrogradas [[Sarkanā gvarde|Sarkanās gvardes]] un [[Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika|sarkano somu]] vienībām iesaistījās [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu karā]]&lt;!-- Kā? Ko darīja? --&gt;. 27. aprīlī 525 6. pulka strēlnieki ieradās Ino fortā Petrogradas tuvumā, kuru kopā ar sarkangvardiem un matrožiem aizstāvēja līdz 14. maijam, kad forts atstāts, uzspridzinot artilērijas baterijas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021|last=Полэ}}&lt;/ref&gt;

==== 1919. gadā ====
[[Attēls:Latviešu sarkanie strēlnieki 1919. gada 1. maija parādē Rīgā.jpg|thumb|270px|Latviešu sarkanie strēlnieki 1919. gada 1. maija parādē Rīgā pie bijušā Pētera I pieminekļa (tagad laukums pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]]).]]
[[Attēls:Latviešu strēlnieku divīzija Mogiļevā 1919. gada rudenī.jpg|thumb|270px|Latviešu strēlnieku divīzijas kavalēristi Mogiļevā 1919. gada rudenī.]]
1919. gada 1. janvārī [[Inčukalna kauja|kaujā pie Inčukalna stacijas]] latviešu 1. un 4. latviešu strēlnieku pulki uzvarēja [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzi]] un 3. janvārī ieņēma Rīgu. 1919. gada 4. janvārī no latviešu strēlnieku pulkiem un citām karaspēka daļām izveidoja Padomju Latvijas armiju ar divām divīzijām, kas ātri ieņēma gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot Kurzemes rietumu daļu. 1919. gada pavasarī un vasarā Latvijā dislocēto latviešu strēlnieku noskaņojums strauji mainījās un viņi pārtrauca aktīvi cīnīties pret [[Niedras valdība]]i padotajām karaspēka daļām, kas 1919. gada 22. maijā atguva Rīgu. Liela daļa Sarkanās armijas rindās esošo latviešu strēlnieku Rīgas kauju laikā pārgāja Latvijas armijas pusē un pievienojās [[Dienvidlatvijas brigāde]]i. Tomēr tās vienības, kas padevās vācbaltiešu [[Baltijas landesvērs|landesvēram]], [[Dzelzsdivīzija]]i vai Igaunijas valdības karaspēkam, tika apšautas. Cīņās Latvijas teritorijā krita ap 3000 Padomju Latvijas armijas sastāvā esošo strēlnieku.

Pēc sakāves Latvijā atlikušās latviešu strēlnieku vienības 1919. gada vasaras beigās tika pārformētas par Latviešu strēlnieku divīziju un nosūtītas pret strauji uzbrūkošo ģenerāļa [[Antons Deņikins|Deņikina]] armiju. Latviešu divīzija veidoja Sarkanās armijas trieciengrupu, kas [[Orlas-Kromu operācija|Orlas-Kromu kaujās]] sakāva [[Dienvidkrievijas armija|Krievijas Dienvidu bruņotos spēkus]] un piespieda tos atkāpties līdz [[Krima|Krimas pussalai]]. Latviešu daļas spēlēja lielu lomu arī ģenerāļa [[Nikolajs Judeņičs|Judeniča]] [[Ziemeļrietumu armija|Ziemeļrietumu armijas]] sakāvē 1919. gada beigās.

==== 1920. gadā ====
1920. gadā Latviešu divīzija piedalījās kaujās pret ģenerāļa [[Pjotrs Vrangelis|Vrangeļa]] armiju [[Kahovkas placdarms|Kahovkas placdarmā]] un [[Perekopa zemesšaurums|Perekopa zemesšaurumā]]. Sarkanās armijas trieciengrupa, kuras sastāvā bija arī latviešu strēlnieki, no 7. līdz 17. novembrim sturmēja Perekopu un ieņēma Eipatoriju. Kā viens no pēdējiem 1920. gada 21. novembrī sadursmē ar [[Nestors Mahno|Mahno]] karavīriem pie [[Saki]]em krita 2. brigādes komandieris [[Fricis Labrencis]].

Pēc [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas — Krievijas miera līguma]] noslēgšanas un Krimas operācijas beigām 1920. gada 28. novembrī Sarkankarogotā Latviešu divīzija tika izformēta un vairāk nekā 11 000 latviešu strēlnieku atgriezās Latvijā.

==== 1921. gadā ====
1921. gada 12. maijā no Maskavas caur [[Zilupe (stacija)|Zilupes staciju]] Latvijā ieradās pirmais ešelons ar 1200 bijušajiem latviešu sarkanarmiešiem, vagoni bijuši izpušķoti nacionāliem karodziņiem un paši piesprauduši nacionālās nozīmes. Vakarā strēlnieki ieradās Rēzeknē, kur Bēgļu reevakuācijas biedrības priekšnieks Liepiņš un ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs Upmanis aizveda bēgļiem jaunākos laikrakstus, Bēgļu reevakuācijas izdoto brošūru &quot;Kas jāzina bēglim, atgriežoties Latvijā&quot; un iepazīstināja atgriezušos ar Latvijas apstākļiem. Otrais ešelons iebrauca pirmajā, bet trešais — trešajā [[Vasarsvētki|vasaras svētku]] dienā.&lt;ref&gt;&quot;[[Latvijas Kareivis]]&quot; Nr. 111., 1921. gada 22. maijā&lt;/ref&gt;
Laikraksta &quot;[[Latvijas Kareivis]]&quot; 20. maija rakstā &quot;Sarkanarmiešiem pārnākot&quot; bija vaicājums:&lt;ref&gt;&quot;Latvijas Kareivis&quot; Nr. 109., 1921. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;{{Citāts|Tuvu pie 4000 jaunekļu ir jau pārnākuši Latvijas robežu, un tikpat daudz ir sagaidāms vistuvākā nākotnē. Bet viss viņu vairums, viņu lielākā daļa nekad vairs nepārnāks dzimtenes ārēs, vecāku sētās. Velti gaidīs 20—25 000 latvju mātes savus lolojumus un velti lauzīs savas sirmās galviņas: &quot;Kamdēļ, kamdēļ?&quot;}}

==== Pēc kara beigām ====
Daļa sarkano strēlnieku palika Padomju Krievijā, kur vēlāk ieņēma dažādus augstus amatus [[Padomju Savienība|PSRS]] armijā, valsts drošības organizācijās un valsts iestādēs. Lielākā daļa no viņiem 1937. — 1938. gadā tika arestēti un nošauti [[Josifs Staļins|Staļina]] [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā sakarā ar [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|apsūdzībām pretpadomju sazvērestībā]].

==== Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas komandieri (1918—1920) ====
[[Attēls:Streelnieku piemineklis.jpg|thumb|250px|Latviešu strēlnieku piemineklis Rīgā.]]

* [[Jukums Vācietis]] ([[1918]]. gada 13. aprīlī — 17. jūlijā)
* [[Aleksandrs Kosmatovs]] (pienākumu izpildītājs 1918. gada 18. — 25. jūlijā)
* [[Pēteris Avens]] (1918. gada 25. jūlijā — [[1919]]. gada 11. janvārī)
* [[Gustavs Mangulis]] (1919. gada 12. janvārī — 26. martā)
* [[Antons Martusēvičs]] (1919. gada 27. martā — 20. oktobrī)
* [[Frīdrihs Kalniņš]] (1919. gada 20. oktobrī — 1920. gada 4. jūlijā)
* [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1920. gada 4. — 15. jūlijā)
* [[Kirils Stucka]] (1920. gada 15. jūlijā — 28. novembrī)

== Strēlnieku biedrības ==
Pēc Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara gan [[Latvija|Latvijā]], gan [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izveidojās latviešu strēlnieku biedrības, kuras apvienoja bijušos strēlniekus. Tās gan finansiāli atbalstīja strēlnieku mantisko stāvokli, gan nodarbojās ar strēlnieku piemiņas iemūžināšanu un vēstures popularizēšanu. Latvijā tā bija [[Latviešu veco strēlnieku biedrība]], bet Padomju Savienībā [[Osoaviahims|Osoaviahima]] [[Latviešu strēlnieku centrālais birojs]] un [[Latviešu strēlnieku vēstures komisija]] [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|VK(b)P]] Centrālās komitejas Latviešu sekcijas pakļautībā.

Latviešu strēlnieku biedrības Padomju Savienībā slēdza [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, bet Latvijā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju okupācijas]] 1940. gadā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] liela daļa no vēl dzīvajiem latviešu strēlniekiem devās [[Trimdas latvieši|trimdā]], kur nodibināja [[Latviešu strēlnieku globālā organizācija|Latviešu strēlnieku globālo organizāciju]], kas apvienoja izklīdušos strēlniekus [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]].

Mūsdienās Latvijā darbojas [[Latviešu strēlnieku apvienība]], kas sevi uzskata par latviešu strēlnieku biedrību pēcteci.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* [[Jānis Goldmanis]] „Latviešu strēlnieki vēstures svaru kausos un deklarācija Taurijas pilī par Latvijas atdalīšanos no Krievijas”. — OJ, Chicago 1986.
* Ilmārs Andersons „Gaitu sākums — Latviešu strēlnieki Rīgas frontē, 1915 — 1917”. — Latvijas Žurnālistu savienības komerccentrs, Rīga 1991.
* [http://lacplesis.com/WWI_To_WWII/Strelnieks_Books/Latviesu_Strelniek_No06.pdf „Latviešu strēlnieki”]{{Novecojusi saite}} — Latviešu veco strēlnieku biedrība, Rīga 1936.
* [[Uldis Ģērmanis|Uldis G̦ērmanis]], Jukums Vācietis „Pa aizputinātām pēdām”. — Daugava, 1956.
* Jānis Hartmanis „Latviešu strēlnieki Ķekavas kaujā 1916. gada martā”. — Jumava, Rīga 2012. {{ISBN|9934111403}}
* Aleksandrs Lasmanis „Cerības un vilšanās — latviešu kar̦avīra dzīves stāsts”. — Daugava, Uppsala 1963.
* [[Kārlis Skalbe]] „Mazās piezīmes”. — Gulbis, Rīga 1920.
* Arvids Memenis „Latviešu strēlnieki I Pasaules karā”. — Junda, Rīga 1995.
* Jāzeps Ozolin̦š „Virsdzīve — virsnieka atmin̦as”. — Imanta, Valmiera 1997.
* Andris Balcers „Pulcējaties zem latviešu karogiem”. — Zelta grauds, Rīga 2013. {{ISBN|9934840219}}
* Jānis Goldmanis, [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvins Mednis]] „Latviešu strēlnieki mūžības gaismā”. — Strēlnieks, 1953.
* [[Līgotņu Jēkabs]] „Latweeschu Strehlneeku Bataljoni. Skizes un episodes ar walstsdomneeka J. Goldmana autografu un dauds fotografiskeem usnehmumeem no bataljonu dsihwes”. — J. A. Kukurs, Pēterpils 1916.
* Jānis Sprinģis „Nāves laukos”. — Albatross, Rīga 1932.
* [[Latviešu strēlnieku vēstures komisija|Latvju strēlneeku vēstures komisija]] „Latwju strehlneeku wehsture”. — Prometejs, Maskava 1934.
* Fricis Veiss &quot;Die baltische Frage im Weltkrieg und in der russischen Revolution&quot;. — Promachos-Verlag, Bern-Belp 1917.
* Alfred von Hedenström &quot;Rigaer Kriegschronik 1914 — 1917&quot;. — Deutsche Verlags-Anstalt, Stuttgart 1922.
* Владимир Савельевич Войтинский [http://krotov.info/libr_min/03_v/oy/tinsky_6.htm «1917-й. Год побед и поражений»]{{Novecojusi saite}} — ТЕРРА-Книжний клуб, Москва 1999.
* «Mémoire sur la Latvia présenté par la délégation lettone à la Conférence de la paix». — Paris 1919.
* Uldis Ģērmanis &quot;Oberst Vācietis und die lettischen Schützen im Weltkrieg und in der Oktoberrevolution&quot;. — Almqvist &amp; Wiksell, Stockholm 1974.
* [[Miķelis Valters]] &quot;Lettland, seine Entwicklung zum Staat und die baltischen Fragen&quot;. — Rome 1923.
* Ilze Krīgere &quot;A good soldier — a satiated soldier, what the Latvian riflemen ate and drank in the First World War&quot;. — Latvian War museum, Rīga 2013. {{ISBN|9934827034}}
* A. Jakubovičs «צען יאר פאראײן : באלטישער אידישער קריגס־איװאלידן פארבאנד אלמאנאך /» (Fareyniḳṭer Balṭisher Idisher Ḳrigs-Inṿalidn Farband). — Rīga 1938.

== Ārējās saites ==
* [http://www.lacplesis.com/Latviesu_Strelnieki/Book_1-34names.pdf Grāmatās &quot;Latviešu strēlnieki&quot; minēto 2079 personu alfabētisks uzskaitījums]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.citariga.lv/lat/vecriga/laukumi/latviesu-strelnieku-laukums/ Strēlnieku laukums portālā Cita Rīga]
* [https://web.archive.org/web/20060515213638/http://artofwar.ru/w/wolkow_nikolaj_wladimirowich/text_0490.shtml Strēlnieki Krievijas pilsoņu karā]
* [http://www.karamuzejs.lv/ Latvijas Kara muzejs]
* [http://www.youtube.com/watch?v=VH0uFI6YMmI Latviešu strēlnieku cīņu gaitas]
* [http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Latvian+Rifles Latvian Rifles] (angliski)
* [http://latviesustrelniekusaraksts.lv/index.html Latviešu Strēlnieku Saraksts 1915-1917]

== Audiovizuālās norādes ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=Ft1IyfpDfcg Strēlnieku zvaigznājs] — Jura Podnieka studija 2010.
* [https://www.youtube.com/watch?v=tRMiMvYAQlQ Dvēseļu putenis] — studija Kultfilma.
* [http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/11.11.2015-zem-latviesu-karogiem.-varonu-dzimsana-7.id59736/ Zem latviešu karogiem. Varoņu dzimšana]{{Novecojusi saite}} — dokumentālā filma.

== Skatīt arī ==
* &quot;[[Astoņas zvaigznes]]&quot; – 2017. gada Latvijas dokumentālā filma par latviešu strēlnieku vēsturi
* [[Iskolats]]
* [[Jukums Vācietis]]
* [[Latvijas Neatkarības karš]]
* [[Pirmais pasaules karš Latvijā]]
* [[Latvju kareivju nacionālā savienība]]

[[Kategorija:Latviešu strēlnieki| ]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>90sa9todo1zwgzhxdzez72bg04tpqxc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daugavpils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5287</id>
    <revision>
      <id>4495300</id>
      <parentid>4490968</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T19:06:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-40105-33</username>
        <id>148047</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4495300</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40828" sha1="51jmgdc45d4sm9y47d2wqplcftrfz02" xml:space="preserve">{{pāradresācija|Dinaburga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Pidorskij Gorod
| native_name = 
| settlement_type = Valstspilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2/2/1
 |caption_align           = center
 |image1                  = Daugavpils luterāņu baznīca 01.JPG
 |caption1                = [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]
 |image2                  = Daugavpils cietoksnis Nikolaja vārti (3).jpg
 |caption2                = [[Daugavpils cietoksnis]]
 |image3                  = Vienības nams 092011.jpg
 |caption3                = [[Vienības nams]]
 |image4                  = Jaunavas Marijas katoļu baznīca 02.jpg
 |caption4                = [[Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca]]
 |image5                  = Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle - panoramio.jpg
 |caption5                = [[Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle]]
 |image6                  = Artillery arsenal, Daugavpils fortress, 2014.jpg
 |caption6                  = [[Rotko muzejs]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Daugavpils.svg
| flag_size = x75px
| flag_link = Daugavpils karogs
| image_seal = 
| image_shield = Coat of arms of Daugavpils.svg
| shield_size = x75px
| shield_link = Daugavpils ģerbonis
| pushpin_map = Latvia (novadi)
| pushpin_label_position = top
| latd = 55
| latm = 52
| lats = 30
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 32
| longs = 8
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = 
| subdivision_name1 = 
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = [[1275]]. gadā
| established_title2 = Pilsētas tiesības
| established_date2 = kopš [[1582]]. gada
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|ltg|Daugpiļs}}&lt;br /&gt;{{val|lt|Daugpilis}}&lt;br /&gt;{{val|de|Dünaburg}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Двинcк, Борисоглебск}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk}}
| government_type = [[Daugavpils dome]]
| leader_title = Domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Andrejs Elksniņš]]
| area_footnotes = 
| area_total_km2 = 72.48
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 9.75
| area_water_percent = 
| area_rank = 3
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 105
| elevation_max_m = 
| elevation_min_m = 
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Daugavpils}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 2
| population_density_km2 = auto
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density = 
| population_density_rank = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-54(01-65)
| area_code = &lt;small&gt;(+371)&lt;/small&gt; 654
| website = {{URL|http://www.daugavpils.lv/}}
| footnotes = 
| official_name = Daugavpils valstspilsēta
}}
[[Attēls:Rothko In Night.jpg|thumb|Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī]]
'''Daugavpils''' ({{val|ltg|Daugpiļs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv|title=Vietvārdu datubāze|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] |access-date=2023. gada 23. maijā; arī: L. Balode, O. Bušs &quot;No Abavas līdz Zilupei, Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga, Latviešu valodas aģentūra, 2015, 92. lpp. (&quot;Latgaliešu rakstu valodā arī Daugpiļs&quot;)}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lgsc.lv/tag/daugpils/|title=Latgales Studentu centra Daugavpils nodaļas informācija|publisher=[[Latgales Studentu centrs]] |access-date=2023. gada 23. maijā}}&lt;/ref&gt; Daugovpiļs}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher=[[Valsts valodas centrs]] |access-date=2020. gada 3. janvārī |archive-date=2020. gada 25. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125114948/https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf }}&lt;/ref&gt;) ir [[valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās kopējā platība ir 72,48 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; un iedzīvotāju skaits {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Daugavpils|format=yes}}. Tā ir Latvijas [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|otrā lielākā pilsēta]] pēc [[Rīga]]s. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos pie [[Daugava]]s. Pilsēta atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan [[Latgale|Latgalē]], gan [[Sēlija|Sēlijā]]. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir [[Latgales plānošanas reģions|Latgales plānošanas reģiona]] lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. 

Vēstures avotos Daugavpils pirmo reizi minēta 1275. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/50|title=Daugavpils vēsture|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|2|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170630230459/https://www.daugavpils.lv/lv/50|archivedate={{dat|2017|06|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; pilsētas tiesības tai piešķīra 1582. gadā. Līdz 1893. gadam oficiāli lietoja '''Dinaburgas''' nosaukumu (no {{val-de|Dünaburg}} — &quot;Daugavas pils&quot;), krievu okupācijas laikā īslaicīgi '''Borisogļebska''' ({{val|ru|Борисоглебск}}; 1656—1667) un '''Dvinska''' (1893—1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]] Daugavas kreisajā krastā.

[[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] gados 1940.—1991. gadā Daugavpils bija stipri [[Pārkrievošana|rusificēta]].&lt;ref&gt;[https://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/2024_Janis_Riekstins_Latvijas_parkrievosana_1940-1990(1).pdf Jānis Riekstiņš. Latvijas pārkrievošana
1940-1990. Izvilkumi no LKP Daugavpils pilsētas komitejas sekretāra E. Mūkina runas – par Latvijas austrumu rajonu rusifikāciju – LKP CK 1953. gada 22.-23. jūnija plēnumā&lt;/ref&gt; Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[Latvijas krievi|etnisko krievu]] īpatsvars samazinājās zem 50 procentiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=22.01.2023 }}&lt;/ref&gt;

Pašreizējais [[Daugavpils pilsētas dome]]s priekšsēdētājs ir [[Andrejs Elksniņš]]. Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] tiek ievēlēti uz četriem gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|title=Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120418021714/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|archivedate={{dat|2012|04|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pilsētā darbojas [[Daugavpils Universitāte]], vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/novadi/daugavpili-aukstuma-del-skolas-nav-ieradusies-vairak-neka-piektdala-skolenu.d?id=36851063|title=Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Daugavpilī atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāti.&lt;ref name=&quot;par Daugavpili&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/40|title=Daugavpils pilsētas apraksts|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310032338/http://www.daugavpils.lv/lv/40|archivedate={{dat|2012|03|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Daugavpils vēsture}}
Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920).
Senākā Daugavpils atradās tagadējā [[Naujenes pilskalns|Naujenes pilskalnā]], kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa [[Daugava|Daugavu]] un pakļāvās [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam [[Visvaldis|Visvaldim]]. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Dinaburgas pils]]. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Polijas karalim un Lietuvas dižkungam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]] un 1566. gadā Dinaburga pēc [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas hercogiste]]s apriņķa centru.

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Ivans IV]] iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līguma]] nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva [[Magdeburgas tiesības]]. 1656.—1667. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]] ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Dinaburgu atguva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un 1677. gadā tā kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s administratīvo centru, [[Inflantijas seimiks|Inflantijas seimiku]] sanākšanas vietu un [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Latgales-Piltenes bīskapu]] rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i, bet 1796. gadā pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Dinaburga kļuva par [[Vitebskas guberņa]]s apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]].

1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]-[[Varšava]]s šoseju, 1860. gadā [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku.

[[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā, pēc [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils kaujām]] 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no [[lielinieki]]em un tā ieguva Daugavpils vārdu.

[[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] puses ieņēma [[Sarkanā armija|Padomju Savienības]] karaspēks, bet 1941. gada jūnijā [[Daugavpils ieņemšana (1941)|pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks]]. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija un līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas [[Latvijas PSR]] pārvaldes iestādes. Kauju laikā tika iznīcināti 52% pilsētas ēku.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|358}}&lt;/ref&gt;

1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]]. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Daugavpils ģerbonis 1582.png|1582. gada ģerbonis
Attēls:Daugavpils COA 1781.jpg|1781. gada ģerbonis
&lt;/gallery&gt;

== Ģeogrāfija ==

=== Cilvēka ģeogrāfija ===
[[Attēls:Daugavpils Immaculate Conception Roman Catholic Church.jpg|thumb|[[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca|Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]]]Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]], un tajā esošajiem sešiem pagastiem: [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastu]] ziemeļos, [[Naujenes pagasts|Naujenes pagastu]] ziemeļaustrumos un austrumos, [[Tabores pagasts|Tabores pagastu]] dienvidaustrumos, [[Laucesas pagasts|Laucesas pagastu]] dienvidos, [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnes pagastu]] rietumos un [[Sventes pagasts|Sventes pagastu]] ziemeļrietumos.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pilsētas galvenā (arī pēc teritorijas lielākā) daļa atrodas Daugavas labajā krastā — starp upi un Lielo Stropu ezeru zemā līdzenumā. Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos [[mikrorajons|mikrorajonos]]. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un [[Daugavpils cietoksnis]]). [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils dzelzceļa stacija]] atrodas 218 km attālumā no [[Rīga]]s, savukārt attālums līdz Rīgai pa {{A ceļš|6}} ir 232 km.&lt;ref name=&quot;par Daugavpili&quot; /&gt; Attālums līdz [[Lietuva]]s robežai ir 25 km, līdz [[Baltkrievija]]s robežai 35 km, bet līdz [[Krievija]]s robežai 120 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|title=Daugavpils|publisher=Turismslatvija.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120504002459/http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|archivedate={{dat|2012|05|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

==== Pilsētas daļas ====
Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 daļās jeb apkaimēs, no kuriem 20 atrodas [[Daugava]]s labajā krastā, bet pieci — kreisajā. [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūnu]] apkaime ir [[eksklāvs]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] teritorijā.

{{columns |width=180px
|col1=
* [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]]
* [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]]
* [[Čerepova (apkaime)|Čerepova]]
* [[Dzelzceļnieks]]
* [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]]
* [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]]
* [[Ezermala (Daugavpils)|Ezermala]]
* [[Gajoks]]
* [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]]

|col2=
* [[Jaunā Forštate]]
* [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]]
* [[Jaunie Stropi]]
* [[Judovka]]
* [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūni]]
* [[Križi]]
* [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]
* [[Liginiški]]

|col3=
* [[Mazie Stropi]]
* [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]]
* [[Nīderkūni]]
* [[Ruģeļi]]
* [[Vecā Forštate]]
* [[Vecstropi (Daugavpils)|Vecstropi]]
* [[Viduspoguļanka]]
* [[Vizbuļi (Daugavpils)|Vizbuļi]]
}}

=== Dabas ģeogrāfija ===
[[Attēls:Берег пляжа &quot;Спасалка&quot; - panoramio.jpg|thumb|Stropu ezera piekraste]]Pilsētas reljefs galvenokārt ir līdzens ar atsevišķām paugurainēm, jo pilsētas teritorija atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu daļā. Pilsētas lielākā daļa iekļaujas [[Vidusdaugavas zemiene|Jersikas līdzenumā]], bet ziemeļaustrumu daļa nedaudz iekļaujas Dagdas paugurainē, dienvidaustrumu daļa [[Augšdaugavas pazeminājums|Augšdaugavas pazeminājumā]], dienvidaustrumu daļa Skrudalienes paugurainē un dienvidrietumu daļa Ilūkstes paugurainē.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf|title=VIDES PĀRSKATS 2020|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111622/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf}}&lt;/ref&gt; Virsmas augstums Daugavpils ziemeļu priekšpilsētā ir apmēram 120 m vjl., kas pazeminās virzienā uz Daugavu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pamatiežu ieliektā virsma, ko veido vairāk nekā 300 miljonu gadu veci [[Vidusdevons|vidus]] un [[Augšdevons|augšdevona]] sistēmas [[Smilšakmens|smilšakmeņi]] atrodas 250 m dziļumā. Pamatiežiem uzgulsnējušies [[Kvartārs|kvartāra]] sistēmas ieži, kuru veidošanās ir bijusi saistīta ar ģeoloģiskajiem procesiem un [[Daugavas ieleja]]s attīstību. Uz ziemeļiem no Daugavas veidojušies [[Limnoglaciālās reljefa formas|limnoglaciālie]] nogulumi un eolie nogulumi — [[Smiltis|smilts]], kā arī atsevišķās teritorijas daļās [[kūdra]]. Pilsētas dienvidu daļā abpus Daugavai izgulsnējušies aluviālie nogulumi — smilts, [[grants]] un [[aleirīti]], kā arī ledus laikmeta beigu posma limnoglaciālie [[Māls|māli]], kurus izmantoja, būvējot pilsētu vairāku gadsimtu garumā. Māla slāņi atrodas tieši zem grunts, vietām pat 3 m dziļumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf|title=Vides pārskats 2006|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111624/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf}}&lt;/ref&gt;

Zeme zem ūdeņiem Daugavpils pilsētā aizņem 921,1 ha jeb 13% no pilsētas teritorijas. Ūdensobjekti ietilpst Daugavas baseina apgabalā. Lielākā pilsētas ūdenstece [[Daugava]] tek pilsētas dienvidu daļā (~16 km), sadalot pilsētu divās daļās. Pilsētā upes gultnes platums ir no 200 līdz 220 m, bet pavasara palu laikā var palielināties no 300 līdz 360 m. No Daugavas upes hidroloģiskā režīma atkarīgas citas mazākas upes, kuras tek Daugavpils administratīvajā teritorijā un ietek Daugavā ([[Laucesa (upe)|Laucesas]] un [[Šuņica]]s upe).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pilsētā atrodas vairāki ūdensobjekti — ezeri un mākslīgās ūdenstilpes: [[Stropu ezers|Lielais Stropu ezers]], kas pa kanālu saņem ūdeni no [[Mazais Stropu ezers|Mazā Stropu ezera]], kurš atrodas pilsētas ziemeļaustrumu pierobežā. Vēl pilsētas teritorijā atrodas [[Šuņezers]], [[Zirgezers]], Platinkas (Plotičku) ezers, [[Gubiščes ezers]], Stropiņš (Stropoka ezers), Lielais un Mazais Trikātes ezers.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Meži izvietoti ziemeļu daļā — [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] rajonā, Stropu, [[Križi|Križu]] rajonā un pilsētas austrumu rajonā — [[Ruģeļi|Ruģeļu]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepovas]] mežu masīvs. Pilsētas ziemeļu teritorijā esošie meži tālāk pāriet Līksnas un Naujenes pagastu teritorijās. Mežu kopējā platība pilsētas administratīvajās robežās ir 1630 ha, no kuriem aptuveni 300 ha ir fizisko personu īpašumā pēc to īpašuma tiesību atjaunošanas. Pilsētas meži pēc sugu sastāva, galvenokārt, ir jauktie skuju koku meži ([[Egles|egle]], [[Priedes|priede]]), nedaudz lapu koki. Mežu teritorijās sastopamas atsevišķas retu koku, floras un faunas ekosistēmas. Pilsētas teritorijā, vadoties pēc Bioloģijas institūta 1985. gadā izdotās grāmatas, bija konstatētas 898 reti sastopamas augu sugas. Daugavpils cietokšņa fortos ziemo retas [[Sikspārņi|sikspārņu]] sugas. No sikspārņu aizsardzības viedokļa Daugavpils fortiem ir izcila nozīme ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Visas 5 Daugavpils fortos konstatētās sikspārņu sugas ir aizsargājamo sugu sarakstā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Klimats ===
Daugavpils pilsēta atrodas [[Mērenā josla|mērenā]] klimata ietekmē. Novērojamas samērā vēsas vasaras un mērenas ziemas, kad sals mijas ar atkalām. Pilsētas atrašanās vieta nosaka to, ka pilsētā ir kontinentālāks klimats, salīdzinot ar pārējo valsts teritoriju. Ziemas ir aukstākas un vasaras karstākas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Aukstākais mēnesis ir janvāris, bet siltākais mēnesis ir jūlijs, vidējais bezsala periods ir 143 dienas. Visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra Daugavpils novērojumu stacijā ir +35,1 ºC, kas novērota 1959. gada 13. jūlijā. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra (-43,2 ºC) reģistrēta 1956. gada 8. februārī, kas ir Latvijā zemākā reģistrētā temperatūra.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://klimats.meteo.lv/klimats_latvija/pasvaldibu_apskati/valstspilseta/daugavpils_pilseta/|title=Daugavpils pilsēta :: Klimata portāls|website=klimats.meteo.lv|access-date=2024-03-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Puse no visām gada dienām pilsētā ir mākoņainas, galvenokārt, no novembra līdz februārim. Mazāk mākoņu ir no aprīļa līdz jūlijam.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Mēnesis ar vislielāko relatīvo mitrumu ir novembris, bet mēnesis ar vismazāko relatīvo mitrumu ir maijs. Lietainākais mēnesis ir jūlijs, bet sausākais — aprīlis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/|title=Daugavpils climate: Weather Daugavpils &amp; temperature by month|website=en.climate-data.org|access-date=2024-03-14}}&lt;/ref&gt;

Pilsētā valdošie ir dienvidrietumu vēji, rietumu — ap 20%, dienvidu — 14%. Ziemā pārsvarā pūš dienvidu rumbu vēji. Pavasarim raksturīgi ziemeļaustrumu vēji, maijā līdz 17%. Vasarā visvairāk pūš rietumu vēji, bet rudenī dienvidrietumu vēji. Vējainākie mēneši ir janvāris un decembris, un tas galvenokārt pūš no dienvidrietumiem (janvārī) un dienvidiem (decembrī). Normas periodā mierīgākais vējš ir jūlijā un augustā. Vidējais īpaši vējaino dienu (vairāk par 14 m/s) skaits ir 14 dienas gadā, bet vislielākais vējaino dienu skaits — 30.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;{{Laikapstākļu kaste
|location = Daugavpils
|metric first = Yes
|single line = Yes
|Jan high C = -2.7
|Feb high C = -1.8
|Mar high C = 3.5
|Apr high C = 11.4
|May high C = 17.1
|Jun high C = 20.4
|Jul high C = 22.8
|Aug high C = 21.4
|Sep high C = 16.3
|Oct high C = 9.2
|Nov high C = 3.9
|Dec high C = 0
|year high C = 9.8
|Jan low C = -6.8
|Feb low C = -7.1
|Mar low C = -3.5
|Apr low C = 2.2
|May low C = 7.9
|Jun low C = 12
|Jul low C = 14.8
|Aug low C = 13.9
|Sep low C = 9.7
|Oct low C = 4.3
|Nov low C = 0.6
|Dec low C = -3.3
|year low C = 1.3
|Jan precipitation mm = 52
|Feb precipitation mm = 46
|Mar precipitation mm = 47
|Apr precipitation mm = 49
|May precipitation mm = 71
|Jun precipitation mm = 84
|Jul precipitation mm = 87
|Aug precipitation mm = 84
|Sep precipitation mm = 67
|Oct precipitation mm = 65
|Nov precipitation mm = 55
|Dec precipitation mm = 52
|year precipitation mm = 633
|source 1 = Climate Data &lt;ref name=eather1&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/ |title=Daugavpils climate |accessdate=2024-03-14&lt;/ref&gt;
|date=
|Jan mean C=-4.6|Feb mean C=-4.3|Mar mean C=0|Apr mean C=7|May mean C=12.9|Jun mean C=16.5|Jul mean C=19|Aug mean C=17.7|Sep mean C=13|Oct mean C=6.7|Nov mean C=2.3|Dec mean C=-1.6|Jan precipitation days=10|Feb precipitation days=8|Mar precipitation days=9|Apr precipitation days=7|May precipitation days=8|Jun precipitation days=9|Jul precipitation days=10|Aug precipitation days=9|Sep precipitation days=8|Oct precipitation days=9|Nov precipitation days=9|Dec precipitation days=9|Jan humidity=84|Feb humidity=83|Mar humidity=77|Apr humidity=67|May humidity=66|Jun humidity=68|Jul humidity=72|Aug humidity=73|Sep humidity=77|Oct humidity=82|Nov humidity=87|Dec humidity=85|Jand sun=1.5|Febd sun=2.5|Mard sun=5.1|Aprd sun=8.7|Mayd sun=10.8|Jund sun=11.2|Juld sun=10.8|Augd sun=9|Sepd sun=6.3|Octd sun=3.6|Novd sun=1.6|Decd sun=1.3}}

== Iedzīvotāji ==

{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaits
|percentages = pagr
|break       = jā
| width       = 10em
| align = right
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1784|3573
|1825|2885
|1860|13000
|1897|69675
|1905|76588
|1913|112848
|1914|112837
|1920|31500
|1925|40640
|1930|43226
|1935|45160
|1938|40071
|1940|51300
|1943|28579
|1944|14832
|1945|29600
|1946|22587
|1950|50800
|1955|58600
|1956|58500
|1959|65459
|1960|67500
|1966|88900
|1970|100400
|1975|110300
|1979|115600
|1989|129000
|1995|120000
|2000|115265
|2003|112132
|2007|108091
|2009|104857
|2012|90962
|2017|83908
|2020|81668
|2023|78 850
}}
Pirmie precīzie dati par iedzīvotāju skaitu Daugavpilī ir no tā laika, kad pilsētu kopā ar Latgali pēc [[Polijas dalīšanas]] pievienoja [[Krievijas impērija]]i. 1784. gadā pilsētā dzīvoja 3573 iedzīvotāji, no kuriem gandrīz puse — 1540 bija ebreji. Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] ebreji un krievu [[vecticībnieki]] sāka ieceļot 17. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums pilsētā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, sevišķi pēc [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Varšava]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] atklāšanas 1860. gados, kad Daugavpils kļuva par svarīgu dzelzceļa mezglu, kurā krustojās 5 lielākas dzelzceļa līnijas. 20 gados no 1840. gada iedzīvotāju skaits bija dubultojies,&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas valsts 20 gados|last=Asaris|first=Hermanis|publisher=Latvijas pilsētu savienība|year=1938}}&lt;/ref&gt; bet 50 gados no 1863. gada līdz 1913. gadam tas pieauga piecas reizes. 
[[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Daugavpili izpostīja, un tās iedzīvotāju skaits saruka četrkārt. Kaujas frontes tiešā tuvuma dēļ jau kara sākumā daļu iedzīvotāju no pilsētas izraidīja, bet liels vairums iedzīvotāju atstāja pilsētu labprātīgi.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Pēc kara postījumiem tā tomēr atjaunojās kā svarīgākais dienvidaustrumu Latvijas saimnieciskais, kulturālais un administratīvais centrs, un strauji palielinājās latviešu īpatsvars. 

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados iedzīvotāju skaits samazinājās. 1944. gadā liela daļa pilsētas tika nopostīta. Pēc Otrā pasaules kara bija vērojams liels iedzīvotāju mehāniskais pieaugums un pilsētas etniskais sastāvs būtiski mainījās. Pilsētā noritēja lielu rūpnīcu celtniecība, un lielākā daļa strādnieku bija iebraucēji no [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s, bet latvieši bieži aizbrauca uz citiem Latvijas novadiem. [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pievienošana 1953. gadā kopējo Daugavpils iedzīvotāju skaitu būtiski nemainīja. 20. gadsimta beigās samazinājās ebreju īpatsvars, jo notika ebreju emigrācija uz [[Izraēla|Izraēlu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc iedzīvotāju skaita Daugavpils ir otra lielākā [[Latvijas pilsēta]] aiz [[Rīga]]s. 2023. gadā pilsētā bija 78 850 iedzīvotāju. 92% no pilsētas iedzīvotājiem dzīvo Daugavas labā krasta dzīvojamajās apkaimēs. Visblīvāk apdzīvotās apkaimes ir [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Jaunā Forštate]] un [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]. Pēdējās desmitgades Daugavpils iedzīvotāju skaita dinamika ir negatīva, novērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence par ~2% gadā, visstraujāk samazinās darbspējīgajā vecumā esošo cilvēku skaits. Iedzīvotāju skaita samazināšanos ietekmē gan negatīvais [[dabiskais pieaugums]], gan augstā iedzīvotāju ārējā migrācija uz ārvalstīm darba meklējumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/attistiba/2018/Strategija2014-2030_.pdf|title=DAUGAVPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.-2030. gadam}}&lt;/ref&gt;

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Daugavpilī bija piereģistrēti 68 916 Latvijas pilsoņi (75,8% no kopējā skaita), 16 909 [[Latvijas nepilsoņi]] (18,6%) un 4282 Krievijas Federācijas pilsoņi (4,7%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 63 125 Latvijas pilsoņi (80,8%), 10 181 Latvijas nepilsoņi (13,0%) un 3518 Krievijas pilsoņi (4,5%):&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!
! 2012
! 2013
! 2014
! 2015
! 2016
! 2017
! 2018
! 2019
! 2020
! 2021
! 2022
! 2023
! 2024
! 2025
! 2026
! 2027
|-
! Latvijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;68 916&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(75,8%)
| &lt;small&gt;67 657&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;66 437&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;66 058&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;65 452&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 816&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 272&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 059&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 138&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 684&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;62 889&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 519&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 294&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 125&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(80,8%)
| 					
| 
|-
! Latvijas nepilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;16 909&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(18,6%)
| &lt;small&gt;16 374&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;15 371&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;14 704&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;14 101&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;13 554&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 969&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 503&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 107&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;11 678&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;11 130&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 849&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 503&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 181&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(13,0%)
|
|
|-
! Krievijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;4 282&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(4,7%)
| &lt;small&gt;4 254&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 546&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 726&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 730&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 678&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 624&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 583&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 463&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 299&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 118&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 864&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 723&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 518&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(4,5%)
| 
|
|}

=== Etniskais sastāvs ===
1897. gadā Daugavpilī lielākās etniskās grupas bija ebreji (46%), krievi (30%) un poļi (16%), bet latviešu īpatsvars bija tikai 1,8%,&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|year=1960}}&lt;/ref&gt;
1925. gadā latvieši bija 27% no iedzīvotāju kopskaita, dzīvoja arī 19% poļu, 17% krievu, 3% ukraiņu, 1% vāciešu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1935. gadā latviešu īpatsvars bija 33,6%, bet ebreju 24,6%, krievu 20,4% un poļu 18,2%.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mežs; Németh|first=Ilmārs; Ádám|date=2014. gada decembris|title=1935. gada tautskaites datu pielāgojums rajonu un mūsdienu pagastu iedalījumam|url=http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/4_Ilmars%20Mezs,%20Adams%20Nemets.pdf|journal=Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis|volume=68|pages=35|access-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230109185803/http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/4_Ilmars%20Mezs,%20Adams%20Nemets.pdf}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2025. gadā.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 24. jūnijā.]&lt;/ref&gt;'''
| rowspan=&quot;12&quot; |{{#invoke:chart|pie chart
|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 16710 : Latvieši : green
| slice 2 = 36471 : Krievi : red
| slice 3 = 10111 : Poļi : aqua
| slice 4 = 5316 : Baltkrievi : yellow
| slice 5 = 1770 : Ukraiņi : orange
| slice 6 = 641 : Lietuvieši : blue
| slice 7 = 372 : Romi (čigāni) : pink
| slice 8 = 136 : Ebreji : white
| slice 9 = 19 : Igauņi : brown
| slice 10 = 6566 : Cita un neizvēlēta : black
|hide group legends=yes
| percent = true
}}
kopā 78112
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|aqua|Poļi}}
{{legend|yellow|Baltkrievi}}
{{legend|orange|Ukraiņi}}
{{legend|blue|Lietuvieši}}
{{legend|pink|Romi (čigāni)}}
{{legend|white|Ebreji}}
{{legend|brown|Igauņi}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 21,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16 710
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 46,7%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 36 471
|-
| [[Latvijas poļi|Poļi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12,9%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10 111
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 6,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5 316
|-
| [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,3%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1 770
|-
| [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 641
|-
| [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,5%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 372
|-
| [[Latvijas ebreji|Ebreji]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,2%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 136
|-
| [[Latvijas igauņi|Igauņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,02%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
|-
| Cita vai neizvēlēta
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 8,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6566
|}

=== Ievērojami cilvēki ===
Daugavpilī vai Daugavpils apkārtnē dzimuši:
{{div col}}
* [[Anatols Abragams]] (1914–2011), fiziķis
* [[Andris Ambainis]] (1975), matemātiķis;
* [[Gunārs Bērziņš]] (1927—1999), karikatūrists;
* [[Pēteris Bolšaitis]] (1937—2021), latviešu ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts;
* [[Aleksandrs Cauņa]] (1988), futbolists;
* [[Gundars Celitāns]] (1985), volejbolists;
* [[Boriss Cilevičs]] (1956), fiziķis, matemātiķis un politiķis;
* [[Ilmārs Dzenis]] (1931—2025), trimdas latviešu dziedātājs;
* [[Movša Feigins]] (1908—1950), šahists;
* [[Gžegožs Fitelbergs]] (1879—1953), diriģents, komponists un vijolnieks;
* [[Romualds Gibovskis]] (1962), skulptors, gleznotājs;
* [[Henrihs Graftio]] (1869—1949), inženieris-enerģētiķis, akadēmiķis;
* [[Ēriks Grigjans]] (1964), futbolists;
* [[Anastasija Grigorjeva]] (1990), cīkstone;
* [[Aleksandrs Isakovs]] (1973), futbolists;
* [[Aleksandrs Janeks]] (1891—1970), ķīmiķis, filozofs
* [[Māris Jass]] (1985), hokejists;
* [[Kanstancins Jezavitavs]]&lt;ref&gt;[http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&amp;cid=20&amp;name=Konstantins_Jezovitovs_&amp;aid=96 Konstantīns Jezovitovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309171934/http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&amp;cid=20&amp;name=Konstantins_Jezovitovs_&amp;aid=96 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }}. lcb.lv.&lt;/ref&gt;&lt;!--be:Канстанцін Барысавіч Езавітаў--&gt; (1893—1946), sabiedriskais un politiskais darbinieks;
* [[Dmitrijs Jurkevičs]] (1987), vieglatlēts;
* [[Meletijs Kaļistratovs]] (1896—1941), sabiedrisks un politisks darbinieks;
* [[Nikolajs Katiševs]] (1900—1978), armijas un latviešu leģiona virsnieks;
* [[Igors Kazanovs]] (1963), vieglatlēts;
* [[Johans Klapje de Kolongs]] (1838—1901), inženieris un izgudrotājs;
* [[Aleksandrs Kovaļevskis]] (1840—1901), embriologs;
* [[Anatolijs Kreipāns]] (1960), žurnālists;
* [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935), pirmais [[Britu Palestīna]]s galvenais rabīns;
* [[Vilhelms Lapelis]] (1961), bīskaps;
* [[Jānis Lucāns]] (1937), Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts;
* [[Ivans Lukjanovs]] (1987), futbolists;
* [[Oļegs Maļuhins]] (1969), sportists;
* [[Solomons Mihoelss]] (1890—1948), aktieris, režisors un politisks darbinieks;
* [[Jevgeņijs Millers]] (1867—1939), armijas ģenerālis;
* [[Pauls Mincs]] (1868—1941), jurists un politiķis;
* [[Vladimirs Mincs]] (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks;
* [[Miroslavs Mitrofanovs]] (1966), politiķis un žurnālists;
* [[Jurģis Pučinsks]] (1973), futbolists;
* [[Vladislavs Raginis]], Polijas armijas virsnieks, kritis [[Polijas kampaņa]]s laikā;
* [[Marks Rotko]] (1903—1971), gleznotājs;
* [[Alfrēds Rubiks]] (1935), politiķis;
* [[Artjoms Rudņevs]] (1988), futbolists;
* [[Māris Smirnovs]] (1976), futbolists;
* [[Oskars Stroks]], (1893—1975), komponists;
* [[Venta Vecumniece]] (1927—2017), aktrise un režisore;
* [[Valdis Zeps]] (1932—1996), valodnieks, profesors un rakstnieks.{{div col end}}

== Saimniecība ==
Lielākie Daugavpilī reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija [[Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca]], Latvijas Maiznieks, reģionālā slimnīca, ''Axon Cable'' elektrovadu un kabeļu rūpnīca, sintētisko šķiedru ražotne ''Nexis Fibers'', daudznozaru uzņēmums ''Lagron'', mašīnbūves un elektronikas uzņēmums &quot;Zieglera mašīnbūve&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&amp;novads=100003011&amp;id=391 Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem]&lt;/ref&gt;

=== Transports ===
{{see also|Sabiedriskais transports Daugavpilī|Tramvaju satiksme Daugavpilī}}
Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S &quot;Daugavpils satiksme&quot;, pilsētā ir daudzi autobusu, [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju]] un minibusu maršruti.
Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja {{dat|1946|11|05}}.

== Sports ==
Daugavpilī ir bāzēts [[Latvijas futbola Virslīga]]s klubs [[BFC Daugavpils]], kas mājas spēles aizvada [[Celtnieks (stadions)|&quot;Celtnieka&quot; stadionā]]. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs [[Dinaburg FC|Dinaburg]], kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet [[FC Daugava]] 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem.

Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs &quot;[[Daugavpils &quot;Lokomotīve&quot;|Lokomotīve]]&quot;. Daugavpilī notikuši vairāki ''[[Speedway Grand Prix]]'' posmi. Par pirmās [[Latvijas Grand Prix|Latvijas ''Grand Prix'']] izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis [[Gregs Henkoks]]. 2014. gada Latvijas ''Grand Prix'' izcīņā Latviju pārstāvošais [[Ķasts Puodžuks]] izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums ''Speedway Grand Prix''.

Daugavpilī bāzēta [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionātā hokejā]] komanda [[HK Dinaburga]]. No 2005. līdz 2012. gadam pilsētā bāzēta bija [[DHK Latgale]], kas savas pastāvēšanas laikā piecas reizes sasniedza Latvijas čempionāta pusfinālu.

== Apskates objekti ==
* [[Daugavpils cietoksnis]]
* [[Marks Rotko|Marka Rotko]] muzejs
* [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]
* [[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]
* [[Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca]]
* [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī]]
* [[Daugavpils Olimpiskais centrs]]

== Attēlu galerija ==
{{Galerija
|width=150| height=100
|align=center
|captionstyle=text-align:center; font-size:smaller;
|Attēls:Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral (1).jpg|Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle
|Attēls:Daugavpils city hall 02.JPG|Pilsētas dome
|Attēls:Dvinsk 1912.jpg|Pilsētas skats 1912. gadā
|Attēls:Daugavpils fortress 05.jpg|[[Daugavpils cietoksnis]]
|Attēls:Vienības nams 092011.jpg|[[Vienības nams]]
|Attēls:Rigas street 2009 07 1.jpg|Rīgas iela — pilsētas promenāde
|Attēls:Daugavpils Regional and Art Museum01.JPG|[[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs|Novadpētniecības un mākslas muzejs]]
|Attēls:daugavpils pareiztic baznica.JPG|A. Ņevska pareizticīgo kapela
|Attēls:daugavpils dzc stacija.jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija
|Attēls:DauagvpilsKTM-31.jpg|Tramvajs Daugavpilī
|Attēls:18. novembra iela, Daugavpils.jpg|18. novembra iela
|Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|Dzelzceļa tilts pār Daugavu
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081216004501/http://www.daugavpils.lv/ Daugavpils pilsētas pašvaldības vietne]
* [https://web.archive.org/web/20110212151257/http://dcdc.lpi.du.lv/ Dinaburgas cietokšņa Dokumentācijas centrs]
* [https://web.archive.org/web/20060516142539/http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Dinaburgas cietoksnis]
* [https://web.archive.org/web/20140904071021/http://uznemumi.daugavpils.lv/index.htm Daugavpils uzņēmumu katalogs]
* [https://web.archive.org/web/20090420090251/http://www.veinik.by/index/Dvinsk.htm Sergeja Prokudina-Gorskia Daugavpils (Dvinskas) krāsainās fotogrāfijas] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20161030082019/https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/daugavpils/daugavpils-unity-square/ Vienības Laukums Daugavpilī Straume (WebCam)], balticlivecam.com

{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Novadu centri}}
{{Daugavpils apriņķis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Sēlija]]
[[Kategorija:Daugavpils| ]]</text>
      <sha1>51jmgdc45d4sm9y47d2wqplcftrfz02</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495301</id>
      <parentid>4495300</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T19:10:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-40105-33</username>
        <id>148047</id>
      </contributor>
      <origin>4495301</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40818" sha1="tb8cf1hpvurcxpulffls3nadxqj3tfo" xml:space="preserve">{{pāradresācija|Dinaburga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Pidorskij Gorod
| native_name = 
| settlement_type = Pidor Gorod
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2/2/1
 |caption_align           = center
 |image1                  = Daugavpils luterāņu baznīca 01.JPG
 |caption1                = [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]
 |image2                  = Daugavpils cietoksnis Nikolaja vārti (3).jpg
 |caption2                = [[Daugavpils cietoksnis]]
 |image3                  = Vienības nams 092011.jpg
 |caption3                = [[Vienības nams]]
 |image4                  = Jaunavas Marijas katoļu baznīca 02.jpg
 |caption4                = [[Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca]]
 |image5                  = Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle - panoramio.jpg
 |caption5                = [[Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle]]
 |image6                  = Artillery arsenal, Daugavpils fortress, 2014.jpg
 |caption6                  = [[Rotko muzejs]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Daugavpils.svg
| flag_size = x75px
| flag_link = Daugavpils karogs
| image_seal = 
| image_shield = Coat of arms of Daugavpils.svg
| shield_size = x75px
| shield_link = Daugavpils ģerbonis
| pushpin_map = Latvia (novadi)
| pushpin_label_position = top
| latd = 55
| latm = 52
| lats = 30
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 32
| longs = 8
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = 
| subdivision_name1 = 
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = [[20981]]. gadā
| established_title2 = Pilsētas tiesības
| established_date2 = kopš [[20971]]. gada
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|ltg|Daugpiļs}}&lt;br /&gt;{{val|lt|Daugpilis}}&lt;br /&gt;{{val|de|Dünaburg}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Двинcк, Борисоглебск}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk}}
| government_type = [[Daugavpils dome]]
| leader_title = Domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Bomži Daugavpilsa]]
| area_footnotes = 
| area_total_km2 = 72.48
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 9.75
| area_water_percent = 
| area_rank = 3
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 105
| elevation_max_m = 
| elevation_min_m = 
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Daugavpils}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 2
| population_density_km2 = auto
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density = 
| population_density_rank = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-54(01-65)
| area_code = &lt;small&gt;(+371)&lt;/small&gt; 654
| website = {{URL|http://www.daugavpils.lv/}}
| footnotes = 
| official_name = Daugavpils Pidor
}}
[[Attēls:Rothko In Night.jpg|thumb|Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī]]
'''Daugavpils''' ({{val|ltg|Daugpiļs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv|title=Vietvārdu datubāze|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] |access-date=2023. gada 23. maijā; arī: L. Balode, O. Bušs &quot;No Abavas līdz Zilupei, Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga, Latviešu valodas aģentūra, 2015, 92. lpp. (&quot;Latgaliešu rakstu valodā arī Daugpiļs&quot;)}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lgsc.lv/tag/daugpils/|title=Latgales Studentu centra Daugavpils nodaļas informācija|publisher=[[Latgales Studentu centrs]] |access-date=2023. gada 23. maijā}}&lt;/ref&gt; Daugovpiļs}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher=[[Valsts valodas centrs]] |access-date=2020. gada 3. janvārī |archive-date=2020. gada 25. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125114948/https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf }}&lt;/ref&gt;) ir [[valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās kopējā platība ir 72,48 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; un iedzīvotāju skaits {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Daugavpils|format=yes}}. Tā ir Latvijas [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|otrā lielākā pilsēta]] pēc [[Rīga]]s. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos pie [[Daugava]]s. Pilsēta atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan [[Latgale|Latgalē]], gan [[Sēlija|Sēlijā]]. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir [[Latgales plānošanas reģions|Latgales plānošanas reģiona]] lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. 

Vēstures avotos Daugavpils pirmo reizi minēta 1275. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/50|title=Daugavpils vēsture|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|2|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170630230459/https://www.daugavpils.lv/lv/50|archivedate={{dat|2017|06|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; pilsētas tiesības tai piešķīra 1582. gadā. Līdz 1893. gadam oficiāli lietoja '''Dinaburgas''' nosaukumu (no {{val-de|Dünaburg}} — &quot;Daugavas pils&quot;), krievu okupācijas laikā īslaicīgi '''Borisogļebska''' ({{val|ru|Борисоглебск}}; 1656—1667) un '''Dvinska''' (1893—1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]] Daugavas kreisajā krastā.

[[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] gados 1940.—1991. gadā Daugavpils bija stipri [[Pārkrievošana|rusificēta]].&lt;ref&gt;[https://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/2024_Janis_Riekstins_Latvijas_parkrievosana_1940-1990(1).pdf Jānis Riekstiņš. Latvijas pārkrievošana
1940-1990. Izvilkumi no LKP Daugavpils pilsētas komitejas sekretāra E. Mūkina runas – par Latvijas austrumu rajonu rusifikāciju – LKP CK 1953. gada 22.-23. jūnija plēnumā&lt;/ref&gt; Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[Latvijas krievi|etnisko krievu]] īpatsvars samazinājās zem 50 procentiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=22.01.2023 }}&lt;/ref&gt;

Pašreizējais [[Daugavpils pilsētas dome]]s priekšsēdētājs ir [[Andrejs Elksniņš]]. Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] tiek ievēlēti uz četriem gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|title=Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120418021714/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|archivedate={{dat|2012|04|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pilsētā darbojas [[Daugavpils Universitāte]], vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/novadi/daugavpili-aukstuma-del-skolas-nav-ieradusies-vairak-neka-piektdala-skolenu.d?id=36851063|title=Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Daugavpilī atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāti.&lt;ref name=&quot;par Daugavpili&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/40|title=Daugavpils pilsētas apraksts|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310032338/http://www.daugavpils.lv/lv/40|archivedate={{dat|2012|03|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Daugavpils vēsture}}
Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920).
Senākā Daugavpils atradās tagadējā [[Naujenes pilskalns|Naujenes pilskalnā]], kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa [[Daugava|Daugavu]] un pakļāvās [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam [[Visvaldis|Visvaldim]]. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Dinaburgas pils]]. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Polijas karalim un Lietuvas dižkungam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]] un 1566. gadā Dinaburga pēc [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas hercogiste]]s apriņķa centru.

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Ivans IV]] iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līguma]] nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva [[Magdeburgas tiesības]]. 1656.—1667. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]] ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Dinaburgu atguva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un 1677. gadā tā kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s administratīvo centru, [[Inflantijas seimiks|Inflantijas seimiku]] sanākšanas vietu un [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Latgales-Piltenes bīskapu]] rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i, bet 1796. gadā pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Dinaburga kļuva par [[Vitebskas guberņa]]s apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]].

1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]-[[Varšava]]s šoseju, 1860. gadā [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku.

[[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā, pēc [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils kaujām]] 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no [[lielinieki]]em un tā ieguva Daugavpils vārdu.

[[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] puses ieņēma [[Sarkanā armija|Padomju Savienības]] karaspēks, bet 1941. gada jūnijā [[Daugavpils ieņemšana (1941)|pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks]]. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija un līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas [[Latvijas PSR]] pārvaldes iestādes. Kauju laikā tika iznīcināti 52% pilsētas ēku.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|358}}&lt;/ref&gt;

1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]]. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Daugavpils ģerbonis 1582.png|1582. gada ģerbonis
Attēls:Daugavpils COA 1781.jpg|1781. gada ģerbonis
&lt;/gallery&gt;

== Ģeogrāfija ==

=== Cilvēka ģeogrāfija ===
[[Attēls:Daugavpils Immaculate Conception Roman Catholic Church.jpg|thumb|[[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca|Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]]]Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]], un tajā esošajiem sešiem pagastiem: [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastu]] ziemeļos, [[Naujenes pagasts|Naujenes pagastu]] ziemeļaustrumos un austrumos, [[Tabores pagasts|Tabores pagastu]] dienvidaustrumos, [[Laucesas pagasts|Laucesas pagastu]] dienvidos, [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnes pagastu]] rietumos un [[Sventes pagasts|Sventes pagastu]] ziemeļrietumos.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pilsētas galvenā (arī pēc teritorijas lielākā) daļa atrodas Daugavas labajā krastā — starp upi un Lielo Stropu ezeru zemā līdzenumā. Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos [[mikrorajons|mikrorajonos]]. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un [[Daugavpils cietoksnis]]). [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils dzelzceļa stacija]] atrodas 218 km attālumā no [[Rīga]]s, savukārt attālums līdz Rīgai pa {{A ceļš|6}} ir 232 km.&lt;ref name=&quot;par Daugavpili&quot; /&gt; Attālums līdz [[Lietuva]]s robežai ir 25 km, līdz [[Baltkrievija]]s robežai 35 km, bet līdz [[Krievija]]s robežai 120 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|title=Daugavpils|publisher=Turismslatvija.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120504002459/http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|archivedate={{dat|2012|05|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

==== Pilsētas daļas ====
Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 daļās jeb apkaimēs, no kuriem 20 atrodas [[Daugava]]s labajā krastā, bet pieci — kreisajā. [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūnu]] apkaime ir [[eksklāvs]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] teritorijā.

{{columns |width=180px
|col1=
* [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]]
* [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]]
* [[Čerepova (apkaime)|Čerepova]]
* [[Dzelzceļnieks]]
* [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]]
* [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]]
* [[Ezermala (Daugavpils)|Ezermala]]
* [[Gajoks]]
* [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]]

|col2=
* [[Jaunā Forštate]]
* [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]]
* [[Jaunie Stropi]]
* [[Judovka]]
* [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūni]]
* [[Križi]]
* [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]
* [[Liginiški]]

|col3=
* [[Mazie Stropi]]
* [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]]
* [[Nīderkūni]]
* [[Ruģeļi]]
* [[Vecā Forštate]]
* [[Vecstropi (Daugavpils)|Vecstropi]]
* [[Viduspoguļanka]]
* [[Vizbuļi (Daugavpils)|Vizbuļi]]
}}

=== Dabas ģeogrāfija ===
[[Attēls:Берег пляжа &quot;Спасалка&quot; - panoramio.jpg|thumb|Stropu ezera piekraste]]Pilsētas reljefs galvenokārt ir līdzens ar atsevišķām paugurainēm, jo pilsētas teritorija atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu daļā. Pilsētas lielākā daļa iekļaujas [[Vidusdaugavas zemiene|Jersikas līdzenumā]], bet ziemeļaustrumu daļa nedaudz iekļaujas Dagdas paugurainē, dienvidaustrumu daļa [[Augšdaugavas pazeminājums|Augšdaugavas pazeminājumā]], dienvidaustrumu daļa Skrudalienes paugurainē un dienvidrietumu daļa Ilūkstes paugurainē.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf|title=VIDES PĀRSKATS 2020|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111622/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf}}&lt;/ref&gt; Virsmas augstums Daugavpils ziemeļu priekšpilsētā ir apmēram 120 m vjl., kas pazeminās virzienā uz Daugavu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pamatiežu ieliektā virsma, ko veido vairāk nekā 300 miljonu gadu veci [[Vidusdevons|vidus]] un [[Augšdevons|augšdevona]] sistēmas [[Smilšakmens|smilšakmeņi]] atrodas 250 m dziļumā. Pamatiežiem uzgulsnējušies [[Kvartārs|kvartāra]] sistēmas ieži, kuru veidošanās ir bijusi saistīta ar ģeoloģiskajiem procesiem un [[Daugavas ieleja]]s attīstību. Uz ziemeļiem no Daugavas veidojušies [[Limnoglaciālās reljefa formas|limnoglaciālie]] nogulumi un eolie nogulumi — [[Smiltis|smilts]], kā arī atsevišķās teritorijas daļās [[kūdra]]. Pilsētas dienvidu daļā abpus Daugavai izgulsnējušies aluviālie nogulumi — smilts, [[grants]] un [[aleirīti]], kā arī ledus laikmeta beigu posma limnoglaciālie [[Māls|māli]], kurus izmantoja, būvējot pilsētu vairāku gadsimtu garumā. Māla slāņi atrodas tieši zem grunts, vietām pat 3 m dziļumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf|title=Vides pārskats 2006|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111624/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf}}&lt;/ref&gt;

Zeme zem ūdeņiem Daugavpils pilsētā aizņem 921,1 ha jeb 13% no pilsētas teritorijas. Ūdensobjekti ietilpst Daugavas baseina apgabalā. Lielākā pilsētas ūdenstece [[Daugava]] tek pilsētas dienvidu daļā (~16 km), sadalot pilsētu divās daļās. Pilsētā upes gultnes platums ir no 200 līdz 220 m, bet pavasara palu laikā var palielināties no 300 līdz 360 m. No Daugavas upes hidroloģiskā režīma atkarīgas citas mazākas upes, kuras tek Daugavpils administratīvajā teritorijā un ietek Daugavā ([[Laucesa (upe)|Laucesas]] un [[Šuņica]]s upe).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pilsētā atrodas vairāki ūdensobjekti — ezeri un mākslīgās ūdenstilpes: [[Stropu ezers|Lielais Stropu ezers]], kas pa kanālu saņem ūdeni no [[Mazais Stropu ezers|Mazā Stropu ezera]], kurš atrodas pilsētas ziemeļaustrumu pierobežā. Vēl pilsētas teritorijā atrodas [[Šuņezers]], [[Zirgezers]], Platinkas (Plotičku) ezers, [[Gubiščes ezers]], Stropiņš (Stropoka ezers), Lielais un Mazais Trikātes ezers.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Meži izvietoti ziemeļu daļā — [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] rajonā, Stropu, [[Križi|Križu]] rajonā un pilsētas austrumu rajonā — [[Ruģeļi|Ruģeļu]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepovas]] mežu masīvs. Pilsētas ziemeļu teritorijā esošie meži tālāk pāriet Līksnas un Naujenes pagastu teritorijās. Mežu kopējā platība pilsētas administratīvajās robežās ir 1630 ha, no kuriem aptuveni 300 ha ir fizisko personu īpašumā pēc to īpašuma tiesību atjaunošanas. Pilsētas meži pēc sugu sastāva, galvenokārt, ir jauktie skuju koku meži ([[Egles|egle]], [[Priedes|priede]]), nedaudz lapu koki. Mežu teritorijās sastopamas atsevišķas retu koku, floras un faunas ekosistēmas. Pilsētas teritorijā, vadoties pēc Bioloģijas institūta 1985. gadā izdotās grāmatas, bija konstatētas 898 reti sastopamas augu sugas. Daugavpils cietokšņa fortos ziemo retas [[Sikspārņi|sikspārņu]] sugas. No sikspārņu aizsardzības viedokļa Daugavpils fortiem ir izcila nozīme ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Visas 5 Daugavpils fortos konstatētās sikspārņu sugas ir aizsargājamo sugu sarakstā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Klimats ===
Daugavpils pilsēta atrodas [[Mērenā josla|mērenā]] klimata ietekmē. Novērojamas samērā vēsas vasaras un mērenas ziemas, kad sals mijas ar atkalām. Pilsētas atrašanās vieta nosaka to, ka pilsētā ir kontinentālāks klimats, salīdzinot ar pārējo valsts teritoriju. Ziemas ir aukstākas un vasaras karstākas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Aukstākais mēnesis ir janvāris, bet siltākais mēnesis ir jūlijs, vidējais bezsala periods ir 143 dienas. Visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra Daugavpils novērojumu stacijā ir +35,1 ºC, kas novērota 1959. gada 13. jūlijā. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra (-43,2 ºC) reģistrēta 1956. gada 8. februārī, kas ir Latvijā zemākā reģistrētā temperatūra.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://klimats.meteo.lv/klimats_latvija/pasvaldibu_apskati/valstspilseta/daugavpils_pilseta/|title=Daugavpils pilsēta :: Klimata portāls|website=klimats.meteo.lv|access-date=2024-03-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Puse no visām gada dienām pilsētā ir mākoņainas, galvenokārt, no novembra līdz februārim. Mazāk mākoņu ir no aprīļa līdz jūlijam.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Mēnesis ar vislielāko relatīvo mitrumu ir novembris, bet mēnesis ar vismazāko relatīvo mitrumu ir maijs. Lietainākais mēnesis ir jūlijs, bet sausākais — aprīlis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/|title=Daugavpils climate: Weather Daugavpils &amp; temperature by month|website=en.climate-data.org|access-date=2024-03-14}}&lt;/ref&gt;

Pilsētā valdošie ir dienvidrietumu vēji, rietumu — ap 20%, dienvidu — 14%. Ziemā pārsvarā pūš dienvidu rumbu vēji. Pavasarim raksturīgi ziemeļaustrumu vēji, maijā līdz 17%. Vasarā visvairāk pūš rietumu vēji, bet rudenī dienvidrietumu vēji. Vējainākie mēneši ir janvāris un decembris, un tas galvenokārt pūš no dienvidrietumiem (janvārī) un dienvidiem (decembrī). Normas periodā mierīgākais vējš ir jūlijā un augustā. Vidējais īpaši vējaino dienu (vairāk par 14 m/s) skaits ir 14 dienas gadā, bet vislielākais vējaino dienu skaits — 30.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;{{Laikapstākļu kaste
|location = Daugavpils
|metric first = Yes
|single line = Yes
|Jan high C = -2.7
|Feb high C = -1.8
|Mar high C = 3.5
|Apr high C = 11.4
|May high C = 17.1
|Jun high C = 20.4
|Jul high C = 22.8
|Aug high C = 21.4
|Sep high C = 16.3
|Oct high C = 9.2
|Nov high C = 3.9
|Dec high C = 0
|year high C = 9.8
|Jan low C = -6.8
|Feb low C = -7.1
|Mar low C = -3.5
|Apr low C = 2.2
|May low C = 7.9
|Jun low C = 12
|Jul low C = 14.8
|Aug low C = 13.9
|Sep low C = 9.7
|Oct low C = 4.3
|Nov low C = 0.6
|Dec low C = -3.3
|year low C = 1.3
|Jan precipitation mm = 52
|Feb precipitation mm = 46
|Mar precipitation mm = 47
|Apr precipitation mm = 49
|May precipitation mm = 71
|Jun precipitation mm = 84
|Jul precipitation mm = 87
|Aug precipitation mm = 84
|Sep precipitation mm = 67
|Oct precipitation mm = 65
|Nov precipitation mm = 55
|Dec precipitation mm = 52
|year precipitation mm = 633
|source 1 = Climate Data &lt;ref name=eather1&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/ |title=Daugavpils climate |accessdate=2024-03-14&lt;/ref&gt;
|date=
|Jan mean C=-4.6|Feb mean C=-4.3|Mar mean C=0|Apr mean C=7|May mean C=12.9|Jun mean C=16.5|Jul mean C=19|Aug mean C=17.7|Sep mean C=13|Oct mean C=6.7|Nov mean C=2.3|Dec mean C=-1.6|Jan precipitation days=10|Feb precipitation days=8|Mar precipitation days=9|Apr precipitation days=7|May precipitation days=8|Jun precipitation days=9|Jul precipitation days=10|Aug precipitation days=9|Sep precipitation days=8|Oct precipitation days=9|Nov precipitation days=9|Dec precipitation days=9|Jan humidity=84|Feb humidity=83|Mar humidity=77|Apr humidity=67|May humidity=66|Jun humidity=68|Jul humidity=72|Aug humidity=73|Sep humidity=77|Oct humidity=82|Nov humidity=87|Dec humidity=85|Jand sun=1.5|Febd sun=2.5|Mard sun=5.1|Aprd sun=8.7|Mayd sun=10.8|Jund sun=11.2|Juld sun=10.8|Augd sun=9|Sepd sun=6.3|Octd sun=3.6|Novd sun=1.6|Decd sun=1.3}}

== Iedzīvotāji ==

{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaits
|percentages = pagr
|break       = jā
| width       = 10em
| align = right
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1784|3573
|1825|2885
|1860|13000
|1897|69675
|1905|76588
|1913|112848
|1914|112837
|1920|31500
|1925|40640
|1930|43226
|1935|45160
|1938|40071
|1940|51300
|1943|28579
|1944|14832
|1945|29600
|1946|22587
|1950|50800
|1955|58600
|1956|58500
|1959|65459
|1960|67500
|1966|88900
|1970|100400
|1975|110300
|1979|115600
|1989|129000
|1995|120000
|2000|115265
|2003|112132
|2007|108091
|2009|104857
|2012|90962
|2017|83908
|2020|81668
|2023|78 850
}}
Pirmie precīzie dati par iedzīvotāju skaitu Daugavpilī ir no tā laika, kad pilsētu kopā ar Latgali pēc [[Polijas dalīšanas]] pievienoja [[Krievijas impērija]]i. 1784. gadā pilsētā dzīvoja 3573 iedzīvotāji, no kuriem gandrīz puse — 1540 bija ebreji. Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] ebreji un krievu [[vecticībnieki]] sāka ieceļot 17. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums pilsētā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, sevišķi pēc [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Varšava]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] atklāšanas 1860. gados, kad Daugavpils kļuva par svarīgu dzelzceļa mezglu, kurā krustojās 5 lielākas dzelzceļa līnijas. 20 gados no 1840. gada iedzīvotāju skaits bija dubultojies,&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas valsts 20 gados|last=Asaris|first=Hermanis|publisher=Latvijas pilsētu savienība|year=1938}}&lt;/ref&gt; bet 50 gados no 1863. gada līdz 1913. gadam tas pieauga piecas reizes. 
[[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Daugavpili izpostīja, un tās iedzīvotāju skaits saruka četrkārt. Kaujas frontes tiešā tuvuma dēļ jau kara sākumā daļu iedzīvotāju no pilsētas izraidīja, bet liels vairums iedzīvotāju atstāja pilsētu labprātīgi.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Pēc kara postījumiem tā tomēr atjaunojās kā svarīgākais dienvidaustrumu Latvijas saimnieciskais, kulturālais un administratīvais centrs, un strauji palielinājās latviešu īpatsvars. 

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados iedzīvotāju skaits samazinājās. 1944. gadā liela daļa pilsētas tika nopostīta. Pēc Otrā pasaules kara bija vērojams liels iedzīvotāju mehāniskais pieaugums un pilsētas etniskais sastāvs būtiski mainījās. Pilsētā noritēja lielu rūpnīcu celtniecība, un lielākā daļa strādnieku bija iebraucēji no [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s, bet latvieši bieži aizbrauca uz citiem Latvijas novadiem. [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pievienošana 1953. gadā kopējo Daugavpils iedzīvotāju skaitu būtiski nemainīja. 20. gadsimta beigās samazinājās ebreju īpatsvars, jo notika ebreju emigrācija uz [[Izraēla|Izraēlu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc iedzīvotāju skaita Daugavpils ir otra lielākā [[Latvijas pilsēta]] aiz [[Rīga]]s. 2023. gadā pilsētā bija 78 850 iedzīvotāju. 92% no pilsētas iedzīvotājiem dzīvo Daugavas labā krasta dzīvojamajās apkaimēs. Visblīvāk apdzīvotās apkaimes ir [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Jaunā Forštate]] un [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]. Pēdējās desmitgades Daugavpils iedzīvotāju skaita dinamika ir negatīva, novērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence par ~2% gadā, visstraujāk samazinās darbspējīgajā vecumā esošo cilvēku skaits. Iedzīvotāju skaita samazināšanos ietekmē gan negatīvais [[dabiskais pieaugums]], gan augstā iedzīvotāju ārējā migrācija uz ārvalstīm darba meklējumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/attistiba/2018/Strategija2014-2030_.pdf|title=DAUGAVPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.-2030. gadam}}&lt;/ref&gt;

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Daugavpilī bija piereģistrēti 68 916 Latvijas pilsoņi (75,8% no kopējā skaita), 16 909 [[Latvijas nepilsoņi]] (18,6%) un 4282 Krievijas Federācijas pilsoņi (4,7%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 63 125 Latvijas pilsoņi (80,8%), 10 181 Latvijas nepilsoņi (13,0%) un 3518 Krievijas pilsoņi (4,5%):&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!
! 2012
! 2013
! 2014
! 2015
! 2016
! 2017
! 2018
! 2019
! 2020
! 2021
! 2022
! 2023
! 2024
! 2025
! 2026
! 2027
|-
! Latvijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;68 916&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(75,8%)
| &lt;small&gt;67 657&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;66 437&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;66 058&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;65 452&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 816&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 272&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 059&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 138&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 684&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;62 889&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 519&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 294&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 125&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(80,8%)
| 					
| 
|-
! Latvijas nepilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;16 909&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(18,6%)
| &lt;small&gt;16 374&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;15 371&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;14 704&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;14 101&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;13 554&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 969&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 503&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 107&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;11 678&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;11 130&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 849&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 503&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 181&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(13,0%)
|
|
|-
! Krievijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;4 282&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(4,7%)
| &lt;small&gt;4 254&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 546&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 726&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 730&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 678&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 624&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 583&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 463&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 299&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 118&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 864&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 723&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 518&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(4,5%)
| 
|
|}

=== Etniskais sastāvs ===
1897. gadā Daugavpilī lielākās etniskās grupas bija ebreji (46%), krievi (30%) un poļi (16%), bet latviešu īpatsvars bija tikai 1,8%,&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|year=1960}}&lt;/ref&gt;
1925. gadā latvieši bija 27% no iedzīvotāju kopskaita, dzīvoja arī 19% poļu, 17% krievu, 3% ukraiņu, 1% vāciešu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1935. gadā latviešu īpatsvars bija 33,6%, bet ebreju 24,6%, krievu 20,4% un poļu 18,2%.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mežs; Németh|first=Ilmārs; Ádám|date=2014. gada decembris|title=1935. gada tautskaites datu pielāgojums rajonu un mūsdienu pagastu iedalījumam|url=http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/4_Ilmars%20Mezs,%20Adams%20Nemets.pdf|journal=Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis|volume=68|pages=35|access-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230109185803/http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/4_Ilmars%20Mezs,%20Adams%20Nemets.pdf}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2025. gadā.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 24. jūnijā.]&lt;/ref&gt;'''
| rowspan=&quot;12&quot; |{{#invoke:chart|pie chart
|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 16710 : Latvieši : green
| slice 2 = 36471 : Krievi : red
| slice 3 = 10111 : Poļi : aqua
| slice 4 = 5316 : Baltkrievi : yellow
| slice 5 = 1770 : Ukraiņi : orange
| slice 6 = 641 : Lietuvieši : blue
| slice 7 = 372 : Romi (čigāni) : pink
| slice 8 = 136 : Ebreji : white
| slice 9 = 19 : Igauņi : brown
| slice 10 = 6566 : Cita un neizvēlēta : black
|hide group legends=yes
| percent = true
}}
kopā 78112
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|aqua|Poļi}}
{{legend|yellow|Baltkrievi}}
{{legend|orange|Ukraiņi}}
{{legend|blue|Lietuvieši}}
{{legend|pink|Romi (čigāni)}}
{{legend|white|Ebreji}}
{{legend|brown|Igauņi}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 21,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16 710
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 46,7%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 36 471
|-
| [[Latvijas poļi|Poļi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12,9%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10 111
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 6,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5 316
|-
| [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,3%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1 770
|-
| [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 641
|-
| [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,5%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 372
|-
| [[Latvijas ebreji|Ebreji]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,2%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 136
|-
| [[Latvijas igauņi|Igauņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,02%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
|-
| Cita vai neizvēlēta
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 8,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6566
|}

=== Ievērojami cilvēki ===
Daugavpilī vai Daugavpils apkārtnē dzimuši:
{{div col}}
* [[Anatols Abragams]] (1914–2011), fiziķis
* [[Andris Ambainis]] (1975), matemātiķis;
* [[Gunārs Bērziņš]] (1927—1999), karikatūrists;
* [[Pēteris Bolšaitis]] (1937—2021), latviešu ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts;
* [[Aleksandrs Cauņa]] (1988), futbolists;
* [[Gundars Celitāns]] (1985), volejbolists;
* [[Boriss Cilevičs]] (1956), fiziķis, matemātiķis un politiķis;
* [[Ilmārs Dzenis]] (1931—2025), trimdas latviešu dziedātājs;
* [[Movša Feigins]] (1908—1950), šahists;
* [[Gžegožs Fitelbergs]] (1879—1953), diriģents, komponists un vijolnieks;
* [[Romualds Gibovskis]] (1962), skulptors, gleznotājs;
* [[Henrihs Graftio]] (1869—1949), inženieris-enerģētiķis, akadēmiķis;
* [[Ēriks Grigjans]] (1964), futbolists;
* [[Anastasija Grigorjeva]] (1990), cīkstone;
* [[Aleksandrs Isakovs]] (1973), futbolists;
* [[Aleksandrs Janeks]] (1891—1970), ķīmiķis, filozofs
* [[Māris Jass]] (1985), hokejists;
* [[Kanstancins Jezavitavs]]&lt;ref&gt;[http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&amp;cid=20&amp;name=Konstantins_Jezovitovs_&amp;aid=96 Konstantīns Jezovitovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309171934/http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&amp;cid=20&amp;name=Konstantins_Jezovitovs_&amp;aid=96 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }}. lcb.lv.&lt;/ref&gt;&lt;!--be:Канстанцін Барысавіч Езавітаў--&gt; (1893—1946), sabiedriskais un politiskais darbinieks;
* [[Dmitrijs Jurkevičs]] (1987), vieglatlēts;
* [[Meletijs Kaļistratovs]] (1896—1941), sabiedrisks un politisks darbinieks;
* [[Nikolajs Katiševs]] (1900—1978), armijas un latviešu leģiona virsnieks;
* [[Igors Kazanovs]] (1963), vieglatlēts;
* [[Johans Klapje de Kolongs]] (1838—1901), inženieris un izgudrotājs;
* [[Aleksandrs Kovaļevskis]] (1840—1901), embriologs;
* [[Anatolijs Kreipāns]] (1960), žurnālists;
* [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935), pirmais [[Britu Palestīna]]s galvenais rabīns;
* [[Vilhelms Lapelis]] (1961), bīskaps;
* [[Jānis Lucāns]] (1937), Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts;
* [[Ivans Lukjanovs]] (1987), futbolists;
* [[Oļegs Maļuhins]] (1969), sportists;
* [[Solomons Mihoelss]] (1890—1948), aktieris, režisors un politisks darbinieks;
* [[Jevgeņijs Millers]] (1867—1939), armijas ģenerālis;
* [[Pauls Mincs]] (1868—1941), jurists un politiķis;
* [[Vladimirs Mincs]] (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks;
* [[Miroslavs Mitrofanovs]] (1966), politiķis un žurnālists;
* [[Jurģis Pučinsks]] (1973), futbolists;
* [[Vladislavs Raginis]], Polijas armijas virsnieks, kritis [[Polijas kampaņa]]s laikā;
* [[Marks Rotko]] (1903—1971), gleznotājs;
* [[Alfrēds Rubiks]] (1935), politiķis;
* [[Artjoms Rudņevs]] (1988), futbolists;
* [[Māris Smirnovs]] (1976), futbolists;
* [[Oskars Stroks]], (1893—1975), komponists;
* [[Venta Vecumniece]] (1927—2017), aktrise un režisore;
* [[Valdis Zeps]] (1932—1996), valodnieks, profesors un rakstnieks.{{div col end}}

== Saimniecība ==
Lielākie Daugavpilī reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija [[Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca]], Latvijas Maiznieks, reģionālā slimnīca, ''Axon Cable'' elektrovadu un kabeļu rūpnīca, sintētisko šķiedru ražotne ''Nexis Fibers'', daudznozaru uzņēmums ''Lagron'', mašīnbūves un elektronikas uzņēmums &quot;Zieglera mašīnbūve&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&amp;novads=100003011&amp;id=391 Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem]&lt;/ref&gt;

=== Transports ===
{{see also|Sabiedriskais transports Daugavpilī|Tramvaju satiksme Daugavpilī}}
Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S &quot;Daugavpils satiksme&quot;, pilsētā ir daudzi autobusu, [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju]] un minibusu maršruti.
Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja {{dat|1946|11|05}}.

== Sports ==
Daugavpilī ir bāzēts [[Latvijas futbola Virslīga]]s klubs [[BFC Daugavpils]], kas mājas spēles aizvada [[Celtnieks (stadions)|&quot;Celtnieka&quot; stadionā]]. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs [[Dinaburg FC|Dinaburg]], kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet [[FC Daugava]] 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem.

Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs &quot;[[Daugavpils &quot;Lokomotīve&quot;|Lokomotīve]]&quot;. Daugavpilī notikuši vairāki ''[[Speedway Grand Prix]]'' posmi. Par pirmās [[Latvijas Grand Prix|Latvijas ''Grand Prix'']] izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis [[Gregs Henkoks]]. 2014. gada Latvijas ''Grand Prix'' izcīņā Latviju pārstāvošais [[Ķasts Puodžuks]] izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums ''Speedway Grand Prix''.

Daugavpilī bāzēta [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionātā hokejā]] komanda [[HK Dinaburga]]. No 2005. līdz 2012. gadam pilsētā bāzēta bija [[DHK Latgale]], kas savas pastāvēšanas laikā piecas reizes sasniedza Latvijas čempionāta pusfinālu.

== Apskates objekti ==
* [[Daugavpils cietoksnis]]
* [[Marks Rotko|Marka Rotko]] muzejs
* [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]
* [[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]
* [[Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca]]
* [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī]]
* [[Daugavpils Olimpiskais centrs]]

== Attēlu galerija ==
{{Galerija
|width=150| height=100
|align=center
|captionstyle=text-align:center; font-size:smaller;
|Attēls:Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral (1).jpg|Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle
|Attēls:Daugavpils city hall 02.JPG|Pilsētas dome
|Attēls:Dvinsk 1912.jpg|Pilsētas skats 1912. gadā
|Attēls:Daugavpils fortress 05.jpg|[[Daugavpils cietoksnis]]
|Attēls:Vienības nams 092011.jpg|[[Vienības nams]]
|Attēls:Rigas street 2009 07 1.jpg|Rīgas iela — pilsētas promenāde
|Attēls:Daugavpils Regional and Art Museum01.JPG|[[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs|Novadpētniecības un mākslas muzejs]]
|Attēls:daugavpils pareiztic baznica.JPG|A. Ņevska pareizticīgo kapela
|Attēls:daugavpils dzc stacija.jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija
|Attēls:DauagvpilsKTM-31.jpg|Tramvajs Daugavpilī
|Attēls:18. novembra iela, Daugavpils.jpg|18. novembra iela
|Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|Dzelzceļa tilts pār Daugavu
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081216004501/http://www.daugavpils.lv/ Daugavpils pilsētas pašvaldības vietne]
* [https://web.archive.org/web/20110212151257/http://dcdc.lpi.du.lv/ Dinaburgas cietokšņa Dokumentācijas centrs]
* [https://web.archive.org/web/20060516142539/http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Dinaburgas cietoksnis]
* [https://web.archive.org/web/20140904071021/http://uznemumi.daugavpils.lv/index.htm Daugavpils uzņēmumu katalogs]
* [https://web.archive.org/web/20090420090251/http://www.veinik.by/index/Dvinsk.htm Sergeja Prokudina-Gorskia Daugavpils (Dvinskas) krāsainās fotogrāfijas] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20161030082019/https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/daugavpils/daugavpils-unity-square/ Vienības Laukums Daugavpilī Straume (WebCam)], balticlivecam.com

{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Novadu centri}}
{{Daugavpils apriņķis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Sēlija]]
[[Kategorija:Daugavpils| ]]</text>
      <sha1>tb8cf1hpvurcxpulffls3nadxqj3tfo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495302</id>
      <parentid>4495301</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T19:11:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>A09</username>
        <id>97228</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Reverted edits by [[Special:Contribs/~2026-40105-33|~2026-40105-33]] ([[User talk:~2026-40105-33|talk]]) to last version by Egilus: reverting vandalism</comment>
      <origin>4489446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40823" sha1="lnk47vhvctqzx4v56127jcz4f7cauk8" xml:space="preserve">{{pāradresācija|Dinaburga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Daugavpils
| native_name = 
| settlement_type = Valstspilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2/2/1
 |caption_align           = center
 |image1                  = Daugavpils luterāņu baznīca 01.JPG
 |caption1                = [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]
 |image2                  = Daugavpils cietoksnis Nikolaja vārti (3).jpg
 |caption2                = [[Daugavpils cietoksnis]]
 |image3                  = Vienības nams 092011.jpg
 |caption3                = [[Vienības nams]]
 |image4                  = Jaunavas Marijas katoļu baznīca 02.jpg
 |caption4                = [[Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca]]
 |image5                  = Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle - panoramio.jpg
 |caption5                = [[Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle]]
 |image6                  = Artillery arsenal, Daugavpils fortress, 2014.jpg
 |caption6                  = [[Rotko muzejs]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Daugavpils.svg
| flag_size = x75px
| flag_link = Daugavpils karogs
| image_seal = 
| image_shield = Coat of arms of Daugavpils.svg
| shield_size = x75px
| shield_link = Daugavpils ģerbonis
| pushpin_map = Latvia (novadi)
| pushpin_label_position = top
| latd = 55
| latm = 52
| lats = 30
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 32
| longs = 8
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = 
| subdivision_name1 = 
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = [[1275]]. gadā
| established_title2 = Pilsētas tiesības
| established_date2 = kopš [[1582]]. gada
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|ltg|Daugpiļs}}&lt;br /&gt;{{val|lt|Daugpilis}}&lt;br /&gt;{{val|de|Dünaburg}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Двинcк, Борисоглебск}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk}}
| government_type = [[Daugavpils dome]]
| leader_title = Domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Andrejs Elksniņš]]
| area_footnotes = 
| area_total_km2 = 72.48
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 9.75
| area_water_percent = 
| area_rank = 3
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 105
| elevation_max_m = 
| elevation_min_m = 
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Daugavpils}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 2
| population_density_km2 = auto
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density = 
| population_density_rank = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-54(01-65)
| area_code = &lt;small&gt;(+371)&lt;/small&gt; 654
| website = {{URL|http://www.daugavpils.lv/}}
| footnotes = 
| official_name = Daugavpils valstspilsēta
}}
[[Attēls:Rothko In Night.jpg|thumb|Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī]]
'''Daugavpils''' ({{val|ltg|Daugpiļs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv|title=Vietvārdu datubāze|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] |access-date=2023. gada 23. maijā; arī: L. Balode, O. Bušs &quot;No Abavas līdz Zilupei, Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga, Latviešu valodas aģentūra, 2015, 92. lpp. (&quot;Latgaliešu rakstu valodā arī Daugpiļs&quot;)}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lgsc.lv/tag/daugpils/|title=Latgales Studentu centra Daugavpils nodaļas informācija|publisher=[[Latgales Studentu centrs]] |access-date=2023. gada 23. maijā}}&lt;/ref&gt; Daugovpiļs}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher=[[Valsts valodas centrs]] |access-date=2020. gada 3. janvārī |archive-date=2020. gada 25. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125114948/https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf }}&lt;/ref&gt;) ir [[valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās kopējā platība ir 72,48 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; un iedzīvotāju skaits {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Daugavpils|format=yes}}. Tā ir Latvijas [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|otrā lielākā pilsēta]] pēc [[Rīga]]s. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos pie [[Daugava]]s. Pilsēta atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan [[Latgale|Latgalē]], gan [[Sēlija|Sēlijā]]. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir [[Latgales plānošanas reģions|Latgales plānošanas reģiona]] lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. 

Vēstures avotos Daugavpils pirmo reizi minēta 1275. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/50|title=Daugavpils vēsture|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|2|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170630230459/https://www.daugavpils.lv/lv/50|archivedate={{dat|2017|06|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; pilsētas tiesības tai piešķīra 1582. gadā. Līdz 1893. gadam oficiāli lietoja '''Dinaburgas''' nosaukumu (no {{val-de|Dünaburg}} — &quot;Daugavas pils&quot;), krievu okupācijas laikā īslaicīgi '''Borisogļebska''' ({{val|ru|Борисоглебск}}; 1656—1667) un '''Dvinska''' (1893—1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]] Daugavas kreisajā krastā.

[[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] gados 1940.—1991. gadā Daugavpils bija stipri [[Pārkrievošana|rusificēta]].&lt;ref&gt;[https://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/2024_Janis_Riekstins_Latvijas_parkrievosana_1940-1990(1).pdf Jānis Riekstiņš. Latvijas pārkrievošana
1940-1990. Izvilkumi no LKP Daugavpils pilsētas komitejas sekretāra E. Mūkina runas – par Latvijas austrumu rajonu rusifikāciju – LKP CK 1953. gada 22.-23. jūnija plēnumā&lt;/ref&gt; Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[Latvijas krievi|etnisko krievu]] īpatsvars samazinājās zem 50 procentiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=22.01.2023 }}&lt;/ref&gt;

Pašreizējais [[Daugavpils pilsētas dome]]s priekšsēdētājs ir [[Andrejs Elksniņš]]. Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] tiek ievēlēti uz četriem gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|title=Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120418021714/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|archivedate={{dat|2012|04|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pilsētā darbojas [[Daugavpils Universitāte]], vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/novadi/daugavpili-aukstuma-del-skolas-nav-ieradusies-vairak-neka-piektdala-skolenu.d?id=36851063|title=Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Daugavpilī atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāti.&lt;ref name=&quot;par Daugavpili&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/40|title=Daugavpils pilsētas apraksts|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310032338/http://www.daugavpils.lv/lv/40|archivedate={{dat|2012|03|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Daugavpils vēsture}}
Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920).
Senākā Daugavpils atradās tagadējā [[Naujenes pilskalns|Naujenes pilskalnā]], kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa [[Daugava|Daugavu]] un pakļāvās [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam [[Visvaldis|Visvaldim]]. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Dinaburgas pils]]. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Polijas karalim un Lietuvas dižkungam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]] un 1566. gadā Dinaburga pēc [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas hercogiste]]s apriņķa centru.

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Ivans IV]] iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līguma]] nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva [[Magdeburgas tiesības]]. 1656.—1667. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]] ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Dinaburgu atguva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un 1677. gadā tā kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s administratīvo centru, [[Inflantijas seimiks|Inflantijas seimiku]] sanākšanas vietu un [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Latgales-Piltenes bīskapu]] rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i, bet 1796. gadā pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Dinaburga kļuva par [[Vitebskas guberņa]]s apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]].

1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]-[[Varšava]]s šoseju, 1860. gadā [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku.

[[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā, pēc [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils kaujām]] 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no [[lielinieki]]em un tā ieguva Daugavpils vārdu.

[[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] puses ieņēma [[Sarkanā armija|Padomju Savienības]] karaspēks, bet 1941. gada jūnijā [[Daugavpils ieņemšana (1941)|pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks]]. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija un līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas [[Latvijas PSR]] pārvaldes iestādes. Kauju laikā tika iznīcināti 52% pilsētas ēku.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|358}}&lt;/ref&gt;

1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]]. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Daugavpils ģerbonis 1582.png|1582. gada ģerbonis
Attēls:Daugavpils COA 1781.jpg|1781. gada ģerbonis
&lt;/gallery&gt;

== Ģeogrāfija ==

=== Cilvēka ģeogrāfija ===
[[Attēls:Daugavpils Immaculate Conception Roman Catholic Church.jpg|thumb|[[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca|Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]]]Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]], un tajā esošajiem sešiem pagastiem: [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastu]] ziemeļos, [[Naujenes pagasts|Naujenes pagastu]] ziemeļaustrumos un austrumos, [[Tabores pagasts|Tabores pagastu]] dienvidaustrumos, [[Laucesas pagasts|Laucesas pagastu]] dienvidos, [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnes pagastu]] rietumos un [[Sventes pagasts|Sventes pagastu]] ziemeļrietumos.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pilsētas galvenā (arī pēc teritorijas lielākā) daļa atrodas Daugavas labajā krastā — starp upi un Lielo Stropu ezeru zemā līdzenumā. Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos [[mikrorajons|mikrorajonos]]. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un [[Daugavpils cietoksnis]]). [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils dzelzceļa stacija]] atrodas 218 km attālumā no [[Rīga]]s, savukārt attālums līdz Rīgai pa {{A ceļš|6}} ir 232 km.&lt;ref name=&quot;par Daugavpili&quot; /&gt; Attālums līdz [[Lietuva]]s robežai ir 25 km, līdz [[Baltkrievija]]s robežai 35 km, bet līdz [[Krievija]]s robežai 120 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|title=Daugavpils|publisher=Turismslatvija.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120504002459/http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|archivedate={{dat|2012|05|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

==== Pilsētas daļas ====
Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 daļās jeb apkaimēs, no kuriem 20 atrodas [[Daugava]]s labajā krastā, bet pieci — kreisajā. [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūnu]] apkaime ir [[eksklāvs]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] teritorijā.

{{columns |width=180px
|col1=
* [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]]
* [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]]
* [[Čerepova (apkaime)|Čerepova]]
* [[Dzelzceļnieks]]
* [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]]
* [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]]
* [[Ezermala (Daugavpils)|Ezermala]]
* [[Gajoks]]
* [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]]

|col2=
* [[Jaunā Forštate]]
* [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]]
* [[Jaunie Stropi]]
* [[Judovka]]
* [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūni]]
* [[Križi]]
* [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]
* [[Liginiški]]

|col3=
* [[Mazie Stropi]]
* [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]]
* [[Nīderkūni]]
* [[Ruģeļi]]
* [[Vecā Forštate]]
* [[Vecstropi (Daugavpils)|Vecstropi]]
* [[Viduspoguļanka]]
* [[Vizbuļi (Daugavpils)|Vizbuļi]]
}}

=== Dabas ģeogrāfija ===
[[Attēls:Берег пляжа &quot;Спасалка&quot; - panoramio.jpg|thumb|Stropu ezera piekraste]]Pilsētas reljefs galvenokārt ir līdzens ar atsevišķām paugurainēm, jo pilsētas teritorija atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu daļā. Pilsētas lielākā daļa iekļaujas [[Vidusdaugavas zemiene|Jersikas līdzenumā]], bet ziemeļaustrumu daļa nedaudz iekļaujas Dagdas paugurainē, dienvidaustrumu daļa [[Augšdaugavas pazeminājums|Augšdaugavas pazeminājumā]], dienvidaustrumu daļa Skrudalienes paugurainē un dienvidrietumu daļa Ilūkstes paugurainē.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf|title=VIDES PĀRSKATS 2020|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111622/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf}}&lt;/ref&gt; Virsmas augstums Daugavpils ziemeļu priekšpilsētā ir apmēram 120 m vjl., kas pazeminās virzienā uz Daugavu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pamatiežu ieliektā virsma, ko veido vairāk nekā 300 miljonu gadu veci [[Vidusdevons|vidus]] un [[Augšdevons|augšdevona]] sistēmas [[Smilšakmens|smilšakmeņi]] atrodas 250 m dziļumā. Pamatiežiem uzgulsnējušies [[Kvartārs|kvartāra]] sistēmas ieži, kuru veidošanās ir bijusi saistīta ar ģeoloģiskajiem procesiem un [[Daugavas ieleja]]s attīstību. Uz ziemeļiem no Daugavas veidojušies [[Limnoglaciālās reljefa formas|limnoglaciālie]] nogulumi un eolie nogulumi — [[Smiltis|smilts]], kā arī atsevišķās teritorijas daļās [[kūdra]]. Pilsētas dienvidu daļā abpus Daugavai izgulsnējušies aluviālie nogulumi — smilts, [[grants]] un [[aleirīti]], kā arī ledus laikmeta beigu posma limnoglaciālie [[Māls|māli]], kurus izmantoja, būvējot pilsētu vairāku gadsimtu garumā. Māla slāņi atrodas tieši zem grunts, vietām pat 3 m dziļumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf|title=Vides pārskats 2006|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111624/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf}}&lt;/ref&gt;

Zeme zem ūdeņiem Daugavpils pilsētā aizņem 921,1 ha jeb 13% no pilsētas teritorijas. Ūdensobjekti ietilpst Daugavas baseina apgabalā. Lielākā pilsētas ūdenstece [[Daugava]] tek pilsētas dienvidu daļā (~16 km), sadalot pilsētu divās daļās. Pilsētā upes gultnes platums ir no 200 līdz 220 m, bet pavasara palu laikā var palielināties no 300 līdz 360 m. No Daugavas upes hidroloģiskā režīma atkarīgas citas mazākas upes, kuras tek Daugavpils administratīvajā teritorijā un ietek Daugavā ([[Laucesa (upe)|Laucesas]] un [[Šuņica]]s upe).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pilsētā atrodas vairāki ūdensobjekti — ezeri un mākslīgās ūdenstilpes: [[Stropu ezers|Lielais Stropu ezers]], kas pa kanālu saņem ūdeni no [[Mazais Stropu ezers|Mazā Stropu ezera]], kurš atrodas pilsētas ziemeļaustrumu pierobežā. Vēl pilsētas teritorijā atrodas [[Šuņezers]], [[Zirgezers]], Platinkas (Plotičku) ezers, [[Gubiščes ezers]], Stropiņš (Stropoka ezers), Lielais un Mazais Trikātes ezers.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Meži izvietoti ziemeļu daļā — [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] rajonā, Stropu, [[Križi|Križu]] rajonā un pilsētas austrumu rajonā — [[Ruģeļi|Ruģeļu]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepovas]] mežu masīvs. Pilsētas ziemeļu teritorijā esošie meži tālāk pāriet Līksnas un Naujenes pagastu teritorijās. Mežu kopējā platība pilsētas administratīvajās robežās ir 1630 ha, no kuriem aptuveni 300 ha ir fizisko personu īpašumā pēc to īpašuma tiesību atjaunošanas. Pilsētas meži pēc sugu sastāva, galvenokārt, ir jauktie skuju koku meži ([[Egles|egle]], [[Priedes|priede]]), nedaudz lapu koki. Mežu teritorijās sastopamas atsevišķas retu koku, floras un faunas ekosistēmas. Pilsētas teritorijā, vadoties pēc Bioloģijas institūta 1985. gadā izdotās grāmatas, bija konstatētas 898 reti sastopamas augu sugas. Daugavpils cietokšņa fortos ziemo retas [[Sikspārņi|sikspārņu]] sugas. No sikspārņu aizsardzības viedokļa Daugavpils fortiem ir izcila nozīme ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Visas 5 Daugavpils fortos konstatētās sikspārņu sugas ir aizsargājamo sugu sarakstā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Klimats ===
Daugavpils pilsēta atrodas [[Mērenā josla|mērenā]] klimata ietekmē. Novērojamas samērā vēsas vasaras un mērenas ziemas, kad sals mijas ar atkalām. Pilsētas atrašanās vieta nosaka to, ka pilsētā ir kontinentālāks klimats, salīdzinot ar pārējo valsts teritoriju. Ziemas ir aukstākas un vasaras karstākas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Aukstākais mēnesis ir janvāris, bet siltākais mēnesis ir jūlijs, vidējais bezsala periods ir 143 dienas. Visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra Daugavpils novērojumu stacijā ir +35,1 ºC, kas novērota 1959. gada 13. jūlijā. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra (-43,2 ºC) reģistrēta 1956. gada 8. februārī, kas ir Latvijā zemākā reģistrētā temperatūra.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://klimats.meteo.lv/klimats_latvija/pasvaldibu_apskati/valstspilseta/daugavpils_pilseta/|title=Daugavpils pilsēta :: Klimata portāls|website=klimats.meteo.lv|access-date=2024-03-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Puse no visām gada dienām pilsētā ir mākoņainas, galvenokārt, no novembra līdz februārim. Mazāk mākoņu ir no aprīļa līdz jūlijam.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Mēnesis ar vislielāko relatīvo mitrumu ir novembris, bet mēnesis ar vismazāko relatīvo mitrumu ir maijs. Lietainākais mēnesis ir jūlijs, bet sausākais — aprīlis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/|title=Daugavpils climate: Weather Daugavpils &amp; temperature by month|website=en.climate-data.org|access-date=2024-03-14}}&lt;/ref&gt;

Pilsētā valdošie ir dienvidrietumu vēji, rietumu — ap 20%, dienvidu — 14%. Ziemā pārsvarā pūš dienvidu rumbu vēji. Pavasarim raksturīgi ziemeļaustrumu vēji, maijā līdz 17%. Vasarā visvairāk pūš rietumu vēji, bet rudenī dienvidrietumu vēji. Vējainākie mēneši ir janvāris un decembris, un tas galvenokārt pūš no dienvidrietumiem (janvārī) un dienvidiem (decembrī). Normas periodā mierīgākais vējš ir jūlijā un augustā. Vidējais īpaši vējaino dienu (vairāk par 14 m/s) skaits ir 14 dienas gadā, bet vislielākais vējaino dienu skaits — 30.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;{{Laikapstākļu kaste
|location = Daugavpils
|metric first = Yes
|single line = Yes
|Jan high C = -2.7
|Feb high C = -1.8
|Mar high C = 3.5
|Apr high C = 11.4
|May high C = 17.1
|Jun high C = 20.4
|Jul high C = 22.8
|Aug high C = 21.4
|Sep high C = 16.3
|Oct high C = 9.2
|Nov high C = 3.9
|Dec high C = 0
|year high C = 9.8
|Jan low C = -6.8
|Feb low C = -7.1
|Mar low C = -3.5
|Apr low C = 2.2
|May low C = 7.9
|Jun low C = 12
|Jul low C = 14.8
|Aug low C = 13.9
|Sep low C = 9.7
|Oct low C = 4.3
|Nov low C = 0.6
|Dec low C = -3.3
|year low C = 1.3
|Jan precipitation mm = 52
|Feb precipitation mm = 46
|Mar precipitation mm = 47
|Apr precipitation mm = 49
|May precipitation mm = 71
|Jun precipitation mm = 84
|Jul precipitation mm = 87
|Aug precipitation mm = 84
|Sep precipitation mm = 67
|Oct precipitation mm = 65
|Nov precipitation mm = 55
|Dec precipitation mm = 52
|year precipitation mm = 633
|source 1 = Climate Data &lt;ref name=eather1&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/ |title=Daugavpils climate |accessdate=2024-03-14&lt;/ref&gt;
|date=
|Jan mean C=-4.6|Feb mean C=-4.3|Mar mean C=0|Apr mean C=7|May mean C=12.9|Jun mean C=16.5|Jul mean C=19|Aug mean C=17.7|Sep mean C=13|Oct mean C=6.7|Nov mean C=2.3|Dec mean C=-1.6|Jan precipitation days=10|Feb precipitation days=8|Mar precipitation days=9|Apr precipitation days=7|May precipitation days=8|Jun precipitation days=9|Jul precipitation days=10|Aug precipitation days=9|Sep precipitation days=8|Oct precipitation days=9|Nov precipitation days=9|Dec precipitation days=9|Jan humidity=84|Feb humidity=83|Mar humidity=77|Apr humidity=67|May humidity=66|Jun humidity=68|Jul humidity=72|Aug humidity=73|Sep humidity=77|Oct humidity=82|Nov humidity=87|Dec humidity=85|Jand sun=1.5|Febd sun=2.5|Mard sun=5.1|Aprd sun=8.7|Mayd sun=10.8|Jund sun=11.2|Juld sun=10.8|Augd sun=9|Sepd sun=6.3|Octd sun=3.6|Novd sun=1.6|Decd sun=1.3}}

== Iedzīvotāji ==

{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaits
|percentages = pagr
|break       = jā
| width       = 10em
| align = right
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1784|3573
|1825|2885
|1860|13000
|1897|69675
|1905|76588
|1913|112848
|1914|112837
|1920|31500
|1925|40640
|1930|43226
|1935|45160
|1938|40071
|1940|51300
|1943|28579
|1944|14832
|1945|29600
|1946|22587
|1950|50800
|1955|58600
|1956|58500
|1959|65459
|1960|67500
|1966|88900
|1970|100400
|1975|110300
|1979|115600
|1989|129000
|1995|120000
|2000|115265
|2003|112132
|2007|108091
|2009|104857
|2012|90962
|2017|83908
|2020|81668
|2023|78 850
}}
Pirmie precīzie dati par iedzīvotāju skaitu Daugavpilī ir no tā laika, kad pilsētu kopā ar Latgali pēc [[Polijas dalīšanas]] pievienoja [[Krievijas impērija]]i. 1784. gadā pilsētā dzīvoja 3573 iedzīvotāji, no kuriem gandrīz puse — 1540 bija ebreji. Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] ebreji un krievu [[vecticībnieki]] sāka ieceļot 17. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums pilsētā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, sevišķi pēc [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Varšava]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] atklāšanas 1860. gados, kad Daugavpils kļuva par svarīgu dzelzceļa mezglu, kurā krustojās 5 lielākas dzelzceļa līnijas. 20 gados no 1840. gada iedzīvotāju skaits bija dubultojies,&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas valsts 20 gados|last=Asaris|first=Hermanis|publisher=Latvijas pilsētu savienība|year=1938}}&lt;/ref&gt; bet 50 gados no 1863. gada līdz 1913. gadam tas pieauga piecas reizes. 
[[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Daugavpili izpostīja, un tās iedzīvotāju skaits saruka četrkārt. Kaujas frontes tiešā tuvuma dēļ jau kara sākumā daļu iedzīvotāju no pilsētas izraidīja, bet liels vairums iedzīvotāju atstāja pilsētu labprātīgi.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Pēc kara postījumiem tā tomēr atjaunojās kā svarīgākais dienvidaustrumu Latvijas saimnieciskais, kulturālais un administratīvais centrs, un strauji palielinājās latviešu īpatsvars. 

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados iedzīvotāju skaits samazinājās. 1944. gadā liela daļa pilsētas tika nopostīta. Pēc Otrā pasaules kara bija vērojams liels iedzīvotāju mehāniskais pieaugums un pilsētas etniskais sastāvs būtiski mainījās. Pilsētā noritēja lielu rūpnīcu celtniecība, un lielākā daļa strādnieku bija iebraucēji no [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s, bet latvieši bieži aizbrauca uz citiem Latvijas novadiem. [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pievienošana 1953. gadā kopējo Daugavpils iedzīvotāju skaitu būtiski nemainīja. 20. gadsimta beigās samazinājās ebreju īpatsvars, jo notika ebreju emigrācija uz [[Izraēla|Izraēlu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc iedzīvotāju skaita Daugavpils ir otra lielākā [[Latvijas pilsēta]] aiz [[Rīga]]s. 2023. gadā pilsētā bija 78 850 iedzīvotāju. 92% no pilsētas iedzīvotājiem dzīvo Daugavas labā krasta dzīvojamajās apkaimēs. Visblīvāk apdzīvotās apkaimes ir [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Jaunā Forštate]] un [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]. Pēdējās desmitgades Daugavpils iedzīvotāju skaita dinamika ir negatīva, novērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence par ~2% gadā, visstraujāk samazinās darbspējīgajā vecumā esošo cilvēku skaits. Iedzīvotāju skaita samazināšanos ietekmē gan negatīvais [[dabiskais pieaugums]], gan augstā iedzīvotāju ārējā migrācija uz ārvalstīm darba meklējumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/attistiba/2018/Strategija2014-2030_.pdf|title=DAUGAVPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.-2030. gadam}}&lt;/ref&gt;

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Daugavpilī bija piereģistrēti 68 916 Latvijas pilsoņi (75,8% no kopējā skaita), 16 909 [[Latvijas nepilsoņi]] (18,6%) un 4282 Krievijas Federācijas pilsoņi (4,7%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 63 125 Latvijas pilsoņi (80,8%), 10 181 Latvijas nepilsoņi (13,0%) un 3518 Krievijas pilsoņi (4,5%):&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!
! 2012
! 2013
! 2014
! 2015
! 2016
! 2017
! 2018
! 2019
! 2020
! 2021
! 2022
! 2023
! 2024
! 2025
! 2026
! 2027
|-
! Latvijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;68 916&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(75,8%)
| &lt;small&gt;67 657&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;66 437&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;66 058&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;65 452&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 816&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 272&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 059&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 138&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 684&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;62 889&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 519&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 294&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 125&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(80,8%)
| 					
| 
|-
! Latvijas nepilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;16 909&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(18,6%)
| &lt;small&gt;16 374&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;15 371&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;14 704&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;14 101&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;13 554&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 969&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 503&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 107&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;11 678&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;11 130&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 849&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 503&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 181&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(13,0%)
|
|
|-
! Krievijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;4 282&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(4,7%)
| &lt;small&gt;4 254&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 546&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 726&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 730&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 678&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 624&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 583&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 463&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 299&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 118&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 864&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 723&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 518&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(4,5%)
| 
|
|}

=== Etniskais sastāvs ===
1897. gadā Daugavpilī lielākās etniskās grupas bija ebreji (46%), krievi (30%) un poļi (16%), bet latviešu īpatsvars bija tikai 1,8%,&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|year=1960}}&lt;/ref&gt;
1925. gadā latvieši bija 27% no iedzīvotāju kopskaita, dzīvoja arī 19% poļu, 17% krievu, 3% ukraiņu, 1% vāciešu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1935. gadā latviešu īpatsvars bija 33,6%, bet ebreju 24,6%, krievu 20,4% un poļu 18,2%.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mežs; Németh|first=Ilmārs; Ádám|date=2014. gada decembris|title=1935. gada tautskaites datu pielāgojums rajonu un mūsdienu pagastu iedalījumam|url=http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/4_Ilmars%20Mezs,%20Adams%20Nemets.pdf|journal=Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis|volume=68|pages=35|access-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230109185803/http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/4_Ilmars%20Mezs,%20Adams%20Nemets.pdf}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2025. gadā.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 24. jūnijā.]&lt;/ref&gt;'''
| rowspan=&quot;12&quot; |{{#invoke:chart|pie chart
|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 16710 : Latvieši : green
| slice 2 = 36471 : Krievi : red
| slice 3 = 10111 : Poļi : aqua
| slice 4 = 5316 : Baltkrievi : yellow
| slice 5 = 1770 : Ukraiņi : orange
| slice 6 = 641 : Lietuvieši : blue
| slice 7 = 372 : Romi (čigāni) : pink
| slice 8 = 136 : Ebreji : white
| slice 9 = 19 : Igauņi : brown
| slice 10 = 6566 : Cita un neizvēlēta : black
|hide group legends=yes
| percent = true
}}
kopā 78112
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|aqua|Poļi}}
{{legend|yellow|Baltkrievi}}
{{legend|orange|Ukraiņi}}
{{legend|blue|Lietuvieši}}
{{legend|pink|Romi (čigāni)}}
{{legend|white|Ebreji}}
{{legend|brown|Igauņi}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 21,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16 710
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 46,7%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 36 471
|-
| [[Latvijas poļi|Poļi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12,9%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10 111
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 6,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5 316
|-
| [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,3%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1 770
|-
| [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 641
|-
| [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,5%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 372
|-
| [[Latvijas ebreji|Ebreji]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,2%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 136
|-
| [[Latvijas igauņi|Igauņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,02%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
|-
| Cita vai neizvēlēta
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 8,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6566
|}

=== Ievērojami cilvēki ===
Daugavpilī vai Daugavpils apkārtnē dzimuši:
{{div col}}
* [[Anatols Abragams]] (1914–2011), fiziķis
* [[Andris Ambainis]] (1975), matemātiķis;
* [[Gunārs Bērziņš]] (1927—1999), karikatūrists;
* [[Pēteris Bolšaitis]] (1937—2021), latviešu ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts;
* [[Aleksandrs Cauņa]] (1988), futbolists;
* [[Gundars Celitāns]] (1985), volejbolists;
* [[Boriss Cilevičs]] (1956), fiziķis, matemātiķis un politiķis;
* [[Ilmārs Dzenis]] (1931—2025), trimdas latviešu dziedātājs;
* [[Movša Feigins]] (1908—1950), šahists;
* [[Gžegožs Fitelbergs]] (1879—1953), diriģents, komponists un vijolnieks;
* [[Romualds Gibovskis]] (1962), skulptors, gleznotājs;
* [[Henrihs Graftio]] (1869—1949), inženieris-enerģētiķis, akadēmiķis;
* [[Ēriks Grigjans]] (1964), futbolists;
* [[Anastasija Grigorjeva]] (1990), cīkstone;
* [[Aleksandrs Isakovs]] (1973), futbolists;
* [[Aleksandrs Janeks]] (1891—1970), ķīmiķis, filozofs
* [[Māris Jass]] (1985), hokejists;
* [[Kanstancins Jezavitavs]]&lt;ref&gt;[http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&amp;cid=20&amp;name=Konstantins_Jezovitovs_&amp;aid=96 Konstantīns Jezovitovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309171934/http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&amp;cid=20&amp;name=Konstantins_Jezovitovs_&amp;aid=96 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }}. lcb.lv.&lt;/ref&gt;&lt;!--be:Канстанцін Барысавіч Езавітаў--&gt; (1893—1946), sabiedriskais un politiskais darbinieks;
* [[Dmitrijs Jurkevičs]] (1987), vieglatlēts;
* [[Meletijs Kaļistratovs]] (1896—1941), sabiedrisks un politisks darbinieks;
* [[Nikolajs Katiševs]] (1900—1978), armijas un latviešu leģiona virsnieks;
* [[Igors Kazanovs]] (1963), vieglatlēts;
* [[Johans Klapje de Kolongs]] (1838—1901), inženieris un izgudrotājs;
* [[Aleksandrs Kovaļevskis]] (1840—1901), embriologs;
* [[Anatolijs Kreipāns]] (1960), žurnālists;
* [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935), pirmais [[Britu Palestīna]]s galvenais rabīns;
* [[Vilhelms Lapelis]] (1961), bīskaps;
* [[Jānis Lucāns]] (1937), Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts;
* [[Ivans Lukjanovs]] (1987), futbolists;
* [[Oļegs Maļuhins]] (1969), sportists;
* [[Solomons Mihoelss]] (1890—1948), aktieris, režisors un politisks darbinieks;
* [[Jevgeņijs Millers]] (1867—1939), armijas ģenerālis;
* [[Pauls Mincs]] (1868—1941), jurists un politiķis;
* [[Vladimirs Mincs]] (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks;
* [[Miroslavs Mitrofanovs]] (1966), politiķis un žurnālists;
* [[Jurģis Pučinsks]] (1973), futbolists;
* [[Vladislavs Raginis]], Polijas armijas virsnieks, kritis [[Polijas kampaņa]]s laikā;
* [[Marks Rotko]] (1903—1971), gleznotājs;
* [[Alfrēds Rubiks]] (1935), politiķis;
* [[Artjoms Rudņevs]] (1988), futbolists;
* [[Māris Smirnovs]] (1976), futbolists;
* [[Oskars Stroks]], (1893—1975), komponists;
* [[Venta Vecumniece]] (1927—2017), aktrise un režisore;
* [[Valdis Zeps]] (1932—1996), valodnieks, profesors un rakstnieks.{{div col end}}

== Saimniecība ==
Lielākie Daugavpilī reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija [[Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca]], Latvijas Maiznieks, reģionālā slimnīca, ''Axon Cable'' elektrovadu un kabeļu rūpnīca, sintētisko šķiedru ražotne ''Nexis Fibers'', daudznozaru uzņēmums ''Lagron'', mašīnbūves un elektronikas uzņēmums &quot;Zieglera mašīnbūve&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&amp;novads=100003011&amp;id=391 Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem]&lt;/ref&gt;

=== Transports ===
{{see also|Sabiedriskais transports Daugavpilī|Tramvaju satiksme Daugavpilī}}
Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S &quot;Daugavpils satiksme&quot;, pilsētā ir daudzi autobusu, [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju]] un minibusu maršruti.
Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja {{dat|1946|11|05}}.

== Sports ==
Daugavpilī ir bāzēts [[Latvijas futbola Virslīga]]s klubs [[BFC Daugavpils]], kas mājas spēles aizvada [[Celtnieks (stadions)|&quot;Celtnieka&quot; stadionā]]. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs [[Dinaburg FC|Dinaburg]], kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet [[FC Daugava]] 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem.

Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs &quot;[[Daugavpils &quot;Lokomotīve&quot;|Lokomotīve]]&quot;. Daugavpilī notikuši vairāki ''[[Speedway Grand Prix]]'' posmi. Par pirmās [[Latvijas Grand Prix|Latvijas ''Grand Prix'']] izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis [[Gregs Henkoks]]. 2014. gada Latvijas ''Grand Prix'' izcīņā Latviju pārstāvošais [[Ķasts Puodžuks]] izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums ''Speedway Grand Prix''.

Daugavpilī bāzēta [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionātā hokejā]] komanda [[HK Dinaburga]]. No 2005. līdz 2012. gadam pilsētā bāzēta bija [[DHK Latgale]], kas savas pastāvēšanas laikā piecas reizes sasniedza Latvijas čempionāta pusfinālu.

== Apskates objekti ==
* [[Daugavpils cietoksnis]]
* [[Marks Rotko|Marka Rotko]] muzejs
* [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]
* [[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]
* [[Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca]]
* [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī]]
* [[Daugavpils Olimpiskais centrs]]

== Attēlu galerija ==
{{Galerija
|width=150| height=100
|align=center
|captionstyle=text-align:center; font-size:smaller;
|Attēls:Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral (1).jpg|Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle
|Attēls:Daugavpils city hall 02.JPG|Pilsētas dome
|Attēls:Dvinsk 1912.jpg|Pilsētas skats 1912. gadā
|Attēls:Daugavpils fortress 05.jpg|[[Daugavpils cietoksnis]]
|Attēls:Vienības nams 092011.jpg|[[Vienības nams]]
|Attēls:Rigas street 2009 07 1.jpg|Rīgas iela — pilsētas promenāde
|Attēls:Daugavpils Regional and Art Museum01.JPG|[[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs|Novadpētniecības un mākslas muzejs]]
|Attēls:daugavpils pareiztic baznica.JPG|A. Ņevska pareizticīgo kapela
|Attēls:daugavpils dzc stacija.jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija
|Attēls:DauagvpilsKTM-31.jpg|Tramvajs Daugavpilī
|Attēls:18. novembra iela, Daugavpils.jpg|18. novembra iela
|Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|Dzelzceļa tilts pār Daugavu
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081216004501/http://www.daugavpils.lv/ Daugavpils pilsētas pašvaldības vietne]
* [https://web.archive.org/web/20110212151257/http://dcdc.lpi.du.lv/ Dinaburgas cietokšņa Dokumentācijas centrs]
* [https://web.archive.org/web/20060516142539/http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Dinaburgas cietoksnis]
* [https://web.archive.org/web/20140904071021/http://uznemumi.daugavpils.lv/index.htm Daugavpils uzņēmumu katalogs]
* [https://web.archive.org/web/20090420090251/http://www.veinik.by/index/Dvinsk.htm Sergeja Prokudina-Gorskia Daugavpils (Dvinskas) krāsainās fotogrāfijas] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20161030082019/https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/daugavpils/daugavpils-unity-square/ Vienības Laukums Daugavpilī Straume (WebCam)], balticlivecam.com

{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Novadu centri}}
{{Daugavpils apriņķis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Sēlija]]
[[Kategorija:Daugavpils| ]]</text>
      <sha1>lnk47vhvctqzx4v56127jcz4f7cauk8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495304</id>
      <parentid>4495302</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T19:13:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-40105-33</username>
        <id>148047</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4495304</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40823" sha1="58c2reruabf4p9gzszrpwwyiynzm6sf" xml:space="preserve">{{pāradresācija|Dinaburga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = HujnaEbannaja
| native_name = Blyat
| settlement_type = JaEbal
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2/2/1
 |caption_align           = center
 |image1                  = Daugavpils luterāņu baznīca 01.JPG
 |caption1                = [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]
 |image2                  = Daugavpils cietoksnis Nikolaja vārti (3).jpg
 |caption2                = [[Daugavpils cietoksnis]]
 |image3                  = Vienības nams 092011.jpg
 |caption3                = [[Vienības nams]]
 |image4                  = Jaunavas Marijas katoļu baznīca 02.jpg
 |caption4                = [[Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca]]
 |image5                  = Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle - panoramio.jpg
 |caption5                = [[Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle]]
 |image6                  = Artillery arsenal, Daugavpils fortress, 2014.jpg
 |caption6                  = [[Rotko muzejs]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Daugavpils.svg
| flag_size = x75px
| flag_link = Daugavpils karogs
| image_seal = 
| image_shield = Coat of arms of Daugavpils.svg
| shield_size = x75px
| shield_link = Daugavpils ģerbonis
| pushpin_map = Latvia (novadi)
| pushpin_label_position = top
| latd = 55
| latm = 52
| lats = 30
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 32
| longs = 8
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = 
| subdivision_name1 = 
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = [[1275]]. gadā
| established_title2 = Pilsētas tiesības
| established_date2 = kopš [[1582]]. gada
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|ltg|Daugpiļs}}&lt;br /&gt;{{val|lt|Daugpilis}}&lt;br /&gt;{{val|de|Dünaburg}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Двинcк, Борисоглебск}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk}}
| government_type = [[Daugavpils dome]]
| leader_title = Domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Andrejs Elksniņš]]
| area_footnotes = 
| area_total_km2 = 72.48
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 9.75
| area_water_percent = 
| area_rank = 3
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 105
| elevation_max_m = 
| elevation_min_m = 
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Daugavpils}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 2
| population_density_km2 = auto
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density = 
| population_density_rank = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-54(01-65)
| area_code = &lt;small&gt;(+371)&lt;/small&gt; 654
| website = {{URL|http://www.daugavpils.lv/}}
| footnotes = 
| official_name = Daugavpils valstspilsēta
}}
[[Attēls:Rothko In Night.jpg|thumb|Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī]]
'''Daugavpils''' ({{val|ltg|Daugpiļs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv|title=Vietvārdu datubāze|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] |access-date=2023. gada 23. maijā; arī: L. Balode, O. Bušs &quot;No Abavas līdz Zilupei, Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga, Latviešu valodas aģentūra, 2015, 92. lpp. (&quot;Latgaliešu rakstu valodā arī Daugpiļs&quot;)}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lgsc.lv/tag/daugpils/|title=Latgales Studentu centra Daugavpils nodaļas informācija|publisher=[[Latgales Studentu centrs]] |access-date=2023. gada 23. maijā}}&lt;/ref&gt; Daugovpiļs}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher=[[Valsts valodas centrs]] |access-date=2020. gada 3. janvārī |archive-date=2020. gada 25. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125114948/https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf }}&lt;/ref&gt;) ir [[valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās kopējā platība ir 72,48 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; un iedzīvotāju skaits {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Daugavpils|format=yes}}. Tā ir Latvijas [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|otrā lielākā pilsēta]] pēc [[Rīga]]s. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos pie [[Daugava]]s. Pilsēta atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan [[Latgale|Latgalē]], gan [[Sēlija|Sēlijā]]. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir [[Latgales plānošanas reģions|Latgales plānošanas reģiona]] lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. 

Vēstures avotos Daugavpils pirmo reizi minēta 1275. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/50|title=Daugavpils vēsture|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|2|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170630230459/https://www.daugavpils.lv/lv/50|archivedate={{dat|2017|06|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; pilsētas tiesības tai piešķīra 1582. gadā. Līdz 1893. gadam oficiāli lietoja '''Dinaburgas''' nosaukumu (no {{val-de|Dünaburg}} — &quot;Daugavas pils&quot;), krievu okupācijas laikā īslaicīgi '''Borisogļebska''' ({{val|ru|Борисоглебск}}; 1656—1667) un '''Dvinska''' (1893—1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]] Daugavas kreisajā krastā.

[[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] gados 1940.—1991. gadā Daugavpils bija stipri [[Pārkrievošana|rusificēta]].&lt;ref&gt;[https://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/2024_Janis_Riekstins_Latvijas_parkrievosana_1940-1990(1).pdf Jānis Riekstiņš. Latvijas pārkrievošana
1940-1990. Izvilkumi no LKP Daugavpils pilsētas komitejas sekretāra E. Mūkina runas – par Latvijas austrumu rajonu rusifikāciju – LKP CK 1953. gada 22.-23. jūnija plēnumā&lt;/ref&gt; Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[Latvijas krievi|etnisko krievu]] īpatsvars samazinājās zem 50 procentiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=22.01.2023 }}&lt;/ref&gt;

Pašreizējais [[Daugavpils pilsētas dome]]s priekšsēdētājs ir [[Andrejs Elksniņš]]. Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] tiek ievēlēti uz četriem gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|title=Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120418021714/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|archivedate={{dat|2012|04|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pilsētā darbojas [[Daugavpils Universitāte]], vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/novadi/daugavpili-aukstuma-del-skolas-nav-ieradusies-vairak-neka-piektdala-skolenu.d?id=36851063|title=Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Daugavpilī atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāti.&lt;ref name=&quot;par Daugavpili&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/40|title=Daugavpils pilsētas apraksts|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310032338/http://www.daugavpils.lv/lv/40|archivedate={{dat|2012|03|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Daugavpils vēsture}}
Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920).
Senākā Daugavpils atradās tagadējā [[Naujenes pilskalns|Naujenes pilskalnā]], kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa [[Daugava|Daugavu]] un pakļāvās [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam [[Visvaldis|Visvaldim]]. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Dinaburgas pils]]. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Polijas karalim un Lietuvas dižkungam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]] un 1566. gadā Dinaburga pēc [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas hercogiste]]s apriņķa centru.

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Ivans IV]] iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līguma]] nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva [[Magdeburgas tiesības]]. 1656.—1667. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]] ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Dinaburgu atguva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un 1677. gadā tā kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s administratīvo centru, [[Inflantijas seimiks|Inflantijas seimiku]] sanākšanas vietu un [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Latgales-Piltenes bīskapu]] rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i, bet 1796. gadā pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Dinaburga kļuva par [[Vitebskas guberņa]]s apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]].

1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]-[[Varšava]]s šoseju, 1860. gadā [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku.

[[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā, pēc [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils kaujām]] 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no [[lielinieki]]em un tā ieguva Daugavpils vārdu.

[[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] puses ieņēma [[Sarkanā armija|Padomju Savienības]] karaspēks, bet 1941. gada jūnijā [[Daugavpils ieņemšana (1941)|pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks]]. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija un līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas [[Latvijas PSR]] pārvaldes iestādes. Kauju laikā tika iznīcināti 52% pilsētas ēku.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|358}}&lt;/ref&gt;

1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]]. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Daugavpils ģerbonis 1582.png|1582. gada ģerbonis
Attēls:Daugavpils COA 1781.jpg|1781. gada ģerbonis
&lt;/gallery&gt;

== Ģeogrāfija ==

=== Cilvēka ģeogrāfija ===
[[Attēls:Daugavpils Immaculate Conception Roman Catholic Church.jpg|thumb|[[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca|Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]]]Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]], un tajā esošajiem sešiem pagastiem: [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastu]] ziemeļos, [[Naujenes pagasts|Naujenes pagastu]] ziemeļaustrumos un austrumos, [[Tabores pagasts|Tabores pagastu]] dienvidaustrumos, [[Laucesas pagasts|Laucesas pagastu]] dienvidos, [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnes pagastu]] rietumos un [[Sventes pagasts|Sventes pagastu]] ziemeļrietumos.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pilsētas galvenā (arī pēc teritorijas lielākā) daļa atrodas Daugavas labajā krastā — starp upi un Lielo Stropu ezeru zemā līdzenumā. Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos [[mikrorajons|mikrorajonos]]. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un [[Daugavpils cietoksnis]]). [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils dzelzceļa stacija]] atrodas 218 km attālumā no [[Rīga]]s, savukārt attālums līdz Rīgai pa {{A ceļš|6}} ir 232 km.&lt;ref name=&quot;par Daugavpili&quot; /&gt; Attālums līdz [[Lietuva]]s robežai ir 25 km, līdz [[Baltkrievija]]s robežai 35 km, bet līdz [[Krievija]]s robežai 120 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|title=Daugavpils|publisher=Turismslatvija.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120504002459/http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|archivedate={{dat|2012|05|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

==== Pilsētas daļas ====
Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 daļās jeb apkaimēs, no kuriem 20 atrodas [[Daugava]]s labajā krastā, bet pieci — kreisajā. [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūnu]] apkaime ir [[eksklāvs]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] teritorijā.

{{columns |width=180px
|col1=
* [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]]
* [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]]
* [[Čerepova (apkaime)|Čerepova]]
* [[Dzelzceļnieks]]
* [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]]
* [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]]
* [[Ezermala (Daugavpils)|Ezermala]]
* [[Gajoks]]
* [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]]

|col2=
* [[Jaunā Forštate]]
* [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]]
* [[Jaunie Stropi]]
* [[Judovka]]
* [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūni]]
* [[Križi]]
* [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]
* [[Liginiški]]

|col3=
* [[Mazie Stropi]]
* [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]]
* [[Nīderkūni]]
* [[Ruģeļi]]
* [[Vecā Forštate]]
* [[Vecstropi (Daugavpils)|Vecstropi]]
* [[Viduspoguļanka]]
* [[Vizbuļi (Daugavpils)|Vizbuļi]]
}}

=== Dabas ģeogrāfija ===
[[Attēls:Берег пляжа &quot;Спасалка&quot; - panoramio.jpg|thumb|Stropu ezera piekraste]]Pilsētas reljefs galvenokārt ir līdzens ar atsevišķām paugurainēm, jo pilsētas teritorija atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu daļā. Pilsētas lielākā daļa iekļaujas [[Vidusdaugavas zemiene|Jersikas līdzenumā]], bet ziemeļaustrumu daļa nedaudz iekļaujas Dagdas paugurainē, dienvidaustrumu daļa [[Augšdaugavas pazeminājums|Augšdaugavas pazeminājumā]], dienvidaustrumu daļa Skrudalienes paugurainē un dienvidrietumu daļa Ilūkstes paugurainē.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf|title=VIDES PĀRSKATS 2020|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111622/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf}}&lt;/ref&gt; Virsmas augstums Daugavpils ziemeļu priekšpilsētā ir apmēram 120 m vjl., kas pazeminās virzienā uz Daugavu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pamatiežu ieliektā virsma, ko veido vairāk nekā 300 miljonu gadu veci [[Vidusdevons|vidus]] un [[Augšdevons|augšdevona]] sistēmas [[Smilšakmens|smilšakmeņi]] atrodas 250 m dziļumā. Pamatiežiem uzgulsnējušies [[Kvartārs|kvartāra]] sistēmas ieži, kuru veidošanās ir bijusi saistīta ar ģeoloģiskajiem procesiem un [[Daugavas ieleja]]s attīstību. Uz ziemeļiem no Daugavas veidojušies [[Limnoglaciālās reljefa formas|limnoglaciālie]] nogulumi un eolie nogulumi — [[Smiltis|smilts]], kā arī atsevišķās teritorijas daļās [[kūdra]]. Pilsētas dienvidu daļā abpus Daugavai izgulsnējušies aluviālie nogulumi — smilts, [[grants]] un [[aleirīti]], kā arī ledus laikmeta beigu posma limnoglaciālie [[Māls|māli]], kurus izmantoja, būvējot pilsētu vairāku gadsimtu garumā. Māla slāņi atrodas tieši zem grunts, vietām pat 3 m dziļumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf|title=Vides pārskats 2006|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111624/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf}}&lt;/ref&gt;

Zeme zem ūdeņiem Daugavpils pilsētā aizņem 921,1 ha jeb 13% no pilsētas teritorijas. Ūdensobjekti ietilpst Daugavas baseina apgabalā. Lielākā pilsētas ūdenstece [[Daugava]] tek pilsētas dienvidu daļā (~16 km), sadalot pilsētu divās daļās. Pilsētā upes gultnes platums ir no 200 līdz 220 m, bet pavasara palu laikā var palielināties no 300 līdz 360 m. No Daugavas upes hidroloģiskā režīma atkarīgas citas mazākas upes, kuras tek Daugavpils administratīvajā teritorijā un ietek Daugavā ([[Laucesa (upe)|Laucesas]] un [[Šuņica]]s upe).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pilsētā atrodas vairāki ūdensobjekti — ezeri un mākslīgās ūdenstilpes: [[Stropu ezers|Lielais Stropu ezers]], kas pa kanālu saņem ūdeni no [[Mazais Stropu ezers|Mazā Stropu ezera]], kurš atrodas pilsētas ziemeļaustrumu pierobežā. Vēl pilsētas teritorijā atrodas [[Šuņezers]], [[Zirgezers]], Platinkas (Plotičku) ezers, [[Gubiščes ezers]], Stropiņš (Stropoka ezers), Lielais un Mazais Trikātes ezers.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Meži izvietoti ziemeļu daļā — [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] rajonā, Stropu, [[Križi|Križu]] rajonā un pilsētas austrumu rajonā — [[Ruģeļi|Ruģeļu]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepovas]] mežu masīvs. Pilsētas ziemeļu teritorijā esošie meži tālāk pāriet Līksnas un Naujenes pagastu teritorijās. Mežu kopējā platība pilsētas administratīvajās robežās ir 1630 ha, no kuriem aptuveni 300 ha ir fizisko personu īpašumā pēc to īpašuma tiesību atjaunošanas. Pilsētas meži pēc sugu sastāva, galvenokārt, ir jauktie skuju koku meži ([[Egles|egle]], [[Priedes|priede]]), nedaudz lapu koki. Mežu teritorijās sastopamas atsevišķas retu koku, floras un faunas ekosistēmas. Pilsētas teritorijā, vadoties pēc Bioloģijas institūta 1985. gadā izdotās grāmatas, bija konstatētas 898 reti sastopamas augu sugas. Daugavpils cietokšņa fortos ziemo retas [[Sikspārņi|sikspārņu]] sugas. No sikspārņu aizsardzības viedokļa Daugavpils fortiem ir izcila nozīme ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Visas 5 Daugavpils fortos konstatētās sikspārņu sugas ir aizsargājamo sugu sarakstā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Klimats ===
Daugavpils pilsēta atrodas [[Mērenā josla|mērenā]] klimata ietekmē. Novērojamas samērā vēsas vasaras un mērenas ziemas, kad sals mijas ar atkalām. Pilsētas atrašanās vieta nosaka to, ka pilsētā ir kontinentālāks klimats, salīdzinot ar pārējo valsts teritoriju. Ziemas ir aukstākas un vasaras karstākas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Aukstākais mēnesis ir janvāris, bet siltākais mēnesis ir jūlijs, vidējais bezsala periods ir 143 dienas. Visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra Daugavpils novērojumu stacijā ir +35,1 ºC, kas novērota 1959. gada 13. jūlijā. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra (-43,2 ºC) reģistrēta 1956. gada 8. februārī, kas ir Latvijā zemākā reģistrētā temperatūra.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://klimats.meteo.lv/klimats_latvija/pasvaldibu_apskati/valstspilseta/daugavpils_pilseta/|title=Daugavpils pilsēta :: Klimata portāls|website=klimats.meteo.lv|access-date=2024-03-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Puse no visām gada dienām pilsētā ir mākoņainas, galvenokārt, no novembra līdz februārim. Mazāk mākoņu ir no aprīļa līdz jūlijam.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Mēnesis ar vislielāko relatīvo mitrumu ir novembris, bet mēnesis ar vismazāko relatīvo mitrumu ir maijs. Lietainākais mēnesis ir jūlijs, bet sausākais — aprīlis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/|title=Daugavpils climate: Weather Daugavpils &amp; temperature by month|website=en.climate-data.org|access-date=2024-03-14}}&lt;/ref&gt;

Pilsētā valdošie ir dienvidrietumu vēji, rietumu — ap 20%, dienvidu — 14%. Ziemā pārsvarā pūš dienvidu rumbu vēji. Pavasarim raksturīgi ziemeļaustrumu vēji, maijā līdz 17%. Vasarā visvairāk pūš rietumu vēji, bet rudenī dienvidrietumu vēji. Vējainākie mēneši ir janvāris un decembris, un tas galvenokārt pūš no dienvidrietumiem (janvārī) un dienvidiem (decembrī). Normas periodā mierīgākais vējš ir jūlijā un augustā. Vidējais īpaši vējaino dienu (vairāk par 14 m/s) skaits ir 14 dienas gadā, bet vislielākais vējaino dienu skaits — 30.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;{{Laikapstākļu kaste
|location = Daugavpils
|metric first = Yes
|single line = Yes
|Jan high C = -2.7
|Feb high C = -1.8
|Mar high C = 3.5
|Apr high C = 11.4
|May high C = 17.1
|Jun high C = 20.4
|Jul high C = 22.8
|Aug high C = 21.4
|Sep high C = 16.3
|Oct high C = 9.2
|Nov high C = 3.9
|Dec high C = 0
|year high C = 9.8
|Jan low C = -6.8
|Feb low C = -7.1
|Mar low C = -3.5
|Apr low C = 2.2
|May low C = 7.9
|Jun low C = 12
|Jul low C = 14.8
|Aug low C = 13.9
|Sep low C = 9.7
|Oct low C = 4.3
|Nov low C = 0.6
|Dec low C = -3.3
|year low C = 1.3
|Jan precipitation mm = 52
|Feb precipitation mm = 46
|Mar precipitation mm = 47
|Apr precipitation mm = 49
|May precipitation mm = 71
|Jun precipitation mm = 84
|Jul precipitation mm = 87
|Aug precipitation mm = 84
|Sep precipitation mm = 67
|Oct precipitation mm = 65
|Nov precipitation mm = 55
|Dec precipitation mm = 52
|year precipitation mm = 633
|source 1 = Climate Data &lt;ref name=eather1&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/ |title=Daugavpils climate |accessdate=2024-03-14&lt;/ref&gt;
|date=
|Jan mean C=-4.6|Feb mean C=-4.3|Mar mean C=0|Apr mean C=7|May mean C=12.9|Jun mean C=16.5|Jul mean C=19|Aug mean C=17.7|Sep mean C=13|Oct mean C=6.7|Nov mean C=2.3|Dec mean C=-1.6|Jan precipitation days=10|Feb precipitation days=8|Mar precipitation days=9|Apr precipitation days=7|May precipitation days=8|Jun precipitation days=9|Jul precipitation days=10|Aug precipitation days=9|Sep precipitation days=8|Oct precipitation days=9|Nov precipitation days=9|Dec precipitation days=9|Jan humidity=84|Feb humidity=83|Mar humidity=77|Apr humidity=67|May humidity=66|Jun humidity=68|Jul humidity=72|Aug humidity=73|Sep humidity=77|Oct humidity=82|Nov humidity=87|Dec humidity=85|Jand sun=1.5|Febd sun=2.5|Mard sun=5.1|Aprd sun=8.7|Mayd sun=10.8|Jund sun=11.2|Juld sun=10.8|Augd sun=9|Sepd sun=6.3|Octd sun=3.6|Novd sun=1.6|Decd sun=1.3}}

== Iedzīvotāji ==

{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaits
|percentages = pagr
|break       = jā
| width       = 10em
| align = right
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1784|3573
|1825|2885
|1860|13000
|1897|69675
|1905|76588
|1913|112848
|1914|112837
|1920|31500
|1925|40640
|1930|43226
|1935|45160
|1938|40071
|1940|51300
|1943|28579
|1944|14832
|1945|29600
|1946|22587
|1950|50800
|1955|58600
|1956|58500
|1959|65459
|1960|67500
|1966|88900
|1970|100400
|1975|110300
|1979|115600
|1989|129000
|1995|120000
|2000|115265
|2003|112132
|2007|108091
|2009|104857
|2012|90962
|2017|83908
|2020|81668
|2023|78 850
}}
Pirmie precīzie dati par iedzīvotāju skaitu Daugavpilī ir no tā laika, kad pilsētu kopā ar Latgali pēc [[Polijas dalīšanas]] pievienoja [[Krievijas impērija]]i. 1784. gadā pilsētā dzīvoja 3573 iedzīvotāji, no kuriem gandrīz puse — 1540 bija ebreji. Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] ebreji un krievu [[vecticībnieki]] sāka ieceļot 17. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums pilsētā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, sevišķi pēc [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Varšava]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] atklāšanas 1860. gados, kad Daugavpils kļuva par svarīgu dzelzceļa mezglu, kurā krustojās 5 lielākas dzelzceļa līnijas. 20 gados no 1840. gada iedzīvotāju skaits bija dubultojies,&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas valsts 20 gados|last=Asaris|first=Hermanis|publisher=Latvijas pilsētu savienība|year=1938}}&lt;/ref&gt; bet 50 gados no 1863. gada līdz 1913. gadam tas pieauga piecas reizes. 
[[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Daugavpili izpostīja, un tās iedzīvotāju skaits saruka četrkārt. Kaujas frontes tiešā tuvuma dēļ jau kara sākumā daļu iedzīvotāju no pilsētas izraidīja, bet liels vairums iedzīvotāju atstāja pilsētu labprātīgi.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Pēc kara postījumiem tā tomēr atjaunojās kā svarīgākais dienvidaustrumu Latvijas saimnieciskais, kulturālais un administratīvais centrs, un strauji palielinājās latviešu īpatsvars. 

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados iedzīvotāju skaits samazinājās. 1944. gadā liela daļa pilsētas tika nopostīta. Pēc Otrā pasaules kara bija vērojams liels iedzīvotāju mehāniskais pieaugums un pilsētas etniskais sastāvs būtiski mainījās. Pilsētā noritēja lielu rūpnīcu celtniecība, un lielākā daļa strādnieku bija iebraucēji no [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s, bet latvieši bieži aizbrauca uz citiem Latvijas novadiem. [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pievienošana 1953. gadā kopējo Daugavpils iedzīvotāju skaitu būtiski nemainīja. 20. gadsimta beigās samazinājās ebreju īpatsvars, jo notika ebreju emigrācija uz [[Izraēla|Izraēlu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc iedzīvotāju skaita Daugavpils ir otra lielākā [[Latvijas pilsēta]] aiz [[Rīga]]s. 2023. gadā pilsētā bija 78 850 iedzīvotāju. 92% no pilsētas iedzīvotājiem dzīvo Daugavas labā krasta dzīvojamajās apkaimēs. Visblīvāk apdzīvotās apkaimes ir [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Jaunā Forštate]] un [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]. Pēdējās desmitgades Daugavpils iedzīvotāju skaita dinamika ir negatīva, novērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence par ~2% gadā, visstraujāk samazinās darbspējīgajā vecumā esošo cilvēku skaits. Iedzīvotāju skaita samazināšanos ietekmē gan negatīvais [[dabiskais pieaugums]], gan augstā iedzīvotāju ārējā migrācija uz ārvalstīm darba meklējumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/attistiba/2018/Strategija2014-2030_.pdf|title=DAUGAVPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.-2030. gadam}}&lt;/ref&gt;

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Daugavpilī bija piereģistrēti 68 916 Latvijas pilsoņi (75,8% no kopējā skaita), 16 909 [[Latvijas nepilsoņi]] (18,6%) un 4282 Krievijas Federācijas pilsoņi (4,7%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 63 125 Latvijas pilsoņi (80,8%), 10 181 Latvijas nepilsoņi (13,0%) un 3518 Krievijas pilsoņi (4,5%):&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!
! 2012
! 2013
! 2014
! 2015
! 2016
! 2017
! 2018
! 2019
! 2020
! 2021
! 2022
! 2023
! 2024
! 2025
! 2026
! 2027
|-
! Latvijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;68 916&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(75,8%)
| &lt;small&gt;67 657&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;66 437&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;66 058&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;65 452&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 816&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 272&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 059&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 138&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 684&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;62 889&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 519&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 294&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 125&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(80,8%)
| 					
| 
|-
! Latvijas nepilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;16 909&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(18,6%)
| &lt;small&gt;16 374&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;15 371&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;14 704&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;14 101&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;13 554&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 969&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 503&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 107&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;11 678&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;11 130&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 849&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 503&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 181&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(13,0%)
|
|
|-
! Krievijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;4 282&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(4,7%)
| &lt;small&gt;4 254&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 546&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 726&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 730&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 678&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 624&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 583&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 463&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 299&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 118&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 864&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 723&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 518&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(4,5%)
| 
|
|}

=== Etniskais sastāvs ===
1897. gadā Daugavpilī lielākās etniskās grupas bija ebreji (46%), krievi (30%) un poļi (16%), bet latviešu īpatsvars bija tikai 1,8%,&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|year=1960}}&lt;/ref&gt;
1925. gadā latvieši bija 27% no iedzīvotāju kopskaita, dzīvoja arī 19% poļu, 17% krievu, 3% ukraiņu, 1% vāciešu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1935. gadā latviešu īpatsvars bija 33,6%, bet ebreju 24,6%, krievu 20,4% un poļu 18,2%.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mežs; Németh|first=Ilmārs; Ádám|date=2014. gada decembris|title=1935. gada tautskaites datu pielāgojums rajonu un mūsdienu pagastu iedalījumam|url=http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/4_Ilmars%20Mezs,%20Adams%20Nemets.pdf|journal=Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis|volume=68|pages=35|access-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230109185803/http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/4_Ilmars%20Mezs,%20Adams%20Nemets.pdf}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2025. gadā.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 24. jūnijā.]&lt;/ref&gt;'''
| rowspan=&quot;12&quot; |{{#invoke:chart|pie chart
|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 16710 : Latvieši : green
| slice 2 = 36471 : Krievi : red
| slice 3 = 10111 : Poļi : aqua
| slice 4 = 5316 : Baltkrievi : yellow
| slice 5 = 1770 : Ukraiņi : orange
| slice 6 = 641 : Lietuvieši : blue
| slice 7 = 372 : Romi (čigāni) : pink
| slice 8 = 136 : Ebreji : white
| slice 9 = 19 : Igauņi : brown
| slice 10 = 6566 : Cita un neizvēlēta : black
|hide group legends=yes
| percent = true
}}
kopā 78112
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|aqua|Poļi}}
{{legend|yellow|Baltkrievi}}
{{legend|orange|Ukraiņi}}
{{legend|blue|Lietuvieši}}
{{legend|pink|Romi (čigāni)}}
{{legend|white|Ebreji}}
{{legend|brown|Igauņi}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 21,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16 710
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 46,7%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 36 471
|-
| [[Latvijas poļi|Poļi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12,9%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10 111
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 6,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5 316
|-
| [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,3%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1 770
|-
| [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 641
|-
| [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,5%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 372
|-
| [[Latvijas ebreji|Ebreji]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,2%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 136
|-
| [[Latvijas igauņi|Igauņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,02%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
|-
| Cita vai neizvēlēta
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 8,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6566
|}

=== Ievērojami cilvēki ===
Daugavpilī vai Daugavpils apkārtnē dzimuši:
{{div col}}
* [[Anatols Abragams]] (1914–2011), fiziķis
* [[Andris Ambainis]] (1975), matemātiķis;
* [[Gunārs Bērziņš]] (1927—1999), karikatūrists;
* [[Pēteris Bolšaitis]] (1937—2021), latviešu ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts;
* [[Aleksandrs Cauņa]] (1988), futbolists;
* [[Gundars Celitāns]] (1985), volejbolists;
* [[Boriss Cilevičs]] (1956), fiziķis, matemātiķis un politiķis;
* [[Ilmārs Dzenis]] (1931—2025), trimdas latviešu dziedātājs;
* [[Movša Feigins]] (1908—1950), šahists;
* [[Gžegožs Fitelbergs]] (1879—1953), diriģents, komponists un vijolnieks;
* [[Romualds Gibovskis]] (1962), skulptors, gleznotājs;
* [[Henrihs Graftio]] (1869—1949), inženieris-enerģētiķis, akadēmiķis;
* [[Ēriks Grigjans]] (1964), futbolists;
* [[Anastasija Grigorjeva]] (1990), cīkstone;
* [[Aleksandrs Isakovs]] (1973), futbolists;
* [[Aleksandrs Janeks]] (1891—1970), ķīmiķis, filozofs
* [[Māris Jass]] (1985), hokejists;
* [[Kanstancins Jezavitavs]]&lt;ref&gt;[http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&amp;cid=20&amp;name=Konstantins_Jezovitovs_&amp;aid=96 Konstantīns Jezovitovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309171934/http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&amp;cid=20&amp;name=Konstantins_Jezovitovs_&amp;aid=96 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }}. lcb.lv.&lt;/ref&gt;&lt;!--be:Канстанцін Барысавіч Езавітаў--&gt; (1893—1946), sabiedriskais un politiskais darbinieks;
* [[Dmitrijs Jurkevičs]] (1987), vieglatlēts;
* [[Meletijs Kaļistratovs]] (1896—1941), sabiedrisks un politisks darbinieks;
* [[Nikolajs Katiševs]] (1900—1978), armijas un latviešu leģiona virsnieks;
* [[Igors Kazanovs]] (1963), vieglatlēts;
* [[Johans Klapje de Kolongs]] (1838—1901), inženieris un izgudrotājs;
* [[Aleksandrs Kovaļevskis]] (1840—1901), embriologs;
* [[Anatolijs Kreipāns]] (1960), žurnālists;
* [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935), pirmais [[Britu Palestīna]]s galvenais rabīns;
* [[Vilhelms Lapelis]] (1961), bīskaps;
* [[Jānis Lucāns]] (1937), Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts;
* [[Ivans Lukjanovs]] (1987), futbolists;
* [[Oļegs Maļuhins]] (1969), sportists;
* [[Solomons Mihoelss]] (1890—1948), aktieris, režisors un politisks darbinieks;
* [[Jevgeņijs Millers]] (1867—1939), armijas ģenerālis;
* [[Pauls Mincs]] (1868—1941), jurists un politiķis;
* [[Vladimirs Mincs]] (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks;
* [[Miroslavs Mitrofanovs]] (1966), politiķis un žurnālists;
* [[Jurģis Pučinsks]] (1973), futbolists;
* [[Vladislavs Raginis]], Polijas armijas virsnieks, kritis [[Polijas kampaņa]]s laikā;
* [[Marks Rotko]] (1903—1971), gleznotājs;
* [[Alfrēds Rubiks]] (1935), politiķis;
* [[Artjoms Rudņevs]] (1988), futbolists;
* [[Māris Smirnovs]] (1976), futbolists;
* [[Oskars Stroks]], (1893—1975), komponists;
* [[Venta Vecumniece]] (1927—2017), aktrise un režisore;
* [[Valdis Zeps]] (1932—1996), valodnieks, profesors un rakstnieks.{{div col end}}

== Saimniecība ==
Lielākie Daugavpilī reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija [[Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca]], Latvijas Maiznieks, reģionālā slimnīca, ''Axon Cable'' elektrovadu un kabeļu rūpnīca, sintētisko šķiedru ražotne ''Nexis Fibers'', daudznozaru uzņēmums ''Lagron'', mašīnbūves un elektronikas uzņēmums &quot;Zieglera mašīnbūve&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&amp;novads=100003011&amp;id=391 Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem]&lt;/ref&gt;

=== Transports ===
{{see also|Sabiedriskais transports Daugavpilī|Tramvaju satiksme Daugavpilī}}
Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S &quot;Daugavpils satiksme&quot;, pilsētā ir daudzi autobusu, [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju]] un minibusu maršruti.
Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja {{dat|1946|11|05}}.

== Sports ==
Daugavpilī ir bāzēts [[Latvijas futbola Virslīga]]s klubs [[BFC Daugavpils]], kas mājas spēles aizvada [[Celtnieks (stadions)|&quot;Celtnieka&quot; stadionā]]. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs [[Dinaburg FC|Dinaburg]], kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet [[FC Daugava]] 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem.

Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs &quot;[[Daugavpils &quot;Lokomotīve&quot;|Lokomotīve]]&quot;. Daugavpilī notikuši vairāki ''[[Speedway Grand Prix]]'' posmi. Par pirmās [[Latvijas Grand Prix|Latvijas ''Grand Prix'']] izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis [[Gregs Henkoks]]. 2014. gada Latvijas ''Grand Prix'' izcīņā Latviju pārstāvošais [[Ķasts Puodžuks]] izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums ''Speedway Grand Prix''.

Daugavpilī bāzēta [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionātā hokejā]] komanda [[HK Dinaburga]]. No 2005. līdz 2012. gadam pilsētā bāzēta bija [[DHK Latgale]], kas savas pastāvēšanas laikā piecas reizes sasniedza Latvijas čempionāta pusfinālu.

== Apskates objekti ==
* [[Daugavpils cietoksnis]]
* [[Marks Rotko|Marka Rotko]] muzejs
* [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]
* [[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]
* [[Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca]]
* [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī]]
* [[Daugavpils Olimpiskais centrs]]

== Attēlu galerija ==
{{Galerija
|width=150| height=100
|align=center
|captionstyle=text-align:center; font-size:smaller;
|Attēls:Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral (1).jpg|Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle
|Attēls:Daugavpils city hall 02.JPG|Pilsētas dome
|Attēls:Dvinsk 1912.jpg|Pilsētas skats 1912. gadā
|Attēls:Daugavpils fortress 05.jpg|[[Daugavpils cietoksnis]]
|Attēls:Vienības nams 092011.jpg|[[Vienības nams]]
|Attēls:Rigas street 2009 07 1.jpg|Rīgas iela — pilsētas promenāde
|Attēls:Daugavpils Regional and Art Museum01.JPG|[[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs|Novadpētniecības un mākslas muzejs]]
|Attēls:daugavpils pareiztic baznica.JPG|A. Ņevska pareizticīgo kapela
|Attēls:daugavpils dzc stacija.jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija
|Attēls:DauagvpilsKTM-31.jpg|Tramvajs Daugavpilī
|Attēls:18. novembra iela, Daugavpils.jpg|18. novembra iela
|Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|Dzelzceļa tilts pār Daugavu
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081216004501/http://www.daugavpils.lv/ Daugavpils pilsētas pašvaldības vietne]
* [https://web.archive.org/web/20110212151257/http://dcdc.lpi.du.lv/ Dinaburgas cietokšņa Dokumentācijas centrs]
* [https://web.archive.org/web/20060516142539/http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Dinaburgas cietoksnis]
* [https://web.archive.org/web/20140904071021/http://uznemumi.daugavpils.lv/index.htm Daugavpils uzņēmumu katalogs]
* [https://web.archive.org/web/20090420090251/http://www.veinik.by/index/Dvinsk.htm Sergeja Prokudina-Gorskia Daugavpils (Dvinskas) krāsainās fotogrāfijas] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20161030082019/https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/daugavpils/daugavpils-unity-square/ Vienības Laukums Daugavpilī Straume (WebCam)], balticlivecam.com

{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Novadu centri}}
{{Daugavpils apriņķis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Sēlija]]
[[Kategorija:Daugavpils| ]]</text>
      <sha1>58c2reruabf4p9gzszrpwwyiynzm6sf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495305</id>
      <parentid>4495304</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T19:13:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>A09</username>
        <id>97228</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Reverted edits by [[Special:Contribs/~2026-40105-33|~2026-40105-33]] ([[User talk:~2026-40105-33|talk]]) to last version by A09: reverting vandalism</comment>
      <origin>4489446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40823" sha1="lnk47vhvctqzx4v56127jcz4f7cauk8" xml:space="preserve">{{pāradresācija|Dinaburga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Daugavpils
| native_name = 
| settlement_type = Valstspilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2/2/1
 |caption_align           = center
 |image1                  = Daugavpils luterāņu baznīca 01.JPG
 |caption1                = [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]
 |image2                  = Daugavpils cietoksnis Nikolaja vārti (3).jpg
 |caption2                = [[Daugavpils cietoksnis]]
 |image3                  = Vienības nams 092011.jpg
 |caption3                = [[Vienības nams]]
 |image4                  = Jaunavas Marijas katoļu baznīca 02.jpg
 |caption4                = [[Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca]]
 |image5                  = Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle - panoramio.jpg
 |caption5                = [[Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle]]
 |image6                  = Artillery arsenal, Daugavpils fortress, 2014.jpg
 |caption6                  = [[Rotko muzejs]]
 }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Daugavpils.svg
| flag_size = x75px
| flag_link = Daugavpils karogs
| image_seal = 
| image_shield = Coat of arms of Daugavpils.svg
| shield_size = x75px
| shield_link = Daugavpils ģerbonis
| pushpin_map = Latvia (novadi)
| pushpin_label_position = top
| latd = 55
| latm = 52
| lats = 30
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 32
| longs = 8
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| subdivision_type1 = 
| subdivision_name1 = 
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = [[1275]]. gadā
| established_title2 = Pilsētas tiesības
| established_date2 = kopš [[1582]]. gada
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|ltg|Daugpiļs}}&lt;br /&gt;{{val|lt|Daugpilis}}&lt;br /&gt;{{val|de|Dünaburg}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Двинcк, Борисоглебск}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk}}
| government_type = [[Daugavpils dome]]
| leader_title = Domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Andrejs Elksniņš]]
| area_footnotes = 
| area_total_km2 = 72.48
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 9.75
| area_water_percent = 
| area_rank = 3
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 105
| elevation_max_m = 
| elevation_min_m = 
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Daugavpils}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 2
| population_density_km2 = auto
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density = 
| population_density_rank = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-54(01-65)
| area_code = &lt;small&gt;(+371)&lt;/small&gt; 654
| website = {{URL|http://www.daugavpils.lv/}}
| footnotes = 
| official_name = Daugavpils valstspilsēta
}}
[[Attēls:Rothko In Night.jpg|thumb|Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī]]
'''Daugavpils''' ({{val|ltg|Daugpiļs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv|title=Vietvārdu datubāze|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] |access-date=2023. gada 23. maijā; arī: L. Balode, O. Bušs &quot;No Abavas līdz Zilupei, Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga, Latviešu valodas aģentūra, 2015, 92. lpp. (&quot;Latgaliešu rakstu valodā arī Daugpiļs&quot;)}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lgsc.lv/tag/daugpils/|title=Latgales Studentu centra Daugavpils nodaļas informācija|publisher=[[Latgales Studentu centrs]] |access-date=2023. gada 23. maijā}}&lt;/ref&gt; Daugovpiļs}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher=[[Valsts valodas centrs]] |access-date=2020. gada 3. janvārī |archive-date=2020. gada 25. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125114948/https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf }}&lt;/ref&gt;) ir [[valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās kopējā platība ir 72,48 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; un iedzīvotāju skaits {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Daugavpils|format=yes}}. Tā ir Latvijas [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|otrā lielākā pilsēta]] pēc [[Rīga]]s. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos pie [[Daugava]]s. Pilsēta atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan [[Latgale|Latgalē]], gan [[Sēlija|Sēlijā]]. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir [[Latgales plānošanas reģions|Latgales plānošanas reģiona]] lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. 

Vēstures avotos Daugavpils pirmo reizi minēta 1275. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/50|title=Daugavpils vēsture|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|2|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170630230459/https://www.daugavpils.lv/lv/50|archivedate={{dat|2017|06|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; pilsētas tiesības tai piešķīra 1582. gadā. Līdz 1893. gadam oficiāli lietoja '''Dinaburgas''' nosaukumu (no {{val-de|Dünaburg}} — &quot;Daugavas pils&quot;), krievu okupācijas laikā īslaicīgi '''Borisogļebska''' ({{val|ru|Борисоглебск}}; 1656—1667) un '''Dvinska''' (1893—1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]] Daugavas kreisajā krastā.

[[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] gados 1940.—1991. gadā Daugavpils bija stipri [[Pārkrievošana|rusificēta]].&lt;ref&gt;[https://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/2024_Janis_Riekstins_Latvijas_parkrievosana_1940-1990(1).pdf Jānis Riekstiņš. Latvijas pārkrievošana
1940-1990. Izvilkumi no LKP Daugavpils pilsētas komitejas sekretāra E. Mūkina runas – par Latvijas austrumu rajonu rusifikāciju – LKP CK 1953. gada 22.-23. jūnija plēnumā&lt;/ref&gt; Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[Latvijas krievi|etnisko krievu]] īpatsvars samazinājās zem 50 procentiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=22.01.2023 }}&lt;/ref&gt;

Pašreizējais [[Daugavpils pilsētas dome]]s priekšsēdētājs ir [[Andrejs Elksniņš]]. Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] tiek ievēlēti uz četriem gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|title=Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120418021714/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|archivedate={{dat|2012|04|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pilsētā darbojas [[Daugavpils Universitāte]], vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/novadi/daugavpili-aukstuma-del-skolas-nav-ieradusies-vairak-neka-piektdala-skolenu.d?id=36851063|title=Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Daugavpilī atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāti.&lt;ref name=&quot;par Daugavpili&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/40|title=Daugavpils pilsētas apraksts|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310032338/http://www.daugavpils.lv/lv/40|archivedate={{dat|2012|03|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Daugavpils vēsture}}
Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920).
Senākā Daugavpils atradās tagadējā [[Naujenes pilskalns|Naujenes pilskalnā]], kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa [[Daugava|Daugavu]] un pakļāvās [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam [[Visvaldis|Visvaldim]]. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Dinaburgas pils]]. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Polijas karalim un Lietuvas dižkungam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]] un 1566. gadā Dinaburga pēc [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas hercogiste]]s apriņķa centru.

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Ivans IV]] iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līguma]] nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva [[Magdeburgas tiesības]]. 1656.—1667. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]] ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Dinaburgu atguva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un 1677. gadā tā kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s administratīvo centru, [[Inflantijas seimiks|Inflantijas seimiku]] sanākšanas vietu un [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Latgales-Piltenes bīskapu]] rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i, bet 1796. gadā pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Dinaburga kļuva par [[Vitebskas guberņa]]s apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]].

1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]-[[Varšava]]s šoseju, 1860. gadā [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku.

[[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā, pēc [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils kaujām]] 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no [[lielinieki]]em un tā ieguva Daugavpils vārdu.

[[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] puses ieņēma [[Sarkanā armija|Padomju Savienības]] karaspēks, bet 1941. gada jūnijā [[Daugavpils ieņemšana (1941)|pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks]]. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija un līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas [[Latvijas PSR]] pārvaldes iestādes. Kauju laikā tika iznīcināti 52% pilsētas ēku.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|358}}&lt;/ref&gt;

1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]]. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Daugavpils ģerbonis 1582.png|1582. gada ģerbonis
Attēls:Daugavpils COA 1781.jpg|1781. gada ģerbonis
&lt;/gallery&gt;

== Ģeogrāfija ==

=== Cilvēka ģeogrāfija ===
[[Attēls:Daugavpils Immaculate Conception Roman Catholic Church.jpg|thumb|[[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca|Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]]]Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]], un tajā esošajiem sešiem pagastiem: [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastu]] ziemeļos, [[Naujenes pagasts|Naujenes pagastu]] ziemeļaustrumos un austrumos, [[Tabores pagasts|Tabores pagastu]] dienvidaustrumos, [[Laucesas pagasts|Laucesas pagastu]] dienvidos, [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnes pagastu]] rietumos un [[Sventes pagasts|Sventes pagastu]] ziemeļrietumos.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt;

Pilsētas galvenā (arī pēc teritorijas lielākā) daļa atrodas Daugavas labajā krastā — starp upi un Lielo Stropu ezeru zemā līdzenumā. Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos [[mikrorajons|mikrorajonos]]. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un [[Daugavpils cietoksnis]]). [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils dzelzceļa stacija]] atrodas 218 km attālumā no [[Rīga]]s, savukārt attālums līdz Rīgai pa {{A ceļš|6}} ir 232 km.&lt;ref name=&quot;par Daugavpili&quot; /&gt; Attālums līdz [[Lietuva]]s robežai ir 25 km, līdz [[Baltkrievija]]s robežai 35 km, bet līdz [[Krievija]]s robežai 120 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|title=Daugavpils|publisher=Turismslatvija.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120504002459/http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|archivedate={{dat|2012|05|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

==== Pilsētas daļas ====
Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 daļās jeb apkaimēs, no kuriem 20 atrodas [[Daugava]]s labajā krastā, bet pieci — kreisajā. [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūnu]] apkaime ir [[eksklāvs]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] teritorijā.

{{columns |width=180px
|col1=
* [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]]
* [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]]
* [[Čerepova (apkaime)|Čerepova]]
* [[Dzelzceļnieks]]
* [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]]
* [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]]
* [[Ezermala (Daugavpils)|Ezermala]]
* [[Gajoks]]
* [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]]

|col2=
* [[Jaunā Forštate]]
* [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]]
* [[Jaunie Stropi]]
* [[Judovka]]
* [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūni]]
* [[Križi]]
* [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]
* [[Liginiški]]

|col3=
* [[Mazie Stropi]]
* [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]]
* [[Nīderkūni]]
* [[Ruģeļi]]
* [[Vecā Forštate]]
* [[Vecstropi (Daugavpils)|Vecstropi]]
* [[Viduspoguļanka]]
* [[Vizbuļi (Daugavpils)|Vizbuļi]]
}}

=== Dabas ģeogrāfija ===
[[Attēls:Берег пляжа &quot;Спасалка&quot; - panoramio.jpg|thumb|Stropu ezera piekraste]]Pilsētas reljefs galvenokārt ir līdzens ar atsevišķām paugurainēm, jo pilsētas teritorija atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu daļā. Pilsētas lielākā daļa iekļaujas [[Vidusdaugavas zemiene|Jersikas līdzenumā]], bet ziemeļaustrumu daļa nedaudz iekļaujas Dagdas paugurainē, dienvidaustrumu daļa [[Augšdaugavas pazeminājums|Augšdaugavas pazeminājumā]], dienvidaustrumu daļa Skrudalienes paugurainē un dienvidrietumu daļa Ilūkstes paugurainē.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf|title=VIDES PĀRSKATS 2020|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111622/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf}}&lt;/ref&gt; Virsmas augstums Daugavpils ziemeļu priekšpilsētā ir apmēram 120 m vjl., kas pazeminās virzienā uz Daugavu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pamatiežu ieliektā virsma, ko veido vairāk nekā 300 miljonu gadu veci [[Vidusdevons|vidus]] un [[Augšdevons|augšdevona]] sistēmas [[Smilšakmens|smilšakmeņi]] atrodas 250 m dziļumā. Pamatiežiem uzgulsnējušies [[Kvartārs|kvartāra]] sistēmas ieži, kuru veidošanās ir bijusi saistīta ar ģeoloģiskajiem procesiem un [[Daugavas ieleja]]s attīstību. Uz ziemeļiem no Daugavas veidojušies [[Limnoglaciālās reljefa formas|limnoglaciālie]] nogulumi un eolie nogulumi — [[Smiltis|smilts]], kā arī atsevišķās teritorijas daļās [[kūdra]]. Pilsētas dienvidu daļā abpus Daugavai izgulsnējušies aluviālie nogulumi — smilts, [[grants]] un [[aleirīti]], kā arī ledus laikmeta beigu posma limnoglaciālie [[Māls|māli]], kurus izmantoja, būvējot pilsētu vairāku gadsimtu garumā. Māla slāņi atrodas tieši zem grunts, vietām pat 3 m dziļumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf|title=Vides pārskats 2006|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111624/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf}}&lt;/ref&gt;

Zeme zem ūdeņiem Daugavpils pilsētā aizņem 921,1 ha jeb 13% no pilsētas teritorijas. Ūdensobjekti ietilpst Daugavas baseina apgabalā. Lielākā pilsētas ūdenstece [[Daugava]] tek pilsētas dienvidu daļā (~16 km), sadalot pilsētu divās daļās. Pilsētā upes gultnes platums ir no 200 līdz 220 m, bet pavasara palu laikā var palielināties no 300 līdz 360 m. No Daugavas upes hidroloģiskā režīma atkarīgas citas mazākas upes, kuras tek Daugavpils administratīvajā teritorijā un ietek Daugavā ([[Laucesa (upe)|Laucesas]] un [[Šuņica]]s upe).&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pilsētā atrodas vairāki ūdensobjekti — ezeri un mākslīgās ūdenstilpes: [[Stropu ezers|Lielais Stropu ezers]], kas pa kanālu saņem ūdeni no [[Mazais Stropu ezers|Mazā Stropu ezera]], kurš atrodas pilsētas ziemeļaustrumu pierobežā. Vēl pilsētas teritorijā atrodas [[Šuņezers]], [[Zirgezers]], Platinkas (Plotičku) ezers, [[Gubiščes ezers]], Stropiņš (Stropoka ezers), Lielais un Mazais Trikātes ezers.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Meži izvietoti ziemeļu daļā — [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] rajonā, Stropu, [[Križi|Križu]] rajonā un pilsētas austrumu rajonā — [[Ruģeļi|Ruģeļu]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepovas]] mežu masīvs. Pilsētas ziemeļu teritorijā esošie meži tālāk pāriet Līksnas un Naujenes pagastu teritorijās. Mežu kopējā platība pilsētas administratīvajās robežās ir 1630 ha, no kuriem aptuveni 300 ha ir fizisko personu īpašumā pēc to īpašuma tiesību atjaunošanas. Pilsētas meži pēc sugu sastāva, galvenokārt, ir jauktie skuju koku meži ([[Egles|egle]], [[Priedes|priede]]), nedaudz lapu koki. Mežu teritorijās sastopamas atsevišķas retu koku, floras un faunas ekosistēmas. Pilsētas teritorijā, vadoties pēc Bioloģijas institūta 1985. gadā izdotās grāmatas, bija konstatētas 898 reti sastopamas augu sugas. Daugavpils cietokšņa fortos ziemo retas [[Sikspārņi|sikspārņu]] sugas. No sikspārņu aizsardzības viedokļa Daugavpils fortiem ir izcila nozīme ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Visas 5 Daugavpils fortos konstatētās sikspārņu sugas ir aizsargājamo sugu sarakstā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

=== Klimats ===
Daugavpils pilsēta atrodas [[Mērenā josla|mērenā]] klimata ietekmē. Novērojamas samērā vēsas vasaras un mērenas ziemas, kad sals mijas ar atkalām. Pilsētas atrašanās vieta nosaka to, ka pilsētā ir kontinentālāks klimats, salīdzinot ar pārējo valsts teritoriju. Ziemas ir aukstākas un vasaras karstākas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Aukstākais mēnesis ir janvāris, bet siltākais mēnesis ir jūlijs, vidējais bezsala periods ir 143 dienas. Visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra Daugavpils novērojumu stacijā ir +35,1 ºC, kas novērota 1959. gada 13. jūlijā. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra (-43,2 ºC) reģistrēta 1956. gada 8. februārī, kas ir Latvijā zemākā reģistrētā temperatūra.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://klimats.meteo.lv/klimats_latvija/pasvaldibu_apskati/valstspilseta/daugavpils_pilseta/|title=Daugavpils pilsēta :: Klimata portāls|website=klimats.meteo.lv|access-date=2024-03-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Puse no visām gada dienām pilsētā ir mākoņainas, galvenokārt, no novembra līdz februārim. Mazāk mākoņu ir no aprīļa līdz jūlijam.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Mēnesis ar vislielāko relatīvo mitrumu ir novembris, bet mēnesis ar vismazāko relatīvo mitrumu ir maijs. Lietainākais mēnesis ir jūlijs, bet sausākais — aprīlis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/|title=Daugavpils climate: Weather Daugavpils &amp; temperature by month|website=en.climate-data.org|access-date=2024-03-14}}&lt;/ref&gt;

Pilsētā valdošie ir dienvidrietumu vēji, rietumu — ap 20%, dienvidu — 14%. Ziemā pārsvarā pūš dienvidu rumbu vēji. Pavasarim raksturīgi ziemeļaustrumu vēji, maijā līdz 17%. Vasarā visvairāk pūš rietumu vēji, bet rudenī dienvidrietumu vēji. Vējainākie mēneši ir janvāris un decembris, un tas galvenokārt pūš no dienvidrietumiem (janvārī) un dienvidiem (decembrī). Normas periodā mierīgākais vējš ir jūlijā un augustā. Vidējais īpaši vējaino dienu (vairāk par 14 m/s) skaits ir 14 dienas gadā, bet vislielākais vējaino dienu skaits — 30.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;{{Laikapstākļu kaste
|location = Daugavpils
|metric first = Yes
|single line = Yes
|Jan high C = -2.7
|Feb high C = -1.8
|Mar high C = 3.5
|Apr high C = 11.4
|May high C = 17.1
|Jun high C = 20.4
|Jul high C = 22.8
|Aug high C = 21.4
|Sep high C = 16.3
|Oct high C = 9.2
|Nov high C = 3.9
|Dec high C = 0
|year high C = 9.8
|Jan low C = -6.8
|Feb low C = -7.1
|Mar low C = -3.5
|Apr low C = 2.2
|May low C = 7.9
|Jun low C = 12
|Jul low C = 14.8
|Aug low C = 13.9
|Sep low C = 9.7
|Oct low C = 4.3
|Nov low C = 0.6
|Dec low C = -3.3
|year low C = 1.3
|Jan precipitation mm = 52
|Feb precipitation mm = 46
|Mar precipitation mm = 47
|Apr precipitation mm = 49
|May precipitation mm = 71
|Jun precipitation mm = 84
|Jul precipitation mm = 87
|Aug precipitation mm = 84
|Sep precipitation mm = 67
|Oct precipitation mm = 65
|Nov precipitation mm = 55
|Dec precipitation mm = 52
|year precipitation mm = 633
|source 1 = Climate Data &lt;ref name=eather1&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/ |title=Daugavpils climate |accessdate=2024-03-14&lt;/ref&gt;
|date=
|Jan mean C=-4.6|Feb mean C=-4.3|Mar mean C=0|Apr mean C=7|May mean C=12.9|Jun mean C=16.5|Jul mean C=19|Aug mean C=17.7|Sep mean C=13|Oct mean C=6.7|Nov mean C=2.3|Dec mean C=-1.6|Jan precipitation days=10|Feb precipitation days=8|Mar precipitation days=9|Apr precipitation days=7|May precipitation days=8|Jun precipitation days=9|Jul precipitation days=10|Aug precipitation days=9|Sep precipitation days=8|Oct precipitation days=9|Nov precipitation days=9|Dec precipitation days=9|Jan humidity=84|Feb humidity=83|Mar humidity=77|Apr humidity=67|May humidity=66|Jun humidity=68|Jul humidity=72|Aug humidity=73|Sep humidity=77|Oct humidity=82|Nov humidity=87|Dec humidity=85|Jand sun=1.5|Febd sun=2.5|Mard sun=5.1|Aprd sun=8.7|Mayd sun=10.8|Jund sun=11.2|Juld sun=10.8|Augd sun=9|Sepd sun=6.3|Octd sun=3.6|Novd sun=1.6|Decd sun=1.3}}

== Iedzīvotāji ==

{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaits
|percentages = pagr
|break       = jā
| width       = 10em
| align = right
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1784|3573
|1825|2885
|1860|13000
|1897|69675
|1905|76588
|1913|112848
|1914|112837
|1920|31500
|1925|40640
|1930|43226
|1935|45160
|1938|40071
|1940|51300
|1943|28579
|1944|14832
|1945|29600
|1946|22587
|1950|50800
|1955|58600
|1956|58500
|1959|65459
|1960|67500
|1966|88900
|1970|100400
|1975|110300
|1979|115600
|1989|129000
|1995|120000
|2000|115265
|2003|112132
|2007|108091
|2009|104857
|2012|90962
|2017|83908
|2020|81668
|2023|78 850
}}
Pirmie precīzie dati par iedzīvotāju skaitu Daugavpilī ir no tā laika, kad pilsētu kopā ar Latgali pēc [[Polijas dalīšanas]] pievienoja [[Krievijas impērija]]i. 1784. gadā pilsētā dzīvoja 3573 iedzīvotāji, no kuriem gandrīz puse — 1540 bija ebreji. Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] ebreji un krievu [[vecticībnieki]] sāka ieceļot 17. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums pilsētā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, sevišķi pēc [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Varšava]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] atklāšanas 1860. gados, kad Daugavpils kļuva par svarīgu dzelzceļa mezglu, kurā krustojās 5 lielākas dzelzceļa līnijas. 20 gados no 1840. gada iedzīvotāju skaits bija dubultojies,&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas valsts 20 gados|last=Asaris|first=Hermanis|publisher=Latvijas pilsētu savienība|year=1938}}&lt;/ref&gt; bet 50 gados no 1863. gada līdz 1913. gadam tas pieauga piecas reizes. 
[[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Daugavpili izpostīja, un tās iedzīvotāju skaits saruka četrkārt. Kaujas frontes tiešā tuvuma dēļ jau kara sākumā daļu iedzīvotāju no pilsētas izraidīja, bet liels vairums iedzīvotāju atstāja pilsētu labprātīgi.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Pēc kara postījumiem tā tomēr atjaunojās kā svarīgākais dienvidaustrumu Latvijas saimnieciskais, kulturālais un administratīvais centrs, un strauji palielinājās latviešu īpatsvars. 

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados iedzīvotāju skaits samazinājās. 1944. gadā liela daļa pilsētas tika nopostīta. Pēc Otrā pasaules kara bija vērojams liels iedzīvotāju mehāniskais pieaugums un pilsētas etniskais sastāvs būtiski mainījās. Pilsētā noritēja lielu rūpnīcu celtniecība, un lielākā daļa strādnieku bija iebraucēji no [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s, bet latvieši bieži aizbrauca uz citiem Latvijas novadiem. [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pievienošana 1953. gadā kopējo Daugavpils iedzīvotāju skaitu būtiski nemainīja. 20. gadsimta beigās samazinājās ebreju īpatsvars, jo notika ebreju emigrācija uz [[Izraēla|Izraēlu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc iedzīvotāju skaita Daugavpils ir otra lielākā [[Latvijas pilsēta]] aiz [[Rīga]]s. 2023. gadā pilsētā bija 78 850 iedzīvotāju. 92% no pilsētas iedzīvotājiem dzīvo Daugavas labā krasta dzīvojamajās apkaimēs. Visblīvāk apdzīvotās apkaimes ir [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Jaunā Forštate]] un [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]. Pēdējās desmitgades Daugavpils iedzīvotāju skaita dinamika ir negatīva, novērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence par ~2% gadā, visstraujāk samazinās darbspējīgajā vecumā esošo cilvēku skaits. Iedzīvotāju skaita samazināšanos ietekmē gan negatīvais [[dabiskais pieaugums]], gan augstā iedzīvotāju ārējā migrācija uz ārvalstīm darba meklējumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/attistiba/2018/Strategija2014-2030_.pdf|title=DAUGAVPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.-2030. gadam}}&lt;/ref&gt;

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Daugavpilī bija piereģistrēti 68 916 Latvijas pilsoņi (75,8% no kopējā skaita), 16 909 [[Latvijas nepilsoņi]] (18,6%) un 4282 Krievijas Federācijas pilsoņi (4,7%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 63 125 Latvijas pilsoņi (80,8%), 10 181 Latvijas nepilsoņi (13,0%) un 3518 Krievijas pilsoņi (4,5%):&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!
! 2012
! 2013
! 2014
! 2015
! 2016
! 2017
! 2018
! 2019
! 2020
! 2021
! 2022
! 2023
! 2024
! 2025
! 2026
! 2027
|-
! Latvijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;68 916&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(75,8%)
| &lt;small&gt;67 657&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;66 437&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;66 058&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;65 452&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 816&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 272&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 059&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;64 138&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 684&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;62 889&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 519&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 294&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;63 125&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(80,8%)
| 					
| 
|-
! Latvijas nepilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;16 909&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(18,6%)
| &lt;small&gt;16 374&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;15 371&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;14 704&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;14 101&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;13 554&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 969&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 503&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;12 107&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;11 678&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;11 130&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 849&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 503&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;10 181&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(13,0%)
|
|
|-
! Krievijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;4 282&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(4,7%)
| &lt;small&gt;4 254&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 546&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 726&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 730&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 678&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 624&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 583&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 463&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 299&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;4 118&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 864&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 723&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;3 518&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(4,5%)
| 
|
|}

=== Etniskais sastāvs ===
1897. gadā Daugavpilī lielākās etniskās grupas bija ebreji (46%), krievi (30%) un poļi (16%), bet latviešu īpatsvars bija tikai 1,8%,&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|year=1960}}&lt;/ref&gt;
1925. gadā latvieši bija 27% no iedzīvotāju kopskaita, dzīvoja arī 19% poļu, 17% krievu, 3% ukraiņu, 1% vāciešu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1935. gadā latviešu īpatsvars bija 33,6%, bet ebreju 24,6%, krievu 20,4% un poļu 18,2%.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mežs; Németh|first=Ilmārs; Ádám|date=2014. gada decembris|title=1935. gada tautskaites datu pielāgojums rajonu un mūsdienu pagastu iedalījumam|url=http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/4_Ilmars%20Mezs,%20Adams%20Nemets.pdf|journal=Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis|volume=68|pages=35|access-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230109185803/http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/4_Ilmars%20Mezs,%20Adams%20Nemets.pdf}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2025. gadā.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 24. jūnijā.]&lt;/ref&gt;'''
| rowspan=&quot;12&quot; |{{#invoke:chart|pie chart
|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 16710 : Latvieši : green
| slice 2 = 36471 : Krievi : red
| slice 3 = 10111 : Poļi : aqua
| slice 4 = 5316 : Baltkrievi : yellow
| slice 5 = 1770 : Ukraiņi : orange
| slice 6 = 641 : Lietuvieši : blue
| slice 7 = 372 : Romi (čigāni) : pink
| slice 8 = 136 : Ebreji : white
| slice 9 = 19 : Igauņi : brown
| slice 10 = 6566 : Cita un neizvēlēta : black
|hide group legends=yes
| percent = true
}}
kopā 78112
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|aqua|Poļi}}
{{legend|yellow|Baltkrievi}}
{{legend|orange|Ukraiņi}}
{{legend|blue|Lietuvieši}}
{{legend|pink|Romi (čigāni)}}
{{legend|white|Ebreji}}
{{legend|brown|Igauņi}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 21,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16 710
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 46,7%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 36 471
|-
| [[Latvijas poļi|Poļi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12,9%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10 111
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 6,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5 316
|-
| [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,3%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1 770
|-
| [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 641
|-
| [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,5%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 372
|-
| [[Latvijas ebreji|Ebreji]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,2%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 136
|-
| [[Latvijas igauņi|Igauņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,02%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19
|-
| Cita vai neizvēlēta
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 8,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6566
|}

=== Ievērojami cilvēki ===
Daugavpilī vai Daugavpils apkārtnē dzimuši:
{{div col}}
* [[Anatols Abragams]] (1914–2011), fiziķis
* [[Andris Ambainis]] (1975), matemātiķis;
* [[Gunārs Bērziņš]] (1927—1999), karikatūrists;
* [[Pēteris Bolšaitis]] (1937—2021), latviešu ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts;
* [[Aleksandrs Cauņa]] (1988), futbolists;
* [[Gundars Celitāns]] (1985), volejbolists;
* [[Boriss Cilevičs]] (1956), fiziķis, matemātiķis un politiķis;
* [[Ilmārs Dzenis]] (1931—2025), trimdas latviešu dziedātājs;
* [[Movša Feigins]] (1908—1950), šahists;
* [[Gžegožs Fitelbergs]] (1879—1953), diriģents, komponists un vijolnieks;
* [[Romualds Gibovskis]] (1962), skulptors, gleznotājs;
* [[Henrihs Graftio]] (1869—1949), inženieris-enerģētiķis, akadēmiķis;
* [[Ēriks Grigjans]] (1964), futbolists;
* [[Anastasija Grigorjeva]] (1990), cīkstone;
* [[Aleksandrs Isakovs]] (1973), futbolists;
* [[Aleksandrs Janeks]] (1891—1970), ķīmiķis, filozofs
* [[Māris Jass]] (1985), hokejists;
* [[Kanstancins Jezavitavs]]&lt;ref&gt;[http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&amp;cid=20&amp;name=Konstantins_Jezovitovs_&amp;aid=96 Konstantīns Jezovitovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309171934/http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&amp;cid=20&amp;name=Konstantins_Jezovitovs_&amp;aid=96 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }}. lcb.lv.&lt;/ref&gt;&lt;!--be:Канстанцін Барысавіч Езавітаў--&gt; (1893—1946), sabiedriskais un politiskais darbinieks;
* [[Dmitrijs Jurkevičs]] (1987), vieglatlēts;
* [[Meletijs Kaļistratovs]] (1896—1941), sabiedrisks un politisks darbinieks;
* [[Nikolajs Katiševs]] (1900—1978), armijas un latviešu leģiona virsnieks;
* [[Igors Kazanovs]] (1963), vieglatlēts;
* [[Johans Klapje de Kolongs]] (1838—1901), inženieris un izgudrotājs;
* [[Aleksandrs Kovaļevskis]] (1840—1901), embriologs;
* [[Anatolijs Kreipāns]] (1960), žurnālists;
* [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935), pirmais [[Britu Palestīna]]s galvenais rabīns;
* [[Vilhelms Lapelis]] (1961), bīskaps;
* [[Jānis Lucāns]] (1937), Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts;
* [[Ivans Lukjanovs]] (1987), futbolists;
* [[Oļegs Maļuhins]] (1969), sportists;
* [[Solomons Mihoelss]] (1890—1948), aktieris, režisors un politisks darbinieks;
* [[Jevgeņijs Millers]] (1867—1939), armijas ģenerālis;
* [[Pauls Mincs]] (1868—1941), jurists un politiķis;
* [[Vladimirs Mincs]] (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks;
* [[Miroslavs Mitrofanovs]] (1966), politiķis un žurnālists;
* [[Jurģis Pučinsks]] (1973), futbolists;
* [[Vladislavs Raginis]], Polijas armijas virsnieks, kritis [[Polijas kampaņa]]s laikā;
* [[Marks Rotko]] (1903—1971), gleznotājs;
* [[Alfrēds Rubiks]] (1935), politiķis;
* [[Artjoms Rudņevs]] (1988), futbolists;
* [[Māris Smirnovs]] (1976), futbolists;
* [[Oskars Stroks]], (1893—1975), komponists;
* [[Venta Vecumniece]] (1927—2017), aktrise un režisore;
* [[Valdis Zeps]] (1932—1996), valodnieks, profesors un rakstnieks.{{div col end}}

== Saimniecība ==
Lielākie Daugavpilī reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija [[Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca]], Latvijas Maiznieks, reģionālā slimnīca, ''Axon Cable'' elektrovadu un kabeļu rūpnīca, sintētisko šķiedru ražotne ''Nexis Fibers'', daudznozaru uzņēmums ''Lagron'', mašīnbūves un elektronikas uzņēmums &quot;Zieglera mašīnbūve&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&amp;novads=100003011&amp;id=391 Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem]&lt;/ref&gt;

=== Transports ===
{{see also|Sabiedriskais transports Daugavpilī|Tramvaju satiksme Daugavpilī}}
Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S &quot;Daugavpils satiksme&quot;, pilsētā ir daudzi autobusu, [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju]] un minibusu maršruti.
Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja {{dat|1946|11|05}}.

== Sports ==
Daugavpilī ir bāzēts [[Latvijas futbola Virslīga]]s klubs [[BFC Daugavpils]], kas mājas spēles aizvada [[Celtnieks (stadions)|&quot;Celtnieka&quot; stadionā]]. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs [[Dinaburg FC|Dinaburg]], kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet [[FC Daugava]] 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem.

Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs &quot;[[Daugavpils &quot;Lokomotīve&quot;|Lokomotīve]]&quot;. Daugavpilī notikuši vairāki ''[[Speedway Grand Prix]]'' posmi. Par pirmās [[Latvijas Grand Prix|Latvijas ''Grand Prix'']] izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis [[Gregs Henkoks]]. 2014. gada Latvijas ''Grand Prix'' izcīņā Latviju pārstāvošais [[Ķasts Puodžuks]] izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums ''Speedway Grand Prix''.

Daugavpilī bāzēta [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionātā hokejā]] komanda [[HK Dinaburga]]. No 2005. līdz 2012. gadam pilsētā bāzēta bija [[DHK Latgale]], kas savas pastāvēšanas laikā piecas reizes sasniedza Latvijas čempionāta pusfinālu.

== Apskates objekti ==
* [[Daugavpils cietoksnis]]
* [[Marks Rotko|Marka Rotko]] muzejs
* [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]
* [[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]
* [[Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca]]
* [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī]]
* [[Daugavpils Olimpiskais centrs]]

== Attēlu galerija ==
{{Galerija
|width=150| height=100
|align=center
|captionstyle=text-align:center; font-size:smaller;
|Attēls:Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral (1).jpg|Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle
|Attēls:Daugavpils city hall 02.JPG|Pilsētas dome
|Attēls:Dvinsk 1912.jpg|Pilsētas skats 1912. gadā
|Attēls:Daugavpils fortress 05.jpg|[[Daugavpils cietoksnis]]
|Attēls:Vienības nams 092011.jpg|[[Vienības nams]]
|Attēls:Rigas street 2009 07 1.jpg|Rīgas iela — pilsētas promenāde
|Attēls:Daugavpils Regional and Art Museum01.JPG|[[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs|Novadpētniecības un mākslas muzejs]]
|Attēls:daugavpils pareiztic baznica.JPG|A. Ņevska pareizticīgo kapela
|Attēls:daugavpils dzc stacija.jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija
|Attēls:DauagvpilsKTM-31.jpg|Tramvajs Daugavpilī
|Attēls:18. novembra iela, Daugavpils.jpg|18. novembra iela
|Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|Dzelzceļa tilts pār Daugavu
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081216004501/http://www.daugavpils.lv/ Daugavpils pilsētas pašvaldības vietne]
* [https://web.archive.org/web/20110212151257/http://dcdc.lpi.du.lv/ Dinaburgas cietokšņa Dokumentācijas centrs]
* [https://web.archive.org/web/20060516142539/http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Dinaburgas cietoksnis]
* [https://web.archive.org/web/20140904071021/http://uznemumi.daugavpils.lv/index.htm Daugavpils uzņēmumu katalogs]
* [https://web.archive.org/web/20090420090251/http://www.veinik.by/index/Dvinsk.htm Sergeja Prokudina-Gorskia Daugavpils (Dvinskas) krāsainās fotogrāfijas] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20161030082019/https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/daugavpils/daugavpils-unity-square/ Vienības Laukums Daugavpilī Straume (WebCam)], balticlivecam.com

{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Novadu centri}}
{{Daugavpils apriņķis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Sēlija]]
[[Kategorija:Daugavpils| ]]</text>
      <sha1>lnk47vhvctqzx4v56127jcz4f7cauk8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jauninājums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>12569</id>
    <revision>
      <id>4495257</id>
      <parentid>4401104</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T16:40:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Pārrakstīju enciklopēdiskāk, noņēmu uzlabošanas veidnes.</comment>
      <origin>4495257</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7509" sha1="9pid1q32hl6z0tb8ep7dc75mgpziujy" xml:space="preserve">'''Jauninājums''', '''jaunievedums''' jeb '''inovācija'''&lt;ref&gt;[http://letonika.lv/groups/default.aspx?cid=357360&amp;r=10331062&amp;lid=357360&amp;g=2&amp;q=innovation&amp;h=1892 Letonika.lv. Vārdnīcas - Angļu—latviešu vārdnīca. innovation]&lt;/ref&gt; (no {{val|la|innovatio}} — 'jauninājums, pārmaiņa'&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Svešvārdu vārdnīca |edition=trešais |year=2007 |publisher=[[Jumava]] |isbn=978-9984-38-332-3 |page=308}}&lt;/ref&gt;) ir jauna vai būtiski pilnveidota [[produkts|produkta]], [[pakalpojums|pakalpojuma]], procesa, [[metode]]s vai cita risinājuma ieviešana praksē. Jaunieveduma būtiska pazīme ir tā praktiska izmantošana, radot [[saimniecība|saimniecisku]], [[sabiedrība|sabiedrisku]], [[kultūra]]s vai cita veida vērtību. Atšķirībā no [[izgudrojums|izgudrojuma]], kas var pastāvēt tikai kā [[ideja]] vai tehnisks risinājums, jaunievedums ir ieviests un izmantots praksē.

Jauninājumi var būt [[tehnoloģisks jauninājums|tehnoloģiski]] vai netehnoloģiski, un tie var attiekties uz [[ražošana|ražošanu]], pakalpojumiem, pārvaldību, [[izglītība|izglītību]], [[veselības aprūpe|veselības aprūpi]], kultūru un citām darbības jomām. To ieviešana tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem [[ražīgums|ražīguma]], [[konkurētspēja]]s un ilgtspējīgas saimnieciskās attīstības priekšnoteikumiem.

Jēdziena saturs dažādās [[zinātne]]s nozarēs un valstīs var atšķirties. [[Ekonomika|Ekonomikā]] un [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbībā]] jaunievedumu parasti saista ar jaunu [[zināšanas|zināšanu]] vai [[tehnoloģijas|tehnoloģiju]] praktisku izmantošanu, savukārt [[sociālās zinātnes|sociālajās zinātnēs]] tas var attiekties arī uz jaunām organizācijas, pārvaldības vai sabiedrības dzīves organizēšanas metodēm.

Ar jauninājuma jēdzienu cieši saistīta ir [[tehnoloģijas pārnese]], kas ir šaurāks jēdziens un apzīmē tehnoloģiju, zināšanu un kompetenču nodošanu starp organizācijām vai no [[pētniecība]]s uz uzņēmējdarbību, veicinot to praktisku izmantošanu.

== Novatori ==
[[Persona]]s vai [[organizācija]]s, kas rada un ievieš jauninājumus, sauc par '''novatoriem'''. Tie var būt zinātnieki, izgudrotāji, uzņēmēji vai citi speciālisti, kuri izstrādā jaunas idejas un nodrošina to ieviešanu praksē. Daudzos gadījumos izgudrojuma autors un tā ieviesējs nav viens un tas pats cilvēks, jo izgudrojuma komercializācija var notikt ievērojami vēlāk vai arī to īsteno citas organizācijas.&lt;ref&gt;Ābeltiņa, A. (2008). ''Inovācija - XXI gadsimta fenomens.'' Rīga: SIA &quot;[[Biznesa augstskola Turība]]&quot;. 65.lpp.&lt;/ref&gt;

== Vēsturiskā attīstība ==
Jauninājumu attīstība vēsturē nav bijusi vienmērīga. Atsevišķos laika posmos ieviests ievērojams skaits tehnoloģisku un organizatorisku risinājumu, kas veicinājuši strauju saimniecības un sabiedrības attīstību, savukārt citos periodos pārmaiņas norisinājušās lēnāk.

Par nozīmīgiem jauninājumiem [[cilvēce]]s vēsturē uzskata [[uguns]] izmantošanas apgūšanu, [[lauksaimniecība]]s un [[lopkopība]]s attīstību [[neolīta revolūcija]]s laikā, kā arī vēlākos jaunievedumus [[rūpniecība|rūpniecībā]], [[transports|transportā]], [[sakaru un informācijas tehnoloģijas|sakaru un informācijas tehnoloģijās]].

== Lietotāju nozīme ==
Pētījumi jauninājumu jomā liecina, ka lietotāji bieži piedalās produktu un pakalpojumu pilnveidošanā. Īpaša nozīme tiek piešķirta tā dēvētajiem galvenajiem lietotājiem ({{val|en|lead users}}), kuru vajadzības un pieredze apsteidz plašāku [[tirgus]] pieprasījumu. Šo lietotāju izstrādātie risinājumi nereti kļūst par pamatu komerciāliem produktiem.

== Nozīme saimniecībā ==
Jauninājumi tiek uzskatīti par vienu no galvenajiem [[ekonomikas izaugsme]]s faktoriem. To ieviešana sekmē ražīguma pieaugumu, jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu, kā arī [[resurss|resursu]] lietderīgāku izmantošanu.

Mūsdienu jauninājumu politika bieži balstās uz sadarbību starp uzņēmējdarbību, zinātni, [[izglītības sistēma|izglītības sistēmu]], [[valsts pārvalde|valsts pārvaldi]] un finanšu sektoru. Šo savstarpēji saistīto [[iestāde|iestāžu]] kopumu dēvē par [[nacionālā jauninājumu sistēma|nacionālo jauninājumu sistēmu]] (''national innovation system'').

Pieaugot [[zināšanu ekonomika]]s nozīmei, jaunievedumi kļuvuši par vienu no svarīgākajiem uzņēmumu un valstu konkurētspējas priekšnoteikumiem. Arvien lielāka nozīme produktu vērtības radīšanā ir pētniecībai, eksperimentālajai izstrādei, [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģijām]], [[tirgdarbība]]i un citiem nemateriālajiem aktīviem.

== Jauninājumu teorijas ==
Jauninājumu pētniecībā izšķir vairākas teorētiskās pieejas, kas skaidro jauninājumu rašanos un izplatīšanos.

* Uzņēmēja paradigma uzsver uzņēmēja personisko lomu jaunievedumu radīšanā un ieviešanā.
* Tehnoloģiski-saimnieciskā paradigma galveno nozīmi piešķir tehnoloģiskajam progresam un saimnieciskajām norisēm.
* Stratēģiskā paradigma uzsver uzņēmuma vadības, stratēģijas un organizatorisko lēmumu nozīmi jauninājumu veicināšanā.&lt;ref&gt;[http://explosivegrowth.wordpress.com/2010/08/08/a-strategic-paradigm-shift-is-needed-2/ A Strategic Paradigm Shift is Needed | Explosive Growth™ Outreach&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;J., Sunbo (1999.) The theory of innovation :entrepreneurs, technology and strategy, Cheltenham (UK) ; Northampton (MA, USA) : Edward Elgar, p. 17&lt;/ref&gt;

== Iedalījums ==
Ekonomists [[Jozefs Šumpēters]] jauninājumus iedalīja pamata un sekundārajos jauninājumos. Vēlāk šī klasifikācija tika papildināta, izšķirot šādus jauninājumu veidus:

* pamatjauninājumi (''basic innovations'');
* uzlabojošie jauninājumi (''incremental innovations'');
* pseidojauninājumi (''pseudoinnovations'').

=== Pamatjauninājumi ===
Pamatjauninājumi rada būtiskas pārmaiņas tehnoloģijās, saimniecībā vai sabiedrībā. Tie var veidot jaunas nozares, tirgus vai organizācijas formas. Pie šīs grupas pieskaita gan tehnoloģiskos, gan netehnoloģiskos jauninājumus.

=== Uzlabojošie jauninājumi ===
Uzlabojošie jauninājumi pilnveido esošos produktus, pakalpojumus vai procesus, nemainot to pamatprincipus. Tie parasti uzlabo kvalitāti, efektivitāti vai samazina resursu patēriņu.

=== Pseidajauninājumi ===
Pseidajauninājumi ir nelielas vai īslaicīgas izmaiņas, kas galvenokārt pielāgotas patērētāju īstermiņa pieprasījumam un nerada būtiskas tehnoloģiskas vai funkcionālas pārmaiņas.

== Raksturojums ==
Jauninājumu ietekme parasti izpaužas ilgākā laika posmā pēc to ieviešanas. Tādēļ jauninājumu saimnieciskās un sabiedriskās ietekmes novērtēšana ir sarežģīta un bieži prasa ilgtermiņa analīzi, jo rezultāti ne vienmēr ir tieši salīdzināmi ar sākotnēji veiktajām izmaksām.

== Skatīt arī ==
* [[Tehnoloģisks jaunievedums]]
* [[Tehnoloģijas pārnese]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* J., Sunbo (1999.) The theory of innovation :entrepreneurs, technology and strategy, Cheltenham (UK) ; Northampton (MA, USA) : Edward Elgar
* J. Greenberg (2003.) Organizational Behaviour, USA
* Ābeltiņa, A.(2008). Inovācija - 20 gadsimta sākums. Rīga : Lietišķās informācijas centrs.

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Inovācijas| ]]</text>
      <sha1>9pid1q32hl6z0tb8ep7dc75mgpziujy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495310</id>
      <parentid>4495257</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:19:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Jaunievedums]] uz [[Jauninājums]], pārrakstot pāradresācijas lapu: http://letonika.lv/groups/default.aspx?cid=357360&amp;r=10331062&amp;lid=357360&amp;g=2&amp;q=innovation&amp;h=1892</comment>
      <origin>4495257</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7509" sha1="9pid1q32hl6z0tb8ep7dc75mgpziujy" xml:space="preserve">'''Jauninājums''', '''jaunievedums''' jeb '''inovācija'''&lt;ref&gt;[http://letonika.lv/groups/default.aspx?cid=357360&amp;r=10331062&amp;lid=357360&amp;g=2&amp;q=innovation&amp;h=1892 Letonika.lv. Vārdnīcas - Angļu—latviešu vārdnīca. innovation]&lt;/ref&gt; (no {{val|la|innovatio}} — 'jauninājums, pārmaiņa'&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Svešvārdu vārdnīca |edition=trešais |year=2007 |publisher=[[Jumava]] |isbn=978-9984-38-332-3 |page=308}}&lt;/ref&gt;) ir jauna vai būtiski pilnveidota [[produkts|produkta]], [[pakalpojums|pakalpojuma]], procesa, [[metode]]s vai cita risinājuma ieviešana praksē. Jaunieveduma būtiska pazīme ir tā praktiska izmantošana, radot [[saimniecība|saimniecisku]], [[sabiedrība|sabiedrisku]], [[kultūra]]s vai cita veida vērtību. Atšķirībā no [[izgudrojums|izgudrojuma]], kas var pastāvēt tikai kā [[ideja]] vai tehnisks risinājums, jaunievedums ir ieviests un izmantots praksē.

Jauninājumi var būt [[tehnoloģisks jauninājums|tehnoloģiski]] vai netehnoloģiski, un tie var attiekties uz [[ražošana|ražošanu]], pakalpojumiem, pārvaldību, [[izglītība|izglītību]], [[veselības aprūpe|veselības aprūpi]], kultūru un citām darbības jomām. To ieviešana tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem [[ražīgums|ražīguma]], [[konkurētspēja]]s un ilgtspējīgas saimnieciskās attīstības priekšnoteikumiem.

Jēdziena saturs dažādās [[zinātne]]s nozarēs un valstīs var atšķirties. [[Ekonomika|Ekonomikā]] un [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbībā]] jaunievedumu parasti saista ar jaunu [[zināšanas|zināšanu]] vai [[tehnoloģijas|tehnoloģiju]] praktisku izmantošanu, savukārt [[sociālās zinātnes|sociālajās zinātnēs]] tas var attiekties arī uz jaunām organizācijas, pārvaldības vai sabiedrības dzīves organizēšanas metodēm.

Ar jauninājuma jēdzienu cieši saistīta ir [[tehnoloģijas pārnese]], kas ir šaurāks jēdziens un apzīmē tehnoloģiju, zināšanu un kompetenču nodošanu starp organizācijām vai no [[pētniecība]]s uz uzņēmējdarbību, veicinot to praktisku izmantošanu.

== Novatori ==
[[Persona]]s vai [[organizācija]]s, kas rada un ievieš jauninājumus, sauc par '''novatoriem'''. Tie var būt zinātnieki, izgudrotāji, uzņēmēji vai citi speciālisti, kuri izstrādā jaunas idejas un nodrošina to ieviešanu praksē. Daudzos gadījumos izgudrojuma autors un tā ieviesējs nav viens un tas pats cilvēks, jo izgudrojuma komercializācija var notikt ievērojami vēlāk vai arī to īsteno citas organizācijas.&lt;ref&gt;Ābeltiņa, A. (2008). ''Inovācija - XXI gadsimta fenomens.'' Rīga: SIA &quot;[[Biznesa augstskola Turība]]&quot;. 65.lpp.&lt;/ref&gt;

== Vēsturiskā attīstība ==
Jauninājumu attīstība vēsturē nav bijusi vienmērīga. Atsevišķos laika posmos ieviests ievērojams skaits tehnoloģisku un organizatorisku risinājumu, kas veicinājuši strauju saimniecības un sabiedrības attīstību, savukārt citos periodos pārmaiņas norisinājušās lēnāk.

Par nozīmīgiem jauninājumiem [[cilvēce]]s vēsturē uzskata [[uguns]] izmantošanas apgūšanu, [[lauksaimniecība]]s un [[lopkopība]]s attīstību [[neolīta revolūcija]]s laikā, kā arī vēlākos jaunievedumus [[rūpniecība|rūpniecībā]], [[transports|transportā]], [[sakaru un informācijas tehnoloģijas|sakaru un informācijas tehnoloģijās]].

== Lietotāju nozīme ==
Pētījumi jauninājumu jomā liecina, ka lietotāji bieži piedalās produktu un pakalpojumu pilnveidošanā. Īpaša nozīme tiek piešķirta tā dēvētajiem galvenajiem lietotājiem ({{val|en|lead users}}), kuru vajadzības un pieredze apsteidz plašāku [[tirgus]] pieprasījumu. Šo lietotāju izstrādātie risinājumi nereti kļūst par pamatu komerciāliem produktiem.

== Nozīme saimniecībā ==
Jauninājumi tiek uzskatīti par vienu no galvenajiem [[ekonomikas izaugsme]]s faktoriem. To ieviešana sekmē ražīguma pieaugumu, jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu, kā arī [[resurss|resursu]] lietderīgāku izmantošanu.

Mūsdienu jauninājumu politika bieži balstās uz sadarbību starp uzņēmējdarbību, zinātni, [[izglītības sistēma|izglītības sistēmu]], [[valsts pārvalde|valsts pārvaldi]] un finanšu sektoru. Šo savstarpēji saistīto [[iestāde|iestāžu]] kopumu dēvē par [[nacionālā jauninājumu sistēma|nacionālo jauninājumu sistēmu]] (''national innovation system'').

Pieaugot [[zināšanu ekonomika]]s nozīmei, jaunievedumi kļuvuši par vienu no svarīgākajiem uzņēmumu un valstu konkurētspējas priekšnoteikumiem. Arvien lielāka nozīme produktu vērtības radīšanā ir pētniecībai, eksperimentālajai izstrādei, [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģijām]], [[tirgdarbība]]i un citiem nemateriālajiem aktīviem.

== Jauninājumu teorijas ==
Jauninājumu pētniecībā izšķir vairākas teorētiskās pieejas, kas skaidro jauninājumu rašanos un izplatīšanos.

* Uzņēmēja paradigma uzsver uzņēmēja personisko lomu jaunievedumu radīšanā un ieviešanā.
* Tehnoloģiski-saimnieciskā paradigma galveno nozīmi piešķir tehnoloģiskajam progresam un saimnieciskajām norisēm.
* Stratēģiskā paradigma uzsver uzņēmuma vadības, stratēģijas un organizatorisko lēmumu nozīmi jauninājumu veicināšanā.&lt;ref&gt;[http://explosivegrowth.wordpress.com/2010/08/08/a-strategic-paradigm-shift-is-needed-2/ A Strategic Paradigm Shift is Needed | Explosive Growth™ Outreach&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;J., Sunbo (1999.) The theory of innovation :entrepreneurs, technology and strategy, Cheltenham (UK) ; Northampton (MA, USA) : Edward Elgar, p. 17&lt;/ref&gt;

== Iedalījums ==
Ekonomists [[Jozefs Šumpēters]] jauninājumus iedalīja pamata un sekundārajos jauninājumos. Vēlāk šī klasifikācija tika papildināta, izšķirot šādus jauninājumu veidus:

* pamatjauninājumi (''basic innovations'');
* uzlabojošie jauninājumi (''incremental innovations'');
* pseidojauninājumi (''pseudoinnovations'').

=== Pamatjauninājumi ===
Pamatjauninājumi rada būtiskas pārmaiņas tehnoloģijās, saimniecībā vai sabiedrībā. Tie var veidot jaunas nozares, tirgus vai organizācijas formas. Pie šīs grupas pieskaita gan tehnoloģiskos, gan netehnoloģiskos jauninājumus.

=== Uzlabojošie jauninājumi ===
Uzlabojošie jauninājumi pilnveido esošos produktus, pakalpojumus vai procesus, nemainot to pamatprincipus. Tie parasti uzlabo kvalitāti, efektivitāti vai samazina resursu patēriņu.

=== Pseidajauninājumi ===
Pseidajauninājumi ir nelielas vai īslaicīgas izmaiņas, kas galvenokārt pielāgotas patērētāju īstermiņa pieprasījumam un nerada būtiskas tehnoloģiskas vai funkcionālas pārmaiņas.

== Raksturojums ==
Jauninājumu ietekme parasti izpaužas ilgākā laika posmā pēc to ieviešanas. Tādēļ jauninājumu saimnieciskās un sabiedriskās ietekmes novērtēšana ir sarežģīta un bieži prasa ilgtermiņa analīzi, jo rezultāti ne vienmēr ir tieši salīdzināmi ar sākotnēji veiktajām izmaksām.

== Skatīt arī ==
* [[Tehnoloģisks jaunievedums]]
* [[Tehnoloģijas pārnese]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* J., Sunbo (1999.) The theory of innovation :entrepreneurs, technology and strategy, Cheltenham (UK) ; Northampton (MA, USA) : Edward Elgar
* J. Greenberg (2003.) Organizational Behaviour, USA
* Ābeltiņa, A.(2008). Inovācija - 20 gadsimta sākums. Rīga : Lietišķās informācijas centrs.

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Inovācijas| ]]</text>
      <sha1>9pid1q32hl6z0tb8ep7dc75mgpziujy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495314</id>
      <parentid>4495310</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:19:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495314</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7475" sha1="i0wij6oihg78pnxnn2qktl0vvcwgt56" xml:space="preserve">'''Jauninājums''', '''jaunievedums''' jeb '''inovācija'''&lt;ref&gt;[http://letonika.lv/groups/default.aspx?cid=357360&amp;r=10331062&amp;lid=357360&amp;g=2&amp;q=innovation&amp;h=1892 Letonika.lv. Vārdnīcas - Angļu—latviešu vārdnīca. innovation]&lt;/ref&gt; (no {{val|la|innovatio}} — 'jauninājums, pārmaiņa'&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Svešvārdu vārdnīca |edition=trešais |year=2007 |publisher=[[Jumava]] |isbn=978-9984-38-332-3 |page=308}}&lt;/ref&gt;) ir jauna vai būtiski pilnveidota [[produkts|produkta]], [[pakalpojums|pakalpojuma]], procesa, [[metode]]s vai cita risinājuma ieviešana praksē. Jauninājuma būtiska pazīme ir tā praktiska izmantošana, radot [[saimniecība|saimniecisku]], [[sabiedrība|sabiedrisku]], [[kultūra]]s vai cita veida vērtību. Atšķirībā no [[izgudrojums|izgudrojuma]], kas var pastāvēt tikai kā [[ideja]] vai tehnisks risinājums, jauninājums ir ieviests un izmantots praksē.

Jauninājumi var būt [[tehnoloģisks jauninājums|tehnoloģiski]] vai netehnoloģiski, un tie var attiekties uz [[ražošana|ražošanu]], pakalpojumiem, pārvaldību, [[izglītība|izglītību]], [[veselības aprūpe|veselības aprūpi]], kultūru un citām darbības jomām. To ieviešana tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem [[ražīgums|ražīguma]], [[konkurētspēja]]s un ilgtspējīgas saimnieciskās attīstības priekšnoteikumiem.

Jēdziena saturs dažādās [[zinātne]]s nozarēs un valstīs var atšķirties. [[Ekonomika|Ekonomikā]] un [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbībā]] jauninājumu parasti saista ar jaunu [[zināšanas|zināšanu]] vai [[tehnoloģijas|tehnoloģiju]] praktisku izmantošanu, savukārt [[sociālās zinātnes|sociālajās zinātnēs]] tas var attiekties arī uz jaunām organizācijas, pārvaldības vai sabiedrības dzīves organizēšanas metodēm.

Ar jauninājuma jēdzienu cieši saistīta ir [[tehnoloģijas pārnese]], kas ir šaurāks jēdziens un apzīmē tehnoloģiju, zināšanu un kompetenču nodošanu starp organizācijām vai no [[pētniecība]]s uz uzņēmējdarbību, veicinot to praktisku izmantošanu.

== Novatori ==
[[Persona]]s vai [[organizācija]]s, kas rada un ievieš jauninājumus, sauc par '''novatoriem'''. Tie var būt zinātnieki, izgudrotāji, uzņēmēji vai citi speciālisti, kuri izstrādā jaunas idejas un nodrošina to ieviešanu praksē. Daudzos gadījumos izgudrojuma autors un tā ieviesējs nav viens un tas pats cilvēks, jo izgudrojuma komercializācija var notikt ievērojami vēlāk vai arī to īsteno citas organizācijas.&lt;ref&gt;Ābeltiņa, A. (2008). ''Inovācija - XXI gadsimta fenomens.'' Rīga: SIA &quot;[[Biznesa augstskola Turība]]&quot;. 65.lpp.&lt;/ref&gt;

== Vēsturiskā attīstība ==
Jauninājumu attīstība vēsturē nav bijusi vienmērīga. Atsevišķos laika posmos ieviests ievērojams skaits tehnoloģisku un organizatorisku risinājumu, kas veicinājuši strauju saimniecības un sabiedrības attīstību, savukārt citos periodos pārmaiņas norisinājušās lēnāk.

Par nozīmīgiem jauninājumiem [[cilvēce]]s vēsturē uzskata [[uguns]] izmantošanas apgūšanu, [[lauksaimniecība]]s un [[lopkopība]]s attīstību [[neolīta revolūcija]]s laikā, kā arī vēlākos jauninājumus [[rūpniecība|rūpniecībā]], [[transports|transportā]], [[sakaru un informācijas tehnoloģijas|sakaru un informācijas tehnoloģijās]].

== Lietotāju nozīme ==
Pētījumi jauninājumu jomā liecina, ka lietotāji bieži piedalās produktu un pakalpojumu pilnveidošanā. Īpaša nozīme tiek piešķirta tā dēvētajiem galvenajiem lietotājiem ({{val|en|lead users}}), kuru vajadzības un pieredze apsteidz plašāku [[tirgus]] pieprasījumu. Šo lietotāju izstrādātie risinājumi nereti kļūst par pamatu komerciāliem produktiem.

== Nozīme saimniecībā ==
Jauninājumi tiek uzskatīti par vienu no galvenajiem [[ekonomikas izaugsme]]s faktoriem. To ieviešana sekmē ražīguma pieaugumu, jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu, kā arī [[resurss|resursu]] lietderīgāku izmantošanu.

Mūsdienu jauninājumu politika bieži balstās uz sadarbību starp uzņēmējdarbību, zinātni, [[izglītības sistēma|izglītības sistēmu]], [[valsts pārvalde|valsts pārvaldi]] un finanšu sektoru. Šo savstarpēji saistīto [[iestāde|iestāžu]] kopumu dēvē par [[nacionālā inovācijas sistēma|nacionālo inovācijas sistēmu]].

Pieaugot [[zināšanu ekonomika]]s nozīmei, jauninājumi kļuvuši par vienu no svarīgākajiem uzņēmumu un valstu konkurētspējas priekšnoteikumiem. Arvien lielāka nozīme produktu vērtības radīšanā ir pētniecībai, eksperimentālajai izstrādei, [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģijām]], [[tirgdarbība]]i un citiem nemateriālajiem aktīviem.

== Jauninājumu teorijas ==
Jauninājumu pētniecībā izšķir vairākas teorētiskās pieejas, kas skaidro jauninājumu rašanos un izplatīšanos.

* Uzņēmēja paradigma uzsver uzņēmēja personisko lomu jauninājumu radīšanā un ieviešanā.
* Tehnoloģiski-saimnieciskā paradigma galveno nozīmi piešķir tehnoloģiskajam progresam un saimnieciskajām norisēm.
* Stratēģiskā paradigma uzsver uzņēmuma vadības, stratēģijas un organizatorisko lēmumu nozīmi jauninājumu veicināšanā.&lt;ref&gt;[http://explosivegrowth.wordpress.com/2010/08/08/a-strategic-paradigm-shift-is-needed-2/ A Strategic Paradigm Shift is Needed | Explosive Growth™ Outreach&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;J., Sunbo (1999.) The theory of innovation :entrepreneurs, technology and strategy, Cheltenham (UK) ; Northampton (MA, USA) : Edward Elgar, p. 17&lt;/ref&gt;

== Iedalījums ==
Ekonomists [[Jozefs Šumpēters]] jauninājumus iedalīja pamata un sekundārajos jauninājumos. Vēlāk šī klasifikācija tika papildināta, izšķirot šādus jauninājumu veidus:

* pamatjauninājumi (''basic innovations'');
* uzlabojošie jauninājumi (''incremental innovations'');
* pseidojauninājumi (''pseudoinnovations'').

=== Pamatjauninājumi ===
Pamatjauninājumi rada būtiskas pārmaiņas tehnoloģijās, saimniecībā vai sabiedrībā. Tie var veidot jaunas nozares, tirgus vai organizācijas formas. Pie šīs grupas pieskaita gan tehnoloģiskos, gan netehnoloģiskos jauninājumus.

=== Uzlabojošie jauninājumi ===
Uzlabojošie jauninājumi pilnveido esošos produktus, pakalpojumus vai procesus, nemainot to pamatprincipus. Tie parasti uzlabo kvalitāti, efektivitāti vai samazina resursu patēriņu.

=== Pseidajauninājumi ===
Pseidajauninājumi ir nelielas vai īslaicīgas izmaiņas, kas galvenokārt pielāgotas patērētāju īstermiņa pieprasījumam un nerada būtiskas tehnoloģiskas vai funkcionālas pārmaiņas.

== Raksturojums ==
Jauninājumu ietekme parasti izpaužas ilgākā laika posmā pēc to ieviešanas. Tādēļ jauninājumu saimnieciskās un sabiedriskās ietekmes novērtēšana ir sarežģīta un bieži prasa ilgtermiņa analīzi, jo rezultāti ne vienmēr ir tieši salīdzināmi ar sākotnēji veiktajām izmaksām.

== Skatīt arī ==
* [[Tehnoloģisks jauninājums]]
* [[Tehnoloģijas pārnese]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* J., Sunbo (1999.) The theory of innovation :entrepreneurs, technology and strategy, Cheltenham (UK) ; Northampton (MA, USA) : Edward Elgar
* J. Greenberg (2003.) Organizational Behaviour, USA
* Ābeltiņa, A.(2008). Inovācija - 20 gadsimta sākums. Rīga : Lietišķās informācijas centrs.

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Jauninājumi| ]]</text>
      <sha1>i0wij6oihg78pnxnn2qktl0vvcwgt56</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14392</id>
    <revision>
      <id>4495348</id>
      <parentid>4474219</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T03:34:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* */ vēsturiskais</comment>
      <origin>4495348</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="64715" sha1="gy3b651fphuj9diy2pzynecuhdt8wlc" xml:space="preserve">{{Vērtīgs raksts}}
{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Latvija
| Badge              = Latvia national team logo.png
| FIFA Trigramme     = LVA
| FIFA Rank          = {{Nft rank|138.|up|date=2025. gada 31. maijā}} &lt;!-- up / down / steady --&gt;
| 1st ranking date   = 1993. gada augusts
| FIFA max           = 45.
| FIFA max date      = 2009. gada novembris
| FIFA min           = 148.
| FIFA min date      = 2017. gada septembris

| Elo Rank           = 117.
| Elo max            = 40.
| Elo max date       = {{dat|1922|9|24|SK|bez}}
| Elo min            = 155.
| Elo min date       = {{dat|2019|10|15|SK|bez}}

| Nickname           = Sarkanbaltsarkanie&lt;br /&gt;11 vilki 
| Association        = [[Latvijas Futbola federācija]]
| Confederation      = [[UEFA]]
| Coach              = {{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]]&lt;ref name=&quot;sportacentrs.com&quot;&gt;https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/05022024-italis_nikolato_galvenais_kandidats_uz_tr&lt;/ref&gt;
| Captain            = [[Kristers Tobers]]
| Most caps          = [[Vitālijs Astafjevs]] (167)
| Top scorer         = [[Māris Verpakovskis]] (29)
| Home Stadium       = [[Skonto stadions]]
| pattern_la1           = _lva24h
| pattern_b1            = _lva24h
| pattern_ra1           = _lva24h
| pattern_sh1           = 
| pattern_so1           = 
| leftarm1              = AA0000
| body1                 = AA0000
| rightarm1             = AA0000
| shorts1               = 000000
| socks1                = AA0000
| pattern_la2           = _lva24a
| pattern_b2            = _lva24a
| pattern_ra2           = _lva24a
| pattern_sh2           = 
| pattern_so2           = 
| leftarm2              = FFFFFF
| body2                 = FFFFFF
| rightarm2             = FFFFFF
| shorts2               = FFFFFF
| socks2                = FFFFFF
| First game         = {{fb|LVA}} 1:1 {{fb-rt|EST}}&lt;br&gt;([[Rīga]], [[Latvija]]; {{dat|1922|9|4|N}})
| Largest win        = {{fb|LVA}} 6:1 {{fb-rt|LTU}}&lt;br&gt;(Rīga, Latvija; {{dat|1935|5|30|N}}) &lt;br&gt; {{fb|LVA}} 5:0 {{fb-rt|LTU}}&lt;br&gt;([[Veru]], [[Igaunija]]; {{dat|2012|6|1|N}}) &lt;br&gt;{{fb|GIB}} 0:5 {{fb-rt|LVA}}&lt;br&gt; ([[Gibraltārs]]; {{dat|2016|3|29|N}}) &lt;br&gt; {{fb|AND}} 0:5 {{fb-rt|LVA}} &lt;br&gt; ([[Andora la Velja]], [[Andora]]; {{dat|2020|11|17|N|}})
| Largest loss       = {{fb|Zviedrija}} 12:0 {{fb-rt|LVA}}&lt;br&gt;([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1927|5|29|N}})
| World cup apps     = 
| World cup first    = 
| World cup best     = 
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā]]
| Regional cup apps  = 1
| Regional cup first = [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]
| Regional cup best  = Grupu turnīrs, [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]
| current            = Latvijas futbola izlase 2024. gadā
}}

'''Latvijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Latvija|Latvijas Republiku]] tādās starptautiskās futbola sacensībās kā [[Eiropas čempionāts futbolā]] un [[FIFA Pasaules kauss]]. Latvijas futbola izlasi pārvalda [[Latvijas Futbola federācija]]. Lielākais Latvijas futbola izlases panākums bija piedalīšanās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]. Un ar vāciju ar 2004 1:1 .

Savas mājas spēles izlase aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], [[Rīga|Rīgā]], lai gan dažas spēles notiek arī [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionā]].

== Vēsture ==
=== Pirmskara Latvijas futbola izlase (1922—1940) ===
1920. gadā tika nodibināta [[Latvijas Futbola federācija]], līdz ar to izveidojās arī Latvijas futbola izlase. Pirmo spēli Latvijas futbola izlase aizvadīja {{dat|1922|9|24}} pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], spēlējot neizšķirti 1:1. Pirmos vārtus Latvijas futbola izlases vēsturē guva uzbrucējs [[Edvīns Bārda]]. 1924. gadā izlase piedalījās [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] Parīzē, vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. Pirmo uzvaru Latvijas izlase izcīnīja {{dat|1924|10|18}} pret Igauniju - 2:0. 1928. gadā pirmoreiz risinājās [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņa]], kurā uzvarēja Latvija, pieveicot [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas]] izlases. 1920. gadu izcilākie Latvijas izlases futbolisti bija vārtsargs [[Arvīds Jurgens]], brāļi [[Edvīns Bārda|Edvīns]], [[Arvīds Bārda|Arvīds]] un [[Rūdolfs Bārda|Rūdolfs]] Bārdas, [[Voldemārs Grāvelis]], [[Arnolds Tauriņš]] un [[Alberts Šeibelis]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1930. gados Latvijas izlase kļuva arvien spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.—1938. gadā [[Austrija]]s trenera [[Rūdolfs Štancels|Rūdolfa Štancela]] vadībā. Visbiežāk pārbaudes spēles notika ar [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], [[Somijas futbola izlase|Somiju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] un [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu 1938. [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] finālturnīrā. Vispirms ar 4:2 un 5:1 tika pieveikta [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] izlase, bet izšķirošajā spēlē [[Vīne|Vīnē]] Latvija piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]] izlasei ar 1:2. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanās dēļ Latvijas futbola izlases darbība sākotnēji tika ierobežota, bet vēlāk pārtraukta pavisam. Pēdējo spēli Latvijas valsts izlase aizvadīja {{dat|1940|7|18}} pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], zaudējot ar 1:2. Vācu un Padomju okupācijas laikā Latvijas izlase, kāda tā bija brīvvalsts laikā, nepastāvēja.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Labākie 1930. gadu Latvijas izlases futbolisti bija [[Jānis Lidmanis]], [[Ēriks Raisters]], [[Jānis Rozītis]], [[Fricis Kaņeps]], [[Iļja Vestermans]] un [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]]. Par izcilāko pirmskara Latvijas futbolistu uzskatāms [[Ēriks Pētersons]],&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | first = Askolds | last = Uldriķis | title = Latvijā futbolu spēlē 100 gadus | url = http://www.tvnet.lv/men/life/article.php?id=35523 | publisher = TVNET | date = {{dat|2006|9|29|SK}} | accessdate = 07.06.2008}}&lt;/ref&gt; kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus.

=== Latvijas PSR izlase PSRS laikā (1940—1991) ===
Padomju Savienības lielākais, iekšējais sporta notikums bija PSRS Tautu spartakiādes. Dažās no tām tika iekļauts arī futbols, kur spēlēja savienoto republiku, Maskavas un Ļeņingradas izlases. Latviju kā izlase 1956. gada spartakiādē pārstāvēja [[FK Daugava Rīga (1944)|Rīgas &quot;Daugava&quot;]]. Komanda 4 spēlēs izcīnīja 3 uzvaras un cieta vienu zaudējumu. Vārti 10-7. Nākamreiz futbols spartakiāžu sastāvā tika iekļauts tikai 1979. gadā. Latvijas PSR atkal pārstāvēja Rīgas &quot;Daugava&quot;. Rezultāts bija slikts — viena uzvara un 5 zaudējumi. Vārti 10-16. Nākamajās spartakiādēs startēja jauniešu komandas (līdz 20 gadu vecumam).&lt;ref&gt;[http://www.wikiwand.com/ru/%D0%A1%D0%BF%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B0%D0%BA%D0%B8%D0%B0%D0%B4%D0%B0_%D0%BD%D0%B0%D1%80%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D0%B2_%D0%A1%D0%A1%D0%A1%D0%A0]&lt;/ref&gt;
Latvijas PSR futbola izlase PSRS okupācijas laikā, līdz 1976. gadam turpināja piedalīties arī [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņā]] — turnīrā, kas pirmo reizi bija noticis 1928. gadā.

=== Atjaunotās Latvijas izlases pirmie gadi (1992—1997) ===
{{Enciklopēdisks stils}}
1990. gadā tika atjaunota [[Latvijas Futbola federācija]]. Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Latvija atgriezās [[FIFA]] sastāvā. Bija nepieciešams lemt par Latvijas izlases galveno treneri, lai arī nemaz pašas izlases vēl nebija. Par pirmo Latvijas izlases galveno treneri 1991. gada decembra LFF izpildkomitejas sēdē tika iecelts [[Jānis Gilis]]. Tika lemts, ka ņemot vērā amata svarīgumu, tika nolemts, ka izlases galvenais treneris vienlaicīgi nevar būt kāda kluba treneris. Jānis Gilis savā programmā uzsvēra, ka ir gatavs atteikties no [[FK Pārdaugava]] jauniešu komandas trenēšanas un pilnībā spēkus veltīts Latvijas izlasei. Otrs pretendents bija Marks Zahodins, taču viņam bija nopietns trīs gadu līgums. Taču Zahodins uzsvēra, ka ja Jānis Gilis vēlēsies, tad viņš būs gatavs kļūt par galvenā trenera palīgu. Jautājuma izskatīšana ilga 1 stundu un 22 minūtes. Pēc ievēlēsanas Gilis sacīja, ka nepieciešams vākt kopā komandu no nulles, jātiekas ar potenciālajiem spēlētājiem, jāaprunājas, jo varbūt kāds nemaz negrib tajā spēlēt. Šajā komandā jāspēlējot tiem, kam pirmajā vietā ir Latvijas gods. Tai komandai, kas rudenī spēlēja Klaipēdā bija eksperimentāls raksturs un tā tika veidota uz &quot;ātru roku&quot;.  Interesanti, ka Latvijas izlasei nebija ko vilkt mugurā, taču, tika saņemti vairāki piedāvājumi no ārzemju firmām. Vēlāk Jānis Gilis izvēlējas savus palīgus un tie bija Vadims Ulbergs un Vladimirs Beškarevs.

Pirmo uzvaru atjaunotā izlase izcīnīja 10. jūlijā pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] ar 2:1, abus vārtus guva [[Ainārs Linards]]. 1992. gada vasarā sākās 1994. gada [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīrs, kurā Latvijas izlase izcīnīja vēsturiskus neizšķirtus 0:0 pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] un [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], bet toties cieta sagrāves pret to pašu [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] (0:5) un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]] (0:4). Izcīnot 5 neizšķirtus un 5 punktus, Latvijas izlase ieguva 6. vietu 7 komandu konkurencē savā apakšgrupā. Izlases kodolu veidoja bijušie Rīgas [[FK Daugava Rīga (1944)|&quot;Daugavas&quot;]] spēlētāji [[Jurijs Popkovs]], [[Jurijs Ševļakovs]], [[Oļegs Aleksejenko]], [[Ainārs Linards]] un [[Oļegs Karavajevs]], kā arī jaunie [[Mihails Zemļinskis]] un [[Vitālijs Astafjevs]].

1994. un 1995. gadā Latvijas izlase piedalījās 1996. gada [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, un aizvien sīvāk spēja cīnīties pret [[Eiropa]]s spēcīgākajām komandām. Tika pieveiktas spēcīgās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]] un [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrijas]] izlases, taču spilgtākā spēle šajā ciklā bija zaudējums [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] izlasei [[Portu]] ar 2:3. Pirmajā puslaikā portugāļi izvirzījās vadībā ar 3:0, tacu otrajā puslaikā jaunais uzbrucējs [[Vīts Rimkus]] guva divus vārtus, panākot 2:3. Rimkus šajā kvalifikācijas turnīrā 5 spēlēs guva 5 vārtus, kļūstot par izlases uzbrukuma līderi. Pamazām izlasē ienāca arī jaunie [[Imants Bleidelis|Bleidelis]], [[Andrejs Štolcers|Štolcers]] un [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Stepanovs]].

Kvalifikācijas turnīrā uz 1998. gada [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātu]] Latvijas izlase sīvās cīņās piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]], [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] izlasēm, bet spēja pieveikt [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Par izlases līderiem bija kļuvuši [[Skonto FC]] spēlētāji [[Vitālijs Astafjevs|Astafjevs]], [[Vladimirs Babičevs|Babičevs]], [[Marians Pahars|Pahars]] un [[Andrejs Štolcers|Štolcers]]. 1997. gada beigās [[Jānis Gilis]] atkāpās no galvenā trenera amata. No izlases aizgāja arī aizsardzības balsts un komandas kapteinis [[Jurijs Ševļakovs]].

==== Simtā un pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle ====
{{dat|1992|4|8}} pēc 52 gadu pārtraukuma tika aizvadīta pirmā atjaunotās Latvijas futbola izlases spēle Bukarestē, kurā Latvija ar 0:2 zaudēja [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas]] izlasei.

Latvijas valstsvienības atgriešanās spēli uz starptautiskās skatuves [[Bukareste|Bukarestē]] noskatījās 10 000 skatītāju. Tā Latvijai bija 100. spēle vēsturē. Latvijas futbolisti tajā pieredzēja sev neierastus apstākļus, jo naktsmītnes, ēdināšana, treniņapstākļi bija visaugstākajā līmenī. Lielu interesi izraisīja [[Vadims Ulbergs|Vadima Ulberga]] klātbūtne LFF delegācijā, jo Ulbergs bija iepriekšējās savsarpējās spēles aculiecinieks 1937. gadā, kad Latvija uzņēma Rumāniju [[Latvijas Universitātes stadions|ASK stadionā]], Rīgā un spēle beidzās 0:0.  Šī pārbaudes spēle nebija nejauša, jo Rumānija ar [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] atbalstu cerēja uzlabot sadarbību ar [[Skandināvija|Skandināvijas valstīm]]. Bija piedāvājums arī no [[Austrijas futbola izlase]]s. Spēlei bija liela radio, TV un preses uzmanība. Klāt bija atlases cikla visu dalībvalstu pārstāvji, tai skaitā slavenais belģu treneris un bijušais futbolists [[Pauls van Himsts]].

Rumānijas izlasei bija gandrīz vislabākais sastāvs. Sastāvā iztrūka vienīgi [[George Hadži]], kuru nepalaida uz spēli [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]. Arī Rumānijas trenerim Kornelam Dinu šī bija debija jaunajā amatā.

LFF delegācijai lielu iespaidu atstāja ''Steaua'' futbola komplekss, ko dēvēja arī par Rumānijas futbola templi. To bija veidojis viens no [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajes Čaušesku]] dēliem un to arvien uzturēja armija: seši laukumi, no kuriem pieci īstā zālāja. Uz šo spēli biļete maksāja 150 lejas, kas bija aptuveni 2,5 ASV dolāri.

Galvenais treneris [[Jānis Gilis]] bija nolēmis uzticēties jaunajiem. Tika lietota taktiskā shēma ar diviem brīvajiem aizsargiem, kas protams uzlika papildu slodzi pussargiem un uzbrucējiem. Pirmais puslaiks pagāja kvalitatīvi, taču otrajā puslaikā mūsējie aizrāvās ar brīvdomāšanu, kā rezultātā rumāņi ieguva lielu teritoriālo pārsvaru. Protams, Latvijas spēlētāji nervozēja un bija vairākas tehniskas kļūdas. Spēles sākumā gatavojoties tvert Pāvela Badea sitienu no 30 metriem, [[Raimonds Laizāns]] paslīdēja, un bumba pāri viņa galvai ielidoja vārtos. Tomēr komanda noturēja lielo spiedienu un kritiskā brīdī nesaplīsa. Laba izdevība bija izlīdzināt rezultātu [[Aivars Drupass|Aivaram Drupasam]], kurš saņēma [[Jurijs Popkovs|Jurija Popkova]] piespēli un krietienā asi uzsita no apmēram sešiem metriem, tomērt vārtsargs Bogdans Stelea reaģēja zibenīgi. Arī otrā puslaika sākums bija neveiksmīgs. Kļūdijās aizsargi, un 0:2. Izcelties varēja arī [[Rolands Bulders]], taču izdevīgā pozīcijā nesanāca spēcīgs sitiens. Ja pirmajā puslaikā Laizāns nervozēja, tad otrajā jau nopelnīja aplausus un pat atvairīja Gabi Balinta izpildīto soda sitienu spēles 84. minūtē. Komanda kopumā izturēja un parādīja cienīgu sniegumu. Treneris nedaudz vīlies bija [[Vitālijs Teplovs|Vitālijā Teplovā]], [[Aivars Drupass]] spēlēja ar nelielu traumu un [[Ilmārs Verpakovskis|Ilmāram Verpakovskim]] par sevi lika manīt gadi. Bija jāuzlabo uzbrukums, jo ar labu aizsardzību uzvarēt neizdosies.

Rumāņi bija ārkārtīgi pārsteigti un apmulsa, kad uzzināja, ka neviens no Latvijas izlases spēlētājiem nav spēlējis [[PSRS futbola izlase|PSRS futbola izlasē]], kā arī nav spēlējuši [[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS futbola Augstākās līgas]] komandās.

Tā bija iespēja sevi parādīt pasaulei. Šī spēle bija labs stimuls izaugsmei, bet diemžēl, ne visās mūsu komandās darbs ritēja profesionāli un ne visiem izlases kandidātiem bija nopietna attieksme pret treniņiem.

Interesanti, ka izlases treneris pirmajos gados atalgojumā saņēma 8500 rubļu jeb 55 ASV dolārus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gilis|first=Jānis|date=1992. gada 4. septembris|title=Jānis Gilis aģentūrai Reuters|journal=Latvijas Jaunatne|volume=192-193}}&lt;/ref&gt;

=== Dzodzuašvili aizsardzība un Džonsona uzbrukums (1998—2001) ===
1997. gada nogalē par Latvijas futbola izlases treneri tika iecelts [[Gruzija|gruzīns]] [[Revazs Dzodzuašvili]]. Pārbaudes spēlēs Dzodzuašvili daudz eksperimentēja ar sastāvu, taču 2000. gada [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīru izlase iesāka ļoti veiksmīgi — 1998. gada rudenī ar 3:1 tika uzvarēta [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]], savukārt ar 1:0 uzvarēta [[Gruzijas futbola izlase|Gruzija]]. Par spīti zaudējumam ar 0:1 [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijā]], 1998. gadu Latvijas izlase pabeidza kā grupas līderi. Komanda spēlēja izteiktu aizsardzības uzbrukumu ar retiem, bet bīstamiem pretuzbrukumiem, kuru smailē atradās [[Marians Pahars]] un [[Andrejs Štolcers]]. Vārtos veiksmīgi darbojās vārtsargs [[Oļegs Karavajevs]]. 1999. gadu izlase iesāka ar diviem bezvārtu neizšķirtiem pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]], un pēc šīm spēlēm no izlases aizgāja ilggadējais vārtsargs Karavajevs. Izlases pamatsastāvā nostiprinājās jaunie [[Juris Laizāns]] un [[Andrejs Rubins]]. Jūnijā izlase vispirms atkārtoti piekāpās slovēņiem, bet [[Atēnas|Atēnās]] ar 2:1 pieveica [[Grieķijas futbola izlase|grieķus]]. Pirmos vārtus šajā spēlē guva debitants [[Māris Verpakovskis]], par pamatvārtsargu kļuva [[Aleksandrs Koliņko]]. Pēc draudzības spēles ar [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlasi, no komandas aizgāja galvenais treneris [[Revazs Dzodzuašvili]].

1999. gada vasarā par galveno treneri tika iecelts [[Anglija|anglis]] [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]], kurš bija izteikts uzbrukuma futbola piekritējs. Šo kvalifikācijas ciklu izlase pabeidza ar neizšķirtiem pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]], kā arī zaudēja [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas]] izlasei, nerealizējot izredzes iekļūt finālturnīrā. 2002. gada [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas ciklu izlase iesāka ar minimālu zaudējumu [[Skotijas futbola izlase|Skotijai]] 0:1, taču tam sekoja sagrāves pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas]] un [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas]] izlasēm. Pēc 2001. gada aprīlī piedzīvotā neižšķirta 1:1 spēlē ar [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]] tika atbrīvots no amata.

=== Starkova — Verpakovska ēra un Euro 2004 (2001—2004) ===
{{Skatīt arī|Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionātā}}
[[Attēls:Karel Bruckner a1232.jpg|thumb|left|[[Karels Brukners]], [[Čehijas futbola izlase|Čehijas izlases]] galvenais treneris, spēlē pret Latviju.]]
[[Attēls:Latvian kannattajia.jpg|thumb|Latvijas izlases fani tuvu pie ''[[Estadio do Bessa]]'', [[Portu]], pirms Latvijas un [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] futbola spēles 2004. gada 19. jūnijā]]
Džonsona vietā par galveno treneri kļuva ilggadējais [[Skonto FC]] galvenais treneris [[Aleksandrs Starkovs]]. Viņa vadībā izlase pabeidza atlases ciklu ar trīs minimāliem zaudējumiem pret grupas favorītiem. 2004. gada [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] atlases ciklu izlase iesāka ar neizšķirtu pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (0:0), kā arī ar 1:0 pieveicot [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. Tam sekoja divas uzvaras pār [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] izlasi un zaudējums [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijai]]. Savainojumu nomocītā [[Marians Pahars|Pahara]] vietā par uzbrukuma līderi kļuva [[Māris Verpakovskis]]. Komandā atgriezās arī 90. gadu vidus izlases uzbrukuma līderis [[Vīts Rimkus]]. Pirms rudens izšķirošajām cīņām Latvijas izlase saglabāja labas izredzes cīņā par iekļūšanu finālturnīrā. Pēc zaudējuma 0:2 Polijas izlasei Latvijas izlases situācija turnīra tabulā kļuva sarežģītāka, taču komanda spēja pieveikt Ungāriju (3:1) un Zviedriju (1:0). Abās spēlēs ar vārtu guvumiem izcēlās Māris Verpakovskis. Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai novembrī bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]. Pirmajā spēlē Rīgā pateicoties Verpakovska  gūtajiem vārtiem, Latvija pieveica turkus ar 1:0. Otrajā cīņā [[Stambula|Stambulā]] Latvija spēja atspēlēties no 0:2 un panāca vajadzīgo rezultātu, spēlei noslēdzoties 2:2. Divu spēļu summā Latvijas izlase bija pieveikusi Turciju ar 3:2, tādējādi pirmoreiz savā vēsturē iekļūstot [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Izlases līderi šajā ciklā bija uzbrucējs [[Māris Verpakovskis]], vidējās līnijas spēlētāji komandas kapteinis [[Vitālijs Astafjevs]], [[Juris Laizāns]], [[Andrejs Rubins]], aizsargi [[Mihails Zemļinskis]] un [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]], kā arī vārtsargs [[Aleksandrs Koliņko]].

[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[Portugāle|Portugālē]] Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar spēcīgajām [[Čehijas futbola izlase|Čehijas]], [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] izlasēm. Pirmajā spēlē Latvija piekāpās [[Čehijas futbola izlase|Čehijas]] izlasei ar 1:2, taču otrajā spēlē izcīnīja vēsturisku bezvārtu neizšķirtu pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]]. Grupas trešajā un pēdējā spēlē Latvija zaudēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandei]] ar 0:3.

=== Starkova atlaišana un atgriešanās ===
[[Attēls:Russia - Latvia.jpg‎|thumb|Latvijas izlase spēlē pret Krieviju (0:1) [[&quot;Lokomotiv&quot; stadions|&quot;Lokomotiv&quot; stadionā]], [[Maskava|Maskavā]], 2006. gadā]]
[[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] vadībā Latvija iesāka arī 2006. gada [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] atlases turnīru, taču jau pirmajā spēlē pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] Starkovs tika diskvalificēts uz 6 spēlēm. Turpinājumā Latvijas izlasi no rezervistu soliņa vadīja Starkova palīgs [[Jurijs Andrejevs]], bet Starkovs vēl palika galvenā trenera amatā nākamās 4 spēles.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = FIFA uz sešām spēlēm diskvalificē Starkovu | url = http://www.tvnet.lv/sports/printArticle.php?id=15298# | publisher = TVNET | date = {{dat|2004|10|5|SK}} | accessdate = 15.05.2009}}&lt;/ref&gt; Novembrī Starkovs pameta izlasi, pārceļoties uz [[Krievija]]s [[FK Spartak Maskava|Maskavas &quot;Spartak&quot;]] komandu. Par izlases galveno treneri tika iecelts Andrejevs, kura vadībā arī izlase bez īpašiem panākumiem pabeidza šo kvalifikācijas ciklu. Ar 15 punktiem 12 spēlēs, Latvija pabeidza turnīru 5. vietā savā apakšgrupā, pieveicot vienīgi [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], kā arī spēlējot neizšķirti ar [[Krievijas futbola izlase|Krievijas]], [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas]] un [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]] izlasēm. Šajā kvalifikācijas ciklā Latvijas izlase piedzīvoja pirmo zaudējumu [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijai]] kopš 1940. gada ar 1:2.

2006. gadā Latvijas izlase sāka dalību kvalifikācijas turnīrā uz [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātu]]. Tajā Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[Islandes futbola izlase|Islandi]], [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. Kvalifikācijas turnīru Latvija iesāka ar zaudējumu zviedriem savā laukumā ar 0:1, tālāk sekoja pārliecinoša uzvara pār Islandi 4:0, kā arī zaudējums ziemeļīriem ar 0:1. 2007. gada martā, pēc zaudējuma Lihtenšteinai, no galvenā trenera amata atkāpās Jurijs Andrejevs. Aprīļa sākumā par izlases galveno treneri pēc divarpus gadu pārtraukuma atkal kļuva Aleksandrs Starkovs. Viņa vadībā pa divām reizēm tika zaudēts Spānijai un Dānijai, kā arī vienreiz Zviedrijai, taču tika uzvarētas Lihtenšteinas, Islandes un Ziemeļīrijas izlases. Latvijas izlase šo atlases ciklu noslēdza 5. vietā savā grupā.

2008. gada rudenī Latvijas izlase sāka dalību [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā, kurā tika ielozēta vienā grupā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovas]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgas]] izlasēm.
Pirmajā spēlē ar 2:1 Kišiņevā tika pieveikta Moldovas izlase. Tālāk divi zaudējumi grupas favorītēm: mājās Grieķijai ar 0:2 un izbraukumā Šveicei 1:2. Vārtus pēc standartsituācijas ar galvu guva Deniss Ivanovs. Pēdējā rudens spēlē Rīgā Latvija cīnījās neizšķirti ar Izraēlu 1:1. Pavasara spēlēs Latvijas izlase divreiz pieveica Luksemburgu. Ar 4:0 izbraukumā un 2:0 mājās. Pirmajā rudens izšķirošajā spēlē Latvijas izlase ar 1:0 Televivā uzvarēja Izraēlu paverot sev labas izredzes pacīnīties par pirmajām vietām. 9. septembrī Latvija cīnijās neizšķirti Skonto stadionā ar Šveici (2:2). Tā kā paralēlajā mačā Grieķija neuzvarēja Kišiņevā Moldovu (1:1). Latvija saglabāja labas izredzes cīņā par otro vietu. Situācija grupā bija: 
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Vieta
!Komanda
!Punkti
|-
|1.
|{{Fb|Šveice}}
|17
|-
|2.
|{{Fb|Grieķija}}
|14
|-
|3.
|{{Fb|Latvija}}
|14
|-
|4.
|{{Fb|Izraēla}}
|12
|-
|5.
|{{Fb|Luksemburga}}
|5
|-
|6.
|{{Fb|Moldova}}
|3
|}
Priekšpēdējā un arī izšķirošajā spēlē Latvija Atēnu olimpiskajā stadionā zaudēja mājiniekiem Grieķiem ar 2:5. Pēc pirmā puslaika Latviju vadībā bija izvirzījis Māris Verpakovskis (2:1), bet otrajā puslaikā jau pēc divām nospēlētām minūtēm tiesnesis strīdīgā epizodē piešķira &quot;pendeli&quot; uz Latvijas vārtiem un to realizēja Gekass. Tas izrādījās arī lūzuma punkts un Gekass pamanījās raidīt bumbu Latvijas vārtos vēl divas reizes, gūstot 4 vārtus šajā spēlē. Vienu reizi 72. minūtē arī izcēlās Samarass un beigās 2:5. Pēdējā spēlē mājās Latvija ar 3:2 uzvarēja Moldovu. Cikla beigās Latvija ieguva trešo vietu un palika uzreiz aiz svītras.

Laika posmā no 2010. gada septembra līdz 2011. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās
[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta]] [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija|kvalifikācijas turnīrā]]. Finālturnīrs norisināsies 2012. gada jūnijā un jūlijā [[Polija|Polijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]. Latvijas izlase tika ielozēta kvalifikācijas turnīra [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — F grupa|F grupā]] kopā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlu]], [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un [[Maltas futbola izlase|Maltu]].Turnīru Latvijas izlase uzsāka ar spēli pret Horvātiju savā laukumā 2010. gada 3. septembrī, piedzīvojot zaudējumu ar 0:3, bet četras dienas vēlāk izbraukumā Latvija spēja pieveikt Maltu ar 2:0. Oktobrī Latvija Grieķijā zaudēja laukuma saimniekiem ar 0:1, bet Rīgā kompensācijas laikā, pateicoties [[Aleksandrs Cauņa|Aleksandra Cauņas]] rezultatīvajam sitienam, spēja panākt neizšķirtu 1:1 pret Gruziju. 2010. gadu Latvijas izlase noslēdza 5. vietā grupā. 2011. gadu Latvijas izlase sāka ar diviem zaudējumiem Izraēlai, gan izbraukumā, gan savā laukumā piekāpjoties ar rezultātu 1:2. 2. septembrī Latvija izcīnīja savu otro uzvaru kvalifikācijas turnīrā, ar 1:0 [[Tbilisi]] tika uzvarēta Gruzijas izlase, savukārt četras dienas vēlāk Rīgā Latvijas un Grieķijas izlašu spēlē tika fiksēts neizšķirts 1:1. 7. oktobrī Latvija ar 2:0 uzveica Maltu, bet pēc četrām dienām zaudēja Horvātijai. Latvija grupu beidza 4. vietā starp Izraēlas un Gruzijas izlasēm, tādējādi nekvalificējoties finālturnīram.

No 2012. gada septembra līdz 2013. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā. Latvijas izlase tika ielozēta UEFA zonas kvalifikācijas turnīra G grupā kopā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]], [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinas]] izlasēm. Pirmajās trīs spēlēs Latvija zaudēja Grieķijai (1:2), Bosnijai un Hercegovinai (1:4) un Slovākijai (1:2), bet tad prata uzveikt Lihtenšteinu (2:0). 2013. gadu Latvija sāka ar neapmierinošu neizšķirtu pret Lihtenšteinu (1:1) un turpināja ar zaudējumu Bosnijai un Hercegovinai (0:5). Pēc šīs spēlēs [[Latvijas Futbola federācija]]s valdē tika veikts balsojums par galvenā trenera [[Aleksandrs Starkovs|Aleksnadra Starkova]] atlaišanu, bet valde nobalsoja &quot;pret&quot;.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |last1= Koscinkevičš|first1= Ilvars |title= Uz Bremzēm|journal= [[Sporta Avīze]]}}&lt;/ref&gt;

Tomēr vēlāk Starkovs uzrakstīja atlūgumu un par jauno Latvijas izlases treneri tika apstiprināts [[Marians Pahars]]. Līgums ar viņu tika noslēgts līdz [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas cikla beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/15072013-pahars_sakuma_tiksim_skaidriba_ar_trenera|title= Līgums ar Paharu noslēgts līdz 2018. gada Pasaules kausa izcīņai|accessdate=2013-07-16 |work= Jānis Rubulis|publisher= [[sportacentrs.com]]|date= {{dat|2013|7|15|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Izlase Pahara vadībā ===

Pirmā spēlē Paharam kā galvenajam trenerim bija pārbaudes spēle pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], kas noslēdzās ar rezultātu 1:1. Pirmo uzvaru kā treneris Pahars izcīnija {{dat|2013|09|06}}, 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē mājās pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] — 2:1. Pēc tam gan tika piedzīvoti divi zaudējumi izbraukumā — 1:0 pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un Lietuvu, bet pēdējā šī cikla spēle pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] noslēdzās neizšķirti 2:2. Tādējādi ciklu Latvija noslēdza 5. vietā grupā, apsteidzot vienīgi [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]] un par trim punktu piekāpjoties Lietuvai.

2014. gada [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausā]] Latvijas izlase pusfinālā [[11 metru soda sitienu sērija|11 metru soda sitienu sērijā]] pārspēja [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], bet finālā ar rezultātu 1:0 pārspēja [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], vienīgos vārtus gūstot [[Nauris Bulvītis|Naurim Bulvītim]] tādējādi 22. reizi iegūstot šo kausu.

[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s turnīrā, kas bija pirmais pilnais kvalifikācijas cikls Paharam kā galvenajam trenerim, Latvija tika ielozēta A grupā kopā ar [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]], [[Islandes futbola izlase|Islandi]], [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]], [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] un [[Turcijas futbola izlase|Turciju]]. Pirmajā cikla spēlē viesos tika nospēlēts neizšķirti 0:0 ar Kazahstānu. Turpinājumā mājās tika zaudēts Islandei ar 0:3 un nospēlēts  neizšķirti 1:1 ar Turciju, bet pēdējā 2014. gada izlases spēlē tika piedzīvots zaudējums pret Nīderlandi ar rezultātu 6:0. 2015. gads sākās ar 1:1 neizšķirtu pret Čehiju, kur Latvijas izlase vienīgos vārtus ielaida spēles 90. minūtē, bet turpinājās ar vēl vienu zaudējumu Nīderlandei, tikai šoreiz ar rezultātu 0:2. Nākamā spēle notika 3. septembrī, [[Konja|Konjā]] Turcijā, kad Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Turcijas izlasi, bet 6. septembrī Rīgā tika piedzīvots zaudējums Čehijas izlasei ar 1:2. 10. oktobrī [[Reikjavika|Reikjavikā]] Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 2:2 ar Islandes izlasi, bet 13. oktobrī  Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra pēdējā spēlē Rīgā ar 0:1 zaudēja Kazahstānas izlasei. Kvalifikācijas turnīra kopvērtējumā Latvija palika pēdējā, 6. vietā grupā.

2016. gada jūnijā Latvijas izlase 23. reizi izcīnīja [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausu]], uzvarot Lietuvas izlasi ar 2:1 un cīnoties neizšķirti ar Igauniju 0:0.

[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijas ciklu]] Latvijas izlase iesāka ar uzvaru 1:0 izbraukumā pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]]. Tai sekoja četri zaudējumi — pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]] (0:2),  [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] (0:2), [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (1:4) un  [[Šveices futbola izlase|Šveici]] (0:1). {{dat|2017|3|28||bez}} tika piedzīvots zaudējums 0:5 arī draudzības spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas izlasi]], pēc kā Pahars iesniedza atlūgumu un atkāpās no izlases galvenā trenera amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/marians-pahars-atkapjas-no-latvijas-izlases-galvena-trenera-amata |title=Marians Pahars atkāpjas no Latvijas izlases galvenā trenera amata |date={{dat|2017|3|29|N|bez}} |publisher=LFF.lv |accessdate={{dat|2017|3|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929004540/https://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/marians-pahars-atkapjas-no-latvijas-izlases-galvena-trenera-amata/ }}&lt;/ref&gt;

=== Starkova otrā atgriešanās un ārzemju treneri ===
2017. gada 19. aprīlī Starkovs trešo reizi tika apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri, nomainot Paharu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Brože|first1=Ulvis|title=Par Latvijas izlases galveno treneri atkal kļūst Starkovs|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/19042017-par_latvijas_izlases_galveno_treneri_atka|accessdate={{dat|2017|4|19||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|4|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņa vadībā izlase piedzīvoja vairākus zaudējumus, bet vienīgā uzvara tika gūta 10. oktobrī pēdējā Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]]. 2017. gada septembrī [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] izlase noslīdēja uz visu laiku zemāko vietu, ieņemot 148. pozīciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlase-fifa-ranga-noslid-jau-uz-rekordzemo-148.vietu-14180533 |title=Latvijas futbola izlase FIFA rangā noslīd jau uz rekordzemo 148.vietu |date={{dat|2017|9|14||bez}} |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}} |website=diena.lv}}&lt;/ref&gt; Pēc zaudējuma [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāra]] izlasei 2018. gada 25. martā, Starkovs tika atbrīvots no amata.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/03042018-starkovu_atlaiz_no_latvijas_izlases_galve|title=Starkovu atlaiž no Latvijas izlases galvenā trenera amata|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-03|date=2018-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 24. maijā galvenā trenera amatā tika apstiprināts somu speciālists [[Miksu Pātelainens]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/miksu-patelainens-pazino-23-kandidatu-sarakstu-valstsvienibas-spelem-junija |title=Miksu Pātelainens paziņo 23 kandidātu sarakstu valstsvienības spēlēm jūnijā |date={{dat|2018|5|24||bez}} |accessdate={{dat|2018|5|26||bez}} |publisher=[[LFF]] |archive-date={{dat|2019|09|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190919040901/https://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/miksu-patelainens-pazino-23-kandidatu-sarakstu-valstsvienibas-spelem-junija/ }}&lt;/ref&gt;

Pātelainena vadībā Latvijas izlase uzvarēja [[2018. gada Baltijas kauss futbolā|2018. gada Baltijas kausa]] izcīņā, bet vēlāk neveiksmīgi aizvadīja 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga]]s spēles, neizcīnot nevienu uzvaru. Savā D līgas grupā ar [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas]], [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānas]] un [[Andoras futbola izlase|Andoras]] izlasēm tika izcīnīti četri punkti un iegūta 3. vieta. Pātelainens amatu atstāja, un 2019. gada 1. martā par galveno treneri tika apstiprināts [[Slovēnija]]s speciālists [[Slaviša Stojanovičs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlasi-turpmak-vadis-serbu-specialists-stojanovics.a306191/|title=Latvijas futbola izlasi turpmāk vadīs serbu speciālists Stojanovičs|website=www.lsm.lv|access-date={{dat|2020|10|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Stojanoviča vadībā izlase piedzīvoja deviņus zaudējumus pēc kārtas [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] turnīrā. Tikai pēdējā atlases cikla spēlē tika uzvarēta [[Austrijas futbola izlase|Austrija]]. Latvijas izlase ieņēma pēdējo vietu sešu komandu grupā. 2020. gada janvārī sadarbība ar Stojanoviču tika pārtraukta. 
=== Daiņa Kazakeviča vadības laiks ===
Latvijas futbola sabiedrībā arvien biežāk sāka izskanēt paziņojumi, ka Latvijas izlasi jāvada vietējam speciālistam, kurš labi pārzina Latvijas futbola sistēmu un nianses. Situāciju sarežģīja arī LFF politiskā situācija, kad LFF uz brīdi bija bez prezidenta un tobrīd bija lielas šaubas, ka regulārā treneru mainīšana dotu kādu ilgtermiņa risinājumu, jo četru gadu laikā tika nomainīti četri treneri. Taču, jau pēc Stojanoviča atlaišanas, par izlases galveno treneri uz 3 gadiem kļuva [[Dainis Kazakevičs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12413/dainis-kazakevics-apstiprinats-par-latvijas-izlases-galveno-treneri/ |title=Dainis Kazakevičs apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri |date={{dat|2020|01|20||bez}}|website=lff.lv |publisher=[[Latvijas Futbola federācija|LFF]] |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s turnīrā Latvija spēlēja vienā grupā ar [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]], [[Maltas futbola izlase|Maltu]] un Andoru. Pirmajās piecās spēlēs uzvaras neizdevās izcīnīt, četras reizes spēlējot neizšķirti un zaudējot Maltai. Tikai turnīra pēdējā spēlē uzvarēja izbraukumā Andoru ar 5:0. Nāciju līgas turnīru izlase noslēdza trešajā vietā grupā. Pēc šīs katastrofālās neveiksmes LFF tomēr uzticējās trenera ilgtermiņa vīzijai, kas rezultējās ar astoņu nezaudēto spēļu sēriju (ieskaitot pārbaudes spēles), kā arī beidzot tika sagaidīta uzvara [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]], uzvarot D grupas kopvērtējumā [[Andoras futbola izlase|Andoru]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. Sērija varēja turpināties vēl garāka, taču priekšpēdējā spēlē Rīgā pilnā stadionā tika piedzīvots zaudējums Moldovai, kas sašķobīja pozitīvo vektoru, un uz pēdējo un arī izšķirošo spēli Andorā bija jādodas ar satraukumu. Satraukums piepildījās, jo smagā un nepārliecinošā spēlē Latvijas futbola izlase nospēlēja neizšķirti. [[Vladislavs Gutkovskis]] izvirzīja Latviju vadībā spēles 50. minūtē, taču divas minūtes pirms spēles pamatlaika beigām, rupji kļūdoties vārtsargam [[Pāvels Šteinbors|Pāvelam Šteinboram]], Andora izlīdzināja rezultātu. Tikai pateicoties labākai vārtu attiecībai pār Moldovu, Latvijas futbola izlase saglabāja pirmo vietu grupā, tādējādi izcīnot ceļazīmi uz C grupu. Neveiksmīgā sezonas izskaņa liedza arī izlasei iespēju cīnīties par Eiropas čempionāta &quot;play-off&quot; ceļazīmi 2024. gada pavasarī. Kopš 2020. gada sākuma, kad Dainis Kazakevičs sāka vadīt izlasi, trenera nonākšana amatā un darbība izsauca asu kritiku. Skepse pilnībā nepazuda arī 2022. gada piecu uzvaru sērijas laikā, taču 2023. gada sauklis &quot;DainisOut&quot; pārspēja visu iepriekšējo kritiku — 2023. gadā desmit spēlēs bija ciesti deviņi zaudējumi, turklāt kopš septembra sākuma sešos mačos gūti tikai divi vārti (uzvarā pār Armēniju, kurā fanu sektors demonstratīvi atstāja tribīnes 1. puslaikā, pieprasot trenera atkāpšanos). Arī vēlāk spiediens no sabiedrības nemazinājās, un līgumu pārtrauca.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17266/kazakevics-neturpinas-nacionalas-izlases-galvena-trenera-darbu/ |title=Kazakevičs neturpinās nacionālās izlases galvenā trenera darbu |date={{dat|2023|12|7||bez}} |accessdate={{dat|2023|12|8||bez}} |publisher=[[LFF]]}}&lt;/ref&gt;

=== Paolo Nikolato vadībā ===
{{nepilnīga sadaļa}}
[[File:Latvia-Gibraltar football 2026-03-31.webm|thumb|Spēle starp Latvijas un Gibraltāra izlasi Skonto stadionā, Rīgā, 2026. gada 31. martā]]

== Pasaules čempionātos ==
{{LV futbola izlase PČ}}

== Eiropas čempionātos ==
{{LV futbola izlase EČ}}

== Spēlētāju rekordi ==
{{Pamatraksts|Latvijas futbola izlases spēlētāju saraksts}}
=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|-
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti (Spēles)
|-
|align=left| [[Māris Verpakovskis]]
|1999—2014
|29 (104)
|-
|align=left| [[Ēriks Pētersons]]
|1929—1939
|21 (63)
|-
|align=left| [[Vitālijs Astafjevs]]
|1992—2010
|16 (167)
|-
|align=left| [[Marians Pahars]]
|1996—2007
|15 (75)
|-
|align=left| [[Juris Laizāns]]
|1998—2013
|15 (113)
|-
|align=left| [[Alberts Šeibelis]]
|1925—1939
|14 (54)
|-
|align=left| [[Iļja Vestermans]]
|1935—1938
|13 (23)
|-
|align=left| [[Aleksandrs Cauņa]]
|2007—2015
|12 (45)
|-
|align=left| [[Valērijs Šabala]]
|2013—
|12 (52)
|-
|align=left| [[Mihails Zemļinskis]]
|1992—2005
|12 (105)
|}

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|-
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|align=left| [[Vitālijs Astafjevs]]
|1992—2010
|167
|-
|align=left| [[Andrejs Rubins]]
|1998—2010
|117
|-
|align=left| [[Juris Laizāns]]
|1998—2014
|113
|-
|align=left| [[Imants Bleidelis]]
|1995—2007
|106
|-
|align=left| [[Mihails Zemļinskis]]
|1992—2005
|105
|-
|align=left| [[Māris Verpakovskis]]
|1999—2014
|104
|-
|align=left| [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]]
|1995—2011
|100
|-
|align=left| [[Andris Vaņins]]
|2000—2019
|100
|-
|align=left| [[Aleksandrs Koliņko]]
|1997—2015
|94
|-
|align=left| [[Kaspars Gorkšs]]
|2005—2017
|89
|}

== Izlases galvenie treneri ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Treneris
!Karjera izlasē
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Juris Rēdlihs-Raiskums|Juris Rēdlihs]]
|align=center|1922—1924
|-
|{{flaga|Austrija}} [[Villijs Malošeks]]
|align=center|1924
|-
|{{flaga|Anglija}} [[Valters Vilsons]]
|align=center|1925
|-
|{{flaga|Ungārija}} [[Ferencs Molnārs]]
|align=center|1926
|-
|{{flaga|Austrija}} [[Kārlis Kurcs]]
|align=center|1927
|-
|''nav zināms''
|align=center|1928
|-
|{{flaga|Austrija}} [[Villijs Malošeks]]
|align=center|1929
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Juris Rēdlihs-Raiskums|Juris Rēdlihs]]
|align=center|1930—1931
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Jānis Lapiņš]]
|align=center|1932
|-
|''nav zināms''
|align=center|1933—1934
|-
|{{flaga|Ungārija}} [[Ferencs Vogenhūbers]]
|align=center|1935
|-
|{{flaga|Austrija}} [[Rūdolfs Štancels]]
|align=center|1936—1939
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Upenieks]]
|align=center|1940
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Jānis Gilis]]
|align=center|1992—1997
|-
|{{flaga|Gruzija|1990}} [[Revazs Dzodzuašvili]]
|align=center|1998—1999
|-
|{{flaga|Anglija}} [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]]
|align=center|1999—2001
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]]
|align=center|2001—2004
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Jurijs Andrejevs]]
|align=center|2004—2007
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]]
|align=center|2007—2013
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Marians Pahars]]
|align=center|2013—2017
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]]
|align=center|2017—2018
|-
|{{flaga|Somija}} [[Miksu Pātelainens]]
|align=center|2018
|-
|{{flaga|SLO}} [[Slaviša Stojanovičs]]
|align=center|2019—2020
|-
|{{flaga|LVA}} [[Dainis Kazakevičs]] &lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/stojanovics-par-atlaisanu-uzzinajis-ar-iszinu-kompensacija-sanems-170-000-eiro.d?id=51810935    Stojanoviču atlaiž ar īsziņu, vietā ieceļ Daini Kazakeviču]&lt;/ref&gt;
|align=center|2020—2023
|-
|{{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]] &lt;ref name=&quot;sportacentrs.com&quot; /&gt;
|align=center|2024—pašlaik
|}

== Komandas sastāvs ==
=== Pēdējais sastāvs ===
Uz izlases spēlēm 2026. gada martā ([[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] pārspēlēm par vietas saglabāšanu C līgā pret [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]] 26. un 31. martā) tika izsaukti šādi spēlētāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18838/latvijas-izlases-sastavs-marta-spelem-ar-gibraltaru/ |title=Latvijas izlases sastāvs marta spēlēm ar Gibraltāru |website=LFF.lv |date={{dat|2026|3|19|N|bez}}|access-date={{dat|2026|3|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2025|11|16|G|bez}} spēles pret [[Serbijas futbola izlase|Serbijas izlasi]].

{{nat fs g start|background=maroon|color=white}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rihards Matrevics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|3|18|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Prāgas &quot;Dukla&quot;|Dukla Praha]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Krišjānis Zviedris]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|1|25|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Frenks Dāvids Orols]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|6|28|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Savaļnieks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|2|4|df=yes}}|caps=72|goals=2|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Andrejs Cigaņiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|4|12|df=yes}}|caps=68|goals=4|club=[[FC Luzern]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raivis Andris Jurkovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|12|9|df=y}}|caps=58|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antonijs Černomordijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|9|26|df=y}}|caps=45|goals=2|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vitālijs Jagodinskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|2|28|df=yes}}|caps=39|goals=0|club=[[Visakha FC]]|clubnat=CAM}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Daniels Balodis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|6|10|df=yes}}|caps=24|goals=1|club=[[Prešovas &quot;Tatran&quot;|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Meļņiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|9|7|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Veips]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|2|22|df=yes}}|caps=4|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Birka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|4|25|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niks Sliede]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|3|8|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Denniss Cirkins]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6|df=yes}}|caps=0|goals=0|club=[[Sunderland AFC]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|2|16|df=y}}|caps=72|goals=12|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aleksejs Saveļjevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|30|df=y}}|caps=35|goals=1|club=[[FK Asia Talas]]|clubnat=KGZ}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eduards Emsis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|23|df=y}}|caps=33|goals=2|club=[[SJ Super Nova]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dmitrijs Zelenkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|15|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Renārs Varslavāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|8|23|df=y}}|caps=20|goals=1|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Vapne]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|8|31|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Sogndal Fotball|Sogndal]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bruno Melnis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|1|21|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristers Penkevics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|1|28|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Zlīnas &quot;Trinity&quot;|FC Zlín]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristaps Grabovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|6|14|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Boldklubben af 1893|B93]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vladislavs Gutkovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|2|df=y}}|caps=59|goals=13|club=[[Gdiņas &quot;Arka&quot;|Arka Gdynia]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Roberts Uldriķis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|3|df=y}}|caps=55|goals=8|club=[[Bīlefeldes &quot;Arminia&quot;|Arminia Bielefeld]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Regža]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|20|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[FC Hradec Králové]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dario Šits]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|2|4|df=y}}|caps=8|goals=2|club=[[Atlético Madrileño]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs end|background=maroon}}

=== Nesen izsauktie ===
Šie spēlētāji tika izsaukti uz izlasi pēdējo 12 mēnešu laikā:
{{nat fs g start|background=maroon|color=white}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Roberts Ozols (futbolists)|Roberts Ozols]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|9|10|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[KF Bylis]]|clubnat=ALB}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alvis Jaunzems]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|6|16|df=y}}|caps=46|goals=0|club=[[Gdaņskas &quot;Lechia&quot;|Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kristers Tobers]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|12|13|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Aberdeen FC]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims Toņiševs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|12|df=yes}}|caps=8|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Oskars Vientiess]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|10|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[MFK Chrudim]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eduards Dašķevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|7|12|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gļebs Žaleiko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|6|27|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FS Jelgava]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danila Patijčuks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|3|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Raimonds Krollis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|10|28|df=y}}|caps=40|goals=4|club=[[Liberecas &quot;Slovan&quot;|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ingars Pūlis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|1|24|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs end|background=maroon}}

=== Oficiālās personas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Persona
!Amats
|-
|{{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]]
|galvenais treneris
|-
|{{flaga|ITA}} [[Masimo Paganins]]
|trenera asistents
|-
|{{flaga|LVA}} [[Aleksandrs Cauņa]]
|trenera asistents
|-
|{{flaga|LVA}} [[Andris Vaņins]]
|vārtsargu treneris
|-
|{{flaga|ITA}} [[Vinčenco Pinkolini]]
|fiziskās sagatavotības treneris
|-
|{{flaga|LVA}} [[Māris Smirnovs]]
|fiziskās sagatavotības treneris
|-
|Leonardo Karleti
|video analītiķis
|-
|Iļja Ščaņicins
|video analītiķis
|-
|[[Roberts Mežeckis]]
|ģenerālmenedžeris
|-
|Boriss Novikovs
|ārsts
|-
|Artūrs Ivuškāns
|fizioterapeits
|-
|Jurijs Ksenzovs
|fizioterapeits
|-
|Dmitrijs Jefremenkovs
|fizioterapeits
|-
|Jānis Zeltiņš
|ekipējuma menedžeris
|-
|Iļja Poļakovs
|preses sekretārs
|}

== Spēles ==
{{Pamatraksts|Latvijas futbola izlases spēles}}

Latvijas futbola izlase savā pastāvēšanas vēsturē ir aizvadījusi 311 spēles, kurās ir gūtas 100 uzvaras, 66 reizes spēlēts neizšķirti un piedzīvoti 145 zaudējumi. Visvairāk reizes (50) Latvijas izlase ir spēlējusi pret [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasi]]. &lt;small&gt;(dati uz 25.10.2011.)&lt;/small&gt;

=== Iepriekšējās un nākamās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot;  text-align: center;&quot; style=&quot;font-size: 90%&quot;  width=100%
|-
!width=13%|Datums
!width=22%|Turnīrs
!width=13%|Vieta
!width=13%|Pretinieks
!width=7%|Rezultāts
!width=25%|Latvijas vārtu guvēji
|-
|{{dat|2021|03|24||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Melnkalne}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2021|03|27||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Nīderlande}} [[Amsterdama]]
|{{Fb|Nīderlande}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2021|03|30||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Turcija}} [[Stambula]]
|{{Fb|Turcija}}
|align=&quot;center&quot;|3:3
|[[Roberts Savaļnieks]], [[Roberts Uldriķis]], [[Dāvis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2021|06|04||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Lietuva}}
|align=&quot;center&quot;|3:1
|''pretinieki savos vārtos'', [[Eduards Emsis]], [[Roberts Uldriķis]]
|-
|{{dat|2021|06|07||bez}}
|[[draudzības spēle]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Diseldorfa]]
|{{Fb|Vācija}}
|align=&quot;center&quot;|1:7
|[[Aleksejs Saveļjevs]]
|-
|{{dat|2021|06|10||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{Flaga|Igaunija}} [[Tallina]]
|{{Fb|Igaunija}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|[[Dāvis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2021|09|01||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Gibraltārs}}
|align=&quot;center&quot;|3:1
|[[Vladislavs Gutkovskis]] (2), [[Andrejs Cigaņiks]]
|-
|{{dat|2021|09|04||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Norvēģija}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2021|09|07||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Melnkalne}} [[Podgorica]]
|{{Fb|Melnkalne}}
|align=&quot;center&quot;|0:0
|
|-
|{{dat|2021|10|08||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Nīderlande}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2021|10|11||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Turcija}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|''pretinieki savos vārtos''
|-
|{{dat|2021|11|13||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Oslo]]
|{{Fb|Norvēģija}}
|align=&quot;center&quot;|0:0
|
|-
|{{dat|2021|11|16||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]]
|{{Fb|Gibraltārs}}
|align=&quot;center&quot;|3:1
|[[Vladislavs Gutkovskis]], [[Roberts Uldriķis]], [[Raimonds Krollis]]
|-
|{{dat|2022|03|25||bez}}
|[[draudzības spēle]]
|{{Flaga|Malta}} [[Takali]]
|{{Fb|Kuveita}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Roberts Savaļnieks]]
|-
|{{dat|2022|03|29||bez}}
|[[draudzības spēle]]
|{{Flaga|Malta}} [[Takali]]
|{{Fb|Azerbaidžāna}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Vladislavs Gutkovskis]]
|-
|{{dat|2022|6|3||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Andora}}
|align=&quot;center&quot;|3:0
|[[Roberts Uldriķis]] (2), [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2022|6|6||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Lihtenšteina}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Artūrs Zjuzins]]
|-
|{{dat|2022|6|10||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Moldova}} [[Kišiņeva]]
|{{fb|Moldova}}
|align=&quot;center&quot;|4:2
|[[Vladislavs Gutkovskis]] (2); [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] (2)
|-
|{{dat|2022|6|14||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Lihtenšteina}} [[Vaduca]]
|{{fb|Lihtenšteina}}
|align=&quot;center&quot;|2:0
|[[Vladislavs Gutkovskis]] (2)
|-
|{{dat|2022|9|22||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Moldova}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2022|9|25||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Andora}} [[Andora la Velja]]
|{{fb|Andora}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Vladislavs Gutkovskis]]
|-
|{{dat|2022|11|16||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Igaunija}}
|align=&quot;center&quot;|1:1 {{small|(11m: 6:4)}}
|[[Raimonds Krollis]]
|-
|{{dat|2022|11|19||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Islande}}
|align=&quot;center&quot;|1:1 {{small|(11m: 7:8)}}
|[[Andrejs Cigaņiks]]
|-
|{{dat|2023|3|22||bez}}
|draudzības spēle
|{{flaga|Īrija}} [[Dublina]]
|{{fb|Īrija}}
|align=&quot;center&quot;|2:3
|[[Roberts Uldriķis]], [[Artūrs Zjuzins]]
|-
|{{dat|2023|3|28||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Velsa}} [[Kārdifa]]
|{{fb|Velsa}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2023|6|16||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Turcija}}
|align=&quot;center&quot;|2:3
|[[Eduards Emsis]], [[Kristers Tobers]]
|-
|{{dat|2023|6|19||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]]
|{{fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|''pretinieki savos vārtos''
|-
|{{dat|2023|9|8||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Horvātija}} [[Rijeka]]
|{{fb|Horvātija}}
|align=&quot;center&quot;|0:5
|
|-
|{{dat|2023|9|11||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Velsa}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2023|10|12||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|2:0
|[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]], [[Daniels Balodis]]
|-
|{{dat|2023|10|15||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Turcija}} [[Konja]]
|{{fb|Turcija}}
|align=&quot;center&quot;|0:4
|
|-
|{{dat|2023|11|18||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Horvātija}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|
|-
|{{dat|2023|11|21||bez}}
|draudzības spēle
|{{flaga|Polija}} [[Varšava]]
|{{fb|Polija}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2024|3|21||bez}}
|draudzības spēle
|{{flaga|Kipra}} [[Larnaka]]
|{{fb|Kipra}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Andrejs Cigaņiks]]
|-
|{{dat|2024|3|26||bez}}
|draudzības spēle
|{{flaga|Kipra}} [[Larnaka]]
|{{fb|Lihtenšteina}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Raimonds Krollis]]
|-
|{{dat|2024|6|8||bez}}
|Baltijas kauss
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Lietuva}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2024|6|11||bez}}
|Baltijas kauss
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Fēru Salas}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Andrejs Cigaņiks]]
|-
|{{dat|2024|9|7||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]]
|{{fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|1:4
|''pretinieki savos vārtos''
|-
|{{dat|2024|9|10||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Fēru Salas}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Renārs Varslavāns]]
|-
|{{dat|2024|10|10||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Ziemeļmaķedonija}}
|align=&quot;center&quot;|0:3
|
|-
|{{dat|2024|10|13||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Fēru Salas}} [[Touršhavna]]
|{{fb|Fēru Salas}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Dario Šits]]
|-
|{{dat|2024|11|14||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Skopje]]
|{{fb|Ziemeļmaķedonija}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2024|11|17||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|[[Roberts Uldriķis]]
|-
|{{dat|2025|3|21||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Andora}} [[Andora la Velja]]
|{{Fb|Andora}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Dario Šits]]
|-
|{{dat|2025|3|24||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Londona]]
|{{Fb|Anglija}}
|align=&quot;center&quot;|0:3
|
|-
|{{dat|2025|6|7||bez}}
|draudzības spēle
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Azerbaidžāna}}
|align=&quot;center&quot;|0:0
|
|-
|{{dat|2025|6|10||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Albānija}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Antonijs Černomordijs]]
|-
|{{dat|2025|9|6||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Serbija}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2025|9|9||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Albānija}}
|{{Fb|Albānija}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2025|10|11||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Andora}}
|align=&quot;center&quot;|2:2
|[[Dmitrijs Zelenkovs]], [[Vladislavs Gutkovskis]]
|-
|{{dat|2025|10|14||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Anglija}}
|align=&quot;center&quot;|0:5
|
|-
|{{dat|2025|11|13||bez}}
|draudzības spēle
|{{Flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Skopje]]
|{{Fb|Ziemeļmaķedonija}}
|align=&quot;center&quot;|0:0
|
|-
|{{dat|2025|11|16||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Serbija}} [[Leskovaca]]
|{{Fb|Serbija}}
|align=&quot;center&quot;|
|
|-
|{{dat|2026|3|26||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] (pārspēles)
|{{Flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]]
|{{Fb|Gibraltārs}}
|align=&quot;center&quot;|
|
|-
|{{dat|2026|3|31||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] (pārspēles)
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Gibraltārs}}
|align=&quot;center&quot;|
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{portāls2|Futbols}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.lff.lv Oficiālā Latvijas Futbola federācijas mājaslapa]

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Kristers Serģis]] un [[Artis Rasmanis]] | virsraksts = &quot;[[Sporta Avīze]]s&quot; gada aptaujas uzvarētājs | periods = 2003 | pēc = [[Viktors Ščerbatihs]]}}
{{kastes beigas}}
{{LV futbola izlase}}
{{UEFA izlases}}
{{Futbols Latvijā}}
{{Latvijas nacionālās sporta izlases}}

[[Kategorija:Latvijas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Futbols Latvijā| Izlase]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]</text>
      <sha1>gy3b651fphuj9diy2pzynecuhdt8wlc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495353</id>
      <parentid>4495348</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T04:13:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Arturijoooo12345678910|Arturijoooo12345678910]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <origin>4474219</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="64686" sha1="rixui00zriko8xt4im5wv1kksw1sb2b" xml:space="preserve">{{Vērtīgs raksts}}
{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Latvija
| Badge              = Latvia national team logo.png
| FIFA Trigramme     = LVA
| FIFA Rank          = {{Nft rank|138.|up|date=2025. gada 31. maijā}} &lt;!-- up / down / steady --&gt;
| 1st ranking date   = 1993. gada augusts
| FIFA max           = 45.
| FIFA max date      = 2009. gada novembris
| FIFA min           = 148.
| FIFA min date      = 2017. gada septembris

| Elo Rank           = 117.
| Elo max            = 40.
| Elo max date       = {{dat|1922|9|24|SK|bez}}
| Elo min            = 155.
| Elo min date       = {{dat|2019|10|15|SK|bez}}

| Nickname           = Sarkanbaltsarkanie&lt;br /&gt;11 vilki 
| Association        = [[Latvijas Futbola federācija]]
| Confederation      = [[UEFA]]
| Coach              = {{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]]&lt;ref name=&quot;sportacentrs.com&quot;&gt;https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/05022024-italis_nikolato_galvenais_kandidats_uz_tr&lt;/ref&gt;
| Captain            = [[Kristers Tobers]]
| Most caps          = [[Vitālijs Astafjevs]] (167)
| Top scorer         = [[Māris Verpakovskis]] (29)
| Home Stadium       = [[Skonto stadions]]
| pattern_la1           = _lva24h
| pattern_b1            = _lva24h
| pattern_ra1           = _lva24h
| pattern_sh1           = 
| pattern_so1           = 
| leftarm1              = AA0000
| body1                 = AA0000
| rightarm1             = AA0000
| shorts1               = 000000
| socks1                = AA0000
| pattern_la2           = _lva24a
| pattern_b2            = _lva24a
| pattern_ra2           = _lva24a
| pattern_sh2           = 
| pattern_so2           = 
| leftarm2              = FFFFFF
| body2                 = FFFFFF
| rightarm2             = FFFFFF
| shorts2               = FFFFFF
| socks2                = FFFFFF
| First game         = {{fb|LVA}} 1:1 {{fb-rt|EST}}&lt;br&gt;([[Rīga]], [[Latvija]]; {{dat|1922|9|4|N}})
| Largest win        = {{fb|LVA}} 6:1 {{fb-rt|LTU}}&lt;br&gt;(Rīga, Latvija; {{dat|1935|5|30|N}}) &lt;br&gt; {{fb|LVA}} 5:0 {{fb-rt|LTU}}&lt;br&gt;([[Veru]], [[Igaunija]]; {{dat|2012|6|1|N}}) &lt;br&gt;{{fb|GIB}} 0:5 {{fb-rt|LVA}}&lt;br&gt; ([[Gibraltārs]]; {{dat|2016|3|29|N}}) &lt;br&gt; {{fb|AND}} 0:5 {{fb-rt|LVA}} &lt;br&gt; ([[Andora la Velja]], [[Andora]]; {{dat|2020|11|17|N|}})
| Largest loss       = {{fb|Zviedrija}} 12:0 {{fb-rt|LVA}}&lt;br&gt;([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1927|5|29|N}})
| World cup apps     = 
| World cup first    = 
| World cup best     = 
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā]]
| Regional cup apps  = 1
| Regional cup first = [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]
| Regional cup best  = Grupu turnīrs, [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]
| current            = Latvijas futbola izlase 2024. gadā
}}

'''Latvijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Latvija|Latvijas Republiku]] tādās starptautiskās futbola sacensībās kā [[Eiropas čempionāts futbolā]] un [[FIFA Pasaules kauss]]. Latvijas futbola izlasi pārvalda [[Latvijas Futbola federācija]]. Lielākais Latvijas futbola izlases panākums bija piedalīšanās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]. Savas mājas spēles izlase aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], [[Rīga|Rīgā]], lai gan dažas spēles notiek arī [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionā]].

== Vēsture ==
=== Pirmskara Latvijas futbola izlase (1922—1940) ===
1920. gadā tika nodibināta [[Latvijas Futbola federācija]], līdz ar to izveidojās arī Latvijas futbola izlase. Pirmo spēli Latvijas futbola izlase aizvadīja {{dat|1922|9|24}} pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], spēlējot neizšķirti 1:1. Pirmos vārtus Latvijas futbola izlases vēsturē guva uzbrucējs [[Edvīns Bārda]]. 1924. gadā izlase piedalījās [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] Parīzē, vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. Pirmo uzvaru Latvijas izlase izcīnīja {{dat|1924|10|18}} pret Igauniju - 2:0. 1928. gadā pirmoreiz risinājās [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņa]], kurā uzvarēja Latvija, pieveicot [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas]] izlases. 1920. gadu izcilākie Latvijas izlases futbolisti bija vārtsargs [[Arvīds Jurgens]], brāļi [[Edvīns Bārda|Edvīns]], [[Arvīds Bārda|Arvīds]] un [[Rūdolfs Bārda|Rūdolfs]] Bārdas, [[Voldemārs Grāvelis]], [[Arnolds Tauriņš]] un [[Alberts Šeibelis]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1930. gados Latvijas izlase kļuva arvien spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.—1938. gadā [[Austrija]]s trenera [[Rūdolfs Štancels|Rūdolfa Štancela]] vadībā. Visbiežāk pārbaudes spēles notika ar [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], [[Somijas futbola izlase|Somiju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] un [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu 1938. [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] finālturnīrā. Vispirms ar 4:2 un 5:1 tika pieveikta [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] izlase, bet izšķirošajā spēlē [[Vīne|Vīnē]] Latvija piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]] izlasei ar 1:2. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanās dēļ Latvijas futbola izlases darbība sākotnēji tika ierobežota, bet vēlāk pārtraukta pavisam. Pēdējo spēli Latvijas valsts izlase aizvadīja {{dat|1940|7|18}} pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], zaudējot ar 1:2. Vācu un Padomju okupācijas laikā Latvijas izlase, kāda tā bija brīvvalsts laikā, nepastāvēja.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Labākie 1930. gadu Latvijas izlases futbolisti bija [[Jānis Lidmanis]], [[Ēriks Raisters]], [[Jānis Rozītis]], [[Fricis Kaņeps]], [[Iļja Vestermans]] un [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]]. Par izcilāko pirmskara Latvijas futbolistu uzskatāms [[Ēriks Pētersons]],&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | first = Askolds | last = Uldriķis | title = Latvijā futbolu spēlē 100 gadus | url = http://www.tvnet.lv/men/life/article.php?id=35523 | publisher = TVNET | date = {{dat|2006|9|29|SK}} | accessdate = 07.06.2008}}&lt;/ref&gt; kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus.

=== Latvijas PSR izlase PSRS laikā (1940—1991) ===
Padomju Savienības lielākais, iekšējais sporta notikums bija PSRS Tautu spartakiādes. Dažās no tām tika iekļauts arī futbols, kur spēlēja savienoto republiku, Maskavas un Ļeņingradas izlases. Latviju kā izlase 1956. gada spartakiādē pārstāvēja [[FK Daugava Rīga (1944)|Rīgas &quot;Daugava&quot;]]. Komanda 4 spēlēs izcīnīja 3 uzvaras un cieta vienu zaudējumu. Vārti 10-7. Nākamreiz futbols spartakiāžu sastāvā tika iekļauts tikai 1979. gadā. Latvijas PSR atkal pārstāvēja Rīgas &quot;Daugava&quot;. Rezultāts bija slikts — viena uzvara un 5 zaudējumi. Vārti 10-16. Nākamajās spartakiādēs startēja jauniešu komandas (līdz 20 gadu vecumam).&lt;ref&gt;[http://www.wikiwand.com/ru/%D0%A1%D0%BF%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B0%D0%BA%D0%B8%D0%B0%D0%B4%D0%B0_%D0%BD%D0%B0%D1%80%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D0%B2_%D0%A1%D0%A1%D0%A1%D0%A0]&lt;/ref&gt;
Latvijas PSR futbola izlase PSRS okupācijas laikā, līdz 1976. gadam turpināja piedalīties arī [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņā]] — turnīrā, kas pirmo reizi bija noticis 1928. gadā.

=== Atjaunotās Latvijas izlases pirmie gadi (1992—1997) ===
{{Enciklopēdisks stils}}
1990. gadā tika atjaunota [[Latvijas Futbola federācija]]. Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Latvija atgriezās [[FIFA]] sastāvā. Bija nepieciešams lemt par Latvijas izlases galveno treneri, lai arī nemaz pašas izlases vēl nebija. Par pirmo Latvijas izlases galveno treneri 1991. gada decembra LFF izpildkomitejas sēdē tika iecelts [[Jānis Gilis]]. Tika lemts, ka ņemot vērā amata svarīgumu, tika nolemts, ka izlases galvenais treneris vienlaicīgi nevar būt kāda kluba treneris. Jānis Gilis savā programmā uzsvēra, ka ir gatavs atteikties no [[FK Pārdaugava]] jauniešu komandas trenēšanas un pilnībā spēkus veltīts Latvijas izlasei. Otrs pretendents bija Marks Zahodins, taču viņam bija nopietns trīs gadu līgums. Taču Zahodins uzsvēra, ka ja Jānis Gilis vēlēsies, tad viņš būs gatavs kļūt par galvenā trenera palīgu. Jautājuma izskatīšana ilga 1 stundu un 22 minūtes. Pēc ievēlēsanas Gilis sacīja, ka nepieciešams vākt kopā komandu no nulles, jātiekas ar potenciālajiem spēlētājiem, jāaprunājas, jo varbūt kāds nemaz negrib tajā spēlēt. Šajā komandā jāspēlējot tiem, kam pirmajā vietā ir Latvijas gods. Tai komandai, kas rudenī spēlēja Klaipēdā bija eksperimentāls raksturs un tā tika veidota uz &quot;ātru roku&quot;.  Interesanti, ka Latvijas izlasei nebija ko vilkt mugurā, taču, tika saņemti vairāki piedāvājumi no ārzemju firmām. Vēlāk Jānis Gilis izvēlējas savus palīgus un tie bija Vadims Ulbergs un Vladimirs Beškarevs.

Pirmo uzvaru atjaunotā izlase izcīnīja 10. jūlijā pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] ar 2:1, abus vārtus guva [[Ainārs Linards]]. 1992. gada vasarā sākās 1994. gada [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīrs, kurā Latvijas izlase izcīnīja vēsturiskus neizšķirtus 0:0 pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] un [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], bet toties cieta sagrāves pret to pašu [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] (0:5) un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]] (0:4). Izcīnot 5 neizšķirtus un 5 punktus, Latvijas izlase ieguva 6. vietu 7 komandu konkurencē savā apakšgrupā. Izlases kodolu veidoja bijušie Rīgas [[FK Daugava Rīga (1944)|&quot;Daugavas&quot;]] spēlētāji [[Jurijs Popkovs]], [[Jurijs Ševļakovs]], [[Oļegs Aleksejenko]], [[Ainārs Linards]] un [[Oļegs Karavajevs]], kā arī jaunie [[Mihails Zemļinskis]] un [[Vitālijs Astafjevs]].

1994. un 1995. gadā Latvijas izlase piedalījās 1996. gada [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, un aizvien sīvāk spēja cīnīties pret [[Eiropa]]s spēcīgākajām komandām. Tika pieveiktas spēcīgās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]] un [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrijas]] izlases, taču spilgtākā spēle šajā ciklā bija zaudējums [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] izlasei [[Portu]] ar 2:3. Pirmajā puslaikā portugāļi izvirzījās vadībā ar 3:0, tacu otrajā puslaikā jaunais uzbrucējs [[Vīts Rimkus]] guva divus vārtus, panākot 2:3. Rimkus šajā kvalifikācijas turnīrā 5 spēlēs guva 5 vārtus, kļūstot par izlases uzbrukuma līderi. Pamazām izlasē ienāca arī jaunie [[Imants Bleidelis|Bleidelis]], [[Andrejs Štolcers|Štolcers]] un [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Stepanovs]].

Kvalifikācijas turnīrā uz 1998. gada [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātu]] Latvijas izlase sīvās cīņās piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]], [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] izlasēm, bet spēja pieveikt [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Par izlases līderiem bija kļuvuši [[Skonto FC]] spēlētāji [[Vitālijs Astafjevs|Astafjevs]], [[Vladimirs Babičevs|Babičevs]], [[Marians Pahars|Pahars]] un [[Andrejs Štolcers|Štolcers]]. 1997. gada beigās [[Jānis Gilis]] atkāpās no galvenā trenera amata. No izlases aizgāja arī aizsardzības balsts un komandas kapteinis [[Jurijs Ševļakovs]].

==== Simtā un pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle ====
{{dat|1992|4|8}} pēc 52 gadu pārtraukuma tika aizvadīta pirmā atjaunotās Latvijas futbola izlases spēle Bukarestē, kurā Latvija ar 0:2 zaudēja [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas]] izlasei.

Latvijas valstsvienības atgriešanās spēli uz starptautiskās skatuves [[Bukareste|Bukarestē]] noskatījās 10 000 skatītāju. Tā Latvijai bija 100. spēle vēsturē. Latvijas futbolisti tajā pieredzēja sev neierastus apstākļus, jo naktsmītnes, ēdināšana, treniņapstākļi bija visaugstākajā līmenī. Lielu interesi izraisīja [[Vadims Ulbergs|Vadima Ulberga]] klātbūtne LFF delegācijā, jo Ulbergs bija iepriekšējās savsarpējās spēles aculiecinieks 1937. gadā, kad Latvija uzņēma Rumāniju [[Latvijas Universitātes stadions|ASK stadionā]], Rīgā un spēle beidzās 0:0.  Šī pārbaudes spēle nebija nejauša, jo Rumānija ar [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] atbalstu cerēja uzlabot sadarbību ar [[Skandināvija|Skandināvijas valstīm]]. Bija piedāvājums arī no [[Austrijas futbola izlase]]s. Spēlei bija liela radio, TV un preses uzmanība. Klāt bija atlases cikla visu dalībvalstu pārstāvji, tai skaitā slavenais belģu treneris un bijušais futbolists [[Pauls van Himsts]].

Rumānijas izlasei bija gandrīz vislabākais sastāvs. Sastāvā iztrūka vienīgi [[George Hadži]], kuru nepalaida uz spēli [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]. Arī Rumānijas trenerim Kornelam Dinu šī bija debija jaunajā amatā.

LFF delegācijai lielu iespaidu atstāja ''Steaua'' futbola komplekss, ko dēvēja arī par Rumānijas futbola templi. To bija veidojis viens no [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajes Čaušesku]] dēliem un to arvien uzturēja armija: seši laukumi, no kuriem pieci īstā zālāja. Uz šo spēli biļete maksāja 150 lejas, kas bija aptuveni 2,5 ASV dolāri.

Galvenais treneris [[Jānis Gilis]] bija nolēmis uzticēties jaunajiem. Tika lietota taktiskā shēma ar diviem brīvajiem aizsargiem, kas protams uzlika papildu slodzi pussargiem un uzbrucējiem. Pirmais puslaiks pagāja kvalitatīvi, taču otrajā puslaikā mūsējie aizrāvās ar brīvdomāšanu, kā rezultātā rumāņi ieguva lielu teritoriālo pārsvaru. Protams, Latvijas spēlētāji nervozēja un bija vairākas tehniskas kļūdas. Spēles sākumā gatavojoties tvert Pāvela Badea sitienu no 30 metriem, [[Raimonds Laizāns]] paslīdēja, un bumba pāri viņa galvai ielidoja vārtos. Tomēr komanda noturēja lielo spiedienu un kritiskā brīdī nesaplīsa. Laba izdevība bija izlīdzināt rezultātu [[Aivars Drupass|Aivaram Drupasam]], kurš saņēma [[Jurijs Popkovs|Jurija Popkova]] piespēli un krietienā asi uzsita no apmēram sešiem metriem, tomērt vārtsargs Bogdans Stelea reaģēja zibenīgi. Arī otrā puslaika sākums bija neveiksmīgs. Kļūdijās aizsargi, un 0:2. Izcelties varēja arī [[Rolands Bulders]], taču izdevīgā pozīcijā nesanāca spēcīgs sitiens. Ja pirmajā puslaikā Laizāns nervozēja, tad otrajā jau nopelnīja aplausus un pat atvairīja Gabi Balinta izpildīto soda sitienu spēles 84. minūtē. Komanda kopumā izturēja un parādīja cienīgu sniegumu. Treneris nedaudz vīlies bija [[Vitālijs Teplovs|Vitālijā Teplovā]], [[Aivars Drupass]] spēlēja ar nelielu traumu un [[Ilmārs Verpakovskis|Ilmāram Verpakovskim]] par sevi lika manīt gadi. Bija jāuzlabo uzbrukums, jo ar labu aizsardzību uzvarēt neizdosies.

Rumāņi bija ārkārtīgi pārsteigti un apmulsa, kad uzzināja, ka neviens no Latvijas izlases spēlētājiem nav spēlējis [[PSRS futbola izlase|PSRS futbola izlasē]], kā arī nav spēlējuši [[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS futbola Augstākās līgas]] komandās.

Tā bija iespēja sevi parādīt pasaulei. Šī spēle bija labs stimuls izaugsmei, bet diemžēl, ne visās mūsu komandās darbs ritēja profesionāli un ne visiem izlases kandidātiem bija nopietna attieksme pret treniņiem.

Interesanti, ka izlases treneris pirmajos gados atalgojumā saņēma 8500 rubļu jeb 55 ASV dolārus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gilis|first=Jānis|date=1992. gada 4. septembris|title=Jānis Gilis aģentūrai Reuters|journal=Latvijas Jaunatne|volume=192-193}}&lt;/ref&gt;

=== Dzodzuašvili aizsardzība un Džonsona uzbrukums (1998—2001) ===
1997. gada nogalē par Latvijas futbola izlases treneri tika iecelts [[Gruzija|gruzīns]] [[Revazs Dzodzuašvili]]. Pārbaudes spēlēs Dzodzuašvili daudz eksperimentēja ar sastāvu, taču 2000. gada [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīru izlase iesāka ļoti veiksmīgi — 1998. gada rudenī ar 3:1 tika uzvarēta [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]], savukārt ar 1:0 uzvarēta [[Gruzijas futbola izlase|Gruzija]]. Par spīti zaudējumam ar 0:1 [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijā]], 1998. gadu Latvijas izlase pabeidza kā grupas līderi. Komanda spēlēja izteiktu aizsardzības uzbrukumu ar retiem, bet bīstamiem pretuzbrukumiem, kuru smailē atradās [[Marians Pahars]] un [[Andrejs Štolcers]]. Vārtos veiksmīgi darbojās vārtsargs [[Oļegs Karavajevs]]. 1999. gadu izlase iesāka ar diviem bezvārtu neizšķirtiem pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]], un pēc šīm spēlēm no izlases aizgāja ilggadējais vārtsargs Karavajevs. Izlases pamatsastāvā nostiprinājās jaunie [[Juris Laizāns]] un [[Andrejs Rubins]]. Jūnijā izlase vispirms atkārtoti piekāpās slovēņiem, bet [[Atēnas|Atēnās]] ar 2:1 pieveica [[Grieķijas futbola izlase|grieķus]]. Pirmos vārtus šajā spēlē guva debitants [[Māris Verpakovskis]], par pamatvārtsargu kļuva [[Aleksandrs Koliņko]]. Pēc draudzības spēles ar [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlasi, no komandas aizgāja galvenais treneris [[Revazs Dzodzuašvili]].

1999. gada vasarā par galveno treneri tika iecelts [[Anglija|anglis]] [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]], kurš bija izteikts uzbrukuma futbola piekritējs. Šo kvalifikācijas ciklu izlase pabeidza ar neizšķirtiem pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]], kā arī zaudēja [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas]] izlasei, nerealizējot izredzes iekļūt finālturnīrā. 2002. gada [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas ciklu izlase iesāka ar minimālu zaudējumu [[Skotijas futbola izlase|Skotijai]] 0:1, taču tam sekoja sagrāves pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas]] un [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas]] izlasēm. Pēc 2001. gada aprīlī piedzīvotā neižšķirta 1:1 spēlē ar [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]] tika atbrīvots no amata.

=== Starkova — Verpakovska ēra un Euro 2004 (2001—2004) ===
{{Skatīt arī|Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionātā}}
[[Attēls:Karel Bruckner a1232.jpg|thumb|left|[[Karels Brukners]], [[Čehijas futbola izlase|Čehijas izlases]] galvenais treneris, spēlē pret Latviju.]]
[[Attēls:Latvian kannattajia.jpg|thumb|Latvijas izlases fani tuvu pie ''[[Estadio do Bessa]]'', [[Portu]], pirms Latvijas un [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] futbola spēles 2004. gada 19. jūnijā]]
Džonsona vietā par galveno treneri kļuva ilggadējais [[Skonto FC]] galvenais treneris [[Aleksandrs Starkovs]]. Viņa vadībā izlase pabeidza atlases ciklu ar trīs minimāliem zaudējumiem pret grupas favorītiem. 2004. gada [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] atlases ciklu izlase iesāka ar neizšķirtu pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (0:0), kā arī ar 1:0 pieveicot [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. Tam sekoja divas uzvaras pār [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] izlasi un zaudējums [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijai]]. Savainojumu nomocītā [[Marians Pahars|Pahara]] vietā par uzbrukuma līderi kļuva [[Māris Verpakovskis]]. Komandā atgriezās arī 90. gadu vidus izlases uzbrukuma līderis [[Vīts Rimkus]]. Pirms rudens izšķirošajām cīņām Latvijas izlase saglabāja labas izredzes cīņā par iekļūšanu finālturnīrā. Pēc zaudējuma 0:2 Polijas izlasei Latvijas izlases situācija turnīra tabulā kļuva sarežģītāka, taču komanda spēja pieveikt Ungāriju (3:1) un Zviedriju (1:0). Abās spēlēs ar vārtu guvumiem izcēlās Māris Verpakovskis. Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai novembrī bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]. Pirmajā spēlē Rīgā pateicoties Verpakovska  gūtajiem vārtiem, Latvija pieveica turkus ar 1:0. Otrajā cīņā [[Stambula|Stambulā]] Latvija spēja atspēlēties no 0:2 un panāca vajadzīgo rezultātu, spēlei noslēdzoties 2:2. Divu spēļu summā Latvijas izlase bija pieveikusi Turciju ar 3:2, tādējādi pirmoreiz savā vēsturē iekļūstot [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Izlases līderi šajā ciklā bija uzbrucējs [[Māris Verpakovskis]], vidējās līnijas spēlētāji komandas kapteinis [[Vitālijs Astafjevs]], [[Juris Laizāns]], [[Andrejs Rubins]], aizsargi [[Mihails Zemļinskis]] un [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]], kā arī vārtsargs [[Aleksandrs Koliņko]].

[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[Portugāle|Portugālē]] Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar spēcīgajām [[Čehijas futbola izlase|Čehijas]], [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] izlasēm. Pirmajā spēlē Latvija piekāpās [[Čehijas futbola izlase|Čehijas]] izlasei ar 1:2, taču otrajā spēlē izcīnīja vēsturisku bezvārtu neizšķirtu pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]]. Grupas trešajā un pēdējā spēlē Latvija zaudēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandei]] ar 0:3.

=== Starkova atlaišana un atgriešanās ===
[[Attēls:Russia - Latvia.jpg‎|thumb|Latvijas izlase spēlē pret Krieviju (0:1) [[&quot;Lokomotiv&quot; stadions|&quot;Lokomotiv&quot; stadionā]], [[Maskava|Maskavā]], 2006. gadā]]
[[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] vadībā Latvija iesāka arī 2006. gada [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] atlases turnīru, taču jau pirmajā spēlē pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] Starkovs tika diskvalificēts uz 6 spēlēm. Turpinājumā Latvijas izlasi no rezervistu soliņa vadīja Starkova palīgs [[Jurijs Andrejevs]], bet Starkovs vēl palika galvenā trenera amatā nākamās 4 spēles.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = FIFA uz sešām spēlēm diskvalificē Starkovu | url = http://www.tvnet.lv/sports/printArticle.php?id=15298# | publisher = TVNET | date = {{dat|2004|10|5|SK}} | accessdate = 15.05.2009}}&lt;/ref&gt; Novembrī Starkovs pameta izlasi, pārceļoties uz [[Krievija]]s [[FK Spartak Maskava|Maskavas &quot;Spartak&quot;]] komandu. Par izlases galveno treneri tika iecelts Andrejevs, kura vadībā arī izlase bez īpašiem panākumiem pabeidza šo kvalifikācijas ciklu. Ar 15 punktiem 12 spēlēs, Latvija pabeidza turnīru 5. vietā savā apakšgrupā, pieveicot vienīgi [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], kā arī spēlējot neizšķirti ar [[Krievijas futbola izlase|Krievijas]], [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas]] un [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]] izlasēm. Šajā kvalifikācijas ciklā Latvijas izlase piedzīvoja pirmo zaudējumu [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijai]] kopš 1940. gada ar 1:2.

2006. gadā Latvijas izlase sāka dalību kvalifikācijas turnīrā uz [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātu]]. Tajā Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[Islandes futbola izlase|Islandi]], [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. Kvalifikācijas turnīru Latvija iesāka ar zaudējumu zviedriem savā laukumā ar 0:1, tālāk sekoja pārliecinoša uzvara pār Islandi 4:0, kā arī zaudējums ziemeļīriem ar 0:1. 2007. gada martā, pēc zaudējuma Lihtenšteinai, no galvenā trenera amata atkāpās Jurijs Andrejevs. Aprīļa sākumā par izlases galveno treneri pēc divarpus gadu pārtraukuma atkal kļuva Aleksandrs Starkovs. Viņa vadībā pa divām reizēm tika zaudēts Spānijai un Dānijai, kā arī vienreiz Zviedrijai, taču tika uzvarētas Lihtenšteinas, Islandes un Ziemeļīrijas izlases. Latvijas izlase šo atlases ciklu noslēdza 5. vietā savā grupā.

2008. gada rudenī Latvijas izlase sāka dalību [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā, kurā tika ielozēta vienā grupā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovas]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgas]] izlasēm.
Pirmajā spēlē ar 2:1 Kišiņevā tika pieveikta Moldovas izlase. Tālāk divi zaudējumi grupas favorītēm: mājās Grieķijai ar 0:2 un izbraukumā Šveicei 1:2. Vārtus pēc standartsituācijas ar galvu guva Deniss Ivanovs. Pēdējā rudens spēlē Rīgā Latvija cīnījās neizšķirti ar Izraēlu 1:1. Pavasara spēlēs Latvijas izlase divreiz pieveica Luksemburgu. Ar 4:0 izbraukumā un 2:0 mājās. Pirmajā rudens izšķirošajā spēlē Latvijas izlase ar 1:0 Televivā uzvarēja Izraēlu paverot sev labas izredzes pacīnīties par pirmajām vietām. 9. septembrī Latvija cīnijās neizšķirti Skonto stadionā ar Šveici (2:2). Tā kā paralēlajā mačā Grieķija neuzvarēja Kišiņevā Moldovu (1:1). Latvija saglabāja labas izredzes cīņā par otro vietu. Situācija grupā bija: 
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Vieta
!Komanda
!Punkti
|-
|1.
|{{Fb|Šveice}}
|17
|-
|2.
|{{Fb|Grieķija}}
|14
|-
|3.
|{{Fb|Latvija}}
|14
|-
|4.
|{{Fb|Izraēla}}
|12
|-
|5.
|{{Fb|Luksemburga}}
|5
|-
|6.
|{{Fb|Moldova}}
|3
|}
Priekšpēdējā un arī izšķirošajā spēlē Latvija Atēnu olimpiskajā stadionā zaudēja mājiniekiem Grieķiem ar 2:5. Pēc pirmā puslaika Latviju vadībā bija izvirzījis Māris Verpakovskis (2:1), bet otrajā puslaikā jau pēc divām nospēlētām minūtēm tiesnesis strīdīgā epizodē piešķira &quot;pendeli&quot; uz Latvijas vārtiem un to realizēja Gekass. Tas izrādījās arī lūzuma punkts un Gekass pamanījās raidīt bumbu Latvijas vārtos vēl divas reizes, gūstot 4 vārtus šajā spēlē. Vienu reizi 72. minūtē arī izcēlās Samarass un beigās 2:5. Pēdējā spēlē mājās Latvija ar 3:2 uzvarēja Moldovu. Cikla beigās Latvija ieguva trešo vietu un palika uzreiz aiz svītras.

Laika posmā no 2010. gada septembra līdz 2011. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās
[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta]] [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija|kvalifikācijas turnīrā]]. Finālturnīrs norisināsies 2012. gada jūnijā un jūlijā [[Polija|Polijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]. Latvijas izlase tika ielozēta kvalifikācijas turnīra [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — F grupa|F grupā]] kopā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlu]], [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un [[Maltas futbola izlase|Maltu]].Turnīru Latvijas izlase uzsāka ar spēli pret Horvātiju savā laukumā 2010. gada 3. septembrī, piedzīvojot zaudējumu ar 0:3, bet četras dienas vēlāk izbraukumā Latvija spēja pieveikt Maltu ar 2:0. Oktobrī Latvija Grieķijā zaudēja laukuma saimniekiem ar 0:1, bet Rīgā kompensācijas laikā, pateicoties [[Aleksandrs Cauņa|Aleksandra Cauņas]] rezultatīvajam sitienam, spēja panākt neizšķirtu 1:1 pret Gruziju. 2010. gadu Latvijas izlase noslēdza 5. vietā grupā. 2011. gadu Latvijas izlase sāka ar diviem zaudējumiem Izraēlai, gan izbraukumā, gan savā laukumā piekāpjoties ar rezultātu 1:2. 2. septembrī Latvija izcīnīja savu otro uzvaru kvalifikācijas turnīrā, ar 1:0 [[Tbilisi]] tika uzvarēta Gruzijas izlase, savukārt četras dienas vēlāk Rīgā Latvijas un Grieķijas izlašu spēlē tika fiksēts neizšķirts 1:1. 7. oktobrī Latvija ar 2:0 uzveica Maltu, bet pēc četrām dienām zaudēja Horvātijai. Latvija grupu beidza 4. vietā starp Izraēlas un Gruzijas izlasēm, tādējādi nekvalificējoties finālturnīram.

No 2012. gada septembra līdz 2013. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā. Latvijas izlase tika ielozēta UEFA zonas kvalifikācijas turnīra G grupā kopā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]], [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinas]] izlasēm. Pirmajās trīs spēlēs Latvija zaudēja Grieķijai (1:2), Bosnijai un Hercegovinai (1:4) un Slovākijai (1:2), bet tad prata uzveikt Lihtenšteinu (2:0). 2013. gadu Latvija sāka ar neapmierinošu neizšķirtu pret Lihtenšteinu (1:1) un turpināja ar zaudējumu Bosnijai un Hercegovinai (0:5). Pēc šīs spēlēs [[Latvijas Futbola federācija]]s valdē tika veikts balsojums par galvenā trenera [[Aleksandrs Starkovs|Aleksnadra Starkova]] atlaišanu, bet valde nobalsoja &quot;pret&quot;.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |last1= Koscinkevičš|first1= Ilvars |title= Uz Bremzēm|journal= [[Sporta Avīze]]}}&lt;/ref&gt;

Tomēr vēlāk Starkovs uzrakstīja atlūgumu un par jauno Latvijas izlases treneri tika apstiprināts [[Marians Pahars]]. Līgums ar viņu tika noslēgts līdz [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas cikla beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/15072013-pahars_sakuma_tiksim_skaidriba_ar_trenera|title= Līgums ar Paharu noslēgts līdz 2018. gada Pasaules kausa izcīņai|accessdate=2013-07-16 |work= Jānis Rubulis|publisher= [[sportacentrs.com]]|date= {{dat|2013|7|15|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Izlase Pahara vadībā ===

Pirmā spēlē Paharam kā galvenajam trenerim bija pārbaudes spēle pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], kas noslēdzās ar rezultātu 1:1. Pirmo uzvaru kā treneris Pahars izcīnija {{dat|2013|09|06}}, 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē mājās pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] — 2:1. Pēc tam gan tika piedzīvoti divi zaudējumi izbraukumā — 1:0 pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un Lietuvu, bet pēdējā šī cikla spēle pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] noslēdzās neizšķirti 2:2. Tādējādi ciklu Latvija noslēdza 5. vietā grupā, apsteidzot vienīgi [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]] un par trim punktu piekāpjoties Lietuvai.

2014. gada [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausā]] Latvijas izlase pusfinālā [[11 metru soda sitienu sērija|11 metru soda sitienu sērijā]] pārspēja [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], bet finālā ar rezultātu 1:0 pārspēja [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], vienīgos vārtus gūstot [[Nauris Bulvītis|Naurim Bulvītim]] tādējādi 22. reizi iegūstot šo kausu.

[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s turnīrā, kas bija pirmais pilnais kvalifikācijas cikls Paharam kā galvenajam trenerim, Latvija tika ielozēta A grupā kopā ar [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]], [[Islandes futbola izlase|Islandi]], [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]], [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] un [[Turcijas futbola izlase|Turciju]]. Pirmajā cikla spēlē viesos tika nospēlēts neizšķirti 0:0 ar Kazahstānu. Turpinājumā mājās tika zaudēts Islandei ar 0:3 un nospēlēts  neizšķirti 1:1 ar Turciju, bet pēdējā 2014. gada izlases spēlē tika piedzīvots zaudējums pret Nīderlandi ar rezultātu 6:0. 2015. gads sākās ar 1:1 neizšķirtu pret Čehiju, kur Latvijas izlase vienīgos vārtus ielaida spēles 90. minūtē, bet turpinājās ar vēl vienu zaudējumu Nīderlandei, tikai šoreiz ar rezultātu 0:2. Nākamā spēle notika 3. septembrī, [[Konja|Konjā]] Turcijā, kad Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Turcijas izlasi, bet 6. septembrī Rīgā tika piedzīvots zaudējums Čehijas izlasei ar 1:2. 10. oktobrī [[Reikjavika|Reikjavikā]] Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 2:2 ar Islandes izlasi, bet 13. oktobrī  Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra pēdējā spēlē Rīgā ar 0:1 zaudēja Kazahstānas izlasei. Kvalifikācijas turnīra kopvērtējumā Latvija palika pēdējā, 6. vietā grupā.

2016. gada jūnijā Latvijas izlase 23. reizi izcīnīja [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausu]], uzvarot Lietuvas izlasi ar 2:1 un cīnoties neizšķirti ar Igauniju 0:0.

[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijas ciklu]] Latvijas izlase iesāka ar uzvaru 1:0 izbraukumā pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]]. Tai sekoja četri zaudējumi — pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]] (0:2),  [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] (0:2), [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (1:4) un  [[Šveices futbola izlase|Šveici]] (0:1). {{dat|2017|3|28||bez}} tika piedzīvots zaudējums 0:5 arī draudzības spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas izlasi]], pēc kā Pahars iesniedza atlūgumu un atkāpās no izlases galvenā trenera amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/marians-pahars-atkapjas-no-latvijas-izlases-galvena-trenera-amata |title=Marians Pahars atkāpjas no Latvijas izlases galvenā trenera amata |date={{dat|2017|3|29|N|bez}} |publisher=LFF.lv |accessdate={{dat|2017|3|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929004540/https://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/marians-pahars-atkapjas-no-latvijas-izlases-galvena-trenera-amata/ }}&lt;/ref&gt;

=== Starkova otrā atgriešanās un ārzemju treneri ===
2017. gada 19. aprīlī Starkovs trešo reizi tika apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri, nomainot Paharu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Brože|first1=Ulvis|title=Par Latvijas izlases galveno treneri atkal kļūst Starkovs|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/19042017-par_latvijas_izlases_galveno_treneri_atka|accessdate={{dat|2017|4|19||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|4|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņa vadībā izlase piedzīvoja vairākus zaudējumus, bet vienīgā uzvara tika gūta 10. oktobrī pēdējā Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]]. 2017. gada septembrī [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] izlase noslīdēja uz visu laiku zemāko vietu, ieņemot 148. pozīciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlase-fifa-ranga-noslid-jau-uz-rekordzemo-148.vietu-14180533 |title=Latvijas futbola izlase FIFA rangā noslīd jau uz rekordzemo 148.vietu |date={{dat|2017|9|14||bez}} |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}} |website=diena.lv}}&lt;/ref&gt; Pēc zaudējuma [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāra]] izlasei 2018. gada 25. martā, Starkovs tika atbrīvots no amata.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/03042018-starkovu_atlaiz_no_latvijas_izlases_galve|title=Starkovu atlaiž no Latvijas izlases galvenā trenera amata|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-03|date=2018-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 24. maijā galvenā trenera amatā tika apstiprināts somu speciālists [[Miksu Pātelainens]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/miksu-patelainens-pazino-23-kandidatu-sarakstu-valstsvienibas-spelem-junija |title=Miksu Pātelainens paziņo 23 kandidātu sarakstu valstsvienības spēlēm jūnijā |date={{dat|2018|5|24||bez}} |accessdate={{dat|2018|5|26||bez}} |publisher=[[LFF]] |archive-date={{dat|2019|09|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190919040901/https://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/miksu-patelainens-pazino-23-kandidatu-sarakstu-valstsvienibas-spelem-junija/ }}&lt;/ref&gt;

Pātelainena vadībā Latvijas izlase uzvarēja [[2018. gada Baltijas kauss futbolā|2018. gada Baltijas kausa]] izcīņā, bet vēlāk neveiksmīgi aizvadīja 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga]]s spēles, neizcīnot nevienu uzvaru. Savā D līgas grupā ar [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas]], [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānas]] un [[Andoras futbola izlase|Andoras]] izlasēm tika izcīnīti četri punkti un iegūta 3. vieta. Pātelainens amatu atstāja, un 2019. gada 1. martā par galveno treneri tika apstiprināts [[Slovēnija]]s speciālists [[Slaviša Stojanovičs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlasi-turpmak-vadis-serbu-specialists-stojanovics.a306191/|title=Latvijas futbola izlasi turpmāk vadīs serbu speciālists Stojanovičs|website=www.lsm.lv|access-date={{dat|2020|10|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Stojanoviča vadībā izlase piedzīvoja deviņus zaudējumus pēc kārtas [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] turnīrā. Tikai pēdējā atlases cikla spēlē tika uzvarēta [[Austrijas futbola izlase|Austrija]]. Latvijas izlase ieņēma pēdējo vietu sešu komandu grupā. 2020. gada janvārī sadarbība ar Stojanoviču tika pārtraukta. 
=== Daiņa Kazakeviča vadības laiks ===
Latvijas futbola sabiedrībā arvien biežāk sāka izskanēt paziņojumi, ka Latvijas izlasi jāvada vietējam speciālistam, kurš labi pārzina Latvijas futbola sistēmu un nianses. Situāciju sarežģīja arī LFF politiskā situācija, kad LFF uz brīdi bija bez prezidenta un tobrīd bija lielas šaubas, ka regulārā treneru mainīšana dotu kādu ilgtermiņa risinājumu, jo četru gadu laikā tika nomainīti četri treneri. Taču, jau pēc Stojanoviča atlaišanas, par izlases galveno treneri uz 3 gadiem kļuva [[Dainis Kazakevičs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12413/dainis-kazakevics-apstiprinats-par-latvijas-izlases-galveno-treneri/ |title=Dainis Kazakevičs apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri |date={{dat|2020|01|20||bez}}|website=lff.lv |publisher=[[Latvijas Futbola federācija|LFF]] |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s turnīrā Latvija spēlēja vienā grupā ar [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]], [[Maltas futbola izlase|Maltu]] un Andoru. Pirmajās piecās spēlēs uzvaras neizdevās izcīnīt, četras reizes spēlējot neizšķirti un zaudējot Maltai. Tikai turnīra pēdējā spēlē uzvarēja izbraukumā Andoru ar 5:0. Nāciju līgas turnīru izlase noslēdza trešajā vietā grupā. Pēc šīs katastrofālās neveiksmes LFF tomēr uzticējās trenera ilgtermiņa vīzijai, kas rezultējās ar astoņu nezaudēto spēļu sēriju (ieskaitot pārbaudes spēles), kā arī beidzot tika sagaidīta uzvara [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]], uzvarot D grupas kopvērtējumā [[Andoras futbola izlase|Andoru]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. Sērija varēja turpināties vēl garāka, taču priekšpēdējā spēlē Rīgā pilnā stadionā tika piedzīvots zaudējums Moldovai, kas sašķobīja pozitīvo vektoru, un uz pēdējo un arī izšķirošo spēli Andorā bija jādodas ar satraukumu. Satraukums piepildījās, jo smagā un nepārliecinošā spēlē Latvijas futbola izlase nospēlēja neizšķirti. [[Vladislavs Gutkovskis]] izvirzīja Latviju vadībā spēles 50. minūtē, taču divas minūtes pirms spēles pamatlaika beigām, rupji kļūdoties vārtsargam [[Pāvels Šteinbors|Pāvelam Šteinboram]], Andora izlīdzināja rezultātu. Tikai pateicoties labākai vārtu attiecībai pār Moldovu, Latvijas futbola izlase saglabāja pirmo vietu grupā, tādējādi izcīnot ceļazīmi uz C grupu. Neveiksmīgā sezonas izskaņa liedza arī izlasei iespēju cīnīties par Eiropas čempionāta &quot;play-off&quot; ceļazīmi 2024. gada pavasarī. Kopš 2020. gada sākuma, kad Dainis Kazakevičs sāka vadīt izlasi, trenera nonākšana amatā un darbība izsauca asu kritiku. Skepse pilnībā nepazuda arī 2022. gada piecu uzvaru sērijas laikā, taču 2023. gada sauklis &quot;DainisOut&quot; pārspēja visu iepriekšējo kritiku — 2023. gadā desmit spēlēs bija ciesti deviņi zaudējumi, turklāt kopš septembra sākuma sešos mačos gūti tikai divi vārti (uzvarā pār Armēniju, kurā fanu sektors demonstratīvi atstāja tribīnes 1. puslaikā, pieprasot trenera atkāpšanos). Arī vēlāk spiediens no sabiedrības nemazinājās, un līgumu pārtrauca.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17266/kazakevics-neturpinas-nacionalas-izlases-galvena-trenera-darbu/ |title=Kazakevičs neturpinās nacionālās izlases galvenā trenera darbu |date={{dat|2023|12|7||bez}} |accessdate={{dat|2023|12|8||bez}} |publisher=[[LFF]]}}&lt;/ref&gt;

=== Paolo Nikolato vadībā ===
{{nepilnīga sadaļa}}
[[File:Latvia-Gibraltar football 2026-03-31.webm|thumb|Spēle starp Latvijas un Gibraltāra izlasi Skonto stadionā, Rīgā, 2026. gada 31. martā]]

== Pasaules čempionātos ==
{{LV futbola izlase PČ}}

== Eiropas čempionātos ==
{{LV futbola izlase EČ}}

== Spēlētāju rekordi ==
{{Pamatraksts|Latvijas futbola izlases spēlētāju saraksts}}
=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|-
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti (Spēles)
|-
|align=left| [[Māris Verpakovskis]]
|1999—2014
|29 (104)
|-
|align=left| [[Ēriks Pētersons]]
|1929—1939
|21 (63)
|-
|align=left| [[Vitālijs Astafjevs]]
|1992—2010
|16 (167)
|-
|align=left| [[Marians Pahars]]
|1996—2007
|15 (75)
|-
|align=left| [[Juris Laizāns]]
|1998—2013
|15 (113)
|-
|align=left| [[Alberts Šeibelis]]
|1925—1939
|14 (54)
|-
|align=left| [[Iļja Vestermans]]
|1935—1938
|13 (23)
|-
|align=left| [[Aleksandrs Cauņa]]
|2007—2015
|12 (45)
|-
|align=left| [[Valērijs Šabala]]
|2013—
|12 (52)
|-
|align=left| [[Mihails Zemļinskis]]
|1992—2005
|12 (105)
|}

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|-
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|align=left| [[Vitālijs Astafjevs]]
|1992—2010
|167
|-
|align=left| [[Andrejs Rubins]]
|1998—2010
|117
|-
|align=left| [[Juris Laizāns]]
|1998—2014
|113
|-
|align=left| [[Imants Bleidelis]]
|1995—2007
|106
|-
|align=left| [[Mihails Zemļinskis]]
|1992—2005
|105
|-
|align=left| [[Māris Verpakovskis]]
|1999—2014
|104
|-
|align=left| [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]]
|1995—2011
|100
|-
|align=left| [[Andris Vaņins]]
|2000—2019
|100
|-
|align=left| [[Aleksandrs Koliņko]]
|1997—2015
|94
|-
|align=left| [[Kaspars Gorkšs]]
|2005—2017
|89
|}

== Izlases galvenie treneri ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Treneris
!Karjera izlasē
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Juris Rēdlihs-Raiskums|Juris Rēdlihs]]
|align=center|1922—1924
|-
|{{flaga|Austrija}} [[Villijs Malošeks]]
|align=center|1924
|-
|{{flaga|Anglija}} [[Valters Vilsons]]
|align=center|1925
|-
|{{flaga|Ungārija}} [[Ferencs Molnārs]]
|align=center|1926
|-
|{{flaga|Austrija}} [[Kārlis Kurcs]]
|align=center|1927
|-
|''nav zināms''
|align=center|1928
|-
|{{flaga|Austrija}} [[Villijs Malošeks]]
|align=center|1929
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Juris Rēdlihs-Raiskums|Juris Rēdlihs]]
|align=center|1930—1931
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Jānis Lapiņš]]
|align=center|1932
|-
|''nav zināms''
|align=center|1933—1934
|-
|{{flaga|Ungārija}} [[Ferencs Vogenhūbers]]
|align=center|1935
|-
|{{flaga|Austrija}} [[Rūdolfs Štancels]]
|align=center|1936—1939
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Upenieks]]
|align=center|1940
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Jānis Gilis]]
|align=center|1992—1997
|-
|{{flaga|Gruzija|1990}} [[Revazs Dzodzuašvili]]
|align=center|1998—1999
|-
|{{flaga|Anglija}} [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]]
|align=center|1999—2001
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]]
|align=center|2001—2004
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Jurijs Andrejevs]]
|align=center|2004—2007
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]]
|align=center|2007—2013
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Marians Pahars]]
|align=center|2013—2017
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]]
|align=center|2017—2018
|-
|{{flaga|Somija}} [[Miksu Pātelainens]]
|align=center|2018
|-
|{{flaga|SLO}} [[Slaviša Stojanovičs]]
|align=center|2019—2020
|-
|{{flaga|LVA}} [[Dainis Kazakevičs]] &lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/stojanovics-par-atlaisanu-uzzinajis-ar-iszinu-kompensacija-sanems-170-000-eiro.d?id=51810935    Stojanoviču atlaiž ar īsziņu, vietā ieceļ Daini Kazakeviču]&lt;/ref&gt;
|align=center|2020—2023
|-
|{{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]] &lt;ref name=&quot;sportacentrs.com&quot; /&gt;
|align=center|2024—pašlaik
|}

== Komandas sastāvs ==
=== Pēdējais sastāvs ===
Uz izlases spēlēm 2026. gada martā ([[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] pārspēlēm par vietas saglabāšanu C līgā pret [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]] 26. un 31. martā) tika izsaukti šādi spēlētāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18838/latvijas-izlases-sastavs-marta-spelem-ar-gibraltaru/ |title=Latvijas izlases sastāvs marta spēlēm ar Gibraltāru |website=LFF.lv |date={{dat|2026|3|19|N|bez}}|access-date={{dat|2026|3|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2025|11|16|G|bez}} spēles pret [[Serbijas futbola izlase|Serbijas izlasi]].

{{nat fs g start|background=maroon|color=white}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rihards Matrevics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|3|18|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Prāgas &quot;Dukla&quot;|Dukla Praha]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Krišjānis Zviedris]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|1|25|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Frenks Dāvids Orols]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|6|28|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Savaļnieks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|2|4|df=yes}}|caps=72|goals=2|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Andrejs Cigaņiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|4|12|df=yes}}|caps=68|goals=4|club=[[FC Luzern]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raivis Andris Jurkovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|12|9|df=y}}|caps=58|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antonijs Černomordijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|9|26|df=y}}|caps=45|goals=2|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vitālijs Jagodinskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|2|28|df=yes}}|caps=39|goals=0|club=[[Visakha FC]]|clubnat=CAM}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Daniels Balodis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|6|10|df=yes}}|caps=24|goals=1|club=[[Prešovas &quot;Tatran&quot;|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Meļņiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|9|7|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Veips]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|2|22|df=yes}}|caps=4|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Birka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|4|25|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niks Sliede]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|3|8|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Denniss Cirkins]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6|df=yes}}|caps=0|goals=0|club=[[Sunderland AFC]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|2|16|df=y}}|caps=72|goals=12|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aleksejs Saveļjevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|30|df=y}}|caps=35|goals=1|club=[[FK Asia Talas]]|clubnat=KGZ}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eduards Emsis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|23|df=y}}|caps=33|goals=2|club=[[SJ Super Nova]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dmitrijs Zelenkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|15|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Renārs Varslavāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|8|23|df=y}}|caps=20|goals=1|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Vapne]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|8|31|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Sogndal Fotball|Sogndal]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bruno Melnis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|1|21|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristers Penkevics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|1|28|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Zlīnas &quot;Trinity&quot;|FC Zlín]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristaps Grabovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|6|14|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Boldklubben af 1893|B93]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vladislavs Gutkovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|2|df=y}}|caps=59|goals=13|club=[[Gdiņas &quot;Arka&quot;|Arka Gdynia]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Roberts Uldriķis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|3|df=y}}|caps=55|goals=8|club=[[Bīlefeldes &quot;Arminia&quot;|Arminia Bielefeld]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Regža]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|20|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[FC Hradec Králové]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dario Šits]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|2|4|df=y}}|caps=8|goals=2|club=[[Atlético Madrileño]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs end|background=maroon}}

=== Nesen izsauktie ===
Šie spēlētāji tika izsaukti uz izlasi pēdējo 12 mēnešu laikā:
{{nat fs g start|background=maroon|color=white}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Roberts Ozols (futbolists)|Roberts Ozols]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|9|10|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[KF Bylis]]|clubnat=ALB}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alvis Jaunzems]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|6|16|df=y}}|caps=46|goals=0|club=[[Gdaņskas &quot;Lechia&quot;|Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kristers Tobers]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|12|13|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Aberdeen FC]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims Toņiševs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|12|df=yes}}|caps=8|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Oskars Vientiess]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|10|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[MFK Chrudim]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eduards Dašķevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|7|12|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gļebs Žaleiko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|6|27|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FS Jelgava]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danila Patijčuks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|3|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Raimonds Krollis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|10|28|df=y}}|caps=40|goals=4|club=[[Liberecas &quot;Slovan&quot;|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ingars Pūlis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|1|24|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs end|background=maroon}}

=== Oficiālās personas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Persona
!Amats
|-
|{{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]]
|galvenais treneris
|-
|{{flaga|ITA}} [[Masimo Paganins]]
|trenera asistents
|-
|{{flaga|LVA}} [[Aleksandrs Cauņa]]
|trenera asistents
|-
|{{flaga|LVA}} [[Andris Vaņins]]
|vārtsargu treneris
|-
|{{flaga|ITA}} [[Vinčenco Pinkolini]]
|fiziskās sagatavotības treneris
|-
|{{flaga|LVA}} [[Māris Smirnovs]]
|fiziskās sagatavotības treneris
|-
|Leonardo Karleti
|video analītiķis
|-
|Iļja Ščaņicins
|video analītiķis
|-
|[[Roberts Mežeckis]]
|ģenerālmenedžeris
|-
|Boriss Novikovs
|ārsts
|-
|Artūrs Ivuškāns
|fizioterapeits
|-
|Jurijs Ksenzovs
|fizioterapeits
|-
|Dmitrijs Jefremenkovs
|fizioterapeits
|-
|Jānis Zeltiņš
|ekipējuma menedžeris
|-
|Iļja Poļakovs
|preses sekretārs
|}

== Spēles ==
{{Pamatraksts|Latvijas futbola izlases spēles}}

Latvijas futbola izlase savā pastāvēšanas vēsturē ir aizvadījusi 311 spēles, kurās ir gūtas 100 uzvaras, 66 reizes spēlēts neizšķirti un piedzīvoti 145 zaudējumi. Visvairāk reizes (50) Latvijas izlase ir spēlējusi pret [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasi]]. &lt;small&gt;(dati uz 25.10.2011.)&lt;/small&gt;

=== Iepriekšējās un nākamās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot;  text-align: center;&quot; style=&quot;font-size: 90%&quot;  width=100%
|-
!width=13%|Datums
!width=22%|Turnīrs
!width=13%|Vieta
!width=13%|Pretinieks
!width=7%|Rezultāts
!width=25%|Latvijas vārtu guvēji
|-
|{{dat|2021|03|24||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Melnkalne}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2021|03|27||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Nīderlande}} [[Amsterdama]]
|{{Fb|Nīderlande}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2021|03|30||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Turcija}} [[Stambula]]
|{{Fb|Turcija}}
|align=&quot;center&quot;|3:3
|[[Roberts Savaļnieks]], [[Roberts Uldriķis]], [[Dāvis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2021|06|04||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Lietuva}}
|align=&quot;center&quot;|3:1
|''pretinieki savos vārtos'', [[Eduards Emsis]], [[Roberts Uldriķis]]
|-
|{{dat|2021|06|07||bez}}
|[[draudzības spēle]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Diseldorfa]]
|{{Fb|Vācija}}
|align=&quot;center&quot;|1:7
|[[Aleksejs Saveļjevs]]
|-
|{{dat|2021|06|10||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{Flaga|Igaunija}} [[Tallina]]
|{{Fb|Igaunija}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|[[Dāvis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2021|09|01||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Gibraltārs}}
|align=&quot;center&quot;|3:1
|[[Vladislavs Gutkovskis]] (2), [[Andrejs Cigaņiks]]
|-
|{{dat|2021|09|04||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Norvēģija}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2021|09|07||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Melnkalne}} [[Podgorica]]
|{{Fb|Melnkalne}}
|align=&quot;center&quot;|0:0
|
|-
|{{dat|2021|10|08||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Nīderlande}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2021|10|11||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Turcija}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|''pretinieki savos vārtos''
|-
|{{dat|2021|11|13||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Oslo]]
|{{Fb|Norvēģija}}
|align=&quot;center&quot;|0:0
|
|-
|{{dat|2021|11|16||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]]
|{{Fb|Gibraltārs}}
|align=&quot;center&quot;|3:1
|[[Vladislavs Gutkovskis]], [[Roberts Uldriķis]], [[Raimonds Krollis]]
|-
|{{dat|2022|03|25||bez}}
|[[draudzības spēle]]
|{{Flaga|Malta}} [[Takali]]
|{{Fb|Kuveita}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Roberts Savaļnieks]]
|-
|{{dat|2022|03|29||bez}}
|[[draudzības spēle]]
|{{Flaga|Malta}} [[Takali]]
|{{Fb|Azerbaidžāna}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Vladislavs Gutkovskis]]
|-
|{{dat|2022|6|3||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Andora}}
|align=&quot;center&quot;|3:0
|[[Roberts Uldriķis]] (2), [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2022|6|6||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Lihtenšteina}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Artūrs Zjuzins]]
|-
|{{dat|2022|6|10||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Moldova}} [[Kišiņeva]]
|{{fb|Moldova}}
|align=&quot;center&quot;|4:2
|[[Vladislavs Gutkovskis]] (2); [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] (2)
|-
|{{dat|2022|6|14||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Lihtenšteina}} [[Vaduca]]
|{{fb|Lihtenšteina}}
|align=&quot;center&quot;|2:0
|[[Vladislavs Gutkovskis]] (2)
|-
|{{dat|2022|9|22||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Moldova}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2022|9|25||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Andora}} [[Andora la Velja]]
|{{fb|Andora}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Vladislavs Gutkovskis]]
|-
|{{dat|2022|11|16||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Igaunija}}
|align=&quot;center&quot;|1:1 {{small|(11m: 6:4)}}
|[[Raimonds Krollis]]
|-
|{{dat|2022|11|19||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Islande}}
|align=&quot;center&quot;|1:1 {{small|(11m: 7:8)}}
|[[Andrejs Cigaņiks]]
|-
|{{dat|2023|3|22||bez}}
|draudzības spēle
|{{flaga|Īrija}} [[Dublina]]
|{{fb|Īrija}}
|align=&quot;center&quot;|2:3
|[[Roberts Uldriķis]], [[Artūrs Zjuzins]]
|-
|{{dat|2023|3|28||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Velsa}} [[Kārdifa]]
|{{fb|Velsa}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2023|6|16||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Turcija}}
|align=&quot;center&quot;|2:3
|[[Eduards Emsis]], [[Kristers Tobers]]
|-
|{{dat|2023|6|19||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]]
|{{fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|''pretinieki savos vārtos''
|-
|{{dat|2023|9|8||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Horvātija}} [[Rijeka]]
|{{fb|Horvātija}}
|align=&quot;center&quot;|0:5
|
|-
|{{dat|2023|9|11||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Velsa}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2023|10|12||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|2:0
|[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]], [[Daniels Balodis]]
|-
|{{dat|2023|10|15||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Turcija}} [[Konja]]
|{{fb|Turcija}}
|align=&quot;center&quot;|0:4
|
|-
|{{dat|2023|11|18||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Horvātija}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|
|-
|{{dat|2023|11|21||bez}}
|draudzības spēle
|{{flaga|Polija}} [[Varšava]]
|{{fb|Polija}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2024|3|21||bez}}
|draudzības spēle
|{{flaga|Kipra}} [[Larnaka]]
|{{fb|Kipra}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Andrejs Cigaņiks]]
|-
|{{dat|2024|3|26||bez}}
|draudzības spēle
|{{flaga|Kipra}} [[Larnaka]]
|{{fb|Lihtenšteina}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Raimonds Krollis]]
|-
|{{dat|2024|6|8||bez}}
|Baltijas kauss
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Lietuva}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2024|6|11||bez}}
|Baltijas kauss
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Fēru Salas}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Andrejs Cigaņiks]]
|-
|{{dat|2024|9|7||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]]
|{{fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|1:4
|''pretinieki savos vārtos''
|-
|{{dat|2024|9|10||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Fēru Salas}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Renārs Varslavāns]]
|-
|{{dat|2024|10|10||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Ziemeļmaķedonija}}
|align=&quot;center&quot;|0:3
|
|-
|{{dat|2024|10|13||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Fēru Salas}} [[Touršhavna]]
|{{fb|Fēru Salas}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Dario Šits]]
|-
|{{dat|2024|11|14||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Skopje]]
|{{fb|Ziemeļmaķedonija}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2024|11|17||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|[[Roberts Uldriķis]]
|-
|{{dat|2025|3|21||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Andora}} [[Andora la Velja]]
|{{Fb|Andora}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Dario Šits]]
|-
|{{dat|2025|3|24||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Londona]]
|{{Fb|Anglija}}
|align=&quot;center&quot;|0:3
|
|-
|{{dat|2025|6|7||bez}}
|draudzības spēle
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Azerbaidžāna}}
|align=&quot;center&quot;|0:0
|
|-
|{{dat|2025|6|10||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Albānija}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Antonijs Černomordijs]]
|-
|{{dat|2025|9|6||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Serbija}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2025|9|9||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Albānija}}
|{{Fb|Albānija}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2025|10|11||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Andora}}
|align=&quot;center&quot;|2:2
|[[Dmitrijs Zelenkovs]], [[Vladislavs Gutkovskis]]
|-
|{{dat|2025|10|14||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Anglija}}
|align=&quot;center&quot;|0:5
|
|-
|{{dat|2025|11|13||bez}}
|draudzības spēle
|{{Flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Skopje]]
|{{Fb|Ziemeļmaķedonija}}
|align=&quot;center&quot;|0:0
|
|-
|{{dat|2025|11|16||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Serbija}} [[Leskovaca]]
|{{Fb|Serbija}}
|align=&quot;center&quot;|
|
|-
|{{dat|2026|3|26||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] (pārspēles)
|{{Flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]]
|{{Fb|Gibraltārs}}
|align=&quot;center&quot;|
|
|-
|{{dat|2026|3|31||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] (pārspēles)
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Gibraltārs}}
|align=&quot;center&quot;|
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{portāls2|Futbols}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.lff.lv Oficiālā Latvijas Futbola federācijas mājaslapa]

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Kristers Serģis]] un [[Artis Rasmanis]] | virsraksts = &quot;[[Sporta Avīze]]s&quot; gada aptaujas uzvarētājs | periods = 2003 | pēc = [[Viktors Ščerbatihs]]}}
{{kastes beigas}}
{{LV futbola izlase}}
{{UEFA izlases}}
{{Futbols Latvijā}}
{{Latvijas nacionālās sporta izlases}}

[[Kategorija:Latvijas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Futbols Latvijā| Izlase]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]</text>
      <sha1>rixui00zriko8xt4im5wv1kksw1sb2b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4495342</id>
      <parentid>4495174</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T02:10:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4495342</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="529501" sha1="fusmrhsvbbiw71s0dg36bugw6brix10" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]–[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] &quot;[[Nāves žokļos]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde.svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene|zeltvēdera mūķenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>fusmrhsvbbiw71s0dg36bugw6brix10</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495396</id>
      <parentid>4495342</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:59:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3</comment>
      <origin>4495396</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="530495" sha1="847qyl3kzoosh08c5ojs637hx08em5w" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]–[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] &quot;[[Nāves žokļos]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde.svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene|zeltvēdera mūķenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>847qyl3kzoosh08c5ojs637hx08em5w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Haiti futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15954</id>
    <revision>
      <id>4495215</id>
      <parentid>4487743</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:01:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4495215</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6694" sha1="cei5x33rlcic4kibl9qarezovj0gojd" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name                  = Haiti
| Nickname              = ''Les Grenadiers''&lt;br /&gt;(Grenadieri)
| Badge                 = Federation Haitienne de Football.png
| Badge_size            = 
| Association           = Haiti Futbola federācija
| Confederation         = [[CONCACAF]] (Ziemeļamerika)
| Coach                 = ''vakants amats''
| Captain               = [[Džonijs Plasids]]
| Most caps             = Pjērs Rišārs Brunī (95)
| Top scorer            = [[Dikēns Nazons]] (44)
| Home Stadium          = [[Silvio Katora stadions]]
| FIFA Trigramme        = HAI
&lt;!--Tērpu veidnes--&gt;
| pattern_la1           = _hai26H
| pattern_b1            = _hai26H
| pattern_ra1           = _hai26H
| pattern_sh1           = 
| pattern_so1           = 
| leftarm1              = 0000FF
| body1                 = 0000FF
| rightarm1             = 0000FF
| shorts1               = 0000FF
| socks1                = 0000FF
| pattern_la2           = _hai26A
| pattern_b2            = _hai26A
| pattern_ra2           = _hai26A
| pattern_sh2           =
| pattern_so2           = 
| leftarm2              = FFFFFF
| body2                 = FFFFFF
| rightarm2             = FFFFFF
| shorts2               = FFFFFF
| socks2                = FFFFFF
| pattern_la3           = _hai26T
| pattern_b3            = _hai26T
| pattern_ra3           = _hai26T
| pattern_sh3           = 
| pattern_so3           = 
| leftarm3              = FF0000
| body3                 = FF0000
| rightarm3             = FF0000
| shorts3               = FF0000
| socks3                = FF0000
| FIFA Rank     = {{Nft rank|83.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}}
| FIFA max      = 38.
| FIFA max date = 2013. gada janvāris
| FIFA min      = 155.
| FIFA min date = 1996. gada aprīlis
&lt;!--Tērpu beigas--&gt;
| First game            = {{fb|HAI}} 1:2 [[Jamaikas futbola izlase|Jamaika]] [[Attēls:Flag of Jamaica (1906–1957).svg|23px]]&lt;br&gt;([[Portoprensa]], [[Haiti]]; {{dat|1925|3|22|N|bez}})
| Largest win           = {{fb|HAI}} 13:0 {{fb-rt|Sintmārtena}}&lt;br&gt;([[Portoprensa]], [[Haiti]]; {{dat|2018|9|10|N|bez}})
| Largest loss          = {{fb|MEX}} 8:0 {{fb-rt|HAI}}&lt;br&gt;([[Mehiko]], [[Meksika]]; {{dat|1953|7|19|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|BRA}} 9:1 {{fb-rt|HAI}}&lt;br&gt;([[Čikāga]], [[ASV]]; {{dat|1959|9|2|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|CRC}} 8:0 {{fb-rt|HAI}}&lt;br&gt;([[Sanhosē (Kostarika)|Sanhosē]], [[Kostarika]]; {{dat|1961|3|19|N|bez}})
| World cup apps     = 2
| World cup first    = 1974
| World cup best     = Grupu turnīrs ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]], [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])
| Regional name      = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]]
| Regional cup apps  = 17
| Regional cup first = 1965
| Regional cup best  = '''Čempioni''' (1973)
| 2ndRegional name      = ''[[Copa América]]''
| 2ndRegional cup apps  = 1
| 2ndRegional cup first = [[2016. gada Copa América|2016]]
| 2ndRegional cup best  = Grupu turnīrs ([[2016. gada Copa América|2016]])
}}

'''Haiti futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Haiti]] starptautiskās futbola sacensībās. Haiti futbola izlasi pārvalda Haiti Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1925. gadā, cīnoties pret [[Jamaikas futbola izlase|Jamaikas izlasi]]. Pirmo reizi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā Haiti izlase piedalījās [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]], kad zaudēja visās 3 spēlēs ar kopējo vārtu attiecību 0:12. Izlase kvalificējās Pasaules kausam arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]], bet arī zaudēja visās grupu turnīra spēlēs. [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kausa izcīņā]] tās lielākais sasniegums pusfināls [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019. gadā]]. 1973. gadā tā ir uzvarējusi CONCACAF čempionātā.

== Rezultāti nozīmīgākajos turnīros ==
=== Pasaules čempionātos ===
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās''
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Nekvalificējās''
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās''
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās''
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nekvalificējās''
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nepiedalījās''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās''
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — Grupu turnīrs
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]—[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās''
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]''
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Grupu turnīrs

=== CONCACAF čempionātā ===
* 1963 — ''Nekvalificējās''
* 1965 — 6. vieta
* 1967 — 5. vieta
* 1969 — ''Diskvalificēta''
* 1971 — 2. vieta
* 1973 — '''Čempioni'''
* 1977 — 2. vieta
* 1981 — 6. vieta
* 1985 — Grupu turnīrs
* 1989 — ''Nepiedalījās''

=== Zelta kausa izcīņā ===
* 1991 — ''Nekvalificējās''
* 1993 — ''Nepiedalījās''
* 1996 — ''Nepiedalījās''
* 1998 — ''Izstājās''
* 2000 — Grupu turnīrs
* 2002 — Ceturtdaļfināls
* 2003 — ''Nekvalificējās''
* 2005 — ''Nekvalificējās''
* 2007 — Grupu turnīrs
* 2009 — Ceturtdaļfināls
* 2011 — ''Nekvalificējās''
* 2013 — Grupu turnīrs
* 2015 — Ceturtdaļfināls
* 2017 — ''Nekvalificējās''
* [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]] — 3. vieta
* [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021]] — Grupu turnīrs
* [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]] — Grupu turnīrs
* [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025]] — Grupu turnīrs

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Haiti}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
* {{official website|http://www.fhfhaiti.com}}

{{CONCACAF izlases}}

[[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]]
[[Kategorija:Futbols Haiti|Izlase]]
[[Kategorija:Haiti futbola izlase]]</text>
      <sha1>cei5x33rlcic4kibl9qarezovj0gojd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uzņēmējdarbība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18203</id>
    <revision>
      <id>4495283</id>
      <parentid>4248498</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:33:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495283</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3544" sha1="ceqizoxqjbvpk7mpinpldcsbqsbe5kh" xml:space="preserve">'''Uzņēmējdarbība''' ir saimnieciska darbība — [[ražošana]] vai [[pakalpojums|pakalpojumu]] sniegšana, ko veic [[uzņēmējs]] ar noteiktu mērķi — parasti [[peļņa]]s gūšanu. [[Latvija]]s likumdošanas aktos uzņēmējdarbības vietā oficiāli tiek lietots termins — [[komercdarbība]], bet uzņēmēja vietā — [[komersants]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=5490 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2006|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060906125449/http://www.likumi.lv/doc.php?id=5490 |archivedate={{dat|2006|09|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; Uzņēmējdarbības veikšanai uzņēmēji veido [[uzņēmums|uzņēmumus]] kā organizatoriski saimnieciskas vienības.

Uzņēmējdarbība ir viena no galvenajām [[Eiropas Komisija]]s politikas jomām. Šīs politikas pamatā ir trīs galvenās prioritātes: uzņēmumu [[konkurētspēja]], [[enerģētika]] un [[apkārtējā vide]]. Komisijas mērķis ir panākt ciešāku integrētību starp šīm prioritātēm, vienlaicīgi nodrošinot uzņēmējdarbības regulēšanas stabilitāti un prognozējamību.&lt;ref&gt;[http://ec.europa.eu/enterprise/index_en.htm]&lt;/ref&gt;

Uzņēmējdarbība tiek regulēta ne tikai Latvijā un citās atsevišķās Eiropas Savienības valstīs, bet Eiropas Savienībā kopumā kā vienots process. To nosaka virkne likumu un citi nacionālie un starptautiskie normatīvie dokumenti, tai skaitā &quot;Eiropas komercsabiedrību likums&quot;.

== Uzņēmējdarbības vide ==
[[Uzņēmējdarbības vide|Uzņēmējdarbības vidi]] pamatā nosaka vairāki savstarpēji saistīti faktori:
* [[Makroekonomika|makroekonomiskā]] stabilitāte,
* [[birokrāti]]skais slogs uzņēmējdarbībai,
* īpaši — tiesību normu piemērošana un nodokļu administrēšana,
* finanšu institūciju stabilitāte,
* tiesiskums un likuma vara,
* [[korupcija]]s līmenis,
* personiskā un īpašuma drošība,
* infrastruktūras pieejamība un kvalitāte,
* valsts sektora efektivitāte, izveidojot regulējošo ietvaru, it īpaši konkurences jomā.

=== Uzņēmējdarbības vides iedalījums ===
Uzņēmējdarbības vidi iedala ārējā un iekšējā vidē.

Iekšējā vidē rodas problēmas, kuras spēj izmainīt tās stāvokli. Savukārt ārējai organizācijas videi ir raksturīga augsta dinamika un nepārtrauktas, bieži maz paredzamas [[Ekonomika|ekonomiskās]] un sociālās izmaiņas.&lt;ref&gt;Ukolovs, V., Mass, A. Vadības teorija. Rīga: Jumava, 2006. 246 lpp &lt;/ref&gt;

Organizācijas stāvokli ietekmē attiecības ar pasūtītājiem un klientiem, akciju vērtība fondu tirgū, tirgus cenu izmaiņas, procesi kreditēšanas jomā, produkcijas realizācijas apstākļu pasliktināšanās vai uzlabošanās. Vienā gadījumā tiek radīti labvēlīgi apstākļi, citos — papildu ierobežojumi un grūtības.

Uzņēmuma attīstība konkrētā periodā ir atkarīga no tā ārējās un iekšējas vides īpatnībām. Ja uzņēmumu uzskata par atvērtu sistēmu, kura saņem no ārējās vides resursus, enerģiju, personālu un patērētājus, tad, lai vērtētu savas nākotnes iespējas, ir jāņem vērā tās izmaiņas, kuras notiek un kuras var notikt nākotnē šajā ārējā vidē.&lt;ref&gt;Niedrīte, V. Uzņēmumu saimnieciskās darbības plānošana. Rīga: Latvijas Universitāte, 2000. 123 lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Uzņēmumu inkubators]]
* [[Biznesa izlūkošana]]
* [[Audits]]

{{ekonomika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Uzņēmējdarbība| ]]</text>
      <sha1>ceqizoxqjbvpk7mpinpldcsbqsbe5kh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kanbera</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20502</id>
    <revision>
      <id>4495236</id>
      <parentid>4489297</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T13:21:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Shkuru Afshar</username>
        <id>64590</id>
      </contributor>
      <comment>Replaced with a better picture</comment>
      <origin>4495236</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5774" sha1="lub8hgtxc475fkhmsyr5k0r37x0vzgh" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Kanbera
 | official_name            = Canberra
 | settlement_type          = galvaspilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{multiple image
 |total_width            = 280
 |border                 = infobox
 |perrow                 = 1/3/2/1
 |caption_align          = center
 |image1                 = Canberra panorama from Mount Ainslie.jpg
 |image2                 = National Carillon, Canberra ACT (2).jpg
 |image3                 = Australian War Memorial Canberra, ACT (2).jpg
 |image4                 = Torre Telstra, Canberra - panoramio (cropped).jpg
 |image5                 = Parliament House, National Library of Australia, Canberra, 2023 (2).jpg
 |image6                 = National Gallery from SW, Canberra Australia.jpg
 |image7                 = Old and new Parliament Houses; Canberra Australia.jpg
 }}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               =
 | image_seal               = 
 | image_shield             =Coat of Arms of the Australian Capital Territory.svg
 | pushpin_map              = Australia
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 35 | latm  = 18 | lats  = 29 | latNS  = S
 | longd = 149 | longm = 07 | longs = 28 | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = {{karogs|Austrālija}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Austrālijas galvaspilsētas teritorija]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1913|5|12}}
 | established_title2       = Galvaspilsēta kopš
 | established_date2        = {{dat|1927|5|9|Ģ}}
 | area_total_km2           = 814.2
 | elevation_m              = 
 | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;iedzīvotāji&quot;/&gt;
 | population_total         = 456692
 | population_as_of         = {{dat|2022|5|31|SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[AEST]]
 | utc_offset               = +10
 | timezone_DST             = [[AEDT]]
 | utc_offset_DST           = +11
 | website                  = {{URL|http://www.act.gov.au/}}
}}
'''Kanbera''' ({{val|en|Canberra}}, {{izrunā|ˈkænbᵊrə}}, [[ngunnavalu valoda|ngunnavalu]]: ''Kanbarra'') ir [[Austrālija]]s galvaspilsēta un valsts astotā lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Tā ir lielākā iekšzemes pilsēta. 2011. gadā Kanberas iedzīvotāju skaits pārsniedza {{nobr|358 000}}.&lt;ref name=&quot;iedzīvotāji&quot;/&gt; Kanbera atrodas [[Austrālijas galvaspilsētas teritorija]]s ziemeļos, 280 [[kilometrs|km]] uz dienvidrietumiem no [[Sidneja]]s un 650 km uz ziemeļaustrumiem no [[Melburna]]s. Tās atrašanās vietu izvēlējās [[1908]]. gadā kā kompromisu starp divu lielāko pilsētu — Sidnejas un Melburnas — atrašanās vietām. Par Kanberas projektēšanu tika izsludināts starptautisks konkurss, kurā uzvarēja arhitekti [[Volters Bērlijs Grifins]] un [[Merions Mahonijs Grifins]] (''Marion Mahony Griffin'') no [[Čikāga]]s. Pilsētas celtniecība sākās [[1913]]. gadā. Galvaspilsētas statuss tika piešķirts {{dat|1927|5|9}}.

Pilsētas struktūra ir balstīta uz dārza pilsētas principiem, tajā ir daudz [[parks|parku]] un apzaļumoto teritoriju. Kanberā atrodas [[Austrālijas Nacionālā bibliotēka]], kas dibināta 1960. gadā.

2022. gadā Kanberā tika atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kanberā atrodas arī [[Austrālijas Aizsardzības spēki|Austrālijas Aizsardzības spēku]] galvenais štābs.

== Demogrāfija ==
Pēc 2006. gadā veiktās [[tautas skaitīšana]]s datiem Kanberā dzīvoja {{nobr|323 056}} cilvēki. 2022. gadā tika lēsts, ka iedzīvotāju skaits ir aptuveni {{nobr|456 692}}.&lt;ref name=&quot;iedzīvotāji&quot;/&gt; Pēc tautas skaitīšanas datiem 1,2% iedzīvotāju ir [[Austrālijas aborigēni|Austrālijas aborigēnu]] izcelsme, savukārt 21,7% dzimuši ārpus Austrālijas. Lielākā daļa ieceļojuši no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Jaunzēlande]]s. Salīdzinoši daudz ir arī imigrantu no [[Ķīna]]s, [[Indija]]s un [[Vjetnama]]s.

== Sports ==
Slavenākās Kanberas sporta komandas ir [[regbijs|regbija]] komandas ''[[Canberra Raiders]]'' un ''[[Brumbies]]''. Abas komandas mājas spēles aizvada [[Kanberas stadions|Kanberas stadionā]]. Šajā stadionā notika arī [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] futbola turnīra un [[2003. gada Pasaules kauss regbijā|2003. gada Pasaules kausa regbijā]] spēles. Veiksmīga ir arī [[sieviešu basketbols|sieviešu basketbola]] komanda ''[[Canberra Capitals]]'', kas 7 reizes no pēdējām 11 sezonām kļuvusi par Austrālijas čempioni.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;iedzīvotāji&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | title= Main Features | url= http://www.abs.gov.au/ausstats/abs@.nsf/Products/3218.0~2009-10~Main+Features~Main+Features?OpenDocument | work= 3218.0 – Regional Population Growth, Australia, 2009–10 | publisher= Australian Bureau of Statistics | date= 2011-03-31 | accessdate= 2011-04-06}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.act.gov.au/ Mājaslapa]


{{Austrālija-aizmetnis}}
{{Okeānijas galvaspilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Austrālijas pilsētas]]
[[Kategorija:Okeānijas galvaspilsētas]]</text>
      <sha1>lub8hgtxc475fkhmsyr5k0r37x0vzgh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Jauninājums</title>
    <ns>1</ns>
    <id>22006</id>
    <revision>
      <id>4495312</id>
      <parentid>2508875</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:19:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Diskusija:Jaunievedums]] uz [[Diskusija:Jauninājums]]: http://letonika.lv/groups/default.aspx?cid=357360&amp;r=10331062&amp;lid=357360&amp;g=2&amp;q=innovation&amp;h=1892</comment>
      <origin>2508875</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="872" sha1="ec7f5042drdd14ao9mzm844qsu33nbx" xml:space="preserve">Manuprāt, jēdziena &quot;inovācija&quot; izpratne pirmajā rindkopā ir visai šaura un vienpusīga (&quot;Inovācija vai inovatīvā darbība ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.&quot;). Inovācija ir un paliek inovācija neatkarīgi no tās īstenošanas tirgū, vismaz definīcijā piesauktajā zinātnē, kultūrā u.tml. Raksts vispār ir izteikti centrēts tikai uz ekonomiku. Es saprotu, ka tas ir specifisks ekonomikas termins, taču tas ir termins ne tikai ekonomikā. Varbūt var šo rakstu pārsaukt (piemēram, &quot;[[Inovācija (ekonomikā)]]&quot;)? Otrs variants: izmainīt definīciju un raksta ietvaros aplūkot inovāciju plašākā kontekstā. --[[Lietotājs:Dekaels|Dekaels]] 18:20, 19 novembrī, 2006 (UTC)</text>
      <sha1>ec7f5042drdd14ao9mzm844qsu33nbx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Romāns Apsītis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28683</id>
    <revision>
      <id>4495358</id>
      <parentid>4395792</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T04:27:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ +atsauce</comment>
      <origin>4495358</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10593" sha1="ajrd13crsh4zftlutwpb7q8l8pgww2m" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Romāns Apsītis
| attēls =
| mazs_att = 
| apraksts = Romāns Apsītis 2008. gadā
| amats = [[Tiesībsargs]]
| term_sākums = {{dat|2007|03|01|N}}
| term_beigas = {{dat|2011|02|28|N}}
| premjers = [[Aigars Kalvītis]]&lt;br /&gt;[[Valdis Dombrovskis]]
| prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]&lt;br /&gt;[[Valdis Zatlers]]
| priekštecis = (p.i.) [[Diāna Šmite]]
| pēctecis = [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]]
| amats2 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]]
| term_sākums2 = {{dat|1994|09|19|N}}
| term_beigas2 = {{dat|1995|12|21|N}}
| prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers2 = [[Māris Gailis]]
| priekštecis2 = [[Egils Levits]]
| pēctecis2 = [[Dzintars Rasnačs]]
| dzim_dati = {{dat|1939|02|13}}
| dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|02|17|1939|02|13}}
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Ceļš]] &lt;small&gt;(kopš 1993)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Vera Apsīte
| bērni = meita [[Anda Ozola]] (1965)
| profesija = 
| alma_mater = [[Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte|Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
}}
'''Romāns Apsītis''' (dzimis {{dat|1939|02|13}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2022|02|17}}) bija latviešu jurists un politiķis, [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]], [[5. Saeima]]s un [[6. Saeima]]s deputāts. Pārstāvēja partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;. No 2007. līdz 2011. gadam bija pirmais [[Latvijas tiesībsargs]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1939. gadā Rīgā, pēc Otrā pasaules kara dzīvoja [[Limbažu apriņķis|Limbažu apriņķī]]. Mācījās [[Salacgrīvas vidusskola|Salacgrīvas vidusskolā]], 1957. gadā sāka studijas [[Latvijas Valsts Universitāte]]s (LVU) Ekonomikas un juridiskajā fakultātē, kuras pabeidza 1963. gadā. Pēc meitas Andas piedzimšanas 1965. gada rudenī sāka strādāt LVU Valsts un tiesību zinātņu katedrā, kur docēja [[Austrumu bloks|sociālistisko valstu]] valststiesību un [[Latvijas PSR]] valsts un tiesību vēstures kursu.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:239240|article:DIVL111|query:Rom%C4%81ns%20Aps%C4%ABtis%20 Krastiņš Ilgvars, Grīnbergs Oto. &quot;Romāns Apsītis. Jauns zinātņu kandidāts.&quot; ''Padomju Students'', 1975, 29. maijs, 2. lpp]&lt;/ref&gt;

1969. gadā Apsītis sāka strādāt pie tiesību zinātņu kandidāta disertācijas &quot;Padomju tiesību izveidošanās Latvijas sociālistiskās revolūcijas norises posmā (1940. — 1941. gads)&quot;,&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; kurā bija noniecināts [[Latvijas Republika]]s valstiskums, noliegta valsts tiesiska nepārtrauktība un [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]].&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot; /&gt; Kā [[Zvaigzne ABC|izdevniecības &quot;Zvaigzne&quot;]] redaktors Romāns Apsītis rediģēja Voldemāra Kalniņa &quot;Latvijas PSR valsts un tiesību vēsture&quot; 1. daļu un bija 2. daļas līdzautors.
Bija [[Gido Kokars|Gido Kokara]] vadītā Tautas kora &quot;Daile&quot;&lt;ref&gt;[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:650690 Verners, Arturs. ''Kordiriģenti Imants un Gido Kokari,'' &quot;Liesma&quot;, Rīga, 1981, 42. lpp.]&lt;/ref&gt; prezidents no 1961. gada līdz 1977. gadam.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pi|issue:261536|query:Rom%C4%81ns%20Aps%C4%ABtis%20 ''Zvaigzne'', 1977, 15. jūnijs, Nr. 12, 23. lpp.]&lt;/ref&gt; Strādāja Vissavienības Politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskajā nodaļā (t. s. &quot;Zinību biedrībā&quot;) kā lektors, piedalījās LPSR likumu par pašvaldībām izstrādē.

== Politiskā darbība ==
1966. gadā iestājies [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]].

[[Atmodas kustība]]s laikā kopš 1989. gada R. Apsītis darbojies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un kā viens no piecdesmit pieciem locekļiem tika ievēlēts Latvijas Tautas frontes domē,&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:132435|article:DIVL278|query:Rom%C4%81ns%20Aps%C4%ABtis%20 &quot;Ko saka amerikāņu vērotāji?&quot;, Austrālijas Latvietis, 1989, 20. oktobris, 9. lpp.]&lt;/ref&gt; piedalījās 1989. gada 28. jūlija [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s &quot;Deklarācijas par Latvijas valsts suverenitāti&quot; izstrādāšanā. 1990. gada 12. martā joprojām bija [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] biedrs,&lt;ref name=&quot;iepazistinam-ar-deputatu-kandidatiem-rigas-balss-1990-12-marts-4-lpp&quot;&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:558448|article:DIVL119|query:ROM%C4%80NS%20APSITIS%20 &quot;Iepazīstinām ar deputātu kandidātiem&quot;, [[Rīgas Balss]], 1990. gada 12. marts, 4. lpp.]&lt;/ref&gt; 1990. gada 18. martā ievēlēts [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas PSR Augstākajā Padomē]] no Rīgas pilsētas 27. vēlēšanu apgabala, uzvarot [[Latvijas PSR Iekšlietu ministrija]]s Politiskās daļas vadītāju Aleksandru Salenieku.&lt;ref name=&quot;iepazistinam-ar-deputatu-kandidatiem-rigas-balss-1990-12-marts-4-lpp&quot; /&gt;

Bija viens no [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija]]s autoriem un 1990. gada 4. maijā nolasīja to Augstākajā Padomē pirms balsojuma par deklarācijas pieņemšanu.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:33946|article:DIVL33|query:DEKLAR%C4%80CIJA%20Rom%C4%81na%20 Kiope, Māra. 17 stundas, [[Latvijas Jaunatne]], Nr. 84, 1990, 4. maijs, 1. lpp.]&lt;/ref&gt;

1993. gadā R. Apsītis bija viens no partijas (sākotnēji priekšvēlēšanu savienība) &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibinātājiem. No šīs partijas saraksta ievēlēts par [[5. Saeima]]s un [[6. Saeima]]s deputātu. 1993. gadā viņš kļuva par Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra [[Egils Levits|Egila Levita]] [[parlamentārais sekretārs|parlamentāro sekretāru]]. E. Levitam amatu atstājot, no 1994. gada 15. septembra līdz 1995. gada 20. decembrim R. Apsītis pildīja [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|tieslietu ministra]] amatu [[Gaiļa Ministru kabinets|Māra Gaiļa valdībā]].

1996. gadā R. Apsītis tika ievēlēts par [[Satversmes tiesa]]s tiesnesi, nolicis Saeimas deputāta mandātu (2000.—2006. gadā Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks). {{dat|2007|03|01||bez}} ievēlēts par [[tiesībsargs (Latvija)|tiesībsargu]], amatā bijis četrus gadus. 2011. gadā amatā netika pārvēlēts un par tiesībsargu kļuva [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]].

== Apbalvojumi ==
R. Apsītim kopā ar E. Levitu 2002. gadā&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:654801%7Carticle:DIVL763%7Cquery:Aps%C4%ABtis%20 &quot;LZA un Latvijas Zinātnes dzīves hronika, 2002. gada janvāris-aprīlis&quot;, ][[Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis]], A daļa Nr. 02-03, 2002, 1. februāris, 140. lpp.&lt;/ref&gt; tika piešķirts [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktora goda nosaukums.&lt;ref&gt;[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=630&amp;Itemid=59 Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]&lt;/ref&gt; Apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi]] un Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas I pakāpes atzinības rakstu.

== Ģimene ==
[[Attēls:Romāna Apsīša kaps.jpg|thumb|Romāna Apsīša kapa piemineklis Ikšķiles luterāņu kapos]]
Romāna Apsīša brālis ir [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis [[Voldemārs Apsītis]]. Sieva Vera Apsīte, dzimusi Graumane,&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:228618|article:DIVL83|query:Vera%20Aps%C4%ABte%20 &quot;LPSR Augstākās Padomes Prezidijā — Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldes Kultūras, Izglītības, veselības aizsardzības un socillās nodrošināšanas nodaļās vecākā referente Vera Apsīte apbalvota ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu&quot;, ''Cīņa'', 1963, 10. aprīlis, 1. lpp.]&lt;/ref&gt; māsa Astrīda Ņikitina, meitas Ilze Apsīte un [[Anda Ozola]], [[LPP/LC|Šlesera Reformu partijas]] valdes locekle.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/235386 &quot;5.saraksts Politiskā partija Šlesera Reformu partija LPP/LC&quot;, ''Latvijas Vēstnesis'', Nr. 139, 2011, 5. septembris.]&lt;/ref&gt;

Romāns Apsītis savus pēdējos mūža gadus dzīvoja [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Miris 2022. gada 17. februārī, apbedīts [[Ikšķile]]s luterāņu kapos.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&amp;mid=16&amp;show=14 Biogrāfija ST mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070701170512/http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&amp;mid=16&amp;show=14 |date={{dat|2007|07|01||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20080417043644/http://www.tiesibsargs.lv/lat/tiesibsargs/romans_apsitis/ Biogrāfija Tiesībsarga mājaslapā]


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Egils Levits]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|1994|09|19|N}} — {{dat|1995|12|21|N}} | pēc = [[Dzintars Rasnačs]] }}
{{Amatu secība | pirms = (p.i.) [[Diāna Šmite]] | virsraksts = [[Tiesībsargs (Latvija)|Tiesībsargs]] | periods = {{dat|2007|03|01|N}} — {{dat|2011|02|28|N}} | pēc = [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]] }}
{{kastes beigas}}


{{6. Saeima}}
{{5. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Apsitis, Romans}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Cilvēktiesības Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Satversmes tiesas tiesneši]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas goda doktori]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]]</text>
      <sha1>ajrd13crsh4zftlutwpb7q8l8pgww2m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495359</id>
      <parentid>4495358</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T04:30:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Apbalvojumi */</comment>
      <origin>4495359</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10602" sha1="oh2qiveb0seshuqop1a2dqtxb9vi5z0" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Romāns Apsītis
| attēls =
| mazs_att = 
| apraksts = Romāns Apsītis 2008. gadā
| amats = [[Tiesībsargs]]
| term_sākums = {{dat|2007|03|01|N}}
| term_beigas = {{dat|2011|02|28|N}}
| premjers = [[Aigars Kalvītis]]&lt;br /&gt;[[Valdis Dombrovskis]]
| prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]&lt;br /&gt;[[Valdis Zatlers]]
| priekštecis = (p.i.) [[Diāna Šmite]]
| pēctecis = [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]]
| amats2 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]]
| term_sākums2 = {{dat|1994|09|19|N}}
| term_beigas2 = {{dat|1995|12|21|N}}
| prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers2 = [[Māris Gailis]]
| priekštecis2 = [[Egils Levits]]
| pēctecis2 = [[Dzintars Rasnačs]]
| dzim_dati = {{dat|1939|02|13}}
| dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|02|17|1939|02|13}}
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Ceļš]] &lt;small&gt;(kopš 1993)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Vera Apsīte
| bērni = meita [[Anda Ozola]] (1965)
| profesija = 
| alma_mater = [[Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte|Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
}}
'''Romāns Apsītis''' (dzimis {{dat|1939|02|13}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2022|02|17}}) bija latviešu jurists un politiķis, [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]], [[5. Saeima]]s un [[6. Saeima]]s deputāts. Pārstāvēja partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;. No 2007. līdz 2011. gadam bija pirmais [[Latvijas tiesībsargs]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1939. gadā Rīgā, pēc Otrā pasaules kara dzīvoja [[Limbažu apriņķis|Limbažu apriņķī]]. Mācījās [[Salacgrīvas vidusskola|Salacgrīvas vidusskolā]], 1957. gadā sāka studijas [[Latvijas Valsts Universitāte]]s (LVU) Ekonomikas un juridiskajā fakultātē, kuras pabeidza 1963. gadā. Pēc meitas Andas piedzimšanas 1965. gada rudenī sāka strādāt LVU Valsts un tiesību zinātņu katedrā, kur docēja [[Austrumu bloks|sociālistisko valstu]] valststiesību un [[Latvijas PSR]] valsts un tiesību vēstures kursu.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:239240|article:DIVL111|query:Rom%C4%81ns%20Aps%C4%ABtis%20 Krastiņš Ilgvars, Grīnbergs Oto. &quot;Romāns Apsītis. Jauns zinātņu kandidāts.&quot; ''Padomju Students'', 1975, 29. maijs, 2. lpp]&lt;/ref&gt;

1969. gadā Apsītis sāka strādāt pie tiesību zinātņu kandidāta disertācijas &quot;Padomju tiesību izveidošanās Latvijas sociālistiskās revolūcijas norises posmā (1940. — 1941. gads)&quot;,&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; kurā bija noniecināts [[Latvijas Republika]]s valstiskums, noliegta valsts tiesiska nepārtrauktība un [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]].&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot; /&gt; Kā [[Zvaigzne ABC|izdevniecības &quot;Zvaigzne&quot;]] redaktors Romāns Apsītis rediģēja Voldemāra Kalniņa &quot;Latvijas PSR valsts un tiesību vēsture&quot; 1. daļu un bija 2. daļas līdzautors.
Bija [[Gido Kokars|Gido Kokara]] vadītā Tautas kora &quot;Daile&quot;&lt;ref&gt;[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:650690 Verners, Arturs. ''Kordiriģenti Imants un Gido Kokari,'' &quot;Liesma&quot;, Rīga, 1981, 42. lpp.]&lt;/ref&gt; prezidents no 1961. gada līdz 1977. gadam.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pi|issue:261536|query:Rom%C4%81ns%20Aps%C4%ABtis%20 ''Zvaigzne'', 1977, 15. jūnijs, Nr. 12, 23. lpp.]&lt;/ref&gt; Strādāja Vissavienības Politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskajā nodaļā (t. s. &quot;Zinību biedrībā&quot;) kā lektors, piedalījās LPSR likumu par pašvaldībām izstrādē.

== Politiskā darbība ==
1966. gadā iestājies [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]].

[[Atmodas kustība]]s laikā kopš 1989. gada R. Apsītis darbojies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un kā viens no piecdesmit pieciem locekļiem tika ievēlēts Latvijas Tautas frontes domē,&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:132435|article:DIVL278|query:Rom%C4%81ns%20Aps%C4%ABtis%20 &quot;Ko saka amerikāņu vērotāji?&quot;, Austrālijas Latvietis, 1989, 20. oktobris, 9. lpp.]&lt;/ref&gt; piedalījās 1989. gada 28. jūlija [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s &quot;Deklarācijas par Latvijas valsts suverenitāti&quot; izstrādāšanā. 1990. gada 12. martā joprojām bija [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] biedrs,&lt;ref name=&quot;iepazistinam-ar-deputatu-kandidatiem-rigas-balss-1990-12-marts-4-lpp&quot;&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:558448|article:DIVL119|query:ROM%C4%80NS%20APSITIS%20 &quot;Iepazīstinām ar deputātu kandidātiem&quot;, [[Rīgas Balss]], 1990. gada 12. marts, 4. lpp.]&lt;/ref&gt; 1990. gada 18. martā ievēlēts [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas PSR Augstākajā Padomē]] no Rīgas pilsētas 27. vēlēšanu apgabala, uzvarot [[Latvijas PSR Iekšlietu ministrija]]s Politiskās daļas vadītāju Aleksandru Salenieku.&lt;ref name=&quot;iepazistinam-ar-deputatu-kandidatiem-rigas-balss-1990-12-marts-4-lpp&quot; /&gt;

Bija viens no [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija]]s autoriem un 1990. gada 4. maijā nolasīja to Augstākajā Padomē pirms balsojuma par deklarācijas pieņemšanu.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:33946|article:DIVL33|query:DEKLAR%C4%80CIJA%20Rom%C4%81na%20 Kiope, Māra. 17 stundas, [[Latvijas Jaunatne]], Nr. 84, 1990, 4. maijs, 1. lpp.]&lt;/ref&gt;

1993. gadā R. Apsītis bija viens no partijas (sākotnēji priekšvēlēšanu savienība) &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibinātājiem. No šīs partijas saraksta ievēlēts par [[5. Saeima]]s un [[6. Saeima]]s deputātu. 1993. gadā viņš kļuva par Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra [[Egils Levits|Egila Levita]] [[parlamentārais sekretārs|parlamentāro sekretāru]]. E. Levitam amatu atstājot, no 1994. gada 15. septembra līdz 1995. gada 20. decembrim R. Apsītis pildīja [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|tieslietu ministra]] amatu [[Gaiļa Ministru kabinets|Māra Gaiļa valdībā]].

1996. gadā R. Apsītis tika ievēlēts par [[Satversmes tiesa]]s tiesnesi, nolicis Saeimas deputāta mandātu (2000.—2006. gadā Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks). {{dat|2007|03|01||bez}} ievēlēts par [[tiesībsargs (Latvija)|tiesībsargu]], amatā bijis četrus gadus. 2011. gadā amatā netika pārvēlēts un par tiesībsargu kļuva [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]].

== Apbalvojumi un paɡodinājumi ==
R. Apsītim kopā ar E. Levitu 2002. gadā&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:654801%7Carticle:DIVL763%7Cquery:Aps%C4%ABtis%20 &quot;LZA un Latvijas Zinātnes dzīves hronika, 2002. gada janvāris-aprīlis&quot;, ][[Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis]], A daļa Nr. 02-03, 2002, 1. februāris, 140. lpp.&lt;/ref&gt; piešķīra [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktora nosaukumu.&lt;ref&gt;[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=630&amp;Itemid=59 Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]&lt;/ref&gt; 
Apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi]] un Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas I pakāpes atzinības rakstu.

== Ģimene ==
[[Attēls:Romāna Apsīša kaps.jpg|thumb|Romāna Apsīša kapa piemineklis Ikšķiles luterāņu kapos]]
Romāna Apsīša brālis ir [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis [[Voldemārs Apsītis]]. Sieva Vera Apsīte, dzimusi Graumane,&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:228618|article:DIVL83|query:Vera%20Aps%C4%ABte%20 &quot;LPSR Augstākās Padomes Prezidijā — Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldes Kultūras, Izglītības, veselības aizsardzības un socillās nodrošināšanas nodaļās vecākā referente Vera Apsīte apbalvota ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu&quot;, ''Cīņa'', 1963, 10. aprīlis, 1. lpp.]&lt;/ref&gt; māsa Astrīda Ņikitina, meitas Ilze Apsīte un [[Anda Ozola]], [[LPP/LC|Šlesera Reformu partijas]] valdes locekle.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/235386 &quot;5.saraksts Politiskā partija Šlesera Reformu partija LPP/LC&quot;, ''Latvijas Vēstnesis'', Nr. 139, 2011, 5. septembris.]&lt;/ref&gt;

Romāns Apsītis savus pēdējos mūža gadus dzīvoja [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Miris 2022. gada 17. februārī, apbedīts [[Ikšķile]]s luterāņu kapos.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&amp;mid=16&amp;show=14 Biogrāfija ST mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070701170512/http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&amp;mid=16&amp;show=14 |date={{dat|2007|07|01||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20080417043644/http://www.tiesibsargs.lv/lat/tiesibsargs/romans_apsitis/ Biogrāfija Tiesībsarga mājaslapā]


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Egils Levits]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|1994|09|19|N}} — {{dat|1995|12|21|N}} | pēc = [[Dzintars Rasnačs]] }}
{{Amatu secība | pirms = (p.i.) [[Diāna Šmite]] | virsraksts = [[Tiesībsargs (Latvija)|Tiesībsargs]] | periods = {{dat|2007|03|01|N}} — {{dat|2011|02|28|N}} | pēc = [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]] }}
{{kastes beigas}}


{{6. Saeima}}
{{5. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Apsitis, Romans}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Cilvēktiesības Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Satversmes tiesas tiesneši]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas goda doktori]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]]</text>
      <sha1>oh2qiveb0seshuqop1a2dqtxb9vi5z0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495360</id>
      <parentid>4495359</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T04:31:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Apbalvojumi un paɡodinājumi */</comment>
      <origin>4495360</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10583" sha1="i2nbvcwcp4wex8vqoqebsggsnakmkhq" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Romāns Apsītis
| attēls =
| mazs_att = 
| apraksts = Romāns Apsītis 2008. gadā
| amats = [[Tiesībsargs]]
| term_sākums = {{dat|2007|03|01|N}}
| term_beigas = {{dat|2011|02|28|N}}
| premjers = [[Aigars Kalvītis]]&lt;br /&gt;[[Valdis Dombrovskis]]
| prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]&lt;br /&gt;[[Valdis Zatlers]]
| priekštecis = (p.i.) [[Diāna Šmite]]
| pēctecis = [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]]
| amats2 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]]
| term_sākums2 = {{dat|1994|09|19|N}}
| term_beigas2 = {{dat|1995|12|21|N}}
| prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers2 = [[Māris Gailis]]
| priekštecis2 = [[Egils Levits]]
| pēctecis2 = [[Dzintars Rasnačs]]
| dzim_dati = {{dat|1939|02|13}}
| dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|02|17|1939|02|13}}
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Ceļš]] &lt;small&gt;(kopš 1993)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Vera Apsīte
| bērni = meita [[Anda Ozola]] (1965)
| profesija = 
| alma_mater = [[Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte|Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
}}
'''Romāns Apsītis''' (dzimis {{dat|1939|02|13}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2022|02|17}}) bija latviešu jurists un politiķis, [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]], [[5. Saeima]]s un [[6. Saeima]]s deputāts. Pārstāvēja partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;. No 2007. līdz 2011. gadam bija pirmais [[Latvijas tiesībsargs]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1939. gadā Rīgā, pēc Otrā pasaules kara dzīvoja [[Limbažu apriņķis|Limbažu apriņķī]]. Mācījās [[Salacgrīvas vidusskola|Salacgrīvas vidusskolā]], 1957. gadā sāka studijas [[Latvijas Valsts Universitāte]]s (LVU) Ekonomikas un juridiskajā fakultātē, kuras pabeidza 1963. gadā. Pēc meitas Andas piedzimšanas 1965. gada rudenī sāka strādāt LVU Valsts un tiesību zinātņu katedrā, kur docēja [[Austrumu bloks|sociālistisko valstu]] valststiesību un [[Latvijas PSR]] valsts un tiesību vēstures kursu.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:239240|article:DIVL111|query:Rom%C4%81ns%20Aps%C4%ABtis%20 Krastiņš Ilgvars, Grīnbergs Oto. &quot;Romāns Apsītis. Jauns zinātņu kandidāts.&quot; ''Padomju Students'', 1975, 29. maijs, 2. lpp]&lt;/ref&gt;

1969. gadā Apsītis sāka strādāt pie tiesību zinātņu kandidāta disertācijas &quot;Padomju tiesību izveidošanās Latvijas sociālistiskās revolūcijas norises posmā (1940. — 1941. gads)&quot;,&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; kurā bija noniecināts [[Latvijas Republika]]s valstiskums, noliegta valsts tiesiska nepārtrauktība un [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]].&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot; /&gt; Kā [[Zvaigzne ABC|izdevniecības &quot;Zvaigzne&quot;]] redaktors Romāns Apsītis rediģēja Voldemāra Kalniņa &quot;Latvijas PSR valsts un tiesību vēsture&quot; 1. daļu un bija 2. daļas līdzautors.
Bija [[Gido Kokars|Gido Kokara]] vadītā Tautas kora &quot;Daile&quot;&lt;ref&gt;[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:650690 Verners, Arturs. ''Kordiriģenti Imants un Gido Kokari,'' &quot;Liesma&quot;, Rīga, 1981, 42. lpp.]&lt;/ref&gt; prezidents no 1961. gada līdz 1977. gadam.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pi|issue:261536|query:Rom%C4%81ns%20Aps%C4%ABtis%20 ''Zvaigzne'', 1977, 15. jūnijs, Nr. 12, 23. lpp.]&lt;/ref&gt; Strādāja Vissavienības Politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskajā nodaļā (t. s. &quot;Zinību biedrībā&quot;) kā lektors, piedalījās LPSR likumu par pašvaldībām izstrādē.

== Politiskā darbība ==
1966. gadā iestājies [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]].

[[Atmodas kustība]]s laikā kopš 1989. gada R. Apsītis darbojies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un kā viens no piecdesmit pieciem locekļiem tika ievēlēts Latvijas Tautas frontes domē,&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:132435|article:DIVL278|query:Rom%C4%81ns%20Aps%C4%ABtis%20 &quot;Ko saka amerikāņu vērotāji?&quot;, Austrālijas Latvietis, 1989, 20. oktobris, 9. lpp.]&lt;/ref&gt; piedalījās 1989. gada 28. jūlija [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s &quot;Deklarācijas par Latvijas valsts suverenitāti&quot; izstrādāšanā. 1990. gada 12. martā joprojām bija [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] biedrs,&lt;ref name=&quot;iepazistinam-ar-deputatu-kandidatiem-rigas-balss-1990-12-marts-4-lpp&quot;&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:558448|article:DIVL119|query:ROM%C4%80NS%20APSITIS%20 &quot;Iepazīstinām ar deputātu kandidātiem&quot;, [[Rīgas Balss]], 1990. gada 12. marts, 4. lpp.]&lt;/ref&gt; 1990. gada 18. martā ievēlēts [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas PSR Augstākajā Padomē]] no Rīgas pilsētas 27. vēlēšanu apgabala, uzvarot [[Latvijas PSR Iekšlietu ministrija]]s Politiskās daļas vadītāju Aleksandru Salenieku.&lt;ref name=&quot;iepazistinam-ar-deputatu-kandidatiem-rigas-balss-1990-12-marts-4-lpp&quot; /&gt;

Bija viens no [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija]]s autoriem un 1990. gada 4. maijā nolasīja to Augstākajā Padomē pirms balsojuma par deklarācijas pieņemšanu.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:33946|article:DIVL33|query:DEKLAR%C4%80CIJA%20Rom%C4%81na%20 Kiope, Māra. 17 stundas, [[Latvijas Jaunatne]], Nr. 84, 1990, 4. maijs, 1. lpp.]&lt;/ref&gt;

1993. gadā R. Apsītis bija viens no partijas (sākotnēji priekšvēlēšanu savienība) &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibinātājiem. No šīs partijas saraksta ievēlēts par [[5. Saeima]]s un [[6. Saeima]]s deputātu. 1993. gadā viņš kļuva par Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra [[Egils Levits|Egila Levita]] [[parlamentārais sekretārs|parlamentāro sekretāru]]. E. Levitam amatu atstājot, no 1994. gada 15. septembra līdz 1995. gada 20. decembrim R. Apsītis pildīja [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|tieslietu ministra]] amatu [[Gaiļa Ministru kabinets|Māra Gaiļa valdībā]].

1996. gadā R. Apsītis tika ievēlēts par [[Satversmes tiesa]]s tiesnesi, nolicis Saeimas deputāta mandātu (2000.—2006. gadā Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks). {{dat|2007|03|01||bez}} ievēlēts par [[tiesībsargs (Latvija)|tiesībsargu]], amatā bijis četrus gadus. 2011. gadā amatā netika pārvēlēts un par tiesībsargu kļuva [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]].

== Apbalvojumi un paɡodinājumi ==
R. Apsītim 2002. gadā&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:654801%7Carticle:DIVL763%7Cquery:Aps%C4%ABtis%20 &quot;LZA un Latvijas Zinātnes dzīves hronika, 2002. gada janvāris-aprīlis&quot;, ][[Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis]], A daļa Nr. 02-03, 2002, 1. februāris, 140. lpp.&lt;/ref&gt; piešķīra [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktora nosaukumu.&lt;ref&gt;[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=630&amp;Itemid=59 Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]&lt;/ref&gt; 
Apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi]] un Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas I pakāpes atzinības rakstu.

== Ģimene ==
[[Attēls:Romāna Apsīša kaps.jpg|thumb|Romāna Apsīša kapa piemineklis Ikšķiles luterāņu kapos]]
Romāna Apsīša brālis ir [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis [[Voldemārs Apsītis]]. Sieva Vera Apsīte, dzimusi Graumane,&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:228618|article:DIVL83|query:Vera%20Aps%C4%ABte%20 &quot;LPSR Augstākās Padomes Prezidijā — Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldes Kultūras, Izglītības, veselības aizsardzības un socillās nodrošināšanas nodaļās vecākā referente Vera Apsīte apbalvota ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu&quot;, ''Cīņa'', 1963, 10. aprīlis, 1. lpp.]&lt;/ref&gt; māsa Astrīda Ņikitina, meitas Ilze Apsīte un [[Anda Ozola]], [[LPP/LC|Šlesera Reformu partijas]] valdes locekle.&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/235386 &quot;5.saraksts Politiskā partija Šlesera Reformu partija LPP/LC&quot;, ''Latvijas Vēstnesis'', Nr. 139, 2011, 5. septembris.]&lt;/ref&gt;

Romāns Apsītis savus pēdējos mūža gadus dzīvoja [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Miris 2022. gada 17. februārī, apbedīts [[Ikšķile]]s luterāņu kapos.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&amp;mid=16&amp;show=14 Biogrāfija ST mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070701170512/http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&amp;mid=16&amp;show=14 |date={{dat|2007|07|01||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20080417043644/http://www.tiesibsargs.lv/lat/tiesibsargs/romans_apsitis/ Biogrāfija Tiesībsarga mājaslapā]


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Egils Levits]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|1994|09|19|N}} — {{dat|1995|12|21|N}} | pēc = [[Dzintars Rasnačs]] }}
{{Amatu secība | pirms = (p.i.) [[Diāna Šmite]] | virsraksts = [[Tiesībsargs (Latvija)|Tiesībsargs]] | periods = {{dat|2007|03|01|N}} — {{dat|2011|02|28|N}} | pēc = [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]] }}
{{kastes beigas}}


{{6. Saeima}}
{{5. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Apsitis, Romans}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Cilvēktiesības Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Satversmes tiesas tiesneši]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas goda doktori]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]]</text>
      <sha1>i2nbvcwcp4wex8vqoqebsggsnakmkhq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495374</id>
      <parentid>4495360</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:03:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ģimene */</comment>
      <origin>4495374</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10614" sha1="kmc0alpwu95xe4rbpqvdb14goh17czq" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Romāns Apsītis
| attēls =
| mazs_att = 
| apraksts = Romāns Apsītis 2008. gadā
| amats = [[Tiesībsargs]]
| term_sākums = {{dat|2007|03|01|N}}
| term_beigas = {{dat|2011|02|28|N}}
| premjers = [[Aigars Kalvītis]]&lt;br /&gt;[[Valdis Dombrovskis]]
| prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]&lt;br /&gt;[[Valdis Zatlers]]
| priekštecis = (p.i.) [[Diāna Šmite]]
| pēctecis = [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]]
| amats2 = [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs]]
| term_sākums2 = {{dat|1994|09|19|N}}
| term_beigas2 = {{dat|1995|12|21|N}}
| prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers2 = [[Māris Gailis]]
| priekštecis2 = [[Egils Levits]]
| pēctecis2 = [[Dzintars Rasnačs]]
| dzim_dati = {{dat|1939|02|13}}
| dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2022|02|17|1939|02|13}}
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Ceļš]] &lt;small&gt;(kopš 1993)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = Vera Apsīte
| bērni = meita [[Anda Ozola]] (1965)
| profesija = 
| alma_mater = [[Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte|Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
}}
'''Romāns Apsītis''' (dzimis {{dat|1939|02|13}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2022|02|17}}) bija latviešu jurists un politiķis, [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]], [[5. Saeima]]s un [[6. Saeima]]s deputāts. Pārstāvēja partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;. No 2007. līdz 2011. gadam bija pirmais [[Latvijas tiesībsargs]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1939. gadā Rīgā, pēc Otrā pasaules kara dzīvoja [[Limbažu apriņķis|Limbažu apriņķī]]. Mācījās [[Salacgrīvas vidusskola|Salacgrīvas vidusskolā]], 1957. gadā sāka studijas [[Latvijas Valsts Universitāte]]s (LVU) Ekonomikas un juridiskajā fakultātē, kuras pabeidza 1963. gadā. Pēc meitas Andas piedzimšanas 1965. gada rudenī sāka strādāt LVU Valsts un tiesību zinātņu katedrā, kur docēja [[Austrumu bloks|sociālistisko valstu]] valststiesību un [[Latvijas PSR]] valsts un tiesību vēstures kursu.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:239240|article:DIVL111|query:Rom%C4%81ns%20Aps%C4%ABtis%20 Krastiņš Ilgvars, Grīnbergs Oto. &quot;Romāns Apsītis. Jauns zinātņu kandidāts.&quot; ''Padomju Students'', 1975, 29. maijs, 2. lpp]&lt;/ref&gt;

1969. gadā Apsītis sāka strādāt pie tiesību zinātņu kandidāta disertācijas &quot;Padomju tiesību izveidošanās Latvijas sociālistiskās revolūcijas norises posmā (1940. — 1941. gads)&quot;,&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; kurā bija noniecināts [[Latvijas Republika]]s valstiskums, noliegta valsts tiesiska nepārtrauktība un [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]].&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot; /&gt; Kā [[Zvaigzne ABC|izdevniecības &quot;Zvaigzne&quot;]] redaktors Romāns Apsītis rediģēja Voldemāra Kalniņa &quot;Latvijas PSR valsts un tiesību vēsture&quot; 1. daļu un bija 2. daļas līdzautors.
Bija [[Gido Kokars|Gido Kokara]] vadītā Tautas kora &quot;Daile&quot;&lt;ref&gt;[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:650690 Verners, Arturs. ''Kordiriģenti Imants un Gido Kokari,'' &quot;Liesma&quot;, Rīga, 1981, 42. lpp.]&lt;/ref&gt; prezidents no 1961. gada līdz 1977. gadam.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pi|issue:261536|query:Rom%C4%81ns%20Aps%C4%ABtis%20 ''Zvaigzne'', 1977, 15. jūnijs, Nr. 12, 23. lpp.]&lt;/ref&gt; Strādāja Vissavienības Politisko zinību un zinātnes izplatīšanas biedrības Latvijas republikāniskajā nodaļā (t. s. &quot;Zinību biedrībā&quot;) kā lektors, piedalījās LPSR likumu par pašvaldībām izstrādē.

== Politiskā darbība ==
1966. gadā iestājies [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]].

[[Atmodas kustība]]s laikā kopš 1989. gada R. Apsītis darbojies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] un kā viens no piecdesmit pieciem locekļiem tika ievēlēts Latvijas Tautas frontes domē,&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:132435|article:DIVL278|query:Rom%C4%81ns%20Aps%C4%ABtis%20 &quot;Ko saka amerikāņu vērotāji?&quot;, Austrālijas Latvietis, 1989, 20. oktobris, 9. lpp.]&lt;/ref&gt; piedalījās 1989. gada 28. jūlija [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s &quot;Deklarācijas par Latvijas valsts suverenitāti&quot; izstrādāšanā. 1990. gada 12. martā joprojām bija [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] biedrs,&lt;ref name=&quot;iepazistinam-ar-deputatu-kandidatiem-rigas-balss-1990-12-marts-4-lpp&quot;&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:558448|article:DIVL119|query:ROM%C4%80NS%20APSITIS%20 &quot;Iepazīstinām ar deputātu kandidātiem&quot;, [[Rīgas Balss]], 1990. gada 12. marts, 4. lpp.]&lt;/ref&gt; 1990. gada 18. martā ievēlēts [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas PSR Augstākajā Padomē]] no Rīgas pilsētas 27. vēlēšanu apgabala, uzvarot [[Latvijas PSR Iekšlietu ministrija]]s Politiskās daļas vadītāju Aleksandru Salenieku.&lt;ref name=&quot;iepazistinam-ar-deputatu-kandidatiem-rigas-balss-1990-12-marts-4-lpp&quot; /&gt;

Bija viens no [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija]]s autoriem un 1990. gada 4. maijā nolasīja to Augstākajā Padomē pirms balsojuma par deklarācijas pieņemšanu.&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:33946|article:DIVL33|query:DEKLAR%C4%80CIJA%20Rom%C4%81na%20 Kiope, Māra. 17 stundas, [[Latvijas Jaunatne]], Nr. 84, 1990, 4. maijs, 1. lpp.]&lt;/ref&gt;

1993. gadā R. Apsītis bija viens no partijas (sākotnēji priekšvēlēšanu savienība) &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibinātājiem. No šīs partijas saraksta ievēlēts par [[5. Saeima]]s un [[6. Saeima]]s deputātu. 1993. gadā viņš kļuva par Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra [[Egils Levits|Egila Levita]] [[parlamentārais sekretārs|parlamentāro sekretāru]]. E. Levitam amatu atstājot, no 1994. gada 15. septembra līdz 1995. gada 20. decembrim R. Apsītis pildīja [[Latvijas Republikas tieslietu ministrs|tieslietu ministra]] amatu [[Gaiļa Ministru kabinets|Māra Gaiļa valdībā]].

1996. gadā R. Apsītis tika ievēlēts par [[Satversmes tiesa]]s tiesnesi, nolicis Saeimas deputāta mandātu (2000.—2006. gadā Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks). {{dat|2007|03|01||bez}} ievēlēts par [[tiesībsargs (Latvija)|tiesībsargu]], amatā bijis četrus gadus. 2011. gadā amatā netika pārvēlēts un par tiesībsargu kļuva [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]].

== Apbalvojumi un paɡodinājumi ==
R. Apsītim 2002. gadā&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:654801%7Carticle:DIVL763%7Cquery:Aps%C4%ABtis%20 &quot;LZA un Latvijas Zinātnes dzīves hronika, 2002. gada janvāris-aprīlis&quot;, ][[Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis]], A daļa Nr. 02-03, 2002, 1. februāris, 140. lpp.&lt;/ref&gt; piešķīra [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda doktora nosaukumu.&lt;ref&gt;[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=630&amp;Itemid=59 Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]&lt;/ref&gt; 
Apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi]] un Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas I pakāpes atzinības rakstu.

== Ģimene ==
[[Attēls:Romāna Apsīša kaps.jpg|thumb|Romāna Apsīša kapa piemineklis Ikšķiles luterāņu kapos]]
Romāna Apsīša brālis ir [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis [[Voldemārs Apsītis]]. Sieva Vera Apsīte, dzimusi Graumane,&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:228618|article:DIVL83|query:Vera%20Aps%C4%ABte%20 &quot;LPSR Augstākās Padomes Prezidijā — Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldes Kultūras, Izglītības, veselības aizsardzības un socillās nodrošināšanas nodaļās vecākā referente Vera Apsīte apbalvota ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu&quot;, ''Cīņa'', 1963, 10. aprīlis, 1. lpp.]&lt;/ref&gt; māsa Astrīda Ņikitina, meitas Ilze Apsīte un [[Anda Ozola]] (darbojusies politikā, bijusi [[LPP/LC|Šlesera Reformu partijas]] valdes locekle).&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/235386 &quot;5.saraksts Politiskā partija Šlesera Reformu partija LPP/LC&quot;, ''Latvijas Vēstnesis'', Nr. 139, 2011, 5. septembris.]&lt;/ref&gt;

Romāns Apsītis savus pēdējos mūža gadus dzīvoja [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Miris 2022. gada 17. februārī, apbedīts [[Ikšķile]]s luterāņu kapos.

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&amp;mid=16&amp;show=14 Biogrāfija ST mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070701170512/http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&amp;mid=16&amp;show=14 |date={{dat|2007|07|01||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20080417043644/http://www.tiesibsargs.lv/lat/tiesibsargs/romans_apsitis/ Biogrāfija Tiesībsarga mājaslapā]


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Egils Levits]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|1994|09|19|N}} — {{dat|1995|12|21|N}} | pēc = [[Dzintars Rasnačs]] }}
{{Amatu secība | pirms = (p.i.) [[Diāna Šmite]] | virsraksts = [[Tiesībsargs (Latvija)|Tiesībsargs]] | periods = {{dat|2007|03|01|N}} — {{dat|2011|02|28|N}} | pēc = [[Juris Jansons (jurists)|Juris Jansons]] }}
{{kastes beigas}}


{{6. Saeima}}
{{5. Saeima}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Apsitis, Romans}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Cilvēktiesības Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]]
[[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Satversmes tiesas tiesneši]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas goda doktori]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]]</text>
      <sha1>kmc0alpwu95xe4rbpqvdb14goh17czq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inese Vaidere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>30605</id>
    <revision>
      <id>4495326</id>
      <parentid>4411069</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:45:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap +atsauce</comment>
      <origin>4495326</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19660" sha1="ezupsdpl6jjw4o5xu3df71yyqwiw4bw" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|jāuzraksta pareizi atsauces}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Inese Vaidere
| attēls              = 1722238788713 20240729 VAIDERE Inese LV 001.jpg
| att_izm             = 
| apraksts            = Inese Vaidere 2024. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāte
| term_sākums         = {{dat|2004|6|13|N|bez}}
| term_beigas         = 
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1952|9|3}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[latviete]]
| partija             = [[PSKP]] &lt;small&gt;(1977—1988)&lt;/small&gt;&lt;br&gt;[[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] &lt;small&gt;(1993—1998)&lt;/small&gt;&lt;br&gt;[[TB/LNNK]] &lt;small&gt;(1998—2008)&lt;/small&gt;&lt;br&gt;[[Pilsoniskā savienība]] &lt;small&gt;(2008—2011)&lt;/small&gt;&lt;br&gt;[[Vienotība]] &lt;small&gt;(kopš 2011)&lt;/small&gt;
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = [[Arturs Vaiders]]
| bērni               = 
| profesija           = [[ekonomists|ekonomiste]]&lt;br /&gt;[[politiķe]]
| alma_mater          = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Inese Vaidere''' (dzimusi {{dat|1952|09|03}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[ekonomists|ekonomiste]], [[politiķe]], starptautiskās tirdzniecības un ārlietu eksperte. No 2004. gada — [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāte. Pārstāv partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;, kopš 2012. gada partijas valdes locekle (līdz 2008. gada februārim bija &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]&quot; biedre). [[Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte]]s profesore.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi [[Jelgava|Jelgavā]], Lizetes un Jāņa Miķelēnu ģimenē. Māte Lizete Miķelēna strādāja [[Jelgavas 4. vidusskola|Jelgavas 4. vidusskolā]] par direktora vietnieci saimniecības jautājumos, tēvs Jānis Miķelēns bija skolotājs, kurš divas reizes tika izsūtīts uz Sibīriju.&lt;ref name=&quot;Misija&quot;&gt;Vaidere, I. ''Misija Latvijai. Epizodes''. Rīga: Zinātne, 2023, 134. lpp. {{ISBN|978-9934-599-52-1}}. [https://vaidere.lv/app/uploads/2024/02/Inese_Vaidere_Misija_Latvijai_Epizodes.pdf Pieejams tiešsaistē]&lt;/ref&gt; Pirmo reizi — 1945. gadā Staļina represiju rezultātā,&lt;ref&gt;Apškalēja, R. ''4. vidusskolai — 45. Cerībā uz gara gaismu''. ''Jelgavas Ziņotājs'', Nr. 56 (10.04.1990). [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:685015|article:DIVL135 Pieejams tiešsaistē]&lt;/ref&gt; otro reizi — 1952. gadā, visticamāk, čekas apsūdzību rezultātā.&lt;ref name=&quot;Misija&quot; /&gt; Kamēr tēvs atradās izsūtījumā, pirmos trīs dzīves gadus Inese Vaidere auga kopā ar māti un vecvecākiem. Pēc atgriešanās Latvijā Jānis Miķelēns atlikušo darba mūžu strādāja [[Slimnīca Ģintermuiža|Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas]] bērnu nodaļā par skolotāju, jo padomju vara viņam vairs neatļāva strādāt vispārizglītojošās skolās.&lt;ref name=&quot;Misija&quot; /&gt;

Inese Vaidere absolvēja mācības [[Jelgavas 4. vidusskola|Jelgavas 4. vidusskolā]],&lt;ref name=&quot;LV&quot;&gt;Latvijas Vēstnesis, Nr.352—354 (17.11.1998). &quot;Vides valsts ministre Inese Vaidere&quot;. [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:360299%7Carticle:DIVL179 Pieejams tiešsaistē].&lt;/ref&gt; līdztekus nodarbojoties ar sportu — spēlēja basketbolu, kļuva par Jelgavas pilsētas čempioni, kā arī piedalījās republikas skolēnu spartakiādēs.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Basketbols Jelgavā|last=Balss|first=Aleksandrs|publisher=Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde &quot;Sporta servisa centrs&quot;|year=2008|location=Jelgava|pages=33}}&lt;/ref&gt;

Studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s [[LU Ekonomikas fakultāte|Ekonomikas fakultātes]] ekonomiskās kibernētikas specialitātē, iegūstot ekonomistes—matemātiķes kvalifikāciju.&lt;ref name=&quot;LV&quot; /&gt; Pēc studijām sāka darbu kā docētāja&lt;ref name=&quot;Misija&quot; /&gt; un vēlāk turpināja zinātnisko darbību aspirantūrā (1978–1981), aizstāvēja disertāciju “VFR ekonomikas reģionālās struktūras valsts monopolistiskā regulēšana” un 1983. gadā  PSRS ZA Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūtā [[Maskava|Maskavā]] ieguva ekonomikas zinātņu kandidātes grādu.&lt;ref&gt;[https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti I daļa. Aspirantūras un doktorantūras personāliju, aizstāvēto disertāciju un iegūto zinātnisko grādu apkopojums  l945–2005]&lt;/ref&gt; Strādāja kā katedras zinātniskā sekretāre. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nostrificēja savu grādu kā doktore ekonomikā un turpināja akadēmisko darbu Latvijas Universitātē, sākotnēji kā asociētā profesore, vēlāk kā profesore.

No 2000. līdz 2002. gadam vadīja Vācijas Tautsaimniecības pārstāvniecību Latvijā un paralēli bija arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas Padomes priekšsēdētāja vietniece (2000—2001). Līdztekus darbam Eiropas Parlamentā turpināja strādāt par Latvijas Universitātes profesori.

== Zinātniski pētnieciskā darbība ==
* &quot;Vācijas Federatīvās Republikas ekonomikas [[struktūrpolitika]]&quot;, zinātnieku apmaiņas programma, Pasaules tautsaimniecības institūts, Ķīles Universitāte, VFR
* &quot;Starptautiskās finanses&quot;, Fulbraita programma, Minesotas Universitāte, ASV
* &quot;Valsts pārvaldes institūciju nodokļu administrācijas pamatprincipi&quot;, &quot;Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana un attīstība &quot;, &quot;Mazo un vidējo uzņēmumu vadība&quot;, Sakramento, Kalifornija, ASV
* &quot;Eiropas izaicinājumi 2000. gadu sagaidot&quot;, Zalcburga, Austrija
* &quot;Latvijas reģionālā politika — jaunu darba vietu radīšanas iespējas&quot;, Rokfellera fonda programma, Belladžio, Itālija, u. c.

== Politiskā darbība ==
1977. gadā Inese Vaidere iestājās [[PSKP]], no kuras izstājās 1988. gadā. Viņa nav bijusi [[Latvijas Valsts universitāte|LVU]] partijas sekretāre, bet gan katedras zinātniskā sekretāre.&lt;ref name=&quot;LVUsekretari&quot; /&gt;

1993. gadā kandidēja [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] saraksta, taču netika ievēlēta. [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no LNNK un [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta, kā arī [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no “[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]”, tomēr abās vēlēšanās neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai iekļūtu parlamentā. [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], kandidējot no tā paša saraksta, sākotnēji netika ievēlēta, bet kļuva par deputāti [[Roberts Zīle|Roberta Zīles]] vietā.

1994. gadā tika iecelta par [[LR Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāri]] un šo amatu pildīja līdz 1997. gadam, kad ekonomikas ministrs bija [[Guntars Krasts]]. No 1997. līdz 1998. gadam bija [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] G. Krasta padomniece, bet drīz pēc tam kļuva par [[Latvijas vides ministri|vides ministri]] [[Krištopana valdība|Viļa Krištopana valdībā]]. No 1999. līdz 2000. gadam pildīja [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentes]] [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairas Vīķes-Freibergas]] padomnieces pienākumus. 2001.—2002. gadā darbojās [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāte un domes priekšsēdētāja vietniece.

2004. gadā, kandidējot no “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, pirmo reizi tika ievēlēta [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]. 2009. gadā ievēlēta atkārtoti, kandidējot no partijas &quot;[[Pilsoniskā savienība]]&quot; saraksta.

2011. gadā, apvienojoties partijām &quot;[[Jaunais laiks]]&quot;, &quot;Pilsoniskā savienība&quot; un &quot;[[Sabiedrība citai politikai]]&quot;, kļuva par partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; biedri, bet 2013. gadā partijas kongresā tika ievēlēta par valdes locekli.

2014., 2019. un 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās I. Vaidere kandidēja no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta, paliekot pirmā starp neievēlētajiem kandidātiem, taču tā kā pēc katrām no šīm vēlēšanām saraksta līderis [[Valdis Dombrovskis]] tika apstiprināts par [[Eiropas komisārs|Eiropas komisāru]] un [[Eiropas Komisija]]s viceprezidentu, I. Vaidere stājās viņa vietā un turpināja darbu Eiropas Parlamentā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.07.2024-dombrovskis-atteicies-no-eiroparlamentariesa-mandata-vina-vieta-bus-vaidere.a561198/|title=Dombrovskis atteicies no eiroparlamentārieša mandāta; viņa vietā būs Vaidere|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Eiropas Parlamentā darbojas [[Eiropas Tautas partija]]s (ETP) politiskajā grupā, strādājusi Ārlietu komitejā un Cilvēktiesību apakškomitejā, kur bijusi ETP grupas koordinatore, kā arī bijusi aizstājēja Starptautiskās tirdzniecības komitejā. Piedalījusies vairākās ES un citu valstu delegācijās, tostarp ES un Ukrainas delegācijā, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajā asamblejā un ''EURONEST'' parlamentārajā dimensijā Austrumu partnerībā (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina).

=== Darbība Eiropas Parlamentā ===
Pārstāvot Latvijas intereses, Inese Vaidere ir aktīvi iestājusies par ES fondu pieejamību Latvijai, vienotu Eiropas vēstures izpratni un stingru nostāju pret [[Krievija|Krieviju]], nodarbinātības un uzņēmējdarbības veicināšanu, patērētāju tiesību uzlabošanu un vides aizsardzību. Veiksmīgi izstrādājusi virkni pilotprojektu, lai risinātu Latvijai nozīmīgas problēmas. Piemēram, panāca vairākus miljonus eiro cīņai pret Krievijas viltus ziņām, kā arī, lai pētītu un novērstu divējādo produktu kvalitāti Rietumeiropas un Austrumeiropas tirgos, risinātu labas pārtikas nonākšanas atkritumos problēmu. Piedalījusies ES ekonomikas Atveseļošanas fonda noteikumu izstrādē, tostarp panākot plašākas iespējas līdzekļus izmantot, lai mazinātu slogu uz Latvijas valsts budžetu grūtību laikā. Aktīvi ES skaidrojusi, cik svarīgas ir spēcīgas sankcijas pret Krieviju, panākot EP atbalstu rezolūcijai, kurā EP pieprasīja pilnīgu energoresursu importa aizliegumu. EP darbojas “Vienoti Ukrainai” atbalsta grupā. Izstrādājusi četrus pilotprojektus vairāk nekā sešu miljonu eiro vērtībā, kas atbalstīs iedzīvotāju virzītus ēku renovācijas projektus, pētīs ēku radītās emisijas un veidos programmas [[Jaunais Eiropas Bauhaus]] zināšanu platformu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Vaidere |first1=Inese |title=Inese Vaidere - mājaslapa |url=https://vaidere.lv/par-mani/ |accessdate={{dat|2024|2|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;.

Organizējusi vairākas konferences, izstādes, filmu prezentācijas Eiropas Parlamentā, piemēram, „Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā”, „Okupācija pēc atbrīvošanas: — Austrumeiropa”, „Dāvids un Goliāts: mazās tautas totalitāro režīmu jūgā”, “Jaunatnes nodarbinātība: iespēja Eiropai”, „Russia in the WTO — One Year of Experience“. Izstādes „Totalitārisms Eiropā”, “Jūgendstila Rīga — Eiropas kultūras galvaspilsēta”, filmas „Sapņu komanda 1935”, „Zib mūža rats”.
Atbalstījusi [[Edvīns Šnore|Edvīna Šnores]] dokumentālās filmas &quot;[[Padomju stāsts|The Soviet Story]]&quot; tapšanu.
2022. gada 14. jūnijā organizējusi [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] grāmatas &quot;[[Gunārs Astra]]. Pēdējais vārds&quot; atvēršanu, piedaloties arī Eiropas Parlamenta viceprezidentei [[Roberta Metsola|Robertai Metsolai]]&lt;ref name=&quot;Portāls jauns.lv&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Gunāra Astras grāmatas atvēršana Eiropas Parlamentā |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/507209-gunara-astras-gramatas-atversana-eiropas-parlamenta |accessdate={{dat|2024|2|13||bez}} |date={{dat|2022|6|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;.

Piedalījusies vairāku rakstisko deklarāciju izstrādē: „par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu”; „par to, lai tiktu nodrošināta pilnīga ES kritēriju ievērošana attiecībā uz ieroču un kaujas tehnikas eksportu uz trešām valstīm”; „par iecerēto atomelektrostacijas būvniecību Grodņas apgabalā, Baltkrievijā”.
Kā ziņotāja izstrādājusi vairākus likumdošanas aktus: par finanšu un ekonomikas krīzes ietekmi uz cilvēktiesībām; par nolīgumu starp ES un Krievijas Federāciju par izvedmuitas ieviešanu vai palielināšanu izejvielām; par nolīgumu starp ES un Krievijas Federāciju par to tarifa likmes kvotu pārvaldību, kas piemērojamas koksnes eksportam no Krievijas uz ES; par paredzēto pakalpojumu tirdzniecības saistību saglabāšanu starp ES un Krieviju.

== Nozīmīgākie apbalvojumi ==
* 2013. gads — Gruzijas Valsts apbalvojums — Svētās karalienes Tamāras ordenis
* 2013. gads — Ukrainas prezidenta ordenis “Par nopelniem”

== Darbi ==
* Vaidere, I. ''Misija Latvijai. Epizodes''. Rīga: ''Zinātne'', 2023. -134 lpp. ISBN 978-9934-599-52-1
* Vaidere I. ''Misija Latvijai''. Rīga: Latvijas Universitāte, 2014.-134 lpp. (Autobiogrāfiska grāmata par I. Vaideres bērnību, jaunību un karjeru ceļā uz darbu Eiropas Parlamentā)
* Vaidere I., Vanags E., Vanags I., Vilka I. ''Reģionālā politika un pašvaldību attīstība Eiropas Savienībā un Latvijā''. Rīga: Latvijas Universitāte, 2006.-295 lpp. (Fundamentāls pētījums, kas ietver ieskatu reģionālās attīstības un pašvaldību teorijā, reģionālās politikas un pašvaldību attīstībā ES, atsevišķās tās dalībvalstīs un Latvijā, apskata dažādus pašvaldību sistēmas modeļus, kā arī iztirzā mehānismus, kādi tiek izmantoti reģionu attīstības veicināšanai.)
* Vaidere I. ''Banku sistēmas attīstība Latvijā, 1988 — 1997''. Otrais, papildinātais izdevums. Rīga: Latvijas Universitāte, 2006.-99 lpp. (Grāmatā aprakstīta banku sistēmas izveide 10 gadu posmā, apskatot Latvijas finanšu sistēmas dinamiskāko attīstības laiku. Atainoti notikumi un valdības lēmumi, kas nostiprināja un ietekmēja finanšu sistēmas attīstību.)
* ''Virzība uz demokrātisko Eiropu 2. Pasaules kara laikā — Latvijas Centrālā padome un kurelieši''. Konferences materiāli. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds. Rīga: 2010. 109 lpp.
* ''Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā''. Konferences materiāli. Latvijas Okupācijas izpētes biedrība, 2012: Zelta rudens. — 260 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
  &lt;ref name=&quot;Misija&quot;&gt;Vaidere, I. ''Misija Latvijai. Epizodes''. Rīga: Zinātne, 2023, 134. lpp. {{ISBN|978-9934-599-52-1}}. [https://vaidere.lv/app/uploads/2024/02/Inese_Vaidere_Misija_Latvijai_Epizodes.pdf Pieejams tiešsaistē]&lt;/ref&gt;
  &lt;ref name=&quot;LV&quot;&gt;Latvijas Vēstnesis, Nr.352–354 (17.11.1998). &quot;Vides valsts ministre Inese Vaidere&quot;. [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:360299%7Carticle:DIVL179 Pieejams tiešsaistē].&lt;/ref&gt;
  &lt;ref name=&quot;LVUsekretari&quot;&gt;''Latvijas Valsts universitātes partijas komitejas sekretāri 1977–1988'' (dati pārbaudāmi LNB Periodikas datubāzē):
  &lt;ul&gt;
    &lt;li&gt;1977 — J. Strautmanis, ''Gādība par Universitātes tālāko izaugsmi'', ''Padomju Students'', Nr.21 (24.02.1977). [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:919483|article:DIVL12 Tiešsaistē]&lt;/li&gt;
    &lt;li&gt;1978 — J. Strautmanis, ''Mūziku šodienai - šodienu mūzikā'', ''Cīņa'', Nr.48 (26.02.1978). [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:848420|article:DIVL183 Tiešsaistē]&lt;/li&gt;
    &lt;li&gt;1979 — K. Daukšts, ''Partijas komitejas sekretārs Kārlis Daukšts'', ''Padomju Jaunatne'', Nr.29 (10.02.1979). [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:791855|article:DIVL54 Tiešsaistē]&lt;/li&gt;
    &lt;li&gt;1980 — K. Daukšts, ''Darba pieredzē dalās augstskolu partijas organizāciju sekretāri'', ''Rīgas Balss'', Nr.29 (04.02.1980). [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1043848|article:DIVL13 Tiešsaistē]&lt;/li&gt;
    &lt;li&gt;1981 — K. Daukšts, ''Republikāniskā partijas aktīva sanāksme'', ''Padomju Jaunatne'', Nr.138 (18.07.1981). [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:764791|article:DIVL57 Tiešsaistē]&lt;/li&gt;
    &lt;li&gt;1982 — K. Daukšts, ''Pieredzes apmaiņa bija lietderīga'', ''Rīgas Balss'', Nr.28 (04.02.1982). [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1047964|article:DIVL30 Tiešsaistē]&lt;/li&gt;
    &lt;li&gt;1983 — O. Potreki, ''Gaida lieli un atbildīgi uzdevumi'', ''Rīgas Balss'', Nr.169 (26.07.1983). [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1263930|article:DIVL43 Tiešsaistē]&lt;/li&gt;
    &lt;li&gt;1984 — O. Potreki, ''Partijas Kirova rajona komitejas plēnums'', ''Rīgas Balss'', Nr.219 (24.09.1984). [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1109397|article:DIVL39 Tiešsaistē]&lt;/li&gt;
    &lt;li&gt;1985 — O. Potreki, ''Partijas Kirova rajona komitejas plēnumā'', ''Rīgas Balss'', Nr.223 (27.09.1985). [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:542041|article:DIVL146 Tiešsaistē]&lt;/li&gt;
    &lt;li&gt;1986 — O. Potreki, ''Informatīvais ziņojums par Latvijas Komunistiskās partijas centrālās komitejas plēnumu'', ''Padomju Dzimtene'', Nr.42 (08.04.1986). [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1039616|article:DIVL10 Tiešsaistē]&lt;/li&gt;
    &lt;li&gt;1987 — O. Potreki, ''Informatīvais ziņojums par Latvijas komunistiskās partijas centrālās komitejas plēnumu'', ''Cīņa'', Nr.69 (22.03.1987). [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:915919|article:DIVL41 Tiešsaistē]&lt;/li&gt;
    &lt;li&gt;1988 — O. Potreki, ''Informatīvais ziņojums par Latvijas komunistiskās partijas centrālās komitejas plēnumu'', ''Cīņa'', Nr.14 (17.01.1988). [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:902630|article:DIVL16 Tiešsaistē]&lt;/li&gt;
  &lt;/ul&gt;
  &lt;/ref&gt;


{{10. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{navboxes
|title=Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas
|list=
{{9. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{8. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{7. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{6. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
}}
{{Krištopana Ministru kabinets}}
{{8. Saeima}}
{{Rīgas dome 2001}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vaidere, Inese}}
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālās neatkarības kustības politiķi]]
[[Kategorija:Pilsoniskās savienības politiķi]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2001—2005)]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Par nopelniem&quot; apbalvotie (Ukraina)]]</text>
      <sha1>ezupsdpl6jjw4o5xu3df71yyqwiw4bw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ņikita Hruščovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38228</id>
    <revision>
      <id>4495247</id>
      <parentid>4258337</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T15:28:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495247</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66510" sha1="sv29wh0v086imzdp3lsc5tmppgyrp59" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Ņikita Hruščovs
| vārds_orģ           = ''Никита Хрущёв''
| attēls              = Bundesarchiv Bild 183-B0628-0015-035, Nikita S. Chruschtschow.jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Ņikita Hruščovs 1963. gadā
| amats               = [[PSKP CK ģenerālsekretārs|PSKP CK pirmais sekretārs]]
| term_sākums         = {{dat|1953|9|14|N}} 
| term_beigas         = {{dat|1964|10|14|N}}
| priekštecis         = [[Josifs Staļins]]
| pēctecis            = [[Leonīds Brežņevs]]
| dzim_dati           = {{dat|1894|4|15}}
| dzim_vieta          = Kaļinovkas ciems, [[Kurskas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;([[Kurskas apgabals]], {{RUS}})
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1971|9|11|1894|4|15}}
| mir_vieta           = [[Maskava]], [[Padomju Savienība|PSRS]]&lt;br /&gt;({{RUS}})
| tautība             = krievs
| partija             = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]
| dzīvesb             = 
| profesija           = komunists
| alma_mater          = 
| reliģija            = ateists
| paraksts            = Nikita_Khrushchev_Signature2.svg
| piezīmes            =
}}
'''Ņikita Hruščovs''' ({{val|ru|Никита Сергеевич Хрущёв}}; dzimis {{dat VS|{{dat|1894|4|15}}|{{dat||4|3}}}}, miris {{dat|1971|9|11}}) bija [[PSKP CK ģenerālsekretārs|PSKP CK pirmais sekretārs]] no 1953. gada un [[PSRS Ministru padome]]s priekšsēdētājs no [[1958]]. līdz 1964. gadam. Vienpersonisks [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs no [[1957]]. līdz [[1964]]. gadam.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Krievijas Impērija]]s [[Kurskas guberņa]]s zemnieku ģimenē. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā darbojās kā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] komisārs. Pēc tam dažādos partijas amatos [[Ukraina|Ukrainā]] un Maskavā. Atbalstīja Staļinu [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā darbojās kā Sarkanās armijas komisārs, tai skaitā, [[Staļingradas kauja]]s laikā.

[[Destaļinizācija]]s posmā aktīvi iesaistījās cīņā par augstāko valsts varu. 1956. gada PSKP 20. kongresā nosodīja [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] &quot;[[personības kults|personības kultu]]&quot; un asiņaino [[Terors (politika)|teroru]], kurā nogalināja daudzus PSRS partijas un armijas vadītājus. 1957. gadā uz īsu laiku atcelts no amata, taču spēja sakaut savus pretiniekus un kļūt par PSRS vadoni. Pazīstams ar grandioziem solījumiem par PSRS ekonomikas sasniegumiem, ASV apsteigšanu līdz 1970. gadam un [[Komunisms|komunisma]] ieviešanu pēc 1980. gada. Hruščova varas laikā [[Jurijs Gagarins]] veica pirmo lidojumu kosmosā, tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kā arī notika [[Kubas raķešu krīze]]. 1964. gada oktobrī tuvākie līdzgaitnieki Hruščovu atcēla no ieņemamajiem amatiem un turpmāko dzīvi viņš kā pensionārs pavadīja [[Valsts drošības komiteja|VDK]] uzraudzībā. Miris 1971. gadā no sirds slimības.

== Ceļš uz varu ==
{{pamatraksts|Destaļinizācija}}
Pēc Staļina nāves 1953. gada 5. martā Padomju Savienībā izveidojās kolektīvās vadības modelis, kurā [[PSKP CK politbirojs|Politbiroja]] veterānu ietekme bija nestabilā līdzsvarā. Sākotnēji par vadoni ar [[Lavrentijs Berija|Berijas]] atbalstu izvirzījās [[Georgijs Maļenkovs]], kas kļuva par [[PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs|PSRS Ministru padomes priekšsēdētāju]], ko tajā brīdī uzskatīja par ietekmīgāko amatu valstī. Berija piešķīra amnestiju vairāk nekā miljonam ieslodzīto; savienības republikās vadošos amatus sāka piešķirt vietējo tautību pārstāvjiem; ierosināja izbeigt sociālisma celtniecību VDR un izveidot apvienotu, neitrālu Vāciju. Liberalizācija VDR izraisīja jūnija sacelšanos, ko apspieda padomju tanki. Jau 1953. gada jūnija beigās Hruščovs panāca pārējo Prezidija locekļu atbalstu pārāk ambiciozā Berijas arestam, un nošaušanai 23. decembrī. Šis bija pēdējais nāvessods kādam no PSRS vadītājiem. Turpmāk politiskajā cīņā zaudējušos nosūtīja uz nenozīmīgiem amatiem vai pensionēja.

1953. gada septembrī Hruščovu ievēlēja par [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] Pirmo sekretāru, un sākās Maļenkova un Hruščova cīņa par varu. Mēģinot izmainīt Staļina varas periodā izveidoto rūpniecības modeli, kura rezultātā netika attīstītas nozares, kas veicinātu iedzīvotāju labklājību, Maļenkovs aizstāvēja vieglās industrijas attīstību, kamēr Hruščovs turpināja aizstāvēt [[Smagā rūpniecība|smago rūpniecību]].&lt;ref name=&quot;The Khrushchev Era&quot;&gt;[http://countrystudies.us/russia/13.htm The Khrushchev Era]&lt;/ref&gt; Jau 1953. gadā Maļenkovs kolhozniekiem atcēla obligātās produktu piegādes normas, un sāka palielināt valsts noteiktās iepirkumu cenas. No 1953. līdz 1958. gadam valsts maksājumi par piegādātajiem produktiem palielinājās no 4,14È miljardiem rubļu līdz 13,41 miljardam rubļu. Tikmēr Hruščovs aizstāvēja smago rūpniecību, un kolhoznieku ekonomiskās motivācijas vietā aizstāvēja jaunu kampaņu organizēšanu. Viņa [[Neskarto zemju kampaņa]]i drīz sekoja [[Kukurūzas kampaņa]]. Kā konservatīvo spēku pārstāvis, Hruščovs ātri nostiprināja savu stāvokli partijā, un 1954. gada beigās bija gatavs atbrīvoties no Maļenkova. Pēc Maļenkova piespiedu atkāpšanās no valdības vadītāja amata 1955. gada janvāra beigās, par valdības vadītāju kļuva [[Nikolajs Bulgaņins]], kurš, lai arī publiski turpinājās kolektīvās vadības modelis, atradās Hruščova ietekmē. Hruščovs, sākotnēji lauksaimniecības politikas vadītājs, 1955. gada vasarā pārņem arī ārpolitiku, panākot Molotova atcelšanu. Cīņā pret Maļenkovu Hruščovs bija aizstāvējis nepieciešamību turpināt koncentrēties uz smago industriju un aizsardzību. Strauji pieauga tēriņi tradicionālā bruņojuma ražošanai un starpkontinentālo raķešu attīstībai, kas pārgāja kosmosa programmas veidošanā. 6. piecgades plāns koncentrējās uz Centrālāzijas, Sibīrijas un Tālo Austrumu industrializāciju, atomelektrostaciju celtniecību. 1956. gada beigās šī kursa pretinieki Politbirojā panāca smagās industrijas attīstībai paredzēto izdevumu samazinājumu, uz ko 1957. gada sākumā Hruščovs reaģēja paziņojot, ka 6. piecgade tiek pārtraukta, un uzsākts darbs pie [[PSRS Septiņgade]]s plānošanas.

1956. gada februārī PSKP 20. kongresā Hruščovs nosodīja Staļina personības kultu un [[Lielais terors|Lielo teroru]], tā vēl vairāk iedragājot partijas veterānu stāvokli Prezidijā. Hruščova reformu politika izraisīja seno Staļina līdzgaitnieku [[Vjačeslavs Molotovs|Molotova]], Maļenkova un [[Lazars Kaganovičs|Kaganoviča]] pretestību. Šī ietekmīgā grupa 1957. gada jūnijā nobalsoja par Hruščova atlaišanu no partijas vadītāja amata, taču Hruščovs uzstāja uz partijas statūtu ievērošanu, kurā partijas vadītāju no amata atcelt varēja tikai [[PSKP Centrālā komiteja]]. Ar maršala [[Georgijs Žukovs|Žukova]] atbalstu, kurš nodrošināja Centrālkomitejas locekļu transportēšanu uz Maskavu armijas lidmašīnās, Hruščovam izdevās panākt sev labvēlīgu Centrālkomitejas balsojumu, un no partijas izslēgt Molotovu, Maļenkovu un Kaganoviču, kurus nodēvēja par &quot;[[Antipartejiskā grupa|Antipartejisko grupu]]&quot;. Jau oktobrī viņš no amata atlaida arī maršalu Žukovu. 1958. gada martā, pēc valdības vadītāja Bulgaņina atkāpšanās no amatiem, Hruščovs ieņēma arī šo amatu, tā kļūstot par ietekmīgāko cilvēku valstī. 21. un 22. PSKP kongresā viņš turpināja partijas konservatīvo spēku un staļinisma kritiku. 1961. gadā no [[Ļeņina mauzolejs|Ļeņina mauzoleja]] izvāca tur 1953. gadā publiskai apskatei novietotās Staļina mirstīgās atliekas, kuras apglabāja pie Kremļa sienas.
&lt;gallery&gt;
Bundesarchiv Bild 146-1989-101-01A, Moskau, Besuch Konrad Adenauer.jpg|Hruščovs, Bulgaņins, Maļenkovs, Molotovs ar Adenaueru Maskavā, 1955
Bulganin Khrushchev India 1955.jpg|Ar Bulgaņinu Indijā, 1955
Moskau 1957 - Lenin-Stalin-Mausoleum.jpg|Ļeņina-Staļina mauzolejs, 1957
Bundesarchiv Bild 183-57000-0184, Berlin, V. SED-Parteitag, 2.Tag.jpg|Ar VDR vadītājiem, 1958
Mao Tsé-toung, portrait en buste, assis, faisant face à Nikita Khrouchtchev, pendant la visite du chef russe 1958 à Pékin.jpg|Ar Mao, 1958
John Kennedy, Nikita Khrushchev 1961.jpg|Sarunās ar [[Džons Kenedijs|Džonu Kenediju]], 1961
RIAN archive 159271 Nikita Khrushchev, Valentina Tereshkova, Pavel Popovich and Yury Gagarin at Lenin Mausoleum.jpg|Ar kosmonautiem, 1963
Avgusta 1963 je spremstvu Josipa Broza - Tita Velenje obiskal voditelj Svojetske zveze Nikita Hruščov.jpg|Ar Tito Dienvidslāvijā, 1963
Fidel en Moscu.tif|Kastro Maskavā, 1963
Bundesarchiv Bild 183-B0628-0015-023, Berlin, Fahrt von Chruschtschow und Ulbricht.jpg|Berlīnē ar Ulbrihtu, 1963
Nasser and Khrushchev, 1964.jpg|Ar Nāseru Ēģiptē, 1964
&lt;/gallery&gt;

== Ārpolitika ==
[[Attēls:High Dam Burg Memorial Wall, Aswan, Egypt, Oct 2004.jpg|thumb|Asuānas dambja memoriāls]]
[[Attēls:The Soviet Union 1961 CPA 2576 stamp (The Struggle for the Liberation of Africa. Lumumba ( 1925-1961 ), premier of Congo).jpg|thumb|Lumumba]]
[[Attēls:1961 CPA 2566.jpg|thumb|Brīvību Āfrikas tautām]]
Jau pirmajās nedēļās pēc Staļina nāves kolektīvā vadība sāka kursu uz attiecību uzlabošanu ar Rietumvalstīm. Ātri izbeidza [[Korejas karš|Korejas karu]] un [[Pirmais Indoķīnas karš|Pirmo Indoķīnas karu]]. Normalizēja attiecības ar Turciju un Izraēlu, sākās ciešu attiecību veidošana ar Indiju. Maļenkovs sāka runāt par atomkaru kā draudu visai cilvēcei, kamēr vēlākos Hruščova varas gados draudi kapitālistiskajām valstīm ar atomieročiem kļuva par ierastu parādību.

1953. gada 30. maijā Molotovs informēja Turcijas vēstnieku, ka PSRS oficiāli atsakās no 1945. gadā izvirzītajām teritoriālajām pretenzijām. Lai arī PSRS turpināja kritizēt Turciju par NATO bāzēm un izlūklidojumiem, kopumā attiecību tonis uzlabojās. 1957. gadā PSRS finansēja stikla rūpnīcas celtniecību. 1959. gada decembrī Turcijas veselības ministrs apmeklēja Maskavu. Plānoto premjera [[Adnans Menderess|Menderesa]] vizīti izjauca Turcijas valsts apvērsums. 1963. gadā divu nedēļu vizītē ieradās Turcijas parlamenta delegācija. Turcijas ārlietu ministra vizīte notika divas nedēļas pēc Hruščova gāšanas.&lt;ref name=&quot;23930-pdf&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://dergiler.ankara.edu.tr/dergiler/42/2299/23930.pdf |title=SOVIET UNION’S BALKAN OPENING DURING THE KHRUSHCHEV PERIOD: ATTEMPTS TO RESTORE RELATIONS WITH TURKEY,YUGOSLAVIA AND GREECE |access-date={{dat|2019|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210831081616/http://dergiler.ankara.edu.tr/dergiler/42/2299/23930.pdf }}&lt;/ref&gt;

1953. gada 23. jūlijā PSRS nosūtīja vēstnieku uz [[Grieķijas Karaliste|Grieķiju]], kurā 1949. gadā bija beidzies padomju atbalstītais pilsoņu karš. PSRS nodrošināja Grieķijas un Bulgārijas nesaskaņu beigšanos, kas vainagojās ar diplomātisko attiecību atjaunošanu kaimiņvalstu starpā 1954. gada maijā. 1956. gada jūnijā Atēnas apmeklēja PSRS ārlietu ministrs Šepilovs. Grieķijai svarīgajā [[Kipra]]s konfliktā Hruščovs ieņēma grieķiem labvēlīgu pozīciju.

1953. gada 6. jūnijā Molotovs [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dievidslāvijas]] pārstāvim izteica vēlēšanos atjaunot attiecības vēstnieku līmenī. Jaunais padomju vēstnieks Belgradā ieradās jau 21. jūlijā. Apsīka pret [[Josips Brozs Tito|Tito]] vērstās propagandas kampaņas. Taču Tito saglabāja vēsumu attiecībās, ko Hruščovs mēģināja lauzt, nosūtot vairākas personīgas vēstules. 1954. gadā abas valstis noslēdza tirdzniecības līgumu. Tam sekoja vairāki kredītu līgumi un atbalsts rūpnīcu celtniecībai. No 1955. gada 26. maija līdz 2. jūnijam Hruščovs ieradās vizītē Dienvidslāvijā. PSRS apņēmās neiejaukties Dienvidslāvijas iekšlietās un respektēt tās politisko kursu. Tito atteicās nodibināt ciešākas attiecības starp abu valstu komunistiskajām partijām vai pievienoties [[Varšavas pakts|Varšavas paktam]]. Tito pozitīvi novērtēja Staļina nosodīšanu 20. kongresā. 1956. gada 1. jūnijā, dienu pirms Tito vizītes Maskavā, Molotovam nācās pamest ārlietu ministra posteni. Lai arī Tito atbalstīja padomju iebrukumu Ungārijā, attiecības ar viņu uz pāris gadiem kļuva vēsākas, PSRS cenšoties atjaunot pilnīgu kontroli pār Austrumeiropu, kurā nebija vietas neatkarīgam ceļam uz sociālismu. 1960. gada septembrī Tito un Hruščovs tikās ANO mītnē Ņujorkā, vienojoties par attiecību atjaunošanu. 1961. gada jūlijā Maskavu apmeklēja Dienvidslāvijas ārlietu ministrs, kam 1962. gadā sekoja PSRS ārlietu ministra [[Andrejs Gromiko|Gromiko]] un Brezņeva vizītes. Tito apmeklēja PSRS 1962. gada decembrī un Hruščovs Belgradu 1963. gada augustā.&lt;ref name=&quot;23930-pdf&quot; /&gt;

1955. gada pavasarī Hruščovs uzsāka cīņu ar ietekmīgo Molotovu par izmaiņām ārlietās. Kā savu ideju paudēju viņš izmantoja maršalu Žukovu, kurš savā uzvaras dienas uzrunā 30. aprīlī izvirzīja tēzi par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar kapitālisma valstīm. Par spīti Molotova protestam, šī frāze no runas netika svītrota. Dažas dienas vēlāk, uzvarai veltītā rakstā, Žukovs pozitīvi izteicās par draudzīgu attiecību atjaunošanu ar Tito Dievidslāviju. Molotovs, kurš Tito uzskatīja par fašistu, atkal nespēja novērst raksta publicēšanu. Jau 26. maijā vizītē Belgradā ieradās Hruščovs, Bulgaņins un Mikojans. Jaunais ārpolitikas kurss, kas ļāva uzlabot attiecības arī ar valstīm, kas dogmatiski nesekoja staļinismam un komunismam, pavēra iespējas PSRS ietekmes pieaugumam Trešajā pasaulē.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=ASRrHHq0xtgC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=khrushchev+foreign+policy+crisis&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwixm-73yNDYAhUkJpoKHaMvD9UQ6AEIXTAJ#v=onepage&amp;q=khrushchev%20foreign%20policy%20crisis&amp;f=false Khrushchev's Cold War: The Inside Story of an American Adversary]&lt;/ref&gt;

1955. gadā PSRS vienojās ar Austriju un Rietumvalstīm par [[Austrijas valsts līgums|Austrijas valsts līgumu]], ar kuru tā atguva neatkarību. Tajā pašā gadā notika Hruščova un ASV prezidenta [[Dvaits Eizenhauers|Eizenhauera]] tikšanās, kas iesāka &quot;mierīgās līdzāspastāvēšanas&quot; politiku. Pēc [[Rietumvācija|VFR]] kanclera [[Konrāds Adenauers|Konrāda Adenauera]] vizītes Maskavā, PSRS nodibināja diplomātiskās attiecības ar VFR un sāka atbrīvot izdzīvojušos vācu karagūstekņus. Vācijas okupācija, VFR un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] izveidošana, un [[Rietumberlīne]]s neatrisinātais jautājums uz vairākiem gadiem radīja saspīlējumu abu bloku starpā, Hruščovam uzstājot uz Rietumberlīnes iekļaušanu VDR sastāvā, vai arī neitrālas pilsētas izveidošanu. Militāra konflikta draudi beidzās līdz ar [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanu 1961. gadā, un [[Berlīnes krīze]]s mierīgu atrisināšanu.

1956. gada rudenī [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republikā]] izcēlās plaši protesti pret komunistu diktatūru, kurus izdevās izbeigt, par partijas vadītāju ievēlot [[Vladislavs Gomulka|Gomulku]], un apmierinot virkni citu prasību. Protesti [[Ungārijas Tautas Republika|Ungārijas Tautas Republikā]] drīz izvērtās asiņainā [[1956. gada Ungārijas revolūcija|ungāru revolūcijā]] pret komunistu varu. Pēc neilgas svārstīšanās, Hruščovs pieņēma lēmumu par bruņotu iebrukumu Ungārijā. Līdzās Staļina noziegumu atklāšanai 1956. gadā, iebrukums Ungārijā bija viens no faktoriem, kas uz ilgāku laiku smagi iedragāja padomju sistēmas un komunisma popularitāti pasaulē.

Sākās globālās [[padomju impērija]]s veidošana. Hruščovs kopā ar Bulgaņinu apceļoja jaunās Trešās pasaules valstis, veidojot politisku aliansi ar [[Nepievienošanās kustība|Nepievienošanās valstu]] kustību, īpaši attīstot attiecības ar Ēģiptes [[Gamāls Abdels Nāsers|Nāseru]], Indijas [[Džavāharlāls Nehru|Nehru]] un Indonēzijas [[Sukarno]]. Nehru 1955. gada jūnija lielāko daļu pavadīja vizītē PSRS, kurai sekoja Hruščova un Bulgaņina trīs nedēļu ilgs ceļojums pa Indiju novembrī-decembrī. Hruščovs atbalstīja Indijas pozīciju [[Kašmīra]]s konfliktā, un prognozēja [[Goa]]s atgūšanu no portugāļiem. 1959. gadā uzliesmojot [[Ķīnas—Indijas karš|Ķīnas—Indijas karam]], PSRS bija grūta izvēle, kuru no pusēm atbalstīt. Sākās ieroču piegādes Ēģiptei un [[Sīrijas republika]]i. Lai arī Nāsers arestēja komunistus, 1956. gada [[Suecas krīze]]s laikā PSRS nostājās Ēģiptes un arābu valstu pusē. PSRS finansēja [[Asuānas aizsprosts|Asuānas dambja]] celtniecību.

Ekonomikas attīstībai nepieciešamos līdzekļus un darbaspēku Hruščovs centās iegūt regulāri samazinot padomju armijas skaitlisko sastāvu. No 1955. līdz 1957. gadam PSRS samazināja savu armiju par 2 miljoniem kareivju, aicinot arī citas valstis uz atbruņošanos. Tā kā ASV saglabāja militāro pārspēku, lai vairotu PSRS varenības tēlu, viņš rīkoja regulārus atomizmēģinājumus un sāka starpkontinentālo raķešu ražošanu. Padomju raķešu spēka propagandā labi noderēja 1957. gada [[Sputnik-1]] palaišana kosmosā. 1963. gada 5. augustā PSRS, ASV un Lielbritānija parakstīja līgumu par daļēju atomizmēģinājumu aizliegumu, apņemoties turpmāk rīkot tikai pazemes izmēģinājumus. Ķīna, kas šajā laikā pati centās radīt savu atombumbu, līgumu kritizēja kā imperiālistu mēģinājumu saglabāt atomieroču monopolu.

1959. gada septembrī Hruščovs gandrīz divu nedēļu ilgā vizītē apceļoja ASV, gūstot jaunu iedvesmu kukurūzas audzēšanai. 1960. gadā paredzēto Eizenhauera vizīti PSRS atcēla pēc U-2 izlūklidmašīnas notriekšanas 1960. gada 1. maijā. U-2 problēma arī izgāza Parīzē notiekošo ASV, PSRS, Francijas un Lielbritānijas vadītāju tikšanos. Par spīti neveiksmīgajam 1961. gada aprīļa iebrukumam Kubā, Hruščovs jūnija sākumā Vīnē tikās ar ASV prezidentu [[Džons Kenedijs|Kenediju]].&lt;ref name=&quot;The Khrushchev Era&quot;/&gt; 1959. gada [[Kubas revolūcija]], un tās ātra kļūšana par sociālistisku diktatūru bija viens no spilgtākajiem PSRS ārpolitikas panākumiem, kas gan noveda pie 1962. gada oktobra [[Kubas raķešu krīze]]s ar ASV, kuru Hruščovs zaudēja.

Ķīnas vadonis [[Mao Dzeduns]] nepieņēma Hruščova jauno ideoloģisko kursu, un abu komunistisko lielvalstu sadarbība ātri sabruka, 1960. gadā izvēršoties [[Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas|atklātā ideoloģiskā konfliktā]], kas sašķēla pasaules komunistisko kustību Maskavas un Pekinas atbalstītājos. Eiropā [[Albānijas Tautas Republika]] atklāti nostājās Ķīnas pusē. Konfliktam ar Ķīnu bija vairāki iemesli, taču ideoloģiski galvenais bija tas, ka ķīnieši nepiekrita Hrusčova &quot;mierīgās līdzāspastāvēšanas&quot; politikai ar Rietumiem. Mao bija gatavs sākt atomkaru ar kapitālistiem. Kareivīgi noskaņots bija arī Kubas līderis Kastro. Lai demonstrētu savu radikālismu, PSRS sacentās ar Ķīnu militārās palīdzības sniegšanā [[Ziemeļvjetnama]]i un neatkarības cīnītājiem Trešajā pasaulē.

Jau pirms Āfrikas [[dekolonizācija]]s viļņa, Hruščovs sāka veidot ciešākas ekonomiskās un militārās sadarbības programmas ar jaunajām Trešās pasaules valstīm. 1959. gadā dažāda veida palīdzība un kredīti jaunattīstības valstīm bija 859 miljonu USD apmērā. 1964. gadā dažādiem projektiem kredītos izsniedza 128 miljonus USD Alžīrijai, 283 miljonus USD Ēģiptei, 200 miljonus USD Indijai, kā arī 333 miljonus USD Bulgārijai un 160 miljonus USD Kubai. Mazākus kredītus saņēma arī Kenija, Nepāla, Pakistāna, Jemena un Mongolija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004500060001-8.pdf |title=Soviet International Economic Policy |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170124002638/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004500060001-8.pdf }}&lt;/ref&gt;

1960. gadā PSRS atzina Alžīrijas Pagaidu valdību, tā iesaistoties [[Alžīrijas neatkarības karš|Alžīrijas neatkarības karā]]. 1961. gadā Padomju Savienība piegādāja ieročus [[Laosa]]s komunistu nemierniekiem, taču tālākas piegādes izbeidza pēc vienošanās par pilsoņu kara neitralizāciju ar Kenediju 1961. gada maijā. Haotiskais [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo]] neatkarības sākums deva jaunu mocekli padomju propagandai — [[Patriss Lumumba|Patrisu Lumumbu]], kura vārdā Maskavā nosauca universitāti. PSRS simpatizējošo Gvinejas, Ganas un Mali valdošo partiju pārstāvji piedalījās PSKP 22. kongresā, un šo valstu vadītājiem vēlāk piešķīra Ļeņina Miera balvas. [[Ahmeds Seku Ture|Ahmedam Seku Ture]] 1961., [[Kvame Nkruma]] 1962. un [[Modibo Keita]] 1963.

Pēdējos varas gados Hruščovs nedēļām ilgi atradās ārvalstu vizītēs, apmeklējot daudzas pasaules valstis un ANO.

== Tautsaimniecība ==
[[Attēls:Совнархозы-1963.png|thumb|Sovnarhozu karte 1963. gadā]]
Staļina nāves brīdī PSRS atradās 5. piecgades (1951—1955) vidū, kas turpināja galveno uzmanību pievērst smagajai rūpniecībai. Maļenkovs savas varas īsajā laikā sāka mainīt šo uzsvaru par labu vieglajai rūpniecībai, plaša patēriņa preču ražošanai un dzīvokļu celtniecībai, lai uzlabotu PSRS iedzīvotāju dzīvi. Politisku iemeslu dēļ Hruščovs šo politiku kritizēja, taču, nonākot pie varas, pats to turpināja.

Viss Hruščova varas laiks pagāja zem saukļa &quot;Sasniegsim un apdzīsim Ameriku!&quot; Aprēķini, ka to izdosies paveikt līdz 1970. gadam bija nereāli un balstījās kļūdainos datos. Plānotāji rēķināja, ka PSRS rūpniecība turpinās augt par 8,7% gadā, kamēr ASV augs par 2% gadā. Viņi arī uzskatīja, ka PSRS ražošanas līmenis ir sasniedzis 50% no ASV līmeņa. Realitātē ASV auga par 4% un tās ražošanas apjoms 2,5 reizes pārsniedza PSRS līmeni, tā ka tīri matemātiski PSRS varēja sasniegt ASV līmeni 1978. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79R00890A001000080018-9.pdf |title=Soviet Seven-Year Plan  |access-date={{dat|2018|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170124133843/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79R00890A001000080018-9.pdf }}&lt;/ref&gt; Padomju industriālās ražošanas izaugsmes temps, kas no 1956. līdz 1960. gadam bija vidēji 8% gadā, no 1961. līdz 1965. gadam samazinājās uz vidēji 6% gadā. Par spīti visām kampaņām, lauksaimniecības izaugsme no 1956. līdz 1965. gadam bija vidēji 3% gadā. Saglabājoties vidējai 4,5% izaugsmei, PSRS IKP dubultotos 16 gadu laikā.&lt;ref name=&quot;the-soviet-economy&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=RnYkeJXzOAoC&amp;pg=PA485&amp;dq=kosygin+liberman+reforms&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiE-vPCpKneAhWMjywKHeuoChQQ6AEIYDAJ#v=onepage&amp;q=kosygin%20liberman%20reforms&amp;f=false The Soviet Economy]&lt;/ref&gt;

Kamēr smagā rūpniecība turpināja augt, Hruščovam nepārtrauktas rūpes sagādāja lauksaimniecības problēmas, kuras viņš mēģināja atrisināt ar dažādām kampaņām un reformām, kas pakāpeniski sagrāva viņa prestižu un varu.

Lai palielinātu neapmierinošās graudu ražas, Hruščovs 1953. gada beigās sāka plānot [[Neskarto zemju kampaņa|Neskarto zemju kampaņu]], kas ar pilnu spēku izvērsās 1954. gada sākumā. Kampaņas mērķis bija ievērojami palielināt lauksaimniecībā apstrādātās zemes apjomu, iegūt pārtikas un lopbarības graudus, atslogot citus lauksaimniecības reģionus, nodrošināt graudus eksportam. Uz Kazahstānu un Sibīriju nosūtīja simtiem tūkstošu cilvēku, galvenokārt jauniešus, kas tukšās stepēs sāka sēt graudus. Līdz 1955. gadam sākotnēji bija paredzēts apgūt 13 miljonus hektāru, taču jau 1954. gada augustā pieņēma lēmumu līdz 1956. gadam apgūt 30 miljonus hektāru (līdzvērtīgi visai Kanādas lauksaimniecības teritorijai). Pirmo gadu ražas bija nestabilas, taču kopumā veiksmīgas. Ilgtermiņā neapgūto zemju kampaņa radīja jaunas problēmas — nabadzīgo stepes augšņu apstrādāšanā ieguldīja milzīgus līdzekļus, kas labāk būtu noderējuši situācijas uzlabošanai tradicionālajos lauksaimniecības rajonos, kuru ražas joprojām bija zemas saimnieciski neizdevīgās kolhozu sistēmas dēļ. Jau dažus gadus vēlāk ražas kritās, sākās ekoloģiskas problēmas un sausuma izraisītas putekļu vētras.&lt;ref&gt;[https://www.rbth.com/multimedia/history/2017/08/16/virgin-lands-campaign-how-the-ussr-tried-to-counter-food-shortages_823652 Virgin Lands Campaign: How the USSR tried to counter food shortages]&lt;/ref&gt; Kontinentālā klimata svārstības nenodrošināja stabilas ražas, sausumam un salam bieži iznīcinot ražas. 1954. gadā bija apsēti 4 miljoni hektāru, no kuriem ieguva 4 miljonus tonnas graudu. 1955. gada sausuma dēļ, no četrreiz lielākas apsētās platības ieguva tikai 8 miljonus tonnas graudu. Neskatoties uz augsnes un dabas apstākļiem, Hruščovs paziņoja, ka sagaida līdz 33 miljoniem tonnu lielas ražas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01049A001500300001-1.pdf |title=The Virgin Lands — An Appraisal |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123062645/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01049A001500300001-1.pdf }}&lt;/ref&gt;

[[Kukurūzas kampaņa]] bija nākamā Hruščova lauksaimniecības programma, kas sākās 1955. gada janvārī. Ņemot vērā strauji palielināto lauksaimniecībā apstrādātās zemes apjomu, paralēli graudiem varēja sākt audzēt kukurūzu. Kampaņas mērķis bija līdz 1960. gadam ar kukurūzu apsēt 28 miljonus hektāru. Tā kā lielākajā PSRS daļā klimata apstākļi nav piemēroti pārtikas kukurūzas iegūšanai, kukurūzu plānoja audzēt kā skābbarības materiālu ar ko barot mājlopus, tā samazinot graudu patēriņu lopbarībai un palielinot pārtikas ieguvi. Balstoties uz optimistiskiem aprēķiniem, Hruščovs paziņoja, ka pateicoties kukurūzai 1961. gadā PSRS apsteigs ASV piena, sviesta un gaļas ražošanas apjomos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-01009A002100070008-4.pdf |title=Agroclimatic Evaluation of the Soviet Corn Program |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123082548/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-01009A002100070008-4.pdf }}&lt;/ref&gt; Šo mērķu sasniegšanas neiespējamību demonstrēja [[Rjazaņas brīnums]]. Dažādas kukurūzas šķirnes sēja gandrīz visā PSRS teritorijā, un tipiski padomju kampaņām, kukurūzas propaganda drīz sasniedza absurdus apjomus, taču plānotais apsējamās platības daudzums netika sasniegts klimatisko apstākļu dēļ. Atšķirībā no ASV, kur Hruščovs peronīgi apmeklēja kukurūzas laukus, PSRS teritorijā kukurūzai vispiemērotākās bija Karpatu, Kaukāza, un daļēji Ukrainas un Centrālāzijas teritorijas. Pārējās valsts daļās kukurūzas ražas bija nestabilas, nespējot nodrošināt Hruščova paredzētos 4—5 reizes lielākos skābbarības apjomus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP61-00391R000200250004-8.pdf |title=Main Trends in Soviet Capabilities and Policies, 1958-1963 |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123112250/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP61-00391R000200250004-8.pdf }}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
The Soviet Union 1954 CPA 1773 stamp (Agriculture in the USSR. Planted potatoes).jpg|Pareiza kartupeļu stādīšana
Stamp of USSR 2255.jpg|Neskarto zemju kampaņa
Stamp of USSR 2007.jpg|Neskarto zemju apgūšanas kampaņa
1959 CPA 2369.jpg|Septiņgadei veltīta pastmarka
1959 CPA 2341.jpg|Septiņgades plāni
1959 CPA 2344.jpg|Septiņgades plāni
1959 CPA 2345.jpg|Septiņgades plāni
1961 CPA 2541.jpg|Kukurūzas kampaņa
1961 CPA 2540.jpg|Lopkopības kampaņa
The Soviet Union 1962 CPA 2779 stamp (Decisions of the 22nd Communist Party Congress. Dairy-farming. Milkmaid, etc.).jpg|Izaugsmes mērķi
The Soviet Union 1964 CPA 3063 stamp (Agricultural Crops of the USSR. Maize or corn 'VIR 42' (Zea mays)).jpg|Kukurūzas kampaņa
The Soviet Union 1964 CPA 3030 stamp (Irrigation. Crop-watering machine. Maize, cotton and sugar beet).jpg|Lauksaimniecības kampaņa
&lt;/gallery&gt;
Hruščova dominētais PSKP 20. Kongress 1956. gadā apstiprināja ambiciozo 6. piecgades plānu, taču jau 1956. gada beigās kļuva skaidrs, ka to nav iespējams izpildīt. Pēc vairākiem mēģinājumiem atrisināt ekonomikas problēmas, 6. piecgadi 1957. gada beigās pārtrauca, un sākās [[PSRS Septiņgade]]s (1959—1965) plānošana, kas paredzēja izveidot komunistiskās sabiedrības pamatus, taču prognozēja mērenākus izaugsmes tempus. 1957. gada februārī, partijas vadītājs Hruščovs samazināja valdības varu, likvidējot lielās nozaru ministrijas, lēmumus par ekonomiku turpmāk piešķirot vairāk nekā 105 reģionu ekonomikas padomēm (sovnarhoziem), kas darbojās tiešā partijas pakļautībā. 1958. gadā viņš izlēma strauji attīstīt PSRS plastmasas, sintētisko materiālu un ķīmisko rūpniecību, parakstot līgumus ar Rietumu firmām par rūpnīcu piegādi un būvniecību.

1963. gada vasarā Hruščovs piedāvāja radikāli izmainīt ekonomikas modeli, samazinot tradicionāli lielās investīcijas smagajā rūpniecībā, un koncentrējoties uz minerālmēslu ražošanu, kas beidzot ļautu uzlabot lauksaimniecības ražas, pēc tam, kad iepriekšējās kampaņas nebija sasniegušas mērķus. Šī politika izraisīja neapmierinātību arī armijā, kuras budžets tiktu ievērojami samazināts. Padomju iestādes publiski atzina, ka apmēram 25% minerālmēslu tiek zaudēti paviršas pārvadāšanas un uzglabāšanas rezultātā. Minerālmēslus bieži izmantoja nepareizi, tā samazinot iegūtās ražas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004100070005-7.pdf |title=Krushchev Advocates Major Fertilizer Program |access-date={{dat|2018|01|06||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123192604/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79-00927A004100070005-7.pdf }}&lt;/ref&gt;

1963. gada neražas dēļ valdība pieņēma vairākus lēmumus graudu taupīšanai. Tika malti rupjākas kvalitātes milti, kas pazemināja maizes kvalitāti; ierobežoja maizes un miltu pārdošanu veikalos un sabiedriskās ēdināšanas vietās; atsāka cīņu pret maizes izbarošanu lopiem (tā bija lētāka par lopbarību); veica ar graudiem piebarojamo lopu izkaušanu. Lai arī racionāli, šo lēmumi iedzīvotājos raisīja neapmierinātību.&lt;ref name=&quot;the-soviet-economy&quot; /&gt;

=== Privātais sektors ===
Tā kā visa zeme piederēja valstij, tad kolhozieku piemājas saimniecības un pilsētnieku dārziņu kooperatīvus arī regulēja valsts. Ierobežotā daudzumā iedzīvotāji drīkstēja turēt mājlopus, galvenokārt govis, cūkas, kazas un mājputnus. Drīz pēc Staļina nāves Maļenkovs un Hruščovs ieviesa vairākus atvieglojumus mājlopu turēšanā, un jau 1954. gadā privāti turēto cūku skaits bija dubultojies. 1956. gada janvārī presē sākās kampaņa, lai kolhoznieku piemājas zemes gabalus, kas sasniedza līdz pushektāram, samazinātu uz pusi. Taču zemes gabalu samazinājums nenotika, un privāto mājlopu skaits turpināja palielināties. 1956. gada augustā valdība pieņēma lēmumu, lai ierobežotu graudu un maizes iegādi valsts veikalos un to izmantošanu lopbarībai. 1957. gada 22. maijā Hruščovs izvirzīja mērķi jau 1958. gadā apsteigt ASV piena ražošanā un gaļas ražošanā līdz 1962. gadam. Mērķi bija nereāli, un vēlāk izdotajos Hruščova runu krājumos šie datumi ir dzēsti. Uzskatot, ka kolhozi jau tuvākajā laikā spēs nodrošināt visu nepieciešamo pārtiku, Hruščovs 1958.-1960. gados īstenoja kampaņu pret piemājas saimniecībām un mājlopu turēšanu. 1959. gadā ierobežo mājlopu turēšanu pilsētās un apdzīvotās vietās. Ierobežoja mājlopu ganības. Kolhozos sākās mājlopu piespiedu atpirkšana no privātīpašniekiem. Kad izrādījās, ka PSRS nespēj sasniegt izvirzītos pārtikas plānus, spiediens pret privāto sektoru atslāba, lai ļautu iedzīvotājiem parūpēties par savu pārtiku. 1963. gadā [[Krievijas PFSR]] atkal pieņēma aizliegumu par graudu un maizes izbarošanu mājlopiem, ieviešot pat cietumsodu. Privāti atļāva turēt ne vairāk par vienu govi vai cūku, vai trīs aitas. Zemniekiem, kas turēja vairāk mājlopus, uzlika lielāku nodokli.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=San2vrxu3IoC&amp;pg=PA316&amp;dq=khrushchev+1964&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwj3mqidwILZAhVCBywKHao1Ajk4PBDoAQhFMAU#v=onepage&amp;q=khrushchev%201964&amp;f=true The Private Sector in Soviet Agriculture]&lt;/ref&gt;

=== Neveiksmes ===
Jau uzreiz pēc Hruščova gāšanas, viņa varas periodu kritizēja kā izgāzušos. Visi viņa saukļi — miermīlīga līdzāspastāvēšana, Amerikas apdzīšana bija jau Ļeņina un Staļina laikā radīti. Hruščovam vienpersoniski pārņemot visu valsts varu radās jauns personības kults, apsīka jebkāda kritika. 1956. gada veiktā Staļina nosodīšana bija citu Prezidija locekļu, Maļenkova un Mikojana iesāktā procesa turpinājums. Šajā laika no nometnēm bija atbrīvoti tik daudzi ieslodzītie, ka sistēmas varas saglabāšanai bija jāatrod vainīgais, visu atbildību par teroru piedēvējot Staļinam. Līdz 1956. gada februārim Hruščovs kopā ar Molotovu un Kaganoviču bija lojāls staļinists. Hruščovs destaļinizāciju pat piebremzēja, atsākot to politisku iemeslu dēļ 1961. gadā. Centrālkomitejas pilnīgais atbalsts Hruščova atcelšanai 1964. gada oktobrī demonstrēja, ka notikušais nebija šauras kliķes veikts valsts apvērsums, bet visas nomenklatūras uzticību zaudējuša vadoņa atcelšana.&lt;ref name=&quot;the-failure-of-khrushchevism&quot;&gt;[https://www.marxists.org/archive/deutscher/1965/khrushchevism-failure.htm The Failure of Khrushchevism]&lt;/ref&gt;

Laiku starp Staļina nāvi un Hruščova atcelšanu var iedalīt divos posmos, kuru robeža ir 1959. gads. No 1953. gada valstī notiek aktīva destaļinizācija, ekonomiskās un politiskās reformas, kam seko pieci salīdzinošas stagnācijas un neveiksmju gadi. Pirmais posms iezīmē straujas politiskā terora beigas un gulaga nometņu slēgšanu. Tika veikti strauji uzlabojumi strādnieku un kolhoznieku dzīves apstākļos. Centralizēto ministriju kontroli aizstāja reģionālo sovnarhozu modelis. Valsts prestižu un pašapziņu cēla veiksmīgais padomju kosmosa programmas sākums. 1959. gadā sākas vairāki vāju ražu gadi, sliktākais no kuriem ir 1963. gads, atklājot padomju lauksaimniecības vājumu, ko nespēja glābt Hruščova lauksaimniecības kampaņas. Daudzās pilsētās sākās kopš kara gadiem neredzēts pārtikas trūkums. Hruščova varas pēdējos 6 gados strādnieku algas pieauga par 2-4% gadā, kamēr piena un gaļas cenas cēlās par 25-30%. Ekonomisko problēmu dēļ nenotika plānotā darba nedēļas saīsināšana un pensiju paaugstināšana. Sāka bremzēt strauji uzsāktā dzīvojamo māju celtniecības programma. Vieglā rūpniecība nespēja nodrošināt augošās produktu kvantitātes kvalitāti. Nepārdoto preču daudzums sasniedza 2 miljardus rubļu.&lt;ref name=&quot;the-failure-of-khrushchevism&quot; /&gt;

Par spīti lielajiem plāniem un reformām, salīdzinoši straujā izaugsme, kas bija sākusies 1953. gadā, pēc 1959. gada kļuva aizvien lēnāka. Starp režīma propagandu un cilvēku ikdienu sāka parādīties aizvien lielāka plaisa, ko Hruščovs mēģināja likvidēt ar aizvien jaunām reformām. Viņš bija apsolījis pārāk daudz, un sācis tērēt milzīgas summas, neņemot vērā to, ka PSRS to nevar atļauties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP67-00318R000100120001-4.pdf |title=Soviet Economic Problems Multiply |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123044347/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP67-00318R000100120001-4.pdf }}&lt;/ref&gt; Padomju plānveida ekonomika turpināja ierobežot cilvēku radošo enerģiju, kontrolējot visus dzīves aspektus, ierobežojot privāto zemkopību, privātmāju celtniecību un reliģiju.

1961. gadā notika [[PSRS naudas reforma (1961)|naudas reforma]], 10 vecos rubļus pielīdzinot 1 jaunajam rublim. 1961. gadā veiktā naudas reforma nebija samazinājusi inflāciju. Hruščovam bija vairākas izvēles — celt cenas, iesaldēt algas, palielināt nodokļus, atjaunot Staļina laika obligāciju atvilkumus no algas. Viņš pieņēma lēmumu lauzt dotos solījumus par algu un pensiju celšanu, saglabāja ienākuma nodokli un līdz 30% paaugstināja pārtikas cenas. 1964. gadā viņš jau atkal varēja pieņemt lēmumu par algu palielināšanu.

1960. gadā sākās sovnarhozu apvienošanas, līdz 1963. gadam to skaitu samazinot no 105 līdz 43. Atkal pastiprinājās centrālās varas kontrole, un 1965. gadā sovnarhozus likvidēja vispār.

1963. gada novembrī [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] aprēķināja, ka 1962. gadā PSRS kopprodukts bija 260 miljardi USD, jeb 47% no ASV. Ņemot vērā vidējos izaugsmes tempus, kas PSRS bija 6,3% un 3,4% ASV, tad matemātiski PSRS 1970. gadā sasniegtu 70% no ASV līmeņa, un 1980. gadā 85%. Ņemot vērā [[PSRS Septiņgade]]s neveiksmi, CIP par reālāku uzskatīja to, ka 1980. gadā PSRS sasniegs 60% no ASV līmeņa. Rūpniecības izaugsme kritās no aptuveni 10% (1956—59) uz 7%. Investīciju pieaugums rūpniecībā arī pēc 1959. gada kritās no 10% uz 4-5%. Mājokļu celtniecības apjoms sāka palēnināties 1959. gadā. Ārzemēs tika iepirktas jaunas fabrikas, kuru tehnoloģijas PSRS vadība sākotnēji cerēja nokopēt pašu spēkiem, taču valsts atpalicība bija tāda, ka jauno rūpnīcu celtniecību un servisu vajadzēja veikt ārzemju tehniķiem.&lt;ref name=&quot;cia.gov&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T00429A001400010013-7.pdf |title=Khrushchev's Recent Optimistic Remarks |access-date={{dat|2018|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123005153/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T00429A001400010013-7.pdf }}&lt;/ref&gt; Investīciju apjoms tautsaimniecībā šajos gados sasniedza ASV līmeni, un paralēli, PSRS attīstīja dārgu kosmosa programmu. Militārie tēriņi no 1959. līdz 1963. gadam pieauga par 30%, atņemot līdzekļus tautsaimniecībai.

1958. gadā ASV lauksaimniecībā strādāja 7,5 miljoni cilvēku, kamēr PSRS 52 miljoni. ASV lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 40% mazāka par PSRS. Par spīti šiem skaitļiem, PSRS lauksaimniecības ražas sasniedza tikai 2/3 no ASV apjoma. 1963. gada beigās Hruščovs sāka jaunu minerālmēslu kampaņu, lai uzlabotu ražas, un sāka minerālmēslu rūpnīcu un inventāra iepirkšanu Rietumos ar mērķi līdz 1970. gadam četrkāršot minerālmēslu ražošanu no 20 miljoniem tonnu uz 80 miljoniem tonnu. Lai nodrošinātu tehnoloģiju iepirkšanu, no 1960. gada PSRS katru gadu pārdeva zeltu apmēram 200 miljonu USD vērtībā, ko katru gadu papildināja Rietumvalstu kredīti 300 miljonu USD vērtībā. 1962.-63. gada neraža piespieda PSRS ārzemēs iepirkt vismaz 11 miljonus tonnu graudu, par to samaksājot 800 miljonus USD, tādējādi zaudējot tehnoloģiju iepirkšanai paredzētos līdzekļus.&lt;ref name=&quot;cia.gov&quot;/&gt;

== Dzīvokļu celtniecība ==
[[Attēls:Raiņa iela 21 (Jelgava).jpg|thumb|Hruščovka Jelgavā]]
{{pamatraksts|Hruščovka}}
Lai risinātu katastrofālo mājokļu trūkumu, 1948. gadā PSRS atļāva atkal celt privātmājas, kuras ideoloģisku apsvērumu dēļ sauca par &quot;individuālajām&quot; ēkām. Valsts izsniedza kredītus celtniecībai, vienlaikus ļoti stingri kontrolējot privātmāju celtniecību, nosakot izmantojamo būvmateriālu daudzumu un ēkas plānu. Tās bija vienādas, kvadrātiskas, vienstāva &quot;tintes pudeles&quot; ar ne vairāk par diviem stāviem un piecām istabām. Gandrīz 30% jauno platību turpmāk nodrošināja privātmājas. Lielie uzņēmumi cēla vienkāršas 2—3 stāvu ķieģeļu [[staļinka]]s vai kopmītnes savu strādnieku vajadzībām. Atsevišķs dzīvoklis bija privilēģija, ko piešķīra režīma elitei, pārējiem pilsētniekiem saspiežoties [[Komunālais dzīvoklis|komunālajos dzīvokļos]]. Piecstāvu ķieģeļu ēkas celtniecība aizņēma vismaz divus gadus, jo ziemā darbus pārtrauca. PSKP 19. kongress izvirzīja mērķi samazināt namu celtniecības izmaksas par 20%. Sākās paneļu ēku celtniecības plānošana, izstrādāja tipveida projektus. 1955. gadā padomju celtniecības ierēdņi apmeklēja Franciju, Angliju, Itāliju, Nīderlandi, kur jau bija sākusies paneļu ēku celtniecība.

1954. gada decembrī Hruščovs kritizēja pēckara ķieģeļu rūpnīcu celtniecību, uzsverot nepieciešamību pēc cementa fabrikām un jaunām celtniecības metodēm. 1957. gadā ar saukli &quot;celt ātri, lēti un labi&quot;, izbeidza [[Staļinisma arhitektūra]]s ēku celtniecību, dodot priekšroku [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālismam]]. Sākās ļoti strauja dzelzsbetona dzīvojamo ēku celtniecība, valdībai solot likvidēt dzīvokļu problēmu līdz 1970. gadam, katrai ģimenei piešķirot nelielu dzīvokli. Valdība paredzēja visā valstī uzcelt 400 dzelzbetona būvpaneļu rūpnīcas. 1960. gadā Maskavā vispār aizliedza ķieģeļu ēku celtniecību. Individuāli projektētās mājas aizstāja pāris tipveida projektu variācijas. 1963. gadā 98% no Maskavas jaunceltnēm bija tipveida ēkas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vestnik-mgou.ru/Articles/Doc/11360 |title=Н.С.ХРУЩЁВ И ПЕРЕХОД К МАССОВОМУ ЖИЛИЩНОМУСТРОИТЕЛЬСТВУ В СОВЕТСКОМ СОЮЗЕ |access-date={{dat|2019|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200918095226/https://vestnik-mgou.ru/Articles/Doc/11360 }}&lt;/ref&gt;

1956. gadā Maskavā uz vienu iedzīvotāju bija 5,1 kv.m. dzīvojamās platības. Septiņgades plāns solīja uzcelt 650-660 miljonus kv.m. jaunu dzīvokļu, kā arī palielināt vienam cilvēkam atvēlēto dzīvojamo platību no 6,2 kv.m. uz 9 kv.m. (ASV tā bija 28 kv.m.) Līdz 1960. gadam par valsts un kooperatīvu (Dzīks) līdzekļiem uzcēla 199 miljonus kv.m. dzīvojamās platības, un par privātajiem līdzekļiem uzcēla vēl 96,8 miljonus kv.m. Hruščovs sākotnēji atbalstīja privātmāju celtniecību, kas 1958. pārsniedza plānoto apjomu par 30%, taču turpmākajos gados sākās kampaņa pret &quot;sociālismam naidīgajām&quot; privātmājām. 1960. gadā valsts izbeidza finanšu atbalstu privātmāju celtniecībai, un ierobežoja būvmateriālu pārdošanu, tā ievērojami samazinot valsts kopējo būvniecības apjomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001000010002-7.pdf |title=Soviet Housing Drive — The First Three Years |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123180357/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001000010002-7.pdf }}&lt;/ref&gt; Lai dotu iedzīvotājiem ar uzkrājumiem apmierināt vēlmi pēc sava mājokļa, veicināja dzīvokļu kooperatīvu (Dzīks) ēku celtniecību, kur valsts veikto celtniecību finansēja privātpersonas ar saviem līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001500200003-0.pdf |title=Soviet Housing Construction Continues to Lag |access-date={{dat|2018|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123092001/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001500200003-0.pdf }}&lt;/ref&gt; Šis risinājums tomēr neguva lielu popularitāti, jo iztērējot uzkrājumus un paņemot kredītu (līdz 60% no dzīvokļa cenas), iedzīvotāji ieguva tādu pašu dzīvokli, kādu citiem piešķīra bez maksas. Iedzīvotājiem nebija tiesības dzīvokļus pārdot un atstāt mantojumā, taču tā kā tajos parasti bija pierakstīta visa ģimene, vecāku nāves gadījumā tajos turpināja dzīvot bērni.
 
Pēc straujā celtniecības kampaņas sākuma, 1960. gadā tempi palēninājās, jo valstij sāka aptrūkties būvmateriāli (samazinājās ķieģeļu ražošana) un būvpaneļu fabriku jauda nespēja apmierināt pieprasījumu, jo daudzas jaunās būvpaneļu fabrikas ražošanu uzsāka 2—3 gadus vēlāk par plānoto. 1961. gadā Hruščovs kritizēja situāciju, ka vienlaikus ir iesākti ļoti daudzi celtniecības projekti, jo to visu pabeigšanai nepietiek materiālu, tehnikas un celtnieku, tādējādi projektu nodošana ekspluatācijā ievelkas. Sākās kampaņa pret privātmāju celtniecību, kas esot dārga, iztērējot būvmateriālus un nelietderīgi aizņem pilsētu teritorijas. Dažviet par sākās privātmāju nojaukšana, lai atbrīvotu vietu daudzstāvu paneļu ēkām. Mazpilsētās un ciematos aktīvi turpinājās privātmāju celtniecība, taču aizvien biežāk arī šeit cēla ķieģeļu hruščovku kvartālus. Propaganda pielika lielas pūles, lai nepieļautu individuālisma attīstīšanos. Daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem ieteica kopīgi uzkopt ēku iekštelpas un zaļo zonu. No 1957. līdz 1963. gadam 1/3 PSRS iedzīvotāju ievācās jaunā dzīvoklī vai mājā.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=iegWDgAAQBAJ&amp;pg=PA160&amp;dq=soviet+individual+housing+khrushchev&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiQztSe7u3YAhVFJlAKHf4CA70Q6AEIMTAC#v=onepage&amp;q=soviet%20individual%20housing%20khrushchev&amp;f=false Gender and Housing in Soviet Russia: Private Life in a Public Space]&lt;/ref&gt;

== Bruņotie spēki ==
[[Attēls:Roket Launcher R-7.svg|thumb|R-7 starpkontinentālo raķešu attīstība]]
Uzreiz pēc Staļina nāves padomju vadītāji sāka runāt par mierīgu līdzāspastāvēšanu ar kapitālistisko pasauli. 1955. gada 10. maijā PSRS izteica piedāvājumu visām lielvalstīm vispirms samazināt savas armijas un pēc tam aizliegt atomieročus. 1959. gada 18. septembrī Hruščovs ANO izteica 4 soļu atbruņošanās programmu, ar kuru 4 gadu laikā valstis likvidētu savus bruņotos spēkus un ieroču krājumus, raķetes paturot tikai kosmosa apgūšanai, iekšējās kārtības nodrošināšanai paturot viegli bruņotu policiju. PSRS pameta karabāzes Somijā un Ķīnā, izveda okupācijas karaspēku no Austrijas un Rumānijas, samazināja garnizonus Ungārijā, VDR un Polijā. Miera politika bija nepieciešama, lai samazinātu milzīgos finanšu izdevumus, ko prasīja padomju karaspēks un ļautu Hruščovam īstenot solījumus tautai.&lt;ref name=&quot;evestnik-mgou.ru&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://evestnik-mgou.ru/ru/Articles/Doc/148 |title=НЕЗАВЕРШЕННАЯ РЕФОРМА Н.С. ХРУЩЁВА:ПРЕОБРАЗОВАНИЯ ВООРУЖЕННЫХ СИЛ СССР В 1953-1964 гг. |access-date={{dat|2019|02|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171214160040/http://evestnik-mgou.ru/ru/Articles/Doc/148 }}&lt;/ref&gt;

1952. gada 1. martā padomju bruņotajos spēkos dienēja 5,39 miljoni cilvēku. Līdz 1956. gada 1. janvārim bruņotos spēkus samazināja līdz 4,4 miljoniem, 1957. gada sākumā 3,98 miljoniem un 1959. gada 1. decembrī līdz 3,63 miljoniem. 1960. gada 15. janvārī Augstākā Padome apstiprināja Hruščova ierosinājumu par bruņoto spēku samazināšanu par vēl 1,2 miljoniem, lai līdz 1962. gadam tie būtu 2,42 miljonus lieli. [[Berlīnes krīze]]s dēļ plānoto samazinājumu neveica pilnā apjomā un Hruščova gāšanas brīdī bruņotajos spēkos dienēja ap 3,3 miljoniem cilvēku.&lt;ref name=&quot;evestnik-mgou.ru&quot;/&gt;

Raķešu atbalstītājs Hruščovs uzstāja uz kara aviācijas un flotes samazināšanu. 1955. gadā viņš panāca Staļina laikā iesāktās karaflotes modernizācijas programmas izbeigšanu, kurai bija paredzēts tērēt 150 miljardus rubļu. Jau iesāktos kuģus sadalīja metāllūžņos. Tā vietā uzsvaru turpmāk lika uz zemūdeņu celtniecību, kuras vēlāk sāka apgādāt ar raķetēm. Šī konflikta dēļ 1955. gada 8. decembrī no amata atcēla karaflotes vadītāju [[Nikolajs Kuzņecovs (admirālis)|admirāli Kuzņecovu]], kuru pazemināja par viceadmirāli un pensionēja.

Hruščovs uzskatīja, ka jaunās kodolraķetes nodrošina valsts aizsardzību, tādēļ droši var samazināt kareivju un ieroču apjomu. Viņš uzskatīja, ka demobilizētajiem kareivjiem un virsniekiem lielāka vērtība būs strādājot civilajā tautsaimniecībā. 1957. gada 12. augustā Aizsardzības ministrija izdeva rīkojumu par demobilizēto militārpersonu nodarbināšanu, uzsverot, ka viņiem būtu jādodas uz Neapgūtajām zemēm vai lielajām triecienceltnēm reģionos, izvairoties no došanās uz lielajām pilsētām. Pēc 1960. gada samazināšanas lēmuma, valdība atkal paziņoja, ka demobilizētajiem jādodas strādāt uz celtniecības un lauksaimniecības darbiem ziemeļos, Sibīrijā, Tālajos Austrumos vai Kazahijā. Tomēr dati liecināja, ka liela daļa demobilizēto izvairās strādāt lauksaimniecībā un tiem ir problēmas ar dzīvokļu atrašanu. Daudzi devās uz nacionālajām republikām, kur atrada darbu rūpnīcās vai celtniecībā.

No 1953. līdz 1958. gadam demobilizēto vajadzībām ieviesa dažādus atbalstus un pensijas, tomēr lielākā daļa virsnieku, kas bija dienējuši mazāk par 20 gadiem, pabalstus un pensijas nesaņēma. No 1958. gadā demobilizētajiem 63,5 tūkstošiem virsnieku, pensijas saņēma 64,3%. 1959. gadā valdība samazināja pensijas un pārskatīja dienesta laika aprēķinus, tā ietaupot 800-900 miljonus rubļu gadā.&lt;ref name=&quot;evestnik-mgou.ru&quot;/&gt;

Bija skaidrs, ka galvenais militārais pretinieks būs ASV, kas nevis iebruks valstī ar milzīgu armiju, bet izmantos savu bumbvedēju un raķešu pārsvaru, lai iznīcinātu Padomju Savienību. Spēku samērs bija jāmēra nevis kareivju, bet atombumbu un raķešu daudzumā. Hruščovs arī pieņēma lēmumu neattīstīt taktiskos atomieročus, bet koncentrēties uz starpkontinentālajām raķetēm R-7, kuru attīstība noveda pie kosmosa iekarošanas. 1959. gada beigās izveidoja PSRS raķešu karaspēku, kā atsevišķu bruņoto spēku struktūru. Raķešu ražošana un uzturēšana bija krietni lētāka par stratēģisko bumbvedēju ražošanu.

Pēc savas ANO publiskotās idejas par armiju pakāpenisku likvidēšanu, Hruščovs regulāri izteicās ka armiju varētu pārveidot par teritoriālo zemessardzi. 1963. gada februārī viņš runāja par 300-500 000 kareivju lielu profesionālo armiju, kas koncentrētos uz 200-300 kodolraķešu izmantošanu. Pārējo karaspēku veidotu reģionālās zemessardzes. Pēc Hruščova gāšanas PSRS sāka masīvu konvencionālo un kodolieroču ražošanas programmu, kas patērēja aizvien lielāku budžeta daļu.&lt;ref name=&quot;evestnik-mgou.ru&quot;/&gt;

== Drošības dienesti ==
[[Attēls:KGB first law.jpg|thumb|Lēmums par VDK izveidošanu]]
Uzreiz pēc Staļina nāves izbeidza skaļo &quot;Ārstu lietu&quot;, un samazinājās totalitārais terors pret iedzīvotājiem. 1954. gada 13. martā izveidoja [[Valsts drošības komiteja|VDK]], kas pildīja politiskās slepenpolicijas funkcijas. Komitejas, un nevis ministrijas statuss skaidri norādīja, ka tās ietekme ir samazināta. 1955. un 1958. gadā pieņēma [[Kriminālkodekss|kriminālkodeksa]] izmaiņas, kas formāli samazināja milicijas un VDK patvaļas iespējas. Vienlaikus samazināja politisko noziegumu skaitu un sodus par tiem.&lt;ref&gt;[http://www.country-data.com/cgi-bin/query/r-12904.html THE SECURITY APPARATUS AND KREMLIN POLITICS]&lt;/ref&gt;

Kā atalgojumu par atbalstu cīņā pret Beriju, 1954. gadā par VDK vadītāju iecēla Ivanu Serovu un Iekšlietu ministru Sergeju Kruglovu, kuriem bija ilgstoša staļiniskā terora pieredze. 1956. gada janvārī Kruglovu atlaida, un 1960. gadā vispār izslēdza no partijas. 1958. gada decembrī Serova vietā iecēla Aleksandru Šeļepinu, kas nāca no komjaunatnes, un vecos staļinistus ātri nomainīja ar labi izglītotiem un jaunākiem darbiniekiem, kas aizvien vairāk nodarbojās ar spiegošanu. 1961. gada decembrī par VDK vadītāju kļuva Šeļepina sabiedrotais Vladimirs Semičastnijs, kas turpināja VDK modernizācijas politiku. Viņi abi 1964. gadā iesaistījās Hruščova gāšanā, un pat pretendēja uz augstākajiem valsts amatiem, taču [[Leonīds Brežņevs]] pāris gadu laikā viņus atbīdīja no varas.

=== Ieslodzījuma sistēma ===
1956. gada sākumā [[Gulags|Gulagā]] joprojām bija 781 630 ieslodzītie, no kuriem 92 000 bija [[politiskais ieslodzītais|politieslodzītie]]. Hruščovs ierosināja koncentrācijas nometnes pārveidot par soda kolonijām, kas ieslodzītos vairs nenodarbinātu nāvējošos apstākļos. 1956. gadā Gulag nosaukumu mainīja uz Galveno labošanas darba koloniju pārvaldi, bet 1959. gadā uz Galveno ieslodzījuma vietu pārvaldi. 1960. gadā ieslodzījuma vietās atradās 582 717 ieslodzītie, kas bija zemākais skaitlis kopš 1935. gada. Ieslodzītos parasti izmantoja celtniecības darbos, mežu ciršanā un zelta ieguvē.&lt;ref&gt;[https://hal.archives-ouvertes.fr/hal-00859338/document Khrushchev’s Gulag: the Soviet Penitentiary System after Stalin’s death, 1953-1964]&lt;/ref&gt;

== Izmaiņas sabiedrībā ==
[[Attēls:The Soviet Union 1963 CPA 2824 stamp (Russian Civil War Hero Marshal of the Soviet Union Mikhail Tukhachevsky. Map of Eastern Front of Russian Civil War).jpg|thumb|Reabilitētajam Tuhačevskim veltīta pastmarka]]
Pēc Hruščova ierosinājuma Krievijai piederošo [[Krima]]s pussalu 1954. gadā pievienoja [[Ukrainas PSR]], tā iesākot konfliktu, kas 21. gadsimtā izraisīja [[Krimas krīze|Krimas krīzi]]. Pēc Staļina kritikas 1956. gada PSKP 20. kongresā, Tbilisi sākās demonstrācijas un nemieri, kurus apspieda armija.

1957. gada sākumā Staļina laikā deportētajām tautām — [[kalmiki]]em, [[čečeni]]em, [[inguši]]em, [[karačaji]]em un [[balkāri]]em ļāva atgriezties dzimtenē un atjaunoja viņu autonomās republikas. Šeit izcēlās konflikti starp čečenu un ingušu trimdiniekiem, un viņu mājās izmitinātajiem jaunajiem iedzīvotājiem. [[Krimas tatāri]]em un [[Pievolgas vācieši]]em neatļāva atgriezties dzimtajos apvidos, spiežot viņus palikt Kazahijā un Uzbekijā.

1955. gada 23 novembrī atcēla 1936. gadā ieviesto abortu aizliegumu.

Staļina laika teroru un nošaušanas draudus aizstāja maigākas kontroles formas. Sākās padomju sistēmu kritizējošo cilvēku ieslodzīšanas [[Psihiatriskā slimnīca|psihiatriskajās slimnīcās]]. [[Boriss Pasternaks|Borisa Pasternaka]] grāmatas &quot;[[Doktors Živago]]&quot; publicēšana Rietumos 1957. gadā, izraisīja pret rakstnieku personīgi vērstu kampaņu, kuras rezultātā viņš atteicās no 1958. gada Nobela prēmijas literatūrā. Pēc Pasternaka nāves 1960. gadā, viņa dzīvesbiedreni arestēja un deportēja uz Sibīriju.

Valstī regulāri notika izolēti nemieri. Gandrīz 300 000 uz neskartajām zemēm strādāt nosūtīto dzīves apstākļi bija tik nepanesami, ka sākās vardarbīgi protesti. 1959. gadā [[Temirtau]] pilsētā nogalināja 16 protestētājus. Papildus notika jauniebraucēju sadursmes ar vietējiem iedzīvotājiem. Ekonomikas pasliktināšanās 1961. un 1962. gadā izraisīja strādnieku protestus. Pēc tam, kad 1962. gada 1. jūnijā valsts pacēla pārtikas cenas, sākās streiks un demonstrācijas [[Novočerkaska|Novočerkaskā]], kuru apspiešanas laikā nogalināja vismaz 26 cilvēkus. Septiņus nemieru vadītājus vēlāk notiesāja uz nāvi.

Reģionālo sovnarhozu izveidošana 1957. gadā vietējiem partijas vadītājiem deva ne tikai politisko, bet arī ekonomisko varu. Centrālāzijā un Kaukāzā tas noveda pie vietējās elites korumpēšanās, kamēr Baltijā parādījās nacionālisma riski. 1959. gadā Hruščovs sāka kampaņu pret &quot;nacionālismu&quot;, kas Latvijas PSR noveda pie Berijas laikā aizsāktās kadru politikas beigām, un [[Nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] tīrīšanām. Visā PSRS vadošos amatus atkal uzticēja krieviem. Politiskajai kontrolei sekoja arī sovnarhozu brīvības ierobežošana, un PSRS Augstākās Tautsaimniecības padomes izveidošanas 1963. gadā.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=yMwdWFtgV0QC&amp;pg=PA410&amp;dq=khrushchev+foreign+policy&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwig1pmbooDZAhXJLVAKHV_xCGo4ChDoAQhiMAk#v=onepage&amp;q=khrushchev%20foreign%20policy&amp;f=false A History of Russia Volume 2: Since 1855, Volume 2]&lt;/ref&gt;

[[PSKP 22. kongress]] iezīmēja destaļinizācijas un mākslinieciskās brīvības augstāko punktu. 1962. gada 1. decembrī Hruščovs ar pavadoņiem, tai skaitā VDK vadītāju, apmeklē izstāžu zāli Manēžā, kur izstādīti abstrakcionistu un moderno mākslinieku darbi. Iespējams, šo apmeklējumu speciāli organizēja konservatīvie spēki, kas spēja prognozēt Hruščova reakciju. Hruščovs ir šokēts par redzēto mākslu, un nespējot savaldīties, nolamā klātesošos māksliniekus par &quot;pidariem&quot; un viņu mākslu par &quot;suņa sūdiem&quot;. Viņš piedraud tos izslēgt no mākslinieku savienības, nosūtīt uz Sibīriju, vai vispār izraidīt no PSRS. Valstī sākas plaša kampaņa pret moderno mākslu un kultūru.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=bw0c3wcI_34C&amp;pg=PA193&amp;dq=khrushchev+1964&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiurruqwILZAhXIjCwKHTFTBv84RhDoAQhPMAc#v=onepage&amp;q=khrushchev%201964&amp;f=false Zhivago's Children]&lt;/ref&gt;

=== Ideoloģija ===
[[Attēls:The Soviet Union 1961 CPA 2622 stamp (22nd Congress of the Communist Party of the Soviet Union. Harvester combine).jpg|thumb|22. kongresam veltīta pastmarka]]
Hruščova laikā notika trīs PSKP kongresi. 1956. gada 20. kongress, 1959. gada 21. kongress un 1961. gada [[PSKP 22. kongress|22. kongress]], kurā izvērsa plašu destaļinizācijas kampaņu, pieņēma PSKP trešo programmu, un Hruščovs paziņoja, ka jau esošā paaudze ap 1980. gadu sāks dzīvot komunismā. Līdz 1970. gadam bija paredzēts apsteigt ASV visos ražošanas rādītājos. Nākamajos gados būtu jāizveido komunisma materiāli tehniskā bāze, iedzīvotāju vajadzības būs pilnībā apmierinātas, pēc 1980. gada notiks komunisma ieviešana.&lt;ref&gt;[http://www.e-reading.club/chapter.php/1032967/16/Shevelev_-_N.S._Hruschev.html Глава 13 Коммунизм]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; [[Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas]], kas publiski izpaudās 1960. gadā, sašķēla par monolītu uzskatīto komunistu pasauli. Hruščova radikālismu šajos gados — aktīvo palīdzību Kubai, atbalstu Āfrikas jaunajām valstīm, komunisma sasniegšanu 20 gados, var daļēji izskaidrot ar nepieciešamību demonstrēt, ka par spīti ķīniešu apvainojumiem, PSRS joprojām seko revolūcijas kursam.

== Reliģijas apspiešana ==
1954. gadā Centrālkomiteja uz īsu laiku sāka pret reliģiju vērstu kampaņu, kas gan beidzās dažu mēnešu laikā. Komunisma celtniecība nozīmēja zinātniskā ateisma veicināšanu un jaunu kampaņu pret reliģiju, kas sākās 1958. gada beigās, tā izbeidzot Otrā pasaules kara sākumā izveidoto aliansi starp Staļina režīmu un pareizticīgo baznīcu. Pēc dažādiem datiem, kampaņas laikā visā PSRS slēdza vairāk nekā pusi no esošajām baznīcām un dievnamiem, to skaitam no 22 000 1959. gadā samazinoties līdz 7873 1965. gadā. Baznīcām aizliedza zvanīt zvanus. Īpašiem ierobežojumiem pakļāva baptistus, Jehovas lieciniekus un Septītās dienas adventistus, ko dēvēja par sektantiem. Masveidā slēdza vecticībnieku lūgšanu namus. 1961. gadā aizliedza bērnu dalību baptistu, un 1963. gadā arī pareizticīgo dievkalpojumos. Reliģisko konfesiju vadītāji, daudzi no kuriem bija VDK kontrolē, pret notiekošo publiski neprotestēja. Slēgtajās baznīcās, ja tās atradās pilsētās, labākajā gadījumā ierīkoja muzeju vai koncertzāli, kas vismaz daļēji ļāva to saglabāt. Lauku baznīcas visbiežāk nodeva kolhoziem, kas tur ierīkoja garāžas un noliktavas. Daudzas baznīcas nojauca. Vērtīgākos kulta priekšmetus nodeva muzejiem, pārējo vienkārši iznīcinot. [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle]] kampaņas laikā tiek slēgta, tai noņem krustus, telpās iekārto lekciju zāli, planetāriju un kafejnīcu. Plaši sāk izdot pret reliģiju vērstas grāmatas un žurnālus, uzņemt kinofilmas ([[Pieviltie]]). Vairākus simtus ticīgo arestē un notiesā par dažādiem pārkāpumiem. Ticīgajiem vecākiem atņēma vecāku tiesības, bērnus ievietojot bērnunamos. Agresīvākais kampaņas posms beidzās līdz ar Hruščova gāšanu no amatiem, taču ticības ierobežojumi turpinājās visu atlikušo padomju varas laiku.

== Varas zaudēšana ==
{{pamatraksts|Hruščova gāšana (1964)}}
Hruščovs 1961. gadā bija atsācis aktīvu destaļinizācijas kampaņu, ko varēja izmantot, lai atbrīvotos no konservatīvajiem elementiem partijā, no kuriem redzamākais bija [[Mihails Suslovs]]. 1962. gada beigās viņš partiju sadalīja divās daļās, no kurām viena atbildēja par rūpniecību, bet otra par lauksaimniecību. 1964. gada 17. aprīlī Hruščovs svinēja 70. dzimšanas dienu. Par viņa ticamākajiem pēcnācējiem uzskatīja Brežņevu un [[Nikolajs Podgornijs|Nikolaju Podgorniju]], bet pārējie tuvākie līdzgaitnieki bija [[Anastass Mikojans|Mikojans]], [[Aleksejs Kosigins|Kosigins]] un [[Mihails Suslovs|Suslovs]]. Atšķirībā no Staļina, kurš ļoti reti atstāja Maskavu, Hruščovs nepārtraukti braukāja pa valsti, uz vietas sniedzot padomus par visiem dzīves jautājumiem. Lai arī lauksaimniecība nekad nesasniedza plānotos apjomus, uz 1964. gadu saražotās pārtikas apjoms bija pieaudzis par 50%. Agresīvais ārpolitikas kurss, kas sākās pēc [[Vjačeslavs Molotovs|Molotova]] atlaišanas 1957. gadā, beidzās līdz ar Kubas raķešu krīzi 1962. gadā. Turpmāk PSRS bija vairāk vēsta uz attiecību uzlabošanu ar Rietumvalstīm. Ideoloģiskais konflikts ar Ķīnu bija radījis nopietnu šķelšanos pasaules komunistiskajā kustībā, un Kubas raķešu krīzi uzskatīja par PSRS zaudējumu.

Lai arī Hruščovs kopš 1957. gada bija neapstrīdēts PSRS vadītājs, viņa nepārdomātās reformas, nepiepildāmie solījumi un ārpolitikas neveiksmes, noveda pie sazvērestības viņa tuvāko līdzstrādnieku vidū, kas vainagojās ar viņa atstādināšanu no visiem amatiem 1964. gada 14. oktobrī.

Kā īpašas šķiras pensionārs, Hruščovs saglabāja māju un vasarnīcu, piekļuvi īpašajai nomenklatūras poliklīnikai, automašīnu &quot;Volga&quot; un salīdzinoši lielu 500 rubļu pensiju. Viņa pārvietošanās brīvība bija ierobežota, un viņā atradās VDK uzraudzībā. Hruščovs nodarbojās ar dārza darbiem, un pēc ilgstošas depresijas, dažus gadus vēlāk sāka magnetofona lentē ierakstīt savus memuārus, kurus izdevās izvest no PSRS un 1970. gadā publicēt Rietumos.

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Skatīt arī ==
{{sisterlinks-inline}}
* [[Destaļinizācija]]
* [[PSRS Septiņgade]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://elar.urfu.ru/bitstream/10995/213/2/hruchev.pdf &quot;О культе личности и его последствиях&quot;, Pilnais teksts]
* [http://introvertum.com/doklad-n-s-hrushheva-o-kulte-lichnosti-i-ego-posledstviyah-polnyiy-tekst/ Доклад Н.С. Хрущева «О культе личности и его последствиях». Полный текст] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180110112428/http://introvertum.com/doklad-n-s-hrushheva-o-kulte-lichnosti-i-ego-posledstviyah-polnyiy-tekst |date={{dat|2018|01|10||bez}} }}
* [https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/2numurs/R_Viksne_Padomju_LVIZ_2017_2.pdf Padomju režīma antireliģiskā politika Latvijā 1954.-1964. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201028195712/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/2numurs/R_Viksne_Padomju_LVIZ_2017_2.pdf |date={{dat|2020|10|28||bez}} }}
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSKP CK pirmais sekretārs]]
 | periods    = 1953-1964
 | pirms      = [[Josifs Staļins]]
 | pēc        = [[Leonīds Brežņevs]]
}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[PSRS Ministru padome]]s priekšsēdētājs
 | periods    = 1958—1964
 | pirms      = [[Nikolajs Bulgaņins]]
 | pēc        = [[Aleksejs Kosigins]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Politiķis-aizmetnis}}
{{Gada cilvēks (Time) 1951—1975}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hruszczovs, Nzikita}}
[[Kategorija:1894. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1971. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS valdības vadītāji]]
[[Kategorija:PSKP ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]]
[[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Kurskas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Suvorova ordeni apbalvotie (PSRS)]]
[[Kategorija:Ar Kutuzova ordeni apbalvotie (PSRS)]]
[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>sv29wh0v086imzdp3lsc5tmppgyrp59</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tehnoloģisks jauninājums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>51961</id>
    <revision>
      <id>4495262</id>
      <parentid>4056970</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T16:57:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Tehnoloģiju inovācija]] uz [[Tehnoloģisks jauninājums]]: https://termini.gov.lv/atrast/Technological%20innovation</comment>
      <origin>4056970</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3917" sha1="2xssbho43hm04txcvv9ipvcpwv96onh" xml:space="preserve">'''Tehnoloģiju inovācija''' (no [[latīņu valoda|latīņu]] ''novus'' - jauns) apzīmē jauninājumu, jaunievedumu.&lt;ref&gt;D. Vilnis „Inovācijas pasaulē, Eiropā, Latvijā”, Rīga: LZA EI, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, 2003&lt;/ref&gt;
Tehnoloģiju [[inovācija]]s ir process, darbība, inovācijas kā galarezultāts (jauna prece, jauns pakalpojums, jaunievedumi, izmaiņas tehnoloģijās, sabiedrības dzīvē u.c.). Tehnoloģiju inovācijas pamatā ir uzlabot kādu jau esošu produktu, pārveidojot to atbilstoši mūsdienu sabiedrības prasībām. 

== Tehnoloģiju inovācijas iedalījums ==
Tehnoloģiju pārnese ''(technology transfer)'' ir noteiktas tehnoloģijas (zināšanu, ražotprasmes, tehnoloģiju) nodošana no viena tehnoloģiju lietotāja otram, vienā zemē radītu tehnoloģiju pielietošana citā, ar nolūku radīt jaunus produktus, procesus vai pakalpojumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.em.gov.lv/em/images/modules/items/item_file_11154_3.doc |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2007|10|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071026160042/http://www.em.gov.lv/em/images/modules/items/item_file_11154_3.doc |archivedate={{dat|2007|10|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
Vilnis Dzelme tehnoloģiskās inovācijas iedala 3 klasēs:
:1) Nepārtrauktās, plūstošās, ilgstošās inovācijas, kas rada relatīvi nelielus uzlabojumus. Šādas inovācijas izpaužas kā esošo produktu izmainīšana, uzlabošana. Šo inovāciju rezultāts nav būtiski jauna produkta radīšana. 
:2) Dinamiski nepārtrauktās inovācijas, kas rada būtiskus uzlabojumus, būtiskas izmaiņas esošā produktā vai pat jaunu produktu. 
:3) Radikālās inovācijas, kas nodrošina fundamentālas izmaiņas un principiāli jaunus sasniegumus. Radikālo inovāciju rezultāts ir agrāk nebijuši jauni produkti, jaunas uzvedības normas sabiedrībā. &lt;ref&gt;D. Vilnis „Inovācijas pasaulē, Eiropā, Latvijā”, Rīga: LZA EI, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, 2003.&lt;/ref&gt;

== Tehnoloģiju inovāciju attīstība ==
Civilizācijas attīstības vēsture ir cieši saistīta ar tehnoloģiskajām inovācijām. Lielie zinātniskie atklājumi - ūdens enerģijas izmantošana, elektriskās kvēlspuldzes, tvaika mašīna, iekšdedzes dzinējs, motori utt. ir nozīmīgi tehnoloģiskie atklājumi, kas ir izmainījušas cilvēka [[Dzīves kvalitāte|dzīves kvalitāti]]. Tūkstošiem jauno ideju īstenotāji - inovatori ir padarījuši izgudrojumus par praktiski lietojamām lietām, to pilnveidošana un tālākā uzlabošana ir nepārtraukts process, ko veicina tehnoloģiju inovācijas. Piemēram, kāds gan būtu bijis Dž. Vatta izgudrotās tvaika mašīnas mūžs, ja nebūtu bijuši inovatori, kas atrada iespēju, kā taisnvirziena kustību „uz augšu - uz leju” pārvērst rotācijas kustībā, piesaistot kloķa - klaņa un sadales izciļņa mehānismu.&lt;ref&gt;http://omega.rtu.lv/rki/projekts/mac-mater/2_4_i/w-Broshura_inovacija.doc{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tā tas notiek ikvienā tehnikas nozarē. Bet jauni produkti un jauni procesi nešķiet izauguši. Viņi ir balstīti uz jauniem principiem un jaunām koncepcijām, kuri šobrīd pirmām kārtām ir rūpīgi attīstīti.&lt;ref&gt;D.E. Stokes. „Pasteurs Quadrant . Basic Science and technological Innovation.”, Brookings Institution Press 1997.&lt;/ref&gt;
Cilvēka radošais gars nepārtraukti meklē jaunus risinājumus kā, izmantojot uzkrātās zināšanas un apgūto prasmi vai veiksmīgi pielietojot vienas nozares sasniegumus citā nozarē, var uzlabot produktus un nodrošināt efektīvāku ražotās produkcijas praktisko lietojumu. Tehnoloģiju attīstība ir domāta, lai mēs nebūtu monumentālā vidū.&lt;ref&gt;B. Winston. „Media Technology and society: A history: from the telegraph to the internet.” Routledge 1998.
&lt;/ref&gt;
.
 
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Inovācijas]]</text>
      <sha1>2xssbho43hm04txcvv9ipvcpwv96onh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495270</id>
      <parentid>4495262</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:15:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495270</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3697" sha1="6iape9j41k2ddiuv7q2lddr10d8ymrm" xml:space="preserve">'''Tehnoloģisks jauninājums''' ir [[jauninājums]] [[tehnoloģija|tehnoloģiju]] jomā, kas izpaužas kā jauns vai būtiski pilnveidots risinājums, [[produkts]], [[pakalpojums]], process vai to izmantošanas veids, radot pārmaiņas tehnoloģiju izmantošanā, ražošanā un [[sabiedrība]]s dzīvē. Tas ietver jaunu tehnoloģiju izstrādi un esošo tehnoloģiju pilnveidošanu atbilstoši mūsdienu sabiedrības vajadzībām, kā arī var būt gan attīstības process, gan tā rezultāts — jauna [[prece]], pakalpojums, ražošanas [[metode]] vai tehnoloģisks uzlabojums.

Tehnoloģisko jauninājumu pamatā ir [[zināšanas|zināšanu]], [[pētniecība]]s un praktiskās [[pieredze]]s izmantošana, lai paaugstinātu produktu kvalitāti, efektivitāti un lietošanas iespējas. Būtiska nozīme tehnoloģisko jauninājumu attīstībā ir [[tehnoloģijas pārnese]]i, kuras laikā tehnoloģiskās zināšanas, [[ražošana]]s prasmes vai konkrēti tehnoloģiskie risinājumi tiek nodoti no viena lietotāja citam vai pārnesti uz citu nozari vai valsti ar mērķi izveidot jaunus produktus, procesus vai pakalpojumus.

== Tehnoloģisko jauninājumu iedalījums ==
Pēc jauninājumu ietekmes un pārmaiņu apjoma tehnoloģiskos jauninājumus var iedalīt trīs galvenajās grupās:

* Nepārtrauktie jauninājumi (''continuous innovations'') — pakāpeniski un ilgstoši uzlabojumi, kas pilnveido jau esošus produkti, procesus vai tehnoloģijas. Šādi jauninājumi parasti nerada pilnīgi jaunus risinājumus, bet uzlabo to darbības kvalitāti, efektivitāti vai lietošanas ērtumu.
* Dinamiski nepārtrauktie jauninājumi (''dynamically continuous innovations'') — būtiskāki uzlabojumi, kas ievieš nozīmīgas izmaiņas esošajos produktos vai tehnoloģiskajos procesos. Šāda veida jauninājumi var radīt arī jaunus produktus vai mainīt to izmantošanas veidu.
* Radikālie jauninājumi (''radical innovations'') — fundamentālas tehnoloģiskas pārmaiņas, kurās rodas principiāli jauni risinājumi, produkti vai procesi. Šādi jauninājumi bieži ietekmē ne tikai tehnoloģiju attīstību, bet arī sabiedrības paradumus un saimniecisko vidi.&lt;ref&gt;D. Vilnis „Inovācijas pasaulē, Eiropā, Latvijā”, Rīga: LZA EI, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, 2003.&lt;/ref&gt;

== Tehnoloģisko jauninājumu attīstība ==
Civilizācijas attīstība vēsturiski ir cieši saistīta ar tehnoloģisko jauninājumu ieviešanu. Nozīmīgi atklājumi, piemēram, [[ūdens enerģija]]s izmantošana, elektriskā [[kvēlspuldze]], [[tvaika dzinējs|tvaika]] un [[iekšdedzes dzinējs]], ir būtiski mainījuši cilvēku [[dzīves kvalitāte|dzīves kvalitāti]] un veicinājuši sabiedrības attīstību.

Izgudrojumi paši par sevi ne vienmēr kļūst par praktiski izmantojamiem risinājumiem. To pilnveidošanu un pielāgošanu praktiskām vajadzībām nodrošina [[inovatori]], kuri, izmantojot [[zināšanas]] un radošu pieeju, pārveido teorētiskas idejas par efektīvām tehnoloģijām. Piemēram, tvaika dzinēja attīstība nebūtu iespējama bez turpmākiem tehnoloģiskiem uzlabojumiem, kas ļāva pārveidot tās kustības principus un paplašināt izmantošanas iespējas.

Tehnoloģiskie jauninājumi rodas, apvienojot zinātniskos atklājumus, praktisko pieredzi un dažādu nozaru sasniegumus. Tie veicina esošo produktu un procesu pilnveidi, kā arī jaunu risinājumu izstrādi. Tādējādi tehnoloģiskais jauninājums ir nepārtraukts attīstības process, kas palīdz sabiedrībai efektīvāk izmantot uzkrātās zināšanas un pielāgot tehnoloģijas mainīgajām vajadzībām.
.
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Jauninājumi]]</text>
      <sha1>6iape9j41k2ddiuv7q2lddr10d8ymrm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Tehnoloģisks jauninājums</title>
    <ns>1</ns>
    <id>51976</id>
    <revision>
      <id>4495264</id>
      <parentid>2813714</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T16:57:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Diskusija:Tehnoloģiju inovācija]] uz [[Diskusija:Tehnoloģisks jauninājums]]: https://termini.gov.lv/atrast/Technological%20innovation</comment>
      <origin>2813714</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7461" sha1="qusg50kkefx5vze0ufihau38xogs1j4" xml:space="preserve">Ir jau tāds raksts [[Inovācija]]. Nekas jauns un ''inovatīvs'' šajā rakstā it kā nav :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 10:39, 15 aprīlī, 2008 (UTC)
:Raksta nosaukums arī &quot;aizdomīgs&quot;. Dzēst? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 15:33, 15 aprīlī, 2008 (UTC)
::Turklāt veseli neizmainīti teikumi kopēti no Viļņa Dimzas darbiem. Diemžēl pašreizējā formā būtu jādzēš (iespējams, ka šo to var pievienot rakstam [[Inovācija]]). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 16:18, 15 aprīlī, 2008 (UTC)

Šai rakstā, kā ievads ir minēts jēdziens inovācija. Protams tas neko jaunu nepavēsta, bet citādāk šo jēdzienu paskaidrot nevar.  
Raksts  sniedz priekšstatu par tehnoloģiju inovāciju kā tādu.  Tehnoloģiju inovācija ir viens no inovāciju virzieniem līdzīgi kā inovāciju tīkli, graujošā inovācija utt. Tādēļ nesaprotu, kas ir tik aizdomīgs šajā nosaukumā?
Atsauce ir minēta uz V. Dzelmes tekstu.
Raksts nedaudz palabots! 
Kas vēl būtu jāizmaina, jeb jāpalabo, lai raksts netiktu izdzēsts?
:Raksta nosaukums ir &quot;Ievietot rakstu&quot; kāds tam sakars ar inovācijām ? Šajā rakstā esošie fakti jāpievieno rakstam [[Inovācija]] vai arī raksts jāpārvieto, ja tēmu var izvērst plašāk nekā pašlaik ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;font color=&quot;#90249A&quot;&gt;*&lt;/font&gt;]] 20:39, 15 aprīlī, 2008 (UTC)

Ievietojot rakstu. sanaca aizķeršanas un neparādījās pareizs virsraksts. 
Mēģinu to mainit bet nesanak. Varbūt Jūs varētu ieteikt ka nomainīt virsrakstu?

Varbūt Jūs varētu ieteikt ka nomainīt virsrakstu? Parvietot so rakstu zem jauna virsraksta?
:Kādu virsrakstu gribi? [[Inovācija]] jau ir. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:58, 16 aprīlī, 2008 (UTC)
::Gribeju ievietot rakstu ar nosaukumu Tehnoloģiju inovācija. bet raksts saglabajas ar nosaukumu ievietot rakstu. Nezinu ka vinu nomainit...
::Varbut parvietot so rakstu zem jauna virsraksta?
:::Vai &quot;Tehnoloģiju inovācija&quot; tik būtiski atšķiras no [[Inovācija]]s, ka jānodala atsevišķi? Bet pārvietot var nospiežot augšā klapīti &quot;Pārvietot&quot; un ierakstot jauno nosaukumu (kur prasīts). Neesmu pārbaudījis, bet, manuprāt, šāda funkcija pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem. Reģistrēšanās bezmaksas un aizņem 2 minūtes :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:05, 16 aprīlī, 2008 (UTC)
::::Tehnoloģiju inovacias ir viens no inovāciju virzieniem, tādēl domāju ka ir jānodala atsevišķi.
Liels Paldies par palidzibu (Kikos) :)!
::::Raksts ir parvietots! Ko vēl pēc Jūsu ieskatiem būtu jāmaina, lai raksts netiktu dzēsts?
:::::Raksts jānoformē vikipēdijas stilā. Paveries kaut vai rakstā [[Inovācija]]. Ievads un tad iztirzājums sadaļās. Un savas tēzes diskusijā vēlams parakstīt (spiežot podziņu no augšējās rindas ar autogrāfu). Un katru nākamo tēzi ar atkāpīti (litojot divpunktus) un rindu neizlaižot (tāda etiķete). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:21, 16 aprīlī, 2008 (UTC)
:::::Un pārnese arī nav izdevusies. Palūdz kādam adminam lai izdzēš un mēģini no jauna. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:27, 16 aprīlī, 2008 (UTC)

: Paldies par ieteikumiem. Tāka tikai nesen sāku izmantot wikipediju, tad daudz kas vēl jāapgūst. Kaut vai atkāpe (:) :). Paldies par ieteikumiem. Rakstu palaboju.
::Raksta virsrakstam būtu jābūt vienskaitlī (ja vien nav īpašs iemesls daudzskaitlim ?) un bez punkta. Diskusiju lapās ir jāparakstās (to dara rakstot četras tildes &lt;nowiki&gt;~~~~&lt;/nowiki&gt; vai ar pogu [[Attēls:Signature icon.png]]) . Izmantotie avoti, virsraksti un ievads noformēti nepareizi - nodaļas vajag veidot ar otrā līmeņa virsrakstiem (iezīmē tekstu, kuru gribas virsrakstā un nospiež pogu [[Attēls:button_headline.png]]) nevis ar trekninātu rakstu un svītrām, avotus liek šādā atsevišķā nodaļā, kuru sauc &quot;Atsauces&quot;, šajā daļā vienkārši raksta &lt;nowiki&gt;{{Reflist}} vai &lt;references/&gt; &lt;/nowiki&gt;, pašas atsauces liek tekstā, iezīmē un spiež pogu [[Attēls:Button_reflink.png]]. Ievadā parasti raksta termina definīciju (t.i. raksts sākas '''termins''' ir tas un tas) ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;font color=&quot;#90249A&quot;&gt;*&lt;/font&gt;]] 09:42, 16 aprīlī, 2008 (UTC)

paldies. Rakstu palaboju pēc ieteikumiem. Bet to punktu neizdodas noņemt virsrakstā. --[[Lietotājs:Cudare|Cudare]] 11:21, 16 aprīlī, 2008 (UTC)
:Vēlreiz jāpārvieto. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 11:23, 16 aprīlī, 2008 (UTC)

Es jau meginaju bet, tads raksts bez punkta jau ir. jau sakuma eksperimentejot izveidoju. tapec neizdodas parvietot :(--[[Lietotājs:Cudare|Cudare]] 11:26, 16 aprīlī, 2008 (UTC)
:Izdzēsu traucējošo pāradresāciju un pārvietoju rakstu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 11:46, 16 aprīlī, 2008 (UTC)

Liels Paldies. --[[Special:Contributions/87.226.95.5|87.226.95.5]] 11:52, 16 aprīlī, 2008 (UTC)

Un kad varetu tikt noņemts šis iedalījums?(Ir ierosināta diskusija par šī raksta dzēšanu atbilstoši Vikipēdijas dzēšanas vadlīnijām.)--[[Special:Contributions/87.226.95.5|87.226.95.5]] 11:57, 16 aprīlī, 2008 (UTC)
:Ievads vienalga būtu vēl jālabo - ''Tehnoloģiju inovācija (no latīņu novus - jauns) apzīmē jauninājumu, jaunievedumu.'' - šī ir definīcija inovācijai vispār, varbūt labāk aizvākt to uz rakstu par inovāciju kā tādu ? ''Tehnoloģiju inovācijas kā process jeb darbība, inovācijas kā galarezultāts (jauna prece, jauns pakalpojums, jaunievedumi, izmaiņas tehnoloģijās, sabiedrības dzīvē u.c.).'' - neloģisks teikums, izskatās, ka nav pabeigta doma (kādā sakarā tur ir &quot;kā&quot; ?). Starp citu vai pareizāk nebūtu Tehnoloģijas inovācija ? (tas ir jautājums nevis ieteikums) ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;font color=&quot;#90249A&quot;&gt;*&lt;/font&gt;]] 12:18, 16 aprīlī, 2008 (UTC)

Manuprat pareizāk ir tehnologiju inovacija. Kā jau mineju, ka tehnologiuju inovacija ir viens no inovaciju virzieniem, tādēļ nedomaju ka to vajadzētu apvienot ar inovaciju ka tadu. --[[Special:Contributions/87.226.95.5|87.226.95.5]] 12:37, 16 aprīlī, 2008 (UTC)
:Es jautāju tikai par pirmo teikumu, kas attiecas uz inovāciju kā tādu, jo izskaidro termina &quot;inovācija&quot; izcelsmi ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;font color=&quot;#90249A&quot;&gt;*&lt;/font&gt;]] 13:04, 16 aprīlī, 2008 (UTC)

::par to teikumu piekritu, jā. Bet lai sāktu vispār runāt par tehnalogiju inovaciju ir nepieciesams arī kāds ievads par inovaciju vispār.--[[Special:Contributions/87.226.95.5|87.226.95.5]] 13:24, 16 aprīlī, 2008 (UTC)
:::Tā kā jau pastāv raksts par inovāciju vispār, tad šajā rakstā nav nozīmes to atkārtot, pietiek vien dod norādi uz attiecīgo rakstu. Starp citu, es tomēr domāju, ka &quot;Tehnoloģiju invoācijai&quot; būtu jābut raksta &quot;Inovācija&quot; apakšsadaļai. Tik tuvu tematiku būtu nozīme izvērst atsevišķā rakstā, ja oriģinālais raksts kļūtu pārak garš.. (PS: Diskusiju var strukturēt, izmantojot kolus &quot;:&quot;) - [[Lietotājs:TomMc|TomMc]] 13:05, 17 aprīlī, 2008 (UTC)

Kas sai lapa jaizmaina, jakatigorize?--[[Special:Contributions/87.226.95.5|87.226.95.5]] 08:33, 10 jūnijā, 2008 (UTC)

katigorija uzlikta--[[Special:Contributions/87.226.95.5|87.226.95.5]] 08:46, 10 jūnijā, 2008 (UTC)</text>
      <sha1>qusg50kkefx5vze0ufihau38xogs1j4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tehnoloģiju inovācijas.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>52025</id>
    <redirect title="Tehnoloģisks jauninājums" />
    <revision>
      <id>4495273</id>
      <parentid>289001</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:20:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Tehnoloģiju inovācija]] uz [[Tehnoloģisks jauninājums]]</comment>
      <origin>4495273</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" sha1="pso1c7i19fyx147aebc9ca1r6zsnz4b" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tehnoloģisks jauninājums]]</text>
      <sha1>pso1c7i19fyx147aebc9ca1r6zsnz4b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tehnoloģiju inovācija.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>52034</id>
    <redirect title="Tehnoloģisks jauninājums" />
    <revision>
      <id>4495272</id>
      <parentid>288602</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:20:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Tehnoloģiju inovācija]] uz [[Tehnoloģisks jauninājums]]</comment>
      <origin>4495272</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" sha1="pso1c7i19fyx147aebc9ca1r6zsnz4b" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tehnoloģisks jauninājums]]</text>
      <sha1>pso1c7i19fyx147aebc9ca1r6zsnz4b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rodrigo Laviņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55143</id>
    <revision>
      <id>4495389</id>
      <parentid>4423543</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:47:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <origin>4495389</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15225" sha1="f6oj21xn5z27v1dbsrpbwteyascnj8u" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Rodrigo Laviņš
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = Rodrigo Lavins 2008.jpg
 |         att_izm = 200px
 |        paraksts = R. Laviņš 2008. gada Pasaules čempionātā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1974|8|3}}
 |         dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 180 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 84 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 1992
 |        kar_beig = 2016
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = 
 |           amats = 
 |            līga = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |        kl_sez 1 = 
 |         klubs 1 = 
 |        kl_sez 2 = 
 |         klubs 2 = 
 |        kl_sez 3 = 
 |         klubs 3 = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 1992-2014
 |          taut 1 = {{ih|LAT}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |  tr_klubs_sez 1 = 
 |      tr_klubs 1 = 
 |  tr_klubs_sez 2 = 
 |      tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = {{dat|2017|1|17}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Rodrigo Laviņš''' (dzimis {{dat|1974|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais latviešu [[hokejs|hokejists]], spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā, [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Karjeras laikā aizvadījis 230 spēles Latvijas izlasē, kas joprojām ir rekords, spēlējis trīs [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros. Karjeras lielāko daļu aizvadījis dažādos Eiropas vadošo hokeja līgu klubos, sešas sezonas aizvadījis [[KHL|Kontinentālās hokeja līgas]] vienībā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]].

Viņa dēls [[Martins Laviņš]] arī ir profesionāls hokejists.

== Karjera ==
Profesionāla spēlētāja karjeru Laviņš uzsāka 1992. gadā, pievienojoties [[HK Rīgas &quot;Pārdaugava&quot;|HK Rīgas &quot;Pārdaugavai&quot;]]. Tajā viņš spēlēja trīs sezonas, līdz devās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur pievienojās [[ECHL]] klubam [[Roli &quot;IceCaps&quot;]]. Ziemeļamerikā Rodrigo spēlēja līdz 1998. gadam, bet tad, nesasniedzis [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], atgriezās [[Eiropa|Eiropā]], pievienojoties [[SM līga]]s klubam [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]. Sezonas otro pusi viņš aizvadīja jau [[Zviedrijas Elitsērija]]s klubā [[AIK]]. 1999.—2000. gada sezonā Laviņš aizvadīja jau uzreiz divos SM līgas klubos — [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]] un [[HPK]]. Pēc sezonas noslēguma Laviņš esot saņēmis divvirzienu līguma piedāvājumu no [[NHL]] komandas [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/lavins-pec-2000-gada-pc-man-bija-piedavajums-no-nhl/?fbclid=IwAR204Qyew24T6VRfunK0UeOIO1Xa2gbexOaiH4_kdo8Bft18G1-BYgGhwuU|title=Laviņš: Pēc 2000. gada PČ man bija piedāvājums no NHL komandas
|accessdate={{dat|2019|11|7||bez}}|author=|date={{dat|2019|11|7|SK}}|publisher=Sportazinas.com}}&lt;/ref&gt; 2000.—2001. gada sezonu viņš aizvadīja [[Vācijas hokeja līga|DEL]] līgas klubā [[Augsburgas &quot;Panther&quot;]].

2001.—2002. gada sezonā Laviņš spēlēja [[Krievijas Superlīga (hokejs)|Krievijas Superlīga]]s klubā [[Permas &quot;Molot-Prikamie&quot;]], bet nākamajā sezonā — [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]]. Tad viņš atgriezās Latvijā, 2003.—2004. un 2004.—2005. gada sezonu aizvadot [[HK Rīga 2000]] rindās. Viņš kļuva par divkārtēju Latvijas čempionu hokejā. 2005.—2006. un 2006.—2007. gada sezonā Laviņš spēlēja [[Zviedrijas Elitsērija]]s klubā [[Brynas IF]], bet 2007.—2008. gada sezonu aizvadīja divos klubos — [[Sodertalje SK]], kā arī [[Krievijas Superlīga (hokejs)|Krievijas Superlīga]]s klubā [[Novokuzņeckas &quot;Metallurg&quot;]].

[[Kontinentālā hokeja līga 2008-09|2008.—2009. gada]] sezonā Laviņš spēlēja atjaunotajā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] komandā, kur 49 spēlēs sakrāja astoņus (1+7) punktus. Pirmajā sezonā Laviņš pildīja [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] pienākumus, taču 2009. gada vasarā tos pārņēma [[Sandis Ozoliņš]]. &quot;Dinamo&quot; rindās Laviņš spēlēja līdz pat [[2013-14 KHL sezona|2013.—14.]] gada sezonas noslēgumam.

2014. gada vasarā Laviņš pievienojās [[HK Kurbads]] rindām, komandas sastāvā aizvadot divas sezonas. [[2016]]. gadā hokejists noslēdza karjeru un kļuva par komandas galveno treneri.

[[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā Rodrigo spēlējis 13 Pasaules čempionātos pieaugušajiem, kā arī trīs [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros. Junioru vecumā spēlējis 1994. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]].

== Trenera karjera ==
[[Latvijas hokeja līga 2015-16|2015.—16.]] gada sezonā Laviņš kļuva par [[HK Kurbads]] trenera palīgu, paralēli turpinot spēlēt komandas rindās. Vasarā Laviņš tika apstiprināts par komandas galveno treneri, taču jau pašā 2017. gada ievadā no amata tika atbrīvots. Paralēli trenē dažādas bērnu un jauniešu komandas (&quot;R. Laviņa sporta studijas&quot; ietvaros, piemēam, &quot;Baltu Vilki&quot;, &quot;Mārupes Baltu Vilki” un “Baltu Lūši”), tostarp Latvijas U-16 izlasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunums/jekabpils-novada-pasvaldiba-nosledz-ligumu-ar-r-lavina-sporta-studiju|title=Jēkabpils novada pašvaldība noslēdz līgumu ar “R. Laviņa sporta studiju” {{!}} Jekabpils novada pašvaldība|website=www.jekabpils.lv|access-date=2026-07-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/r.lavinahokejaskola/posts/rodrigo-lavi%C5%86a-hokeja-skol%C4%81-ir-3-sp%C4%93c%C4%ABgas-komandas-baltu-vilki-inboxledushalle-m/1209455493364507/|title=💥Rodrigo Laviņa Hokeja skolā ir 3 spēcīgas komandas: “Baltu Vilki” (@inboxledushalle), “Mārupes Baltu Vilki” (@marupesledushalle) un “Baltu Lūši” (@jekabpilssc ).🏒. - R. Laviņa Hokeja skola|website=Facebook|date=2024-07-02}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Rodrigo Laviņš ir precējies ar televīzijas personību un aktrisi [[Jana Duļevska|Janu Duļevsku]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/tv-personibas-dulevskas-virs-rodrigo-lavins-ievelets-marupes-dome/50231|title=TV personības Duļevskas vīrs Rodrigo Laviņš ievēlēts Mārupes domē|website=www.1188.lv|access-date=2025-06-20|date=2025-06-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Viņa dēls [[Martins Laviņš]] arī ir hokejists, Latvijas U-20 izlases dalībnieks.

2025. gadā ievēlēts [[Mārupes novada dome|Mārupes novada domē]],&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; pārstāvot [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/municipal-elections-2025/marupes-novads/candidates/latvijas-zala-partija/|title=Latvijas Zaļā partija / Mārupe municipality / Municipal elections 2025|website=eng.lsm.lv|access-date=2025-06-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras statistika ==
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; |  
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; |  
! colspan=&quot;5&quot; | Regulārā sezona
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; |  
! colspan=&quot;5&quot; | Izslēgšanas spēles
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|-
| 1992—93
| [[HK Rīgas &quot;Pārdaugava&quot;]]
| IHL
| 41
| 1
| 6
| 7
| 20
| 2
| 0
| 0
| 0
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1992—93
| HK Rīgas &quot;Pārdaugava&quot;
| [[LHL]]
| 11
| 3
| 2
| 5
| 6
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 1993—94
| HK Rīgas &quot;Pārdaugava&quot;
| IHL
| 30
| 0
| 0
| 0
| 16
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1994—95
| [[Roli &quot;IceCaps&quot;]]
| [[ECHL]]
| 25
| 2
| 7
| 9
| 30
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 1994—95
| [[Talahasī &quot;Tiger Sharks&quot;]]
| ECHL
| 44
| 3
| 9
| 12
| 36
| 11
| 0
| 3
| 3
| 8
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1995—96
| Talahasī &quot;Tiger Sharks&quot;
| ECHL
| 52
| 10
| 14
| 24
| 86
| 2
| 0
| 1
| 1
| 0
|-
| 1996—97
| [[Maskīgonas &quot;Fury&quot;]]
| [[CoHL]]
| 16
| 4
| 4
| 8
| 16
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1996—97
| Talahasī &quot;Tiger Sharks&quot;
| ECHL
| 50
| 11
| 27
| 38
| 45
| 1
| 0
| 0
| 0
| 2
|-
| 1997—98
| [[Takomas &quot;Sabercats&quot;]]
| [[WCHL]]
| 10
| 4
| 4
| 8
| 6
| 8
| 2
| 10
| 12
| 8
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1997—98
| [[Lasvegasas &quot;Thunder&quot;]]
| [[IHL]]
| 48
| 3
| 7
| 10
| 53
| 3
| 0
| 0
| 0
| 2
|-
| 1998—99
| [[AIK Hockey|AIK]]
| [[Elitserien|SEL]]
| 15
| 1
| 2
| 3
| 10
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1998—99
| [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
| [[SM-Liiga|SM-l]]
| 10
| 0
| 2
| 2
| 14
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 1999—00
| [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
| SM-l
| 31
| 4
| 4
| 8
| 59
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1999—00
| [[HPK]]
| SM-l
| 22
| 3
| 8
| 11
| 22
| 8
| 1
| 1
| 2
| 10
|-
| 2000—01
| [[Augsburgas &quot;Panther&quot;]]
| [[Vācijas hokeja līga|DEL]]
| 46
| 1
| 5
| 6
| 38
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2001—02
| [[Permas &quot;Molot-Prikamie&quot;]]
| [[Krievijas Superlīga (hokejs)|RSL]]
| 43
| 5
| 5
| 10
| 36
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2002—03
| [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]]
| RSL
| 24
| 1
| 6
| 7
| 20
| 3
| 0
| 1
| 1
| 6
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2003—04
| [[HK Rīga 2000]]
| LHL
| —
| —
| —
| —
| —
| 3
| 0
| 2
| 2
| 4
|-
| 2004—05
| HK Rīga 2000
| [[Baltkrievijas Ekstralīga|BHL]]
| 42
| 6
| 21
| 27
| 10
| 3
| 0
| 0
| 0
| 0
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2004—05
| HK Rīga 2000
| LHL
| 4
| 0
| 2
| 2
| 2
| 8
| 0
| 5
| 5
| 2
|-
| 2005—06
| [[Brynas IF]]
| SEL
| 45
| 5
| 2
| 7
| 28
| 4
| 0
| 2
| 2
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2006—07
| HK Rīga 2000
| LHL
| 6
| 1
| 4
| 5
| 6
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2006—07
| Brynas IF
| SEL
| 43
| 0
| 2
| 2
| 42
| 7
| 1
| 0
| 1
| 6
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2007—08
| [[Novokuzņeckas &quot;Metallurg&quot;]]
| RSL
| 13
| 0
| 2
| 2
| 18
| —
| —
| —
| —
| —
|- ALIGN=&quot;center&quot;
| 2007—08
| [[Sodertaljes SK]]
| SEL
| 34
| 0
| 1
| 1
| 10
| —
| —
| —
| —
| —
|- ALIGN=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2008—09
| [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
| [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]]
| 49
| 1
| 6
| 7
| 22
| 3
| 0
| 0
| 0
| 4
|- ALIGN=&quot;center&quot;
| 2009—10
| Rīgas &quot;Dinamo&quot;
| KHL
| 52
| 3
| 8
| 11
| 30
| 6
| 0
| 1
| 1
| 4
|- ALIGN=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2010—11
| Rīgas &quot;Dinamo&quot;
| KHL
| 32
| 4
| 3
| 7
| 20
| 9
| 0
| 1
| 1
| 6
|- ALIGN=&quot;center&quot;
| 2011—12
| Rīgas &quot;Dinamo&quot;
| KHL
| 28
| 0
| 1
| 1
| 23
| 3
| 0
| 1
| 1
| 2
|- ALIGN=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2012—13
| Rīgas &quot;Dinamo&quot;
| KHL
| 30
| 0
| 1
| 1
| 16
| —
| —
| —
| —
| —
|- ALIGN=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2012—13
| [[HK Liepājas Metalurgs]]
| BHL
| 9
| 2
| 1
| 3
| 14
| —
| —
| —
| —
| —
|- ALIGN=&quot;center&quot;
| 2013—14
| Rīgas &quot;Dinamo&quot;
| KHL
| 15
| 0
| 1
| 1
| 4
| —
| —
| —
| —
| —
|- ALIGN=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2014—15
| [[HK Kurbads]]
| LHL
| 26
| 3
| 18
| 21
| 14
| 12
| 0
| 4
| 4
| 4
|- ALIGN=&quot;center&quot;
| 2015—16
| HK Kurbads
| LHL
| 13
| 2
| 10
| 12
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; | Kopā KHL
! 206
! 8
! 20
! 28
! 115
! 21
! 0
! 3
! 3
! 16
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; | Kopā SEL
! 137
! 6
! 7
! 13
! 90
! 11
! 1
! 2
! 3
! 8
|}

=== Karjera Latvijas izlasē ===
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! Gads !! Komanda !! Turnīrs !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|-
| 1993
| [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]
| [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ-C]]
| 6
| 1
| 0
| 1
| 4
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1994
| Latvija
| PJČ-C
| 4
| 1
| 9
| 10
| 2
|-
| 1996
| Latvija
| PČ-B
| 7
| 0
| 0
| 0
| 0
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1997
| Latvija
| PČ
| 8
| 0
| 3
| 3
| 4
|-
| 1999
| Latvija
| PČ
| 6
| 0
| 0
| 0
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2000
| Latvija
| PČ
| 7
| 1
| 2
| 3
| 4
|-
| 2002
| Latvija
| PČ
| 6
| 1
| 1
| 2
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2003
| Latvija
| WC
| 6
| 0
| 2
| 2
| 4
|-
| 2005
| Latvija
| OS kvalif
| 3
| 0
| 0
| 0
| 0
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2005
| Latvija
| WC
| 6
| 0
| 1
| 1
| 2
|-
| 2006
| Latvija
| OS
| 5
| 0
| 1
| 1
| 0
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2007
| Latvija
| PČ
| 6
| 1
| 3
| 4
| 27
|-
| 2008
| Latvija
| PČ
| 6
| 0
| 2
| 2
| 16
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2009
| Latvija
| PČ
| 6
| 0
| 2
| 2
| 4
|-
| 2010
| Latvija
| OS
| 4
| 0
| 0
| 0
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2012
| Latvija
| PČ
| 7
| 0
| 0
| 0
| 0
|-
| 2014
| Latvija
| PČ
| 7
| 0
| 0
| 0
| 6
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; | Kopā nacionālajā izlasē
! 230
! 17
! 40
! 57
! 191
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.dinamoriga.eu/lv/players/view/rodrigo-lavins Rīgas &quot;Dinamo&quot; profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101120104918/http://dinamoriga.eu/lv/players/view/rodrigo-lavins |date={{dat|2010|11|20||bez}} }}

{{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}
{{Latvijas hokejists-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Aleksejs Širokovs]]
| virsraksts = [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]]
| periods    = {{dat|2008|11|10|N}}—{{dat|2009|7|27|N}}
| pēc        = [[Sandis Ozoliņš]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas izlase
| titlestyle = background:maroon; color:white;
| list       = 
{{LV sastāvs PČH 2014}}
{{LV sastāvs PČH 2012}}
{{Latvija 2010 ZOS}}
{{LV sastāvs OSH 2010}}
{{LV sastāvs PČH 2009}}
{{LV sastāvs PČH 2008}}
{{LV sastāvs PČH 2007}}
{{LV sastāvs OSH 2006}}
{{Latvija 2006 ZOS}}
{{LV sastāvs PČH 2005}}
{{LV sastāvs PČH 2004}}
{{LV sastāvs PČH 2003}}
{{LV sastāvs PČH 2002}}
{{LV sastāvs OSH 2002}}
{{Latvija 2002 ZOS}}
{{LV sastāvs PČH 2000}}
{{LV sastāvs PČH 1999}}
{{LV sastāvs PČH 1998}}
{{LV sastāvs PČH 1997}}
}}

{{DEFAULTSORT:Lavinzsz Rodrigo}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokejisti]]
[[Kategorija:Augsburgas &quot;Panther&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:HK Rīgas 2000 spēlētāji]]
[[Kategorija:Helsinku &quot;Jokerit&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Rīgas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:HK Kurbada spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Latvijas čempioni hokejā]]
[[Kategorija:HK Liepājas Metalurga spēlētāji]]
[[Kategorija:Maskavas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Novokuzņeckas &quot;Metallurg&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>f6oj21xn5z27v1dbsrpbwteyascnj8u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495392</id>
      <parentid>4495389</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:52:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Trenera karjera */</comment>
      <origin>4495392</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15541" sha1="qdz6x9r4jkc0wqhel25mkq44x9kt688" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Rodrigo Laviņš
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = Rodrigo Lavins 2008.jpg
 |         att_izm = 200px
 |        paraksts = R. Laviņš 2008. gada Pasaules čempionātā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1974|8|3}}
 |         dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 180 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 84 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 1992
 |        kar_beig = 2016
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = 
 |           amats = 
 |            līga = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |        kl_sez 1 = 
 |         klubs 1 = 
 |        kl_sez 2 = 
 |         klubs 2 = 
 |        kl_sez 3 = 
 |         klubs 3 = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 1992-2014
 |          taut 1 = {{ih|LAT}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |  tr_klubs_sez 1 = 
 |      tr_klubs 1 = 
 |  tr_klubs_sez 2 = 
 |      tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = {{dat|2017|1|17}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Rodrigo Laviņš''' (dzimis {{dat|1974|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais latviešu [[hokejs|hokejists]], spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā, [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Karjeras laikā aizvadījis 230 spēles Latvijas izlasē, kas joprojām ir rekords, spēlējis trīs [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros. Karjeras lielāko daļu aizvadījis dažādos Eiropas vadošo hokeja līgu klubos, sešas sezonas aizvadījis [[KHL|Kontinentālās hokeja līgas]] vienībā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]].

Viņa dēls [[Martins Laviņš]] arī ir profesionāls hokejists.

== Karjera ==
Profesionāla spēlētāja karjeru Laviņš uzsāka 1992. gadā, pievienojoties [[HK Rīgas &quot;Pārdaugava&quot;|HK Rīgas &quot;Pārdaugavai&quot;]]. Tajā viņš spēlēja trīs sezonas, līdz devās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur pievienojās [[ECHL]] klubam [[Roli &quot;IceCaps&quot;]]. Ziemeļamerikā Rodrigo spēlēja līdz 1998. gadam, bet tad, nesasniedzis [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], atgriezās [[Eiropa|Eiropā]], pievienojoties [[SM līga]]s klubam [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]. Sezonas otro pusi viņš aizvadīja jau [[Zviedrijas Elitsērija]]s klubā [[AIK]]. 1999.—2000. gada sezonā Laviņš aizvadīja jau uzreiz divos SM līgas klubos — [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]] un [[HPK]]. Pēc sezonas noslēguma Laviņš esot saņēmis divvirzienu līguma piedāvājumu no [[NHL]] komandas [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/lavins-pec-2000-gada-pc-man-bija-piedavajums-no-nhl/?fbclid=IwAR204Qyew24T6VRfunK0UeOIO1Xa2gbexOaiH4_kdo8Bft18G1-BYgGhwuU|title=Laviņš: Pēc 2000. gada PČ man bija piedāvājums no NHL komandas
|accessdate={{dat|2019|11|7||bez}}|author=|date={{dat|2019|11|7|SK}}|publisher=Sportazinas.com}}&lt;/ref&gt; 2000.—2001. gada sezonu viņš aizvadīja [[Vācijas hokeja līga|DEL]] līgas klubā [[Augsburgas &quot;Panther&quot;]].

2001.—2002. gada sezonā Laviņš spēlēja [[Krievijas Superlīga (hokejs)|Krievijas Superlīga]]s klubā [[Permas &quot;Molot-Prikamie&quot;]], bet nākamajā sezonā — [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]]. Tad viņš atgriezās Latvijā, 2003.—2004. un 2004.—2005. gada sezonu aizvadot [[HK Rīga 2000]] rindās. Viņš kļuva par divkārtēju Latvijas čempionu hokejā. 2005.—2006. un 2006.—2007. gada sezonā Laviņš spēlēja [[Zviedrijas Elitsērija]]s klubā [[Brynas IF]], bet 2007.—2008. gada sezonu aizvadīja divos klubos — [[Sodertalje SK]], kā arī [[Krievijas Superlīga (hokejs)|Krievijas Superlīga]]s klubā [[Novokuzņeckas &quot;Metallurg&quot;]].

[[Kontinentālā hokeja līga 2008-09|2008.—2009. gada]] sezonā Laviņš spēlēja atjaunotajā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] komandā, kur 49 spēlēs sakrāja astoņus (1+7) punktus. Pirmajā sezonā Laviņš pildīja [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] pienākumus, taču 2009. gada vasarā tos pārņēma [[Sandis Ozoliņš]]. &quot;Dinamo&quot; rindās Laviņš spēlēja līdz pat [[2013-14 KHL sezona|2013.—14.]] gada sezonas noslēgumam.

2014. gada vasarā Laviņš pievienojās [[HK Kurbads]] rindām, komandas sastāvā aizvadot divas sezonas. [[2016]]. gadā hokejists noslēdza karjeru un kļuva par komandas galveno treneri.

[[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā Rodrigo spēlējis 13 Pasaules čempionātos pieaugušajiem, kā arī trīs [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros. Junioru vecumā spēlējis 1994. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]].

== Trenera karjera ==
[[Latvijas hokeja līga 2015-16|2015.—16.]] gada sezonā Laviņš kļuva par [[HK Kurbads]] trenera palīgu, paralēli turpinot spēlēt komandas rindās. Vasarā Laviņš tika apstiprināts par komandas galveno treneri, taču jau pašā 2017. gada ievadā no amata tika atbrīvots. Paralēli trenē un vada dažādas bērnu un jauniešu komandas (&quot;R. Laviņa sporta studijas&quot; ietvaros, piemēam, &quot;Baltu Vilki&quot;, &quot;Mārupes Baltu Vilki” un “Baltu Lūši”), tostarp Latvijas U-16 izlasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunums/jekabpils-novada-pasvaldiba-nosledz-ligumu-ar-r-lavina-sporta-studiju|title=Jēkabpils novada pašvaldība noslēdz līgumu ar “R. Laviņa sporta studiju” {{!}} Jekabpils novada pašvaldība|website=www.jekabpils.lv|access-date=2026-07-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/r.lavinahokejaskola/posts/rodrigo-lavi%C5%86a-hokeja-skol%C4%81-ir-3-sp%C4%93c%C4%ABgas-komandas-baltu-vilki-inboxledushalle-m/1209455493364507/|title=💥Rodrigo Laviņa Hokeja skolā ir 3 spēcīgas komandas: “Baltu Vilki” (@inboxledushalle), “Mārupes Baltu Vilki” (@marupesledushalle) un “Baltu Lūši” (@jekabpilssc ).🏒. - R. Laviņa Hokeja skola|website=Facebook|date=2024-07-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hokejazinas.com/hokejs-latvija/50-gadu-jubileju-svin-latvijas-izlases-rekordists-rodrigo-lavins/|title=50 gadu jubileju svin Latvijas izlases rekordists Rodrigo Laviņš - Hokeja ziņas|website=hokejazinas.com|access-date=2026-07-17|date=2024-08-03|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Rodrigo Laviņš ir precējies ar televīzijas personību un aktrisi [[Jana Duļevska|Janu Duļevsku]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/tv-personibas-dulevskas-virs-rodrigo-lavins-ievelets-marupes-dome/50231|title=TV personības Duļevskas vīrs Rodrigo Laviņš ievēlēts Mārupes domē|website=www.1188.lv|access-date=2025-06-20|date=2025-06-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Viņa dēls [[Martins Laviņš]] arī ir hokejists, Latvijas U-20 izlases dalībnieks.

2025. gadā ievēlēts [[Mārupes novada dome|Mārupes novada domē]],&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; pārstāvot [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/municipal-elections-2025/marupes-novads/candidates/latvijas-zala-partija/|title=Latvijas Zaļā partija / Mārupe municipality / Municipal elections 2025|website=eng.lsm.lv|access-date=2025-06-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras statistika ==
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; |  
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; |  
! colspan=&quot;5&quot; | Regulārā sezona
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; |  
! colspan=&quot;5&quot; | Izslēgšanas spēles
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|-
| 1992—93
| [[HK Rīgas &quot;Pārdaugava&quot;]]
| IHL
| 41
| 1
| 6
| 7
| 20
| 2
| 0
| 0
| 0
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1992—93
| HK Rīgas &quot;Pārdaugava&quot;
| [[LHL]]
| 11
| 3
| 2
| 5
| 6
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 1993—94
| HK Rīgas &quot;Pārdaugava&quot;
| IHL
| 30
| 0
| 0
| 0
| 16
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1994—95
| [[Roli &quot;IceCaps&quot;]]
| [[ECHL]]
| 25
| 2
| 7
| 9
| 30
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 1994—95
| [[Talahasī &quot;Tiger Sharks&quot;]]
| ECHL
| 44
| 3
| 9
| 12
| 36
| 11
| 0
| 3
| 3
| 8
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1995—96
| Talahasī &quot;Tiger Sharks&quot;
| ECHL
| 52
| 10
| 14
| 24
| 86
| 2
| 0
| 1
| 1
| 0
|-
| 1996—97
| [[Maskīgonas &quot;Fury&quot;]]
| [[CoHL]]
| 16
| 4
| 4
| 8
| 16
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1996—97
| Talahasī &quot;Tiger Sharks&quot;
| ECHL
| 50
| 11
| 27
| 38
| 45
| 1
| 0
| 0
| 0
| 2
|-
| 1997—98
| [[Takomas &quot;Sabercats&quot;]]
| [[WCHL]]
| 10
| 4
| 4
| 8
| 6
| 8
| 2
| 10
| 12
| 8
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1997—98
| [[Lasvegasas &quot;Thunder&quot;]]
| [[IHL]]
| 48
| 3
| 7
| 10
| 53
| 3
| 0
| 0
| 0
| 2
|-
| 1998—99
| [[AIK Hockey|AIK]]
| [[Elitserien|SEL]]
| 15
| 1
| 2
| 3
| 10
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1998—99
| [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
| [[SM-Liiga|SM-l]]
| 10
| 0
| 2
| 2
| 14
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 1999—00
| [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
| SM-l
| 31
| 4
| 4
| 8
| 59
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1999—00
| [[HPK]]
| SM-l
| 22
| 3
| 8
| 11
| 22
| 8
| 1
| 1
| 2
| 10
|-
| 2000—01
| [[Augsburgas &quot;Panther&quot;]]
| [[Vācijas hokeja līga|DEL]]
| 46
| 1
| 5
| 6
| 38
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2001—02
| [[Permas &quot;Molot-Prikamie&quot;]]
| [[Krievijas Superlīga (hokejs)|RSL]]
| 43
| 5
| 5
| 10
| 36
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2002—03
| [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]]
| RSL
| 24
| 1
| 6
| 7
| 20
| 3
| 0
| 1
| 1
| 6
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2003—04
| [[HK Rīga 2000]]
| LHL
| —
| —
| —
| —
| —
| 3
| 0
| 2
| 2
| 4
|-
| 2004—05
| HK Rīga 2000
| [[Baltkrievijas Ekstralīga|BHL]]
| 42
| 6
| 21
| 27
| 10
| 3
| 0
| 0
| 0
| 0
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2004—05
| HK Rīga 2000
| LHL
| 4
| 0
| 2
| 2
| 2
| 8
| 0
| 5
| 5
| 2
|-
| 2005—06
| [[Brynas IF]]
| SEL
| 45
| 5
| 2
| 7
| 28
| 4
| 0
| 2
| 2
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2006—07
| HK Rīga 2000
| LHL
| 6
| 1
| 4
| 5
| 6
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2006—07
| Brynas IF
| SEL
| 43
| 0
| 2
| 2
| 42
| 7
| 1
| 0
| 1
| 6
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2007—08
| [[Novokuzņeckas &quot;Metallurg&quot;]]
| RSL
| 13
| 0
| 2
| 2
| 18
| —
| —
| —
| —
| —
|- ALIGN=&quot;center&quot;
| 2007—08
| [[Sodertaljes SK]]
| SEL
| 34
| 0
| 1
| 1
| 10
| —
| —
| —
| —
| —
|- ALIGN=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2008—09
| [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
| [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]]
| 49
| 1
| 6
| 7
| 22
| 3
| 0
| 0
| 0
| 4
|- ALIGN=&quot;center&quot;
| 2009—10
| Rīgas &quot;Dinamo&quot;
| KHL
| 52
| 3
| 8
| 11
| 30
| 6
| 0
| 1
| 1
| 4
|- ALIGN=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2010—11
| Rīgas &quot;Dinamo&quot;
| KHL
| 32
| 4
| 3
| 7
| 20
| 9
| 0
| 1
| 1
| 6
|- ALIGN=&quot;center&quot;
| 2011—12
| Rīgas &quot;Dinamo&quot;
| KHL
| 28
| 0
| 1
| 1
| 23
| 3
| 0
| 1
| 1
| 2
|- ALIGN=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2012—13
| Rīgas &quot;Dinamo&quot;
| KHL
| 30
| 0
| 1
| 1
| 16
| —
| —
| —
| —
| —
|- ALIGN=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2012—13
| [[HK Liepājas Metalurgs]]
| BHL
| 9
| 2
| 1
| 3
| 14
| —
| —
| —
| —
| —
|- ALIGN=&quot;center&quot;
| 2013—14
| Rīgas &quot;Dinamo&quot;
| KHL
| 15
| 0
| 1
| 1
| 4
| —
| —
| —
| —
| —
|- ALIGN=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2014—15
| [[HK Kurbads]]
| LHL
| 26
| 3
| 18
| 21
| 14
| 12
| 0
| 4
| 4
| 4
|- ALIGN=&quot;center&quot;
| 2015—16
| HK Kurbads
| LHL
| 13
| 2
| 10
| 12
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; | Kopā KHL
! 206
! 8
! 20
! 28
! 115
! 21
! 0
! 3
! 3
! 16
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; | Kopā SEL
! 137
! 6
! 7
! 13
! 90
! 11
! 1
! 2
! 3
! 8
|}

=== Karjera Latvijas izlasē ===
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! Gads !! Komanda !! Turnīrs !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|-
| 1993
| [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]
| [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ-C]]
| 6
| 1
| 0
| 1
| 4
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1994
| Latvija
| PJČ-C
| 4
| 1
| 9
| 10
| 2
|-
| 1996
| Latvija
| PČ-B
| 7
| 0
| 0
| 0
| 0
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1997
| Latvija
| PČ
| 8
| 0
| 3
| 3
| 4
|-
| 1999
| Latvija
| PČ
| 6
| 0
| 0
| 0
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2000
| Latvija
| PČ
| 7
| 1
| 2
| 3
| 4
|-
| 2002
| Latvija
| PČ
| 6
| 1
| 1
| 2
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2003
| Latvija
| WC
| 6
| 0
| 2
| 2
| 4
|-
| 2005
| Latvija
| OS kvalif
| 3
| 0
| 0
| 0
| 0
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2005
| Latvija
| WC
| 6
| 0
| 1
| 1
| 2
|-
| 2006
| Latvija
| OS
| 5
| 0
| 1
| 1
| 0
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2007
| Latvija
| PČ
| 6
| 1
| 3
| 4
| 27
|-
| 2008
| Latvija
| PČ
| 6
| 0
| 2
| 2
| 16
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2009
| Latvija
| PČ
| 6
| 0
| 2
| 2
| 4
|-
| 2010
| Latvija
| OS
| 4
| 0
| 0
| 0
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2012
| Latvija
| PČ
| 7
| 0
| 0
| 0
| 0
|-
| 2014
| Latvija
| PČ
| 7
| 0
| 0
| 0
| 6
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; | Kopā nacionālajā izlasē
! 230
! 17
! 40
! 57
! 191
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.dinamoriga.eu/lv/players/view/rodrigo-lavins Rīgas &quot;Dinamo&quot; profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101120104918/http://dinamoriga.eu/lv/players/view/rodrigo-lavins |date={{dat|2010|11|20||bez}} }}

{{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}
{{Latvijas hokejists-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Aleksejs Širokovs]]
| virsraksts = [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]]
| periods    = {{dat|2008|11|10|N}}—{{dat|2009|7|27|N}}
| pēc        = [[Sandis Ozoliņš]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas izlase
| titlestyle = background:maroon; color:white;
| list       = 
{{LV sastāvs PČH 2014}}
{{LV sastāvs PČH 2012}}
{{Latvija 2010 ZOS}}
{{LV sastāvs OSH 2010}}
{{LV sastāvs PČH 2009}}
{{LV sastāvs PČH 2008}}
{{LV sastāvs PČH 2007}}
{{LV sastāvs OSH 2006}}
{{Latvija 2006 ZOS}}
{{LV sastāvs PČH 2005}}
{{LV sastāvs PČH 2004}}
{{LV sastāvs PČH 2003}}
{{LV sastāvs PČH 2002}}
{{LV sastāvs OSH 2002}}
{{Latvija 2002 ZOS}}
{{LV sastāvs PČH 2000}}
{{LV sastāvs PČH 1999}}
{{LV sastāvs PČH 1998}}
{{LV sastāvs PČH 1997}}
}}

{{DEFAULTSORT:Lavinzsz Rodrigo}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokejisti]]
[[Kategorija:Augsburgas &quot;Panther&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:HK Rīgas 2000 spēlētāji]]
[[Kategorija:Helsinku &quot;Jokerit&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Rīgas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:HK Kurbada spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Latvijas čempioni hokejā]]
[[Kategorija:HK Liepājas Metalurga spēlētāji]]
[[Kategorija:Maskavas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Novokuzņeckas &quot;Metallurg&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>qdz6x9r4jkc0wqhel25mkq44x9kt688</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495393</id>
      <parentid>4495392</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:52:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495393</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15562" sha1="pbbkyk4h0xem35p4phns963lbiw7k81" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Rodrigo Laviņš
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = Rodrigo Lavins 2008.jpg
 |         att_izm = 200px
 |        paraksts = R. Laviņš 2008. gada Pasaules čempionātā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1974|8|3}}
 |         dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 180 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 84 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 1992
 |        kar_beig = 2016
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = 
 |           amats = 
 |            līga = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |        kl_sez 1 = 
 |         klubs 1 = 
 |        kl_sez 2 = 
 |         klubs 2 = 
 |        kl_sez 3 = 
 |         klubs 3 = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 1992-2014
 |          taut 1 = {{ih|LAT}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |  tr_klubs_sez 1 = 
 |      tr_klubs 1 = 
 |  tr_klubs_sez 2 = 
 |      tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = {{dat|2017|1|17}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Rodrigo Laviņš''' (dzimis {{dat|1974|8|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais latviešu [[hokejs|hokejists]], spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā, [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks, šobrīd - treneris. Karjeras laikā aizvadījis 230 spēles Latvijas izlasē, kas joprojām ir rekords, spēlējis trīs [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros. Karjeras lielāko daļu aizvadījis dažādos Eiropas vadošo hokeja līgu klubos, sešas sezonas aizvadījis [[KHL|Kontinentālās hokeja līgas]] vienībā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]].

Viņa dēls [[Martins Laviņš]] arī ir profesionāls hokejists.

== Karjera ==
Profesionāla spēlētāja karjeru Laviņš uzsāka 1992. gadā, pievienojoties [[HK Rīgas &quot;Pārdaugava&quot;|HK Rīgas &quot;Pārdaugavai&quot;]]. Tajā viņš spēlēja trīs sezonas, līdz devās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur pievienojās [[ECHL]] klubam [[Roli &quot;IceCaps&quot;]]. Ziemeļamerikā Rodrigo spēlēja līdz 1998. gadam, bet tad, nesasniedzis [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], atgriezās [[Eiropa|Eiropā]], pievienojoties [[SM līga]]s klubam [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]. Sezonas otro pusi viņš aizvadīja jau [[Zviedrijas Elitsērija]]s klubā [[AIK]]. 1999.—2000. gada sezonā Laviņš aizvadīja jau uzreiz divos SM līgas klubos — [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]] un [[HPK]]. Pēc sezonas noslēguma Laviņš esot saņēmis divvirzienu līguma piedāvājumu no [[NHL]] komandas [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/lavins-pec-2000-gada-pc-man-bija-piedavajums-no-nhl/?fbclid=IwAR204Qyew24T6VRfunK0UeOIO1Xa2gbexOaiH4_kdo8Bft18G1-BYgGhwuU|title=Laviņš: Pēc 2000. gada PČ man bija piedāvājums no NHL komandas
|accessdate={{dat|2019|11|7||bez}}|author=|date={{dat|2019|11|7|SK}}|publisher=Sportazinas.com}}&lt;/ref&gt; 2000.—2001. gada sezonu viņš aizvadīja [[Vācijas hokeja līga|DEL]] līgas klubā [[Augsburgas &quot;Panther&quot;]].

2001.—2002. gada sezonā Laviņš spēlēja [[Krievijas Superlīga (hokejs)|Krievijas Superlīga]]s klubā [[Permas &quot;Molot-Prikamie&quot;]], bet nākamajā sezonā — [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]]. Tad viņš atgriezās Latvijā, 2003.—2004. un 2004.—2005. gada sezonu aizvadot [[HK Rīga 2000]] rindās. Viņš kļuva par divkārtēju Latvijas čempionu hokejā. 2005.—2006. un 2006.—2007. gada sezonā Laviņš spēlēja [[Zviedrijas Elitsērija]]s klubā [[Brynas IF]], bet 2007.—2008. gada sezonu aizvadīja divos klubos — [[Sodertalje SK]], kā arī [[Krievijas Superlīga (hokejs)|Krievijas Superlīga]]s klubā [[Novokuzņeckas &quot;Metallurg&quot;]].

[[Kontinentālā hokeja līga 2008-09|2008.—2009. gada]] sezonā Laviņš spēlēja atjaunotajā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] komandā, kur 49 spēlēs sakrāja astoņus (1+7) punktus. Pirmajā sezonā Laviņš pildīja [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] pienākumus, taču 2009. gada vasarā tos pārņēma [[Sandis Ozoliņš]]. &quot;Dinamo&quot; rindās Laviņš spēlēja līdz pat [[2013-14 KHL sezona|2013.—14.]] gada sezonas noslēgumam.

2014. gada vasarā Laviņš pievienojās [[HK Kurbads]] rindām, komandas sastāvā aizvadot divas sezonas. [[2016]]. gadā hokejists noslēdza karjeru un kļuva par komandas galveno treneri.

[[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā Rodrigo spēlējis 13 Pasaules čempionātos pieaugušajiem, kā arī trīs [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros. Junioru vecumā spēlējis 1994. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]].

== Trenera karjera ==
[[Latvijas hokeja līga 2015-16|2015.—16.]] gada sezonā Laviņš kļuva par [[HK Kurbads]] trenera palīgu, paralēli turpinot spēlēt komandas rindās. Vasarā Laviņš tika apstiprināts par komandas galveno treneri, taču jau pašā 2017. gada ievadā no amata tika atbrīvots. Paralēli trenē un vada dažādas bērnu un jauniešu komandas (&quot;R. Laviņa sporta studijas&quot; ietvaros, piemēam, &quot;Baltu Vilki&quot;, &quot;Mārupes Baltu Vilki” un “Baltu Lūši”), tostarp Latvijas U-16 izlasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunums/jekabpils-novada-pasvaldiba-nosledz-ligumu-ar-r-lavina-sporta-studiju|title=Jēkabpils novada pašvaldība noslēdz līgumu ar “R. Laviņa sporta studiju” {{!}} Jekabpils novada pašvaldība|website=www.jekabpils.lv|access-date=2026-07-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/r.lavinahokejaskola/posts/rodrigo-lavi%C5%86a-hokeja-skol%C4%81-ir-3-sp%C4%93c%C4%ABgas-komandas-baltu-vilki-inboxledushalle-m/1209455493364507/|title=💥Rodrigo Laviņa Hokeja skolā ir 3 spēcīgas komandas: “Baltu Vilki” (@inboxledushalle), “Mārupes Baltu Vilki” (@marupesledushalle) un “Baltu Lūši” (@jekabpilssc ).🏒. - R. Laviņa Hokeja skola|website=Facebook|date=2024-07-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hokejazinas.com/hokejs-latvija/50-gadu-jubileju-svin-latvijas-izlases-rekordists-rodrigo-lavins/|title=50 gadu jubileju svin Latvijas izlases rekordists Rodrigo Laviņš - Hokeja ziņas|website=hokejazinas.com|access-date=2026-07-17|date=2024-08-03|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Rodrigo Laviņš ir precējies ar televīzijas personību un aktrisi [[Jana Duļevska|Janu Duļevsku]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/tv-personibas-dulevskas-virs-rodrigo-lavins-ievelets-marupes-dome/50231|title=TV personības Duļevskas vīrs Rodrigo Laviņš ievēlēts Mārupes domē|website=www.1188.lv|access-date=2025-06-20|date=2025-06-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Viņa dēls [[Martins Laviņš]] arī ir hokejists, Latvijas U-20 izlases dalībnieks.

2025. gadā ievēlēts [[Mārupes novada dome|Mārupes novada domē]],&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; pārstāvot [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/municipal-elections-2025/marupes-novads/candidates/latvijas-zala-partija/|title=Latvijas Zaļā partija / Mārupe municipality / Municipal elections 2025|website=eng.lsm.lv|access-date=2025-06-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras statistika ==
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; |  
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; |  
! colspan=&quot;5&quot; | Regulārā sezona
! rowspan=&quot;99&quot; bgcolor=&quot;#ffffff&quot; |  
! colspan=&quot;5&quot; | Izslēgšanas spēles
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|-
| 1992—93
| [[HK Rīgas &quot;Pārdaugava&quot;]]
| IHL
| 41
| 1
| 6
| 7
| 20
| 2
| 0
| 0
| 0
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1992—93
| HK Rīgas &quot;Pārdaugava&quot;
| [[LHL]]
| 11
| 3
| 2
| 5
| 6
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 1993—94
| HK Rīgas &quot;Pārdaugava&quot;
| IHL
| 30
| 0
| 0
| 0
| 16
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1994—95
| [[Roli &quot;IceCaps&quot;]]
| [[ECHL]]
| 25
| 2
| 7
| 9
| 30
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 1994—95
| [[Talahasī &quot;Tiger Sharks&quot;]]
| ECHL
| 44
| 3
| 9
| 12
| 36
| 11
| 0
| 3
| 3
| 8
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1995—96
| Talahasī &quot;Tiger Sharks&quot;
| ECHL
| 52
| 10
| 14
| 24
| 86
| 2
| 0
| 1
| 1
| 0
|-
| 1996—97
| [[Maskīgonas &quot;Fury&quot;]]
| [[CoHL]]
| 16
| 4
| 4
| 8
| 16
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1996—97
| Talahasī &quot;Tiger Sharks&quot;
| ECHL
| 50
| 11
| 27
| 38
| 45
| 1
| 0
| 0
| 0
| 2
|-
| 1997—98
| [[Takomas &quot;Sabercats&quot;]]
| [[WCHL]]
| 10
| 4
| 4
| 8
| 6
| 8
| 2
| 10
| 12
| 8
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1997—98
| [[Lasvegasas &quot;Thunder&quot;]]
| [[IHL]]
| 48
| 3
| 7
| 10
| 53
| 3
| 0
| 0
| 0
| 2
|-
| 1998—99
| [[AIK Hockey|AIK]]
| [[Elitserien|SEL]]
| 15
| 1
| 2
| 3
| 10
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1998—99
| [[Helsinku &quot;Jokerit&quot;]]
| [[SM-Liiga|SM-l]]
| 10
| 0
| 2
| 2
| 14
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 1999—00
| [[Tamperes &quot;Ilves&quot; (hokejs)|Tamperes &quot;Ilves&quot;]]
| SM-l
| 31
| 4
| 4
| 8
| 59
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1999—00
| [[HPK]]
| SM-l
| 22
| 3
| 8
| 11
| 22
| 8
| 1
| 1
| 2
| 10
|-
| 2000—01
| [[Augsburgas &quot;Panther&quot;]]
| [[Vācijas hokeja līga|DEL]]
| 46
| 1
| 5
| 6
| 38
| —
| —
| —
| —
| —
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2001—02
| [[Permas &quot;Molot-Prikamie&quot;]]
| [[Krievijas Superlīga (hokejs)|RSL]]
| 43
| 5
| 5
| 10
| 36
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2002—03
| [[Maskavas &quot;Dinamo&quot; (hokejs)|Maskavas &quot;Dinamo&quot;]]
| RSL
| 24
| 1
| 6
| 7
| 20
| 3
| 0
| 1
| 1
| 6
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2003—04
| [[HK Rīga 2000]]
| LHL
| —
| —
| —
| —
| —
| 3
| 0
| 2
| 2
| 4
|-
| 2004—05
| HK Rīga 2000
| [[Baltkrievijas Ekstralīga|BHL]]
| 42
| 6
| 21
| 27
| 10
| 3
| 0
| 0
| 0
| 0
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2004—05
| HK Rīga 2000
| LHL
| 4
| 0
| 2
| 2
| 2
| 8
| 0
| 5
| 5
| 2
|-
| 2005—06
| [[Brynas IF]]
| SEL
| 45
| 5
| 2
| 7
| 28
| 4
| 0
| 2
| 2
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2006—07
| HK Rīga 2000
| LHL
| 6
| 1
| 4
| 5
| 6
| —
| —
| —
| —
| —
|-
| 2006—07
| Brynas IF
| SEL
| 43
| 0
| 2
| 2
| 42
| 7
| 1
| 0
| 1
| 6
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2007—08
| [[Novokuzņeckas &quot;Metallurg&quot;]]
| RSL
| 13
| 0
| 2
| 2
| 18
| —
| —
| —
| —
| —
|- ALIGN=&quot;center&quot;
| 2007—08
| [[Sodertaljes SK]]
| SEL
| 34
| 0
| 1
| 1
| 10
| —
| —
| —
| —
| —
|- ALIGN=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2008—09
| [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]]
| [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]]
| 49
| 1
| 6
| 7
| 22
| 3
| 0
| 0
| 0
| 4
|- ALIGN=&quot;center&quot;
| 2009—10
| Rīgas &quot;Dinamo&quot;
| KHL
| 52
| 3
| 8
| 11
| 30
| 6
| 0
| 1
| 1
| 4
|- ALIGN=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2010—11
| Rīgas &quot;Dinamo&quot;
| KHL
| 32
| 4
| 3
| 7
| 20
| 9
| 0
| 1
| 1
| 6
|- ALIGN=&quot;center&quot;
| 2011—12
| Rīgas &quot;Dinamo&quot;
| KHL
| 28
| 0
| 1
| 1
| 23
| 3
| 0
| 1
| 1
| 2
|- ALIGN=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2012—13
| Rīgas &quot;Dinamo&quot;
| KHL
| 30
| 0
| 1
| 1
| 16
| —
| —
| —
| —
| —
|- ALIGN=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2012—13
| [[HK Liepājas Metalurgs]]
| BHL
| 9
| 2
| 1
| 3
| 14
| —
| —
| —
| —
| —
|- ALIGN=&quot;center&quot;
| 2013—14
| Rīgas &quot;Dinamo&quot;
| KHL
| 15
| 0
| 1
| 1
| 4
| —
| —
| —
| —
| —
|- ALIGN=&quot;center&quot; bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2014—15
| [[HK Kurbads]]
| LHL
| 26
| 3
| 18
| 21
| 14
| 12
| 0
| 4
| 4
| 4
|- ALIGN=&quot;center&quot;
| 2015—16
| HK Kurbads
| LHL
| 13
| 2
| 10
| 12
| 0
| 1
| 0
| 0
| 0
| 0
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; | Kopā KHL
! 206
! 8
! 20
! 28
! 115
! 21
! 0
! 3
! 3
! 16
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; | Kopā SEL
! 137
! 6
! 7
! 13
! 90
! 11
! 1
! 2
! 3
! 8
|}

=== Karjera Latvijas izlasē ===
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;3&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! Gads !! Komanda !! Turnīrs !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}}
|-
| 1993
| [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]
| [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ-C]]
| 6
| 1
| 0
| 1
| 4
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1994
| Latvija
| PJČ-C
| 4
| 1
| 9
| 10
| 2
|-
| 1996
| Latvija
| PČ-B
| 7
| 0
| 0
| 0
| 0
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 1997
| Latvija
| PČ
| 8
| 0
| 3
| 3
| 4
|-
| 1999
| Latvija
| PČ
| 6
| 0
| 0
| 0
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2000
| Latvija
| PČ
| 7
| 1
| 2
| 3
| 4
|-
| 2002
| Latvija
| PČ
| 6
| 1
| 1
| 2
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2003
| Latvija
| WC
| 6
| 0
| 2
| 2
| 4
|-
| 2005
| Latvija
| OS kvalif
| 3
| 0
| 0
| 0
| 0
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2005
| Latvija
| WC
| 6
| 0
| 1
| 1
| 2
|-
| 2006
| Latvija
| OS
| 5
| 0
| 1
| 1
| 0
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2007
| Latvija
| PČ
| 6
| 1
| 3
| 4
| 27
|-
| 2008
| Latvija
| PČ
| 6
| 0
| 2
| 2
| 16
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2009
| Latvija
| PČ
| 6
| 0
| 2
| 2
| 4
|-
| 2010
| Latvija
| OS
| 4
| 0
| 0
| 0
| 2
|- bgcolor=&quot;#f0f0f0&quot;
| 2012
| Latvija
| PČ
| 7
| 0
| 0
| 0
| 0
|-
| 2014
| Latvija
| PČ
| 7
| 0
| 0
| 0
| 6
|- bgcolor=&quot;#e0e0e0&quot;
! colspan=&quot;3&quot; | Kopā nacionālajā izlasē
! 230
! 17
! 40
! 57
! 191
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.dinamoriga.eu/lv/players/view/rodrigo-lavins Rīgas &quot;Dinamo&quot; profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101120104918/http://dinamoriga.eu/lv/players/view/rodrigo-lavins |date={{dat|2010|11|20||bez}} }}

{{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}
{{Latvijas hokejists-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Aleksejs Širokovs]]
| virsraksts = [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]]
| periods    = {{dat|2008|11|10|N}}—{{dat|2009|7|27|N}}
| pēc        = [[Sandis Ozoliņš]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Navboxes
| title      = Latvijas izlase
| titlestyle = background:maroon; color:white;
| list       = 
{{LV sastāvs PČH 2014}}
{{LV sastāvs PČH 2012}}
{{Latvija 2010 ZOS}}
{{LV sastāvs OSH 2010}}
{{LV sastāvs PČH 2009}}
{{LV sastāvs PČH 2008}}
{{LV sastāvs PČH 2007}}
{{LV sastāvs OSH 2006}}
{{Latvija 2006 ZOS}}
{{LV sastāvs PČH 2005}}
{{LV sastāvs PČH 2004}}
{{LV sastāvs PČH 2003}}
{{LV sastāvs PČH 2002}}
{{LV sastāvs OSH 2002}}
{{Latvija 2002 ZOS}}
{{LV sastāvs PČH 2000}}
{{LV sastāvs PČH 1999}}
{{LV sastāvs PČH 1998}}
{{LV sastāvs PČH 1997}}
}}

{{DEFAULTSORT:Lavinzsz Rodrigo}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokejisti]]
[[Kategorija:Augsburgas &quot;Panther&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:HK Rīgas 2000 spēlētāji]]
[[Kategorija:Helsinku &quot;Jokerit&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Rīgas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:HK Kurbada spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Latvijas čempioni hokejā]]
[[Kategorija:HK Liepājas Metalurga spēlētāji]]
[[Kategorija:Maskavas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Novokuzņeckas &quot;Metallurg&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>pbbkyk4h0xem35p4phns963lbiw7k81</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Turaids</title>
    <ns>3</ns>
    <id>58542</id>
    <revision>
      <id>4495295</id>
      <parentid>4494785</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T18:00:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bot: Notice of potential markup breaking</comment>
      <origin>4495295</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34124" sha1="gzp1pq8pj6svhlhjnj7jl52a5z2mb9q" xml:space="preserve">&lt;table class=&quot;infobox&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: left; background: #D8D8D8;&quot;&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;text-align: center&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;float: center&quot;&gt;[[Attēls:Gnome-system-file-manager.svg|60px|Arhīvs]]&lt;br/&gt;'''Diskusiju arhīvs'''&lt;/div&gt;
&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;[[Lietotāja diskusija:Turaids/Arhīvs1|1. arhīvs (03.06.2008.—10.04.2019.)]]&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;
&lt;/table&gt;

== Atstarpju labojumi?/? ==

Hey, pamanīju labojumus https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Darbs_(fizika)&amp;diff=3176937&amp;oldid=3176902
Vai tas ir speciāli, kā starp &quot;:&quot; un &quot;&lt;math&gt;&quot; ir ievietota atstarpe vai kāds rediģēšanas artefakts? Ja tas ir ar nolūku, kāda ir tā nozīme? Un varbūt kaut kur vispār ir aprakstītas šādas nianses, lai es jau sākotnēji uzrakstītu pareizāk? Rakstot rakstu vadījos +/- pēc https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Manual_of_Style/Mathematics

Un kas notiek ar atstarpēm pirms domuzīmes? Tur tiešām ir vienas atstarpes aizstātas ar citām? [[Dalībnieks:Džuris|Džuris]] ([[Dalībnieka diskusija:Džuris|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 03.23 (EET)
:Es laikam būšu īstais, kam atbildēt uz jautājumu. Kopējā atbilde: to dara [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs40#Vikifikators tagad ir pieejams arī jums!|vikifikatora tūlis]]. Par &quot;:&quot; - tā, šķiet, ir labā prakse starp &quot;:&quot;/&quot;*&quot; (rindas sākumā) un nākamo simbolu likt atstarpi (gan jau kādos stila manuāļos enwiki var šo izrakt; vikifikatorā šis nāk no ruwiki labojumiem, kurus nemodificēju). Atstarpes pirms domuzīmēm - tās ir [[:en:non-breaking space]]. Par {{tq|jau sākotnēji uzrakstītu pareizāk}} - tāpēc ir rīki, lai par to nedomātu :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 10.59 (EET)
::Hmm, man visos angliskajos rakstos izskatās, ka :&lt;math&gt; rakstīts kopā. It kā 1alga gan. [[Dalībnieks:Džuris|Džuris]] ([[Dalībnieka diskusija:Džuris|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 14.14 (EET)
::Paldies! Jā, atstarpes automātiski salika vikifikators. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 17.32 (EET)

== The Wikipedia Pages Wanting Photos campaign ==
(apology for posting in English)

Greetings, Turaids! Thank you for signing up Wikimedians of Latvia User Group for the [[m:Wikipedia Pages Wanting Photos|Wikipedia Pages Wanting Photos]] campaign. The organizing team is about to send out updates to participating communities. For this reason, we ask that you kindly subscribe to the Official Mailing List. You can subscribe at [https://lists.wikimedia.org/mailman/listinfo/wpwp THIS LINK]. ''-- Thank you, [[Dalībnieks:T Cells|T Cells]] ([[Dalībnieka diskusija:T Cells|diskusija]]) 2020. gada 3. jūnijs, plkst. 20.07 (EEST)

==FYI==
Hi! I'm not sure what are the corresponding COI tags here but thought you might want to know about [[Mārcis_Liors_Skadmanis|this article]]. See. [[EN:Wikipedia:Sockpuppet investigations/Amagency]] - — [[Dalībnieks:Infogapp1|Infogapp1]] ([[Dalībnieka diskusija:Infogapp1|diskusija]]) 2020. gada 9. jūlijs, plkst. 03.11 (EEST)
:Hi, thanks for the heads up! I hadn't noticed the sockpuppetry, but the Amagency's connection with the subject was rather obvious, which I didn't mind that much, to be honest, since the article was done rather well done and seemed to meet the notability criteria. However, I won't object if an administrator decides to put COI tags on it. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2020. gada 9. jūlijs, plkst. 11.51 (EEST)

== Personvārdu saīsinātās formas ==

Vai vari paskaidrot sīkāk [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=D%C5%BEo_Baidens&amp;diff=3356343&amp;oldid=3355823 šo izmaiņu]? Tā parasti raksta angļi/amerikāņi. Vai tiešām tā raksta arī latvieši? Manuprāt labāk bija tā, kā bija. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 07.55 (EET)
:{{ping|Treisijs}} [[Niks Meisons]], [[Džo Dimadžio]], [[Maiks Pauels]], [[Maiks Maierss]], [[Maiks Penss]] utt. utjp. Uzmetu aci visu attiecīgo rakstu versijām angļu valodā, un nevienā šāds pieraksts ar personvārda saīsināto formu pēdiņās nebija, jo tās angļvalodīgajiem lielākoties ir tikpat pašsaprotamas kā mums, piemēram, Raimis kā saīsinātā forma Raimondam vai Robis — Robertam. Man tas „plašāk zināms kā” šķiet pilnīgi lieks. Nav jau nekāds jauns vārds vai pseidonīms, bet arī tiem varētu rakstīt vienkārši „[pseidonīms] (īstajā vārdā [tāds un tāds]” —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 14. februāris, plkst. 19.28 (EET)
:: Pašlaik esmu cēlis galdā šo jautājumu, jo rakstu par Džo Baidenu vēlējās atzīt par labu rakstu (nu jau ir kļuvis par labu rakstu). Esmu šīs iesaukas pēdiņās Vikipēdijas latviešu valodas versijā jau agrāk ievērojis, bet neesmu manījis, ka latvieši šādu pierakstu praktizētu kur citur. Man ir aizdomas, ka esam to ievazājuši no angļiem. Man pret to ir neliela pretestība. Mūsdienās esam tik ļoti daudz ko ņēmuši no angļu pasaules, ka nu jau vairs pat nezinām paši, kas ir latviski, kas ir angliski. Retorisks jautājums: Kāpēc no angļu valodas pārņemam dažnedažādas lietas, bet no krievu pasaules nedrīkst pārņemt (šeit tēmēju uz tēva vārdiem)?
:: Protams, neuzskatu, ka mans variants (“plašāk zināms kā”) ir tas labākais, bet es tomēr vēlētos iebilst pret iesaukas iekļaušanu pilnajā vārdā, izceļot to pēdiņās. Tas neizskatās latviski. PS: Ja tomēr latviešu valodā tā ir pieņemts, tad es atvainojos par trača celšanu (tādā gadījumā vēlētos kādas ārējās atsauces). Ko {{u|Kikos}}, {{u|Apekribo}} un citi saka? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 15. februāris, plkst. 10.55 (EET)
:::Amerikāņiem ir īpatnēja situācija ar pilno vārdu un saīsināto. Latvijā Raimondam oficiālajā parakstā diez vai būs &quot;Raimis&quot; vai Robertam &quot;Robis&quot;, bet, piemēram, ASV prezidentam Kārteram parakstā ir ''Jimmy'', Klintonam – ''Bill'', Baidenam – ''Joe'', tātad saīsinātais vārds tiek uztverts kā pietiekami oficiāls (nez, paraksta atšifrējumā droši vien tomēr ir pilnais vārds). Kā tādu situāciju parādīt latviski? Spriežot pēc Kārtera LPE, īso vārdu padomju laikā ignorēja (varbūt tas izskatījās pēc necieņas), bet tā darīt tagad nevajadzētu, jo īsais vārds ir populārāks par pilno. Manuprāt, pēdiņas puslīdz parāda attiecības starp vārdiem, labāk nekā &quot;pazīstams arī&quot;, kas vedina domāt par segvārdu vai pseidonīmu. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2021. gada 15. februāris, plkst. 11.23 (EET)
::::Piekrītot iepriekšējiem referentiem, tomēr gribu bilst, ka pēdiņas dod tādu nevajadzīgu familiaritātes piesitienu. Manuprāt variants, kad raksta nosaukumā ir '''Džo Baidens''', bet raksta sākumā pilnais normālais vārds bez &quot;Džo&quot; ir pietiekoši labs risinājums. Ja kas, paskatoties primāro avotu [https://www.whitehouse.gov/about-the-white-house/presidents/ THE WHITE HOUSE. PRESIDENTS], tur pirmajā atvērumā nekādu &quot;Džo&quot; nav, bet klikšķi dziļāk ieteiktais variants (bez pēdiņām). --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 15. februāris, plkst. 12.45 (EET)
:::::Jā, ir mazliet dīvaini kam tādam lietot pēdiņas, tāpēc gribēju ierosināt apaļās iekavas, bet var arī saīsināto vārdu ievadā nenorādīt vispār. Ar Džozefu un Džo viss skaidrs arī bez kādām īpašām norādēm, bet kā ar mazāk pašsaprotamiem saīsinājumiem, piemēram [[Diks Čeinijs|Diks (Ričards)]]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 16. februāris, plkst. 20.39 (EET)
:::::: Šādā gadījumā manuprāt gan prasās šis iestarpinājums “plašāk pazīstams kā” vai kaut kas līdzīgs. Raksta turpinājumā, piemēram, biogrāfijas sadaļā, tad arī izskaidro, no kurienes aug kājas šādai iesaukai, ja protams ir tāda informācija.--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 17. februāris, plkst. 08.02 (EET)
::::::: Diks ir tāds pats [https://www.thrillist.com/news/nation/how-did-dick-become-short-for-richard standarta saīsinājums] Ričardam kā Džo Džozefam, vienīgi neangļvalodīgajiem mazāk pašsaprotams. Tas pats ar Bobu — Robertu un Bilu — Viljamu —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 20. februāris, plkst. 15.17 (EET)

== [[:Attēls:Jēkabs Bīne. Mārtiņš.jpg|Jēkabs Bīne. Mārtiņš.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Jēkabs Bīne. Mārtiņš.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

== pusprocentdaļa līdz aizrādījumam ==

[https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Diskusija:Braz%C4%ABlija&amp;diff=3497844&amp;oldid=3497788&amp;diffmode=source labojums]. es saprotu, bet izvairīsimies, ok? &lt;small&gt;retrospektīvā - bišku neveiksmīgi iznāca ar ierakstu secību jums abiem laikam :)&lt;/small&gt; [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.21 (EET)

:Tādā gadījumā pilnā nopietnībā aicinu pārējos administratorus nosēdināt viņu pie galda, atvērt viņa devumu, kopīgi, teikumu pa teikumam iziet cauri viņa ierakstiem diskusijās un apstāstīt, ko Vikipēdijas priekšstāvim piedien un nepiedien rakstīt, kas ir konstruktīvi, jēgpilni un saturīgi un kas ne. Un neadekvāts viņš jau ir bijis ilgi pirms Bžeziņska. Nebūtu pašam pēc sēņu diskusijas ar viņu palikusi tik pretīga sajūta un zudusi vēlme darboties Vikipēdijā, droši vien arī būtu palicis klusējošajā vairākumā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 20.10 (EET)

== Par to Brazīliju ==

Sveiks!
Gribēju pajautāt par to atsevišķo lauku citām valodām, kuru minēji, kurš nav uztaisīts. Vēlējos pajautāt, kā un kur to var izdarīt. Par Brazīlijas valodām es vairs neko netaisos labot jo laikam esmu izraisījis diezgan lielu trobeli bet labprāt tāpat uzzinātu vairāk par to, kā to uztaisīt un kur, jo tas var kaut kad noderēt. Mēģināju apskatīties, bet ne īsti saprotu. 
Starp citu, kā tas bija domāts, kad teici &quot;nav liela jēga pārāk ielaisties diskusijās ar šo personāžu, aizpeldēs ne tikai runās par galda hokeju&quot;?

Paldies!

Ronalds (RandomGuy2018) [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.48 (EET)
:Sveiks, neesmu drošs par jaunu parametru pievienošanu konkrēti lokalizētajām veidnēm. Ar to droši vien var palīdzēt kāds tehniskāk domājošs dalībnieks (droši vien Edgars2007), bet pēdējais teikums bija ieteikums garastāvokļa un laika labad neielaisties garās diskusijās ar konstruktīvi un saturīgi diskutēt nespējīgu dalībnieku. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 20.42 (EET)

::Paldies par atbildi! Pats arī vēl painteresēšos kā to varētu izdarīt. Kas attiecas uz to saturīgi un konstruktīvi diskutēt nespējīgo dalībnieku, zinu, ka viņš mēdz būt tāds parupjš, esmu jau saskāries. Tas manu garastāvokli īpaši neietekmē, jo galu galā tās ir paša šī dalībnieka personiskās problēmas, ja viņš nevar pret citiem izturēties vismaz kaut cik normāli vai pieklājīgi, tā kā tas nekas. :)  [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 21.26 (EET)

== Stefania Turkewich ==

Hello Turaids, When you have time, could you take a look at this article in English: [[en: Stefania Turkewich]]?  Could you give it a start in the Latvian language Wikipedia with an introductory sentence or paragraph for the ''CEE Spring 2022'' project?  Stefania was the first woman composer of classical music in Ukraine, and I noticed that you are contributing to articles about music in the Latvian Wikipedia.  Thank you. [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 1. aprīlis, plkst. 14.59 (EEST)

== LV wiki text size ==

How on earth lv wiki text size is smaller than on all other wikis? It’s painful to read on iPad 11 inch and MacBook Pro 13 inch screens. That’s the main reason why I hate lv wiki, even so I could try to contribute to it, because it’s just another Baltic language. By the way, I use Firefox not Safari as my main browser, so I can’t easily make the text bigger. [[Dalībnieks:Vaidila|Vaidila]] ([[Dalībnieka diskusija:Vaidila|diskusija]]) 2022. gada 31. oktobris, plkst. 18.27 (EET)
:{{ping|Vaidila}} I'm not sure where it comes from ({{ping|Edgars2007|Papuass}}), but we're actually [[Vikipēdija:Kopienas portāls#The Vector 2022 skin as the default in two weeks?#Problēmas|planning to get rid of it]] soon as part of the transition to Vector 2022 as the new default Wikipedia skin. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 4. novembris, plkst. 11.16 (EET)
::Ok, actually I wrote an email to Szymon (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/T%C4%93ma:X3v78of7san6kvqe) so it’s probably mine initiative. When I started to check latest edits on lv viki on macbook it was not so great experience, but when I turned to ipad, I couldn’t continue my language learning and lv wiki editing work. It’s easy language, even now I mostly understand your discussions on lv viki… The worst part is that enciklopedija lv is barely reached 3k articles, while vle lt has at least 150k, so it’s a lot easier to create articles with vle on web, while you have to check СССР paper encyclopaedias. Probably 80 % of our content is based on vle articles to some degree, but it’s also not so much updated since СССР times, so you probably have the same resources at hand, but not so many your top contributors use СССР encyclopaedias.—[[Dalībnieks:Vaidila|Vaidila]] ([[Dalībnieka diskusija:Vaidila|diskusija]]) 2022. gada 4. novembris, plkst. 22.01 (EET)
:::So has the changes took place?—[[Dalībnieks:Vaidila|Vaidila]] ([[Dalībnieka diskusija:Vaidila|diskusija]]) 2022. gada 5. decembris, plkst. 20.01 (EET)
::::I think so or am I wrong?—-[[Dalībnieks:Vaidila|Vaidila]] ([[Dalībnieka diskusija:Vaidila|diskusija]]) 2022. gada 5. decembris, plkst. 20.06 (EET)

== Ševčenkove ==

Здравствуйте. Пожалуйста, помогите исправить грамматику [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ševčenkove&amp;oldid=3849973 статьи]. [[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 13.49 (EEST)
== Iekavas (18.05.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3850008 šis labojums] lapā [[Špakovska parks]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Špakovska parks|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;izvēloties galvenokārt vērtīgu sugu kokus — &amp;#91;&amp;#91;Ozoli&amp;#124;ozolus&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Sarkanais ozols&amp;#124;sarkanos ozolus&amp;#93;&amp;#93;, &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;Skābarži&amp;#124;skābaržus&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Valrieksts&amp;#124;valriekstus&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Priedes&amp;#124;Marejas priedes&amp;#93;&amp;#93; u.c. Konsultācijas un
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 18. maijs, plkst. 15.02 (EEST)
== Iekavas (08.07.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3881838 šis labojums] lapā [[Nazarovs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Nazarovs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
'''Nazarovs''' &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val&amp;#124;ru&amp;#124;Назаров&amp;#125;&amp;#125;, no &amp;#91;&amp;#91;personvārds&amp;#124;personvārda&amp;#93;&amp;#93; Nācars (''Назар''); sieviešu dzimtē &amp;#91;&amp;#91;Nazarova&amp;#93;&amp;#93;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 8. jūlijs, plkst. 17.02 (EEST)

== Invitation to Rejoin the [https://mdwiki.org/wiki/WikiProjectMed:Translation_task_force Healthcare Translation Task Force] ==

[[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|right|frameless|125px]]
You have been a [https://mdwiki.toolforge.org/prior/index.php medical translators within Wikipedia]. We have recently relaunched our efforts and invite you to [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php join the new process]. Let me know if you have questions. Best [[User:Doc James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] ([[User talk:Doc James|talk]] · [[Special:Contributions/Doc James|contribs]] · [[Special:EmailUser/Doc James|email]]) 12:34, 13 August 2023 (UTC)
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_translators/40&amp;oldid=25451578 --&gt;

== Thank you for being a medical contributors! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
{| style=&quot;background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;vertical-align: middle; padding: 5px;&quot; | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]]
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;&quot; |'''The 2024 Cure Award''' 
|-
| style=&quot;vertical-align: middle; padding: 3px;&quot; |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! 

Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs.

Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating].
|}

Thanks again :-)  -- [[mdwiki:User:Doc_James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&amp;oldid=28172893 --&gt;

== Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' ==
Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST)

== Portvīns ==

Regarding your removal of the image from [[Portvīns]] - there are currently no images on the article of port wine in a bottle; the format in which most people will encounter it.

This means there are also no images of the distinctive white neck-label which every bottle of port wine has. [[Dalībnieks:Pigsonthewing|Pigsonthewing]] ([[Dalībnieka diskusija:Pigsonthewing|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 15.16 (EET)

:As to notability of the brand, see [[:en:Taylor, Fladgate, &amp; Yeatman]] where I have now added and redirected it. [[Dalībnieks:Pigsonthewing|Pigsonthewing]] ([[Dalībnieka diskusija:Pigsonthewing|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 15.57 (EET)
:Most (if not all) Wikipedias have chosen to focus on the contents of the bottles rather than the bottles themselves or their labels, which, let's be honest, are not particularly distinctive even for a food engineer like me, let alone your average reader/drinker. In [[w:en:Port wine|English Wikipedia]], the same image appears [[w:en:Port wine#Vintage port|more than half way through the article]] and to illustrate a section about vintage ports, not to talk about its &quot;distinctive white neck-label&quot;, the mention of which I could not find anywhere in the article, so other editors must have not found it worth mentioning either.

:Unfortunately, Latvian Wikipedia has had a history of outside editors [[Special:Contributions/Goutam1962|like this]] stuffing uncaptioned or poorly captioned photos/videos with questionable relevance into already sufficiently illustrated articles with seemingly little regard of how their additions fit into the rest of the article. Your [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ummagumma&amp;diff=prev&amp;oldid=2623475 2016 photo addition] to the [[Ummagumma]] article, for example, is still sitting awkwardly and confusingly at the bottom of the article with no caption. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 16.17 (EET)
::For mention of the white neck label, you have missed the first image in the [[:en:Port wine#Region and production]] section and its caption.
::Admittedly, I'm not a food engineer, whatever that is, but as a port buyer and drinker, the bottles are indeed both distinctive and ubiquitous. I have had wine that came in boxes, flat plastic bottles, and cans, but I don't recall that I have ever had port that was not supplied in such a bottle.
::Regarding Ummagumma, if you mean &quot;Thank you for making a special journey to take a photograph of the ''highly relevant'' venue where the live part of the album was recorded, of which Wikimedia had no previous pictures, and then taking the trouble to kindly share it with us&quot;, then you're welcome; the caption is in an HTML comment; its translation - as requested in my edit summary - is in your gift, not mine. [[Dalībnieks:Pigsonthewing|Pigsonthewing]] ([[Dalībnieka diskusija:Pigsonthewing|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 16.57 (EET)
:::I saw the image and read the caption, which, again, says nothing about the label being particularly distinctive. Many alcoholic beverages with protected appellations have official guarantee labels or seals. Should it be included in an article at some point (ideally with an informative caption describing the specifics of the packaging)? Sure. Should a photo of a seemingly random bottle of port wine with a minimal caption be put as a third photo in an already short article? Probably not. 
:::It's great that you took photos, uploaded them to Commons (thank you for that!) and want to see them in Wikipedia articles, but it's worth keeping in mind that other editors who are not as emotionally attached to these photos might have a differing opinion about their place in an article for a number of reasons. It should also be noted that in smaller Wikipedias such as this, there is often an unspoken expectation of editors having a certain degree of self-sufficiency. While we are here to assist you, you shouldn't expect us to write the captions for you just because you took the time to shoot the photos. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 14.40 (EET)
::::{{Tq|1=&quot;not as emotionally attached &quot;}}—Do let me know when you're prepared to stop making fallacious assumptions about my emotions. [[Dalībnieks:Pigsonthewing|Pigsonthewing]] ([[Dalībnieka diskusija:Pigsonthewing|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 14.58 (EET)
:::::Then I don't know what your {{Tq|1=&quot;Thank you for making a special journey to take a photograph of the highly relevant venue where the live part of the album was recorded, of which Wikimedia had no previous pictures, and then taking the trouble to kindly share it with us&quot;}} comment was all about. I'm sorry, but the trouble you had to go through to take and upload photos is irrelevant to whether they belong in an article or not.  —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 15.09 (EET)

== Balsošana un divas konferences ==
sveiks!
: rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem !
* šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs].
* tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam.
* un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]]
: --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.00 (EEST)

== Iekavas (14.07.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4494750 šis labojums] lapā [[Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* [[Politisko represiju upuru piemiņas diena]]

&lt;nowiki&gt;== Atsauces ==&lt;/nowiki&gt;
&amp;#123;&amp;#123;atsauces&amp;#125;&amp;#125;

&lt;nowiki&gt;== Ārējās saites ==&lt;/nowiki&gt;
* &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;https://web.archive.org/web/20130525005658/http://www.km.gov.lv/lv/doc/jaunumi/jaunumi_2013/
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. jūlijs, plkst. 20.40 (EEST)

== Iekavas (16.07.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4495282 šis labojums] lapā [[Uzņēmumu inkubators]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Uzņēmumu inkubators|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
url=https://web.archive.org/web/20221123175522/https://innovation.lv/uznemejdarbiba/biznesa-inkubatori/&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;}&amp;lt;/ref&amp;gt; Inkubatora galvenais uzdevums ir radīt sekmīgus jaunus uzņēmumus, kas, atstājot inkubatoru,
https://web.archive.org/web/20221123175522/https://innovation.lv/uznemejdarbiba/biznesa-inkubatori/}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;&amp;lt;/ref&amp;gt; Inkubatora galvenais uzdevums ir radīt sekmīgus jaunus uzņēmumus, kas, atstājot inkubatoru,
individuāla persona{{!}}individuālas personas]], kuras ir gatavas dibināt savu uzņēmumu, lai uzsāktu ražot &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;uzņēmējdarbības plānā paredzēto produktu, t. i., atrodas tā saucamajā „pirms inkubācijas stadijā”.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra{{!}}website=www.liaa.gov.lv{{!}}access-date=2022-11-23{{!}}language=lv&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;}&amp;lt;/ref&amp;gt; kā arī citas organizācijas, tostarp [[Rīgas Stradiņa universitāte]]&amp;lt;ref&amp;gt;&amp;#123;&amp;#123;Tīmekļa atsauce{{!}}
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra{{!}}website=www.liaa.gov.lv{{!}}access-date=2022-11-23{{!}}language=lv}&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&lt;/span&gt;&amp;lt;/ref&amp;gt; kā arī citas organizācijas, tostarp [[Rīgas Stradiņa universitāte]]&amp;lt;ref&amp;gt;&amp;#123;&amp;#123;Tīmekļa atsauce{{!}}
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)</text>
      <sha1>gzp1pq8pj6svhlhjnj7jl52a5z2mb9q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Signe Bāliņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59302</id>
    <revision>
      <id>4495361</id>
      <parentid>4071553</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T04:42:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap +atsauce</comment>
      <origin>4495361</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5742" sha1="3rv7em2qddbgvc5r4sy070d37m4w54x" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Signe Bāliņa
| attēls              = Signe Bāliņa.jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Signe Bāliņa 2015. gadā
| amats               = [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru elektronisās pārvaldes lietās uzskaitījums|Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās]]
| term_sākums         = {{Dat|2008|05|15|N}}
| term_beigas         = {{Dat|2009|03|12|N}}
| prezidents          = [[Valdis Zatlers]]
| priekštecis         = [[Ina Gudele]]
| pēctecis            = amats likvidēts
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1965|03|13}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             = 
| dzīvesb             = Alnis Bāliņš
| profesija           = [[matemātika|matemātiķe]], [[ekonomika|ekonomiste]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Signe Bāliņa''' (dzimusi {{dat|1965|03|13}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s matemātiķe un ekonomiste.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/politics/politika/zinatniece-uznemeja-vaditaja Zinātniece, uzņēmēja, vadītāja], Antra Ērgle, raksts Diena.lv (16.05.2008), informācija iegūta 11.07.2008&lt;/ref&gt; [[Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte]]s profesore, bijusī [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru elektronisās pārvaldes lietās uzskaitījums|īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās]].&lt;ref&gt;[http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/127580 Jaunā e-lietu ministre — Signe Bāliņa]{{Novecojusi saite}}, raksts portālā apollo.lv (15.05.2008), informācija iegūta 11.07.2008&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.nra.lv/zinas/653-godmanis-virzis-balinu-e-lietu-ministres-amatam.htm Godmanis virzīs Bāliņu e-lietu ministres amatam], BNS raksts laikrakstā NRA (09.05.2008), informācija iegūta 11.07.2008&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi Rīgā 1965. gadā mediķu ģimenē. Bērnībā dzīvoja [[Talsi|Talsos]], kur sāka mācīties skolā, vēlāk mācījās [[Rīgas 69. vidusskola|Rīgas 69. vidusskolā]],&lt;ref&gt;[https://radioswh.lv/2024/02/ar-dziesmu-par-dzivi-energiska-signe-balina/ Raidījumā “Ar Dziesmu Par Dzīvi” viesosies enerģiskā Signe Bāliņa]{{Novecojusi saite}} radioswh.lv 14.02.2024&lt;/ref&gt; tad studēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s Fizikas un matemātikas specialitātē, 2002. gadā ieguva [[ekonomikas doktors|ekonomikas doktora]] grādu ar disertāciju “Latvijas mājsaimniecību budžeta pētījuma datu reprezentivitātes novērtēšana un paaugstināšana”&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; (specialitāte — [[ekonometrija]]),&lt;ref name=&quot;likta&quot;/&gt; kopš 1991. gada lasīja lekcijas LU Ekonomikas un vadības fakultātē.&lt;ref name=&quot;likta&quot;&gt;[http://www.litta.lv/lv/kopsap-copy/kopsap5/kandidati1/kandidats09/ Signe Bāliņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080510104704/http://www.litta.lv/lv/kopsap-copy/kopsap5/kandidati1/kandidats09/ |date={{dat|2008|05|10||bez}} }}, par 2005. gada LIKTA valdes vēlēšanu kandidātu, informācija iegūta 11.07.2008&lt;/ref&gt;
Bija AS &quot;Datorzinību centrs&quot; valdes priekšsēdētāja.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/900_sekundes/article.php?id=309667 Kas ir nākamā e-lietu ministre Signe Bāliņa?], LNT video, TVNET raksts (09.05.2008), informācija iegūta 11.07.2008&lt;/ref&gt;
 
2008. gadā pēc [[Ina Gudele|Inas Gudeles]] demisijas S. Bāliņa kļuva par [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s virzītu, bezpartijisku [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru elektronisās pārvaldes lietās uzskaitījums|īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās]] [[Godmaņa Ministru kabinets|Ivara Godmaņa valdībā]].
Kopš 2009. gada S. Bāliņa ir Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente.&lt;ref&gt;[https://likta.lv/intervija-ar-signi-balinu/ Prezidente Signe Bāliņa] LIKTA&lt;/ref&gt;

Bija [[Latvijas Universitātes rektors|Latvijas Universitātes rektora]] profesora [[Indriķis Muižnieks|Indriķa Muižnieka]] padomniece. Muižnieka rektora termiņa beigās, 2024. gadā, Bāliņa kandidēja uz Latvijas Universitātes rektora amatu, bet netika ievēlēta, zaudējot [[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundaram Bērziņam]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par jauno Latvijas Universitātes rektoru ievēlēts Gundars Bērziņš |url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/83233/ |publisher=Latvijas Universitāte}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080828104322/http://www.eps.gov.lv/ Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta mājaslapa]
* [http://www.mk.gov.lv/lv/mk/sastavs/balina/ Signe Bāliņa]{{Novecojusi saite}}, CV Ministru Kabineta mājaslapā

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Ina Gudele]]  | virsraksts = [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru elektronisās pārvaldes lietās uzskaitījums|Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās]] | periods = {{Dat|2008|05|15|N}} — {{Dat|2009|03|12|N}} | pēc = amats likvidēts}}
{{kastes beigas}}

{{Godmaņa Ministru kabinets}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Baliņa, Signe}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:Latvijas īpašu uzdevumu ministri elektroniskās pārvaldes lietās]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]</text>
      <sha1>3rv7em2qddbgvc5r4sy070d37m4w54x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:VEF Rīga spēlētāji</title>
    <ns>10</ns>
    <id>65365</id>
    <revision>
      <id>4495217</id>
      <parentid>4489204</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:08:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4495217</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1004" sha1="1h3f81rpblzn7bqke3jwxqadf8zv5zk" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = VEF Rīga spēlētāji
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = black
 | fg            = white
 | komanda       = VEF Rīga
 | komanda_saite = Rīgas &quot;VEF&quot;
 | turnīrs       = pašreizējais sastāvs
 | apakša teksts = 
 | list          = 
* 0 [[Kērtiss Holiss|Holiss]]
* 1 [[Rodrigo Būmeisters|Būmeisters]]
&lt;!-- * 5 [[Adrians Andževs|Andževs]] --&gt;
* 7 [[Rihards Aleksandrovs|Aleksandrovs]]
&lt;!-- * 9 [[Dairis Bertāns|Bertāns]]
* 22 [[Raivo Butirins|Butirins]] --&gt;
* 32 [[Jēkabs Niedra|Niedra]]
* 33 [[Rihards Berkolds|Berkolds]]
* ? [[Mareks Mejeris|Mejeris]]
* ? [[Luiss Rodrigess|Rodrigess]]
* ? [[Aigars Šķēle|Šķēle]]

* Galvenais treneris [[Jevgēņijs Kosuškins|Kosuškins]] 
* Treneri: [[Gunārs Gailītis|Gailītis]]
* [[Mārtiņš Zībarts|Zībarts]]
* [[Oskars Ernšteins|Ernšteins]]
* [[Alberts Putāns|Putāns]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|VEF]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>1h3f81rpblzn7bqke3jwxqadf8zv5zk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pārkinsona slimība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>72790</id>
    <revision>
      <id>4495274</id>
      <parentid>4488106</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:21:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260716sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4495274</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16055" sha1="tbmsdszaghpajwftr6msb0b4josa3d2" xml:space="preserve">{{Medicīniskais brīdinājums}}
[[Attēls:Sir William Richard Gowers Parkinson Disease sketch 1886.jpg|thumb|175px|Pārkinsona slimības slimnieks. 1886. gada sera Viljama Ričarda Gouvera (''William Richard Gowers'') zīmējums.]]

'''Pārkinsona slimība''' ir hroniska progresējoša [[centrālā nervu sistēma|centrālās nervu sistēmas]] slimība. Šīs slimības iespaidā cilvēkiem ir [[Kustības|kustību]] un [[runa]]s traucējumi. Bieži vien tā iespaido arī cilvēku [[garastāvoklis|garastāvokli]], [[uzvedība|uzvedību]] un [[domāšana|domāšanu]]. Tā nosaukta ārsta [[Džeimss Pārkinsons|Džeimsa Pārkinsona]] (''James Parkinson'') vārdā, kurš [[1817]]. gadā pirmais aprakstīja tās simptomus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.parkinsons.org.uk/content/dr-james-parkinson |title=Parkinson's UK - Dr James Parkinson |language={{en ikona}} |publisher=Parkinsons.org.uk |date= |accessdate=2015-11-02 |archive-date=2015-09-18 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150918181934/http://www.parkinsons.org.uk/content/dr-james-parkinson }}&lt;/ref&gt;

[[Muhameds Ali]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|author=Ziņu aģentūra LETA, 4. februāris 2013, 15:39 |url=http://nra.lv/pasaule/88589-muhameds-ali-nokluvis-uz-naves-robezas.htm |title=Muhameds Ali nokļuvis uz nāves robežas - Pasaulē |publisher=nra.lv |date= |accessdate=2015-11-02}}&lt;/ref&gt; [[Maikls Dž. Fokss]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.michaeljfox.org/foundation/michael-story.html |title=The Biography of Michael J. Fox: On a Quest to Cure Parkinson's Disease &amp;#124; Parkinson's Disease Information |publisher=Michaeljfox.org |date=2012-10-26 |accessdate=2015-11-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://spoki.tvnet.lv/vesture/Jasadzivo-ar-Parkinsona-slimibu/233473 |title=Jāsadzīvo ar Parkinsona slimību. - Spoki |publisher=Spoki.tvnet.lv |date= |accessdate=2015-11-02}}&lt;/ref&gt;, [[Jānis Pāvils II]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://lv.radiovaticana.va/storico/2011/01/14/p%C4%81vesta_j%C4%81%C5%86a_p%C4%81vila_ii_beatifik%C4%81cija_notiks_1._maij%C4%81_rom%C4%81/let-454216 |title=Vatikāna RadioVatikāna Radio |publisher=Lv.radiovaticana.va |date=2011-01-14 |accessdate=2015-11-02 |archive-date=2016-03-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304222419/http://lv.radiovaticana.va/storico/2011/01/14/p%C4%81vesta_j%C4%81%C5%86a_p%C4%81vila_ii_beatifik%C4%81cija_notiks_1._maij%C4%81_rom%C4%81/let-454216 }}&lt;/ref&gt; un [[Larss fon Trīrs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/08/lars-von-trier-parkinsons-disease-1235087333/|title=Lars Von Trier Diagnosed With Parkinson’s Disease, Work On ‘The Kingdom Exodus’ Continues|last=Goodfellow|first=Melanie|website=Deadline|access-date=2026-06-15|date=2022-08-08|language=en-US}}&lt;/ref&gt; ir slavenākie cilvēki, kurus ir piemeklējusi šī slimība.

Ik gadu 11. aprīlī tiek atzīmēta Vispasaules Pārkinsona slimības diena.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.nyas.org/AboutUs/AcademyNews.aspx?cid=2bb712d7-d56d-4f15-bf3c-f782ca7f007e |title=World Parkinson's Disease Day &amp;#124; The New York Academy of Sciences |publisher=Nyas.org |date= |accessdate=2015-11-02 |archive-date=2015-06-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150610091044/http://www.nyas.org/AboutUs/AcademyNews.aspx?cid=2bb712d7-d56d-4f15-bf3c-f782ca7f007e }}&lt;/ref&gt; [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Stradiņa slimnīcā]] 2012. gadā ir atklāts Neirodeģeneratīvo slimību centrs, kur sniedz konsultācijas un rehabilitāciju tiem kuri slimo ar Pārkinsona slimību.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.stradini.lv/page/133&amp;news_id=219 |title=Jaunumi &amp;#124; Stradiņa slimnīca |publisher=Stradini.lv |date= |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306213214/http://stradini.lv/page/133%26news_id%3D219 |archivedate=2016-03-06 }}&lt;/ref&gt; Pārkinsona slimības biedrība Latvijā tika dibināta 2012. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://company.lursoft.lv/latvijas-parkinsona-slimibas-biedriba |title=LATVIJAS PARKINSONA SLIMĪBAS BIEDRĪBA , 40008188668 - par uzņēmumu |publisher=Company.lursoft.lv |date= |accessdate=2015-11-02 }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

==Epidemioloģija==
Slimība skar vienu no 100 cilvēkiem virs 60 gadu vecuma. Vidējais saslimšanas vecums ir 60 gadi. Apmēram 10% -20% slimnieku ir jaunāki par 50 gadiem, un apmēram puse no tiem tiek diagnosticēti pirms 40 gadu vecuma. Gandrīz divreiz biežāk tā ir novērojama vīriešiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://aje.oxfordjournals.org/content/157/11/1015.full |title=Incidence of Parkinson’s Disease: Variation by Age, Gender, and Race/Ethnicity |publisher=Aje.oxfordjournals.org |date= |accessdate=2015-11-02}}&lt;/ref&gt; Sakarā ar to, ka Pārkinsona slimība skaitās vecāka gada gājuma cilvēku kaite, jaunākiem pacientiem pie līdzīgiem simptomiem tā ilgāku laiku netiek diagnosticēta.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.youngparkinsons.org/what-you-should-know-about-early-onset-parkinsons-disease/symptoms/information |title=Information on Parkinson's Symptoms &amp;#124; American Parkinson Disease Association |publisher=Youngparkinsons.org |date= |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150511205845/http://www.youngparkinsons.org/what-you-should-know-about-early-onset-parkinsons-disease/symptoms/information |archivedate=2015-05-11 }}&lt;/ref&gt; [[Latvija|Latvijā]] precīzas pacientu uzskaites nav (uz 2012. gadu), taču, pēc mediķu datiem  no tās cieš vairāk nekā četri tūkstoši iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|author=Inga Paparde, 12. aprīlis 2012, 12:34 |url=http://nra.lv/latvija/veseliba/69903-stradinos-rupesies-par-parkinsona-slimibas-pacientiem.htm |title=Stradiņos rūpēsies par Parkinsona slimības pacientiem - Veselība |publisher=nra.lv |date= |accessdate=2015-11-02}}&lt;/ref&gt;

Pārkinsona slimības cēloņi vēl nav atklāti, tā varētu attīstīties [[gēns|gēnu]] un vides mijiedarbībā.

Kā iespējamie veicinošie apstākļi ir uzskatīti [[smagie metāli|smago metālu]], [[pesticīdi|pesticīdu]] un citu [[neirotoksīns|neirotoksīnu]] ietekme, galvas traumas (piemēram, galvaskausa traumas bokseriem), mikroinfarkts, [[insults]], [[vīruss|vīrusi]].

[[Tabaka]]s smēķētājiem un cilvēkiem, kuri dzīves laikā dzer daudz [[kofeīns|kofeīnu]] saturošus dzērienus, ir novērots samazināts risks saslimt ar Pārkinsona slimību.&lt;ref name=Lancet2015&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Kalia|first1=LV|last2=Lang|first2=AE|title=Parkinson's disease.|url=https://archive.org/details/sim_the-lancet_the-lancet_august-29-september-4-2015_386_9996/page/896|journal=Lancet|date=29 August 2015|volume=386|issue=9996|pages=896–912|pmid=25904081|doi=10.1016/s0140-6736(14)61393-3}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Barranco Quintana|first1=JL|last2=Allam|first2=MF|last3=Del Castillo|first3=AS|last4=Navajas|first4=RF|title=Parkinson's disease and tea: a quantitative review.|journal=Journal of the American College of Nutrition|date=February 2009|volume=28|issue=1|pages=1–6|pmid=19571153|doi=10.1080/07315724.2009.10719754}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Vairāku gēnu iesaistība ir pierādīta agrīnajā slimības formā (kas attīstās vecumā pirms 50 gadiem, un vēl biežāk pirms 40 gadiem). Pirmkārt, mutācijas gēniem, kas kodē Alfa-sinukleīnu (angl. ''α-Synuclein''), proteīnu, ko lielā daudzumā atrod slimībai raksturīgos Levi-ķermenīšu sakopojumos smadzenēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|author=USA |url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3281589/ |title=α-Synuclein in Parkinson's Disease |publisher=Ncbi.nlm.nih.gov |date=2015-09-28 |accessdate=2015-11-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.inserm.fr/actualites/rubriques/actualites-recherche/maladie-de-parkinson-le-coupable-est-demasque |title=Maladie de Parkinson, le coupable est démasqué |language={{fr icon}} |publisher=Inserm.fr |date= |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150810211254/http://www.inserm.fr/actualites/rubriques/actualites-recherche/maladie-de-parkinson-le-coupable-est-demasque |archivedate=2015-08-10 }}&lt;/ref&gt; Bet visizplatītākajām formām (95% gadījumu) ģenētiskā uzņēmība vēl nav skaidra. [[Dvīņu pētījums|Pētījumi gadījumos ar dvīņiem]] neuzrāda ļoti augstu iedzimtību.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.inserm.fr/thematiques/neurosciences-sciences-cognitives-neurologie-psychiatrie/dossiers-d-information/maladie-de-parkinson |title=Maladie de Parkinson |language={{fr icon}} |publisher=Inserm.fr |date= |accessdate=2015-11-02}}&lt;/ref&gt;

==Slimības gaita==
[[File:Akathisie.ogv|thumb|thumbtime=1.0|right|Akatīzija, - viens no slimības simptomiem - kas izpaužas kā slimnieka nespēja ilgstoši palikt mierā.]]

[[File:Writing by a Parkinson's disease patient.png|thumb|Pārkinsona slimībai raksturīgas rokraksta izmaiņas: mikrogrāfija un līniju saraustīšana. Publicēja [[Žans Martins Šarko]] 1879. gadā.]]

Slimība sākas nemanot. Pirmās pazīmes ir nespecifiskas: nogurums, garastāvokļa maiņas, nespēja veikt ikdienas uzdevumus pierastajā ritmā.&lt;ref&gt;http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/4d79d4ebf0239.pdf{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Vēlāk izpaužas slimības motorie simptomi, tādi kā:
 
* [[bradikinēzija]], vēlāk [[akinēzija]] - aizvien izteiktāks neveiklums, samazināts kustību ātrums un apjoms. Grūtības uzsākt kustību. Slimniekiem ir raksturīga šļūcoša gaita, sīkiem solīšiem, kājas tik tikko atraujot no zemes un rokām paliekot nekustīgām. Cilvēks izjūt, it kā pēdas pieliptu pie grīdas. Ja veselam cilvēkam ejot, [[papēdis]] pirmais atsperas pret zemi, pēc kā ķermeņa svars tiek pārnests uz pirkstiem, tad Pārkinsona slimniekam visa pēda uzreizi skar zemi, bet vēlīnās stadijās tā sākumā atsperas uz pirkstiem - līdz ar to ķermenis lielā mērā zaudē līdzsvaru.&lt;ref&gt;Müller ML, Frey KA, Petrou M, Kotagal V, Koeppe RA, Albin RL, Bohnen NI. β-Amyloid and postural instability and gait difficulty in Parkinson's disease at risk for dementia. 2012; http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/23239424&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā ir novērojama [[akatīzija]] - nespēja ilgstoši palikt mierā, veicot stereotipiskas spaidu kustības plaukstās un mīdot kājām.
* apmēram trešdaļai pacientu asimetriska trīce ([[tremors]]&lt;ref&gt;Tremors med.: Trīce — neapzinātas ķermeņa vai tā daļu (pirkstu, lūpu u. c.) svārstību kustības. http://www.tezaurs.lv/sv/?w=tremors {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305094550/http://www.tezaurs.lv/sv/?w=tremors |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;) miera stāvoklī: pirkstu, roku, apakšžokļa, sejas. Izzūd veicot apzinātas kustības un miegā. Sākumā parasti attīstās vienai rokai, visbiežāk lielajam pirkstam, vēlāk pāriet arī uz otru roku un citām ķermeņa daļām.&lt;ref&gt;Journal of Neurology Neurosurgery &amp; Psychiatry 2008; Parkinson’s disease: clinical features and diagnosis J. Jankovic. http://jnnp.bmj.com/content/79/4/368.full&lt;/ref&gt; Ir izteiktas [[rokraksts|rokraksta]] izmaiņas: burtu zīmes kļūst sīkākas ([[mikrogrāfija]]), līnijas saraustītas.
* muskuļu stīvums jeb rigiditāte. [[Ekstrapiramidālais sindroms]]. Veicot locekļu pasīvās kustības, ir izjūtams paaugstināts muskuļu tonuss, pretestība, muskulis atslābinās nevienmērīgi (zobrata fenomens). Veicot atkārtotas kustības, šis fenomens pastiprinās.  
* [[mehāniskais līdzsvars|līdzsvara]] problēmas: nestabilitāte, pasliktināta koordinācija. Ar laiku izzūd posturālais [[reflekss]]. Cilvēkam stāvot un ejot, ķermenis ir saliekts uz priekšu ([[kamptokormija]]&lt;ref&gt;Kamptokormija med. - Sakumpis, uz priekšu saliekts stāvs. http://www.tezaurs.lv/sv/?w=kaptokormija {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305094104/http://www.tezaurs.lv/sv/?w=kaptokormija |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;). Kustoties rokas nesvārstās brīvi gar ķermeni.
* seja zaudē izteiksmi ([[hipomīmija]]), attīstās tā saucamā maskveida seja. 
* apmēram 70% slimnieku ir novērojamas runāšanas grūtības. Balss kļūst monotona, neskanīga ([[hipofonija]]). Runa palēninās.
* rīšanas traucējumi ([[disfāgija]]) ir novērojami 30-52% gadījumu. Slimības vēlīnās stadijās uztura uzņemšana un perorālo&lt;ref&gt;Perorāls - Lietojams caur muti (par medikamentiem). http://www.tezaurs.lv/sv/?w=peror%C4%81ls{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; medikamentu lietošana var būt nopietni apgrūtināta vai pat neiespējama.

Papildus tiem ir sastopami arī citi, ar motoro funkciju nesaistīti simptomi:
* [[atmiņa]]s traucējumi
* [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresija]], 
* [[demence]] slimības vēlīnās stadijās, 
* [[psihoze]]s slimības vēlīnās stadijās. Attīstās ārējo un individuālo faktoru mijiedarbības rezultātā. Zināma loma ir redzes aparāta patoloģijām un funkcionālām smadzeņu anomālijām pacientiem ar halucinācijām slimības anamnēzē; miega regulācijas traucējumiem (piemēram, miega fragmentācijai); neiroķīmiskām ([[Dofamīns|dopamīna]], [[Serotonīns|serotonīna]], acetilholīna, u.c.) un strukturālām anomālijām, kā arī noteiktam genotipam. Kā ārējais faktors iedarbojas pretparkinsona medikamentozā terapija ar tās blakusefektiem. Arī dziļā smadzeņu stimulācijas operācija veicina psihozes parādīšanos.&lt;ref&gt;Pathophysiology and treatment of psychosis in Parkinson's disease: a review. Zahodne LB, Fernandez HH. Department of Clinical and Health Psychology, University of Florida, Gainesville, Florida, USA. 2008; http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/18665659&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Parkinson’s Treatment Tips on Psychosis and Hallucinations;  Michael Okun, September 29th, 2011. http://movementdisorders.ufhealth.org/2011/09/29/parkinsons-treatment-tips-on-psychosis-and-hallucinations/&lt;/ref&gt;
* 80% procenti slimnieku izjūt [[sāpes]],&lt;ref&gt;Management of pain in Parkinson's disease.
Sophie M., Ford B. Nov. 2012. http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/23055368&lt;/ref&gt; 
* [[Miegs|miega]] traucējumi: miegainība dienas laikā, [[bezmiegs]] naktī. Zinātnieki ir atklājuši, ka spārdīšanās un lamāšanās miega laikā ir zīme, kas norāda uz to, ka cilvēkam ir lielāks risks saslimt ar Pārkinsona slimību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.sciencenews.org/view/generic/id/39559/title/Disturbed_sleep_tied_to_Parkinsons_risk | title = Disturbed sleep tied to Parkinson's risk | language = angliski | accessdate = 2008. gada 27. decembrī | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081227110135/http://www.sciencenews.org/view/generic/id/39559/title/Disturbed_sleep_tied_to_Parkinsons_risk | archivedate = 2008. gada 27. Decembris }}&lt;/ref&gt;
* ir traucētas organisma autonomās funkcijas: [[gremošana]], [[urīns|urīna]] saturēšana, [[asinsspiediens|asinsspiediena]] regulēšana. Asinsspiediena traucējumi izpaužas kā [[ortostatiskā hipotensija]]&lt;ref&gt;Ortostatisks med. - Tāds, kas attiecas uz stāvēšanu vai ir atkarīgs no tās. http://www.tezaurs.lv/sv/?w=ortostatisks {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230822163215/https://tezaurs.lv/sv/?w=ortostatisks |date={{dat|2023|08|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;, t.i. asinsspiediena krišanās ik reizi, kad ķermenis pāriet no horizontāla stāvokļa uz vertikālu, piemēram, cilvēkam pieceļoties sēdus gultā, vai strauji pieceļoties kājās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.medicine.lv/raksti/nav-spiediena |title=Nav spiediena? : medicine.lv - Latvijas veselības portāls |publisher=medicine.lv |date=2012-03-30 |accessdate=2015-11-02}}&lt;/ref&gt;

Pārkinsona slimībai ir progresējošs raksturs, ar laiku parādās jauni simptomi un esošie kļūst izteiktāki. Pārkinsona slimība nav nāvējoša pati par sevi, cilvēki ar šādu diagnozi pie attiecīgas ārstēšanas un kopšanas var nodzīvot vairākus gadu desmitus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Parkinsona slimiba}}
[[Kategorija:Nervu sistēmas slimības]]</text>
      <sha1>tbmsdszaghpajwftr6msb0b4josa3d2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uzņēmumu inkubators</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75127</id>
    <revision>
      <id>4495277</id>
      <parentid>4420820</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:28:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Biznesa inkubators]] uz [[Uzņēmumu inkubators]]: https://termini.gov.lv/atrast/business%20incubator</comment>
      <origin>4420820</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8341" sha1="p16uoxvmrzl59pthcciwnccr1brrus2" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
'''Biznesa inkubators''' ir valsts vai reģiona [[ekonomika|ekonomiskās]] un sociālās attīstības veicināšanai izveidota [[struktūrvienība]], kas atbalsta [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] dibināšanu un attīstību.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://innovation.lv/uznemejdarbiba/biznesa-inkubatori/|title=Biznesa inkubatori {{!}} Latvijas Inovācijas portāls|website=innovation.lv|access-date=2022-11-23|language=en|archive-date=2022-11-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20221123175522/https://innovation.lv/uznemejdarbiba/biznesa-inkubatori/}}&lt;/ref&gt; Inkubatora galvenais uzdevums ir radīt sekmīgus jaunus uzņēmumus, kas, atstājot inkubatoru, būtu finansiāli un ekonomiski patstāvīgi.

Biznesa inkubatori pilda šādas funkcijas:
* nodrošina inkubatora firmas ar biroja (arī [[Laboratorija|laboratoriju]] un ražošanas) telpām un atbilstošiem infrastruktūras pakalpojumiem — [[Elektriskā strāva|elektro]]- un ūdens apgāde, [[apkure]], [[telekomunikācijas]], [[Internets|interneta]] pieeju, kopēšanas tehnika, [[Sekretariāts|sekretariāta]] pakalpojumi, [[kafejnīca]], prezentācijas telpas, [[Autostāvvieta|autostāvvietas]], u.c.;
* konsultē inkubatora firmas par [[uzņēmējdarbība]]s jautājumiem&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; — biznesa plānu sastādīšana, uzņēmumu reģistrācija, [[Grāmatvedība|grāmatvedības]] pakalpojumi, [[likumdošana]], tirgus izpēte, informācija par sadarbības iespējām ar citām [[Firma|firmām]], kopēja [[reklāma]], piedalīšanās izstādēs u.t.t..;
* konsultē par iespējām saņemt [[Kredīts|kredītus]], piesaistīt [[investīcijas]] un citiem ar finansiālo darbību saistītiem jautājumiem.
Biznesa inkubatoros parasti uzturas:
* firmas ar [[juridiska persona|juridiskas personas]] statusu, t. i., firmas, kurām ir jau sava uzņēmējdarbības vēsture;
* [[individuāla persona|individuālas personas]], kuras ir gatavas dibināt savu uzņēmumu, lai uzsāktu ražot [[Biznesa plāns|biznesa plānā]] paredzēto produktu, t. i., atrodas tā saucamajā „pirms inkubācijas stadijā”.
Parasti biznesa inkubatorus vada inkubatoru operatori — [[Konsultants|konsultantu]] kompānijas, kas nodrošina uzņēmumus ar attiecīgajām telpām un pārvalda tās. Šie operatori pēc noteiktiem kritērijiem izvēlas uzņēmumus un/vai individuālās personas, kas tiks inkubēti. Tāpat arī šie operatori nodrošina inkubējamos uzņēmumus ar uzņēmējdarbības konsultācijām jau sākot no biznesa plāna izstrādes un beidzot ar produkta vai pakalpojuma pārdošanu.”

[[Latvija|Latvijā]] biznesa inkubatora atbalsta programmas piedāvā [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra]], sadarbībā ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa-inkubatori/par-projektu|title=Par biznesa inkubatoriem {{!}} Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|website=www.liaa.gov.lv|access-date=2022-11-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī citas organizācijas, tostarp [[Rīgas Stradiņa universitāte]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/biznesa-inkubators-b-space|title=Biznesa inkubators &quot;B-Space&quot;|website=www.rsu.lv|access-date=2022-11-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[Latvijas Universitāte]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biznesainkubators.lu.lv/par-mums/kasirinkubators/|title=Par mums|website=www.biznesainkubators.lu.lv|access-date=2022-11-23|archive-date=2022-11-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20221123175523/https://www.biznesainkubators.lu.lv/par-mums/kasirinkubators/}}&lt;/ref&gt;.

== Biznesa inkubatoru tipi ==
Ir dažādu veidu un izmēru inkubatoru programmas, kuras pielāgotas dažādu reģionu konkrētajām vajadzībām un [[Tirgus|tirgiem]].

Lielākā daļa no pasaules biznesa inkubatoriem ir [[bezpeļņas organizācija]]s, kuru mērķis ir kāda reģiona ekonomikas augšupeja un attīstība. Ir divu veidu biznesa inkubatori tipi:
* Tehnoloģiskie inkubatori — ar fokusu uz [[Tehnoloģija|tehnoloģijās]] balstītām idejām ar augstu izaugsmes potenciālu, kā arī uz pētniecības [[Komercializācija|komercializāciju]];
* Vispārējie inkubatori — ar fokusu uz vispārēju vietējās ekonomikas attīstību, t.sk. [[Ģimenes uzņēmumi|ģimenes uzņēmumu]], individuālo komersantu un tamlīdzīgu uzņēmējdarbības formu attīstību.
Šos divus tipus savukārt var iedalīt vēl divos veidos:
* Fiziskie biznesa inkubatori, kuri piedāvā gan telpas, gan pakalpojumus.
* Virtuālie inkubatori, kas veic darbību plašākā reģionā, ko izmanto kā mārketinga instrumentu.
Tikai neliela daļa no inkubatoriem tiek izveidoti [[Peļņa|peļņas]] nolūkos, parasti, lai palielinātu [[Investors|investoru]] ienākumus. Šādus inkubatorus var dēvēt arī par jaunās ekonomikas biznesa inkubatoriem. Šādi inkubatori darbojas peļņas nolūkos. Piesaistot privāto finansējumu, šie inkubatori investē savus līdzekļus jaunajos uzņēmumos. Peļņu šie inkubatori gūst no jauno uzņēmumu ienākumiem.

== Publiskie un privātie inkubatori ==
Biznesa inkubatori var būt privātie vai publiskie. Privātie inkubatori ir [[Komercija|komerciālas]] firmas, kurām ir [[Akcija (vērtspapīrs)|akciju]] daļas vai kuras saņem maksu par klientu nodrošināšanu ar saviem biznesa pakalpojumiem. Būtībā tās ir konsultējošās firmas, kas specializējas jaunu firmu veidošanā. Privātos biznesa inkubatorus var nosaukt par jaunās ekonomikas biznesa inkubatoriem.

Kopš 20. gadsimta 80. gadiem daudzas attīstītas un jaunattīstības valstis ir nodibinājušas publisko biznesa inkubatoru sistēmas, lai veicinātu un palīdzētu uzņēmējdarbībai. Daudzos gadījumos publiskie inkubatori koncentrējas uz [[Tehnoloģiju inovācija|progresīvu tehnoloģiju nozarēm]]. Zinātniskiem biznesa inkubatoriem efektīva sadarbība ar [[Universitāte|universitātēm]] un zinātniskās [[Pētniecība|pētniecības]] institūtiem var motivēt pētniekus uzņemties [[Riska kapitāls|risku]] kompānijas nodibināšanā.

Neskaitot universitātes, inkubatoriem var būt arī daudz citu partneru. Tā kā jauniem uzņēmumiem ir nepieciešams finansējums attīstībai, inkubatoriem ir cieša sadarbība ar daudziem un dažādiem investoriem. Sākuma kapitāla un riska kapitāla fondi, „biznesa eņģeļi” un [[Banka|bankas]] bieži nodrošina lielāko daļu no sākuma kapitāla inkubētajiem uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka biznesa inkubatori ir spēcīgi ekonomiskās attīstības līdzekļi, tie aktīvi sadarbojas ar reģionālām un valsts iestādēm, no kurām tie bieži saņem finansiālās [[subsīdijas]]. Daudzās valstīs biznesa inkubatoriem ir nacionālās asociācijas, lai pārstāvētu to intereses un organizētu sanāksmes, kuru gaitā tie dalās ar vērtīgāku pieredzi.

Biznesa inkubatoru novērtējums [[Eiropa|Eiropā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] liecina, ka 90% inkubēto jaunu kompāniju ir aktīvas, un tās aug jau pēc trīs gadu darbības, kas ir daudz augstāks panākumu koeficients, nekā to jauno uzņēmumu starpā, kuri uzsāka savu darbību bez atbalsta. Šādas neatbilstības viens no iemesliem varētu būt stingrais to uzņēmumu atlases process, kuriem ir atļauts pievienoties inkubatoram. Inkubatoru operatori rūpīgi izvērtē potenciālo uzņēmēju biznesa [[Ideja|idejas]] un palīdz izstrādāt tādus biznesa plānus, kuri [[Nākotne|nākotnē]] ir dzīvotspējīgi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
# [http://www.vatp.lv/ Ventspils Augsto tehnoloģiju parks]
# [https://web.archive.org/web/20090124051418/http://www.ltp.lv/pub/ Latvijas Tehnoloģiskais Parks]
# [http://www.liaa.gov.lv/ Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra]
# [https://web.archive.org/web/20090213090246/http://www.liic.lv/pub/ Līvānu Inženiertehnoloģiju un inovāciju centrs]
# [http://www.kbi.lv/ Kurzemes Biznesa inkubators]
# [https://web.archive.org/web/20090130033638/http://vbii.lv/ Valmieras biznesa un inovāciju inkubators]
# [https://web.archive.org/web/20090207153615/http://www.tbti.lv/ Tukuma biznesa un tehnoloģiju inkubators]
# [https://web.archive.org/web/20101221234848/http://www.idejuviesnica.lv/ Latgales biznesa inkubatoru tīkls Ideju Viesnīca]

[[Kategorija:Uzņēmējdarbība]]</text>
      <sha1>p16uoxvmrzl59pthcciwnccr1brrus2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495282</id>
      <parentid>4495277</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:31:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495282</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8046" sha1="5ejt2bstpg1l2drp0elf0iwzmlm0h5p" xml:space="preserve">{{papildu atsauces+}}
'''Uzņēmumu''' jeb '''biznesa inkubators''' (no {{val|en|business incubator}}) ir [[valsts]] vai [[reģions|reģiona]] [[saimniecība]]s un [[sabiedrība]]s attīstības veicināšanai izveidota [[struktūrvienība]], kas atbalsta [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] dibināšanu un attīstību.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://innovation.lv/uznemejdarbiba/biznesa-inkubatori/|title=Biznesa inkubatori {{!}} Latvijas Inovācijas portāls|website=innovation.lv|access-date=2022-11-23|language=en|archive-date=2022-11-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20221123175522/https://innovation.lv/uznemejdarbiba/biznesa-inkubatori/}}&lt;/ref&gt; Inkubatora galvenais uzdevums ir radīt sekmīgus jaunus uzņēmumus, kas, atstājot inkubatoru, būtu finansiāli un ekonomiski patstāvīgi.

Uzņēmumu inkubatori pilda šādas funkcijas:
* nodrošina inkubatora firmas ar biroja (arī [[Laboratorija|laboratoriju]] un ražošanas) telpām un atbilstošiem infrastruktūras pakalpojumiem — [[Elektriskā strāva|elektro]]- un ūdens apgāde, [[apkure]], [[telesakari]], [[Internets|interneta]] pieeju, kopēšanas tehnika, [[Sekretariāts|sekretariāta]] pakalpojumi, [[kafejnīca]], prezentācijas telpas, [[autostāvvieta]]s, u.c.;
* konsultē inkubatora firmas par [[uzņēmējdarbība]]s jautājumiem&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; — [[uzņēmējdarbības plāns|uzņēmējdarbības plānu]] sastādīšana, uzņēmumu reģistrācija, [[grāmatvedība]]s pakalpojumi, [[likumdošana]], tirgus izpēte, informācija par sadarbības iespējām ar citām [[Firma|firmām]], kopēja [[reklāma]], piedalīšanās izstādēs u.t.t..;
* konsultē par iespējām saņemt [[Kredīts|kredītus]], piesaistīt [[investīcijas]] un citiem ar finansiālo darbību saistītiem jautājumiem.
Uzņēmumu inkubatoros parasti uzturas:
* firmas ar [[juridiska persona|juridiskas personas]] statusu, t. i., firmas, kurām ir jau sava uzņēmējdarbības vēsture;
* [[individuāla persona|individuālas personas]], kuras ir gatavas dibināt savu uzņēmumu, lai uzsāktu ražot [uzņēmējdarbības plānā paredzēto produktu, t. i., atrodas tā saucamajā „pirms inkubācijas stadijā”.
Parasti uzņēmumu inkubatorus vada inkubatoru operatori — [[Konsultants|konsultantu]] kompānijas, kas nodrošina uzņēmumus ar attiecīgajām telpām un pārvalda tās. Šie operatori pēc noteiktiem kritērijiem izvēlas uzņēmumus un/vai individuālās personas, kas tiks inkubēti. Tāpat arī šie operatori nodrošina inkubējamos uzņēmumus ar uzņēmējdarbības konsultācijām jau sākot no uzņēmējdarbības plāna izstrādes un beidzot ar produkta vai pakalpojuma pārdošanu.”

[[Latvija|Latvijā]] uzņēmumu inkubatora atbalsta programmas piedāvā [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra]], sadarbībā ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liaa.gov.lv/lv/biznesa-inkubatori/par-projektu|title=Par biznesa inkubatoriem {{!}} Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|website=www.liaa.gov.lv|access-date=2022-11-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī citas organizācijas, tostarp [[Rīgas Stradiņa universitāte]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/biznesa-inkubators-b-space|title=Biznesa inkubators &quot;B-Space&quot;|website=www.rsu.lv|access-date=2022-11-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; un [[Latvijas Universitāte]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biznesainkubators.lu.lv/par-mums/kasirinkubators/|title=Par mums|website=www.biznesainkubators.lu.lv|access-date=2022-11-23|archive-date=2022-11-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20221123175523/https://www.biznesainkubators.lu.lv/par-mums/kasirinkubators/}}&lt;/ref&gt;.

== Uzņēmumu inkubatoru veidi ==
Ir dažādu veidu un izmēru inkubatoru programmas, kuras pielāgotas dažādu reģionu konkrētajām vajadzībām un [[Tirgus|tirgiem]].

Lielākā daļa no pasaules uzņēmumu inkubatoriem ir [[bezpeļņas organizācija]]s, kuru mērķis ir kāda reģiona ekonomikas augšupeja un attīstība. Ir divu uzņēmumu inkubatoru veidi:
* Tehnoloģiskie inkubatori — ar fokusu uz [[Tehnoloģija|tehnoloģijās]] balstītām idejām ar augstu izaugsmes potenciālu, kā arī uz pētniecības [[Komercializācija|komercializāciju]];
* Vispārējie inkubatori — ar fokusu uz vispārēju vietējās ekonomikas attīstību, t.sk. [[Ģimenes uzņēmumi|ģimenes uzņēmumu]], individuālo komersantu un tamlīdzīgu uzņēmējdarbības formu attīstību.
Šos divus tipus savukārt var iedalīt vēl divos veidos:
* Fiziskie uzņēmumu inkubatori, kuri piedāvā gan telpas, gan pakalpojumus.
* Virtuālie inkubatori, kas veic darbību plašākā reģionā, ko izmanto kā mārketinga instrumentu.
Tikai neliela daļa no inkubatoriem tiek izveidoti [[peļņa]]s nolūkos, parasti, lai palielinātu [[Investors|investoru]] ienākumus. Šādus inkubatorus var dēvēt arī par jaunās ekonomikas uzņēmumu inkubatoriem. Šādi inkubatori darbojas peļņas nolūkos. Piesaistot privāto finansējumu, šie inkubatori investē savus līdzekļus jaunajos uzņēmumos. Peļņu šie inkubatori gūst no jauno uzņēmumu ienākumiem.

== Publiskie un privātie inkubatori ==
Uzņēmumu inkubatori var būt privātie vai publiskie. Privātie inkubatori ir [[Komercija|komerciālas]] firmas, kurām ir [[Akcija (vērtspapīrs)|akciju]] daļas vai kuras saņem maksu par klientu nodrošināšanu ar saviem biznesa pakalpojumiem. Būtībā tās ir konsultējošās firmas, kas specializējas jaunu firmu veidošanā. Privātos uzņēmumu inkubatorus var nosaukt par jaunās ekonomikas uzņēmumu inkubatoriem.

Kopš 20. gadsimta 80. gadiem daudzas attīstītas un jaunattīstības valstis ir nodibinājušas publisko uzņēmumu inkubatoru sistēmas, lai veicinātu un palīdzētu uzņēmējdarbībai. Daudzos gadījumos publiskie inkubatori koncentrējas uz [[tehnoloģisks jauninājums|progresīvu tehnoloģiju nozarēm]]. Zinātniskiem uzņēmumu inkubatoriem efektīva sadarbība ar [[Universitāte|universitātēm]] un zinātniskās [[pētniecība]]s institūtiem var motivēt pētniekus uzņemties [[Riska kapitāls|risku]] kompānijas nodibināšanā.

Neskaitot universitātes, inkubatoriem var būt arī daudz citu partneru. Tā kā jauniem uzņēmumiem ir nepieciešams finansējums attīstībai, inkubatoriem ir cieša sadarbība ar daudziem un dažādiem investoriem. Sākuma kapitāla un riska kapitāla fondi, „biznesa eņģeļi” un [[banka]]s bieži nodrošina lielāko daļu no sākuma kapitāla inkubētajiem uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka uzņēmumu inkubatori ir spēcīgi ekonomiskās attīstības līdzekļi, tie aktīvi sadarbojas ar reģionālām un valsts iestādēm, no kurām tie bieži saņem finansiālās [[subsīdijas]]. Daudzās valstīs uzņēmumu inkubatoriem ir nacionālās asociācijas, lai pārstāvētu to intereses un organizētu sanāksmes, kuru gaitā tie dalās ar vērtīgāku pieredzi.

Uzņēmumu inkubatoru novērtējums [[Eiropa|Eiropā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] liecina, ka 90% inkubēto jaunu kompāniju ir aktīvas, un tās aug jau pēc trīs gadu darbības, kas ir daudz augstāks panākumu koeficients, nekā to jauno uzņēmumu starpā, kuri uzsāka savu darbību bez atbalsta. Šādas neatbilstības viens no iemesliem varētu būt stingrais to uzņēmumu atlases process, kuriem ir atļauts pievienoties inkubatoram. Inkubatoru operatori rūpīgi izvērtē potenciālo uzņēmēju uzņēmējdarbības [[ideja]]s un palīdz izstrādāt tādus uzņēmējdarbības plānus, kuri [[Nākotne|nākotnē]] ir dzīvotspējīgi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
# [https://www.vatp.lv/ Ventspils Augsto tehnoloģiju parks]
# [https://ltp.lv/ Latvijas Tehnoloģiskais Parks]
# [https://www.liaa.gov.lv/ Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra]
# [https://www.kbi.lv/ Kurzemes Biznesa inkubators]
# [https://www.idejuviesnica.lv/ Latgales biznesa inkubatoru tīkls &quot;Ideju Viesnīca&quot;]

[[Kategorija:Uzņēmējdarbība]]</text>
      <sha1>5ejt2bstpg1l2drp0elf0iwzmlm0h5p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Uzņēmumu inkubators</title>
    <ns>1</ns>
    <id>75136</id>
    <revision>
      <id>4495279</id>
      <parentid>490787</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:28:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Diskusija:Biznesa inkubators]] uz [[Diskusija:Uzņēmumu inkubators]]: https://termini.gov.lv/atrast/business%20incubator</comment>
      <origin>490787</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="191" sha1="rnwsyvy9j5sepa8npohtxyajfupu9q2" xml:space="preserve">Lietotājs noņēma inter wiki un baigā centībā liek saiti uz angļu valodas wikipēdiju ar url palīdzību --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 17:50, 23 janvārī, 2009 (UTC)</text>
      <sha1>rnwsyvy9j5sepa8npohtxyajfupu9q2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Indulis Bērziņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89584</id>
    <revision>
      <id>4495367</id>
      <parentid>4480047</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T05:04:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Biogrāfija */ pap</comment>
      <origin>4495367</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7988" sha1="0cy47ftlqh3qu5d2g4nfi857ird2051" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Indulis Bērziņš
| attēls              = Indulis Bērziņš, 2002-05-04.jpg
| apraksts            = Indulis Bērziņš 2002. gadā
| amats               = [[Latvijas ārlietu ministrs]]
| term_sākums         = {{dat|1999|07|16|N}}
| term_beigas         = {{dat|2002|11|07|N}}
| prezidents          = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers            = [[Andris Šķēle]]&lt;br /&gt;[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]
| priekštecis         = [[Valdis Birkavs]]
| pēctecis            = [[Sandra Kalniete]]
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1957|12|4}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             = [[PSKP]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Tautas fronte]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Ceļš]]
| dzīvesb             =
| profesija           = [[vēsturnieks]]
| alma_mater          = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Indulis Bērziņš''' (dzimis {{dat|1957|12|04}} [[Madona|Madonā]]) ir Latvijas [[vēsturnieks]], politiķis un diplomāts, bijušais [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]].

== Biogrāfija ==
1981. gadā pabeidza studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]  vēsturnieka specialitātē.&lt;ref name=&quot;ltn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = INDULIS BĒRZIŅŠ | publisher = ltn.lv | url = http://www.ltn.lv/~datorkat/users/berzins_indulis/ }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; [[1984]]. gadā ieguva zinātņu kandidāta grādu pēc disertācijas “LKP darbība lauksaimniecības ražošanas paaugstināšanā pēc PSKP CK marta plēnuma (1965. g.)” aizstāvēšanas.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; Bija [[PSKP]] biedrs.

[[Trešā atmoda|Atmodas laikā]] iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] (LTF), darbojās televīzijas raidījumā &quot;Apvārsnis&quot;,&lt;ref name=&quot;ltn&quot; /&gt; kur asi kritizēja PSRS un padomju sistēmu. [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputāts, LTF frakcijas priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;ltn&quot; /&gt; 1990. gada 4. maijā un 1991. gada 21. augustā balsoja [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|par Latvijas neatkarības atjaunošanu]]. 1992. gadā I. Bērziņš kļuva par LTF Augstākās padomes frakcijas priekšsēdētāju.

1993. gadā I. Bērziņš bija partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibinātāju skaitā. No &quot;Latvijas Ceļa&quot; saraksta viņu ievēlēja par [[5. Saeima|5.]], [[6. Saeima|6.]] un [[7. Saeima]]s deputātu.&lt;ref name=&quot;ltn&quot; /&gt; Bija Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Saeimas sekretārs (6. Saeimā), [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] biedrs (7. Saeimā), Latvijas nacionālās grupas vadītājs Parlamentu savienībā, kā arī Latvijas delegācijas vadītājs [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija|Ziemeļatlantijas līguma organizācijā]].

No {{dat|1999|07|16|G|bez}} līdz {{dat|2002|11|07|D|bez}} I. Bērziņš bija [[Latvijas ārlietu ministrs|Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Andra Šķēles]] un [[Bērziņa Ministru kabinets|Andra Bērziņa]] valdībā, Latvijas Republikas delegācijas vadītājs iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību.

2002. gadā I. Bērziņš kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no &quot;Latvijas Ceļa&quot; saraksta, bet netika ievēlēts.

Pēc 2002. gada viņš bija Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks [[Dānijas Karaliste|Dānijas Karalistē]] (2003—2004), [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē]] (2004—2009) un [[Austrijas Republika|Austrijas Republikā]] (2009—2013), kā arī nerezidējošais vēstnieks [[Austrālijas Savienība|Austrālijas Savienībā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Šveice|Šveices Konfederācijā]], [[Lihtenšteinas Firstiste|Lihtenšteinas Firstistē]] un [[Slovākija|Slovākijā]].&lt;ref name=&quot;am&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Indulis Bērziņš | publisher = Latvijas Republikas vēstniecība Londonā | url = http://www.mfa.gov.lv/lv/london/Vestnieciba/vestnieks/indulis-berzins/ | access-date = {{dat|2009|07|12||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090706084714/http://www.mfa.gov.lv/lv/london/Vestnieciba/vestnieks/indulis-berzins | archivedate = {{dat|2009|07|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; No 2015. līdz 2019. gadam bijis Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija|NATO]], no 2019. gada — Latvijas vēstnieks [[Lietuva|Lietuvā]]. 2023. gada augustā beidzis diplomāta karjeru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.08.2023-vestnieks-berzins-beidz-diplomata-karjeru-pildegovics-vadis-sekretariatu-latvijas-dalibai-ano-drosibas-padome.a518578/|title=Vēstnieks Bērziņš beidz diplomāta karjeru; Pildegovičs vadīs sekretariātu Latvijas dalībai ANO Drošības padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
I. Bērziņš ir apbalvots ar Latvijas Republikas III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] (par balsojumu [[par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]), Latvijas Republikas II šķiras [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]] (par darbu aktīvi veicinot Latvijas dalību ES un NATO), Francijas Republikas ''Ordre national du Merite'', Austrijas valsts apbalvojumu ''Grosse Goldene Ehrenzeichen am Bande'' un Latvijas Republikas 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.&lt;ref name=&quot;ltn&quot; /&gt;

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Valdis Birkavs]] | virsraksts = [[Latvijas ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|1999|07|16|N}} — {{dat|2002|11|07|N}} | pēc = [[Sandra Kalniete]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Aivars Baumanis]] | virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Dānijā]] | periods = 2003 — 2004 | pēc = [[Andris Razāns]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Jānis Dripe]] | virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē ]] | periods = 2004 — 2009 | pēc = [[Eduards Stiprais]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Aivars Groza]] | virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Austrijā]], Lihtenšteinā, Slovākijā, Šveicē, Austrālijā un Jaunzēlandē | periods = 2009 — 2013 | pēc = [[Edgars Skuja]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Māris Riekstiņš]] | virsraksts = [[NATO|Latvijas vēstnieks NATO]] | periods = 2015 — 2019 | pēc = [[Edgars Skuja]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Einars Semanis]] | virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Lietuvas Republikā ]] | periods = 2019 — 2023 | pēc = Solveiga Silkalna}}
{{kastes beigas}}


{{Navboxes
| title = Latvijas Republikas Saeima
| list  = 
{{7. Saeima}}
{{6. Saeima}}
{{5. Saeima}}
}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Berziņš, Indulis}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Lietuvā]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Apvienotajā Karalistē]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Dānijā]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Austrijā]]</text>
      <sha1>0cy47ftlqh3qu5d2g4nfi857ird2051</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495370</id>
      <parentid>4495367</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T05:23:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4495370</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7992" sha1="pwegbljulene8a3dz9i4qkcgl11q9sm" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Indulis Bērziņš
| attēls              = Indulis Bērziņš, 2002-05-04.jpg
| apraksts            = Indulis Bērziņš 2002. gadā
| amats               = [[Latvijas ārlietu ministrs]]
| term_sākums         = {{dat|1999|07|16|N}}
| term_beigas         = {{dat|2002|11|07|N}}
| prezidents          = [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers            = [[Andris Šķēle]]&lt;br /&gt;[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]
| priekštecis         = [[Valdis Birkavs]]
| pēctecis            = [[Sandra Kalniete]]
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1957|12|4}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             = [[PSKP]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Tautas fronte]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Ceļš]]
| dzīvesb             =
| profesija           = [[vēsturnieks]]
| alma_mater          = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Indulis Bērziņš''' (dzimis {{dat|1957|12|04}} [[Madona|Madonā]]) ir Latvijas [[vēsturnieks]], politiķis un diplomāts, bijušais [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]].

== Dzīvesɡājums ==
1981. gadā pabeidza studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]  vēsturnieka specialitātē.&lt;ref name=&quot;ltn&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = INDULIS BĒRZIŅŠ | publisher = ltn.lv | url = http://www.ltn.lv/~datorkat/users/berzins_indulis/ }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; [[1984]]. gadā ieguva zinātņu kandidāta grādu pēc disertācijas “LKP darbība lauksaimniecības ražošanas paaugstināšanā pēc PSKP CK marta plēnuma (1965. g.)” aizstāvēšanas.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; Bija [[PSKP]] biedrs.

[[Trešā atmoda|Atmodas laikā]] iesaistījās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]] (LTF), darbojās televīzijas raidījumā &quot;Apvārsnis&quot;,&lt;ref name=&quot;ltn&quot; /&gt; kur asi kritizēja PSRS un padomju sistēmu. [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputāts, LTF frakcijas priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;ltn&quot; /&gt; 1990. gada 4. maijā un 1991. gada 21. augustā balsoja [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|par Latvijas neatkarības atjaunošanu]]. 1992. gadā I. Bērziņš kļuva par LTF Augstākās padomes frakcijas priekšsēdētāju.

1993. gadā I. Bērziņš bija partijas &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot; dibinātāju skaitā. No &quot;Latvijas Ceļa&quot; saraksta viņu ievēlēja par [[5. Saeima|5.]], [[6. Saeima|6.]] un [[7. Saeima]]s deputātu.&lt;ref name=&quot;ltn&quot; /&gt; Bija Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Saeimas sekretārs (6. Saeimā), [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] biedrs (7. Saeimā), Latvijas nacionālās grupas vadītājs Parlamentu savienībā, kā arī Latvijas delegācijas vadītājs [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija|Ziemeļatlantijas līguma organizācijā]].

No {{dat|1999|07|16|G|bez}} līdz {{dat|2002|11|07|D|bez}} I. Bērziņš bija [[Latvijas ārlietu ministrs|Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Andra Šķēles]] un [[Bērziņa Ministru kabinets|Andra Bērziņa]] valdībā, Latvijas Republikas delegācijas vadītājs iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību.

2002. gadā I. Bērziņš kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no &quot;Latvijas Ceļa&quot; saraksta, bet netika ievēlēts.

Pēc 2002. gada viņš bija Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks [[Dānijas Karaliste|Dānijas Karalistē]] (2003—2004), [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē]] (2004—2009) un [[Austrijas Republika|Austrijas Republikā]] (2009—2013), kā arī nerezidējošais vēstnieks [[Austrālijas Savienība|Austrālijas Savienībā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Šveice|Šveices Konfederācijā]], [[Lihtenšteinas Firstiste|Lihtenšteinas Firstistē]] un [[Slovākija|Slovākijā]].&lt;ref name=&quot;am&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Indulis Bērziņš | publisher = Latvijas Republikas vēstniecība Londonā | url = http://www.mfa.gov.lv/lv/london/Vestnieciba/vestnieks/indulis-berzins/ | access-date = {{dat|2009|07|12||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090706084714/http://www.mfa.gov.lv/lv/london/Vestnieciba/vestnieks/indulis-berzins | archivedate = {{dat|2009|07|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; No 2015. līdz 2019. gadam bijis Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija|NATO]], no 2019. gada — Latvijas vēstnieks [[Lietuva|Lietuvā]]. 2023. gada augustā beidzis diplomāta karjeru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.08.2023-vestnieks-berzins-beidz-diplomata-karjeru-pildegovics-vadis-sekretariatu-latvijas-dalibai-ano-drosibas-padome.a518578/|title=Vēstnieks Bērziņš beidz diplomāta karjeru; Pildegovičs vadīs sekretariātu Latvijas dalībai ANO Drošības padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
I. Bērziņš ir apbalvots ar Latvijas Republikas III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] (par balsojumu [[par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]), Latvijas Republikas II šķiras [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]] (par darbu aktīvi veicinot Latvijas dalību ES un NATO), Francijas Republikas ''Ordre national du Merite'', Austrijas valsts apbalvojumu ''Grosse Goldene Ehrenzeichen am Bande'' un Latvijas Republikas 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.&lt;ref name=&quot;ltn&quot; /&gt;

== Literatūra ==
* [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds &quot;Latvijas Vēsture&quot;, 2000.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Valdis Birkavs]] | virsraksts = [[Latvijas ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|1999|07|16|N}} — {{dat|2002|11|07|N}} | pēc = [[Sandra Kalniete]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Aivars Baumanis]] | virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Dānijā]] | periods = 2003 — 2004 | pēc = [[Andris Razāns]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Jānis Dripe]] | virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē ]] | periods = 2004 — 2009 | pēc = [[Eduards Stiprais]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Aivars Groza]] | virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Austrijā]], Lihtenšteinā, Slovākijā, Šveicē, Austrālijā un Jaunzēlandē | periods = 2009 — 2013 | pēc = [[Edgars Skuja]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Māris Riekstiņš]] | virsraksts = [[NATO|Latvijas vēstnieks NATO]] | periods = 2015 — 2019 | pēc = [[Edgars Skuja]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Einars Semanis]] | virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Lietuvas Republikā ]] | periods = 2019 — 2023 | pēc = Solveiga Silkalna}}
{{kastes beigas}}


{{Navboxes
| title = Latvijas Republikas Saeima
| list  = 
{{7. Saeima}}
{{6. Saeima}}
{{5. Saeima}}
}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Berziņš, Indulis}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Latvijas Ceļa&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Lietuvā]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Apvienotajā Karalistē]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Dānijā]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Austrijā]]</text>
      <sha1>pwegbljulene8a3dz9i4qkcgl11q9sm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mūsdienu apokalipse</title>
    <ns>0</ns>
    <id>92682</id>
    <revision>
      <id>4495303</id>
      <parentid>4426555</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T19:13:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 2 books to verify (20260716sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4495303</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33147" sha1="5p3euppzne7zqlqcuzipa02j2esdtq7" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Mūsdienu apokalipse
| attēls = Apocalypse_now.jpg
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Apocalypse Now''
| žanrs = [[kara filma|kara drāma]]&lt;br /&gt;[[trilleris]]&lt;br /&gt;[[piedzīvojumu filma]]
| valsts = {{USA}}
| režisors = [[Frānsiss Fords Kopola]]
| producents = Frānsiss Fords Kopola
| scenārija autors = '''Romāns:'''&lt;br /&gt;[[Džozefs Konrads]]&lt;br /&gt;'''Scenārijs:'''&lt;br /&gt;Džons Miliuss&lt;br /&gt;Frānsiss Fords Kopola
| galvenajās lomās = [[Mārtins Šīns]]&lt;br /&gt;[[Marlons Brando]]&lt;br /&gt;[[Roberts Dūvols]]&lt;br /&gt;[[Deniss Hopers]]&lt;br /&gt;[[Harisons Fords]]&lt;br /&gt;[[Lorenss Fišbērns]]&lt;br /&gt;[[Frederiks Forests]]
| mūzika = [[Karmīns Kopola]]&lt;br /&gt;Frānsiss Fords Kopola
| operators = [[Vitorio Storāro]]
| montāža = [[Ričards Markss]]&lt;br /&gt;[[Žeralds B. Grīnbergs]]&lt;br /&gt;[[Līza Fruhtmena]]
| izdošanas laiks = {{Filmas datums|1979|8|15}}
| ilgums = '''Standarta versija:'''&lt;br /&gt;153 minūtes&lt;br /&gt;'''''Redux'' versija:'''&lt;br /&gt;202 minūtes&lt;br /&gt;'''Pagarinātā neoficiālā versija:'''&lt;br /&gt;289 minūtes
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|31,5 miljoni}}
| imdb = 0078788
}}
'''''Mūsdienu apokalipse''''' ({{val|en|Apocalypse Now}}) ir 1979. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] episka psiholoģiska [[Kara filma|kara]] [[drāmas filma]], kuras režisors, producents un viens no scenārija autoriem ir [[Frānsiss Fords Kopola]]. Filmā galvenās lomas attēlo [[Mārtins Šīns]], [[Marlons Brando]], [[Roberts Dūvols]], [[Deniss Hopers]], [[Harisons Fords]], [[Lorenss Fišbērns]] un [[Frederiks Forests]]. Filmas scenāriju sarakstīja Kopola kopā ar [[Džons Miliuss|Džonu Miliusu]] un tā ir daļēji balstīta uz [[Džozefs Konrads|Džozefa Konrada]] 1899. gada romāna &quot;[[Tumsas sirds]]&quot; (''Heart of Darkness''). Filmas darbība no 19. gadsimta [[Kongo Brīvvalsts|Kongo]] ir pārcelta uz [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laiku. Filma stāsta par pulkvedi Viljardu, kurš tiek nosūtīts uz [[Kambodža]]s džungļiem, lai nonāvētu pulkvedi Kurcu, kurš ir iecēlis sevi dieva kārtā starp kādas vietējas cilts pārstāvjiem.

&quot;Mūsdienu apokalipse&quot; saņēma [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā tika izrādīta nepabeigta. Filmas pirmizrāde kinoteātros notika {{Dat|1979|8|15|5=bez}} un to izdeva ''[[United Artists]]''. Filma nopelnīja vairāk nekā 100 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Sākotnējās atsauksmes bija dalītas, lai gan tika slavēts operators [[Vitorio Storāro]].

Mūsdienās &quot;Mūsdienu apokalipse&quot; tiek uzskatīta par vienu no visu laiku ietekmīgākajām filmām. To nominēja astoņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tai skaitā kategorijās &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;, &quot;[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]&quot; un &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot; (Dūvols). Tā saņēma balvas kategorijās &quot;[[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]]&quot; un &quot;[[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņa]]&quot;. 2000. gadā filma iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā &quot;kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/programs/national-film-preservation-board/film-registry/complete-national-film-registry-listing/|title=Complete National Film Registry Listing {{!}} Film Registry {{!}} National Film Preservation Board {{!}} Programs {{!}} Library of Congress|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2022-10-17}}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
{{Filmas satura brīdinājums}}
[[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikā, ASV Armijas Speciālo uzdevumu vienības pulkvedis Volters Kurcs acīmredzot ir kļuvis traks un bez savu komandieru atļaujas vada brutālu [[Partizānu karš|partizānu karu]] pret [[Ziemeļvjetnama]]s atbalstītiem spēkiem. Priekšpostenī [[Kambodža|Kambodžā]] viņš komandē amerikāņu un vietējo iedzīvotāju karaspēku, kas uzskata viņu par [[Pusdievs|pusdievu]].

Kapteinis Bendžamins Vilards tiek izsaukts uz ASV Armijas štābu [[Ņačana|Ņačanā]]. Viņam tiek pavēlēts nogalināt pulkvedi Kurcu.

Vilards pievienojas ASV jūras spēku patruļas laivai, ko komandē galvenais apakšvirsnieks Filipss ar apkalpes locekļiem Lansu, &quot;Šefu&quot; un &quot;Misteru Klīnu&quot;, lai klusībā virzītos augšup pa upi uz Kurca priekšposteni. Pirms sasniedzot upes piekrastes grīvu, viņi tiekas ar 9. kavalērijas pulka 1. eskadronu, helikopteru gaisa uzbrukuma vienību, kuru komandē pulkvežleitnants Bills Kilgors, lai apspriestu drošu pāreju tālāk. Kilgors sākotnēji nesadarbojas, jo nav saņēmis ziņas par viņu misiju caur ierastajiem kanāliem, taču viņš kļūst vairāk iesaistīts pēc tam, kad atklāj, ka Lenss ir labi pazīstams sērfotājs. Kilgors piekrīt pavadīt viņus caur [[Vjetkongs|Vjetkonga]] kontrolētu upes grīvu. Helikopteru vienība, kas skaļruņos atskaņo [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] skaņdarbu ''[[Ride of the Valkyries]]'', rītausmā veic veiksmīgus triecienus. Pirms Kilgors var pievilināt Lensu sērfot tikko pārņemtajā pludmalē, Vilards sapulcina komandu, lai turpinātu misiju.

Starp Vilardu un Filipsu rodas spriedze. Lēnām virzoties augšup, Vilards Filipsam daļēji atklāj savu misiju, lai kliedētu viņa bažas par to, kāpēc misija būtu jāturpina. Vilardam pētot Kurca dosjē, viņu pārsteidz Kurca karjeras posms, atstājot darbu [[Pentagons|Pentagonā]], lai pievienos īpašo spēku vienībai, bez izredzēm tikt tālāk par pulkveža pakāpi.

Attālā ASV Armijas postenī, Vilards un Lenss meklē informāciju par to, kas atrodas augšpus upē. Viņi saņem maisu ar personīgo un oficiālo pastu. Vilards no sūtījuma uzzina, ka cits īpašo spēku kapteinis Ričards Kolbijs jau agrāk tika nosūtīts misijā apturēt Kurcu, un kopš tā laika ir pievienojies Kurcam.

Lenss, atrodoties [[LSD]] ietekmē, aktivizē dūmu granātu, piesaistot ienaidnieka uguni, kā rezultātā Misters Klīns tiek nogalināts. Virzoties tālāk pa upi, vietējie iedzīvotāji Filipsam iemet ar šķēpu. Filipss mēģina nogalināt Vilardu, uzdurot viņu uz šķēpa smailes, kas ir izvirzīta no viņa paša krūtīm. Vilards nosmacē Filipsu un atklāj savu misiju Šefam, kurš tagad kļūst atbildīgais par laivu.

Viņi ierodas Kurca priekšpostenī, pamestā [[Khmeru Impērija]]s tempļa kompleksā. Vilardu, Šefu un Lensu sveicina amerikāņu fotožurnālists, kurš slavē Kurcu kā ģēniju. Viņi sastopas arī ar gandrīz katatonisku Kolbiju. Vilards kopā ar Lensu dodas meklēt Kurcu, pavēlot Šefam veikt gaisa triecienu priekšpostenim, ja abi neatgriežas.

Nometnē Vilards tiek sasiets aizvests līdz Kurcam tumšā templī. Kurcs novieto Šefa nogrieztu galvu Vilardam klēpī, novēršot gaisa triecienu. Vilards tiek atbrīvots, un Kurcs lasa viņam lekciju par savām kara teorijām, slavējot vjetkonga nežēlību. Kurcs apspriež savu ģimeni un lūdz Vilardam pastāstīt par viņu dēlam pēc savas nāves.

Tajā naktī, kad vietējā cilts svinīgi nokauj [[Ūdens bifelis|ūdens bifeli]], Vilards uzbrūk Kurcam ar mačeti. Nāvīgi ievainots, Kurcs izrunā vārdus &quot;Šaumas, šausmas...&quot; un mirst. Visi templī esošie redz Vilardu aizejam, nesot Kurca rakstu krājumu, un paklanās viņa priekšā. Vilards un Lenss dodas prom.

== Lomās ==
* [[Marlons Brando]] — ''Volters Kurcs'', ASV Armijas speciālo uzdevumu vienības pulkvedis, kurš kļuvis traks
* [[Roberts Dūvols]] — ''pulkvežleitnants Viljams &quot;Bills&quot; Kilgors'', 1. eskadras, 9. kavalērijas pulka komandieris un sērfošanas fanātiķis
* [[Mārtins Šīns]] — ''ASV Armijas kapteinis Bendžamins Vilards'', 173. gaisa desanta brigādes 505. bataljona kareivis
* [[Frederiks Forests]] — ''mašīnists Džejs &quot;Šefs&quot; Hikss'', bijušais šefpavārs no [[Ņūorleāna]]s
* [[Alberts Hols]] — ''galvenais apakšvirsnieks Džordžs Filipss'', komandē kuģi un bieži saduras ar Vilardu
* [[Sems Botomss]] — ''Lenss Džonsons'', bijušais sērfotājs
* [[Lorenss Fišbērns]] — ''Tairons &quot;Misters Klīns&quot; Millers'', 17 gadus vecs apkalpes loceklis
* [[Deniss Hopers]] — ''amerikāņu fotožurnālists'', Kurca māceklis
* [[Džīdī Spradlins]] — ''ģenerālleitnants R. Kormans'', virsnieks, kurš baidās no Kurca un vēlas no viņa atbrīvoties
* [[Džerijs Zīsmers]] — ''Džerijs'', vīrietis, kurš piedalās Vilarda sākotnējā instruktāžā
* [[Harisons Fords]] — ''pulkvedis Dž. Lūkass'', Kormana palīgs
* [[Skots Glenns]] — ''kapteinis Ričards Kolbijs'', sākotnēji uzticēta Vilarda misija, pirms viņš pārgāja Kurca pusē
* [[Kolīna Kempa]], [[Sintija Vuda]] un [[Linda Bītija]] — ''[[Playboy]]'' ''meitenes''
* [[Bills Greiems]] — ''aģents'', piesaka ''Playboy'' šovu
* [[Frānsiss Fords Kopola]] — ''TV ziņu režisors'', kas filmē cīņu pludmalē
* [[Lī Ērmijs]] — ''helikoptera pilots''

== Darbs pie filmas ==

=== Ideja ===
Strādājot par režisora palīgu Kopolas filmai ''[[The Rain People]]'' (1969) 1967. gadā, [[Džons Miliuss|Džonu Miliusu]] viņa draugi [[Džordžs Lūkass]] un [[Stīvens Spīlbergs]] mudināja uzrakstīt filmu par [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Apocalypse Now Book|url=https://archive.org/details/apocalypsenowboo0000cowi_b7x3|last=Cowie|first=Peter|publisher=Da Capo Press|year=2001|isbn=978-0-306-81046-6|location=New York}}&lt;/ref&gt; Miliuss vēlējās brīvprātīgi piedalīties karā un bija vīlies, kad tika noraidīts astmas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/2003/05/07/an-interview-with-john-milius|title=An Interview with John Milius|last=P|first=Ken|website=IGN|access-date=2022-10-16|date=2003-05-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš nāca klajā ar ideju pielāgot [[Džozefs Konrads|Džozefa Konrada]] romānu &quot;Tumsas sirds&quot; sižetu Vjetnamas kara apstākļiem. Viņš bija lasījis romānu pusaudža gados, un viņam par to atgādināja, kad viņa koledžas angļu valodas profesors Ērvins Blekers pieminēja vairākus neveiksmīgus mēģinājumus to pielāgot filmai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=i4nY2J1gRzg|title=Apocalypse Now – Interview with John Milius|last=DeadBySense|access-date=16.10.2022}}&lt;/ref&gt;

Kopola piešķīra Miliusam 15 tūkstošus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], lai viņš uzrakstītu scenāriju, solot papildu 10 tūkstošus, ja tas tiks apstiprināts.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Miliuss apgalvo, ka scenāriju sarakstījis 1969. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Viņš vēlējās izmantot Konrada romānu kā &quot;sava veida alegoriju. Būtu bijis pārāk vienkārši pilnībā sekot grāmatai.&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

''[[Warner Bros.-Seven Arts]]'' iegādājās tiesības uz scenāriju 1969. gadā, taču to atlika.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalog.afi.com/Catalog/moviedetails/67464|title=Apocalypse Now|website=catalog.afi.com|access-date=2022-10-16}}&lt;/ref&gt; Miliusam nebija vēlēšanās pašam režisēt filmu, un viņš uzskatīja, ka Džordžs Lūkass ir īstais cilvēks šim darbam.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Lūkass strādāja ar Miliusu četrus gadus, izstrādājot filmu, vienlaikus strādājot pie citām filmām, tostarp pie scenārija filmai &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība|Zvaigžņu kari]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lucas|first=George|date=2004|title=A Legacy of Filmmakers: The Early Years of American Zoetrope|journal=Warner Bros. Home Video}}&lt;/ref&gt; Viņš uzskatīja &quot;Mūsdienu apokalipsi&quot; kā melno komēdiju un plānoja to uzņemt pēc ''[[THX 1138]]'' pabeigšanas, sākot to filmēt 1971. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Cinema of George Lucas|url=https://archive.org/details/cinemaofgeorgelu0000hear|last=Hearn|first=Marcus|publisher=Harry N. Abrams, Inc.|year=2005|isbn=0-8109-4968-7|location=New York City|pages=[https://archive.org/details/cinemaofgeorgelu0000hear/page/79 79]–80}}&lt;/ref&gt; Lūkasa draugs un producents Gērijs Kurcs devās uz [[Filipīnas|Filipīnām]], meklējot piemērotas filmēšanas vietas. Viņi plānoja filmu uzņemt gan rīsu laukos [[Kalifornija|Kalifornijā]], gan uz vietas Dienvidvjetnamā ar 2 miljonu dolāru budžetu, izmantojot īstus karavīrus, kamēr karš vēl notika.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tomēr, ņemot vērā studijas bažas par drošību un Lūkasa iesaistīšanos &quot;[[Amerikāņu grafiti]]&quot; un &quot;Zvaigžņu kari&quot; veidošanā, Lūkass projektu apturēja.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Kopolu piesaistīja Miliusa scenārijs un 1974. gadā ieguva tiesības uz to.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Viņš to iztēlojās kā stāstu par mūsdienu kara būtību, labā un ļaunā kontrastiem un amerikāņu kultūras ietekmi uz pārējo pasauli. 1975. gadā Kopola cerēja uz sadarbību ar ASV Armiju un izpētīja militārās vietas [[Džordžija|Džordžijā]] un [[Florida|Floridā]], taču armija nebija ieinteresēta.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Pollock|first=Dale|date=23.05.1979|title=An Archival Detailing Of UA's 'Apocalypse Now' Since 1967 Start|url=https://archive.org/details/sim_variety_1979-05-23_295_3/page/5|journal=Variety|pages=5}}&lt;/ref&gt; Tika izskatīta arī iespēja filmu uzņemt [[Austrālija|Austrālijā]], [[Malaizija|Malaizijā]] un Filipīnās. 1975. gada nogalē Kopola kopā ar Miliusu pārskatīja scenāriju un risināja sarunas ar ''[[United Artists]]'' par filmas finansēšanu. Miliuss apgalvoja, ka tā būs &quot;visvardarbīgākā filma, kas jebkad uzņemta&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Kopolas uzņēmums ieguva 7,5 miljonus ASV dolāru no ''United Artists'' par vietējām izplatīšanas tiesībām un 8 miljonus ASV dolāru par starptautisko izplatīšanu, pieņemot, ka filmā piedalīsies [[Marlons Brando]], [[Stīvs Makvīns (aktieris)|Stīvs Makvīns]] un [[Džīns Hekmens]].

=== Aktieru meklēšana ===
Stīvs Makvīns bija Kopolas pirmā izvēle spēlēt Vilardu, taču Makvīns nevēlējās pamest ASV uz trim nedēļām un Kopola nevēlējās viņam maksāt 3 miljonu dolāru honorāru.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Kad Makvīns pameta projektu 1976. gada septembrī, Kopolam bija jāatdod 5 miljonu dolāru no 21 miljonu budžeta, ko viņš bija piesaistījis. Šo lomu piedāvāja arī [[Als Pačīno|Alam Pačīno]], taču arī viņš nevēlējās tik ilgi būt prom un baidījās saslimt džungļos, kā tas notika [[Dominikāna|Dominikānā]], filmējot &quot;[[Krusttēvs 2]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; [[Džeks Nikolsons]], [[Roberts Redfords]] un [[Džeimss Kāns]] tika uzaicināti spēlēt Kurcu vai Vilardu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Vilarda lomai tika izskatīti arī [[Kīts Karadīns]], [[Niks Nolte]] un Frederiks Forests.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2001/more/reviews/the-apocalypse-now-book-1200468131/|title=The Apocalypse Now Book|last=Tapp|first=Tom|last2=Tapp|first2=Tom|website=Variety|access-date=2022-10-16|date=2001-05-26|language=en}}&lt;/ref&gt; 2015. gada intervijā [[Klints Īstvuds]] atklāja, ka Kopola viņam piedāvāja Vilarda lomu, taču līdzīgi kā Makvīns un Pačīno viņš nevēlējās ilgstoši būt prom no ASV. Viņš arī atklāja, ka Makvīns mēģināja viņu pārliecināt spēlēt Vilardu. Savukārt Makvīns vēlējās spēlēt Kurcu, jo viņam būtu jāstrādā tikai divas nedēļas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/clint-eastwood-describes-his-death-781618/|title=Clint Eastwood Describes His Near-Death Experience, Says ‘American Sniper’ Is Anti-War (Exclusive)|last=Galloway|first=Stephen|last2=Galloway|first2=Stephen|website=The Hollywood Reporter|access-date=2022-10-16|date=2015-03-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kopola piedāvāja Kurca lomu [[Orsons Velss|Orsonam Velsam]] un [[Lī Mārvins|Lī Mārvinam]], taču abi to noraidīja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/what-if-lee-marvin-starred-in-a-brando-less-apocalypse-now/|title=What If Lee Marvin Starred In a Brando-less APOCALYPSE NOW?|last=Bettinger|first=Brendan|website=Collider|access-date=2022-10-16|date=2010-04-28|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2001-jul-31-ca-28638-story.html|title='Apocalypse,' Now and Then|last=Goldstein|first=Patrick|website=Los Angeles Times|access-date=2022-10-16|date=2001-07-31|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kopolu iespaidoja [[Mārtins Šīns|Mārtina Šīna]] pārbaude filmai &quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot; un viņš kļuva par galveno kandidātu spēlēt Vilardu, taču viņš bija pieņēmis jau citu projektu. [[Hārvijs Keitels|Hārvijam Keitelam]] tika uzticēta loma, pamatojoties uz viņa sniegumu [[Mārtins Skorsēze|Mārtina Skorsēzes]] filmā &quot;[[Ļaunās ielas]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Kopola pierunāja Marlonu Brano spēlēt Kurcu, saņemot 2 miljonus dolāru par mēnesi ilgu darbu.

Hekmenam sākotnēji tika uzticēta Vjata Kāneidža loma, kas vēlāk kļuva par Kilgora lomu, ko spēlēja [[Roberts Dūvols]].&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Džeimss Kāns bija pirmā izvēle spēlēt pulkveža Lūkasa lomu, tomēr viņš prasīja pārāk lielu samaksu un loma tika [[Harisons Fords|Harisonam Fordam]].

=== Filmēšana ===
{{Dat|1976|3|1|5=bez}} Kopola ar ģimeni devās uz [[Manila|Manilu]] un noīrēja tur lielu māju plānotajai četru mēnešu filmēšanai.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Filmēšana sākās {{Dat|1976|3|20|5=bez}}. Dažu dienu laikā Kopola kļuva neapmierināts ar Hārvija Keitela attieksmi pret lomu. Keitels aprīlī pameta projektu un lauza līgumu. Kopola atgriezās Losandželosā un Keitelu aizstāja ar Mārtinu Šīnu.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Easy Riders, Raging Bulls|url=https://archive.org/details/easyridersraging00bisk|last=Biskind|first=Peter|publisher=Simon &amp; Schuster|year=1998|isbn=0-684-85708-1}}&lt;/ref&gt;

Maijā taifūns sagrāva lielu daļu no uzņemšanas kompleksa un filmēšana 26. maijā tika slēgta. Lielāka daļa filmēšanas komandas atgriezās ASV uz sešām līdz astoņām nedēļām. Pēc Kopolas sievas Eleonoras teiktā filmēšana tika iekavēta par sešām nedēļām un pārsniedza budžetu par 2 miljoniem dolāru.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Kopola iesniedza apdrošināšanas prasību 500 tūkstošu dolāru apmērā par taifūna radītajiem zaudējumiem. Viņš arī paņēma aizdevumu no ''United Artists'' ar nosacījumu, ja filmas [[kases ieņēmumi]] nesasniegs 40 miljonu dolāru, viņš būtu atbildīgs par budžeta pārsniegšanu.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

1976. gada jūnijā Kopola devās atpakaļ uz ASV. Viņš izlasīja grāmatu par [[Čingishans|Čingishanu]], lai labāk izprastu Kurca tēlu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Kad jūlijā filmēšana atsākās, Marlons Brando ieradās Manilā ar lielu lieko svaru un sāka strādās ar Kopolu, lai pārrakstītu beigas. Režisors samazināja Brando svaru, ģērbjot viņu melnā, filmējot tikai seju un filmējot citu, garāku aktieri, lai viņš varētu attēlot viņu kā gandrīz vai mītisku tēlu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pēc 1976. gada Ziemassvētkiem Kopola noskatījās aptuvenu kadru kopumu, taču viņam joprojām vajadzēja improvizēt nobeigumu. 1977. gada sākumā viņš atgriezās Filipīnās un atsāka filmēšanu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Tā paša gada 5. martā Šīns, kuram tobrīd bija tikai 36 gadi, piedzīvoja sirdslēkmi. Līdz tam filmai bija pārāk liels budžets, Šīns uztraucās, ka finansējums tiks apturēts, ja ziņas par viņa stāvokli nonāks pie investoriem, un viņš apgalvoja, ka tā vietā ir pārcietis saulesdūrienu. Šīns filmēšanu atsāka 19. aprīlī. Sāka klīst baumas, ka filmai ir vairāki noslēgumi, tomēr to noliedza Ričards Begss, kurš strādāja pie skaņas. Kopola atzina, ka viņam nav beigas, jo Brando bija pārāk resns, lai pieturētos pie scenārija. Kopola nolēma, ka beigas varētu būt &quot;klasisks mīts par slepkavu, kurš nogalina karali un pēc tam pats kļūst par karali&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Filmēšana noslēdzās {{Dat|1977|5|21|5=bez}}, tā ilga 238 dienas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Pēcapstrāde ===
Filmas budžets bija dubultojies līdz vairāk nekā 25 miljoniem dolāru un ''United Artists'' aizdevums Kopolam pārsniedza 10 miljonus.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Līdz 1977. gada jūnijam Kopola piedāvāja savu automašīnu, māju un &quot;Krusttēvs&quot; peļņu kā nodrošinājumu, lai pabeigtu filmu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1987/08/20/movies/apocalypse-now-to-be-re-released.html|title='Apocalypse Now' to Be Re-released|work=The New York Times|access-date=2022-10-16|date=1987-08-20|last=Harmetz|first=Aljean|issn=0362-4331|language=en}}&lt;/ref&gt; Kad &quot;Zvaigžņu kari&quot; kļuva par hitu, Kopola nosūtīja telegrammu Lūkasam, lūdzot naudu.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Izdošanas datums tika pārcelts uz 1978. gada pavasari.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1978. gada maijā Kopola izdošanu atlika līdz 1979. gada pavasarim.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Izmaksas pārsniedza 18 miljonus dolāru, par ko Kopola bija personīgi atbildīgs, taču tiesības uz filmu viņš saglabāja.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Poll|date=16.05.1979|title=Film Reviews: Apocalyspe Now|url=https://archive.org/details/sim_variety_1979-05-16_295_2/page/21|journal=Variety|pages=21}}&lt;/ref&gt;

=== Skandāli ===
Filmas kulminācijā vietēja [[Ifugao]] cilts rituāla laikā ar mačeti nokauj [[Ūdens bifelis|ūdens bifeli]], ko Kopola ar savu sievu jau iepriekš pieredzēja. Lai gan filma bija amerikāņu ražojums, uz kuru attiecas Amerikas likumi par nežēlību pret dzīvniekiem, šādas Filipīnās filmētas ainas netika kontrolētas vai uzraudzītas. ''[[American Humane]]'' piešķīra filmai &quot;nepieņemamu&quot; vērtējumu.

Īstus cilvēku līķus pirka no kāda vīrieša, kurš izrādījās kapu laupītājs. Policija nopratināja filmēšanas grupu, turot viņu pases, un karavīri līķus aizveda. Tā vietā tika izmantoti citi aktieri, lai filmā pozētu kā mirušie.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/features/the-strained-making-of-apocalypse-now-1758689.html|title=The strained making of 'Apocalypse Now'|website=The Independent|access-date=2022-10-16|date=2009-07-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

Filmēšanas brīdī starp Denisu Hoperu un Marlonu Brando valdīja nesaskaņas, kā rezultātā Brando atteicās atrasties filmēšanas laukumā vienā laikā ar Hoperu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/marlon-brando-dennis-hopper-came-blows-apocalypse-now-1288371/|title=Marlon Brando and Dennis Hopper Nearly Came to Blows on ‘Apocalypse Now’|last=Parker|first=Ryan|last2=Parker|first2=Ryan|website=The Hollywood Reporter|access-date=2022-10-16|date=2020-04-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Izlaišana ==
1979. gada aprīlī Kopola izrādīja nepabeigtu versiju 900 cilvēkiem, kas netika labi uztverta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tajā gadā viņu uzaicināja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] demonstrēt &quot;Mūsdienu apokalipsi&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; ''United Artists'' nevēlējās izrādīt nepabeigtu versiju tik daudziem preses pārstāvjiem. Tomēr, tā kā viņa 1974. gada filma &quot;[[Saruna (filma)|Saruna]]&quot; bija ieguvusi [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], Kopola piekrita demonstrēt &quot;Mūsdienu apokalipsi&quot;, lai gan festivāls bija jau pēc mēneša.

Nedēļu pirms festivāla Kopola noorganizēja trīs 139 minūšu gara izgriezuma priekšskatījumus Losandželosā, ko apmeklēja 2000 cilvēku, no kuriem daži rindā gaidīja pāri sešām stundām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Archerd|first=Army|title=Just For Variety|journal=Daily Variety|pages=3}}&lt;/ref&gt; 10. maijā filmu arī izrādīja [[Baltais nams|Baltajā namā]] prezidentam [[Džimijs Kārters|Džimijam Kārteram]].&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Kritiķu vidū filma tika nodēvēta gan par izgāšanos, gan par &quot;izcilu un dīvainu filmu&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

=== Kannu kinofestivāls ===
&quot;Mūsdienu apokalipse&quot; trīs stundu nepabeigtā versija tika demonstrēta 1979. gada 19. maijā&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; un saņēma ilgstošus aplausus.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tas bija pirmais nepabeigtais darbs, kas jebkad parādīts festivāla konkursā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; &quot;Mūsdienu apokalipse&quot; kopā ar [[Folkers Šlēndorfs|Folkera Šlēndorfa]] filmu &quot;[[Skārda bungas]]&quot; (''Die Blechtrommel'') saņēma [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]] kā labākā filma.

=== Izrādīšana kino ===
&quot;Mūsdienu apokalipse&quot; Ziemeļamerikā tika izlaista tikai trijos kinoteātros {{Dat|1979|8|15|5=bez}}. Filmai bija 9 miljonu dolāru reklāmas kampaņa, kopējiem izdevumiem sasniedzot 45 miljonus dolāru.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Kritiķu vērtējums ==
Tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 98% vērtējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/apocalypse_now|title=Apocalypse Now (1979)|website=[[Rotten Tomatoes]]|access-date=17.10.2022}}&lt;/ref&gt; Izlaišanas brīdī filma saņēma dažādas atsauksmes.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/film/2010/oct/19/apocalypse-now-coppola-action|title=Apocalypse Now: the best action and war film of all time|website=the Guardian|access-date=2022-10-17|date=2010-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theweek.co.uk/entertainment/5191/apocalypse-now-original-1979-reviews|title=Apocalypse Now: reviews of|website=The Week UK|access-date=2022-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Kritiķis [[Rodžers Īberts]] &quot;Mūsdienu apokalipsi&quot; izvēlējās kā 1979. gada labāko filmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/apps/pbcs.dll/article?AID=/20041215/COMMENTARY/41215001/1023|title=Ebert's 10 Best Lists: 1967–present|website=Chicago Sun-Times|access-date=17.10.2022|date=08.09.2006}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Īberts arī vēlāk filmu iekļāva savā ''The Great Movies'' sarakstā un nosauca to ne tikai par visu laiku labāko Vjetnamas filmu, bet arī par vienu no visu laiku labākajām filmām vispār.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/great-movie-apocalypse-now-1979|title=Apocalypse Now movie review &amp;amp; film summary (1979) {{!}} Roger Ebert|last=Ebert|first=Roger|website=https://www.rogerebert.com/|access-date=2022-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viedokļi ir dalījušies par to vai filma ir pretkara vai kara slavinoša filma. Daži norāda, ka filma ietver vēstījumu par kara bezmērķīgo brutalitāti, militārās vadības neesamību un dabas izpostīšanu.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Tomasulo|first=Frank P.|date=1990|title=The Politics of Ambivalence: Apocalypse Now as Prowar and Antiwar Film|journal=Rutgers}}&lt;/ref&gt; Savukārt citi norāda, ka šie elementi ir kara un Amerikas pārākuma slavinoši. Saskaņā ar Frenka Tomasulu teikto, &quot;ASV uzspiež savu kultūru Vjetnamai&quot;, tostarp iznīcinot ciematu, lai karavīri varētu sērfot.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

=== Ieņēmumi ===
&quot;Mūsdienu apokalipse&quot; bija finansiāli veiksmīga, kad tā iznāca {{Dat|1979|8|15|5=bez}}.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Sākotnēji filma tika izrādīta tikai Ņujorkā, Losandželosā un Toronto, nopelnot {{sk|322489}} ASV dolāru pirmajās piecās dienās. Filma nopelnīja 40 miljonus dolāru Ziemeļamerikā un pāri 100 miljoniem dolāru kopumā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Ietekme ==
Mūsdienās filma tiek uzskatīta par &quot;Jaunās Holivudas&quot; ēras meistardarbu. Rodžers Īberts filmu iekļāva savā 2002. gada ''[[Sight &amp; Sound]]'' labāko filmu sarakstā.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bfi.org.uk/sight-and-sound/greatest-films-all-time|title=The 100 Greatest Films of All Time|website=BFI|access-date=2022-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Žurnāla Sight &amp; Sound 50 visu laiku labākās filmas|Žurnāla ''Sight &amp; Sound'' 50 visu laiku labāko filmu]] kritiķu sarakstā filma ierindojās 14. vietā, savukārt režisoru sarakstā tā ierindojās 6. vietā.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta]] [[AFI 100 gadi... 100 filmas|100 gadi... 100 filmas]] sarakstā tā ierindojās 28. vietā 1998. gadā un 30. vietā 2007. gadā. Kilgora citāts &quot;''I love the smell of napalm in the morning''&quot;, Amerikas Kinoinstitūta aptaujā tika atzīts par 12. labāko filmu citātu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/3362603.stm|title='Napalm' speech tops movie poll|access-date=2022-10-17|date=2004-01-02|language=en}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā [[Amerikas scenāristu ģilde]] Miliusa un Kopolas scenāriju nosauca par 55. visu laiku labāko.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wga.org/writers-room/101-best-lists/101-greatest-screenplays/list|title=101 Greatest Screenplays|website=www.wga.org|access-date=2022-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Žurnāls ''Empire'' 2014. gadā filmu ierindoja savā &quot;500 visu laiku labākās filmas&quot; saraksta 20. vietā, bet 2018. gadā 22. vietā &quot;100 labākās filmas&quot; sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.empireonline.com/500/94.asp|title=Empire Features|website=web.archive.org|access-date=2022-10-17|date=2012-01-05|archive-date=2012-01-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20120105200539/http://www.empireonline.com/500/94.asp}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.empireonline.com/movies/features/best-movies-2/|title=The 100 Greatest Movies|website=Empire|access-date=2022-10-17}}&lt;/ref&gt; Ietekmīgais franču žurnāls ''[[Cahiers du cinéma]]'' &quot;Mūsdienu apokalipse&quot; nosauca par 66. visu laiku labāko filmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmdetail.com/2008/11/23/cahiers-du-cinemas-100-greatest-films/|title=Cahiers du cinéma’s 100 Greatest Films|website=FILMdetail|access-date=2022-10-17|date=2008-11-23|language=en}}&lt;/ref&gt; 2010. gadā ''[[The Guardian]]'' to nodēvēja par visu laiku labāko spriedzes un kara filmu.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; 2016. gadā ''[[The Hollywood Reporter]]'' ierindoja filmu 11. no 69. vietām, kas ir saņēmusi Zelta palmas zaru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/lists/cannes-palme-dor-winners-ranked-891143/|title=Cannes: All the Palme d’Or Winners, Ranked|last=|first=|website=The Hollywood Reporter|access-date=2022-10-17|date=2016-05-10|language=en}}&lt;/ref&gt; ''[[The New York Times]]'' iekļāva to savā &quot;1000 labāko filmu&quot; sarakstā. ''Entertainment Weekly'' ierindoja to kā vienu no &quot;10 labākajām sērfošanas ainām&quot; kino. ''[[BBC]]'' 2015. gadā to iekļāva savā 100 labāko amerikāņu filmu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/culture/article/20150720-the-100-greatest-american-films|title=The 100 greatest American films|website=www.bbc.com|access-date=2022-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

''[[Channel 4]]'' skatītāji filmu ierindoja &quot;100 labāko kara filmu&quot; saraksta otrajā vietā. Tā ir arī otrā labākā kara filma saskaņā ar ''Movifone'' un ''[[IMDb]]'' sarakstu. Helikoptera uzbrukuma ainu ar ''[[Ride of the Valkyries]]'' skaņu celiņu žurnāls ''Empire'' izvēlējās par visu laiku neaizmirstamāko filmu ainu.

== Apbalvojumi ==
Filma tika nominēta astoņām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] kategorijās: &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;, &quot;[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]&quot;, &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot; (Dūvols), &quot;[[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]&quot;, &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;, &quot;[[Labākais operatora darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais operatora darbs]]&quot;, &quot;[[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā montāža]]&quot; un &quot;[[Labākā skaņa (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā skaņa]]&quot;. [[Vitorio Storāro]] saņēma balvu par &quot;Labāko operatora darbu&quot;, savukārt Volters Marčs, Marks Bergers, Ričards Begss un Nets Boksers saņēma balvu par &quot;Labāko skaņu&quot;.

Filma saņēma arī deviņas nominācijas 33. [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] pasniegšanas ceremonijā. Kopola saņēma balvu kategorijā &quot;Labākā režija&quot;, savukārt Dūvols saņēma balvu kategorijā &quot;Labākais aktieris otrā plāna lomā&quot;.

&quot;Mūsdienu apokalipse&quot; saņēma arī trīs [[Zelta globusa balva]]s no pavisam četrām nominācijām.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
* [http://www.filmsite.org/apoc.html ''filmsite.org'' informācija]
{{Frānsiss Fords Kopola}}
{{Zelta palmas zars}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1979. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Frānsisa Forda Kopolas filmas]]
[[Kategorija:Kara drāmas]]
[[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]]
[[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]]
[[Kategorija:United Artists filmas]]
[[Kategorija:Episkās filmas]]
[[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]]</text>
      <sha1>5p3euppzne7zqlqcuzipa02j2esdtq7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inovāciju demokratizācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>99813</id>
    <revision>
      <id>4495317</id>
      <parentid>2882102</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:28:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495317</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4930" sha1="dlsw7pv8ds3ab7yl4uryy9dfbopqyhj" xml:space="preserve">{{vikisaites+}}
'''Inovāciju demokratizācija''' ({{val|en|Democratizing Innovation}}) ir 2005. gadā izdotā [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta]] inovāciju vadības profesora Ērika fon Hipela (''Eric von Hippel'') grāmata. Autors apskata tēmas, kas attiecās uz inovāciju radīšanu un iesaistītajiem elementiem: lietotājiem un ražotājiem.

Ar Inovāciju demokratizāciju jāsaprot mūsdienu inovāciju radīšanas veidu. Inovāciju radītāji lielākoties ir paši lietotāji, nevis ražotāji. Novatori ir lietotāji, kas pirmie atpazīst nebijušas vajadzības, kas ir būtiski atšķirīgas vajadzības no sabiedrības vairākuma. Viņu vajadzības ar laiku kļūst par vairākuma vajadzībām. Lietotāji labāk izprot nepieciešamos uzlabojumumus vai jaunas alternatīvas. Tie biežāk rada pilnīgi jaunas inovācijas. Ražotāji bieži vien nav informēti par dažādām precēm un inventāriem, kas nepieciešami lietotājiem. Ražotāji biežāk veic uzlabojumus jau esošiem izgudrojumiem, nevis rada kaut ko pilnīgi jaunu.

Lietotāji rada inovācijas, kas pašiem ir nepieciešamas, bet viņiem nav finansiāls pamats, lai inovāciju ieviestu tirgū. Labākais variants ir ražotāju un lietotāju novatoru apvienošanās. Lietotājs varēs radīt jaunas inovācijas, bet ražotājs spēs tām nodrošināt vietu tirgū.&lt;ref&gt;[http://web.mit.edu/evhippel/www/democ1.htm Eric Von Hippel's Homepage]&lt;/ref&gt;

Hipels grāmatā &quot;Inovāciju demokratizācija&quot; runā arī par aprīkojumu patērētāju inovācijām. Tas ir integrēts produkta pielietojuma komplekts to dizainam, prototipam un ietver testējamā projekta iecerēto pielietojumu no patērētāja puses. Aprīkojuma mērķis ir ļaut nespecializētam lietotājam pielietot dažāda veida produktus, tā, lai tie apmierina to vajadzības. Aprīkojums ir specifisks un atkarīgs no produkta veida. Pieņemsim, ka uzņēmums izmanto iespēju ļaujot patērētājiem izveidot pašiem savu aprīkojumu kādam no produktiem. Patērētājs pats var izveidot, piemēram, dizainu, prototipu, radīt funkcijas produktam savā vidē, īsāk sakot, viņi uzlabo produktu, kamēr tas viņus apmierina. Piemēram, Westwood Studios nodrošina savus patērētājus ar aprīkojumu, kas ļauj tiem konstruēt svarīgus elementus viņu pašu video spēlēs.

Kā pierāda empīriski pētījumi (Tyre un von Hippel 1997.; Kristensen 1992.), vietnes internetā, kuras tiek uzlabotas no lietotāja puses, ļauj radīt lietotājiem patīkamu lapas saturu un dizainu. To panāk veidojot testa versijas un ļaujot tās izmēģināt un vērtēt patērētājam. Tā to var atkārtot vairākas reizes, kamēr ir atrasts risinājums.

Šāda veida atkārtojumi ir radīti, lai „labāk apmierinātu vajadzīgā lietotāja prasības un nodrošinātu informāciju un funkcijas, kas ir daudz pilnīgākas, akurātākas un nozīmīgākas.” (Connel, Shafter 1989). Šajā pieejā gan uzņēmums, gan patērētājs ir interaktīvā procesā, kas ļauj konstatēt un risināt problēmas, kas skar abus.&lt;ref&gt;Hippel, E. (2005). Democratizing innovation. London; Cambridge: The MIT Press. P. 147 — 148.&lt;/ref&gt;

== Inovāciju kopienas ==

Lietotāju radītas inovācijas bieži vien ir plaši izplatītas, nevis koncentrētas dažu lietotāju lokā. Lietotāji iesaistās dažādās sadarbības formās, veidojot tīklus un kopienas, kas sniedz nepieciešamo struktūru inovāciju izplatībai. Inovāciju kopienas paaugstina lietotāju un ražotāju inovāciju difūzijas ātrumu un efektivitāti.&lt;ref&gt;Hippel, E. (2005). Democratizing innovation. London; Cambridge: The MIT Press. P. 11.&lt;/ref&gt;

Ēriks fon Hipels savā darbā &quot;Inovāciju demokratizācija&quot; par inovāciju kopienās raksta, ka lietotāji jeb novatori lielākoties labprāt dalās ar sev pieejamo informāciju. Taču, tā kā katram no viņiem var būt tikai daļa no nepieciešamās informācijas, inovāciju kopienas spēj piedāvāt kolektīvu un ērtu informācijas apmaiņu. Hipels inovāciju kopienas definē kā nozīmju krustpunktu/mezglu/bumbuli, kas sastāv no indivīdiem vai uzņēmumiem, kas savstarpēji ir saistīti ar informācijas plūsmām, ietverot klātienes, elektronisko un cita veida saziņu. Inovāciju kopienas nereti ir specializētas, strādājot kā kolekcionēšanas punkti un informācijas glabātuves, kas saistītas ar šaurām inovācijas kategorijām. Tās spēj piedāvāt arī citas dalībniekiem nepieciešamas funkcijas, piemēram, [[tērzētava]]s, e-pastu saraksti, ar kuru palīdzību apmainīties ar informāciju. Lietas, kas lietotājiem palīdz attīstīt un integrēt viņu darbu var tik piedāvātas kopienu dalībniekiem, taču tās var tikt arī šo dalībnieku radītas.&lt;ref&gt;Hippel, E. (2005). Democratizing innovation. London; Cambridge: The MIT Press. P. 96.-97.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jauninājumi]]</text>
      <sha1>dlsw7pv8ds3ab7yl4uryy9dfbopqyhj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uzņēmējdarbības plāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107885</id>
    <revision>
      <id>4495286</id>
      <parentid>3372069</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:41:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Biznesa plāns]] uz [[Uzņēmējdarbības plāns]]: https://termini.gov.lv/atrast/business%20plan</comment>
      <origin>3372069</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="495" sha1="jvuynmqag9bmwnkukfbb1fx83bb13js" xml:space="preserve">'''Biznesa plāns''' ir tirgzinību paņēmiens, lai noteiktu jauna pasākuma mērķus un izvēlētos labākos ceļus, kā šos mērķus sasniegt.

Biznesa plāna mērķis ir panākt visizdevīgāko variantu starp to, ko jūs gribat darīt, un to, ko varat darīt. Plānā apraksta nepieciešamos pasākumus, kas veicami tūlīt, un tos, kas plānojami turpmākajā laika posmā.

{{ekonomika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Uzņēmējdarbība]]
[[Kategorija:Tirgzinība]]
[[Kategorija:Vadībzinība]]</text>
      <sha1>jvuynmqag9bmwnkukfbb1fx83bb13js</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495288</id>
      <parentid>4495286</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:45:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495288</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="971" sha1="cqs8x2u5ywkpj1cn5ff3ddhqgahz2ub" xml:space="preserve">'''Uzņēmējdarbības plāns''' jeb '''biznesa plāns''' (no {{val|en|business plan}}) ir stratēģisks un [[vadība]]s plānošanas rīks, ko izmanto [[uzņēmums|uzņēmuma]] vai jauna [[projekts|projekta]] mērķu noteikšanai, darbības virzienu izvērtēšanai un efektīvāko to sasniegšanas līdzekļu izstrādei. Tas ietver [[uzņēmējdarbība]]s [[ideja]]s, plānoto darbību, nepieciešamo [[resurss|resursu]] un paredzamo rezultātu sistemātisku aprakstu.

Uzņēmējdarbības plāna galvenais mērķis ir rast optimālu līdzsvaru starp [[uzņēmējs|uzņēmēja]] iecerēm un pieejamajām iespējām, izvērtējot tirgus apstākļus, resursus, riskus un attīstības potenciālu. Tajā tiek noteikti gan īstermiņa pasākumi un veicamie uzdevumi, gan ilgtermiņa attīstības virzieni, kas nepieciešami izvirzīto mērķu sasniegšanai.

{{ekonomika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Uzņēmējdarbība]]
[[Kategorija:Tirgzinība]]
[[Kategorija:Vadībzinība]]</text>
      <sha1>cqs8x2u5ywkpj1cn5ff3ddhqgahz2ub</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jozefs Šumpēters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>117109</id>
    <revision>
      <id>4495285</id>
      <parentid>4249515</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:40:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495285</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16602" sha1="fr6j6hxkv2c7aads3bgi8cwkoijzl9e" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Jozefs Šumpēters
|     vārds_orig = ''Joseph Schumpeter''
|         attēls = Joseph Schumpeter ekonomialaria.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1883
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 8
|       dz_vieta = [[Tršeštja]], [[Austroungārija]]&lt;br /&gt;([[Jihlavas apriņķis]], [[Visočinas apgabals]], {{CZE}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1950
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 8
|        m_vieta = [[Solsberija (Konektikuta)|Solsberija]], [[Konektikuta]], {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = ekonomists
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Jozefs Aloizs Šumpēters''' ({{val|de|Joseph Alois Schumpeter}}; dzimis {{dat|1883|2|8}}, miris {{dat|1950|1|8}})&lt;ref&gt;[http://www.econlib.org/library/Enc/bios/Schumpeter.html Joseph Alois Schumpeter: Biogrāfija]&lt;/ref&gt; bija austriešu [[ekonomists]] un [[politoloģija|politologs]], dzimis [[Morāvija|Morāvijā]] (toreiz daļa no [[Austroungārija]]s, tagad [[Čehijas Republika]]). Savas dzīves laikā [[ekonomika|ekonomikā]] popularizēja tādu terminu kā &quot;radošā iznīcināšana&quot; ({{val|en|creative destruction}})&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |first= |last= |authorlink= |coauthors= |title=$200 Laptops Break a Business Model  |url=http://www.nytimes.com/2009/01/26/technology/26spend.html?partner=rss&amp;emc=rss |quote=Indeed, Silicon Valley may be one of the few places where businesses are still aware of the ideas of Joseph Schumpeter, an Austrian economist who wrote about business cycles during the first half of the last century. He said the lifeblood of capitalism was “creative destruction.” Companies rising and falling would unleash innovation and in the end make the economy stronger.  |work=[[The New York Times]] |date=January 25, 2009 |accessdate=2009-01-27 | first1=Brad | last1=Stone | first2=Ashlee | last2=Vance}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Tršeštja|Tršeštjā]], [[Morāvija|Morāvijā]], Šumpēters sāka savu karjeru ar [[tieslietas|tieslietu]] studijām [[Vīnes Universitāte|Vīnes Universitātē]], kur viņa pasniedzējs bija [[austriešu ekonomikas skola|austriešu skolas]] teorētiķis [[Eižens fon Bēms-Baverks|Eižens fon Bēma-Baverka]] (''Eugen von Böhm-Bawerk''). 1906. gadā ieguva doktora grādu. Pēc dažiem studiju izbraukumiem 1909. gadā, viņš kļuva par ekonomikas profesoru [[Čerņivci|Čerņivcu]] Universitātē, bet 1911. gadā pārcēlās uz [[Grāca]]s Universitāti, kur strādāja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam. No 1919. līdz 1920. gadam viņš pildīja Austrijas finanšu ministra pienākumus, bet no 1920. līdz 1924. gadam viņš strādāja par privātās Bīdermana bankas prezidentu. Laikā, kad liela daļa šā reģiona [[ekonomika]]s un [[banka|banku]] sabruka, Šumpēters 1924. gadā bankrotēja.

Turpmākās dzīves gaitas no 1925. līdz 1932. gadam ekonomists pavadīja, strādājot [[Bonnas Universitāte|Bonnas Universitātē]] [[Vācija|Vācijā]]. Vēlāk Šumpēters pasniedza [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]] no 1927. līdz 1928. gadam un 1930. gadā. Pieaugot [[Nacionālsociālisms|nacisma]] izpausmēm [[Vācija|Vācijā]], Šumpēters emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur pasniedza lekcijas no 1932. gada līdz pat savai nāvei 1950. gadā.

Laikā, kad Šumpēters pasniedza lekcijas [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]], viņš netika uzskatīts par izcilu mācībspēku{{nepieciešama atsauce}}, bet laika gaitā viņam izveidojās lojālu sekotāju pulks. Viņa idejām nebija daudz atbalstītāju, jo Šumpēters aizstāvēja tādas idejas, kas bija pretrunā ar tajā laikā populāro [[Keinsiānisms|keinsismu]]. Šumpētera dzīves laikā viņa viedokli uzskatīja par novecojušu, lai gan savu ideju izpētei ekonomists veltīja milzu darbu. Bija maz tādu cilvēku, kas tajā laikā spēja saprast un atzīt viņa pamattēzes.{{nepieciešama atsauce}}

Lai arī Šumpēters pulcināja ap sevi jaunos [[matemātiskā ekonomika|ekonomistus-matemātiķus]], un kādu laiku bija šīs ekonometristu apvienības prezidents (1940—1941), pats Šumpēters nebija matemātiķis, bet gan ekonomists un centās integrēt savu [[socioloģija|socioloģisko]] sapratni savās [[ekonomikas teorija|ekonomikas teorijās]]. Pēc ekonomista nāves pētnieki apgalvoja, ka ar tā laika matemātiskajām metodēm nav bijis iespējams pierādīt Šumpētera teorijas par ekonomikas attīstību un ciklu teoriju.

Šumpēters apgalvoja, ka viņš savā dzīvē noteicis trīs mērķus: kļūt par vislabāko ekonomistu pasaulē, kļūt par vislabāko jātnieku [[Austrija|Austrijā]] un kļūt par vislabāko mīlētāju [[Vīne|Vīnē]]. Viņš apgalvoja, ka ir sasniedzis divus no savas dzīves mērķiem, bet nekad neatzinās, kurus.&lt;ref&gt;George Viksnins, Economic Systems in a Historical Perspective, {{ISBN|0787233765}} [http://books.google.com/books?id=e78cAAAACAAJ&amp;dq=george+viksnins&amp;source=gbs_book_other_versions_r&amp;cad=2]&lt;/ref&gt;

=== Biznesa cikli ===
Šumpētera attiecības pret citu ekonomistu idejām bija diezgan sarežģītas, jo viņa ievērojamākā teorija bija [[biznesa cikls|biznesa ciklu]] teorija. Teorijas pamatā bija tēze, ka galvenais iemesls ekonomiskajai attīstībai ir [[jauninājums]], kas izpaužas kā jauni [[tehnoloģija|tehnoloģiskie]], saimnieciskie un cita veida risinājumi, ko [[uzņēmējs|uzņēmēji]] pielieto sava biznesa attīstībai.&lt;ref&gt;[http://rokasgramata.lv/vadiba/izgudrojuma-–-inovacijas-–-izkliedesanas-triade/] Šumpēters par inovācijām {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Šī teorija aizstāv ideju, ka ekonomiskā attīstība ir iespējama tikai cikliskā formā, kas balstīta un jaunu zināšanu radīšanu un izmantošanu jeb jaunradi. Lai gan Šumpētera devums jauninājumu pētniecībā ir neaizvietojams, viņa dzīves laikā vēl netika veikti plaši pētījumi par jauninājumiem [[nacionālā inovācijas sistēma|nacionālās inovāciju sistēmas]] kontekstā.

== Nozīmīgākie darbi ==
* &quot;Über die mathematische Methode der theoretischen Ökonomie&quot;, 1906, ''ZfVSV''.
* &quot;Das Rentenprinzip in der Verteilungslehre&quot;, 1907, ''Schmollers Jahrbuch''
* ''Wesen und Hauptinhalt der theoretischen Nationalökonomie'' ({{lang-en|The Nature and Essence of Theoretical Economics}}), 1908.
* &quot;Methodological Individualism&quot;, 1908, [http://mises.org/books/schumpeter_individualism.pdf]
* &quot;On the Concept of Social Value&quot;, 1909, ''QJE''
* ''Wie studiert man Sozialwissenschaft'', 1910 (transl. by J. Z. Muller, &quot;How to Study Social Science&quot;, ''Society'', 2003)
* &quot;Marie Esprit Leon Walras&quot;, 1910, ''ZfVSV''.
* &quot;Über das Wesen der Wirtschaftskrisen&quot;, 1910, ''ZfVSV''
* ''Theorie der wirtschaftlichen Entwicklung'' (transl. 1934, ''The Theory of Economic Development: An inquiry into profits, capital, credit, interest and the business cycle'') 1911.
* ''Economic Doctrine and Method: An historical sketch'', 1914. [http://mises.org/books/economicdoctrine.pdf]
* &quot;Das wissenschaftliche Lebenswerk Eugen von Böhm-Bawerks&quot;, 1914, ''ZfVSV''.
* ''Vergangenkeit und Zukunft der Sozialwissenschaft'', 1915.
* ''The Crisis of the Tax State'', 1918.
* &quot;The Sociology of Imperialisms&quot;, 1919, ''Archiv für Sozialwissenschaft und Sozialpolitik'' [http://mises.org/books/imperialism.pdf]
* &quot;Max Weber's Work&quot;, 1920, ''Der österreichische Volkswirt''
* &quot;Carl Menger&quot;, 1921, ''ZfVS''.
* &quot;The Explanation of the Business Cycle&quot;, 1927, ''Economica''
* &quot;Social Classes in an Ethnically Homogeneous Environment&quot;, 1927, ''Archiv für Sozialwissenschaft und Sozialpolitik''. [http://mises.org/books/imperialism.pdf]
* &quot;The Instability of Capitalism&quot;, 1928, ''EJ''
* ''Das deutsche Finanzproblem'', 1928.
* &quot;Mitchell's Business Cycles&quot;, 1930, ''QJE''
* &quot;The Present World Depression: A tentative diagnosis&quot;, 1931, ''AER''.
* &quot;The Common Sense of Econometrics&quot;, 1933, ''Econometrica''
* &quot;Depressions: Can we learn from past experience?&quot;, 1934, in ''Economics of the Recovery Program''
* &quot;The Nature and Necessity of a Price System&quot;, 1934, ''Economic Reconstruction''.
* &quot;Review of Robinson's ''Economics of Imperfect Competition''&quot;, 1934, ''JPE''
* &quot;The Analysis of Economic Change&quot;, 1935, ''REStat''.
* &quot;Professor Taussig on Wages and Capital&quot;, 1936, ''Explorations in Economics''.
* &quot;Review of Keynes's ''General Theory''&quot;, 1936, ''JASA''
* ''Business Cycles: A theoretical, historical and statistical analysis of the Capitalist process'', 1939.
* &quot;The Influence of Protective Tariffs on the Industrial Development of the United States&quot;, 1940, ''Proceedings of AAPS''
* &quot;Alfred Marshall's ''Principles'': A semi-centennial appraisal&quot;, 1941, ''AER''.
* &quot;Frank William Taussig&quot;, 1941, ''QJE''.
* ''Capitalism, Socialism and Democracy'', 1942.
* &quot;Capitalism in the Postwar World&quot;, 1943, ''Postwar Economic Problems''.
* &quot;John Maynard Keynes&quot;, 1946, ''AER''.
* &quot;The Future of Private Enterprise in the Face of Modern Socialistic Tendencies&quot;, 1946, ''Comment sauvegarder l'entreprise privée''
* ''Rudimentary Mathematics for Economists and Statisticians'', with W. L.Crum, 1946.
* &quot;Capitalism&quot;, 1946, ''Encyclopaedia Britannica''.
* &quot;The Decade of the Twenties&quot;, 1946, ''AER''
* &quot;The Creative Response in Economic History&quot;, 1947, ''JEH''
* &quot;Theoretical Problems of Economic Growth&quot;, 1947, ''JEH''
* &quot;Irving Fisher's Econometrics&quot;, 1948, ''Econometrica''.
* &quot;There is Still Time to Stop Inflation&quot;, 1948, ''Nation's Business''.
* &quot;Science and Ideology&quot;, 1949, ''AER''.
* &quot;Vilfredo Pareto&quot;, 1949, ''QJE''.
* &quot;Economic Theory and Entrepreneurial History&quot;, 1949, ''Change and the Entrepreneur''
* &quot;The ''Communist Manifesto'' in Sociology and Economics&quot;, 1949, ''JPE''
* &quot;English Economists and the State-Managed Economy&quot;, 1949, ''JPE''
* &quot;The Historical Approach to the Analysis of Business Cycles&quot;, 1949, ''NBER Conference on Business Cycle Research''.
* &quot;Wesley Clair Mitchell&quot;, 1950, ''QJE''.
* &quot;March into Socialism&quot;, 1950, ''AER''.
* ''Ten Great Economists: From Marx to Keynes'', 1951. [http://mises.org/books/tengreateconomists_schumpeter.pdf]{{Novecojusi saite}}
* ''Imperialism and Social Classes'', 1951 (reprints of 1919, 1927)
* ''Essays on Economic Topics'', 1951.
* &quot;Review of the Troops&quot;, 1951, ''QJE''.
* ''History of Economic Analysis'', (published posthumously, ed. Elisabeth Boody Schumpeter), 1954.
* &quot;American Institutions and Economic Progress&quot;, 1983, ''Zeitschrift fur die gesamte Staatswissenschaft''
* &quot;The Meaning of Rationality in the Social Sciences&quot;, 1984, ''Zeitschrift fur die gesamte Staatswissenschaft''
* &quot;Money and Currency&quot;, 1991, ''Social Research''.
* ''Economics and Sociology of Capitalism'', 1991.

== Skatīt arī ==
* [[Jauninājums]]
* [[Uzņēmumu inkubators]]
* [[Uzņēmējdarbība]]
* [[Konkurētspēja]]
* [[Lisabonas stratēģija]]
* [[Tehniskais progress]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Papildu literatūra ==
* ''&quot;The Theory of Economic Development: An Inquiry into Profits, Capital, Credit, Interest, and the Business Cycle&quot;. Was firstly published in German in 1911. See major works above''
* Cheung, Edward [https://web.archive.org/web/20101214131708/http://www.longwavepress.com/Baby_Boomers_Generation_X_SCv1a.pdf &quot;Baby Boomers, Generation X and Social Cycles&quot;] &quot;The latest findings on Schumpeter's Creative Destruction.&quot;
* Harris, S. E. (ed.), 1951. ''Schumpeter: Social Scientist''. Harvard University Press.
* Robbins, L. C., 1955, &quot;Schumpeter's History of Economic Analysis,&quot; ''Quarterly Journal of Economics 69'': 1-22.
* Muller, Jerry Z., 2002. ''The Mind and the Market: Capitalism in Western Thought''. Anchor Books.
* Groenewegen, Peter, 2003. ''Classics and Moderns in Economics: Essays on Nineteenth And Twentieth Century Economic Thought: Vol. 2''. Routledge. Chpt. 22, pp 203+.
* McCraw, Thomas K., 2007. ''Prophet of Innovation: Joseph Schumpeter and Creative Destruction''. Belknap Press.
* Carayannis, E. G. and Ziemnowicz, C., 2007. ''Rediscovering Schumpeter''. Palgrave Mcmillan. {{ISBN|978-1-4039-4241-8}}.
* Harry Dahms 1995. &quot;From Creative Action to the Social Rationalization of the Economy: Joseph A. Schumpeter's Social Theory.&quot; ''Sociological Theory'' 13 (1): 1-13.
* Richard Swedberg, ''Schumpeter: A Biography.'' Princeton: Princeton Uni Press, 1991.
* Michaelides, P. and Milios, J. (2005), Did Hilferding Influence Schumpeter?, History of Economics Review, Vol. 41, Winter, pp. 98—125.
* Michaelides, P. and Milios, J. (2004), Hilferding’s Influence on Schumpeter: A First Discussion, European Association for Evolutionary Political Economy Proceedings of the 16th Annual International Conference, Crete, Greece, 28-31 October (CD-ROM).
* Michaelides, P., Milios, J. and Vouldis, A. (2007), Schumpeter and Lederer on Economic Growth, Technology and Credit, European Association for Evolutionary Political Economy, Proceedings of the 19th Annual International Conference, Porto, 2007, 1—3 November (CD-ROM)...

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Vikicitāts}}
* {{Tīmekļa atsauce | last = Andersen | first = Esben Sloth | title = Review of ''Schumpeter: A Biography'' | work = Journal of Economic Literature | url = http://www.business.aau.dk/evolution/esapapers/esa90-93/R93-1.pdf | access-date = {{dat|2010|06|20||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090327003330/http://www.business.aau.dk/evolution/esapapers/esa90-93/R93-1.pdf | archivedate = {{dat|2009|03|27||bez}} }} &lt;small&gt;Retrieved on December 4, 2007.&lt;/small&gt;
* {{Tīmekļa atsauce | last = Kilcullen | first = John | title = Reading Guide 10: Schumpeter, ''Capitalism, Socialism and Democracy'' | publisher = Macquarie University | url = http://www.humanities.mq.edu.au/Ockham/y6410.html | access-date = {{dat|2010|06|20||bez}} | archive-date = {{dat|2009|12|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20091220053906/http://www.humanities.mq.edu.au/Ockham/y6410.html }} &lt;small&gt;Retrieved on December 4, 2007.&lt;/small&gt;
* {{Tīmekļa atsauce | title = Joseph A. Schumpeter | publisher = The New School | url = http://cepa.newschool.edu/het/profiles/schump.htm | access-date = {{dat|2005|03|10||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20050310051455/http://cepa.newschool.edu/het/profiles/schump.htm | archivedate = {{dat|2005|03|10||bez}} }} &lt;small&gt;Retrieved on December 4, 2007.&lt;/small&gt;
* {{Tīmekļa atsauce | last = Drucker | first = Peter | title = Modern Prophets: Schumpeter and Keynes? | url = http://www.peterdrucker.at/en/texts/proph_01.html | access-date = {{dat|2010|10|01||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110510093634/http://www.peterdrucker.at/en/texts/proph_01.html | archivedate = {{dat|2011|05|10||bez}} }} &lt;small&gt;Retrieved on December 4, 2007.&lt;/small&gt;
* {{Tīmekļa atsauce | last = DeLong | first = J. Bradford | title = Creative Destruction's Reconstruction: Joseph Schumpeter Revisited | work = The Chronicle of Higher Education | url = http://chronicle.com/free/v54/i15/15b00801.htm}} &lt;small&gt;Retrieved on December 4, 2007.&lt;/small&gt;
* {{Tīmekļa atsauce | last = McCraw | first = Thomas | title = Schumpeter’s Business Cycles as Business History | work = Business History Review | url = http://hbswk.hbs.edu/pdf/20070207_Schumpeter.pdf | access-date = {{dat|2008|02|26||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080226211528/http://hbswk.hbs.edu/pdf/20070207_Schumpeter.pdf | archivedate = {{dat|2008|02|26||bez}} }}
* {{Tīmekļa atsauce | last = Harvard University Archives | title = Papers of Joseph Alois Schumpeter : an inventory | url = http://nrs.harvard.edu/urn-3:HUL.ARCH:hua11007}}
* {{Tīmekļa atsauce | last =  | first = | title = International J.A. Schumpeter Society | work =  | url = http://www.iss-evec.de/}}
* {{Tīmekļa atsauce | last =  | first =  | title = Web Joseph Alois Schumpeter in Memoriam | work =  | url = http://www.schumpeter.org/ | access-date = {{dat|2010|06|20||bez}} | archive-date = {{dat|2010|03|30||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20100330021349/http://www.schumpeter.org/ }}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šumpēters, Jozefs}}
[[Kategorija:1883. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1950. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austriešu ekonomisti]]
[[Kategorija:Politologi]]
[[Kategorija:Visočinas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Austrijas rakstnieki]]</text>
      <sha1>fr6j6hxkv2c7aads3bgi8cwkoijzl9e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārtiņš Prīmanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>123176</id>
    <revision>
      <id>4495410</id>
      <parentid>4362876</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T08:08:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap</comment>
      <origin>4495410</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8351" sha1="76qxatbfllatw8ezugt3txgtzjik0wn" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Mārtiņš Prīmanis
|     vārds_orig = 
|         attēls = Mārtiņš Prīmanis.jpg
|     att_izmērs = 160px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1878 
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 24
|       dz_vieta = [[Carnikava]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad - Latvijas Republika)
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1950
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 11
|        m_vieta = Ratingena, [[Vācija]] 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] 
|     alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskais institūts]]
|        zinātne = [[ķīmija]]
|    pasniedzēji =
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Mārtiņš Prīmanis''' (dzimis {{dat|1878|01|24}}, miris {{dat|1950|12|11}}) bija ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Universitāte]]s profesors, Ķīmijas fakultātes dekāns un [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|LU rektors]], vēlāk [[Ostlande]]s [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] izglītības un kultūras ģenerāldirektors, [[Rīgas Universitāte]]s rektors.


== Dzīvesgājums ==

Mārtiņš Prīmanis ir dzimis 1878. gada 24. janvārī [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Carnikava]]s Sautiņos zemnieka Jēkaba Prīmaņa un viņa sievas Ievas ģimenē. 1890.-1897. gadā mācījās Rīgas [[Pētera I reālskola|Pētera I reālskolā]].&lt;ref&gt;[https://www.biblioteka.lu.lv/izstades/virtualas-izstades/rektori/m-primanis/biografija/ Biogrāfija]{{Novecojusi saite}} biblioteka.lu.lv&lt;/ref&gt;
1897.-1908. gadā viņš studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] Komercnodaļā, vēlāk studijas turpināja Ķīmijas nodaļā. Uzņemts [[studentu korporācija|studentu korporācijā]] “[[Talavija]]”. Studiju laikā strādāja par profesora [[Pauls Valdens|Paula Valdena]] asistentu un stipri ietekmējās no viņa uzskatiem. 

Studijas beidza 1908. gadā ar inženiera tehnologa grādu un strādāja “Rendziny” fabrikā Petrikavā Polijā (1908-1910), par rīcības inženieri un nodaļas vadītāju A.G. Rūtenberga fabrikā Rīgā (1910-1915). Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma 1915. gadā devās uz Maskavu un Dienvidkrieviju, kur turpināja strādāt par tehnologu ķīmiskajās fabrikās.

1918. gada sākumā atgriezās Rīgā, kur sāka strādāt Paula Valdena vadītajā [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskajā augstskolā]], vēlāk Latvijas Augstskolā un [[Latvijas Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē. No 1919. gada M. Prīmanis kā vecākais docents vadīja Neorganiskās ķīmijas tehnoloģijas katedru, 1921. gadā tika ievēlēts par Latvijas Universitātes ārkārtas profesoru neorganiskās ķīmijas tehnoloģijas nozarē, 1923. gadā atjaunoja izmēģinājumu un pētījumu laboratoriju, kuru viņš vadīja līdz 1931. gadam. Viņš bija Ķīmijas fakultātes sekretārs (1919-1922) un dekāns (1929-1931), uzturēja labus kontaktus ar lielākajiem Latvijas rūpniecības uzņēmumiem un ķīmijas fabrikām ārzemēs. Pēc viņa projektiem celtas vairākas slāpekļskābes fabrikas. 

1936. gadā M. Prīmanis ieguva ''Dr. chem. tehn.'' grādu par “Pētījumi par Kurzemes Meldzeres rajona brūnoglēm” un tika ievēlēts par profesoru pie neorganiskās ķīmijas tehnoloģijas katedras. Viņš strādāja arī LU Padomē, saimniecības padomē un vairākās komisijās, kā arī valdības iestādēs. Ar iepriekšējā LU rektora un ķīmijas tehnologa [[Jūlijs Auškāps|Jūlija Auškāpa]] lielu atbalstu 1937. gada 2. jūnijā Mārtiņš Prīmanis tika ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru. Viņa vadībā 1938. gada 1. jūlijā atvēra LU Romas katoļu teoloģijas fakultāti, 1938. gada 1. jūlijā nodibināja Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju un 1938. gada 15. novembrī nodibināja LU studiju fondu. 

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]] 1940. ɡadā Mārtiņu Prīmani atcēla no rektora amata, tomēr 1940. gada decembrī ar okupācijas iestāžu ieceltā jaunā rektora [[Jānis Paškēvičs|Jāņa Paškēvica]] pavēli ar 1. oktobri viņu apstiprināja par Latvijas Valsts universitātes (LVU) profesoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/stradins.htm |title=Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945) |access-date={{dat|2010|08|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090707034548/http://vip.latnet.lv/LPRA/stradins.htm |archivedate={{dat|2009|07|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1940. gada nogalē viņam ar savu sakaru palīdzību izdevās “repatriēties” uz Vāciju. Pēc tam, kad [[Vācija]]s karaspēks okupēja Latviju, M. Prīmanis atgriezās Rīgā un kļuva par [[Ostlande]]s reihskomisariāta [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] izglītības un kultūras ģenerāldirektoru (1941-1944). Ar viņa atbalstu 1941. gada 21. novembrī atjaunoja studijas LU Medicīnas, Veterinārmedicīnas, Arhitektūras, Ķīmijas, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē, Mehānikas, Inženierzinātņu fakultātēs. 1942. gada 29. janvārī ģenerālkomisariāta nodaļas vadītājs K. Strickis atļāva universitātes darbību, tomēr tikai jau darbojošos fakultāšu ietvaros. Augstskolu nosauca par “Universitāti Rīgā” ({{val-de|Universität in Riga}}) un Mārtiņu Prīmani apstiprināja par tās rektoru. 

1943. gada pavasarī [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] izglītības un kultūras ģenerāldirektors, Rīgas Universitātes rektors M. Prīmanis parakstīja dokumentu, kurā norādīts, ka Latviešu SS leģionā paredzēts iesaukt 538 studentus un ka 1899 studenti jau ir nodarbināti Valsts darba dienestā, studentu līgumdarbos un Vācijas karaspēkā. Spējīgākos studentus un zinātniekus nosūtīja uz Vācijas augstskolām un iesaistīja militārajiem nolūkiem svarīgu jautājumu izpētē. LU Lielajā aulā 1943. gada 28. maijā notika akadēmisks akts, kurā pasludināja, ka universitātes zinātne iekļaujas nacistiskās Vācijas “totālajā karā”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vesture.lu.lv/1939-1949/lu-stasti/raksts/universitate-riga/ |title=Universitāte Rīgā |access-date={{dat|2010|08|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305045922/http://vesture.lu.lv/1939-1949/lu-stasti/raksts/universitate-riga/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1944. gadā Mārtiņš Prīmanis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur mira 1950. gada 11. decembrī Ratingenas pilsētā.

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] III šķira (1929), 
* Triju Zvaigžņu ordeņa II šķira (1938),
* [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] ([[Vatikāns|Vatikāna]]) Sv. Silvestra II šķiras ordenis,
* [[Francija|Francijas]] Akadēmiskā Palmas zara ordenis,
* Franču akadēmijas loceklis (Officier de l’Académie Française).

== Literatūra ==
* „Students” 2/1936., 1/1937.
* “Universitas” 9/1962., 10/1962.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{Amatu secība | pirms = [[Jūlijs Auškāps]] | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors]] | periods = [[1937]]. gads — [[1940]]. gads | pēc = [[Jānis Paškēvičs]] &lt;br /&gt; (kā Latvijas Valsts Universitātes rektors}}
{{Amatu secība | pirms = [[Jānis Jurgens]] | virsraksts = Rīgas Universitātes rektors | periods = [[1942]]. gads — [[1944]]. gads | pēc = [[Vilhelms Burkēvics]] (p.i.)}}
{{kastes beigas}} 

{{DEFAULTSORT:Prīmanis Mārtiņš}}
{{Latvijas Universitātes rektori}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ādažu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes rektori]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>76qxatbfllatw8ezugt3txgtzjik0wn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495411</id>
      <parentid>4495410</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T08:09:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4495411</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8352" sha1="cn1pnzjhsyh4k1fkulg4yiq1785zuy1" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Mārtiņš Prīmanis
|     vārds_orig = 
|         attēls = Mārtiņš Prīmanis.jpg
|     att_izmērs = 160px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1878 
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 24
|       dz_vieta = [[Carnikava]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad - Latvijas Republika)
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1950
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 11
|        m_vieta = Ratingena, [[Vācija]] 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] 
|     alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskais institūts]]
|        zinātne = [[ķīmija]]
|    pasniedzēji =
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Mārtiņš Prīmanis''' (dzimis {{dat|1878|01|24}}, miris {{dat|1950|12|11}}) bija ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Universitāte]]s profesors, Ķīmijas fakultātes dekāns un [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|LU rektors]], vēlāk [[Ostlande]]s [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] izglītības un kultūras ģenerāldirektors, [[Rīgas Universitāte]]s rektors.


== Dzīvesgājums ==

Mārtiņš Prīmanis ir dzimis 1878. gada 24. janvārī [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Carnikava]]s Sautiņos zemnieka Jēkaba Prīmaņa un viņa sievas Ievas ģimenē. 1890.-1897. gadā mācījās Rīgas [[Pētera I reālskola|Pētera I reālskolā]].&lt;ref&gt;[https://www.biblioteka.lu.lv/izstades/virtualas-izstades/rektori/m-primanis/biografija/ Biogrāfija]{{Novecojusi saite}} biblioteka.lu.lv&lt;/ref&gt;
1897.-1908. gadā viņš studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] Komercnodaļā, vēlāk studijas turpināja Ķīmijas nodaļā. Uzņemts [[studentu korporācija|studentu korporācijā]] “[[Talavija]]”. Studiju laikā strādāja par profesora [[Pauls Valdens|Paula Valdena]] asistentu un stipri ietekmējās no viņa uzskatiem. 

Studijas beidza 1908. gadā ar inženiera tehnologa grādu un strādāja “Rendziny” fabrikā Petrikavā Polijā (1908-1910), par rīcības inženieri un nodaļas vadītāju A.G. Rūtenberga fabrikā Rīgā (1910-1915). Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma 1915. gadā devās uz Maskavu un Dienvidkrieviju, kur turpināja strādāt par tehnologu ķīmiskajās fabrikās.

1918. gada sākumā atgriezās Rīgā, kur sāka strādāt Paula Valdena vadītajā [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskajā augstskolā]], vēlāk Latvijas Augstskolā un [[Latvijas Universitāte]]s Ķīmijas fakultātē. No 1919. gada M. Prīmanis kā vecākais docents vadīja Neorganiskās ķīmijas tehnoloģijas katedru, 1921. gadā tika ievēlēts par Latvijas Universitātes ārkārtas profesoru neorganiskās ķīmijas tehnoloģijas nozarē, 1923. gadā atjaunoja izmēģinājumu un pētījumu laboratoriju, kuru viņš vadīja līdz 1931. gadam. Viņš bija Ķīmijas fakultātes sekretārs (1919-1922) un dekāns (1929-1931), uzturēja labus kontaktus ar lielākajiem Latvijas rūpniecības uzņēmumiem un ķīmijas fabrikām ārzemēs. Pēc viņa projektiem celtas vairākas slāpekļskābes fabrikas. 

1936. gadā M. Prīmanis ieguva ''Dr. chem. tehn.'' grādu par “Pētījumi par Kurzemes Meldzeres rajona brūnoglēm” un tika ievēlēts par profesoru pie neorganiskās ķīmijas tehnoloģijas katedras. Viņš strādāja arī LU Padomē, saimniecības padomē un vairākās komisijās, kā arī valdības iestādēs. Ar iepriekšējā LU rektora un ķīmijas tehnologa [[Jūlijs Auškāps|Jūlija Auškāpa]] lielu atbalstu 1937. gada 2. jūnijā Mārtiņš Prīmanis tika ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru. Viņa vadībā 1938. gada 1. jūlijā atvēra LU Romas katoļu teoloģijas fakultāti, 1938. gada 1. jūlijā nodibināja Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju un 1938. gada 15. novembrī nodibināja LU studiju fondu. 

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]]s 1940. ɡadā Mārtiņu Prīmani atcēla no rektora amata, tomēr 1940. gada decembrī ar okupācijas iestāžu ieceltā jaunā rektora [[Jānis Paškēvičs|Jāņa Paškēvica]] pavēli ar 1. oktobri viņu apstiprināja par Latvijas Valsts universitātes (LVU) profesoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/stradins.htm |title=Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945) |access-date={{dat|2010|08|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090707034548/http://vip.latnet.lv/LPRA/stradins.htm |archivedate={{dat|2009|07|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1940. gada nogalē viņam ar savu sakaru palīdzību izdevās “repatriēties” uz Vāciju. Pēc tam, kad [[Vācija]]s karaspēks okupēja Latviju, M. Prīmanis atgriezās Rīgā un kļuva par [[Ostlande]]s reihskomisariāta [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] izglītības un kultūras ģenerāldirektoru (1941-1944). Ar viņa atbalstu 1941. gada 21. novembrī atjaunoja studijas LU Medicīnas, Veterinārmedicīnas, Arhitektūras, Ķīmijas, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē, Mehānikas, Inženierzinātņu fakultātēs. 1942. gada 29. janvārī ģenerālkomisariāta nodaļas vadītājs K. Strickis atļāva universitātes darbību, tomēr tikai jau darbojošos fakultāšu ietvaros. Augstskolu nosauca par “Universitāti Rīgā” ({{val-de|Universität in Riga}}) un Mārtiņu Prīmani apstiprināja par tās rektoru. 

1943. gada pavasarī [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] izglītības un kultūras ģenerāldirektors, Rīgas Universitātes rektors M. Prīmanis parakstīja dokumentu, kurā norādīts, ka Latviešu SS leģionā paredzēts iesaukt 538 studentus un ka 1899 studenti jau ir nodarbināti Valsts darba dienestā, studentu līgumdarbos un Vācijas karaspēkā. Spējīgākos studentus un zinātniekus nosūtīja uz Vācijas augstskolām un iesaistīja militārajiem nolūkiem svarīgu jautājumu izpētē. LU Lielajā aulā 1943. gada 28. maijā notika akadēmisks akts, kurā pasludināja, ka universitātes zinātne iekļaujas nacistiskās Vācijas “totālajā karā”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vesture.lu.lv/1939-1949/lu-stasti/raksts/universitate-riga/ |title=Universitāte Rīgā |access-date={{dat|2010|08|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305045922/http://vesture.lu.lv/1939-1949/lu-stasti/raksts/universitate-riga/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1944. gadā Mārtiņš Prīmanis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur mira 1950. gada 11. decembrī Ratingenas pilsētā.

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] III šķira (1929), 
* Triju Zvaigžņu ordeņa II šķira (1938),
* [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] ([[Vatikāns|Vatikāna]]) Sv. Silvestra II šķiras ordenis,
* [[Francija|Francijas]] Akadēmiskā Palmas zara ordenis,
* Franču akadēmijas loceklis (Officier de l’Académie Française).

== Literatūra ==
* „Students” 2/1936., 1/1937.
* “Universitas” 9/1962., 10/1962.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{Amatu secība | pirms = [[Jūlijs Auškāps]] | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors]] | periods = [[1937]]. gads — [[1940]]. gads | pēc = [[Jānis Paškēvičs]] &lt;br /&gt; (kā Latvijas Valsts Universitātes rektors}}
{{Amatu secība | pirms = [[Jānis Jurgens]] | virsraksts = Rīgas Universitātes rektors | periods = [[1942]]. gads — [[1944]]. gads | pēc = [[Vilhelms Burkēvics]] (p.i.)}}
{{kastes beigas}} 

{{DEFAULTSORT:Prīmanis Mārtiņš}}
{{Latvijas Universitātes rektori}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ādažu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes rektori]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>cn1pnzjhsyh4k1fkulg4yiq1785zuy1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Interneta bibliotēka Atlants</title>
    <ns>0</ns>
    <id>131536</id>
    <revision>
      <id>4495292</id>
      <parentid>3649486</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:51:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495292</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5710" sha1="1rlq6emp6zh4ildi2van0o03d22rm3y" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2010. gada novembrī,}}
{{Mājaslapas infokaste
| nosaukums            = Interneta bibliotēka „Atlants”
| lapas_attēls         = [[Attēls:Atlants.lv ekranuznemums.jpg|330px]]
| veids                = Interneta bibliotēka
| valsts               = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]]
| īpašnieks            = SIA 'CDI' struktūrvienība
| darbību_uzsāka       = 2002
| valodas              = [[Latviešu valoda|latviešu]], [[Krievu valoda|krievu]], [[Angļu valoda|angļu]]
| komerciāla           = Jā
| reģistrācija         = Ir iespējama
| mājas_lapa           = [http://www.atlants.lv atlants.lv]}}

'''Interneta bibliotēka „Atlants”''' ir viena no lielākajām interneta bibliotēkām pasaulē&lt;ref&gt;''Interneta bibliotēkas „Atlants.lv” krājumam pievienots simttūkstošais darbs'' http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/12259/{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;, kurā apkopoti vairāk kā 184 877 unikāli studentu un skolēnu darbi un tā ir 105.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.alexa.com/siteinfo/atlants.lv#) |title=Atlants.lv Site Info&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|11|08||bez}} |archive-date={{dat|2010|03|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100327164122/http://www.alexa.com/siteinfo/atlants.lv#) }}&lt;/ref&gt; apmeklētākā [[tīmekļa vietne]] [[Latvija|Latvijā]] Interneta bibliotēkas sastāvā ietilpst: [[referāts|referāti]], [[konspekts|konspekti]], [[diplomdarbs|diplomdarbi]], dokumentu paraugi, [[uzņēmējdarbības plāns|uzņēmējdarbības plāni]], [[eseja]]s, prakses atskaites un prezentācijas.

Bibliotēka tiek nepārtraukti attīstīta — gan pieejamo materiālu skaita ziņā, gan lietošanas ērtuma un funkcionalitātes ziņā. Bibliotēkas materiālu skaits vidēji palielinās par 150 darbiem ik dienu.&lt;ref&gt;''Interneta bibliotēka &quot;Atlants.lv&quot; samazina cenas par 30-50% un sāk piedāvāt reklāmas pakalpojumus'' http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=2360&amp;type=0 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160311022838/http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=2360&amp;type=0 |date={{dat|2016|03|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Par Interneta bibliotēkas „Atlants”„Atlants” darbu lejupielādi tiek prasīta samaksa, no kuras daļa ienākumu tiek izmaksāta darbu autoriem kā [[autoratlīdzība]].

== Misija ==
Interneta bibliotēkas „Atlants” misija ir izglītības kvalitātes veicināšana, zināšanu apkopošana, un kvalitatīvu tiešsaistes izziņu pakalpojumu sniegšana visplašākajam interesentu lokam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atlants.lv/par-atlants/ |title=Par Atlants.lv / Atlants.lv bibliotēka&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|11|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110911053304/http://www.atlants.lv/par-atlants/ |archivedate={{dat|2011|09|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Atlants.lv ir SIA &quot;CDI&quot; struktūrvienība, kas dibināta 2002. gadā.&lt;ref&gt;&quot;Interneta bibliotēka &quot;Atlants.lv&quot; samazina cenas par 30-50% un sāk piedāvāt reklāmas pakalpojumus&quot; http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=2360&amp;type=0 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160311022838/http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=2360&amp;type=0 |date={{dat|2016|03|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2007. gada 20. februārī ir ieguvusi oficiālu bibliotēkas statusu un ir reģistrēta Bibliotēku reģistrā ar numuru BLB1913.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atlants.lv/jaunumi/interneta-biblioteka-atlantslv-ieguvusi-oficialu-s-/175 |title=Jaunumi / Atlants.lv bibliotēka&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|11|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304220342/http://www.atlants.lv/jaunumi/interneta-biblioteka-atlantslv-ieguvusi-oficialu-s-/175 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atlants.lv/img/aplieciba.gif |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|11|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111122075447/http://www.atlants.lv/img/aplieciba.gif |archivedate={{dat|2011|11|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sadaļas ==
Visi Interneta bibliotēkas „Atlants” pieejamie studentu darbi ir sadalīti šādās 6 tematiskās grupās, kuru apakšgrupas iedalās aptuveni 50 kategorijās:
* Eksaktās un dabas zinātnes — Ietver tādas jomas kā [[fizika]], [[ķīmija]], [[matemātika]], statistika u.c.
* Māksla, kultūra un vēsture — Ietver tādas jomas kā [[arhitektūra]], [[dizains]], [[mūzika]], [[literatūra]] u.c.
* Uzņēmējdarbība un tiesības — Ietver tādas jomas kā [[apdrošināšana]], [[Tirgzinība|mārketings]], [[tūrisms]], [[ekonomika]] u.c.
* Tehnoloģijas — Ietver tādas jomas [[elektronika]], [[programmēšana]], [[auto]], [[celtniecība]], [[lauksaimniecība]] u.c.
* Humanitārās zinātnes — Ietver tādas jomas kā [[politika]], [[psiholoģija]], [[sabiedriskās attiecības]], [[latviešu valoda]] u.c.
* Darbu veidi — Iespējams meklēt darbus pēc to veida, piemēram, [[referāts]], [[konspekts]], [[diplomdarbs]] u.c.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
# https://web.archive.org/web/20110904154039/http://www.atlants.lv/
# http://easyget.lv/latvija-un-pasaule/read/12259/{{Novecojusi saite}}
# http://www.alexa.com/siteinfo/atlants.lv# {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100327164122/http://www.alexa.com/siteinfo/atlants.lv |date={{dat|2010|03|27||bez}} }})
# https://web.archive.org/web/20160311022838/http://www.biblioteka.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=2360&amp;type=0
# http://twitter.com/AtlantsLv

[[Kategorija:Tīmekļa vietnes]]</text>
      <sha1>1rlq6emp6zh4ildi2van0o03d22rm3y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sešas domāšanas cepures</title>
    <ns>0</ns>
    <id>133445</id>
    <revision>
      <id>4495333</id>
      <parentid>3432042</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T22:04:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[6 cepuru metode]] uz [[Sešas domāšanas cepures]]: https://www.google.lv/search?q=Se%C5%A1as+dom%C4%81%C5%A1anas+cepures</comment>
      <origin>3432042</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3157" sha1="5lyvlv0q7v4wgf0xydw9c7kla098i1n" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2011. gada maijā,}}
'''6 cepuru metode''' ir termins, kuru ieviesis [[Edward de Bono|Edvards de Bono]]. Grāmatas autors Edvards de Bono ir radošās domāšanas pamatlicējs, kas starptautisku atpazīstamību ieguvis ar grāmatu ''Sešas domāšanas cepures'' &lt;ref&gt;De Bono, E.(2009). Sešas domāšanas cepures, Zvaigzne ABC, Rīga&lt;/ref&gt; ''Sešas domāšanas cepures'' ir Edvarda de Bono radīta domāšanas efektivitātes uzlabošanas metode. Galvenās grūtības, ar ko cilvēks saskaras domāšanas procesā, ir apjukums, jo vienlaicīgi tiek iesaistītas emocijas, informācija, loģika, cerības, radošais gars. Šo sadursmes procesu var pielīdzināt žonglēšanai ar pārāk daudzām bumbiņām. Edvards de Bono piedāvā vienkāršu risinājumu – cilvēks vienlaicīgi nevar darīt vairākas lietas, tāpēc ir jānošķir emocijas no loģikas, radošums no informācijas un pozitīvā domāšana no kritikas. Sešu domāšanas cepuru metodi visveiksmīgāk var izmantot grupā, jo tad tiek iesaistīta katra grupas dalībnieka zināšanas, pieredze un spējas, kas virzītas uz konkrētas problēmas atrisinājumu. &lt;ref&gt;''De Bono, E.(1985). Six Thinking Hats: An Essential Approach to Business Management. Little, Brown, &amp; Company.''&lt;/ref&gt;

== 6 cepuru metodes darbības princips ==

Edvards de Bono radīja ''sešu domāšanas cepuru'' metodi, lai uzlabotu domāšanas efektivitāti. Uzliekot galvā vienu no cepurēm tiek aktivizēta noteikta tipa domāšana. Autors izmanto cepuri kā domāšanas metaforu, jo kultūrā ir iesakņojusies asociācija starp domāšanu – galvu – cepuri. Cepure ilustrē lomu, kuru esam uzņēmušies konkrētā brīdī. Cepuri var viegli uzlikt, noņemt un tā ir visiem pamanāma. Tāpat ir ar domāšanas veidu, kuru izmanto cilvēks. Uzvelkot cepuri, uzsvaru liek uz krāsu vai stilu; izvēloties domāšanas veidu, uzsvars tiek likts uz procesu un mērķi.&lt;ref&gt;[http://www.debonoforbusiness.com/asp/six hats.asp]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== 6 cepuru krāsas un to nozīme ==

'''Baltā cepure'''- saistīta ar objektīviem faktiem,
'''Sarkanā cepure''' -saistīta ar emocionālo skatījumu,
'''Melnā cepure''' -saistīta ar kritisku idejas izvērtēšanu,
'''Dzeltenā cepure''' -saistīta ar optimismu un pozitīvu domāšanu,
'''Zaļā cepure''' -saistīta ar radošumu un jaunām idejām,
'''Zilā cepure''' -saistīta ar kontroli un procesa novērošanu&lt;ref&gt;De Bono, E.(1994).Parallel thinking: from Socratic thinking to de Bono thinking, Viking&lt;/ref&gt;

== Atsauces un piezīmes ==

{{atsauces}}

== Literatūra ==

* De Bono, E.(2009). Sešas domāšanas cepures, Zvaigzne ABC, Rīga
* De Bono, E.(1985). Six Thinking Hats: An Essential Approach to Business Management. Little, Brown, &amp; Company.
* De Bono, E.(1994).Parallel thinking: from Socratic thinking to de Bono thinking, Viking

== Ārējās saites ==

* http://www.debonoforbusiness.com/asp/six_hats.asp {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160818140958/http://www.debonoforbusiness.com/asp/six_hats.asp |date={{dat|2016|08|18||bez}} }}

[[Kategorija:Radošums]]
[[Kategorija:Sociālā psiholoģija]]</text>
      <sha1>5lyvlv0q7v4wgf0xydw9c7kla098i1n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495337</id>
      <parentid>4495333</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T22:20:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495337</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4077" sha1="kstx3m3eefoog1cklx9ekk02jafgq5d" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2011. gada maijā,}}
'''Sešas domāšanas cepures''' ir [[Edvards de Bono|Edvarda de Bono]] (''Edward de Bono'') izstrādāta [[domāšana]]s organizēšanas [[metode]], kas paredzēta individuālai un grupu domāšanas strukturēšanai. Tās pamatā ir sešu simbolisku, dažādu krāsu cepuru izmantošana, no kurām katra apzīmē noteiktu domāšanas veidu vai skatupunktu. Metodes mērķis ir sistemātiski nošķirt dažādus domāšanas aspektus, piemēram, faktu analīzi, emocijas, kritisko vērtējumu, pozitīvo skatījumu, radošu ideju ģenerēšanu un procesa vadību.&lt;ref&gt;De Bono, E. (2009). Sešas domāšanas cepures, Zvaigzne ABC, Rīga&lt;/ref&gt;

Metode aprakstīta Edvarda de Bono grāmatā „Sešas domāšanas cepures”, kas ir viens no autora pazīstamākajiem darbiem radošās un paralēlās domāšanas jomā. De Bono uzskatīja, ka tradicionālajā domāšanas procesā dažādi domāšanas elementi — [[informācija]], [[emocijas]], loģiskā [[analīze]], [[kritika]], [[optimisms]] un [[radošums]] — bieži tiek izmantoti vienlaikus, kas var radīt neskaidrību un apgrūtināt efektīvu lēmumu pieņemšanu. Sešu domāšanas cepuru metode piedāvā šos elementus aplūkot secīgi, koncentrējoties uz vienu domāšanas veidu noteiktā laika posmā.&lt;ref&gt;''De Bono, E. (1985). Six Thinking Hats: An Essential Approach to Business Management. Little, Brown, &amp; Company.''&lt;/ref&gt;

Metode visbiežāk tiek izmantota grupu diskusijās, lēmumu pieņemšanas procesos un problēmu risināšanā, jo tā veicina līdzvērtīgu dalībnieku iesaisti, strukturētu ideju apmaiņu un dažādu skatpunktu sistemātisku izvērtēšanu. Vienlaikus tā ir izmantojama arī individuālajā darbā, palīdzot organizēt domāšanu, mazināt pretrunīgu apsvērumu vienlaicīgu ietekmi un pieņemt pamatotākus lēmumus.

== Darbības princips ==
Sešu domāšanas cepuru metode balstās uz Edvarda de Bono paralēlās domāšanas [[koncepcija|koncepciju]], kuras mērķis ir padarīt domāšanu strukturētāku un efektīvāku. Atšķirībā no tradicionālās diskusiju pieejas, kurā vienlaikus tiek pausti atšķirīgi un nereti savstarpēji konkurējoši [[viedoklis|viedokļi]], paralēlā domāšana paredz, ka visi dalībnieki vienā laikā pievēršas vienam un tam pašam domāšanas aspektam. Šāda pieeja samazina strīdus un veicina kopīgu problēmas analīzi.

Metodē sešas dažādu krāsu cepures kalpo kā simboli atšķirīgiem domāšanas veidiem. Cepures kalpo kā [[metafora]], kas apzīmē noteiktu domāšanas veidu un ļauj dalībniekiem apzināti koncentrēties uz vienu domāšanas perspektīvu noteiktā laika posmā. Pāreja no vienas cepures uz citu nozīmē pāreju uz citu domāšanas procesu, ļaujot sistemātiski aplūkot problēmu no vairākiem skatpunktiem.

Metodes būtisks princips ir domāšanas procesu nošķiršana, nevis to vienlaicīga izmantošana. Atsevišķi aplūkojot faktus, emocijas, ieguvumus, riskus, radošās idejas un domāšanas organizēšanu, iespējams panākt skaidrāku argumentāciju, sekmīgāku sadarbību un kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu. Šāda strukturēta pieeja ļauj koncentrēties uz konkrētu domāšanas uzdevumu, vienlaikus saglabājot iespēju secīgi izmantot visas nepieciešamās perspektīvas problēmas vispusīgai izvērtēšanai.

== Sešu domāšanas cepuru krāsas un to nozīme ==
* Baltā cepure simbolizē objektīvu faktu, datu un informācijas analīzi.
* Sarkanā cepure simbolizē emocijas, intuīciju un subjektīvos iespaidus.
* Melnā cepure simbolizē kritisku izvērtējumu, iespējamos riskus un trūkumus.
* Dzeltenā cepure simbolizē pozitīvo skatījumu, ieguvumus un iespējas.
* Zaļā cepure simbolizē radošumu, alternatīvas un jaunu ideju radīšanu.
* Zilā cepure simbolizē domāšanas organizēšanu, kontroli un vadību.&lt;ref&gt;De Bono, E. (1994).Parallel thinking: from Socratic thinking to de Bono thinking, Viking&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Radošums]]
[[Kategorija:Sociālā psiholoģija]]</text>
      <sha1>kstx3m3eefoog1cklx9ekk02jafgq5d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jauninājumu izplatība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>135615</id>
    <revision>
      <id>4495324</id>
      <parentid>3315122</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:42:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495324</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5977" sha1="cbmrqnjkq6flat52c1vqtv244mp11hx" xml:space="preserve">'''Jauninājumu izplatība'''&lt;ref&gt;[http://termini.lza.lv/term.php?term=Diffusion%20of%20innovations&amp;lang=EN Akadēmiskā terminu datubāze — Diffusion of innovations]&lt;/ref&gt; ({{val|en|Diffusion of innovations}}) ir [[teorija]], kas cenšas izskaidrot: kā, kāpēc un ar kādu ātrumu jaunās idejas un tehnoloģijas izplatās dažādās kultūrās. Šo teoriju 1962. gadā popularizēja amerikāņu sociologs Everets Rodžerss, atbalstot paša izdoto grāmatu &quot;Jauninājumu izplatība&quot;.

Inovatīvā procesa sastāvdaļas ir zinātniskā, tehniskā, vadības, [[tirgzinība]]s un radošā darbība. Inovatīvais process nebūs pabeigts, ja apstāsies vienā no starpposmiem — rašanās, izplatība, rutinizācija.&lt;ref name=&quot;inov22&quot;&gt;Inovācija — 20. gadsimta fenomens, A.Ābeltiņa, 22.lpp, {{ISBN|978-998828-24}}&lt;/ref&gt;

== Pamatideja ==
Jauninājumu izplatība ir saistīta ar [[jauninājums|jauninājumu]] komercializēšanu. Tā pilnveido [[tautsaimniecība]]s zinātnisko un tehnisko bāzi, paplašina sociālo un saimniecisko mērķu sasniegšanas iespējas, dod iespēju paaugstināt [[darba ražīgums|darba ražīgumu]], jo pilnīgāk tiek izmantoti saimnieciskie resursi, kā arī veicina [[saimniecība]]s strukturālās izmaiņas.&lt;ref name=&quot;inov22&quot; /&gt;

Evereta Rodžersa jauninājumu izplatības teorijas process sastāv no četriem galvenajiem elementiem, lai jaunu ideju, lietu un procesu izplatība vainagotos ar panākumiem. Pati izplatība tiek definēta kā [[process]], kurā jauninājums caur dažādiem [[saziņa]]s kanāliem, noteiktā laika posmā, nonāk pie sociālās sistēmas dalībniekiem. Galvenie elementi ir: jauninājums, saziņas kanāli, laiks un sociālā sistēma.&lt;ref&gt;Rogers, E.M. (2003) Diffusion of innovation. 5t ed. New York. The Free Press, A Division of Simon &amp; Schuster, Inc. p.11&lt;/ref&gt; Šie elementi ir noteicošie, lai jauninājums varētu nostiprināties un izplatīties.

== Jauninājums ==
{{Pamatraksts|Jauninājums}}
Jauninājums ir ideja, prakse vai objekts, ko kā kaut ko jaunu pieņem [[sabiedrība]] un vēlāk tā iekļaunas sociālajā vidē. Jauninājuma mērķis ir izraisīt sabiedrības reakciju uz tās jaunumu, tādā veidā iegūstot noraidījumu vai adaptāciju. Ja [[ideja]] indivīdam šķiet jauna un nebijusi, to var uzskatīt par jauninājumu.
 
Jauninājums ir lēmuma pieņemšanas process, kurā sabiedrība izvērtē tā plusus vai mīnusus, tādā veidā izlemjot vai jauninājums nesīs labumu vai zaudējumus.&lt;ref&gt;Rogers, E.M. (2003) Diffusion of innovation. 5t ed. New York. The Free Press, A Division of Simon &amp; Schuster, Inc. p.14.&lt;/ref&gt;

== Saziņas kanāli ==
[[Saziņa]] ir process, kurā tās dalībnieki rada un dalās informācijā viens ar otru, lai sasniegtu vienotu izpratni par apkārtējiem procesiem. Jauninājumu izplatības procesā noris saziņa starp indivīda radīto ideju un otru vai vairākiem citiem dalībniekiem. [[Saziņas kanāls]] ir veids, kā informācija par jauninājumu nokļūst no viena indivīda pie otra.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Rogers, E.M. (2003) Diffusion of innovation. 5t ed. New York. The Free Press, A Division of Simon &amp; Schuster, Inc. p.18.&lt;/ref&gt;

[[Plašsaziņas līdzekļi]] (televīzija, radio, laikraksti, internets) ir vieni no visbiežāk izmantotajiem kanāliem jauninājumu pārraidei.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Plašsaziņas līdzekļiem ir plašs [[rādiuss]] un tie var aptvert lielāku auditorijas perimetru, taču starppersonālie kanāli ir daudz ciešāki un tie var nostiprināt pārliecību par jauninājuma nepieciešamību pastāvēt. Tas tādēļ, ka [[starppersonālie kanāli]] ir daudz pārliecinošāki, tuvāki, ar individuālāku pieeju un sociālo statusu līdzvērtīgi tieši dēļ tiešās saziņas.

== Laiks ==
[[Laiks]] jauninājumu izplatības procesā darbojas kā apmērs&lt;ref&gt;Rogers, E.M. (2003) Diffusion of innovation. 5t ed. New York. The Free Press, A Division of Simon &amp; Schuster, Inc. p.20.&lt;/ref&gt; — lēmuma pieņemšanas procesā, gan indivīdu un sabiedrības grupu jauninājuma pieņemšanā, gan jauninājuma novērtēšanā, kad sabiedrība redz jauninājuma darbībā. Tiek izšķirti pieci galvenie soļi jauninājuma lēmuma pieņemšanā: zināšanas, pārliecināšana, lēmums, īstenošana, apstiprināšana.&lt;ref&gt;[http://www.irrodl.org/index.php/irrodl/article/viewFile/238/493/1283 lēmuma pieņemšanas process]&lt;/ref&gt;

== Sociālā sistēma ==
[[Sociālā sistēma]] konstruē labumus, ieguvumus, ar ko jauninājums izplatās. Sociālā struktūra ietekmē izplatību, jo sociālie procesi kā — viedokļu līderu loma, mainīguma aģenti, jauninājuma lēmuma pieņemšanas tipi un iespējamā jauninājuma sekas,&lt;ref&gt;Rogers, E.M. (2003) Diffusion of innovation. 5t ed. New York. The Free Press, A Division of Simon &amp; Schuster, Inc. p.22.&lt;/ref&gt; spēj paredzēt vai jauninājums būs derīgs kādai noteiktai [[sabiedrības grupa]]i. Sociālās sistēmas dalībnieki ietekmējoties no vides, kurā tie atrodas, kas nodrošina gan [[Izglītība|izglītību]], pasaules redzējumu, [[Vēsture|vēsturi]] un citus procesus, var krasi ietekmēt jauninājumu adaptēšanās ilgumu un apstākļus.

== Inovatīvie procesi ==
Jauninājumam izplatoties, pieaug gan ražotāju, gan patērētāju skaits un mainās viņu kvalitatīvie raksturlielumi. Reālajos inovatīvajos procesos izplatīšanās ātrums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem:&lt;ref name=&quot;inov24&quot;&gt;Inovācija — 20. gadsimta fenomens, Ābeltiņa, A., 24.lpp., {{ISBN|978-9984-828-24-4}}&lt;/ref&gt;

# lēmuma pieņemšanas formas;
# informācijas pārraides veida;
# sociālās sistēmas īpatnībām;
# jauninājuma īpašībām.

Atbilstoši Šupētera uzskatiem jauninājumu izplatība ir atdarinātāju (sekotāju) skaita palielināšanās. Atdarinātāji ievieš jauninājumu pēc novatora, cerot uz lielu peļņu.&lt;ref name=&quot;inov24&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Tirgzinība]]
[[Kategorija:Jauninājumi]]</text>
      <sha1>cbmrqnjkq6flat52c1vqtv244mp11hx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inovatori</title>
    <ns>0</ns>
    <id>139194</id>
    <redirect title="Jauninājums" />
    <revision>
      <id>4495315</id>
      <parentid>2508944</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:19:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Jaunievedums]] uz [[Jauninājums#Novatori]]</comment>
      <origin>4495315</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="57ovuqc1addacng03hmgr3gy3oxok58" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jauninājums#Novatori]]</text>
      <sha1>57ovuqc1addacng03hmgr3gy3oxok58</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2011. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>139364</id>
    <revision>
      <id>4495329</id>
      <parentid>4388461</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T21:00:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495329</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16443" sha1="ht4du6b1hqt612a7i1h8271tm3furnk" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss 2011
|tēma                   = &quot;Reach for the top!&quot; (Sasniedz virsotni!)
|attēls                 = Junior Eurovision 2011 logo.png
|att_izm                = 
|paraksts               = 
|fināls                 = {{dat|2011|12|3|N}}&lt;ref name=&quot;host&quot; /&gt;
|vadītājs (i)           = 
|koordinators           = {{flaga|Nīderlande}} [[Sitse Bakers]]
|režisors               = 
|pārraidītājs           = {{flaga|Armēnija}} [[ARMTV]]
|vieta                  = [[Karena Demirčana Sporta un Koncertu Komplekss]], [[Erevāna]], [[Armēnija]]
|uzvarētājs             = {{flaga|Gruzija}} Candy — ''Candy Music''
|balsošanas sistēma     = Balsošana notiek ar telefonzvanu un SMS īsziņu palīdzību, kas sastāda 50% no balsojuma, nākamos 50% balsojuma nosaka profesionālā žūrija (katrai valstij sava). Sasummējot iegūtos rezultātus, katra valsts piešķir saviem favorītiem no 1 līdz 8, 10 un 12 punktus.
|dalībvalstis           = 13
|valstis, kas debitē    = 
|valstis, kas atgriežas = {{flag|Bulgārija}}&lt;ref name=&quot;Bulgaria returns&quot; /&gt;
|valstis, kas izstājās  = {{flag|Malta}}&lt;br /&gt;{{flag|Serbija}}
|nulle punktu           = Katra valsts no sākuma saņem 12 punktus
|viesmākslinieki        = 
|map                    = JESC 2011 Map.svg
|col1 = #22B14C
|tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #FFC20E
|tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās agrāk, bet nepiedalijās 2011. gada konkursā.
|koncerts               = [[Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2010. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2010]]
|nākamais               = [[2012. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012 ►]]
}}
'''2011. gada [[Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' bija 9. bērnu Eirovīzija, kas norisinājās [[Armēnija]]s galvaspilsētā [[Erevāna|Erevānā]]. Tiesības rīkot konkursu ieguva 2010. gadā, kad par uzvarētāju kļuva Vladimirs Arzumanjans ar dziesmu &quot;Mama&quot;, šī bija pirmā reize konkursa vēsturē, kad konkurss notiek iepriekšējā gada uzvarētājvalstī. Konkurss norisinājās nesen atjaunotajā [[Karena Demirčana Sporta un koncertu komplekss|Karena Demirčana Sporta un koncertu kompleksā]].&lt;ref name=&quot;host&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=23963&amp;_t=armenia_to_host_junior_eurovision_in_2011|title=Armenia to host Junior Eurovision in 2011|last=Siim|first=Jarmo|date=18 January 2011|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]}}&lt;/ref&gt; Armēnijas sabiedriskā televīzija [[ARMTV]] sadarbībā ar [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s finansiālu atbalstu bija galvenā konkursa rīkotāja, savukārt Zviedrijas uzņēmums &quot;HD Resources&quot; palīdzēja ar tehnisko nodrošinājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.am/|title=Eurovision Song Contest - Armenia|publisher=[[ARMTV]]|accessdate=25 January 2011|archive-date={{dat|2011|05|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110531152819/http://www.eurovision.am/}}&lt;/ref&gt;

{{cquote|Kopā ar [[ARMTV]] mēs vēlamies uztaisīt stilīgāko [[Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursu]], kādu Eiropa līdz šim ir redzējusi. Pasākums ir ļoti populārs [[Armēnija|Armēnijā]] un viņu stingrais piedāvājums deva mums pārliecību, ka viņi spēs salikt kopā lielisku šovu.|||[[Sitse Bakers]]|Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursa izpilddirektors}}

Konkursā uzvaru guva Gruzijas grupa Candy ar dziesmu ''Candy Music''. Latvijas pārstāve [[Amanda Bašmakova]] startēja ar dziesmu ''Moondog'', ieņēma dalītu pēdējo vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://mango.delfi.lv/zinas/tv_sovi/eirovizija/latvietei-bernu-eirovizija-pedeja-vieta.m?id=41954242 |title=Latvietei bērnu Eirovīzijā pēdējā vieta |access-date={{dat|2011|12|04||bez}} |archive-date={{dat|2011|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111205220827/http://mango.delfi.lv/zinas/tv_sovi/eirovizija/latvietei-bernu-eirovizija-pedeja-vieta.m?id=41954242 }}&lt;/ref&gt;

== Logo un grafiskais dizains ==
[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] konkursa logo atklāja 2011. gada 15. jūlijā.&lt;ref name=&quot;Participants&quot;/&gt;

Šā gada maijā [[ARMTV]] izsludināja konkursu, lai bērni izstrādātu [[Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursa]] logo, kuru vajadzēja iesniegt līdz 1. jūnijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/jesc/2011/index1.htm|title=Armenian broadcaster has announced contest for the design of logo of the competition}}&lt;/ref&gt; Tomēr, beigu beigās logo izstrādāja profesionālas komandas no [[ARMTV]], [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]s un Antona Baranova studijas no [[Baltkrievija]]s, kura veidoja konkursa logo [[2010. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2010. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursam]]. Logo attēlo kalna formā izvietotas ekvalaizera joslas, atdarinot slaveno [[Ararats|Ararata]] kalnu. &quot;Logo ir dinamisks, jauns un rotaļīgs. Sauklis &quot;Reach for the top!&quot; (Sasniedz virsotni!) patiešām atspoguļo dalībnieku ambīcijas, un, cerams iedvesmos jauno armēņu paaudzi darīt to pašu.&quot;, teica [[Sitse Bakers]] Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursa izpilddirektors.

== Dalībnieki ==
2011. gada 15. jūlijā [[EBU]] paziņoja, ka gaidāmajā konkursā piedalīsies 12 valstis. [[Sanmarīno]] pirmo reizi piedalīsies konkursā, taču [[Latvija]], [[Serbija]] un [[Malta]] dalību atsauca.&lt;ref name=&quot;Participants&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=12 countries for Junior Eurovision 2011, several changes coming up|url=http://www.junioreurovision.tv/page/blog?id=37483&amp;_t=12+countries+for+Junior+Eurovision+2011%2C+several+changes+coming+up|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=15 July 2011|date=2011-07-15}}&lt;/ref&gt; [[EBU]] risināja sarunas ar vairākām citām valstīm, tostarp ar [[Itālija|Itāliju]] un [[Spānija|Spāniju]], bet tās neapstiprināja savu dalību dēļ tā, ka līdz konkursam ir palicis pārāk maz laika. 15. augustā tika paziņots, ka pēc 2 gadu prombūtnes atpakaļ atgriežas [[Bulgārija]].&lt;ref name=&quot;Bulgaria returns&quot; /&gt; 9. septembrī Latvija mainīja savu lēmumu par izstāšanos no sacensībām un nosūtīja dalībnieku, tādējādi kopējais dalībnieku skaits palielinājas līdz 14.&lt;ref name=&quot;Latvia returns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Latvia becomes 14th country to join Junior 2011|url=http://www.junioreurovision.tv/page/blog?id=38353&amp;_t=latvia_becomes_14th_country_to_join_junior_2011|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=9 September 2011|date=2011-09-09|archive-date=2011-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20110924095413/http://www.junioreurovision.tv/page/blog?id=38353&amp;_t=latvia_becomes_14th_country_to_join_junior_2011}}&lt;/ref&gt; Tomēr 7. oktobrī tika paziņots, ka [[Sanmarīno]] nepiedalīsies 2011. gada konkursā tā, kā nespēja atrast piemērotu dalībnieku noteiktajā laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=CONFIRMED: SAN MARINO OUT OF JESC 2011|url=http://www.oikotimes.com/eurovision/2011/10/07/san-marino-out-of-jesc-2011/|publisher=''Oikotimes''|accessdate=7 October 2011|date=2011-10-07|archiveurl=https://archive.today/20120905080131/http://www.oikotimes.com/eurovision/2011/05/22/armtv-launch-2011-logo-competition/|archivedate=2012-09-05}}&lt;/ref&gt; Tomēr [[Sanmarīno]] apliecināja savu interesi konkursā, un cer nosūtīt dalībnieku uz [[2012. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada konkursu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=JESC 2011 News|url=http://esckaz.com/jesc/2011/|publisher=''ESCKaz''|accessdate=7 October 2011|date=07/10}}&lt;/ref&gt; Tāpēc 13 valstis kopumā piedalīsies Armēnijā.&lt;ref name=&quot;running order draw&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.junioreurovision.tv/page/blog?id=38993&amp;_t=its_here_final_running_order_of_junior_2011 | title=It's here: final running order of Junior 2011! | publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]'' | date=October 11, 2011 | accessdate=October 14, 2011}}&lt;/ref&gt;

== Izmaiņas balsošanas noteikumos ==
Izmaiņas balsošanas noteikumos paredz, ka telefonbalsojums būs iespējams tikai tad, kad visas dziesmas būs izskanējušas, tātad balsot nevarēs līdz ar šova sākumu kā iepriekšejos gadus - atgriežoties pie noteikumiem, kas darbojās no 2003 - 2005 gadiem. Katras valsts parstāvim būs jāpaziņo visi punkti prezentācijas laikā, kā tas bija 2003. un 2004. gados. Tas pieņemts sakarā ar to, ka konkursā piedalās maz dalībnieku.&lt;ref name=&quot;Participants&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esckaz.com/jesc/2011/|title=EBU has released list of participants of the Junior Eurovision Contest 2011}}&lt;/ref&gt;

== Fināls ==
Katra valsts paziņos savas balsis caur 50% žūrijas balsojuma un 50% telefonbalsojuma rezultātiem, pēc kuriem tiks noskaidrotas 10 valstu tops, kurām attiecīgi tiks piešķirti 12, 10, 8, 7, 6, 5, 4, 3, 2, 1 punkti. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
! Nr.p.k&lt;ref name=&quot;running order draw&quot; /&gt;
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma&lt;ref name=&quot;List of songs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://junioreurovision.tv/page/yerevan-2011/our-stars | title=List of songs | publisher=junioreurovision.tv | accessdate=October 14, 2011 | archive-date={{dat|2011|10|16||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20111016044550/http://www.junioreurovision.tv/page/yerevan-2011/our-stars }}&lt;/ref&gt;
! Nosaukums latviski
! Vieta 
! Punkti
|- 
| 01
| {{flag|Krievija}}
| [[Krievu valoda|Krievu]]
| Jekaterina Rjabova&lt;ref name=&quot;Russia picks Katya for Yerevan&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.junioreurovision.tv/page/blog?id=36823&amp;_t=Junior+kicks+off%3A+Russia+picks+Katya+for+Yerevan|title=Junior kicks off: Russia picks Katya for Yerevan}}&lt;/ref&gt;
| ''Romeo And Juliet''  &lt;ref name=&quot;Russia picks Katya for Yerevan&quot;/&gt;
|  Romeo un Džuljeta
| 4
| 99
|-
| 02
| {{flag|Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvia returns&quot;/&gt;
| [[Latviešu valoda|Latviešu]]
| Amanda Bašmakova&lt;ref name=&quot;Latvia 2011&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/jesc/2011/lat.htm|title=Amanda Bashmakova has been confirmed as Latvian representative in Junior Eurovision Song Contest 2011}}&lt;/ref&gt;
| ''Moondog''
| Mēness suns
| 13
| 31
|-
| 03
| {{flag|Moldova}}
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]]
| Lerika&lt;ref name=&quot;Lerica goes for Moldova with No-no&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/jesc/2011/|title=Lerica goes for Moldova with &quot;No-no&quot;}}&lt;/ref&gt;
| ''No-no''
| Nē, nē
| 6
| 78
|-
| 04
| {{flag|Armēnija}} 
| [[Armēņu valoda|Armēņu]], [[Angļu valoda|Angļu]]
| Dalita&lt;ref name=&quot;Armenian final&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esckaz.com/jesc/2011/arm.htm|title=Submissions period for the participation in the Armenian national preselection 2011 has come to an end|publisher=esckaz.com|accessdate=20 August 2011}}&lt;/ref&gt; 
| ''Welcome to Armenia''&lt;ref name=&quot;Armenian final&quot;/&gt;
| Laipni Lūgti Armēnijā
| 5
| 85
|-
| 05
 | {{flag|Bulgārija}}&lt;ref name=&quot;Bulgaria returns&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Siim|first=Jarmo|title=Bulgaria returns to Junior Eurovision|url=http://www.junioreurovision.tv/page/blog?id=37723&amp;_t=bulgaria_returns_to_junior_eurovision|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=16 August 2011|date=2011-08-16|archive-date=2011-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20110920061958/http://www.junioreurovision.tv/page/blog?id=37723&amp;_t=bulgaria_returns_to_junior_eurovision}}&lt;/ref&gt;
| [[Bulgāru valoda|Bulgāru]]
| Ivans Ivanovs&lt;ref name=&quot;Ivan to represent Bulgaria&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://escdaily.com/articles/23601|title=Breaking news: Ivan to represent Bulgaria in Yerevan|publisher=escdaily.com|accessdate=2 October 2011}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
| ''Supergeroy'' (Супергерой)&lt;ref name=&quot;Ivan to represent Bulgaria&quot;/&gt;
| Supervaronis
| 8
| 60
|-
| 06
| {{flag|Lietuva}}
| [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]]
| Paulīna Skrabite&lt;ref name=&quot;Lithuania 2011&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/jesc/2011/lit.htm|title=Paulina Skrabytė (Lithuania)}}&lt;/ref&gt;
| ''Debesys''&lt;ref name=&quot;Lithuania 2011&quot;/&gt; 
| Mākoņi
| 10
| 53
|-
| 07
| {{flag|Ukraina}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esckaz.com/jesc|title=National broadcaster of Ukraine has launched preselections from Junior Eurovision 2011.}}&lt;/ref&gt;
| [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]]
| Kristall&lt;ref name=&quot;Kristall will represent Ukraine in Evropa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.junioreurovision.tv/page/blog?id=37553&amp;_t=Kristall+will+represent+Ukraine+in+%22Evropa%22|title=Kristall will represent Ukraine in &quot;Evropa&quot;}}&lt;/ref&gt;
| ''Evropa'' (Європа)&lt;ref name=&quot;Kristall will represent Ukraine in Evropa&quot;/&gt;
| Eiropa
| 11
| 42
|-
| 08
| {{flag|Maķedonija}}
| [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]]
| Doriāns Dlaka
| ''Zhimi ovoj frak'' (Жими овој фрак)
| Zvēru pie šīs frakas
| 12
| 31
|-
| 09
| {{flag|Nīderlande}}
| [[Holandiešu valoda|Holandiešu]]
| Reičela
| ''Teenager''
| Pusaudze
| 2
| 103
|-
| 10
| {{flag|Baltkrievija}}
| [[Krievu valoda|Krievu]]
| Lidija Zabolotska
| ''Angely dobra'' (Ангелы добра)
| Labestības eņģeļi
| 3
| 99
|- 
| 11
| {{flag|Zviedrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/jesc/2011/|title=Televized preselection for Swedish SVT.}}&lt;/ref&gt;
| [[Zviedru valoda|Zviedru]]
| Ēriks Rapps&lt;ref name=&quot;Erik Rapp sjunger för Sverige i Junior Eurovision 2011&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://svt.se/2.148439/1.2562868/erik_rapp_sjunger_for_sverige_i_junior_eurovision_2011?lid=puff_2562870&amp;lpos=bild|title=Erik Rapp sjunger för Sverige i Junior Eurovision 2011 (Swedish)|access-date={{dat|2011|10|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111014122646/http://svt.se/2.148439/1.2562868/erik_rapp_sjunger_for_sverige_i_junior_eurovision_2011?lid=puff_2562870&amp;lpos=bild|archivedate={{dat|2011|10|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ''Faller''
| Krītu
| 9
| 57
|- style=&quot;font-weight:bold; background:NavajoWhite;&quot; 
| 12
| {{flag|Gruzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://junior.eurovision-georgia.ge/ReadMore.aspx?Location=326&amp;LanguageID=2|title=JUNIOR EUROVISION 2011|publisher=Georgian Public Broadcasting|accessdate=18 April|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110819044258/http://junior.eurovision-georgia.ge/ReadMore.aspx?Location=326&amp;LanguageID=2|archivedate={{dat|2011|08|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| [[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]
| Candy&lt;ref name=&quot;Candy win Georgian Final&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.junioreurovision.tv/page/blog?id=37463&amp;_t=Group+%22Candy%22+win+Georgian+final|title=Group &quot;Candy&quot; win Georgian final}}&lt;/ref&gt;
| ''Candy Music''&lt;ref name=&quot;Candy win Georgian Final&quot;/&gt;
| Saldumu mūzika
| 1
| 108
|-
| 13
| {{flag|Beļģija}}
| [[Holandiešu valoda|Holandiešu]]
| Femke
| ''Een kusje meer''
| Vēl viens skūpsts
| 7
| 64
|- 
|}

== Dalībnieki, kas atgriežas ==
Lai gan Bērnu Eirovīzijas notikumi neatļauj piedalīties dalībniekiem, kuri ir atgriezušies [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] ir izsniegusi īpašu atļauju Krievijai uz 2011. gadu, respektīvi Krievija var sūtīt dalībnieku, kurš jau kādreiz ir pārstāvējis Krieviju šajā konkursā. Šāds gadījums ir pirmais šā konkursa pastāvēšanas vēsturē. Šogad Krievija sūta [[2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursa]] dalībnieci Jekaterinu Rjabovu. Saskaņā ar [[Sitse Bakers|Sitses Bakera]], Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkursa izpilddirektora rīkojumu, [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] sākot no 2012. gada varētu atmest šo noteikumu pilnībā. Piemēram, Jekaterina jau bija pieteikta šim konkursam 2010. gadā, bet tika diskvalificēta pamatojoties uz konkrēto noteikumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://esckaz.com/jesc/2011/rus.htm#ebu|title= The situation with participation of Katya Ryabova in the national preselection...}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Izpilītājs
! Valsts
! Iepriekšējais gads
|-
| Jekaterina Rjabova
| {{flag|Krievija}}
| [[2009. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009]]
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.junioreurovision.tv/ Junior Eurovision Official Website]
* [http://esckaz.com/jesc/2011/ Junior Eurovision 2011 pages on ESCKAZ.com]

{{Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss}}

[[Kategorija:2011. gads mūzikā|Bernu Eirovizijas dziesmu konkurss]]
[[Kategorija:Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]]</text>
      <sha1>ht4du6b1hqt612a7i1h8271tm3furnk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lielais baltais gārnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>144648</id>
    <revision>
      <id>4495373</id>
      <parentid>4285911</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T05:59:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-40114-00</username>
        <id>148053</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Izņēmu teikumu &quot;Lielais baltais gārnis tiek salīdzināts ar eņģeli&quot; ievadā, kas nesatur enciklopēdisku informāciju par sugu. Ja šāda informācija tiek iekļauta šķirklī, tad tas var būt sadaļā par sugas atspoguļojumu kultūrā, apsīkumojot ar informāciju, kādā kontekstā suga tiek salīdzināta ar eņģeli.</comment>
      <origin>4495373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14526" sha1="psmlgq27ljf8wb56gh4cjkww4zcnajz" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
 |       platums = 240px
 |        attēls =Adrea alba Luc Viatour.jpg
 |    att_nosaukums =
 |        valsts = Animalia
 |     valsts_lv = Dzīvnieki
 |          tips = Chordata
 |       tips_lv = Hordaiņi
 |         klase = Aves
 |      klase_lv = Putni
 |         kārta = Pelecaniformes
 |      kārta_lv = Pelikānveidīgie
 |        dzimta = Ardeidae
 |     dzimta_lv = Gārņu dzimta
|   apakšdzimta=Ardeinae
|  apakšdzimta_lv=Gārņu apakšdzimta 
 |         ģints = Ardea 
 |      ģints_lv = Gārņi
 |          suga = Ardea alba
 |       suga_lv = Lielais baltais gārnis
 |      binomial = Ardea alba &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
|  sinonīmi=
* ''Casmerodius albus''
* ''Egretta alba''
 | izplatība = [[Attēls:Ardea alba map.svg|center|240px]]&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
{{legend|yellow|Sastopams ligzdošanas sezonā}}
{{legend|blue|Sastopams ziemošanas sezonā}}
{{legend|green|Sastopams visu gadu kā nometnieks}}
 |   kategorijas = nē
}}

'''Lielais baltais gārnis''' jeb '''sudrabgārnis''', dažkārt vienkārši '''baltais gārnis'''&lt;ref&gt;[http://www.globaltwitcher.com/artspec.asp?thingid=683 Baltais gārnis Ardea alba] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100302084003/http://www.globaltwitcher.com/artspec.asp?thingid=683 |date={{dat|2010|03|02||bez}} }} GlobalTwicher.com&lt;/ref&gt; (''Ardea alba'') ir liela auguma [[gārņu dzimta]]s (''Ardeidae'') putns, kas pieder [[gārņi|gārņu ģintij]] (''Ardea''). Lielajam baltajam gārnim ir 3 [[pasuga]]s, kas ligzdo plašā areālā gandrīz visā pasaulē. Kopš 2000. gada tas ir pastāvīgs ligzdotājs arī [[Latvija|Latvijā]], lai gan pirms tam bija tikai reti ieceļojoša suga. Tas ir mirdzoši balts, līdzīgi kā [[gulbis]]. Tikai, paceļoties gaisā, gulbja spārni skaļi švīkst, bet gārnis paceļas gaisā bez trokšņa, &quot;gluži kā nemateriāla būtne&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/arhivs/daba/engelis-izvelas-latviju Eņģelis izvēlas Latviju]&lt;/ref&gt;

== Sistemātikas diskusijas ==
[[Attēls:Ardea modesta -Canberra, Australia-8.jpg|thumb|left|220px|[[Austrumu lielais gārnis]] (''Ardea modesta'') ilgstoši tika uzskatīts par lielā baltā gārņa pasugu]]
Vēl nesenā pagātnē lielais baltais gārnis tāpat kā visas gārņu dzimta tika sistematizēts [[stārķveidīgie|stārķveidīgo kārtā]] (''Ciconiiformes''), bet mūsdienās, ņemot vērā pēdējo gadu [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģijas]] pētījumus, [[gārņu dzimta]] tiek sistematizēta [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo kārtā]] (''Pelecaniformes'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://tolweb.org/Ciconiiformes/26332 |title=Ciconiiformes |access-date={{dat|2011|03|15||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170714182226/http://tolweb.org/Ciconiiformes/26332 }}&lt;/ref&gt; Lielais baltais gārnis mūsdienās vairs netiek sistematizēts [[mazie gārņi|mazo gārņu ģintī]] (''Egretta''), kur tas ilgstoši tika iedalīts, ne arī sudrabgārņu ģintī (''Casmerodius''), kurā daļa sistemātiķu to mēdza izdalīt.&lt;ref&gt;[http://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&amp;search_value=554135 Ardea alba Linnaeus, 1758]&lt;/ref&gt;

Lielajam baltajam gārnim ilgstoši tika izdalītas 4 pasugas, kas savā starpā atšķiras pavisam nedaudz, pamatā ar knābja un kāju krāsu. Vislielākā no tām — ''A. a. modesta'', kas dzīvo Āzijā un [[Austrālija|Austrālijā]], kopš 2005. gada tiek sistematizēta kā atsevišķa suga — [[austrumu lielais gārnis]] (''Ardea modesta'').&lt;ref&gt;[http://www.environment.gov.au/cgi-bin/sprat/public/publicspecies.pl?taxon_id=1004 Ardea modesta — Eastern Great Egret]&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==
Lielā baltā gārņa izplatības areāls ir ļoti plašs, tas aptver [[Eiropa|Eiropu]], [[Āzija]]s rietumdaļu un mēreno klimata joslu līdz austrumiem, [[Āfrika|Āfriku]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s tuksneša, [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]] un [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]]. Eiropas [[populācija]] ziemo [[Vidusjūra]]s reģiona austrumu daļā, kā arī [[Kamarga|Kamargā]] [[Francija|Francijā]].&lt;ref name=orn&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egralb.htm |title=Lielais baltais gārnis ''Egretta alba'' |access-date={{dat|2011|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090826170018/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egralb.htm |archivedate={{dat|2009|08|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ziemeļamerikā [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās, lai iegūtu skaistās, dekoratīvās muguras spalvas, lielais baltais gārnis tika agresīvi medīts, un tā populācija strauji samazinājās. Ievērojot stingrus aizsardzības pasākumus, mūsdienās tā ir atjaunojusies.

== Latvijā ==
[[Latvija|Latvijā]] līdz {{g_dek|1990|D}} lielais baltais gārnis bija rets ieceļotājs, kopumā mazāk kā 20 novērojumi, no kuriem viens 1977. gadā [[Engures ezers|Engures ezerā]], iespējams, bija lizgdošanas gadījums. Turpmākajos gados tas tika novērots arvien biežāk, ligzdošanas gadījumus ieskaitot. Kopš 2000. gada, kad pirmo reizi tika pierādīta ligzdošana monotipiskam lielo balto gārņu pārim (ne pārī ar [[zivju gārnis|zivju gārni]], kā līdz tam), ligzdojošo pāru skaits sāka pieaugt. 2007. gadā Engures ezerā ligzdoja vismaz 10 pāri. Otra ligzdošanas vieta tika atklāta [[Lubānas ezers|Lubānas ezerā]] 2005. gadā. 2007. gadā Lubānas ezerā tika atrastas 7 ligzdas. 2008. gada tika atklāta trešā ligzdošanas vieta [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezerā]] ar 10 ligzdām kaimiņos zivju gārņu kolonijai. Novērojumi ziemas mēnešos ļauj apgalvot, ka daži īpatņi Latvijā arī pārziemo.&lt;ref name=orn/&gt; Vasaras beigās un rudeņos lielie baltie gārņi mēdz pulcēties lielos baros. Pēdējos gados regulāri tiek novēroti bari ar vairāk kā simts putniem, bet lielākais bars novērots 2008. gadā, kad zivju dīķos pie Lubāna bija koncentrējušies ap 350 lielie baltie gārņi.&lt;ref name=orn/&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Casmerodius albus.jpg|thumb|left|220px|Riesta laikā lielajam baltajam gārnim uz muguras izaug gaisīgas un garas dekoratīvās spalvas]]
Lielais baltais gārnis ir liela auguma putns. ķermeņa augstums var sasniegt 1 metru, [[spārnu plētums]] 165—215 [[Centimetrs|cm]], svars 950 [[grams|g]]. Tas ir tikai nedaudz mazāks par [[lielais zilais gārnis|lielo zilo gārni]] un [[zivju gārnis|zivju gārni]]. Tā apspalvojums viscaur ir [[Baltā krāsa|balts]], [[knābis]] gaiši [[Dzeltenā krāsa|dzeltens]] un [[kājas]] [[Melnā krāsa|melnas]]. Pēc knābja un kājām to var viegli atšķirt no pārējiem baltajiem gārņiem. Tomēr [[riests|riesta]] laikā knābis kļūst tumšāks, īpaši knābja gals, [[āda]] ap acīm no dzeltenas kļūst zaļgana, bet kājas gaišākas, kā arī uz muguras izaug garas, gaisīgas krāšņumspalvas. Pēc olu izdēšanas acu āda atkal kļūst dzeltena, bet pārējās pazīmes saglabājas visu ligzdošanas laiku.&lt;ref name=tom/&gt; Abi dzimumi izskatās vienādi. Jaunie putni izskatās kā pieaugušie putni ārpus riesta laika.

Lielajam baltajam gārnim ir lēns un mierīgs lidojums, un lidojumā kā visiem [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgajiem]] tā kakls ir ierauts un saliekts &quot;S&quot; formā, bet kājas izstieptas taisnas uz aizmuguri.

== Uzvedība un barība ==
[[Attēls:Great Egret strikes for a Fish - crop.JPG|thumb|220px|Medījums tiek satverts ar asu un ātru knābja cirtienu]]
[[Attēls:Ardea alba nest - Andrea Westmoreland.jpg|thumb|220px|Dējumā ir 3—6 zilzaļas olas]]
[[Attēls:Ardea alba -chicks and nest -Morro Bay Heron Rookery -8.jpg|thumb|220px|Lielā baltā gārņa ligzda ar putnēniem]]
Lielie baltie gārņi barojas pa vienam vai grupās.&lt;ref name=tom/&gt; Tie ir plēsīgi un pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, barojas seklos [[ūdens|ūdeņos]] un uz [[sauszeme]]s. Lielo balto gārņu galvenā barība ir [[zivis]], [[varde]]s, [[vēžveidīgie]], [[gliemji]] un nelieli [[zīdītāji]] (pārsvarā [[grauzēji]]), bet tas medī arī nelielus [[putni]]ņus, [[rāpuļi|rāpuļus]] vai [[kukaiņi|kukaiņus]], kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes. Medījums tiek norīts vesels.&lt;ref name=tom&gt;Tom McHugh (1979). &quot;The grassland community&quot;. The Time of the Buffalo. University of Nebraska Press. p. 232. {{ISBN|978-0-8032-8105-9}}.&lt;/ref&gt; 

Medībām tiek izmantoti vairāki paņēmieni. Visbiežāk lielais baltais gārnis nekustīgi stāv, gaida un vēro zemi vai ūdeni pie savām kājām, līdz medījums pienāk tik tuvu, lai to straujā kustībā varētu satvert ar aso, garo knābi, kuru gārnis lieto kā šķēpu. Bet reizēm tas lēnām pārstaigā medību teritoriju, kustības ir ļoti mierīgas un lēnas, vai, tieši pretēji — tas pēkšņi savicina spārnus vai ar pēdu apmaisa ūdeni ar mērķi, izbiedēt no slēptuvēm medījumu. Pirms cirst ar knābi tas upuri apskata, grozot galvu no vienas puses uz otru, novērtējot attālumu līdz tam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://bss.sfsu.edu/holzman/courses/Fall01%20projects/gEgretWeb.htm |title=The Biogeography of the Great Egret |access-date={{dat|2007|01|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060322003255/http://bss.sfsu.edu/holzman/courses/Fall01%20projects/gEgretWeb.htm |archivedate={{dat|2006|03|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ligzdošanas laikā lielie baltie gārņi cenšas medīt ligzdošanas kolonijas tuvumā, bet, ja nepieciešams, medību vietas attālums no ligzdas tiek palielināts līdz pat 6—20 [[Kilometrs|km]].&lt;ref name=tom/&gt;

== Ligzdošana ==
Tas ligzdo kolonijās augstu [[koks|kokos]], [[krūmi|krūmos]], [[bambuss|bambusa]] mežos un [[niedres|niedru]] audzēs kādas ūdenstilpes tuvumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.heronconservation.org/styled-5/styled-27/ |title=Heron Conservation: Great Egret Ardea alba (Linnaeus) |access-date={{dat|2017|12|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171018045514/http://www.heronconservation.org/styled-5/styled-27/ |archivedate={{dat|2017|10|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; Ligzda ir masīva un būvniecībai pamatā tiek izmantoti koku zari. Latvijā lielais baltais gārnis parasti ligzdo kaimiņos [[zivju gārnis|zivju gārnim]], bet citās vietās pasaulē tas ligzdo kopā arī ar [[lielais zilais gārnis|lielo zilo gārni]] un [[sniegotais gārnis|sniegoto gārni]]. Ligzdošana kolonijās nodrošina ienaidnieka ātrāku ieraudzīšanu un efektīgāku ligzdas aizsardzību.&lt;ref name=tom/&gt; 

Lielie baltie gārņi veido monogāmus pārus uz vienu sezonu. Tomēr viens un tas pats pāris var apvienoties vairākas sezonas pēc kārtas.&lt;ref name=tom/&gt; Dzimumbriedumu abi dzimumi sasniedz 2 gadu vecumā. Sezonā tam ir viens perējums. Pirmie ligzdošanas vietās ierodas tēviņi un izvēlas ligzdas vietu. Labākās vietas ieņem vecākie tēviņi. Tās ir kolonijas centrā. Lielais baltais gārnis katru gadu var ligzdot citā vietā, kā arī citā kolonijā. Kad ligzdošanas vietās atgriežas mātītes, tēviņi cenšas pievērst to uzmanību. Tēviņš dejo, vicina spārnus, izpleš dekoratīvās spalvas. Mātītes sastājas apkārtējos koku zaros un vēro tēviņus. Aizkustināta mātīte atsaucas ar spārnu purināšanu, reizēm tā lido apļos ap izvēlēto tēviņu un dzen projām citas mātītes. Kādu laiku pāris nostiprina savstarpējās attiecības ar rotaļāšanos un kopīgu lidošanu, vienam otru dzenājot. Kad attiecības nostiprinātas, abi sāk kopīgi būvēt ligzdu.&lt;ref name=tom/&gt;

Ligzdai ir platformas forma, kas atgādina parastu zaru krāvumu. Tā var tikt izmantota vairākus gadus no vietas, un pēkšņi citā gadā gārņi to ignorē. Tie ligzdas būvniecībai izmanto dažādus koku zarus, reizēm tos nozogot no citas ligzdas. Būvējot ligzdu pārim ir darba dalīšana. Tēviņš sagādā zarus, bet mātīte tos savij un sakrauj. Dējumā ir 3—6 zilzaļas [[ola]]s. Tā kā perēšana sākas uzreiz pēc pirmās vai otrās olas izdēšanas, tad ligzdā putnēni var būt dažādos augumos. Olas tiek dētas ar 2—3 dienu intervālu. Inkubācijas periods ilgst 23—26 dienas, abiem vecākiem piedaloties perēšanā. Jaunajiem putnēniem apspalvojums uzaug pēc 42—49 dienām. Tie sāk lidot apmēram 7 nedēļu vecumā. Pēc izlidošanas vecāki tos turpina barot vēl 10—11 dienas.&lt;ref name=tom/&gt;

== Sistemātika ==
Lielajam baltajam gārnim ir 3 pasugas:
* ''Ardea alba alba'' — nominālpasuga, sastopama [[Eiropa|Eiropā]], arī Latvijā; 
* ''Ardea alba egretta'' — sastopama [[Amerika|Amerikā]]; 
* ''Ardea alba melanorhynchos'' — sastopama [[Āfrika|Āfrikā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20110220183206/http://www.arkive.org/great-egret/casmerodius-albus/ ARKive: Great egret (Casmerodius albus)]
* [https://web.archive.org/web/20110316034546/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/232151 Rīgā novērots pirmais lielais baltais gārnis]
* [https://web.archive.org/web/20090828002918/http://www.putni.lv/index_egretta.htm Lielā baltā gārņa Egretta alba invāzija Latvijā 2004. gadā vasarā]
* [http://www.naturephoto-cz.eu/lielais-baltais-garnis-pic-2345.html Lielā baltā gārņa foto galerija] (naturephoto-cz)
* [http://www.selgasfoto.lv/?level=album&amp;id=280 Lielā baltā gārņa foto galerija]{{Novecojusi saite}} (selgasfoto)
* [http://ainars.mck.lv/idutgallery/Lielais%20baltais%20gārnis--egretta_alba_a.jpg.html Sudrabgārņa foto]{{Novecojusi saite}} (Ainars)
* [http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_vaica/foto-vai-tukuma-debesis-lido-pelikani Vai Tukuma debesīs lido pelikāni?]
* [http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/165778-kandavas_apkaime_maniti_reti_sastopamie_lielie_baltie_garni Kandavas apkaimē manīti reti sastopamie lielie baltie gārņi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306052213/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/165778-kandavas_apkaime_maniti_reti_sastopamie_lielie_baltie_garni |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}
* [http://www.allaboutbirds.org/guide/great_egret/id Great Egret]
* [http://www.sms.si.edu/irlspec/ardea_alba.htm Ardea alba] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181128173036/http://www.sms.si.edu/IRLSpec/Ardea_alba.htm |date={{dat|2018|11|28||bez}} }}

[[Kategorija:Gārņi]]
[[Kategorija:Latvijas putni]]
[[Kategorija:Eiropas putni]]
[[Kategorija:Āzijas putni]]
[[Kategorija:Āfrikas putni]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]]
[[Kategorija:Centrālamerikas putni]]
[[Kategorija:Dienvidamerikas putni]]</text>
      <sha1>psmlgq27ljf8wb56gh4cjkww4zcnajz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>153818</id>
    <revision>
      <id>4495344</id>
      <parentid>4489076</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T03:16:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Karte */ Izlabošana</comment>
      <origin>4495344</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49142" sha1="eptaequx8557j4dbfwqvmh1fcrzeijg" xml:space="preserve">'''Latvijas lielāko ciemu uzskaitījumā''' iekļautas [[Latvija]]s [[ciems|lauku apdzīvotās vietas]] ar iedzīvotāju skaitu virs 300. Ciemu tips un iedzīvotāju skaits norādīts pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s [[toponīmija|vietvārdu]] [[datu bāze]]s datiem.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;1&quot;&lt;!-- style=&quot;font-size:90%&quot; --&gt;
! Nr.
! Nosaukums
! Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits
! Gads
! Tips
! Statuss
! Novads
! Pagasts
|-
|1.
| [[Ulbroka]]
| align=&quot;right&quot; | 6084
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| novada centrs
| [[Ropažu novads]]
| [[Stopiņu pagasts]]
|-
|2.
| [[Carnikava]]
| align=&quot;right&quot; | 5317
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ādažu novads]]
| [[Carnikavas pagasts]]
|-
|3.
| [[Ozolnieki]]
| align=&quot;right&quot; | 4191
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Ozolnieku pagasts]]
|-
|4.
| [[Piņķi]]
| align=&quot;right&quot; | 4079
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|5.
| [[Jaunolaine]]
| align=&quot;right&quot; | 3757
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|6.
| [[Jaunmārupe]]
| align=&quot;right&quot; | 3433
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Mārupes novads]]
| [[Mārupes pagasts]]
|-
|7.
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| align=&quot;right&quot; | 2582
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|8.
| [[Kadaga]]
| align=&quot;right&quot; | 2546
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ādažu novads]]
| [[Ādažu pagasts]]
|-
|9.
| [[Valmiermuiža]]
| align=&quot;right&quot; | 2385
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Valmieras pagasts]]
|-
|10.
| [[Skrīveri]]
| align=&quot;right&quot; | 2340
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Aizkraukles novads]]
| [[Skrīveru pagasts]]
|-
|11.
| [[Inčukalns]]
| align=&quot;right&quot; | 2200
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Siguldas novads]]
| [[Inčukalna pagasts]]
|-
|12.
| [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]]
| align=&quot;right&quot; | 2199
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Liepas pagasts]]
|-
|13.
| [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]]
| align=&quot;right&quot; | 2137
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Stopiņu pagasts]]
|-
|14.
| [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]
| align=&quot;right&quot; | 2108
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|15.
| [[Priekuļi]]
| align=&quot;right&quot; | 2089
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Priekuļu pagasts]]
|-
|16.
| [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]
| align=&quot;right&quot; | 2086
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Rēzeknes novads]]
| [[Maltas pagasts]]
|-
|17.
| [[Roja]]
| align=&quot;right&quot; | 2069
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Rojas pagasts]]
|-
|18.
| [[Vecumnieki]]
| align=&quot;right&quot; | 1982
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Vecumnieku pagasts]]
|-
|19.
| [[Medemciems]]
| align=&quot;right&quot; | 1932
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|20.
| [[Mālpils]]
| align=&quot;right&quot; | 1885
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Siguldas novads]]
| [[Mālpils pagasts]]
|-
|21.
| [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]
| align=&quot;right&quot; | 1865
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Stopiņu pagasts]]
|-
|22.
| [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]]
| align=&quot;right&quot; | 1727
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|23.
| [[Ropaži]]
| align=&quot;right&quot; | 1687
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ropažu novads]]
| [[Ropažu pagasts]]
|-
|24.
| [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]]
| align=&quot;right&quot; | 1676
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|25.
| [[Rāmava]]
| align=&quot;right&quot; | 1648
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|26.
| [[Kalnciems]]
| align=&quot;right&quot; | 1621
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Kalnciema pagasts]]
|-
|27.
| [[Ogresgals]]
| align=&quot;right&quot; | 1588
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Ogresgala pagasts]]
|-
|28.
| [[Garciems]]
| align=&quot;right&quot; | 1587
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ādažu novads]]
| [[Carnikavas pagasts]]
|-
|29.
| [[Tīraine]]
| align=&quot;right&quot; | 1579
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| 
| [[Mārupes novads]]
| [[Mārupes pagasts]]
|-
|30.
| [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]]
| align=&quot;right&quot; | 1567
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|31.
| [[Valdlauči]]
| align=&quot;right&quot; | 1559
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|32.
| [[Dzidriņas]]
| align=&quot;right&quot; | 1553
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Stopiņu pagasts]]
|-
|33.
| [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]
| align=&quot;right&quot; | 1553
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Ērgļu pagasts]]
|-
|34.
| [[Ugāle]]
| align=&quot;right&quot; | 1540
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ventspils novads]]
| [[Ugāles pagasts]]
|-
|35.
| [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]]
| align=&quot;right&quot; | 1529
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ādažu novads]]
| [[Carnikavas pagasts]]
|-
|36.
| [[Eleja]]
| align=&quot;right&quot; | 1515
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Elejas pagasts]]
|-
|37.
| [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]]
| align=&quot;right&quot; | 1505
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Ropažu pagasts]]
|-
|38.
| [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]]
| align=&quot;right&quot; | 1490
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|39.
| [[Vaiņode]]
| align=&quot;right&quot; | 1468
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Vaiņodes pagasts]]
|-
|40.
| [[Dundaga]]
| align=&quot;right&quot; | 1420
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Dundagas pagasts]]
|-
|41.
| [[Augšlīgatne]]
| align=&quot;right&quot; | 1405
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Līgatnes pagasts]]
|-
|42.
| [[Engure]]
| align=&quot;right&quot; | 1392
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Engures pagasts]]
|-
|43.
| [[Silakrogs (Ropažu pagasts)|Silakrogs]]
| align=&quot;right&quot; | 1388
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Ropažu pagasts]]
|-
|44.
| [[Upesciems]]
| align=&quot;right&quot; | 1366
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|45.
| [[Jāņupe (Olaines pagasts)|Jāņupe]]
| align=&quot;right&quot; | 1356
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|46.
| [[Kalngale]]
| align=&quot;right&quot; | 1313
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ādažu novads]]
| [[Carnikavas pagasts]]
|-
|47.
| [[Vecstropi (Naujenes pagasts)|Vecstropi]]
| align=&quot;right&quot; | 1291
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Naujenes pagasts]]
|-
|48.
| [[Upeslejas]]
| align=&quot;right&quot; | 1290
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Stopiņu pagasts]]
|-
|49.
| [[Sala (Jēkabpils novads)|Sala]]
| align=&quot;right&quot; | 1280
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jēkabpils novads]]
| [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]]
|-
|50.
| [[Āne]]
| align=&quot;right&quot; | 1259
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Jelgavas novads]]
| [[Cenu pagasts]]
|-
|51.
| [[Lapmežciems]]
| align=&quot;right&quot; | 1246
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Lapmežciema pagasts]]
|-
|52.
| [[Stūnīši]]
| align=&quot;right&quot; | 1244
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|53.
| [[Mērsrags]]
| align=&quot;right&quot; | 1240
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Mērsraga pagasts]]
|-
|54.
| [[Ragana (ciems)|Ragana]]
| align=&quot;right&quot; | 1213
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Siguldas novads]]
| [[Krimuldas pagasts]]
|-
|55.
| [[Rītausmas]]
| align=&quot;right&quot; | 1202
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Īslīces pagasts]]
|-
|56.
| [[Saulkalne]]
| align=&quot;right&quot; | 1190
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Salaspils novads]]
| [[Salaspils pagasts]]
|-
|57.
| [[Babīte]]
| align=&quot;right&quot; | 1165
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|58.
| [[Līči (Stopiņu pagasts)|Līči]]
| align=&quot;right&quot; | 1154
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Stopiņu pagasts]]
|-
|59.
| [[Ciemupe]]
| align=&quot;right&quot; | 1147
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ogres novads]]
| [[Ogresgala pagasts]]
|-
|60.
| [[Rauna]]
| align=&quot;right&quot; | 1141
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Smiltenes novads]]
| [[Raunas pagasts]]
|-
|61.
| [[Bēne]]
| align=&quot;right&quot; | 1126
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dobeles novads]]
| [[Bēnes pagasts]]
|-
|62.
| [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]
| align=&quot;right&quot; | 1126
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Mārupes novads]]
| [[Mārupes pagasts]]
|-
|63.
| [[Gardene]]
| align=&quot;right&quot; | 1125
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Dobeles novads]]
| [[Auru pagasts]]
|-
|64.
| [[Brankas]]
| align=&quot;right&quot; | 1102
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Jelgavas novads]]
| [[Cenu pagasts]]
|-
|65.
| [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīši]]
| align=&quot;right&quot; | 1085
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|66.
| [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]]
| align=&quot;right&quot; | 1065
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
|
| [[Limbažu novads]]
| [[Skultes pagasts]]
|-
|67.
| [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]]
| align=&quot;right&quot; | 1008
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Jumpravas pagasts]]
|-
|68.
| [[Dzērumi]]
| align=&quot;right&quot; | 993
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|69.
| [[Lociki]]
| align=&quot;right&quot; | 988
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Naujenes pagasts]]
|-
|70.
| [[Krustkalni]]
| align=&quot;right&quot; | 968
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
|
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|71.
| [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]
| align=&quot;right&quot; | 951
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ādažu novads]]
| [[Ādažu pagasts]]
|-
|72.
| [[Druva (ciems)|Druva]]
| align=&quot;right&quot; | 950
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Saldus novads]]
| [[Saldus pagasts]]
|-
|73.
| [[Odukalns]]
| align=&quot;right&quot; | 950
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|74.
| [[Zaķumuiža]]
| align=&quot;right&quot; | 939
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Ropažu pagasts]]
|-
|75.
| [[Nīca]]
| align=&quot;right&quot; | 928
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Nīcas pagasts]]
|-
|76.
| [[Uzvara (Gailīšu pagasts)|Uzvara]]
| align=&quot;right&quot; | 925
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Gailīšu pagasts]]
|-
|77.
| [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]]
| align=&quot;right&quot; | 920
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|78.
| [[Nereta]]
| align=&quot;right&quot; | 914
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Aizkraukles novads]]
| [[Neretas pagasts]]
|-
|79.
| [[Langstiņi]]
| align=&quot;right&quot; | 883
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|80.
| [[Kocēni]]
| align=&quot;right&quot; | 875
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Kocēnu pagasts]]
|-
|81.
| [[Pleikšņi]]
| align=&quot;right&quot; | 845
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Rēzeknes novads]]
| [[Ozolaines pagasts]]
|-
|82.
| [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]]
| align=&quot;right&quot; | 832
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Mārupes novads]]
| [[Mārupes pagasts]]
|-
|83.
| [[Jaunpiebalga]]
| align=&quot;right&quot; | 815
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Jaunpiebalgas pagasts]]
|-
|84.
| [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]]
| align=&quot;right&quot; | 803
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Siguldas novads]]
| [[Inčukalna pagasts]]
|-
|85.
| [[Līvbērze]]
| align=&quot;right&quot; | 803
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Līvbērzes pagasts]]
|-
|86.
| [[Krauja (Naujenes pagasts)|Krauja]]
| align=&quot;right&quot; | 797
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Naujenes pagasts]]
|-
|87.
| [[Pēterupe (ciems)]]
| align=&quot;right&quot; | 794
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vasarnīcu ciems
| 
| [[Saulkrastu novads]]
| [[Saulkrastu pagasts]]
|-
|88.
| [[Priedaine (Kurmāles pagasts)|Priedaine]]
| align=&quot;right&quot; | 794
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Kurmāles pagasts]]
|-
|89.
| [[Daugmale]]
| align=&quot;right&quot; | 786
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Ķekavas novads]]
| [[Daugmales pagasts]]
|-
|90.
| [[Nākotne (ciems)|Nākotne]]
| align=&quot;right&quot; | 785
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Glūdas pagasts]]
|-
|91.
| [[Slampe]]
| align=&quot;right&quot; | 767
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Slampes pagasts]]
|-
|92.
| [[Kalkūni]]
| align=&quot;right&quot; | 756
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Kalkūnes pagasts]]
|-
|93.
| [[Jaunpils]]
| align=&quot;right&quot; | 750
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Jaunpils pagasts]]
|-
|94.
| [[Suntaži]]
| align=&quot;right&quot; | 743
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Suntažu pagasts]]
|-
|95.
| [[Krogsils]]
| align=&quot;right&quot; | 731
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
|
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|96.
| [[Vimbukrogs]]
| align=&quot;right&quot; | 721
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|97.
| [[Zilaiskalns]]
| align=&quot;right&quot; | 716
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Zilākalna pagasts]]
|-
|98.
| [[Madliena]]
| align=&quot;right&quot; | 713
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Madlienas pagasts]]
|-
|99.
| [[Aglona]]
| align=&quot;right&quot; | 712
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Preiļu novads]]
| [[Aglonas pagasts]]
|-
|100.
| [[Riebiņi]]
| align=&quot;right&quot; | 693
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Preiļu novads]]
| [[Riebiņu pagasts]]
|-
|101.
| [[Barkava]]
| align=&quot;right&quot; | 671
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Barkavas pagasts]]
|-
|102.
| [[Viesturciems]]
| align=&quot;right&quot; | 670
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Jelgavas novads]]
| [[Glūdas pagasts]]
|-
|103.
| [[Allaži]]
| align=&quot;right&quot; | 658
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Siguldas novads]]
| [[Allažu pagasts]]
|-
|104.
| [[Pilsrundāle]]
| align=&quot;right&quot; | 655
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Rundāles pagasts]]
|-
|105.
| [[Liepna]]
| align=&quot;right&quot; | 649
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Alūksnes novads]]
| [[Liepnas pagasts]]
|-
|106.
| [[Pastende]]
| align=&quot;right&quot; | 648
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Ģibuļu pagasts]]
|-
|107.
| [[Alsunga]]
| align=&quot;right&quot; | 644
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Alsungas pagasts]]
|-
|108.
| [[Spuņciems]]
| align=&quot;right&quot; | 636
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Mārupes novads]]
| [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]]
|-
|109.
| [[Jaunstrūžāni]]
| align=&quot;right&quot; | 631
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Rēzeknes novads]]
| [[Strūžānu pagasts]]
|-
|110.
| [[Birzgale]]
| align=&quot;right&quot; | 627
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Birzgales pagasts]]
|-
|111.
| [[Dzilnuciems]]
| align=&quot;right&quot; | 619
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|112.
| [[Lauciene]]
| align=&quot;right&quot; | 619
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Laucienes pagasts]]
|-
|113.
| [[Stapriņi]]
| align=&quot;right&quot; | 617
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ādažu novads]]
| [[Ādažu pagasts]]
|-
|114.
| [[Svēte (ciems)|Svēte]]
| align=&quot;right&quot; | 617
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Svētes pagasts]]
|-
|115.
| [[Ozolaine (Limbažu pagasts)|Ozolaine]]
| align=&quot;right&quot; | 614
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Limbažu novads]]
| [[Limbažu pagasts]]
|-
|116.
| [[Misa (Vecumnieku pagasts)|Misa]]
| align=&quot;right&quot; | 613
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Bauskas novads]]
| [[Vecumnieku pagasts]]
|-
|117.
| [[Jaunkalsnava]]
| align=&quot;right&quot; | 609
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Kalsnavas pagasts]]
|-
|118.
| [[Vītoliņi]]
| align=&quot;right&quot; | 608
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Jelgavas novads]]
| [[Valgundes pagasts]]
|-
|119.
| [[Zaļenieki]]
| align=&quot;right&quot; | 607
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Zaļenieku pagasts]]
|-
|120.
| [[Lapsas (Babītes pagasts)|Lapsas]]
| align=&quot;right&quot; | 600
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|121.
| [[Ragaciems]]
| align=&quot;right&quot; | 596
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Tukuma novads]]
| [[Lapmežciema pagasts]]
|-
|122.
| [[Acone]]
| align=&quot;right&quot; | 582
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Salaspils novads]]
| [[Salaspils pagasts]]
|-
|123.
| [[Tume]]
| align=&quot;right&quot; | 578
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Tumes pagasts]]
|-
|124.
| [[Mārciena]]
| align=&quot;right&quot; | 576
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Mārcienas pagasts]]
|-
|125.
| [[Lapenieki (Ķekavas pagasts)|Lapenieki]]
| align=&quot;right&quot; | 575
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
|
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|126.
| [[Skaistkalne]]
| align=&quot;right&quot; | 575
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Skaistkalnes pagasts]]
|-
|127.
| [[Smārde]]
| align=&quot;right&quot; | 571
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Smārdes pagasts]]
|-
|128.
| [[Tušķi]]
| align=&quot;right&quot; | 567
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Jelgavas novads]]
| [[Līvbērzes pagasts]]
|-
|129.
| [[Daudzeva]]
| align=&quot;right&quot; | 566
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Aizkraukles novads]]
| [[Daudzeses pagasts]]
|-
|130.
| [[Mežciems (Jaunsvirlaukas pagasts)|Mežciems]]
| align=&quot;right&quot; | 566
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Jelgavas novads]]
| [[Jaunsvirlaukas pagasts]]
|-
|131.
| [[Jaunbērze]]
| align=&quot;right&quot; | 564
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dobeles novads]]
| [[Jaunbērzes pagasts]]
|-
|132.
| [[Naukšēni]]
| align=&quot;right&quot; | 559
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Naukšēnu pagasts]]
|-
|133.
| [[Pūre]]
| align=&quot;right&quot; | 556
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Pūres pagasts]]
|-
|134.
| [[Litene]]
| align=&quot;right&quot; | 549
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Gulbenes novads]]
| [[Litenes pagasts]]
|-
|135.
| [[Pārolaine]]
| align=&quot;right&quot; | 545
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|136.
| [[Sēbruciems]]
| align=&quot;right&quot; | 545
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|137.
| [[Inciems]]
| align=&quot;right&quot; | 544
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Siguldas novads]]
| [[Krimuldas pagasts]]
|-
|138.
| [[Kolka]]
| align=&quot;right&quot; | 540
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Kolkas pagasts]]
|-
|139.
| [[Alderi]]
| align=&quot;right&quot; | 538
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ādažu novads]]
| [[Ādažu pagasts]]
|-
|140.
| [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]
| align=&quot;right&quot; | 534
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Skrudalienas pagasts]]
|-
|141.
| [[Tīnūži]]
| align=&quot;right&quot; | 532
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Tīnūžu pagasts]]
|-
|142.
| [[Code]]
| align=&quot;right&quot; | 528
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Codes pagasts]]
|-
|143.
| [[Lēdurga]]
| align=&quot;right&quot; | 527
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Siguldas novads]]
| [[Lēdurgas pagasts]]
|-
|144.
| [[Vārzas]]
| align=&quot;right&quot; | 527
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Limbažu novads]]
| [[Skultes pagasts]]
|-
|145.
| [[Palsmane]]
| align=&quot;right&quot; | 526
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Smiltenes novads]]
| [[Palsmanes pagasts]]
|-
|146.
| [[Lizums]]
| align=&quot;right&quot; | 524
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Gulbenes novads]]
| [[Lizuma pagasts]]
|-
|147.
| [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]]
| align=&quot;right&quot; | 522
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Cēsu novads]]
| [[Priekuļu pagasts]]
|-
|148.
| [[Grēnes]]
| align=&quot;right&quot; | 521
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|149.
| [[Kalupe]]
| align=&quot;right&quot; | 521
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Kalupes pagasts]]
|-
|150.
| [[Vīkuļi]]
| align=&quot;right&quot; | 518
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|151.
| [[Jaunsaurieši]]
| align=&quot;right&quot; | 515
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Skrajciems
| 
| [[Salaspils novads]]
| [[Salaspils pagasts]]
|-
|152.
| [[Lazdona]]
| align=&quot;right&quot; | 515
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Lazdonas pagasts]]
|-
|153.
| [[Siguļi]]
| align=&quot;right&quot; | 512
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ādažu novads]]
| [[Carnikavas pagasts]]
|-
|154.
| [[Ļaudona]]
| align=&quot;right&quot; | 507
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Ļaudonas pagasts]]
|-
|155.
| [[Pope]]
| align=&quot;right&quot; | 503
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ventspils novads]]
| [[Popes pagasts]]
|-
|156.
| [[Birži (Salas pagasts)|Birži]]
| align=&quot;right&quot; | 498
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Jēkabpils novads]]
| [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]]
|-
|157.
| [[Lēdmane]]
| align=&quot;right&quot; | 498
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Lēdmanes pagasts]]
|-
|158.
| [[Vecbebri]]
| align=&quot;right&quot; | 489
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Aizkraukles novads]]
| [[Bebru pagasts]]
|-
|159.
| [[Rencēni]]
| align=&quot;right&quot; | 488
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Rencēnu pagasts]]
|-
|160.
| [[Lutriņi]]
| align=&quot;right&quot; | 487
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Saldus novads]]
| [[Lutriņu pagasts]]
|-
|161.
| [[Žīguri]]
| align=&quot;right&quot; | 487
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Balvu novads]]
| [[Žīguru pagasts]]
|-
|162.
| [[Sauleskalns (Bērzaunes pagasts)|Sauleskalns]]
| align=&quot;right&quot; | 486
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Bērzaunes pagasts]]
|-
|163.
| [[Vandzene]]
| align=&quot;right&quot; | 485
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Vandzenes pagasts]]
|-
|164.
| [[Kusa]]
| align=&quot;right&quot; | 481
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Aronas pagasts]]
|-
|165.
| [[Egļupe (Inčukalna pagasts)|Egļupe]]
| align=&quot;right&quot; | 478
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Siguldas novads]]
| [[Inčukalna pagasts]]
|-
|166.
| [[Laidze]]
| align=&quot;right&quot; | 478
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Laidzes pagasts]]
|-
|167.
| [[Priežciems]]
| align=&quot;right&quot; | 475
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|168.
| [[Vecpiebalga]]
| align=&quot;right&quot; | 475
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Vecpiebalgas pagasts]]
|-
|169.
| [[Kazdanga]]
| align=&quot;right&quot; | 472
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Kazdangas pagasts]]
|-
|170.
| [[Rucava]]
| align=&quot;right&quot; | 472
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Rucavas pagasts]]
|-
|171.
| [[Ezere]]
| align=&quot;right&quot; | 469
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Saldus novads]]
| [[Ezeres pagasts]]
|-
|172.
| [[Miltiņi]]
| align=&quot;right&quot; | 468
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Dobeles novads]]
| [[Bērzes pagasts]]
|-
|173.
| [[Rude (Rojas pagasts)|Rude]]
| align=&quot;right&quot; | 467
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Talsu novads]]
| [[Rojas pagasts]]
|-
|174.
| [[Tumšupe (ciems)|Tumšupe]]
| align=&quot;right&quot; | 467
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Ropažu pagasts]]
|-
|175.
| [[Staļģene]]
| align=&quot;right&quot; | 466
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Jaunsvirlaukas pagasts]]
|-
|176.
| [[Līvi (Drabešu pagasts)|Līvi]]
| align=&quot;right&quot; | 462
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Cēsu novads]]
| [[Drabešu pagasts]]
|-
|177.
| [[Tārgale]]
| align=&quot;right&quot; | 462
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ventspils novads]]
| [[Tārgales pagasts]]
|-
|178.
| [[Rembate]]
| align=&quot;right&quot; | 461
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Rembates pagasts]]
|-
|179.
| [[Stāķi]]
| align=&quot;right&quot; | 460
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Gulbenes novads]]
| [[Stradu pagasts]]
|-
|180.
| [[Kaunata]]
| align=&quot;right&quot; | 459
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Rēzeknes novads]]
| [[Kaunatas pagasts]]
|-
|181.
| [[Umurga]]
| align=&quot;right&quot; | 459
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Limbažu novads]]
| [[Umurgas pagasts]]
|-
|182.
| [[Vārme (ciems)|Vārme]]
| align=&quot;right&quot; | 458
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Vārmes pagasts]]
|-
|183.
| [[Dubeņi]]
| align=&quot;right&quot; | 455
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Grobiņas pagasts]]
|-
|184.
| [[Kalni (Nīgrandes pagasts)|Kalni]]
| align=&quot;right&quot; | 455
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Saldus novads]]
| [[Nīgrandes pagasts]]
|-
|185.
| [[Gaujiena]]
| align=&quot;right&quot; | 453
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Smiltenes novads]]
| [[Gaujienas pagasts]]
|-
|186.
| [[Dzērbene]]
| align=&quot;right&quot; | 452
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Dzērbenes pagasts]]
|-
|187.
| [[Rumbula (Stopiņu pagasts)|Rumbula]]
| align=&quot;right&quot; | 452
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Skrajciems
| 
| [[Ropažu novads]]
| [[Stopiņu pagasts]]
|-
|188.
| [[Ziemeļblāzma]]
| align=&quot;right&quot; | 452
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Limbažu novads]]
| [[Skultes pagasts]]
|-
|189.
| [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]]
| align=&quot;right&quot; | 449
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dobeles novads]]
| [[Augstkalnes pagasts]]
|-
|190.
| [[Bigauņciems]]
| align=&quot;right&quot; | 448
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Tukuma novads]]
| [[Lapmežciema pagasts]]
|-
|191.
| [[Indra]]
| align=&quot;right&quot; | 445
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Krāslavas novads]]
| [[Indras pagasts]]
|-
|192.
| [[Tilža]]
| align=&quot;right&quot; | 445
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Balvu novads]]
| [[Tilžas pagasts]]
|-
|193.
| [[Straupe]]
| align=&quot;right&quot; | 444
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Cēsu novads]]
| [[Straupes pagasts]]
|-
|194.
| [[Ranka]]
| align=&quot;right&quot; | 441
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Gulbenes novads]]
| [[Rankas pagasts]]
|-
|195.
| [[Virši (Olaines pagasts)|Virši]]
| align=&quot;right&quot; | 439
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|196.
| [[Matīši]]
| align=&quot;right&quot; | 438
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Matīšu pagasts]]
|-
|197.
| [[Mundigciems]]
| align=&quot;right&quot; | 438
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Lībagu pagasts]]
|-
|198.
| [[Kapsēde]]
| align=&quot;right&quot; | 436
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Medzes pagasts]]
|-
|199.
| [[Rugāji]]
| align=&quot;right&quot; | 436
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Balvu novads]]
| [[Rugāju pagasts]]
|-
|200.
| [[Mūrmuiža (Kauguru pagasts)|Mūrmuiža]]
| align=&quot;right&quot; | 434
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Kauguru pagasts]]
|-
|201.
| [[Lejasciems]]
| align=&quot;right&quot; | 433
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Gulbenes novads]]
| [[Lejasciema pagasts]]
|-
|202.
| [[Viļķene]]
| align=&quot;right&quot; | 432
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Limbažu novads]]
| [[Viļķenes pagasts]]
|-
|203.
| [[Jaungulbene]]
| align=&quot;right&quot; | 432
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Gulbenes novads]]
| [[Jaungulbenes pagasts]]
|-
|204.
| [[Irlava]]
| align=&quot;right&quot; | 429
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Irlavas pagasts]]
|-
|205.
| [[Kroņauce (Tērvetes pagasts)|Kroņauce]]
| align=&quot;right&quot; | 429
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Dobeles novads]]
| [[Tērvetes pagasts]]
|-
|206.
| [[Sēme]]
| align=&quot;right&quot; | 429
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Sēmes pagasts]]
|-
|207.
| [[Alejas (Ķekavas pagasts)|Alejas]]
| align=&quot;right&quot; | 424
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|208.
| [[Medumi]]
| align=&quot;right&quot; | 424
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Medumu pagasts]]
|-
|209.
| [[Audriņi]]
| align=&quot;right&quot; | 423
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Rēzeknes novads]]
| [[Audriņu pagasts]]
|-
|210.
| [[Kaķenieki]]
| align=&quot;right&quot; | 422
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dobeles novads]]
| [[Annenieku pagasts]]
|-
|211.
| [[Bērvircava]]
| align=&quot;right&quot; | 419
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Jelgavas novads]]
| [[Sesavas pagasts]]
|-
|212.
| [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūta]]
| align=&quot;right&quot; | 418
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
|
| [[Jelgavas novads]]
| [[Svētes pagasts]]
|-
|213.
| [[Baltinava]]
| align=&quot;right&quot; | 417
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Balvu novads]]
| [[Baltinavas pagasts]]
|-
|214.
| [[Mežezeri]]
| align=&quot;right&quot; | 416
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Salaspils novads]]
| [[Salaspils pagasts]]
|-
|215.
| [[Suži (Garkalnes pagasts)|Suži]]
| align=&quot;right&quot; | 414
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|216.
| [[Pelči]]
| align=&quot;right&quot; | 410
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Pelču pagasts]]
|-
|217.
| [[Lieģi]]
| align=&quot;right&quot; | 407
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Tadaiķu pagasts]]
|-
|218.
| [[Kubuli]]
| align=&quot;right&quot; | 406
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Balvu novads]]
| [[Kubulu pagasts]]
|-
|219.
| [[Nītaure]]
| align=&quot;right&quot; | 406
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Nītaures pagasts]]
|-
|220.
| [[Prauliena]]
| align=&quot;right&quot; | 405
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Praulienas pagasts]]
|-
|221.
| [[Milzkalne]]
| align=&quot;right&quot; | 400
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Tukuma novads]]
| [[Smārdes pagasts]]
|-
|222.
| [[Svente]]
| align=&quot;right&quot; | 400
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Sventes pagasts]]
|-
|223.
| [[Višķu tehnikums]]
| align=&quot;right&quot; | 400
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| 
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Višķu pagasts]]
|-
|224.
| [[Mūsa (Ceraukstes pagasts)|Mūsa]]
| align=&quot;right&quot; | 398
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Bauskas novads]]
| [[Ceraukstes pagasts]]
|-
|225.
| [[Svitene]]
| align=&quot;right&quot; | 398
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Svitenes pagasts]]
|-
|226.
| [[Vecauce]]
| align=&quot;right&quot; | 396
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dobeles novads]]
| [[Vecauces pagasts]]
|-
|227.
| [[Variņi]]
| align=&quot;right&quot; | 395
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Smiltenes novads]]
| [[Variņu pagasts]]
|-
|228.
| [[Pūņas]]
| align=&quot;right&quot; | 391
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Valdgales pagasts]]
|-
|229.
| [[Brodi]]
| align=&quot;right&quot; | 390
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Jēkabpils novads]]
| [[Ābeļu pagasts]]
|-
|230.
| [[Jaunpagasts]]
| align=&quot;right&quot; | 388
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Virbu pagasts]]
|-
|231.
| [[Ķeipene]]
| align=&quot;right&quot; | 388
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Ķeipenes pagasts]]
|-
|232.
| [[Biksēre]]
| align=&quot;right&quot; | 386
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Sarkaņu pagasts]]
|-
|233.
| [[Ķesterciems]]
| align=&quot;right&quot; | 386
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Tukuma novads]]
| [[Engures pagasts]]
|-
|234.
| [[Burtnieki]]
| align=&quot;right&quot; | 385
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Burtnieku pagasts]]
|-
|235.
| [[Saulaine (Rundāles pagasts)|Saulaine]]
| align=&quot;right&quot; | 385
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Bauskas novads]]
| [[Rundāles pagasts]]
|-
|236.
| [[Ieriķi]]
| align=&quot;right&quot; | 384
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Cēsu novads]]
| [[Drabešu pagasts]]
|-
|237.
| [[Sidgunda]]
| align=&quot;right&quot; | 384
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Siguldas novads]]
| [[Mālpils pagasts]]
|-
|238.
| [[Krimūnas]]
| align=&quot;right&quot; | 380
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dobeles novads]]
| [[Krimūnu pagasts]]
|-
|239.
| [[Randene]]
| align=&quot;right&quot; | 378
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Kalkūnes pagasts]]
|-
|240.
| [[Augstkalne (Ūdrīšu pagasts)|Augstkalne]]
| align=&quot;right&quot; | 376
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Krāslavas novads]]
| [[Ūdrīšu pagasts]]
|-
|241.
| [[Dāviņi]]
| align=&quot;right&quot; | 375
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Dāviņu pagasts]]
|-
|242.
| [[Loja]]
| align=&quot;right&quot; | 368
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Saulkrastu novads]]
| [[Sējas pagasts]]
|-
|243.
| [[Rubene]]
| align=&quot;right&quot; | 367
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Valmieras novads]]
| [[Kocēnu pagasts]]
|-
|244.
| [[Džūkste]]
| align=&quot;right&quot; | 365
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Džūkstes pagasts]]
|-
|245.
| [[Ēdole]]
| align=&quot;right&quot; | 364
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Ēdoles pagasts]]
|-
|246.
| [[Zemkopības institūts (ciems)|Zemkopības institūts]]
| align=&quot;right&quot; | 363
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Aizkraukles novads]]
| [[Skrīveru pagasts]]
|-
|247.
| [[Cīrava]]
| align=&quot;right&quot; | 362
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Cīravas pagasts]]
|-
|248.
| [[Pabaži (Sējas pagasts)|Pabaži]]
| align=&quot;right&quot; | 358
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| 
| [[Saulkrastu novads]]
| [[Sējas pagasts]]
|-
|249.
| [[Šķieneri]]
| align=&quot;right&quot; | 358
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| 
| [[Gulbenes novads]]
| [[Stradu pagasts]]
|-
|250.
| [[Nīgrande]]
| align=&quot;right&quot; | 356
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Saldus novads]]
| [[Nīgrandes pagasts]]
|-
|251.
| [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidas]]
| align=&quot;right&quot; | 355
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vasarnīcu ciems
| 
| [[Ropažu novads]]
| [[Ropažu pagasts]]
|-
|252.
| [[Silva (ciems)|Silva]]
| align=&quot;right&quot; | 355
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Smiltenes novads]]
| [[Launkalnes pagasts]]
|-
|253.
| [[Dižstende]]
| align=&quot;right&quot; | 353
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| 
| [[Talsu novads]]
| [[Lībagu pagasts]]
|-
|254.
| [[Kursīši]]
| align=&quot;right&quot; | 353
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Saldus novads]]
| [[Kursīšu pagasts]]
|-
|255.
| [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Vaidava]]
| align=&quot;right&quot; | 350
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Vaidavas pagasts]]
|-
|256.
| [[Skuķīši]]
| align=&quot;right&quot; | 347
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|257.
| [[Grundzāle]]
| align=&quot;right&quot; | 346
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Smiltenes novads]]
| [[Grundzāles pagasts]]
|-
|258.
| [[Oškalni]]
| align=&quot;right&quot; | 344
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Saldus novads]]
| [[Cieceres pagasts]]
|-
|259.
| [[Rīdzene]]
| align=&quot;right&quot; | 344
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Vaives pagasts]]
|-
|260.
| [[Iļģi (ciems)|Iļģi]]
| align=&quot;right&quot; | 342
| align=&quot;right&quot; | 2019
| Vidējciems
| 
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Grobiņas pagasts]]
|-
|261.
| [[Kākciems]]
| align=&quot;right&quot; | 341
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ropažu novads]]
| [[Ropažu pagasts]]
|-
|262.
| [[Cena (ciems)|Cena]]
| align=&quot;right&quot; | 339
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Jelgavas novads]]
| [[Cenas pagasts]]
|-
|263.
| [[Draudzība (Novadnieku pagasts)|Draudzība]]
| align=&quot;right&quot; | 339
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Saldus novads]]
| [[Novadnieku pagasts]]
|-
|264.
| [[Aizkraukle (Aizkraukles pagasts)|Aizkraukle]]
| align=&quot;right&quot; | 338
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Aizkraukles novads]]
| [[Aizkraukles pagasts]]
|-
|265.
| [[Stalbe]]
| align=&quot;right&quot; | 337
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Stalbes pagasts]]
|-
|266.
| [[Venta (ciems)|Venta]]
| align=&quot;right&quot; | 337
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Rumbas pagasts]]
|-
|267.
| [[Trapene]]
| align=&quot;right&quot; | 336
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Smiltenes novads]]
| [[Trapenes pagasts]]
|-
|268.
| [[Valle]]
| align=&quot;right&quot; | 336
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Valles pagasts]]
|-
|269.
| [[Bārbele]]
| align=&quot;right&quot; | 335
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Bārbeles pagasts]]
|-
|270.
| [[Blāzma (Puzes pagasts)|Blāzma]]
| align=&quot;right&quot; | 335
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Ventspils novads]]
| [[Puzes pagasts]]
|-
|271.
| [[Mētriena]]
| align=&quot;right&quot; | 335
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Mētrienas pagasts]]
|-
|272.
| [[Kabile]]
| align=&quot;right&quot; | 331
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Kabiles pagasts]]
|-
|273.
| [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]]
| align=&quot;right&quot; | 331
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Limbažu novads]]
| [[Liepupes pagasts]]
|-
|274.
| [[Stīpnieki]]
| align=&quot;right&quot; | 331
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|275.
| [[Mežvalde]]
| align=&quot;right&quot; | 330
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Rumbas pagasts]]
|-
|276.
| [[Jeri (Jeru pagasts)|Jeri]]
| align=&quot;right&quot; | 328
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| 
| [[Valmieras novads]]
| [[Jeru pagasts]]
|-
|277.
| [[Dikļi]]
| align=&quot;right&quot; | 325
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Dikļu pagasts]]
|-
|278.
| [[Lejasstrazdi]]
| align=&quot;right&quot; | 325
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Dobeles novads]]
| [[Dobeles pagasts]]
|-
|279.
| [[Taurene]]
| align=&quot;right&quot; | 325
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Taurenes pagasts]]
|-
|280.
| [[Namiķi (Lutriņu pagasts)|Namiķi]]
| align=&quot;right&quot; | 323
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Saldus novads]]
| [[Lutriņu pagasts]]
|-
|281.
| [[Ezernieki]]
| align=&quot;right&quot; | 322
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Krāslavas novads]]
| [[Ezernieku pagasts]]
|-
|282.
| [[Mežotne]]
| align=&quot;right&quot; | 320
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Mežotnes pagasts]]
|-
|283.
| [[Sprūževa]]
| align=&quot;right&quot; | 320
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Rēzeknes novads]]
| [[Griškānu pagasts]]
|-
|284.
| [[Vērgale]]
| align=&quot;right&quot; | 319
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Vērgales pagasts]]
|-
|285.
| [[Dursupe]]
| align=&quot;right&quot; | 318
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Balgales pagasts]]
|-
|286.
| [[Vaivadi]]
| align=&quot;right&quot; | 318
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|287.
| [[Blīdene]]
| align=&quot;right&quot; | 317
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Saldus novads]]
| [[Blīdenes pagasts]]
|-
|288.
| [[Šķibe]]
| align=&quot;right&quot; | 317
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Dobeles novads]]
| [[Bērzes pagasts]]
|-
|289.
| [[Laubere]]
| align=&quot;right&quot; | 316
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Lauberes pagasts]]
|-
|290.
| [[Mirnijs]]
| align=&quot;right&quot; | 316
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Laucesas pagasts]]
|-
|291.
| [[Sece]]
| align=&quot;right&quot; | 316
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Aizkraukles novads]]
| [[Seces pagasts]]
|-
|292.
| [[Remte]]
| align=&quot;right&quot; | 315
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Saldus novads]]
| [[Remtes pagasts]]
|-
|293.
| [[Podkājas]]
| align=&quot;right&quot; | 315
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vasarnīcu ciems
| 
| [[Ropažu novads]]
| [[Ropažu pagasts]]
|-
|294.
| [[Vecružina]]
| align=&quot;right&quot; | 314
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Rēzeknes novads]]
| [[Silmalas pagasts]]
|-
|295.
| [[Ventava (Vārves pagasts)|Ventava]]
| align=&quot;right&quot; | 312
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Ventspils novads]]
| [[Vārves pagasts]]
|-
|296.
| [[Endzele]]
| align=&quot;right&quot; | 311
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Jeru pagasts]]
|-
|297.
| [[Jaunsils]]
| align=&quot;right&quot; | 311
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|298.
| [[Pampāļi]]
| align=&quot;right&quot; | 311
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Saldus novads]]
| [[Pampāļu pagasts]]
|-
|299.
| [[Jaunā muiža (Kūku pagasts)|Jaunā muiža]]
| align=&quot;right&quot; | 310
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Jēkabpils novads]]
| [[Kūku pagasts]]
|-
|300.
| [[Svētciems]]
| align=&quot;right&quot; | 310
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Limbažu novads]]
| [[Salacgrīvas pagasts]]
|-
|301.
| [[Bebrene]]
| align=&quot;right&quot; | 309
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Bebrenes pagasts]]
|-
|302.
| [[Lielplatone]]
| align=&quot;right&quot; | 309
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Lielplatones pagasts]]
|-
|303.
| [[Trikāta]]
| align=&quot;right&quot; | 309
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Trikātas pagasts]]
|-
|304.
| [[Tetele]]
| align=&quot;right&quot; | 308
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Jelgavas novads]]
| [[Cenu pagasts]]
|-
|305.
| [[Murjāņi]]
| align=&quot;right&quot; | 307
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Saulkrastu novads]]
| [[Sējas pagasts]]
|-
|306.
| [[Brīvkalni]]
| align=&quot;right&quot; | 305
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|307.
| [[Dzelda]]
| align=&quot;right&quot; | 305
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Nīkrāces pagasts]]
|-
|308.
| [[Ērberģe]]
| align=&quot;right&quot; | 305
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Aizkraukles novads]]
| [[Mazzalves pagasts]]
|-
|309.
| [[Priedkalne]]
| align=&quot;right&quot; | 305
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|310.
| [[Rudbārži]]
| align=&quot;right&quot; | 303
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Rudbāržu pagasts]]
|-
|311.
| [[Zasa]]
| align=&quot;right&quot; | 303
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Jēkabpils novads]]
| [[Zasas pagasts]]
|-
|312.
| [[Sunīši (Krimuldas pagasts)|Sunīši]]
| align=&quot;right&quot; | 302
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Siguldas novads]]
| [[Krimuldas pagasts]]
|-
|313.
| [[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]]
| align=&quot;right&quot; | 301
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Preiļu novads]]
| [[Preiļu pagasts]]
|-
|314.
| [[Maļinova]]
| align=&quot;right&quot; | 300
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Maļinovas pagasts]]
|}

== Karte ==
{{Location map+|Latvija|width=800 |float=center|caption = Latvijas 20 lielāko ciemu izvietojums ('''treknrakstā''' — pagasta centri; '''''treknrakstā un slīprakstā''''' — novada centrs)
|places =
{{Location map~|Latvija|lat=57.133333|long=24.283333|position = left |label='''[[Carnikava]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.943333|long=24.246944|position = left |label=[[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.045833|long=24.418333|position = right |label=[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.096389|long=24.6875|position = top |label='''[[Inčukalns]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.878889|long=23.946944|position = left |label=[[Jaunmārupe]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.800278|long=23.9825|position = bottom |label='''[[Jaunolaine]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.094444|long=24.365|position = left |label=[[Kadaga]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.874444|long=24.180833|position = right |label=[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.386389|long=25.423056|position = left |label='''[[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.347222|long=27.164444|position = left |label='''[[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.690831|long=23.787931|position = left |label='''[[Ozolnieki]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.944444|long=23.910833|position = top |label='''[[Piņķi]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.314167|long=25.359722|position = left |label='''[[Priekuļi]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.503056|long=22.810556|position = bottom |label='''[[Roja]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.010556|long=24.959722|position = right |label='''[[Mālpils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.646667|long=25.122222|position = bottom |label='''[[Skrīveri]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.940833|long=24.286111|position = top |label='''''[[Ulbroka]]'''''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.556389|long=25.431389|position = left |label='''[[Valmiermuiža]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.606389|long=24.522222|position = top |label='''[[Vecumnieki]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.859444|long=24.071667|position = left |label=[[Medemciems]]}}
}}

== Galerija ==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;110&quot;&gt;
12, вид на Улброку - panoramio.jpg|Ulbroka
Carnikavas stacija 2021.jpg|Carnikava
Ozolnieku Tautas nams.jpg|Ozolnieki
Piņķu Jāņa evenģēliski luteriskā baznīca, Babītes pagasts, Babītes novads, Latvia - panoramio.jpg|Pinķi
Jaunolaine.JPG|Jaunolaine
Ēka Jaunmārupē.jpg|Jaunmārupe
Katlakalna tautas nams.jpg|Katlakalns
Kadaga.jpg|Kadaga
Valmiermuižas pils tornis 2000-08-05.jpg|Valmiermuiža
Skrīveri, A. Upīša memoriālā māja 2000-05-28 - panoramio.jpg|Skrīveri
Inčukalna medību pils 2000-10-07.jpg|Inčukalns
Cēsu kauju piemineklis, 28.06.2021.jpg|Liepa
Skudru iela, 27.05.2008.jpg|Dreiliņi
Garkalnes stacija 2021.jpg|Garkalne
Priekuli village.jpg|Priekuļi
Maltas pagasta padome 2000. gadā.jpg|Malta
Rojas osta 1999-07-17.jpg|Roja
Vecumnieku Luterāņu baznīca 2.jpg|Vecumnieki
Вид на поселок Гайсмас - panoramio.jpg|Medemciems
Mālpils pils 2000-02-12.jpg|Mālpils
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]]

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi| ]]
[[Kategorija:Latvijas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>eptaequx8557j4dbfwqvmh1fcrzeijg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495355</id>
      <parentid>4495344</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T04:14:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Arturijoooo12345678910|Arturijoooo12345678910]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ~2026-37824-44</comment>
      <origin>4489076</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49143" sha1="7msjgs9b0d1806rybswzvj1846ar5ld" xml:space="preserve">'''Latvijas lielāko ciemu uzskaitījumā''' iekļautas [[Latvija]]s [[ciems|lauku apdzīvotās vietas]] ar iedzīvotāju skaitu virs 300. Ciemu tips un iedzīvotāju skaits norādīts pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s [[toponīmija|vietvārdu]] [[datu bāze]]s datiem.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;1&quot;&lt;!-- style=&quot;font-size:90%&quot; --&gt;
! Nr.
! Nosaukums
! Iedzīvotāju&lt;br /&gt;skaits
! Gads
! Tips
! Statuss
! Novads
! Pagasts
|-
|1.
| [[Ulbroka]]
| align=&quot;right&quot; | 6084
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| novada centrs
| [[Ropažu novads]]
| [[Stopiņu pagasts]]
|-
|2.
| [[Carnikava]]
| align=&quot;right&quot; | 5317
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ādažu novads]]
| [[Carnikavas pagasts]]
|-
|3.
| [[Ozolnieki]]
| align=&quot;right&quot; | 4191
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Ozolnieku pagasts]]
|-
|4.
| [[Piņķi]]
| align=&quot;right&quot; | 4079
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|5.
| [[Jaunolaine]]
| align=&quot;right&quot; | 3757
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|6.
| [[Jaunmārupe]]
| align=&quot;right&quot; | 3433
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Mārupes novads]]
| [[Mārupes pagasts]]
|-
|7.
| [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]
| align=&quot;right&quot; | 2582
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|8.
| [[Kadaga]]
| align=&quot;right&quot; | 2546
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ādažu novads]]
| [[Ādažu pagasts]]
|-
|9.
| [[Valmiermuiža]]
| align=&quot;right&quot; | 2385
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Valmieras pagasts]]
|-
|10.
| [[Skrīveri]]
| align=&quot;right&quot; | 2340
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Aizkraukles novads]]
| [[Skrīveru pagasts]]
|-
|11.
| [[Inčukalns]]
| align=&quot;right&quot; | 2200
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Siguldas novads]]
| [[Inčukalna pagasts]]
|-
|12.
| [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]]
| align=&quot;right&quot; | 2199
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Liepas pagasts]]
|-
|13.
| [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]]
| align=&quot;right&quot; | 2137
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Stopiņu pagasts]]
|-
|14.
| [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]
| align=&quot;right&quot; | 2108
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|15.
| [[Priekuļi]]
| align=&quot;right&quot; | 2089
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Priekuļu pagasts]]
|-
|16.
| [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]
| align=&quot;right&quot; | 2086
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Rēzeknes novads]]
| [[Maltas pagasts]]
|-
|17.
| [[Roja]]
| align=&quot;right&quot; | 2069
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Rojas pagasts]]
|-
|18.
| [[Vecumnieki]]
| align=&quot;right&quot; | 1982
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Vecumnieku pagasts]]
|-
|19.
| [[Medemciems]]
| align=&quot;right&quot; | 1932
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|20.
| [[Mālpils]]
| align=&quot;right&quot; | 1885
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Siguldas novads]]
| [[Mālpils pagasts]]
|-
|21.
| [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]
| align=&quot;right&quot; | 1865
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Stopiņu pagasts]]
|-
|22.
| [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]]
| align=&quot;right&quot; | 1727
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|23.
| [[Ropaži]]
| align=&quot;right&quot; | 1687
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ropažu novads]]
| [[Ropažu pagasts]]
|-
|24.
| [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]]
| align=&quot;right&quot; | 1676
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|25.
| [[Rāmava]]
| align=&quot;right&quot; | 1648
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|26.
| [[Kalnciems]]
| align=&quot;right&quot; | 1621
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Kalnciema pagasts]]
|-
|27.
| [[Ogresgals]]
| align=&quot;right&quot; | 1588
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Ogresgala pagasts]]
|-
|28.
| [[Garciems]]
| align=&quot;right&quot; | 1587
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ādažu novads]]
| [[Carnikavas pagasts]]
|-
|29.
| [[Tīraine]]
| align=&quot;right&quot; | 1579
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| 
| [[Mārupes novads]]
| [[Mārupes pagasts]]
|-
|30.
| [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]]
| align=&quot;right&quot; | 1567
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|31.
| [[Valdlauči]]
| align=&quot;right&quot; | 1559
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|32.
| [[Dzidriņas]]
| align=&quot;right&quot; | 1553
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Stopiņu pagasts]]
|-
|33.
| [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]]
| align=&quot;right&quot; | 1553
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Ērgļu pagasts]]
|-
|34.
| [[Ugāle]]
| align=&quot;right&quot; | 1540
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ventspils novads]]
| [[Ugāles pagasts]]
|-
|35.
| [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]]
| align=&quot;right&quot; | 1529
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ādažu novads]]
| [[Carnikavas pagasts]]
|-
|36.
| [[Eleja]]
| align=&quot;right&quot; | 1515
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Elejas pagasts]]
|-
|37.
| [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]]
| align=&quot;right&quot; | 1505
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Ropažu pagasts]]
|-
|38.
| [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]]
| align=&quot;right&quot; | 1490
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|39.
| [[Vaiņode]]
| align=&quot;right&quot; | 1468
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Vaiņodes pagasts]]
|-
|40.
| [[Dundaga]]
| align=&quot;right&quot; | 1420
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Dundagas pagasts]]
|-
|41.
| [[Augšlīgatne]]
| align=&quot;right&quot; | 1405
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Līgatnes pagasts]]
|-
|42.
| [[Engure]]
| align=&quot;right&quot; | 1392
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Engures pagasts]]
|-
|43.
| [[Silakrogs (Ropažu pagasts)|Silakrogs]]
| align=&quot;right&quot; | 1388
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Ropažu pagasts]]
|-
|44.
| [[Upesciems]]
| align=&quot;right&quot; | 1366
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|45.
| [[Jāņupe (Olaines pagasts)|Jāņupe]]
| align=&quot;right&quot; | 1356
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|46.
| [[Kalngale]]
| align=&quot;right&quot; | 1313
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ādažu novads]]
| [[Carnikavas pagasts]]
|-
|47.
| [[Vecstropi (Naujenes pagasts)|Vecstropi]]
| align=&quot;right&quot; | 1291
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Naujenes pagasts]]
|-
|48.
| [[Upeslejas]]
| align=&quot;right&quot; | 1290
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Stopiņu pagasts]]
|-
|49.
| [[Sala (Jēkabpils novads)|Sala]]
| align=&quot;right&quot; | 1280
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jēkabpils novads]]
| [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]]
|-
|50.
| [[Āne]]
| align=&quot;right&quot; | 1259
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Jelgavas novads]]
| [[Cenu pagasts]]
|-
|51.
| [[Lapmežciems]]
| align=&quot;right&quot; | 1246
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Lapmežciema pagasts]]
|-
|52.
| [[Stūnīši]]
| align=&quot;right&quot; | 1244
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|53.
| [[Mērsrags]]
| align=&quot;right&quot; | 1240
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Mērsraga pagasts]]
|-
|54.
| [[Ragana (ciems)|Ragana]]
| align=&quot;right&quot; | 1213
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Siguldas novads]]
| [[Krimuldas pagasts]]
|-
|55.
| [[Rītausmas]]
| align=&quot;right&quot; | 1202
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Īslīces pagasts]]
|-
|56.
| [[Saulkalne]]
| align=&quot;right&quot; | 1190
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Salaspils novads]]
| [[Salaspils pagasts]]
|-
|57.
| [[Babīte]]
| align=&quot;right&quot; | 1165
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|58.
| [[Līči (Stopiņu pagasts)|Līči]]
| align=&quot;right&quot; | 1154
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Stopiņu pagasts]]
|-
|59.
| [[Ciemupe]]
| align=&quot;right&quot; | 1147
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ogres novads]]
| [[Ogresgala pagasts]]
|-
|60.
| [[Rauna]]
| align=&quot;right&quot; | 1141
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Smiltenes novads]]
| [[Raunas pagasts]]
|-
|61.
| [[Bēne]]
| align=&quot;right&quot; | 1126
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dobeles novads]]
| [[Bēnes pagasts]]
|-
|62.
| [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]]
| align=&quot;right&quot; | 1126
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Mārupes novads]]
| [[Mārupes pagasts]]
|-
|63.
| [[Gardene]]
| align=&quot;right&quot; | 1125
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Dobeles novads]]
| [[Auru pagasts]]
|-
|64.
| [[Brankas]]
| align=&quot;right&quot; | 1102
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Jelgavas novads]]
| [[Cenu pagasts]]
|-
|65.
| [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīši]]
| align=&quot;right&quot; | 1085
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|66.
| [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]]
| align=&quot;right&quot; | 1065
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
|
| [[Limbažu novads]]
| [[Skultes pagasts]]
|-
|67.
| [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]]
| align=&quot;right&quot; | 1008
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Jumpravas pagasts]]
|-
|68.
| [[Dzērumi]]
| align=&quot;right&quot; | 993
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|69.
| [[Lociki]]
| align=&quot;right&quot; | 988
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Naujenes pagasts]]
|-
|70.
| [[Krustkalni]]
| align=&quot;right&quot; | 968
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
|
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|71.
| [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]]
| align=&quot;right&quot; | 951
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ādažu novads]]
| [[Ādažu pagasts]]
|-
|72.
| [[Druva (ciems)|Druva]]
| align=&quot;right&quot; | 950
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Saldus novads]]
| [[Saldus pagasts]]
|-
|73.
| [[Odukalns]]
| align=&quot;right&quot; | 950
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|74.
| [[Zaķumuiža]]
| align=&quot;right&quot; | 939
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Ropažu pagasts]]
|-
|75.
| [[Nīca]]
| align=&quot;right&quot; | 928
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Nīcas pagasts]]
|-
|76.
| [[Uzvara (Gailīšu pagasts)|Uzvara]]
| align=&quot;right&quot; | 925
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Gailīšu pagasts]]
|-
|77.
| [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezers]]
| align=&quot;right&quot; | 920
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|78.
| [[Nereta]]
| align=&quot;right&quot; | 914
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Aizkraukles novads]]
| [[Neretas pagasts]]
|-
|79.
| [[Langstiņi]]
| align=&quot;right&quot; | 883
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|80.
| [[Kocēni]]
| align=&quot;right&quot; | 875
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Kocēnu pagasts]]
|-
|81.
| [[Pleikšņi]]
| align=&quot;right&quot; | 845
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Rēzeknes novads]]
| [[Ozolaines pagasts]]
|-
|82.
| [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]]
| align=&quot;right&quot; | 832
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Mārupes novads]]
| [[Mārupes pagasts]]
|-
|83.
| [[Jaunpiebalga]]
| align=&quot;right&quot; | 815
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Jaunpiebalgas pagasts]]
|-
|84.
| [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]]
| align=&quot;right&quot; | 803
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Siguldas novads]]
| [[Inčukalna pagasts]]
|-
|85.
| [[Līvbērze]]
| align=&quot;right&quot; | 803
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Līvbērzes pagasts]]
|-
|86.
| [[Krauja (Naujenes pagasts)|Krauja]]
| align=&quot;right&quot; | 797
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Naujenes pagasts]]
|-
|87.
| [[Pēterupe (ciems)]]
| align=&quot;right&quot; | 794
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vasarnīcu ciems
| 
| [[Saulkrastu novads]]
| [[Saulkrastu pagasts]]
|-
|88.
| [[Priedaine (Kurmāles pagasts)|Priedaine]]
| align=&quot;right&quot; | 794
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Kurmāles pagasts]]
|-
|89.
| [[Daugmale]]
| align=&quot;right&quot; | 786
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Ķekavas novads]]
| [[Daugmales pagasts]]
|-
|90.
| [[Nākotne (ciems)|Nākotne]]
| align=&quot;right&quot; | 785
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Glūdas pagasts]]
|-
|91.
| [[Slampe]]
| align=&quot;right&quot; | 767
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Slampes pagasts]]
|-
|92.
| [[Kalkūni]]
| align=&quot;right&quot; | 756
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Kalkūnes pagasts]]
|-
|93.
| [[Jaunpils]]
| align=&quot;right&quot; | 750
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Jaunpils pagasts]]
|-
|94.
| [[Suntaži]]
| align=&quot;right&quot; | 743
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Suntažu pagasts]]
|-
|95.
| [[Krogsils]]
| align=&quot;right&quot; | 731
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
|
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|96.
| [[Vimbukrogs]]
| align=&quot;right&quot; | 721
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|97.
| [[Zilaiskalns]]
| align=&quot;right&quot; | 716
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Zilākalna pagasts]]
|-
|98.
| [[Madliena]]
| align=&quot;right&quot; | 713
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Madlienas pagasts]]
|-
|99.
| [[Aglona]]
| align=&quot;right&quot; | 712
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Preiļu novads]]
| [[Aglonas pagasts]]
|-
|100.
| [[Riebiņi]]
| align=&quot;right&quot; | 693
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Preiļu novads]]
| [[Riebiņu pagasts]]
|-
|101.
| [[Barkava]]
| align=&quot;right&quot; | 671
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Barkavas pagasts]]
|-
|102.
| [[Viesturciems]]
| align=&quot;right&quot; | 670
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Jelgavas novads]]
| [[Glūdas pagasts]]
|-
|103.
| [[Allaži]]
| align=&quot;right&quot; | 658
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Siguldas novads]]
| [[Allažu pagasts]]
|-
|104.
| [[Pilsrundāle]]
| align=&quot;right&quot; | 655
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Rundāles pagasts]]
|-
|105.
| [[Liepna]]
| align=&quot;right&quot; | 649
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Alūksnes novads]]
| [[Liepnas pagasts]]
|-
|106.
| [[Pastende]]
| align=&quot;right&quot; | 648
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Ģibuļu pagasts]]
|-
|107.
| [[Alsunga]]
| align=&quot;right&quot; | 644
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Alsungas pagasts]]
|-
|108.
| [[Spuņciems]]
| align=&quot;right&quot; | 636
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Mārupes novads]]
| [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]]
|-
|109.
| [[Jaunstrūžāni]]
| align=&quot;right&quot; | 631
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Rēzeknes novads]]
| [[Strūžānu pagasts]]
|-
|110.
| [[Birzgale]]
| align=&quot;right&quot; | 627
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Birzgales pagasts]]
|-
|111.
| [[Dzilnuciems]]
| align=&quot;right&quot; | 619
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|112.
| [[Lauciene]]
| align=&quot;right&quot; | 619
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Laucienes pagasts]]
|-
|113.
| [[Stapriņi]]
| align=&quot;right&quot; | 617
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Ādažu novads]]
| [[Ādažu pagasts]]
|-
|114.
| [[Svēte (ciems)|Svēte]]
| align=&quot;right&quot; | 617
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Svētes pagasts]]
|-
|115.
| [[Ozolaine (Limbažu pagasts)|Ozolaine]]
| align=&quot;right&quot; | 614
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Limbažu novads]]
| [[Limbažu pagasts]]
|-
|116.
| [[Misa (Vecumnieku pagasts)|Misa]]
| align=&quot;right&quot; | 613
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Bauskas novads]]
| [[Vecumnieku pagasts]]
|-
|117.
| [[Jaunkalsnava]]
| align=&quot;right&quot; | 609
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Kalsnavas pagasts]]
|-
|118.
| [[Vītoliņi]]
| align=&quot;right&quot; | 608
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Jelgavas novads]]
| [[Valgundes pagasts]]
|-
|119.
| [[Zaļenieki]]
| align=&quot;right&quot; | 607
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Zaļenieku pagasts]]
|-
|120.
| [[Lapsas (Babītes pagasts)|Lapsas]]
| align=&quot;right&quot; | 600
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|121.
| [[Ragaciems]]
| align=&quot;right&quot; | 596
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Tukuma novads]]
| [[Lapmežciema pagasts]]
|-
|122.
| [[Acone]]
| align=&quot;right&quot; | 582
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Salaspils novads]]
| [[Salaspils pagasts]]
|-
|123.
| [[Tume]]
| align=&quot;right&quot; | 578
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Tumes pagasts]]
|-
|124.
| [[Mārciena]]
| align=&quot;right&quot; | 576
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Mārcienas pagasts]]
|-
|125.
| [[Lapenieki (Ķekavas pagasts)|Lapenieki]]
| align=&quot;right&quot; | 575
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
|
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|126.
| [[Skaistkalne]]
| align=&quot;right&quot; | 575
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Skaistkalnes pagasts]]
|-
|127.
| [[Smārde]]
| align=&quot;right&quot; | 571
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Smārdes pagasts]]
|-
|128.
| [[Tušķi]]
| align=&quot;right&quot; | 567
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Jelgavas novads]]
| [[Līvbērzes pagasts]]
|-
|129.
| [[Daudzeva]]
| align=&quot;right&quot; | 566
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Aizkraukles novads]]
| [[Daudzeses pagasts]]
|-
|130.
| [[Mežciems (Jaunsvirlaukas pagasts)|Mežciems]]
| align=&quot;right&quot; | 566
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Jelgavas novads]]
| [[Jaunsvirlaukas pagasts]]
|-
|131.
| [[Jaunbērze]]
| align=&quot;right&quot; | 564
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dobeles novads]]
| [[Jaunbērzes pagasts]]
|-
|132.
| [[Naukšēni]]
| align=&quot;right&quot; | 559
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Naukšēnu pagasts]]
|-
|133.
| [[Pūre]]
| align=&quot;right&quot; | 556
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Pūres pagasts]]
|-
|134.
| [[Litene]]
| align=&quot;right&quot; | 549
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Gulbenes novads]]
| [[Litenes pagasts]]
|-
|135.
| [[Pārolaine]]
| align=&quot;right&quot; | 545
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|136.
| [[Sēbruciems]]
| align=&quot;right&quot; | 545
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|137.
| [[Inciems]]
| align=&quot;right&quot; | 544
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Siguldas novads]]
| [[Krimuldas pagasts]]
|-
|138.
| [[Kolka]]
| align=&quot;right&quot; | 540
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Kolkas pagasts]]
|-
|139.
| [[Alderi]]
| align=&quot;right&quot; | 538
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ādažu novads]]
| [[Ādažu pagasts]]
|-
|140.
| [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]
| align=&quot;right&quot; | 534
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Skrudalienas pagasts]]
|-
|141.
| [[Tīnūži]]
| align=&quot;right&quot; | 532
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Tīnūžu pagasts]]
|-
|142.
| [[Code]]
| align=&quot;right&quot; | 528
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Codes pagasts]]
|-
|143.
| [[Lēdurga]]
| align=&quot;right&quot; | 527
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Siguldas novads]]
| [[Lēdurgas pagasts]]
|-
|144.
| [[Vārzas]]
| align=&quot;right&quot; | 527
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Limbažu novads]]
| [[Skultes pagasts]]
|-
|145.
| [[Palsmane]]
| align=&quot;right&quot; | 526
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Smiltenes novads]]
| [[Palsmanes pagasts]]
|-
|146.
| [[Lizums]]
| align=&quot;right&quot; | 524
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Gulbenes novads]]
| [[Lizuma pagasts]]
|-
|147.
| [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]]
| align=&quot;right&quot; | 522
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Cēsu novads]]
| [[Priekuļu pagasts]]
|-
|148.
| [[Grēnes]]
| align=&quot;right&quot; | 521
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|149.
| [[Kalupe]]
| align=&quot;right&quot; | 521
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Kalupes pagasts]]
|-
|150.
| [[Vīkuļi]]
| align=&quot;right&quot; | 518
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|151.
| [[Jaunsaurieši]]
| align=&quot;right&quot; | 515
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Skrajciems
| 
| [[Salaspils novads]]
| [[Salaspils pagasts]]
|-
|152.
| [[Lazdona]]
| align=&quot;right&quot; | 515
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Lazdonas pagasts]]
|-
|153.
| [[Siguļi]]
| align=&quot;right&quot; | 512
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ādažu novads]]
| [[Carnikavas pagasts]]
|-
|154.
| [[Ļaudona]]
| align=&quot;right&quot; | 507
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Ļaudonas pagasts]]
|-
|155.
| [[Pope]]
| align=&quot;right&quot; | 503
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ventspils novads]]
| [[Popes pagasts]]
|-
|156.
| [[Birži (Salas pagasts)|Birži]]
| align=&quot;right&quot; | 498
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Jēkabpils novads]]
| [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]]
|-
|157.
| [[Lēdmane]]
| align=&quot;right&quot; | 498
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Lēdmanes pagasts]]
|-
|158.
| [[Vecbebri]]
| align=&quot;right&quot; | 489
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Aizkraukles novads]]
| [[Bebru pagasts]]
|-
|159.
| [[Rencēni]]
| align=&quot;right&quot; | 488
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Rencēnu pagasts]]
|-
|160.
| [[Lutriņi]]
| align=&quot;right&quot; | 487
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Saldus novads]]
| [[Lutriņu pagasts]]
|-
|161.
| [[Žīguri]]
| align=&quot;right&quot; | 487
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Balvu novads]]
| [[Žīguru pagasts]]
|-
|162.
| [[Sauleskalns (Bērzaunes pagasts)|Sauleskalns]]
| align=&quot;right&quot; | 486
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Bērzaunes pagasts]]
|-
|163.
| [[Vandzene]]
| align=&quot;right&quot; | 485
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Vandzenes pagasts]]
|-
|164.
| [[Kusa]]
| align=&quot;right&quot; | 481
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Aronas pagasts]]
|-
|165.
| [[Egļupe (Inčukalna pagasts)|Egļupe]]
| align=&quot;right&quot; | 478
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Siguldas novads]]
| [[Inčukalna pagasts]]
|-
|166.
| [[Laidze]]
| align=&quot;right&quot; | 478
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Laidzes pagasts]]
|-
|167.
| [[Priežciems]]
| align=&quot;right&quot; | 475
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|168.
| [[Vecpiebalga]]
| align=&quot;right&quot; | 475
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Vecpiebalgas pagasts]]
|-
|169.
| [[Kazdanga]]
| align=&quot;right&quot; | 472
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Kazdangas pagasts]]
|-
|170.
| [[Rucava]]
| align=&quot;right&quot; | 472
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Rucavas pagasts]]
|-
|171.
| [[Ezere]]
| align=&quot;right&quot; | 469
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Saldus novads]]
| [[Ezeres pagasts]]
|-
|172.
| [[Miltiņi]]
| align=&quot;right&quot; | 468
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Dobeles novads]]
| [[Bērzes pagasts]]
|-
|173.
| [[Rude (Rojas pagasts)|Rude]]
| align=&quot;right&quot; | 467
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Talsu novads]]
| [[Rojas pagasts]]
|-
|174.
| [[Tumšupe (ciems)|Tumšupe]]
| align=&quot;right&quot; | 467
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
|
| [[Ropažu novads]]
| [[Ropažu pagasts]]
|-
|175.
| [[Staļģene]]
| align=&quot;right&quot; | 466
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Jaunsvirlaukas pagasts]]
|-
|176.
| [[Līvi (Drabešu pagasts)|Līvi]]
| align=&quot;right&quot; | 462
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Cēsu novads]]
| [[Drabešu pagasts]]
|-
|177.
| [[Tārgale]]
| align=&quot;right&quot; | 462
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ventspils novads]]
| [[Tārgales pagasts]]
|-
|178.
| [[Rembate]]
| align=&quot;right&quot; | 461
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Rembates pagasts]]
|-
|179.
| [[Stāķi]]
| align=&quot;right&quot; | 460
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Gulbenes novads]]
| [[Stradu pagasts]]
|-
|180.
| [[Kaunata]]
| align=&quot;right&quot; | 459
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Rēzeknes novads]]
| [[Kaunatas pagasts]]
|-
|181.
| [[Umurga]]
| align=&quot;right&quot; | 459
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Limbažu novads]]
| [[Umurgas pagasts]]
|-
|182.
| [[Vārme (ciems)|Vārme]]
| align=&quot;right&quot; | 458
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Vārmes pagasts]]
|-
|183.
| [[Dubeņi]]
| align=&quot;right&quot; | 455
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Grobiņas pagasts]]
|-
|184.
| [[Kalni (Nīgrandes pagasts)|Kalni]]
| align=&quot;right&quot; | 455
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Saldus novads]]
| [[Nīgrandes pagasts]]
|-
|185.
| [[Gaujiena]]
| align=&quot;right&quot; | 453
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Smiltenes novads]]
| [[Gaujienas pagasts]]
|-
|186.
| [[Dzērbene]]
| align=&quot;right&quot; | 452
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Dzērbenes pagasts]]
|-
|187.
| [[Rumbula (Stopiņu pagasts)|Rumbula]]
| align=&quot;right&quot; | 452
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Skrajciems
| 
| [[Ropažu novads]]
| [[Stopiņu pagasts]]
|-
|188.
| [[Ziemeļblāzma]]
| align=&quot;right&quot; | 452
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Limbažu novads]]
| [[Skultes pagasts]]
|-
|189.
| [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]]
| align=&quot;right&quot; | 449
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dobeles novads]]
| [[Augstkalnes pagasts]]
|-
|190.
| [[Bigauņciems]]
| align=&quot;right&quot; | 448
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Tukuma novads]]
| [[Lapmežciema pagasts]]
|-
|191.
| [[Indra]]
| align=&quot;right&quot; | 445
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Krāslavas novads]]
| [[Indras pagasts]]
|-
|192.
| [[Tilža]]
| align=&quot;right&quot; | 445
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Balvu novads]]
| [[Tilžas pagasts]]
|-
|193.
| [[Straupe]]
| align=&quot;right&quot; | 444
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Cēsu novads]]
| [[Straupes pagasts]]
|-
|194.
| [[Ranka]]
| align=&quot;right&quot; | 441
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Gulbenes novads]]
| [[Rankas pagasts]]
|-
|195.
| [[Virši (Olaines pagasts)|Virši]]
| align=&quot;right&quot; | 439
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|196.
| [[Matīši]]
| align=&quot;right&quot; | 438
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Matīšu pagasts]]
|-
|197.
| [[Mundigciems]]
| align=&quot;right&quot; | 438
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Lībagu pagasts]]
|-
|198.
| [[Kapsēde]]
| align=&quot;right&quot; | 436
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Medzes pagasts]]
|-
|199.
| [[Rugāji]]
| align=&quot;right&quot; | 436
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Balvu novads]]
| [[Rugāju pagasts]]
|-
|200.
| [[Mūrmuiža (Kauguru pagasts)|Mūrmuiža]]
| align=&quot;right&quot; | 434
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Kauguru pagasts]]
|-
|201.
| [[Lejasciems]]
| align=&quot;right&quot; | 433
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Gulbenes novads]]
| [[Lejasciema pagasts]]
|-
|202.
| [[Viļķene]]
| align=&quot;right&quot; | 432
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Limbažu novads]]
| [[Viļķenes pagasts]]
|-
|203.
| [[Jaungulbene]]
| align=&quot;right&quot; | 432
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Gulbenes novads]]
| [[Jaungulbenes pagasts]]
|-
|204.
| [[Irlava]]
| align=&quot;right&quot; | 429
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Irlavas pagasts]]
|-
|205.
| [[Kroņauce (Tērvetes pagasts)|Kroņauce]]
| align=&quot;right&quot; | 429
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Dobeles novads]]
| [[Tērvetes pagasts]]
|-
|206.
| [[Sēme]]
| align=&quot;right&quot; | 429
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Sēmes pagasts]]
|-
|207.
| [[Alejas (Ķekavas pagasts)|Alejas]]
| align=&quot;right&quot; | 424
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|208.
| [[Medumi]]
| align=&quot;right&quot; | 424
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Medumu pagasts]]
|-
|209.
| [[Audriņi]]
| align=&quot;right&quot; | 423
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Rēzeknes novads]]
| [[Audriņu pagasts]]
|-
|210.
| [[Kaķenieki]]
| align=&quot;right&quot; | 422
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dobeles novads]]
| [[Annenieku pagasts]]
|-
|211.
| [[Bērvircava]]
| align=&quot;right&quot; | 419
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Jelgavas novads]]
| [[Sesavas pagasts]]
|-
|212.
| [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūta]]
| align=&quot;right&quot; | 418
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
|
| [[Jelgavas novads]]
| [[Svētes pagasts]]
|-
|213.
| [[Baltinava]]
| align=&quot;right&quot; | 417
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Balvu novads]]
| [[Baltinavas pagasts]]
|-
|214.
| [[Mežezeri]]
| align=&quot;right&quot; | 416
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Salaspils novads]]
| [[Salaspils pagasts]]
|-
|215.
| [[Suži (Garkalnes pagasts)|Suži]]
| align=&quot;right&quot; | 414
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|216.
| [[Pelči]]
| align=&quot;right&quot; | 410
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Pelču pagasts]]
|-
|217.
| [[Lieģi]]
| align=&quot;right&quot; | 407
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Tadaiķu pagasts]]
|-
|218.
| [[Kubuli]]
| align=&quot;right&quot; | 406
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Balvu novads]]
| [[Kubulu pagasts]]
|-
|219.
| [[Nītaure]]
| align=&quot;right&quot; | 406
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Nītaures pagasts]]
|-
|220.
| [[Prauliena]]
| align=&quot;right&quot; | 405
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Praulienas pagasts]]
|-
|221.
| [[Milzkalne]]
| align=&quot;right&quot; | 400
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Tukuma novads]]
| [[Smārdes pagasts]]
|-
|222.
| [[Svente]]
| align=&quot;right&quot; | 400
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Sventes pagasts]]
|-
|223.
| [[Višķu tehnikums]]
| align=&quot;right&quot; | 400
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| 
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Višķu pagasts]]
|-
|224.
| [[Mūsa (Ceraukstes pagasts)|Mūsa]]
| align=&quot;right&quot; | 398
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Bauskas novads]]
| [[Ceraukstes pagasts]]
|-
|225.
| [[Svitene]]
| align=&quot;right&quot; | 398
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Svitenes pagasts]]
|-
|226.
| [[Vecauce]]
| align=&quot;right&quot; | 396
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dobeles novads]]
| [[Vecauces pagasts]]
|-
|227.
| [[Variņi]]
| align=&quot;right&quot; | 395
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Smiltenes novads]]
| [[Variņu pagasts]]
|-
|228.
| [[Pūņas]]
| align=&quot;right&quot; | 391
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Valdgales pagasts]]
|-
|229.
| [[Brodi]]
| align=&quot;right&quot; | 390
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Jēkabpils novads]]
| [[Ābeļu pagasts]]
|-
|230.
| [[Jaunpagasts]]
| align=&quot;right&quot; | 388
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Virbu pagasts]]
|-
|231.
| [[Ķeipene]]
| align=&quot;right&quot; | 388
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Ķeipenes pagasts]]
|-
|232.
| [[Biksēre]]
| align=&quot;right&quot; | 386
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Sarkaņu pagasts]]
|-
|233.
| [[Ķesterciems]]
| align=&quot;right&quot; | 386
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Tukuma novads]]
| [[Engures pagasts]]
|-
|234.
| [[Burtnieki]]
| align=&quot;right&quot; | 385
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Burtnieku pagasts]]
|-
|235.
| [[Saulaine (Rundāles pagasts)|Saulaine]]
| align=&quot;right&quot; | 385
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Bauskas novads]]
| [[Rundāles pagasts]]
|-
|236.
| [[Ieriķi]]
| align=&quot;right&quot; | 384
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
|
| [[Cēsu novads]]
| [[Drabešu pagasts]]
|-
|237.
| [[Sidgunda]]
| align=&quot;right&quot; | 384
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Siguldas novads]]
| [[Mālpils pagasts]]
|-
|238.
| [[Krimūnas]]
| align=&quot;right&quot; | 380
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dobeles novads]]
| [[Krimūnu pagasts]]
|-
|239.
| [[Randene]]
| align=&quot;right&quot; | 378
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Kalkūnes pagasts]]
|-
|240.
| [[Augstkalne (Ūdrīšu pagasts)|Augstkalne]]
| align=&quot;right&quot; | 376
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Krāslavas novads]]
| [[Ūdrīšu pagasts]]
|-
|241.
| [[Dāviņi]]
| align=&quot;right&quot; | 375
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Dāviņu pagasts]]
|-
|242.
| [[Loja]]
| align=&quot;right&quot; | 368
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Saulkrastu novads]]
| [[Sējas pagasts]]
|-
|243.
| [[Rubene]]
| align=&quot;right&quot; | 367
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Valmieras novads]]
| [[Kocēnu pagasts]]
|-
|244.
| [[Džūkste]]
| align=&quot;right&quot; | 365
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Tukuma novads]]
| [[Džūkstes pagasts]]
|-
|245.
| [[Ēdole]]
| align=&quot;right&quot; | 364
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Ēdoles pagasts]]
|-
|246.
| [[Zemkopības institūts (ciems)|Zemkopības institūts]]
| align=&quot;right&quot; | 363
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Aizkraukles novads]]
| [[Skrīveru pagasts]]
|-
|247.
| [[Cīrava]]
| align=&quot;right&quot; | 362
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Cīravas pagasts]]
|-
|248.
| [[Pabaži (Sējas pagasts)|Pabaži]]
| align=&quot;right&quot; | 358
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| 
| [[Saulkrastu novads]]
| [[Sējas pagasts]]
|-
|249.
| [[Šķieneri]]
| align=&quot;right&quot; | 358
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| 
| [[Gulbenes novads]]
| [[Stradu pagasts]]
|-
|250.
| [[Nīgrande]]
| align=&quot;right&quot; | 356
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Saldus novads]]
| [[Nīgrandes pagasts]]
|-
|251.
| [[Gaidas (Ropažu pagasts)|Gaidas]]
| align=&quot;right&quot; | 355
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vasarnīcu ciems
| 
| [[Ropažu novads]]
| [[Ropažu pagasts]]
|-
|252.
| [[Silva (ciems)|Silva]]
| align=&quot;right&quot; | 355
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Smiltenes novads]]
| [[Launkalnes pagasts]]
|-
|253.
| [[Dižstende]]
| align=&quot;right&quot; | 353
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| 
| [[Talsu novads]]
| [[Lībagu pagasts]]
|-
|254.
| [[Kursīši]]
| align=&quot;right&quot; | 353
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Saldus novads]]
| [[Kursīšu pagasts]]
|-
|255.
| [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Vaidava]]
| align=&quot;right&quot; | 350
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Vaidavas pagasts]]
|-
|256.
| [[Skuķīši]]
| align=&quot;right&quot; | 347
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|257.
| [[Grundzāle]]
| align=&quot;right&quot; | 346
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Smiltenes novads]]
| [[Grundzāles pagasts]]
|-
|258.
| [[Oškalni]]
| align=&quot;right&quot; | 344
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Saldus novads]]
| [[Cieceres pagasts]]
|-
|259.
| [[Rīdzene]]
| align=&quot;right&quot; | 344
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Vaives pagasts]]
|-
|260.
| [[Iļģi (ciems)|Iļģi]]
| align=&quot;right&quot; | 342
| align=&quot;right&quot; | 2019
| Vidējciems
| 
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Grobiņas pagasts]]
|-
|261.
| [[Kākciems]]
| align=&quot;right&quot; | 341
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ropažu novads]]
| [[Ropažu pagasts]]
|-
|262.
| [[Cena (ciems)|Cena]]
| align=&quot;right&quot; | 339
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Jelgavas novads]]
| [[Cenas pagasts]]
|-
|263.
| [[Draudzība (Novadnieku pagasts)|Draudzība]]
| align=&quot;right&quot; | 339
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Saldus novads]]
| [[Novadnieku pagasts]]
|-
|264.
| [[Aizkraukle (Aizkraukles pagasts)|Aizkraukle]]
| align=&quot;right&quot; | 338
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Aizkraukles novads]]
| [[Aizkraukles pagasts]]
|-
|265.
| [[Stalbe]]
| align=&quot;right&quot; | 337
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Stalbes pagasts]]
|-
|266.
| [[Venta (ciems)|Venta]]
| align=&quot;right&quot; | 337
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Rumbas pagasts]]
|-
|267.
| [[Trapene]]
| align=&quot;right&quot; | 336
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Smiltenes novads]]
| [[Trapenes pagasts]]
|-
|268.
| [[Valle]]
| align=&quot;right&quot; | 336
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Valles pagasts]]
|-
|269.
| [[Bārbele]]
| align=&quot;right&quot; | 335
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Bārbeles pagasts]]
|-
|270.
| [[Blāzma (Puzes pagasts)|Blāzma]]
| align=&quot;right&quot; | 335
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Ventspils novads]]
| [[Puzes pagasts]]
|-
|271.
| [[Mētriena]]
| align=&quot;right&quot; | 335
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Madonas novads]]
| [[Mētrienas pagasts]]
|-
|272.
| [[Kabile]]
| align=&quot;right&quot; | 331
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Kabiles pagasts]]
|-
|273.
| [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]]
| align=&quot;right&quot; | 331
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Limbažu novads]]
| [[Liepupes pagasts]]
|-
|274.
| [[Stīpnieki]]
| align=&quot;right&quot; | 331
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|275.
| [[Mežvalde]]
| align=&quot;right&quot; | 330
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Rumbas pagasts]]
|-
|276.
| [[Jeri (Jeru pagasts)|Jeri]]
| align=&quot;right&quot; | 328
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| 
| [[Valmieras novads]]
| [[Jeru pagasts]]
|-
|277.
| [[Dikļi]]
| align=&quot;right&quot; | 325
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Dikļu pagasts]]
|-
|278.
| [[Lejasstrazdi]]
| align=&quot;right&quot; | 325
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Dobeles novads]]
| [[Dobeles pagasts]]
|-
|279.
| [[Taurene]]
| align=&quot;right&quot; | 325
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Cēsu novads]]
| [[Taurenes pagasts]]
|-
|280.
| [[Namiķi (Lutriņu pagasts)|Namiķi]]
| align=&quot;right&quot; | 323
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Saldus novads]]
| [[Lutriņu pagasts]]
|-
|281.
| [[Ezernieki]]
| align=&quot;right&quot; | 322
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Krāslavas novads]]
| [[Ezernieku pagasts]]
|-
|282.
| [[Mežotne]]
| align=&quot;right&quot; | 320
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Bauskas novads]]
| [[Mežotnes pagasts]]
|-
|283.
| [[Sprūževa]]
| align=&quot;right&quot; | 320
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Rēzeknes novads]]
| [[Griškānu pagasts]]
|-
|284.
| [[Vērgale]]
| align=&quot;right&quot; | 319
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Dienvidkurzemes novads]]
| [[Vērgales pagasts]]
|-
|285.
| [[Dursupe]]
| align=&quot;right&quot; | 318
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Talsu novads]]
| [[Balgales pagasts]]
|-
|286.
| [[Vaivadi]]
| align=&quot;right&quot; | 318
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Olaines novads]]
| [[Olaines pagasts]]
|-
|287.
| [[Blīdene]]
| align=&quot;right&quot; | 317
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Saldus novads]]
| [[Blīdenes pagasts]]
|-
|288.
| [[Šķibe]]
| align=&quot;right&quot; | 317
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Dobeles novads]]
| [[Bērzes pagasts]]
|-
|289.
| [[Laubere]]
| align=&quot;right&quot; | 316
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Ogres novads]]
| [[Lauberes pagasts]]
|-
|290.
| [[Mirnijs]]
| align=&quot;right&quot; | 316
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Laucesas pagasts]]
|-
|291.
| [[Sece]]
| align=&quot;right&quot; | 316
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Aizkraukles novads]]
| [[Seces pagasts]]
|-
|292.
| [[Remte]]
| align=&quot;right&quot; | 315
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Saldus novads]]
| [[Remtes pagasts]]
|-
|293.
| [[Podkājas]]
| align=&quot;right&quot; | 315
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vasarnīcu ciems
| 
| [[Ropažu novads]]
| [[Ropažu pagasts]]
|-
|294.
| [[Vecružina]]
| align=&quot;right&quot; | 314
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Rēzeknes novads]]
| [[Silmalas pagasts]]
|-
|295.
| [[Ventava (Vārves pagasts)|Ventava]]
| align=&quot;right&quot; | 312
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Ventspils novads]]
| [[Vārves pagasts]]
|-
|296.
| [[Endzele]]
| align=&quot;right&quot; | 311
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Jeru pagasts]]
|-
|297.
| [[Jaunsils]]
| align=&quot;right&quot; | 311
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ķekavas novads]]
| [[Ķekavas pagasts]]
|-
|298.
| [[Pampāļi]]
| align=&quot;right&quot; | 311
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Saldus novads]]
| [[Pampāļu pagasts]]
|-
|299.
| [[Jaunā muiža (Kūku pagasts)|Jaunā muiža]]
| align=&quot;right&quot; | 310
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Jēkabpils novads]]
| [[Kūku pagasts]]
|-
|300.
| [[Svētciems]]
| align=&quot;right&quot; | 310
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Limbažu novads]]
| [[Salacgrīvas pagasts]]
|-
|301.
| [[Bebrene]]
| align=&quot;right&quot; | 309
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Lielciems
| pagasta centrs
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Bebrenes pagasts]]
|-
|302.
| [[Lielplatone]]
| align=&quot;right&quot; | 309
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Jelgavas novads]]
| [[Lielplatones pagasts]]
|-
|303.
| [[Trikāta]]
| align=&quot;right&quot; | 309
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Valmieras novads]]
| [[Trikātas pagasts]]
|-
|304.
| [[Tetele]]
| align=&quot;right&quot; | 308
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Jelgavas novads]]
| [[Cenu pagasts]]
|-
|305.
| [[Murjāņi]]
| align=&quot;right&quot; | 307
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Saulkrastu novads]]
| [[Sējas pagasts]]
|-
|306.
| [[Brīvkalni]]
| align=&quot;right&quot; | 305
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Mārupes novads]]
| [[Babītes pagasts]]
|-
|307.
| [[Dzelda]]
| align=&quot;right&quot; | 305
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Nīkrāces pagasts]]
|-
|308.
| [[Ērberģe]]
| align=&quot;right&quot; | 305
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Aizkraukles novads]]
| [[Mazzalves pagasts]]
|-
|309.
| [[Priedkalne]]
| align=&quot;right&quot; | 305
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Ropažu novads]]
| [[Garkalnes pagasts]]
|-
|310.
| [[Rudbārži]]
| align=&quot;right&quot; | 303
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Kuldīgas novads]]
| [[Rudbāržu pagasts]]
|-
|311.
| [[Zasa]]
| align=&quot;right&quot; | 303
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Jēkabpils novads]]
| [[Zasas pagasts]]
|-
|312.
| [[Sunīši (Krimuldas pagasts)|Sunīši]]
| align=&quot;right&quot; | 302
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| 
| [[Siguldas novads]]
| [[Krimuldas pagasts]]
|-
|313.
| [[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]]
| align=&quot;right&quot; | 301
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Preiļu novads]]
| [[Preiļu pagasts]]
|-
|314.
| [[Maļinova]]
| align=&quot;right&quot; | 300
| align=&quot;right&quot; | 2026
| Vidējciems
| pagasta centrs
| [[Augšdaugavas novads]]
| [[Maļinovas pagasts]]
|}

== Karte ==
{{Location map+|Latvija|width=1100 |float=center|caption = Latvijas 20 lielāko ciemu izvietojums ('''treknrakstā''' — pagasta centri; '''''treknrakstā un slīprakstā''''' — novada centrs)
|places =
{{Location map~|Latvija|lat=57.133333|long=24.283333|position = left |label='''[[Carnikava]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.943333|long=24.246944|position = left |label=[[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.045833|long=24.418333|position = right |label=[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.096389|long=24.6875|position = top |label='''[[Inčukalns]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.878889|long=23.946944|position = left |label=[[Jaunmārupe]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.800278|long=23.9825|position = bottom |label='''[[Jaunolaine]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.094444|long=24.365|position = left |label=[[Kadaga]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.874444|long=24.180833|position = right |label=[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]]}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.386389|long=25.423056|position = left |label='''[[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.347222|long=27.164444|position = left |label='''[[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.690831|long=23.787931|position = left |label='''[[Ozolnieki]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.944444|long=23.910833|position = top |label='''[[Piņķi]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.314167|long=25.359722|position = left |label='''[[Priekuļi]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.503056|long=22.810556|position = bottom |label='''[[Roja]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.010556|long=24.959722|position = right |label='''[[Mālpils]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.646667|long=25.122222|position = bottom |label='''[[Skrīveri]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.940833|long=24.286111|position = top |label='''''[[Ulbroka]]'''''}}
{{Location map~|Latvija|lat=57.556389|long=25.431389|position = left |label='''[[Valmiermuiža]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.606389|long=24.522222|position = top |label='''[[Vecumnieki]]'''}}
{{Location map~|Latvija|lat=56.859444|long=24.071667|position = left |label=[[Medemciems]]}}
}}

== Galerija ==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;110&quot;&gt;
12, вид на Улброку - panoramio.jpg|Ulbroka
Carnikavas stacija 2021.jpg|Carnikava
Ozolnieku Tautas nams.jpg|Ozolnieki
Piņķu Jāņa evenģēliski luteriskā baznīca, Babītes pagasts, Babītes novads, Latvia - panoramio.jpg|Pinķi
Jaunolaine.JPG|Jaunolaine
Ēka Jaunmārupē.jpg|Jaunmārupe
Katlakalna tautas nams.jpg|Katlakalns
Kadaga.jpg|Kadaga
Valmiermuižas pils tornis 2000-08-05.jpg|Valmiermuiža
Skrīveri, A. Upīša memoriālā māja 2000-05-28 - panoramio.jpg|Skrīveri
Inčukalna medību pils 2000-10-07.jpg|Inčukalns
Cēsu kauju piemineklis, 28.06.2021.jpg|Liepa
Skudru iela, 27.05.2008.jpg|Dreiliņi
Garkalnes stacija 2021.jpg|Garkalne
Priekuli village.jpg|Priekuļi
Maltas pagasta padome 2000. gadā.jpg|Malta
Rojas osta 1999-07-17.jpg|Roja
Vecumnieku Luterāņu baznīca 2.jpg|Vecumnieki
Вид на поселок Гайсмас - panoramio.jpg|Medemciems
Mālpils pils 2000-02-12.jpg|Mālpils
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums]]
* [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]]

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi| ]]
[[Kategorija:Latvijas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>7msjgs9b0d1806rybswzvj1846ar5ld</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dekstrometorfāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>162800</id>
    <revision>
      <id>4495252</id>
      <parentid>3896278</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T16:25:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260716sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4495252</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4494" sha1="sdx1cqbqb1cjfa790njbke6a8bdjpvv" xml:space="preserve">{{Vielas infokaste
|               attēls =[[Attēls:Dextromethorphan.svg|200 px]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Dextromethorphan-from-xtal-3D-balls-A.png|220 px]] &lt;br /&gt;Dekstrometorfāna struktūrformula un molekulas modelis
|       citi nosaukumi = 
|           CAS numurs = 125-71-3
|      ķīmiskā formula = C&lt;sub&gt;18&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;25&lt;/sub&gt;NO
|              molmasa = 271,4
|              blīvums = 
|  kušanas temperatūra = 111&amp;nbsp;°C
| viršanas temperatūra = 
|        šķīdība ūdenī = 
|                 citi =
}}

'''Dekstrometorfāns''' ('''DXM''' jeb '''DM''') ir [[pretklepus līdzekļi|pretklepus viela]], kas ir atrodama vairāku zāļu sastāvā. Dekstrometorfānu bieži mēdz izmantot arī kā [[psihotropa viela|psihotropu vielu]], jo lielās devās tai ir disociatīva iedarbība, līdzīga [[ketamīns|ketamīnam]] un [[fenciklidīns|fenciklidīnam]].

== Psihotropās īpašības ==
[[Attēls:DXM Doses.jpg|thumb|200px|Dekstrometorfāna kapsulas]]
=== Lietošana ===
Dekstrometorfāns tiek izplatīts [[kapsula|kapsulu]] vai [[šķidrums|šķidruma]] formā. To parasti lieto ieēdot, retāk iešņaucot vai ievadot intramuskulāri vai intravenozi. Vidējā dekstrometorfāna psihotropā deva ir aptuveni 400 mg, tomēr tās iedarbības stiprums ir atkarīgs no vielas lietotāja ķermeņa masas.

=== Iedarbība ===
Dekstrometorfāns iedarbojas aptuveni 20—60 minūšu laikā pēc devas ieņemšanas. Dekstrometorfāna iedarbības ilgums mēdz būt atkarīgs no uzņemtās devas lieluma, bet tas parasti ilgst aptuveni 4—6 stundas.

Galvenie iedarbības efekti ir [[eiforija]], [[halucinācijas]] (galvenokārt ar aizvērtām acīm), palielināta [[tauste]]s izjūta, apjukums un [[disorientācija]]. Dekstrometorfānam ir vairākas blakusparādības: paplašinātas acu zīlītes, paātrināta sirdsdarbība, [[nelabums]] un [[vemšana]], reiboņi, apsārtusi un niezoša āda. Vielas ietekmē tā lietotājs var izjust arī [[ārpusķermeņa pieredze|ārpusķermeņa pieredzi]], tāpat ļoti iespējams ir īslaicīgs [[psihoze]]s stāvoklis.&lt;ref&gt;{{Žurnāla atsauce |author=Bornstein, S; Czermak, M; Postel, J., |title=Apropos of a case of voluntary medicinal intoxication with dextromethorphan hydrobromide |journal=Annales Medico-Psychologiques |volume=1 |issue=3 |year=1968 |pages=447–451 |pmid=5670018}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Žurnāla atsauce |author=Dodds A, Revai E |title=Toxic psychosis due to dextromethorphan |url=https://archive.org/details/sim_medical-journal-of-australia_1967-08-05_2_6/page/n8 |journal=Med J Aust |year=1967 |volume=2 |page=231}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Dekstrometorfāns neizraisa fizisku atkarību, bet tāpat kā citi [[halucinogēni]] var izraisīt psiholoģisku atkarību.&lt;ref&gt;[http://www.info-drug-rehab.com/dxm.html :: Cough Syrup and Dextromethorphan (DXM) Addiction and Abuse - Drug Rehab Information ::] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130917011848/http://info-drug-rehab.com/dxm.html |date={{dat|2013|09|17||bez}} }}. {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Dekstrometorfāna nāves gadījumi nav konstatēti, bet ir konstatēti nāves gadījumi, kas iestājušies no [[paracetamols|paracetamola]] pārdozēšanas, kas ir bijis piejaukts dekstrometorfāna tabletēm, ko lietotāji ir ieēduši.

== Dekstrometorfāns Latvijā ==
Dekstrometorfānu saturošie medikamenti tiek pārdoti gan kā [[recepšu zāles|recepšu]], gan kā [[bezrecepšu zāles]]. Medikamenti, kuru sastāvā vienīgā aktīvā viela ir dekstrometorfāns, piemēram, ''Dexofan'', ir izsniedzami pret recepti, bet medikamenti, kas satur dekstrometorfānu kopā ar kādu citu vielu, piemēram, paracetamolu, ir bezrecepšu. Dekstrometorfāna medikamentu iekļaušana recepšu zāļu sarakstā notika 2009. gadā, tās iemesls bija šo medikamentu ļaunprātīga lietošana apreibināšanās nolūkos.&lt;ref&gt;[http://www.zva.gov.lv/index.php?id=4&amp;sa=&amp;top=4&amp;large=&amp;rel=355&amp;bals=33&amp;results=1 Par zāļu Dexofan (dextromethorphanum) izsniegšanas kārtības maiņu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160311043159/https://www.zva.gov.lv/index.php?id=4&amp;sa=&amp;top=4&amp;large=&amp;rel=355&amp;bals=33&amp;results=1 |date={{dat|2016|03|11||bez}} }}, Zāļu valsts aģentūra. Atjaunots: {{dat|2011|11|28}}.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Dextromethorphan|Dekstrometorfāns}}
* [http://www.erowid.org/chemicals/dxm/ ''Erowid'' informācija] {{en ikona}}


{{psihotropās substances}}


[[Kategorija:Halucinogēni]]
[[Kategorija:Zāles]]</text>
      <sha1>sdx1cqbqb1cjfa790njbke6a8bdjpvv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Nešs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>171524</id>
    <revision>
      <id>4495306</id>
      <parentid>4484684</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T19:16:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260716sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4495306</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44581" sha1="bzwinbtb2hd3sg48ouh11t2ldz8sqn0" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Džons Nešs
|     vārds_orig = ''John Nash''
|         attēls = John Forbes Nash, Jr. by Peter Badge.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1928
|     dz_mēnesis = 6
|       dz_diena = 13
|       dz_vieta = {{vieta|ASV|Rietumvirdžīnija|Blūfīlda}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2015
|      m_mēnesis = 5
|        m_diena = 23
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = amerikānis
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Ališija Neša|Ališija Lardē Lopesa-Harisone]] (1957—1963; 2001—2015)
|          bērni = 2&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://slate.com/culture/2001/12/a-beautiful-mind-s-john-nash-is-less-complex-than-the-real-one.html|title=A Beautiful Mind’s John Nash is nowhere near as complicated as the real one|publisher=slate.com}}&lt;/ref&gt;
|       paraksts = 
|   darba_vietas = {{ubl|[[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]]|[[Prinstonas Universitāte]]}}
|     alma_mater = {{ubl|[[Prinstonas Universitāte]]|Kārnegija Tehnoloģiju institūts}}
|        zinātne = [[ekonomika]], [[matemātika]]
|    pasniedzēji = Alberts Takers
|       studenti = 
|     sasniegumi = [[Neša līdzsvars]]&lt;br /&gt;[[Neša iekļaušanas teorēma]]&lt;br /&gt;[[Neša funkcijas]]&lt;br /&gt;[[Neša—Mozera teorēma]]&lt;br /&gt;[[Hilberta problēmas|Hilberta 19. problēma]]
|    apbalvojumi = [[Nobela prēmija ekonomikā]] (1994)&lt;br /&gt;[[Ābela prēmija]] (2015)
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Džons Forbs Nešs (juniors)''' ({{val|en|John Forbes Nash Jr.}}; dzimis {{dat|1928|06|13}}, miris {{dat|2015|05|23}}) bija amerikāņu [[matemātiķis]]. Sniedzis būtisku ieguldījumu [[Spēļu teorija|spēļu teorijā]], diferenciālā ģeometrijā un [[diferenciālvienādojums|parciālo atvasinājumu diferenciālvienādojumu]] teorijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2015/05/25/science/john-nash-a-beautiful-mind-subject-and-nobel-winner-dies-at-86.html|title=John F. Nash Jr., Math Genius Defined by a 'Beautiful Mind,' Dies at 86|work=[[The New York Times]]|date=May 24, 2015|last=Goode, Erica}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abelprize.no/nyheter/vis.html?tid=63589|title=John F. Nash Jr. and Louis Nirenberg share the Abel Prize|publisher=[[Abel Prize]]|date=March 25, 2015|access-date={{dat|2020|11|27||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190616214625/https://www.abelprize.no/nyheter/vis.html?tid=63589}}&lt;/ref&gt; Neša darbi devuši ieskatu faktoros, kas regulē nejaušību un lēmumu pieņemšanu ikdienas dzīvē sastopamās [[Kompleksa sistēma|kompleksās sistēmās]].

Viņa teorijas plaši pielietotas [[Ekonomika|ekonomikā]]. Dzīves vēlākā posmā, kad Nešs bija vecākais zinātnisko pētījumu matemātiķis [[Prinstonas Universitāte|Prinstonas Universitātē]], viņš kopā ar spēļu teorētiķiem [[Reinhards Zeltens|Reinhardu Zeltenu]] un [[Džons Harsaņi|Džonu Harsaņi]] saņēma 1994. gada [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela piemiņas balvu ekonomikas zinātnēs]]. 2015. gadā viņš kopā ar [[Luijs Nirenbergs|Luisu Nirenbergu]] saņēma [[Ābela prēmija|Ābela prēmiju]] par darbu pie nelineāriem parciāliem diferenciālvienādojumiem.

Džons Nešs ir vienīgais, kuram piešķirta gan Nobela piemiņas balva ekonomikas zinātnēs, gan Ābela prēmija.

1959. gadā Nešam sāka parādīties nopietnas garīgās saslimšanas pazīmes, un viņš vairākus gadus pavadīja [[Psihiatriskā slimnīca|psihiatriskajās slimnīcās]], ārstējoties no [[šizofrēnija]]s. Pēc 1970. gada viņa stāvoklis lēnām uzlabojās, ļaujot viņam atgriezties akadēmiskajā darbā 1980. gadu vidū.&lt;ref name=&quot;Nasar1994&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1994/11/13/business/the-lost-years-of-a-nobel-laureate.html|title=The Lost Years of a Nobel Laureate|access-date=May 6, 2014|date=November 13, 1994|last=Nasar|first=Sylvia|authorlink=Sylvia Nasar|location=Princeton, New Jersey}}&lt;/ref&gt; Neša cīņa ar slimību un atveseļošanās kļuva par pamatu Silvijas Nasaras sarakstītajai Neša biogrāfijai &quot;[[Brīnišķais prāts (biogrāfija)|Brīnišķais prāts]]&quot;, kā arī &quot;[[Brīnišķais prāts|filmai ar tādu pašu nosaukumu]]&quot;, kurā Džonu Nešu attēloja [[Rasels Krovs]].&lt;ref name=&quot;Oscar race scrutinizes&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://usatoday30.usatoday.com/life/movies/oscar2002/2002-03-06-true-stories.htm|title=Oscar race scrutinizes movies based on true stories|work=[[USA Today]]|access-date=January 22, 2008|date=March 6, 2002}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://usatoday30.usatoday.com/life/movies/oscar2002/2002-03-24-winners.htm|title=Academy Award Winners|work=[[USA Today]]|access-date=August 30, 2008|date=March 25, 2002}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.scientificamerican.com/article/throughout-history-defining-schizophrenia-has-remained-challenge/|title=Throughout History, Defining Schizophrenia Has Remained A Challenge (Timeline)|last=Yuhas|first=Daisy|website=[[Scientific American Mind]]|access-date=March 2, 2013}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 23. maijā Nešs un viņa sieva Ališija gāja bojā autoavārijā, braucot ar taksometru [[Ņūdžersija]]s apvidū.

== Biogrāfija ==
Nešs dzimis 1928. gada 13. jūnijā Blūfīldā, nelielā [[Rietumvirdžīnija]]s pilsētā. Viņa tēvs Džons Forbs Nešs bija ''Appalachian Electric Power Company'' elektromehāniķis. Viņa māte Margareta Virdžīnija Neša pirms laulībām bija skolotāja. Viņš tika kristīts bīskapa baznīcā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Nasar|first=Sylvia|title=A Beautiful Mind|url=https://archive.org/details/beautifulmind00sylv|publisher=[[Simon &amp; Schuster]]|date=1998|isbn=0-684-81906-6}}&lt;/ref&gt; Džonam bija viena jaunāka māsa Marta (dzimusi 1930. gada 16. novembrī).&lt;ref name=&quot;Nash1995&quot;&gt;Nash, John (1995) [https://www.nobelprize.org/nobel_prizes/economic-sciences/laureates/1994/nash-bio.html &quot;John F. Nash Jr. — Biographical&quot;] from Les Prix Nobel. The Nobel Prizes 1994, Editor Tore Frängsmyr, [Nobel Foundation], Stockholm, 1952,&lt;/ref&gt;

Nešs apmeklēja bērnudārzu, pēc tam valsts skolu. Viņš mācījās no vecāku un vecvecāku sagādātajām grāmatām.&lt;ref name=&quot;Nash1995&quot;/&gt; Vidusskolas pēdējā kursa laikā Neša vecāki noorganizēja viņam iespēju apgūt padziļinātus [[matemātika]]s kursus vietējās kopienas koledžā. Viņš mācījās Kārnegija Tehnoloģiju institūtā (vēlākā [[Kārnegija Melona Universitāte]]), izmantojot Džordža Vestinghausa stipendiju. Sākotnēji [[Ķīmijas tehnoloģija|ķīmijas inženierijas]] specialitātē, bet vēlāk pēc sava skolotāja [[Džons Laitons Sings|Džona Laitona Singa]] ieteikuma pārgāja uz matemātiku. Pēc absolvēšanas 1948. gadā (19 gadu vecumā) gan ar [[bakalaurs (grāds)|bakalaura]], gan [[maģistrs (grāds)|maģistra]] grādu, Nešs saņēma stipendiju no [[Prinstonas Universitāte]]s, kur turpināja matemātikas studijas.

Neša padomdevējs un bijušais Kārnegija Tehnoloģiju institūta profesors [[Ričards Dafins]] uzrakstīja rekomendācijas vēstuli Prinstonas Universitātei, izsakoties &quot;Viņš ir matemātikas ģēnijs.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://webspace.princeton.edu/users/mudd/Digitization/AC105/AC105_Nash_John_Forbes_1950.pdf|title=Nash recommendation letter|access-date={{dat|2019|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170607041209/https://webspace.princeton.edu/users/mudd/Digitization/AC105/AC105_Nash_John_Forbes_1950.pdf|archivedate={{dat|2017|06|07||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://press.princeton.edu/chapters/i7238.pdf|title=The Essential John Nash|publisher=[[Princeton University Press]]|editor-last=Kuhn|editor-first=Harold W.|editor-link=Sylvia Nasar|editor2-last=Nasar|editor2-first=Sylvia|access-date=April 17, 2008|pages=Introduction, xi}}&lt;/ref&gt; Nešs tika pieņemts arī [[Hārvarda Universitāte|Hārvardas Universitātē]]. Tomēr Nešs izvēlējās Prinstonas Universitāti, jo tās matemātikas nodaļas priekšsēdētājs [[Solomons Levšecs]] piedāvāja viņam [[Džons Stjuarts Kenedijs|Džona Stjuarta Kenedija]] fonda atbalstu, pārliecinot Nešu, ka Prinstona viņu vērtē augstāk.&lt;ref&gt;[[John Forbes Nash Jr.#Nasar|Nasar (2011)]], pp. 46—7.&lt;/ref&gt; Turklāt Nešs Prinstonu uzskatīja par labāku iespēju, jo universitāte bija tuvāk viņa ģimenei.&lt;ref name=&quot;Nash1995&quot;/&gt; Prinstonā viņš sāka darbu pie savas līdzsvara teorijas, vēlāk pazīstamas kā [[Neša līdzsvars]].&lt;ref&gt;Nasar (2002), pp. xvi—xix.&lt;/ref&gt;

== Nozīmīgākie darbi ==
[[Attēls:John_f_nash_20061102_3.jpg|thumb| Nešs 2006. gada novembrī [[spēļu teorija]]s konferencē [[Ķelne|Ķelnē]], Vācijā]]
=== Spēļu teorija ===
Nešs saņēma doktora grādu 1950. gadā ar 28 lappušu disertāciju par nesadarbīgām spēlēm ({{val|en|non-cooperative game}}).&lt;ref name=&quot;JohnNash_PhD&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.princeton.edu/mudd/news/faq/topics/Non-Cooperative_Games_Nash.pdf|title=Non-Cooperative Games|last=Nash|first=John F.|authorlink=John Forbes Nash Jr.|publisher=Princeton University|website=PhD thesis|access-date=May 24, 2015|date=May 1950|archiveurl=https://www.webcitation.org/6YloKPaFj?url=https://www.princeton.edu/mudd/news/faq/topics/Non-Cooperative_Games_Nash.pdf|archivedate={{dat|2015|05|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|first=Martin J.|last=Osborne|date=2004|title=An Introduction to Game Theory|url=https://archive.org/details/introductiontoga00osbo|publisher=[[Oxford University Press]]|location=Oxford, England|page=[https://archive.org/details/introductiontoga00osbo/page/n34 23]|isbn=0-19-512895-8}}&lt;/ref&gt;

Disertācijā, kas uzrakstīta doktorantūras vadītāja [[Alberts Takers|Alberta Takera]] uzraudzībā, tika ietverta [[Neša līdzsvars|Neša līdzsvara]] definīcija un īpašības, līdzsvaru izvirzot kā būtisku koncepciju attiecībā uz nesadarbīgām spēlēm.

Neša publikācijas par līdzsvara koncepciju:
* ''Equilibrium Points in N-person Games''&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Nash|first=John Forbes|date=1950|title=Equilibrium Points in N-person Games|url=|journal=Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America|volume=36|issue=1|pages=48–49|doi=10.1073/pnas.36.1.48|mr=0031701|pmc=1063129|pmid=16588946|via=}}&lt;/ref&gt;
* ''The Bargaining Problem''&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Nash|first=John Forbes|date=1950|title=The Bargaining Problem|url=http://www.eecs.harvard.edu/cs286r/courses/spring02/papers/nash50a.pdf|journal=Econometrica|location=Basel, Switzerland|publisher=MDPI|volume=18|issue=2|pages=155–62|doi=10.2307/1907266|jstor=1907266|mr=0035977|via=}}&lt;/ref&gt;
* ''Non-cooperative Games''&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Nash|first=John Forbes|date=1951|title=Non-cooperative Games|url=https://www.rand.org/content/dam/rand/pubs/papers/2005/P172.pdf|journal=Annals of Mathematics|location=Princeton, New Jersey|publisher=Princeton University|volume=54|issue=2|pages=286–95|doi=10.2307/1969529|jstor=1969529|mr=0043432|via=}}&lt;/ref&gt;
* ''Two-person Cooperative Games''&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Nash|first=John Forbes|date=1953|title=Two-person Cooperative Games|url=http://staff.bath.ac.uk/ecsjgs/Teaching/Advanced%20Microeconomics/Articles/two-person%20coperative%20games.pdf|journal=Econometrica|location=Basel, Switzerland|publisher=[[MDPI]]|volume=21|issue=1|pages=128–40|doi=10.2307/1906951|jstor=1906951|mr=0053471|archive-url=https://web.archive.org/web/20170329040754/http://staff.bath.ac.uk/ecsjgs/Teaching/Advanced%20Microeconomics/Articles/two-person%20coperative%20games.pdf|archive-date=March 29, 2017|access-date=January 4, 2017|via=}}&lt;/ref&gt;

=== Darbi matemātikā ===
Nešs veica novatorisku darbu reālās algebriskās ģeometrijas jomā:
* ''Real algebraic manifolds''&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last=Nash|first=John Forbes|date=|year=1952|title=Real algebraic manifolds|url=https://archive.org/details/sim_annals-of-mathematics_1952-11_56_3/page/n2|journal=Annals of Mathematics|volume=56|issue=3|pages=405–21|doi=10.2307/1969649|jstor=1969649|mr=0050928|via=}} See {{publikācijas atsauce|year=1952|title=Proc. Internat. Congr. Math|publisher=AMS|pages=516–17}}&lt;/ref&gt;

Viņa darbs matemātikā ietver [[Neša iekļaušanas teorēma|Neša iekļaušanas teorēmu]], kas parāda, ka ikvienu abstraktu Rīmaņa daudzveidību var izometriski realizēt kā [[Eiklīda telpa]]s apakšdaudzveidību. Viņš arī sniedza ievērojamu ieguldījumu nelineāru parabolisko parciālo [[diferenciālvienādojums|diferenciālvienādojumu]] teorijā un [[singularitāte]]s teorijā.

Neša biogrāfijas &quot;[[Brīnišķais prāts (biogrāfija)|Brīnišķais prāts]]&quot; autore Silvija Nasara aprakstījusi, ka Nešs strādāja pie Hilberta deviņpadsmitās problēmas pierādīšanas, teorēmas, kas ietver eliptiskos parciālos diferenciālvienādojumus, un 1956. gadā piedzīvoja smagu vilšanos. Viņš uzzināja, ka itāļu matemātiķis [[Enio de Džordži]] bija publicējis pierādījumu dažus mēnešus pirms Nešs bija sasniedzis savu. Katrs izvēlējās dažādus ceļus, lai nonāktu pie saviem risinājumiem. Abi matemātiķi tikās savā starpā [[Ņujorkas Universitāte]]s matemātisko zinātņu institūtā 1956. gada vasarā. Izteiktas domas, ka, ja problēmu būtu atrisinājis tikai viens, problēmas atrisinātājam būtu piešķirta [[Fīldsa prēmija]].&lt;ref name=&quot;Nash1995&quot;/&gt;

2011. gadā [[Nacionālās drošības aģentūra]] deklasificēja Neša 1950. gados rakstītās vēstules, kurās viņš piedāvāja jaunu šifrēšanas — dekodēšanas mašīnu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nsa.gov/news-features/press-room/press-releases/2012/nash-exhibit.shtml|title=2012 Press Release – National Cryptologic Museum Opens New Exhibit on Dr. John Nash|website=[[National Security Agency]]|access-date=February 25, 2012}}&lt;/ref&gt; Vēstules parādīja, ka Nešs bija paredzējis daudzus mūsdienu [[kriptogrāfija]]s jēdzienus, kuru pamatā ir aprēķinu sarežģītības pieņēmums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://agtb.wordpress.com/2012/02/17/john-nashs-letter-to-the-nsa/|title=John Nash's Letter to the NSA; Turing's Invisible Hand|access-date=February 25, 2012}}&lt;/ref&gt;

== Garīgā slimība ==
Neša [[Garīga slimība|garīgās slimības]] vispirms sāka izpausties [[paranoja]]s formā. Viņa sieva vēlāk Neša izturēšanos raksturoja kā nepastāvīgu. Likās, ka Nešs tic, ka visi vīrieši, kuri valkāja sarkanas kaklsaites, bija [[Komunisms|komunisti]], kuri sazvērējušies pret viņu. Viņš nosūtīja vēstules vēstniecībām [[Vašingtona|Vašingtonā, DC]], paziņojot, ka tie veido valdību.&lt;ref name=&quot;Nasar1994&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[[John Forbes Nash Jr.#Nasar|Nasar (2011)]], p. 251.&lt;/ref&gt; Neša psiholoģiskās problēmas parādījās arī viņa profesionālajā darbībā. 1959. gadā [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātē]] Nešs lasīja Amerikas Matemātikas biedrībā lekciju saistībā ar [[Rīmaņa hipotēze]]s pierādīšanu, taču lekcija bija nesaprotama. Kolēģi auditorijā uzreiz pamanīja, ka kaut kas nav kārtībā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|first=Karl|last=Sabbagh|title=Dr. Riemann's Zeros|url=https://archive.org/details/drriemannszeros0000sabb|publisher=[[Atlantic Books]]|location=London, England|date=2003|isbn=1-84354-100-9|pages=[https://archive.org/details/drriemannszeros0000sabb/page/87 87]–88}}&lt;/ref&gt;

Nešs tika ievietots Makleinas slimnīcā 1959. gada aprīlī, uzturoties tur arī visu maija mēnesi. Tur viņam tika diagnosticēta [[paranoja]]s [[šizofrēnija]]. Saskaņā ar Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatu jeb DSM, cilvēkam kurš cieš no traucējumiem, parasti dominē relatīvi stabilas, bieži paranoiskas, noturīgas pārliecības, kas ir vai nu nepatiesas, pārāk iedomātas vai nereālas, un kuras parasti pavada šķietami pieredzēta reāla uztvere par kaut ko, kas patiesībā nepastāv. Citas pazīmes, kas raksturo šo slimību, ir dzirdes un uztveres traucējumi, dzīves motivācijas trūkums un viegla [[Rekurenti depresīvi traucējumi|klīniska depresija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.brown.edu/Courses/BI_278/Other/Clerkship/Didactics/Readings/Schizophrenia.pdf|title=Brown University Didactic Readings: DSM-IV Schizophrenia (DSM-IV-TR #295.1–295.3, 295.90)|publisher=[[Brauna Universitāte]]|access-date=June 1, 2015|pages=1–11|archive-date={{dat|2017|08|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170829205547/http://www.brown.edu/Courses/BI_278/Other/Clerkship/Didactics/Readings/Schizophrenia.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Nasar ABM&quot;&gt;[[John Forbes Nash Jr.#Nasar|Nasar (2011)]], p. 32.&lt;/ref&gt;

1961. gadā Nešs tika uzņemts Ņūdžersijas štata slimnīcā Trentonā. Nākamo deviņus gadus viņš periodiski pavadīja psihiatriskajās slimnīcās, kur saņēma gan [[Neiroleptiskie līdzekļi|neiroleptiskos]] [[Zāles|medikamentus,]] gan [[Insulīna šoka terapija|insulīna šoka terapiju]].&lt;ref name=&quot;Nasar ABM&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Roger Ebert's Movie&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|first=Roger|last=Ebert|title=Roger Ebert's Movie Yearbook 2003|publisher=[[Andrews McMeel Publishing]]|date=2002|url=https://books.google.com/?id=HJGZOs4S4_EC|isbn=978-0-7407-2691-0}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Gracefully Insane&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|first=Alex|last=Beam|title=Gracefully Insane: The Rise and Fall of America's Premier Mental Hospital|publisher=[[PublicAffairs]]|location=New York City|date=2001|url=https://books.google.com/?id=M2ZrduulEAwC|isbn=978-1-58648-161-2}}&lt;/ref&gt;

Lai gan viņš dažreiz lietoja izrakstītos medikamentus, Nešs vēlāk rakstīja, ka viņš to darījis tikai tāpēc, ka viņu piespieda. Pēc 1970. gada viņu vairs nesūtīja ārstēties slimnīcā, un viņš atteicās no turpmākiem medikamentiem. Pēc Neša teiktā, filma &quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot; nepareizi parādīts, ka viņš lietojis [[Neiroleptiskie līdzekļi|neiroleptiskos]] medikamentus arī pēc slimnīcas apmeklējumiem, jo patiesībā Nešs uzreiz pārtraucis tos lietot. Šo aizrādījumu viņš izteica scenāristam, taču scenārists bija noraizējies, ka filma mudinās cilvēkus ar traucējumiem pārtraukt lietot medikamentus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/nobel_prizes/economic-sciences/laureates/1994/nash-interview.html|title=John F. Nash Jr. – Interview|last=Greihsel|first=Marika|website=Nobel Foundation|access-date=November 3, 2018|date=September 1, 2004}}&lt;/ref&gt;

Nešs uzskatīja, ka psihotropie medikamenti tiek pārvērtēti, un ka medikamentu nelabvēlīgai ietekmei uz garīgi slimiem pacientiem nav pievērsta pietiekama uzmanība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pbs.org/wgbh/amex/nash/sfeature/sf_nash_11.html|title=PBS Interview: Medication|last=Nash|first=John Forbes|publisher=[[Corporation for Public Broadcasting]]|website=[[PBS.org]]|date=2002|access-date={{dat|2020|11|27||bez}}|archive-date={{dat|2016|06|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160604221411/http://www.pbs.org/wgbh/amex/nash/sfeature/sf_nash_11.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Nash, John [https://www.pbs.org/wgbh/amex/nash/sfeature/sf_nash_13.html &quot;PBS Interview: Paths to Recovery&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160605170425/http://www.pbs.org/wgbh/amex/nash/sfeature/sf_nash_13.html |date={{dat|2016|06|05||bez}} }}. 2002.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Nash, John [https://www.pbs.org/wgbh/amex/nash/sfeature/sf_nash_14.html &quot;PBS Interview: How does Recovery Happen?&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160606080035/http://www.pbs.org/wgbh/amex/nash/sfeature/sf_nash_14.html |date={{dat|2016|06|06||bez}} }} 2002.&lt;/ref&gt; Pēc grāmatas &quot;Brīnišķīgais prāts&quot; autores Silvijas Nasaras teiktā, Nešs laika gaitā pakāpeniski atveseļojās. Viņa bijušās sievas Ališijas mudināts, Nešs dzīvoja mājās un pavadīja laiku Prinstonas matemātikas nodaļā, kur viņa ekscentriskā uzvedība tika pieņemta pat tad, kad viņa stāvoklis bija slikts.&lt;ref name=&quot;Nasar1994&quot;/&gt;

Nešs dokumentēja to, ko viņš sauca par &quot;garīgiem traucējumiem&quot;, sākot ar 1959. gada sākuma mēnešiem, kad viņa sieva bija stāvoklī. Viņš aprakstīja procesu maiņu &quot;no zinātniskās racionalitātes domāšanas uz personu mānijas domāšanas pazīmi, kas psihiatriski definēta kā &quot;šizofrēnija&quot; vai &quot;paranoiska šizofrēnija&quot;.&lt;ref name=&quot;Nash1995&quot;/&gt; Nešs sevi redzēja kā ziņas nesēju vai kaut kādas īpašas funkcijas veicēju attiecībā uz atbalstītājiem un pretiniekiem un slēptajjiem sazvērniekiem, vienlaikus ar vajāšanas sajūtu un dievišķās atklāsmes pazīmju meklēšanu.&lt;ref&gt;Nash, John [https://www.pbs.org/wgbh//amex/nash/sfeature/sf_nash_12.html &quot;PBS Interview: Delusional Thinking&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161001215421/http://www.pbs.org/wgbh/amex/nash/sfeature/sf_nash_12.html |date={{dat|2016|10|01||bez}} }}. 2002.&lt;/ref&gt; Nešs pieņēma, ka viņa maldīgā domāšana ir saistīta ar laimes iztrūkumu, ar vēlmi justies svarīgam un tikt atpazītam, par viņam raksturīgo domāšanas veidu sakot: &quot;Man nebūtu labas zinātniskas idejas, ja es būtu domājis normālāk.&quot; Viņš arī teica: &quot;Ja es justos pilnīgi bez spiediena, es nedomāju, ka es būtu izvēlējies šo modeli&quot;.&lt;ref&gt;Nash, John [https://www.pbs.org/wgbh/amex/nash/sfeature/sf_nash_05.html &quot;PBS Interview: The Downward Spiral&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170310042743/http://www.pbs.org/wgbh/amex/nash/sfeature/sf_nash_05.html |date={{dat|2017|03|10||bez}} }} 2002.&lt;/ref&gt; Viņš kategoriski nenošķīra šizofrēniju un [[Bipolāri afektīvi traucējumi|bipolāriem traucējumiem]].&lt;ref&gt;Nash, John (April 10, 2005) [http://www.schizophrenia.com/sznews/archives/001617.html &quot;Glimpsing inside a beautiful mind&quot;]. Interview by Shane Hegarty. Schizophrenia.com.&lt;/ref&gt; Nešs piezīmēja, ka nedzirdēja balsis līdz aptuveni 1964. gadam un vēlāk apzināti noraidīja to, ka tās dzird.&lt;ref&gt;Nash, John [https://www.pbs.org/wgbh/amex/nash/sfeature/sf_nash_06.html &quot;PBS Interview: Hearing voices&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120309213637/http://www.pbs.org/wgbh/amex/nash/sfeature/sf_nash_06.html |date={{dat|2012|03|09||bez}} }}. 2002.&lt;/ref&gt; Viņš arī paziņoja, ka vienmēr pret savu gribu ticis nogādāts slimnīcās. Tomēr līdz 1995. gadam, kaut arī viņš &quot;atkal domāja racionāli zinātniekiem raksturīgajā stilā&quot;, viņš sacīja, ka jūtas ierobežotāks.&lt;ref name=&quot;Experiences&quot;&gt;Nash, John [https://www.pbs.org/wgbh/amex/nash/sfeature/sf_nash_08.html &quot;John Nash: My experience with mental illness&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161207174723/http://www.pbs.org/wgbh/amex/nash/sfeature/sf_nash_08.html |date={{dat|2016|12|07||bez}} }}. PBS Interview,2002.&lt;/ref&gt;

== Atzīšana un vēlākā karjera ==
[[Attēls:John_Forbes_Nash,_Jr..jpg|thumb|Nešs attēlā 2011. gadā]]
1978. gadā Nešs tika apbalvots ar Džona fon Neimaņa teorijas balvu par nesadarbošanās līdzsvara atklāšanu, ko tagad sauc par [[Neša līdzsvars|Neša līdzsvaru]]. Viņš 1999. gadā ieguva Leroja P. Stīla balvu.

1994. gadā viņš saņēma [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikas zinātnēs]] (kopā ar [[Reinhards Zeltens|Reinhardu Zeltenu]] un [[Džons Harsaņi|Džonu Harsaņi]]) par ieguldījumu [[spēļu teorija]]s attīstībā.&lt;ref&gt;Nasar (2002), p. xiii.&lt;/ref&gt; 1980. gadu beigās Nešs izmantoja e-pastu, lai sazinātos ar matemātiķiem, kuri saprata, ka Neša darbs ir ļoti vērtīgs. Viņi bija daļa no grupas, kas sazinājās ar Zviedrijas Bankas Nobela prēmijas komiteju, un galvoja par Neša garīgo veselību un spēju saņemt balvu par viņa agrīno darbu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=December 8, 1994|title=The Work of John Nash in Game Theory|url=https://www.nobelprize.org/nobel_prizes/economic-sciences/laureates/1994/nash-lecture.pdf|journal=Nobel Seminar|archive-url=https://web.archive.org/web/20130810134711/https://www.nobelprize.org/nobel_prizes/economic-sciences/laureates/1994/nash-lecture.pdf|archive-date=August 10, 2013|access-date=May 29, 2015}}&lt;/ref&gt;

Vēlāk Nešs iesaistījās progresīvā spēļu teorijā, kas parādīja, ka tāpat, kā viņa agrīnajā karjerā, viņš izvēlējās savu ceļu un risināmās problēmas. Laikā no 1945. līdz 1996. gadam viņš publicēja 23 zinātniskus pētījumus.

Nešs ir piedāvājis hipotēzes par garīgām slimībām. Viņš salīdzināja nedomāšanu pieņemamā veidā vai būšanu &quot;trakam&quot; un neiederēšanos ierastajā sociālajā funkcijā ar esamību [[streiks|streikā]]. Viņš evolucionārajā psiholoģijā attīstīja viedokļus par cilvēku daudzveidības un acīmredzami nestandarta izturēšanās potenciālo vērtību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://health.yahoo.com/experts/depression/8207/john-nash-and-a-beautiful-mind-on-strike/|title=John Nash and a Beautiful Mind on Strike|last=Neubauer|first=David|website=Yahoo! Health|date=June 1, 2007|access-date={{dat|2019|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080421192944/http://health.yahoo.com/experts/depression/8207/john-nash-and-a-beautiful-mind-on-strike/|archivedate={{dat|2008|04|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Nešs izstrādāja darbu par naudas lomu sabiedrībā. Izskatīja to teorēmas ietvaros, ka cilvēkus var tik lielā mērā kontrolēt un motivēt ar naudu, ka viņi, iespējams, nespēj to racionāli pamatot. Viņš kritizēja interešu grupas, kas veicina kvazidoktrīnas, kuru pamatā ir [[Keinsisms|Keinsisma ekonomika]], kas pieļauj manipulējamu īstermiņa [[Inflācija|inflāciju]] un [[Parāds|parāda]] taktiku, kas galu galā grauj valūtas. Viņš ierosināja globālu rūpniecības patēriņa [[cenu indekss|cenu indeksa]] sistēmu, kas atbalstītu &quot;ideālās naudas&quot; attīstību, kurai cilvēki varētu uzticēties, nevis nestabilāku &quot;slikto naudu&quot;. Viņš atzīmēja, ka daži no viņa domāšanas aspektiem līdzinās ekonomista un politiskā filozofa [[Frīdrihs Hajeks|Frīdriha Hajeka]] domāšanai par naudu un netipiskiem varas iestāžu viedokļiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Nash, John|year=2002|title=Ideal Money|url=https://archive.org/details/sim_southern-economic-journal_2002-07_69_1/page/n7|journal=[[Southern Economic Journal]]|volume=69|issue=1|pages=4–11|doi=10.2307/1061553|jstor=1061553}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Zuckerman, Julia (April 27, 2005) [http://www.browndailyherald.com/2005/04/27/nobel-winner-nash-critiques-economic-theory/ &quot;Nobel winner Nash critiques economic theory&quot;]. ''The Brown Daily Herald''. By JULIA ZUCKERMAN Wednesday, April 27, 2005&lt;/ref&gt;

Nešs 1999. gadā saņēma [[Kārnegija Melona Universitāte]]s goda doktora grādu zinātnēs un tehnoloģijās. Viņš saņēma ekonomikas goda doktora grādu arī Neapoles Federiko II Universitātē 2003. gada 19. martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ricerca.repubblica.it/repubblica/archivio/repubblica/2003/03/19/napoli-laurea-nash-il-genio-dei-numeri.html|title=Napoli, laurea a Nash il 'genio dei numeri'|last=Capua|first=Patrizia|publisher=la Repubblica.it|date=March 19, 2003|language=Italian}}&lt;/ref&gt; Pēc tam saņēma Antverpenes Universitātes ekonomikas goda doktora grādu 2007. gada aprīlī. Vēlāk kļuva par Honkongas Pilsētas universitātes goda zinātņu doktoru 2011. gada 8. novembrī&lt;ref name=&quot;cs-slate-2001-12&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.slate.com/articles/arts/culturebox/2001/12/a_real_number.single.html|title=A Real Number|work=[[Slate (magazine)|Slate]]|access-date=May 28, 2015|date=December 21, 2001|last=Suellentrop|first=Chris}}&lt;/ref&gt; un bija galvenais runātājs konferencē par spēļu teoriju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.china.org.cn/english/scitech/55597.htm|title=Nobel Laureate John Nash to Visit HK|website=www.china.org.cn|access-date=January 7, 2017}}&lt;/ref&gt; Viņš bija arī produktīvs vieslektors vairākos pasaules klases pasākumos, piemēram, Vorikas ekonomikas samitā 2005. gadā Vorikas Universitātē. 2012. gadā viņš tika ievēlēts par Amerikas Matemātikas biedrības biedru.&lt;ref&gt;[http://www.ams.org/profession/fellows-list List of Fellows of the American Mathematical Society] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180825194636/http://www.ams.org/profession/fellows-list |date={{dat|2018|08|25||bez}} }}, retrieved February 24, 2013.&lt;/ref&gt; 2015. gada 19. maijā, dažas dienas pirms viņa nāves, Nešs kopā ar [[Luijs Nirenbergs|Luisu Nirenbergu]] tika apbalvotas ar [[Ābela prēmija|Ābela prēmiju]] [[Oslo]], viņu apbalvoja [[Norvēģijas karalis]] [[Haralds V Gliksburgs|Haralds V]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abelprize.no/nyheter/vis.html?tid=63693|title=Nash and Nirenberg received the Abel Prize from the King of Norway|publisher=The Norwegian Academy of Science and Letters|access-date=May 24, 2015|archive-date={{dat|2018|06|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180618233707/http://www.abelprize.no/nyheter/vis.html?tid=63693}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
1951. gadā [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]] (MIT) pieņēma Nešu par C.L.E. Mūra instruktoru matemātikas fakultātē. Apmēram gadu vēlāk Nešs [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]] uzsāka attiecības ar medmāsu Eleanoru Stjeru, kuru viņš satika, kad bija viņas pacients. Viņiem bija dēls Džons Deivids Stjers,&lt;ref name=&quot;cs-slate-2001-12&quot;/&gt; bet Nešs pameta Stjeru, kad viņa pastāstīja viņam par savu grūtniecību.&lt;ref&gt;Goldstein, Scott (April 10, 2005) [http://www.boston.com/news/globe/obituaries/articles/2005/04/10/eleanor_stier_84_brookline_nurse_had_son_with_nobel_laureate_mathematician_john_f_nash_jr/ Eleanor Stier, 84; Brookline nurse had son with Nobel laureate mathematician John F. Nash Jr.], Boston.com News.&lt;/ref&gt; Filma &quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot;, kuras pamatā ir Neša dzīve, tika kritizēta par šī dzīves aspekta izlaišanu. Tika teikts, ka viņš viņu pameta, pamatojoties uz viņas sociālo statusu.&lt;ref&gt;Sutherland, John (March 18, 2002) [https://www.theguardian.com/culture/2002/mar/18/awardsandprizes.highereducation &quot;Beautiful mind, lousy character&quot;], ''The Guardian'', March 18, 2002.&lt;/ref&gt;

Neilgi pēc šķiršanās ar Stjeru, Nešs tikās ar [[Ališija Neša|Ališiju Lardē Lopesu-Harisoni]] (1933. gada 1. janvāris — 2015. gada 23. maijs), ASV pilsoni no [[Salvadora]]s. Lardē bija absolvējusi MIT, specializējusies [[Fizika|fizikā]].&lt;ref name=&quot;Nash1995&quot;/&gt; Viņi apprecējās 1957. gada februārī. Lai arī Nešs bija [[Ateisms|ateists]], ceremonija notika bīskapa baznīcā. Viņiem bija dēls Džons Čārlzs Mārtins Nešs, kurš ieguva doktora grādu matemātikā Rutgersa Universitātē un pieaugušā vecumā arī cieta no [[šizofrēnija]]s.&lt;ref name=&quot;Sylvia Nasar 2011 143&quot;&gt;[[John Forbes Nash Jr.#Nasar|Nasar (2011)]], Chapter 17: Bad Boys, p. 143: &quot;In this circle, Nash learned to make a virtue of necessity, styling himself self-consciously as a &quot;free thinker.&quot; He announced that he was an atheist.&quot;&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[[John Forbes Nash Jr.#Nasar|Nasar (2011)]], p. 212: &quot;Nash, by then an atheist, balked at a Catholic ceremony. He would have been happy to get married in city hall.&quot;&lt;/ref&gt;

1958. gadā Nešs ieguva pastāvīgu amatu MIT. Viņa pirmās garīgās slimības pazīmes bija acīmredzamas 1959. gada sākumā. Šajā laikā viņa sieva Ališija bija stāvoklī ar viņu pirmo bērnu. Viņš atkāpās no MIT matemātikas fakultātes locekļa amata 1959. gada pavasarī&lt;ref name=&quot;Nash1995&quot;/&gt; un viņa sieva tajā pašā gadā viņu ievietoja Maklīna slimnīcā [[šizofrēnija]]s ārstēšanai. Viņu dēls Džons Čārlzs Mārtins Nešs piedzima drīz pēc tam. Bērnam gadu netika dots vārds,&lt;ref name=&quot;cs-slate-2001-12&quot;/&gt; jo Ališija uzskatīja, ka Nešam vajadzētu dot vārdu zēnam. Sakarā ar stresu, kas bija saistīts ar Neša slimības radītajām problēmām, Nešs un Ališija šķīrās 1963. gadā. Pēc izrakstīšanas no pēdējās slimnīcas 1970. gadā, Nešs dzīvoja Ališijas mājā. Likās, ka šī stabilitāte viņam palīdz, un viņš iemācījās apzināti atbrīvoties no [[paranoja]]s maldiem.&lt;ref name=&quot;david&quot;&gt;[https://www.nytimes.com/books/98/06/07/daily/mind-book-review.html David Goodstein, 'Mathematics to Madness, and Back'], ''The New York Times'', June 11, 1998&lt;/ref&gt; Viņš pārtrauca lietot medikamentus, atsāka strādāt Prinstonā. Viņš turpināja strādāt pie matemātikas un galu galā Nešam atļāva atkal mācīt. Deviņdesmitajos gados Ališija un Nešs atsāka attiecības, 2001. gadā apprecoties atkārtoti.

== Nāve ==
2015. gada 23. maijā Nešs un viņa sieva gāja bojā autoavārijā Ņūdžersijas pagriezienā netālu no Monro pilsētas, [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. Viņi bija devušies mājup no lidostas pēc vizītes Norvēģijā, kur Nešs bija saņēmis [[Ābela prēmija|Ābela prēmiju]], kad viņu taksometra vadītājs Tarks Girgis zaudēja kontroli pār transportlīdzekli un ietriecās aizsargmargās. Abi pasažieri no automašīnas tika izmesti. Valsts policija atklāja, ka avārijas laikā neviens no pasažieriem nebija piesprādzējies ar [[Drošības josta|drošības jostām]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.nj.com/middlesex/index.ssf/2015/05/famed_a_beautiful_mind_mathematician_wife_killed_in_taxi_crash_police_say.html|title=Famed 'A Beautiful Mind' mathematician John Nash, wife killed in taxi crash, police say|publisher=NJ.com|access-date=May 23, 2015|date=May 23, 2015|last=Ma|first=Myles}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/news/nation/2015/05/24/john-nash-dies/27879515/|title='A Beautiful Mind' mathematician John Nash, wife killed in crash|access-date=May 24, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-32865248|title='Beautiful Mind' mathematician John Nash killed in crash|access-date=May 24, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://qz.com/411383/princeton-mathematician-john-nash-and-his-wife-alicia-are-killed-in-a-car-accident/|title=Princeton mathematician John Nash and his wife, Alicia, are killed in a car accident|access-date=May 24, 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/article/2015/05/24/us-people-nash-idUSKBN0O90JR20150524|title=John Nash, mathematician who inspired 'A Beautiful Mind', killed in car crash|publisher=Thomson Reuters|website=Reuters.com|access-date=May 24, 2015|archive-date={{dat|2015|09|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924220109/http://www.reuters.com/article/2015/05/24/us-people-nash-idUSKBN0O90JR20150524}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924220109/http://www.reuters.com/article/2015/05/24/us-people-nash-idUSKBN0O90JR20150524 |date={{dat|2015|09|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēdējā dzīves posmā Nešs bija dzīvojis Ņūdžersijā. Pēc Neša nāves palikuši divi dēli — Džons Čārlzs Mārtins Nešs, kurš dzīvoja kopā ar vecākiem, un vecākais dēls Džons Stjērs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://business.highbeam.com/62734/article-1P1-51401334/john-forbes-nash-may-lose-nj-home|title=John Forbes Nash May Lose N.J. Home|access-date=February 22, 2011|date=March 14, 2002|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130518131511/http://business.highbeam.com/62734/article-1P1-51401334/john-forbes-nash-may-lose-nj-home|archivedate={{dat|2013|05|18||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130518131511/http://business.highbeam.com/62734/article-1P1-51401334/john-forbes-nash-may-lose-nj-home |date={{dat|2013|05|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nydailynews.com/news/crime/john-nash-86-dies-car-accident-article-1.2233775|title=John Nash, 86, inspiration for the film 'A Beautiful Mind,' and wife die in car accident on New Jersey Turnpike: police|last=Sandoval|first=Edgar|last2=Otis|first2=Ginger Adams|website=[[Daily News (New York)|Daily News]]|access-date=May 25, 2015|date=May 25, 2015}}&lt;/ref&gt;

== Mantojums ==
Prinstonā Nešs kļuva pazīstams kā &quot;Skaistās zāles spoks&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://dailyprincetonian.com/news/2010/12/nash-gs-50-the-phantom-of-fine-hall/|title=Nash GS '50: 'The Phantom of Fine Hall'|work=[[The Daily Princetonian]]|access-date=May 6, 2014|date=December 10, 2010|last=Kwon|first=Ha Kyung|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140506091547/http://dailyprincetonian.com/news/2010/12/nash-gs-50-the-phantom-of-fine-hall/|archivedate={{dat|2014|05|06||bez}}}}&lt;/ref&gt; (Prinstonas matemātikas centrs), kā ēnaina figūra, kas nakts vidū uz tāfeles skricelēja noslēpumainus vienādojumus.

Nešs pieminēts [[Rebeka Goldšteina|Rebekas Goldšteinas]] 1983. gadā sarakstītajā romānā ''The Mind-Body Problem'', kura darbība risinās Prinstonā.&lt;ref name=&quot;Nasar1994&quot;/&gt;

[[Silvija Nasara|Silvijas Nasaras]] sarakstītā biogrāfija par Nešu &quot;[[Brīnišķais prāts (biogrāfija)|Brīnišķais prāts]]&quot; tika publicēta 1998. gadā. Tā paša nosaukuma filma &quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot; tika izlaista 2001. gadā, tās režisors ir [[Rons Hauards]] un galvenajā lomā ir [[Rasels Krovs]], attēlojot Nešu. Filma ieguva četras [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]], ieskaitot balvu par [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko filmu]].

== Balvas ==
* 1978. gads — INFORMS Džona fon Neimaņa teorijas balva
* 1994. gads — Nobela prēmija ekonomikas zinātnēs
* 1999. gads — Leroja P. Stīla balva
* 2002. gads — Operāciju pētniecības un vadības zinātņu institūta biedrs&lt;ref&gt;{{Atsauce|url=https://www.informs.org/Recognizing-Excellence/Fellows/Fellows-Alphabetical-List|title=Fellows: Alphabetical List|publisher=[[Institute for Operations Research and the Management Sciences]]|accessdate=2019-11-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190510220119/https://www.informs.org/Recognizing-Excellence/Fellows/Fellows-Alphabetical-List|archivedate=2019-05-10}}&lt;/ref&gt;
* 2010. gads — Dubultspirāles medaļa&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cshl.edu/DHMD/2010-Honoree-John-F-Nash-Jr.html|title=John F. Nash Jr. 2010 Honoree|access-date=July 16, 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141017125106/http://www.cshl.edu/DHMD/2010-Honoree-John-F-Nash-Jr.html|archivedate={{dat|2014|10|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gads — Ābela prēmija&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.princeton.edu/main/news/archive/S42/72/29C63/|title=Nash receives Abel Prize for revered work in mathematics|access-date=March 25, 2015}}&lt;/ref&gt;
{{Portāls}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Bibliogrāfija ==
* {{Publikācijas atsauce|last=Acocella|first=Nicola|last2=Di Bartolomeo|first2=Giovanni|year=2006|title=Tinbergen and Theil meet Nash: controllability in policy games|url=http://www.feem.it/userfiles/attach/Publication/NDL2005/NDL2005-132.pdf|journal=Economics Letters|volume=90|issue=2|pages=213–218|doi=10.1016/j.econlet.2005.08.002|access-date={{dat|2020|11|27||bez}}|archive-date={{dat|2017|07|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170705121142/http://www.feem.it/userfiles/attach/Publication/NDL2005/NDL2005-132.pdf}}
* {{Publikācijas atsauce|last=Acocella|first=Nicola|last2=Di Bartolomeo|first2=G.|last3=Piacquadio|first3=P.G.|year=2009|title='Conflict of interest, (implicit) coalitions and Nash policy games|url=http://wp.comunite.it/data/wp_no_54_2009.pdf|journal=Economics Letters|volume=105|issue=3|pages=303–305|doi=10.1016/j.econlet.2009.08.029|access-date={{dat|2020|11|27||bez}}|archive-date={{dat|2017|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808213948/http://wp.comunite.it/data/wp_no_54_2009.pdf}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Nasar|first=Sylvia|title=A Beautiful Mind|url=https://archive.org/details/beautifulmind00sylv|year=1998|publisher=[[Simon and Schuster]]|isbn=978-1-4391-2649-3|location=New York}} &lt;bdi&gt; {{Grāmatas atsauce|last=Nasar|first=Sylvia|title=A Beautiful Mind|url=https://archive.org/details/beautifulmind00sylv|year=1998|publisher=[[Simon and Schuster]]|isbn=978-1-4391-2649-3|location=New York}} &lt;/bdi&gt; {{Grāmatas atsauce|last=Nasar|first=Sylvia|title=A Beautiful Mind|url=https://archive.org/details/beautifulmind00sylv|year=1998|publisher=Simon and Schuster|isbn=978-1-4391-2649-3|location=New York|pages=}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Nasar|first=Sylvia|title=The Essential John Nash|url=https://archive.org/details/essentialjohnnas00john|year=2002|publisher=Princeton University Press|isbn=978-0-691-09610-0|pages=xi–xxv|location=Princeton}} &lt;bdi&gt; {{Grāmatas atsauce|last=Nasar|first=Sylvia|title=The Essential John Nash|url=https://archive.org/details/essentialjohnnas00john|year=2002|publisher=Princeton University Press|isbn=978-0-691-09610-0|pages=xi–xxv|location=Princeton}} &lt;/bdi&gt; {{Grāmatas atsauce|last=Nasar|first=Sylvia|title=The Essential John Nash|url=https://archive.org/details/essentialjohnnas00john|year=2002|publisher=Princeton University Press|isbn=978-0-691-09610-0|pages=xi–xxv|location=Princeton}}
* O'Connor, John J. ; Robertsons, Edmunds F., &quot;John Forbes Nash Jr.&quot;, MacTutor Matemātikas vēstures arhīvs, St Andrews University
* {{Publikācijas atsauce|last=Leonard|first=Robert J.|author-link=Robert J. Leonard|year=1994|title=Reading Cournot, Reading Nash: The Creation and Stabilisation of the Nash Equilibrium|url=https://archive.org/details/sim_economic-journal_1994-05_104_424/page/492|journal=Economic Journal|volume=104|issue=424|pages=492–511|doi=10.2307/2234627|jstor=2234627}}

== Dokumentālās filmas un video intervijas ==

* &quot; [https://www.pbs.org/wgbh/amex/nash/ Brīnišķais ārprāts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170218001802/http://www.pbs.org/wgbh/amex/nash/ |date={{dat|2017|02|18||bez}} }} &quot;   - PBS ''American Experience'' dokumentālā filma
* &quot;Viens pret vienu — profesors Džons Nešs&quot; ar Rizu Hanu. Al Jazeera English, 2009/12/05 ({{Youtube|UiWBWwCa1E0|part 1}}, {{Youtube|ufKIgW9XrCE|part 2}})

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{Nobel}}
* [http://web.math.princeton.edu/jfnj/ Džona F. Neša jaunākā mājas lapa Prinstonā]
* [https://ideas.repec.org/e/pna13.html John Forbes Nash Jr. / RePEc] ideas.repec.org
* [http://arielrubinstein.tau.ac.il/nash-lecture/nash-lecture.html Video: &quot;Džons Nešs, skaista prāta un spēļu teorija&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110927163233/http://arielrubinstein.tau.ac.il/nash-lecture/nash-lecture.html |date={{dat|2011|09|27||bez}} }}, Ariela Rubinšteina lekcija, Telavivas Universitāte, 2003. gada novembris
* Roberta Raita raksts [http://www.slate.com/articles/news_and_politics/the_earthling/2002/03/nash_equilibrium.single.html &quot;Nash Equilibrium&quot;] 2002 ''šīfera'' raksts par Neša darbu un pasaules valdību
* [http://www.nsa.gov/public_info/press_room/2012/nash_exhibit.shtml NSA izdod Nash šifrēšanas mašīnas plānus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120219190420/http://www.nsa.gov/public_info/press_room/2012/nash_exhibit.shtml |date={{dat|2012|02|19||bez}} }} Nacionālajam kriptogrāfijas muzejam publiskai apskatei, 2012. gads
* {{Grāmatas atsauce|title=John F. Nash Jr. (1928– )|url=http://www.econlib.org/library/Enc/bios/Nash.html|edition=2nd|series=[[Library of Economics and Liberty]]|publisher=[[Liberty Fund]]|year=2008}}
* [https://web.archive.org/web/20150526064305/http://rbsc.princeton.edu/topics/nash-john-1928 Nešs, Džons (1928—) | Retas grāmatas un īpašas kolekcijas] no Prinstonas Muddas bibliotēkas, ieskaitot [https://web.archive.org/web/20150524164314/http://www.princeton.edu/mudd/news/faq/topics/Non-Cooperative_Games_Nash.pdf viņa disertācijas] kopiju [[Pārnesams dokumentu formāts|(PDF)]]
* {{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/science/2015/may/25/john-nash|title=John Nash obituary|work=[[The Guardian]]|date=May 25, 2015|last=Fisher|first=Len}}
{{aktieru ārējās saites}}
* [https://www.informs.org/content/view/full/271160 Džona Forbesa Neša jaunākā biogrāfija] Operāciju pētniecības un vadības zinātņu institūts

{{Nobela prēmijas laureāti ekonomikā}}

{{autoritatīvā veidne}}

{{DEFAULTSORT:Nešs, Džons}}
[[Kategorija:1928. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2015. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rietumvirdžīnijā dzimušie]]
[[Kategorija:Ābela prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:ASV matemātiķi]]
[[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]]
[[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ekonomikā]]
[[Kategorija:Prinstonas Universitātes pasniedzēji]]</text>
      <sha1>bzwinbtb2hd3sg48ouh11t2ldz8sqn0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>3 Plus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>177937</id>
    <revision>
      <id>4495380</id>
      <parentid>4492850</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:28:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495380</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9926" sha1="aho885muekgb39u9r7cbtdq65tqcklu" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Televīzijas infokaste
|nosaukums          = ''3 Plus''
|logo               = TV3 Plus Logo 2021.svg
|logo izmērs        = 
|formāts            = Komerciāla televīzija
|valsts             = {{flag|Latvija}}&lt;br /&gt;{{flag|Lietuva}}&lt;br /&gt;{{flag|Igaunija}}
|valoda             = [[krievu valoda|krievu]]
|adrese             = Dzelzavas iela 120G&lt;br /&gt;[[Rīga]], LV-1021
|dibināta           = 
|raida-kopš         ={{dat|2003|11|1|ģ}} (Latvijā)&lt;br /&gt;{{dat|2005|1|3|ģ}} (Igaunijā)&lt;br /&gt;{{dat|2022|6|1|ģ}} (Lietuvā)
{{dat|2022|04|1|ģ}} (Igaunijā, atjaunotā versija)
|sauklis            = ''Живите с плюсами!'' (Latviski: &quot;Dzīvo ar plusiem!&quot;) 
|īpašnieks          = ''[[TV3 Group]]''
|ģenerāldirektors   = 
|redzam-cilvēki     = 
|popular-raidījumi  = &quot;Ekstrasensu cīņas&quot;, ''Nasha Russia'', ''Comedy Club'', &quot;Virtuve&quot;, &quot;Sūklis Bobs Kvadrātbiksis&quot; 
|apraide            = [[Ciparu televīzija|virszemes TV]], [[Televīzija|internetā]], pieejams visās Latvijas [[Ciparu televīzija|kabeļu]] sistēmās
|kanāli             = [[TV3 Latvija|TV3]], [[TV3 Life]], [[TV3 Mini]], [[TV6 Latvija|TV6]], [[TV3 Sport]]
|tirgus-daļa        = 2,7% (Kantar - 2022. gada jūlijs)
|mājas-lapa         = [https://www.tv3.lv/3plus/ 3plus.lv]
|pārtrauca raidīt={{dat|2022|3|1|k}} (Igaunijā, oriģinālā versija)&lt;br /&gt;{{dat|2025|03|10|k}} (Igaunijā, atjaunotā versija)|cable serv 1=Baltcom (LV)|cable chan 1=114|sat serv 1=Home 3&lt;br /&gt;(LV)|sat chan 1=7|iptv serv 1=Balticom iTV (LV)|iptv chan 1=14|iptv serv 2=Baltcom (LV)|iptv chan 2=13}}

'''''3 Plus''''' (zināms arī kā '''''TV3 Plus''''', '''3+''', '''TV3+''') ir [[televīzija]]s kanāls [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kurš Latvijā izveidots 2003., bet Lietuvā — 2022. gadā. Igaunijā tika raidīts kopš 2005. gada, bet pārtrauca raidīt 2025. gadā. Kanāls pieder uzņēmumam ''[[TV3 Group]]'' un reģistrēts [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], bet tagad Igaunijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://kabeloperatori.neplpadome.lv/lv/sakums/kabeluoperatori/visi-kanali.html#kanals-102 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|06|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|06|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220628203940/https://kabeloperatori.neplpadome.lv/lv/sakums/kabeluoperatori/visi-kanali.html#kanals-102 }}&lt;/ref&gt; Kanāls tiek pārraidīts [[Krievu valoda|krievu valodā]] un tā programmu veido populāri izklaidējoši raidījumi, humora pārraides, televīzijas un realitātes šovi, seriāli, mākslas filmas, animācijas filmas, sporta spēļu translācijas. Kanāla populārās pārraides ir ''[[Naša Russia|Nasha Russia]]'', &quot;[[Laimīgi kopā]]&quot;, &quot;[[Virtuve (seriāls)|Virtuve]]&quot;, [[Sūklis Bobs Kvadrātbiksis|&quot;Sūklis Bobs Kvadrātbiksis]]&quot; un ''[[Comedy Club]]''. Kopš [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], no 2022. gada 28. februāra ''TV3 Group'' ir nolēmis apturēt Krievijā ražotā satura retranslāciju, nodrošinot papildu piekļuvi ukraiņu un pasaules ziņu kanāliem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/3plus/jaunumi/tv3-group-priostanavlivaet-rasprostranenie-kontenta-sozdannogo-v-rossii/|title=TV3 Group приостанавливает распространение контента, созданного в России|last=Tv3.lv|website=Tv3.lv|access-date=2022-03-10|date=2022-02-28|language=ru|archive-date=2022-11-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20221117072424/https://www.tv3.lv/3plus/jaunumi/tv3-group-priostanavlivaet-rasprostranenie-kontenta-sozdannogo-v-rossii/}}&lt;/ref&gt; Tas ir pieejams Virzemes TV, ciparu televīzijā un kabeļtelevīzijā.

== Vēsture ==
2004. gada beigās kanāls 3+ sāka pārraidīt testa režīmā Igaunijā, bet no 2005. gada 3. janvāra tas sāka darboties ar regulāru TV programmu. Pusotra gada laikā kanālam 3+ izdevies apgūt 9,4% Igaunijas komerctelevīzijas tirgu, kura mērķauditorija ir vecumā no 15 līdz 49 gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.3plus.ee/index.php?option=com_content&amp;task=blogcategory&amp;id=531&amp;Itemid=788|title=3+ - Footer_Programmes - О КОМПАНИИ|website=web.archive.org|access-date=2022-06-21|date=2007-08-24|archive-date=2007-08-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20070824204440/http://www.3plus.ee/index.php?option=com_content&amp;task=blogcategory&amp;id=531&amp;Itemid=788}}&lt;/ref&gt;

Kopš [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], no 2022. gada 28. februāra ''TV3 Group'' ir nolēmis apturēt Krievijā ražotā satura retranslāciju, nodrošinot papildu piekļuvi ukraiņu un pasaules ziņu kanāliem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2022. gada 1. martā Igaunijā tika izveidots kanāls ''[[TV3 Life]]'', aizvietojot krievvalodīgo kanālu 3+, kas ēterā bija no 2005. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.err.ee/1608480080/russkojazychnyj-telekanal-3-prekrawaet-vewanie-vmesto-nego-pojavitsja-kanal-tv3-life-dlja-zhenwin|title=Русскоязычный телеканал 3+ прекращает вещание, вместо него появится канал TV3 Life для женщин|last=ERR|first=Карел Вяхи {{!}}|website=ERR|access-date=2022-03-09|date=2022-01-27|language=ru}}&lt;/ref&gt; Informatīvais pilsētas raidījums krievu valodā &quot;Tallinas ziņas&quot; (''Новости Таллинна''), kurš tika rādīts kanālā 3+ un gada laikā noskatījās vairāk nekā 260 000 skatītāju, ir skatāms trijos televīzijas kanālos — ''[[Kanal 7|Duo 7]]'', 1+2 un TVN.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.err.ee/1608515132/s-1-marta-novosti-tallinna-budut-vyhodit-v-jefire-srazu-treh-telekanalov|title=С 1 марта &quot;Новости Таллинна&quot; будут выходить в эфире сразу трех телеканалов|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-09|date=2022-02-28|language=ru}}&lt;/ref&gt; 1. aprīlī Igaunijā atgriezās kanāls 3+, kļūstot par bezmaksas kanālu, kura atgriešanā iemesls bija saistīts ar kara notikumiem [[Ukraina|Ukrainā]], jo, ierobežojot Krievijas televīzijas kanālus un tā veidoto programmu, ir palielinājusies nepieciešamība pēc kvalitatīva vietēja krievu valodas satura. Šobrīd tas rāda izklaidējošus seriālus, raidījumus un filmas no Ukrainas, Eiropas, ASV un Igaunijas. Tāpat ''TV3 Group'' uzsāka svaiga vietējā satura ražošanu krievu valodā. Programmā atgriezās informatīvais pilsētas raidījums &quot;Tallinas ziņas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.postimees.ee/7490750/v-svobodnom-veshchanii-teper-vosem-kanalov-dobavilsya-3|title=В свободном вещании теперь восемь каналов: добавился 3+|last=Postimees|website=Postimees|access-date=2022-04-01|date=2022-04-01|language=ru}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 1. jūnijā Lietuvā sāka raidīt krievvalodīgo televīzijas kanālu ''TV3 Plus'', lai apmierinātu vajadzības Lietuvā dzīvojošiem krievvalodīgajiem iedzīvotājiem un piedāvātu saturu krievu valodā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/ru/news/live/tv3-s-iyunya-nachnet-translirovat-novyj-kanal-na-russkom-yazyke.d?id=90242323|title=TV3 с июня начнет транслировать новый канал на русском языке|last=Delfi.lt|website=Delfi.lt|access-date=2022-05-19|date=2022-05-17|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lt/naujiena/verslas/rusakalbiams-lietuvoje-naujas-tv-kanalas-n1167800|title=Rusakalbiams Lietuvoje – naujas TV kanalas|website=tv3.lt|access-date=2022-06-21|language=lt}}&lt;/ref&gt;

Lai stiprinātu Latvijas informatīvo telpu, 2022. gadā kanālā ''TV3 Plus'' kopš 29. augusta darba dienu vakaros plkst. 19.30 par galvenajiem notikumiem Latvijā un pasaulē informē ziņu raidījums krievu valodā &quot;Ziņas+&quot; (''Новости+''), ko vada žurnālisti ar vairāk nekā 20 gadus ilgu pieredzi Latvijas mediju ziņu dienestos televīzijā, radio un drukātajā presē: Oļegs Maļiņins, Aleksejs Novaks, Olga Piļipoveca&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv3-plus-tagad-ari-zinu-raidijums/|title=TV3 Plus tagad arī ziņu raidījums|website=tv3.lv|access-date=2022-08-22|date=2022-08-19|language=lv|archive-date=2022-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20220819111307/https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv3-plus-tagad-ari-zinu-raidijums/}}&lt;/ref&gt; un Marija Kobizeva-Brauna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/tv3-plus-zinu-autori-un-moderatori-faktu-zurnalistikai-jebkura-valoda-ir-jabut-vienadai-un-objektivai/|title=TV3 Plus ziņu autori un moderatori: Faktu žurnālistikai jebkurā valodā ir jābūt vienādai un objektīvai|website=tv3.lv|access-date=2025-07-11|date=2022-10-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 10. martā Igaunijā tika izveidots jauns kanāls TV3 Gold, aizvietojot krievvalodīgo kanālu 3 Plus, kas ēterā bija no 2005. gada. Kanāls galvenokārt ir paredzēts 40+ mērķauditorijai, vienlaikus uzrunājot arī jaunākos cilvēkus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kroonika.delfi.ee/artikkel/120356241/tv3-grupp-eesti-toob-turule-uue-telekanali-tv3-gold|title=TV3 Grupp Eesti toob turule uue telekanali TV3 Gold|website=Kroonika|access-date=2025-04-05|language=et}}&lt;/ref&gt;

== Iepriekšējie logo (Latvija)==
{{Galerija
|width=150 | height=100
|perrow=5|lines=2
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|Attēls:3+ Viasat.png|2003-2004
|Attēls:TV3 Plus logotyp.png|2004-2009
|Attēls:3+ logo.png|2011-2017
|Attēls:3+ 2017.png|2017-2018
|Attēls:TV3+ logo.svg|2018-2021
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.tv3.lv/3plus/ Oficiālā mājaslapa]{{facebook|3plus.lv}}

{{TV-aizmetnis}}
{{Televīzijas kanāli Latvijā}}
{{TV3 Group}}

[[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]]
[[Kategorija:TV3 Group kanāli|TV3 Plus]]</text>
      <sha1>aho885muekgb39u9r7cbtdq65tqcklu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Citylight.net</title>
    <ns>0</ns>
    <id>178543</id>
    <revision>
      <id>4495316</id>
      <parentid>4391145</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:25:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495316</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4407" sha1="i004r8mrj0jyzu7hggh0d1rfw38r8zy" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2012. gada maijā,}}

'''Citylight.net''' ir [[Latvija|Latvijā]] radīta, izstrādāta un ražota attālināti vadāma ielu apgaismojuma sistēma, kura darbojas, izmantojot [[telemetrija]]s principus.&lt;ref&gt;[http://www.liaa.lv/lv/eksportetajiem/eib/telemetrica_2010/_gv/search-word_citylight.net/ Eksporta un inovāciju balva 2010]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; To ražo 2009. gadā dibinātais Latvijas telemetrijas uzņēmums SIA &quot;Teliko&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.teliko.com/lv/company |title=SIA &quot;Teliko&quot;. Par uzņēmumu |access-date={{dat|2012|05|28||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120917234953/http://teliko.com/lv/company }}&lt;/ref&gt; 2010. gadā [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra]] atzina Citylight.net par inovatīvu Latvijas eksporta produktu konkursā &quot;Eksporta un inovāciju balva 2010&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.liaa.lv/lv/eksportetajiem/eib/inovativakais_produkts_2010/_gv/searchword_citylight.net/ Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras konkursa &quot;Eksporta un inovāciju balva 2010&quot; finālisti]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Citylight.net ik gadu piedalās [[Pasaules dabas fonds|Pasaule dabas fonda]] rīkotajā &quot;[[Zemes stunda|Zemes stundā]]&quot; un palīdz ekonomēt energoresursus un [[oglekļa dioksīds|CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;]] izmešus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tirailatvijai.lv/raksts/1056/ |title=Tīrai Latvijai |access-date={{dat|2012|04|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304204212/http://www.tirailatvijai.lv/raksts/1056/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
Pašlaik Citylight.net ir uzstādīta jau vairāk kā 20 Latvijas pašvaldībās, un sistēmas pilotprojekti ir uzsākti arī ārpus Latvijas teritorijas — [[Zviedrija|Zviedrijā]]&lt;ref&gt;[http://nra.lv/ekonomika/66704-latvijas-uznemums-sak-ielu-apgaismojuma-projektu-zviedrija.htm Latvijas uzņēmums sāk ielu apgaismojuma projektu Zviedrijā]&lt;/ref&gt; un [[Bruneja|Brunejā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://bnn.lv/ekonomikas-dienasgramata-latvija-2012-gada-divpadsmita-nedela-60209 |title=Ekonomikas dienasgrāmata. Vēl divas sensācijas |access-date={{dat|2012|05|28||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120524113521/http://bnn.lv/ekonomikas-dienasgramata-latvija-2012-gada-divpadsmita-nedela-60209 }}&lt;/ref&gt;.
2012. gada aprīlī Citylight.net tika prezentēts pasaulē lielākajā apgaismojumam un arhitektūrai veltītajā izstādē &quot;Light+Building&quot;, kas norisinājās [[Vācija]]s pilsētā [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]].&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/tehnologijas/latvijas-telemetrijas-uznemums-teliko-censas-ielauzties-pasaules-apgaismojuma-nozares-tirgu-370669 &quot;Teliko&quot; cenšas ielauzties pasaules apgaismojuma nozares tirgū]&lt;/ref&gt;

== Sistēmas sastāvs ==
Sistēma sastāv no datora programmatūras, uz [[GSM]] tehnoloģiju pamata veidotas telemetrijas ierīces C-BOX, kura nodrošina sistēmas darbību, un C-NODE ierīcēm, kuras kontrolē katru laternu individuāli.&lt;ref&gt;[http://www.citylight.net/howitworks/hardware/ Citylight.net programmatūra]&lt;/ref&gt;

== Sistēmas darbība ==
Sistēmas lietotājs, izmantojot [[tīmekļa pārlūks|tīmekļa pārlūku]], pieslēdzas programmatūrai. Programmatūra atrodas „Citylight.net” serverī. Ar [[GSM]] datu pārraidi lietotāja komandas (piemēram, apgaismojuma izslēgšana) tiek noraidītas uz elektrības sadales skapī instalēto [[Vadības bloks|vadības bloku]] C-BOX, kas šīs komandas izpilda. C-BOX, izmantojot ''[[Powerline]]'' komunikāciju, komandas nosūta katras individuālas laternas kontroles ierīcēm C-NODE, ja tās ir instalētas.

C-BOX uz sistēmas serveri nosūta datus par elektrības patēriņu, strāvas noplūdi un apgaismojuma stāvokli.
Apgaismojums tiek izslēgts un ieslēgts, vadoties pēc laternu [[ģeogrāfiskā koordinātu sistēma|ģeogrāfiskajām koordinātām]] atbilstošā saules cikla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.teliko.com/lv/intelligent-street-lighting/how-it-works |title=Kā sistēma darbojas? |access-date={{dat|2012|02|08||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120918004823/http://teliko.com/lv/intelligent-street-lighting/how-it-works }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Tehnoloģijas]]
[[Kategorija:Jauninājumi]]
[[Kategorija:Izgudrojumi]]</text>
      <sha1>i004r8mrj0jyzu7hggh0d1rfw38r8zy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atriebēji (2012. gada filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>186867</id>
    <revision>
      <id>4495253</id>
      <parentid>4422822</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T16:34:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260716sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4495253</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4622" sha1="scd17z8aodmkb2rmanopw0ysof7rmq6" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|2012. gada filmu|Atriebēji|Atriebēji}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Atriebēji
| attēls                   = TheAvengers2012Poster.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''The Avengers''
| žanrs                    = 
| režisors                 = [[Džošs Vedons]]
| producents               = [[Kevins Faigi]]
| scenārija autors         = Džošs Vedons
| galvenajās lomās         = 
* [[Roberts Daunijs jaunākais|Roberts Daunijs]]
* [[Kriss Evanss]]
* [[Marks Rafalo]]
* [[Kriss Hemsvorts]]
* [[Skārleta Džohansone]]
* [[Džeremijs Renners]]
* [[Toms Hidlstons]]
* [[Klārks Gregs]]
* [[Kobija Smaldersa]]
* [[Stellans Skašgords]]
* [[Semjuels Džeksons]]
| mūzika                   = [[Elans Silvestri]]
| operators                = 
| montāža                  = 
| studija                  = ''[[Marvel Studios]]''
| izplatītājs              = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Walt Disney Studios&lt;br /&gt;Motion Pictures]]''
| izdošanas laiks          = {{Filmas datums|2012|4|11|Holivuda|2012|5|4|ASV}}
| ilgums                   = 142 minūtes&lt;ref name=&quot;BBFC&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Marvel Avengers Assemble |url=http://www.bbfc.co.uk/BFF285236/ |publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate=April 20, 2012 |archiveurl=https://www.webcitation.org/6746slURm?url=http://www.bbfc.co.uk/BFF285236/ |archivedate={{dat|2012|04|20||bez}} |deadurl=no }}&lt;/ref&gt;
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|220 miljoni}}&lt;ref name=&quot;Budget1&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce |last=Breznican |first=Anthony |date=2011-10-07 |title=First Look at The Avengers: Dream Team |url=https://archive.org/details/sim_entertainment-weekly_2011-10-07_1175/page/37 |journal=[[Entertainment Weekly]] |issue=1175 |page=37 |publisher=[[Time Inc.]] |quote=At risk is not only the movie's estimated $220 million budget, but also one of the most promising tent pole franchises in Hollywood.}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|1,518 miljardi}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=The Avengers (2012) |url=http://boxofficemojo.com/movies/?id=avengers11.htm |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate=May 19, 2012 |archiveurl=https://www.webcitation.org/6Bsi7ABu5?url=http://boxofficemojo.com/movies/?id=avengers11.htm |archivedate={{dat|2012|11|02||bez}} |deadurl=no }}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā              = 
| nākamā                   = [[Atriebēji: Ultrona laikmets]]
| imdb                     = 0848228
}}
'''&quot;Atriebēji&quot;''' ({{val|en|The Avengers}}, ''Marvel's The Avengers'', ''Marvel Avengers Assemble'') ir 2012. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaronis|supervaroņu]] filma, kuras režisors ir Džošs Vedons. Filma ir balstīta uz ''[[Marvel Comics]]'' supervaroņu komandu ar tādu pašu nosaukumu. &quot;Atriebēji&quot; ir ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' sestā daļa. Galvenās lomas filmā atveido [[Roberts Daunijs jaunākais|Roberts Daunijs]] (attēlo [[Dzelzs vīrs|Dzelzs vīru]]), [[Kriss Evanss]] (attēlo [[Kapteinis Amerika|Kapteini Ameriku]]), [[Marks Rafalo]] (attēlo [[Halks|Halku]]), [[Kriss Hemsvorts]] (attēlo [[Tors (supervaronis)|Toru]]), [[Skārleta Džohansone]], [[Džeremijs Renners]], [[Toms Hidlstons]] un [[Semjuels Džeksons]] (attēlo [[Niks Furijs|Niku Furiju]]). Filmā miera uzturēšanas organizācijas V.A.I.R.O.G.S. priekšnieks Niks Furijs sapulcina Dzelzs vīru, Halku, Toru un Kapteini Amerika, lai izveidotu supervaroņu komandu, kam jācīnās pret Tora brāli Loki, kas cenšas iznīcināt Zemi.

Filmas pirmizrāde notika {{dat|2012|4|11||bez}} ''El Capitan Theatre'', [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Filma saņēma vairākus apbalvojumus, tāpat tika nominēta vairākiem, tai skaitā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i. &quot;Atriebēji&quot; guva 1,51 miljardus ASV dolāru lielus ieņēmumus, un šī ir [[visu laiku ienesīgākās filmas|devītā visu laiku ienesīgākā filma]]. 2015. gadā iznāca filmas turpinājums &quot;[[Atriebēji: Ultrona laikmets]]&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā tīmekļa vietne}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{Marvel Cinematic Universe}}
{{Marvel Comics filmas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2012. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]]
[[Kategorija:Marvel Cinematic Universe]]
[[Kategorija:ASV piedzīvojumu filmas]]
[[Kategorija:Walt Disney Pictures filmas]]</text>
      <sha1>scd17z8aodmkb2rmanopw0ysof7rmq6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dimitris Salpingidis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>191065</id>
    <revision>
      <id>4495266</id>
      <parentid>4003506</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:01:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495266</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3282" sha1="limnu6r3ytdr9f225mf85mz4rpwu0ss" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Dimitris Salpingidis
| image = [[Attēls:Dimitris Salpingidis.jpg|220px]]
| caption = 
| fullname = 
| dateofbirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1981|8|18}}
| cityofbirth = [[Thessaloniki]]
| countryofbirth = {{vieta|Grieķija|Saloniki}}
| height = 172
| currentclub = 
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] / [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 1999–2006
| clubs1 = {{flaga|Grieķija}} [[PAOK F.C.|PAOK]]
| caps1 = 103
| goals1 = 50
| years2 = 1999–2000
| clubs2 = {{flaga|Grieķija}} {{īre}} [[Larissa F.C.|Larissa]]
| caps2 = 7
| goals2 = 0
| years3 = 2000–2002
| clubs3 = {{flaga|Grieķija}} {{īre}} [[Kavala F.C.|Kavala]]
| caps3 = 33
| goals3 = 25
| years4 = 2006–2010
| clubs4 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]
| caps4 = 121
| goals4 = 46
| years5 = 2010–2015
| clubs5 = {{flaga|Grieķija}} [[PAOK F.C.|PAOK]]
| caps5 = 159
| goals5 = 40
| nationalyears1 = 2002–2014
| nationalteam1 = {{fb|GRE}}
| nationalcaps1 = 82
| nationalgoals1 = 13
| name = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| totalcaps = 431
| totalgoals = 161
}}
'''Dimitris Salpingidis''' ({{val|el|Δημήτρης Σαλπιγγίδης}}; dzimis {{dat|1981|8|18}}) ir bijušias grieķu [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] un [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijās, [[Grieķijas futbola izlase]]s bijušais dalībnieks.

Visu profesionāļa karjeru pārstāvējis Grieķijas klubus. Karjeras laikā izcīnījis divus Grieķijas futbola kausus un 2003.—2004. gada sezonā kļuva par Grieķijas čempionu. Divas reizes ticis atzīts par Grieķijas Superlīgas gada labāko futbolistu un 2008. gadā bija līgas rezultatīvākais.

Grieķijas izlases sastāvā spēlē kopš 2002. gada. Pārstāvējis izlasi {{futbPK|2010}}. un {{futbPK|2014}} gada Pasaules kausā un divos Eiropas čempionātos ({{futbEU|2008}}, {{futbEU|2012}}). Tāpat izlases sastāvā piedalījies {{oss|V=2004|L=L}}.

== Sasniegumi ==
'''PAOK'''

* [[Grieķijas kauss futbolā|Grieķijas kauss]]: 2003

'''Panathinaikos'''

* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2010
* Grieķijas kauss: 2010

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] labākais vārtu guvējs: 2005–06
* Grieķijas gada futbolists: 2007–08, 2008–09

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.footballdatabase.eu/football.joueurs.dimitrios.salpingidis.6429.fr.html Statistika]

{{Futbolists-aizmetnis}}
{{OS dalībnieks-aizmetnis}}
{{Grieķijas futbola izlase - FIFA 2014}}

{{DEFAULTSORT:Salpingidis, Dimitris}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Centrālās Maķedonijas perifērijā dzimušie]]
[[Kategorija:Grieķijas futbolisti]]
[[Kategorija:Grieķijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Larisas AEL spēlētāji]]
[[Kategorija:Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]]</text>
      <sha1>limnu6r3ytdr9f225mf85mz4rpwu0ss</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juris Binde</title>
    <ns>0</ns>
    <id>200946</id>
    <revision>
      <id>4495371</id>
      <parentid>4065479</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T05:36:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495371</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9016" sha1="iuvvczx6kw9jg0a8u03maab9piq1eer" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Juris Binde
| vārds_orig = 
| attēls = Efektīvas pārvaldības un partnerības forums 'Rītausmas stratēģija Latvijai' (3991955379).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Juris Binde (2015)
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1955
| dz_mēnesis = 5
| dz_diena = 28
| dz_vieta = Rīga
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = latvietis
| nodarbošanās = inženieris, uzņēmējs
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Valda Binde
| bērni = 2 dēli
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}{{Vikisaites+}}
'''Juris Binde''' (dzimis 1955. gada 28. maijā Rīgā) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs, zinātnieks, inženieris, konstruktors, ekonomikas doktors, [[Latvijas Mobilais Telefons|SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT)]] prezidents un valdes priekšsēdētājs, kā arī [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolas]] profesors.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;“[https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=Juris%20Binde&amp;id=934202&amp;g=1 Binde Juris]”. letonika.lv. Skatīts: 2019. gada 30. janvārī.&lt;/ref&gt; Sniedzis nozīmīgu ieguldījumu telekomunikāciju nozares attīstībā [[Latvija|Latvijā]], nostiprinot LMT kā tehnoloģiju inovāciju un biznesa līderi.&lt;ref&gt;“[https://enciklopedija.lv/skirklis/24488 Telekomunikācijas Latvijā]”. enciklopedija.lv. Skatīts: 2019. gada 30. janvārī.&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
1973. gadā absolvēja mācības [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. vidusskolā]]. No 1973. līdz 1978. gadam studēja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Radiotehnikas un sakaru fakultātē, iegūstot radioaparatūras inženiera konstruktora tehnologa specialitāti. 
No 1978. līdz 1984. gadam bija [[VEF|Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF)]] sadzīves radioelektroniskās aparatūras inženieris-konstruktors, galvenā konstruktora vietnieks un projektu galvenais konstruktors. No 1984. līdz 1987. gadam pildīja VEF Zinātniski pētnieciskā institūta (ZPI) Zinātniski tehniskās informācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja vietnieka pienākumus, bija Sistēmanalīzes grupas vadītājs. Pēc tam līdz 1992. gadam ieņēma VEF ZPI galvenā tehnologa amatu un bija Tehnoloģiskās nodaļas vadītājs, papildinājās [[Vācija|Vācijā]] (1990), [[Zviedrija|Zviedrijas]] Menedžmenta institūtā IFL (1995), [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātes]] Augstākajā biznesa skolā (2000).

1992. gadā kļuva par LMT pirmo prezidentu un 2004. gadā par valdes priekšsēdētāju,&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;“[https://lmt.mstatic.lv/lmt/files/lmt_valde_cv_juris_binde1.pdf DR. JURIS BINDE]”. lmt.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt; 2001. gadā kļuva par [[Vidzemes Augstskola]]s mācībspēku.&lt;ref&gt;https://va.lv/lv/kontakti/sazinies {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190627171814/https://va.lv/lv/kontakti/sazinies |date={{dat|2019|06|27||bez}} }} Skatīts: 2019. gada 10. septembrī.&lt;/ref&gt;

No 2005. līdz 2007. gadam studēja doktorantūrā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes (LU)]] [[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte|Ekonomikas un vadības fakultātē]], iegūstot ekonomikas doktora grādu ''(Dr. oec.)'' uzņēmējdarbības vadībā pēc disertācijas “Telekomunikāciju uzņēmumu konkurētspēja Latvijā” azstāvēšanas.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; Paralēli doktorantūras studijām LU apguvis programmu “Augstskolu mācībspēku pedagoģiskās izglītības pamati/augstskolu didaktika” (2006).

== Zinātniskā darbība ==
Eksperta darbības jomas – vadībzinātne un uzņēmējdarbības vadība, informācijas tehnoloģijas. Piedalījās daudzās starptautiskās zinātniskās un zinātniski praktiskajās konferencēs, ir vairāk nekā 40 zinātnisko publikāciju un trīs rūpniecisko paraugu autors.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;“[http://www.sporto.lv/raksts/ar_izcilibas_filozofiju Raksts: Ar izcilības filozofiju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160415201203/http://www.sporto.lv/raksts/ar_izcilibas_filozofiju |date={{dat|2016|04|15||bez}} }}”. sporto.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;

Divsējumu monogrāfijas par Valsts elektrotehniskās fabrikas VEF vēsturi “Nezūdošās vērtības” zinātniskais redaktors.&lt;ref&gt;''Nezūdošās vērtības''// Rīga: Latvijas Mediji, 2019., 1. grāmata 536 lpp., 2. grāmata 654 lpp.&lt;/ref&gt;No 2013. līdz 2016. gadam pētnieka statusā līdzdarbojies Eiropas Savienības programmas TEMPUS projektā FKTBUM (''Fostering Knowledge Triangle in Belarus, Ukraine and Moldova'').&lt;ref&gt;“[https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/2016/FKTBUM_pr_meet_in_Riga_updated_13_02_2016.pdf EU TEMPUS project FKTBUM]”. lu.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;

== Darbs padomēs un komisijās ==

* LU Padomnieku konventa priekšsēdētājs (kopš 2014. gada);&lt;ref&gt;“[https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/arhivs/arhiva-zina/t/43383/ Aktuāli! LU Padomnieku konvents pirmajā sēdē ievēl priekšsēdētāju un atklāj LU simtgades “ideju banku”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191016140935/https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/arhivs/arhiva-zina/t/43383/ |date={{dat|2019|10|16||bez}} }}”. lu.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Padomnieku konventa loceklis (kopš 2014. gada);&lt;ref&gt;“[[Rtu.lv/lv/universitate/struktura-un-vadiba/vadiba/padomnieku-konvents|Padomnieku konvents]]”. rtu.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* RTU Goda doktors (kopš 2006. gada);&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidents (kopš 2014. gada);&lt;ref&gt;“[https://likta.lv/#likta LIKTA valde]”. likta.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents (kopš 2010. gada);&lt;ref&gt;http://www.lddk.lv/cilveki/{{Novecojusi saite}} Skatīts: 2019. gada 10. septembrī.&lt;/ref&gt;
* Biedrības “Latvijas formula 2050” valdes priekšsēdētāja vietnieks (kopš 2018. gada);
* Latvijas Produktivitātes, efektivitātes, attīstības un konkurētspējas foruma (PEAK) loceklis;&lt;ref&gt;http://www.leta.lv/es/item/0952BD88-808B-4AC1-A92C-AB05836A2506/jaunumi:news {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191016140953/http://www.leta.lv/es/item/0952BD88-808B-4AC1-A92C-AB05836A2506/jaunumi:news/ |date={{dat|2019|10|16||bez}} }}&lt;nowiki/&gt;/, Skatīts: 2019.gada 10.septembrī&lt;/ref&gt;
* Vidzemes Augstskolas Stratēģiskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs (kopš 2012. gada);&lt;ref&gt;“[https://va.lv/sites/default/files/via_strategija_papildinats_30052017.pdf Vidzemes Augstskolas stratēģija 2016. – 2020. gadam]”. va.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* Valsts pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes “Projektu vadīšanas” profesionālā maģistra studiju programmā (kopš 2009. gada) un maģistra studiju programmā “Stratēģiskā vadība un līderība” (kopš 2018. gada). 

== Vaļasprieki ==
14 gadu vecumā sāka nodarboties ar automodelismu, bija vairākkārtējs Latvijas čempions automodelismā un kuģu modelismā, startēja vairākās PSRS Tautu spartakiādēs tehniskajos sporta veidos, piedalījās IRSI ledusrallija čempionātā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Kopš 2000. gada aizraujas ar golfu,&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/zinas/jau-ceturtdalgadsimtu-latvijas-biznesa-juris-binde-459215 Jau ceturtdaļgadsimtu Latvijas biznesā: Juris Binde]. db.lv. Skatīts: 2019. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt; kolekcionē golfa bumbiņas.&lt;ref&gt;Aivars Pastalnieks. ''Bindes sistēma''. Klubs, 2017. 33.lpp.&lt;/ref&gt;

== Atzinības un apbalvojumi ==

* Zviedrijas Karaliskās Polārzvaigznes ordeņa 1. šķiras bruņinieks/virsnieks (2014);&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieks (2001);&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] Atzinības raksts (2000);&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] Atzinības raksts (1998);&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Inženiera [[Jānis Linters|Jāņa Lintera]] prēmijas laureāts (1993).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
;Kopējās
{{Refbegin}}
* {{LAT e|1|675}}
{{Refend}}

;Konkrētās
{{Atsauces}}

{{portal bar|Cilvēki|Latvija}}
{{DEFAULTSORT:Binde, Juris}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>iuvvczx6kw9jg0a8u03maab9piq1eer</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495375</id>
      <parentid>4495371</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:13:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vaļasprieki */</comment>
      <origin>4495375</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8881" sha1="fh07gzv05fyrseritomjpnuyb0il799" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Juris Binde
| vārds_orig = 
| attēls = Efektīvas pārvaldības un partnerības forums 'Rītausmas stratēģija Latvijai' (3991955379).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Juris Binde (2015)
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1955
| dz_mēnesis = 5
| dz_diena = 28
| dz_vieta = Rīga
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = latvietis
| nodarbošanās = inženieris, uzņēmējs
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Valda Binde
| bērni = 2 dēli
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}{{Vikisaites+}}
'''Juris Binde''' (dzimis 1955. gada 28. maijā Rīgā) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs, zinātnieks, inženieris, konstruktors, ekonomikas doktors, [[Latvijas Mobilais Telefons|SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT)]] prezidents un valdes priekšsēdētājs, kā arī [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolas]] profesors.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;“[https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=Juris%20Binde&amp;id=934202&amp;g=1 Binde Juris]”. letonika.lv. Skatīts: 2019. gada 30. janvārī.&lt;/ref&gt; Sniedzis nozīmīgu ieguldījumu telekomunikāciju nozares attīstībā [[Latvija|Latvijā]], nostiprinot LMT kā tehnoloģiju inovāciju un biznesa līderi.&lt;ref&gt;“[https://enciklopedija.lv/skirklis/24488 Telekomunikācijas Latvijā]”. enciklopedija.lv. Skatīts: 2019. gada 30. janvārī.&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
1973. gadā absolvēja mācības [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. vidusskolā]]. No 1973. līdz 1978. gadam studēja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Radiotehnikas un sakaru fakultātē, iegūstot radioaparatūras inženiera konstruktora tehnologa specialitāti. 
No 1978. līdz 1984. gadam bija [[VEF|Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF)]] sadzīves radioelektroniskās aparatūras inženieris-konstruktors, galvenā konstruktora vietnieks un projektu galvenais konstruktors. No 1984. līdz 1987. gadam pildīja VEF Zinātniski pētnieciskā institūta (ZPI) Zinātniski tehniskās informācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja vietnieka pienākumus, bija Sistēmanalīzes grupas vadītājs. Pēc tam līdz 1992. gadam ieņēma VEF ZPI galvenā tehnologa amatu un bija Tehnoloģiskās nodaļas vadītājs, papildinājās [[Vācija|Vācijā]] (1990), [[Zviedrija|Zviedrijas]] Menedžmenta institūtā IFL (1995), [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātes]] Augstākajā biznesa skolā (2000).

1992. gadā kļuva par LMT pirmo prezidentu un 2004. gadā par valdes priekšsēdētāju,&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;“[https://lmt.mstatic.lv/lmt/files/lmt_valde_cv_juris_binde1.pdf DR. JURIS BINDE]”. lmt.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt; 2001. gadā kļuva par [[Vidzemes Augstskola]]s mācībspēku.&lt;ref&gt;https://va.lv/lv/kontakti/sazinies {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190627171814/https://va.lv/lv/kontakti/sazinies |date={{dat|2019|06|27||bez}} }} Skatīts: 2019. gada 10. septembrī.&lt;/ref&gt;

No 2005. līdz 2007. gadam studēja doktorantūrā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes (LU)]] [[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte|Ekonomikas un vadības fakultātē]], iegūstot ekonomikas doktora grādu ''(Dr. oec.)'' uzņēmējdarbības vadībā pēc disertācijas “Telekomunikāciju uzņēmumu konkurētspēja Latvijā” azstāvēšanas.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; Paralēli doktorantūras studijām LU apguvis programmu “Augstskolu mācībspēku pedagoģiskās izglītības pamati/augstskolu didaktika” (2006).

== Zinātniskā darbība ==
Eksperta darbības jomas – vadībzinātne un uzņēmējdarbības vadība, informācijas tehnoloģijas. Piedalījās daudzās starptautiskās zinātniskās un zinātniski praktiskajās konferencēs, ir vairāk nekā 40 zinātnisko publikāciju un trīs rūpniecisko paraugu autors.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;“[http://www.sporto.lv/raksts/ar_izcilibas_filozofiju Raksts: Ar izcilības filozofiju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160415201203/http://www.sporto.lv/raksts/ar_izcilibas_filozofiju |date={{dat|2016|04|15||bez}} }}”. sporto.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;

Divsējumu monogrāfijas par Valsts elektrotehniskās fabrikas VEF vēsturi “Nezūdošās vērtības” zinātniskais redaktors.&lt;ref&gt;''Nezūdošās vērtības''// Rīga: Latvijas Mediji, 2019., 1. grāmata 536 lpp., 2. grāmata 654 lpp.&lt;/ref&gt;No 2013. līdz 2016. gadam pētnieka statusā līdzdarbojies Eiropas Savienības programmas TEMPUS projektā FKTBUM (''Fostering Knowledge Triangle in Belarus, Ukraine and Moldova'').&lt;ref&gt;“[https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/2016/FKTBUM_pr_meet_in_Riga_updated_13_02_2016.pdf EU TEMPUS project FKTBUM]”. lu.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;

== Darbs padomēs un komisijās ==

* LU Padomnieku konventa priekšsēdētājs (kopš 2014. gada);&lt;ref&gt;“[https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/arhivs/arhiva-zina/t/43383/ Aktuāli! LU Padomnieku konvents pirmajā sēdē ievēl priekšsēdētāju un atklāj LU simtgades “ideju banku”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191016140935/https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/arhivs/arhiva-zina/t/43383/ |date={{dat|2019|10|16||bez}} }}”. lu.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Padomnieku konventa loceklis (kopš 2014. gada);&lt;ref&gt;“[[Rtu.lv/lv/universitate/struktura-un-vadiba/vadiba/padomnieku-konvents|Padomnieku konvents]]”. rtu.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* RTU Goda doktors (kopš 2006. gada);&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidents (kopš 2014. gada);&lt;ref&gt;“[https://likta.lv/#likta LIKTA valde]”. likta.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents (kopš 2010. gada);&lt;ref&gt;http://www.lddk.lv/cilveki/{{Novecojusi saite}} Skatīts: 2019. gada 10. septembrī.&lt;/ref&gt;
* Biedrības “Latvijas formula 2050” valdes priekšsēdētāja vietnieks (kopš 2018. gada);
* Latvijas Produktivitātes, efektivitātes, attīstības un konkurētspējas foruma (PEAK) loceklis;&lt;ref&gt;http://www.leta.lv/es/item/0952BD88-808B-4AC1-A92C-AB05836A2506/jaunumi:news {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191016140953/http://www.leta.lv/es/item/0952BD88-808B-4AC1-A92C-AB05836A2506/jaunumi:news/ |date={{dat|2019|10|16||bez}} }}&lt;nowiki/&gt;/, Skatīts: 2019.gada 10.septembrī&lt;/ref&gt;
* Vidzemes Augstskolas Stratēģiskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs (kopš 2012. gada);&lt;ref&gt;“[https://va.lv/sites/default/files/via_strategija_papildinats_30052017.pdf Vidzemes Augstskolas stratēģija 2016. – 2020. gadam]”. va.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* Valsts pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes “Projektu vadīšanas” profesionālā maģistra studiju programmā (kopš 2009. gada) un maģistra studiju programmā “Stratēģiskā vadība un līderība” (kopš 2018. gada). 

== Vaļasprieki ==
Nodarbojies ar automodelismu, piedalījās IRSI (''Ice Races Series International'') ledus rallija čempionātā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Kopš 2000. gada aizraujas ar golfu,&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/zinas/jau-ceturtdalgadsimtu-latvijas-biznesa-juris-binde-459215 Jau ceturtdaļgadsimtu Latvijas biznesā: Juris Binde]. db.lv. Skatīts: 2019. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt; kolekcionē golfa bumbiņas.&lt;ref&gt;Aivars Pastalnieks. ''Bindes sistēma''. Klubs, 2017. 33.lpp.&lt;/ref&gt;

== Atzinības un apbalvojumi ==

* Zviedrijas Karaliskās Polārzvaigznes ordeņa 1. šķiras bruņinieks/virsnieks (2014);&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieks (2001);&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] Atzinības raksts (2000);&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] Atzinības raksts (1998);&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Inženiera [[Jānis Linters|Jāņa Lintera]] prēmijas laureāts (1993).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
;Kopējās
{{Refbegin}}
* {{LAT e|1|675}}
{{Refend}}

;Konkrētās
{{Atsauces}}

{{portal bar|Cilvēki|Latvija}}
{{DEFAULTSORT:Binde, Juris}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>fh07gzv05fyrseritomjpnuyb0il799</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495376</id>
      <parentid>4495375</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:15:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4495376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9088" sha1="2fonm4uaamaw18b7nalwa1ngupobn7r" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Juris Binde
| vārds_orig = 
| attēls = Efektīvas pārvaldības un partnerības forums 'Rītausmas stratēģija Latvijai' (3991955379).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Juris Binde (2015)
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1955
| dz_mēnesis = 5
| dz_diena = 28
| dz_vieta = Rīga
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = latvietis
| nodarbošanās = inženieris, uzņēmējs
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Valda Binde
| bērni = 2 dēli
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}{{Vikisaites+}}
'''Juris Binde''' (dzimis 1955. gada 28. maijā Rīgā) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs, zinātnieks, inženieris, konstruktors, ekonomikas doktors, [[Latvijas Mobilais Telefons|SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT)]] prezidents un valdes priekšsēdētājs, kā arī [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolas]] profesors.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;“[https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=Juris%20Binde&amp;id=934202&amp;g=1 Binde Juris]”. letonika.lv. Skatīts: 2019. gada 30. janvārī.&lt;/ref&gt; Sniedzis nozīmīgu ieguldījumu telekomunikāciju nozares attīstībā [[Latvija|Latvijā]], nostiprinot LMT kā tehnoloģiju inovāciju un biznesa līderi.&lt;ref&gt;“[https://enciklopedija.lv/skirklis/24488 Telekomunikācijas Latvijā]”. enciklopedija.lv. Skatīts: 2019. gada 30. janvārī.&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
14 gadu vecumā sāka nodarboties ar automodelismu, bija vairākkārtējs Latvijas čempions automodelismā un kuģu modelismā, startēja vairākās [[PSRS]] Tautu spartakiādēs tehniskajos sporta veidos.
1973. gadā absolvēja mācības [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. vidusskolā]]. No 1973. līdz 1978. gadam studēja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Radiotehnikas un sakaru fakultātē, iegūstot radioaparatūras inženiera konstruktora tehnologa specialitāti. 
No 1978. līdz 1984. gadam bija [[VEF|Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF)]] sadzīves radioelektroniskās aparatūras inženieris-konstruktors, galvenā konstruktora vietnieks un projektu galvenais konstruktors. No 1984. līdz 1987. gadam pildīja VEF Zinātniski pētnieciskā institūta (ZPI) Zinātniski tehniskās informācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja vietnieka pienākumus, bija Sistēmanalīzes grupas vadītājs. Pēc tam līdz 1992. gadam ieņēma VEF ZPI galvenā tehnologa amatu un bija Tehnoloģiskās nodaļas vadītājs, papildinājās [[Vācija|Vācijā]] (1990), [[Zviedrija|Zviedrijas]] Menedžmenta institūtā IFL (1995), [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātes]] Augstākajā biznesa skolā (2000).

1992. gadā kļuva par LMT pirmo prezidentu un 2004. gadā par valdes priekšsēdētāju,&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;“[https://lmt.mstatic.lv/lmt/files/lmt_valde_cv_juris_binde1.pdf DR. JURIS BINDE]”. lmt.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt; 2001. gadā kļuva par [[Vidzemes Augstskola]]s mācībspēku.&lt;ref&gt;https://va.lv/lv/kontakti/sazinies {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190627171814/https://va.lv/lv/kontakti/sazinies |date={{dat|2019|06|27||bez}} }} Skatīts: 2019. gada 10. septembrī.&lt;/ref&gt;

No 2005. līdz 2007. gadam studēja doktorantūrā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes (LU)]] [[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte|Ekonomikas un vadības fakultātē]], iegūstot ekonomikas doktora grādu ''(Dr. oec.)'' uzņēmējdarbības vadībā pēc disertācijas “Telekomunikāciju uzņēmumu konkurētspēja Latvijā” azstāvēšanas.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; Paralēli doktorantūras studijām LU apguvis programmu “Augstskolu mācībspēku pedagoģiskās izglītības pamati/augstskolu didaktika” (2006).

== Zinātniskā darbība ==
Eksperta darbības jomas – vadībzinātne un uzņēmējdarbības vadība, informācijas tehnoloģijas. Piedalījās daudzās starptautiskās zinātniskās un zinātniski praktiskajās konferencēs, ir vairāk nekā 40 zinātnisko publikāciju un trīs rūpniecisko paraugu autors.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;“[http://www.sporto.lv/raksts/ar_izcilibas_filozofiju Raksts: Ar izcilības filozofiju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160415201203/http://www.sporto.lv/raksts/ar_izcilibas_filozofiju |date={{dat|2016|04|15||bez}} }}”. sporto.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;

Divsējumu monogrāfijas par Valsts elektrotehniskās fabrikas VEF vēsturi “Nezūdošās vērtības” zinātniskais redaktors.&lt;ref&gt;''Nezūdošās vērtības''// Rīga: Latvijas Mediji, 2019., 1. grāmata 536 lpp., 2. grāmata 654 lpp.&lt;/ref&gt;No 2013. līdz 2016. gadam pētnieka statusā līdzdarbojies Eiropas Savienības programmas TEMPUS projektā FKTBUM (''Fostering Knowledge Triangle in Belarus, Ukraine and Moldova'').&lt;ref&gt;“[https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/2016/FKTBUM_pr_meet_in_Riga_updated_13_02_2016.pdf EU TEMPUS project FKTBUM]”. lu.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;

== Darbs padomēs un komisijās ==

* LU Padomnieku konventa priekšsēdētājs (kopš 2014. gada);&lt;ref&gt;“[https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/arhivs/arhiva-zina/t/43383/ Aktuāli! LU Padomnieku konvents pirmajā sēdē ievēl priekšsēdētāju un atklāj LU simtgades “ideju banku”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191016140935/https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/arhivs/arhiva-zina/t/43383/ |date={{dat|2019|10|16||bez}} }}”. lu.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Padomnieku konventa loceklis (kopš 2014. gada);&lt;ref&gt;“[[Rtu.lv/lv/universitate/struktura-un-vadiba/vadiba/padomnieku-konvents|Padomnieku konvents]]”. rtu.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* RTU Goda doktors (kopš 2006. gada);&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidents (kopš 2014. gada);&lt;ref&gt;“[https://likta.lv/#likta LIKTA valde]”. likta.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents (kopš 2010. gada);&lt;ref&gt;http://www.lddk.lv/cilveki/{{Novecojusi saite}} Skatīts: 2019. gada 10. septembrī.&lt;/ref&gt;
* Biedrības “Latvijas formula 2050” valdes priekšsēdētāja vietnieks (kopš 2018. gada);
* Latvijas Produktivitātes, efektivitātes, attīstības un konkurētspējas foruma (PEAK) loceklis;&lt;ref&gt;http://www.leta.lv/es/item/0952BD88-808B-4AC1-A92C-AB05836A2506/jaunumi:news {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191016140953/http://www.leta.lv/es/item/0952BD88-808B-4AC1-A92C-AB05836A2506/jaunumi:news/ |date={{dat|2019|10|16||bez}} }}&lt;nowiki/&gt;/, Skatīts: 2019.gada 10.septembrī&lt;/ref&gt;
* Vidzemes Augstskolas Stratēģiskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs (kopš 2012. gada);&lt;ref&gt;“[https://va.lv/sites/default/files/via_strategija_papildinats_30052017.pdf Vidzemes Augstskolas stratēģija 2016. – 2020. gadam]”. va.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* Valsts pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes “Projektu vadīšanas” profesionālā maģistra studiju programmā (kopš 2009. gada) un maģistra studiju programmā “Stratēģiskā vadība un līderība” (kopš 2018. gada). 

== Vaļasprieki ==
Nodarbojies ar automodelismu, piedalījās IRSI (''Ice Races Series International'') ledus rallija čempionātā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Kopš 2000. gada aizraujas ar golfu,&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/zinas/jau-ceturtdalgadsimtu-latvijas-biznesa-juris-binde-459215 Jau ceturtdaļgadsimtu Latvijas biznesā: Juris Binde]. db.lv. Skatīts: 2019. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt; kolekcionē golfa bumbiņas.&lt;ref&gt;Aivars Pastalnieks. ''Bindes sistēma''. Klubs, 2017. 33.lpp.&lt;/ref&gt;

== Atzinības un apbalvojumi ==

* Zviedrijas Karaliskās Polārzvaigznes ordeņa 1. šķiras bruņinieks/virsnieks (2014);&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieks (2001);&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] Atzinības raksts (2000);&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] Atzinības raksts (1998);&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Inženiera [[Jānis Linters|Jāņa Lintera]] prēmijas laureāts (1993).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
;Kopējās
{{Refbegin}}
* {{LAT e|1|675}}
{{Refend}}

;Konkrētās
{{Atsauces}}

{{portal bar|Cilvēki|Latvija}}
{{DEFAULTSORT:Binde, Juris}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>2fonm4uaamaw18b7nalwa1ngupobn7r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495378</id>
      <parentid>4495376</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:23:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>nu jau ir ɡana</comment>
      <origin>4495378</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9073" sha1="034e44sxd0zsaxa64v7isnin2kxslhk" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Juris Binde
| vārds_orig = 
| attēls = Efektīvas pārvaldības un partnerības forums 'Rītausmas stratēģija Latvijai' (3991955379).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Juris Binde (2015)
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1955
| dz_mēnesis = 5
| dz_diena = 28
| dz_vieta = Rīga
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = latvietis
| nodarbošanās = inženieris, uzņēmējs
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Valda Binde
| bērni = 2 dēli
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Juris Binde''' (dzimis 1955. gada 28. maijā Rīgā) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs, zinātnieks, inženieris, konstruktors, ekonomikas doktors, [[Latvijas Mobilais Telefons|SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT)]] prezidents un valdes priekšsēdētājs, kā arī [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolas]] profesors.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;“[https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=Juris%20Binde&amp;id=934202&amp;g=1 Binde Juris]”. letonika.lv. Skatīts: 2019. gada 30. janvārī.&lt;/ref&gt; Sniedzis nozīmīgu ieguldījumu telekomunikāciju nozares attīstībā [[Latvija|Latvijā]], nostiprinot LMT kā tehnoloģiju inovāciju un biznesa līderi.&lt;ref&gt;“[https://enciklopedija.lv/skirklis/24488 Telekomunikācijas Latvijā]”. enciklopedija.lv. Skatīts: 2019. gada 30. janvārī.&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
14 gadu vecumā sāka nodarboties ar automodelismu, bija vairākkārtējs Latvijas čempions automodelismā un kuģu modelismā, startēja vairākās [[PSRS]] Tautu spartakiādēs tehniskajos sporta veidos.
1973. gadā absolvēja mācības [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. vidusskolā]]. No 1973. līdz 1978. gadam studēja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Radiotehnikas un sakaru fakultātē, iegūstot radioaparatūras inženiera konstruktora tehnologa specialitāti. 
No 1978. līdz 1984. gadam bija [[VEF|Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF)]] sadzīves radioelektroniskās aparatūras inženieris-konstruktors, galvenā konstruktora vietnieks un projektu galvenais konstruktors. No 1984. līdz 1987. gadam pildīja VEF Zinātniski pētnieciskā institūta (ZPI) Zinātniski tehniskās informācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja vietnieka pienākumus, bija Sistēmanalīzes grupas vadītājs. Pēc tam līdz 1992. gadam ieņēma VEF ZPI galvenā tehnologa amatu un bija Tehnoloģiskās nodaļas vadītājs, papildinājās [[Vācija|Vācijā]] (1990), [[Zviedrija|Zviedrijas]] Menedžmenta institūtā IFL (1995), [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātes]] Augstākajā biznesa skolā (2000).

1992. gadā kļuva par LMT pirmo prezidentu un 2004. gadā par valdes priekšsēdētāju,&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;“[https://lmt.mstatic.lv/lmt/files/lmt_valde_cv_juris_binde1.pdf DR. JURIS BINDE]”. lmt.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt; 2001. gadā kļuva par [[Vidzemes Augstskola]]s mācībspēku.&lt;ref&gt;https://va.lv/lv/kontakti/sazinies {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190627171814/https://va.lv/lv/kontakti/sazinies |date={{dat|2019|06|27||bez}} }} Skatīts: 2019. gada 10. septembrī.&lt;/ref&gt;

No 2005. līdz 2007. gadam studēja doktorantūrā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes (LU)]] [[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte|Ekonomikas un vadības fakultātē]], iegūstot ekonomikas doktora grādu ''(Dr. oec.)'' uzņēmējdarbības vadībā pēc disertācijas “Telekomunikāciju uzņēmumu konkurētspēja Latvijā” azstāvēšanas.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; Paralēli doktorantūras studijām LU apguvis programmu “Augstskolu mācībspēku pedagoģiskās izglītības pamati/augstskolu didaktika” (2006).

== Zinātniskā darbība ==
Eksperta darbības jomas – vadībzinātne un uzņēmējdarbības vadība, informācijas tehnoloģijas. Piedalījās daudzās starptautiskās zinātniskās un zinātniski praktiskajās konferencēs, ir vairāk nekā 40 zinātnisko publikāciju un trīs rūpniecisko paraugu autors.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;“[http://www.sporto.lv/raksts/ar_izcilibas_filozofiju Raksts: Ar izcilības filozofiju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160415201203/http://www.sporto.lv/raksts/ar_izcilibas_filozofiju |date={{dat|2016|04|15||bez}} }}”. sporto.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;

Divsējumu monogrāfijas par Valsts elektrotehniskās fabrikas VEF vēsturi “Nezūdošās vērtības” zinātniskais redaktors.&lt;ref&gt;''Nezūdošās vērtības''// Rīga: Latvijas Mediji, 2019., 1. grāmata 536 lpp., 2. grāmata 654 lpp.&lt;/ref&gt;No 2013. līdz 2016. gadam pētnieka statusā līdzdarbojies Eiropas Savienības programmas TEMPUS projektā FKTBUM (''Fostering Knowledge Triangle in Belarus, Ukraine and Moldova'').&lt;ref&gt;“[https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/2016/FKTBUM_pr_meet_in_Riga_updated_13_02_2016.pdf EU TEMPUS project FKTBUM]”. lu.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;

== Darbs padomēs un komisijās ==

* LU Padomnieku konventa priekšsēdētājs (kopš 2014. gada);&lt;ref&gt;“[https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/arhivs/arhiva-zina/t/43383/ Aktuāli! LU Padomnieku konvents pirmajā sēdē ievēl priekšsēdētāju un atklāj LU simtgades “ideju banku”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191016140935/https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/arhivs/arhiva-zina/t/43383/ |date={{dat|2019|10|16||bez}} }}”. lu.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Padomnieku konventa loceklis (kopš 2014. gada);&lt;ref&gt;“[[Rtu.lv/lv/universitate/struktura-un-vadiba/vadiba/padomnieku-konvents|Padomnieku konvents]]”. rtu.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* RTU Goda doktors (kopš 2006. gada);&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidents (kopš 2014. gada);&lt;ref&gt;“[https://likta.lv/#likta LIKTA valde]”. likta.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents (kopš 2010. gada);&lt;ref&gt;http://www.lddk.lv/cilveki/{{Novecojusi saite}} Skatīts: 2019. gada 10. septembrī.&lt;/ref&gt;
* Biedrības “Latvijas formula 2050” valdes priekšsēdētāja vietnieks (kopš 2018. gada);
* Latvijas Produktivitātes, efektivitātes, attīstības un konkurētspējas foruma (PEAK) loceklis;&lt;ref&gt;http://www.leta.lv/es/item/0952BD88-808B-4AC1-A92C-AB05836A2506/jaunumi:news {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191016140953/http://www.leta.lv/es/item/0952BD88-808B-4AC1-A92C-AB05836A2506/jaunumi:news/ |date={{dat|2019|10|16||bez}} }}&lt;nowiki/&gt;/, Skatīts: 2019.gada 10.septembrī&lt;/ref&gt;
* Vidzemes Augstskolas Stratēģiskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs (kopš 2012. gada);&lt;ref&gt;“[https://va.lv/sites/default/files/via_strategija_papildinats_30052017.pdf Vidzemes Augstskolas stratēģija 2016. – 2020. gadam]”. va.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* Valsts pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes “Projektu vadīšanas” profesionālā maģistra studiju programmā (kopš 2009. gada) un maģistra studiju programmā “Stratēģiskā vadība un līderība” (kopš 2018. gada). 

== Vaļasprieki ==
Nodarbojies ar automodelismu, piedalījās IRSI (''Ice Races Series International'') ledus rallija čempionātā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Kopš 2000. gada aizraujas ar golfu,&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/zinas/jau-ceturtdalgadsimtu-latvijas-biznesa-juris-binde-459215 Jau ceturtdaļgadsimtu Latvijas biznesā: Juris Binde]. db.lv. Skatīts: 2019. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt; kolekcionē golfa bumbiņas.&lt;ref&gt;Aivars Pastalnieks. ''Bindes sistēma''. Klubs, 2017. 33.lpp.&lt;/ref&gt;

== Atzinības un apbalvojumi ==

* Zviedrijas Karaliskās Polārzvaigznes ordeņa 1. šķiras bruņinieks/virsnieks (2014);&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieks (2001);&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] Atzinības raksts (2000);&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] Atzinības raksts (1998);&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Inženiera [[Jānis Linters|Jāņa Lintera]] prēmijas laureāts (1993).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
;Kopējās
{{Refbegin}}
* {{LAT e|1|675}}
{{Refend}}

;Konkrētās
{{Atsauces}}

{{portal bar|Cilvēki|Latvija}}
{{DEFAULTSORT:Binde, Juris}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>034e44sxd0zsaxa64v7isnin2kxslhk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495379</id>
      <parentid>4495378</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:23:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495379</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9077" sha1="6lyxjje8pe3mas42fq5dq8fhqktgnp3" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Juris Binde
| vārds_orig = 
| attēls = Efektīvas pārvaldības un partnerības forums 'Rītausmas stratēģija Latvijai' (3991955379).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Juris Binde (2015)
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1955
| dz_mēnesis = 5
| dz_diena = 28
| dz_vieta = Rīga
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = latvietis
| nodarbošanās = [[inženieris]], uzņēmējs
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Valda Binde
| bērni = 2 dēli
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Juris Binde''' (dzimis 1955. gada 28. maijā Rīgā) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs, zinātnieks, inženieris, konstruktors, ekonomikas doktors, [[Latvijas Mobilais Telefons|SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT)]] prezidents un valdes priekšsēdētājs, kā arī [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolas]] profesors.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;“[https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=Juris%20Binde&amp;id=934202&amp;g=1 Binde Juris]”. letonika.lv. Skatīts: 2019. gada 30. janvārī.&lt;/ref&gt; Sniedzis nozīmīgu ieguldījumu telekomunikāciju nozares attīstībā [[Latvija|Latvijā]], nostiprinot LMT kā tehnoloģiju inovāciju un biznesa līderi.&lt;ref&gt;“[https://enciklopedija.lv/skirklis/24488 Telekomunikācijas Latvijā]”. enciklopedija.lv. Skatīts: 2019. gada 30. janvārī.&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
14 gadu vecumā sāka nodarboties ar automodelismu, bija vairākkārtējs Latvijas čempions automodelismā un kuģu modelismā, startēja vairākās [[PSRS]] Tautu spartakiādēs tehniskajos sporta veidos.
1973. gadā absolvēja mācības [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas 2. vidusskolā]]. No 1973. līdz 1978. gadam studēja [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskā institūta]] Radiotehnikas un sakaru fakultātē, iegūstot radioaparatūras inženiera konstruktora tehnologa specialitāti. 
No 1978. līdz 1984. gadam bija [[VEF|Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF)]] sadzīves radioelektroniskās aparatūras inženieris-konstruktors, galvenā konstruktora vietnieks un projektu galvenais konstruktors. No 1984. līdz 1987. gadam pildīja VEF Zinātniski pētnieciskā institūta (ZPI) Zinātniski tehniskās informācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja vietnieka pienākumus, bija Sistēmanalīzes grupas vadītājs. Pēc tam līdz 1992. gadam ieņēma VEF ZPI galvenā tehnologa amatu un bija Tehnoloģiskās nodaļas vadītājs, papildinājās [[Vācija|Vācijā]] (1990), [[Zviedrija|Zviedrijas]] Menedžmenta institūtā IFL (1995), [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātes]] Augstākajā biznesa skolā (2000).

1992. gadā kļuva par LMT pirmo prezidentu un 2004. gadā par valdes priekšsēdētāju,&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;“[https://lmt.mstatic.lv/lmt/files/lmt_valde_cv_juris_binde1.pdf DR. JURIS BINDE]”. lmt.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt; 2001. gadā kļuva par [[Vidzemes Augstskola]]s mācībspēku.&lt;ref&gt;https://va.lv/lv/kontakti/sazinies {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190627171814/https://va.lv/lv/kontakti/sazinies |date={{dat|2019|06|27||bez}} }} Skatīts: 2019. gada 10. septembrī.&lt;/ref&gt;

No 2005. līdz 2007. gadam studēja doktorantūrā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes (LU)]] [[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte|Ekonomikas un vadības fakultātē]], iegūstot ekonomikas doktora grādu ''(Dr. oec.)'' uzņēmējdarbības vadībā pēc disertācijas “Telekomunikāciju uzņēmumu konkurētspēja Latvijā” azstāvēšanas.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; Paralēli doktorantūras studijām LU apguvis programmu “Augstskolu mācībspēku pedagoģiskās izglītības pamati/augstskolu didaktika” (2006).

== Zinātniskā darbība ==
Eksperta darbības jomas – vadībzinātne un uzņēmējdarbības vadība, informācijas tehnoloģijas. Piedalījās daudzās starptautiskās zinātniskās un zinātniski praktiskajās konferencēs, ir vairāk nekā 40 zinātnisko publikāciju un trīs rūpniecisko paraugu autors.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;“[http://www.sporto.lv/raksts/ar_izcilibas_filozofiju Raksts: Ar izcilības filozofiju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160415201203/http://www.sporto.lv/raksts/ar_izcilibas_filozofiju |date={{dat|2016|04|15||bez}} }}”. sporto.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;

Divsējumu monogrāfijas par Valsts elektrotehniskās fabrikas VEF vēsturi “Nezūdošās vērtības” zinātniskais redaktors.&lt;ref&gt;''Nezūdošās vērtības''// Rīga: Latvijas Mediji, 2019., 1. grāmata 536 lpp., 2. grāmata 654 lpp.&lt;/ref&gt;No 2013. līdz 2016. gadam pētnieka statusā līdzdarbojies Eiropas Savienības programmas TEMPUS projektā FKTBUM (''Fostering Knowledge Triangle in Belarus, Ukraine and Moldova'').&lt;ref&gt;“[https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/2016/FKTBUM_pr_meet_in_Riga_updated_13_02_2016.pdf EU TEMPUS project FKTBUM]”. lu.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;

== Darbs padomēs un komisijās ==

* LU Padomnieku konventa priekšsēdētājs (kopš 2014. gada);&lt;ref&gt;“[https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/arhivs/arhiva-zina/t/43383/ Aktuāli! LU Padomnieku konvents pirmajā sēdē ievēl priekšsēdētāju un atklāj LU simtgades “ideju banku”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191016140935/https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/arhivs/arhiva-zina/t/43383/ |date={{dat|2019|10|16||bez}} }}”. lu.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Padomnieku konventa loceklis (kopš 2014. gada);&lt;ref&gt;“[[Rtu.lv/lv/universitate/struktura-un-vadiba/vadiba/padomnieku-konvents|Padomnieku konvents]]”. rtu.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* RTU Goda doktors (kopš 2006. gada);&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidents (kopš 2014. gada);&lt;ref&gt;“[https://likta.lv/#likta LIKTA valde]”. likta.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents (kopš 2010. gada);&lt;ref&gt;http://www.lddk.lv/cilveki/{{Novecojusi saite}} Skatīts: 2019. gada 10. septembrī.&lt;/ref&gt;
* Biedrības “Latvijas formula 2050” valdes priekšsēdētāja vietnieks (kopš 2018. gada);
* Latvijas Produktivitātes, efektivitātes, attīstības un konkurētspējas foruma (PEAK) loceklis;&lt;ref&gt;http://www.leta.lv/es/item/0952BD88-808B-4AC1-A92C-AB05836A2506/jaunumi:news {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191016140953/http://www.leta.lv/es/item/0952BD88-808B-4AC1-A92C-AB05836A2506/jaunumi:news/ |date={{dat|2019|10|16||bez}} }}&lt;nowiki/&gt;/, Skatīts: 2019.gada 10.septembrī&lt;/ref&gt;
* Vidzemes Augstskolas Stratēģiskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs (kopš 2012. gada);&lt;ref&gt;“[https://va.lv/sites/default/files/via_strategija_papildinats_30052017.pdf Vidzemes Augstskolas stratēģija 2016. – 2020. gadam]”. va.lv. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.&lt;/ref&gt;
* Valsts pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes “Projektu vadīšanas” profesionālā maģistra studiju programmā (kopš 2009. gada) un maģistra studiju programmā “Stratēģiskā vadība un līderība” (kopš 2018. gada). 

== Vaļasprieki ==
Nodarbojies ar automodelismu, piedalījās IRSI (''Ice Races Series International'') ledus rallija čempionātā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Kopš 2000. gada aizraujas ar golfu,&lt;ref&gt;[http://www.db.lv/zinas/jau-ceturtdalgadsimtu-latvijas-biznesa-juris-binde-459215 Jau ceturtdaļgadsimtu Latvijas biznesā: Juris Binde]. db.lv. Skatīts: 2019. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt; kolekcionē golfa bumbiņas.&lt;ref&gt;Aivars Pastalnieks. ''Bindes sistēma''. Klubs, 2017. 33.lpp.&lt;/ref&gt;

== Atzinības un apbalvojumi ==

* Zviedrijas Karaliskās Polārzvaigznes ordeņa 1. šķiras bruņinieks/virsnieks (2014);&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieks (2001);&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] Atzinības raksts (2000);&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] Atzinības raksts (1998);&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* Inženiera [[Jānis Linters|Jāņa Lintera]] prēmijas laureāts (1993).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
;Kopējās
{{Refbegin}}
* {{LAT e|1|675}}
{{Refend}}

;Konkrētās
{{Atsauces}}

{{portal bar|Cilvēki|Latvija}}
{{DEFAULTSORT:Binde, Juris}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Latvijas inženieri]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>6lyxjje8pe3mas42fq5dq8fhqktgnp3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gabonas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>209554</id>
    <revision>
      <id>4495216</id>
      <parentid>4454210</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:04:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4495216</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5403" sha1="spte2igh14lwycef4rdqhy41lgu3r8a" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Gabona
| Badge              = Gabon FA.png
| FIFA Trigramme     = GAB
| FIFA Rank          = 89&lt;ref&gt;https://www.fifa.com/fifa-world-ranking/men?dateId=id13505&lt;/ref&gt;
| 1st ranking date   = 
| FIFA max           = 30
| FIFA max date      = [[2009]]. gada jūlijs
| FIFA min           = 125
| FIFA min date      = [[2005]]. gada aprīlis

| Elo Rank           = 80
| Elo max            = 63
| Elo max date       = [[1998]]. gada novembris
| Elo min            = 123
| Elo min date       = [[2004]]. gada jūnijs

| Nickname           = Panteras, Les Brésiliens (brazīlieši)
| Association        = ''[[Fédération Gabonaise de Football]]''
| Confederation      = [[Āfrikas Futbola Konfederācija|CAF]]
| Coach              = {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]]
| Captain            = 
| Most caps          = [[Bruno Ejuels Manga]] (118)
| Top scorer         = [[Pjērs Emeriks Obamejangs]] (40)
| Home Stadium       = ''[[Stade Omar Bongo]]''
| pattern_la1=|pattern_b1=_gab12h|pattern_so1=_yellowhorizontal
| leftarm1=FFFF44|body1=FFFF44|rightarm1=FFFF44|shorts1=1D5EB9|socks1=1D5EB9
| pattern_sh2=|pattern_b2=_gab1113away|pattern_so2=_long_dyf2
| leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=FFFFFF|socks2=1d5eb9
| First game         = {{flaga|Augšvolta}} [[Burkinafaso futbola izlase|Augšvolta]] 5-4 {{fb|GAB}} &lt;br /&gt; ([[Madagaskara]]; [[1960]]. gada 13. aprīlis)
| Largest win        = {{fb|GAB}} 7-0 {{fb|BEN}} &lt;br /&gt; ([[Librevila]], [[Gabona]]; [[1995]]. gada 2. aprīlis)
| Largest loss       = {{fb|CMR}} 6-0 {{fb|GAB}} &lt;br /&gt; ([[Abidžana]], [[Kotdivuāra]]; [[1961]]. gada 26. decembris) &lt;br /&gt; {{fb|MAR}} 6-0 {{fb|GAB}} &lt;br /&gt; ([[Rabāta]], [[Maroka]]; [[2006]]. gada 15. novembris)
| World cup apps     = 
| World cup first    = 
| World cup best     = 
| Regional name      = [[Āfrikas Nāciju kauss]]
| Regional cup apps  = 9
| Regional cup first = [[Āfrikas Nāciju kauss 1994|1994]]
| Regional cup best  = Ceturtdaļfināls, [[Āfrikas Nāciju kauss 1996|1996]] un [[Āfrikas Nāciju kauss 2012|2012]]
| current            = 
}}
'''Gabonas futbola izlase''' ir [[futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Gabona|Gabonu]] starptautiskās sacensībās. Tā ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], tomēr ir 9 reizes piedalījusies [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausā]], kur labākais sasniegums ir divreiz sasniegtais ceturtdaļfināls ([[Āfrikas Nāciju kauss 1996|1996]] un [[Āfrikas Nāciju kauss 2012|2012]]).

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]-[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]] - ''Nepiedalījās''
* [[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] - ''Izstājās''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] - ''Nepiedalījās''
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] - ''Izstājās''
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]-[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] - ''Nepiedalījās''
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]-[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] - ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] - ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]''
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] - ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] - ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]''

== Āfrikas Nāciju kausā ==
{|
|valign=&quot;top&quot;|
* [[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss|1957]]-[[1970. gada Āfrikas Nāciju kauss|1970]] - ''Nepiedalījās''
* [[1972. gada Āfrikas Nāciju kauss|1972]] - ''Nekvalificējās''
* [[1974. gada Āfrikas Nāciju kauss|1974]] - ''Izstājās''
* [[1976. gada Āfrikas Nāciju kauss|1976]] - ''Nepiedalījās''
* [[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss|1978]] - ''Nekvalificējās''
* [[1980. gada Āfrikas Nāciju kauss|1980]] - ''Nepiedalījās''
* [[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss|1982]] - ''Izstājās''
* [[1984. gada Āfrikas Nāciju kauss|1984]]-[[Āfrikas Nāciju kauss 1992|1992]] - ''Nekvalificējās''
* [[1994. gada Āfrikas Nāciju kauss|1994]] - Grupu turnīrs
* [[1996. gada Āfrikas Nāciju kauss|1996]] - Ceturtdaļfināls
* [[1998. gada Āfrikas Nāciju kauss|1998]] - ''Nekvalificējās''
|width=&quot;50&quot;|&amp;nbsp;
|valign=&quot;top&quot;|
* [[2000. gada Āfrikas Nāciju kauss|2000]] - Grupu turnīrs
* [[2002. gada Āfrikas Nāciju kauss|2002]]-[[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]] - ''Nekvalificējās''
* [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010]] - Grupu turnīrs
* [[2012. gada Āfrikas Nāciju kauss|2012]] - Ceturtdaļfināls
* [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]] - ''Nekvalificējās''
* [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] - Grupu turnīrs
* [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] - Grupu turnīrs
* [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] — ''Nekvalificējās''
* [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] — Astoņdaļfināls
* [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] — ''Nekvalificējās''
* [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — Grupu turnīrs
|}

==Atsauces==
{{atsauces}}

{{futbols-aizmetnis}}

{{CAF izlases}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]]
[[Kategorija:Gabonas futbola izlase| ]]</text>
      <sha1>spte2igh14lwycef4rdqhy41lgu3r8a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzintari</title>
    <ns>0</ns>
    <id>226831</id>
    <revision>
      <id>4495351</id>
      <parentid>4086803</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T04:05:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* */ jomas iela</comment>
      <origin>4495351</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11415" sha1="1l7yw07gul8zo0qa7i53lrbcohtmgp8" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|[[Jūrmala]]s pilsētas daļu|Dzintari (nozīmju atdalīšana)|Dzintari}}
{{Pilsētas daļas infokaste
|nosaukums          = Dzintari
|attels             = [[Attēls: Skatu tornis Dzintaros.JPG|250px]]
|paraksts           = Skatu tornis Dzintaru mežaparkā
|karte              = [[Attēls:Dzintari location map.png|250px]]
|paraksts2          = Dzintaru novietojums Jūrmalā
|pilseta            = [[Attēls:Flag of Jurmala.svg|24px|border]] [[Jūrmala]] 
|vest_nos           = 
|priekspilseta      =  &lt;!-- priekšpilsēta vai rajons --&gt;
|apaksrajoni        = &lt;!-- ja pilsētas daļa iedalās sīkāk --&gt;
|platiba            = 3,8 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
|iedzivotaju_skaits = 2050 ([[2008. gads|2008]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grupa93.lv/jurmala/wp-content/faili/1-redakcija/paskaidrojuma-raksts/3-dzivojama-vide-Jurmalas-planojums-Grupa93.pdf |title=Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums |access-date={{dat|2013|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305003514/http://www.grupa93.lv/jurmala/wp-content/faili/1-redakcija/paskaidrojuma-raksts/3-dzivojama-vide-Jurmalas-planojums-Grupa93.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305003514/http://www.grupa93.lv/jurmala/wp-content/faili/1-redakcija/paskaidrojuma-raksts/3-dzivojama-vide-Jurmalas-planojums-Grupa93.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|augstums           = 3 m
|iever_celtnes      = [[Dzintaru koncertzāle]]
|udenstilpnes       = [[Lielupe (upe)|Lielupe]]
|parki              = Dzintaru Mežaparks
|autobuss           = [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3.]] [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4.]]
|trolejbuss         = 
|tramvajs           = 
|mikroautobuss      = [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1.]] [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5.]]
|cits               = Vilciens ([[Dzintari (stacija)|Dzintaru stacija]])
|pasta_indekss      = LV-2015
|areja_saite        = 
}}

'''Dzintari''' ir viena no [[Jūrmala]]s pilsētas daļām tās centrā. Atrodas 19 km attālumā no [[Rīga]]s centra. Izveidojušies kā prestižu savrupmāju rajons turīgākajiem vasarniekiem.
Pēc Otrā pasaules kara šeit tika izvērsta arī lielu sanatoriju un atpūtas namu celtniecība. Elektriskā dzelzceļa stacijas [[Dzintari (stacija)|Dzintari]] tagadējā ēka uzbūvēta 1980. gadā.&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 70. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt;Un tev atrodas viena no populārākajām ielā jūrmalā gan latvijā jomas iela.

== Nosaukums ==
Līdz 1922. gadam Dzintaru nosaukums bija '''Edinburga''', kas dots sakarā ar Krievijas ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] meitas [[Marija Aleksandrovna (lielkņaze)|Marijas Aleksandrovnas]], kas atkārtoti atpūtusies Rīgas jūrmalā, precībām ar [[Lielbritānijas karaļi|Lielbritānijas karaļnama]] pārstāvi Edinburgas hercogu.

17. gadsimtā tagadējā Dzintaru apkaime dēvēta par Avotiem pēc kādas Bulduru muižas zvejnieku mājas nosaukuma, tomēr 1922. gadā Edinburgas latviskais nosaukums atvasināts no [[dzintars|dzintara]] vārda.

== Vēsture ==
[[Attēls:Dzintaru pludmale pirms Pirmā pasaules kara.jpg|thumb|left|280px|Dzintaru pludmale pirms Pirmā pasaules kara]]
[[Attēls:Maksimoviča sanatorija Dzintaros.jpg|thumb|left|280px|M. Maksimoviča sanatorija (celta 1906)]]
Dzintari izvietojušies uz Bulduru muižas zemes. Pirmos zemes gabalus Bulduru muižas 2. meža iecirknī zemes grāmatā ierakstīja 1871. gadā. Laikā, kad blakus esošās privātā [[fon Firksi|Firksu]] majorāta zemes ([[Majori]]) 1870. gados strauji attīstījās kā tirdzniecības un izpriecu vieta, Dzintari veidojās kā turīgo rīdzinieku un iebraukušo Krievijas aristokrātu apmešanās vieta ar krāšņām celtnēm. 1879. gadā te Lomača zemes gabalā ar kņaza Oginska atbalstu uzbūvēja kūrmāju, kam vēlāk piebūvēja Jūras paviljonu, kas no 1910. gada tika izmantots kā kazino — azartspēļu (franču preferansa) vieta. 1907. gadā nodibināja Edinburgas peldu biedrību, kas apkopa plašo mežaparku. 1912. gadā pie Jūras paviljona pludmalē notika parauglidojumi ar aeroplānu.&lt;ref&gt;P. Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935. 155 lpp.&lt;/ref&gt;

1897. gadā Dzintaros uzcēla teātra skatuvi, kur regulāri uzstājās varietē teātru trupas un orķestri ne tikai no Rīgas, bet arī no [[Pēterburga]]s Marijas teātra un [[Varšava]]s Filharmonijas. [[1905. gada revolūcija]]s sākuma periodā, februārī un martā, pēc atbrīvošanas no apcietinājuma Kevičas pansijā Dzintaru prospektā 39 atpūtās krievu rakstnieks [[Maksims Gorkijs]], bet 1914.-1915. gadā Maksimoviča sanatorijā Dzintaru prospektā 11 ārstējās krievu [[simbolisms|simbolisma]] dzejnieks [[Valērijs Brjusovs]].
[[Bermontiāde]]s kauju laikā 1919. gada 3. novembrī Latvijas armija trijos bruņotos kuteros Edinburgas pludmalē nesekmīgi mēģināja izcelt jūras desantu.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1920. gada 2. martā Latvijas valdība Dzintarus iekļāva jaunizveidotajā Rīgas Jūrmalas pilsētā. Dzintaros šajā laikā cēla pārsvarā tipveida ģimeņu mājas, kurās izmantotas Jūrmalā iecienītās klasiskās formas un nacionālā romantisma arhitektūras detaļas. Pēc Jūras paviljona nodegšanas Dzintaros uzcēla jaunu koncertzāli (1936), kas pārņēma agrāko Dubultu un Majoru brīvdabas koncertdārzu tradīcijas.

Pēc Otrā pasaules kara 1946. gada sākumā Dzintari bija Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvdaļa. 1945. gadā Turaidas ielā 13 izveidoja Teodora Zaļkalna Mākslinieku jaunrades namu. Kopš 1959. gada 11. novembra Dzintari atrodas apvienotajā Jūrmalas pilsētā.

2015. gada decembrī Dzintaru pludmalē starp Dzintariem un Majoriem ierīkota apgaismojuma līnija un izbūvētas koka pastaigu laipas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Dzntaru pludmalē ierīkots apgaismots pastaigu celiņš|url=http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/590015-dzintaru_pludmale_ierikots_apgaismots_pastaigu_celins|publisher=TVNET|date={{dat|2015|12|30||bez}}|access-date={{dat|2015|12|30||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160307054723/http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/590015-dzintaru_pludmale_ierikots_apgaismots_pastaigu_celins}}&lt;/ref&gt;

== Ievērojamas ēkas ==

=== Morberga vasarnīca ===
[[Attēls:Kristapa Morberga vasarnīca.jpg|thumb|Kristapa Morberga vasarnīca (19. gadsimta beigas).]]
Atrodas Dzintaru prospektā 52/54 un mūsdienās tiek dēvēta kā Kristapa un Augustes Morbergu vasarnīcas ēku un botāniskā dārza ansamblis.

Galvenā ēka celta 1883. gadā un piederēja vienam no lielākajam Rīgas latviešu būvuzņēmējiem, arhitektam un mecenātam Kristapam Morbergam. Neogotiskās koka arhitektūras piemineklis, kas 19. gadsimta beigās apdarināts ar dzelzs loksnēm. Pēc savas nāves K. Morbergs savus nekustamos īpašumus novēlēja [[Latvijas Universitāte]]i. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] to atsavināja un pārdēvēja par Maksima Gorkija vārdā nosaukto sanatoriju. Siltumnīcas un augļu dārza vietā uzcēla primitīvu silikātķieģeļu kopmītni. Pēc īpašuma atgūšanas LU veica vasarnīcas ēku un interjera restaurāciju (2007—2008) un atjaunoja eksotisko augu stādījumus ap ēkām.

=== Jūras paviljons ===
1909. gadā celtais Dzintaru kūrmājas &quot;Jūras paviljons&quot; atradās kāpas virsotnē pie pludmales netālu no tagadējās Dzintaru koncertzāles. Tā apjoma kompozīcija bija klasiska — ar diviem trīsstāvu korpusiem un to savienojošu paviljona tipa garenceltni. Arhitektonika moderna un jūgendstilam atbilstoša — atklāti eksponētas celtnes karkasa konstrukcijas, kuru lineārie ritmi saplūda ar līdzīgām, bet jau tīri dekoratīvām detaļām (apļiem, ovāliem). Plašais vidus stiklojums izslēdza sienas materialitāti, ļaujot uztvert telpu plašumu un vieglumu. 1930. gadu vidū Jūras paviljons nodega.&lt;ref&gt;[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18479/ Rīgas Jūrmala. Edinburgas &quot;Jūras paviljons&quot;]&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Jūras paviljons Dzintaros.jpg|Jūras paviljons (celts 1909)
Jūras paviljona terase Dzintaros.jpg|Jūras paviljona terase (pirms 1914)
&lt;/gallery&gt;

=== Dzintaru koncertzāle ===
Pirmo Dzintaru koncertskatuvi uzbūvēja 1897. gadā. Iepretim Dubultu un Majoru koncertdārziem, Edinburgas koncertdārzs bija vairāk orientēts uz deju mūzikas vakariem, operetes un varietē mākslinieku izrādēm. Tomēr 1910. gadā tā vadība nolīga 70 mākslinieku lielu orķestri no [[Berlīne]]s Franca Blona vadībā, bet 1911. gadā izveidoja savu simfonisko orķestri Gvido Samsona-Himmelstjerna vadībā. Pirmā pasaules kara sākums 1914. gadā pārtrauca [[Varšava]]s Filharmonijas orķestra koncertsezonu Dzintaros.

1920. gada jūnijā atsākās vasaras simfoniskie koncerti ar [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālo operas orķestri]]. 1936. gadā atjaunotajā koncertdārzā Turaidas ielā 1 pēc arhitekta [[Mellenbergs|V. Mellenberga]] projekta atklāja slēgto koncertzāli ar 690 vietām.
1960. gadā arhitekta M. Ģelža vadībā tai piebūvēja vasaras koncertzāli ar teicamu akustiku un apmēram 2000 sēdvietām. 1986. gadā Dzintaru koncertzālē notika [[Čatokvas konference]], kurā tikās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[PSRS]] sabiedriskie pārstāvji. 2005. gadā koncertzāle saņēma Gustava Mālera balvu par izciliem sasniegumiem muzikālas kultūras veicināšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dzk.lv/lv/vesture |title=Dzintaru koncertzāles vēsture |access-date={{dat|2013|06|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130622042016/http://www.dzk.lv/lv/vesture |archivedate={{dat|2013|06|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;
2004. — 2006. gadā notika Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija un to aptverošā parka paplašināšana un labiekārtošana.

Koncertzālē uzstājušies dziedātāji [[Inese Galante|I. Galante]], H. Kareras, M. Kabaljē, J. Obrazcova, F. Šaļapins, L. Sobinovs, F. Stravinskis, I. Glazunovs, pianisti G. Ginsburgs, H. Neihauzs, [[Raimonds Pauls|R. Pauls]], S. Rihters, vijolnieki I. Bezrodnijs, L. Kogans, G. Krēmers, D. Oistrahs, [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris]], [[Brēmene]]s simfoniskais orķestris, Kremerata Baltika un daudzi citi mūziķi.&lt;ref&gt;[http://www.jurmala.lv/page.php?id=55 Dzintari] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140410161956/http://www.jurmala.lv/page.php?id=55 |date={{dat|2014|04|10||bez}} }} Jūrmalas pilsētas domes mājas lapa&lt;/ref&gt;

Brīvdabas koncertzālē notiek džeza un klasiskās mūzikas festivāli, baleta festivāli, humora šovi, citu starpā, jauno izpildītāju konkurss “[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis]]” un klasiskās mūzikas festivāli ''Summertime'' (&quot;Vasaras laiks&quot;).
&lt;gallery&gt;
Ieeja Dzintaru kūrmājā Jūrmalā pimes 1914.jpg|Ieeja Edinburgas kūrmājā (pirms 1914)
Ieeja Dzintaru kazino kūrmājā Jūrmalā pirms 1914.png|Ieeja kazino kūrmājā (pirms 1914)
Dzintaru kūrmāja Jūrmalā pirms 1914.jpg|Dzintaru kūrmāja ar koncertdārzu (pirms 1914)
Dzintaru koncertdārzs 1920. gados.jpg|Dzintaru koncertdārzs 1920. gados
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Jūrmalas pilsētas daļas}}

[[Kategorija:Dzintari| ]]</text>
      <sha1>1l7yw07gul8zo0qa7i53lrbcohtmgp8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495356</id>
      <parentid>4495351</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T04:15:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Arturijoooo12345678910|Arturijoooo12345678910]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot</comment>
      <origin>4086803</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11334" sha1="hiyzhzl18jza1yqk51pfdcljr0wf184" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|[[Jūrmala]]s pilsētas daļu|Dzintari (nozīmju atdalīšana)|Dzintari}}
{{Pilsētas daļas infokaste
|nosaukums          = Dzintari
|attels             = [[Attēls: Skatu tornis Dzintaros.JPG|250px]]
|paraksts           = Skatu tornis Dzintaru mežaparkā
|karte              = [[Attēls:Dzintari location map.png|250px]]
|paraksts2          = Dzintaru novietojums Jūrmalā
|pilseta            = [[Attēls:Flag of Jurmala.svg|24px|border]] [[Jūrmala]] 
|vest_nos           = 
|priekspilseta      =  &lt;!-- priekšpilsēta vai rajons --&gt;
|apaksrajoni        = &lt;!-- ja pilsētas daļa iedalās sīkāk --&gt;
|platiba            = 3,8 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;
|iedzivotaju_skaits = 2050 ([[2008. gads|2008]])&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grupa93.lv/jurmala/wp-content/faili/1-redakcija/paskaidrojuma-raksts/3-dzivojama-vide-Jurmalas-planojums-Grupa93.pdf |title=Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums |access-date={{dat|2013|07|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305003514/http://www.grupa93.lv/jurmala/wp-content/faili/1-redakcija/paskaidrojuma-raksts/3-dzivojama-vide-Jurmalas-planojums-Grupa93.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305003514/http://www.grupa93.lv/jurmala/wp-content/faili/1-redakcija/paskaidrojuma-raksts/3-dzivojama-vide-Jurmalas-planojums-Grupa93.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|augstums           = 3 m
|iever_celtnes      = [[Dzintaru koncertzāle]]
|udenstilpnes       = [[Lielupe (upe)|Lielupe]]
|parki              = Dzintaru Mežaparks
|autobuss           = [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3.]] [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4.]]
|trolejbuss         = 
|tramvajs           = 
|mikroautobuss      = [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1.]] [[5. autobusu maršruts (Jūrmala)|5.]]
|cits               = Vilciens ([[Dzintari (stacija)|Dzintaru stacija]])
|pasta_indekss      = LV-2015
|areja_saite        = 
}}

'''Dzintari''' ir viena no [[Jūrmala]]s pilsētas daļām tās centrā. Atrodas 19 km attālumā no [[Rīga]]s centra. Izveidojušies kā prestižu savrupmāju rajons turīgākajiem vasarniekiem.
Pēc Otrā pasaules kara šeit tika izvērsta arī lielu sanatoriju un atpūtas namu celtniecība. Elektriskā dzelzceļa stacijas [[Dzintari (stacija)|Dzintari]] tagadējā ēka uzbūvēta 1980. gadā.&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 70. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==
Līdz 1922. gadam Dzintaru nosaukums bija '''Edinburga''', kas dots sakarā ar Krievijas ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] meitas [[Marija Aleksandrovna (lielkņaze)|Marijas Aleksandrovnas]], kas atkārtoti atpūtusies Rīgas jūrmalā, precībām ar [[Lielbritānijas karaļi|Lielbritānijas karaļnama]] pārstāvi Edinburgas hercogu.

17. gadsimtā tagadējā Dzintaru apkaime dēvēta par Avotiem pēc kādas Bulduru muižas zvejnieku mājas nosaukuma, tomēr 1922. gadā Edinburgas latviskais nosaukums atvasināts no [[dzintars|dzintara]] vārda.

== Vēsture ==
[[Attēls:Dzintaru pludmale pirms Pirmā pasaules kara.jpg|thumb|left|280px|Dzintaru pludmale pirms Pirmā pasaules kara]]
[[Attēls:Maksimoviča sanatorija Dzintaros.jpg|thumb|left|280px|M. Maksimoviča sanatorija (celta 1906)]]
Dzintari izvietojušies uz Bulduru muižas zemes. Pirmos zemes gabalus Bulduru muižas 2. meža iecirknī zemes grāmatā ierakstīja 1871. gadā. Laikā, kad blakus esošās privātā [[fon Firksi|Firksu]] majorāta zemes ([[Majori]]) 1870. gados strauji attīstījās kā tirdzniecības un izpriecu vieta, Dzintari veidojās kā turīgo rīdzinieku un iebraukušo Krievijas aristokrātu apmešanās vieta ar krāšņām celtnēm. 1879. gadā te Lomača zemes gabalā ar kņaza Oginska atbalstu uzbūvēja kūrmāju, kam vēlāk piebūvēja Jūras paviljonu, kas no 1910. gada tika izmantots kā kazino — azartspēļu (franču preferansa) vieta. 1907. gadā nodibināja Edinburgas peldu biedrību, kas apkopa plašo mežaparku. 1912. gadā pie Jūras paviljona pludmalē notika parauglidojumi ar aeroplānu.&lt;ref&gt;P. Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935. 155 lpp.&lt;/ref&gt;

1897. gadā Dzintaros uzcēla teātra skatuvi, kur regulāri uzstājās varietē teātru trupas un orķestri ne tikai no Rīgas, bet arī no [[Pēterburga]]s Marijas teātra un [[Varšava]]s Filharmonijas. [[1905. gada revolūcija]]s sākuma periodā, februārī un martā, pēc atbrīvošanas no apcietinājuma Kevičas pansijā Dzintaru prospektā 39 atpūtās krievu rakstnieks [[Maksims Gorkijs]], bet 1914.-1915. gadā Maksimoviča sanatorijā Dzintaru prospektā 11 ārstējās krievu [[simbolisms|simbolisma]] dzejnieks [[Valērijs Brjusovs]].
[[Bermontiāde]]s kauju laikā 1919. gada 3. novembrī Latvijas armija trijos bruņotos kuteros Edinburgas pludmalē nesekmīgi mēģināja izcelt jūras desantu.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1920. gada 2. martā Latvijas valdība Dzintarus iekļāva jaunizveidotajā Rīgas Jūrmalas pilsētā. Dzintaros šajā laikā cēla pārsvarā tipveida ģimeņu mājas, kurās izmantotas Jūrmalā iecienītās klasiskās formas un nacionālā romantisma arhitektūras detaļas. Pēc Jūras paviljona nodegšanas Dzintaros uzcēla jaunu koncertzāli (1936), kas pārņēma agrāko Dubultu un Majoru brīvdabas koncertdārzu tradīcijas.

Pēc Otrā pasaules kara 1946. gada sākumā Dzintari bija Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvdaļa. 1945. gadā Turaidas ielā 13 izveidoja Teodora Zaļkalna Mākslinieku jaunrades namu. Kopš 1959. gada 11. novembra Dzintari atrodas apvienotajā Jūrmalas pilsētā.

2015. gada decembrī Dzintaru pludmalē starp Dzintariem un Majoriem ierīkota apgaismojuma līnija un izbūvētas koka pastaigu laipas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Dzntaru pludmalē ierīkots apgaismots pastaigu celiņš|url=http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/590015-dzintaru_pludmale_ierikots_apgaismots_pastaigu_celins|publisher=TVNET|date={{dat|2015|12|30||bez}}|access-date={{dat|2015|12|30||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160307054723/http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/590015-dzintaru_pludmale_ierikots_apgaismots_pastaigu_celins}}&lt;/ref&gt;

== Ievērojamas ēkas ==

=== Morberga vasarnīca ===
[[Attēls:Kristapa Morberga vasarnīca.jpg|thumb|Kristapa Morberga vasarnīca (19. gadsimta beigas).]]
Atrodas Dzintaru prospektā 52/54 un mūsdienās tiek dēvēta kā Kristapa un Augustes Morbergu vasarnīcas ēku un botāniskā dārza ansamblis.

Galvenā ēka celta 1883. gadā un piederēja vienam no lielākajam Rīgas latviešu būvuzņēmējiem, arhitektam un mecenātam Kristapam Morbergam. Neogotiskās koka arhitektūras piemineklis, kas 19. gadsimta beigās apdarināts ar dzelzs loksnēm. Pēc savas nāves K. Morbergs savus nekustamos īpašumus novēlēja [[Latvijas Universitāte]]i. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] to atsavināja un pārdēvēja par Maksima Gorkija vārdā nosaukto sanatoriju. Siltumnīcas un augļu dārza vietā uzcēla primitīvu silikātķieģeļu kopmītni. Pēc īpašuma atgūšanas LU veica vasarnīcas ēku un interjera restaurāciju (2007—2008) un atjaunoja eksotisko augu stādījumus ap ēkām.

=== Jūras paviljons ===
1909. gadā celtais Dzintaru kūrmājas &quot;Jūras paviljons&quot; atradās kāpas virsotnē pie pludmales netālu no tagadējās Dzintaru koncertzāles. Tā apjoma kompozīcija bija klasiska — ar diviem trīsstāvu korpusiem un to savienojošu paviljona tipa garenceltni. Arhitektonika moderna un jūgendstilam atbilstoša — atklāti eksponētas celtnes karkasa konstrukcijas, kuru lineārie ritmi saplūda ar līdzīgām, bet jau tīri dekoratīvām detaļām (apļiem, ovāliem). Plašais vidus stiklojums izslēdza sienas materialitāti, ļaujot uztvert telpu plašumu un vieglumu. 1930. gadu vidū Jūras paviljons nodega.&lt;ref&gt;[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18479/ Rīgas Jūrmala. Edinburgas &quot;Jūras paviljons&quot;]&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Jūras paviljons Dzintaros.jpg|Jūras paviljons (celts 1909)
Jūras paviljona terase Dzintaros.jpg|Jūras paviljona terase (pirms 1914)
&lt;/gallery&gt;

=== Dzintaru koncertzāle ===
Pirmo Dzintaru koncertskatuvi uzbūvēja 1897. gadā. Iepretim Dubultu un Majoru koncertdārziem, Edinburgas koncertdārzs bija vairāk orientēts uz deju mūzikas vakariem, operetes un varietē mākslinieku izrādēm. Tomēr 1910. gadā tā vadība nolīga 70 mākslinieku lielu orķestri no [[Berlīne]]s Franca Blona vadībā, bet 1911. gadā izveidoja savu simfonisko orķestri Gvido Samsona-Himmelstjerna vadībā. Pirmā pasaules kara sākums 1914. gadā pārtrauca [[Varšava]]s Filharmonijas orķestra koncertsezonu Dzintaros.

1920. gada jūnijā atsākās vasaras simfoniskie koncerti ar [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālo operas orķestri]]. 1936. gadā atjaunotajā koncertdārzā Turaidas ielā 1 pēc arhitekta [[Mellenbergs|V. Mellenberga]] projekta atklāja slēgto koncertzāli ar 690 vietām.
1960. gadā arhitekta M. Ģelža vadībā tai piebūvēja vasaras koncertzāli ar teicamu akustiku un apmēram 2000 sēdvietām. 1986. gadā Dzintaru koncertzālē notika [[Čatokvas konference]], kurā tikās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[PSRS]] sabiedriskie pārstāvji. 2005. gadā koncertzāle saņēma Gustava Mālera balvu par izciliem sasniegumiem muzikālas kultūras veicināšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dzk.lv/lv/vesture |title=Dzintaru koncertzāles vēsture |access-date={{dat|2013|06|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130622042016/http://www.dzk.lv/lv/vesture |archivedate={{dat|2013|06|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;
2004. — 2006. gadā notika Dzintaru koncertzāles rekonstrukcija un to aptverošā parka paplašināšana un labiekārtošana.

Koncertzālē uzstājušies dziedātāji [[Inese Galante|I. Galante]], H. Kareras, M. Kabaljē, J. Obrazcova, F. Šaļapins, L. Sobinovs, F. Stravinskis, I. Glazunovs, pianisti G. Ginsburgs, H. Neihauzs, [[Raimonds Pauls|R. Pauls]], S. Rihters, vijolnieki I. Bezrodnijs, L. Kogans, G. Krēmers, D. Oistrahs, [[Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris]], [[Brēmene]]s simfoniskais orķestris, Kremerata Baltika un daudzi citi mūziķi.&lt;ref&gt;[http://www.jurmala.lv/page.php?id=55 Dzintari] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140410161956/http://www.jurmala.lv/page.php?id=55 |date={{dat|2014|04|10||bez}} }} Jūrmalas pilsētas domes mājas lapa&lt;/ref&gt;

Brīvdabas koncertzālē notiek džeza un klasiskās mūzikas festivāli, baleta festivāli, humora šovi, citu starpā, jauno izpildītāju konkurss “[[Jaunais Vilnis (konkurss)|Jaunais Vilnis]]” un klasiskās mūzikas festivāli ''Summertime'' (&quot;Vasaras laiks&quot;).
&lt;gallery&gt;
Ieeja Dzintaru kūrmājā Jūrmalā pimes 1914.jpg|Ieeja Edinburgas kūrmājā (pirms 1914)
Ieeja Dzintaru kazino kūrmājā Jūrmalā pirms 1914.png|Ieeja kazino kūrmājā (pirms 1914)
Dzintaru kūrmāja Jūrmalā pirms 1914.jpg|Dzintaru kūrmāja ar koncertdārzu (pirms 1914)
Dzintaru koncertdārzs 1920. gados.jpg|Dzintaru koncertdārzs 1920. gados
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Jūrmalas pilsētas daļas}}

[[Kategorija:Dzintari| ]]</text>
      <sha1>hiyzhzl18jza1yqk51pfdcljr0wf184</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ādolfs Šapiro</title>
    <ns>0</ns>
    <id>227028</id>
    <revision>
      <id>4495218</id>
      <parentid>4413208</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:10:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495218</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19866" sha1="r75t668d7qfhyhmzcdc6n3l4nrh10mc" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Ādolfs Šapiro
 | vārds_orig              = 
 | attēls                  = AdolphShapiro2.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = 2024. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1939|7|4}}
 | dz. vieta               = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Harkiva|td=Ukraina}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = Režisors
 | darbības gadi           = 1962—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = 
 | bērni                   = Arsenijs Šapiro
 | mājaslapa               = 
 | paraksts                = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltapalmaszars         = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = [[Triju Zvaigžņu ordenis]]
 | dzimums                 = V
}}
'''Ādolfs Šapiro''' ({{val|uk|Адольф Якович Шапіро}}; dzimis {{dat|1939|7|4}})&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|5|390.—391}}&lt;/ref&gt; ir [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Latvija]]s un [[Krievija]]s [[teātris|teātra]] [[režisors]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1939. gadā Harkivā. 1962. gadā absolvēja [[Harkiva]]s Teātra institūtu&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; un sāka strādāt par režisoru [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]]. 1964. gadā kļuva par Latvijas Teātra biedrības biedru.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Pēc diviem gadiem Jaunatnes teātrī kļuva par tā galveno režisoru un šajā amatā darbojās līdz Jaunatnes teātra slēgšanai 1992. gadā.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;tvnet&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/42878-bijusais_jaunatnes_teatra_galvenais_rezisors_adolfs_sapiro|title=Bijušais Jaunatnes teātra galvenais režisors Ādolfs Šapiro|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archive-date={{dat|2016|03|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160306052646/http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/42878-bijusais_jaunatnes_teatra_galvenais_rezisors_adolfs_sapiro}}&lt;/ref&gt; Pēc iestudējuma Jaunatnes teātrī režisēja filmu &quot;[[Uzvarētāja]]&quot; (1987).

No 1993. gada strādāja kā neatkarīgais režisors un teātra padagogs. Iestudēja izrādes dažādos teātros Krievijā&lt;ref name=&quot;tvnet&quot; /&gt; un Igaunijā. Veidoja iestudējumus arī ASV, Francijā, Polijā, Izraēlā, Ķīnā, Dienvidamerikas valstīs. Vadīja meistarklašu nodarbības dažādās valstīs. Sarakstīja vairākas lugas un grāmatas, tai skaitā «Антр-Акт», «Как закрывался занавес».&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 

2007. gadā kļuva par mākslas projektu vadītāju A. Brjanceva vārdā nosauktajā Jauno skatītāju teātrī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. 2014. gada martā viņš kopā ar citiem kultūras darbiniekiem parakstīja aicinājumu pret karu, Krievijas pašizolāciju un [[totalitārisms|totalitārisma]] restaurāciju, nepiekrītot [[Krimas okupācija|Krievijas valdības politikai Krimā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://novayagazeta.ru/articles/2014/03/13/97897-obraschenie-initsiativnoy-gruppy-po-provedeniyu-kongressa-intelligentsii-171-protiv-voyny-protiv-samoizolyatsii-rossii-protiv-restavratsii-totalitarizma-187-i-pismo-deyateley-kultury-v-podderzhku-pozitsii-vladimira-putina-po-ukraine-i-krymu|title=Обращение инициативной группы по проведению Конгресса интеллигенции «Против войны, против самоизоляции России, против реставрации тоталитаризма» и письмо деятелей культуры в поддержку позиции Владимира Путина по Украине и Крыму|publisher=novayagazeta.ru}}&lt;/ref&gt;

2021. gada janvārī Ā. Šapiro pārtrauca darbu Pēterburgā un 2026. gadā [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] iestudēja luɡu &quot;[[Dons Kihots]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/05.02.2026-vai-gaidas-piepildijusas-rezisora-sapiro-atgriesanas-latvija-jauna-konteksta-un-kapacitate.a633229/ Vai gaidas piepildījušās? Režisora Šapiro atgriešanās Latvijā jaunā kontekstā un kapacitātē] lsm.lv 2026. gada 5. februārī&lt;/ref&gt; Viņam ir Izraēlas pilsonība.&lt;ref&gt;[https://www.russkije.lv/lv/lib/read/adolf-shapiro.html Latvijas krievi]&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks]] (1984)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 
* [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu]] (2011) 
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira (2011)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/63073/triju-zvaigznu-ordenis-pieskirts-rezisoram-sapiro-un-advokatam-zemribo|title=Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts režisoram Šapiro un advokātam Zemrībo|publisher=Kasjauns.lv|accessdate={{dat|2013|6|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121116042709/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/63073/triju-zvaigznu-ordenis-pieskirts-rezisoram-sapiro-un-advokatam-zemribo|archivedate={{dat|2012|11|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Iestudētās izrādes ==
{{div col}}
* Mihails Šatrovs &quot;Gļebs Kosmačovs&quot; [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātrī]] (krievu trupā) (1962.12.22.);
* Viktors Rozovs &quot;Pirms vakariņām&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1963.03.24.);
* [[Milans Kundera]] &quot;Atslēgas pagrieziens&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1963.07.21.);
* Pāvels Bļahins, Aleksejs Poļevojs, Arkādijs Tolbuzins &quot;Sarkanie velnēni&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1963.12.27.);
* Mihails Svetlovs &quot;Pēc divdesmit gadiem&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1964.03.23.);
* Edvards Radzinskis &quot;104 lappuses par mīlestību&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1964.10.03.);
* Jevgeņijs Švarcs &quot;Ēna&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1964.12.20.);
* Semjons Lungins, Iļja Nusinovs &quot;Zoss spalva&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1965.05.08.);
* Aleksejs Arbuzovs &quot;Mans nabaga Marats&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1965.12.11.);
* Natālija Doļiņina &quot;Viņi un mēs&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1966.03.26.);
* Jakovs Volčeks &quot;Slepkavas un liecinieki&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1966.11.19.);
* Jakovs Volčeks &quot;Slepkavas un liecinieki&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, režisors [[Felikss Deičs]]) (1966.12.18.);
* Zinovijs Papernijs &quot;Cilvēks, kas līdzīgs pats sev&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1967.04.08.);
* [[Maksims Gorkijs]] &quot;Pēdējie&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1967.10.04.);
* Pēc [[Vladimirs Majakovskis|Vladimira Majakovska]] tekstiem &quot;Pirmā diena&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1967.11.07.);
* [[Bertolts Brehts]] &quot;Kuražas māte un viņas bērni&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1968.09.14.);
* Leonīds Maļugins &quot;Vecie draugi&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1968.10.27.);
* Viktors Rozovs &quot;No vakara līdz pusdienas laikam&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1969.10.26.);
* Aleksejs Arbuzovs &quot;Pilsēta rītausmā&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1970.04.25.);
* [[Kornejs Čukovskis]] &quot;Vai tas tiesa, vai tie joki...&quot; (&quot;Čukokkala&quot;) Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1971.01.16.);
* [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Negaiss&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1971.10.01.);
* [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot; Tallinas Jaunatnes teātrī (1971.12.09.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Ugunskurs lejā pie stacijas&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1972.05.15.);
* Antons Hmeļiks, Mihails Šatrovs &quot;Lietus gāza kā no spaiņa&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, rež. A. Andrejevs) (1972.10.21.);
* Zinovijs Papernijs &quot;Cilvēks, kas līdzīgs pats sev&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (kapitālatjaunojums) (1972.10.27.);
* Viktors Rozovs &quot;Brālis Aļoša&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna &quot;[[Brāļi Karamazovi]]&quot; motīviem) Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1973.01.24.);
* [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]&quot; Igaunijas Drāmas teātrī (1973.10.21.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Aivaru gaidot&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1973.11.17.);
* Jevgeņijs Mitjko, Jūlijs Mihailovs, Vladimirs Daškēvics &quot;Bumbarašs&quot; (pēc [[Arkādijs Gaidars|Arkādija Gaidara]]) Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, rež. Jevgeņijs Ratiners) (1974.02.22.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Es jūs piespiedīšu mīlēt Raini&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1974.09.26.);
* Viktors Rozovs &quot;Četri pilieni&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, rež. Felikss Deičs) (1974.11.27.);
* [[Antons Čehovs]] &quot;Ivanovs&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1975.03.02.);
* Rita Raita-Kovaļova &quot;Cilvēks no Cilvēka muzeja&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1975.05.11.);
* [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] &quot;Buratīno piedzīvojumi Muļķu zemē&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, rež. Felikss Deičs) (1975.10.11.);
* Vladimirs Tendrjakovs &quot;Nakts pēc izlaiduma&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1976.02.15.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Vējlukturis abažūrā&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1976.06.07.);
* [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1976.11.12.);
* [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1977.03.06.);
* Edvards Olbijs &quot;Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?&quot; Pērnavas Drāmas teātrī (1977.07.23.);
* &quot;Puškina pasakas&quot; (pēc [[Aleksandrs Puškins|Aleksandra Puškina]]) Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1977.09.27.); 
* Sergejs Lungins, Iļja Nusinovs &quot;Stāsts par kādu atentātu&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1977.11.05.);
* Valērijs Agranovskis &quot;Apstādiniet Malahovu!&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, rež. Felikss Deičs) (1978.03.16.);
* [[Mihails Bulgakovs]] &quot;Moljērs&quot; [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] (1978.04.04.);
* Aleksejs Arbuzovs &quot;Cietsirdīgās spēles&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1978.10.01.);
* Sergejs Lungins, Iļja Nusinovs &quot;Stāsts par kādu atentātu&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1979.02.21.);
* [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Liela brēka, maza vilna&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (izr. mākslinieciskais vadītājs, rež. [[Alvis Birkovs]], Uģis Brikmanis) (1979.06.01.);
* [[Henriks Ibsens]] &quot;Pērs Gints&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1979.12.29.);
* [[Heinrihs fon Kleists]] &quot;Homburgas princis&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, rež. Alvis Birkovs) (1980.06.13.);
* Antons Hmeļiks &quot;Un tomēr viņa griežas jeb Humanoīds traucas debesīs&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, rež. Felikss Deičs) (1980.10.16.);
* [[Ļevs Tolstojs]] &quot;Dzīvais mironis&quot; Tallinas Drāmas teātrī (1980.12.26.);
* Viktors Rozovs &quot;Lido dzērves&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1981.02.22.);
* Jevgeņijs Mitjko, Jūlijs Mihailovs, Vladimirs Daškēvics &quot;Bumbarašs&quot; (pēc [[Arkādijs Gaidars|Arkādija Gaidara]]) Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (inscenētājs, rež. Jevgeņijs Ratiners) (1981.03.23.);
* [[Pauls Putniņš]] &quot;Gaidīšanas svētki&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1981.11.17.);
* [[Antons Čehovs]] &quot;Mežainis&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1982.03.26.);
* [[Artūrs Onegērs]] &quot;Žanna d'Arka uz sārta&quot; Rīgas Filharmonijā (1982.10.22.);
* Aleksejs Arbuzovs &quot;Uzvarētāja&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1982.12.09.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Saniknotā slieka&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1983.03.03.);
* Sems Benelli &quot;Saplēstais apmetnis&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1983.12.28.);
* [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Mežs&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1984.09.02.);
* Aleksandrs Červinskis &quot;Krustiņi - nullītes&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1984.10.24.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Centrifūga&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1985.02.02.);
* Antons Hmeļiks &quot;Un tomēr viņa griežas jeb Humanoīds traucas debesīs&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1985.05.11.);
* [[Bertolts Brehts]] &quot;Trešās impērijas bailes un posts&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1985.06.19.);
* [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Trakā nauda&quot; Ļeņingradas Komēdijas teātrī (1985.);
* Boriss Vasiļjevs &quot;Rīt bija karš&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1986.01.11.);
* [[Gunārs Priede]] &quot;Sniegotie kalni&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1986.09.19.);
* Viktors Rozovs &quot;Pie jūras&quot; (&quot;Kuilēns&quot;) Jevgeņija Vahtangova Maskavas Akadēmiskajā teātrī (1987.03.19.);
* [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] &quot;Valša izgudrojums&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1988.02.18.);
* [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot; Nikaragvā, Managvas Nacionālajā Komēdijas teātrī (1988.04.26.);
* [[Māra Zālīte]] &quot;Dzīvais ūdens&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1988.10.22.);
* [[Mihails Bulgakovs]] &quot;Svētuļu jūgs&quot; (&quot;Moljērs&quot;) Maskavas Dailes teātrī (1988.12.27.);
* Vladimirs Recepters &quot;Edmunds Kīns&quot; (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] darbu motīviem) Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1989.09.24.);
* Andris Jakubāns &quot;Atbrīvosimies jau šovakar&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1989.11.06.);
* Gatis Gudets, [[Juris Zvirgzdiņš]] &quot;Jubilejas gads&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1990.02.02.);
* [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot; Venecuēlā, Karakasas teātrī &quot;Rohatabla&quot; (1990.);
* [[Josifs Brodskis]] &quot;Demokrātija!&quot; Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1991.01.09.);
* [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot; Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (atjaunojums; kopā ar [[Rūdolfs Plēpis|Rūdolfu Plēpi]], [[Guntis Skrastiņš|Gunti Skrastiņu]]) (1991.03.03.);
* Ādolfs Šapiro &quot;Neglītais pīlēns&quot; (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas motīviem) Jaunatnes teātrī (latviešu trupā) (1991.09.22.);
* Ādolfs Šapiro &quot;Dāņu stāsts&quot; (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas motīviem) Jaunatnes teātrī (krievu trupā) (1991.10.25.);
* Ādolfs Šapiro &quot;Dāņu stāsts&quot; (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas motīviem) Varšavas teātrī &quot;Ohota&quot; (1992.10.02.);
* [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot; Sanktpēterburgas G. Tovstonogova Lielajā Dramatiskajā teātrī (1993.09.03.);
* Džeroms Kiltijs &quot;Mīļais melis&quot; Jevgeņija Vahtangova Maskavas Akadēmiskajā teātrī (1994.05.09.);
* [[Maksims Gorkijs]] &quot;Pēdējie&quot; Oļega Tabakova studijteātrī Maskavā (1995.);
* [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Tokijas viesnīcas bārā&quot; Vladimira Majakovska Maskavas Akadēmiskajā teātrī (1996.);
* Edmons Rostāns &quot;Sapņu princese&quot; Krievijas Akadēmiskajā Jaunatnes teātrī (1996.12.20.);
* Jevgeņijs Mitjko, Jūlijs Mihailovs, Vladimirs Daškēvics &quot;Bumbarašs&quot; (pēc [[Arkādijs Gaidars|Arkādija Gaidara]]) Samāras Jaunatnes teātrī (1997.04.27.);
* [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] &quot;Trīsgrašu opera&quot; Tallinas Pilsētas teātrī (1997.11.22.);
* Ādolfs Šapiro &quot;Dāņu stāsts&quot; (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas motīviem) Krasnojarskas Jaunatnes teātrī (1998.);
* [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Mežs&quot; Sanktpēterburgas G. Tovstonogova Lielajā Dramatiskajā teātrī (1999.10.10.);
* [[Maksims Gorkijs]] &quot;Dibenā&quot; Oļega Tabakova studijteātrī Maskavā (2000.);
* [[Leonards Bernstains]] &quot;Vestsaidas stāsts&quot; Krasnojarskas Jaunatnes teātrī (2000.);
* [[Mihails Bulgakovs]] &quot;Svētuļu jūgs&quot; (&quot;Moljērs&quot;) Maskavas Dailes teātrī (2001.09.09.);
* [[Bertolts Brehts]] &quot;Kuražas māte&quot; Samāras Jaunatnes teātrī (2001.10.07.);
* [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Tēvi un dēli&quot; Tallinas Pilsētas teātrī (2002.03.20.);
* [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] &quot;Trīsgrašu opera&quot; Izraēlas teātrī &quot;Gešer&quot; (2002.09.02.);
* [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot; Maskavas Dailes teātrī (2004.06.03.);
* [[Īzaks Baševiss Zingers]] &quot;Vēlā mīla&quot; Izraēlas teātrī &quot;Yiddishpiel&quot; (2005.05.27.);
* [[Luidži Pirandello]] &quot;Tā tas ir, kā jums liekas&quot; Tallinas Pilsētas teātrī (2006.11.11.);
* [[Rejs Bredberijs]] &quot;[[451 grāds pēc Fārenheita]]&quot; Maskavas teātrī &quot;Et Cetera&quot; (2007.12.22.);
* [[Maksims Gorkijs]] &quot;Saules bērni&quot; Maskavas Mazajā teātrī (2008.10.15.);
* [[Gaetāno Doniceti]] &quot;Lucia di Lammermoor&quot; K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Maskavas Muzikālajā teātrī (2009.02.13.);
* [[Ivans Gončarovs]] &quot;Krauja&quot; Maskavas Dailes teātrī (2010.04.10.);
* &quot;Čehovs⁴&quot; (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugu motīviem) Brazīlijā, Sanpaulu &quot;Mundana Companhia&quot; (2010.09.);
* [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Karalis Līrs]]&quot; Sanktpēterburgas A. Brjanceva Jaunatnes teātrī (2010.12.15.);
* [[Toms Stopards]] &quot;Rock'n'roll&quot; Krievijas Akadēmiskajā Jaunatnes teātrī (2011.09.22.);
* Martins Šermans &quot;Roza&quot; Atēnās Zojas Laskari teātrī (2011.12.05.);
* [[Aleksandrs Puškins]] &quot;[[Kapteiņa meita]]&quot; Saratovas Jaunatnes teātrī (2012.04.20.);
* [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Tēvi un dēli&quot; Brazīlijā, Sanpaulu &quot;Mundana Companhia&quot; (2012.09.);
* [[Francs Lehārs]] &quot;Jautrā atraitne&quot; K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Maskavas Muzikālajā teātrī (2013.01.20.);
* [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot; Šanhajas Dramatiskās mākslas centrā (2013.06.20.);
* [[Harolds Pinters]] &quot;Vecie laiki&quot; Atēnās Zojas Laskari teātrī (2014.01.23.);
* [[Rejs Bredberijs]] &quot;[[Pieneņu vīns]]&quot; Sanktpēterburgas A. Brjanceva Jaunatnes teātrī (2014.09.25.);
* [[Klauss Manns]] &quot;Mefisto&quot; Maskavas Dailes teātrī (2015.04.17.);
* Madiss Keivs &quot;Atgriešanās pie tēva&quot; Tallinas Pilsētas teātrī (2015.09.16.);
* &quot;Čehovs. PostScriptum&quot; (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugu motīviem) Ņujorkā, Brodvejas teātrī &quot;Classic Stage Company&quot; (2016.02.09.);
* [[Džakomo Pučīni]] &quot;Manona Lesko&quot; [[Maskavas Lielais teātris|Maskavas Lielajā teātrī]] (2016.10.16.);
* &quot;Lielā kapitulācija. Bertolta Brehta vakars&quot; (pēc [[Bertolts Brehts|Bertolta Brehta]] darbiem) Hārvardas Universitātē (2017.);
* [[Luidži Pirandello]] &quot;Tā tas ir (ja jums tā šķiet)&quot; Maskavas teātrī &quot;Et Cetera&quot; (2018.10.04.);
* [[Vinčenco Bellīni]] &quot;[[Norma (opera)|Norma]]&quot; K. Staņislavska un V. Ņemiroviča-Dančenko Maskavas Akadēmiskajā muzikālajā teātrī (2023.05.25.);
* [[Antons Čehovs]] &quot;Platonovs&quot; Pirejas pilsētas teātrī (2024.02.21.);
* [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot; Šanhajas Dramatiskās mākslas centrā (2025.05.05.);
* [[Migels de Servantess]] &quot;[[Dons Kihots]]&quot; [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2026.02.03.)
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://zamos.ru/dossier/sh/4532/ Шапиро Адольф Яковлевич. Режиссёр]{{Novecojusi saite}} zamos.ru
* [https://www.filmas.lv/person/3128/ Ādolfs Šapiro] filmas.lv

{{režisors-aizmetnis}}
{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šapiro, Ādolfs}}
[[Kategorija:1939. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas ebreji]]
[[Kategorija:Latvijas teātra režisori]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]
[[Kategorija:Harkivā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]]</text>
      <sha1>r75t668d7qfhyhmzcdc6n3l4nrh10mc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Kuldīgas novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244197</id>
    <revision>
      <id>4495402</id>
      <parentid>4490462</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T07:17:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4495402</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="134899" sha1="9fdrwj27d1dqk1cv1k28f4x81w8y5rr" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97231583}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565893 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97231583 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q4735891
| label = [[Alsungas viduslaiku pils]]
| name = Alsungas viduslaiku pils
| municipality = Alsunga
| district = Alsungas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| lat = 56.981986261971
| long = 21.566801709282
| p625 = {{Coord|56.981986|21.566802|display=inline}}
| image = Alsunga%20castle%27s%20tower.jpg
| commonscat = Alsunga Castle
| vaid = 6326
| wikipediauri = Alsungas_viduslaiku_pils
| year = 14. gs. - 16. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Alsunga
}}
{{monument
| qid = Q15218529
| label = [[Alsungas Dižgabalkalns]]
| name = Alsungas Dižgabalkalns
| municipality = Alsunga
| district = Alsungas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = starp Pils ielu un Dzirnavu ezeru
| lat = 56.98111111
| long = 21.56888889
| p625 = {{Coord|56.981111|21.568889|display=inline}}
| image = Di%C5%BEgabalkalns%2C%20pilskalns%20Alsung%C4%81%2003.jpg
| commonscat = Dižgabalkalns hillfort
| vaid = 1203
| wikipediauri = Alsungas_Di%C5%BEgabalkalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Alsunga
}}
{{monument
| qid = Q15218531
| label = [[Alsungas katoļu baznīca|Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca]]
| name = Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca
| municipality = Alsunga
| district = Alsungas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| lat = 56.97972222
| long = 21.57055556
| p625 = {{Coord|56.979722|21.570556|display=inline}}
| image = Alsunga%20Saint%20Michael%20Roman%20Catholic%20Church.jpg
| commonscat = Church of Saint Michael in Alsunga
| vaid = 6325
| wikipediauri = Alsungas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 16. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Alsunga
}}
{{monument
| qid = Q44931699
| label = ''[[:d:Q44931699|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Alsunga
| district = Alsungas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Alsungas katoļu baznīcā
| lat = 56.97972222
| long = 21.57055556
| p625 = {{Coord|56.979722|21.570556|display=inline}}
| vaid = 3578
| year = 19.gs.v. 1893.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Alsungas katoļu baznīca|Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Alsunga
}}
{{monument
| qid = Q44932066
| label = [[Kalniņu senkapi]]
| name = Kalniņu senkapi
| municipality = Alsunga
| district = Alsungas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Kuršu iela 2
| lat = 56.9804784
| long = 21.5659784
| p625 = {{Coord|56.980478|21.565978|display=inline}}
| vaid = 1209
| wikipediauri = Kalni%C5%86u_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Alsunga
}}
{{monument
| qid = Q44931131
| label = [[Grīnbergu senkapi]]
| name = Grīnbergu senkapi
| municipality = Alsungas pagasts
| district = Alsungas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = starp Grīnbergiem un Dzirniekiem
| lat = 56.940286072187
| long = 21.636207724708
| p625 = {{Coord|56.940286|21.636208|display=inline}}
| vaid = 1204
| wikipediauri = Gr%C4%ABnbergu_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Alsungas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q44931227
| label = [[Ķīšu senkapi]]
| name = Ķīšu senkapi
| municipality = Alsungas pagasts
| district = Alsungas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = starp Ķīšiem un Skaidrājiem
| lat = 56.935108237959
| long = 21.639769988734
| p625 = {{Coord|56.935108|21.63977|display=inline}}
| vaid = 1205
| wikipediauri = %C4%B6%C4%AB%C5%A1u_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Alsungas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q44931328
| label = [[Mazreģu viduslaiku kapsēta]]
| name = Mazreģu viduslaiku kapsēta
| municipality = Alsungas pagasts
| district = Alsungas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Mazreģiem
| lat = 56.964555635791
| long = 21.598477483305
| p625 = {{Coord|56.964556|21.598477|display=inline}}
| vaid = 1206
| wikipediauri = Mazre%C4%A3u_viduslaiku_kaps%C4%93ta
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Alsungas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q44931427
| label = [[Todaižu pilskalns|Todaižu (Leiškalnu) pilskalns ar apmetni]]
| name = Todaižu (Leiškalnu) pilskalns ar apmetni
| municipality = Alsungas pagasts
| district = Alsungas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Zundēm un bij. Leiškalniem, Pilsezera krastā
| lat = 56.945320435304
| long = 21.696362398163
| p625 = {{Coord|56.94532|21.696362|display=inline}}
| vaid = 1207
| wikipediauri = Todai%C5%BEu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Alsungas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q44931516
| label = [[Jaungaiļu senkapi|Jaungaiļu senkapi (Sauleskalns)]]
| name = Jaungaiļu senkapi (Sauleskalns)
| municipality = Alsungas pagasts
| district = Alsungas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = starp Jaungaiļiem, Zvaigžņiem un Pikšiem
| lat = 56.946673725873
| long = 21.617234670266
| p625 = {{Coord|56.946674|21.617235|display=inline}}
| vaid = 1208
| wikipediauri = Jaungai%C4%BCu_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Alsungas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51281249
| label = [[Basu pilskalns]]
| name = Basu pilskalns
| municipality = Gudenieku pagasts
| district = Gudenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Baļļām un Varkaļiem
| lat = 56.877485986417
| long = 21.68056330222
| p625 = {{Coord|56.877486|21.680563|display=inline}}
| vaid = 1220
| wikipediauri = Basu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gudenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51281264
| label = ''[[:d:Q51281264|Biļļu senkapi]]''
| name = Biļļu senkapi
| municipality = Gudenieku pagasts
| district = Gudenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Biļļiem un Valkiem
| lat = 56.85815735121
| long = 21.532385240772
| p625 = {{Coord|56.858157|21.532385|display=inline}}
| vaid = 1221
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gudenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51281283
| label = ''[[:d:Q51281283|Guļu senkapi]]''
| name = Guļu senkapi
| municipality = Gudenieku pagasts
| district = Gudenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Guļiem
| lat = 56.900747333612
| long = 21.660957818067
| p625 = {{Coord|56.900747|21.660958|display=inline}}
| vaid = 1222
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gudenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51281308
| label = ''[[:d:Q51281308|Ģēģeru senkapi]]''
| name = Ģēģeru senkapi
| municipality = Gudenieku pagasts
| district = Gudenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Ģēģeriem
| lat = 56.926313844037
| long = 21.63610242927
| p625 = {{Coord|56.926314|21.636102|display=inline}}
| vaid = 1223
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gudenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51281327
| label = ''[[:d:Q51281327|Aniņu senkapi]]''
| name = Aniņu senkapi
| municipality = Gudenieku pagasts
| district = Gudenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Kalnanniņām un bij. Aniņām
| lat = 56.926414167704
| long = 21.657699781687
| p625 = {{Coord|56.926414|21.6577|display=inline}}
| vaid = 1224
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gudenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51281343
| label = ''[[:d:Q51281343|Lancenieku senkapi]]''
| name = Lancenieku senkapi
| municipality = Gudenieku pagasts
| district = Gudenieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Muceniekiem un bij. Lanceniekiem
| lat = 56.853922122378
| long = 21.71533678254
| p625 = {{Coord|56.853922|21.715337|display=inline}}
| vaid = 1225
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gudenieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51281546
| label = ''[[:d:Q51281546|Griestu dekoratīvā apdare]]''
| name = Griestu dekoratīvā apdare
| municipality = Kabile
| district = Kabiles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Kabiles muižas dzīv. ēkā
| lat = 56.950137686844
| long = 22.400499960547
| p625 = {{Coord|56.950138|22.4005|display=inline}}
| vaid = 3608
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kabile
}}
{{monument
| qid = Q51281565
| label = ''[[:d:Q51281565|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Kabile
| district = Kabiles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Kabiles muižas dzīv. ēkā
| lat = 56.950137686844
| long = 22.400499960547
| p625 = {{Coord|56.950138|22.4005|display=inline}}
| vaid = 3609
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kabile
}}
{{monument
| qid = Q51281583
| label = ''[[:d:Q51281583|Kabiles luterāņu baznīca]]''
| name = Kabiles luterāņu baznīca
| municipality = Kabile
| district = Kabiles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| lat = 56.948651960406
| long = 22.369955142059
| p625 = {{Coord|56.948652|22.369955|display=inline}}
| image = Kabile%20Evangelic%20Lutheran%20Church.jpg
| commonscat = Lutheran church near Kabile
| vaid = 6336
| year = 1652.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kabile
}}
{{monument
| qid = Q51281601
| label = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]''
| name = Kabiles muižas apbūve
| municipality = Kabile
| district = Kabiles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Kabiles muižā
| lat = 56.95051550557
| long = 22.40046784034
| p625 = {{Coord|56.950516|22.400468|display=inline}}
| image = Kabiles%20mui%C5%BEas%20%C4%93kas.jpg
| vaid = 6337
| year = 18.gs.-19.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kabiles muiža]]
| munwiki = Kabile
}}
{{monument
| qid = Q51281616
| label = ''[[:d:Q51281616|Kabiles muižas kungu māja]]''
| name = Kabiles muižas kungu māja
| municipality = Kabile
| district = Kabiles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Kabiles muižā
| lat = 56.950137686629
| long = 22.400499961283
| p625 = {{Coord|56.950138|22.4005|display=inline}}
| image = Kabiles%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg
| commonscat = Kabile Manor
| vaid = 6338
| year = 18.gs. II c.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]''
| munwiki = Kabile
}}
{{monument
| qid = Q51281639
| label = ''[[:d:Q51281639|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Kabile
| district = Kabiles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Kabiles muižā
| lat = 56.949455141234
| long = 22.401579444926
| p625 = {{Coord|56.949455|22.401579|display=inline}}
| vaid = 6339
| year = 18. gs.III.c.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]''
| munwiki = Kabile
}}
{{monument
| qid = Q51281659
| label = ''[[:d:Q51281659|Virtuves māja (&quot;Ķēķis&quot;)]]''
| name = Virtuves māja (&quot;Ķēķis&quot;)
| municipality = Kabile
| district = Kabiles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Kabiles muižā
| lat = 56.950055077467
| long = 22.401065734312
| p625 = {{Coord|56.950055|22.401066|display=inline}}
| vaid = 6340
| year = 18. gs.III.c.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]''
| munwiki = Kabile
}}
{{monument
| qid = Q51281679
| label = ''[[:d:Q51281679|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Kabile
| district = Kabiles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Kabiles muižā
| lat = 56.949800375482
| long = 22.401685483617
| p625 = {{Coord|56.9498|22.401685|display=inline}}
| vaid = 6341
| year = 19. gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]''
| munwiki = Kabile
}}
{{monument
| qid = Q51281691
| label = ''[[:d:Q51281691|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Kabile
| district = Kabiles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Kabiles muižā
| lat = 56.949353571509
| long = 22.400260691871
| p625 = {{Coord|56.949354|22.400261|display=inline}}
| vaid = 6343
| year = 19.gs.I.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]''
| munwiki = Kabile
}}
{{monument
| qid = Q51281711
| label = ''[[:d:Q51281711|Stirnūzis]]''
| name = Stirnūzis
| municipality = Kabile
| district = Kabiles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Kabiles muižā
| lat = 56.949330525962
| long = 22.400834736087
| p625 = {{Coord|56.949331|22.400835|display=inline}}
| vaid = 6344
| year = 17.gs. IV c., 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]''
| munwiki = Kabile
}}
{{monument
| qid = Q51281731
| label = ''[[:d:Q51281731|Vešūzis]]''
| name = Vešūzis
| municipality = Kabile
| district = Kabiles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Kabiles muižā
| lat = 56.950068751955
| long = 22.4014749974
| p625 = {{Coord|56.950069|22.401475|display=inline}}
| vaid = 6345
| year = 19. gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51281601|Kabiles muižas apbūve]]''
| munwiki = Kabile
}}
{{monument
| qid = Q51281533
| label = [[Kabiles pilskalns]]
| name = Kabiles pilskalns
| municipality = Kabiles pagasts
| district = Kabiles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Pilskalniem
| lat = 56.972233530997
| long = 22.436083169176
| p625 = {{Coord|56.972234|22.436083|display=inline}}
| vaid = 1230
| wikipediauri = Kabiles_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kabiles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q11010866
| label = [[Kuldīgas pils|Kuldīgas viduslaiku pils]]
| name = Kuldīgas viduslaiku pils
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Pils iela 1
| lat = 56.968877
| long = 21.9764912
| p625 = {{Coord|56.968877|21.976491|display=inline}}
| image = Goldingen%20um%201680.jpg
| commonscat = Kuldīga Castle
| vaid = 1233
| wikipediauri = Kuld%C4%ABgas_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q12323093
| label = [[Kuldīgas ķieģeļu tilts]]
| name = Kuldīgas ķieģeļu tilts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Kalna iela
| locality = gals
| lat = 56.970052
| long = 21.977535
| p625 = {{Coord|56.970052|21.977535|display=inline}}
| image = Bridge%20in%20Kuld%C4%ABga%281%29.jpg
| commonscat = Kuldīga vaulted bridge
| vaid = 6347
| wikipediauri = Kuld%C4%ABgas_%C4%B7ie%C4%A3e%C4%BCu_tilts
| year = 1874.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q15219187
| label = [[Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Dzirnavu iela 12
| lat = 56.96611111
| long = 21.96805556
| p625 = {{Coord|56.966111|21.968056|display=inline}}
| image = Kuld%C4%ABga%2C%20luter%C3%A1nsk%C3%BD%20kostel%20svat%C3%A9%20Anny.jpg
| commonscat = Church of Saint Anne in Kuldīga
| vaid = 8722
| wikipediauri = Kuld%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Annas_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca
| year = 1899.-1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q15219188
| label = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Baznīcas iela 33
| lat = 56.97
| long = 21.97333333
| p625 = {{Coord|56.97|21.973333|display=inline}}
| image = Kuld%C4%ABga%20-%20church%281%29.jpg
| commonscat = Church of Saint Catherine in Kuldīga
| vaid = 6351
| wikipediauri = Kuld%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Katr%C4%ABnas_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca
| year = 1645., 1748., 1808., 1866.,1905., 1968.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q15219189
| label = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]]
| name = Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Raiņa iela 6
| lat = 56.96777778
| long = 21.97
| p625 = {{Coord|56.967778|21.97|display=inline}}
| image = Kuld%C4%ABgas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Church of the Holy Trinity in Kuldīga
| vaid = 6358
| wikipediauri = Kuld%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas_Romas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1640.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q15219988
| label = [[Veckuldīgas pilskalns]]
| name = Veckuldīgas pilskalns
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = starp Veckuldīgas upīti un Ventu
| lat = 56.991619119676
| long = 21.959235205333
| p625 = {{Coord|56.991619|21.959235|display=inline}}
| image = Kuld%C4%ABgas%20kur%C5%A1u%20pilskalns.jpg
| commonscat = Veckuldīga hillfort
| vaid = 1232
| wikipediauri = Veckuld%C4%ABgas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51281746
| label = ''[[:d:Q51281746|Kuldīgas senpilsēta]]''
| name = Kuldīgas senpilsēta
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = centrā
| lat = 56.969366201477
| long = 21.972471023034
| p625 = {{Coord|56.969366|21.972471|display=inline}}
| image = Kuldiga%2011.JPG
| vaid = 1231
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51281776
| label = ''[[:d:Q51281776|Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-050
| lat = 56.968766946471
| long = 21.969806844103
| p625 = {{Coord|56.968767|21.969807|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%2C%20Kuld%C4%ABga.jpg
| commonscat = Historic Centre of Kuldīga
| vaid = 7435
| year = 13.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51281792
| label = ''[[:d:Q51281792|Tilti pār Alekšupīti (6)]]''
| name = Tilti pār Alekšupīti (6)
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs
| lat = 56.966498318103
| long = 21.970193973904
| p625 = {{Coord|56.966498|21.970194|display=inline}}
| image = Baznicas%20iela%20bridge%20Kuldiga.jpg
| commonscat = Bridges over Alekšupīte
| vaid = 9105
| year = 17.gs., 19.gs. b., 20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51281807
| label = ''[[:d:Q51281807|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = 1905. gada iela 1
| lat = 56.9684518
| long = 21.9690795
| p625 = {{Coord|56.968452|21.969079|display=inline}}
| image = 1905%20g%20iela%20DK%20%281%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at 1905. gada iela 1, Kuldīga
| vaid = 8946
| year = 19.gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51281825|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51281825
| label = ''[[:d:Q51281825|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = 1905. gada iela 1
| lat = 56.9684518
| long = 21.9690795
| p625 = {{Coord|56.968452|21.969079|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Kuld%C4%ABga%2C%201905.%20gada%20iela%201.jpg
| commonscat = 1905. gada iela 1 (Kuldīga)
| vaid = 8937
| year = 18.gs., 19.gs.b., 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51281837
| label = ''[[:d:Q51281837|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = 1905. gada iela 12
| lat = 56.9703222
| long = 21.9684367
| p625 = {{Coord|56.970322|21.968437|display=inline}}
| image = Dwelling%20house%20XIX%20%281905.%20gada%20iela%2012%29.jpg
| commonscat = 1905. gada iela 12 (Kuldīga)
| vaid = 6348
| year = 1850.-1870.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51281854
| label = ''[[:d:Q51281854|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = 1905. gada iela 14
| lat = 56.9706528
| long = 21.9683665
| p625 = {{Coord|56.970653|21.968366|display=inline}}
| image = Durvju%20komplekts%2C%20Kuld%C4%ABga%2C%201905.%20gada%20iela%2014.jpg
| commonscat = Exterior doors at 1905. gada iela 14, Kuldīga
| vaid = 8956
| year = 19.gs.3.c.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51281875
| label = ''[[:d:Q51281875|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Alunāna iela 4
| lat = 56.9709758
| long = 21.9694406
| p625 = {{Coord|56.970976|21.969441|display=inline}}
| image = Alun%C4%81na%20iela%204%20%282%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Alunāna iela 4, Kuldīga
| vaid = 8955
| year = 19.gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51281898
| label = ''[[:d:Q51281898|Vecais rātsnams]]''
| name = Vecais rātsnams
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Baznīcas iela 5
| lat = 56.967713
| long = 21.9710384
| p625 = {{Coord|56.967713|21.971038|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%205%20Kuldiga.jpg
| commonscat = Baznīcas iela 5 (Kuldīga)
| vaid = 8686
| year = 17.gs., 18.gs., 1806.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51281916
| label = ''[[:d:Q51281916|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Baznīcas iela 7
| lat = 56.9679679
| long = 21.9713762
| p625 = {{Coord|56.967968|21.971376|display=inline}}
| image = Old%20building%20in%20Kuld%C4%ABga.jpg
| commonscat = Baznīcas iela 7 (Kuldīga)
| vaid = 6349
| year = 1630.II.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51281937
| label = ''[[:d:Q51281937|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Baznīcas iela 9
| lat = 56.968199
| long = 21.9712156
| p625 = {{Coord|56.968199|21.971216|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Kuld%C4%ABga%2C%20Bazn%C4%ABcas%20iela%209%20%281%29.jpg
| commonscat = Baznīcas iela 9 (Kuldīga)
| vaid = 8687
| year = 19.gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51281960
| label = ''[[:d:Q51281960|Hercoga aptieka, tagad dzīvojamā ēka]]''
| name = Hercoga aptieka, tagad dzīvojamā ēka
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Baznīcas iela 10
| lat = 56.9686926
| long = 21.9706923
| p625 = {{Coord|56.968693|21.970692|display=inline}}
| image = Hercoga%20J%C4%93kaba%20galma%20aptieka%2C%2013.05.2012..jpg
| commonscat = Baznīcas iela 10 (Kuldīga)
| vaid = 6350
| year = 16. -17. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51281984
| label = ''[[:d:Q51281984|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Baznīcas iela 20
| lat = 56.9696166
| long = 21.9712547
| p625 = {{Coord|56.969617|21.971255|display=inline}}
| vaid = 8957
| year = 19.gs.2.c.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282002
| label = ''[[:d:Q51282002|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Baznīcas iela 30
| lat = 56.970621
| long = 21.9734539
| p625 = {{Coord|56.970621|21.973454|display=inline}}
| image = Bazn%C4%ABcas%20iela%2030%20%282%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Baznīcas iela 30, Kuldīga
| vaid = 9051
| year = 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282023
| label = ''[[:d:Q51282023|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Baznīcas iela 33
| locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā
| lat = 56.9701012
| long = 21.9732673
| p625 = {{Coord|56.970101|21.973267|display=inline}}
| image = Kuldiga%20Altar.JPG
| commonscat = Altar of Church of Saint Catherine in Kuldīga
| vaid = 3615
| year = 1660.-1663.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282053
| label = ''[[:d:Q51282053|Cilnis &quot; Kuldīgas ģerbonis&quot;]]''
| name = Cilnis &quot; Kuldīgas ģerbonis&quot;
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Baznīcas iela 33
| locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā
| lat = 56.9701012
| long = 21.9732673
| p625 = {{Coord|56.970101|21.973267|display=inline}}
| image = Kuldiga%20Wappen.JPG
| vaid = 3616
| year = 1791.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282080
| label = ''[[:d:Q51282080|Ērģeļu luktu gleznojumi (10)]]''
| name = Ērģeļu luktu gleznojumi (10)
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Baznīcas iela 33
| locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā
| lat = 56.9701012
| long = 21.9732673
| p625 = {{Coord|56.970101|21.973267|display=inline}}
| image = Pipe%20organ%20of%20Church%20of%20Saint%20Catherine%20in%20Kuld%C4%ABga%201.jpg
| vaid = 3617
| year = 17.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282113
| label = ''[[:d:Q51282113|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Baznīcas iela 33
| locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā
| lat = 56.9701012
| long = 21.9732673
| p625 = {{Coord|56.970101|21.973267|display=inline}}
| image = Pipe%20organ%20of%20Church%20of%20Saint%20Catherine%20in%20Kuld%C4%ABga%203.jpg
| vaid = 3618
| year = 1691.-1692.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282138
| label = ''[[:d:Q51282138|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Baznīcas iela 33
| locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā
| lat = 56.9701012
| long = 21.9732673
| p625 = {{Coord|56.970101|21.973267|display=inline}}
| image = Pipe%20organ%20of%20Church%20of%20Saint%20Catherine%20in%20Kuld%C4%ABga%202.jpg
| commonscat = Pipe organ of Church of Saint Catherine in Kuldīga
| vaid = 3619
| year = 1882.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282164
| label = ''[[:d:Q51282164|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Baznīcas iela 33
| locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā
| lat = 56.9701012
| long = 21.9732673
| p625 = {{Coord|56.970101|21.973267|display=inline}}
| image = Santa%20Caterina%20-%20Kuldiga.jpg
| commonscat = Interior of Church of Saint Catherine in Kuldīga
| vaid = 3621
| year = 17.gs. 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282191
| label = ''[[:d:Q51282191|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Baznīcas iela 33
| locality = Sv. Katrīnas luterāņu baznīcā
| lat = 56.9701012
| long = 21.9732673
| p625 = {{Coord|56.970101|21.973267|display=inline}}
| image = Pulpit%20of%20Church%20of%20Saint%20Catherine%20in%20Kuld%C4%ABga%201.jpg
| commonscat = Pulpit of Church of Saint Catherine in Kuldīga
| vaid = 3622
| year = 1659.-1663. 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282240
| label = ''[[:d:Q51282240|Virspilskunga tiesas nams]]''
| name = Virspilskunga tiesas nams
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Baznīcas iela 34
| lat = 56.9702198
| long = 21.9745111
| p625 = {{Coord|56.97022|21.974511|display=inline}}
| image = 2016%2003%20Baznicas%20iela%20%284%29.jpg
| commonscat = Baznīcas iela 34 (Kuldīga)
| vaid = 9163
| year = 18.gs.b., 19.gs. II cet.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282262
| label = ''[[:d:Q51282262|Pilsdzirnavas ar iekārtu]]''
| name = Pilsdzirnavas ar iekārtu
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Baznīcas iela 36
| lat = 56.9697465
| long = 21.9761983
| p625 = {{Coord|56.969746|21.976198|display=inline}}
| image = Pils%20dzirnavas%2C%2013.05.2012..jpg
| commonscat = Kuldīga Castle watermill
| vaid = 6352
| year = 13. gs., 1807., 20. gs. 30. g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282287
| label = ''[[:d:Q51282287|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Dzirnavu iela 6
| lat = 56.9674201
| long = 21.9676903
| p625 = {{Coord|56.96742|21.96769|display=inline}}
| image = Dzirnavu%20iela%206%20%281%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Dzirnavu iela 6, Kuldīga
| vaid = 9031
| year = 19.gs.3.c.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282304
| label = ''[[:d:Q51282304|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Dzirnavu iela 12
| locality = Sv. Annas luterāņu baznīcā
| lat = 56.9662687
| long = 21.9679974
| p625 = {{Coord|56.966269|21.967997|display=inline}}
| vaid = 3623
| year = 1927.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282325
| label = ''[[:d:Q51282325|Vitrāžas (3)]]''
| name = Vitrāžas (3)
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Dzirnavu iela 12
| locality = Sv. Annas luterāņu baznīcā
| lat = 56.9662687
| long = 21.9679974
| p625 = {{Coord|56.966269|21.967997|display=inline}}
| vaid = 3625
| year = 1939.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282370
| label = ''[[:d:Q51282370|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Jelgavas iela 1
| lat = 56.9676527
| long = 21.9713275
| p625 = {{Coord|56.967653|21.971328|display=inline}}
| image = Kuldiga%20-%20panoramio%20-%20Laima%20G%C5%ABtmane%20%28simka%E2%80%A6%20%286%29.jpg
| commonscat = Jelgavas iela 1 (Kuldīga)
| vaid = 6353
| year = 1800.-1820.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282391
| label = ''[[:d:Q51282391|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Jelgavas iela 2
| lat = 56.9675719
| long = 21.9718912
| p625 = {{Coord|56.967572|21.971891|display=inline}}
| image = Jelgavas%20iela%202%20%283%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 2, Kuldīga
| vaid = 3626
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282417
| label = ''[[:d:Q51282417|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Jelgavas iela 2
| lat = 56.9675719
| long = 21.9718912
| p625 = {{Coord|56.967572|21.971891|display=inline}}
| image = 2023Jelgavas%20iela%202.jpg
| commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 2, Kuldīga (from Pasta iela)
| vaid = 9052
| year = 19.gs.2.c.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282439
| label = ''[[:d:Q51282439|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Jelgavas iela 16
| lat = 56.9658931
| long = 21.9717937
| p625 = {{Coord|56.965893|21.971794|display=inline}}
| image = Jelgavas%20iela%2016%20%286%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 16, Kuldīga
| vaid = 3627
| year = 19.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282459
| label = ''[[:d:Q51282459|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Jelgavas iela 24
| lat = 56.9651964
| long = 21.9729104
| p625 = {{Coord|56.965196|21.97291|display=inline}}
| image = Jelgavas%20iela%2024%20%285%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 24, Kuldīga
| vaid = 3628
| year = 19.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282481
| label = ''[[:d:Q51282481|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Jelgavas iela 25
| lat = 56.9647771
| long = 21.9735401
| p625 = {{Coord|56.964777|21.97354|display=inline}}
| image = Jelgavas%20iela%2025.jpg
| commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 25, Kuldīga
| vaid = 9050
| year = 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282504
| label = ''[[:d:Q51282504|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Jelgavas iela 27
| lat = 56.9647278
| long = 21.9738225
| p625 = {{Coord|56.964728|21.973823|display=inline}}
| image = Jelgavas%20iela%2027%20durvju%20virslogs.jpg
| commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 27, Kuldīga
| vaid = 3629
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282532
| label = ''[[:d:Q51282532|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Jelgavas iela 29
| lat = 56.9646605
| long = 21.9741057
| p625 = {{Coord|56.964661|21.974106|display=inline}}
| image = Jelgavas%20iela%2029.jpg
| commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 29, Kuldīga
| vaid = 3630
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282552
| label = ''[[:d:Q51282552|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Jelgavas iela 32
| lat = 56.9647854
| long = 21.9746089
| p625 = {{Coord|56.964785|21.974609|display=inline}}
| image = Jelgavas%20iela%2032%20%281%29%201.jpg
| commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 32, Kuldīga
| vaid = 3631
| year = 19.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282573
| label = ''[[:d:Q51282573|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Jelgavas iela 33
| lat = 56.9640022
| long = 21.9745199
| p625 = {{Coord|56.964002|21.97452|display=inline}}
| image = Jelgavas%20iela%2033%20%281%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Jelgavas iela 33, Kuldīga
| vaid = 9044
| year = 19.gs. I. p.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282594
| label = ''[[:d:Q51282594|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Kalna iela 11
| lat = 56.9674046
| long = 21.9726571
| p625 = {{Coord|56.967405|21.972657|display=inline}}
| image = Durvju%20komplekts%2C%20Kuld%C4%ABga%2C%20Kalna%20iela%2011.jpg
| commonscat = Exterior doors at Kalna iela 11, Kuldīga
| vaid = 9055
| year = 19.gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282618
| label = ''[[:d:Q51282618|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Kalna iela 13
| lat = 56.9675942
| long = 21.9727126
| p625 = {{Coord|56.967594|21.972713|display=inline}}
| image = Durvju%20komplekts%2C%20Kuld%C4%ABga%2C%20Kalna%20iela%2013%20%281%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Kalna iela 13, Kuldīga
| vaid = 3632
| year = 19.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282638
| label = ''[[:d:Q51282638|Divu dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Divu dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Kalna iela 13; Kalna iela 15
| lat = 56.967772525705
| long = 21.972820155688
| p625 = {{Coord|56.967773|21.97282|display=inline}}
| image = Kalna%20ielas%20komplekss%2013%20un%2015%20%2810%29.jpg
| commonscat = Kalna iela 13-15 (Kuldīga)
| vaid = 6346
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282660
| label = ''[[:d:Q51282660|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Kalna iela 14
| lat = 56.9682515
| long = 21.9727921
| p625 = {{Coord|56.968252|21.972792|display=inline}}
| image = Kuld%C4%ABga%20Kalna%20iela%2014%20%287%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Kalna iela 14, Kuldīga
| vaid = 3633
| year = 19.gs.s. 19.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282690
| label = ''[[:d:Q51282690|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Kalna iela 14
| lat = 56.9682515
| long = 21.9727921
| p625 = {{Coord|56.968252|21.972792|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20Kalna%20iel%C4%81%2014.jpg
| commonscat = Kalna iela 14 (Kuldīga)
| vaid = 6354
| year = 1800.-1820.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282720
| label = ''[[:d:Q51282720|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Kalna iela 15
| lat = 56.9677667
| long = 21.9728184
| p625 = {{Coord|56.967767|21.972818|display=inline}}
| image = Kalna%20iela%2015%20durvju%20komplekts%20%282%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Kalna iela 15, Kuldīga
| vaid = 3634
| year = 18.gs.b. 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282743
| label = ''[[:d:Q51282743|Vācu ģimnāzija, tagad mācību iestāde]]''
| name = Vācu ģimnāzija, tagad mācību iestāde
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Kalna iela 19
| lat = 56.9684199
| long = 21.9733972
| p625 = {{Coord|56.96842|21.973397|display=inline}}
| image = V%C4%81cu%20%C4%A3imn%C4%81zija%20%28Kalna%20iela%2019%29.jpg
| commonscat = Kalna iela 19 (Kuldīga)
| vaid = 8950
| year = 1869.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282760
| label = ''[[:d:Q51282760|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Kalna iela 23
| lat = 56.9689788
| long = 21.9734623
| p625 = {{Coord|56.968979|21.973462|display=inline}}
| image = 2019%2001%20Kalna%20iela%2023%20%281%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Kalna iela 23, Kuldīga
| vaid = 9093
| year = 19.gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282802
| label = ''[[:d:Q51282802|Adatu fabrika]]''
| name = Adatu fabrika
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-050
| address = Kalpaka iela; Kalpaka iela 1; Kalpaka iela 2; Kalpaka iela 4; Liepājas iela 37; Liepājas iela 39
| image = Kalpaka%20iela%202%20%283%29.jpg
| commonscat = Kuldīga needle factory
| vaid = 9154
| year = 19. gs. vidus – 1991.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282821
| label = ''[[:d:Q51282821|Cilnis]]''
| name = Cilnis
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Liepājas iela 1
| lat = 56.9684757
| long = 21.970503
| p625 = {{Coord|56.968476|21.970503|display=inline}}
| image = Liep%C4%81jas%20iela%201%20cilnis%20%281%29.jpg
| vaid = 3635
| year = 1632.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282841
| label = ''[[:d:Q51282841|Dzīvojamā un saimniecības ēka]]''
| name = Dzīvojamā un saimniecības ēka
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Liepājas iela 3a
| lat = 56.9685822
| long = 21.9699114
| p625 = {{Coord|56.968582|21.969911|display=inline}}
| image = Liep%C4%81jas%20iela%203a.jpg
| vaid = 8724
| year = 1828.-1839., 19.gs. 70.g.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282863
| label = ''[[:d:Q51282863|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Liepājas iela 14
| lat = 56.9681934
| long = 21.9674736
| p625 = {{Coord|56.968193|21.967474|display=inline}}
| image = Liep%C4%81jas%20iela%2014%20%282%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 14, Kuldīga
| vaid = 9054
| year = 19.gs. I p.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282890
| label = ''[[:d:Q51282890|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Liepājas iela 16
| lat = 56.9682197
| long = 21.9669537
| p625 = {{Coord|56.96822|21.966954|display=inline}}
| image = Liep%C4%81jas%20iela%2016%20%282%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 16, Kuldīga
| vaid = 9036
| year = 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282917
| label = ''[[:d:Q51282917|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Liepājas iela 17
| lat = 56.9683989
| long = 21.9673676
| p625 = {{Coord|56.968399|21.967368|display=inline}}
| image = Ieejas%20port%C4%81ls.jpg
| commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 17, Kuldīga
| vaid = 3636
| year = 19.gs.Ic.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282944
| label = ''[[:d:Q51282944|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Liepājas iela 17
| lat = 56.9683989
| long = 21.9673676
| p625 = {{Coord|56.968399|21.967368|display=inline}}
| image = Liep%C4%81jas%20iela%2017%20Kuldiga.jpg
| commonscat = Liepājas iela 17 (Kuldīga)
| vaid = 6355
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282974
| label = ''[[:d:Q51282974|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Liepājas iela 20
| lat = 56.9682496
| long = 21.9665369
| p625 = {{Coord|56.96825|21.966537|display=inline}}
| image = Liep%C4%81jas%20iela%2020%20%281%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 20, Kuldīga
| vaid = 9029
| year = 19.gs.2.c.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51282993
| label = ''[[:d:Q51282993|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Liepājas iela 25
| lat = 56.9684645
| long = 21.9661861
| p625 = {{Coord|56.968465|21.966186|display=inline}}
| image = Liep%C4%81jas%20iela%2025%20%282%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 25, Kuldīga
| vaid = 9045
| year = 19.gs. II p.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283010
| label = ''[[:d:Q51283010|Cara vārti]]''
| name = Cara vārti
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Smilšu iela 14
| locality = Kuldīgas pareizticīgo baznīcā
| lat = 56.9685978
| long = 21.9648255
| p625 = {{Coord|56.968598|21.964825|display=inline}}
| vaid = 3638
| year = 1871.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283035
| label = ''[[:d:Q51283035|Ikona &quot;Dievmāte&quot;]]''
| name = Ikona &quot;Dievmāte&quot;
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Smilšu iela 14
| locality = Kuldīgas pareizticīgo baznīcā
| lat = 56.9685978
| long = 21.9648255
| p625 = {{Coord|56.968598|21.964825|display=inline}}
| vaid = 3641
| year = 1871.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283059
| label = ''[[:d:Q51283059|Kupola gleznojumi]]''
| name = Kupola gleznojumi
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Smilšu iela 14
| locality = Kuldīgas pareizticīgo baznīcā
| lat = 56.9685978
| long = 21.9648255
| p625 = {{Coord|56.968598|21.964825|display=inline}}
| vaid = 3649
| year = 1871.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283085
| label = ''[[:d:Q51283085|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Liepājas iela 36
| lat = 56.968363
| long = 21.9624617
| p625 = {{Coord|56.968363|21.962462|display=inline}}
| image = Liep%C4%81jas%20iela%2036%20%281%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 36, Kuldīga
| vaid = 9037
| year = 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283101
| label = ''[[:d:Q51283101|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Liepājas iela 38
| lat = 56.9683759
| long = 21.9620655
| p625 = {{Coord|56.968376|21.962066|display=inline}}
| image = Liep%C4%81jas%20iela%2038%20%282%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Liepājas iela 38, Kuldīga
| vaid = 9038
| year = 19.gs.3.c.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283119
| label = ''[[:d:Q51283119|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Mucenieku iela 1
| lat = 56.9670353
| long = 21.9690674
| p625 = {{Coord|56.967035|21.969067|display=inline}}
| image = Mucenieku%20iela%201%20%283%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Mucenieku iela 1, Kuldīga
| vaid = 9039
| year = 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283133
| label = ''[[:d:Q51283133|Pētera kapličas zvanu tornis]]''
| name = Pētera kapličas zvanu tornis
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Pētera iela 3
| lat = 56.971611111111
| long = 21.966805555556
| p625 = {{Coord|56.971611|21.966806|display=inline}}
| image = St.%20Peters%20chapels%20belfry%20after%20repairs%20%28anno%201782%29.jpg
| commonscat = Bell tower of Peter's Chapel in Kuldīga
| vaid = 6356
| year = 1783.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283161
| label = ''[[:d:Q51283161|Kuldīgas pils sarga mājiņa]]''
| name = Kuldīgas pils sarga mājiņa
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Pils iela 4
| lat = 56.9694489
| long = 21.9762044
| p625 = {{Coord|56.969449|21.976204|display=inline}}
| image = The%20building%20at%20Pils%20street%20%28Kuld%C4%ABga%29.JPG
| commonscat = Pils iela 4 (Kuldīga)
| vaid = 6357
| year = 1735.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283175
| label = ''[[:d:Q51283175|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Pils iela 5
| lat = 56.9684832
| long = 21.9761257
| p625 = {{Coord|56.968483|21.976126|display=inline}}
| vaid = 3650
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283191
| label = ''[[:d:Q51283191|Pils ielā 5]]''
| name = Pils ielā 5
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Pils iela 5
| lat = 56.9684832
| long = 21.9761257
| p625 = {{Coord|56.968483|21.976126|display=inline}}
| image = Kuldiga%20county%20museum.jpg
| commonscat = Kuldīga District Museum
| vaid = 8544
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283209
| label = ''[[:d:Q51283209|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Raiņa iela 6
| locality = Sv. Trīsvienības katoļu baznīcā
| lat = 56.9677156
| long = 21.9691898
| p625 = {{Coord|56.967716|21.96919|display=inline}}
| image = SS.Trinit%C3%A0%20-%20Kuldiga%2003.jpg
| commonscat = Altar of Church of the Holy Trinity in Kuldīga
| vaid = 3651
| year = 18.gs. 1818.-1820.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283228
| label = ''[[:d:Q51283228|Dievgalda balustrāde]]''
| name = Dievgalda balustrāde
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Raiņa iela 6a
| locality = Kuldīgas Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīca
| lat = 56.9678185
| long = 21.9699202
| p625 = {{Coord|56.967818|21.96992|display=inline}}
| image = Sv.%20Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABcas%20Dievgalda%20balustr%C4%81de.jpg
| commonscat = Balustrade of Church of the Holy Trinity in Kuldīga
| vaid = 9009
| year = 18.gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283248
| label = ''[[:d:Q51283248|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Raiņa iela 6
| locality = Sv. Trīsvienības katoļu baznīcā
| lat = 56.9677156
| long = 21.9691898
| p625 = {{Coord|56.967716|21.96919|display=inline}}
| image = Sv.%20Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%20%28Kuld%C4%ABga%29%2003.jpg
| commonscat = Pipe organ of Church of the Holy Trinity in Kuldīga
| vaid = 3654
| year = 18.gs.60.g. 1897.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283269
| label = ''[[:d:Q51283269|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Raiņa iela 6
| locality = Sv. Trīsvienības katoļu baznīcā
| lat = 56.9677156
| long = 21.9691898
| p625 = {{Coord|56.967716|21.96919|display=inline}}
| image = Sv.%20Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABcas%20kancele%20%28Kuld%C4%ABga%29%2001.jpg
| commonscat = Pulpit of Church of the Holy Trinity in Kuldīga
| vaid = 3657
| year = 17.gs.b. 18.gs.s. 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283292
| label = ''[[:d:Q51283292|Sānu altāri (2)]]''
| name = Sānu altāri (2)
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Raiņa iela 6
| locality = Sv. Trīsvienības katoļu baznīcā
| lat = 56.9677156
| long = 21.9691898
| p625 = {{Coord|56.967716|21.96919|display=inline}}
| image = SS.Trinit%C3%A0%20-%20Kuldiga%2005.jpg
| commonscat = Side altars of Church of the Holy Trinity in Kuldīga
| vaid = 3665
| year = 1777.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283329
| label = ''[[:d:Q51283329|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Raiņa iela 7
| lat = 56.9675563
| long = 21.9688416
| p625 = {{Coord|56.967556|21.968842|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20iela%207%20%282%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Raiņa iela 7, Kuldīga
| vaid = 9035
| year = 19.gs.3.c.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283345
| label = ''[[:d:Q51283345|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Rumbas iela 13
| lat = 56.9669484
| long = 21.9736148
| p625 = {{Coord|56.966948|21.973615|display=inline}}
| image = Rumbas%20iela%2013%20%281%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Rumbas iela 13, Kuldīga
| vaid = 9046
| year = 19.gs.2.c.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283357
| label = ''[[:d:Q51283357|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Skrundas iela 12
| lat = 56.9640614
| long = 21.9722003
| p625 = {{Coord|56.964061|21.9722|display=inline}}
| image = Skrundas%20iela%2012%20%282%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Skrundas iela 12, Kuldīga
| vaid = 9049
| year = 19.gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283378
| label = ''[[:d:Q51283378|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Skrundas iela 14
| lat = 56.9637109
| long = 21.9720407
| p625 = {{Coord|56.963711|21.972041|display=inline}}
| image = Skrundas%20iela%2014%20%281%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Skrundas iela 14, Kuldīga
| vaid = 9053
| year = 19.gs.3.c.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283395
| label = ''[[:d:Q51283395|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Smilšu iela 23
| lat = 56.9697608
| long = 21.9636565
| p625 = {{Coord|56.969761|21.963656|display=inline}}
| image = Smil%C5%A1u%20iela%2023%20%282%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Smilšu iela 23, Kuldīga
| vaid = 9033
| year = 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283408
| label = ''[[:d:Q51283408|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Strautu iela 3
| lat = 56.9670689
| long = 21.9699242
| p625 = {{Coord|56.967069|21.969924|display=inline}}
| image = Strautu%20iela%203%20%281%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Strautu iela 3, Kuldīga
| vaid = 9040
| year = 19.gs.70.g.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283424
| label = ''[[:d:Q51283424|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Upes iela 1
| lat = 56.9709119
| long = 21.973842
| p625 = {{Coord|56.970912|21.973842|display=inline}}
| image = Upes%20iela%201.jpg
| commonscat = Exterior doors at Upes iela 1, Kuldīga
| vaid = 9030
| year = 19.gs.2.c.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283443
| label = ''[[:d:Q51283443|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Ventspils iela 12
| lat = 56.9720627
| long = 21.9667769
| p625 = {{Coord|56.972063|21.966777|display=inline}}
| image = Ventspils%20iela%2012%20%282%29%201.jpg
| commonscat = Exterior doors at Ventspils iela 12, Kuldīga
| vaid = 9034
| year = 19.gs.3.c.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283460
| label = ''[[:d:Q51283460|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Ventspils iela 23
| lat = 56.9722229
| long = 21.9677883
| p625 = {{Coord|56.972223|21.967788|display=inline}}
| image = Ventspils%20iela%2023%20%282%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Ventspils iela 23, Kuldīga
| vaid = 9056
| year = 19.gs.1.c.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283478
| label = ''[[:d:Q51283478|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Ventspils iela 31
| lat = 56.9727238
| long = 21.96661
| p625 = {{Coord|56.972724|21.96661|display=inline}}
| image = Ventspils%20iela%2031%20%281%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Ventspils iela 31, Kuldīga
| vaid = 9048
| year = 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283498
| label = ''[[:d:Q51283498|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Ventspils iela 37
| lat = 56.9734057
| long = 21.9653214
| p625 = {{Coord|56.973406|21.965321|display=inline}}
| image = Ventspils%20iela%2037%20%282%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Ventspils iela 37, Kuldīga
| vaid = 9047
| year = 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283520
| label = ''[[:d:Q51283520|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Virkas iela 1
| lat = 56.9734595
| long = 21.9657705
| p625 = {{Coord|56.973459|21.965771|display=inline}}
| image = Virkas%20iela%201%20%282%29.jpg
| commonscat = Exterior doors at Virkas iela 1
| vaid = 9032
| year = 19.gs. I. p.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283538
| label = ''[[:d:Q51283538|Virkas muižas kungu māja]]''
| name = Virkas muižas kungu māja
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Virkas iela 27
| lat = 56.9794961
| long = 21.9624952
| p625 = {{Coord|56.979496|21.962495|display=inline}}
| image = Virkas%20mui%C5%BEa%20Kuld%C4%ABg%C4%81%202000-09-16.jpg
| commonscat = Virka manor house
| vaid = 8941
| year = 18.gs., 19.gs. II.p., 20.gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283557
| label = ''[[:d:Q51283557|Šarlotenrue muižas kapliča]]''
| name = Šarlotenrue muižas kapliča
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| address = Ziedu iela 15
| lat = 56.9635
| long = 21.966388888889
| p625 = {{Coord|56.9635|21.966389|display=inline}}
| image = %C5%A0arlotenrue%20mui%C5%BEas%20kapli%C4%8Da.jpg
| vaid = 9000
| year = 19.gs.2.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q137662031
| label = ''[[:d:Q137662031|Baltijas skolotāju seminārs]]''
| name = Baltijas skolotāju seminārs
| municipality = Kuldīga
| district = Kuldīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-050
| lat = 56.9685978
| long = 21.9648255
| p625 = {{Coord|56.968598|21.964825|display=inline}}
| vaid = 38
| year = 1886.-1915.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Kuld%C4%ABga
}}
{{monument
| qid = Q51283571
| label = ''[[:d:Q51283571|Grotleju senkapi]]''
| name = Grotleju senkapi
| municipality = Kurmāles pagasts
| district = Kurmāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Grotlejām (Pelcmaņiem)
| lat = 56.863959139068
| long = 21.839233661162
| p625 = {{Coord|56.863959|21.839234|display=inline}}
| vaid = 1234
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kurm%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51283586
| label = ''[[:d:Q51283586|Kļaviņu Velnapēdas akmens - kulta vieta]]''
| name = Kļaviņu Velnapēdas akmens - kulta vieta
| municipality = Kurmāles pagasts
| district = Kurmāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Kļaviņiem
| lat = 56.895782513467
| long = 21.871678716713
| p625 = {{Coord|56.895783|21.871679|display=inline}}
| vaid = 1235
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kurm%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51283596
| label = [[Kurmāles pilskalns|Kurmāles (Meņģu) pilskalns]]
| name = Kurmāles (Meņģu) pilskalns
| municipality = Kurmāles pagasts
| district = Kurmāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = starp Lauciniekiem un Meņģiem
| lat = 56.971081366662
| long = 21.895168430938
| p625 = {{Coord|56.971081|21.895168|display=inline}}
| image = Me%C5%86%C4%A3u%20Kurm%C4%81les%20pilskalns%2002.jpg
| commonscat = Meņģi hillfort
| vaid = 1236
| wikipediauri = Kurm%C4%81les_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kurm%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51283610
| label = ''[[:d:Q51283610|Sudmaleju senkapi]]''
| name = Sudmaleju senkapi
| municipality = Kurmāles pagasts
| district = Kurmāles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = starp Sudmalejām un Kalniņiem
| lat = 56.85291828427
| long = 21.781888554984
| p625 = {{Coord|56.852918|21.781889|display=inline}}
| vaid = 1237
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kurm%C4%81les_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20902260
| label = [[Valtaiķu pils]]
| name = Valtaiķu pils
| municipality = Laidu pagasts
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Pilskalniem
| lat = 56.696763013239
| long = 21.777801464299
| p625 = {{Coord|56.696763|21.777801|display=inline}}
| vaid = 1238
| wikipediauri = Valtai%C4%B7u_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laidu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51283638
| label = ''[[:d:Q51283638|Dižstrautu senkapi (Kapu kalniņš)]]''
| name = Dižstrautu senkapi (Kapu kalniņš)
| municipality = Laidu pagasts
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = starp Dižstrautiem un bij. Rudes muižu
| lat = 56.755534360122
| long = 21.796105198781
| p625 = {{Coord|56.755534|21.796105|display=inline}}
| vaid = 1239
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laidu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51283647
| label = [[Sermites pilskalns]]
| name = Sermites pilskalns
| municipality = Laidu pagasts
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = starp Vecmuižām un Paegļiem
| lat = 56.748218100087
| long = 21.772001263125
| p625 = {{Coord|56.748218|21.772001|display=inline}}
| vaid = 1240
| wikipediauri = Sermites_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laidu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51283668
| label = ''[[:d:Q51283668|Durvju vērtnes (2)]]''
| name = Durvju vērtnes (2)
| municipality = Laidu pagasts
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Vangās, muižas klētī
| lat = 56.783924079067
| long = 21.756846709069
| p625 = {{Coord|56.783924|21.756847|display=inline}}
| vaid = 3689
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Laidu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51283686
| label = ''[[:d:Q51283686|Laidu muižas ansamblis]]''
| name = Laidu muižas ansamblis
| municipality = Laidu pagasts
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Laidu muižā
| lat = 56.746738824565
| long = 21.879366716399
| p625 = {{Coord|56.746739|21.879367|display=inline}}
| image = Laidi%20manor%20%283%29.jpg
| vaid = 6359
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Laidu muiža]]
| munwiki = Laidu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51283715
| label = ''[[:d:Q51283715|Pils]]''
| name = Pils
| municipality = Laidu pagasts
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Laidu muižā
| lat = 56.746622256982
| long = 21.878605986028
| p625 = {{Coord|56.746622|21.878606|display=inline}}
| image = Laidi%20manor%20%281%29.jpg
| commonscat = Laidi Palace
| vaid = 6360
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51283686|Laidu muižas ansamblis]]''
| munwiki = Laidu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51283737
| label = ''[[:d:Q51283737|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Laidu pagasts
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Laidu muižā
| lat = 56.746970002976
| long = 21.878909997192
| p625 = {{Coord|56.74697|21.87891|display=inline}}
| vaid = 6361
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51283686|Laidu muižas ansamblis]]''
| munwiki = Laidu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51283752
| label = ''[[:d:Q51283752|Ratnīca - klēts]]''
| name = Ratnīca - klēts
| municipality = Laidu pagasts
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Laidu muižā
| lat = 56.746372801011
| long = 21.879289439704
| p625 = {{Coord|56.746373|21.879289|display=inline}}
| vaid = 6362
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51283686|Laidu muižas ansamblis]]''
| munwiki = Laidu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51283771
| label = ''[[:d:Q51283771|Laidu muižas parks]]''
| name = Laidu muižas parks
| municipality = Laidu pagasts
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Laidu muižā
| lat = 56.747976144952
| long = 21.878077595963
| p625 = {{Coord|56.747976|21.878078|display=inline}}
| vaid = 6363
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Laidu muiža]]
| munwiki = Laidu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219303
| label = [[Lēnu katoļu baznīca|Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]]
| name = Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
| municipality = Lēnas
| district = Nīkrāces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| lat = 56.625100424378
| long = 21.982503635671
| p625 = {{Coord|56.6251|21.982504|display=inline}}
| image = L%C4%93nu%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg
| commonscat = Holy Trinity church in Lēnas
| vaid = 6365
| wikipediauri = L%C4%93nu_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1750. -1756.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%93nas
}}
{{monument
| qid = Q55317761
| label = ''[[:d:Q55317761|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Lēnas
| district = Nīkrāces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Lēnu katoļu baznīcā
| lat = 56.625100424856
| long = 21.982503636492
| p625 = {{Coord|56.6251|21.982504|display=inline}}
| vaid = 3692
| year = 18.gs.b.-20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Lēnu katoļu baznīca|Lēnu Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = L%C4%93nas
}}
{{monument
| qid = Q55317768
| label = ''[[:d:Q55317768|Lēnu krogs]]''
| name = Lēnu krogs
| municipality = Lēnas
| district = Nīkrāces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Lēnu katoļu baznīcas teritorijā
| lat = 56.624634902985
| long = 21.979778541838
| p625 = {{Coord|56.624635|21.979779|display=inline}}
| image = Former%20L%C4%93nas%20Tavern%20Ventaskrasti.jpg
| vaid = 6366
| year = 19. gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%93nas
}}
{{monument
| qid = Q12653595
| label = [[Dzeldas pilskalns]]
| name = Dzeldas pilskalns
| municipality = Nīkrāces pagasts
| district = Nīkrāces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie bij. Pilskalniem
| lat = 56.5627
| long = 21.91034
| p625 = {{Coord|56.5627|21.91034|display=inline}}
| vaid = 1243
| wikipediauri = Dzeldas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12656740
| label = [[Imuļu pilskalns]]
| name = Imuļu pilskalns
| municipality = Nīkrāces pagasts
| district = Nīkrāces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Robežniekiem un Zvaguļiem
| lat = 56.59144
| long = 21.9663
| p625 = {{Coord|56.59144|21.9663|display=inline}}
| vaid = 1246
| wikipediauri = Imu%C4%BCu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16465288
| label = ''[[:d:Q16465288|Namdaru pilskalns]]''
| name = Namdaru pilskalns
| municipality = Nīkrāces pagasts
| district = Nīkrāces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Melderiem un bij. Namdariem
| lat = 56.55948
| long = 21.93729
| p625 = {{Coord|56.55948|21.93729|display=inline}}
| vaid = 1244
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16474578
| label = [[Nīkrāces pilskalns|Upenieku pilskalns]]
| name = Upenieku pilskalns
| municipality = Nīkrāces pagasts
| district = Nīkrāces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Šķerveles upes krastā pie bij. Upeniekiem
| lat = 56.528682961441
| long = 21.907384577125
| p625 = {{Coord|56.528683|21.907385|display=inline}}
| image = N%C4%ABkr%C4%81ces%20%28Upenieku%29%20pilskalns.jpg
| vaid = 1241
| wikipediauri = N%C4%ABkr%C4%81ces_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16476890
| label = [[Vormsātes pilskalns]]
| name = Vormsātes pilskalns
| municipality = Nīkrāces pagasts
| district = Nīkrāces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Melderiem, Dzeldas un Šķerveles upju satekā
| lat = 56.55595568704
| long = 21.94563708619
| p625 = {{Coord|56.555956|21.945637|display=inline}}
| vaid = 1245
| wikipediauri = Vorms%C4%81tes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55317754
| label = ''[[:d:Q55317754|Lēnu senkapi]]''
| name = Lēnu senkapi
| municipality = Nīkrāces pagasts
| district = Nīkrāces pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Lēnu baznīcas un Ventmaļiem
| lat = 56.622204055011
| long = 21.979712135889
| p625 = {{Coord|56.622204|21.979712|display=inline}}
| vaid = 1242
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABkr%C4%81ces_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q7124014
| label = ''[[:d:Q7124014|Padures muižas apbūve]]''
| name = Padures muižas apbūve
| municipality = Padure
| district = Padures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Padures muižā
| lat = 57.019818560534
| long = 21.908206086561
| p625 = {{Coord|57.019819|21.908206|display=inline}}
| image = Padures%20mui%C5%BEas%20pils%202000-09-16.jpg
| vaid = 6367
| year = 18. gs. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Padures muiža]]
| munwiki = Padure_(Padures_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51284078
| label = ''[[:d:Q51284078|Muižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Muižas dzīvojamā ēka
| municipality = Padure
| district = Padures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Padures muižā
| lat = 57.018347311082
| long = 21.908654217127
| p625 = {{Coord|57.018347|21.908654|display=inline}}
| image = Padures%20mui%C5%BEa%20-%20manor.jpg
| commonscat = Padure Manor
| vaid = 6368
| year = 18.gs.,19. gs., 2.c.,1870.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7124014|Padures muižas apbūve]]''
| munwiki = Padure_(Padures_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51284094
| label = ''[[:d:Q51284094|Klēts Padurē]]''
| name = Klēts Padurē
| municipality = Padure
| district = Padures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Padures muižā
| lat = 57.019869064135
| long = 21.913329319036
| p625 = {{Coord|57.019869|21.913329|display=inline}}
| image = Padures%20tr%C4%ABsst%C4%81vu%20%C5%A1%C4%B7%C5%ABnis.jpg
| commonscat = Padure Barn
| vaid = 6369
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7124014|Padures muižas apbūve]]''
| munwiki = Padure_(Padures_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51284111
| label = ''[[:d:Q51284111|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Padure
| district = Padures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Padures muižā
| lat = 57.018804155688
| long = 21.909805495827
| p625 = {{Coord|57.018804|21.909805|display=inline}}
| image = Padures%20mui%C5%BEas%20parks%20%283%29.jpg
| vaid = 6370
| year = 19. gs.II p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7124014|Padures muižas apbūve]]''
| munwiki = Padure_(Padures_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q15219479
| label = [[Padures pilskalns]]
| name = Padures pilskalns
| municipality = Padures pagasts
| district = Padures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Pilskalniem un Jaunbeltēm
| lat = 57.04333333
| long = 21.9225
| p625 = {{Coord|57.043333|21.9225|display=inline}}
| vaid = 1248
| wikipediauri = Padures_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Padures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51283965
| label = [[Tigves pilskalns|Tigves (Tigas) pilskalns]]
| name = Tigves (Tigas) pilskalns
| municipality = Padures pagasts
| district = Padures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Viršiem
| lat = 57.06998672975
| long = 21.787015063669
| p625 = {{Coord|57.069987|21.787015|display=inline}}
| image = Tigves%20%28Tigas%29%20pilskalns%2002.jpg
| commonscat = Tigve hillfort
| vaid = 1249
| wikipediauri = Tigves_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Padures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51283977
| label = ''[[:d:Q51283977|Tigves senkapi]]''
| name = Tigves senkapi
| municipality = Padures pagasts
| district = Padures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Tigves (Tigas) pilskalna, vecā Kuldīgas - Ventspils ceļa kreisajā pusē
| lat = 57.064283057978
| long = 21.796939211484
| p625 = {{Coord|57.064283|21.796939|display=inline}}
| vaid = 8920
| year = 11.-15.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Padures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51283994
| label = ''[[:d:Q51283994|Lapsu senkapi]]''
| name = Lapsu senkapi
| municipality = Padures pagasts
| district = Padures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = &quot;Lapsas&quot;
| lat = 56.998339489725
| long = 21.964698849759
| p625 = {{Coord|56.998339|21.964699|display=inline}}
| image = Lapsu%20senkapi%20%287%29.jpg
| vaid = 9073
| year = 9./10.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Padures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284012
| label = ''[[:d:Q51284012|Padures vecās skolas senkapi]]''
| name = Padures vecās skolas senkapi
| municipality = Padures pagasts
| district = Padures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = &quot;Lota&quot;
| vaid = 9192
| year = 11.-14. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Padures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q7161828
| label = ''[[:d:Q7161828|Pelču muižas pils]]''
| name = Pelču muižas pils
| municipality = Pelči
| district = Pelču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = &quot;Pelču pils&quot;
| lat = 56.91861111
| long = 21.96861111
| p625 = {{Coord|56.918611|21.968611|display=inline}}
| image = Pel%C4%8Di%2C%20Pel%C4%8Du%20pagasts%2C%20LV-3322%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Pelči Palace
| vaid = 8753
| year = 1903.-1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Pelču muiža]]
| munwiki = Pel%C4%8Di
}}
{{monument
| qid = Q51284123
| label = [[Krūku pilskalns]]
| name = Krūku pilskalns
| municipality = Pelču pagasts
| district = Pelču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Gēriem un bij. Pārupjiem
| lat = 56.868422072383
| long = 22.056101554584
| p625 = {{Coord|56.868422|22.056102|display=inline}}
| vaid = 1226
| wikipediauri = Kr%C5%ABku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pel%C4%8Du_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284131
| label = ''[[:d:Q51284131|Līču senkapi]]''
| name = Līču senkapi
| municipality = Pelču pagasts
| district = Pelču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Līčiem (Līķiem)
| lat = 56.890070542924
| long = 22.06955315
| p625 = {{Coord|56.890071|22.069553|display=inline}}
| vaid = 1227
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pel%C4%8Du_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284145
| label = ''[[:d:Q51284145|Pakalnu senkapi]]''
| name = Pakalnu senkapi
| municipality = Pelču pagasts
| district = Pelču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Pakalniem
| lat = 56.920615031645
| long = 22.035115326288
| p625 = {{Coord|56.920615|22.035115|display=inline}}
| vaid = 1228
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pel%C4%8Du_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284157
| label = ''[[:d:Q51284157|Zālīšu senkapi (Jāņkalniņš)]]''
| name = Zālīšu senkapi (Jāņkalniņš)
| municipality = Pelču pagasts
| district = Pelču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Zālīšiem
| lat = 56.890495535845
| long = 22.063202484123
| p625 = {{Coord|56.890496|22.063202|display=inline}}
| vaid = 1229
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pel%C4%8Du_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55317775
| label = ''[[:d:Q55317775|Kapenieku senkapi]]''
| name = Kapenieku senkapi
| municipality = Raņķu pagasts
| district = Raņķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Kapeniekiem
| lat = 56.788120064633
| long = 22.003501887893
| p625 = {{Coord|56.78812|22.003502|display=inline}}
| vaid = 1250
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ra%C5%86%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55317779
| label = ''[[:d:Q55317779|Kraķu senkapi]]''
| name = Kraķu senkapi
| municipality = Raņķu pagasts
| district = Raņķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Kraķiem un Pieniķiem
| lat = 56.734459087679
| long = 21.974811858588
| p625 = {{Coord|56.734459|21.974812|display=inline}}
| vaid = 1251
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ra%C5%86%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55317787
| label = ''[[:d:Q55317787|Baznīcas kalns - kulta vieta]]''
| name = Baznīcas kalns - kulta vieta
| municipality = Raņķu pagasts
| district = Raņķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Plūdoņiem un Mazraņķiem
| lat = 56.766991618049
| long = 21.974000561375
| p625 = {{Coord|56.766992|21.974001|display=inline}}
| vaid = 1252
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ra%C5%86%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284382
| label = ''[[:d:Q51284382|Rendas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]''
| name = Rendas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem
| municipality = Renda
| district = Rendas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = &quot;Baznīca&quot;
| lat = 57.068317
| long = 22.291603
| p625 = {{Coord|57.068317|22.291603|display=inline}}
| image = Rendas%20bazn%C4%ABca%202000-04-15.jpg
| commonscat = Lutheran church in Renda
| vaid = 9130
| year = 1786., 1887.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Renda
}}
{{monument
| qid = Q12039294
| label = [[Māras kambari|Māras kambaru alas - kulta vieta]]
| name = Māras kambaru alas - kulta vieta
| municipality = Rendas pagasts
| district = Rendas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Abavas labajā krastā uz Kuldīgas un Talsu novadu robežas
| lat = 57.081061111111
| long = 22.367111111111
| p625 = {{Coord|57.081061|22.367111|display=inline}}
| image = M%C4%81ras%20kambari%283%29.jpg
| commonscat = Māras kambari
| vaid = 2213
| wikipediauri = M%C4%81ras_kambari
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rendas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284200
| label = ''[[:d:Q51284200|Mantas kalns - kulta vieta]]''
| name = Mantas kalns - kulta vieta
| municipality = Rendas pagasts
| district = Rendas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Abavas upes labajā krastā pretim Būdniekiem
| lat = 57.085399646261
| long = 22.150330111841
| p625 = {{Coord|57.0854|22.15033|display=inline}}
| vaid = 1253
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rendas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284213
| label = ''[[:d:Q51284213|Avotiņu senkapi]]''
| name = Avotiņu senkapi
| municipality = Rendas pagasts
| district = Rendas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Avotiņiem
| lat = 57.066348823686
| long = 22.275611901545
| p625 = {{Coord|57.066349|22.275612|display=inline}}
| vaid = 1254
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rendas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284228
| label = [[Mordaiķu pilskalns]]
| name = Mordaiķu pilskalns
| municipality = Rendas pagasts
| district = Rendas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Avotniekiem
| lat = 57.027988332778
| long = 22.219752105552
| p625 = {{Coord|57.027988|22.219752|display=inline}}
| vaid = 1255
| wikipediauri = Mordai%C4%B7u_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rendas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284248
| label = ''[[:d:Q51284248|Goskalns - apmetne]]''
| name = Goskalns - apmetne
| municipality = Rendas pagasts
| district = Rendas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Jaundambjiem un Lejastiezumiem
| lat = 57.148118547664
| long = 22.192734701876
| p625 = {{Coord|57.148119|22.192735|display=inline}}
| vaid = 1256
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rendas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284262
| label = ''[[:d:Q51284262|Kroju senkapi]]''
| name = Kroju senkapi
| municipality = Rendas pagasts
| district = Rendas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Krojām
| lat = 57.074575385398
| long = 22.364695184158
| p625 = {{Coord|57.074575|22.364695|display=inline}}
| vaid = 1257
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rendas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284278
| label = ''[[:d:Q51284278|Lielrendas Velna laiva - senkapi]]''
| name = Lielrendas Velna laiva - senkapi
| municipality = Rendas pagasts
| district = Rendas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Rendas pienotavas
| lat = 57.072453556523
| long = 22.293360159001
| p625 = {{Coord|57.072454|22.29336|display=inline}}
| vaid = 1258
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rendas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284285
| label = [[Rendas pilskalns]]
| name = Rendas pilskalns
| municipality = Rendas pagasts
| district = Rendas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Valdātiem
| lat = 57.070940138891
| long = 22.299791438335
| p625 = {{Coord|57.07094|22.299791|display=inline}}
| vaid = 1259
| wikipediauri = Rendas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rendas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284304
| label = ''[[:d:Q51284304|Zviedru senkapi]]''
| name = Zviedru senkapi
| municipality = Rendas pagasts
| district = Rendas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Zviedriem
| lat = 57.067105275611
| long = 22.283232573755
| p625 = {{Coord|57.067105|22.283233|display=inline}}
| image = 2014%2003%20Renda%20%283%29.jpg
| vaid = 1260
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rendas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284319
| label = ''[[:d:Q51284319|Sluju senkapi]]''
| name = Sluju senkapi
| municipality = Rendas pagasts
| district = Rendas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = starp Slujām un bij. Novadniekiem
| lat = 57.105955515182
| long = 22.162053897568
| p625 = {{Coord|57.105956|22.162054|display=inline}}
| vaid = 1261
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rendas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284338
| label = ''[[:d:Q51284338|Mežmuižas klēts]]''
| name = Mežmuižas klēts
| municipality = Rendas pagasts
| district = Rendas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Lielrenda, Ezergaļos
| lat = 57.121242505454
| long = 22.273701928596
| p625 = {{Coord|57.121243|22.273702|display=inline}}
| image = Me%C5%BEmui%C5%BEa%20Old%20barn%20%28XIX%20century%29.jpg
| vaid = 6371
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rendas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284357
| label = ''[[:d:Q51284357|Usmas luterāņu baznīca]]''
| name = Usmas luterāņu baznīca
| municipality = Rendas pagasts
| district = Rendas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = &quot;Usmas baznīca&quot;
| lat = 57.156330726961
| long = 22.204853934375
| p625 = {{Coord|57.156331|22.204854|display=inline}}
| image = Usmas%20bazn%C4%ABca%202008-08-10.jpg
| commonscat = Usma Lutheran Church
| vaid = 8720
| year = 1935.-1936.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rendas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55317793
| label = ''[[:d:Q55317793|O.Kalpaka vadītā Latvijas atsevišķā bataljona štāba vieta]]''
| name = O.Kalpaka vadītā Latvijas atsevišķā bataljona štāba vieta
| municipality = Rudbārži
| district = Rudbāržu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-050
| lat = 56.644718724978
| long = 21.888255550925
| p625 = {{Coord|56.644719|21.888256|display=inline}}
| image = Rudb%C4%81r%C5%BEi%20atbr%C4%ABvo%C5%A1anas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemi%C5%86as%20z%C4%ABme%202000-06-11.jpg
| vaid = 8702
| year = 1919.g. Janvāris-marts
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Rudb%C4%81r%C5%BEi
}}
{{monument
| qid = Q55317806
| label = ''[[:d:Q55317806|Kokapuzes senkapi]]''
| name = Kokapuzes senkapi
| municipality = Rudbāržu pagasts
| district = Rudbāržu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie bij. Kokapuzes muižas
| lat = 56.685076432206
| long = 21.877312098982
| p625 = {{Coord|56.685076|21.877312|display=inline}}
| vaid = 8939
| year = 11.–13.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rudb%C4%81r%C5%BEu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55317821
| label = [[Raņķu pilskalns]]
| name = Raņķu pilskalns
| municipality = Savenieki
| district = Skrundas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| lat = 56.774924788808
| long = 22.003832023029
| p625 = {{Coord|56.774925|22.003832|display=inline}}
| vaid = 1265
| wikipediauri = Ra%C5%86%C4%B7u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Savenieki
}}
{{monument
| qid = Q55317798
| label = ''[[:d:Q55317798|Kalnamuižas kungu māja]]''
| name = Kalnamuižas kungu māja
| municipality = Sieksāte
| district = Rudbāržu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = &quot;Sieksātes pamatskola&quot;
| lat = 56.690308909856
| long = 21.890540008911
| p625 = {{Coord|56.690309|21.89054|display=inline}}
| image = Kalnmuiza%20%28Kalnmui%C5%BEas%29%20manor.jpg
| commonscat = Kalna Manor
| vaid = 8775
| year = 19.gs. II.p., 20.gs. I.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q14992955|Kalnamuiža]]''
| munwiki = Sieks%C4%81te
}}
{{monument
| qid = Q16352493
| label = [[Skrundas viduslaiku pils]]
| name = Skrundas viduslaiku pils
| municipality = Skrunda
| district = Skrunda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Skrundas muižas parkā, Ventas kreisajā krastā
| lat = 56.673347247363
| long = 22.024982997514
| p625 = {{Coord|56.673347|22.024983|display=inline}}
| vaid = 1262
| wikipediauri = Skrundas_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skrunda
}}
{{monument
| qid = Q55317812
| label = ''[[:d:Q55317812|Krievu kalns - pilskalns]]''
| name = Krievu kalns - pilskalns
| municipality = Skrundas pagasts
| district = Skrundas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie bij. Vēršu muižas
| lat = 56.670213461385
| long = 22.045477898105
| p625 = {{Coord|56.670213|22.045478|display=inline}}
| vaid = 1263
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skrundas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55317817
| label = ''[[:d:Q55317817|Sīpolu senkapi]]''
| name = Sīpolu senkapi
| municipality = Skrundas pagasts
| district = Skrundas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Sīpolu fermas
| lat = 56.646051607191
| long = 22.040310839165
| p625 = {{Coord|56.646052|22.040311|display=inline}}
| vaid = 1264
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skrundas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55317819
| label = ''[[:d:Q55317819|&quot;Zantiņu&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Zantiņu&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Skrundas pagasts
| district = Skrundas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = &quot;Zantiņi&quot;
| lat = 56.628768298698
| long = 21.966667248106
| p625 = {{Coord|56.628768|21.966667|display=inline}}
| vaid = 6372
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skrundas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284403
| label = [[Mazsāliju pilskalns|Mazsāliju pilskalns ar apmetni]]
| name = Mazsāliju pilskalns ar apmetni
| municipality = Snēpeles pagasts
| district = Snēpeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Pilskalniem
| lat = 56.879500160945
| long = 21.92619837667
| p625 = {{Coord|56.8795|21.926198|display=inline}}
| vaid = 1266
| wikipediauri = Mazs%C4%81liju_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sn%C4%93peles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284418
| label = ''[[:d:Q51284418|Elderenes Svētavoti - kulta vieta]]''
| name = Elderenes Svētavoti - kulta vieta
| municipality = Snēpeles pagasts
| district = Snēpeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Puķlejām
| lat = 56.872498552433
| long = 21.91745781542
| p625 = {{Coord|56.872499|21.917458|display=inline}}
| vaid = 1267
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sn%C4%93peles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284438
| label = ''[[:d:Q51284438|Krauļu senkapi]]''
| name = Krauļu senkapi
| municipality = Snēpeles pagasts
| district = Snēpeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = starp Krauļiem un Strēļiem
| lat = 56.880518042123
| long = 21.917899694785
| p625 = {{Coord|56.880518|21.9179|display=inline}}
| vaid = 1268
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sn%C4%93peles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483719
| label = ''[[:d:Q113483719|Mazsāliju senkapi]]''
| name = Mazsāliju senkapi
| municipality = Snēpeles pagasts
| district = Snēpeles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| vaid = 9231
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sn%C4%93peles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284576
| label = ''[[:d:Q51284576|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Turlava
| district = Turlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Lipaiķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.837517679
| long = 21.77155452
| p625 = {{Coord|56.837518|21.771555|display=inline}}
| vaid = 3696
| year = 18.gs.80.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51284564|Lipaiķu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Turlava
}}
{{monument
| qid = Q51284592
| label = ''[[:d:Q51284592|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Turlava
| district = Turlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Lipaiķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.837517679
| long = 21.77155452
| p625 = {{Coord|56.837518|21.771555|display=inline}}
| vaid = 3697
| year = 18.gs.80.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51284564|Lipaiķu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Turlava
}}
{{monument
| qid = Q51284608
| label = ''[[:d:Q51284608|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Turlava
| district = Turlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Lipaiķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.837517679
| long = 21.77155452
| p625 = {{Coord|56.837518|21.771555|display=inline}}
| vaid = 3698
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51284564|Lipaiķu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Turlava
}}
{{monument
| qid = Q51284623
| label = ''[[:d:Q51284623|Vitrāža &quot;Kalējciema ģerbonis&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Kalējciema ģerbonis&quot;
| municipality = Turlava
| district = Turlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Lipaiķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.837517679
| long = 21.77155452
| p625 = {{Coord|56.837518|21.771555|display=inline}}
| vaid = 3701
| year = 1664.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51284564|Lipaiķu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Turlava
}}
{{monument
| qid = Q51284456
| label = ''[[:d:Q51284456|Sāmiešu apmetne]]''
| name = Sāmiešu apmetne
| municipality = Turlavas pagasts
| district = Turlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie bij. Sāmiešiem
| lat = 56.825035170373
| long = 21.826269592182
| p625 = {{Coord|56.825035|21.82627|display=inline}}
| vaid = 1270
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Turlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284476
| label = ''[[:d:Q51284476|Birzmaļu apmetne]]''
| name = Birzmaļu apmetne
| municipality = Turlavas pagasts
| district = Turlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Birzmaļiem
| lat = 56.838807961267
| long = 21.785479700476
| p625 = {{Coord|56.838808|21.78548|display=inline}}
| vaid = 1271
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Turlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284494
| label = ''[[:d:Q51284494|Birzmaļu senkapi]]''
| name = Birzmaļu senkapi
| municipality = Turlavas pagasts
| district = Turlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Birzmaļiem
| lat = 56.837428253862
| long = 21.787001216559
| p625 = {{Coord|56.837428|21.787001|display=inline}}
| vaid = 1272
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Turlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284504
| label = ''[[:d:Q51284504|Kundu senkapi]]''
| name = Kundu senkapi
| municipality = Turlavas pagasts
| district = Turlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Turlavas (Kundu) pilskalna
| vaid = 9191
| year = 8.–10. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Turlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284520
| label = [[Turlavas pilskalns]]
| name = Turlavas pilskalns
| municipality = Turlavas pagasts
| district = Turlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Vārpām un Muižciemiem
| lat = 56.821680411442
| long = 21.877751678936
| p625 = {{Coord|56.82168|21.877752|display=inline}}
| image = Laima%20Gutmane%202015%2003%20Kundu%20pilskalns%20%282%29.jpg
| commonscat = Kundi hillfort
| vaid = 1273
| wikipediauri = Turlavas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Turlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284534
| label = [[Lipaiķu pilskalns]]
| name = Lipaiķu pilskalns
| municipality = Turlavas pagasts
| district = Turlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Sudmaleju kapsētā pie Pilskalniem
| lat = 56.847934123117
| long = 21.774641570806
| p625 = {{Coord|56.847934|21.774642|display=inline}}
| image = Lipaiku%20pilskalns.jpg
| vaid = 1274
| wikipediauri = Lipai%C4%B7u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Turlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284545
| label = ''[[:d:Q51284545|Jāmaiķu (Klosteres) luterāņu baznīca]]''
| name = Jāmaiķu (Klosteres) luterāņu baznīca
| municipality = Turlavas pagasts
| district = Turlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Klostere
| lat = 56.831876539742
| long = 21.651953387744
| p625 = {{Coord|56.831877|21.651953|display=inline}}
| image = Klostere%20St.%20Peter%20evangelic%20lutheran%20church.jpg
| commonscat = Lutheran church in Klostere
| vaid = 8480
| year = 1692.,18.gs.,1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Turlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284564
| label = ''[[:d:Q51284564|Lipaiķu luterāņu baznīca]]''
| name = Lipaiķu luterāņu baznīca
| municipality = Turlavas pagasts
| district = Turlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Lipaiķos
| lat = 56.837517679602
| long = 21.771554520602
| p625 = {{Coord|56.837518|21.771555|display=inline}}
| image = Lipai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.%202008-08-10.jpg
| commonscat = Lipaiķi Lutheran church in Turlava
| vaid = 8481
| year = 1630.,19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Turlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q27047932
| label = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]]
| name = Valtaiķu luterāņu baznīca
| municipality = Valtaiķi
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| lat = 56.697365604776
| long = 21.799963414083
| p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}}
| image = Valtai%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg
| commonscat = Lutheran church in Valtaiķi
| vaid = 6364
| wikipediauri = Valtai%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1792.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valtai%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q51283800
| label = ''[[:d:Q51283800|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Valtaiķi
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.697365604557
| long = 21.799963413742
| p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}}
| image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris%202.jpg
| commonscat = Altar of Lutheran church in Valtaiķi
| vaid = 3673
| year = 1792.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]]
| munwiki = Valtai%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q51283821
| label = ''[[:d:Q51283821|Baznīcēnu soli]]''
| name = Baznīcēnu soli
| municipality = Valtaiķi
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.697365604557
| long = 21.799963413742
| p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}}
| image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20bazn%C4%ABc%C4%93nu%20soli%201.jpg
| commonscat = Church benches of Lutheran church in Valtaiķi
| vaid = 3674
| year = 1792.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]]
| munwiki = Valtai%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q51283841
| label = ''[[:d:Q51283841|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Valtaiķi
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.697365604557
| long = 21.799963413742
| p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}}
| image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%202.jpg
| vaid = 3675
| year = 1792.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]]
| munwiki = Valtai%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q51283856
| label = ''[[:d:Q51283856|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Valtaiķi
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.697365604557
| long = 21.799963413742
| p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}}
| image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg
| commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Valtaiķi
| vaid = 3676
| year = 1855.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]]
| munwiki = Valtai%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q51283877
| label = ''[[:d:Q51283877|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Valtaiķi
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.697365604557
| long = 21.799963413742
| p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}}
| image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20durvju%20komplekts.jpg
| commonscat = Doors of Lutheran church in Valtaiķi
| vaid = 3677
| year = 1792.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]]
| munwiki = Valtai%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q51283895
| label = ''[[:d:Q51283895|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Valtaiķi
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.697365604557
| long = 21.799963413742
| p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}}
| image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20kancele.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Valtaiķi
| vaid = 3678
| year = 1792.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]]
| munwiki = Valtai%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q51283913
| label = ''[[:d:Q51283913|Luktas]]''
| name = Luktas
| municipality = Valtaiķi
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.697365604557
| long = 21.799963413742
| p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}}
| image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20luktas%202.jpg
| commonscat = Choir of Lutheran church in Valtaiķi
| vaid = 3680
| year = 1792.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]]
| munwiki = Valtai%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q51283933
| label = ''[[:d:Q51283933|Vitrāžas Valtaiķu baznīcā]]''
| name = Vitrāžas Valtaiķu baznīcā
| municipality = Valtaiķi
| district = Laidu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Valtaiķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.697365604557
| long = 21.799963413742
| p625 = {{Coord|56.697366|21.799963|display=inline}}
| image = Valtai%C4%B7u%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20vitr%C4%81%C5%BEas%201.jpg
| commonscat = Stained-glass windows of Lutheran church in Valtaiķi
| vaid = 3688
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Valtaiķu luterāņu baznīca]]
| munwiki = Valtai%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q113484108
| label = ''[[:d:Q113484108|Vārmes muižas kalpu māja]]''
| name = Vārmes muižas kalpu māja
| municipality = Vārmes pagasts
| district = Vārmes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| vaid = 9292
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138217229|Vārmes muiža]]''
| munwiki = V%C4%81rmes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51281093
| label = ''[[:d:Q51281093|Ēdoles viduslaiku pils]]''
| name = Ēdoles viduslaiku pils
| municipality = Ēdole
| district = Ēdoles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| lat = 57.017651
| long = 21.696867
| p625 = {{Coord|57.017651|21.696867|display=inline}}
| image = Edole%20castle%20%284%29.jpg
| vaid = 1210
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92dole
}}
{{monument
| qid = Q51281115
| label = ''[[:d:Q51281115|Ēdoles senkapi]]''
| name = Ēdoles senkapi
| municipality = Ēdole
| district = Ēdoles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie baznīcas
| lat = 57.01652443207
| long = 21.689718792175
| p625 = {{Coord|57.016524|21.689719|display=inline}}
| vaid = 1211
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92dole
}}
{{monument
| qid = Q51281130
| label = ''[[:d:Q51281130|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Ēdole
| district = Ēdoles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Ēdoles luterāņu baznīcā
| lat = 57.017091957844
| long = 21.689672379186
| p625 = {{Coord|57.017092|21.689672|display=inline}}
| vaid = 3582
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ēdoles luterāņu baznīca]]
| munwiki = %C4%92dole
}}
{{monument
| qid = Q51281153
| label = ''[[:d:Q51281153|Ērģeļu prospekts un luktas]]''
| name = Ērģeļu prospekts un luktas
| municipality = Ēdole
| district = Ēdoles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Ēdoles luterāņu baznīcā
| lat = 57.017091957844
| long = 21.689672379186
| p625 = {{Coord|57.017092|21.689672|display=inline}}
| vaid = 3584
| year = 1784. 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ēdoles luterāņu baznīca]]
| munwiki = %C4%92dole
}}
{{monument
| qid = Q51281171
| label = ''[[:d:Q51281171|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Ēdole
| district = Ēdoles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Ēdoles luterāņu baznīcā
| lat = 57.017091957844
| long = 21.689672379186
| p625 = {{Coord|57.017092|21.689672|display=inline}}
| vaid = 3585
| year = 1786. 1902.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ēdoles luterāņu baznīca]]
| munwiki = %C4%92dole
}}
{{monument
| qid = Q51281194
| label = ''[[:d:Q51281194|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Ēdole
| district = Ēdoles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Ēdoles luterāņu baznīcā
| lat = 57.017091957844
| long = 21.689672379186
| p625 = {{Coord|57.017092|21.689672|display=inline}}
| vaid = 3588
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ēdoles luterāņu baznīca]]
| munwiki = %C4%92dole
}}
{{monument
| qid = Q51281209
| label = ''[[:d:Q51281209|Luktas ar gleznojumiem (10)]]''
| name = Luktas ar gleznojumiem (10)
| municipality = Ēdole
| district = Ēdoles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Ēdoles luterāņu baznīcā
| lat = 57.017091957844
| long = 21.689672379186
| p625 = {{Coord|57.017092|21.689672|display=inline}}
| vaid = 3594
| year = 17.gs.s.-18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ēdoles luterāņu baznīca]]
| munwiki = %C4%92dole
}}
{{monument
| qid = Q138904057
| label = ''[[:d:Q138904057|Ēdoles luterāņu baznīca un kapliča]]''
| name = Ēdoles luterāņu baznīca un kapliča
| municipality = Ēdole
| district = Ēdoles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| vaid = 6328
| year = 1648. 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%92dole
}}
{{monument
| qid = Q51280994
| label = ''[[:d:Q51280994|Ķaupu senkapi]]''
| name = Ķaupu senkapi
| municipality = Ēdoles pagasts
| district = Ēdoles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Ķaupiem
| lat = 56.932762445054
| long = 21.746382242578
| p625 = {{Coord|56.932762|21.746382|display=inline}}
| vaid = 1213
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92doles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51281010
| label = [[Pūjalgu pilskalns]]
| name = Pūjalgu pilskalns
| municipality = Ēdoles pagasts
| district = Ēdoles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Pūjalgām
| lat = 57.030133110014
| long = 21.727671046521
| p625 = {{Coord|57.030133|21.727671|display=inline}}
| vaid = 1214
| wikipediauri = P%C5%ABjalgu_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92doles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51281023
| label = ''[[:d:Q51281023|Pūjalgu Baznīcas kalns - kulta vieta]]''
| name = Pūjalgu Baznīcas kalns - kulta vieta
| municipality = Ēdoles pagasts
| district = Ēdoles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Pūjalgu pilskalna
| lat = 57.029980226845
| long = 21.728431990501
| p625 = {{Coord|57.02998|21.728432|display=inline}}
| vaid = 1215
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92doles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51281036
| label = ''[[:d:Q51281036|Sedļu senkapi]]''
| name = Sedļu senkapi
| municipality = Ēdoles pagasts
| district = Ēdoles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Sedļiem
| lat = 57.038201817893
| long = 21.654747536556
| p625 = {{Coord|57.038202|21.654748|display=inline}}
| vaid = 1216
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92doles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51281049
| label = ''[[:d:Q51281049|Smiltnieku senkapi]]''
| name = Smiltnieku senkapi
| municipality = Ēdoles pagasts
| district = Ēdoles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Smiltniekiem
| lat = 57.033303632901
| long = 21.645907057443
| p625 = {{Coord|57.033304|21.645907|display=inline}}
| vaid = 1217
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92doles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51281067
| label = ''[[:d:Q51281067|Strazdiņu senkapi]]''
| name = Strazdiņu senkapi
| municipality = Ēdoles pagasts
| district = Ēdoles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Strazdiņiem
| lat = 57.005066302095
| long = 21.75396463243
| p625 = {{Coord|57.005066|21.753965|display=inline}}
| vaid = 1218
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92doles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51281075
| label = ''[[:d:Q51281075|Struju senkapi]]''
| name = Struju senkapi
| municipality = Ēdoles pagasts
| district = Ēdoles pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Strujām
| lat = 57.089112156082
| long = 21.735995368605
| p625 = {{Coord|57.089112|21.735995|display=inline}}
| vaid = 1219
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92doles_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q8080012
| label = ''[[:d:Q8080012|Īvandes muižas pils]]''
| name = Īvandes muižas pils
| municipality = Īvande
| district = Īvandes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Lielīvandes muižā
| lat = 57.000739188922
| long = 21.758620497465
| p625 = {{Coord|57.000739|21.75862|display=inline}}
| image = Ivande%20manor%20house%20%281%29.jpg
| commonscat = Īvande manor house
| vaid = 6331
| year = 19.gs. I.p.,1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAvande
}}
{{monument
| qid = Q51281375
| label = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]''
| name = Lielīvandes muižas apbūve
| municipality = Īvande
| district = Īvandes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Lielīvandes muižā
| lat = 57.000289989283
| long = 21.75827019882
| p625 = {{Coord|57.00029|21.75827|display=inline}}
| image = %C4%AAvandes%20mui%C5%BEas%20apb%C5%ABve.jpg
| vaid = 6329
| year = 18. gs. b. -20. gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042423|Īvandes muiža]]''
| munwiki = %C4%AAvande
}}
{{monument
| qid = Q51281391
| label = ''[[:d:Q51281391|Īvande muižas vecā dzīvojamā ēka]]''
| name = Īvande muižas vecā dzīvojamā ēka
| municipality = Īvande
| district = Īvandes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Lielīvandes muižā
| lat = 57.001024153676
| long = 21.75721660783
| p625 = {{Coord|57.001024|21.757217|display=inline}}
| image = %C4%AAvande%20old%20manor.jpg
| commonscat = Īvande old manor house
| vaid = 6330
| year = 18. gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAvande
}}
{{monument
| qid = Q51281433
| label = ''[[:d:Q51281433|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Īvande
| district = Īvandes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Lielīvandes muižā
| lat = 57.001206624963
| long = 21.757957207344
| p625 = {{Coord|57.001207|21.757957|display=inline}}
| image = %C4%AAvandes%20mui%C5%BEa%20%284%29.jpg
| vaid = 6332
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAvande
}}
{{monument
| qid = Q51281459
| label = ''[[:d:Q51281459|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Īvande
| district = Īvandes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Lielīvandes muižā
| lat = 57.000534258854
| long = 21.757478951782
| p625 = {{Coord|57.000534|21.757479|display=inline}}
| image = %C4%AAvandes%20mui%C5%BEa%20%2811%29.jpg
| vaid = 6333
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAvande
}}
{{monument
| qid = Q51281480
| label = ''[[:d:Q51281480|Kāpnes]]''
| name = Kāpnes
| municipality = Īvande
| district = Īvandes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Lielīvandes muižā
| lat = 57.001007317719
| long = 21.757140860185
| p625 = {{Coord|57.001007|21.757141|display=inline}}
| vaid = 3599
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51281375|Lielīvandes muižas apbūve]]''
| munwiki = %C4%AAvande
}}
{{monument
| qid = Q51281502
| label = ''[[:d:Q51281502|Īvandes luterāņu baznīca]]''
| name = Īvandes luterāņu baznīca
| municipality = Īvande
| district = Īvandes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| lat = 56.991172106037
| long = 21.766308739848
| p625 = {{Coord|56.991172|21.766309|display=inline}}
| image = Ivande%20evangelic%20lutheran%20church%20%281%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Īvande
| vaid = 6334
| year = 1815. -1816.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%AAvande
}}
{{monument
| qid = Q51281514
| label = ''[[:d:Q51281514|Īvandes ūdensdzirnavas ar iekārtu]]''
| name = Īvandes ūdensdzirnavas ar iekārtu
| municipality = Īvande
| district = Īvandes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-050
| lat = 56.991453991338
| long = 21.762554661929
| p625 = {{Coord|56.991454|21.762555|display=inline}}
| image = Ivande%20watermill.jpg
| vaid = 6335
| year = 1842.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%AAvande
}}
{{monument
| qid = Q51281356
| label = ''[[:d:Q51281356|Vecmuižas (Īvandes) pilskalns]]''
| name = Vecmuižas (Īvandes) pilskalns
| municipality = Īvandes pagasts
| district = Īvandes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Avotiem
| lat = 56.956412499955
| long = 21.787199185023
| p625 = {{Coord|56.956412|21.787199|display=inline}}
| vaid = 1212
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAvandes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51284029
| label = ''[[:d:Q51284029|Ābelnieku senkapi]]''
| name = Ābelnieku senkapi
| municipality = Ķimale
| district = Padures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = pie Ābelniekiem
| lat = 57.020149544613
| long = 21.860481333162
| p625 = {{Coord|57.02015|21.860481|display=inline}}
| vaid = 1247
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%B6imale
}}
{{monument
| qid = Q51284041
| label = ''[[:d:Q51284041|Durvju vērtnes (2)]]''
| name = Durvju vērtnes (2)
| municipality = Ķimale
| district = Padures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-050
| locality = Ķimales muižas dzīv. ēkā
| lat = 57.022417999741
| long = 21.85117899978
| p625 = {{Coord|57.022418|21.851179|display=inline}}
| vaid = 3695
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = %C4%B6imale
}}
{{monument
| qid = Q51284557
| label = ''[[:d:Q51284557|Ķoniņciema Elku birzs - kulta vieta]]''
| name = Ķoniņciema Elku birzs - kulta vieta
| municipality = Ķoniņciems
| district = Turlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-050
| lat = 56.83154187327
| long = 21.750552581164
| p625 = {{Coord|56.831542|21.750553|display=inline}}
| vaid = 1269
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%B6oni%C5%86ciems_(Turlavas_pagasts)
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Kuldīga Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Kuldīgas novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Kuldīgas novads]]</text>
      <sha1>9fdrwj27d1dqk1cv1k28f4x81w8y5rr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Valkas novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244253</id>
    <revision>
      <id>4495343</id>
      <parentid>4466827</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T02:17:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4495343</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18489" sha1="mei2p8ney0cmreiscr8gqw8ktuvzk19" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Valkas novads|Valkas novadā]].

{{monument-title-wikidata|1945263}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566156 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q1945263 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q55423599
| label = ''[[:d:Q55423599|Smilškalnu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Smilškalnu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Kārķu pagasts
| district = Kārķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie Smilškalniem
| lat = 57.798642736188
| long = 25.630318720771
| p625 = {{Coord|57.798643|25.630319|display=inline}}
| vaid = 2373
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = K%C4%81r%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q24175279
| label = [[Valkas-Lugažu luterāņu baznīca|Valkas - Lugažu Evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Valkas - Lugažu Evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Valka
| district = Valka
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-101
| address = Rīgas iela 9
| lat = 57.776166666667
| long = 26.023194444444
| p625 = {{Coord|57.776167|26.023194|display=inline}}
| image = St.%20Catherine%20Lutheran%20church%20of%20Valka1.jpg
| commonscat = St. Catherine's Lutheran Church, Valka
| vaid = 6883
| wikipediauri = Valkas-Luga%C5%BEu_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1729. 1907.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valka
}}
{{monument
| qid = Q55423602
| label = ''[[:d:Q55423602|Planču pilskalns]]''
| name = Planču pilskalns
| municipality = Valka
| district = Valka
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie Plančiem
| lat = 57.76639
| long = 26.037817
| p625 = {{Coord|57.76639|26.037817|display=inline}}
| vaid = 2394
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Valka
}}
{{monument
| qid = Q55423605
| label = ''[[:d:Q55423605|Vidzemes skolotāju seminārs]]''
| name = Vidzemes skolotāju seminārs
| municipality = Valka
| district = Valka
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-101
| address = Rīgas iela 64
| lat = 57.768292
| long = 26.005847
| p625 = {{Coord|57.768292|26.005847|display=inline}}
| image = Cimze%20Seminari%20hoone%20t%C3%A4nap%C3%A4eval.JPG
| vaid = 97
| year = 1849.-1890.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Valka
}}
{{monument
| qid = Q12369116
| label = [[Lugažu pils]]
| name = Lugažu pils
| municipality = Valkas pagasts
| district = Valkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = bij. Lugažu muižā
| lat = 57.76388889
| long = 25.95277778
| p625 = {{Coord|57.763889|25.952778|display=inline}}
| image = BM09181Am.jpg
| commonscat = Lugaži Castle
| vaid = 2395
| wikipediauri = Luga%C5%BEu_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Valkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423615
| label = ''[[:d:Q55423615|Lejasmuižnieku senkapi (Annas baznīca)]]''
| name = Lejasmuižnieku senkapi (Annas baznīca)
| municipality = Valkas pagasts
| district = Valkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie Lejasmuižniekiem
| lat = 57.781345506209
| long = 25.912766613349
| p625 = {{Coord|57.781346|25.912767|display=inline}}
| vaid = 2396
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Valkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423617
| label = ''[[:d:Q55423617|Mādzīnas purva akmens - kulta vieta]]''
| name = Mādzīnas purva akmens - kulta vieta
| municipality = Vijciema pagasts
| district = Vijciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = Mādzīnas purvā pie Bārzdiņiem
| lat = 57.547870121813
| long = 25.940687291588
| p625 = {{Coord|57.54787|25.940687|display=inline}}
| vaid = 2397
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vijciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423619
| label = ''[[:d:Q55423619|Vijciema Celītkalns - pilskalns]]''
| name = Vijciema Celītkalns - pilskalns
| municipality = Vijciema pagasts
| district = Vijciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie Celīšiem un Pilskalniem
| lat = 57.591340076491
| long = 25.952834805484
| p625 = {{Coord|57.59134|25.952835|display=inline}}
| vaid = 2398
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vijciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423623
| label = ''[[:d:Q55423623|Paēžu senkapi]]''
| name = Paēžu senkapi
| municipality = Vijciema pagasts
| district = Vijciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie Paēžām (Pēžām)
| lat = 57.534590959587
| long = 25.933166419731
| p625 = {{Coord|57.534591|25.933166|display=inline}}
| vaid = 2399
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vijciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423627
| label = ''[[:d:Q55423627|Pauklīšu viduslaiku kapsēta (Miklāva, Baznīcas kalns)]]''
| name = Pauklīšu viduslaiku kapsēta (Miklāva, Baznīcas kalns)
| municipality = Vijciema pagasts
| district = Vijciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie Pauklīšiem vecā Smiltenes - Valkas lielceļa malā
| lat = 57.619569195313
| long = 25.968781555003
| p625 = {{Coord|57.619569|25.968782|display=inline}}
| vaid = 2400
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vijciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423629
| label = ''[[:d:Q55423629|Silbitaru senkapi]]''
| name = Silbitaru senkapi
| municipality = Vijciema pagasts
| district = Vijciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie Silbitariem
| lat = 57.59798848846
| long = 25.948835827608
| p625 = {{Coord|57.597988|25.948836|display=inline}}
| vaid = 2401
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vijciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423633
| label = ''[[:d:Q55423633|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Vijciema pagasts
| district = Vijciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = Vijciema luterāņu baznīcā
| lat = 57.583913
| long = 25.95063
| p625 = {{Coord|57.583913|25.95063|display=inline}}
| vaid = 4483
| year = 18.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55423639|Vijciema luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Vijciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423636
| label = ''[[:d:Q55423636|Zemnieku sēta]]''
| name = Zemnieku sēta
| municipality = Vijciema pagasts
| district = Vijciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = Ielīcās
| lat = 57.657758848545
| long = 26.001365114529
| p625 = {{Coord|57.657759|26.001365|display=inline}}
| image = Iel%C4%ABcas%2C%20Etnogr%C4%81fisk%C4%81%20s%C4%93ta%2010.jpg
| commonscat = Ethnographic farmstead &quot;Ielīcas&quot;
| vaid = 6884
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vijciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113484105
| label = ''[[:d:Q113484105|Vijciema (Mežmuižas) čiekurkalte]]''
| name = Vijciema (Mežmuižas) čiekurkalte
| municipality = Vijciema pagasts
| district = Vijciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-101
| vaid = 9280
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Vijciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423639
| label = ''[[:d:Q55423639|Vijciema luterāņu baznīca]]''
| name = Vijciema luterāņu baznīca
| municipality = Vijciems
| district = Vijciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-101
| lat = 57.583879
| long = 25.95063
| p625 = {{Coord|57.583879|25.95063|display=inline}}
| image = Vijciema%20bazn%C4%ABca%202002-06-01.jpg
| commonscat = Lutheran church in Vijciems
| vaid = 6885
| year = 18. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vijciems
}}
{{monument
| qid = Q55423642
| label = ''[[:d:Q55423642|Lācīšu pilskalns]]''
| name = Lācīšu pilskalns
| municipality = Zvārtavas pagasts
| district = Zvārtavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = 700 m DR no bij. Lācīšiem
| lat = 57.536500082311
| long = 26.288537022841
| p625 = {{Coord|57.5365|26.288537|display=inline}}
| vaid = 2402
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zv%C4%81rtavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423645
| label = ''[[:d:Q55423645|Bedņu Svētā liepa - kulta vieta]]''
| name = Bedņu Svētā liepa - kulta vieta
| municipality = Zvārtavas pagasts
| district = Zvārtavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie Bedņiem
| lat = 57.600591978609
| long = 26.192826034018
| p625 = {{Coord|57.600592|26.192826|display=inline}}
| vaid = 2403
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zv%C4%81rtavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423650
| label = ''[[:d:Q55423650|Eļmu senkapi]]''
| name = Eļmu senkapi
| municipality = Zvārtavas pagasts
| district = Zvārtavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie bij. Eļmiem, starp Aizupjiem un Duckiem
| lat = 57.590184729641
| long = 26.185729864365
| p625 = {{Coord|57.590185|26.18573|display=inline}}
| vaid = 2404
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zv%C4%81rtavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423653
| label = ''[[:d:Q55423653|Mieniķu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Mieniķu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Zvārtavas pagasts
| district = Zvārtavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie bij. Mieniķiem, pie Zvārtavas brāļu kapiem
| lat = 57.540842617542
| long = 26.307062971495
| p625 = {{Coord|57.540843|26.307063|display=inline}}
| vaid = 2405
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zv%C4%81rtavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423657
| label = ''[[:d:Q55423657|Zaķu senkapi]]''
| name = Zaķu senkapi
| municipality = Zvārtavas pagasts
| district = Zvārtavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie bij. Zaķu muižas, pie Smilgām
| lat = 57.573155297351
| long = 26.243616657054
| p625 = {{Coord|57.573155|26.243617|display=inline}}
| vaid = 2406
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zv%C4%81rtavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423661
| label = ''[[:d:Q55423661|Buliņu viduslaiku kapsēta (Baznīcas vieta)]]''
| name = Buliņu viduslaiku kapsēta (Baznīcas vieta)
| municipality = Zvārtavas pagasts
| district = Zvārtavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie Buliņiem
| lat = 57.566481174581
| long = 26.20211493407
| p625 = {{Coord|57.566481|26.202115|display=inline}}
| vaid = 2407
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zv%C4%81rtavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423665
| label = ''[[:d:Q55423665|Putru senkapi]]''
| name = Putru senkapi
| municipality = Zvārtavas pagasts
| district = Zvārtavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie Palmām, bij. Putras muižā
| lat = 57.548727185794
| long = 26.179418381692
| p625 = {{Coord|57.548727|26.179418|display=inline}}
| vaid = 2408
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zv%C4%81rtavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423669
| label = ''[[:d:Q55423669|Tiliku Jāņa kalns - kulta vieta]]''
| name = Tiliku Jāņa kalns - kulta vieta
| municipality = Zvārtavas pagasts
| district = Zvārtavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie Tilikām
| lat = 57.646932837901
| long = 26.231541293676
| p625 = {{Coord|57.646933|26.231541|display=inline}}
| vaid = 2409
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zv%C4%81rtavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423670
| label = ''[[:d:Q55423670|Veckurpnieku pilskalns (Krautavu kalns)]]''
| name = Veckurpnieku pilskalns (Krautavu kalns)
| municipality = Zvārtavas pagasts
| district = Zvārtavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie Veckurpniekiem
| lat = 57.539597057528
| long = 26.170863729275
| p625 = {{Coord|57.539597|26.170864|display=inline}}
| vaid = 2410
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zv%C4%81rtavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12364157
| label = [[Ērģemes pils|Ērģemes pilsdrupas]]
| name = Ērģemes pilsdrupas
| municipality = Ērģeme
| district = Ērģemes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = centrā
| lat = 57.811217
| long = 25.829929
| p625 = {{Coord|57.811217|25.829929|display=inline}}
| image = %C4%92r%C4%A3emes%20pilsdrupas%202000-08-05.jpg
| commonscat = Ērģeme Castle ruins
| vaid = 2362
| wikipediauri = %C4%92r%C4%A3emes_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92r%C4%A3eme
}}
{{monument
| qid = Q55423584
| label = [[Ērģemes Cepuru kalniņš|Ērģemes Cepuru kalniņš - pilskalns]]
| name = Ērģemes Cepuru kalniņš - pilskalns
| municipality = Ērģemes pagasts
| district = Ērģemes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = Kukru ezera R galā
| lat = 57.751423561199
| long = 25.730410183505
| p625 = {{Coord|57.751424|25.73041|display=inline}}
| vaid = 2363
| wikipediauri = %C4%92r%C4%A3emes_Cepuru_kalni%C5%86%C5%A1
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92r%C4%A3emes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423587
| label = ''[[:d:Q55423587|Dauguļu viduslaiku kapsēta (Katrīnas kapsētas kalns) un Katrīnas baznīcas kalniņš - kulta vieta]]''
| name = Dauguļu viduslaiku kapsēta (Katrīnas kapsētas kalns) un Katrīnas baznīcas kalniņš - kulta vieta
| municipality = Ērģemes pagasts
| district = Ērģemes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie Dauguļiem
| lat = 57.819164781987
| long = 25.769208886096
| p625 = {{Coord|57.819165|25.769209|display=inline}}
| vaid = 2365
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92r%C4%A3emes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423593
| label = ''[[:d:Q55423593|Bozēnu senkapi]]''
| name = Bozēnu senkapi
| municipality = Ērģemes pagasts
| district = Ērģemes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie Lejasbozēniem
| lat = 57.782797941567
| long = 25.787057833597
| p625 = {{Coord|57.782798|25.787058|display=inline}}
| vaid = 2366
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92r%C4%A3emes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55423596
| label = [[Ērģemes pilskalns|Ērģemes pilskalns (Garais kalns)]]
| name = Ērģemes pilskalns (Garais kalns)
| municipality = Ērģemes pagasts
| district = Ērģemes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-101
| locality = pie Pliederiem
| lat = 57.805595443448
| long = 25.82516596477
| p625 = {{Coord|57.805595|25.825166|display=inline}}
| vaid = 2367
| wikipediauri = %C4%92r%C4%A3emes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92r%C4%A3emes_pagasts
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Valka Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Valkas novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Valkas novads]]</text>
      <sha1>mei2p8ney0cmreiscr8gqw8ktuvzk19</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Centra rajonā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244545</id>
    <revision>
      <id>4495426</id>
      <parentid>4494188</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T10:44:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4495426</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="164007" sha1="ftdz94zh0d77mqjo3976ji9meijh3up" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Centra rajons (Rīga)|Rīgas Centra rajonā]].

{{monument-title-wikidata|2560805}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566030 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q2560805 } .
#	?currNovads wdt:P300 ?region .
	BIND (&quot;LV-RIX&quot; as ?region) .
	BIND (&quot;Rīga&quot; as ?district ) .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
#	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
#	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q56042057
| label = ''[[:d:Q56042057|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Akas iela 13
| lat = 56.9566229
| long = 24.1259487
| p625 = {{Coord|56.956623|24.125949|display=inline}}
| image = Akas%20iela%2013%20%281%29.jpg
| vaid = 7458
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042059
| label = ''[[:d:Q56042059|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Akas iela 5/7
| lat = 56.9566933
| long = 24.125224
| p625 = {{Coord|56.956693|24.125224|display=inline}}
| image = Akas%20iela%205%207.jpg
| vaid = 7456
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042062
| label = ''[[:d:Q56042062|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Akas iela 8
| lat = 56.956468
| long = 24.1253402
| p625 = {{Coord|56.956468|24.12534|display=inline}}
| image = Akas%20iela%208.jpg
| commonscat = Akas iela 8 (Riga)
| vaid = 7457
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042063
| label = ''[[:d:Q56042063|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 103
| lat = 56.9579506
| long = 24.1390915
| p625 = {{Coord|56.957951|24.139091|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20103.jpg
| vaid = 7575
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042066
| label = ''[[:d:Q56042066|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 105
| lat = 56.9581124
| long = 24.1393552
| p625 = {{Coord|56.958112|24.139355|display=inline}}
| vaid = 7576
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042068
| label = ''[[:d:Q56042068|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 109
| lat = 56.9584996
| long = 24.1398
| p625 = {{Coord|56.9585|24.1398|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20109.jpg
| vaid = 7577
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042073
| label = ''[[:d:Q56042073|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 115
| lat = 56.9589862
| long = 24.1409764
| p625 = {{Coord|56.958986|24.140976|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20115.jpg
| vaid = 7578
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042074
| label = ''[[:d:Q56042074|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 117
| lat = 56.9591212
| long = 24.1412052
| p625 = {{Coord|56.959121|24.141205|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20117.jpg
| vaid = 7579
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042076
| label = ''[[:d:Q56042076|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 121
| lat = 56.959351
| long = 24.1414925
| p625 = {{Coord|56.959351|24.141492|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20121.jpg
| vaid = 7580
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042081
| label = ''[[:d:Q56042081|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 125
| lat = 56.9595725
| long = 24.1420787
| p625 = {{Coord|56.959573|24.142079|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%20125.jpg
| vaid = 7581
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042083
| label = ''[[:d:Q56042083|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 25
| lat = 56.9514614
| long = 24.1273176
| p625 = {{Coord|56.951461|24.127318|display=inline}}
| image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2025%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7562
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042086
| label = ''[[:d:Q56042086|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 33
| lat = 56.9519675
| long = 24.1277896
| p625 = {{Coord|56.951968|24.12779|display=inline}}
| image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2033%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7563
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042089
| label = ''[[:d:Q56042089|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 35
| lat = 56.9522237
| long = 24.1284597
| p625 = {{Coord|56.952224|24.12846|display=inline}}
| image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2035%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Aleksandra Čaka iela 35 (Riga)
| vaid = 7564
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042092
| label = ''[[:d:Q56042092|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 37; Lāčplēša iela 48/50
| lat = 56.952367269525
| long = 24.12851721809
| p625 = {{Coord|56.952367|24.128517|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2037.jpg
| commonscat = Aleksandra Čaka iela 37 (Riga)
| vaid = 7565
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042097
| label = ''[[:d:Q56042097|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 41
| lat = 56.9529569
| long = 24.1296978
| p625 = {{Coord|56.952957|24.129698|display=inline}}
| vaid = 7566
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042099
| label = ''[[:d:Q56042099|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 49
| lat = 56.953931
| long = 24.1315542
| p625 = {{Coord|56.953931|24.131554|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2049.jpg
| vaid = 7567
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042100
| label = ''[[:d:Q56042100|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 55
| lat = 56.9546177
| long = 24.1328615
| p625 = {{Coord|56.954618|24.132862|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2055.jpg
| commonscat = Aleksandra Čaka iela 55 (Riga)
| vaid = 7568
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042101
| label = ''[[:d:Q56042101|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 57
| lat = 56.9550169
| long = 24.1336097
| p625 = {{Coord|56.955017|24.13361|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2057.jpg
| vaid = 7569
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042104
| label = ''[[:d:Q56042104|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 63
| lat = 56.9557207
| long = 24.1342486
| p625 = {{Coord|56.955721|24.134249|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2063.jpg
| vaid = 7570
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042105
| label = ''[[:d:Q56042105|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 65
| lat = 56.9556747
| long = 24.1347929
| p625 = {{Coord|56.955675|24.134793|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2065.jpg
| vaid = 7571
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042107
| label = ''[[:d:Q56042107|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 67/69
| lat = 56.9559205579
| long = 24.135227408407
| p625 = {{Coord|56.955921|24.135227|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2067-69.jpg
| vaid = 7572
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042109
| label = ''[[:d:Q56042109|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 77
| lat = 56.956552
| long = 24.1363976
| p625 = {{Coord|56.956552|24.136398|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2077.jpg
| vaid = 7573
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042110
| label = ''[[:d:Q56042110|Dzīvojamās ēkas (2) ar bijušo stalli-ratnīcu]]''
| name = Dzīvojamās ēkas (2) ar bijušo stalli-ratnīcu
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aleksandra Čaka iela 83/85
| lat = 56.9569664
| long = 24.1370647
| p625 = {{Coord|56.956966|24.137065|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20%C4%8Caka%20iela%2085.jpg
| commonscat = Aleksandra Čaka iela 83/85 (Riga)
| vaid = 7574
| year = 1909., 1912., 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042111
| label = ''[[:d:Q56042111|Dzīvojamās ēkas (2)]]''
| name = Dzīvojamās ēkas (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alfrēda Kalniņa iela 1a
| lat = 56.949563
| long = 24.1204668
| p625 = {{Coord|56.949563|24.120467|display=inline}}
| image = RigaKalnina1a.jpg
| vaid = 7602
| year = 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042113
| label = ''[[:d:Q56042113|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alfrēda Kalniņa iela 2
| lat = 56.9491128
| long = 24.121501
| p625 = {{Coord|56.949113|24.121501|display=inline}}
| image = RigaKalnina2.jpg
| vaid = 7603
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042114
| label = ''[[:d:Q56042114|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alfrēda Kalniņa iela 4
| lat = 56.9494276
| long = 24.1212226
| p625 = {{Coord|56.949428|24.121223|display=inline}}
| image = RigaKalnina4.jpg
| vaid = 7604
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042116
| label = ''[[:d:Q56042116|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alfrēda Kalniņa iela 6
| lat = 56.9497423
| long = 24.1208948
| p625 = {{Coord|56.949742|24.120895|display=inline}}
| image = RigaKalnina6.jpg
| vaid = 7605
| year = 1886.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042118
| label = ''[[:d:Q56042118|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alfrēda Kalniņa iela 8
| lat = 56.9500053
| long = 24.1208691
| p625 = {{Coord|56.950005|24.120869|display=inline}}
| image = RigaKalnina8.jpg
| vaid = 7606
| year = 1885.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042120
| label = ''[[:d:Q56042120|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Artilērijas iela 2/4
| lat = 56.9610068
| long = 24.1353135
| p625 = {{Coord|56.961007|24.135313|display=inline}}
| image = RigaArtilerijas2-4.jpg
| vaid = 7459
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042121
| label = ''[[:d:Q56042121|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 11/13
| lat = 56.9537324
| long = 24.1240634
| p625 = {{Coord|56.953732|24.124063|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2011%2013%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7500
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042124
| label = ''[[:d:Q56042124|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 12a
| lat = 56.9546269
| long = 24.122269
| p625 = {{Coord|56.954627|24.122269|display=inline}}
| image = Blaumana%20iela%2012a.jpg
| vaid = 7501
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042125
| label = ''[[:d:Q56042125|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 16/18
| lat = 56.9539111
| long = 24.1231862
| p625 = {{Coord|56.953911|24.123186|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2016%2018%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7502
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042128
| label = ''[[:d:Q56042128|Rīgas krājaizdevu sabiedrības banka, tagad dzīvojamā ēka]]''
| name = Rīgas krājaizdevu sabiedrības banka, tagad dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 17
| lat = 56.9532405
| long = 24.12463
| p625 = {{Coord|56.95324|24.12463|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2017%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7503
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042131
| label = ''[[:d:Q56042131|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 28
| lat = 56.9525753
| long = 24.1248245
| p625 = {{Coord|56.952575|24.124824|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2028%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Blaumaņa iela 28 (Riga)
| vaid = 7505
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042134
| label = ''[[:d:Q56042134|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 29
| lat = 56.9517786
| long = 24.1264174
| p625 = {{Coord|56.951779|24.126417|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2029%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Blaumaņa iela 29 (Riga)
| vaid = 7506
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042144
| label = ''[[:d:Q56042144|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 3
| lat = 56.9553464
| long = 24.1220762
| p625 = {{Coord|56.955346|24.122076|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86a%20iela%203%2C%20R%C4%ABga.jpg
| vaid = 7495
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042136
| label = ''[[:d:Q56042136|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 31
| lat = 56.9515437
| long = 24.1266431
| p625 = {{Coord|56.951544|24.126643|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2031%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7507
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042138
| label = ''[[:d:Q56042138|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 34
| lat = 56.9519246
| long = 24.1255845
| p625 = {{Coord|56.951925|24.125584|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2034%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Blaumaņa iela 34 (Riga)
| vaid = 7508
| year = 1915.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042141
| label = ''[[:d:Q56042141|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 36
| lat = 56.9517348
| long = 24.1258272
| p625 = {{Coord|56.951735|24.125827|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2036%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7509
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042143
| label = ''[[:d:Q56042143|Adminstratīvā ēka]]''
| name = Adminstratīvā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 38
| lat = 56.9515833
| long = 24.1262946
| p625 = {{Coord|56.951583|24.126295|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%2038%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7510
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042146
| label = ''[[:d:Q56042146|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 5
| lat = 56.955115
| long = 24.1223775
| p625 = {{Coord|56.955115|24.122377|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%205%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7496
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042145
| label = ''[[:d:Q56042145|Blaumaņa iela 5a (Rīga)]]''
| name = Blaumaņa iela 5a (Rīga)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 5a; Tērbatas iela 23/25
| lat = 56.954888602866
| long = 24.122885050364
| p625 = {{Coord|56.954889|24.122885|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86a%20iela%205a%2C%20T%C4%93rbatas%20iela%2023%2025%20R%C4%ABga.jpg
| commonscat = Blaumaņa iela 5a (Rīga)
| vaid = 7497
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042147
| label = ''[[:d:Q56042147|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 6
| lat = 56.9554945
| long = 24.1212301
| p625 = {{Coord|56.955495|24.12123|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%206%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7498
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042148
| label = ''[[:d:Q56042148|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Blaumaņa iela 8
| lat = 56.9552616
| long = 24.1215811
| p625 = {{Coord|56.955262|24.121581|display=inline}}
| image = Blauma%C5%86u%20iela%208%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7499
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042198
| label = ''[[:d:Q56042198|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 12
| lat = 56.9581036
| long = 24.1275519
| p625 = {{Coord|56.958104|24.127552|display=inline}}
| image = RigaBruninieku12.jpg
| vaid = 7544
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042199
| label = ''[[:d:Q56042199|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 20
| lat = 56.9576173
| long = 24.1286043
| p625 = {{Coord|56.957617|24.128604|display=inline}}
| image = RigaBruninieku20.jpg
| vaid = 7545
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042200
| label = ''[[:d:Q56042200|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 22
| lat = 56.9574388
| long = 24.1288978
| p625 = {{Coord|56.957439|24.128898|display=inline}}
| image = RigaBruninieku22%282%29.jpg
| vaid = 7546
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042201
| label = ''[[:d:Q56042201|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 24a
| lat = 56.9564995
| long = 24.1306741
| p625 = {{Coord|56.956499|24.130674|display=inline}}
| image = RigaBruninieku24.jpg
| vaid = 7547
| year = ap 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042202
| label = ''[[:d:Q56042202|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 27; Tērbatas iela 59/61
| lat = 56.957817104946
| long = 24.129467454686
| p625 = {{Coord|56.957817|24.129467|display=inline}}
| image = RigaBruninieku27.jpg
| vaid = 7548
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042203
| label = ''[[:d:Q56042203|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 28
| lat = 56.9558351
| long = 24.1321273
| p625 = {{Coord|56.955835|24.132127|display=inline}}
| image = RigaBruninieku28.jpg
| vaid = 7549
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042214
| label = ''[[:d:Q56042214|Tautas nams]]''
| name = Tautas nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 29/31
| lat = 56.9572352
| long = 24.130092
| p625 = {{Coord|56.957235|24.130092|display=inline}}
| commonscat = Bruņinieku iela 29/31 (Riga)
| vaid = 7550
| year = 1929.–1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042215
| label = ''[[:d:Q56042215|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 43
| lat = 56.9560152
| long = 24.132555
| p625 = {{Coord|56.956015|24.132555|display=inline}}
| image = RigaBruninieku43.jpg
| vaid = 7552
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042216
| label = ''[[:d:Q56042216|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 47
| lat = 56.9557345
| long = 24.1331391
| p625 = {{Coord|56.955734|24.133139|display=inline}}
| image = RigaBruninieku47.jpg
| vaid = 7553
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042217
| label = ''[[:d:Q56042217|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bruņinieku iela 51
| lat = 56.9554361
| long = 24.1336904
| p625 = {{Coord|56.955436|24.13369|display=inline}}
| image = RigaBruninieku51.jpg
| vaid = 7554
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042149
| label = ''[[:d:Q56042149|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības bulvāris 19
| lat = 56.9522706
| long = 24.1140665
| p625 = {{Coord|56.952271|24.114066|display=inline}}
| image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20bulv%C4%81ris%2019%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7511
| year = 1892.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q1550015
| label = [[Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle|Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle]]
| name = Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = https://sobor.lv/ru/
| address = Brīvības bulvāris 23
| lat = 56.953913888889
| long = 24.115547222222
| p625 = {{Coord|56.953914|24.115547|display=inline}}
| image = 20250820%20Geburtskathedrale%20Riga%20PXL%2020250820%20180306343.jpg
| commonscat = Cathedral of the Nativity of Christ (Riga)
| vaid = 7512
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Kristus_Piedzim%C5%A1anas_katedr%C4%81le
| year = 1876., 1884., 20. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042150
| label = ''[[:d:Q56042150|Tiesas ēka]]''
| name = Tiesas ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības bulvāris 34
| lat = 56.9531236
| long = 24.1171901
| p625 = {{Coord|56.953124|24.11719|display=inline}}
| image = Tiesas%20nams%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20bulv%C4%81ris%2034%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Regional courthouse in Riga
| vaid = 6516
| year = 1888.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042156
| label = ''[[:d:Q56042156|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 100
| lat = 56.9608459
| long = 24.1327728
| p625 = {{Coord|56.960846|24.132773|display=inline}}
| image = RigaBrivibas100.jpg
| vaid = 7521
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042157
| label = ''[[:d:Q56042157|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 108
| lat = 56.9614614
| long = 24.1340226
| p625 = {{Coord|56.961461|24.134023|display=inline}}
| image = RigaBrivibas108.jpg
| vaid = 7522
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042159
| label = ''[[:d:Q56042159|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 110
| lat = 56.9615691
| long = 24.1342367
| p625 = {{Coord|56.961569|24.134237|display=inline}}
| image = RigaBrivibas110.jpg
| vaid = 7523
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042160
| label = ''[[:d:Q56042160|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 112
| lat = 56.9617304
| long = 24.1345497
| p625 = {{Coord|56.96173|24.13455|display=inline}}
| image = RigaBrivibas112.jpg
| vaid = 7524
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042162
| label = ''[[:d:Q56042162|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 114
| lat = 56.9617659
| long = 24.1349282
| p625 = {{Coord|56.961766|24.134928|display=inline}}
| image = RigaBrivibas114.jpg
| vaid = 7525
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042164
| label = ''[[:d:Q56042164|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 118
| lat = 56.9620798
| long = 24.1354884
| p625 = {{Coord|56.96208|24.135488|display=inline}}
| image = RigaBrivibas118.jpg
| vaid = 7526
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042166
| label = ''[[:d:Q56042166|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 128
| lat = 56.9628416
| long = 24.1371028
| p625 = {{Coord|56.962842|24.137103|display=inline}}
| image = RigaBrivibas128.jpg
| vaid = 7528
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042168
| label = ''[[:d:Q56042168|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 132
| lat = 56.9632179
| long = 24.1380251
| p625 = {{Coord|56.963218|24.138025|display=inline}}
| image = RigaBrivibas132.jpg
| vaid = 7529
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042169
| label = ''[[:d:Q56042169|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 134
| lat = 56.9632738
| long = 24.1387309
| p625 = {{Coord|56.963274|24.138731|display=inline}}
| image = RigaBrivibas134.jpg
| vaid = 7530
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042170
| label = ''[[:d:Q56042170|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 136
| lat = 56.9634776
| long = 24.138799
| p625 = {{Coord|56.963478|24.138799|display=inline}}
| image = RigaBrivibas136.jpg
| vaid = 7531
| year = 1906.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042171
| label = ''[[:d:Q56042171|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 138
| lat = 56.9636749
| long = 24.1391598
| p625 = {{Coord|56.963675|24.13916|display=inline}}
| image = RigaBrivibas138.jpg
| vaid = 7532
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042173
| label = ''[[:d:Q56042173|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 142
| lat = 56.9639088
| long = 24.1399048
| p625 = {{Coord|56.963909|24.139905|display=inline}}
| image = RigaBrivibas142.jpg
| vaid = 7533
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042174
| label = ''[[:d:Q56042174|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 148
| lat = 56.9643646
| long = 24.140858
| p625 = {{Coord|56.964365|24.140858|display=inline}}
| image = RigaBrivibas148.jpg
| vaid = 7534
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042176
| label = ''[[:d:Q56042176|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 158
| lat = 56.9651613
| long = 24.1433773
| p625 = {{Coord|56.965161|24.143377|display=inline}}
| image = RigaBrivibas158.jpg
| vaid = 7535
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042177
| label = ''[[:d:Q56042177|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 160
| lat = 56.9654397
| long = 24.1433783
| p625 = {{Coord|56.96544|24.143378|display=inline}}
| image = RigaBrivibas160.jpg
| vaid = 7536
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042178
| label = ''[[:d:Q56042178|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 164
| lat = 56.9656638
| long = 24.1438562
| p625 = {{Coord|56.965664|24.143856|display=inline}}
| image = RigaBrivibas164.jpg
| vaid = 7537
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042179
| label = ''[[:d:Q56042179|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 166
| lat = 56.9657355
| long = 24.1440373
| p625 = {{Coord|56.965736|24.144037|display=inline}}
| image = RigaBrivibas166.jpg
| vaid = 7538
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042180
| label = ''[[:d:Q56042180|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 170
| lat = 56.9660869
| long = 24.1447272
| p625 = {{Coord|56.966087|24.144727|display=inline}}
| image = RigaBrivibas170.jpg
| vaid = 7539
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042181
| label = ''[[:d:Q56042181|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 172
| lat = 56.9673852
| long = 24.1481631
| p625 = {{Coord|56.967385|24.148163|display=inline}}
| image = RigaBrivibas172.jpg
| vaid = 7540
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042182
| label = ''[[:d:Q56042182|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 182
| lat = 56.9666665
| long = 24.1468532
| p625 = {{Coord|56.966667|24.146853|display=inline}}
| image = RigaBrivibas182.jpg
| vaid = 7541
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042185
| label = ''[[:d:Q56042185|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 190
| lat = 56.967481
| long = 24.1493894
| p625 = {{Coord|56.967481|24.149389|display=inline}}
| image = RigaBrivibas190.jpg
| vaid = 7542
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042186
| label = ''[[:d:Q56042186|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 192
| lat = 56.9676603
| long = 24.1497026
| p625 = {{Coord|56.96766|24.149703|display=inline}}
| image = RigaBrivibas192.jpg
| vaid = 7543
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042187
| label = ''[[:d:Q56042187|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 38
| lat = 56.9543622
| long = 24.1184599
| p625 = {{Coord|56.954362|24.11846|display=inline}}
| image = RigaBrivibas38.jpg
| vaid = 6517
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042188
| label = ''[[:d:Q56042188|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 40
| lat = 56.9545595
| long = 24.1187894
| p625 = {{Coord|56.95456|24.118789|display=inline}}
| image = RigaBrivibas40.jpg
| vaid = 7513
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042189
| label = ''[[:d:Q56042189|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 46
| lat = 56.9551694
| long = 24.1198436
| p625 = {{Coord|56.955169|24.119844|display=inline}}
| image = RigaBrivibas46.jpg
| commonscat = Brīvības iela, 46 (Riga)
| vaid = 7514
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042190
| label = ''[[:d:Q56042190|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 52
| lat = 56.9557237
| long = 24.1205858
| p625 = {{Coord|56.955724|24.120586|display=inline}}
| image = RigaBrivibas52.jpg
| vaid = 7515
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q2668017
| label = [[Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca|Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]]
| name = Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = https://baznicai.lv/
| address = Brīvības iela 56
| lat = 56.956116666667
| long = 24.121361111111
| p625 = {{Coord|56.956117|24.121361|display=inline}}
| image = Alexander%20Nevsky%20Church.jpg
| commonscat = Church of Saint Alexander Nevsky in Riga
| vaid = 6518
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_%C5%85evas_Aleksandra_bazn%C4%ABca
| year = 1820. - 1825., 1863.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042152
| label = ''[[:d:Q56042152|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 62; Brīvības iela 58
| lat = 56.956591180491
| long = 24.122638128669
| p625 = {{Coord|56.956591|24.122638|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2058.jpg
| vaid = 6510
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042191
| label = ''[[:d:Q56042191|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 64
| lat = 56.9567476
| long = 24.122907
| p625 = {{Coord|56.956748|24.122907|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2064.jpg
| vaid = 7516
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042153
| label = ''[[:d:Q56042153|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 68; Brīvības iela 76; Brīvības iela 72
| lat = 56.957726428895
| long = 24.12418818755
| p625 = {{Coord|56.957726|24.124188|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%2068.jpg
| vaid = 6511
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042192
| label = ''[[:d:Q56042192|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 70
| lat = 56.9575602
| long = 24.1239476
| p625 = {{Coord|56.95756|24.123948|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2070.jpg
| vaid = 7517
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042193
| label = ''[[:d:Q56042193|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 74; Stabu iela 14
| lat = 56.957826347639
| long = 24.124785304835
| p625 = {{Coord|56.957826|24.124785|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2074.jpg
| vaid = 7518
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042195
| label = ''[[:d:Q56042195|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 82
| lat = 56.9590876
| long = 24.1275683
| p625 = {{Coord|56.959088|24.127568|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2082.jpg
| vaid = 7519
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042196
| label = ''[[:d:Q56042196|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 84
| lat = 56.9591503
| long = 24.1277494
| p625 = {{Coord|56.95915|24.127749|display=inline}}
| image = RigaBrivibas84.jpg
| vaid = 7520
| year = 1912. - 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042154
| label = ''[[:d:Q56042154|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Brīvības iela 90; Brīvības iela 88
| lat = 56.959699909809
| long = 24.129891922511
| p625 = {{Coord|56.9597|24.129892|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2090.jpg
| vaid = 6512
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042220
| label = ''[[:d:Q56042220|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 58
| lat = 56.9545941
| long = 24.1198579
| p625 = {{Coord|56.954594|24.119858|display=inline}}
| image = Dzirnavu%20iela%2058%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7555
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042222
| label = ''[[:d:Q56042222|Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 58
| lat = 56.9545941
| long = 24.1198579
| p625 = {{Coord|56.954594|24.119858|display=inline}}
| vaid = 7167
| year = 1901.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042223
| label = ''[[:d:Q56042223|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 63
| lat = 56.9548458
| long = 24.1202042
| p625 = {{Coord|56.954846|24.120204|display=inline}}
| vaid = 7556
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042226
| label = ''[[:d:Q56042226|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 68
| lat = 56.9528281
| long = 24.1216733
| p625 = {{Coord|56.952828|24.121673|display=inline}}
| image = Dzirnavu%20iela%2068%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Dzirnavu iela 68 (Riga)
| vaid = 7557
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042227
| label = ''[[:d:Q56042227|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 70
| lat = 56.9526284
| long = 24.1218897
| p625 = {{Coord|56.952628|24.12189|display=inline}}
| image = Dzirnavu%20iela%2070%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7558
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042238
| label = ''[[:d:Q56042238|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 73
| lat = 56.9541011
| long = 24.1210506
| p625 = {{Coord|56.954101|24.121051|display=inline}}
| vaid = 7559
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042239
| label = ''[[:d:Q56042239|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Dzirnavu iela 91
| lat = 56.9525539
| long = 24.1225339
| p625 = {{Coord|56.952554|24.122534|display=inline}}
| vaid = 7560
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042241
| label = ''[[:d:Q56042241|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 18
| lat = 56.9502403
| long = 24.1215357
| p625 = {{Coord|56.95024|24.121536|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iela%2018.jpg
| vaid = 7582
| year = 1885.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042242
| label = ''[[:d:Q56042242|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 20
| lat = 56.949975
| long = 24.1217339
| p625 = {{Coord|56.949975|24.121734|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iela%2020.jpg
| vaid = 7583
| year = 1886.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042243
| label = ''[[:d:Q56042243|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 22
| lat = 56.9497054
| long = 24.1219303
| p625 = {{Coord|56.949705|24.12193|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iela%2022%204.jpg
| vaid = 7584
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4394402
| label = [[Splendid Palace]]
| name = Splendid Palace
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://splendidpalace.lv/
| address = Elizabetes iela 61
| lat = 56.9538
| long = 24.1196
| p625 = {{Coord|56.9538|24.1196|display=inline}}
| image = R%C4%ABga.%20Cinema%20%22R%C4%ABga%22%20%281924%29%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Splendid Palace (Riga)
| vaid = 6519
| wikipediauri = Splendid_Palace
| year = 1924.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042244
| label = ''[[:d:Q56042244|Interjera dekoratīvā apdare (6) telpās]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (6) telpās
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 61
| locality = Kinoteātris ''Rīga''
| lat = 56.9536751
| long = 24.1194071
| p625 = {{Coord|56.953675|24.119407|display=inline}}
| vaid = 7181
| year = 1923.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042245
| label = ''[[:d:Q56042245|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 63
| locality = Tērbatas iela 1/3
| lat = 56.9532724
| long = 24.1196277
| p625 = {{Coord|56.953272|24.119628|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iela%2063%2C%20Riga.jpg
| vaid = 7585
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042246
| label = ''[[:d:Q56042246|Īres nams ar restorānu]]''
| name = Īres nams ar restorānu
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 65
| lat = 56.9527919
| long = 24.1200249
| p625 = {{Coord|56.952792|24.120025|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iela%2065%2C%20Riga.jpg
| vaid = 8960
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042247
| label = ''[[:d:Q56042247|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 69
| lat = 56.9523902
| long = 24.1202671
| p625 = {{Coord|56.95239|24.120267|display=inline}}
| vaid = 7586
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042248
| label = ''[[:d:Q56042248|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 75
| lat = 56.9518985
| long = 24.1207373
| p625 = {{Coord|56.951898|24.120737|display=inline}}
| vaid = 7587
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042249
| label = ''[[:d:Q56042249|Vitrāžas (4)]]''
| name = Vitrāžas (4)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 75
| lat = 56.9518985
| long = 24.1207373
| p625 = {{Coord|56.951898|24.120737|display=inline}}
| vaid = 7182
| year = 1891.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042250
| label = ''[[:d:Q56042250|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Elizabetes iela 77
| lat = 56.9516827
| long = 24.1209175
| p625 = {{Coord|56.951683|24.120918|display=inline}}
| vaid = 7588
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q59504544
| label = ''[[:d:Q59504544|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka]]''
| name = Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jaņa Rozentāla laukums 1
| lat = 56.95576
| long = 24.11309
| p625 = {{Coord|56.95576|24.11309|display=inline}}
| image = Latvijas%20Nacion%C4%81lais%20m%C4%81kslas%20muzejs%20%28LNMM%29.jpg
| commonscat = Building of the Latvian National Museum of Arts
| vaid = 6530
| year = 1903. - 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042280
| label = ''[[:d:Q56042280|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 10
| lat = 56.9546124
| long = 24.110125
| p625 = {{Coord|56.954612|24.110125|display=inline}}
| image = RigaKalpaka10.jpg
| vaid = 7609
| year = 1884.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042284
| label = ''[[:d:Q56042284|Komercskola, tagad - augstākā mācību iestāde]]''
| name = Komercskola, tagad - augstākā mācību iestāde
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 13
| lat = 56.9548537
| long = 24.1114081
| p625 = {{Coord|56.954854|24.111408|display=inline}}
| image = 2025%20Riga%20Latvian%20Academy%20of%20Arts%20%281%29.jpg
| commonscat = Latvian Academy of Arts building
| vaid = 6522
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042286
| label = ''[[:d:Q56042286|Interjera dekoratīvā apdare vestibilos un kāpņu telpās]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilos un kāpņu telpās
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 13
| lat = 56.9548537
| long = 24.1114081
| p625 = {{Coord|56.954854|24.111408|display=inline}}
| vaid = 7241
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042290
| label = ''[[:d:Q56042290|Interjera dekoratīvā apdare zālē]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare zālē
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 13
| lat = 56.9548537
| long = 24.1114081
| p625 = {{Coord|56.954854|24.111408|display=inline}}
| vaid = 7242
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042291
| label = ''[[:d:Q56042291|Dzīvojamā ēka,tagad - bibliotēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka,tagad - bibliotēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 4
| lat = 56.9529022
| long = 24.1138355
| p625 = {{Coord|56.952902|24.113836|display=inline}}
| image = RigaKalpaka4.jpg
| vaid = 6521
| year = 1874.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042292
| label = ''[[:d:Q56042292|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 6
| lat = 56.9539198
| long = 24.1109778
| p625 = {{Coord|56.95392|24.110978|display=inline}}
| image = RigaKalpaka6.jpg
| vaid = 7607
| year = 1881.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042293
| label = ''[[:d:Q56042293|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalpaka bulvāris 8
| lat = 56.9543512
| long = 24.1108476
| p625 = {{Coord|56.954351|24.110848|display=inline}}
| image = RigaKalpaka8.jpg
| commonscat = Kalpaka bulvāris 8
| vaid = 7608
| year = 1884.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042297
| label = ''[[:d:Q56042297|Interjera dekoratīvā apdare ( 2 telpās )]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare ( 2 telpās )
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 1
| locality = Mūzikas akadēmija
| lat = 56.9496736
| long = 24.1175574
| p625 = {{Coord|56.949674|24.117557|display=inline}}
| vaid = 7045
| year = 1873.-1874.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042309
| label = ''[[:d:Q56042309|Aleksandra ģimnāzija, tagad - augstākā mācību iestāde]]''
| name = Aleksandra ģimnāzija, tagad - augstākā mācību iestāde
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 1
| lat = 56.9496736
| long = 24.1175574
| p625 = {{Coord|56.949674|24.117557|display=inline}}
| image = RigaBarona1.jpg
| commonscat = Krišjāņa Barona iela 1
| vaid = 6514
| year = 1873. - 1874.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042301
| label = ''[[:d:Q56042301|Dramaturga A.Alunāna dzīves vieta]]''
| name = Dramaturga A.Alunāna dzīves vieta
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 10
| lat = 56.9502376
| long = 24.1196305
| p625 = {{Coord|56.950238|24.11963|display=inline}}
| vaid = 56
| year = 1870.-1885.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042302
| label = ''[[:d:Q56042302|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 10
| lat = 56.9502376
| long = 24.1196305
| p625 = {{Coord|56.950238|24.11963|display=inline}}
| image = RigaBarona10.jpg
| vaid = 7467
| year = 1879.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042298
| label = ''[[:d:Q56042298|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 104
| lat = 56.9599733
| long = 24.1394108
| p625 = {{Coord|56.959973|24.139411|display=inline}}
| image = RigaBarona104.jpg
| vaid = 7490
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042299
| label = ''[[:d:Q56042299|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 106
| lat = 56.9599818
| long = 24.1398713
| p625 = {{Coord|56.959982|24.139871|display=inline}}
| image = RigaBarona106.jpg
| vaid = 7491
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042300
| label = ''[[:d:Q56042300|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 108
| lat = 56.9600534
| long = 24.1400524
| p625 = {{Coord|56.960053|24.140052|display=inline}}
| image = RigaBarona108.jpg
| vaid = 7492
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042304
| label = ''[[:d:Q56042304|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 11
| lat = 56.9520228
| long = 24.1223161
| p625 = {{Coord|56.952023|24.122316|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2CKri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Barona%20iela%2011%2C%20R%C4%ABga%201.JPG
| commonscat = Krišjāņa Barona, 11 (Riga)
| vaid = 7468
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042303
| label = ''[[:d:Q56042303|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 114
| lat = 56.9605788
| long = 24.1404454
| p625 = {{Coord|56.960579|24.140445|display=inline}}
| image = RigaBarona114.jpg
| vaid = 7493
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042294
| label = ''[[:d:Q56042294|Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 12
| lat = 56.9505266
| long = 24.1201827
| p625 = {{Coord|56.950527|24.120183|display=inline}}
| vaid = 7055
| year = 19.gs.80.g. 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042295
| label = ''[[:d:Q56042295|Vitrāžas (2)]]''
| name = Vitrāžas (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 12
| lat = 56.9505266
| long = 24.1201827
| p625 = {{Coord|56.950527|24.120183|display=inline}}
| vaid = 7058
| year = 19.gs. 80.g., 20.gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042296
| label = ''[[:d:Q56042296|Vitrāžas (2) &quot; Lāčplēsis&quot;, &quot;Gaismas pils&quot;]]''
| name = Vitrāžas (2) &quot; Lāčplēsis&quot;, &quot;Gaismas pils&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 12
| lat = 56.9505266
| long = 24.1201827
| p625 = {{Coord|56.950527|24.120183|display=inline}}
| vaid = 7059
| year = 1930.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042305
| label = ''[[:d:Q56042305|Dzīvojamā ēka, tagad - sabiedriskā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad - sabiedriskā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 12
| lat = 56.9505266
| long = 24.1201827
| p625 = {{Coord|56.950527|24.120183|display=inline}}
| image = RigaBarona12.jpg
| vaid = 6515
| year = 1876.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q2942895
| label = [[Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle]]
| name = Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.pravoslavie.lv/index.php?newid=193&amp;id=41
| address = Krišjāņa Barona iela 126
| lat = 56.963328
| long = 24.147819
| p625 = {{Coord|56.963328|24.147819|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20Sv.%20Trij%C4%81d%C4%ABbas%20pareiztic%C4%ABgo%20katedr%C4%81le%20%281907%29%2C%20Kr.%20Barona%20iela%20126%2C%20R%C4%ABga%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%282%29.jpg
| commonscat = Holy Trinity Cathedral, Riga
| vaid = 7494
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas_katedr%C4%81le
| year = 1900.-1907. 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Rīgas pareizticīgo sieviešu klosteris]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042307
| label = ''[[:d:Q56042307|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 13/15
| lat = 56.9522607
| long = 24.1229624
| p625 = {{Coord|56.952261|24.122962|display=inline}}
| image = RigaBarona13-15.jpg
| vaid = 7469
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042319
| label = ''[[:d:Q56042319|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 2
| lat = 56.9493867
| long = 24.1177927
| p625 = {{Coord|56.949387|24.117793|display=inline}}
| image = RigaBarona2.jpg
| vaid = 7460
| year = 19. gs. 80.g., 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042310
| label = ''[[:d:Q56042310|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 21
| lat = 56.9526278
| long = 24.1236557
| p625 = {{Coord|56.952628|24.123656|display=inline}}
| image = RigaBarona21.jpg
| vaid = 7471
| year = 1896.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042313
| label = ''[[:d:Q56042313|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 25
| lat = 56.9528519
| long = 24.1242549
| p625 = {{Coord|56.952852|24.124255|display=inline}}
| image = RigaBarona25.jpg
| vaid = 7472
| year = 1896.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042314
| label = ''[[:d:Q56042314|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 26
| lat = 56.951611627682
| long = 24.122529899284
| p625 = {{Coord|56.951612|24.12253|display=inline}}
| image = RigaBarona26.jpg
| vaid = 7473
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042317
| label = ''[[:d:Q56042317|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 28
| lat = 56.9520001
| long = 24.1232265
| p625 = {{Coord|56.952|24.123227|display=inline}}
| image = RigaBarona28.jpg
| vaid = 7475
| year = 1914.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042323
| label = ''[[:d:Q56042323|Folklorista Kr.Barona dzīves vieta (muzejs)]]''
| name = Folklorista Kr.Barona dzīves vieta (muzejs)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 3
| lat = 56.9514085
| long = 24.1211852
| p625 = {{Coord|56.951408|24.121185|display=inline}}
| image = RigaBarona3Muzejs.jpg
| vaid = 55
| year = 1919.-1923.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042324
| label = ''[[:d:Q56042324|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 3
| lat = 56.9514085
| long = 24.1211852
| p625 = {{Coord|56.951408|24.121185|display=inline}}
| image = RigaBarona3.jpg
| commonscat = Krišjāņa Barona, 3 (Riga)
| vaid = 7461
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042320
| label = ''[[:d:Q56042320|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 36
| lat = 56.9529671
| long = 24.125711
| p625 = {{Coord|56.952967|24.125711|display=inline}}
| image = RigaBarona36.jpg
| vaid = 7476
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042321
| label = ''[[:d:Q56042321|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 37
| lat = 56.9545119
| long = 24.1273502
| p625 = {{Coord|56.954512|24.12735|display=inline}}
| image = RigaBarona37.jpg
| vaid = 7477
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042330
| label = ''[[:d:Q56042330|Dzīvojamā ēka, vēlāk adminstratīvā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, vēlāk adminstratīvā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 4
| lat = 56.9495023
| long = 24.1181815
| p625 = {{Coord|56.949502|24.118181|display=inline}}
| image = RigaBarona4.jpg
| vaid = 7462
| year = 1888.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042326
| label = ''[[:d:Q56042326|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 40
| lat = 56.9534052
| long = 24.1260125
| p625 = {{Coord|56.953405|24.126013|display=inline}}
| image = RigaBarona40.jpg
| vaid = 7478
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042327
| label = ''[[:d:Q56042327|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 44
| lat = 56.9538583
| long = 24.1270246
| p625 = {{Coord|56.953858|24.127025|display=inline}}
| image = RigaBarona44.jpg
| vaid = 7479
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042328
| label = ''[[:d:Q56042328|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 49
| lat = 56.9559406
| long = 24.1302375
| p625 = {{Coord|56.955941|24.130237|display=inline}}
| image = RigaBarona49.jpg
| vaid = 7480
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042393
| label = ''[[:d:Q56042393|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 5
| lat = 56.9516462
| long = 24.1215421
| p625 = {{Coord|56.951646|24.121542|display=inline}}
| image = RigaBarona5.jpg
| vaid = 7463
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042332
| label = ''[[:d:Q56042332|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 55
| lat = 56.9565679
| long = 24.1316751
| p625 = {{Coord|56.956568|24.131675|display=inline}}
| image = RigaBarona55.jpg
| vaid = 7481
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042334
| label = ''[[:d:Q56042334|Saimniecības ēkas (2)]]''
| name = Saimniecības ēkas (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 59/61
| lat = 56.956796
| long = 24.1321217
| p625 = {{Coord|56.956796|24.132122|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Barona%20iela%2059-61.jpg
| vaid = 7482
| year = 1895., 1924.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042418
| label = ''[[:d:Q56042418|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 6
| lat = 56.9499685
| long = 24.1191693
| p625 = {{Coord|56.949968|24.119169|display=inline}}
| image = RigaBarona6.jpg
| vaid = 7464
| year = 1879.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042400
| label = ''[[:d:Q56042400|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 62
| lat = 56.9552133
| long = 24.1297911
| p625 = {{Coord|56.955213|24.129791|display=inline}}
| image = RigaBarona62.jpg
| vaid = 7483
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042405
| label = ''[[:d:Q56042405|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 63
| lat = 56.9570847
| long = 24.1328399
| p625 = {{Coord|56.957085|24.13284|display=inline}}
| image = RigaBarona63.jpg
| vaid = 7484
| year = 1905.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042412
| label = ''[[:d:Q56042412|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 64
| lat = 56.9553119
| long = 24.1300051
| p625 = {{Coord|56.955312|24.130005|display=inline}}
| image = RigaBarona64.jpg
| vaid = 7485
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042426
| label = ''[[:d:Q56042426|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 7/9
| lat = 56.9518062
| long = 24.1219583
| p625 = {{Coord|56.951806|24.121958|display=inline}}
| image = RigaBarona7-9.jpg
| vaid = 7465
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042422
| label = ''[[:d:Q56042422|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 76
| lat = 56.9564772
| long = 24.1325413
| p625 = {{Coord|56.956477|24.132541|display=inline}}
| image = RigaBarona76.jpg
| vaid = 7486
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042441
| label = ''[[:d:Q56042441|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 8
| lat = 56.9500941
| long = 24.1194164
| p625 = {{Coord|56.950094|24.119416|display=inline}}
| image = RigaBarona8.jpg
| vaid = 7466
| year = 1879.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042433
| label = ''[[:d:Q56042433|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 81
| lat = 56.9602348
| long = 24.1385896
| p625 = {{Coord|56.960235|24.13859|display=inline}}
| image = RigaBarona81.jpg
| vaid = 7487
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042444
| label = ''[[:d:Q56042444|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 93
| lat = 56.9608889
| long = 24.140072
| p625 = {{Coord|56.960889|24.140072|display=inline}}
| image = RigaBarona93.jpg
| vaid = 7488
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042445
| label = ''[[:d:Q56042445|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Barona iela 99
| lat = 56.9626914
| long = 24.1428745
| p625 = {{Coord|56.962691|24.142875|display=inline}}
| image = RigaBarona99.jpg
| vaid = 7489
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042447
| label = ''[[:d:Q56042447|Piemineklis gleznotājam J. Rozentālam]]''
| name = Piemineklis gleznotājam J. Rozentālam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 10a
| lat = 56.9557867
| long = 24.1129477
| p625 = {{Coord|56.955787|24.112948|display=inline}}
| commonscat = Monument to Janis Rozentāls (Riga)
| vaid = 59
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042455
| label = ''[[:d:Q56042455|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 10a
| locality = Valsts mākslas muzejs
| lat = 56.9557867
| long = 24.1129477
| p625 = {{Coord|56.955787|24.112948|display=inline}}
| vaid = 7414
| year = 1903.-1905.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56025720
| label = ''[[:d:Q56025720|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 2
| lat = 56.953616
| long = 24.1072318
| p625 = {{Coord|56.953616|24.107232|display=inline}}
| image = Pamatskola%20%E2%80%9ER%C4%ABdze%E2%80%9D%20%282%29.jpg
| vaid = 7697
| year = 1881. - 1884.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042460
| label = ''[[:d:Q56042460|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 6
| lat = 56.9546939
| long = 24.1092867
| p625 = {{Coord|56.954694|24.109287|display=inline}}
| image = RigaValdemara6.jpg
| vaid = 7699
| year = 1879.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042464
| label = ''[[:d:Q56042464|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 8
| lat = 56.9547836
| long = 24.1095007
| p625 = {{Coord|56.954784|24.109501|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Valdem%C4%81ra%20iela%208.jpg
| vaid = 7700
| year = 1879.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042468
| label = ''[[:d:Q56042468|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 14
| lat = 56.9557143
| long = 24.1221378
| p625 = {{Coord|56.955714|24.122138|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2014%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7610
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042470
| label = ''[[:d:Q56042470|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 16
| lat = 56.9555525
| long = 24.1224302
| p625 = {{Coord|56.955553|24.12243|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2016%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7611
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042471
| label = ''[[:d:Q56042471|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 17
| lat = 56.9561368
| long = 24.1222235
| p625 = {{Coord|56.956137|24.122224|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2017%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7612
| year = 1896.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042472
| label = ''[[:d:Q56042472|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 18
| lat = 56.955386
| long = 24.1228059
| p625 = {{Coord|56.955386|24.122806|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2018%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7613
| year = 1906.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042474
| label = ''[[:d:Q56042474|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 21
| lat = 56.9555008
| long = 24.1232704
| p625 = {{Coord|56.955501|24.12327|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2021%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7614
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042475
| label = ''[[:d:Q56042475|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 23
| lat = 56.9553626
| long = 24.1235576
| p625 = {{Coord|56.955363|24.123558|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2023%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7615
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q110866531
| label = ''[[:d:Q110866531|Jaunā Rīgas teātra ēka]]''
| name = Jaunā Rīgas teātra ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 25
| lat = 56.9546
| long = 24.125
| p625 = {{Coord|56.9546|24.125|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2025%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Lāčplēša iela 25 (Riga)
| vaid = 58
| year = 1902.-1905. 1908.-1915. 1920.-1977.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042476
| label = ''[[:d:Q56042476|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 26
| lat = 56.9542572
| long = 24.124806
| p625 = {{Coord|56.954257|24.124806|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2026%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7616
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042478
| label = ''[[:d:Q56042478|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 27
| lat = 56.9544591
| long = 24.125348
| p625 = {{Coord|56.954459|24.125348|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2027%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7617
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042480
| label = ''[[:d:Q56042480|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 28
| lat = 56.9541248
| long = 24.1251635
| p625 = {{Coord|56.954125|24.125163|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2028%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7618
| year = 1929.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042481
| label = ''[[:d:Q56042481|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 29
| lat = 56.9542828
| long = 24.1257535
| p625 = {{Coord|56.954283|24.125753|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2029%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7619
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042484
| label = ''[[:d:Q56042484|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 38
| lat = 56.9531232
| long = 24.1271902
| p625 = {{Coord|56.953123|24.12719|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2038%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7620
| year = 1937.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042485
| label = ''[[:d:Q56042485|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Lāčplēša iela 42
| lat = 56.9528492
| long = 24.127709
| p625 = {{Coord|56.952849|24.127709|display=inline}}
| image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2042%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7621
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q20399575
| label = [[Berga bazārs]]
| name = Berga bazārs
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.bergabazars.lv/
| address = Marijas iela 13; Elizabetes iela 85a; Dzirnavu iela 84
| lat = 56.9504
| long = 24.1229
| p625 = {{Coord|56.9504|24.1229|display=inline}}
| image = Elizabetes%20iela%2085-2.JPG
| vaid = 7455
| wikipediauri = Berga_baz%C4%81rs
| year = 1888. - 1893.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q7127718
| label = [[Palladium Rīga]]
| name = Palladium Rīga
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.palladium.lv
| address = Marijas iela 21
| lat = 56.950923
| long = 24.125483
| p625 = {{Coord|56.950923|24.125483|display=inline}}
| image = PalladiumLogo.jpg
| vaid = 9216
| wikipediauri = Palladium_R%C4%ABga
| year = 1913., 1925., 1957., 1965.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042486
| label = ''[[:d:Q56042486|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Marijas iela 21
| lat = 56.950789
| long = 24.125358
| p625 = {{Coord|56.950789|24.125358|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Marijas%20iela%2021.jpg
| vaid = 7624
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042489
| label = ''[[:d:Q56042489|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Marijas iela 23
| lat = 56.9510399
| long = 24.1259829
| p625 = {{Coord|56.95104|24.125983|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Marijas%20iela%2023.jpg
| vaid = 7625
| year = 1886.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042490
| label = ''[[:d:Q56042490|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Marijas iela 3
| lat = 56.9486374
| long = 24.1206707
| p625 = {{Coord|56.948637|24.120671|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Marijas%20iela%203.jpg
| vaid = 7622
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042491
| label = ''[[:d:Q56042491|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Marijas iela 5
| lat = 56.9488081
| long = 24.1208096
| p625 = {{Coord|56.948808|24.12081|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Marijas%20iela%205.jpg
| vaid = 7623
| year = 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042494
| label = ''[[:d:Q56042494|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 16
| lat = 56.9576586
| long = 24.1316909
| p625 = {{Coord|56.957659|24.131691|display=inline}}
| image = RigaMatisa16.jpg
| vaid = 7626
| year = 1902.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042498
| label = ''[[:d:Q56042498|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 17
| lat = 56.9577271
| long = 24.1324355
| p625 = {{Coord|56.957727|24.132435|display=inline}}
| image = RigaMatisa17.jpg
| vaid = 7627
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042500
| label = ''[[:d:Q56042500|Noliktava]]''
| name = Noliktava
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 21
| lat = 56.9575727
| long = 24.1330549
| p625 = {{Coord|56.957573|24.133055|display=inline}}
| image = RigaMatisa21.jpg
| commonscat = Matīsa iela 21 (Riga)
| vaid = 7628
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042501
| label = ''[[:d:Q56042501|Augusta Folca skulptūra &quot;Vīrs ar kannām&quot;, ģerboņa ciļņi (2)]]''
| name = Augusta Folca skulptūra &quot;Vīrs ar kannām&quot;, ģerboņa ciļņi (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 21
| lat = 56.9575727
| long = 24.1330549
| p625 = {{Coord|56.957573|24.133055|display=inline}}
| image = RigaMatisa21Cilnis.jpg
| vaid = 7283
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042503
| label = ''[[:d:Q56042503|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 27
| lat = 56.9567465
| long = 24.1344482
| p625 = {{Coord|56.956747|24.134448|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Mat%C4%ABsa%20iela%2027.jpg
| commonscat = Matīsa iela 27 (Riga)
| vaid = 7629
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042504
| label = ''[[:d:Q56042504|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 31
| lat = 56.9564626
| long = 24.1350221
| p625 = {{Coord|56.956463|24.135022|display=inline}}
| image = RigaMatisa31.jpg
| vaid = 7630
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042507
| label = ''[[:d:Q56042507|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 32
| lat = 56.9560965
| long = 24.1349867
| p625 = {{Coord|56.956097|24.134987|display=inline}}
| image = RigaMatisa32.jpg
| vaid = 7631
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042508
| label = ''[[:d:Q56042508|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 33
| lat = 56.956374
| long = 24.1352561
| p625 = {{Coord|56.956374|24.135256|display=inline}}
| image = RigaMatisa33.jpg
| vaid = 7632
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042509
| label = ''[[:d:Q56042509|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Matīsa iela 35
| lat = 56.9563119
| long = 24.1353324
| p625 = {{Coord|56.956312|24.135332|display=inline}}
| image = RigaMatisa35.jpg
| vaid = 7633
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042523
| label = ''[[:d:Q56042523|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 1
| lat = 56.9482432
| long = 24.1196241
| p625 = {{Coord|56.948243|24.119624|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%201%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7634
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042511
| label = ''[[:d:Q56042511|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 10
| lat = 56.9487908
| long = 24.120119
| p625 = {{Coord|56.948791|24.120119|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%2010%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7643
| year = 1879.,1930.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042512
| label = ''[[:d:Q56042512|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 11
| lat = 56.9492145
| long = 24.1185916
| p625 = {{Coord|56.949214|24.118592|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%2011%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7644
| year = 1895.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042514
| label = ''[[:d:Q56042514|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 12
| lat = 56.948557
| long = 24.1203485
| p625 = {{Coord|56.948557|24.120348|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%2012%2C%20R%C4%ABga.jpg
| vaid = 7645
| year = 1884.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042516
| label = ''[[:d:Q56042516|Rīgas latviešu biedrības ēka]]''
| name = Rīgas latviešu biedrības ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 13
| lat = 56.9502488
| long = 24.1173127
| p625 = {{Coord|56.950249|24.117313|display=inline}}
| image = Latvie%C5%A1u%20biedr%C4%ABbas%20nams.JPG
| vaid = 6524
| year = 1908., 1938.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042517
| label = ''[[:d:Q56042517|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 13
| lat = 56.9502488
| long = 24.1173127
| p625 = {{Coord|56.950249|24.117313|display=inline}}
| vaid = 7288
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042519
| label = ''[[:d:Q56042519|Fasādes gleznojumi (7)]]''
| name = Fasādes gleznojumi (7)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 13
| lat = 56.9502488
| long = 24.1173127
| p625 = {{Coord|56.950249|24.117313|display=inline}}
| image = Biedriba4.jpg
| vaid = 7289
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042520
| label = ''[[:d:Q56042520|Dzīvojamā ēka, slimnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka, slimnīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 17/19
| lat = 56.951411724865
| long = 24.115929614104
| p625 = {{Coord|56.951412|24.11593|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%2017%2019%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7646
| year = 1872.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042529
| label = ''[[:d:Q56042529|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 2
| lat = 56.9497711
| long = 24.1189387
| p625 = {{Coord|56.949771|24.118939|display=inline}}
| vaid = 7635
| year = 1879.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042526
| label = ''[[:d:Q56042526|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 21
| lat = 56.9517865
| long = 24.1156406
| p625 = {{Coord|56.951786|24.115641|display=inline}}
| vaid = 7647
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042531
| label = ''[[:d:Q56042531|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 3
| lat = 56.94854
| long = 24.1193292
| p625 = {{Coord|56.94854|24.119329|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%203%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7636
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q12333455
| label = ''[[:d:Q12333455|Rīgas cirka ēka]]''
| name = Rīgas cirka ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 4
| lat = 56.94952778
| long = 24.11938889
| p625 = {{Coord|56.949528|24.119389|display=inline}}
| image = %D0%9A%D1%83%D0%BF%D0%BE%D0%BB%20%D1%86%D0%B8%D1%80%D0%BA%D0%B0%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 7637
| year = 1888.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042533
| label = ''[[:d:Q56042533|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 5
| lat = 56.9486659
| long = 24.1191324
| p625 = {{Coord|56.948666|24.119132|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%205%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7638
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042534
| label = ''[[:d:Q56042534|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 6
| lat = 56.9492045
| long = 24.1196602
| p625 = {{Coord|56.949205|24.11966|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%206%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7639
| year = 1883.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042538
| label = ''[[:d:Q56042538|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 7
| lat = 56.9488369
| long = 24.1189027
| p625 = {{Coord|56.948837|24.118903|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%207.jpg
| vaid = 7640
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042540
| label = ''[[:d:Q56042540|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 8
| lat = 56.9488693
| long = 24.1198827
| p625 = {{Coord|56.948869|24.119883|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%208%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7641
| year = 1882.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042544
| label = ''[[:d:Q56042544|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Merķeļa iela 9
| lat = 56.9489987
| long = 24.1187388
| p625 = {{Coord|56.948999|24.118739|display=inline}}
| image = Mer%C4%B7e%C4%BCa%20iela%209%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7642
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042557
| label = ''[[:d:Q56042557|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 11
| lat = 56.9517516
| long = 24.1145554
| p625 = {{Coord|56.951752|24.114555|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2011%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7655
| year = 1868.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042558
| label = ''[[:d:Q56042558|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 13
| lat = 56.9515897
| long = 24.1147686
| p625 = {{Coord|56.95159|24.114769|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2013%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Raiņa bulvāris 13
| vaid = 7656
| year = 1875.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042560
| label = ''[[:d:Q56042560|Adminstratīvā ēka]]''
| name = Adminstratīvā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 15
| lat = 56.9513468
| long = 24.1150801
| p625 = {{Coord|56.951347|24.11508|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2015%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7657
| year = 1868.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042562
| label = ''[[:d:Q56042562|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 17
| lat = 56.9510184
| long = 24.1153325
| p625 = {{Coord|56.951018|24.115333|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2017%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7658
| year = 1897.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042564
| label = ''[[:d:Q56042564|Latvijas Universitātes galvenā ēka]]''
| name = Latvijas Universitātes galvenā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 19
| lat = 56.9508026
| long = 24.1163188
| p625 = {{Coord|56.950803|24.116319|display=inline}}
| image = Latvijas%20Universit%C4%81tes%20centr%C4%81l%C4%81%20%C4%93ka.JPG
| commonscat = University of Latvia main building
| vaid = 6526
| year = 1866. - 1903., 1938.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042565
| label = ''[[:d:Q56042565|&quot;Lauvu portāls&quot;]]''
| name = &quot;Lauvu portāls&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 19
| locality = Latvijas Universitāte
| lat = 56.9508026
| long = 24.1163188
| p625 = {{Coord|56.950803|24.116319|display=inline}}
| vaid = 7328
| year = 17.-18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042567
| label = ''[[:d:Q56042567|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 19
| locality = Latvijas Universitāte
| lat = 56.9508026
| long = 24.1163188
| p625 = {{Coord|56.950803|24.116319|display=inline}}
| vaid = 7329
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042569
| label = ''[[:d:Q56042569|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 19
| locality = Latvijas Universitāte
| lat = 56.9508026
| long = 24.1163188
| p625 = {{Coord|56.950803|24.116319|display=inline}}
| vaid = 7330
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042570
| label = ''[[:d:Q56042570|Rīgas politehnikuma studentu karceris]]''
| name = Rīgas politehnikuma studentu karceris
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 19
| lat = 56.939197914523
| long = 24.073122318935
| p625 = {{Coord|56.939198|24.073122|display=inline}}
| vaid = 8999
| year = 1875. – 1915.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042545
| label = ''[[:d:Q56042545|Dzīvojamās ēkas daļa]]''
| name = Dzīvojamās ēkas daļa
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 1; Krišjāņa Valdemāra iela 4
| vaid = 7648
| year = 1877.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042546
| label = ''[[:d:Q56042546|Dzīvojamās ēkas daļa]]''
| name = Dzīvojamās ēkas daļa
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 1; Krišjāņa Valdemāra iela 4
| lat = 56.95444056794
| long = 24.108965716423
| p625 = {{Coord|56.954441|24.108966|display=inline}}
| vaid = 7698
| year = 1877.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042547
| label = ''[[:d:Q56042547|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 2
| lat = 56.9542178
| long = 24.1093017
| p625 = {{Coord|56.954218|24.109302|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%202%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7649
| year = 1881.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042571
| label = ''[[:d:Q56042571|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 21
| lat = 56.9501074
| long = 24.1164749
| p625 = {{Coord|56.950107|24.116475|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2021%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7659
| year = 1875.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042576
| label = ''[[:d:Q56042576|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 23
| lat = 56.949872
| long = 24.1167032
| p625 = {{Coord|56.949872|24.116703|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2023%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7660
| year = 1875.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042577
| label = ''[[:d:Q56042577|Dzīvojamā ēka, tagad poliklīnika]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad poliklīnika
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 27
| lat = 56.9489638
| long = 24.1176867
| p625 = {{Coord|56.948964|24.117687|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2027%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7661
| year = 1885.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042549
| label = ''[[:d:Q56042549|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 3
| lat = 56.9540918
| long = 24.1095809
| p625 = {{Coord|56.954092|24.109581|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%203%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7650
| year = 1881.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042579
| label = ''[[:d:Q56042579|Dzīvojamā ēka tagad viesnīca]]''
| name = Dzīvojamā ēka tagad viesnīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 33
| lat = 56.9479924
| long = 24.1189494
| p625 = {{Coord|56.947992|24.118949|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%2033%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7662
| year = 1885.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042551
| label = ''[[:d:Q56042551|Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 4
| lat = 56.9539208
| long = 24.1099421
| p625 = {{Coord|56.953921|24.109942|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%204%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7651
| year = 1886.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042553
| label = ''[[:d:Q56042553|Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad administratīvā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 5
| lat = 56.953767
| long = 24.1102493
| p625 = {{Coord|56.953767|24.110249|display=inline}}
| vaid = 7652
| year = 1879. - 1883.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042554
| label = ''[[:d:Q56042554|Administratīvā ēka]]''
| name = Administratīvā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 7
| lat = 56.9532007
| long = 24.1115346
| p625 = {{Coord|56.953201|24.111535|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%207%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7653
| year = 1864. - 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042555
| label = ''[[:d:Q56042555|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 8
| lat = 56.9527866
| long = 24.1125363
| p625 = {{Coord|56.952787|24.112536|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%208%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7654
| year = 1902 . - 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042556
| label = ''[[:d:Q56042556|Dzīvojamā ēka, tagad - administratīva ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, tagad - administratīva ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Raiņa bulvāris 9
| lat = 56.9523266
| long = 24.1134277
| p625 = {{Coord|56.952327|24.113428|display=inline}}
| image = Rai%C5%86a%20bulv%C4%81ris%209%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Raiņa bulvāris 9
| vaid = 6525
| year = 1875.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042581
| label = ''[[:d:Q56042581|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 16
| lat = 56.9575805
| long = 24.1254255
| p625 = {{Coord|56.95758|24.125425|display=inline}}
| image = RigaStabu16.jpg
| vaid = 7663
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042583
| label = ''[[:d:Q56042583|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 17
| lat = 56.9577687
| long = 24.125903
| p625 = {{Coord|56.957769|24.125903|display=inline}}
| image = RigaStabu17.jpg
| vaid = 9014
| year = 1877.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042584
| label = ''[[:d:Q56042584|Dzīvojamās ēkas (2)]]''
| name = Dzīvojamās ēkas (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 18
| lat = 56.9573645
| long = 24.1257865
| p625 = {{Coord|56.957364|24.125787|display=inline}}
| image = RigaStabu18.jpg
| vaid = 7664
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042587
| label = ''[[:d:Q56042587|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 19
| lat = 56.9576158
| long = 24.1261163
| p625 = {{Coord|56.957616|24.126116|display=inline}}
| image = RigaStabu19.jpg
| vaid = 7665
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042588
| label = ''[[:d:Q56042588|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 20
| lat = 56.9571756
| long = 24.1260818
| p625 = {{Coord|56.957176|24.126082|display=inline}}
| image = RigaStabu20.jpg
| vaid = 7666
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042591
| label = ''[[:d:Q56042591|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 45
| lat = 56.9551713
| long = 24.1312644
| p625 = {{Coord|56.955171|24.131264|display=inline}}
| image = RigaStabu45.jpg
| vaid = 7668
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042594
| label = ''[[:d:Q56042594|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 46/48
| lat = 56.9545275
| long = 24.1316686
| p625 = {{Coord|56.954527|24.131669|display=inline}}
| image = RigaStabu46-48.jpg
| vaid = 7669
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042597
| label = ''[[:d:Q56042597|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Stabu iela 50
| lat = 56.9544383
| long = 24.1318973
| p625 = {{Coord|56.954438|24.131897|display=inline}}
| image = RigaStabu50.jpg
| vaid = 7670
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042600
| label = ''[[:d:Q56042600|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tallinas iela 28
| lat = 56.9624374
| long = 24.1378034
| p625 = {{Coord|56.962437|24.137803|display=inline}}
| image = RigaTallinas28.jpg
| vaid = 7671
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042604
| label = ''[[:d:Q56042604|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tallinas iela 30
| lat = 56.9621767
| long = 24.1382276
| p625 = {{Coord|56.962177|24.138228|display=inline}}
| image = RigaTallinas30.jpg
| vaid = 7672
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042605
| label = ''[[:d:Q56042605|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tallinas iela 45
| lat = 56.9619224
| long = 24.1396155
| p625 = {{Coord|56.961922|24.139616|display=inline}}
| image = RigaTallinas45.jpg
| vaid = 7673
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042606
| label = ''[[:d:Q56042606|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tallinas iela 50
| lat = 56.9600479
| long = 24.1415454
| p625 = {{Coord|56.960048|24.141545|display=inline}}
| image = RigaTallinas50.jpg
| vaid = 7674
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042608
| label = ''[[:d:Q56042608|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 13
| lat = 56.9540831
| long = 24.1215594
| p625 = {{Coord|56.954083|24.121559|display=inline}}
| image = RigaTerbatas13.jpg
| vaid = 7680
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042610
| label = ''[[:d:Q56042610|Adminstratīvā ēka]]''
| name = Adminstratīvā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 14
| lat = 56.9536473
| long = 24.121574
| p625 = {{Coord|56.953647|24.121574|display=inline}}
| image = Terbatas.jpg
| commonscat = Tērbatas iela 14 (Riga)
| vaid = 7681
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042614
| label = ''[[:d:Q56042614|Vitrāžas (4)]]''
| name = Vitrāžas (4)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 14
| lat = 56.9536473
| long = 24.121574
| p625 = {{Coord|56.953647|24.121574|display=inline}}
| image = Stainedglass%20T%C4%93rbatas%20iela14%205.jpg
| commonscat = Stained-glass windows of Tērbatas iela 14, Riga
| vaid = 7400
| year = ap 1909.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042627
| label = ''[[:d:Q56042627|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 15/17
| lat = 56.9542794
| long = 24.1219184
| p625 = {{Coord|56.954279|24.121918|display=inline}}
| image = RigaTerbatas15-17.jpg
| commonscat = Tērbatas iela 15/17 (Riga)
| vaid = 6527
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042629
| label = ''[[:d:Q56042629|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 20
| lat = 56.953981
| long = 24.122454
| p625 = {{Coord|56.953981|24.122454|display=inline}}
| image = RigaTerbatas20.jpg
| vaid = 7682
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042633
| label = ''[[:d:Q56042633|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 28
| lat = 56.9545232
| long = 24.1235354
| p625 = {{Coord|56.954523|24.123535|display=inline}}
| image = RigaTerbatas28.jpg
| vaid = 7683
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042635
| label = ''[[:d:Q56042635|Sabiedriskā ēka]]''
| name = Sabiedriskā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 2a
| lat = 56.952174728912
| long = 24.116573487908
| p625 = {{Coord|56.952175|24.116573|display=inline}}
| image = 2013-02-28%20-%20panoramio%20%281%29.jpg
| vaid = 7675
| year = 1863. - 1864.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042639
| label = ''[[:d:Q56042639|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 33/35
| lat = 56.9552573
| long = 24.124137
| p625 = {{Coord|56.955257|24.124137|display=inline}}
| image = RigaTerbatas33-35.jpg
| commonscat = Tērbatas iela 33/35 (Riga)
| vaid = 6528
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042642
| label = ''[[:d:Q56042642|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 33/35
| lat = 56.9552573
| long = 24.124137
| p625 = {{Coord|56.955257|24.124137|display=inline}}
| image = RigaTerbatas33-35-2.jpg
| vaid = 7684
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042644
| label = ''[[:d:Q56042644|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 37
| lat = 56.9554308
| long = 24.1245027
| p625 = {{Coord|56.955431|24.124503|display=inline}}
| image = RigaTerbatas37.jpg
| vaid = 7685
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042646
| label = ''[[:d:Q56042646|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 38
| lat = 56.9554246
| long = 24.1252589
| p625 = {{Coord|56.955425|24.125259|display=inline}}
| image = RigaTerbatas38.jpg
| vaid = 7686
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042650
| label = ''[[:d:Q56042650|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 4
| lat = 56.952968
| long = 24.1202969
| p625 = {{Coord|56.952968|24.120297|display=inline}}
| image = RigaTerbatas4%282%29.jpg
| vaid = 7676
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042648
| label = ''[[:d:Q56042648|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 49/51
| lat = 56.9565371
| long = 24.126721
| p625 = {{Coord|56.956537|24.126721|display=inline}}
| image = RigaTerbatas49-51.jpg
| commonscat = Tērbatas iela 49/51 (Riga)
| vaid = 7687
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042651
| label = ''[[:d:Q56042651|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 50
| lat = 56.956321
| long = 24.1272628
| p625 = {{Coord|56.956321|24.127263|display=inline}}
| image = RigaTerbatas50.jpg
| vaid = 7688
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042652
| label = ''[[:d:Q56042652|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 53
| lat = 56.9567074
| long = 24.1270997
| p625 = {{Coord|56.956707|24.1271|display=inline}}
| image = RigaTerbatas53.jpg
| vaid = 7689
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042654
| label = ''[[:d:Q56042654|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 54
| lat = 56.9567512
| long = 24.1282344
| p625 = {{Coord|56.956751|24.128234|display=inline}}
| image = RigaTerbatas54.jpg
| vaid = 7690
| year = 1894. - 1896.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042656
| label = ''[[:d:Q56042656|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 55
| lat = 56.957021
| long = 24.1279229
| p625 = {{Coord|56.957021|24.127923|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20T%C4%93rbatas%20iela%2055.jpg
| vaid = 7691
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042665
| label = ''[[:d:Q56042665|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 6/8
| lat = 56.9532484
| long = 24.1205528
| p625 = {{Coord|56.953248|24.120553|display=inline}}
| image = RigaTerbatas4.jpg
| vaid = 7677
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042657
| label = ''[[:d:Q56042657|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 63
| lat = 56.9578874
| long = 24.1305279
| p625 = {{Coord|56.957887|24.130528|display=inline}}
| image = RigaTerbatas63.jpg
| vaid = 7692
| year = 1913.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042659
| label = ''[[:d:Q56042659|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 65
| lat = 56.9581322
| long = 24.1305905
| p625 = {{Coord|56.958132|24.130591|display=inline}}
| image = RigaTerbatas65.jpg
| vaid = 7693
| year = 1903.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042672
| label = ''[[:d:Q56042672|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 7
| lat = 56.9536807
| long = 24.1207073
| p625 = {{Coord|56.953681|24.120707|display=inline}}
| image = RigaTerbatas7.jpg
| vaid = 7678
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042616
| label = ''[[:d:Q56042616|Vitrāžas (6)]]''
| name = Vitrāžas (6)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 7/3
| lat = 56.953673001065
| long = 24.120693000396
| p625 = {{Coord|56.953673|24.120693|display=inline}}
| vaid = 7399
| year = 1933.-1934.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042679
| label = ''[[:d:Q56042679|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 86
| lat = 56.9611744
| long = 24.1380684
| p625 = {{Coord|56.961174|24.138068|display=inline}}
| image = RigaTerbatas86.jpg
| vaid = 7694
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042688
| label = ''[[:d:Q56042688|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 88
| lat = 56.9613528
| long = 24.1383941
| p625 = {{Coord|56.961353|24.138394|display=inline}}
| image = RigaTerbatas88.jpg
| vaid = 7695
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042695
| label = ''[[:d:Q56042695|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 9/11
| lat = 56.9539313
| long = 24.121282
| p625 = {{Coord|56.953931|24.121282|display=inline}}
| image = RigaTerbatas9-11.jpg
| commonscat = Tērbatas iela 9/11 (Riga)
| vaid = 7679
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042702
| label = ''[[:d:Q56042702|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tērbatas iela 97
| lat = 56.9613726
| long = 24.1376094
| p625 = {{Coord|56.961373|24.137609|display=inline}}
| image = RigaTerbatas97.jpg
| vaid = 7696
| year = 1912.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042251
| label = ''[[:d:Q56042251|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 16
| lat = 56.9566746
| long = 24.1236112
| p625 = {{Coord|56.956675|24.123611|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2016%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7589
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042252
| label = ''[[:d:Q56042252|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 19/21
| lat = 56.9565158
| long = 24.1246207
| p625 = {{Coord|56.956516|24.124621|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2019%2021%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7590
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042253
| label = ''[[:d:Q56042253|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 20
| lat = 56.9563552
| long = 24.1242418
| p625 = {{Coord|56.956355|24.124242|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2020%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7591
| year = 1938.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042254
| label = ''[[:d:Q56042254|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 23/25
| lat = 56.956299989471
| long = 24.125125246684
| p625 = {{Coord|56.9563|24.125125|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2023%2025%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Ģertrūdes iela 23 (Riga)
| vaid = 6520
| year = 1909.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042255
| label = ''[[:d:Q56042255|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 26
| lat = 56.9554274
| long = 24.125823
| p625 = {{Coord|56.955427|24.125823|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2026%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7592
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042256
| label = ''[[:d:Q56042256|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 30
| lat = 56.9551461
| long = 24.1263049
| p625 = {{Coord|56.955146|24.126305|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2030%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7593
| year = 1909.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042258
| label = ''[[:d:Q56042258|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 32
| lat = 56.9550229
| long = 24.1265375
| p625 = {{Coord|56.955023|24.126538|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2032%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7594
| year = 1910.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042259
| label = ''[[:d:Q56042259|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 34
| lat = 56.9548212
| long = 24.1267593
| p625 = {{Coord|56.954821|24.126759|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2034%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7595
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042261
| label = ''[[:d:Q56042261|Īres nams]]''
| name = Īres nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 38
| lat = 56.9539084
| long = 24.1285398
| p625 = {{Coord|56.953908|24.12854|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2038%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7596
| year = 1907.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042262
| label = ''[[:d:Q56042262|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 39
| lat = 56.9541409
| long = 24.1289027
| p625 = {{Coord|56.954141|24.128903|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2039%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7597
| year = 1899.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042264
| label = ''[[:d:Q56042264|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 41
| lat = 56.9539485
| long = 24.1292586
| p625 = {{Coord|56.953949|24.129259|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2041%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7598
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042269
| label = ''[[:d:Q56042269|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 42
| lat = 56.9536635
| long = 24.1289925
| p625 = {{Coord|56.953663|24.128992|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2042%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7599
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042270
| label = ''[[:d:Q56042270|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 44
| lat = 56.9535236
| long = 24.1292675
| p625 = {{Coord|56.953524|24.129268|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2044%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7600
| year = 1901.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042274
| label = ''[[:d:Q56042274|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Ģertrūdes iela 46
| lat = 56.9533137
| long = 24.1296555
| p625 = {{Coord|56.953314|24.129655|display=inline}}
| image = %C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2046%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7601
| year = 1908.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q337179
| label = [[Brīvības piemineklis]]
| name = Brīvības piemineklis
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Brīvības bulv. un Raiņa bulv. krustojumā
| lat = 56.951555555556
| long = 24.113222222222
| p625 = {{Coord|56.951556|24.113222|display=inline}}
| image = Freedom%20Monument%2C%20Riga%20%2809.09.2022%29.01.jpg
| commonscat = Freedom monument (Riga)
| vaid = 6965
| wikipediauri = Br%C4%ABv%C4%ABbas_piemineklis
| year = 1935.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q1368285
| label = [[Esplanāde (Rīga)]]
| name = Esplanāde (Rīga)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Brīvības bulvāris
| lat = 56.95388889
| long = 24.11388889
| p625 = {{Coord|56.953889|24.113889|display=inline}}
| image = Ryga.2007-08-09.jpg
| commonscat = Esplanāde (Riga)
| vaid = 7863
| wikipediauri = Esplan%C4%81de_(R%C4%ABga)
| year = 19.gs.80.g.,1950.-1952.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q1854781
| label = [[Vērmanes dārzs]]
| name = Vērmanes dārzs
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = starp Elizabetes, Kr. Barona, Tērbatas ielām
| lat = 56.95141667
| long = 24.11891667
| p625 = {{Coord|56.951417|24.118917|display=inline}}
| image = Vermanes%20Garden%20View.jpg
| commonscat = Vērmanes Garden
| vaid = 5583
| wikipediauri = V%C4%93rmanes_d%C4%81rzs
| year = 1817., 20.gs.20.g., 1950.,1967.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4343065
| label = [[Alfrēda Kalniņa piemineklis]]
| name = Alfrēda Kalniņa piemineklis
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Kanālmalas apstādījumos pretī Nacionālajai operai
| lat = 56.948909
| long = 24.115973
| p625 = {{Coord|56.948909|24.115973|display=inline}}
| commonscat = Monument to Alfrēds Kalniņš
| vaid = 52
| wikipediauri = Alfr%C4%93da_Kalni%C5%86a_piemineklis
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q55895302
| label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.95679103731
| long = 24.127528828883
| p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}}
| image = Narrow%20streets.jpg
| commonscat = Historic Center of Riga
| vaid = 7442
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56042055
| label = ''[[:d:Q56042055|Piemineklis rakstniekam R.Blaumanim]]''
| name = Piemineklis rakstniekam R.Blaumanim
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = Kanālmalas apstādījumos pretī Bastejkalnam
| lat = 56.95297196343
| long = 24.109668687316
| p625 = {{Coord|56.952972|24.109669|display=inline}}
| image = Piemineklis%20rakstniekam%20R.Blaumanim%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Monument to Rūdolfs Blaumanis
| vaid = 53
| year = 1863.-1908.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q110866719
| label = ''[[:d:Q110866719|Latvijas leļļu teātra ēka]]''
| name = Latvijas leļļu teātra ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.95115
| long = 24.121675
| p625 = {{Coord|56.95115|24.121675|display=inline}}
| image = Th%C3%A9%C3%A2tre%20de%20marionnettes%20%C3%A0%20Riga.jpg
| commonscat = The building of Latvian Puppet theater
| vaid = 7470
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Central District, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Centra rajons}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>ftdz94zh0d77mqjo3976ji9meijh3up</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Vecrīgā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244638</id>
    <revision>
      <id>4495339</id>
      <parentid>4493982</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T23:48:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4495339</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182825" sha1="r7btktxo2ed93ihidi9sgw6bdee15jp" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Vecrīga|Vecrīgā]].

{{monument-title-wikidata|2560805}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566182 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q2560805 } .
#	?currNovads wdt:P300 ?region .
	BIND (&quot;LV-RIX&quot; as ?region) .
	BIND (&quot;Rīga&quot; as ?district ) .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
#	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
#	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P6375
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q4343435
| label = [[Piemineklis 1905. gada cīnītājiem]]
| name = Piemineklis 1905. gada cīnītājiem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = 11. novembra krastmala
| locality = pie dzelzceļa tilta
| lat = 56.9443
| long = 24.1081
| p625 = {{Coord|56.9443|24.1081|display=inline}}
| image = 1905%20monument%20Riga.JPG
| commonscat = Monument to the 1905 Revolution in the Center of Riga
| vaid = 51
| wikipediauri = Piemineklis_1905._gada_c%C4%ABn%C4%ABt%C4%81jiem
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051855
| label = ''[[:d:Q56051855|Mākslinieku nams]]''
| name = Mākslinieku nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = 11. novembra krastmala 35
| lat = 56.94472180748
| long = 24.109046210772
| p625 = {{Coord|56.944722|24.109046|display=inline}}
| image = 11.novembra%20krastmala%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 9189
| year = 1956.–1960.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4065174
| label = [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca]]
| name = Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.anglicanriga.lv/index_eng.html
| address = 11. novembra krastmala; Pils iela 11
| lat = 56.949722222222
| long = 24.101944444444
| p625 = {{Coord|56.949722|24.101944|display=inline}}
| image = 2025%20Anglican%20Church%20%28Riga%29%20%282%29.jpg
| commonscat = Anglican church in Riga
| vaid = 6531
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Anglik%C4%81%C5%86u_Sv%C4%93t%C4%81_Pest%C4%ABt%C4%81ja_bazn%C4%ABca
| year = 1859., 1901.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051858
| label = ''[[:d:Q56051858|Noliktavas, dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss]]''
| name = Noliktavas, dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aldaru iela 10; Aldaru iela 12/14; Aldaru iela 12
| lat = 56.951169468552
| long = 24.106689039494
| p625 = {{Coord|56.951169|24.106689|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Aldaru%20iela%2010%20%281%29.jpg
| vaid = 6532
| year = 17. - 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051862
| label = ''[[:d:Q56051862|Dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aldaru iela 11
| lat = 56.9513099
| long = 24.1062102
| p625 = {{Coord|56.95131|24.10621|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Aldaru%20iela%2011%20%281%29.jpg
| commonscat = Aldaru iela 11 (Riga)
| vaid = 6577
| year = 15. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051863
| label = ''[[:d:Q56051863|Noliktava]]''
| name = Noliktava
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aldaru iela 5
| lat = 56.9509324
| long = 24.1062508
| p625 = {{Coord|56.950932|24.106251|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Aldaru%20iela%205%20%281%29.jpg
| commonscat = Aldaru iela 5 (Riga)
| vaid = 6576
| year = 17. - 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051864
| label = ''[[:d:Q56051864|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Alksnāja iela 7; Alksnāja iela 8; Alksnāja iela 5; Alksnāja iela 9; Alksnāja iela 11; Alksnāja iela 14; Vecpilsētas iela 9
| lat = 56.946080159164
| long = 24.111302126118
| p625 = {{Coord|56.94608|24.111302|display=inline}}
| image = Alksn%C4%81ja%20iela.JPG
| vaid = 6533
| year = 16. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051871
| label = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| name = Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 4; Amatu iela 5; Amatu iela 6
| lat = 56.94945276259
| long = 24.107976321218
| p625 = {{Coord|56.949453|24.107976|display=inline}}
| image = Livonian%20Park.JPG
| commonscat = Guild complex in Riga
| vaid = 6534
| year = 13. gs. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051876
| label = ''[[:d:Q56051876|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 5
| lat = 56.9494621
| long = 24.1079733
| p625 = {{Coord|56.949462|24.107973|display=inline}}
| vaid = 7027
| year = 19.gs. 60.-80.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051882
| label = ''[[:d:Q56051882|Vitrāža]]''
| name = Vitrāža
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 5
| lat = 56.9494621
| long = 24.1079733
| p625 = {{Coord|56.949462|24.107973|display=inline}}
| vaid = 7028
| year = 1889.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051888
| label = ''[[:d:Q56051888|Vitrāžas (5)]]''
| name = Vitrāžas (5)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 5
| lat = 56.9494621
| long = 24.1079733
| p625 = {{Coord|56.949462|24.107973|display=inline}}
| image = Riia%20v%C3%A4ikegildi%20interj%C3%B6%C3%B6r1.jpg
| vaid = 7029
| year = 1888.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051897
| label = ''[[:d:Q56051897|Vitrāžas (7)]]''
| name = Vitrāžas (7)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 5
| lat = 56.9494621
| long = 24.1079733
| p625 = {{Coord|56.949462|24.107973|display=inline}}
| image = Riia%20v%C3%A4ikegildi%20interj%C3%B6%C3%B6r3.jpg
| vaid = 7030
| year = 1888.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051901
| label = ''[[:d:Q56051901|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 6
| locality = Latvijas Valsts filharmonija
| lat = 56.9496674
| long = 24.1079783
| p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}}
| vaid = 7033
| year = 1633., 1965.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051907
| label = ''[[:d:Q56051907|Interjera dekoratīvā apdare &quot;Līgavas kambarī&quot;]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare &quot;Līgavas kambarī&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 6
| locality = Latvijas Valsts filharmonija
| lat = 56.9496674
| long = 24.1079783
| p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}}
| vaid = 7034
| year = 14.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051909
| label = ''[[:d:Q56051909|Interjera dekoratīvā apdare &quot;Minsteres istabā&quot;]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare &quot;Minsteres istabā&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 6
| locality = Latvijas Valsts filharmonija
| lat = 56.9496674
| long = 24.1079783
| p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}}
| vaid = 7035
| year = 19.gs. 1966.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051912
| label = ''[[:d:Q56051912|Muzikantu loža]]''
| name = Muzikantu loža
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 6
| locality = Latvijas Valsts filharmonija
| lat = 56.9496674
| long = 24.1079783
| p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}}
| vaid = 7036
| year = 1646. 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051916
| label = ''[[:d:Q56051916|Vitrāža]]''
| name = Vitrāža
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 6
| locality = Latvijas Valsts filharmonija
| lat = 56.9496674
| long = 24.1079783
| p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}}
| vaid = 7037
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051920
| label = ''[[:d:Q56051920|Vitrāžas (4)]]''
| name = Vitrāžas (4)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Amatu iela 6
| locality = Latvijas Valsts filharmonija
| lat = 56.9496674
| long = 24.1079783
| p625 = {{Coord|56.949667|24.107978|display=inline}}
| image = Riga%20Ansis%20Cirulis.jpg
| vaid = 7038
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56051871|Ģilžu komplekss, tagad sabiedriskas ēkas]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051924
| label = ''[[:d:Q56051924|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Anglikāņu iela 5
| lat = 56.9499891
| long = 24.101794
| p625 = {{Coord|56.949989|24.101794|display=inline}}
| image = RigaAnglikanu5.jpg
| vaid = 7039
| year = 1795.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051928
| label = ''[[:d:Q56051928|Noliktava]]''
| name = Noliktava
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Arsenāla iela 5
| lat = 56.9510058
| long = 24.1029838
| p625 = {{Coord|56.951006|24.102984|display=inline}}
| image = Noliktava%2C%20R%C4%ABga%2C%20Arsen%C4%81la%20iela%205.JPG
| vaid = 6578
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051937
| label = [[Kanālmalas apstādījumi|Pilsētas kanāla apstādījumi]]
| name = Pilsētas kanāla apstādījumi
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aspazijas bulvāris
| lat = 56.951081469362
| long = 24.112282884519
| p625 = {{Coord|56.951081|24.112283|display=inline}}
| image = Centrs%2C%20Centra%20rajons%2C%20R%C4%ABga%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20-%20Dmitrij%20M%20%281%29.jpg
| commonscat = Riga Canal parks
| vaid = 6432
| wikipediauri = Kan%C4%81lmalas_apst%C4%81d%C4%ABjumi
| year = 19.gs.II p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051941
| label = ''[[:d:Q56051941|Gleznotāja, prof. V.Purvīša dzīves vieta]]''
| name = Gleznotāja, prof. V.Purvīša dzīves vieta
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aspazijas bulvāris 28
| lat = 56.9483119
| long = 24.1137625
| p625 = {{Coord|56.948312|24.113762|display=inline}}
| image = RigaAspazijasBulvaris28.jpg
| vaid = 54
| year = 1927.-1940.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051934
| label = ''[[:d:Q56051934|Interjera dekoratīvā apdare ( 2 telpās )]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare ( 2 telpās )
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aspazijas bulvāris 3
| locality = Nacionālā opera
| lat = 56.9492517
| long = 24.114286
| p625 = {{Coord|56.949252|24.114286|display=inline}}
| image = Operas%20Liel%C4%81s%20z%C4%81les%20interjers%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 7041
| year = 1885.-1887., 1995.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051944
| label = ''[[:d:Q56051944|Latvijas Nacionālās operas ēka]]''
| name = Latvijas Nacionālās operas ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Aspazijas bulvāris 3
| lat = 56.9492517
| long = 24.114286
| p625 = {{Coord|56.949252|24.114286|display=inline}}
| image = Nacion%C4%81l%C4%81%20Opera%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Latvian National Opera
| vaid = 6513
| year = 1860., 1885. - 1897.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051946
| label = ''[[:d:Q56051946|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Audēju iela 5
| lat = 56.9469571
| long = 24.1115489
| p625 = {{Coord|56.946957|24.111549|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Aud%C4%93ju%20iela%205%20%283%29.JPG
| commonscat = Audēju iela 5 (Riga)
| vaid = 6579
| year = 18. gs. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051949
| label = ''[[:d:Q56051949|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Audēju iela 6
| lat = 56.94711
| long = 24.1113686
| p625 = {{Coord|56.94711|24.111369|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Aud%C4%93ju%20iela%206%20%281%29.JPG
| commonscat = Audēju iela 6 (Riga)
| vaid = 6580
| year = 17. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051950
| label = ''[[:d:Q56051950|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Audēju iela 7; Audēju iela 9; Audēju iela 11
| lat = 56.946844375549
| long = 24.112073483579
| p625 = {{Coord|56.946844|24.112073|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Aud%C4%93ju%20iela%209%20%283%29.JPG
| vaid = 6535
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051952
| label = ''[[:d:Q56051952|Fasādes dekoratīvā apdare un balkons]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare un balkons
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Audēju iela 8
| lat = 56.9471366
| long = 24.1117139
| p625 = {{Coord|56.947137|24.111714|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Aud%C4%93ju%20iela%208%20%281%29.JPG
| commonscat = Audēju iela 8 (Riga)
| vaid = 7042
| year = 1780. 1909.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051953
| label = ''[[:d:Q56051953|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Bīskapa gāte 6
| lat = 56.9490541
| long = 24.1030577
| p625 = {{Coord|56.949054|24.103058|display=inline}}
| image = Portals%20Riga%2C%20Biskapa%20gate%206%283%29.jpg
| commonscat = Bīskapa gāte 6
| vaid = 7067
| year = 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q7333328
| label = [[Rīgas Doma ērģeles]]
| name = Rīgas Doma ērģeles
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Organ%20of%20Riga%20Dome%20Cathedral%20%2820220628%29.jpg
| commonscat = Organ of Riga Dome Cathedral
| vaid = 7081
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Doma_%C4%93r%C4%A3eles
| year = 1883.-1884.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051956
| label = ''[[:d:Q56051956|Dziedātāju luktu gleznojumi (9)]]''
| name = Dziedātāju luktu gleznojumi (9)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Dzied%C4%81taju%20luktu%20gleznojumi%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg
| commonscat = Choir gallery oil paintings in Riga Dome Cathedral
| vaid = 7077
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051957
| label = ''[[:d:Q56051957|Cilnis &quot;Sv. Cecīlija&quot; - baznīcas mūzikas patronese]]''
| name = Cilnis &quot;Sv. Cecīlija&quot; - baznīcas mūzikas patronese
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7079
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051959
| label = ''[[:d:Q56051959|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20Doma%20bazn%C4%ABca.%20Doma%20lielais%20%C4%93r%C4%A3e%C4%BCu%20prospekts.jpg
| commonscat = Organ Case of Riga Dome Cathedral
| vaid = 7080
| year = 1601. 1681. 1773., 1906.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051962
| label = ''[[:d:Q56051962|Depkinu dzimtas kapenes fasāde]]''
| name = Depkinu dzimtas kapenes fasāde
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Depkinu%20dzimtas%20kapenes%20fas%C4%81de%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg
| commonscat = Tomb for Depkin family
| vaid = 7082
| year = 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051963
| label = ''[[:d:Q56051963|E. Kobera kapenes fasāde]]''
| name = E. Kobera kapenes fasāde
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = E.%20Kobera%20kapenes%20fas%C4%81de%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg
| commonscat = Tomb for Elias Kober
| vaid = 7083
| year = 1738.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051964
| label = ''[[:d:Q56051964|Epitāfija D. Dreilingam]]''
| name = Epitāfija D. Dreilingam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Epit%C4%81fija%20D.%20Dreilingam%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg
| commonscat = Epitaph for Dietrich Dreiling
| vaid = 7084
| year = 1686.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051966
| label = ''[[:d:Q56051966|Epitāfija D. Hermanim]]''
| name = Epitāfija D. Hermanim
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Epit%C4%81fija%20D.%20Hermanim%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg
| commonscat = Epitaph for Daniel Hermann
| vaid = 7085
| year = 1601.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051968
| label = ''[[:d:Q56051968|Epitāfija J. Batusam]]''
| name = Epitāfija J. Batusam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7090
| year = 1545.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051970
| label = ''[[:d:Q56051970|Epitāfija M. un K. Tīzenhauzeniem]]''
| name = Epitāfija M. un K. Tīzenhauzeniem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Epit%C4%81fija%20M.%20un%20K.%20T%C4%ABzenhauzeniem%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg
| commonscat = Epitaph for Kaspar von Tiesenhausen and Maria von Effern
| vaid = 7095
| year = 1611., atj. 1880. un 1910.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051972
| label = ''[[:d:Q56051972|Epitāfija Rīgemanu ģimenei]]''
| name = Epitāfija Rīgemanu ģimenei
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Epit%C4%81fija%20R%C4%ABgemanu%20%C4%A3imenei%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg
| commonscat = Epitaph for Rigemann family in Riga Dome Cathedral
| vaid = 7099
| year = 1605., rest. 1912.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051975
| label = ''[[:d:Q56051975|G. J. Albedilla kapenes fasāde]]''
| name = G. J. Albedilla kapenes fasāde
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = G.%20J.%20Albedilla%20kapenes%20fas%C4%81de.jpg
| commonscat = Tomb for Gustav von Albedyl
| vaid = 7103
| year = 1701.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051977
| label = ''[[:d:Q56051977|Garīdznieku soli (2)]]''
| name = Garīdznieku soli (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20Doma%20gar%C4%ABdznieku%20soli%20%282%29.jpg
| commonscat = Choir Stalls of Riga Dome Cathedral
| vaid = 7104
| year = 16.gs.Ip., pārveidoti 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051980
| label = ''[[:d:Q56051980|Gleznojumi (3) zem ērģeļu luktām - &quot;Jāņa atklāsme&quot;, &quot;Tobijs ar eņģeli&quot;, narteksa dienvidu pusē - &quot;Lācara atmodināšana&quot;]]''
| name = Gleznojumi (3) zem ērģeļu luktām - &quot;Jāņa atklāsme&quot;, &quot;Tobijs ar eņģeli&quot;, narteksa dienvidu pusē - &quot;Lācara atmodināšana&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Riga%20Dom%20Empore.JPG
| commonscat = Paintings under organ gallery in Riga Dome Cathedral
| vaid = 7105
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051983
| label = ''[[:d:Q56051983|Interjera dekoratīvā apdare - figurāli un ornamentāli kapiteļi,pilāri,puskolonnas (148 )]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare - figurāli un ornamentāli kapiteļi,pilāri,puskolonnas (148 )
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20Doms%20%2874%29.JPG
| commonscat = Interior of Cathedral of Holy Mary in Riga
| vaid = 7106
| year = 13.gs., 16.gs., 19.gs. b..
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051986
| label = ''[[:d:Q56051986|J. G. Knauera dzimtas kapene]]''
| name = J. G. Knauera dzimtas kapene
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = J.%20G.%20Knauera%20dzimtas%20kapene.jpg
| commonscat = Knauer family chapel
| vaid = 7107
| year = 1735.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051988
| label = ''[[:d:Q56051988|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20Doma%20Kancele%20%2803%29.jpg
| commonscat = Pulpit of Riga Dome Cathedral
| vaid = 7108
| year = 1641., 1817.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051991
| label = ''[[:d:Q56051991|Kapa piemineklis bīskapam Meinhardam]]''
| name = Kapa piemineklis bīskapam Meinhardam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Kapa%20piemineklis%20b%C4%ABskapam%20Meinhardam%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg
| commonscat = Tomb for Meinhard, first Bishop of Livonia
| vaid = 7109
| year = 14.gs. 1896.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051997
| label = ''[[:d:Q56051997|Kapa piemineklis Brandenburgas Vilhelmam]]''
| name = Kapa piemineklis Brandenburgas Vilhelmam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Kapa%20piemineklis%20Brandenburgas%20Vilhelmam%20%28R%C4%ABgas%20Doms%29.jpg
| commonscat = Tombstone for Wilhelm von Brandenburg
| vaid = 7110
| year = 16.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051998
| label = ''[[:d:Q56051998|Kapa plāksne]]''
| name = Kapa plāksne
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7111
| year = 1507.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052002
| label = ''[[:d:Q56052002|Kapa plāksne Hilboltam un Indriķim, izmantota atkārtoti]]''
| name = Kapa plāksne Hilboltam un Indriķim, izmantota atkārtoti
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7112
| year = 1444. 1573.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052004
| label = ''[[:d:Q56052004|Kapa plāksne Detmaram no Linnes, Molleru dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne Detmaram no Linnes, Molleru dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7113
| year = 1375. 1686.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052006
| label = ''[[:d:Q56052006|Kapa plāksne Dreilingu dzimtai, izmantota atkārtoti]]''
| name = Kapa plāksne Dreilingu dzimtai, izmantota atkārtoti
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7114
| year = 1563., 1596, 17.gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052010
| label = ''[[:d:Q56052010|Kapa plāksne G. Velingam]]''
| name = Kapa plāksne G. Velingam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7115
| year = 1586.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052012
| label = ''[[:d:Q56052012|Kapa plāksne G. Viburgam un sievai Elzai]]''
| name = Kapa plāksne G. Viburgam un sievai Elzai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7116
| year = 1566., 1578.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052015
| label = ''[[:d:Q56052015|Kapa plāksne H. Berndenam, K.Hāvem, izmantota atkārtoti G. Mengem]]''
| name = Kapa plāksne H. Berndenam, K.Hāvem, izmantota atkārtoti G. Mengem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7117
| year = 1596. 1703.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052016
| label = ''[[:d:Q56052016|Kapa plāksne H. Gīzem]]''
| name = Kapa plāksne H. Gīzem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7118
| year = 1558.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052018
| label = ''[[:d:Q56052018|Kapa plāksne H. Gīzes dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne H. Gīzes dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7119
| year = 1427., 1620.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052019
| label = ''[[:d:Q56052019|Kapa plāksne H. Rigemanim]]''
| name = Kapa plāksne H. Rigemanim
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7120
| year = 1576., 1619.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052022
| label = ''[[:d:Q56052022|Kapa plāksne H. Velšam]]''
| name = Kapa plāksne H. Velšam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7121
| year = 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052023
| label = ''[[:d:Q56052023|Kapa plāksne H.Bartelsam, L. Mēringam, D. Bačam]]''
| name = Kapa plāksne H.Bartelsam, L. Mēringam, D. Bačam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7122
| year = 16.gs., 1680., 1754.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052024
| label = ''[[:d:Q56052024|Kapa plāksne I. Helleram]]''
| name = Kapa plāksne I. Helleram
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7123
| year = 16.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052025
| label = ''[[:d:Q56052025|Kapa plāksne J. Borgentrikam]]''
| name = Kapa plāksne J. Borgentrikam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7124
| year = 1588., 1601.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052027
| label = ''[[:d:Q56052027|Kapa plāksne J. Grāvem]]''
| name = Kapa plāksne J. Grāvem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7125
| year = 1572. 1657.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052031
| label = ''[[:d:Q56052031|Kapa plāksne J. M. Holsta dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne J. M. Holsta dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7126
| year = 16.gs.b., 1690.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052032
| label = ''[[:d:Q56052032|Kapa plāksne J. Mumbarham]]''
| name = Kapa plāksne J. Mumbarham
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7127
| year = 1433. 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052033
| label = ''[[:d:Q56052033|Kapa plāksne J. P. Patricijam, H. Broices dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne J. P. Patricijam, H. Broices dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7128
| year = 1582. 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052034
| label = ''[[:d:Q56052034|Kapa plāksne J. S. Ulenbrokam]]''
| name = Kapa plāksne J. S. Ulenbrokam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7129
| year = 1407. 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052036
| label = ''[[:d:Q56052036|Kapa plāksne J. Ulenbrugem]]''
| name = Kapa plāksne J. Ulenbrugem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7130
| year = 1394., 1494.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052037
| label = ''[[:d:Q56052037|Kapa plāksne K. Benkendorfam]]''
| name = Kapa plāksne K. Benkendorfam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7131
| year = 1693.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052038
| label = ''[[:d:Q56052038|Kapa plāksne K. Durkopam, R. Veslinka dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne K. Durkopam, R. Veslinka dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7132
| year = 1472., 1693.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052041
| label = ''[[:d:Q56052041|Kapa plāksne L. Helleram]]''
| name = Kapa plāksne L. Helleram
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7133
| year = 16.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052042
| label = ''[[:d:Q56052042|Kapa plāksne L. Lemhenam]]''
| name = Kapa plāksne L. Lemhenam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7134
| year = 1611.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052043
| label = ''[[:d:Q56052043|Kapa plāksne M. Gezes dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne M. Gezes dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7135
| year = 16.gs. 1712.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052046
| label = ''[[:d:Q56052046|Kapa plāksne M. Hartviha dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne M. Hartviha dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7136
| year = 1679.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052048
| label = ''[[:d:Q56052048|Kapa plāksne M. un K. Tīzenhauzeniem]]''
| name = Kapa plāksne M. un K. Tīzenhauzeniem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7137
| year = 17.gs.Ic.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052050
| label = ''[[:d:Q56052050|Kapa plāksne N. Siverinam, H. Bokera dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne N. Siverinam, H. Bokera dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7138
| year = 1436. 1595.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052051
| label = ''[[:d:Q56052051|Kapa plāksne P. Arendesam, M. Dreilinga dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne P. Arendesam, M. Dreilinga dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7139
| year = 1562. 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052053
| label = ''[[:d:Q56052053|Kapa plāksne P.Spornibam]]''
| name = Kapa plāksne P.Spornibam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle, baznīcas ārpusē ZA sienā
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7140
| year = 1500.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052055
| label = ''[[:d:Q56052055|Kapa plāksne R. Bronem]]''
| name = Kapa plāksne R. Bronem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7141
| year = 1400.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052057
| label = ''[[:d:Q56052057|Kapa plāksne R. Fitinghofam]]''
| name = Kapa plāksne R. Fitinghofam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7142
| year = 1562.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052058
| label = ''[[:d:Q56052058|Kapa plāksne S. Hefneram, A. Gronevolta dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne S. Hefneram, A. Gronevolta dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7143
| year = 1581., 1621.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052059
| label = ''[[:d:Q56052059|Kapa plāksne T. Gronevaltam]]''
| name = Kapa plāksne T. Gronevaltam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7144
| year = 15.gs., 1597.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052065
| label = ''[[:d:Q56052065|Kapa plāksne Vīkenu dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne Vīkenu dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7145
| year = 1559. 1643.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052067
| label = ''[[:d:Q56052067|Kapa plāksne vīna nopildītāju zeļļiem]]''
| name = Kapa plāksne vīna nopildītāju zeļļiem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7146
| year = 17.gs.s. 1722.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052070
| label = ''[[:d:Q56052070|Kapa plāksnes fragments J. Sašem]]''
| name = Kapa plāksnes fragments J. Sašem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7147
| year = 1454.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052071
| label = ''[[:d:Q56052071|Kapa plāksne Tasmanu Šelinghoftu dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne Tasmanu Šelinghoftu dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| vaid = 7148
| year = 1679.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052072
| label = ''[[:d:Q56052072|Luktu gleznojumi (26)]]''
| name = Luktu gleznojumi (26)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Luktu%20gleznojumi%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%2808%29.jpg
| commonscat = Organ gallery paintings in Riga Dome Cathedral
| vaid = 7150
| year = 1738.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052073
| label = ''[[:d:Q56052073|M. Rozes dzimtas kapene]]''
| name = M. Rozes dzimtas kapene
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = M.%20Rozes%20dzimtas%20kapene.jpg
| commonscat = Roze family chapel
| vaid = 7151
| year = 1735.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052075
| label = ''[[:d:Q56052075|Mazās ģildes epitāfija]]''
| name = Mazās ģildes epitāfija
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Maz%C4%81s%20%C4%A3ildes%20epit%C4%81fija%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg
| commonscat = Epitaph of a member of the Small Guild of Riga
| vaid = 7152
| year = 1604.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052076
| label = ''[[:d:Q56052076|Melngalvju biedrības solu barjeras dekors]]''
| name = Melngalvju biedrības solu barjeras dekors
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Melngalvju%20biedr%C4%ABbas%20solu%20barjeras%20dekors%20%2806%29.jpg
| commonscat = Blackheads' benches in Riga Dome Cathedral
| vaid = 7153
| year = 1693.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052079
| label = ''[[:d:Q56052079|Vārti]]''
| name = Vārti
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = V%C4%81rti%2C%20R%C4%ABga%2C%20Doma%20laukums%201.JPG
| commonscat = Cloisters gate to Herder Square
| vaid = 7155
| year = 1899. -1900.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052081
| label = ''[[:d:Q56052081|Vārti]]''
| name = Vārti
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Gate%20in%20the%20east%20wing%20of%20the%20cloisters%20in%20Riga%20Dome%20Cathedral%20%283%29.jpg
| commonscat = Gate in the east wing of the cloisters in Riga Dome Cathedral
| vaid = 7156
| year = 18.gs.s., 1833.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052082
| label = ''[[:d:Q56052082|Vējtvera apgleznojums]]''
| name = Vējtvera apgleznojums
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = R%C4%ABgas%20doma%20v%C4%93jtvera%20apgleznojums%20%283%29.jpg
| commonscat = Transept passage décor in Riga Dome Cathedral
| vaid = 7157
| year = 1689.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052083
| label = ''[[:d:Q56052083|Vitrāža &quot;Ainas no sv. Jura dzīves&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Ainas no sv. Jura dzīves&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Ainas%20no%20sv.%20Jura%20dz%C4%ABves%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%2001.jpg
| commonscat = St. George (stained-glass window of Riga Dome Cathedral)
| vaid = 7158
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052084
| label = ''[[:d:Q56052084|Vitrāža &quot;Ainas no sv. Mārtiņa dzīves&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Ainas no sv. Mārtiņa dzīves&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Ainas%20no%20sv.%20M%C4%81rti%C5%86a%20dz%C4%ABves%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg
| commonscat = St. Martin (stained-glass window of Riga Dome Cathedral)
| vaid = 7159
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052085
| label = ''[[:d:Q56052085|Vitrāža &quot;Doma katedrāles pamatakmens iesvētīšana&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Doma katedrāles pamatakmens iesvētīšana&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Doma%20katedr%C4%81les%20pamatakmens%20iesv%C4%93t%C4%AB%C5%A1ana%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms.jpg
| commonscat = Bishop Albert Lays the Foundation Stone of the Dom Church (stained-glass window of Riga Dome Cathedral)
| vaid = 7160
| year = 1883. - 1884.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052086
| label = ''[[:d:Q56052086|Vitrāža &quot;Livonijas ordeņa mestrs V. Pletenbergs 1525.g. nodod Rīgas birģermeistaram ticības brīvības aktu&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Livonijas ordeņa mestrs V. Pletenbergs 1525.g. nodod Rīgas birģermeistaram ticības brīvības aktu&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22V.%20Pletenbergs%20nodod%20R%C4%ABgas%20bir%C4%A3ermeistaram%20tic%C4%ABbas%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20aktu%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg
| commonscat = Wolter von Plettenberg declares Freedom of Faith in Riga (stained-glass window of Riga Dome Cathedral)
| vaid = 7161
| year = 1885; 1962
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052088
| label = ''[[:d:Q56052088|Vitrāža &quot;Mozus un Elija&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Mozus un Elija&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Mozus%20un%20Elija%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%282%29.jpg
| commonscat = Moses and Elijah (stained-glass window of Riga Dome Cathedral)
| vaid = 7162
| year = 1885., 1962.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052089
| label = ''[[:d:Q56052089|Vitrāža &quot;Superintendants Samsons sveic Zviedrijas karali Gustavu Ādolfu II&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Superintendants Samsons sveic Zviedrijas karali Gustavu Ādolfu II&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Superintendants%20Samsons%20sveic%20Zviedrijas%20karali%20Gustavu%20%C4%80dolfu%20II%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg
| commonscat = The Delegation of Riga Greeting the Swedish King Gustav II Adolph (stained-glass window of Riga Dome Cathedral)
| vaid = 7163
| year = 1885., 1962.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052090
| label = ''[[:d:Q56052090|Vitrāža &quot;Sv. Marija ar Tīzenhauzena dzimtu&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Sv. Marija ar Tīzenhauzena dzimtu&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Sv.%20Marija%20ar%20T%C4%ABzenhauzena%20dzimtu%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms.jpg
| commonscat = Madonna with the Infant Jesus in a Mandorla (stained-glass window of Riga Dome Cathedral)
| vaid = 7164
| year = 1883. - 1884., 1962.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052092
| label = ''[[:d:Q56052092|Vitrāža &quot;Sv. Pēteris un Sv. Pāvils&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Sv. Pēteris un Sv. Pāvils&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 1
| locality = Rīgas Doms - Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle
| lat = 56.9498243
| long = 24.1053767
| p625 = {{Coord|56.949824|24.105377|display=inline}}
| image = Vitr%C4%81%C5%BEa%20%22Sv.%20P%C4%93teris%20un%20Sv.%20P%C4%81vils%22%2C%20R%C4%ABgas%20Doms.jpg
| commonscat = Apostles Peter and Paul (stained-glass window of Riga Dome Cathedral)
| vaid = 7165
| year = 1885., 1962.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Doms]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052094
| label = ''[[:d:Q56052094|Apdrošināšanas sabiedrības &quot;Rossija&quot; kantoru, veikalu un dzīvojamā ēka, tagad administratīva ēka]]''
| name = Apdrošināšanas sabiedrības &quot;Rossija&quot; kantoru, veikalu un dzīvojamā ēka, tagad administratīva ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Doma laukums 8A
| lat = 56.949992145683
| long = 24.105730075513
| p625 = {{Coord|56.949992|24.10573|display=inline}}
| image = Riga%20Doma%20laukums%208A%202015-09-09.JPG
| commonscat = Doma laukums 8A (Riga)
| vaid = 6599
| year = 1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052095
| label = ''[[:d:Q56052095|Juvelieru darbnīca]]''
| name = Juvelieru darbnīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Gleznotāju iela 12/14
| lat = 56.9491
| long = 24.11127
| p625 = {{Coord|56.9491|24.11127|display=inline}}
| vaid = 9153
| year = 1906.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052096
| label = ''[[:d:Q56052096|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) un kāpņu telpā]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) un kāpņu telpā
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Grēcinieku iela 1
| lat = 56.9471287
| long = 24.1105632
| p625 = {{Coord|56.947129|24.110563|display=inline}}
| vaid = 7217
| year = 1779., 1974., 1995.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052097|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q15219362
| label = [[Mencendorfa nams]]
| name = Mencendorfa nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Grēcinieku iela 18
| lat = 56.94676944
| long = 24.10819167
| p625 = {{Coord|56.946769|24.108192|display=inline}}
| image = RigaMentzendorffhouse.JPG
| commonscat = Mentzendorff House
| vaid = 6582
| wikipediauri = Mencendorfa_nams
| year = 17. gs. 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052104
| label = ''[[:d:Q56052104|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Grēcinieku iela 18
| lat = 56.9467691
| long = 24.108271
| p625 = {{Coord|56.946769|24.108271|display=inline}}
| vaid = 7218
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Mencendorfa nams]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052106
| label = ''[[:d:Q56052106|Sienu un griestu gleznojumi]]''
| name = Sienu un griestu gleznojumi
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Grēcinieku iela 18
| lat = 56.9467691
| long = 24.108271
| p625 = {{Coord|56.946769|24.108271|display=inline}}
| vaid = 7219
| year = 17.gs.b. - 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Mencendorfa nams]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052097
| label = ''[[:d:Q56052097|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Grēcinieku iela 1; Grēcinieku iela 3
| lat = 56.947149352211
| long = 24.110447329882
| p625 = {{Coord|56.947149|24.110447|display=inline}}
| image = Gr%C4%93cinieku%20iela%203%202015-09-29.JPG
| commonscat = Grēcinieku iela 3 (Riga)
| vaid = 6540
| year = 17. - 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052108
| label = ''[[:d:Q56052108|Dzīvojamās ēkas un noliktavu komplekss]]''
| name = Dzīvojamās ēkas un noliktavu komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Grēcinieku iela 28; Peldu iela 23
| lat = 56.946310295939
| long = 24.107240510201
| p625 = {{Coord|56.94631|24.107241|display=inline}}
| image = Gr%C4%93cinieku%20iela%2028%202015-09-29.JPG
| commonscat = Grēcinieku iela 28 (Riga)
| vaid = 6541
| year = 13. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052098
| label = ''[[:d:Q56052098|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Grēcinieku iela 8
| lat = 56.9469408
| long = 24.1096092
| p625 = {{Coord|56.946941|24.109609|display=inline}}
| image = Gr%C4%93cinieku%20iela%208%202015-09-29%20%281%29.JPG
| commonscat = Grēcinieku iela 8 (Riga)
| vaid = 6581
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052100
| label = ''[[:d:Q56052100|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Grēcinieku iela 9; Pēterbaznīcas iela 17
| lat = 56.947213813955
| long = 24.109838606786
| p625 = {{Coord|56.947214|24.109839|display=inline}}
| image = Gr%C4%93cinieku%20iela%209%202015-09-29.JPG
| commonscat = Grēcinieku iela 9 (Riga)
| vaid = 6559
| year = 15. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q20401557
| label = [[Herdera piemineklis]]
| name = Herdera piemineklis
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Herdera laukums
| lat = 56.9486
| long = 24.1036
| p625 = {{Coord|56.9486|24.1036|display=inline}}
| image = Herder-Denkmal%20Riga.jpg
| commonscat = Bust of Johann Gottfried Herder in Riga
| vaid = 57
| wikipediauri = Herdera_piemineklis
| year = 1744.-1808.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052109
| label = [[Herdera laukums]]
| name = Herdera laukums
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Herdera laukums
| locality = pie Doma baznīcas
| lat = 56.948795
| long = 24.103645
| p625 = {{Coord|56.948795|24.103645|display=inline}}
| image = Herdera%20laukums%20%281%29.jpg
| commonscat = Herder Square
| vaid = 6373
| wikipediauri = Herdera_laukums
| year = 1864.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052110
| label = ''[[:d:Q56052110|Sienas gleznojums &quot;Sv.Marijas kronēšana&quot; un 2 sānu sienas gleznojumu fragmenti]]''
| name = Sienas gleznojums &quot;Sv.Marijas kronēšana&quot; un 2 sānu sienas gleznojumu fragmenti
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Herdera laukums 6
| locality = Rīgas Doms
| lat = 56.9488604
| long = 24.1036156
| p625 = {{Coord|56.94886|24.103616|display=inline}}
| image = Sv.Marijas%20kron%C4%93%C5%A1ana.%20Sienas%20gleznojums%2C%20R%C4%ABgas%20Doms%20%281%29.jpg
| commonscat = Crowning of Virgin Mary Painting in Riga Dome Cathedral
| vaid = 8777
| year = ap 1360.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052114
| label = ''[[:d:Q56052114|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jauniela 14; Jauniela 26; Jauniela 18; Jauniela 22
| lat = 56.948744395368
| long = 24.105423397354
| p625 = {{Coord|56.948744|24.105423|display=inline}}
| image = Jauniela%20Street%20in%20Riga.JPG
| commonscat = Complex of residential buildings on Jauniela street
| vaid = 6542
| year = 16. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052115
| label = ''[[:d:Q56052115|Epitāfija &quot;Golgāta&quot;]]''
| name = Epitāfija &quot;Golgāta&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jauniela 20/22
| lat = 56.948602000703
| long = 24.105395000146
| p625 = {{Coord|56.948602|24.105395|display=inline}}
| image = Jauniela%20iela%2022%2C%20Golg%C4%81ta%202015-09-14.JPG
| commonscat = Golgotha Epitaph of the Jauniela 22
| vaid = 7224
| year = 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052114|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052117
| label = ''[[:d:Q56052117|Īres nams ar veikaliem Jaunielā 25/27]]''
| name = Īres nams ar veikaliem Jaunielā 25/27
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jauniela 25/27
| lat = 56.9483189
| long = 24.1054543
| p625 = {{Coord|56.948319|24.105454|display=inline}}
| image = Jauniela%2025%2027%2020%2C%20R%C4%ABga%2C%20Latvija.tif
| commonscat = Neuburg House
| vaid = 8776
| year = 1903.-1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052119
| label = ''[[:d:Q56052119|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jauniela 26
| lat = 56.9481507
| long = 24.1048547
| p625 = {{Coord|56.948151|24.104855|display=inline}}
| vaid = 7225
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052114|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052113
| label = ''[[:d:Q56052113|Griestu un sienu gleznojumi (4 telpās)]]''
| name = Griestu un sienu gleznojumi (4 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jāņa iela 10
| vaid = 9126
| year = 18.gs. II p., 19.gs. I p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q16355736
| label = [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Vidzemes bruņniecības nams]]
| name = Vidzemes bruņniecības nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 11
| lat = 56.9511
| long = 24.1044
| p625 = {{Coord|56.9511|24.1044|display=inline}}
| image = Flickr%20-%20Saeima%20-%204.maijs%20Saeim%C4%81%20%286%29.jpg
| commonscat = Main building of the Saeima
| vaid = 6583
| wikipediauri = Latvijas_Republikas_Saeimas_nams
| year = 1864. -1867., 1903., 1929.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052122
| label = ''[[:d:Q56052122|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 11
| locality = Latvijas Republikas Saeima
| lat = 56.9512033
| long = 24.1046404
| p625 = {{Coord|56.951203|24.10464|display=inline}}
| image = RigaSaeimasFasade.jpg
| vaid = 7227
| year = 1867., 1923.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Vidzemes bruņniecības nams]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052123
| label = ''[[:d:Q56052123|Interjera dekoratīvā apdare (11 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (11 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 11
| locality = Latvijas Republikas Saeima
| lat = 56.9512033
| long = 24.1046404
| p625 = {{Coord|56.951203|24.10464|display=inline}}
| vaid = 7228
| year = 19.gs.IIp. 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Vidzemes bruņniecības nams]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052124
| label = ''[[:d:Q56052124|Kamīni (2)]]''
| name = Kamīni (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 11
| locality = Latvijas Republikas Saeima
| lat = 56.9512033
| long = 24.1046404
| p625 = {{Coord|56.951203|24.10464|display=inline}}
| vaid = 7229
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Vidzemes bruņniecības nams]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052126
| label = ''[[:d:Q56052126|Krāsnis (2)]]''
| name = Krāsnis (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 11
| locality = Latvijas Republikas Saeima
| lat = 56.9512033
| long = 24.1046404
| p625 = {{Coord|56.951203|24.10464|display=inline}}
| vaid = 7230
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Vidzemes bruņniecības nams]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052127
| label = ''[[:d:Q56052127|Durvju komplekti (3)]]''
| name = Durvju komplekti (3)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 16
| lat = 56.9512482
| long = 24.1053917
| p625 = {{Coord|56.951248|24.105392|display=inline}}
| image = Riga%2C%20J%C4%93kaba%20street%2C%20doors.jpg
| vaid = 7232
| year = 18.gs.70.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052128
| label = ''[[:d:Q56052128|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 20/22
| image = R%C4%ABga%2C%20J%C4%93kaba%20street%2020-22%20%282%29.jpg
| vaid = 9181
| year = 1898.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052130
| label = ''[[:d:Q56052130|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 24
| lat = 56.9522262
| long = 24.1054949
| p625 = {{Coord|56.952226|24.105495|display=inline}}
| image = J%C4%93kaba%20iela%2024%202015-09-04%20%281%29.JPG
| vaid = 7233
| year = 1787.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052129|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052129
| label = ''[[:d:Q56052129|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 24; Jēkaba iela 26/28
| lat = 56.95264694247
| long = 24.105270407901
| p625 = {{Coord|56.952647|24.10527|display=inline}}
| image = J%C4%93kaba%20iela%2024%202015-09-09%20%281%29.JPG
| vaid = 6543
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052120
| label = ''[[:d:Q56052120|Kāpnes]]''
| name = Kāpnes
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 3/5
| lat = 56.9503992
| long = 24.1051476
| p625 = {{Coord|56.950399|24.105148|display=inline}}
| vaid = 7226
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Trīs brāļi]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q116859252
| label = ''[[:d:Q116859252|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba iela 3/5; Mazā Pils iela 15; Pils iela 18; Pils iela 20; Pils iela 22
| lat = 56.950177762966
| long = 24.104686324372
| p625 = {{Coord|56.950178|24.104686|display=inline}}
| image = Pils%20iela%2018%202015-09-24.JPG
| vaid = 9405
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q654904
| label = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]]
| name = Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = https://jekabakatedrale.lv
| address = Jēkaba iela 9, Mazā Pils iela 4, Mazā Pils iela 6
| lat = 56.950833333333
| long = 24.104722222222
| p625 = {{Coord|56.950833|24.104722|display=inline}}
| image = Vistas%20desde%20la%20iglesia%20de%20San%20Pedro%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2021%20%28cropped%29.JPG
| commonscat = St. James's Cathedral, Riga
| vaid = 6547
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%93kaba_katedr%C4%81le
| year = 13. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052132
| label = ''[[:d:Q56052132|Jēkaba laukums]]''
| name = Jēkaba laukums
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Jēkaba laukums
| locality = Jēkaba un Kr. Valdemāra ielu stūrī
| lat = 56.9523769
| long = 24.1043261
| p625 = {{Coord|56.952377|24.104326|display=inline}}
| image = Jekaba%20laukums%20%28Riga%29.JPG
| commonscat = Independence Square (Riga)
| vaid = 5080
| year = 18.gs.,1905., 20.gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052133
| label = ''[[:d:Q56052133|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalēju iela 2
| lat = 56.9488378
| long = 24.1095532
| p625 = {{Coord|56.948838|24.109553|display=inline}}
| image = RigaKaleju2.jpg
| vaid = 7237
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052134
| label = ''[[:d:Q56052134|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalēju iela 45
| lat = 56.9465517
| long = 24.1128464
| p625 = {{Coord|56.946552|24.112846|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Kal%C4%93ju%20iela%2045%2C%20R%C4%ABga%201.jpg
| commonscat = Kalēju iela 45 (Riga)
| vaid = 6586
| year = 1739.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052136
| label = ''[[:d:Q56052136|Cilnis &quot;Ādams un Ieva&quot;]]''
| name = Cilnis &quot;Ādams un Ieva&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kalēju iela 52
| lat = 56.946821
| long = 24.1130772
| p625 = {{Coord|56.946821|24.113077|display=inline}}
| vaid = 7238
| year = 1645.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q5166164
| label = [[Konventa sēta]]
| name = Konventa sēta
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.hotelkolonna.com/hotels/riga/konventa-seta/en/
| address = Kalēju iela 9/11 (1.,2.,5.,11. korp.)
| lat = 56.9480639
| long = 24.1101515
| p625 = {{Coord|56.948064|24.110152|display=inline}}
| image = Konventa%20seta02.JPG
| commonscat = Konventa sēta (Riga)
| vaid = 6546
| wikipediauri = Konventa_s%C4%93ta
| year = 13. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052142
| label = ''[[:d:Q56052142|Banka]]''
| name = Banka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kaļķu iela 15
| lat = 56.9502546
| long = 24.1109833
| p625 = {{Coord|56.950255|24.110983|display=inline}}
| image = RigaKalku15.jpg
| vaid = 6584
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052137
| label = ''[[:d:Q56052137|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kaļķu iela 16
| locality = Krievu drāmas teātris
| lat = 56.9489982
| long = 24.1095166
| p625 = {{Coord|56.948998|24.109517|display=inline}}
| vaid = 7235
| year = 1886.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052138
| label = ''[[:d:Q56052138|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kaļķu iela 20
| lat = 56.9493568
| long = 24.1102739
| p625 = {{Coord|56.949357|24.110274|display=inline}}
| image = Ka%C4%BC%C4%B7u%20iela%2020%202015-09-09%20%282%29.JPG
| commonscat = Kaļķu iela 20 (Riga)
| vaid = 7236
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052143
| label = ''[[:d:Q56052143|Sabiedriska un dzīvojamā ēka]]''
| name = Sabiedriska un dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kaļķu iela 24
| lat = 56.9496618
| long = 24.1108501
| p625 = {{Coord|56.949662|24.11085|display=inline}}
| image = Ka%C4%BC%C4%B7u%20iela%2024%202015-09-09.JPG
| commonscat = Kaļķu iela 24 (Riga)
| vaid = 6585
| year = 1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052140
| label = ''[[:d:Q56052140|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kaļķu iela 9; Kaļķu iela 7; Laipu iela 9
| lat = 56.948908136892
| long = 24.108733779706
| p625 = {{Coord|56.948908|24.108734|display=inline}}
| image = RigaKalku9-7.jpg
| vaid = 6545
| year = 13. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052159
| label = ''[[:d:Q56052159|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 17; Klostera iela 19
| lat = 56.95114996052
| long = 24.10386709746
| p625 = {{Coord|56.95115|24.103867|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Klostera%20iela%2017%2C%20R%C4%ABga%201.JPG
| vaid = 6549
| year = 18. - 20. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052145
| label = ''[[:d:Q56052145|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 2
| locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle
| lat = 56.9507728
| long = 24.1038007
| p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}}
| vaid = 7247
| year = 1761., 1969., 1973.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052147
| label = ''[[:d:Q56052147|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 2
| locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle
| lat = 56.9507728
| long = 24.1038007
| p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}}
| vaid = 7248
| year = 1913.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052149
| label = ''[[:d:Q56052149|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 2
| locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle
| lat = 56.9507728
| long = 24.1038007
| p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}}
| vaid = 7249
| year = 1810.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052151
| label = ''[[:d:Q56052151|Kapa plāksne D. Rummelam]]''
| name = Kapa plāksne D. Rummelam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 2
| locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle
| lat = 56.9507728
| long = 24.1038007
| p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}}
| vaid = 7250
| year = 1474.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052153
| label = ''[[:d:Q56052153|Kapa plāksne H. Fotam]]''
| name = Kapa plāksne H. Fotam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 2
| locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle
| lat = 56.9507728
| long = 24.1038007
| p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}}
| vaid = 7251
| year = 1464.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052154
| label = ''[[:d:Q56052154|Kapa plāksne M. Fišeram]]''
| name = Kapa plāksne M. Fišeram
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 2
| locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle
| lat = 56.9507728
| long = 24.1038007
| p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}}
| vaid = 7252
| year = 1490..
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052156
| label = ''[[:d:Q56052156|Vēja rādītājs]]''
| name = Vēja rādītājs
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 2
| locality = Sv. Jēkaba katoļu katedrāle
| lat = 56.9507728
| long = 24.1038007
| p625 = {{Coord|56.950773|24.103801|display=inline}}
| vaid = 7253
| year = 1723.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052161
| label = ''[[:d:Q56052161|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Klostera iela 5; Klostera iela 7
| lat = 56.950791411127
| long = 24.103234308432
| p625 = {{Coord|56.950791|24.103234|display=inline}}
| image = RigaKlostera5-7.jpg
| vaid = 6548
| year = 15. - 18. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052169
| label = ''[[:d:Q56052169|Latvijas Bankas ēka]]''
| name = Latvijas Bankas ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 2a
| lat = 56.9524355
| long = 24.1028847
| p625 = {{Coord|56.952435|24.102885|display=inline}}
| image = RigaValdemara2a.jpg
| commonscat = Headquarters of the Bank of Latvia
| vaid = 6605
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052170
| label = ''[[:d:Q56052170|Interjera dekoratīvā apdare pirmā un otrā stāva telpās (5)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare pirmā un otrā stāva telpās (5)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 2a
| locality = Latvijas Valsts banka
| lat = 56.9524355
| long = 24.1028847
| p625 = {{Coord|56.952435|24.102885|display=inline}}
| vaid = 7412
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052169|Latvijas Bankas ēka]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052162
| label = ''[[:d:Q56052162|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krāmu iela 3
| lat = 56.9486149
| long = 24.1059483
| p625 = {{Coord|56.948615|24.105948|display=inline}}
| image = Kr%C4%81mu%20iela%203%202015-09-14%20%283%29.JPG
| vaid = 7257
| year = 1737.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052163|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052163
| label = ''[[:d:Q56052163|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krāmu iela 3
| lat = 56.9486149
| long = 24.1059483
| p625 = {{Coord|56.948615|24.105948|display=inline}}
| image = Kr%C4%81mu%20iela%203%202015-09-14%20%281%29.JPG
| commonscat = Krāmu iela 3 (Riga)
| vaid = 8847
| year = 1737., 1879.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052164
| label = ''[[:d:Q56052164|Interjera dekoratīvā apdare (9 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (9 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krāmu iela 3
| lat = 56.9486149
| long = 24.1059483
| p625 = {{Coord|56.948615|24.105948|display=inline}}
| vaid = 8848
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052163|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052166
| label = ''[[:d:Q56052166|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krāmu iela 4
| lat = 56.9483723
| long = 24.1060627
| p625 = {{Coord|56.948372|24.106063|display=inline}}
| image = Kr%C4%81mu%20iela%204%202015-09-14%20%282%29.JPG
| vaid = 7331
| year = 1737.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052168|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052168
| label = ''[[:d:Q56052168|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Krāmu iela 4; Krāmu iela 6/8
| lat = 56.948354468561
| long = 24.105883140237
| p625 = {{Coord|56.948354|24.105883|display=inline}}
| image = Kr%C4%81mu%20iela%204%202015-09-14%20%284%29.JPG
| vaid = 6550
| year = 13. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052172
| label = ''[[:d:Q56052172|Cilnis &quot;Sv. Juris cīņā ar pūķi&quot;]]''
| name = Cilnis &quot;Sv. Juris cīņā ar pūķi&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kungu iela 34
| lat = 56.945251
| long = 24.1107385
| p625 = {{Coord|56.945251|24.110739|display=inline}}
| image = RigaKungu34Cilnis.jpg
| vaid = 7267
| year = 1846., 1866.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052173|Jura hospitāļa un pasta pagalma komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052173
| label = ''[[:d:Q56052173|Jura hospitāļa un pasta pagalma komplekss]]''
| name = Jura hospitāļa un pasta pagalma komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Kungu iela 34; Pasta iela 4; Kalēju iela 78; Kungu iela 33
| lat = 56.944935939441
| long = 24.110661464559
| p625 = {{Coord|56.944936|24.110661|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Pasta%20iela%204%20%281%29.JPG
| vaid = 6551
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052175
| label = ''[[:d:Q56052175|Cilnis &quot;Kristus&quot;]]''
| name = Cilnis &quot;Kristus&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Laipu iela 1
| lat = 56.9490606
| long = 24.108459
| p625 = {{Coord|56.949061|24.108459|display=inline}}
| image = Riga%2C%20Laipu%20iela%201%2C%20Cilnis%202015-09-29.JPG
| vaid = 7270
| year = 1616.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052198
| label = ''[[:d:Q56052198|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mazā Jauniela 5
| lat = 56.9479288
| long = 24.1055429
| p625 = {{Coord|56.947929|24.105543|display=inline}}
| image = RigaMazaJauniela5.jpg
| commonscat = Portal of Mazā Jauniela 5
| vaid = 7284
| year = 17.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052200
| label = ''[[:d:Q56052200|Vēja rādītājs]]''
| name = Vēja rādītājs
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mazā Pils iela 17/19
| lat = 56.950319001245
| long = 24.104194000643
| p625 = {{Coord|56.950319|24.104194|display=inline}}
| image = Maz%C4%81%20Pils%20iela%2019.JPG
| vaid = 7327
| year = 1746.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q282196
| label = [[Trīs brāļi]]
| name = Trīs brāļi
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mazā Pils iela 17; Mazā Pils iela 19; Mazā Pils iela 21
| lat = 56.950331697249
| long = 24.104281479443
| p625 = {{Coord|56.950332|24.104281|display=inline}}
| image = 3%20Brueder.jpg
| commonscat = Three Brothers (Riga)
| vaid = 6544
| wikipediauri = Tr%C4%ABs_br%C4%81%C4%BCi
| year = 15. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q2568623
| label = [[Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīca|Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca]]
| name = Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mazā Pils iela 2; Klostera iela 2; Klostera iela 4
| lat = 56.950791666667
| long = 24.103275
| p625 = {{Coord|56.950792|24.103275|display=inline}}
| image = %D0%A6%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D1%8C%20%D0%9C%D0%B0%D1%80%D0%B8%D0%B8%20%D0%9C%D0%B0%D0%B3%D0%B4%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B%20%28%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0%29%20-%204.JPG
| commonscat = St. Mary Magdalene's Church, Riga
| vaid = 6552
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Marijas_Magdal%C4%93nas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 14. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052201
| label = ''[[:d:Q56052201|Dzīvojamā ēka, vēlāk korporācijas &quot;Fraternitas Arctica&quot; ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka, vēlāk korporācijas &quot;Fraternitas Arctica&quot; ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mazā Smilšu iela 8
| lat = 56.950391
| long = 24.1090932
| p625 = {{Coord|56.950391|24.109093|display=inline}}
| image = RigaMazaSmilsu8.jpg
| commonscat = Mazā Smilšu iela 8 (Riga)
| vaid = 8807
| year = 18.gs., 1931.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052202
| label = ''[[:d:Q56052202|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meistaru iela 19; Meistaru iela 23; Meistaru iela 21
| lat = 56.949272537086
| long = 24.108601554322
| p625 = {{Coord|56.949273|24.108602|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Meistaru%20iela%2021.JPG
| vaid = 6555
| year = 13. - 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052203
| label = ''[[:d:Q56052203|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meistaru iela 23
| lat = 56.9491966
| long = 24.1086788
| p625 = {{Coord|56.949197|24.108679|display=inline}}
| vaid = 7287
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052202|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052204
| label = ''[[:d:Q56052204|Portāls un durvju komplekts]]''
| name = Portāls un durvju komplekts
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Meistaru iela 4
| lat = 56.9506832
| long = 24.108802
| p625 = {{Coord|56.950683|24.108802|display=inline}}
| image = RigaMeistaru4.jpg
| vaid = 7286
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052205
| label = ''[[:d:Q56052205|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miesnieku iela 1; Pils iela 19
| lat = 56.949943779548
| long = 24.103306194248
| p625 = {{Coord|56.949944|24.103306|display=inline}}
| image = Miesnieku%20iela%201%202015-09-21.JPG
| commonscat = Miesnieku iela 1 (Riga)
| vaid = 6556
| year = 1779.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052207
| label = ''[[:d:Q56052207|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss ar bīskapa pils paliekām]]''
| name = Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss ar bīskapa pils paliekām
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miesnieku iela 4; Miesnieku iela 8; Miesnieku iela 6; Miesnieku iela 12; Miesnieku iela 10; Mazā Muzeja iela 1; Miesnieku iela 13; Miesnieku iela 15; Miesnieku iela 17
| lat = 56.949312430782
| long = 24.102784092496
| p625 = {{Coord|56.949312|24.102784|display=inline}}
| image = Miesnieku%20iela%2015%202015-09-14.JPG
| vaid = 6557
| year = 13. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052209
| label = ''[[:d:Q56052209|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Miesnieku iela 8
| lat = 56.954419466871
| long = 24.118307448381
| p625 = {{Coord|56.954419|24.118307|display=inline}}
| image = RigaMiesnieku8.jpg
| vaid = 7314
| year = 17.gs.b.-18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052207|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss ar bīskapa pils paliekām]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q11746094
| label = [[Rīgas Reformātu baznīca]]
| name = Rīgas Reformātu baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 10
| lat = 56.94638889
| long = 24.11027778
| p625 = {{Coord|56.946389|24.110278|display=inline}}
| image = Reformed%20Church%20in%20Riga01.JPG
| commonscat = Reformed Church in Riga
| vaid = 6588
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Reform%C4%81tu_bazn%C4%ABca
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052185
| label = ''[[:d:Q56052185|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 10
| locality = Reformātu baznīca
| lat = 56.946468
| long = 24.1102452
| p625 = {{Coord|56.946468|24.110245|display=inline}}
| vaid = 7275
| year = 1847.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Reformātu baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052188
| label = ''[[:d:Q56052188|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 10
| locality = Reformātu baznīca
| lat = 56.946468
| long = 24.1102452
| p625 = {{Coord|56.946468|24.110245|display=inline}}
| image = Reform%C4%81tu%20bazn%C4%ABca%2C%20M%C4%81rsta%C4%BCu%20iela%2010%2C%20Port%C4%81ls%2C%20R%C4%ABga%2C.jpg
| vaid = 7276
| year = 1737.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Reformātu baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052191
| label = ''[[:d:Q56052191|Ciļņi fasādē]]''
| name = Ciļņi fasādē
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 19
| lat = 56.9457879
| long = 24.1085758
| p625 = {{Coord|56.945788|24.108576|display=inline}}
| image = RigaMarstalu19Fasade.jpg
| vaid = 7277
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052190
| label = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 19; Mārstaļu iela 21; Mārstaļu iela 26; Mārstaļu iela 23
| lat = 56.945712258509
| long = 24.108144639887
| p625 = {{Coord|56.945712|24.108145|display=inline}}
| image = Dannensternhaus%20Riga.JPG
| commonscat = Residential building complex on Mārstaļu street (Riga)
| vaid = 6553
| year = 14. - 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4165386
| label = [[Reiterna nams]]
| name = Reiterna nams
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 2/4
| lat = 56.946666666667
| long = 24.110555555556
| p625 = {{Coord|56.946667|24.110556|display=inline}}
| image = Reiterna%20nams01.JPG
| commonscat = Reutern House
| vaid = 6587
| wikipediauri = Reiterna_nams
| year = 1685.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052178
| label = ''[[:d:Q56052178|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 2/4
| lat = 56.946796
| long = 24.1108252
| p625 = {{Coord|56.946796|24.110825|display=inline}}
| image = Reiterna%20Fassade.JPG
| vaid = 7273
| year = 1685.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Reiterna nams]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052193
| label = ''[[:d:Q56052193|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 21
| lat = 56.9456272
| long = 24.1081777
| p625 = {{Coord|56.945627|24.108178|display=inline}}
| image = RigaMarstalu21Fasade.jpg
| vaid = 7278
| year = 17.gs.b.,20.gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052195
| label = ''[[:d:Q56052195|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 21
| lat = 56.9456272
| long = 24.1081777
| p625 = {{Coord|56.945627|24.108178|display=inline}}
| vaid = 7279
| year = 17.gs.b.,19.gs.,20.gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052196
| label = ''[[:d:Q56052196|Vēja rādītājs]]''
| name = Vēja rādītājs
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 21
| lat = 56.9456272
| long = 24.1081777
| p625 = {{Coord|56.945627|24.108178|display=inline}}
| vaid = 7280
| year = 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052197
| label = ''[[:d:Q56052197|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 26
| lat = 56.9456256
| long = 24.1088052
| p625 = {{Coord|56.945626|24.108805|display=inline}}
| vaid = 7281
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052190|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Dannenšterna nams]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052182
| label = ''[[:d:Q56052182|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mārstaļu iela 6
| lat = 56.9467011
| long = 24.1104925
| p625 = {{Coord|56.946701|24.110492|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20M%C4%81rsta%C4%BCu%20iela%206.JPG
| vaid = 7274
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052211
| label = ''[[:d:Q56052211|Noliktava]]''
| name = Noliktava
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Mūku iela 4
| lat = 56.9492804269
| long = 24.103060142186
| p625 = {{Coord|56.94928|24.10306|display=inline}}
| image = RigaMuku4.jpg
| vaid = 6589
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052214
| label = ''[[:d:Q56052214|Noliktava]]''
| name = Noliktava
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pasta iela 3
| lat = 56.9449495
| long = 24.1094651
| p625 = {{Coord|56.944949|24.109465|display=inline}}
| image = Noliktava%2C%20Pasta%20iela%203%2C%20R%C4%ABga.jpg
| commonscat = Pasta iela 3 (Riga)
| vaid = 6590
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052217
| label = ''[[:d:Q56052217|Dzīvojamā ēka un noliktava]]''
| name = Dzīvojamā ēka un noliktava
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Peitavas iela 10/12
| lat = 56.945808488336
| long = 24.110920941681
| p625 = {{Coord|56.945808|24.110921|display=inline}}
| image = RigaPeitavas10-12.jpg
| vaid = 6592
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052219
| label = ''[[:d:Q56052219|Sinagoga]]''
| name = Sinagoga
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Peitavas iela 6/8
| lat = 56.9459583
| long = 24.1106929
| p625 = {{Coord|56.945958|24.110693|display=inline}}
| image = 5-Riga%20Syna-DSC04895.JPG
| commonscat = Peitav Synagogue
| vaid = 8585
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052215
| label = ''[[:d:Q56052215|Noliktava]]''
| name = Noliktava
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Peitavas iela 7
| lat = 56.9459038
| long = 24.1105309
| p625 = {{Coord|56.945904|24.110531|display=inline}}
| image = Bruchbude%20Peitavas%207.JPG
| vaid = 6591
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052231
| label = ''[[:d:Q56052231|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 14
| lat = 56.9501982
| long = 24.1033717
| p625 = {{Coord|56.950198|24.103372|display=inline}}
| image = RigaPils14.jpg
| vaid = 7326
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052220
| label = ''[[:d:Q56052220|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 14; Mazā Pils iela 11; Pils iela 16
| lat = 56.950225513998
| long = 24.103461018705
| p625 = {{Coord|56.950226|24.103461|display=inline}}
| image = Pils%20iela%2014%202015-09-24.JPG
| vaid = 6561
| year = 16. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052224
| label = ''[[:d:Q56052224|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 21
| lat = 56.9498924
| long = 24.1037983
| p625 = {{Coord|56.949892|24.103798|display=inline}}
| image = RigaPils21.jpg
| vaid = 6597
| year = 18. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052233
| label = ''[[:d:Q56052233|Bankas ēka]]''
| name = Bankas ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 23
| lat = 56.9497573
| long = 24.1042911
| p625 = {{Coord|56.949757|24.104291|display=inline}}
| image = Riga%20Pils%2023%202015-09-24.JPG
| commonscat = Pils iela 23 (Riga)
| vaid = 8330
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052228
| label = ''[[:d:Q56052228|Birža]]''
| name = Birža
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 24; Doma laukums 6; Jēkaba iela 1
| lat = 56.950098349169
| long = 24.104902428243
| p625 = {{Coord|56.950098|24.104902|display=inline}}
| image = Kunstmuseum%20Rigaer%20B%C3%B6rse%2020220628%20%282%29.JPG
| commonscat = Riga Stock Exchange
| vaid = 6562
| year = 1852. - 1855.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052235
| label = ''[[:d:Q56052235|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 5
| locality = Sāpju Dievmātes katoļu baznīca
| lat = 56.9504728
| long = 24.1016282
| p625 = {{Coord|56.950473|24.101628|display=inline}}
| vaid = 7321
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052238
| label = ''[[:d:Q56052238|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 5
| locality = Sāpju Dievmātes katoļu baznīca
| lat = 56.9504728
| long = 24.1016282
| p625 = {{Coord|56.950473|24.101628|display=inline}}
| vaid = 7322
| year = 1897.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052239
| label = ''[[:d:Q56052239|Glezna &quot;Sv. Francisks&quot;]]''
| name = Glezna &quot;Sv. Francisks&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 5
| locality = Sāpju Dievmātes katoļu baznīca
| vaid = 9208
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052240
| label = ''[[:d:Q56052240|Glezna &quot;Sv. Hieronims&quot; ar rāmi]]''
| name = Glezna &quot;Sv. Hieronims&quot; ar rāmi
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 5
| locality = Sāpju Dievmātes katoļu baznīca
| vaid = 9207
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052241
| label = ''[[:d:Q56052241|Glezna &quot;Sv. Dominiks&quot;]]''
| name = Glezna &quot;Sv. Dominiks&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 5
| locality = Sāpju Dievmātes katoļu baznīca
| vaid = 9209
| year = 19. gs. I p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052242
| label = ''[[:d:Q56052242|Balkona apdare]]''
| name = Balkona apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 6
| lat = 56.9504073
| long = 24.1022128
| p625 = {{Coord|56.950407|24.102213|display=inline}}
| image = RigaPils6.jpg
| vaid = 7325
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052230|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052230
| label = ''[[:d:Q56052230|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 6; Mazā Pils iela 3; Mazā Pils iela 1
| lat = 56.950492845494
| long = 24.102326441556
| p625 = {{Coord|56.950493|24.102326|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Maz%C4%81%20Pils%20iela%201.JPG
| vaid = 6560
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052243
| label = ''[[:d:Q56052243|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils iela 9; Anglikāņu iela 3; Anglikāņu iela 5
| lat = 56.950005138971
| long = 24.101823239588
| p625 = {{Coord|56.950005|24.101823|display=inline}}
| image = Pils%20iela%209%202015-09-24.JPG
| vaid = 6563
| year = 17. - 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052244
| label = ''[[:d:Q56052244|Licejs]]''
| name = Licejs
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils laukums 2
| lat = 56.951382507604
| long = 24.102686426053
| p625 = {{Coord|56.951383|24.102686|display=inline}}
| vaid = 6593
| year = 1785. -1787.g. 19. gs. be1.gas
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q322183
| label = [[Rīgas pils]]
| name = Rīgas pils
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = https://www.president.lv/en/riga-castle
| address = Pils laukums 3
| lat = 56.95095
| long = 24.100636111111
| p625 = {{Coord|56.95095|24.100636|display=inline}}
| image = Riga%20Pils%20Latvia%20%28cropped%29.jpg
| commonscat = Riga Castle
| vaid = 6594
| wikipediauri = R%C4%ABgas_pils
| year = 1330., 14. - 20. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052245
| label = ''[[:d:Q56052245|Interjera dekoratīvā apdare Baltajā zālē]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare Baltajā zālē
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils laukums 3
| locality = Rīgas pils
| lat = 56.951055000778
| long = 24.100933000152
| p625 = {{Coord|56.951055|24.100933|display=inline}}
| vaid = 7315
| year = 1818., 1860.-1862.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas pils]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052247
| label = ''[[:d:Q56052247|Interjera dekoratīvā apdare Svētku zālē]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare Svētku zālē
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils laukums 3
| locality = Rīgas pils
| lat = 56.951055000778
| long = 24.100933000152
| p625 = {{Coord|56.951055|24.100933|display=inline}}
| vaid = 7316
| year = 1938. -1939., 1995.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas pils]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052250
| label = ''[[:d:Q56052250|Skulptūra &quot;Madonna ar bērnu&quot;]]''
| name = Skulptūra &quot;Madonna ar bērnu&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils laukums 3
| locality = Rīgas pils
| lat = 56.951055000778
| long = 24.100933000152
| p625 = {{Coord|56.951055|24.100933|display=inline}}
| vaid = 7318
| year = 1515.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas pils]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052252
| label = ''[[:d:Q56052252|Skulptūra &quot;Valters Pletenbergs&quot;]]''
| name = Skulptūra &quot;Valters Pletenbergs&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils laukums 3
| locality = Rīgas pils
| lat = 56.951055000778
| long = 24.100933000152
| p625 = {{Coord|56.951055|24.100933|display=inline}}
| vaid = 7319
| year = 1515.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas pils]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052255
| label = ''[[:d:Q56052255|Vārti]]''
| name = Vārti
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils laukums 3
| locality = Rīgas pils
| lat = 56.951055000778
| long = 24.100933000152
| p625 = {{Coord|56.951055|24.100933|display=inline}}
| image = RigaPilsVarti.jpg
| vaid = 7320
| year = 1939.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas pils]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052257
| label = ''[[:d:Q56052257|Pēterburgas viesnīca, tagad - administratīva ēka]]''
| name = Pēterburgas viesnīca, tagad - administratīva ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Pils laukums 4
| lat = 56.950907544505
| long = 24.102629968462
| p625 = {{Coord|56.950908|24.10263|display=inline}}
| image = Riga%2020170706%20175615.jpg
| vaid = 6595
| year = 1750., 1785., 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052261
| label = ''[[:d:Q56052261|Dzīvojamā ēka Riharda Vāgnera ielā]]''
| name = Dzīvojamā ēka Riharda Vāgnera ielā
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Riharda Vāgnera iela 13
| lat = 56.9484932
| long = 24.1116193
| p625 = {{Coord|56.948493|24.111619|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Riharda%20V%C4%81gnera%20iela%2013%2C%20R%C4%ABga%2C%20Farm%C4%81cijas%20muzejs.JPG
| commonscat = Riharda Vāgnera iela 13 (Riga)
| vaid = 6604
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052262
| label = ''[[:d:Q56052262|&quot;Kariešu meistara nama&quot; portāls un durvju komplekts]]''
| name = &quot;Kariešu meistara nama&quot; portāls un durvju komplekts
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Riharda Vāgnera iela 13
| lat = 56.9484932
| long = 24.1116193
| p625 = {{Coord|56.948493|24.111619|display=inline}}
| image = %22Karie%C5%A1u%20meistara%20nama%22%20port%C4%81ls%20un%20durvju%20komplekts%2C%20R%C4%ABga%2C%20Riharda%20V%C4%81gnera%20iela%2013.JPG
| vaid = 7409
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052261|Dzīvojamā ēka Riharda Vāgnera ielā]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052258
| label = ''[[:d:Q56052258|Dzīvojamās ēkas un biedrības &quot;Muse&quot; komplekss]]''
| name = Dzīvojamās ēkas un biedrības &quot;Muse&quot; komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Riharda Vāgnera iela 2; Riharda Vāgnera iela 4; Kaļķu iela 18
| lat = 56.949194361526
| long = 24.110568891284
| p625 = {{Coord|56.949194|24.110569|display=inline}}
| image = Riharda%20V%C4%81gnera%20iela%202%202015-09-09%20%281%29.JPG
| vaid = 6574
| year = 18. gs. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052266
| label = ''[[:d:Q56052266|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Riharda Vāgnera iela 4
| lat = 56.9490512
| long = 24.1104538
| p625 = {{Coord|56.949051|24.110454|display=inline}}
| vaid = 7406
| year = 1781.-1782., 19.gs.b., 1902., 1989.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052258|Dzīvojamās ēkas un biedrības &quot;Muse&quot; komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052268
| label = ''[[:d:Q56052268|Krāsnis (2)]]''
| name = Krāsnis (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Riharda Vāgnera iela 4
| lat = 56.9490512
| long = 24.1104538
| p625 = {{Coord|56.949051|24.110454|display=inline}}
| vaid = 7407
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052258|Dzīvojamās ēkas un biedrības &quot;Muse&quot; komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q3409330
| label = [[Rīgas Svētā Jura baznīca|Svētā Jura baznīca]]
| name = Svētā Jura baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.lnmm.lv/ru/dmdm/misc/about/museum/
| address = Skārņu iela 10/20; Kalēju iela 9/11
| lat = 56.9481
| long = 24.1095
| p625 = {{Coord|56.9481|24.1095|display=inline}}
| image = Jura%20baznica.JPG
| commonscat = St. George church in Riga
| vaid = 6565
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_Jura_bazn%C4%ABca
| year = 1207. - 1209., 13. - 16. gs. b. 1699., 20.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q727809
| label = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| name = Rīgas Svētā Pētera baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://peterbaznica.riga.lv/en/news/
| address = Skārņu iela 19
| lat = 56.9475
| long = 24.109444444444
| p625 = {{Coord|56.9475|24.109444|display=inline}}
| image = Iglesia%20de%20San%20Pedro%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2032.JPG
| commonscat = Saint Peter's Church, Riga
| vaid = 6598
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_P%C4%93tera_bazn%C4%ABca
| year = 13. gs., 15. - 18. gs., 1973.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052271
| label = ''[[:d:Q56052271|Epitāfija F. Ringenbergam]]''
| name = Epitāfija F. Ringenbergam
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| vaid = 7338
| year = 1611. 20.gs.70.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052274
| label = ''[[:d:Q56052274|Kapa plāksne]]''
| name = Kapa plāksne
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| vaid = 7354
| year = 1750.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052276
| label = ''[[:d:Q56052276|Kapa plāksne J. Damma dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne J. Damma dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| vaid = 7355
| year = 16.gs. 1667.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052277
| label = ''[[:d:Q56052277|Kapa plāksne K. un B. Pāleniem]]''
| name = Kapa plāksne K. un B. Pāleniem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| vaid = 7356
| year = 1550.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052278
| label = ''[[:d:Q56052278|Kapa plāksne M. D. Kaspara dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne M. D. Kaspara dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| vaid = 7357
| year = 1742.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052280
| label = ''[[:d:Q56052280|Kapa plāksne M. un M. Brēmeriem]]''
| name = Kapa plāksne M. un M. Brēmeriem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| vaid = 7358
| year = 1676.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052282
| label = ''[[:d:Q56052282|Kapa plāksne N. Braunšveiga dzimtai]]''
| name = Kapa plāksne N. Braunšveiga dzimtai
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| vaid = 7359
| year = 1657. 1726.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052284
| label = ''[[:d:Q56052284|Portāli (3)]]''
| name = Portāli (3)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| image = P%C4%93tera%20bazn%C4%ABcas%20port%C4%81li.jpg
| vaid = 7360
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052288
| label = ''[[:d:Q56052288|Zilās Gvardes kapene]]''
| name = Zilās Gvardes kapene
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 19
| locality = Sv. Pētera luterāņu baznīcā
| lat = 56.9475072
| long = 24.1092492
| p625 = {{Coord|56.947507|24.109249|display=inline}}
| image = Blaue%20Garde.JPG
| vaid = 7361
| year = 1743. 1973.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052298
| label = ''[[:d:Q56052298|&quot;Ekes cilnis&quot;]]''
| name = &quot;Ekes cilnis&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 22
| lat = 56.9478208
| long = 24.1101049
| p625 = {{Coord|56.947821|24.110105|display=inline}}
| image = Ekes%20cilnis%2C%20Sk%C4%81r%C5%86u%20iela%2022%2C%20R%C4%ABga%201.JPG
| vaid = 7362
| year = 1618.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052315
| label = ''[[:d:Q56052315|Portāli (2) un durvju komplekti (2)]]''
| name = Portāli (2) un durvju komplekti (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 22
| lat = 56.9478208
| long = 24.1101049
| p625 = {{Coord|56.947821|24.110105|display=inline}}
| image = Port%C4%81ls%20un%20durvju%20komplekts%2C%20Sk%C4%81r%C5%86u%20iela%2022%2C%20R%C4%ABga%201.JPG
| vaid = 7363
| year = 1770.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052330|Ekes konventa un dzīvojamās ēkas komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052330
| label = ''[[:d:Q56052330|Ekes konventa un dzīvojamās ēkas komplekss]]''
| name = Ekes konventa un dzīvojamās ēkas komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 22; Skārņu iela 20
| lat = 56.947831776569
| long = 24.110079356553
| p625 = {{Coord|56.947832|24.110079|display=inline}}
| image = RigaSkarnu20-22.jpg
| vaid = 6566
| year = 15. - 18. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052357
| label = ''[[:d:Q56052357|Altāris ar gleznu &quot;Kristus augšāmcelšanās&quot;]]''
| name = Altāris ar gleznu &quot;Kristus augšāmcelšanās&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 24
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.9476227
| long = 24.1106468
| p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}}
| image = J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABcas%20alt%C4%81ris.jpg
| vaid = 7364
| year = 1768.-1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052377
| label = ''[[:d:Q56052377|Ērģeļu luktu gleznojumi (4)]]''
| name = Ērģeļu luktu gleznojumi (4)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 24
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.9476227
| long = 24.1106468
| p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}}
| vaid = 7365
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052393
| label = ''[[:d:Q56052393|Ērģeļu luktu gleznojumi (9)]]''
| name = Ērģeļu luktu gleznojumi (9)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 24
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.9476227
| long = 24.1106468
| p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}}
| vaid = 7366
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052412
| label = ''[[:d:Q56052412|Lasāmpults]]''
| name = Lasāmpults
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 24
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.9476227
| long = 24.1106468
| p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}}
| vaid = 7377
| year = ap 1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052431
| label = ''[[:d:Q56052431|Vitrāža &quot;Sv. Pētera glābšana&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Sv. Pētera glābšana&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 24
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.9476227
| long = 24.1106468
| p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}}
| vaid = 7382
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052441
| label = ''[[:d:Q56052441|Vitrāžas (4)]]''
| name = Vitrāžas (4)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 24
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.9476227
| long = 24.1106468
| p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}}
| vaid = 7383
| year = 1890.-1900.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052460
| label = ''[[:d:Q56052460|Griestu lukturis]]''
| name = Griestu lukturis
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 24
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.9476227
| long = 24.1106468
| p625 = {{Coord|56.947623|24.110647|display=inline}}
| vaid = 7384
| year = 1666.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q2568547
| label = [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Rīgas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = http://www.janabaznica.lv
| address = Skārņu iela 24; Jāņa sēta 7; Jāņa sēta 5; Jāņa sēta 3; Kalēju iela 11; Jāņa iela 3
| lat = 56.9475
| long = 24.1108
| p625 = {{Coord|56.9475|24.1108|display=inline}}
| image = Riga%20johanneskirche%20133731389%20crop%20rotate.jpg
| commonscat = St. John's Church, Riga
| vaid = 6567
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%81%C5%86a_bazn%C4%ABca
| year = 13. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052474
| label = ''[[:d:Q56052474|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Skārņu iela 4; Skārņu iela 6; Skārņu iela 8
| lat = 56.948313881617
| long = 24.10903298755
| p625 = {{Coord|56.948314|24.109033|display=inline}}
| image = Riga%20Skarnu%208%202015-09-24.JPG
| vaid = 6564
| year = 17. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052479
| label = ''[[:d:Q56052479|Dzīvojamo, saimniecības ēku un noliktavu komplekss]]''
| name = Dzīvojamo, saimniecības ēku un noliktavu komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 16; Trokšņu iela 10; Trokšņu iela 12
| lat = 56.950983974608
| long = 24.107352804637
| p625 = {{Coord|56.950984|24.107353|display=inline}}
| image = RigaSmilsu16.jpg
| vaid = 6569
| year = 16. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052503
| label = ''[[:d:Q56052503|Īres nams ar veikaliem]]''
| name = Īres nams ar veikaliem
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 2
| lat = 56.9502473
| long = 24.1057928
| p625 = {{Coord|56.950247|24.105793|display=inline}}
| image = RigaSmilsu2.jpg
| vaid = 9141
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052522
| label = ''[[:d:Q56052522|Griestu gleznojumi (3 telpās)]]''
| name = Griestu gleznojumi (3 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 4
| lat = 56.9502656
| long = 24.1059726
| p625 = {{Coord|56.950266|24.105973|display=inline}}
| vaid = 8882
| year = 19.gs. I.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052540
| label = ''[[:d:Q56052540|Kamīni (2)]]''
| name = Kamīni (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 5
| lat = 56.9506793
| long = 24.1081078
| p625 = {{Coord|56.950679|24.108108|display=inline}}
| vaid = 7395
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052573|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052554
| label = ''[[:d:Q56052554|Skapis]]''
| name = Skapis
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 5
| lat = 56.9506793
| long = 24.1081078
| p625 = {{Coord|56.950679|24.108108|display=inline}}
| vaid = 7396
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052573|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052573
| label = ''[[:d:Q56052573|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 5; Meistaru iela 5
| lat = 56.950648904628
| long = 24.10823303514
| p625 = {{Coord|56.950649|24.108233|display=inline}}
| image = RigaSmilsu5.jpg
| vaid = 6568
| year = 1787.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052587
| label = ''[[:d:Q56052587|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 6
| locality = iekšpagalmā
| lat = 56.9503402
| long = 24.1062187
| p625 = {{Coord|56.95034|24.106219|display=inline}}
| vaid = 7021
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052605
| label = ''[[:d:Q56052605|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā un kāpņu telpā]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā un kāpņu telpā
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 6
| lat = 56.9503402
| long = 24.1062187
| p625 = {{Coord|56.95034|24.106219|display=inline}}
| vaid = 7397
| year = 1912., 1994.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052621
| label = ''[[:d:Q56052621|Interjera dekoratīvā apdare vestibilos (2)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilos (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 8
| lat = 56.950487
| long = 24.1066604
| p625 = {{Coord|56.950487|24.10666|display=inline}}
| vaid = 7398
| year = 1902.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052635|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052635
| label = ''[[:d:Q56052635|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Smilšu iela 8
| lat = 56.950487
| long = 24.1066604
| p625 = {{Coord|56.950487|24.10666|display=inline}}
| image = RigaSmilsu8.jpg
| commonscat = Smilšu iela 8 (Riga)
| vaid = 8901
| year = 1902.-1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052762
| label = ''[[:d:Q56052762|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Teātra iela 3; Teātra iela 6
| lat = 56.948305946559
| long = 24.112016622657
| p625 = {{Coord|56.948306|24.112017|display=inline}}
| image = R%C4%ABga%2C%20Te%C4%81tra%20iela%206.JPG
| vaid = 6571
| year = 18. -19. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052775
| label = ''[[:d:Q56052775|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tirgoņu iela 10
| lat = 56.9487814
| long = 24.1066769
| p625 = {{Coord|56.948781|24.106677|display=inline}}
| image = RigaTirgonu10.jpg
| vaid = 6601
| year = 15. - 17. gs., 20. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052793
| label = ''[[:d:Q56052793|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tirgoņu iela 10
| lat = 56.9487814
| long = 24.1066769
| p625 = {{Coord|56.948781|24.106677|display=inline}}
| image = RigaTirgonu10p.jpg
| vaid = 7401
| year = 1698.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052775|Dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052809
| label = ''[[:d:Q56052809|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Tirgoņu iela 5/7; Tirgoņu iela 9
| lat = 56.948957750233
| long = 24.106262983174
| p625 = {{Coord|56.948958|24.106263|display=inline}}
| image = RigaTirgonu5-7.jpg
| vaid = 6572
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q4796493
| label = [[Arsenāls (izstāžu zāle)|LNMM izstāžu zāle &quot;Arsenāls&quot;]]
| name = LNMM izstāžu zāle &quot;Arsenāls&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = https://lnmm.gov.lv/makslas-muzejs-arsenals
| address = Torņa iela 1&lt;br/&gt;Torņa iela 1, Rīga, LV-1050
| lat = 56.95152
| long = 24.10413
| p625 = {{Coord|56.95152|24.10413|display=inline}}
| image = The%20old%20arsenal%20Riga.JPG
| commonscat = Exhibition hall Arsenals (Riga)
| vaid = 6602
| wikipediauri = Arsen%C4%81ls_(izst%C4%81%C5%BEu_z%C4%81le)
| year = 13. gs., 1828. - 1832.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052879
| label = ''[[:d:Q56052879|Krāsnis (2)]]''
| name = Krāsnis (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Torņa iela 11
| locality = 1.stāva Sv.Jirgena torņa telpā, 2.stāva Torņa zālē
| lat = 56.9514533
| long = 24.1064988
| p625 = {{Coord|56.951453|24.106499|display=inline}}
| vaid = 8744
| year = 18.gs. I.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052897
| label = ''[[:d:Q56052897|Interjera dekoratīvā apdare (II.stāva zālē)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (II.stāva zālē)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Torņa iela 11
| locality = 2.stāva zālē
| lat = 56.9514533
| long = 24.1064988
| p625 = {{Coord|56.951453|24.106499|display=inline}}
| vaid = 8745
| year = 1953.-1956.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052915
| label = ''[[:d:Q56052915|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Torņa iela 11
| locality = 2.stāva telpā
| lat = 56.9514533
| long = 24.1064988
| p625 = {{Coord|56.951453|24.106499|display=inline}}
| vaid = 8746
| year = 18.gs. II.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052848
| label = ''[[:d:Q56052848|Sienu un griestu gleznojumi 2.stāva hallē]]''
| name = Sienu un griestu gleznojumi 2.stāva hallē
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Torņa iela 3/5
| lat = 56.95149
| long = 24.1055947
| p625 = {{Coord|56.95149|24.105595|display=inline}}
| vaid = 8816
| year = 18.gs., 19.gs. I.p.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052863
| label = ''[[:d:Q56052863|Sienu gleznojums 2.stāva telpā]]''
| name = Sienu gleznojums 2.stāva telpā
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Torņa iela 3/5
| lat = 56.95149
| long = 24.1055947
| p625 = {{Coord|56.95149|24.105595|display=inline}}
| vaid = 8817
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052826
| label = ''[[:d:Q56052826|Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss, t.sk. Zviedru vārti
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Torņa iela 3; Torņa iela 9; Torņa iela 11; Torņa iela 19; Torņa iela 5
| lat = 56.951469102886
| long = 24.105973579199
| p625 = {{Coord|56.951469|24.105974|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojamo%20%C4%93ku%20komplekss%2C%20t.sk.%20Zviedru%20v%C4%81rti%2C%20R%C4%ABga%2C%20Tor%C5%86a%20iela%209%3B%20Tor%C5%86a%20iela%2011%20%2801%29.JPG
| vaid = 6573
| year = 13. - 20. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052932
| label = ''[[:d:Q56052932|Jēkaba kazarma, tagad - sabiedriska ēka]]''
| name = Jēkaba kazarma, tagad - sabiedriska ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Torņa iela 4
| lat = 56.9515419
| long = 24.1078801
| p625 = {{Coord|56.951542|24.10788|display=inline}}
| image = RigaTorna4.jpg
| vaid = 6603
| year = 18. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052950
| label = ''[[:d:Q56052950|Bankas ēka]]''
| name = Bankas ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vaļņu iela 11
| lat = 56.9500124
| long = 24.1105388
| p625 = {{Coord|56.950012|24.110539|display=inline}}
| image = RigaValnu11.jpg
| vaid = 8331
| year = 1931.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052968
| label = ''[[:d:Q56052968|Interjera dekoratīvā apdare (6 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (6 telpās)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vaļņu iela 2
| lat = 56.9509836
| long = 24.1095224
| p625 = {{Coord|56.950984|24.109522|display=inline}}
| vaid = 8924
| year = 1938.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052982
| label = ''[[:d:Q56052982|&quot;Kamieļa portāls&quot;]]''
| name = &quot;Kamieļa portāls&quot;
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vaļņu iela 47
| lat = 56.9465598
| long = 24.113849
| p625 = {{Coord|56.94656|24.113849|display=inline}}
| vaid = 7410
| year = 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56053014
| label = ''[[:d:Q56053014|Fasādes dekoratīvā apdare, portāls un durvju komplekts]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare, portāls un durvju komplekts
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vecpilsētas iela 13/15
| lat = 56.946411
| long = 24.1115653
| p625 = {{Coord|56.946411|24.111565|display=inline}}
| vaid = 7417
| year = 1789.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052999|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56053029
| label = ''[[:d:Q56053029|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vecpilsētas iela 17
| lat = 56.9463231
| long = 24.1117369
| p625 = {{Coord|56.946323|24.111737|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20Vecpils%C4%93tas%20iela%2017%2C%20Fas%C4%81des%20dekorat%C4%ABv%C4%81%20apdare%2C%20R%C4%ABga.jpg
| vaid = 7418
| year = 1788.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052999|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56053046
| label = ''[[:d:Q56053046|Kāpnes]]''
| name = Kāpnes
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vecpilsētas iela 17
| lat = 56.9463231
| long = 24.1117369
| p625 = {{Coord|56.946323|24.111737|display=inline}}
| vaid = 7419
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052999|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56053063
| label = ''[[:d:Q56053063|Epitāfija]]''
| name = Epitāfija
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vecpilsētas iela 8
| lat = 56.9464017
| long = 24.1118445
| p625 = {{Coord|56.946402|24.111845|display=inline}}
| vaid = 7416
| year = 17.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052999
| label = ''[[:d:Q56052999|Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku un noliktavu komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Vecpilsētas iela 8a; Vecpilsētas iela 13/15; Vecpilsētas iela 17; Vecpilsētas iela 11; Vecpilsētas iela 10; Alksnāja iela 10
| lat = 56.946350895726
| long = 24.111675430609
| p625 = {{Coord|56.946351|24.111675|display=inline}}
| image = Alksn%C4%81ja%20iela%2010.JPG
| vaid = 6575
| year = 16. - 20. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56053080
| label = ''[[:d:Q56053080|Sienas panno]]''
| name = Sienas panno
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 18
| lat = 56.9504751
| long = 24.1112493
| p625 = {{Coord|56.950475|24.111249|display=inline}}
| vaid = 7066
| year = 20.gs. 30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56053095
| label = ''[[:d:Q56053095|Portāls]]''
| name = Portāls
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zirgu iela 24/26
| lat = 56.949540000831
| long = 24.10753900024
| p625 = {{Coord|56.94954|24.107539|display=inline}}
| image = RigaZirgu24-26.jpg
| vaid = 7422
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56053110
| label = ''[[:d:Q56053110|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Zirgu iela 3
| vaid = 9200
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052663
| label = ''[[:d:Q56052663|Dzīvojamo ēka]]''
| name = Dzīvojamo ēka
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Šķūņu iela 16
| lat = 56.9491761
| long = 24.106861
| p625 = {{Coord|56.949176|24.106861|display=inline}}
| image = %C5%A0%C4%B7%C5%AB%C5%86u%20iela%2016%202015-09-09.JPG
| vaid = 6600
| year = 1823., 19. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052680
| label = ''[[:d:Q56052680|Balkona margas]]''
| name = Balkona margas
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Šķūņu iela 17
| lat = 56.9495075
| long = 24.1068108
| p625 = {{Coord|56.949508|24.106811|display=inline}}
| image = %C5%A0%C4%B7%C5%AB%C5%86u%20iela%2017%2C%20Balkona%20margas%2C%20R%C4%ABga.JPG
| vaid = 7168
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052745|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052695
| label = ''[[:d:Q56052695|Durvju komplekti (2)]]''
| name = Durvju komplekti (2)
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Šķūņu iela 17
| lat = 56.9495075
| long = 24.1068108
| p625 = {{Coord|56.949508|24.106811|display=inline}}
| vaid = 7169
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052745|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052712
| label = ''[[:d:Q56052712|Interjera dekoratīvā apdare 2.stāva telpās un kāpņu telpā]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare 2.stāva telpās un kāpņu telpā
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Šķūņu iela 17
| lat = 56.9495075
| long = 24.1068108
| p625 = {{Coord|56.949508|24.106811|display=inline}}
| vaid = 7170
| year = 1780.-1790.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052745|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052745
| label = ''[[:d:Q56052745|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| name = Dzīvojamo ēku komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Šķūņu iela 17; Šķūņu iela 19
| lat = 56.949598708504
| long = 24.106911806057
| p625 = {{Coord|56.949599|24.106912|display=inline}}
| image = %C5%A0%C4%B7%C5%AB%C5%86u%20iela%2019%202015-09-09.JPG
| vaid = 6539
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56052727
| label = ''[[:d:Q56052727|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Šķūņu iela 19
| lat = 56.9495726
| long = 24.1066777
| p625 = {{Coord|56.949573|24.106678|display=inline}}
| image = RigaSkunu19.jpg
| vaid = 7171
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56052745|Dzīvojamo ēku komplekss]]''
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q7587443
| label = [[Rīgas Svētās Katrīnas Romas katoļu baznīca]]
| name = Rīgas Svētās Katrīnas Romas katoļu baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| address = Šķūņu iela 9; Amatu iela 5; Laipu iela 8; Šķūņu iela 11
| lat = 56.9492
| long = 24.1073
| p625 = {{Coord|56.9492|24.1073|display=inline}}
| image = %C5%A0%C4%B7%C5%AB%C5%86u%20iela%209%202015-09-09.JPG
| commonscat = Church of Saint Francis in Riga
| vaid = 6538
| wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81s_Katr%C4%ABnas_Romas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 13. - 20. gs
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q2672158
| label = [[Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca|Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]]
| name = Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| extlink = https://www.liveriga.com/en/2968-our-lady-of-sorrows-church
| address = Pils iela 5, Rīga
| lat = 56.950311
| long = 24.101664
| p625 = {{Coord|56.950311|24.101664|display=inline}}
| image = Iglesia%20de%20Nuestra%20Se%C3%B1ora%20de%20las%20Lamentaciones%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2001.JPG
| commonscat = Church of Our Lady of Sorrows in Riga
| vaid = 6596
| wikipediauri = R%C4%ABgas_S%C4%81pju_Dievm%C4%81tes_bazn%C4%ABca
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q15130283
| label = [[Alberta laukums]]
| name = Alberta laukums
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.94602752
| long = 24.11217928
| p625 = {{Coord|56.946028|24.112179|display=inline}}
| image = Alberta%20laukums%20Riga.JPG
| commonscat = Albert Square (Riga)
| vaid = 4819
| wikipediauri = Alberta_laukums
| year = 1889.,20.gs.50.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051851
| label = ''[[:d:Q56051851|Pilsētas nocietinājumu mūru un torņu paliekas]]''
| name = Pilsētas nocietinājumu mūru un torņu paliekas
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Aspazijas un Basteja bulvāriem un 13. janvāra ielu
| lat = 56.951357376721
| long = 24.107429786942
| p625 = {{Coord|56.951357|24.10743|display=inline}}
| image = Pils%C4%93tas%20nocietin%C4%81jumu%20m%C5%ABru%20un%20tor%C5%86u%20paliekas%2C%20Trok%C5%A1%C5%86u%20iela%2C%20R%C4%ABga.JPG
| commonscat = Remains of City Fortification walls and Towers in Riga
| vaid = 6554
| year = 13. - 15. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q56051853
| label = ''[[:d:Q56051853|Vecrīgas arheoloģiskais komplekss]]''
| name = Vecrīgas arheoloģiskais komplekss
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| locality = starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Aspazijas un Basteja bulvāriem un 13. janvāra ielu
| lat = 56.94873958201
| long = 24.107182492841
| p625 = {{Coord|56.94874|24.107182|display=inline}}
| vaid = 2070
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{monument
| qid = Q140563458
| label = ''[[:d:Q140563458|Rīgas Doma ansamblis]]''
| name = Rīgas Doma ansamblis
| municipality = Centra rajons
| district = Rīga
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-RIX
| lat = 56.948773
| long = 24.104747
| p625 = {{Coord|56.948773|24.104747|display=inline}}
| vaid = 6537
| year = 13. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Centra_rajons_(R%C4%ABga)
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Vecrīga, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Vecrīga}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>r7btktxo2ed93ihidi9sgw6bdee15jp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Djuāra benzols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>245164</id>
    <revision>
      <id>4495335</id>
      <parentid>4176388</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T22:06:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260716sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4495335</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3391" sha1="434mnlckc4qgwctqn008766xznvu3wl" xml:space="preserve">{{Vielas infokaste
|               attēls = [[Attēls:Dewar benzene (edge on).svg|140px]][[Attēls:Dewarbenzeen.png|100px]]&lt;br /&gt;Djuāra benzola struktūrformulas&lt;br /&gt;[[Attēls:Dewar-benzene-3D-spacefill.png|200px]]&lt;br /&gt;Djuāra benzola molekulas modelis
|       citi nosaukumi = biciklo[2.2.0]heksa-2,5-diēns
|           CAS numurs = 5649-95-6
|      ķīmiskā formula = C&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;
|              molmasa = 78,1
|              blīvums = 
|  kušanas temperatūra = 
| viršanas temperatūra = 
| šķīdība ūdenī        = 
|                 citi =
}}
'''Djuāra benzols''' (C&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;) ir nestabils [[benzols|benzola]] [[izomērs]]. Tas ir nepiesātināts biciklisks [[Ogļūdeņraži|ogļūdeņradis]] — bicikloheksadiēns. Atšķirībā no benzola pilnīgi plakanās molekulas, abi Djuāra benzola četrlocekļu cikli izvietoti leņķī viens pret otru.

== Vēsture ==
[[Benzols|Benzola]] struktūrformulu, kurā benzola sešlocekļu gredzenā ir divas dubultsaites un divi pretējie oglekļa atomi gredzenā savienoti ar papildu saiti, ieteica skotu zinātnieks [[Džeimss Djuārs]] (''James Dewar'') [[1867]]. gadā. Tomēr precīzāk benzola īpašībām atbilda [[Augusts Kekulē|Augusta Kekulē]] [[1865]]. gadā ieteiktā benzola formula — gredzens ar trim dubultsaitēm (tikai pēc vairākiem desmitiem gadu, izmantojot [[kvantu mehānika]]s aprēķinus, benzola saišu raksturlielumus varēja izskaidrot precīzi).

[[1963]]. gadā amerikāņu ķīmiķim [[Eižens van Tamelens|Eiženam van Tamelenam]] (''Eugene Earle van Tamelen'') izdevās iegūt Djuāra ieteiktajai struktūrformulai atbilstošu savienojumu, [[fotolīze|fotolizējot]] [[ftalskābes anhidrīds|ftalskābes anhidrīda]] dihidroatvasinājumu un oksidējot iegūto produktu ar [[svina tetraacetāts|svina tetraacetātu]].&lt;ref&gt;
{{publikācijas atsauce 
| author = [[E. E. van Tamelen]], S. P. Pappas
| title = Bicyclo [2.2.0]hexa-2,5-diene 
| journal = [[J. Am. Chem. Soc.]]    
| year = 1963 
| volume = 85
| issue =  20
| pages = 3297–3298
| doi = 10.1021/ja00903a056}}
&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce 
| author= [[E. E. van Tamelen]], S. P. Pappas, K. L. Kirk
| title = Valence Bond Isomers of Aromatic Systems. Bicyclo[2.2.0]hexa-2,5-dienes (Dewar benzenes)
| url= https://archive.org/details/american-chemical-society-journal_1971-11-17_93_23/page/6092
| journal = [[J. Am. Chem. Soc.]]    
| year = 1971 
| volume = 93 
| issue = 23
| pages = 6092–6101
| doi = 10.1021/ja00752a021 }}&lt;/ref&gt;
:[[Attēls:Dewar benzene synthesis.svg|400px|Djuāra benzola sintēze]]
Par godu Djuāram, jauniegūtā [[viela]] tika nosaukta par Djuāra benzolu.

== Īpašības ==
Djuāra benzols ir šķidra viela, kas pamazām pārvēršas par parasto benzolu (Djuāra benzola [[pussabrukšanas periods|pussadalīšanās periods]] ir apmēram divas dienas). Karsējot līdz 90°C temperatūrai, pārvēršanās benzolā notiek praktiski pilnīgi pusstundas laikā.&lt;ref&gt;Э. Клар. Полициклические углеводороды. Том 1. Москва, Химия, 1971, 39. lpp. {{krieviski}}&lt;/ref&gt;

[[Hidrēšana|Hidrējot]] Djuāra benzolu ar [[diimīds|diimīdu]], var iegūt piesātinātu ciklisko ogļūdeņradi — [[bicikloheksāns|bicikloheksānu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{commonscat|Dewar benzene|Djuāra benzols}}

[[Kategorija:Ogļūdeņraži]]</text>
      <sha1>434mnlckc4qgwctqn008766xznvu3wl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Prizmāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>245207</id>
    <revision>
      <id>4495289</id>
      <parentid>4176392</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:46:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260716sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4495289</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4886" sha1="ldzyqvuasxb8ns9jwtwb0g4fcl9s2t3" xml:space="preserve">{{Vielas infokaste
|               attēls = [[Attēls:Prisman2.svg|140px]][[Attēls:Prismane V.2.svg|100px]]&lt;br /&gt;Prizmāna struktūrformulas&lt;br /&gt;[[Attēls:Prismane-CPK.png|200px]]&lt;br /&gt;Prizmāna molekulas modelis
|       citi nosaukumi = tetraciklo[2.2.0.0&lt;sup&gt;2,6&lt;/sup&gt;.0&lt;sup&gt;3,5&lt;/sup&gt;]heksāns,&lt;br&gt;Ladenburga benzols
|           CAS numurs = 650-42-0
|      ķīmiskā formula = C&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;
|              molmasa = 78,1
|              blīvums = 
|  kušanas temperatūra = 
| viršanas temperatūra = 
| šķīdība ūdenī        = 
|                 citi =
}}
'''Prizmāns''' jeb '''Ladenburga benzols''' (C&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;) ir viens no eksotiskajiem [[benzols|benzola]] [[izomērs|izomēriem]]. Tas ir piesātināts tetraciklisks ogļūdeņradis — tetracikloheksāns, kura molekulai ir trijstūra [[prizma]]s forma, kas atspoguļota vielas pieņemtajā triviālajā nosaukumā. Prizmāns ir bezkrāsains, eksplozīvs [[šķidrums]].

== Vēsture ==
[[Benzols|Benzola]] struktūrformulu, kurā benzola [[molekula]] tika attēlota trijstūra prizmas veidā, ieteica vācu ķīmiķis [[Alberts Ladenburgs]] [[1869]]. gadā. Par labu šim molekulas modelim runāja visu sešu benzola oglekļa atomu līdzvērtīgums un triju izomēru (''orto-'', ''meta-'' un ''para-'') iespēja divaizvietotajiem benzola atvasinājumiem.
[[Attēls:Ortho,meta,para isomers of X2prismane.png|thumb|upright=2|none|270px|Divaizvietota Ladenburga benzola trīs iespējamie izomēri]]
Tomēr [[1876]]. gadā [[Jakobs van't Hofs]] norādīja, ka prizmveida struktūras benzolam ar diviem dažādiem aizvietotājiem ''orto-'' un ''meta-'' izomēriem jābūt novērojamai optiskās izomērijas parādībai, bet praksē nekas tāds netika novērots.
[[Attēls:Enatiomers of ortho, meta isomers of XYprismane.png|thumb|upright=1.5|none|200px|Divaizvietota Ladenburga benzola optiskie izomēri]]

Kaut arī Ladenburga ieteiktā formula izrādījās pilnīgi nepareiza, [[1973]]. gadā mākslīgi tika sintezēts (Tomass Kacs un Nensija Ektone, [[Kolumbijas Universitāte]]) ogļūdeņradis ar šādu molekulas uzbūvi.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author=Katz T. J., Acton N. | title= Synthesis of Prismane | url=https://archive.org/details/american-chemical-society-journal_1973-04-18_95_8/page/2738 | journal= [[Journal of the American Chemical Society]]  | year=1973 | volume=95 | pages=2738–2739|doi =10.1021/ja00789a084 | issue=8}}&lt;/ref&gt; Pirms tam, [[1966]]. gadā, tika iegūts prizmāna atvasinājums heksametilprizmāns (tā molekulā visi prizmāna ūdeņraža atomi aizvietoti ar [[metilgrupa|metilgrupām]]); šis savienojums ir daudz stabilāks par pašu prizmānu.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | author= Lemal D. M., Lokensgard J. P.| title= Hexamethylprismane | journal= [[Journal of the American Chemical Society]]  | year=1966 | volume=88 | pages=pp 5934–5935|doi =10.1021/ja00976a046 | issue= 24 }}&lt;/ref&gt;

== Iegūšana ==
Prizmāna sintēze ir ļoti grūta, jo tā [[Ķīmiskā saite|ķīmiskās saites]] zemās [[aktivācijas enerģija]]s dēļ viegli sabrūk rašanās brīdī. Prizmānu iegūst no cita benzola izomēra — [[benzvalēns|benzvalēna]] (1), tam iesaistoties [[Dīlsa—Aldera reakcija]]i līdzīgā reakcijā ar [[4-feniltriazolidons|4-feniltriazolidonu]]. Radušos [[adukts|aduktu]] (2) pēc tam [[hidrolīze|hidrolizē]] bāziskos apstākļos un pārveido par vara(II) hlorīda atvasinājumu ar paskābinātu [[vara(II) hlorīds|vara(II) hlorīdu]]. Neitralizējot ar stipru bāzi, izveidojušos [[azosavienojumi|azosavienojumu]] (3) var kristalizēt ar 65% iznākumu. Sintēzes pēdējā fāzē azosavienojumu pakļauj [[fotolīze]]i, kas to sadala par prizmānu (4) un [[slāpeklis|slāpekli]] (reakcijas iznākums zem 10%). Tīrā veidā prizmānu izolē ar preparatīvās [[gāzu hromatogrāfija]]s palīdzību.

[[Attēls:Prismane-synthesis.png|620px|Prizmāna sintēze]]

== Īpašības ==
Prizmāna molekula tās saspriegto ķīmisko saišu dēļ (tās ir vēl vairāk saspriegtas, nekā [[ciklopropāns|ciklopropānam]]) satur daudz vairāk [[enerģija]]s nekā benzola molekula, tomēr istabas temperatūrā prizmāns ir stabils (pareizāk, [[metastabilitāte|metastabils]]), kaut arī ļoti sprādziennedrošs (eksplozivitāte ir pavisam neraksturīga ogļūdeņražiem). Lai arī prizmāna pārgrupēšanās par benzolu ir enerģētiski ļoti izdevīga, to kavē tā saucamais [[Vudvorda—Hofmana likums]], kas neļauj [[molekulārā orbitāle|molekulāro orbitāļu]] simetrijas izjaukšanu. 1969. gadā Vudvords un Hofmans šo parādību salīdzināja ar nikna [[tīģeris|tīģera]] nespēju izkļūt no [[papīrs|papīra]] būra.&lt;ref&gt;R. B. Woodward and R. Hoffmann, ''Angew. Chem., Int. Ed. Engl.'', '''8''', 789, (1969)&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{commonscat|Prismane|Prizmāns}}
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ogļūdeņraži]]</text>
      <sha1>ldzyqvuasxb8ns9jwtwb0g4fcl9s2t3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>264546</id>
    <revision>
      <id>4495404</id>
      <parentid>4461886</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T07:34:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4495404</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3451" sha1="ku3tzgxder5evo9mn4ea0qqp3nsx493" xml:space="preserve">{{Universitātes infokaste
| name              = Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte
| image_name        = 
| image_size        = 
| caption           = 
| established       = 1940
| closed            = 2024
| type              = [[Fakultāte]]
| affiliation       = 
| endowment         = 
| budget            = 
| officer_in_charge = 
| dean              = Sandris Lācis
| academic_staff    = 
| administrative_staff  = 
| students          = 
| undergrad         = 
| postgrad          = 
| doctoral          = 
| other             = 
| location          = {{vieta|Latvija|Rīga|Jelgavas iela 3|3s=Jelgavas iela (Rīga)}}
| coor              = 
| campus            = 
| former_names      = 
| affiliations      = [[Latvijas Universitāte]]
| website           = 
| logo              = 
| footnotes         = 
}}
'''Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte''' bija viena no [[Latvijas Universitāte]]s (LU) fakultātēm [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]] 3, [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. 

Fakultāte dibināta 1940. gadā, sadalot Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti, tomēr [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] laikā atkal darbojās [[Rīgas Universitāte]]s Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte.&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|2|506}}&lt;/ref&gt; Fakultātei bija vairākas struktūrvienības: Fizikas nodaļa, Matemātikas nodaļa, Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs, Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa, A. Liepas Neklātienes matemātikas skola un Lāzeru centrs. 2009. gadā no fakultātes atdalījās datorzinātņu un profesionālā programmētāju programma, kas izveidoja jaunu [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]].
Kopš 2019. gada janvāra fakultāte atradās [[Latvijas Universitātes Zinātņu māja|Latvijas Universitātes Zinātņu mājā]] Jelgavas ielā 3 [[Torņakalns|Torņakalna]] apkaimē.

2024. gadā Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte tika apvienota ar [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]], izveidojot [[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte|Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/par-mums/struktura/fakultates/eksakto-zinatnu-un-tehnologiju-fakultate/ |title=Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte |accessdate=2024-08-10 |work= |publisher=lu.lv |date= }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Struktūrvienības ==
* Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs
* Fizikas nodaļa
** Cietvielu un materiālu fizikas katedra
** Eksperimentālās fizikas katedra
** Elektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas katedra
** Teorētiskās fizikas katedra
* Lāzeru centrs
** Astrospektroskopijas laboratorija
** Molekulu optiskās polarizācijas laboratorija
* Matemātikas nodaļa
** Diferenciālvienādojumu un tuvināto metožu katedra
** Matemātiskās analīzes katedra
** Vispārīgās matemātikas katedra
* Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [http://fizmati.lv/ Studentu pašpārvaldes vietne]

{{izglītība-aizmetnis}}

{{Latvijas Universitātes fakultātes}}

[[Kategorija:Latvijas Universitātes fakultātes]]</text>
      <sha1>ku3tzgxder5evo9mn4ea0qqp3nsx493</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas veiksmes stāsts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>267492</id>
    <revision>
      <id>4495347</id>
      <parentid>4455575</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T03:30:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */</comment>
      <origin>4495347</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23963" sha1="t6pk36i712ptdx4ri2i6bmy11a8ibzg" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2015. gada aprīlī,}}
'''Latvijas veiksmes stāsts''' ({{val|en|Latvia’s success story}}) ir pirmo reizi [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Valdis Dombrovskis|Valda Dombrovska]] lietots apzīmējums [[Latvija]]s 2008—2010. gada [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] pārvarēšanai. [[Plašsaziņas līdzekļi|Plašsaziņas līdzekļos]] un sarunvalodā tas apzīmēts arī kā '''Dombrovska veiksmes stāsts'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title= Premjera Dombrovska veiksmes stāsta ēnas puses | author= Līva Melbārzde | date= 2014. gada 22. janvāris | work= db.lv | url= http://www.db.lv/viedokli/db-viedoklis/premjera-dombrovska-veiksmes-stasta-enas-puses-408628 | accessdate= 2014. gada 17. decembrī | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20140605115908/http://www.db.lv/viedokli/db-viedoklis/premjera-dombrovska-veiksmes-stasta-enas-puses-408628 | archivedate= 2014. gada 5. Jūnijs }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Vietnes [[YouTube]] [[Valsts kanceleja]]s profilā 2012. gada 28. novembrī tika pievienots videomateriāls &quot;Latvia`s emergence from the crisis&quot;, kur [[Angļu valoda|angļu valodā]] Dombrovskis stāstīja par Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanu. Premjers stāstīja par 2010.—2011. gadā sasniegto [[Ekonomikas izaugsme|ekonomisko izaugsmi]] rūpnieciskajā ražošanā (+10%) un par [[eksports|eksporta]] pieaugumu (30%), minot, ka [[Latvija]] pārvarēja ekonomisko krīzi, īstenojot fiskālo konsolidāciju un ekonomikas stimulēšanai tika izmantots [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Savienības fondu]] finansējums. Cīņā ar ekonomisko krīzi tika samazināts administratīvais aparāts un īstenotas strukturālās reformas, kā arī palielināja bezdarbnieku pabalsta periodu un minimālo ienākuma līmeni. Tika veikta īslaicīgas nodarbinātības programma, kurā iesaistījās vairāk nekā kā 100 000 cilvēku. Tika uzsvērts, ka šobrīd Latvijā ir straujāk augošā ekonomika [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=8RuK0yJY8tk Latvia`s emergence from the crisis] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[Valdis Dombrovskis]] un ekonomists [[Anderss Oslunds]] 2010. gadā izdotās grāmatas &quot;''Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi''&quot;&lt;ref name=&quot;Latvija pārvarēja finanšu krīzi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ekonomisti.lv/book.php/K%C4%81# |title=Latvija pārvarēja finanšu krīzi  |access-date={{dat|2018|11|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305002428/http://www.ekonomisti.lv/book.php/K%C4%81# |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; papildinātajā, no angļu valodas&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books/about/How_Latvia_Came_Through_the_Financial_Cr.html?id=D-b6Zyhd2JEC&amp;redir_esc=y/ Google Books &quot;How Latvia Came through the Financial Crises&quot;]&lt;/ref&gt; tulkotajā, izdevumā latviešu valodā, ar ekspertu piezīmēm un komentāriem, pamatoja un skaidroja situāciju valstī un valdības darbības krīzes pārvarēšanai.

[[Eiropas Komisija]]s mājaslapas 2012. gada 1. marta rakstā: &quot;Latvija: ekonomiskās veiksmes stāsta veidošana&quot;, kur secina, ka Latvijas centieni stabilizēt savu ekonomiku saskaņā ar ES maksājumu programmu, ir bijuši veiksmīgi, un tikuši apbalvoti ar atgriešanos [[Finanšu tirgus|finanšu tirgos]].&lt;ref&gt;[http://ec.europa.eu/economy_finance/articles/financial_operations/2012-03-05_latvia_economic_en.htm/Latvia: An economic success story in the making]&lt;/ref&gt; [[ASV valsts sekretārs|ASV valsts sekretāres]] [[Hilarija Klintone|Hilarijas Klintones]] vizīte [[Rīga|Rīgā]] 2012. gada 28. jūnijā un atzinība par sasniegumiem krīzes novēršanā pievērsa pasaules uzmanību Latvijai, kuras vārds līdz 2012. gadam bija bieži jau starptautiskos plašsaziņas līdzekļos, saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/citas-zinas/financial-times-apkopojis-mitus-un-patiesibu-par-baltijas-valstu-taupibas-modeli-374606/# |title=db.lv Financial Times apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas valstu taupības modeli  |access-date={{dat|2014|12|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121105105247/http://www.db.lv/citas-zinas/financial-times-apkopojis-mitus-un-patiesibu-par-baltijas-valstu-taupibas-modeli-374606# |archivedate={{dat|2012|11|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; Laikraksts &quot;''Financial Times''&quot; tajā pašā dienā publicēja aktuālu rakstu &quot;Mīti un patiesība par Baltijas taupības modeli&quot;.&lt;ref&gt;[http://blogs.ft.com/the-world/2012/06/myths-and-truths-of-the-baltic-austerity-model/ Neil Buckley, &quot;Myths and Truths of the Baltic Austerity Model&quot; VIA: Financial Times (The World Blog)]&lt;/ref&gt; Latviju apmeklēja arī citas augstas amatpersonas, piemēram, SVF izpilddirektore [[Kristīne Lagarda]] un publiskoja atzinīgo runu &quot;Latvija un Baltija — Atgūšanās stāsts&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.imf.org/external/np/speeches/2012/060512.htm/ Latvia and the Baltics—a Story of Recovery By Christine Lagarde]&lt;/ref&gt; Arī [[Eiropas Padome]]s prezidents [[Hermans Van Rompejs]] pēc vizītes pie [[Valdis Dombrovskis|Valda Dombrovska]] savos komentāros atzinīgi novērtēja Latviju&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/132821.pdf/ |title=Remarks by President of the European Council Herman Van Rompuy |access-date={{dat|2014|12|16||bez}} |archive-date={{dat|2015|01|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150105040455/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/132821.pdf }}&lt;/ref&gt;

Konferencē Rīgā &quot;Apstākļiem spītējot: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze&quot;&lt;ref&gt;[http://www.bank.lv/presei/preses-pazinojumi/latvijas-banka-un-svf-pazino-par-kopigu-konferenci-par-baltijas-valstu-tautsaimniecibas-atveselosanos/8177?pop=1&amp;tmpl=component/ Latvijas Banka un SVF paziņo par kopīgu konferenci par Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanos ]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; [[Jerks Asmusens]] apgalvoja, ka no Latvijas var mācīties, to ka iekšējās devalvācijas stratēģija var darboties, taču ir jāanalizē, kādēļ tas izdevās. Viņa nosauktie 3 Latvijas krīzes pārvarēšanas elementi bija šādi:
# Jāveic nepieciešamās izmaiņas budžetā, pēc iespējas ātri — pirms iestājas nogurums un pretestība reformām.
# Jāievieš daudzas izaugsmi veicinošas strukturālas reformas.
# Valstī un valdībā ir jābūt stingrai apņēmībai un ticībai programmai un tās mērķiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vissnotiek.lv/latvijas-veiksmes-stasts/# |title=Latvijas veiksmes stāsts |access-date={{dat|2014|12|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304214052/http://www.vissnotiek.lv/latvijas-veiksmes-stasts/# |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
Finanšu krīzes plosītajā Eiropā, Latvija bija piemērs citām valstīm, grāmatas autori&lt;ref name=&quot;Latvija pārvarēja finanšu krīzi&quot;/&gt; uzskatīja, ka šāds rezultāts tika sasniegts divu iemeslu dēļ: pirmkārt, Latvijai vienkārši nebija citas izvēles tādos ārējās likviditātes krīzes apstākļos, otrkārt, valsts pieņēma un īstenoja vairākus saprātīgus lēmumus,&lt;ref name=&quot;LATVIA’S STORY&quot;&gt;[http://www.rigaconference.lv/2012/wp-content/uploads/2012/09/LATVIA%E2%80%99S-STORY.pdf/ Riga conference 2012 LATVIA’S STORY:Dealing With Crisis Swiftly and Efficiently]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; pieminot vairākas parādības, kas veicināja krīzes pārvarēšanu Latvijā:
# Īstas krīzes izjūtas var būt ļoti noderīgas. Jo dziļāka krīze, jo vairāk cilvēku ir informēti par tās esamību, tad ir vairāk iespēju īstenot strukturālās reformas.
# Krīze var novest pie jauna domāšanas veida ar jauniem, skaidri definētiem principiem. Idejas, kas izvirzījās uz priekšu [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] krīzes laikā, lielākoties bija saistītas ar valsts izdevumu samazināšanu un publiskā sektora efektivitātes uzlabošanu. Idejas nebija jaunas, taču tās bija pretrunā ar iepriekš valdošajām oligarhiju interesēm.
# Lai pārvarētu krīzi, ir nepieciešama jauna valdība. Krīzes laikā, Latvijā tika mainīta valdība divas reizes. Vadītāji, kas vadīja valsti līdz krīzei, nespēja īstenot radikālas pārmaiņas. Krīzes vadība pieprasa pretēju pieeju, t. i., jaunas idejas un apņēmība.
# Risinot problēmas krīzes apstākļos, zinoši politikas veidotāji izvirzās priekšplānā.
# Visaptveroša un darboties spējīga reformu programma parasti tiek izstrādāta uzreiz pēc jaunas valdības izveidošanas. Krīzes apstākļos, vadītājiem būtu jākoncentrējas uz galvenajām problēmām, nevis jātērē laiks par citiem jautājumiem, kas neļauj koncentrēties uz būtiskākajiem jautājumiem.
# Parlamenta atbalsts ir vajadzīgs, taču šie mērķi var tikt sasniegti arī tad, ja valdība ir nelielā vairākumā parlamentā.
# Mērījumu izmantošana ir ļoti svarīgs priekšnoteikums, lai novērstu novirzes no politikas galvenajiem mērķiem. Viss, kas tiek mērīts, var tikt sasniegts. Piemēram, Pasaules Bankas — Starptautiskais &quot;Financial Corporation Index&quot; (2011), kas atspoguļo uzņēmējdarbības vides kvalitāti, palīdzēja Latvijai samazināt birokrātiskos šķēršļus.
# Starptautiskais atbalsts un atbilstošs finansējums ir svarīgs faktors. Svarīgākās institūcijas Latvijas starptautiskā aizņēmuma programmā bija [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Eiropas Savienība]].
# Tieslietu jautājumos Latvija izstrādāja savu korekciju programmu, lai lielāks slogs būtu uzlikts uz bagāto pleciem, tajā pašā laikā rūpējoties par sociālo drošību.
# Arī sociālais pakts un sadarbība ar pārstāvjiem no darba devēja organizācijām, tirdzniecības arodbiedrībām un [[Pašvaldība|pašvaldībām]] ir noderīga. Visu šo partiju pārstāvji vienojās par sāpīgu budžeta samazinājumu, tādējādi palīdzot saglabāt sociālo līdzsvaru.
# Vissvarīgākais punkts ir ātra un izlēmīga pretkrīzes programmas īstenošana. Valdība strauji sāka reformas, skaidri parādot sabiedrībai, ka paradigma ir mainījusies, un līdz ar to ieguva savu uzticību.
# Uzraudzīt krīzes vadības programmu ir svarīgi. Latvijas valdība uzskatīja, ka ir svarīgi saglabāt nacionālās valūtas stabilitāti, lai gan SVF iebilda pret to. Latvija īstenoja stabilizācijas programmas, un tas deva skaidras priekšrocības.
# Krīze izraisa baumas un aizdomas. Tāpēc valdības programmai ir jābūt pieejamai ikvienam, skaidrai un saprotamai.&lt;ref name=&quot;LATVIA’S STORY&quot; /&gt;

== Kritika un analīze ==
Neskatoties uz to, ka samērā daudzi vietējie un starptautiskie plašsaziņas līdzekļi Latvijas krīzes pārvarēšanu atzīst par veiksmīgu, paralēli tika publicēti daudzi kritiski raksti un neitrāli pētījumi. [[Jānis Kajaks|Jāņa Kajaka]] pētījumā ir apskatīta Latvijas situācija un rīcība krīzes laikā, kā arī mēģināts skaidrot atbildi uz jautājumu: &quot;Gan Latvijā, gan ES ir bieži izskanējis jautājums, vai Latvijas izeju no krīzes var nosaukt par veiksmes stāstu un, vai izmantoto krīzes risinājumu var izmantot arī citās krīzes skartajās ES valstīs?&quot;.&lt;ref name=&quot;J.K. Petijums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/qe-30-12-151-lv-c.pdf/ |title=Pētījums par ekonomisko un sociālo situāciju Baltijas valstīs: Latvija |access-date={{dat|2014|12|16||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150406011945/http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/qe-30-12-151-lv-c.pdf }}&lt;/ref&gt; Līdzīgu jautājumu apskatīja Latvijas Bankas organizētajā konferencē.&lt;ref&gt;[http://www.bank.lv/par-latvijas-banku/latvijas-bankas-konferences/konference-tautsaimniecibas-parveide-valsts-parada-krize-vai-baltijas-pieredze-var-noderet-citiem/8287?pop=1&amp;tmpl=component/ Konference &quot;Tautsaimniecības pārveide valsts parāda krīzē — vai Baltijas pieredze var noderēt citiem?&quot;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Kā arī norādīts,&lt;ref name=&quot;J.K. Petijums&quot;/&gt; ka: &quot;Neskatoties uz to, Latvijai joprojām ir daudzas steidzami risināmas problēmas, kas ir radušās krīzes un taupības pasākumu rezultātā: augsts bezdarbs, liela ienākumu nevienlīdzība, nabadzība, iedzīvotāju un nodarbināto skaita zudums, liela ēnu ekonomika, augsts nodokļu slogs darbaspēkam, u. c.&quot;
Šajā rakstā pieminētajā video: &quot;Latvia`s emergence from the crisis&quot; ievadā bija parādīts ASV ekonomista [[Pols Krugmans|Pola Krugmana]] citāts &quot;Būtībā nevienam nav izdevies atgūt uzticību tirgos, izņemot Latviju&quot;. Tomēr 2008. gadā, kad Latvija bija viena no lielākajiem globālās ekonomiskās krīzes upuriem, P. Krugmans teica: &quot;Latvija ir nākamā [[Argentīna]]&quot;,&lt;ref&gt;[http://krugman.blogs.nytimes.com/2008/12/23/latvia-is-the-new-argentina-slightly-wonkish / Paul Krugman Latvia is the new Argentina (slightly wonkish)]&lt;/ref&gt; tādējādi paužot viedokli, ka Latviju neizbēgami sagaida [[bankrots]]. Arī vēlāk P. Krugmans publicēja vairākus rakstus,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/krugmans-par-latviju-kas-ir-si-ekonomika-kuras-realais-ikp-ir-15-proc-zem-pirmskrizes-limena-380994/# |title=db.lv Krūgmans par Latviju... |access-date={{dat|2014|12|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130211085619/http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/krugmans-par-latviju-kas-ir-si-ekonomika-kuras-realais-ikp-ir-15-proc-zem-pirmskrizes-limena-380994# |archivedate={{dat|2013|02|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://krugman.blogs.nytimes.com/2013/01/02/latvia-once-again/ Latvia once again]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://economicresources.blogspot.com/2011/01/latvia-compared-to-iceland-tale-of.html/ |title=Latvia compared to Iceland: A tale of &quot;The Harder They Come, the Harder They Fall*&quot; |access-date={{dat|2014|12|16||bez}} |archive-date={{dat|2023|11|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231123061801/https://economicresources.blogspot.com/2011/01/latvia-compared-to-iceland-tale-of.html }}&lt;/ref&gt; kritizējot Latvijas valdības rīcību krīzes pārvarēšanai un veiksmes stāstu. Pītersona starptautiskā ekonomikas Institūta Vašingtonā ekonomists [[Anderss Oslunds]] atbildēja [[BNN]],&lt;ref&gt;[http://bnn-news.com/economist-ilves-krugman-65297/ Economist: Ilves is right, but Krugman is not]&lt;/ref&gt; ka Krugmanam ir personīgs aizvainojums uz Baltijas valstīm, jo viņa prognozes par Baltijas valstu nespēju atlabt no ekonomiskās krīzes izrādījušās nepareizas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/ekonomists-krugmanam-ir-personigs-aizvainojums-uz-baltijas-valstim-372610/# |title=Ekonomists: Krugmanam ir personīgs aizvainojums uz Baltijas valstīm |access-date={{dat|2014|12|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120917201105/http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/ekonomists-krugmanam-ir-personigs-aizvainojums-uz-baltijas-valstim-372610# |archivedate={{dat|2012|09|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[Pulicera balva|Pulcera balvas]] (2010) laureāts [[Marks Fiore]] 2012. g. publicēja animācijas filmu ASV laikraksta &quot;San Francisco Chronicle&quot; interneta versijā SFGate.com, kurā izsmiets Latvijas veiksmes stāsts un kura ir pieejama Marka Fiore [[YouTube]] profilā ar nosaukumu &quot;Great Latvia Success Story!&quot;. Ironiskajā animācijas filmā, kurā stāstīts par Latvijas augstajiem bezdarba rādītājiem, darbspējīgo iedzīvotāju aizbraukšanu un iedzīvotāju &quot;ciešanām&quot; taupības pasākumu laikā. Tāpat animācijas filmā ironizēts par Latvijas ekonomikas izaugsmi 5,5% apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/bez-kaklasaites/pulicera-balvas-laureats-animacijas-filma-izsmej-latvijas-veiksmes-stastu-372729/# |title=Pulicera balvas laureāts animācijas filmā izsmej &quot;Latvijas veiksmes stāstu&quot; |access-date={{dat|2014|12|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120918144543/http://www.db.lv/bez-kaklasaites/pulicera-balvas-laureats-animacijas-filma-izsmej-latvijas-veiksmes-stastu-372729# |archivedate={{dat|2012|09|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

[[Pētījumu centrs SKDS]] 2012. gada maijā aptaujā noskaidroja, ka 52,5% respondentu piekrīt viedoklim, ka Latvijas izvēlētais krīzes pārvarēšanas ceļš ir bijis nepareizs un Latvijai ļoti postošs. Tikai katrs piektais (19%) uzskata, ka Latvija ekonomisko krīzi ir pārvarējusi ļoti sekmīgi, un tās izvēlētais krīzes pārvarēšanas ceļš ir bijis ļoti labs. Tāpat saskaņā ar aptaujas datiem salīdzinoši daudziem (28%) nav viedokļa šajā jautājumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skds.lv/doc/Oslejs%20VS%20Dombrovskis%20_SKDS_%20052012.pdf/ |title=SKDS Tikai 19% Latvijas iedzīvotāju atzinīgi novērtē valdības izvēlēto ekonomiskās krīzes pārvarēšanas ceļu |access-date={{dat|2014|12|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160320151832/http://www.skds.lv/doc/Oslejs%20VS%20Dombrovskis%20_SKDS_%20052012.pdf }}&lt;/ref&gt;

Biznesa portāls db.lv publicēja rakstu ar virsrakstu: &quot;Iedzīvotāji un eksperti Latvijas krīzes pārvarēšanas ceļu dēvē par postošu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/iedzivotaji-un-eksperti-latvijas-krizes-parvaresanas-celu-deve-par-postosu-372991/# |title=Iedzīvotāji un eksperti Latvijas krīzes pārvarēšanas ceļu dēvē par postošu |access-date={{dat|2014|12|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120821173858/http://www.db.lv/finanses/makroekonomika/iedzivotaji-un-eksperti-latvijas-krizes-parvaresanas-celu-deve-par-postosu-372991# |archivedate={{dat|2012|08|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;
Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) direktors, laikrakstā &quot;''The New York Times''&quot; ir skeptisks: &quot;Ideja par Latvijas &quot;veiksmes stāstu&quot; ir smieklīga&quot;, viņš piebilda: &quot;Latvija nav modelis nevienam&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.nytimes.com/2013/01/02/world/europe/used-to-hardship-latvia-accepts-austerity-and-its-pain-eases.html?pagewanted=all&amp;module=Search&amp;mabReward=relbias%3Ar%2C%7B%222%22%3A%22RI%3A16%22%7D/ Used to Hardship, Latvia Accepts Austerity, and Its Pain Eases]&lt;/ref&gt; Atsaucoties uz šo pašu rakstu Latvijas portālā Delfi tika publicēts raksts ar virsrakstu &quot;''The New York Times''&quot; vērtē Latvijas &quot;sāpju slieksni&quot; krīzes pārvarēšanā un &quot;mācību, kas der tikai pašiem&quot;&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/the-new-york-times-verte-latvijas-sapju-slieksni-krizes-parvaresana-un-macibu-kas-der-tikai-pasiem.d?id=42938974/ &quot;The New York Times&quot; vērtē Latvijas &quot;sāpju slieksni&quot; krīzes pārvarēšanā un &quot;mācību, kas der tikai pašiem&quot;]&lt;/ref&gt; Savukārt citā rakstā biznesa žurnāla ''&quot;Forbes&quot;'' apskatnieks Marks Adomanis salīdzinājis Latvijas un Krievijas makroekonimikas rādītājus un secinājis — par Latvijas &quot;veiksmes stāstu&quot; iespējams runāt tikai tad, ja, sakot &quot;veiksmes stāsts&quot; jūs domājat &quot;katastrofa&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/forbes-apskatnieks-pierada-latvijas-taupibas-cela-neveiksmi-salidzinot-makroekonomikas-raditajus-ar-krieviju.d?id=42944038/ &quot;Forbes&quot; apskatnieks pierāda Latvijas taupības ceļa neveiksmi, salīdzinot makroekonomikas rādītājus ar Krieviju]&lt;/ref&gt;
&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.forbes.com/sites/markadomanis/2013/01/03/latvia-is-a-success-story-if-by-success-story-you-mean-disaster/ |title=Latvia Is A Success Story, If By &quot;Success Story&quot; You Mean &quot;Disaster&quot; |access-date={{dat|2014|12|16||bez}} |archive-date={{dat|2015|07|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150703140118/http://www.forbes.com/sites/markadomanis/2013/01/03/latvia-is-a-success-story-if-by-success-story-you-mean-disaster/ }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150703140118/http://www.forbes.com/sites/markadomanis/2013/01/03/latvia-is-a-success-story-if-by-success-story-you-mean-disaster/ |date={{dat|2015|07|03||bez}} }}&lt;/ref&gt;
Metju Iglesias (Matthew Yglesias) to nosaucis par Latvijas bēdīgi dīvaino &quot;veiksmi&quot;,&lt;ref&gt;[http://www.slate.com/blogs/moneybox/2013/01/02/latvian_austerity_a_terrifying_success_story.html/ Latvia's Sad Strange &quot;Success&quot;]&lt;/ref&gt; paskaidrojot ar matemātisku piemēru. Ja jūs sākat ar 100 dolāriem, un tad no maksimuma samaziniet par 20%, iegūstam 80 dolārus, kuru 5% pieaugums dod 84 dolārus, kas nav nemaz tik liels lēciens. Ja Latvija turpinās 5% ikgadēju izaugsmi, tad 2018. gadā tiks sasniegts 2007. gada līmenis, kas ļauj secināt, ka tikusi zaudēta dekāde.&lt;br /&gt;
Pētījumā, kas publicēts 2014. gadā, &quot;Cik lielisks ir Latvijas veiksmes stāsts?&quot; Aldis Austers secināja, ka pašreizējo Latvijas valsts stāvokli vislabāk var raksturot ar medicīnas terminiem: &quot;&quot; pacients ir bāls, bet dzīvs&quot;. Finanšu likstas ir veiksmīgi atrisinātas, tomēr ekonomiskās, sociālās un politiskās problēmas nav atrisinātas. Negatīvie krīzes rezultāti turpina ietekmēt sociālo un politisko dzīvi Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liia.lv/site/docs/FES_Austers_Latvia_crisis_2014.pdf/# |title=A. Austers &quot;How great is Latvia's success story?&quot; |access-date={{dat|2014|12|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170808110055/http://liia.lv/site/docs/FES_Austers_Latvia_crisis_2014.pdf# |archivedate={{dat|2017|08|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;
Negatīvus viedokļus (Michael Hudson, Aivars Lembergs, Dana Reizniece-Ozola un Dāvids) YouTube video &quot;Dombrovskis-veiksmes stāsts&quot; izsaka par Valdi Dombrovski un veiksmes stāstu.
Latvijas iedzīvotāji apmaiņā pret plaši izslavēto &quot;Latvijas veiksmes stāstu&quot; ir ieslīgusi nabadzībā, pauda Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs [[Andris Jaunsleinis]] raidījumā [[900 sekundes]].&lt;ref&gt;[http://www.tvplay.lv/parraides/900-sekundes/422523/ Jaunsleinis pauda: Latvijas veiksmes stāsts novedis iedzīvotājus nabadzībā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Savukārt Elitas Veidemanes rakstā &quot;Veiksmes stāsta virinātājs&quot; tiek uzdoti retoriski jautājumi par to, vai veiksmes stāsts ir izbraukušie iedzīvotāji, slēgtās skolas un palīdzības dienestu zemais atalgojums un vājais aprīkojums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nra.lv/viedokli/elita-veidemane/129215-veiksmes-stasta-virinatajs.htm/# |title=E. Veidemane Veiksmes stāsta virinātājs |access-date={{dat|2014|12|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141231051603/http://nra.lv/viedokli/elita-veidemane/129215-veiksmes-stasta-virinatajs.htm# |archivedate={{dat|2014|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt; Citā avotā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.veiksmes.lv/v-dombrovskis-latvija-veiksmes-stasts/ |title=V. Dombrovskis — Latvija veiksmes stāsts |access-date={{dat|2014|12|16||bez}} |archive-date={{dat|2015|05|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150525034844/http://www.veiksmes.lv/v-dombrovskis-latvija-veiksmes-stasts/ }}&lt;/ref&gt; &quot;V. Dombrovskis — Latvija veiksmes stāsts&quot; norādīts finanšu ministra A. Slaktera izgāšanās &quot;Bloomberg&quot; intervijā un apgalvots, Dombrovskis parādus atstāja iedzīvotājiem un tika samazinātas algas un nogrieztas prēmijas, slēgti uzņēmumi, kā arī atklāts jautājums par viņa finansiālo ieinteresētību.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://mpra.ub.uni-muenchen.de/40366/1/30-Crisis_Management_in_the_Baltic_States.pdf/ Crisis Management in the Baltic States]
* [http://www.pietiek.com/raksti/kapec_latvija_ir_visvisvisistakais_veiksmes_stasts/ Kāpēc Latvija ir visvisvisīstākais veiksmes stāsts]
* [http://www.pietiek.com/raksti/latvijas_veiksmes_stasts/ Latvijas veiksmes stāts]
* [http://www.makroekonomika.lv/ Mārtiņš Bitāns Sešas atziņas no 5. jūnija konferences]

[[Kategorija:Ekonomikas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]]</text>
      <sha1>t6pk36i712ptdx4ri2i6bmy11a8ibzg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4495341</id>
      <parentid>4495122</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T02:10:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4495341</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100550" sha1="s89og0jbcro8809dwr9tug2b1z9k2bb" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
|2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
|2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt;}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
|2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
|2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
|2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
|2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
|2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
|2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
|2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
|2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
|2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
|2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}}
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
|2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
|2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
|2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
|2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
|2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt;}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
|2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt;}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
|2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
|2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
|2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
|2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}}
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
|2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
|2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
|2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
|2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
|2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
|2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
|2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
|2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
|2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}}
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
|2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
|2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
|2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
|2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
|2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
|2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
|2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
|2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
|2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
|2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
|2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
|2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
|2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
|2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
|2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
|2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
|2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
|2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
|2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
|2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
|2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
|2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
|2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
|2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
|2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
|2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
|2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
|2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
|2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
|2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
|2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>s89og0jbcro8809dwr9tug2b1z9k2bb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495372</id>
      <parentid>4495341</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T05:47:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495372</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100551" sha1="qaz5gskovbedgvki2wzmvs6nmuujoj7" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
|2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
|2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt;}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
|2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
|2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
|2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
|2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
|2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
|2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
|2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
|2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
|2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
|2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}}
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
|2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
|2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
|2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
|2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
|2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt;}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
|2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt;}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
|2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
|2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
|2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
|2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}}
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
|2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
|2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
|2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
|2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
|2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
|2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
|2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
|2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
|2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}}
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
|2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
|2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
|2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
|2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
|2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
|2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
|2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
|2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
|2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
|2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
|2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
|2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
|2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
|2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
|2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
|2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
|2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
|2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
|2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
|2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
|2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
|2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
|2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
|2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
|2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
|2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
|2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
|2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
|2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
|2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
|2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>qaz5gskovbedgvki2wzmvs6nmuujoj7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduskunta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>293611</id>
    <revision>
      <id>4495408</id>
      <parentid>4223670</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T08:06:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jukuboi</username>
        <id>148056</id>
      </contributor>
      <origin>4495408</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7030" sha1="1cq8rk9zfj0v47zijyzwj9oqs6aowba" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
| name = Eduskunta
| native_name = ''Suomen eduskunta''&lt;br /&gt;''Finlands riksdag''
| transcription_name = 
| legislature = 
| coa_pic = Logo of the Parliament of Finland.svg
| coa_res = 260px
| house_type = Vienpalātas parlaments
| leader1_type = [[Eduskuntas priekšsēdētājs|Priekšsēdētājs]]
| leader1 = [[Jusi Halla-aho]]
| leader2_type = 
| leader2 = 
| leader3_type = 
| leader3 = 
| party1 = [[Somu partija]]
| party2 = 
| party3 = 
| election1 = {{dat|2023|6|20|Ģ|bez}}
| members = 200
| structure1 = Eduskunta istumajärjestys 2023.svg
| structure1_res = 250px
| structure1_alt = Parlamenta struktūra
| political_groups1 = *{{nowrap|{{colorbox|#006288}} [[Nacionālā koalīcija]] (48)}}
*{{nowrap|{{colorbox|#ffd500}} [[Somu partija]] (46)}}
*{{nowrap|{{colorbox|#e11931}} [[Somijas sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (43)}}
*{{nowrap|{{colorbox|#01954b}} [[Centra partija (Somija)|Centra partija]] (23)}}
*{{nowrap|{{colorbox|#61bf1a}} [[Zaļā apvienība]] (13)}}
*{{nowrap|{{colorbox|#f00a64}} [[Kreiso apvienība]] (11)}}
*{{nowrap|{{colorbox|#fee27f}} [[Somijas Zviedru tautas partija|Zviedru tautas partija]] (10)}}
*{{nowrap|{{colorbox|#18359b}} [[Kristīgie demokrāti (Somija)|Kristīgie demokrāti]] (5)}}
*{{nowrap|{{colorbox|#b42079}} [[Kustība tagad]] (1)}}
| voting_system1 = [[Vēlēšanas Somijā|Elektorālā apgabalu proporcionālā pārstāvniecība]]
| last_election1 = {{dat|2023|4|2|N}}
| next_election1 = 
| session_room = Eduskunta istuntosali.jpg
| session_res = 260px
| session_alt = Parlamenta sēde
| meeting_place = ''Eduskuntatalo'', ''Mannerheimintie 30'', [[Somijas pasta kodi|FI-00102]] [[Helsinki]], {{FIN}}
| website = [http://www.eduskunta.fi eduskunta.fi]
}}
'''Eduskunta''' ({{val|fi|eduskunta}} jeb ''Suomen eduskunta'', {{val|sv|riksdagen}} jeb ''Finlands riksdag'') ir [[Somija]]s [[parlaments]]. [[Vienpalātas parlaments|Vienpalātas parlamentā]] ir 200 deputāti un sēdes notiek Parlamenta namā [[Helsinki|Helsinkos]]. Pēdējās Eduskuntas vēlēšanas notika {{dat|2023|4|2}}.

== Konstitūcija ==
Saskaņā ar [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūciju]] 200 deputātu vienpalātas parlamentam ir augstākā lēmējvara Somijā. Tā pieņem tiesību aktus, lemj par valsts budžetu, apstiprina starptautiskos līgumus un uzrauga valdības darbību. Tā var mainīt konstitūciju, atlaist [[Valsts Padome (Somija)|Valsts Padomi]] (ministru kabinetu) un neatzīt prezidenta veto; tās tiesību akti nav pakļauti [[juridiskā kontrole|juridiskai kontrolei]]. Tiesību aktus var ierosināt Valsts Padome vai viens no Eduskuntas deputātiem. Lai veiktu izmaiņas konstitūcijā, grozījumi divas reizes ir jāapstiprina Eduskuntā divos sekojošos sasaukuma periodos ar parlamenta vēlēšanām starp tiem.

Parlamenta deputātiem ir [[parlamentārā imunitāte]]. Bez Eduskuntas piekrišanas deputātus nevar saukt pie atbildības par to, ko viņi saka sesijā vai rīkojas saistībā ar parlamentāro procesu. Deputātus nevar aizturēt vai apcietināt, izņemot smagus noziedzīgus nodarījumus.

== Vēsture ==
Eduskuntas priekštecis bija [[Somijas ladtāgs]] ({{val|sv|lantdagen}}; {{val|fi|maapäivät}}, vēlāk somu: ''valtiopäivät''), kas 1809. gadā tika izveidots uz [[Kārtu riksdāgs|Kārtu riksdāga]] pamata, kad Somijas teritorija tika iekļauta [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Tajā bija pārstāvji no četrām sabiedrības kārtām.

1906. gadā, pēc [[1905. gada revolūcija]]s, Somijas lielhercogistē tika izveidots vienpalātas parlaments. Pirmo reizi Somijā tika īstenotas vispārējas vēlēšanas. Arī sievietes un bezzemnieki varēja vēlēt un tikt ievēlētiem. Pirmās parlamenta vēlēšanas tika organizētas 1907. gadā, kurās piedalījās gandrīz 900 tūkstoši vēlētāju un vairākumu ieguva [[Somijas sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]]. Pirmajā parlamenta sasaukumā bija 19 sieviešu, vēl nepieredzēts skaits, kas laikā 1913. gadā pieauga līdz 21.

Parlamenta pirmie soļi no 1908. līdz 1916. gadam bija problemātiski. Tā varu gandrīz pilnībā neitralizēja cars [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] un viņa ieceltā gubernatora pārvalde. Gandrīz ik pēc gada darba parlaments tika atlaists. Tikai pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija]]s Krievijā Somijas parlaments ieguva reālu politisku varu.

1917. gada oktobrī notika jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās sociāldemokrāti, kuri iepriekšējā sasaukumā bija vairākumā, nu nonāca mazākumā.
1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pieņēma neatkarības deklarāciju. Sociāldemokrātu radikāli noskaņotā daļa vēlējās proletariāta revolūciju, līdzīgi kā Krievijā, tāpēc &quot;sarkanie&quot; 1918. gada janvārī sāka sacelšanos. Sākās [[Somijas pilsoņu karš|Pilsoņu karš]], līdz 1918. gada maijā &quot;sarkanie&quot; tika sakauti.
Pēc pilsoņu kara monarhisti panāca, ka par Somijas karali tika ievēlēts Vācijas princis, taču viņš nekāpa tronī, jo Vācija 1918. gada 11. novembrī kapitulēja [[Pirmais pasaules karš|karā]].

Parlamenta vēlēšanās 1919. gadā republikāņu partijas ieguva trīs ceturtdaļas vietu, un monarhistu plāni tika sagrauti. Somija kļuva par republiku ar parlamentāru sistēmu, bet lai apmierinātu monarhistu vēlmi pēc spēcīgas valsts galvas, [[Somijas prezidents|Somijas prezidentam]] tika rezervētas plašas pilnvaras.

1931. gadā tika atklāta jauna Eduskuntas ēka. [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā parlaments īslaicīgi pārcēlās uz [[Kauhajoki]].

Konstitūcija, kuru pieņēma 1919. gadā nepiedzīvoja lielas izmaiņas līdz 1970. gadiem. Lai gan valdība bija atbildīga parlamentam, prezidentam bija ievērojama vara, kuru pilnā mērā izmantoja [[Urho Kekonens]]. Tā kā konstitūcija deva ļoti spēcīgu aizsardzību politiskajām minoritātēm, liela daļa izmaiņu likumdošanā un valsts finansēs varēja tikt bloķēta ar mazākuma vienu trešdaļu. Tas, kopā ar dažu partiju nespēju iekļauties koalīcijas valdībā, izraisīja vājus, īslaicīgus ministru kabinetus. Tikai prezidenta [[Mauno Koivisto]] pilnvaru termiņā 1980. gados viena valdība uz visu sasaukuma laiku kļuva par normu. Bez tam pakāpeniski tika noņemta iespēja mazākumam bloķēt tiesību aktus, un parlamenta pilnvaras ievērojami pieauga pēc 1991. gada konstitucionālās reformas.

Jaunā, pārskatītā 2000. gada konstitūcija prezidentam noņēma gandrīz visas vietējās pilnvaras, pastiprinot parlamenta un valdības varu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.eduskunta.fi/ Oficiālā vietne]
* [https://web.archive.org/web/20040907014337/http://www.eduskunta.fi/fakta/historia/eng/ Eduskuntas vēsture]
* [http://findikaattori.fi/en/51 Parlamenta vēlētāju aktivitāte kopš 1908. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303234646/http://findikaattori.fi/en/51 |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}

[[Kategorija:Eduskunta| ]]</text>
      <sha1>1cq8rk9zfj0v47zijyzwj9oqs6aowba</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunuzņēmums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>298606</id>
    <revision>
      <id>4495284</id>
      <parentid>3831462</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:36:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495284</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2265" sha1="k4i7yt3uzdvfvn0l4ia87lxoo1bk5t7" xml:space="preserve">'''Jaunuzņēmums''' ({{val|en|startup}})&lt;ref&gt;{{AkadTerm|term=startup|lang=EN}}&lt;/ref&gt; ir uz kādu [[jauninājums|inovatīvu]] [[ideja|ideju]] vai jaunu [[tehnoloģija|tehnoloģiju]] balstītas [[uzņēmējdarbība]]s sākotnējais posms [[uzņēmums|uzņēmuma]], [[partnerība]]s vai pagaidu organizācijas formā.&lt;ref name=&quot;NKJ 23261&quot; /&gt; Jaunuzņēmumi tiek veidoti daudzās ekonomikas nozarēs, bet biežāk tie ir [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] jomā.

Jaunuzņēmuma attīstības un tā finansēšanas gaitā var izdalīt vairākus posmus:&lt;ref name=&quot;fundingsage&quot; /&gt;
# Koncepcijas posms — uzņēmējs sāk attīstīt ideju savā prātā. Tiek pētīta iespēja ideju pārvērst [[produkts|produktā]] vai pakalpojumā.
# Sēšanas posms — tiek meklēts finansējums. Investors parasti veic detalizētu idejas tehnisko, tirgus un ekonomisko izpēti. Ja šāds bizness tiek atzīts par iespējamu, uzņēmējs sāk pirmos soļus uzņēmuma veidošanā un idejas praktiskā attīstīšanā.
# Sākuma posms — tiek attīstīts [[produkts]], [[infrastruktūra]] un komanda. Sākas produkta ražošana. Uzņēmumam ieņēmumi nav lieli, tāpēc vajadzīgi [[kapitālieguldījumi]].
# Augšanas posms — uzņēmumam pieaug pārdošanas apjomi, bet vēl ir nepieciešams trešās puses finansējums. Augšanas posms parasti ir divu gadu veciem uzņēmumiem.
# Mezanina finansēšanas (paplašināšanās) posms — uzņēmums cenšas eksponenciāli paplašināt pārdošanu, iekarojot jaunus tirgus un pārņemot esošus uzņēmumus. Tam nepieciešams papildu finansējums.
# Iziešanas posms — pēdējie finansējumi, pirms uzņēmumam kļūt patstāvīgam.

Jaunuzņēmumiem bieži palīdz [[uzņēmumu inkubators|uzņēmumu inkubatori]], sniedzot infrastruktūras, konsultāciju, mentora, finansējuma piesaistīšanas un citus pakalpojumus.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;NKJ 23261&quot;&gt;[http://www.nkj.ru/news/23261/ Стартап как он есть] Наука и жизнь, 11 Октября 2013&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;fundingsage&quot;&gt;[http://fundingsage.com/startup-funding-rounds-and-the-funding-life-cycle/ Startup Funding Rounds: The Funding Life Cycle] Funding Sage&lt;/ref&gt;
}}

[[Kategorija:Uzņēmējdarbība]]</text>
      <sha1>k4i7yt3uzdvfvn0l4ia87lxoo1bk5t7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Zygimantus/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>309217</id>
    <revision>
      <id>4495369</id>
      <parentid>4490386</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T05:17:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4495369</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="61167" sha1="dc6rt2alikl899hzddd3j6aq5l9ozjy" xml:space="preserve">{{Dalībnieka smilšu kaste}}&lt;!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --&gt;
{{Wikidata list
|sparql=SELECT ?item WHERE { ?item wdt:P53 wd:Q260388 }
|sort=label
|columns=label:Straipsnis,P569,P570,P97,P106,P27,P39
|thumb=128
|links=red
}}
{| class='wikitable sortable'
! Straipsnis
! dzimšanas datums
! miršanas datums
! tituls
! nodarbošanās
! pilsonība
! ieņemtais amats
|-
| [[Adele Cecilia Radziwill]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Albert Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1868&quot; | 1868
| data-sort-value=&quot;1927&quot; | 1927
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Alberts Radvils]]
| data-sort-value=&quot;1558&quot; | 1558-03-08
| data-sort-value=&quot;1592&quot; | 1592-06-13
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[Stārasts]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[staroste de Kaunas]]&lt;br/&gt;[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]
|-
| [[Albrecht Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1717&quot; | 1717-03-25
| data-sort-value=&quot;1790&quot; | 1790&lt;br/&gt;1791&lt;br/&gt;1762
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[Stārasts]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[staroste de Rečicos]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]
|-
| [[Albrecht Stanisław Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Albrycht Stanisław Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1593&quot; | 1593-07-01
| data-sort-value=&quot;1656&quot; | 1656-11-12
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;[[kanclers]]&lt;br/&gt;[[civildienesta ierēdnis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[staroste de Pinsk]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]&lt;br/&gt;[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]&lt;br/&gt;[[Starosta of Loutsk]]&lt;br/&gt;[[staroste de Borissov]]&lt;br/&gt;[[staroste de Tuchola]]&lt;br/&gt;[[starosta of Gniew]]&lt;br/&gt;[[гараднічы пінскі]]&lt;br/&gt;[[войт пінскі]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[староста геранёнскі]]
|-
| [[Albrycht Władysław Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1589&quot; | 1589-06-16
| data-sort-value=&quot;1636&quot; | 1636-07-20
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[politiķis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[kasztelan trocki]]&lt;br/&gt;[[Castellan of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]&lt;br/&gt;[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[grand panetier de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]
|-
| [[Aleksander Dominik Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1808&quot; | 1808-02-29
| data-sort-value=&quot;1859&quot; | 1859-10-10
| 
| 
| [[Austrijas Impērija|Austrijas impērija]]
| 
|-
| [[Aleksander Fryderyk Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1869&quot; | 1869-10-07
| data-sort-value=&quot;1929&quot; | 1929-01-07
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Aleksander Ludwik Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1594&quot; | 1594-08-04
| data-sort-value=&quot;1654&quot; | 1654-03-23
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[politiķis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[voïvode de Brześć]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Polotsk]]&lt;br/&gt;[[Mayor of Słonim]]&lt;br/&gt;[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[grand panetier de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[staroste de Bratslav]]&lt;br/&gt;[[staroste d'Olita]]&lt;br/&gt;[[staroste de Szadowo]]&lt;br/&gt;[[staroste de Jurbarkas]]&lt;br/&gt;[[войт полацкі]]&lt;br/&gt;[[staroste d'Upytė]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]
|-
| [[Aleksandra Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1993&quot; | 1993-01-18
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Alojza Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Aniela Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1781&quot; | 1781-10-03
| data-sort-value=&quot;1808&quot; | 1808-09-16
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Anna Aleksandra Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Anna Christina Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1960&quot; | 1960-08-18
| 
| [[princese]]
| [[producents]]
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| 
|-
| [[Anna Elżbieta Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1518&quot; | 1518
| data-sort-value=&quot;1558&quot; | 1558
| 
| 
| [[Lietuvas lielkņaziste]]
| 
|-
| [[Anna Elżbieta Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1792&quot; | 1792
| data-sort-value=&quot;1879&quot; | 1879
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Anna Euphemia Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1628&quot; | 1628
| data-sort-value=&quot;1663&quot; | 1663
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Anna Magdalena Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1553&quot; | 1553
| data-sort-value=&quot;1590&quot; | 1590
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Anna Maria Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1640&quot; | 1640-03-20
| data-sort-value=&quot;1667&quot; | 1667-03-24
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Anna Maria Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1962&quot; | 1962-12-05
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Anna Olimpia Mostowska]]
| data-sort-value=&quot;1762&quot; | 1762
| data-sort-value=&quot;1833&quot; | 1833&lt;br/&gt;1813-12-04
| 
| [[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[tulkotājs]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Anna Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1475&quot; | 1475
| data-sort-value=&quot;1522&quot; | 1522-03
| 
| [[reģents]]
| [[Lietuva]]
| [[reģents]]
|-
| [[Anna Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1939&quot; | 1939-04-20
| data-sort-value=&quot;2009&quot; | 2009-01-22
| 
| [[vēsturnieks]]&lt;br/&gt;[[vidusskolas skolotājs]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[skolotājs]]
| [[Polija]]
| [[senators]]
|-
| [[Anna Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1525&quot; | 1525
| data-sort-value=&quot;1600&quot; | 1600
| 
| [[rakstnieks]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Anna Radziwiłł]]
| 
| data-sort-value=&quot;1659&quot; | 1659-03-08
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Anna Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1786&quot; | 1786
| data-sort-value=&quot;1857&quot; | 1857
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Anna Radziwiłł]]
| 
| data-sort-value=&quot;1492&quot; | 1492
| 
| [[mūķene]]
| 
| 
|-
| [[Anna Radziwiłł]]
| 
| data-sort-value=&quot;1554&quot; | 1554
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Anna Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1732&quot; | 1732
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Anna von Kettler]]
| data-sort-value=&quot;1567&quot; | 1567
| data-sort-value=&quot;1617&quot; | 1617-09-19
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Anne-Liese Strasser]]
| data-sort-value=&quot;1934&quot; | 1934-01-06
| data-sort-value=&quot;2023&quot; | 2023-07-05
| [[princis]]
| [[group activist]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| 
|-
| [[Antanas Mikalojus Radvila]]
| data-sort-value=&quot;1741&quot; | 1741-10-04
| data-sort-value=&quot;1778&quot; | 1778-04
| 
| [[priesteris]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[рэферэндар вялікі духоўны каронны]]&lt;br/&gt;[[Grand Secretary of the Crown]]
|-
| [[Anthony Stanislas Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1959&quot; | 1959-08-04
| data-sort-value=&quot;1999&quot; | 1999-08-10
| 
| [[kinorežisors]]&lt;br/&gt;[[kinoproducents]]&lt;br/&gt;[[TV producents]]
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| 
|-
| [[Antoni Albrecht Wilhelm Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1885&quot; | 1885-10-30
| data-sort-value=&quot;1935&quot; | 1935-12-18
| 
| 
| [[Polija]]
| 
|-
| [[Antoni Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1775&quot; | 1775-06-13
| data-sort-value=&quot;1833&quot; | 1833-04-07
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[amatpersona]]&lt;br/&gt;[[mecenāts]]&lt;br/&gt;[[filantrops]]&lt;br/&gt;[[mūziķis]]
| [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]&lt;br/&gt;[[Polijas—Lietuvas ūnija]]&lt;br/&gt;[[Varšavas hercogiste]]
| 
|-
| [[Antoni Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1765&quot; | 1765
| data-sort-value=&quot;1810&quot; | 1810
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Antoni Wilhelm Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1833&quot; | 1833-07-31
| data-sort-value=&quot;1904&quot; | 1904-12-16
| 
| [[virsnieks]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| [[Vācija]]
| [[member of the Prussian House of Lords]]
|-
| [[Antonina Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1730&quot; | 1730-08-18
| data-sort-value=&quot;1764&quot; | 1764-12
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Antonina Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1790&quot; | 1790
| data-sort-value=&quot;1853&quot; | 1853
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Artur Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1974&quot; | 1974
| 
| 
| [[ekonomists]]&lt;br/&gt;[[baņķieris]]
| 
| 
|-
| [[Artur Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1901&quot; | 1901-01-17
| data-sort-value=&quot;1939&quot; | 1939-09-13
| 
| [[virsnieks]]
| [[Polija]]
| 
|-
| [[Auguste Luise Wilhelmine Wanda Czartoryski]]
| data-sort-value=&quot;1813&quot; | 1813-01-29
| data-sort-value=&quot;1845&quot; | 1845-09-16
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Barbara Radzivila]]
| data-sort-value=&quot;1520&quot; | 1520-12-06
| data-sort-value=&quot;1551&quot; | 1551-05-08
| [[queen consort]]&lt;br/&gt;[[hercogiene]]&lt;br/&gt;[[karaliene]]
| [[aristokrāts]]
| [[Lietuvas lielkņaziste]]
| [[Queen Consort of Poland]]
|-
| [[Barbara Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Barbara Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Barbara Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Barbara Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Barbara Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| [[mūķene]]
| 
| 
|-
| [[Bogusław Fryderyk Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1809&quot; | 1809-01-03
| data-sort-value=&quot;1873&quot; | 1873-01-02
| 
| [[politiķis]]
| [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]
| [[member of the Prussian House of Lords]]
|-
| [[Bogusław Krzysztof Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1662&quot; | 1662
| data-sort-value=&quot;1672&quot; | 1672
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Bogusław Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1620&quot; | 1620-05-03
| data-sort-value=&quot;1669&quot; | 1669-12-31
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[mākslas kolekcionārs]]&lt;br/&gt;[[aristokrāts]]&lt;br/&gt;[[civildienesta ierēdnis]]&lt;br/&gt;[[virsnieks]]&lt;br/&gt;[[ģenerālleitnants]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Grand écuyer de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[porte-étendard de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[staroste de Mazyr]]&lt;br/&gt;[[staroste de Międzylesie]]&lt;br/&gt;[[staroste de Bransk]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]
|-
| [[Brygida Petronela Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1727&quot; | 1727-10-28
| data-sort-value=&quot;1773&quot; | 1773-11-16
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Canstancia Frantsiska Radziwiłł (née Radziwiłł)]]
| data-sort-value=&quot;1697&quot; | 1697-12-20
| data-sort-value=&quot;1756&quot; | 1756-12-06
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Carole Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1963&quot; | 1963-08-20
| 
| [[princese]]
| [[žurnālists]]&lt;br/&gt;[[romānu rakstnieks]]
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| 
|-
| [[Cecylia Maria Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1643&quot; | 1643
| data-sort-value=&quot;1682&quot; | 1682
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Dominik Hieronim Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1786&quot; | 1786-08-04
| data-sort-value=&quot;1813&quot; | 1813-11-11
| 
| [[militārpersona]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Dominik Maria Ignacy Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1852&quot; | 1852-08-12
| data-sort-value=&quot;1938&quot; | 1938-12-28
| 
| 
| [[Polija]]
| 
|-
| [[Dominik Mikołaj Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1643&quot; | 1643&lt;br/&gt;1648-09
| data-sort-value=&quot;1697&quot; | 1697-07-27
| [[grāfs]]
| [[politiķis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[starosta of Lida]]&lt;br/&gt;[[Hofschatzmeister von Litauen]]&lt;br/&gt;[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]&lt;br/&gt;[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[staroste de Radom]]&lt;br/&gt;[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[starosta of Gniew]]&lt;br/&gt;[[staroste de Tuchola]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]
|-
| [[Dominik Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1964&quot; | 1964-11-01
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Dominik Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1747&quot; | 1747
| data-sort-value=&quot;1803&quot; | 1803
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Dominik Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1754&quot; | 1754
| data-sort-value=&quot;1798&quot; | 1798
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[staroste de Knyszyn]]
|-
| [[Edmund Ferdynand Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1906&quot; | 1906-09-24
| data-sort-value=&quot;1971&quot; | 1971-08-25
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Edmund Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1842&quot; | 1842-09-06
| data-sort-value=&quot;1895&quot; | 1895&lt;br/&gt;1905-08-09
| 
| [[priesteris]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Krievijas Impērija]]
| [[member of the Reichstag of the German Empire]]
|-
| [[Elisa Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1803&quot; | 1803-10-28
| data-sort-value=&quot;1834&quot; | 1834-09-27&lt;br/&gt;1834-08-27
| 
| [[aristokrāts]]
| [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]&lt;br/&gt;[[Krievijas Impērija]]
| 
|-
| [[Elisabeth Eleonora Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1615&quot; | 1615
| data-sort-value=&quot;1633&quot; | 1633
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Elizabeth Matilda Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1861&quot; | 1861-11-01
| data-sort-value=&quot;1950&quot; | 1950-05-13
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Elizabeth Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1917&quot; | 1917-01-21
| data-sort-value=&quot;2021&quot; | 2021-07-20
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Elzbieta Radziwill]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Elźbieta Holszanska (née Radziwiłł)]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Elżbieta Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1550&quot; | 1550
| data-sort-value=&quot;1591&quot; | 1591
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Elżbieta Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1585&quot; | 1585-09-15
| data-sort-value=&quot;1618&quot; | 1618
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Elżbieta Zawisza]]
| data-sort-value=&quot;1592&quot; | 1592
| data-sort-value=&quot;1627&quot; | 1627
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Eufémia Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1598&quot; | 1598-07-12
| data-sort-value=&quot;1658&quot; | 1658-05-01
| 
| [[mūķene]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Abate]]
|-
| [[Feliks Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Ferdynand Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1834&quot; | 1834-10-19
| data-sort-value=&quot;1926&quot; | 1926-02-28
| 
| [[politiķis]]
| [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]&lt;br/&gt;[[Polijas Otrā republika]]
| [[member of the Reichstag of the German Empire]]&lt;br/&gt;[[member of the Prussian House of Lords]]&lt;br/&gt;[[member of the Sejm of the Second Polish Republic]]
|-
| [[Franciszek Pius Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1878&quot; | 1878-02-01
| data-sort-value=&quot;1944&quot; | 1944-12-01
| 
| [[politiķis]]
| [[Polija]]
| 
|-
| [[Franciszka Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Gabrielle Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1878&quot; | 1878-03-14
| data-sort-value=&quot;1968&quot; | 1968-01-09
| 
| [[medicīnas māsa]]&lt;br/&gt;[[pacifists]]
| [[Lietuva]]
| 
|-
| [[Georgs Radvils]]
| data-sort-value=&quot;1556&quot; | 1556-05-31
| data-sort-value=&quot;1600&quot; | 1600-01-21
| 
| [[diplomāts]]&lt;br/&gt;[[ksendzs]]&lt;br/&gt;[[katoļu bīskaps]]&lt;br/&gt;[[bīskaps]]
| [[Lietuvas lielkņaziste]]&lt;br/&gt;[[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[kardināls]]&lt;br/&gt;[[vēstnieks]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]&lt;br/&gt;[[Roman Catholic bishop of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[bishop of Krakow]]
|-
| [[Grzegorz IV Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1578&quot; | 1578-12-14
| data-sort-value=&quot;1613&quot; | 1613-02-13
| 
| [[politiķis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[kasztelan trocki]]&lt;br/&gt;[[staroste de Mazyr]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[staroste d'Onikszty]]
|-
| [[Halszka Radziwiłł]]
| No/unknown value
| data-sort-value=&quot;1611&quot; | 1611
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Helena Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1507&quot; | 1507
| data-sort-value=&quot;1546&quot; | 1546-05
| 
| 
| [[Lietuvas lielkņaziste]]
| 
|-
| [[Helena Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1994&quot; | 1994-12-19
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Hieronim Florian Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1715&quot; | 1715-05-04
| data-sort-value=&quot;1760&quot; | 1760-05-17
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[politiķis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[porte-étendard de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[governor of Krzyczew]]&lt;br/&gt;[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[starosta of Przemyśl]]
|-
| [[Hieronim Mikołaj Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1885&quot; | 1885-01-06
| data-sort-value=&quot;1945&quot; | 1945-04-06
| 
| 
| [[Francija]]
| 
|-
| [[Hieronim Wincenty Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1759&quot; | 1759-05-11
| data-sort-value=&quot;1786&quot; | 1786-09-18
| 
| [[politiķis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[staroste de Minsk]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[grand chambellan de Lituanie]]
|-
| [[Izabella Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1711&quot; | 1711-02-12
| data-sort-value=&quot;1761&quot; | 1761-11-07
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Izabella Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1991&quot; | 1991-03-30
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Izabella Róża Radziwiłłowa]]
| data-sort-value=&quot;1888&quot; | 1888-08-30
| data-sort-value=&quot;1968&quot; | 1968-02-21
| 
| 
| [[Polija]]
| 
|-
| [[Jadwiga Radziwiłł]]
| 
| data-sort-value=&quot;1863&quot; | 1863
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Jan Jerzy Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1588&quot; | 1588-01-08
| data-sort-value=&quot;1625&quot; | 1625-12-18
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[politiķis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[kasztelan trocki]]&lt;br/&gt;[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]
|-
| [[Jan Mikołaj Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1681&quot; | 1681-05-17
| data-sort-value=&quot;1729&quot; | 1729-01-20&lt;br/&gt;1729-01-22
| 
| [[politiķis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Voivodes of Nowogródek]]&lt;br/&gt;[[Castellan of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[Confederate of the Confederacy]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[starosta of Lida]]&lt;br/&gt;[[staroste de Jurbarkas]]
|-
| [[Jan Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1474&quot; | 1474
| data-sort-value=&quot;1522&quot; | 1522-05
| 
| [[politiķis]]
| [[Lietuvas lielkņaziste]]
| [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[kasztelan trocki]]&lt;br/&gt;[[Mayor of Słonim]]&lt;br/&gt;[[staroste de Drohiczyn]]&lt;br/&gt;[[Court Marshal]]
|-
| [[Jan Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1492&quot; | 1492
| data-sort-value=&quot;1542&quot; | 1542-02
| 
| [[politiķis]]
| [[Lietuvas lielkņaziste]]
| [[Žemaitijas valdnieku uzskaitījums|Žemaitijas valdnieki]]&lt;br/&gt;[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[staroste de Kowalew]]&lt;br/&gt;[[staroste de Bielsko]]&lt;br/&gt;[[staroste de Markow]]&lt;br/&gt;[[staroste de Vassilichki]]
|-
| [[Jan Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1516&quot; | 1516
| data-sort-value=&quot;1551&quot; | 1551-09-27&lt;br/&gt;1551-11
| 
| [[politiķis]]
| [[Lietuva]]
| [[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[staroste de Tykocin]]
|-
| [[Jan Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Janusz Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1579&quot; | 1579-07-02&lt;br/&gt;1579-07-21
| data-sort-value=&quot;1620&quot; | 1620-12-03&lt;br/&gt;1620-12-06
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[militārpersona]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[Castellan of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[staroste de Borissov]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]
|-
| [[Janusz Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1880&quot; | 1880-09-03
| data-sort-value=&quot;1967&quot; | 1967-10-04
| 
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[diplomāts]]&lt;br/&gt;[[Politiskais ieslodzītais|politieslodzītais]]&lt;br/&gt;[[jurists]]
| [[Polija]]
| [[ambassador of Poland to Spain]]&lt;br/&gt;[[member of the Sejm of the Second Polish Republic]]
|-
| [[Janusz Tadeusz Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1734&quot; | 1734-02-27
| data-sort-value=&quot;1750&quot; | 1750
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Jerzy Albrycht Radziwiłł]]
| 
| No/unknown value
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Polish elector]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]
|-
| [[Jerzy Friederich Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1860&quot; | 1860-01-11
| data-sort-value=&quot;1914&quot; | 1914
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Jerzy Józef Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1668&quot; | 1668-03-10
| data-sort-value=&quot;1689&quot; | 1689-01-03
| [[hercogs]]
| [[politiķis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Voivode of Trakai]]&lt;br/&gt;[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[staroste de Człuchów]]&lt;br/&gt;[[Tenutary of Rabsztyn]]&lt;br/&gt;[[staroste de Gulbin]]
|-
| [[Jerzy Mikołaj Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1921&quot; | 1921-06-20
| data-sort-value=&quot;2007&quot; | 2007-04-09
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Jerzy Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1480&quot; | 1480
| data-sort-value=&quot;1541&quot; | 1541-04
| 
| [[diplomāts]]&lt;br/&gt;[[militārais līderis]]&lt;br/&gt;[[beamter]]&lt;br/&gt;[[Vojevoda]]
| [[Lietuvas lielkņaziste]]
| [[Lietuvas lielhetmaņi]]&lt;br/&gt;[[Castellan of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[kasztelan trocki]]&lt;br/&gt;[[staroste de Grodno]]&lt;br/&gt;[[voivode of Kyiv]]&lt;br/&gt;[[staroste de Mazyr]]&lt;br/&gt;[[starosta of Lida]]&lt;br/&gt;[[field lithuanian hetman]]&lt;br/&gt;[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[staroste de Maišiagala]]&lt;br/&gt;[[staroste de Veliuona]]&lt;br/&gt;[[staroste d'Utena]]&lt;br/&gt;[[staroste de Merecz]]&lt;br/&gt;[[староста беліцкі]]&lt;br/&gt;[[староста дубінкаўскі]]
|-
| [[Jerzy Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1721&quot; | 1721-02-04
| data-sort-value=&quot;1754&quot; | 1754-12-13
| 
| [[politiķis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Voivodes of Nowogródek]]&lt;br/&gt;[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]
|-
| [[Joanna Katarzyna Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1637&quot; | 1637
| data-sort-value=&quot;1665&quot; | 1665
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Jonas Albertas Radvila]]
| data-sort-value=&quot;1591&quot; | 1591
| data-sort-value=&quot;1626&quot; | 1626-04-15
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[staroste d'Upytė]]
|-
| [[Jonušs Radvils]]
| data-sort-value=&quot;1612&quot; | 1612-12-12
| data-sort-value=&quot;1655&quot; | 1655-12-30
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[diplomāts]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[militārais līderis]]&lt;br/&gt;[[Vojevoda]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[field lithuanian hetman]]&lt;br/&gt;[[Lietuvas lielhetmaņi]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]&lt;br/&gt;[[Žemaitijas valdnieku uzskaitījums|Žemaitijas valdnieki]]&lt;br/&gt;[[grand chambellan de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[staroste de Mstsislaw]]&lt;br/&gt;[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[bailli de Rietavas]]&lt;br/&gt;[[staroste de Bystrzyca]]&lt;br/&gt;[[staroste de Borissov]]&lt;br/&gt;[[staroste de Kazimierz]]&lt;br/&gt;[[staroste de Sejwy]]&lt;br/&gt;[[войт мсціслаўскі]]&lt;br/&gt;[[староста камянецкі]]&lt;br/&gt;[[rektors]]
|-
| [[Józef Mikołaj Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1736&quot; | 1736-11-13
| data-sort-value=&quot;1813&quot; | 1813-02-15&lt;br/&gt;1814-02-15
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Voivode of Minsk]]&lt;br/&gt;[[kasztelan trocki]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Trakai]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]&lt;br/&gt;[[Great Scribe of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]
|-
| [[Józefina Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1762&quot; | 1762-09-09
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Karol Andrzej Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1821&quot; | 1821
| data-sort-value=&quot;1886&quot; | 1886
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Karol Mikołaj Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1886&quot; | 1886-12-05
| data-sort-value=&quot;1968&quot; | 1968-10-24
| 
| [[militārpersona]]
| [[Polija]]
| 
|-
| [[Karol Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1787&quot; | 1787
| data-sort-value=&quot;1844&quot; | 1844
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Karol Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1874&quot; | 1874-03-13
| data-sort-value=&quot;1906&quot; | 1906-10-26
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Karol Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Karol Stanisław &quot;Panie Kochanku&quot; Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1734&quot; | 1734-02-27
| data-sort-value=&quot;1790&quot; | 1790-11-21
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[politiķis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Voivode of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[grand porte-épée de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[staroste de Lviv]]
|-
| [[Karol Stanisław Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1669&quot; | 1669-11-27
| data-sort-value=&quot;1719&quot; | 1719-08-02
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[civildienesta ierēdnis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Grand écuyer de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]&lt;br/&gt;[[bailli de Wilna]]&lt;br/&gt;[[starosta of Przemyśl]]&lt;br/&gt;[[staroste de Człuchów]]&lt;br/&gt;[[governor of Krzyczew]]&lt;br/&gt;[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[староста камянецкі]]&lt;br/&gt;[[staroste de Braslaw]]
|-
| [[Karol Wilhelm Michał Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Karolina Teresa Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1707&quot; | 1707-01-19
| data-sort-value=&quot;1765&quot; | 1765-04-27
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Karolis Radvila]]
| data-sort-value=&quot;1839&quot; | 1839-06-30
| data-sort-value=&quot;1907&quot; | 1907-10-03
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Katarzyna Barbara Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1693&quot; | 1693-12-06
| data-sort-value=&quot;1730&quot; | 1730-10-16
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Katarzyna Henryka Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Katarzyna Karolina Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1740&quot; | 1740
| data-sort-value=&quot;1789&quot; | 1789
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Katarzyna Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1614&quot; | 1614-12
| data-sort-value=&quot;1674&quot; | 1674-12-08
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Katarzyna Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Katarzyna Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1593&quot; | 1593&lt;br/&gt;1586
| data-sort-value=&quot;1600&quot; | 1600
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Konstanty Mikołaj Radziwiłł I]]
| data-sort-value=&quot;1793&quot; | 1793-04-05
| data-sort-value=&quot;1869&quot; | 1869-04-06
| [[grāfs]]
| [[filologs]]
| [[Krievijas Impērija]]
| [[maréchal rural]]
|-
| [[Konstanty Mikołaj Radziwiłł II]]
| data-sort-value=&quot;1902&quot; | 1902-07-10
| data-sort-value=&quot;1944&quot; | 1944-09
| 
| 
| [[Polija]]
| 
|-
| [[Konstanty Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1958&quot; | 1958-01-09
| 
| 
| [[ārsts]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| [[Polija]]
| [[Member of the Senate of the Republic of Poland]]&lt;br/&gt;[[Minister of Health]]&lt;br/&gt;[[voivode of Masovia]]&lt;br/&gt;[[ambassador of Poland to Lithuania]]
|-
| [[Konstanty Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1873&quot; | 1873-10-15
| data-sort-value=&quot;1940&quot; | 1940s
| 
| 
| [[Polija]]
| 
|-
| [[Konstanty Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;2002&quot; | 2002-06-21
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Kristaps Nikolajs Radvils]]
| data-sort-value=&quot;1547&quot; | 1547-02-09
| data-sort-value=&quot;1603&quot; | 1603-11-20
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[diplomāts]]&lt;br/&gt;[[kanclers]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| [[Lietuvas lielkņaziste]]&lt;br/&gt;[[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Lietuvas lielhetmaņi]]&lt;br/&gt;[[kasztelan trocki]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[field lithuanian hetman]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]&lt;br/&gt;[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]&lt;br/&gt;[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[staroste de Żyżmory]]&lt;br/&gt;[[staroste de Solec]]&lt;br/&gt;[[staroste de Bystrzyca]]&lt;br/&gt;[[staroste de Borissov]]&lt;br/&gt;[[staroste d'Urzędów]]
|-
| [[Kristaps Radvils]]
| data-sort-value=&quot;1585&quot; | 1585-03-22&lt;br/&gt;1585-03-15
| data-sort-value=&quot;1640&quot; | 1640-09-19
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[diplomāts]]&lt;br/&gt;[[civildienesta ierēdnis]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[military commander]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Lietuvas lielhetmaņi]]&lt;br/&gt;[[Castellan of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[field lithuanian hetman]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]&lt;br/&gt;[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[staroste de Tchatchersk]]&lt;br/&gt;[[staroste de Borissov]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]
|-
| [[Krystyna Helena Radzwiłl]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Krystyna Magdalena Radziwiłłówna]]
| data-sort-value=&quot;1776&quot; | 1776-07-27
| data-sort-value=&quot;1796&quot; | 1796-12-01
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Krystyna Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1560&quot; | 1560-09-11
| data-sort-value=&quot;1580&quot; | 1580-02-28
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Krystyna Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1593&quot; | 1593&lt;br/&gt;1586
| data-sort-value=&quot;1599&quot; | 1599
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Krzysztof Mikołaj Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1898&quot; | 1898-07-29
| data-sort-value=&quot;1986&quot; | 1986-03-24
| [[grāfs]]
| [[virsnieks]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| [[Polija]]
| [[Member of the Senate of the Republic of Poland]]&lt;br/&gt;[[member of the Sejm of the Polish People's Republic]]
|-
| [[Krzysztof Mikołaj Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1590&quot; | 1590
| data-sort-value=&quot;1607&quot; | 1607-05-04
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Krzysztof Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1928&quot; | 1928
| data-sort-value=&quot;2009&quot; | 2009
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Krzysztof Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Krzysztof Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Lee Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1933&quot; | 1933-03-03
| data-sort-value=&quot;2019&quot; | 2019-02-15
| 
| [[socialite]]&lt;br/&gt;[[aktieris]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[televīzijas aktieris]]&lt;br/&gt;[[modes dizainers]]&lt;br/&gt;[[interjera arhitekts]]&lt;br/&gt;[[autors]]
| [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| 
|-
| [[Leon Hieronim Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1808&quot; | 1808-03-10
| data-sort-value=&quot;1885&quot; | 1885-01-08
| 
| [[diplomāts]]
| [[Krievijas Impērija]]&lt;br/&gt;[[Varšavas hercogiste]]
| 
|-
| [[Leon Michał Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1722&quot; | 1722-04-11
| data-sort-value=&quot;1751&quot; | 1751-03-07
| [[grāfs]]
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[стражнік польны літоўскі]]
|-
| [[Leon Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1880&quot; | 1880-09-06
| data-sort-value=&quot;1927&quot; | 1927-03-02
| 
| [[militārpersona]]
| [[Francija]]
| 
|-
| [[Leon Władysław Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1888&quot; | 1888-12-22
| data-sort-value=&quot;1959&quot; | 1959-04-08&lt;br/&gt;1959-04-07
| 
| 
| [[Polijas Otrā republika]]
| 
|-
| [[Lucrezia Catharina Radziwill]]
| 
| data-sort-value=&quot;1716&quot; | 1716-08-20
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Ludowika Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1876&quot; | 1876-04-05
| data-sort-value=&quot;1966&quot; | 1966-06-21
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Ludwik Aleksander Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Ludwik Dominik Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Ludwik Mikołaj Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1773&quot; | 1773
| data-sort-value=&quot;1830&quot; | 1830
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Ludwik Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Ludwika Karolina Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1667&quot; | 1667-02-27
| data-sort-value=&quot;1695&quot; | 1695-03-25
| [[princese]]
| [[mecenāts]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Ludwika Konstancja Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1742&quot; | 1742
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Léa Radziwill]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Maciej Józef Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1842&quot; | 1842-09-17
| data-sort-value=&quot;1907&quot; | 1907-05-11
| [[grāfs]]
| 
| 
| 
|-
| [[Maciej Mikołaj Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1873&quot; | 1873-07-27
| data-sort-value=&quot;1920&quot; | 1920-11-05
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Maciej Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1749&quot; | 1749-11-10
| data-sort-value=&quot;1800&quot; | 1800-09-02
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;[[libretists]]&lt;br/&gt;[[castellan]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Castellan of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[grand chambellan de Lituanie]]
|-
| [[Maciej Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1961&quot; | 1961-02-22
| 
| 
| [[uzņēmējs]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[mākslas kolekcionārs]]
| 
| 
|-
| [[Maciej Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1998&quot; | 1998-06-09
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Maciej Radziwiłł]]
| 
| data-sort-value=&quot;1994&quot; | 1994-11-06
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Marcelina Czartoryska]]
| data-sort-value=&quot;1817&quot; | 1817-05-18
| data-sort-value=&quot;1894&quot; | 1894-06-05
| 
| [[komponists]]&lt;br/&gt;[[pianists]]
| [[Polija]]&lt;br/&gt;[[Krievijas Impērija]]
| 
|-
| [[Marcin Mikołaj Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1705&quot; | 1705-11-11
| data-sort-value=&quot;1782&quot; | 1782-01-11
| 
| [[politiķis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]
|-
| [[Maria Aleksandra Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1753&quot; | 1753
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Maria Karolina Lubomirska]]
| data-sort-value=&quot;1730&quot; | 1730
| data-sort-value=&quot;1795&quot; | 1795-01-10
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Maria Małgorzata Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1875&quot; | 1875-12-16
| data-sort-value=&quot;1962&quot; | 1962-07-17
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Maria Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1625&quot; | 1625
| data-sort-value=&quot;1660&quot; | 1660-01-14
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Maria Urszula Krasińska (neé Radziwiłł)]]
| data-sort-value=&quot;1777&quot; | 1777
| data-sort-value=&quot;1822&quot; | 1822-02-23
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Maria Wiktoria Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Maria z Gawdzickich Radziwiłłowa]]
| data-sort-value=&quot;1746&quot; | 1746
| data-sort-value=&quot;1806&quot; | 1806-12-08
| 
| [[aktieris]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Marianna Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Mateusz Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1768&quot; | 1768
| data-sort-value=&quot;1818&quot; | 1818
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Michalina Rzyszczewska]]
| data-sort-value=&quot;1816&quot; | 1816-04-10
| data-sort-value=&quot;1883&quot; | 1883-06-29
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Michał Antoni Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1687&quot; | 1687-10-01
| data-sort-value=&quot;1721&quot; | 1721-08-29
| [[grāfs]]
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[staroste de Kaunas]]&lt;br/&gt;[[starosta of Lida]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[староста неманойцкі]]&lt;br/&gt;[[staroste]]&lt;br/&gt;[[staroste de Wilkomierz]]
|-
| [[Michał Gedeon Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1778&quot; | 1778-09-24
| data-sort-value=&quot;1850&quot; | 1850-05-24
| 
| [[militārpersona]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]&lt;br/&gt;[[Varšavas hercogiste]]&lt;br/&gt;[[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karaliste]]
| 
|-
| [[Michał Hieronim Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1744&quot; | 1744-10-10&lt;br/&gt;1744-09-29
| data-sort-value=&quot;1831&quot; | 1831-03-28
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[dzejnieks]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Castellan of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[grand porte-épée de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[staroste de Bolimow]]
|-
| [[Michał Karol Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1614&quot; | 1614-10
| data-sort-value=&quot;1656&quot; | 1656-08
| 
| [[politiķis]]
| [[Lietuvas lielkņaziste]]
| [[staroste de Wolkow]]&lt;br/&gt;[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[staroste de Czarne]]&lt;br/&gt;[[войт ваўкавыскі]]
|-
| [[Michał Kazimierz &quot;Rybeńko&quot; Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1702&quot; | 1702-06-13
| data-sort-value=&quot;1762&quot; | 1762-05-15
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[diplomāts]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[Vojevoda]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Lietuvas lielhetmaņi]]&lt;br/&gt;[[kasztelan trocki]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Trakai]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[Castellan of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[Grand écuyer de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[field lithuanian hetman]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]&lt;br/&gt;[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[staroste de Kaunas]]&lt;br/&gt;[[staroste de Bratslav]]&lt;br/&gt;[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[starosta of Przemyśl]]&lt;br/&gt;[[staroste de Człuchów]]&lt;br/&gt;[[staroste de Kremenets]]&lt;br/&gt;[[staroste d'Oster]]&lt;br/&gt;[[староста камянецкі]]
|-
| [[Michał Kazimierz Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1635&quot; | 1635-10-26
| data-sort-value=&quot;1680&quot; | 1680-11-14
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[diplomāts]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Castellan of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[field lithuanian hetman]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[starosta of Lida]]&lt;br/&gt;[[staroste d'Upytė]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]&lt;br/&gt;[[Deputy Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania‎]]&lt;br/&gt;[[governor of Krzyczew]]&lt;br/&gt;[[Marshals of the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[grand panetier de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[starosta of Przemyśl]]&lt;br/&gt;[[staroste de Człuchów]]&lt;br/&gt;[[staroste de Propoïsk]]&lt;br/&gt;[[staroste de Telšiai]]&lt;br/&gt;[[Tenutary of Rabsztyn]]&lt;br/&gt;[[staroste d'Oster]]&lt;br/&gt;[[staroste de Homiel]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[староста камянецкі]]
|-
| [[Michał Krzysztof Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1727&quot; | 1727-05-18
| data-sort-value=&quot;1729&quot; | 1729
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Michał Piotr Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1853&quot; | 1853-05-17
| data-sort-value=&quot;1903&quot; | 1903-09-17
| 
| [[izdevējs]]&lt;br/&gt;[[komersants]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]&lt;br/&gt;[[publicists]]&lt;br/&gt;[[dizainers]]
| 
| 
|-
| [[Michał Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Michał Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Michał Radziwiłł Rudy]]
| data-sort-value=&quot;1870&quot; | 1870-02-08
| data-sort-value=&quot;1955&quot; | 1955-10-06
| 
| [[diplomāts]]&lt;br/&gt;[[militārpersona]]
| [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]&lt;br/&gt;[[Vācijas Impērija|Vācijas impērija]]&lt;br/&gt;[[Polijas Otrā republika]]
| 
|-
| [[Mikalojus Radvila the Old]]
| data-sort-value=&quot;1450&quot; | 1450
| No/unknown value
| 
| [[politiķis]]
| [[Lietuvas lielkņaziste]]
| [[kasztelan trocki]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[намеснік смаленскі]]&lt;br/&gt;[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[staroste de Bielsko]]&lt;br/&gt;[[намеснік новагародскі]]&lt;br/&gt;[[staroste d'Użpol]]&lt;br/&gt;[[staroste de Pieniany]]&lt;br/&gt;[[Court Marshal]]
|-
| [[Mikalojus Radvila XII]]
| data-sort-value=&quot;1751&quot; | 1751&lt;br/&gt;1748-08-01
| data-sort-value=&quot;1810&quot; | 1810&lt;br/&gt;1811
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Polish elector]]
|-
| [[Mikhail Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1791&quot; | 1791-04-18
| data-sort-value=&quot;1846&quot; | 1846-10-03
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Mikołaj Faustyn Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1688&quot; | 1688-05-21
| data-sort-value=&quot;1746&quot; | 1746-02-02
| 
| [[politiķis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Voivodes of Nowogródek]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]&lt;br/&gt;[[grand porte-épée de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[Lithuanian chasnick]]&lt;br/&gt;[[staroste de Kaunas]]
|-
| [[Mikołaj Franciszek Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Mikołaj II Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1470&quot; | 1470
| data-sort-value=&quot;1521&quot; | 1521&lt;br/&gt;1522-01
| 
| [[virsnieks]]
| [[Lietuvas lielkņaziste]]
| [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Trakai]]&lt;br/&gt;[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[staroste de Bobrujsk]]&lt;br/&gt;[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[staroste de Bielsko]]&lt;br/&gt;[[staroste d'Użpol]]&lt;br/&gt;[[staroste de Pieniany]]
|-
| [[Mikołaj III Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1492&quot; | 1492&lt;br/&gt;1495
| No/unknown value
| 
| [[ksendzs]]&lt;br/&gt;[[katoļu bīskaps]]
| [[Lietuvas lielkņaziste]]
| [[Roman Catholic Bishop of Samogitia]]
|-
| [[Mikołaj Krzysztof &quot;the Orphan&quot; Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1549&quot; | 1549-08-02
| data-sort-value=&quot;1616&quot; | 1616-02-28
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[dienasgrāmatas rakstnieks]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[kasztelan trocki]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Trakai]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]
|-
| [[Mikołaj Krzysztof Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1695&quot; | 1695-08-14
| data-sort-value=&quot;1715&quot; | 1715-06-02
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[grand intendant du panetier de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[staroste de Człuchów]]
|-
| [[Mikołaj Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1746&quot; | 1746-10-20
| data-sort-value=&quot;1795&quot; | 1795-05-03
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[staroste de Radoszkowicze]]
|-
| [[Mikołaj Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1801&quot; | 1801
| data-sort-value=&quot;1853&quot; | 1853
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Mikołaj Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Mikołaj Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1587&quot; | 1587
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Mikołaj Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Mikołaj Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Mikołaj VII Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1546&quot; | 1546
| data-sort-value=&quot;1589&quot; | 1589-12-18
| 
| [[politiķis]]
| [[Lietuvas lielkņaziste]]&lt;br/&gt;[[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Voivodes of Nowogródek]]&lt;br/&gt;[[staroste de Mazyr]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]&lt;br/&gt;[[grand veneur de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[staroste de Merecz]]
|-
| [[Nicolas Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1880&quot; | 1880-07-04
| data-sort-value=&quot;1914&quot; | 1914-11-17
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolajs Radvils]]
| data-sort-value=&quot;1512&quot; | 1512
| data-sort-value=&quot;1584&quot; | 1584-04-27
| 
| [[diplomāts]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[Grand Chancellor]]
| [[Lietuvas lielkņaziste]]&lt;br/&gt;[[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Lietuvas lielhetmaņi]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Trakai]]&lt;br/&gt;[[staroste d'Ochmiany]]&lt;br/&gt;[[staroste de Mazyr]]&lt;br/&gt;[[starosta of Lida]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]&lt;br/&gt;[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[grand veneur de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[staroste de Vassilichki]]&lt;br/&gt;[[староста беліцкі]]
|-
| [[Nikolajs Radvils Melnais|Nikolajs Radvils]]
| data-sort-value=&quot;1515&quot; | 1515-02-04
| data-sort-value=&quot;1565&quot; | 1565-05-28
| [[grāfs]]
| [[diplomāts]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[mecenāts]]&lt;br/&gt;[[civildienesta ierēdnis]]
| [[Lietuvas lielkņaziste]]
| [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[staroste de Brest-Litovsk]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[Grand Chancellor of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[staroste de Kaunas]]
|-
| [[Palemon]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Petronella Dowojno]]
| data-sort-value=&quot;1526&quot; | 1526
| No/unknown value&lt;br/&gt;1564
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Albrecht-Jerome Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1914&quot; | 1914-05-10
| data-sort-value=&quot;1932&quot; | 1932-06-23
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Anton Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1912&quot; | 1912-10-08
| data-sort-value=&quot;1967&quot; | 1967-03-07
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Antoni Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1936&quot; | 1936-01-17
| data-sort-value=&quot;1999&quot; | 1999-02-24
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Antoni Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1899&quot; | 1899-09-26
| data-sort-value=&quot;1920&quot; | 1920-07-09
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Boguslaw Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1844&quot; | 1844-01-04
| data-sort-value=&quot;1907&quot; | 1907-05-14
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Charles Ferdinand Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1969&quot; | 1969-09-29
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Charles Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1931&quot; | 1931-11-18
| data-sort-value=&quot;2016&quot; | 2016-05-16
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Dominik Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;2001&quot; | 2001-05-15
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Dominik Rainer Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1911&quot; | 1911-01-22
| data-sort-value=&quot;1976&quot; | 1976-11-19
| 
| [[aristokrāts]]&lt;br/&gt;[[militārpersona]]
| [[Polija]]
| 
|-
| [[Prince Ferdinand Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1935&quot; | 1935-04-17
| data-sort-value=&quot;1992&quot; | 1992-05-01
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Jan Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1947&quot; | 1947-08-08
| 
| 
| [[uzņēmējs]]
| 
| 
|-
| [[Prince Jan Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1993&quot; | 1993-10-27
| data-sort-value=&quot;1993&quot; | 1993-10-27
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Janusz Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1843&quot; | 1843-02-26
| data-sort-value=&quot;1923&quot; | 1923
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Jerzy Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1942&quot; | 1942-11-04
| data-sort-value=&quot;2001&quot; | 2001-08-27
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Karol-Jerome Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1912&quot; | 1912-05-03
| data-sort-value=&quot;2005&quot; | 2005-11-27
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Ladislaus Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1909&quot; | 1909
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Ludwik Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1911&quot; | 1911-03-27
| data-sort-value=&quot;1928&quot; | 1928-03-19
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Martin Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1965&quot; | 1965-08-04
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Michael Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1907&quot; | 1907-04-18&lt;br/&gt;1907-04-17
| data-sort-value=&quot;1974&quot; | 1974-06-04
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Olbrecht Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1931&quot; | 1931-07-14
| data-sort-value=&quot;2010&quot; | 2010
| 
| 
| [[Polija]]
| 
|-
| [[Prince Peter Nicholas Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1970&quot; | 1970-04-05
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Wladislaw Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1836&quot; | 1836-03-12
| data-sort-value=&quot;1922&quot; | 1922
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Prince Wladislaw Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1881&quot; | 1881-07-01
| data-sort-value=&quot;1963&quot; | 1963-10-16
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Adele Ada Albertine Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1879&quot; | 1879
| data-sort-value=&quot;1899&quot; | 1899
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Anna Maria Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1907&quot; | 1907-10-02
| data-sort-value=&quot;1995&quot; | 1995-06-01
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Christina Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1908&quot; | 1908-11-15
| data-sort-value=&quot;2003&quot; | 2003-08-13
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Diana Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1953&quot; | 1953-05-30
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Dolores Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1886&quot; | 1886-06-26
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Eleonore Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1918&quot; | 1918-08-02
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Elira Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1841&quot; | 1841-01-15
| data-sort-value=&quot;1869&quot; | 1869-05-28
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Elisabeth Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1939&quot; | 1939
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Elizabeth Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1894&quot; | 1894-03-06
| data-sort-value=&quot;1986&quot; | 1986-05-03
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Elizabeth Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1850&quot; | 1850-11-29
| data-sort-value=&quot;1931&quot; | 1931-08-18
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Eufemia Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1850&quot; | 1850-10-01
| data-sort-value=&quot;1877&quot; | 1877-11-29
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Felicia Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1849&quot; | 1849-02-25
| data-sort-value=&quot;1930&quot; | 1930-12-07
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Helena Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1874&quot; | 1874-02-14
| data-sort-value=&quot;1958&quot; | 1958-12-12
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Isabella Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1964&quot; | 1964-04-30
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Izabella Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1915&quot; | 1915-01-04
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Jadwiga Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1841&quot; | 1841-06-29
| data-sort-value=&quot;1894&quot; | 1894-02-25
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Karolina-Anna Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1997&quot; | 1997-05-13
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Krystyna Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1937&quot; | 1937-06-12
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Leon-Jerome Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1922&quot; | 1922-10-28
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Leontyna Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1839&quot; | 1839-09-29
| data-sort-value=&quot;1857&quot; | 1857-05-06
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Leontyna Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1904&quot; | 1904-09-26
| data-sort-value=&quot;1995&quot; | 1995-01-10
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Lida Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1959&quot; | 1959-08-29
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Ludowika Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1838&quot; | 1838-06-05
| data-sort-value=&quot;1876&quot; | 1876-03-25
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Ludowika Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1956&quot; | 1956-01-23
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Maria Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1865&quot; | 1865-10-14
| data-sort-value=&quot;1869&quot; | 1869-08-22
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Maria Renata Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1954&quot; | 1954-07-11
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Maria-Teresa Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1910&quot; | 1910-01-19
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Matylda Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1836&quot; | 1836-10-16
| data-sort-value=&quot;1918&quot; | 1918-01-05
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Monika Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1937&quot; | 1937
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Roza Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1884&quot; | 1884-11-26
| data-sort-value=&quot;1949&quot; | 1949-12-01
| 
| 
| [[Polija]]
| 
|-
| [[Princess Teresa Barbara Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1714&quot; | 1714-05-20
| data-sort-value=&quot;1780&quot; | 1780-12-09
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[staroste de Borcian]]
|-
| [[Princess Teresa Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1889&quot; | 1889-12-29
| data-sort-value=&quot;1975&quot; | 1975-02-10
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Princess Theresa Margareta Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1967&quot; | 1967-02-17
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Radvila Astikas]]
| data-sort-value=&quot;1384&quot; | 1384&lt;br/&gt;1411
| data-sort-value=&quot;1477&quot; | 1477
| 
| [[politiķis]]
| [[Lietuvas lielkņaziste]]
| [[Castellan of Vilnius]]&lt;br/&gt;[[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[Voivode of Trakai]]&lt;br/&gt;[[Court Marshal]]&lt;br/&gt;[[staroste d'Użpol]]&lt;br/&gt;[[staroste de Pieniany]]&lt;br/&gt;[[staroste d'Onikszty]]&lt;br/&gt;[[староста троцкі]]
|-
| [[Sirputis]]
| data-sort-value=&quot;1340&quot; | 1340
| data-sort-value=&quot;1400&quot; | 1400
| 
| 
| [[Lietuvas lielkņaziste]]
| 
|-
| [[Sofia Radziwiłł]]
| 
| data-sort-value=&quot;1541&quot; | 1541
| 
| 
| [[Lietuvas lielkņaziste]]
| 
|-
| [[Sofia Radziwiłł]]
| 
| No/unknown value
| 
| 
| [[Lietuvas lielkņaziste]]
| 
|-
| [[Stanislas Radziwill]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Stanislovas Radvila]]
| data-sort-value=&quot;1930&quot; | 1930-03-10
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Stanisław Albrecht Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1914&quot; | 1914-07-21
| data-sort-value=&quot;1976&quot; | 1976-07-27
| 
| [[diplomāts]]
| [[Polija]]&lt;br/&gt;[[Apvienotā Karaliste]]
| 
|-
| [[Stanisław Jerzy Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Stanisław Kazimierz Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1648&quot; | 1648
| data-sort-value=&quot;1690&quot; | 1690-12-08
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]&lt;br/&gt;[[grand panetier de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[Tenutary of Rabsztyn]]&lt;br/&gt;[[Court Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]
|-
| [[Stanisław Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1559&quot; | 1559-05-12
| data-sort-value=&quot;1599&quot; | 1599-03-19
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[politiķis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Grand Marshal of the Grand Duchy of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[Žemaitijas valdnieku uzskaitījums|Žemaitijas valdnieki]]
|-
| [[Stanisław Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1722&quot; | 1722-05-08
| data-sort-value=&quot;1787&quot; | 1787-04-22
| 
| [[politiķis]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[grand chambellan de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[Marshal of the Court of the Grand Duchy of Lithuania]]
|-
| [[Stanisław Wilhelm Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1880&quot; | 1880-02-06
| data-sort-value=&quot;1920&quot; | 1920-04-28
| 
| [[virsnieks]]&lt;br/&gt;[[firsts]]
| [[Polijas Otrā republika]]
| 
|-
| [[Stefania Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1809&quot; | 1809-12-09
| data-sort-value=&quot;1832&quot; | 1832-07-26
| 
| 
| [[Polija]]&lt;br/&gt;[[Krievijas Impērija]]
| 
|-
| [[Tatiana Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1939&quot; | 1939-08-28
| data-sort-value=&quot;2025&quot; | 2025-12-19
| [[princese]]
| [[aristokrāts]]&lt;br/&gt;[[bakteriologs]]
| [[Francija]]
| 
|-
| [[Tekla Adelajda Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Tekla Anna Radziwiłłowa]]
| data-sort-value=&quot;1608&quot; | 1608
| data-sort-value=&quot;1637&quot; | 1637-03-20
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Tekla Róża Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1703&quot; | 1703-09-05
| data-sort-value=&quot;1747&quot; | 1747-11-25
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Teofila Konstancja Morawska]]
| data-sort-value=&quot;1738&quot; | 1738-09-03
| data-sort-value=&quot;1818&quot; | 1818&lt;br/&gt;1807
| 
| [[rakstnieks]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Teofila Radziwiłłówna]]
| data-sort-value=&quot;1745&quot; | 1745
| No/unknown value
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Teofila Zofia Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1772&quot; | 1772
| data-sort-value=&quot;1801&quot; | 1801
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Udalryk Krzysztof Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1712&quot; | 1712-01-05
| data-sort-value=&quot;1770&quot; | 1770-07-21
| 
| [[dzejnieks]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]&lt;br/&gt;[[rakstnieks]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Grand écuyer de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[Confederate of the Confederacy]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]&lt;br/&gt;[[Regimentarz]]&lt;br/&gt;[[Great Scribe of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[staroste de Minsk]]
|-
| [[Wanda Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1877&quot; | 1877-01-30
| data-sort-value=&quot;1966&quot; | 1966-08-09
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Weronika Joanna Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1754&quot; | 1754
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Wiktoria Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1795&quot; | 1795
| data-sort-value=&quot;1824&quot; | 1824
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Wilhelm Fürst von Radziwill]]
| data-sort-value=&quot;1797&quot; | 1797-03-19
| data-sort-value=&quot;1870&quot; | 1870-08-05
| 
| [[militārpersona]]&lt;br/&gt;[[politiķis]]
| [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas karaliste]]
| [[member of the Prussian House of Lords]]
|-
| [[Wojciech Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1478&quot; | 1478
| data-sort-value=&quot;1519&quot; | 1519-04-19&lt;br/&gt;1519-07-05
| 
| [[ksendzs]]&lt;br/&gt;[[katoļu bīskaps]]
| [[Lietuvas lielkņaziste]]
| [[diocesan bishop]]&lt;br/&gt;[[Roman Catholic bishop of Vilnius]]
|-
| [[Zofia Radziwiłł]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Zofia z Radziwiłłów Dorohostajska]]
| data-sort-value=&quot;1577&quot; | 1577
| data-sort-value=&quot;1614&quot; | 1614
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Zygmunt Karol Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1591&quot; | 1591-12-04
| data-sort-value=&quot;1642&quot; | 1642-11-05
| [[Prince of the Holy Roman Empire]]
| [[politiķis]]&lt;br/&gt;[[chamberlain]]
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[Voivodes of Nowogródek]]&lt;br/&gt;[[Polish elector]]&lt;br/&gt;[[grand maître-d'hôtel de Lituanie]]&lt;br/&gt;[[Great Royal Deputy Cup-bearer of Lithuania]]&lt;br/&gt;[[падкаморы пазнаньскі]]&lt;br/&gt;[[Deputy to the Sejm of the Polish–Lithuanian Commonwealth]]
|-
| [[Zygmunt Radziwiłł]]
| data-sort-value=&quot;1822&quot; | 1822-02-02
| data-sort-value=&quot;1892&quot; | 1892-07-07
| 
| [[mākslas kolekcionārs]]
| 
| 
|-
| [[Élisabeth Radziwiłł]]
| 
| data-sort-value=&quot;1565&quot; | 1565&lt;br/&gt;No/unknown value
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Альбрэхт Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Альжбета Анастасія з Радзівілаў]]
| data-sort-value=&quot;1624&quot; | 1624
| data-sort-value=&quot;1688&quot; | 1688
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Альжбета з Радзівілаў]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Альжбета з Радзівілаў]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Аляксандр Радзівіл]]
| data-sort-value=&quot;1793&quot; | 1793
| data-sort-value=&quot;1801&quot; | 1801
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Аляксандр Радзівіл]]
| 
| data-sort-value=&quot;1863&quot; | 1863
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Аляксандра з Радзівілаў]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Алёйзы Аляксандр Радзівіл]]
| data-sort-value=&quot;1798&quot; | 1798
| data-sort-value=&quot;1808&quot; | 1808
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Барбара з Радзівілаў]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Ванда з Радзівілаў]]
| 
| data-sort-value=&quot;1912&quot; | 1912
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Вацлаў Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Вільгельм Тройдэн Радзівіл]]
| data-sort-value=&quot;1830&quot; | 1830
| data-sort-value=&quot;1883&quot; | 1883
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Віршул]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Ганна Аўгустына з Радзівілаў]]
| data-sort-value=&quot;1726&quot; | 1726
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Ганна з Радзівілаў]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Ганна з Радзівілаў]]
| data-sort-value=&quot;1765&quot; | 1765
| data-sort-value=&quot;1837&quot; | 1837
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Ганна Малгажата з Радзівілаў]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Геранім Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Дамінік Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Ежы Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Ежы Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Ежы Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Канстанцыя з Радзівілаў]]
| data-sort-value=&quot;1796&quot; | 1796
| data-sort-value=&quot;1824&quot; | 1824
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Канстанцыя Соф’я з Радзівілаў]]
| data-sort-value=&quot;1635&quot; | 1635
| data-sort-value=&quot;1687&quot; | 1687
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Караль Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Кацярына з Радзівілаў]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Кацярына з Радзівілаў]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Людвік Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Людвік Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Марыя Гертруда з Радзівілаў]]
| data-sort-value=&quot;1720&quot; | 1720
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Марыя з Радзівілаў]]
| data-sort-value=&quot;1791&quot; | 1791
| data-sort-value=&quot;1875&quot; | 1875
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Марыяна з Радзівілаў]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Мікалай Крыштаф Радзівіл]]
| data-sort-value=&quot;1589&quot; | 1589
| data-sort-value=&quot;1614&quot; | 1614
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Мікалай Крыштаф Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Мікалай Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Мікалай Францішак Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Мікалай Філіп Радзівіл]]
| data-sort-value=&quot;1827&quot; | 1827
| data-sort-value=&quot;1870&quot; | 1870
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Міхал Радзівіл]]
| data-sort-value=&quot;1656&quot; | 1656
| data-sort-value=&quot;1672&quot; | 1672
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Соф’я Агнешка з Радзівілаў]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Соф’я з Радзівілаў]]
| data-sort-value=&quot;1552&quot; | 1552
| data-sort-value=&quot;1599&quot; | 1599
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Станіслаў Радзівіл]]
| 
| data-sort-value=&quot;1531&quot; | 1531
| 
| 
| [[Lietuvas lielkņaziste]]
| [[staroste d'Użpol]]&lt;br/&gt;[[staroste de Pieniany]]&lt;br/&gt;[[staroste de Wilkomierz]]
|-
| [[Станіслаў Радзівіл]]
| 
| data-sort-value=&quot;1590&quot; | 1590
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Стэфан Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Стэфанія з Радзівілаў]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Сірпуць]]
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Тэрэза з Радзівілаў]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Удальрыка з Радзівілаў]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Фелікс Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Францішак Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Францішак Радзівіл]]
| data-sort-value=&quot;1800&quot; | 1800
| data-sort-value=&quot;1840&quot; | 1840
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Францішка з Радзівілаў]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Элеанора з Радзівілаў]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Юзаф Альбрэхт Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Юлія з Радзівілаў]]
| data-sort-value=&quot;1788&quot; | 1788
| data-sort-value=&quot;1873&quot; | 1873
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Юлія з Радзівілаў]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Якуб Радзівіл]]
| data-sort-value=&quot;1748&quot; | 1748
| data-sort-value=&quot;1808&quot; | 1808
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Ян Ежы Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Ян Мацей Радзівіл]]
| data-sort-value=&quot;1930&quot; | 1930-02-05
| data-sort-value=&quot;2004&quot; | 2004-08-12
| 
| 
| 
| 
|-
| [[Ян Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Ян Радзівіл]]
| data-sort-value=&quot;1619&quot; | 1619
| data-sort-value=&quot;1628&quot; | 1628
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Ян Радзівіл]]
| 
| 
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| 
|-
| [[Ян Уладзіслаў Радзівіл]]
| data-sort-value=&quot;1620&quot; | 1620
| data-sort-value=&quot;1662&quot; | 1662
| 
| 
| [[Polijas—Lietuvas ūnija]]
| [[staroste d'Upytė]]
|}
{{Wikidata list end}}</text>
      <sha1>dc6rt2alikl899hzddd3j6aq5l9ozjy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Universitāte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>309959</id>
    <revision>
      <id>4495405</id>
      <parentid>3958857</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T07:56:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ pap</comment>
      <origin>4495405</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3123" sha1="6a3oxpqi1picu6ux8uhcgo225zir6t0" xml:space="preserve">[[Attēls:Universitāte Rīgā Zinātniskie Raksti 1943.jpg|thumb|200px|Zinātniskie Raksti. Universitāte Rīgā (1943)&lt;ref&gt;[https://www.biblioteka.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/lu_biblioteka/Par_biblioteku/Publikacijas/rakstu_bibliografiskais_raditajs_2007.pdf Latvijas Universitātes rakstu bibliogrāfiskais rādītājs (1921—1943)]&lt;/ref&gt;]]

'''Rīgas Universitāte''' jeb '''Universitāte Rīgā''' ({{val|de|Universität in Riga}}) bija [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Latvijas okupācijas]] laikā uz pārdēvētās [[Latvijas Universitāte]]s bāzes radīta [[universitāte]], kas darbojās no 1942. līdz 1944. gadam. Tajā bija Medicīnas, Veterinārmedicīnas, Arhitektūras, Ķīmijas, Matemātikas un dabaszinātņu, Mehānikas, Inženierzinātņu fakultāte.
 
== Vēsture ==
Tūlīt pēc [[Uzbrukums Rīgai (1941)|Vērmahta ienākšanas Rīgā]] 1941. ɡada  1. jūlijā LU Padomes sēžu zālē sanāca universitātes pagaidu vadības ārkārtējā sēde, kas nolēma atjaunot akadēmisko darbu saskaņā ar 1923. gadā pieņemto LU Satversmi.

Tomēr jaunā okupācijas vara nesteidzās izsniegt atļauju LU turpināt mācību darbu. Sākumā ļāva tikai zinātnisko darbību institūtos. Nacisti pieprasīja no institūtiem ziņas par zinātniskiem darbiniekiem, ar kādām speciālām tēmām tie nodarbojas, cik publikāciju tiem ir, ar kuriem vācu profesoriem ir sadarbība attiecīgo tēmu jautājumos. 
Rektora v. i. K. Straubergs ar pūlēm dabūja atļauju darbības atsākšanai tehniskajās un medicīnas fakultātēs. Nacisti neļāva lietot no saukumu Latvijas Universitāte, bet nodēvēja to par ''Universitāti Rīgā'', kaut gan atļāva lietot agrākos zīmogus. Pa radio 18. novembrī izziņoja, ka universitātē studēt var pieteikties līdz 4. decembrim, bet beigšanas valsts eksāmeni sāksies pēc 1. decembra. Universitātes Padomi atlaida, bet visu politisko un administratīvo atbildību bija jāuzņemas rektoram M. Prīmanim, kas bija atgriezies no Vācijas un pārņēma vadību. K. Straubergs kļuva par prorektoru studentu lietās.&lt;ref&gt;[https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Akademiska_Dzive/Akademiska-Dzive_57/adz_57_14_Jansons.pdf  https://doi.org/10.22364/adz.57.14 LATVIJAS UNIVERSITĀTES FIZIKAS UN MATEMĀTIKAS FAKULTĀTES SĀKUMS] Jānis Jansons, Akadēmiskā Dzīve 57/2021/2022&lt;/ref&gt;

=== Vadība ===
Rīgas Universitātes rektors bija [[Ostlande]]s [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] izglītības un kultūras ģenerāldirektors [[Mārtiņš Prīmanis]]. No 1944. gada jūlija līdz universitātes evakuācijai rektora pienākumus pildīja tās prorektors studentu lietās [[Vilhelms Burkēvics]].

&lt;gallery&gt;
Rīgas Universitātes studenta apliecība 1942.jpg|Rīgas Universitātes (Latvijas Universitātes) studenta [[Alfons Bērziņš|Alfonsa Elmāra Bērziņa]] apliecība (1942)
&lt;/gallery&gt;

== Universitātes rektori ==
{{main|Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas Universitāte]]
[[Kategorija:Augstskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>6a3oxpqi1picu6ux8uhcgo225zir6t0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495407</id>
      <parentid>4495405</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T08:03:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4495407</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3132" sha1="78hi8mzf8l6sznkxe2nl3sq6nv2156x" xml:space="preserve">[[Attēls:Universitāte Rīgā Zinātniskie Raksti 1943.jpg|thumb|200px|Zinātniskie Raksti. Universitāte Rīgā (1943)&lt;ref&gt;[https://www.biblioteka.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/lu_biblioteka/Par_biblioteku/Publikacijas/rakstu_bibliografiskais_raditajs_2007.pdf Latvijas Universitātes rakstu bibliogrāfiskais rādītājs (1921—1943)]&lt;/ref&gt;]]

'''Rīgas Universitāte''' jeb '''Universitāte Rīgā''' ({{val|de|Universität in Riga}}) bija [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Latvijas okupācijas]] laikā uz pārdēvētās [[Latvijas Universitāte]]s bāzes radīta [[universitāte]], kas darbojās no 1942. līdz 1944. gadam. Tajā bija Medicīnas, Veterinārmedicīnas, Arhitektūras, Ķīmijas, Matemātikas un dabaszinātņu, Mehānikas, Inženierzinātņu fakultāte.
 
== Vēsture ==
Tūlīt pēc [[Uzbrukums Rīgai (1941)|Vērmahta ienākšanas Rīgā]] 1941. ɡada  1. jūlijā LU Padomes sēžu zālē sanāca universitātes pagaidu vadības ārkārtējā sēde, kas nolēma atjaunot akadēmisko darbu saskaņā ar 1923. gadā pieņemto LU Satversmi.

Tomēr jaunā okupācijas vara nesteidzās izsniegt atļauju LU turpināt mācību darbu. Sākumā ļāva tikai zinātnisko darbību institūtos. Nacisti pieprasīja no institūtiem ziņas par zinātniskiem darbiniekiem, ar kādām speciālām tēmām tie nodarbojas, cik publikāciju tiem ir, ar kuriem vācu profesoriem ir sadarbība attiecīgo tēmu jautājumos. 
Rektora v. i. [[Kārlis Straubergs]] ar pūlēm dabūja atļauju darbības atsākšanai tehniskajās un medicīnas fakultātēs. Nacisti neļāva lietot no saukumu Latvijas Universitāte, bet nodēvēja to par ''Universitāti Rīgā'', kaut gan atļāva lietot agrākos zīmogus. Pa radio 18. novembrī izziņoja, ka universitātē studēt var pieteikties līdz 4. decembrim, bet beigšanas valsts eksāmeni sāksies pēc 1. decembra. Universitātes Padomi atlaida, bet visu politisko un administratīvo atbildību bija jāuzņemas rektoram M. Prīmanim, kas bija atgriezies no Vācijas un pārņēma vadību. K. Straubergs kļuva par prorektoru studentu lietās.&lt;ref&gt;[https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Akademiska_Dzive/Akademiska-Dzive_57/adz_57_14_Jansons.pdf  https://doi.org/10.22364/adz.57.14 LATVIJAS UNIVERSITĀTES FIZIKAS UN MATEMĀTIKAS FAKULTĀTES SĀKUMS] Jānis Jansons, Akadēmiskā Dzīve 57/2021/2022&lt;/ref&gt;

=== Vadība ===
Rīgas Universitātes rektors bija [[Ostlande]]s [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] izglītības un kultūras ģenerāldirektors [[Mārtiņš Prīmanis]]. No 1944. gada jūlija līdz universitātes evakuācijai rektora pienākumus pildīja tās prorektors studentu lietās [[Vilhelms Burkēvics]].

&lt;gallery&gt;
Rīgas Universitātes studenta apliecība 1942.jpg|Rīgas Universitātes (Latvijas Universitātes) studenta [[Alfons Bērziņš|Alfonsa Elmāra Bērziņa]] apliecība (1942)
&lt;/gallery&gt;

== Universitātes rektori ==
{{main|Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas Universitāte]]
[[Kategorija:Augstskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>78hi8mzf8l6sznkxe2nl3sq6nv2156x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495414</id>
      <parentid>4495407</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T08:17:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ pap</comment>
      <origin>4495414</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3640" sha1="mthrennver7vcjnixupwx5qoudl3o09" xml:space="preserve">[[Attēls:Universitāte Rīgā Zinātniskie Raksti 1943.jpg|thumb|200px|Zinātniskie Raksti. Universitāte Rīgā (1943)&lt;ref&gt;[https://www.biblioteka.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/lu_biblioteka/Par_biblioteku/Publikacijas/rakstu_bibliografiskais_raditajs_2007.pdf Latvijas Universitātes rakstu bibliogrāfiskais rādītājs (1921—1943)]&lt;/ref&gt;]]

'''Rīgas Universitāte''' jeb '''Universitāte Rīgā''' ({{val|de|Universität in Riga}}) bija [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Latvijas okupācijas]] laikā uz pārdēvētās [[Latvijas Universitāte]]s bāzes radīta [[universitāte]], kas darbojās no 1942. līdz 1944. gadam. Tajā bija Medicīnas, Veterinārmedicīnas, Arhitektūras, Ķīmijas, Matemātikas un dabaszinātņu, Mehānikas, Inženierzinātņu fakultāte.
 
== Vēsture ==
Tūlīt pēc [[Uzbrukums Rīgai (1941)|Vērmahta ienākšanas Rīgā]] 1941. ɡada  1. jūlijā LU Padomes sēžu zālē sanāca universitātes pagaidu vadības ārkārtējā sēde, kas nolēma atjaunot akadēmisko darbu saskaņā ar 1923. gadā pieņemto LU Satversmi. Tomēr jaunā okupācijas vara nesteidzās izsniegt atļauju LU turpināt mācību darbu. Sākumā ļāva tikai zinātnisko darbību institūtos. Nacisti pieprasīja no institūtiem ziņas par zinātniskiem darbiniekiem, ar kādām speciālām tēmām tie nodarbojas, cik publikāciju tiem ir, ar kuriem vācu profesoriem ir sadarbība attiecīgo tēmu jautājumos. 
Rektora v. i. [[Kārlis Straubergs]] ar [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] izglītības un kultūras ģenerāldirektora [[Mārtiņš Prīmanis|Mārtiņa Prīmaņa]] atbalstu 1941. gada 21. novembrī dabūja atļauju darbības atsākšanai tehniskajās un medicīnas fakultātēs.
Atjaunoja studijas LU Medicīnas, Veterinārmedicīnas, Arhitektūras, Ķīmijas, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē, Mehānikas, Inženierzinātņu fakultātēs. 1942. gada 29. janvārī ģenerālkomisariāta nodaļas vadītājs K. Strickis atļāva universitātes darbību, tomēr tikai jau darbojošos fakultāšu ietvaros. 

Nacisti neļāva lietot no saukumu Latvijas Universitāte, bet nodēvēja to par ''Universitāti Rīgā'', kaut gan atļāva lietot agrākos zīmogus. Pa radio 18. novembrī izziņoja, ka universitātē studēt var pieteikties līdz 4. decembrim, bet beigšanas valsts eksāmeni sāksies pēc 1. decembra. Universitātes Padomi atlaida, bet visu politisko un administratīvo atbildību bija jāuzņemas rektoram M. Prīmanim, kas bija atgriezies no Vācijas un pārņēma vadību. K. Straubergs kļuva par prorektoru studentu lietās.&lt;ref&gt;[https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Akademiska_Dzive/Akademiska-Dzive_57/adz_57_14_Jansons.pdf  https://doi.org/10.22364/adz.57.14 LATVIJAS UNIVERSITĀTES FIZIKAS UN MATEMĀTIKAS FAKULTĀTES SĀKUMS] Jānis Jansons, Akadēmiskā Dzīve 57/2021/2022&lt;/ref&gt;

=== Vadība ===
Rīgas Universitātes rektors bija [[Ostlande]]s [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] izglītības un kultūras ģenerāldirektors [[Mārtiņš Prīmanis]]. No 1944. gada jūlija līdz universitātes evakuācijai rektora pienākumus pildīja tās prorektors studentu lietās [[Vilhelms Burkēvics]].

&lt;gallery&gt;
Rīgas Universitātes studenta apliecība 1942.jpg|Rīgas Universitātes (Latvijas Universitātes) studenta [[Alfons Bērziņš|Alfonsa Elmāra Bērziņa]] apliecība (1942)
&lt;/gallery&gt;

== Universitātes rektori ==
{{main|Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas Universitāte]]
[[Kategorija:Augstskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>mthrennver7vcjnixupwx5qoudl3o09</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jorks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>315424</id>
    <revision>
      <id>4495397</id>
      <parentid>4486526</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T07:02:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Kems Jorks</comment>
      <origin>4495397</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="546" sha1="jeuz4cidsnnkzfpv7zaau6e1mm9axqm" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada janvāris}}
'''Jorks''' ({{val|en|York}} jeb ''Yorke''; sieviešu dzimtē [[Jorka (uzvārds)|Jorka]]) ir [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šadu uzvārdu:

* [[Dvaits Jorks]] (''Dwight Yorke''; dzimis 1971) — Trinidādas un Tobāgo futbolists un futbola treneris;
* [[Kems Jorks]] (''Cam York''; dzimis 2001) — ASV hokejists;
* [[Toms Jorks]] (''Thoma Yorke''; dzimis 1968) — angļu mūziķis.

== Skatīt arī ==
* [[Jorku dinastija]]

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>jeuz4cidsnnkzfpv7zaau6e1mm9axqm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Clash Royale</title>
    <ns>0</ns>
    <id>317413</id>
    <revision>
      <id>4495349</id>
      <parentid>4375134</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T03:35:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|0|1 */</comment>
      <origin>4495349</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8757" sha1="9oxb4p5a8fagqb8ep5djyim3gtvz8ft" xml:space="preserve">{{Slikts tulkojums}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{noformējums+}}
{{Spēles infokaste
| italic title     = 
| name             = 
| image            = Clash Royale logo.png
| image_size       = 
| alt              = 
| caption          = ''Clash Royale'' logo
| other_names      = 
| manufacturer     = [[Supercell]]
| designer         = 
| illustrator      = 
| writer           = 
| actor            = 
| voice_over       = 
| publisher        = 
| date             =
| years            = 2016-tagad
| genre            = daudzspēlētāju stratēģija
| language         = 
| system           = [[iOS]], [[Android]]
| parent game      = [Clash of Clans]
}}
'''''Clash Royale''''' ir 2016. gada MMO [[Stratēģijas datorspēles|stratēģijas]] [[videospēle]], ko veidojusi un publicējusi ''[[Supercell]]'', videospēļu firma [[Helsinki|Helsinkos]], [[Somija|Somijā]].

Spēlē iekļauti elementi no kāršu kolekcionēšanas, torņu aizsardzības un daudzspēlētāju tiešsaistes kauju spēlēm.

2016. gada 2. martā spēle tika laista klajā Android un iOS ierīcēm visā pasaulē, uzreiz gūstot lielus panākumus un kļūstot par vienu no visatpazīstamākajām tālruņu spēļu vēsturē, nopelnot gandrīz 3 miljardu ASV dolāru.&lt;ref&gt;https://www.pocketgamer.biz/interview/75689/how-supercell-continues-to-grow-multi-billion-dollar-hit-clash-royale-five-years-on/&lt;/ref&gt;

== Spēle ==
[[Attēls:Clash Royale Gameplay.jpg|thumb|250px|''Clash Royale'' ekrānuzņēmums. Spēlētājs tikko iznīcinājis kāda cita pretinieka torni]]
Spēlē Clash Royale spēlētāji tiek sadalīti atbilstoši to līmenim un arēnai. Visaugstākais iespējamais ir 16. līmenis, savukārt kopā spēlē ir divdesmit trīs arēnas. Uzvar spēlētājs, kas iznīcina vairāk torņu nekā pretinieks vai iznīcina pretinieka &quot;Karaļa torni&quot;, kas garantē tūlītēju trīs kroņu uzvaru. Katra torņa iznīcināšana dod vienu kroni.
Spēles sākumā katram spēlētājam ir dotas  4 kārtis no kāršu komplekta, ko spēlētājs sakomplektē. Kārtis izspēlē, lai aizsargātos un uzbruktu. Lai izspēlētu kārtis, spēlētājam jāsakrāj noteikts skaits eliksīra, kas spēles gaitā nepārtraukti uzkrājas. Kad viena kārts ir izlikta, cita, jauna kārts no kāršu komplekta tiek pievienota tām, kas jau ir pieejamas. Spēlētāji atbloķē jaunas arēnas, sakrājot noteiktu skaitu kausu. Kausus var iegūt, uzvarot kaujās, tomēr tos var arī zaudēt, ja spēlētājs zaudē kaujā.

=== Līmenis ===
Spēlētāji var paaugstināt savu līmeni, ziedojot vai uzlabojot kārtis. Līmeņa paaugstināšana palielina spēlētāja torņu dzīvības un spēku. Pieredzes punktu skaits, kas nepieciešams, lai paaugstinātu līmeni, ar katru līmeni palielinās.

=== Mikrotransakcijas ===
''Clash Royale'' piedāvā spēlētājiem iespēju pirkt &quot;dārgakmeņus&quot; un &quot;zeltu&quot; spēļu veikalā, izmantojot īstu naudu. Tos var lietot, lai nopirktu kārtis vai lādes.

=== Lādes ===
Kad spēlētājs uzvar tiešsaistes kaujā, tas var iegūt lādi. Katra lādes veida atslēgšanai vajadzīgs noteikts laiks, sākot no 3 stundām līdz pat 24 stundām. Lai paātrinātu atslēgšanu, var izmantot dārgakmeņus. Lādēs var atrast kārtis, zeltu un dārgakmeņus. Atšķirīgos līmeņos lādēs var būt atšķirīgs kāršu skaits un veids. Kad spēlētājam ir noteikts viena veida kāršu skaits, tās var uzlabot, lai palielinātu spēku un dzīvības, kā arī citu statistiku. Spēlētājam vienlaikus var piederēt ne vairāk kā 4 lādes; lai atbrīvotu vietu citām lādēm, vecās nepieciešams atslēgt. 

=== Klani ===
Spēlētāji var veidot klanus. Klana biedri var piedalītes &quot;draudzības kaujās&quot; pret citiem, kaujas rezultāts neietekmē kausus vai lādes. &quot;Draudzības kaujas&quot; klana biedri var skatīties gan tiešraidē, gan atkārtojumā, un dažkārt tās izmanto turnīru veidošanā. Klana biedri var arī ziedot vai prasīt kārtis cits citam, tā iegūstot pieredzi un nedaudz zelta. 2016. gada decembrī spēlē tika ieviesta Klana lāde. Lai to iegūtu, klana biedriem jāsavāc pēc iespējas vairāk kroņu. No 2017. gada marta Klana lāde ilgst 3 dienas nedēļas nogalē, turklāt nu tā notiek katru otro nedēļu. Tas tāpēc, ka parastā Klana lāde, kas notika katru nedēļu, tika aizvietota ar Klana kauju lādi. Divi spēlētāji no viena klana kopā cīnās pret diviem pretiniekiem no cita klana. Šīs lādes princips ir tāds pats kā Klana lādei, tikai kroņu vietā jāvāc uzvaras. Klana lāde nav pieejama 2018. gadā, bet spēlē ir klanu kari, kur 5 klani savā starpā cīnās. Klanu karos ir 2 dienas: Kolekcionēšanas diena un cīņu/kara diena. Kolekcionēšanas dienā klani krāj kārtis, no kurām saliek komplektu un ar to komplektu cīnās cīņas/kara dienā. Kolekcionēšanas dienā katram spēlētājam doti 3 uzbrukumi, lai cīnītos un iegūtu lādes, kurās ir kārtis. Jo vairāk būs uzvaru, jo vairāk būs kāršu. Cīņas/kara dienā ir 1 uzbrukums, bet 1 cilvēkam var tikt 2 uzbrukumi. Šajā dienā visi 5 klani cīnās, kuram vairāk uzvaru. Par uzvarām iegūst medaļas, kuram klanam to ir visvairāk, tas uzvar. Pirmā un otrā vieta iegūst trofejas, savukārt trešā, ceturtā un piektā vieta trofejas zaudē, bet ja medaļu skaits lielāks nekā trofeju zaudēšanas skaits, tad arī tam klanam pievieno trofejas.

=== Arēnas un līgas ===
Ir 23 arēnas, kurās var spēlēt, balstoties uz kausu skaitu. Kārtis var iegūt, atslēdzot lādes, kamēr spēlētājs ir noteiktā arēnā. Maksimālais kausu skaits ir 9000 kausi, to nav iespējams pārsniegt. Līgas ir atsevišķš spēles veids, kurā kausu vietā tiek skaitītas uzvaras, kopumā ir desmit līgas. 

=== Kārtis ===
Kopā spēlē ir 122 kārtis. Tās tiek iedalītas gan pēc to retuma, gan veida. Ir parastās kārtis, kas lādēs atrodamas gandrīz vienmēr. Retās kārtis ir grūtāk atrast nekā parastās. Diezgan reti gadās atrast episkās kārtis, savukārt leģendārās ir ļoti retas. Visretākās ir čempionu kārtis, kuras spēlē tika ieviestas 2021.gadā un kaujas sastāvā drīkst būt ne vairāk kā viena šāda kārts, kamēr citu retuma pakāpju kārtis var būt neierobežotā skaitā, kopējam kaujas sastāvam nepārsniedzot 8 kārtis.

Maksimālais kāršu līmenis ir 15.līmenis. Parastās kārtis sākot no iegūšanas brīža ir no pirmā līmeņa, retajām kārtīm līmeņi sākas no 3.līmeņa, episkajām no 6.līmeņa, leģendārajām no 9.līmeņa, čempionu kārtīm no 11.līmeņa. 

Ir četri kāršu veidi - Kaujinieks, Celtne, Burvestība un Torņa kaujinieks. Kaujiniekus pārsvarā izmanto, lai nodarītu kaitējumu pretinieka torņiem, tomēr nereti tos pielieto arī aizsardzībā. Ir kaujinieki, kas koncentrējas tikai uz celtņu iznīcināšanu, savukārt citi uzbrūk gan celtnēm, gan kaujiniekiem. Daži spēj nodarīt kaitējumu tikai uz zemes esošajiem kaujiniekiem, bet ir arī tādi, kas dara kaitējumu ne tikai uz zemes, bet arī gaisā. Celtnes lielākoties izmanto aizsardzībā, piemēram, lai šaujot tās nodarītu kaitējumu pretinieka kaujiniekiem. Pastāv arī celtnes, kas ražo kaujiniekus. Vēl cita celtne - Eliksīra vācējs (Elixir Collector) papildina eliksīra krājumus. Burvestības tiek izmantotas kā uzbrukumā, tā aizsardzībā. Lielākā daļa burvestību bojā celtnes vai nodara kaitējumu kaujiniekiem. Bet ir arī īpatnējākas kārtis, piemēram, Sasaldēšana (Freeze) uz dažām sekundēm sasaldē gan kaujiniekus, gan celtnes noteiktā platībā. Niknums (Rage) paātrina kaujinieku un celtņu darbību un palielina kaitējumu citiem. Goblinu muca (Goblin barrel) aizsviež mucu ar gobliniem, kur to spēlētājs vēlas, bet Spogulis (Mirror) ļauj atkārtoti izlikt pēdējo izspēlēto kārti, vienīgi kārts spoguļa cena ir par vienu eliksīru augstāka nekā pašai kārtij. Torņa kaujinieks ir kārts, kas aizstāv spēlētāja torni, ir tikai četras dažādas šādas kārtis. 

== Laišana klajā ==
2016. gada 4. janvārī spēle tika laista klajā iOS ierīcēm [[Kanāda|Kanādā]], Honkongā, [[Austrālija|Austrālijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], Dānijā, Īslandē, Somijā un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. 2016. gada 16. februārī spēli laida klajā Android ierīcēm šajās pašās valstīs. 2016. gada 2. martā abu veidu ierīcēm notika laišana klajā visai pasaulei.


== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
[http://clashroyale.com/ Clash Royale mājaslapa]


{{datorspēle-aizmetnis}}

[[Kategorija:Android spēles]]
[[Kategorija:IOS spēles]]
[[Kategorija:Tiešsaistes spēles]]
[[Kategorija:Supercell]]
[[Kategorija:2016. gada videospēles]]</text>
      <sha1>9oxb4p5a8fagqb8ep5djyim3gtvz8ft</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Villems Shautens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>323969</id>
    <revision>
      <id>4495386</id>
      <parentid>3608655</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:40:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495386</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2638" sha1="cn5yibzicqzmgfcu7kxnz3dicii67c1" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Villems Shautens
|     vārds_orig = ''Willem Schouten''
|         attēls = Willem Cornelisz Schouten 1625.png
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = ap 1567
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = [[Horna (Ziemeļholande)|Horna]], [[Holande]]
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1625
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = [[Madagaskara]]s piekraste
}}
'''Villems Kornēlijs Shautens''' ({{val|nl|Willem Cornelisz Schouten}}; dzimis ap 1567. gadu [[Horna (Ziemeļholande)|Hornā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], miris 1625. gadā [[Madagaskara]]s piekrastē) bija [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs, pazīstams kā pirmais, kas apkuģojis [[Hornas rags|Hornas ragu]].

1615. gadā kopā ar [[Jakobs le Mērs|Jakobu le Mēru]] devies jūrasbraucienā no [[Holande]]s ar ekspedīciju, ko finansēja [[Isaks le Mērs]] (viens no [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]]s dibinātājiem). Gada nogalē ekspedīcija sasniedza [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]] un, kuģojot apkārt tās dienvidu galam, atklāja [[Estadosas sala|Estadosas salu]] uz dienvidiem no [[Ugunszeme]]s. 1616. gadā pēc ilgstošiem pūliņiem viņa kuģiem izdevās pakuģot garām kontinenta galējam dienvidu punktam [[Hornas rags|Hornas ragam]], ko kapteinis nosauca savas dzimtās pilsētas vārdā (tā saucās arī viens no ekspedīcijas kuģiem, kas gāja bojā). Tādējādi viņš kļuva par pirmo, kam izdevies izkuģot [[Dreika šaurums|Dreika šaurumu]] un pierādīt, ka Dienvidamerika nav saistīta ar tolaik hipotētisko lielo dienvidu kontinentu.

Nīderlandes Austrumindijas kompānija jūrasbraucēju apsūdzēja tās monopola tirdzniecībai ar [[Garšvielu salas|Garšvielu salām]] pārkāpšanai. Villems Shautens tika apcietināts [[Javas sala|Javas salā]] un viņa kuģis konfiscēts, taču pēc tam kapteinis tika atbrīvots. Atgriezies dzimtenē viņš 1618. gadā publicēja sava ceļojuma dienasgrāmatu. 

Citos kuģojumos kā Nīderlandes Austrumindijas kompānijas kapteinis apmeklējis [[Jaungvineja]]s, [[Austrālija]]s, [[Madagaskara]]s piekrastes. Pēdējās no tām piekrastē 1625. gadā miris. Viņa vārdā ir nosaukta [[Shautena salas|Shautena salu]] grupa Jaungvinejas ziemeļu piekrastē.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Shautens, Villems}}
[[Kategorija:1625. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jūrasbraucēji]]
[[Kategorija:Ziemeļholandē dzimušie]]</text>
      <sha1>cn5yibzicqzmgfcu7kxnz3dicii67c1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Prototipi</title>
    <ns>14</ns>
    <id>325081</id>
    <revision>
      <id>4495320</id>
      <parentid>3454560</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:37:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495320</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="145" sha1="pnwiwpe0kmrh84onnecdojfmlyogskf" xml:space="preserve">{{Vikikrātuves kategorija|Prototypes|Prototipi}}

[[Kategorija:Jauninājumi]]
[[Kategorija:Pētniecība]]
[[Kategorija:Apstrādes rūpniecība]]</text>
      <sha1>pnwiwpe0kmrh84onnecdojfmlyogskf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Jauninājumi</title>
    <ns>14</ns>
    <id>325083</id>
    <revision>
      <id>4495322</id>
      <parentid>2550450</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:40:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Kategorija:Inovācijas]] uz [[Kategorija:Jauninājumi]]: http://letonika.lv/groups/default.aspx?cid=357360&amp;r=10331062&amp;lid=357360&amp;g=2&amp;q=innovation&amp;h=1892</comment>
      <origin>2550450</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52" sha1="anbi405jquh1j1swfm8j0e8k1fkkr80" xml:space="preserve">[[Kategorija:Radošums]]
[[Kategorija:Tehnoloģija]]</text>
      <sha1>anbi405jquh1j1swfm8j0e8k1fkkr80</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495325</id>
      <parentid>4495322</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:43:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495325</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="135" sha1="a4lxo2bzob6r4jizz23lp8zxf1aqjhu" xml:space="preserve">{{Vikikrātuves kategorija|Innovation|Jauninājums}}
{{Pamatraksts|Jauninājums}}

[[Kategorija:Radošums]]
[[Kategorija:Tehnoloģija]]</text>
      <sha1>a4lxo2bzob6r4jizz23lp8zxf1aqjhu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilga Apine</title>
    <ns>0</ns>
    <id>337356</id>
    <revision>
      <id>4495357</id>
      <parentid>4390462</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T04:23:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīves gājums */</comment>
      <origin>4495357</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6966" sha1="6o0vhhuzz068g7p845xwvr2b925gf11" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Ilga Apine''' (dzimusi Ilga Rutmane {{dat|1928|3|13}}, mirusi {{dat|2019|6|1}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=5075&amp;Itemid=47|title=IN MEMORIAM Ilga Apine|publisher=Latvijas Zinātņu Akadēmija}}&lt;/ref&gt;) bija latviešu vēsturniece, habilitētā vēstures doktore (1992), [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|LU Vēstures un Filozofijas fakultātes]] profesore, [[LZA]] korespondētājlocekle. Latvijas Republikas Tautību konsultatīvās padomes locekle, [[Latvijas sabiedrības integrācijas koncepcija]]s līdzautore.

Viņas zinātniskās darbības jomas bija nacionālais jautājums [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]], etnopolitika, latviešu un minoritāšu psiholoģiskās norises.&lt;ref&gt;[https://www.aiknc.lv/zinojumi/lv/RsuSocioDrLv.doc CV]{{Novecojusi saite}} no [[Rīgas Stradiņa Universitāte]]s Doktora Studiju programmas (2005)&lt;/ref&gt;

Meita — aktrise [[Maija Apine]] (1961—2017).

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi kā Ilga Rutmane 1928. gada 13. martā [[Maskava|Maskavā]] uz [[Padomju Savienība|PSRS]] izceļojušo latviešu ģimenē. Studēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s (LVU) Filoloģijas fakultātē (1946—1950), līdztekus strādāja par [[krievu valoda]]s un literatūras skolotāju latviešu skolās. Turpināja studijas [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] vēstures katedras aspirantūrā V. Miškes vadībā (1950—1953), disertācijas tēma: &quot;Latvijas boļševiku cīņa ar likvidatoriem jaunā revolucionārā pacēluma gados (1912—1914)&quot;.
Pēc vēstures zinātņu kandidātes grāda iegūšanas strādāja par LVU docētāju (1953—1989), aizstāvēja vēstures zinātņu doktores grādu par darbu &quot;[[Latvijas sociāldemokrātija]]s cīņa par strādnieku klases internacionālo vienotību (1893—1917)&quot;. [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] kustības laikā 1989. gadā bija iekļauta izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.&lt;ref&gt;No grāmatas &quot;Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija&quot;, citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127  Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā&lt;/ref&gt;

Apine bija [[Latvijas Universitāte]]s [[Filozofijas un socioloģijas institūts|Filozofijas un socioloģijas institūta]] vadošā pētniece (1989). Lasīja lekciju kursu studentiem &quot;Ievads etnopsiholoģijā&quot;. 
1992. gadā viņas zinātniskais grāds tika pielīdzināts Latvijas ''Dr. hab. vēst.'' grādam.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt;
Darbojās LU Filozofijas un socioloģijas institūta Etnisko pētījumu centra projektā &quot;Nacionālie procesi Latvijā&quot;, piedalījās Valsts programmu &quot;Sabiedrības integrācija Latvijā&quot; un &quot;Lībieši Latvijā&quot; (1999)&lt;ref&gt;[http://www.livones.net/vesture/jaunielaiki/?raksts=8155 VALSTS ILGTERMIŅA MĒRĶPROGRAMMA «LĪBIEŠI LATVIJĀ»]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; izstrādē.

== Darbi ==
225 publikāciju autore, t.sk. 15 mācību grāmatas un monogrāfijas. Dažas no publikācijām:
* Борьба П.И.Стучки против проявлений буржуазного национализма в СДЛК в годы нового революционного подъема.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Apine|first=Ilga|date=1963|title=Борьба П.И.Стучки против проявлений буржуазного национализма в СДЛК в годы нового революционного подъёма|url=|journal=Petera Stučkas Latvijas valsts universitātes zinātniskie raksti|volume=50. sējums|pages=6-19|via=LU Dspace}}&lt;/ref&gt;
*Etnisko attiecību vēsture Latvijā: Metodiskā literatūra vēstures skolotājiem. Rīga, 2000.
* Identitāte Latvijā un mūsu ceļš uz Eiropu. Grāmatā &quot;Eiropas Savienības paplašināšanās: Skats no Latvijas un Eiropas&quot;. Rīga, 2000.
* Mazākumtautību attieksme jautājumā par 4. maija Deklarāciju. Grāmatā &quot;4. maijs: Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju&quot;. Rīga, 2000.
* [[Akulturācija|Akulturācijas]] iespējas Latvijā. Grāmatā &quot;Integrācija un etnopolitika&quot;. Rīga, 2000.
* ''Формирование новой идентичности русских в Латвии''. Первый всероссийский социологический конгресс ”Социология и общество”. С-Петербург, 2000.
* Latviešu nacionālkomunistu sagrāves sociālpsiholoģiskie aspekti. LZA Vēstis, Nr. 1-2 (54. sēj.), A daļa, 2000.
* Latviešu etnoģenēze cittautiešu ieceļošanas kontekstā. LZA Vēstis, Nr. 1-2, A daļa, 2003.
* Austrumu latvieši 21. gadsimta sākumā: problēmas un risinājumi (kopā ar J.Prikuli). Latvijas Vēsture, 2003.
* Mazākumtautības – mūsu bagātība (kopā ar A. Balaško). Grāmatā &quot;2003. gads Latvijas grāmatā&quot;. Rīga, 2003.
* ''Русские вне России: метаморфозы идентичности''. В кн.: A. Балашов. Этнопсихологические и социокультурные процессы в современном обществе (2003).
* Ilga Apine, Vladislavs Volkovs. Latvijas krievu identitāte: Vēsturisks un socioloģisks apcerējums. Rīga: LU FSI, 2007.

== Apbalvojumi ==
* [[Latvijas PSR]] Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1977)
* LZA un &quot;Aldara&quot; 2003. &quot;Gada balva zinātnē&quot; par zinātniskiem pētījumiem etnisko attiecību jomā un ieguldījumu tolerantas un demokrātiskas Latvijas sabiedrības veidošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/ZV/zv031000.htm |title=lza.lv |access-date={{dat|2016|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304124359/http://www.lza.lv/ZV/zv031000.htm }}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.historia.lv/raksts/ilga-apine-latviesi-svesuma-socialpsihologiskais-aspekts-7-13lpp Ilga Apine. Latvieši svešumā: sociālpsiholoģiskais aspekts.] no ''historia.lv''
* [http://jaunagaita.net/jg127/JG127_Biezais.htm Haralds Biezais. FAKTU UN TEORIJAS PRETRUNAS KOMŪNISTU TAUTAS JĒDZIENĀ]. [[Jaunā Gaita]] nr. 127, 1980

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Apine, Ilga}}
[[Kategorija:1928. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]
[[Kategorija:2019. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latvijas PSR vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas zinātnieces]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie kultūras darbinieki]]</text>
      <sha1>6o0vhhuzz068g7p845xwvr2b925gf11</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tirgus pētījumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>343895</id>
    <revision>
      <id>4495293</id>
      <parentid>4357370</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:56:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495293</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1660" sha1="2sjzeta2d5xj6m7p8lau6nl2motre4p" xml:space="preserve">'''Tirgus pētījumi''' ir [[uzņēmējdarbība]]s plānošanas un [[vadība]]s rīks, kas nodrošina sistemātisku [[informācija]]s ieguvi un analīzi par [[tirgus]] vidi, kurā [[uzņēmums]] darbojas vai plāno uzsākt darbību. Tie sniedz izpratni par [[patērētājs|patērētāju]] vajadzībām, [[konkurence]]s situāciju, tirgus attīstības tendencēm un citiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma darbību. Tirgus pētījumu rezultāti ir nozīmīgs priekšnoteikums kvalitatīva uzņēmējdarbības plāna un sekmīgas [[tirgus stratēģija]]s izstrādei.

Tirgus pētījumu galvenie uzdevumi ir tirgus apstākļu izvērtēšana, tostarp normatīvās vides analīze, potenciālā tirgus apjoma noteikšana, uzņēmuma vai produkta iespējamās tirgus daļas novērtēšana, konkurentu darbības izpēte, [[Cena (ekonomika)|cenu]] līmeņa analīze, kā arī patērētāju paradumu, vajadzību un viedokļu izzināšana. Pētījumos tiek izmantotas gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās pētniecības metodes, lai iegūtu vispusīgu priekšstatu par tirgus norisēm.

Iegūtie dati ļauj novērtēt [[Pieprasījums un piedāvājums|pieprasījuma un piedāvājuma]] attiecības, identificēt tirgus segmentus, izprast patērētāju izvēles [[motivācija|motivāciju]] un noteikt aktuālās tirgus attīstības tendences, tādējādi veicinot pamatotu uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ekonomika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tirgzinība]]
[[Kategorija:Ekonomika]]
[[Kategorija:Socioloģija]]
[[Kategorija:Novērtēšanas metodes]]</text>
      <sha1>2sjzeta2d5xj6m7p8lau6nl2motre4p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495294</id>
      <parentid>4495293</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:58:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495294</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1691" sha1="ojf983u43zipypwbz0sb2eh9yb0fgp2" xml:space="preserve">'''Tirgus pētījumi''' ir [[uzņēmējdarbība]]s plānošanas un [[vadība]]s rīks, kas nodrošina sistemātisku [[informācija]]s ieguvi un analīzi par [[tirgus]] vidi, kurā [[uzņēmums]] darbojas vai plāno uzsākt darbību. Tie sniedz izpratni par [[patērētājs|patērētāju]] vajadzībām, [[konkurence]]s situāciju, tirgus attīstības tendencēm un citiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma darbību. Tirgus pētījumu rezultāti ir nozīmīgs priekšnoteikums kvalitatīva [[uzņēmējdarbības plāns|uzņēmējdarbības plāna]] un sekmīgas [[tirgus stratēģija]]s izstrādei.

Tirgus pētījumu galvenie uzdevumi ir tirgus apstākļu izvērtēšana, tostarp normatīvās vides analīze, potenciālā tirgus apjoma noteikšana, uzņēmuma vai produkta iespējamās tirgus daļas novērtēšana, konkurentu darbības izpēte, [[Cena (ekonomika)|cenu]] līmeņa analīze, kā arī patērētāju paradumu, vajadzību un viedokļu izzināšana. Pētījumos tiek izmantotas gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās pētniecības metodes, lai iegūtu vispusīgu priekšstatu par tirgus norisēm.

Iegūtie dati ļauj novērtēt [[Pieprasījums un piedāvājums|pieprasījuma un piedāvājuma]] attiecības, identificēt tirgus segmentus, izprast patērētāju izvēles [[motivācija|motivāciju]] un noteikt aktuālās tirgus attīstības tendences, tādējādi veicinot pamatotu uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ekonomika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tirgzinība]]
[[Kategorija:Ekonomika]]
[[Kategorija:Socioloģija]]
[[Kategorija:Novērtēšanas metodes]]</text>
      <sha1>ojf983u43zipypwbz0sb2eh9yb0fgp2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tauriņa efekts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>349479</id>
    <revision>
      <id>4495332</id>
      <parentid>3971874</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T21:59:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260716sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4495332</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8375" sha1="3tlh4oy81bko38fd8uc5wnbte2r3m91" xml:space="preserve">{{cita nozīme|koncepciju haosa teorijā|2004. gada filmu|Tauriņa efekts (filma)}}
'''Tauriņa efekts''' ir koncepcija, kas paredz, ka maziem cēloņiem var būt liela ietekme. Sākotnēji tā tika izmantota, veidojot laika prognozes, taču vēlāk jēdziens kļuva par [[Metafora|metaforu]], plaši izmantotu gan [[zinātne]]s jomā, gan ārpus tās.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Butterfly effect - Scholarpedia|url=http://www.scholarpedia.org/article/Butterfly_effect|website=www.scholarpedia.org|accessdate=2016-01-02}}&lt;/ref&gt; Tauriņa efekts ir pieminēts stāstos, romānos, populāros TV seriālos un filmās. Arī interneta blogos bieži tiek stāstīts par reālajā dzīvē norisinājušamies notikumiem, kas līdzīgi tauriņa efektam, šādi nosaukta arī populāra [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filma &quot;[[Tauriņa efekts (filma)|Tauriņa efekts]]&quot; (2005). Dažādi &quot;alternatīvās vēstures&quot; stāsti [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]] un [[animācijas filma|animācijas filmās]] sāka parādīties apmēram no 2002. gada.&lt;ref&gt;[http://www.davidlouisedelman.com/infoquake/butterfly-effect/ Butterfly effect in science fiction] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170411090312/http://www.davidlouisedelman.com/infoquake/butterfly-effect/ |date={{dat|2017|04|11||bez}} }} an article by David Edelman a science fiction writer. See [[Simpsoni|The Simpsons]] [https://www.youtube.com/watch?v=HLTGcSGVbE8 episode of Homer's time travel] and an example of [https://www.youtube.com/watch?v=8cRQXAAjZnE The Butterfly Effect] parody, Adam Burnier, 2013 (YouTube)&lt;/ref&gt; 
[[Attēls:Lorenz attractor yb.svg|thumb|200px|right|[[Lorenca atraktors|Lorenca atraktora]] modelis]]

== Efekta definīcija ==
Pēc [[haosa teorija]]s tauriņa efekts ir sensitīva atkarība no sākotnējiem apstākļiem, pie kuras nelielas izmaiņas kādā deterministiskas nelineāras sistēmas stāvoklī var radīt lielas atšķirības šīs sistēmas vēlākā stāvoklī.&lt;ref name=&quot;Boeing2016Systems&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|url=http://geoffboeing.com/publications/nonlinear-chaos-fractals-prediction/|author=Boeing, G.|title=Visual Analysis of Nonlinear Dynamical Systems: Chaos, Fractals, Self-Similarity and the Limits of Prediction|journal=Systems|date=2016|volume=4|issue=4|pages=37|accessdate=2016-12-02|doi=10.3390/systems4040037}}&lt;/ref&gt; Nosaukumu šādam efektam, kas bija zināms jau sen, izdomājis [[Edvards Lorencs]] (''Edward Lorenz''), atvasinot to no metaforiska piemēra par [[tornādo]], ko ietekmējusi neliela perturbācija (''tauriņa spārnu vēziens vienā pasaules malā var izraisīt tornādo otrā pasaules malā''). Šo efektu Lorencs atklāja, kad novēroja, ka viņa laika apstākļu modelis, kas balstīts uz šķietami mazsvarīgā veidā noapaļotiem sākotnējiem datiem, dod stipri atšķirīgus rezultātus, ja sākuma dati netiek noapaļoti. Ļoti mazas izmaiņas sākotnējos apstākļos radīja ievērojami atšķirīgu iznākumu.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Lorenz|first=Edward N.|title=Deterministic Nonperiodic Flow|url=https://archive.org/details/journal-of-the-atmospheric-sciences_1963-03_20_2/page/130|journal=Journal of the Atmospheric Sciences|date=March 1963|volume=20|issue=2|pages=130–141|doi=10.1175/1520-0469(1963)020&lt;0130:dnf&gt;2.0.co;2}}&lt;/ref&gt;

Frāze, ka tauriņa spārnu vēziens var izraisīt tornādo, nav jāsaprot burtiski. Tauriņam, protams, nav tik daudz spēka, lai tas varētu tieši izraisīt tornādo, taču tā spārnu vēziens var radīt sīkas izmaiņas atmosfērā, tādējādi ietekmējot tornādo ceļu, paātrināt, palēnināt vai pat novērst tornādo izveidošanos kādā citā vietā. Tauriņa spārnu vēziens ir daļa no sākotnējiem nosacījumiem, vienas sākotnējo apstākļu kombinācijas rezultātā tornādo var izveidoties, citas — ne.

Spārnu vēziens var radīt nelielas izmaiņas sistēmas sākotnējā stāvoklī, kas savukārt kaskādes veidā var izraisīt liela mēroga izmaiņas vēlākajos notikumos ([[Domino princips|domino efekts]]). Bez šī tauriņa sistēmas trajektorija varētu būt ievērojami atšķirīga, bet ir arī tikpat iespējams, ka tieši nosacījumu kopums bez tauriņa spārnu vēziena ir tas kopums, kas noved pie tornādo.

Ideju, ka niecīgiem cēloņiem var būt liela ietekme, īpaši izmantoja tādi zinātnieki kā [[Anrī Puankarē]] un [[Norberts Vīners]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Tauriņa efekts var izpausties arī ļoti vienkāršās sistēmās. Piemēram, tas, kāds būs ar metamo kauliņu uzmestais skaitlis, ir atkarīgs no nelielām atšķirībām sākotnējos apstākļos — mešanas virziena, kauliņa saspiediena un tā orientācijas izmešanas brīdī. Tādēļ kauliņa kustībai ir būtiski atšķirīgs ceļš, kas padara praktiski neiespējamu, ka kauliņš tieši tāpat tiks izmests divreiz.

== Vēsture ==
[[Johans Gotlībs Fihte|Johana Gotlība Fihtes]] 1800. gadā sarakstītajā ''Die Bestimmung des Menschen'' ([[Cilvēka sūtība]]) viņš izsakās: &quot;Jūs nevarētu noņemt kaut vienu smilšu graudu no vietas, kur tas atrodas, tādējādi neizmērojami neizmainot kaut ko visā kopumā&quot;.

Haosa teoriju un sensitīvu atkarību no sākotnējiem apstākļiem aprakstījis Anrī Puankarē 1890. gadā, pētot tā saucamo [[Triju ķermeņu problēma|triju ķermeņu problēmu]].&lt;ref name=&quot;wolframscience.com&quot;&gt;[http://www.wolframscience.com/reference/notes/971c Some Historical Notes: History of Chaos Theory]&lt;/ref&gt; Vēlāk viņš ierosināja domu, ka līdzīgas izpausmes varētu būt novērojamas dažādās jomās, piemēram, [[Meteoroloģija|meteoroloģijā]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last1=Steves |first1=Bonnie |last2=Maciejewski | first2=AJ |date=September 2001 |title=The Restless Universe Applications of Gravitational N-Body Dynamics to Planetary Stellar and Galactic Systems |url=https://books.google.com/books?id=-wa120qRW5wC |location=USA |publisher=CRC Press |isbn=0750308222 |accessdate=January 6, 2014 }}&lt;/ref&gt;

Ideja, ka viens tauriņš varētu radīt viļņveida efektu un tālejošu ietekmi uz turpmākajiem vēsturiskajiem notikumiem, pirmoreiz parādījās [[Rejs Bredberijs|Reja Bredberija]] 1952. gadā sarakstītajā stāstā par [[Ceļošana laikā|ceļošanu laikā]] &quot;[[Un nogranda pērkons (stāsts)|Un nogranda pērkons]]&quot;{{efn|Stāsta nosaukuma latviskais tulkojums — atbilstoši vēlāk radītās filmas nosaukumam&lt;ref&gt;[ http://filmas.oho.lv/Un-nogranda-perkons/1941 Un nogranda pērkons]&lt;/ref&gt;}} (''A Sound of Thunder'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.philly.com/philly/blogs/evolution/Time-and-The-Physics-of-Ray-Bradbury--.html|title=The Physics of Ray Bradbury's &quot;A Sound of Thunder&quot;|work=Philadelphia Inquirer|date=2012-06-15|accessdate=2015-09-02|first=Faye|last=Flam}}&lt;/ref&gt;

1961. gadā Lorencs eksperimentēja ar skaitļošanas modeli, pārveidojot jau izveidotu laika prognozi, izmainot tajā vienu no sākotnējiem lielumiem no precīzās vērtības 0,506127 uz noapaļotu vērtību 0,506. Iegūtais laika prognozes rezultāts bija pilnīgi atšķirīgs no iepriekšējā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|first=James|last=Gleick|title=Chaos: Making a New Science|url=https://archive.org/details/chaosmakingnewsc0000glei_v8d0|location=|publisher=Viking|year=1987|isbn=0-8133-4085-3|page=[https://archive.org/details/chaosmakingnewsc0000glei_v8d0/page/16 16]}}&lt;/ref&gt;

== Piezīmes ==
{{notelist}}

== Skatīt arī ==
* [[Laika cilpa]]
* [[Vectēva paradokss]]
* [[Domino princips]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.boston.com/bostonglobe/ideas/articles/2008/06/08/the_meaning_of_the_butterfly/?page=full The meaning of the butterfly: Why pop culture loves the 'butterfly effect,' and gets it totally wrong], Peter Dizikes, ''Boston Globe'', June 8, 2008 {{en ikona}}
* [http://necsi.edu/guide/concepts/butterflyeffect.html New England Complex Systems Institute - Concepts: Butterfly Effect] {{en ikona}}
* [http://hypertextbook.com/chaos/ The Chaos Hypertextbook]. An introductory primer on chaos and fractals {{en ikona}}
* [http://chaosbook.org/ ChaosBook.org]. Advanced graduate textbook on chaos (no fractals) {{en ikona}}
* {{MathWorld | urlname=ButterflyEffect | title=Butterfly Effect}} {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tauriņa efekts}}
[[Kategorija:Haosa teorija]]
[[Kategorija:Fenomeni]]</text>
      <sha1>3tlh4oy81bko38fd8uc5wnbte2r3m91</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hroma(VI) oksīds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>350623</id>
    <revision>
      <id>4495336</id>
      <parentid>4177701</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T22:08:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260716sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4495336</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7056" sha1="nhiqp8dizqdd9ox9ls7gryp8f0867e8" xml:space="preserve">{{Vielas infokaste
|               attēls = [[Attēls:CrO3-monomer-from-DFT-PW91-aD-2008-side-3D-balls.png|170px]]&lt;br /&gt;Hroma(VI) oksīda molekulas modelis&lt;br /&gt;[[Attēls:CrO3-from-xtal-1970-bulk-3D-balls.png|220px]]&lt;br /&gt;Hroma(VI) oksīda kristālrežģis ar ķēžveida struktūrām&lt;br /&gt;[[Attēls:Chrom(VI)-oxid.jpg|230px]]&lt;br /&gt;Hroma(VI) oksīda paraugs
|       citi nosaukumi = hroma trioksīds, hromskābes anhidrīds
|           CAS numurs = 1333-82-0
|      ķīmiskā formula = CrO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;
|              molmasa = 99,99
|              blīvums = 2700
|  kušanas temperatūra = 197&amp;nbsp;°C
| viršanas temperatūra = 250&amp;nbsp;°C (sadalās)
| šķīdība ūdenī        = 164,8 g/100 mL (0 °C)&lt;br /&gt;169 g/100 mL (25 °C)&lt;br /&gt;172,6 g/100 mL (40 °C)&lt;br /&gt;198,1 g/100 mL (100 °C)
|                 citi =
}}
'''Hroma(VI) oksīds''' jeb '''hroma trioksīds''' (CrO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;) ir [[hroms|hroma]] un [[skābeklis|skābekļa]] savienojums, kas pieder pie skābajiem [[oksīdi]]em. Hroma trioksīds ir tumši sarkana, ļoti higroskopiska kristāliska [[viela]] (plāksnīšveida vai adatveida [[rombiskā singonija|rombiskās singonijas]] kristāli). Labi šķīst ūdenī, veidojot [[hromskābe]]s šķīdumu (H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;CrO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;). Tādēļ hroma trioksīdu dēvē arī par '''hromskābes anhidrīdu'''.
{{inde|Hroma trioksīds ir ļoti toksiska viela, kam piemīt arī kancerogēnas īpašības. Tā nāvējoša deva cilvēkam ir 0,08 g/kg.}}
{{kodīgs|CrO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt; ir kodīga, korozīva viela.}}

== Iegūšana ==
Iegūst, apstrādājot [[kālija dihromāts|kālija dihromāta]] šķīdumu ar koncentrētu [[sērskābe|sērskābi]].&lt;ref&gt;Карякин Ю. В., Ангелов И. И. ''Чистые химические вещества''. Москва : Химия, 1974, 65. lpp. {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Karstam K&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;Cr&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;7&lt;/sub&gt; šķīdumam uzmanīgi pievieno sērskābi. [[Šķīdums]] ļoti sakarst un pēc atdzesēšanas no tā izkrīt [[kālija hidrogēnsulfāts|kālija hidrogēnsulfāta]] kristāli. Šķidrumu [[dekantēšana|dekantē]] no nogulsnēm, uzsilda [[ūdens vanna|ūdens vannā]] un pievieno vēl sērskābi. Izkritušos smalkos CrO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt; kristāliņus izšķīdina, pievienojot nedaudz ūdens. Ietvaicē, kamēr virs šķīduma sāk veidoties kristāliska plēve, un lēnām atdzesē. Izveidojušos CrO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt; kristālus atfiltrē ar vakuumu [[Bihnera piltuve|Bihnera piltuvē]] (nedrīkst lietot papīra filtrus!), bet atlikušo šķīdumu var ietvaicēt un kristalizēt atkārtoti. Otrreizējo pārpalikušo šķīdumu izmanto laboratorijas trauku mazgāšanai kā [[hroma maisījums|hroma maisījumu]]. Lai atbrīvotos no sērskābes paliekām, kristālus apstrādā ar koncentrētu [[slāpekļskābe|slāpekļskābi]], mazgā un žāvē līdz 100 °C [[Temperatūra|temperatūrā]], kamēr beidz izdalīties slāpekļskābes tvaiki. Uzglabā [[eksikators|eksikatorā]] virs koncentrētas sērskābes.

== Molekulas uzbūve ==
Hroma(VI) oksīda molekulai ir trijstūra piramīdas forma.&lt;ref name=cdoi&gt;{{Cite journal | doi = 10.1021/ja077984d| title = Probing the Electronic and Structural Properties of Chromium Oxide Clusters (CrO3)n−and (CrO3)n(n= 1–5): Photoelectron Spectroscopy and Density Functional Calculations| url = https://archive.org/details/american-chemical-society-journal_2008-04-16_130_15/page/5167| journal = Journal of the American Chemical Society| volume = 130| issue = 15| pages = 5167| year = 2008| last1 = Zhai | first1 = H. J. | last2 = Li | first2 = S. | last3 = Dixon | first3 = D. A. | last4 = Wang | first4 = L. S. }}&lt;/ref&gt; Kristalizējoties šīs molekulas savienojas garās ķēdēs ar skābekļa tiltiņu starpniecību. Šo ķēžveida struktūru veido CrO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; [[tetraedrs|tetraedriskas]] vienības.&lt;ref&gt;Nails Ahmetovs. ''Neorganiskā ķīmija''. Rīga : Zvaigzne, 1978, 363. lpp.&lt;/ref&gt;
:[[Attēls:CrO3-from-xtal-1970-chain-3D-balls.png|500px|Hroma trioksīda polimērās ķēdes modelis]]

== Ķīmiskās īpašības ==
Karsējot CrO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt; kļūst tumšs, kūstot veido tumši brūnu šķidrumu. Virs 250&amp;nbsp;°C sāk sadalīties, atšķeļot skābekli un veidojot  [[hroma(III) oksīds|hroma(III) oksīdu]]. Pie 435&amp;nbsp;°C sadalās pilnībā.
:4CrO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt; → 2Cr&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt; +3O&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;

Hroma (VI) oksīds ir ļoti spēcīgs [[oksidētājs]].
{{uzliesmojošs|Kontaktā ar hroma trioksīdu organiski materiāli, kā [[papīrs]] vai [[spirts]], uzliesmo!}}

Iedarbojoties ar [[sārmi]]em, veido [[hromāti|hromātus]]:
:CrO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt; + 2[[kālija hidroksīds|KOH]] → [[kālija hromāts|K&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;CrO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;]] + H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O
 
== Izmantošana ==
Pasaulē ražo tūkstošiem tonnu hroma trioksīda gadā; to izmanto galvanisko pārklājumu tehnoloģijās.&lt;ref name=ullmanns&gt;{{Cite book | doi = 10.1002/14356007.a07_067| chapter = Chromium Compounds| title = Ullmann's Encyclopedia of Industrial Chemistry| year = 2000| last1 = Anger | first1 = G. | last2 = Halstenberg | first2 = J. | last3 = Hochgeschwender | first3 = K. | last4 = Scherhag | first4 = C. | last5 = Korallus | first5 = U. | last6 = Knopf | first6 = H. | last7 = Schmidt | first7 = P. | last8 = Ohlinger | first8 = M. | isbn = 3527306730}}&lt;/ref&gt;

Lieto [[organiskā sintēze|organiskajā sintēzē]] par oksidētāju tā saucamās [[Džonsa reakcija]]s veikšanai (pirmējo [[spirti|spirtu]] oksidēšana līdz [[karbonskābes|karbonskābēm]] un otrējo spirtu oksidēšana līdz [[ketoni]]em). Hroma trioksīda vai kālija dihromāta sērskābu šķīdumu [[acetons|acetonā]] sauc par '''Džonsa reaģentu'''.
* Hroma trioksīda reakcija ar pirmējiem spirtiem:
::4CrO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt; + 3RCH&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;OH + 12H&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt; → 3RCOOH + 4Cr&lt;sup&gt;3+&lt;/sup&gt; + 9H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O
* Hroma trioksīda reakcija ar otrējiem spirtiem:
::2CrO&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt; + 3R&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;CHOH + 6H&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt; → 3R&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;C=O + 2Cr&lt;sup&gt;3+&lt;/sup&gt; + 6H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O

Hroma trioksīda kompleksu ar [[piridīns|piridīnu]] lieto nepiesātināto spirtu oksidēšanai par [[karbonilsavienojumi]]em, pie kam divkāršās saites spirtu molekulās netiek skartas ([[Sareta reakcija]]).

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Reaction between potassium dichromate and sulfuric acid (1).jpg|Koncentrēts kālija dihromāta šķīdums ūdenī
Reaction between potassium dichromate and sulfuric acid (2).jpg|Sērskābes pievienošana šķīdumam
Reaction between potassium dichromate and sulfuric acid (3).jpg|Hroma trioksīda nogulšņu izkrišana no šķīduma pēc sērskābes pievienošanas
&lt;/gallery&gt;
&lt;gallery&gt;
Reaction between chromium(VI) oxide and ethanol (1).JPG|Hroma trioksīda reakcija ar [[etilspirts|etilspirtu]]
Reaction between chromium(VI) oxide and ethanol (2).JPG
Reaction between chromium(VI) oxide and ethanol (3).JPG
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hroms]]
[[Kategorija:Oksīdi]]
[[Kategorija:Oksidētāji]]</text>
      <sha1>nhiqp8dizqdd9ox9ls7gryp8f0867e8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Franko diktatūra Spānijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>354539</id>
    <revision>
      <id>4495350</id>
      <parentid>4313784</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T03:44:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */</comment>
      <origin>4495350</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38426" sha1="imfr3zb2v8nuiulcxdy5ou31o3dmust" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = ''Estado Español''
|nosaukums_latv_val  = Spānijas Valsts
|sugasvārds          = Spānijas Valsts
|
|kontinents          = Eirāzija
|reģions             = Dienvideiropa
|valsts              = Spānija
|laikmets            = [[Spānijas pilsoņu karš]]&lt;br /&gt;[[Starpkaru periods]]&lt;br /&gt;[[Otrais pasaules karš]]&lt;br /&gt;[[Aukstais karš]]
|statuss             = 
|statusa_teksts      =
|impērija            = &lt;!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī 
                           valsts atkarīga -&gt;
|valdības_veids      = [[Unitāra valsts|Unitāra]] frankistu [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas valsts]] un [[Totalitārisms|totalitāra]]/[[Autoritārisms|autoritāra]] [[diktatūra]], kopš 1947. gada ''[[de iure]]'' [[konstitucionālā monarhija]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ley de Sucesión en la Jefatura del Estado |url=http://www.boe.es/datos/pdfs/BOE/1947/160/A03272-03273.pdf |language=es |date={{dat|1947|7|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|&lt;!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -&gt;
|&lt;!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās 
     parādīšanos raksta. Nelietot tikai &quot;likvidēšana&quot; vai &quot;deklarēšana&quot; -&gt;
|
|gads_sākums         = 1936
|gads_beigas         = 1975
|
|year_exile_start    = 
|year_exile_end      = 
|
|event_start         = [[Spānijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] sākums
|date_start          = {{dat|1936|7|17||bez}}
|event_end           = [[Huans Karloss I|Huans Karloss]] kļūst par karali
|date_end            = {{dat|1975|11|22||bez}}
|
|event1              = Franko pasludināts par valsts vadītāju
|date_event1         = {{dat|1936|10|1||bez}}
|event2              = Nacionālistu uzvara karā
|date_event2         = {{dat|1939|4|1||bez}}
|event3              = Franko nāve
|date_event3         = {{dat|1975|11|20||bez}}
|event4              = 
|date_event4         = 
|
|event_pre           = 
|date_pre            = 
|event_post          = &lt;!--- Optional: A crucial event that took place before 
                             after &quot;event_end&quot;---&gt;
|date_post           = 
|
|&lt;!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to 
       s5 ---&gt;
|p1                  = Nacionālisti (Spānijas pilsoņu karš)
|flag_p1             = Flag of the Bando Nacional (1936–1938).svg
|image_p1            = 
|p2                  = Spānijas Otrā republika
|flag_p2             = Flag_of_Spain_(1931–1939).svg
|p3                  = 
|flag_p3             = 
|p4                  = 
|flag_p4             = 
|p5                  = 
|flag_p5             = 
|s1                  = Spānija
|flag_s1             = Flag_of_Spain_(1977–1981).svg
|image_s1            = 
|s2                  = Maroka
|flag_s2             = Flag_of_Morocco.svg
|s3                  = Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika
|flag_s3             = Flag_of_the_Sahrawi_Arab_Democratic_Republic.svg
|s4                  = Ekvatoriālā Gvineja
|flag_s4             = Flag_of_Equatorial_Guinea.svg
|s5                  = 
|flag_s5             = 
|
|image_flag          = Flag_of_Spain_(1945–1977).svg
|flag                = Spānijas karogs
|flag_type           = Karogs (1945—1977)
|
|image_coat          = COA_Spain_1945_1977.svg

|symbol              = Spānijas ģerbonis
|symbol_type         = Ģerbonis (1945—1977)
|
|image_map           = Spanish_State.png
|image_map_caption   = Spānijas Valsts teritorijas un kolonijas:
{{plainlist|style=padding-left:0.6em;text-align:left;|
* {{Color box|#336432|border=darkgray}} Spānija, [[Ifni]], [[Spāņu Sahāra]] un [[Ekvatoriālā Gvineja|Spāņu Gvineja]]
* {{Color box|#C9FF6B|border=darkgray}} [[Spāņu Maroka]]
* {{Color box|#FF8118|border=darkgray}} [[Tanžeras starptautiskā zona]]
}}

|
|galvaspilsēta       = [[Burgosa]] {{small|(administratīvā)}} un [[Salamanka]] {{small|(''[[de facto]]'')}} (1936—1939)&lt;br /&gt;[[Madride]] (1939—1975)
|galvaspilsēta_exile = &lt;!-- If status=&quot;Exile&quot; --&gt;
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= 
|
|national_motto      = ''Una, Grande y Libre''&lt;br /&gt;(&quot;Vienota, dižena un brīva&quot;)&lt;br /&gt;''[[Plus Ultra]]''
|national_anthem     = ''Marcha Granadera''&lt;br /&gt;(&quot;Grenadieru maršs&quot;)
|kopīgas_valodas     = [[Spāņu valoda|spāņu]]
|reliģija            = [[katoļticība]]
|nauda               = Peseta
|
|&lt;!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---&gt;
|leader1             = Fransisko Franko
|leader2             = 
|leader3             = 
|leader4             = 
|year_leader1        = 1936—1975
|year_leader2        = 
|year_leader3        = 
|year_leader4        = 
|title_leader        = Valsts galva
|representative1     = Fransisko Franko
|representative2     = [[Luiss Karrero Blanko]]
|representative3     = [[Torkuato Fernandess-Miranda]] &lt;small&gt;(pagaidu)&lt;/small&gt;
|representative4     = [[Karloss Ariass Navarro]]
|year_representative1 = 1938—1973
|year_representative2 = 1973
|year_representative3 = 1973
|year_representative4 = 1973—1975
|title_representative = [[Spānijas premjerministru uzskaitījums#Spānijas Valsts (1936—1975)|Valdības vadītājs]]
|deputy1             = [[Huans Karloss I|Huans Karloss]]
|deputy2             = 
|deputy3             = 
|deputy4             = 
|year_deputy1        = 1969—1975
|year_deputy2        = 
|year_deputy3        = 
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = [[Spānijas monarhu uzskaitījums|Spānijas princis]]
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = Kortesi
|house1              = 
|type_house1         = 
|house2              = 
|type_house2         = 
|
|&lt;!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -&gt;
|stat_year1          = 1975
|stat_platība1       =  504030
|stat_pop1           = 	35563535
|stat_year2          = 
|stat_platība2       = 
|stat_pop2           = 
|stat_year3          = 
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = &lt;!--- Accepts wikilinks ---&gt;
}}
[[Attēls:RETRATO DEL GRAL. FRANCISCO FRANCO BAHAMONDE (1960).jpg|thumb|right|Franko, 1960]]
'''Franko diktatūra Spānijā''' ({{val|es|España franquista; dictadura franquista}}), oficiālajā nosaukumā '''Spānijas Valsts''' ({{val|es|Estado Español}}), izveidojās [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā un beidzās drīz pēc [[Francisko Franko]] nāves 1975. gadā, kad 1978. gadā Spānijā pieņēma demokrātisku konstitūciju. Franko diktatūra sava ilglaicīguma dēļ kategorizēta kā [[fašisms|fašistiska]] savā sākumposmā, līdz [[autoritārisms|autoritārai]] savas pastāvēšanas beigās. Franko nebija dogmatisks ideologs, bet konservatīvs pragmatiķis, kas piemērojās situācijai Spānijā un pasaulē un izmantoja to, lai saglabātu savu režīmu. Franko vara balstījās uz pilsoņu kara laikā radušos dažādu labējo un konservatīvo spēku koalīciju – falangistiem, monarhistiem, katoļiem. Režīma pirmo dekāžu ideoloģiskais fašisms un korporatīvās valsts kapitālisms deva vietu katoliskam antikomunismam un liberālam kapitālismam. Diktatūras desmitgadēs Spānija no nabadzīgas lauksaimniecības zemes kļuva par salīdzinoši attīstītu valsti, kas pēc Franko nāves mierīgi izveidoja konstitucionālas monarhijas sistēmu un iestājās [[Eiropas Kopiena|Eiropas Kopienā]].

==Izveidošanās, 1936-1939==
[[Attēls:Francoist demonstration in Salamanca.jpg|thumb|right|Franko atbalstītāji, 1937]]
Franko ceļš uz varu sākās 1936. gada 18. jūlijā, kad Spānijas armija, konservatīvie un nacionālistiskie elementi sāka militāru sacelšanos pret kreisi centrisko [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] valdību. Sacelšanās izvērsās ilgstošā pilsoņu karā starp nacionālistiem un republikāņiem. 1936. gada 1. oktobrī Franko oficiāli kļuva par sacelšanās militāro virspavēlnieku un valsts vadītāju nacionālistu kontrolētajās teritorijās. 1937. gada 19. aprīlī, pēc iekšējas cīņas fašistisko falangistu vidū, Franko apvienoja vairākas labējās partijas, un Falangas partija turpmāk kļuva par vienīgo partiju nacionālistu Spānijā. Taču tā nebija vienīgā konservatīvo spēku pārstāve. Falangisti bija izteikti antimonarhistiski, kamēr liela daļa no Franko atbalstītājiem bija tradicionālie labējie monarhisti. Pēc [[Madride]]s krišanas 1939. gada 28. martā Franko 1. aprīlī pasludināja savu uzvaru pilsoņu karā. 19. maijā Madridē notika Franko karaspēka uzvaras parāde.

=== Ass sabiedrotā ===
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-L15327, Spanien, Heinrich Himmler bei Franco.jpg|thumb|right|Himlera vizīte Spānijā, 1940]]
Sākoties Otrajam pasaules karam, 4. septembrī Spānija pasludināja neitralitāti, taču līdz 1943. gada beigām aktīvi darbojās [[Ass valstis|Ass valstu]] pusē. Pēc ātra [[kauja par Franciju|Vācijas uzbrukuma]] sabrūkot Francijai, 1940. gada 12. jūnijā Spānija no neitrālas valsts kļuva par nekarojošu valsti (pēdējais solis pirms karojošas valsts). 14. jūnijā spāņu karaspēks ieņēma franču [[Tanžera|Tanžeru]]. 1940. gada 23. oktobrī notika Franko un Hitlera tikšanās, kuras laikā Franko izteica gatavību iesaistīties karā, taču izvirzīja milzīgas prasības pēc materiālās un militārās palīdzības, kā arī prasības pēc franču kolonijām [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. Hitleram sadarbība ar [[Višī Francija|Višī Franciju]] bija svarīgāka par Spānijas prasībām, un konkrēta vienošanās netika panākta.

1941. gada 28. jūnijā Spānija sāka brīvprātīgās Zilās divīzijas formēšanu (falangisti nēsāja zilus kreklus) karam pret [[Padomju Savienība|PSRS]]. 17. jūlijā 18 694 virsnieki un kareivji devās uz mācībām Vācijā, un 4. oktobrī tie iesaistījās pirmajās kaujās. Kopumā uz Austrumu fronti nosūtīja gandrīz 50 000 spāņu kareivjus. Nezināmu iemeslu dēļ PSRS nepieteica karu Spānijai, kas vēlāk lielā mērā glāba režīmu. 1941. gadā Spānija vienojās ar Vāciju par 100 000 strādājošo nosūtīšanu uz Vāciju, taču tikai 15 000 reāli tur nonāca, kamēr 10 000 spāņu turpināja strādāt britu [[Gibraltārs|Gibraltārā]]. Šajā laikā Franko cerēja uz drīzu Lielbritānijas sakāvi karā, kas ļautu viņam īstenot plānu par Portugāles okupāciju.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=EdcdAAAAQBAJ&amp;pg=PA104&amp;dq=franco+spain+autarky&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjclbbC1e3UAhWnYJoKHVliCkE4FBDoAQhAMAU#v=onepage&amp;q=franco%20spain%20autarky&amp;f=true Franco: The Biography of the Myth]&lt;/ref&gt;

1942. gada septembrī Franko no amata atbrīvoja savu draugu Serrano Suņeru, kurš kopš 1937. gada bija viņa tuvākais politiskais līdzgaitnieks, ārlietu ministrs un aktīvs Ass atbalstītājs.

1942. gada novembrī Ziemeļāfrikā izcēlās Rietumu sabiedroto desants, un radās bažas, ka tas var ieņemt ne tikai Spāņu Maroku, bet izsēsties pašā Spānijā un likvidēt diktatūru. Franko ātri samazināja atbalstu Ass valstīm. 1943. gada 1. oktobrī Spānija atkal pasludināja neitralitāti karā un 12. novembrī Zilo divīziju atsauca no Austrumu frontes.

Kara gados angļi izvērsa plašu armijas virsnieku kukuļošanas programmu, gan lai iegūtu informāciju par Franko plāniem, gan lai samazinātu Spānijas atbalstu Ass valstīm.

== Diktatūra, 1939-1947 ==
Ar 1938. gada 30. janvāra likumu Franko sev piešķīra augstāko likumdošanas un izpildvaru. Valsts vadītāja un valdības vadītāja amati bija apvienoti Franko personā. 1938. gada vasarā viņš sevi paaugstināja par ģenerālkapteini, rangu, ko tradicionāli piešķīra tikai Spānijas karaļiem. Franko oficiāli tika saukts par &quot;kaudiljo&quot;.

Papildus ap 100 000 republikāņiem, kas tika nogalināti jau pilsoņu kara soda akciju laikā, vēl 30-50 000 republikāņus nošāva pēc kara beigām. 1943. gadā cietumos bija ieslodzīti vismaz 90 000 [[politiskais ieslodzītais|politieslodzīto]]. Daudzus tūkstošus ieslodzīja [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]] un nosūtīja uz piespiedu darbiem.

Lai izbeigtu republikas laikā uzplaukušo reģionu autonomiju, Franko aizliedza [[katalāņu valoda|katalāņu]], [[galisiešu valoda|galisiešu]] un [[basku valoda|basku valodu]] publisku lietošanu. Turpmāk tikai [[wpāņu valoda|kastīliešu izruna]] tika izmantota oficiālajās runās un rakstos, reģionālajiem dialektiem un valodām atstājot tiesības pastāvēt tikai mājas sarunās.

1943. gada 17. martā darbību sāka parlaments, kura deputātus iecēla režīms. 1944. gada novembrī Franko paziņoja, ka viņa režīms karā ir pilnīgi neitrāls un nav fašistisks, bet gan katolisks.

Beidzoties karam, 1945. gadā diktatūras pastāvēšana bija apdraudēta. Spānijā patvērumu rada virkne zemāka līmeņa nacistu, Eiropas valstu fašistu un Višī Francijas darboņu, taču redzamāko no tiem, [[Pjērs Lavals|Pjēru Lavalu]], 1945. gada jūlijā Franko izdeva Francijai. Spāņu karaspēks atstāja Tanžeru.

Lai uzlabotu savu tēlu pēckara situācijā, Franko samazināja Falangas ietekmi valdībā, tā strauji zaudēja partijas funkcijas un kļuva par vienu no režīma administrācijas instrumentiem. Publiski to aizvien biežāk sauca par Nacionālo kustību vai Kustību. Falangistu vietā redzamākos amatus ieņēma katoļu organizāciju pārstāvji un bruņoto spēku virsnieki. 1945. gada 11. septembrī, neskatoties uz ministru protestiem, Franko izbeidza fašistiskā salūta izmantošanu oficiālos pasākumos. Aizvien redzamāku vietu piešķīra publiskiem katoļu rituāliem.

1945. gada 17. jūlijā pieņēma Spāņu hartu, kas bija domāta kā valsts iedzīvotāju pamattiesību likums. Tā garantēja dažas tiesības, taču tās tika ierobežotas tiktāl, cik tās nedrīkstēja kritizēt un apdraudēt valstī esošo sistēmu. 18. jūlijā par ārlietu ministru iecēla Alberto Martinu Artaho, kas bija katoļu organizācijas vadītājs un kam bija jāstiprina iespaids par katolisku diktatūru.

=== Bada gadi ===
Pilsoņu karam sekojošo teroru, republikāņu kareivju un simpatizētāju arestus un nošaušanas papildināja bads, kas bija neveiksmīgas ekonomikas pārvaldes rezultāts. Laikā no 1939. līdz 1945. gadam badā nomira 200 000 spāņu.

Pēc politiķu un republikāņu tīrīšanām armijas virsnieki ieņēma lielu daļu valsts administrācijas amatu, kur uzplauka korupcija. Par ietekmi ar armiju cīnījās Falangas partijas aktīvisti. Abas šīs grupas vēlējās radīt spēcīgu un militarizētu Spāniju.

Falangisti aizstāvēja korporatīvas valsts veidošanu ar valsts kontroli pār ekonomiku, lai novērstu “žīdmasonu” liberālā kapitālisma postu. 1939. gadā Spānijas ekonomika pārgāja uz fašistiskās autarķijas principiem, kas turpinājās līdz 1959. gadam. Liberālais kapitālisms tika noraidīts kā ebreju kontrolē esošs, valstī veidoja “nacionālo sindikālismu”. Valsts ieviesa kontrolētu industriju attīstību, regulēja ražošanas apjomus, noteica strādājošo algas un produktu cenas, kas viss noveda pie melnā tirgus uzplaukuma un ekonomikas stagnācijas. Rūpniecībā valdīja tehnoloģiskā atpalicība un zema produktivitāte.

Valsts sniedza finansiālu atbalstu uzņēmumiem, galvenokārt ogļu ieguvē un tērauda ražošanā, kā arī veicināja hidroelektrostaciju celtniecību. Tika celtas jaunas rūpnīcas, kurām nebija ekonomiska pamatojuma. Pilsoņu kara seku novēršanai, valsts atjaunošanai un attīstīšanai Spānijai trūka līdzekļu, un kredīti nebija pieejami. Līdzekļu trūkumu vairoja arī valdības politika, kas uzturēja ļoti zemus nodokļus. Tikai 1950. gadā Spānijas eksports sasniedza pirms 1936. gada sasniegtos.

Papildus ideoloģijai un pilsoņu kara radītajam postam, pēc Otrā pasaules kara beigām autarķiju daļēji neizbēgamu padarīja arī sliktās attiecības ar pārējo pasauli, īpaši Lielbritāniju un Franciju, kas tradicionāli bija Spānijas lielākās tirdzniecības partneres.

Iedzīvotāju bēgšana no pilsētām uz laukiem palielināja lauksaimniecībā strādājošo kopskaitu no 45,5% valsts iedzīvotāju 1930.  gadā līdz 55,5% 1940. gadā. Tas tikai vēl vairāk samazināja peļņas iespējas jau tā nabadzīgajiem zemniekiem, kalpiem un sezonas strādniekiem, kas strādāja lielo zemes īpašnieku saimniecībās. Darba devēji izmantoja šo strādājošo pieplūdumu, lai noteiktu vēl zemākas algas, kas noveda pie trūkuma un bada.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=nGeHYYnODJ4C&amp;pg=PA79&amp;dq=franco+spain+autarky&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjclbbC1e3UAhWnYJoKHVliCkE4FBDoAQgvMAI#v=onepage&amp;q=franco%20spain%20autarky&amp;f=false Fear and Progress: Ordinary Lives in Franco's Spain, 1939-1975]&lt;/ref&gt;

1947. gadā [[Astūrija|Astūrijā]] valsts pārtikas kartītes nodrošināja tikai 953 kalorijas dienā. Pirmajos gados pēc pasaules kara beigām gandrīz 200 000 spāņu emigrēja uz Latīņameriku, galvenokārt Venecuēlu.&lt;ref name=&quot;The Franco Regime, 1936–1975&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=S6Ie_HYgjUwC&amp;pg=PR13&amp;dq=spain+under+franco&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwi87bqp3ezUAhWlJ5oKHVlAAuk4ChDoAQghMAA#v=onepage&amp;q=spain%20under%20franco&amp;f=false The Franco Regime, 1936–1975]&lt;/ref&gt; Laikā no 1950. līdz 1975. gadam 6 miljoni spāņu, ap 20% no iedzīvotājiem, mainīja savu dzīvesvietu. Bēgšanai uz laukiem sekoja atgriešanās pilsētās, kā arī emigrācija, vismaz 2,3 miljoniem spāņu dodoties strādāt uz Rietumeiropu. Šī migrācija noveda pie tradicionāli nabadzīgo lauku pilsētiņu izmiršanas.

Režīms centās uzlabot iedzīvotāju stāvokli, 1956. gadā par 20% paceļot algas, taču nespējot nodrošināt pienācīgu preču daudzumu tirgū, tas tikai izraisīja strauju inflācijas celšanos. Ekonomikas attīstību kavēja arī elektroenerģijas trūkums. Lai gan Franko propaganda ziņoja par aizvien jaunu dambju un elektrostaciju celšanu, 50. gadu sākumā elektrības trūkuma dēļ fabrikas bieži cieta dīkstāvi. Valdības ierēdņi ierosināja aizliegt kafijas automātus kafejnīcās, lai tie lieki netērētu elektrību.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt;

== Reģentūra, 1947 ==
Reaģējot uz ārvalstu diplomātisko spiedienu, 1947. gada sākumā Franko pieņēma vairākus lēmumus, kas definēja viņa diktatūru. Jaunais Mantošanas likums definēja Spāniju kā katolisku monarhiju ar Franko kā mūža reģentu, valsts galvu un bruņoto spēku virspavēlnieku. Franko sev piešķīra brīvas tiesības izvēlēties nākamo karali. Izveidoja Reģentūras padomi un Valsts padomi, kurās darbojās parlamenta priekšsēdētājs, armijas pārstāvji, katoļu garīdzniecība un falangas pārstāvji. Pret šādu monarhijas modeli protestēja Burbonu un Karlistu troņa pretendenti, kas tika ignorēti. 1947. gada 6. jūlijā šo likumu paketi apstiprināja referendumā, tādējādi Franko starptautiski varēja demonstrēt, ka viņa diktatūra ir leģitīma. Lai panāktu iedzīvotāju dalību referendumā, tiem bija jāuzrāda savas pārtikas kartītes, kuras vēlēšanu iecirknī apzīmogoja.

Franko neveidoka spēcīgu varas partiju, ļaujot Falangai, vēlākajai Nacionālajai kustībai eksistēt kā novecojošu veterānu partijai. Arī nacionālais sindikālisms bija tikai sauklis, jo valsts kontrolēto arodbiedrību veidošana noritēja lēni un tām nebija nekādas ietekmes. Režīma drošībai izdevīgāk bija neveicināt iedzīvotāju iesaisti jebkādās organizācijās, kas varētu izkļūt no kontroles vai veidot alternatīvus ietekmes centrus.

1947. gada Mantošanas likums un falangistu atvirzīšana no vadošajiem amatiem bija domāta, lai pasaulei rādītu režīma mēreno dabu. Vienlaikus sliktās attiecības ar ārvalstīm tikai pastiprināja Franko nepieciešamību pēc valsts ekonomiskās autarķijas. Spānijai lielu palīdzību pirmajos pēckara gados sniedza Argentīnas diktators [[Huans Perons]], kurš izsniedza ievērojamus finanšu kredītus un piegādāja kviešus.

=== Attiecības ar Rietumiem ===
[[Attēls:Franco dando un discurso en Éibar en 1949.jpg|thumb|right|Franko uzvalkā, 1949]]
PSRS īstenotā [[Austrumu bloks|Austrumeiropas]] sagrābšana, pilsoņu karš [[Grieķijas Karaliste|Grieķijas Karalistē]], komunistu izslēgšana no Francijas un Itālijas valdībām aizsāka [[Aukstais karš|Auksto karu]], kurā Spānija kļuva svarīga kā Rietumu sabiedrotā. Franko sevi pozicionēja kā Eiropas pirmo antikomunistu. Lai arī Spānija nesaņēma ielūgumu saņemt palīdzību [[Māršala plāns|Māršala plāna]] ietvaros un netika uzaicināta [[NATO]] dibināšanā, situācija ātri mainījās par labu diktatūras turpmākai pastāvēšanai.

1946. gada 1. martā Francija slēdza savu robežu ar Spāniju. 1946. gada 4. martā ASV, Lielbritānija un Francija pieņēma rezolūciju, ka Spāniju nevar uzņemt ANO tik ilgi, kamēr turpinās Franko diktatūra. Taču neviena no lielvalstīm nebija gatava sākt bruņotu uzbrukumu Spānijai, un pagrīdes pretestības kustības apbruņošana nozīmētu jaunu pilsoņu karu. 1946. gada 20. novembrī ASV vēstnieks pameta Spāniju un 12. decembrī ANO nobalsoja par Spānijas diplomātisko boikotu, valstīm atsaucot savus vēstniekus no Madrides. Rietumvalstis skaidri norādīja, ka papildus diplomātiskajām sankcijām nesekos militāra rīcība.&lt;ref name=&quot;The Franco Regime, 1936–1975&quot;/&gt;

1947. gada 17. novembrī PSRS ierosinātā [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās asamblejas]] rezolūcija par vēršanos pret Franko režīmu neguva rietumvalstu un Latīņamerikas atbalstu. 1948. gada 10. februārī Francija atvēra robežu. 1950. gada 4. novembrī ANO izbeidza Spānijas diplomātisko boikotu. Valstī pakāpeniski atgriezās lielvaru vēstnieki. 1951. gada 16. aprīlī ASV valdība apstiprināja iepriekš noraidīto 62,5 miljonu USD aizdevumu Spānijai.

1953. gada 18. novembrī Spānija kļuva par [[UNESCO]] locekli, pirmo reizi iekļaujoties kādā no pēckara demokrātiskās pasaules organizācijām. 1953. gada 27. augustā tika noslēgts konkordāts ar Vatikānu.

1953. gada 26. septembrī Spānija un ASV noslēdza Madrides līgumu par ASV militāro bāzu izvietošanu valstī un 226 miljonu USD aizdevumu. Franko diktatūra turpmāk bija drošībā.

Atsākās sadarbība ar Eiropas valstīm. Spāniju uzaicināja piedalīties 1951. gadā izveidotajā Eiropas Lauksaimniecības komūnā un 1955. gadā Spānija pievienojās [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OEEC]].

1955. gada 14. decembrī Spāniju uzņēma ANO. 1956. gada 7. aprīlī Spānija atzina Spāņu Marokas neatkarību, taču saglabāja kontroli pār vairākām piekrastes pilsētām. Franko sludināto tēzi par to, ka daudzpartiju demokrātija nav dzīvotspējīga, šķietami apliecināja [[Francijas Ceturtā republika|Francijas Ceturtās republikas]] sabrukums un Šarla de Golla prezidentālās republikas izveidošana.

== Ideoloģijas beigas ==
1951. gada 12-13. martā [[Barselona|Barselonā]] notika ģenerālstreiks, kas sākās kā vietējo falangistu rīkota akcija pret sabiedriskā transporta biļešu cenu pieaugumu, taču izvērtās plašā iedzīvotāju protestā pret režīmu. 1952. gada 1. aprīlī beidzās Pilsoņu kara laikā ieviestā pārtikas kartīšu sistēma.

1952. gadā, redzot autarķijas izraisītās problēmas, režīms daļēji samazināja valsts kontroli pār ekonomiku, taču arī šāds ekonomikas modelis radīja problēmas. Neapmierināti ar situāciju valstī, 1956. gada februārī Madrides Universitātes studenti sarīkoja nemierus.

Falangas vadītājs Hosē Luiss Arese piedāvāja konservatīvu programmu, kas vēl vairāk nostiprinātu kontroli pār ekonomiku, saglabātu korporatīvās valsts modeli un nepieļautu tālāku liberalizāciju. Šiem piedāvājumiem pretojās monarhisti un katoļi, kam falangas iejaukšanās ekonomikā un valsts kapitālisms šķita gandrīz komunistisks. Franko noraidīja pēdējos falangistu piedāvājumus ekonomikas kontrolei un nolēma, ka režīma stabilitātei nepieciešamas pārmaiņas.

1957. gada 25. februārī Franko veica izmaiņas valdībā, kas aizsāka neatgriezenisku pagriezienu ekonomikā. Lai risinātu inflācijas un ārējās tirdzniecības problēmas, valdībā iekļāva vairākus tehnokrātus, ministrus, kas piederēja katoļu Opus Dei ordenim. Sākotnējās reformas nedeva rezultātus, jo nemainījās valsts kapitālisma sistēma. Viņi sāka izstrādāt reformas, kas ieviestu liberālo kapitālismu Spānijā.

Pārmaiņas valdībā nenozīmēja Franko personīgo uzskatu maiņu, taču viņš saprata, ka valstij un režīmam ir nepieciešama modernizācija. Kā visi diktatori, Franko veicināja dažādu režīma frakciju savstarpējās cīņas par ietekmi. Franko samazināja falangistu ietekmi valdībā, taču vienlaikus nepieļāva pārlieku karlistu, monarhistu, katoļu un tehnokrātu ietekmes pieaugumu.

Franko pārveidoja Falangu, kuras ideoloģija un atbalsts viņam vairs nebija nepieciešams. 1958. gada 29. maija likums pasludināja Falangas jauno ideoloģiju. Notika atkāpšanās no visiem vecajiem fašisma principiem, uzsvaru liekot uz katolismu un patriotismu. Partiju turpmāk oficiāli sauca tikai par Nacionālo kustību vai Kustību. Valdībā ietekmi zaudējušie falangisti uzskatīja Opus Dei tehnokrātus par režīma ideālu nodevējiem, kurus interesē tikai rietumu kredīti. Franko ļāva falangistu presei kritizēt Opus Dei tehnokrātus, lai viņi savu stāvokli valdībā neuzskatītu par pārāk drošu.

Ekonomikas reformas izraisīja recesiju, kas ilga no 1957. līdz 1962. gadam. 1958. gada martā Barselonā un [[Astūrija]]s ogļu šahtās atkal notika plaši streiki. Valdība reaģēja, izsludinot četru mēnešu ārkārtas stāvokli.

=== Stabilizācijas plāns, 1959 ===
1958. gadā valsts bija bankrota priekšā. Spānijas banka prognozēja, ka izsīkstot valdības finanšu rezervēm, 1959. gada vidū iestāsies valsts bankrots. Trīs Opus Dei ministri valdībā sagatavoja rīcības programmu, kas paredzēja atteikšanos no autarķijas. 1959. gada 30. jūnijā Spānija iesniedza [[Starptautiskais Valūtas fonds|IMF]] un OEEC savu reformu plānu, apmaiņā pret kuru cerēja saņemt finanšu palīdzību. Šo plānu 22. jūlijā oficiāli pieņēma kā Stabilizācijas plānu. Plāns ierobežoja inflāciju, samazināja valsts un privāto kredītu izsniegšanu, izbeidza valdības subsīdijas uzņēmumiem un ierobežoja kopējos valdības tēriņus. [[Peseta]]s kursu devaluēja no 42 uz 60 pesetām par 1 USD, kas veicināja spāņu produktu eksportu. Ātri izbeidza falangistu radītos ekonomikas modeli, un jau 1962. gadā Spānijā sākās ekonomikas brīnums, kas turpinājās līdz 1973. gada pasaules naftas krīzei. Lai arī ekonomika tika liberalizēta, režīms turpināja īstenot algu indeksāciju atbilstoši inflācijai un saglabāja Spānijas tirgu aizsargājošos importa tarifus.

==Iekšpolitika==
[[Attēls:SPA-2014-San Lorenzo de El Escorial-Valley of the Fallen (Valle de los Caídos).jpg|thumb|right|Kritušo ieleja]]
1959. gada 1. aprīlī Franko atklāja Kritušo ielejas memoriālu, kas veltīts Pilsoņu karā kritušajiem, lai arī galvenokārt tur bija apbedīti nacionālisti. Monumenta, kura virsotnē ir 150 metrus augsts krusts, celtniecībā nodarbināja republikāņu karagūstekņus, kam par nostrādātā darba dienām samazināja ieslodzījuma laiku. Šeit apglabāja Falangas dibinātāju Hosē Antonio Primo de Riveru, un vēlāk arī pašu Franko.

1959. gada 23. decembrī [[Dvaits Eizenhauers]] kļuva par pirmo ASV prezidentu, kas oficiālā vizītē apmeklēja Franko. 1962. gada 9. februārī Spānija lūdza [[Eiropas Ekonomikas kopiena|Eiropas Ekonomisko kopienu]] sākt sarunas par sadarbību. 1962. gada pavasarī valstī notika vairāki ogļraču streiki un opozīcijas protesti.

1962. gadā par informācijas un tūrisma ministru iecēla Manuelu Fragu Iribarni, kura vadībā sākās Spānijas tūrisma veicināšanas kampaņas un valsti sāka apmeklēt miljoniem ārzemnieku. Fraga arī nedaudz atviegloja cenzūru presē un kino. Par spīti Franko vietnieka, Karero Blanka iebildumiem, Fraga panāca 1966. gada 15. marta Preses likuma pieņemšanu, kas atcēla iepriekšējo cenzūru, taču saglabāja neformālu cenzūru un dažādus sodus par tās pārkāpšanu. 1967 gadā laikrakstu tirāžas sasniedza 2,5 miljonus. Izdevniecību skaits pieauga no 420 1940. gadā līdz 915 1971. gadā. 1970. Spānijā izlaida 19 717 grāmatas ar kopējo tirāžu virs 170 miljoniem.&lt;ref name=&quot;The Franco Regime, 1936–1975&quot;/&gt;

1963. gada 20. aprīlī izpildīja nāvessodu Spānijas Komunistiskās partijas biedram Grimau, kas bija nelegāli atgriezies Spānijā, lai organizētu komunistu pagrīdi. Nāvessodu viņam piesprieda par Pilsoņu kara laikā Barselonas cietumā pastrādātiem noziegumiem pret nacionālistu karagūstekņiem. Policijas funkcijas pildošās Civilās gvardes priekšnieks atteicās piešķirt gvardistus Grimai nāvessoda izpildei un to nācās izpildīt brīvprātīgajiem no armijas.

1963. gada 28. decembrī publiskoja 1. Attīstības plānu, kas noteica ekonomikas attīstības mērķus līdz 1967. gadam. Valstī strauji uzlabojās ekonomiskā situācija, aizvien vairāk iedzīvotāju brauca ar [[SEAT]] ražotajām automašīnām. 1964. gada pavasarī sākās plašas 25 Franko varas gadu svinības. 1965. gada 5. aprīlī beidza pastāvēt Nacionālās kustības jauniešu organizācija. 1968. gada 12. oktobrī Spānija atzina savas kolonijas [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] neatkarību.

== Varas pēctecības jautājums ==
Vecie falangisti bija negatīvi noskaņoti pret monarhijas atjaunošanu, un cerēja, ka arī pēc Franko nāves turpināsies reģentūra. Vadošais monarhijas atjaunošanas pretinieks bija bijušais Zilās divīzijas komandieris, ģenerālštāba priekšnieks un Franko vietnieks valdībā Muņoss Grandes (''Munoz Grandes''). Par ticamākajiem Franko pēctečiem reģenta amatā kopš 50. gadu beigām izvirzījās Karero Blanko un Muņoss Grandes, kurš gan drīz sasirga ar vēzi.

Falangisti un Franko nevēlējās troni nodot pēdējā Burbonu karaļa dēlam, trimdā dzīvojošajam likumīgajam troņmantiniekam Donam Huanam, kam ar Franko gadu laikā bija gan labu attiecību brīži, gan savstarpēju publisku apvainojumu laiks. Troņmantinieku uzskatīja par pārāk liberālu un neuzticīgu režīma idejām.

Blanko un Opus Dei tehnokrāti, kam mantošanas jautājuma atrisināšana bija svarīga režīma stabilitātes demonstrēšanai, ilgstoši centās pārliecināt Franko pieņemt konkrētu likumu par varas un troņa mantošanu. 1958. gadā Franko šo ideju bloķēja, tāpat kā 1962. un 1963. gada likuma piedāvājumus.

1964. gada 25. novembrī Karero Blanko atkal Franko izskatīšanai piedāvāja jaunu valsts Organiskā likuma versiju. Tas paredzēja nodalīt valsts vadītāja un valdības vadītāja posteņus. Tas paplašinātu pārstāvju skaitu Valsts padomē un parlamentā, taču joprojām nebija paredzētas tiešas vēlēšanas. Izmainīja arī diktatūras sākumā pieņemto Darba likumu, dzēšot falangistu terminoloģiju un nacionālā sindikālisma principus. Likums bija Karero Blanko darba rezultāts, un Franko galīgi noraidīja Muņosa Grandesa aicinājumu izveidot prezidentālu sistēmu.

Visas šīs izmaiņas bija kosmētiskas, it kā demonstrējot modernizāciju, taču saglabājot esošo diktatūras struktūru. Franko joprojām uzstāja, ka demokrātija Spānijā var pastāvēt bez politiskajām partijām. 1966. gada 14. decembrī notika referendums kurā 95,9% balsotāju atbalstīja jaunā Organiskā likuma pieņemšanu. Lai arī valsts joprojām bija autoritāra diktatūra un parlamentam nebija tiesību ierosināt likumus, režīms neapšaubāmi bija mazāk asiņains nekā pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs.

Lai atgūtu zaudētās pozīcijas, Nacionālās kustības vadītāji panāca jauna Kustības likuma pieņemšanu 1967. gada 28. jūnijā, kas it kā nostiprināja tās organizatorisko struktūru, taču realitātē tā aizvien vairāk bija formāla partija, kas piesaistīja maz jaunu biedru. 
1967. gada 22. jūlijā Muņos Grande tika atbrīvots no amatiem un 21. septembrī Karero Blanko iecēla par Franko vietnieku.

Šajos gados strauji pasliktinājās Franko veselība, viņš sirgsa ar [[Pārkinsona slimība|Pārkinsona slimību]]. Nepieciešamību pēc oficiāli apstiprināta mantinieka demonstrēja arī Portugāles ''[[Estado Novo]]'', kuras ilggadējo diktatoru Salazaru 1968. gadā ķēra trieka.

=== Mantinieka iecelšana, 1969 ===
[[Attēls:President and Mrs. Nixon and Prince Juan Carlos and Princess Sophia of Spain, in evening attire, prior to receiving... - NARA - 194349.tif|thumb|right|Huans Karloss ar sievu vizītē Vašingtonā, 1970]]
1962. gada 14. maijā Atēnās apprecējas Grieķijas princese Sofija un trimdā dzīvojošā Spānijas troņmantinieka dēls [[Huans Karloss I|Huans Karloss]]. Franko jauno princi uzaicināja uz tikšanos, un aicināja jauno pāri pastāvīgi dzīvot Madridē, jo viņam esot iespēja mantot troni. Saprotamu iemeslu dēļ tam pretojās Huana Karlosa tēvs Dons Huans, kurš sevi uzskatīja par leģitīmo troņmantinieku. Taču risks zaudēt Franko labvēlību un troni kādam citam kandidātam bija pietiekoši liels, lai 1963. gada februārī jaunais pāris apmestos Madridē. 1965. gada maijā Huans Karloss pirmo reizi piedalījās oficiālā ceremonijā līdzās Franko. Jaunais princis apzinājās, ka viņam ir jāapspiež savi uzskati un jāievēro režīma noteikumi, lai varētu kļūt par karali. 1969. gada 12. jūlijā, pēc vairāku gadu vilcināšanās, Franko beidzot oficiāli paziņoja, ka Huans Karloss būs viņa mantinieks un Spānijas karalis.

== Ārpolitika ==
Režīma galvenais sabiedrotais bija ASV, kas Spānijā uzturēja karabāzes un sniedza finanšu kredītus. 1970. gada 6. augustā abas valstis parakstīja Draudzības un Sadarbības vienošanos. No 1970. līdz 1975. gadam ASV sniedza dažāda veida militāro un nemilitāro palīdzību gandrīz 300 miljonu USD vērtībā. 1970. gada oktobrī prezidents [[Ričards Niksons]] apmeklēja Madridi, bet 1971. gada janvārī troņmantinieks Huans Karlos ar sievu apmeklēja Vašingtonu.

1970. gada jūnijā Spānija kļuva par [[Eiropas Kopiena]]s asociēto valsti un ieguva labākus tirdzniecības noteikumus ar Rietumeiropu, taču joprojām ļāva aizsargāt Spānijas ražotājus ar dažādām nodokļu barjerām.

Spānija atjaunojw diplomātiskos kontaktus ar PSRS un Austrumu bloka valstīm. Uzlabojās attiecības ar Latīņameriku, izņemot Meksiku, kas joprojām bijq Franko diktatūras pretiniece.

1974. gada 24. aprīlī pēkšņā [[Neļķu revolūcija]] gāza Portugāles ''Estado Novo'' režīmu un drošības dienesti pastiprināja izsekošanas spāņu bruņotajos spēkos, lai novērstu dumpja iespēju. Spānijas prese par notikumiem Portugālē rakstīja pozitīvi, izraisot Franko nepatiku, kam gan nesekoja represijas. 1975. gada martā Franko atsacījās atbalstīt portugāļu konservatīvo spēku aicinājumu ievest valstī armiju.&lt;ref name=&quot;The Franco Regime, 1936–1975&quot;/&gt;

== Režīma beigas, 1974-1978 ==
[[Attēls:Franco met vrouw Dona Carmen Polo (rechts) links opvolger Prins Juan Carlos met (no frame).jpg|thumb|right|Franko ar sievu, Huans Karloss ar sievu, 1975]]
1973. gada decembrī masīvā sprādzienā tika nogalināts potenciālais Franko mantinieks, valdības vadītājs Korero Blanko. Par jauno valdības vadītāju iecēla bijušo Iekšlietu ministru, drošības dienesta un policijas priekšnieku Ariasu Navarro, kurš savā pirmajā runā 1974. gada 21. februārī solīja reformēt režīmu, dodot iespēju iedzīvotājiem to ne tikai atbalstīt, bet arī tajā piedalīties – apsolot vēlēšanas pilsētu un pašvaldību līmenī.

Navarro atvērtība minimālām reformām nodrošināja režīma stabilitāti ilgajos Franko pirmsnāves mēnešos. Jau 1974. gadā prese ieguva gandrīz pilnīgu brīvību, netika pieļauta vienīgi Franko un valdības kritika. Par spīti iekšējiem un ārējiem protestiem, 1974. gada 2. martā izpildīja nāvessodu katalāņu anarhistam, kas aresta laikā bija nogalinājis policistu. Valdībā notika plaša Blanko iecelto ierēdņu nomaiņa, taču vienlaikus pastiprinājās policijas aktivitāte pret politiskajiem disidentiem, jo Portugāles revolūcija pastiprināja režīma lojālistu pretestību jebkādiem reformu ierosinājumiem.

1974. gada 9. jūlijā Franko ievietoja slimnīcā, radās jautājums par pilnvaru nodošanu troņmantiniekam. Oktobrī Franko no amatiem atlaida virkni reformistu, kas bija ļāvuši atjaunoties preses brīvībai. Ariasa reformu gaita gandrīz pilnībā apstājās. Franko uzskatīja, ka režīma atslābināšana apdraudēs viņa ieplānoto varas nodošanu nākamajam karalim. Viņaprāt monarhijas atjaunošanu demokrātiskā referendumā atbalstītu ne vairāk kā 10% spāņu, tāpēc režīmam bija jābūt pilnīgā kontrolē varas pēctecības brīdī.

1975. gada sākumā Ariass tomēr panāca konservatīvāko ministru atbrīvošanu no amatiem un 5. martā publiskoja jaunu valdības sastāvu, kurā vairākums bija reformatoriem. 1975. gada oktobrī strauji pasliktinājās Franko veselība, taču viņš turpināja kontrolēt valdības darbu no slimnīcas. Veselības stāvoklim kritiski pasliktinoties, 30. oktobrī Franko ļāva Huanam Karlosam pārņemt varu. Franko agonija turpinājās vēl trīs nedēļas.

[[1973. gada naftas krīze]] negatīvi iespaidoja ekonomiku. 1977. gada jūnijā inflācija sasniedza 25.4% un ārējais parāds pieauga līdz 12 miljardiem USD. Šajā mēnesī visas parlamentā pārstāvētās politiskās partijas parakstīja vienošanos par kopīgu darbību ekonomikas uzlabošanā. Franko laika valsts iejaukšanās ekonomikā tika izbeigta, valsts ieviesa virkni jaunu nodokļu, tai skaitā ienākuma nodokļus un PVN.

==Atsauces==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]
[[Kategorija:Diktatūra]]</text>
      <sha1>imfr3zb2v8nuiulcxdy5ou31o3dmust</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agnese Budovska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>361994</id>
    <revision>
      <id>4495434</id>
      <parentid>4492860</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T11:46:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495434</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12100" sha1="2awwfaelk6uy0mn683sdrcf7r5d7ouw" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Agnese Budovska
| vārds_orig = 
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = Agnese Kostigova
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1992|1|6}}
| dz. vieta = {{vieta|Latvija|Madona}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = Agnese Cīrule
| nodarbošanās = [[aktrise]]
| darbības gadi = 2014—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
* Austris Cīrulis (2014—2020) 
* [[Matīss Budovskis]] (2021—pašlaik)
| mājaslapa = 
| paraksts = 
| apbalvojumi = [[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]] ([[Spēlmaņu nakts 2015/2016|2016]])
| dzimums = S
}}
'''Agnese Budovska''' (dzimusi '''Agnese Kostigova''' {{dat|1992|1|6}}, iepriekšējā laulībā '''Agnese''' '''Cīrule''') ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]].

== Biogrāfija ==
Izglītību ieguvusi [[Rīgas Kultūru vidusskola|Rīgas Kultūru vidusskolā]] un [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], kur 2014. gadā ieguvusi bakalaura grādu mākslās aktiera specialitātē.

Kopš 2014. gada ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise.

Vairākas reizes nominēta [[Spēlmaņu nakts]] balvai. Balvu ieguvusi 2016. gadā nominācijā &quot;Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks&quot; par līgavas lomu izrādē &quot;Asins kāzas&quot; Latvijas Nacionālajā teātrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://teatris.lv/makslinieki/aktieri/agnese-budovska|title=Agnese Budovska|publisher=Latvijas Nacionālais teātris|access-date={{dat|2021|07|30||bez}}|archive-date={{dat|2021|07|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210730102910/https://teatris.lv/makslinieki/aktieri/agnese-budovska}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā par lomu filmā &quot;[[Wild East. Kur vedīs ceļš]]&quot; ieguvusi [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākā aktrise otrā plāna lomā]].

A. Budovska atveido galveno varoni basketbolisti [[Dzidra Uztupe-Karamiševa|Dzidru Uztupi-Karamiševu]] 2025. gada [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmā &quot;[[Tīklā. TTT leģendas dzimšana]]&quot;.

2021. gadā precējusies ar aktieri un režisoru [[Matīss Budovskis|Matīsu Budovski]].&lt;ref&gt;[https://www.kroders.lv/viedokli/1588 Māra Bērtaite 29.03.2021, AKTIERIS RUNĀ: Matīss Budovskis]&lt;/ref&gt;

== Lomas Latvijas Nacionālajā teātrī ==

* Jūlika / Ferencs Molnārs &quot;Lilioms&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/latvijas-nacionalais-teatris/lilioms|title=Latvijas Nacionālais teātris - Lilioms|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2013);
* Keja Konveja / Džons Bointons Prīstlijs &quot;Laiks un Konveju ģimene&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/latvijas-nacionalais-teatris/laiks-un-konveju-gimene|title=Latvijas Nacionālais teātris - Laiks un Konveju ģimene|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2014);
* Sallija Boulsa / Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs &quot;Kabarē&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2013-2014/latvijas-nacionalais-teatris/kabare|title=Latvijas Nacionālais teātris - Kabarē|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2014);
* Euhēnijas Domingo del Arko / Migels de Unamuno &quot;Migla&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2014-2015/latvijas-nacionalais-teatris/migla|title=Latvijas Nacionālais teātris - Migla|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2014);
* Marianne / Ēdens fon Horvāts &quot;Vīnes meža stāsti&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2014-2015/latvijas-nacionalais-teatris/vines-meza-stasti|title=Latvijas Nacionālais teātris - Vīnes meža stāsti|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2015);
* Zelmiņa / [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2012-2013/latvijas-nacionalais-teatris/indrani|title=Latvijas Nacionālais teātris - Indrāni|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2015);
* Ragana, Baltā meita / [[Rainis]] &quot;Uguns un nakts&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2015-2016/latvijas-nacionalais-teatris/uguns-un-nakts|title=Latvijas Nacionālais teātris - Uguns un nakts|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2015);
* Dea / [[Viktors Igo]], [[Imants Kalniņš]], [[Viktors Kalniņš (rakstnieks)|Viks]] &quot;Cilvēks, kas smejas&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2014-2015/latvijas-nacionalais-teatris/cilveks-kas-smejas|title=Latvijas Nacionālais teātris - Cilvēks, kas smejas|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2015);
* Kordēlija Vāla / pēc [[Sērens Kirkegors|Sērena Kirkegora]] darba motīviem &quot;Mūžīgais komentārs Nr. 4&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2015-2016/latvijas-nacionalais-teatris/muzigais-komentars-4|title=Latvijas Nacionālais teātris - Mūžīgais komentārs Nr. 4|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2016);
* Līgava / [[Federiko Garsija Lorka]] &quot;Asins kāzas&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2015-2016/latvijas-nacionalais-teatris/asins-kazas|title=Latvijas Nacionālais teātris - Asins kāzas|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2016);
* Solveiga / [[Henriks Ibsens]], [[Edvards Grīgs]] &quot;Pērs Gints&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2016-2017/latvijas-nacionalais-teatris/pers-gints-nac|title=Latvijas Nacionālais teātris - Pērs Gints|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2016);
* Ņina Zarečnaja / [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2016-2017/latvijas-nacionalais-teatris/kaija-nac|title=Latvijas Nacionālais teātris - Kaija|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2017);
* Emīlija / [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīne&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2016-2017/latvijas-nacionalais-teatris/trine|title=Latvijas Nacionālais teātris - Trīne|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2017);
* Elīna / [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Skroderdienas Silmačos&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2009-2010/latvijas-nacionalais-teatris/skroderdienas-silmacos-nac-09|title=Latvijas Nacionālais teātris - Skroderdienas Silmačos|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2017);
* Terēze Augustīne Sokolovska / [[Inga Ābele]] &quot;Klūgu mūks&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-nacionalais-teatris/klugu-muks|title=Latvijas Nacionālais teātris - Klūgu Mūks|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2017);
* Salome / [[Oskars Vailds]] &quot;Salome&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-nacionalais-teatris/salome-nac|title=Latvijas Nacionālais teātris - Salome|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2018);
* Munda / [[Pēteris Pētersons]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Man 30 gadu&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2017-2018/latvijas-nacionalais-teatris/man-30-gadu|title=Latvijas Nacionālais teātris - Man 30 gadu|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2018);
* Zane / [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2018-2019/latvijas-nacionalais-teatris/put-vejini-nac|title=Latvijas Nacionālais teātris - Pūt, Vējiņi!|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2018);
* Madalēna / [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] &quot;Baltiešu gredzens&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2018-2019/latvijas-nacionalais-teatris/baltiesu-gredzens|title=Latvijas Nacionālais teātris - Baltiešu Gredzens|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2019);
* Loma izrādē / Jānis Balodis &quot;Zem diviem karogiem&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2018-2019/latvijas-nacionalais-teatris/zem-diviem-karogiem|title=Latvijas Nacionālais teātris - Zem diviem karogiem|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2019);
* Henna Suvanto / Juha Jokela &quot;Finlandizācija&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/latvijas-nacionalais-teatris/finlandizacija|title=Latvijas Nacionālais teātris - Finlandizācija|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2019);
* Liene, kaķis Vilks / [[Rasa Bugavičute-Pēce]] &quot;Puika, kurš redzēja tumsā&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2019-2020/latvijas-nacionalais-teatris/puika-kurs-redzeja-tumsa|title=Latvijas Nacionālais teātris - Puika, kurš redzēja tumsā|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2019);
* Lēdija Milforda / [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Ferdinands un Luīze&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2021-2022/latvijas-nacionalais-teatris/ferdinands-un-luize|title=Latvijas Nacionālais teātris - Ferdinands un Luīze|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2021);
* Inta, Magdalēna / [[Andruss Kivirehks]] &quot;Vīrs, kas zināja čūskuvārdus&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2021-2022/latvijas-nacionalais-teatris/virs-kas-zinaja-cuskuvardus|title=Latvijas Nacionālais teātris - Vīrs, kas zināja čūskuvārdus|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2021);
* Jaunā sieva / Deivids Harovers &quot;Naži vistās&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2022-2023/latvijas-nacionalais-teatris/nazi-vistas-nac|title=Latvijas Nacionālais teātris - Naži vistās|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2022);
* Mērija Midltone / Lūsija Kirkvuda &quot;Debesjums&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://izrades.lv/2022-2023/latvijas-nacionalais-teatris/debesjums|title=Latvijas Nacionālais teātris - Debesjums|website=Izrades.lv|access-date=2023-11-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; (2023);
* Čorvena / [[Astrida Lindgrēna]] &quot;Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki&quot; (2024);
* Diāna Kristensena, programmu daļas vadītāja / Lī Hols, Padijs Čajefskis &quot;Nacionālais kanāls&quot; (2025)

== Filmogrāfija ==

=== Kino ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Filma
! Loma
! Filmu studija
|-
| 2015
| &quot;[[Spoguļvīrs]]&quot;
|
| &quot;VFS films&quot;
|-
| rowspan=&quot;3&quot;|2016
| &quot;[[Es esmu šeit]]&quot;
| Skolotāja
| &quot;Tasse film&quot;
|-
| &quot;[[Pelnu sanatorija]]&quot;
| Emma
| &quot;Studija Lokomotīve&quot;
|-
| &quot;[[Konvertīti]]&quot;
| Maija
| [[Latvijas Kultūras akadēmija]] sadarbībā ar ''Woodpecker Pictures''
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|2018
| &quot;[[Pirmdzimtais (filma)|Pirmdzimtais]]&quot;
|
| &quot;Studija Lokomotīve&quot;
|-
|''[[Homo novus (filma)|Homo novus]]''
|Astrīde
|&quot;Film Angels Productions&quot;
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|2020
|&quot;[[Pilsēta pie upes]]&quot;
|Naiga
|&quot;Ego media&quot;
|-
|''[[O2 (filma)|O2]]''
|Marija Dubravska
|
|-
|2021
|''[[Wild East. Kur vedīs ceļš]]''
|Amanda
|&quot;Deep Sea Studios LV&quot;
|-
|2025
|&quot;[[Tīklā. TTT leģendas dzimšana]]&quot;
|[[Dzidra Uztupe-Karamiševa]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/afisa/iepazisti-filmas-tikla-ttt-legendas-dzimsana-legendaras-personibas/|title=Iepazīsti filmas &quot;Tīklā. TTT leģendas dzimšana&quot; leģendārās personības|website=tv3.lv|access-date=2026-07-08|date=2025-11-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|&quot;''KULTFILMA''&quot;
|}

=== Televīzijā ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Filma
! Loma
! Studija
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2019
|&quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;
|Velta Rožkalns
|''Red Dot Media''
|-
|''[[Markuss (filma)|&quot;]]''[[Markuss (filma)|Markuss''&quot;'']]
|Lidija Vilciņa
|''Art Territory/Helio Media''
|}

== Atsauces ==
{{div col}}
{{atsauces}}
{{div col end}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.filmas.lv/person/7042/ Agnese Cīrule] filmas.lv
* [https://izrades.lv/persona/agnese-budovska-8230 Agnese Budovska] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}

{{Aktieris-aizmetnis}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Budovske, Agnese}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Madonā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>2awwfaelk6uy0mn683sdrcf7r5d7ouw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valons Beriša</title>
    <ns>0</ns>
    <id>364089</id>
    <revision>
      <id>4495420</id>
      <parentid>4379747</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T08:48:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4495420</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3083" sha1="erjddxzs2lehvif8d7y7pr43mwroiwz" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Valons Beriša
| image = FC Admira Wacker Mödling vs. FC Red Bull Salzburg 2018-04-15 (056).jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|2|7}}
| cityofbirth = {{vieta|Zviedrija|Malme}}
| countryofbirth = 
| height = 178
| currentclub = {{flaga|Austrija}} [[LASK]]
| clubnumber = 14
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| years1 = 2008—2009
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Egersunds IK]]
| caps1 = 31
| goals1 = 11
| years2 = 2010—2012
| clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Viking FK]]
| caps2 = 56
| goals2 = 4
| years3 = 2012—2018
| clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg]]
| caps3 = 165
| goals3 = 31
| years4 = 2018—2020
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]
| caps4 = 11
| goals4 = 0
| nationalyears1 = 2010
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U17
| nationalcaps1 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2011—2014
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U21
| nationalcaps2 = 18
| nationalgoals2 = 3
| nationalyears3 = 2012—2016
| nationalteam3 = {{fb|NOR}}
| nationalcaps3 = 20
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2016—
| nationalteam4 = {{fb|KVX}}
| nationalcaps4 = 52
| nationalgoals4 = 4
| pcupdate = {{dat|2025|12|17|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|12|17|SK|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps5 = 13
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Fortuna Düsseldorf]]
| goals5 = 0
| years5 = 2020
| caps6 = 37
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]]
| goals6 = 0
| years6 = 2020—2023
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims B]]
| years7 = 2022
| caps7 = 3
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne City FC|Melbourne City]]
| years8 = 2022—2023
| caps8 = 27
| goals8 = 1
| clubs9 = {{flaga|Austrija}} [[LASK]]
| years9 = 2024—2026
| caps9 = 46
| goals9 = 3
}}

'''Valons Beriša''' ({{val|sq|Valon Berisha}}; dzimis {{dat|1993|2|7}}) ir [[Kosova]]s futbolists, pussargs. [[Kosovas futbola izlase]]s dalībnieks, agrāk spēlējis [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasē]]. Kopš 2024. gada Beirša spēlē [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīga]]s komandā ''[[LASK]]''.

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2013—14, 2014—15
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2013—14

'''Lazio'''

* [[Coppa Italia]]: 2018—19
* [[Supercoppa Italiana]]: 2019

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Beriša, Valons}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Malmē dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kosovas futbolisti]]
[[Kategorija:Kosovas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]]
[[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]]
[[Kategorija:Fortuna Düsseldorf spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]]
[[Kategorija:LASK spēlētāji]]
[[Kategorija:Viking FK spēlētāji]]</text>
      <sha1>erjddxzs2lehvif8d7y7pr43mwroiwz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495421</id>
      <parentid>4495420</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T08:48:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>FC Zürich nr 23</comment>
      <origin>4495421</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3089" sha1="himr8dif6qcikb72t2dkzvbp2wgvpiw" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Valons Beriša
| image = FC Admira Wacker Mödling vs. FC Red Bull Salzburg 2018-04-15 (056).jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|2|7}}
| cityofbirth = {{vieta|Zviedrija|Malme}}
| countryofbirth = 
| height = 178
| currentclub = {{flaga|Austrija}} [[FC Zürich]]
| clubnumber = 23
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| years1 = 2008—2009
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Egersunds IK]]
| caps1 = 31
| goals1 = 11
| years2 = 2010—2012
| clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Viking FK]]
| caps2 = 56
| goals2 = 4
| years3 = 2012—2018
| clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg]]
| caps3 = 165
| goals3 = 31
| years4 = 2018—2020
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]
| caps4 = 11
| goals4 = 0
| nationalyears1 = 2010
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U17
| nationalcaps1 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2011—2014
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U21
| nationalcaps2 = 18
| nationalgoals2 = 3
| nationalyears3 = 2012—2016
| nationalteam3 = {{fb|NOR}}
| nationalcaps3 = 20
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2016—
| nationalteam4 = {{fb|KVX}}
| nationalcaps4 = 52
| nationalgoals4 = 4
| pcupdate = {{dat|2025|12|17|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|12|17|SK|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps5 = 13
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Fortuna Düsseldorf]]
| goals5 = 0
| years5 = 2020
| caps6 = 37
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]]
| goals6 = 0
| years6 = 2020—2023
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims B]]
| years7 = 2022
| caps7 = 3
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne City FC|Melbourne City]]
| years8 = 2022—2023
| caps8 = 27
| goals8 = 1
| clubs9 = {{flaga|Austrija}} [[LASK]]
| years9 = 2024—2026
| caps9 = 46
| goals9 = 3
}}

'''Valons Beriša''' ({{val|sq|Valon Berisha}}; dzimis {{dat|1993|2|7}}) ir [[Kosova]]s futbolists, pussargs. [[Kosovas futbola izlase]]s dalībnieks, agrāk spēlējis [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasē]]. Kopš 2024. gada Beirša spēlē [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīga]]s komandā ''[[LASK]]''.

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2013—14, 2014—15
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2013—14

'''Lazio'''

* [[Coppa Italia]]: 2018—19
* [[Supercoppa Italiana]]: 2019

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Beriša, Valons}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Malmē dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kosovas futbolisti]]
[[Kategorija:Kosovas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]]
[[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]]
[[Kategorija:Fortuna Düsseldorf spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]]
[[Kategorija:LASK spēlētāji]]
[[Kategorija:Viking FK spēlētāji]]</text>
      <sha1>himr8dif6qcikb72t2dkzvbp2wgvpiw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495422</id>
      <parentid>4495421</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T08:49:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4495422</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3186" sha1="qhy07xi1ue1spf9u7nw60cda0cgu98d" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Valons Beriša
| image = FC Admira Wacker Mödling vs. FC Red Bull Salzburg 2018-04-15 (056).jpg
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|2|7}}
| cityofbirth = {{vieta|Zviedrija|Malme}}
| countryofbirth = 
| height = 178
| currentclub = {{flaga|Austrija}} [[FC Zürich]]
| clubnumber = 23
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| years1 = 2008—2009
| clubs1 = {{flaga|Norvēģija}} [[Egersunds IK]]
| caps1 = 31
| goals1 = 11
| years2 = 2010—2012
| clubs2 = {{flaga|Norvēģija}} [[Viking FK]]
| caps2 = 56
| goals2 = 4
| years3 = 2012—2018
| clubs3 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg]]
| caps3 = 165
| goals3 = 31
| years4 = 2018—2020
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]
| caps4 = 11
| goals4 = 0
| nationalyears1 = 2010
| nationalteam1 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U17
| nationalcaps1 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2011—2014
| nationalteam2 = {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija U21
| nationalcaps2 = 18
| nationalgoals2 = 3
| nationalyears3 = 2012—2016
| nationalteam3 = {{fb|NOR}}
| nationalcaps3 = 20
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2016—
| nationalteam4 = {{fb|KVX}}
| nationalcaps4 = 52
| nationalgoals4 = 4
| pcupdate = {{dat|2025|12|17|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|12|17|SK|bez}}
| name = 
| caption = 
| birth_date = 
| birth_place = 
| caps5 = 13
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[Fortuna Düsseldorf]]
| goals5 = 0
| years5 = 2020
| caps6 = 37
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]]
| goals6 = 0
| years6 = 2020—2023
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims B]]
| years7 = 2022
| caps7 = 3
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne City FC|Melbourne City]]
| years8 = 2022—2023
| caps8 = 27
| goals8 = 1
| clubs9 = {{flaga|Austrija}} [[LASK]]
| years9 = 2024—2026
| caps9 = 46
| goals9 = 3
| years10 = 2026–
| clubs10 = {{flaga|SUI}} [[FC Zürich|Zürich]]
| caps10 = 12
| goals10 = 0
}}

'''Valons Beriša''' ({{val|sq|Valon Berisha}}; dzimis {{dat|1993|2|7}}) ir [[Kosova]]s futbolists, pussargs. [[Kosovas futbola izlase]]s dalībnieks, agrāk spēlējis [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasē]]. Kopš 2024. gada Beirša spēlē [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīga]]s komandā ''[[LASK]]''.

== Sasniegumi ==
'''Red Bull Salzburg'''

* [[Austrijas Bundeslīga]]: 2013—14, 2014—15
* [[Austrijas kauss futbolā|Austrijas kauss]]: 2013—14

'''Lazio'''

* [[Coppa Italia]]: 2018—19
* [[Supercoppa Italiana]]: 2019

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Beriša, Valons}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Malmē dzimušie]]
[[Kategorija:Norvēģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kosovas futbolisti]]
[[Kategorija:Kosovas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Norvēģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]]
[[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]]
[[Kategorija:Fortuna Düsseldorf spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]]
[[Kategorija:LASK spēlētāji]]
[[Kategorija:Viking FK spēlētāji]]</text>
      <sha1>qhy07xi1ue1spf9u7nw60cda0cgu98d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>364243</id>
    <revision>
      <id>4495406</id>
      <parentid>4234991</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T08:01:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzskaitījums */</comment>
      <origin>4495406</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8641" sha1="di63deksca9cl541ntiwx9w15o81bbj" xml:space="preserve">[[Attēls:LU-logo-anno-1-l.jpg|290px|thumb|Latvijas Universitātes logo]]
Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Latvijas Universitāte]]s rektori'''. Latvijas Universitāte tika izveidota [[1919]]. gadā uz [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] bāzes kā [[Latvijas augstskolas un koledžas|Latvijas augstskola]].

== Uzskaitījums ==

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! № !! Portrets !! Vārds, Uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis — Miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Piezīmes
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;5&quot; | Latvijas Augstskola (1919 — 1923)
|-
| '''1.''' || [[Attēls:Pauls Valdens Latvijas Augstskolas rektors 1919.gadā (Kārļa Dorāja glezna).jpg|80px]] || '''[[Pauls Valdens]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1863—1957)&lt;/small&gt; || [[1919]]. gads&lt;br&gt;&lt;small&gt;[[Stučkas valdība]]s ieceltais Latvijas Augstskolas rektors&lt;/small&gt; || ķīmiķis, &lt;br&gt;bijušais [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] (1902—1905) un [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] direktors (1918) &lt;br&gt;
|-
| — || [[Attēls:Ernests felsbergs.jpg|80px]] || [[Ernests Felsbergs]] &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1866—1928)&lt;/small&gt; || [[1920]]. — [[1922]]. gads&lt;br&gt;&lt;small&gt;Latvijas Augstskolas pagaidu rektors&lt;/small&gt; || mākslas vēsturnieks  
|-
| '''2.''' || [[Attēls:Eižens Laube.jpg|80px]] || '''[[Eižens Laube]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1880—1967)&lt;/small&gt; || [[1922]]. gads || arhitekts
|-
| '''3.''' || [[Attēls:Ernests felsbergs.jpg|80px]] || '''[[Ernests Felsbergs]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1866—1928)&lt;/small&gt; || [[1922]]. — [[1923]]. gada [[1. jūlijs]] || mākslas vēsturnieks
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;5&quot; | Latvijas Universitāte (1923 — 1940)
|-
| '''4.''' || [[Attēls:RubertsJanis1922.jpg|80px]] || '''[[Jānis Ruberts]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1874—1934)&lt;/small&gt; || [[1923]]. gada [[1. jūlijs]] — [[1925]]. gada [[1. jūlijs]] || ārsts
|-
| '''5.''' || [[Attēls:Augusts tentelis.jpg|80px]] || '''[[Augusts Tentelis]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1876—1942)&lt;/small&gt; || [[1925]]. gada [[1. jūlijs]] — [[1927]]. gada [[30. jūlijs]] || pedagogs un vēsturnieks
|-
| '''6.''' || [[Attēls:Martin Sihle.png|80px]] || '''[[Mārtiņš Zīle]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1864—1945)&lt;/small&gt; || [[1927]]. gada [[30. jūlijs]] — [[1929]]. gada [[1. jūlijs]] || ārsts
|-
| '''(5.)''' || [[Attēls:Augusts tentelis.jpg|80px]] || '''[[Augusts Tentelis]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1876—1942)&lt;/small&gt; || [[1929]]. gada [[1. jūlijs]] — [[1931]]. gada [[30. jūnijs]] || pedagogs un vēsturnieks
|-
| '''7.''' || [[Attēls:Mārtiņš Bīmanis.jpg|80px]] || '''[[Mārtiņš Bīmanis]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1864—1946)&lt;/small&gt; || [[1931]]. gada [[30. jūnijs]] — [[1933]]. gads || inženieris
|-
| '''8.''' || [[Attēls:Julijs auskaps.jpg|80px]] || '''[[Jūlijs Auškāps]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1884—1942)&lt;/small&gt; || [[1933]]. — [[1937]]. gada [[2. jūlijs]] ||  ķīmijas tehnologs
|-
| '''9.''' || [[Attēls:Mārtiņš Prīmanis.jpg|80px]] || '''[[Mārtiņš Prīmanis]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1878—1950)&lt;/small&gt; || [[1937]]. gada [[2. jūlijs]] — [[1940]]. gada jūlijs || ķīmiķis
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;5&quot; | Latvijas Valsts universitāte (1940 — 1942)
|-
| '''10.''' || [[Attēls:Jānis Paškēvičs.jpg|80px]] || '''[[Jānis Paškēvičs]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1900—?)&lt;/small&gt; || [[1940]]. gada [[29. jūlijs]] — [[1941]]. gada [[10. februāris]] &lt;small&gt;[[Kirhenšteina valdība]]s ieceltais LU rektors&lt;/small&gt; || politiskās ekonomijas un marksisma-ļeņinisma docētājs
|-
| '''11.''' || [[Attēls:Jānis Jurgens.jpg|80px]] || '''[[Jānis Jurgens]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1900—1983)&lt;/small&gt; || [[1941]]. gada [[13. februāris]] — jūnijs || politiskās ekonomijas docētājs 
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;5&quot; | [[Universitāte Rīgā]] (1942 — 1944)
|-
| '''(9.)''' || [[Attēls:Mārtiņš Prīmanis.jpg|80px]] || '''[[Mārtiņš Prīmanis]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1878—1950)&lt;/small&gt; || [[1942]]. gada [[29. janvāris]] — [[1944]]. gada jūlijs || ķīmiķis
|-
| — || [[Attēls:Vilhelms Burkēvics.jpg|80px]] || [[Vilhelms Burkēvics]] &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1894—1967)&lt;/small&gt; || [[1944]]. gada jūlijs — oktobris&lt;br&gt;&lt;small&gt;rektora pienākumu izpildītājs&lt;/small&gt; || inženieris
|-
| — || [[Attēls:Augusts Ķešāns.jpg|80px]] || [[Augusts Ķešāns]] &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1894—1967)&lt;/small&gt; || [[1944]]. gada oktobris — novembris&lt;br&gt;&lt;small&gt;rektora pienākumu izpildītājs&lt;/small&gt; || ķīmiķis  
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;5&quot; | Latvijas Valsts universitāte (1944 — 1958)
|-
| '''12.''' || [[Attēls:Matvejs Kadeks.jpg|80px]] || '''[[Matvejs Kadeks]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1897—1950)&lt;/small&gt; || [[1944]]. gada novembris — [[1949]]. gads&lt;br&gt;&lt;small&gt;iecelts ar PSRS Augstskolu lietu komitejas 1944. gada 10. aprīļa rīkojumu&lt;/small&gt;  || ģeogrāfs
|-
| '''(11.)''' || [[Attēls:Jānis Jurgens.jpg|80px]] || '''[[Jānis Jurgens]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1900—1983)&lt;/small&gt; || [[1949]]. — ''[[1958]]. gads'' || politiskās ekonomijas docētājs
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;5&quot; | Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte (1958 — 1990)
|-
| '''(11.)''' || [[Attēls:Jānis Jurgens.jpg|80px]] || '''[[Jānis Jurgens]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1900—1983)&lt;/small&gt; || ''[[1958]]''. — [[1962]]. gads || politiskās ekonomijas docētājs
|-
| '''13.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Valentīns Šteinbergs]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1915/18—2011)&lt;/small&gt; || [[1962]]. — [[1970]]. gads || filozofs
|-
| '''14.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Visvaris Millers]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1927-1992)&lt;/small&gt; || [[1970]]. — [[1987]]. gads || jurists
|-
| '''15.''' || [[Attēls:Juris Zakis.JPG|80px]] || '''[[Juris Zaķis]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1936—2017)&lt;/small&gt; || [[1987. gads|1987]]. — ''[[1990]]. gads''|| fiziķis
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;5&quot; | Latvijas Universitāte (1990 — ''pašlaik'')
|-
| '''15.''' || [[Attēls:Juris Zakis.JPG|80px]] || '''[[Juris Zaķis]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1936—2017)&lt;/small&gt; || ''[[1990]]. gads'' — [[2000]]. gads || fiziķis
|-
| '''16.''' || [[Attēls:Ivars Lacis.jpg|80px]] || '''[[Ivars Lācis]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1949)&lt;/small&gt; || [[2000]]. gada [[maijs]] — [[2007]]. gads || fiziķis
|-
| '''17.''' || [[Attēls:Mārcis Auziņš, 2010-08-05.jpg|80px]] || '''[[Mārcis Auziņš]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1956)&lt;/small&gt; || [[2007]]. — [[2015]]. gada [[4. augusts]] || fiziķis
|-
| '''18.''' || [[Attēls:Indrikis Muižnieks.jpg|80px]] || '''[[Indriķis Muižnieks]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1953)&lt;/small&gt; || [[2015]]. gada [[4. augusts]] — [[2019]]. gada [[30. augusts]]&lt;br&gt;[[2019]]. gada [[30. septembris]] — [[1. decembris]]&lt;small&gt;&lt;br&gt; ar  Administratīvās rajona tiesas lēmumu ieceltais pienākumu izpildītājs&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/351537-tiesa-apturejusi-muizniekam-nelabveligo-valdibas-lemumu?utm_source=inbox.lv&amp;utm_medium=export&amp;utm_campaign=Links-in-partner-sites Tiesa apturējusi Muižniekam nelabvēlīgo valdības lēmumu] jauns.lv 2019. gada 30. septembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/muiznieks-gandarits-par-tiesas-lemumu-vina-strida-ar-valdibu-plkst-2001.d?id=51504669 Muižnieks gandarīts par tiesas lēmumu viņa strīdā ar valdību (plkst. 20:01)] delfi.lv 2019. gada 30. septembrī&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;{{dat|2020|3|26|n}} — {{dat|2024|3|27|n}}&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/news/national/politics/devinus-menesus-pec-ievelesanas-valdiba-apstiprina-muiznieku-lu-rektora-amata.d?id=52003121   delfi.lv 2020.gada 26.martā&lt;/ref&gt;|| biologs
|-
|  —  || [[Attēls:Gvido Straube.jpg|80px]] || '''[[Gvido Straube]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1959)&lt;/small&gt; || [[2019]]. gada [[30. augusts]] — [[30. septembris]]&lt;br&gt;&lt;small&gt;rektora pienākumu izpildītājs
&lt;/small&gt; [[2019]]. gada [[1. decembris]] — 2020. gada 26. marts &lt;small&gt; &lt;br&gt; rektora pienākumu izpildītājs&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lu-rektora-pienakumus-atkal-pildis-gvido-straube.a339099/  LU rektora pienākumus atkal pildīs Gvido Straube] lsm.lv 2019. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;
|| vēsturnieks
|-
| '''19''' || [[Attēls:Profesors Gundars Bērziņš.jpg|thumb|132x132px]]|| '''[[Gundars Bērziņš (ekonomists)|Gundars Bērziņš]]''' &lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1971)&lt;/small&gt; ||{{dat|2024|3|27|n}}  — pašlaik&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par jauno Latvijas Universitātes rektoru ievēlēts Gundars Bērziņš |url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/83233/ |publisher=Latvijas Universitāte}}&lt;/ref&gt; || ekonomists
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas Universitāte]]

{{Latvijas Universitātes rektori}}
{{Latvijas Universitātes fakultāšu dekāni}}

[[Kategorija:Latvijas Universitātes rektori|*]]</text>
      <sha1>di63deksca9cl541ntiwx9w15o81bbj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tinder</title>
    <ns>0</ns>
    <id>367414</id>
    <revision>
      <id>4495242</id>
      <parentid>3958865</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T14:46:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eloir</username>
        <id>34764</id>
      </contributor>
      <comment>New logo.</comment>
      <origin>4495242</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6785" sha1="2gu9zopugsbive3z4op2ouqpi6l0l79" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Tinder logo (2026).svg|alt=|thumb|''Tinder'' logo]]
'''''Tinder''''' ir sociālās tīklošanās mobilā vietne, kura ļauj lietotājiem sazināties ar cilvēkiem, kas atrodas viņiem tuvumā. Vietne visbiežāk tiek izmantota kā iepazīšanās vai kontaktu dibināšanas lietotne,&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Sexuality and Its Disorders: Development, Cases, and Treatment|last=Abrams|first=Mike|publisher=SAGE Publications|year=2016|isbn=9781483309705|location=|pages=}}&lt;/ref&gt; bet tai ir arī funkcijas, kas to padara par sociālo mediju lietotājprogrammu. Pievienoties vietnei cilvēki var, izmantojot savus ''[[Facebook]]'' un ''[[Spotify]]'' profilus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.techtimes.com/articles/199964/20170302/tinder-users-finding-more-matches-thanks-spotify-popular-anthems-include.htm|title=Tinder Users Are Finding More Matches Thanks To Spotify: Popular 'Anthems' Include Songs From The Weeknd And Drake|publisher=Tech|work=Times|access-date=8. decembris 2017. gads|date=2. marts 2016. gads|last=|first=}}&lt;/ref&gt;

Sākotnēji vietne veidojās ''Hatch Labs'' paspārnē, lietotne tika izveidota [[2012. gads|2012]]. gadā. Līdz [[2014. gads|2014]]. gadam tā reģistrēja aptuveni vienu [[miljards|miljardu]] “svaidījumu” [''swipe'' – oriģ.] dienā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2014/10/30/fashion/tinder-the-fast-growing-dating-app-taps-an-age-old-truth.html|title=Tinder, the Fast-Growing Dating App, Taps an Age-Old Truth|publisher=New York Times|work=|access-date=8. decembris 2017. gads|date=29. oktobris 2014. gads|last=|first=}}&lt;/ref&gt; ''Tinder'' ir viena no pirmajām “svaidījumu programmām”, kuras lietotāji izmanto pārlūkošanas iespēju. Lai izrādītu patiku pret citu lietotāju fotoattēliem, “svaida” pa labi, ignorējot – pa kreisi.

== Dibināšana ==
''Tinder'' dibināja Šons Rads, Džonatans Badīns, Džastins Matīns, Džo Munozs, Dinešs Mūrdžuani, Vitnija Volfa, kura vēlāk pameta organizāciju, lai izveidotu pati savu vietni ''Bumble''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://techcircle.vccircle.com/2015/05/05/tinder-co-founder-dinesh-moorjani-joins-indian-mobile-dating-firm-vee-as-advisor/|title=Tinder co-founder Dinesh Moorjani joins Indian mobile dating firm Vee as advisor|publisher=Tech Circle|work=|access-date=8. decembris 2017. gads|date=5. maijs 2015. gads|last=|first=}}&lt;/ref&gt; Viens no vietnes dibinātājiem Rads paziņoja, ka impulss lietotnes izveidošanai bija viņa novērojums “neatkarīgi no tā, kas jūs esat, jūs jūtaties daudz komfortablāk iepazīstot kādu, ja zināt, ka otrs cilvēks arī vēlas veidot kontaktu”. Viņš ticēja, ka varētu izveidot “dubultās izvēles” sistēmu, lai potenciāli mazinātu šo stresu. Tāpat Rads pieminēja, ka ''Tinder'' aizpilda sociālo tīklošanās plaisu, lai apmierinātu svešiniekus, nevis savienotu ar cilvēkiem, kurus lietotājs jau pazīst.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.gq.com/story/tinder-online-dating-sex-app|title=Love Me Tinder|publisher=GQ Magazine|work=|access-date=8. decembris 2017. gads|date=11. februāris 2014. gads|last=|first=}}&lt;/ref&gt;

''Tinder'' kļuva populārs vairākās [[koledža|koledžu]] pilsētiņās un paplašināja savus mērogus uz citām [[students|studentu]] atrašanās vietām. Vietne ieguva “TechCrunch Crunchies Award” balvu kā labākais debijas projekts 2013. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://techcrunch.com/video/tinder-wins-best-new-startup-of-2013-crunchies-awards-2013/518118930/|title=Tinder Wins Best New Startup of 2013 – Crunchies Awards 2013|publisher=TechCrunch|work=|access-date=8. decembris 2017. gads|date=13. jūnijs 2015. gads|last=|first=}}&lt;/ref&gt; 2013. gada martā, kad lietotni izmantoja tikai dažās vietās, mobilās vietnes direktore Aleksa Matīna paziņoja, ka ar lietotnes palīdzību jaunieši var kontaktēties ar ļaudīm, kurus parasti neuzrunātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.highbeam.com/doc/1G1-323785798.html|title=Online Dating on the Go: Apps Shake Up Traditional Dating Websites|last=Hamedy|first=Saba|access-date=2017. gada 12. decembris|date=2013. gada 26. marts|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171115083319/https://www.highbeam.com/doc/1G1-323785798.html|archivedate={{dat|2017|11|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Līdz [[2013. gads|2013]]. gada maijam ''Tinder'' bija viena no ''top'' 25 sociālo tīklošanās vietņu programmām, pamatojoties uz lietošanas biežumu un lietotāju skaitu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.highbeam.com/doc/1G1-330158251.html|title=Lust at First Photo|last=Humphrey|first=Katie|access-date=2017. gada 12. decembris|date=2013. gada 16. maijs|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171115084809/https://www.highbeam.com/doc/1G1-330158251.html|archivedate={{dat|2017|11|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji “svaidīšanas” funkcijas vietā lietotāji izmantoja zaļu “sirdi” vai sarkanu “X”, lai izvēlētos, kā pāršķirstīt attēlus.

== Lietošana ==
Izmantojot ''[[Facebook]]'', ''Tinder'' spēj izveidot lietotāja profilu ar [[fotoattēls|fotoattēliem]], kas jau ir [[augšupielāde|augšupielādēti]]. Tiek apkopota pamatinformācija un analizēts lietotāja sociālais grafiks. Kandidāti, kuriem varētu izveidoties saderība, ir atlasīti, pamatojoties uz [[ģeogrāfiskā koordinātu sistēma|ģeogrāfisko]] atrašanās vietu, abpusējo draugu skaitu un kopīgajām interesēm. Balsoties uz potenciālo lietotāju saderību, lietotne ļauj anonīmi izvērtēt potenciālos kandidātus, “svaidot” to profilus pa labi vai kreisi. Ja divi lietotāji patīk viens otram, tad veidojas “atbilstība” un viņi var kontaktēties ar vietnes palīdzību. Lietotni izmanto aptuveni 196 valstīs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.businessinsider.com/a-lot-of-people-on-tinder-arent-actually-single-2015-5|title=Research says 30% of Tinder users are married|publisher=The Guardian|work=|access-date=2017. gada 12. decembris|date=2015. gada 7 maijs.|last=|first=}}&lt;/ref&gt;

== Lietotāji ==
''Tinder'' tiek plaši izmantots visā pasaulē un ir pieejams vairāk nekā 40 valodās. No 2014. gada beigām ik mēnesi lietotni izmanto apmēram 50 miljoni cilvēku, vidēji dienā izveidojas 12 miljoni “atbilstību”. Lietotāji dienas laikā veic vienu miljardu “svaidīšanu”. Minimālais vecums, lai piereģistrētos vietnē, ir 18 gadi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/technology/2016/06/09/tinder-to-ban-under-18s-from-dating-app/|title=Tinder is banning under 18s - previous limit was 13|publisher=The Telegraph|work=|access-date=2017. gada 12. decembris|date=2016. gada 9. jūnijs|last=|first=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Sociālais tīkls}}

[[Kategorija:Sociālie tīkli]]</text>
      <sha1>2gu9zopugsbive3z4op2ouqpi6l0l79</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ronalds Matarita</title>
    <ns>0</ns>
    <id>377296</id>
    <revision>
      <id>4495260</id>
      <parentid>4269985</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T16:57:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495260</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2363" sha1="796ity9at7touhebp2a4430ivqysgr6" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Ronalds Matarita
| image = Ronald Matarrita - Costa Rica 2015.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|7|9}}
| birth_place = {{vieta|Kostarika|Alahvelas province}}
| height = 175
| currentclub = {{flaga|Kostarika}} ''[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]''
| clubnumber = 13
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2012—2016
| clubs1 = {{flaga|Kostarika}} ''[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]''
| caps1 = 67
| goals1 = 4
| years2 = 2016—2020
| clubs2 = {{flaga|ASV}} ''[[New York City FC]]''
| caps2 = 106
| goals2 = 4
| nationalyears1 = 2010—2011
| nationalteam1 = {{flaga|Kostarika}} Kostarika U17
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2012
| nationalteam2 = {{flaga|Kostarika}} Kostarika U20
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2015
| nationalteam3 = {{flaga|Kostarika}} Kostarika U22
| nationalcaps3 = 3
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears4 = 2015—
| nationalteam4 = {{fb|CRC}}
| nationalcaps4 = 55
| nationalgoals4 = 3
| pcupdate = {{dat|2025|04|30|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|04|30|SK|bez}}
| caps3 = 31
| clubs3 = {{flaga|ASV}} ''[[FC Cincinnati]]''
| goals3 = 3
| years3 = 2021—2022
| clubs4 = {{flaga|Ukraina}} ''[[SC Dnipro-1|Dnipro-1]]''
| years4 = 2023
| caps4 = 9
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Grieķija}} ''[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]''
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 1
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Kostarika}} ''[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]''
| years6 = 2024—
| caps6 = 2
| goals6 = 0
}}

'''Ronalds Matarita''' ({{val|es|Ronald Alberto Matarrita Ulate}}; dzimis {{dat|1994|7|9}}) ir [[Kostarika]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Kostarikas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē Kostarikas kluba ''[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]'' sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Matarita, Ronalds}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kostarikas futbolisti]]
[[Kategorija:Kostarikas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:SK Dnipro-1 spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Cincinnati spēlētāji]]
[[Kategorija:New York City FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>796ity9at7touhebp2a4430ivqysgr6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495261</id>
      <parentid>4495260</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T16:57:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495261</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2363" sha1="axn8w8ti06pmk9uid8z2gl8rfof0l4p" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Ronalds Matarita
| image = Ronald Matarrita - Costa Rica 2015.jpg
| fullname = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|7|9}}
| birth_place = {{vieta|Kostarika|Alahvelas province}}
| height = 175
| currentclub = {{flaga|Kostarika}} ''[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]''
| clubnumber = 13
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2012—2016
| clubs1 = {{flaga|Kostarika}} ''[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]''
| caps1 = 67
| goals1 = 4
| years2 = 2016—2020
| clubs2 = {{flaga|ASV}} ''[[New York City FC]]''
| caps2 = 106
| goals2 = 4
| nationalyears1 = 2010—2011
| nationalteam1 = {{flaga|Kostarika}} Kostarika U17
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2012
| nationalteam2 = {{flaga|Kostarika}} Kostarika U20
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2015
| nationalteam3 = {{flaga|Kostarika}} Kostarika U22
| nationalcaps3 = 3
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears4 = 2015—
| nationalteam4 = {{fb|CRC}}
| nationalcaps4 = 55
| nationalgoals4 = 3
| pcupdate = {{dat|2025|04|30|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|04|30|SK|bez}}
| caps3 = 31
| clubs3 = {{flaga|ASV}} ''[[FC Cincinnati]]''
| goals3 = 3
| years3 = 2021—2022
| clubs4 = {{flaga|Ukraina}} ''[[SC Dnipro-1|Dnipro-1]]''
| years4 = 2023
| caps4 = 9
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Grieķija}} ''[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]''
| years5 = 2023—2024
| caps5 = 1
| goals5 = 0
| clubs6 = {{flaga|Kostarika}} ''[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]''
| years6 = 2024—
| caps6 = 2
| goals6 = 0
}}

'''Ronalds Matarita''' ({{val|es|Ronald Alberto Matarrita Ulate}}; dzimis {{dat|1994|7|9}}) ir [[Kostarika]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Kostarikas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē Kostarikas kluba ''[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]'' sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{futbolists-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Matarita, Ronalds}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kostarikas futbolisti]]
[[Kategorija:Kostarikas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:SK Dnipro-1 spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Cincinnati spēlētāji]]
[[Kategorija:New York City FC spēlētāji]]</text>
      <sha1>axn8w8ti06pmk9uid8z2gl8rfof0l4p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cilvēku misija uz Marsu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381967</id>
    <revision>
      <id>4495290</id>
      <parentid>4398037</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:47:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495290</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29149" sha1="8f43vd55r5l0gnvrltxyy1n3ivn9b32" xml:space="preserve">[[Attēls:Astronaut working on Mars.jpg|thumb|Mūsdienu atveidojums kā varētu izskatīties pirmo cilvēku misija uz Marsa.]]
[[Attēls:PIA23302-FirstHumansOnMars-ArtistConcept.jpg|thumb|Mūsdienu mākslinieka interpretācija, kā varētu izskatīties pirmo cilvēku nosēšanās un bāzes izveidošana uz Marsa virsmas.]]
'''Cilvēku misija uz Marsu''' ir aktuāls temats mūsdienu [[zinātne]]s un [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] darbos ar galveno ieceri nogādāt pirmos [[astronauts|astronautus]] uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas. Šāda veida apcerējumi un plāni ir pastāvējuši jau kopš 19. gadsimta, kas sevī galvenokārt ietver piedāvājumus nosēsties uz Marsa, [[Marsa kolonizācija|kolonizēt to]] un, iespējams, arī veikt [[Marsa terraformēšana|planētas terraformēšanu]], lai tādējādi laika gaitā to padarītu pēc iespējas vairāk pielāgotu cilvēku bioloģiskajām vajadzībām.

Šobrīd vienu no perspektīvākajiem projektiem, kam ir iecere nogādāt pirmos cilvēkus uz Marsu, īsteno [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija]] (''NASA''), kas caur jaunizveidoto [[Artemis programma|''Artemis'' programmu]] plāno sākotnēji atgriezties uz [[Mēness]], lai pēc tam dotos uz Marsu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/what-is-artemis|title=What is Artemis?|work=nasa.gov|publisher=[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija]]|first=Brian|last=Dunbar|date=25 July 2019|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt; Tāpat līdzīgi rīkojas arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] privātais kosmisko aparātu un transportu pakalpojumu uzņēmums ''[[SpaceX]]''.&lt;ref name=&quot;cbc.ca&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url= http://www.cbc.ca/news/technology/spacex-mars-rocket-elon-musk-1.4312878|title= This is how SpaceX will get humans to Mars by 2024|work=cbc.ca|publisher=CBC News|date=29 September 2017|accessdate=2 April 2018}}&lt;/ref&gt; Lai gan ''NASA'' ir atzinusi, ka tā nebūs spējīga nogādāt pirmos astronautus uz Marsu ātrāk par [[2030. gadi|2030]]. gadiem, ''SpaceX'' atkārtoti ir paziņojis, ka tas centīsies to izdarīt ātrāk.&lt;ref name=&quot;cbc.ca&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;natgeo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://news.nationalgeographic.com/2018/01/nasa-orion-recovery-tests-humans-moon-space-science/|title= How NASA Plans to Send Humans Back to the Moon|first=Ramin|last=Skibba|work=nationalgeographic.com|publisher=National Geographic|date=26 January 2018|accessdate=2 April 2018}}&lt;/ref&gt; Tomēr ''SpaceX'' centieni un solījumi zinātnieku vidū tiek vērtēti piesardzīgāk.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.cnbc.com/2017/09/25/neil-degrasse-tyson-says-its-tough-for-a-company-to-settle-mars.html|title= Here's why Neil DeGrasse Tyson thinks it would be difficult for a company to settle Mars|first=Robert|last=Ferris|work=cnbc.com|publisher=CNBC|date=29 September 2017|accessdate=2 April 2018}}&lt;/ref&gt;

== Iemesli ==

{{Citāts|Ja cilvēce plāno izdzīvot turpmākos miljons gadus, tad mums būs drosmīgi jādodas turp, kur neviens līdz šim nav devies.&lt;ref name=&quot;reasons&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/5-undeniable-reasons-why-humans-should-go-to-mars-2015-4|title=5 undeniable reasons humans need to colonize Mars — even though it's going to cost billions|work=businessinsider.com|publisher=Business Insider|first=Jessica|last=Orwig|date=21 April 2015|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt;|Stīvens Hokings|fragments no runas par godu NASA 50. gadadienai|}}

Mūsdienās viens no sarežģītākajiem uzdevumiem, ar kuru nākas saskarties proponentiem, kas vēlas īstenot cilvēku misiju uz [[Marss (planēta)|Marsu]], ir piedāvāt sabiedrībai un vadošajām valsts iestādēm racionālu iemeslu, kas attaisnotu lielās izmaksas un risku, kādēļ tas vispār būtu jādara.&lt;ref name=&quot;britannica&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Phobos-moon-of-Mars|title=Mars|work=britannica.com|publisher=[[Encyclopædia Britannica]]|first=Michael J. S.|last=Belton|first2=Michael C.|last2=Malin|first3=Michael C.|last3=Carr|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt; Vieni apgalvo, ka nav nepieciešams kāds iemesls, lai attaisnotu šādu projektu, jo izpēte kā tāda esot daļa no cilvēka būtības.&lt;ref name=&quot;britannica&quot;/&gt; Turpretim citi apgalvo, ka šāda mēroga iniciatīva varētu radīt daudzus praktiskus labumus kā [[Ekonomikas izaugsme|ekonomisko izaugsmi]], [[zinātne]]s atklājumus un jaunu [[tehnoloģisks jauninājums|tehnoloģiju attīstību]].&lt;ref name=&quot;britannica&quot;/&gt;

No zinātnes atklājumu viedokļa cilvēku misija uz Marsu varētu palīdzēt pašgājēju robotiem atrast potenciālās [[ārpuszemes dzīvība]]s pēdas, kas teorētiski [[Mikroorganisms|mikroorganismu]] formā varētu atrasties dziļi pazemē.&lt;ref name=&quot;reasons&quot;/&gt; Tāpat citi eksperti norāda, ka cilvēku klātbūtne uz Marsa nozīmētu daudz efektīvāku pētniecību (tas, ko astronauti varētu izdarīt pāris stundās, piemēram, savākt iežu paraugus vai veikt urbšanas darbus, pašgājēju robotiem prasītu vairākas nedēļas).&lt;ref name=&quot;theconversation&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://theconversation.com/are-astronauts-worth-tens-of-billions-of-dollars-in-extra-costs-to-go-to-mars-111348|title=Are astronauts worth tens of billions of dollars in extra costs to go to Mars?|work=theconversation.com|publisher=The Conversation|first=Steve|last=Swanson|date=29 March 2019|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt;

Amerikāņu astrofiziķis [[Nīls Degrass Taisons]] uzsvēra, ka cilvēku misija uz Marsu var potenciāli iedvesmot nesamērāmu daļu ar nākamās paaudzes [[Kosmiskā telpa|kosmosa]] pētniekiem, kas pēc tam varētu kļūt par zinātniekiem un inženieriem.&lt;ref name=&quot;reasons&quot;/&gt; Turklāt kosmosa izpēte kā tāda var kalpot par precedentu jaunu [[tehnoloģisks jauninājums|tehnoloģisko jauninājumu]] izstrādei, kas vēlāk varētu sniegt materiālo labumu sabiedrībai kopumā.&lt;ref name=&quot;reasons&quot;/&gt;

Britu kosmologs [[Stīvens Hokings]] 2017. gadā uzsvēra apokoliptiskākus iemeslus, kādēļ cilvēcei vajadzētu apsvērt Marsa un citu planētu kolonizēšanu. Viņš norādīja, ka, lai izvairītos no potenciālas pārapdzīvotības un [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] radītajiem draudiem, cilvēkiem būtu pamazām jāpārceļas uz Marsu un [[Mēness|Mēnesi]].&lt;ref name=&quot;telegraph&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/science/2017/06/20/human-race-doomed-do-not-colonise-moon-mars-says-stephen-hawking/|title=Human race is doomed if we do not colonise the Moon and Mars, says Stephen Hawking|work=telegraph.co.uk.|publisher=The Telegraph|first=Sarah|last=Knapton|date=20 June 2017|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt; Papildus tam Hokings atzīmēja, ka [[Zeme|Zemi]] neizbēgami tuvākā vai tālākā nākotnē skars lielāks vai mazāks [[asteroīds]], kas arī var novest pie cilvēces bojāejas.&lt;ref name=&quot;telegraph&quot;/&gt; Līdz ar to, lai izvairītos no šiem potenciālajiem draudiem, Hokings uzsvēra nepieciešamību izveidot kolonijas uz Marsa, kas teorētiski varētu būt izdarāms nākamo 50 gadu laikā.&lt;ref name=&quot;telegraph&quot;/&gt;

== Šķēršļi ==
=== Izmaksas ===

Viens no lielākajiem šķēršļiem potencālai cilvēku misijai uz [[Marss (planēta)|Marsu]] ir milzīgās izmaksas, kas būtu saistītas ar [[Kosmonauts|astronautu]] transportēšanu un dzīvības uzturēšanu misijas laikā. Atsevišķi avoti norāda, ka tikai viena šāda veida misija varētu izmaksāt aptuveni no 100 līdz 500 miljardus ASV dolāru.&lt;ref name=&quot;theconversation&quot;/&gt;

=== Radiācija ===

Starpplanetāra cilvēku misija uz Marsu sevī ietver vairākus [[veselība]]s riskus, no kuriem viens no acīmredzamākajiem ir intensīvais [[Starojums|radiācija]]s līmenis, kas galvenokārt nāk no [[Saules vējš|Saules vēja]] un [[kosmiskais starojums|kosmiskā starojuma]] ārpus [[Piena Ceļš|Piena Ceļa]] [[galaktika]]s.&lt;ref name=&quot;nytimes&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.nytimes.com/2013/05/31/science/space/data-show-higher-cancer-risk-for-mars-astronauts.html|title= Data Point to Radiation Risk for Travelers to Mars|work=nytimes.com|publisher=[[The New York Times]]|first=Kenneth|last=Chang|date=30 May 2013|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt; Zinātnieki ir norādījuši, ka radiācijas līmenis ceļojuma laikā būtu simtiem reižu augstāks nekā uz [[Zeme]]s, kas līdz ar to liek secināt, ka šāda veida misijai būtu nepieciešams izstrādāt attiecīgu pretradiācijas sistēmu vai arī atrast veidu, kā efektīvāk un ātrāk nogādāt astronautus līdz Marsam, tādējādi samazinot kosmiskā ceļojuma ilgumu un radiācijas devu.&lt;ref name=&quot;nytimes&quot;/&gt;

Līdzīga situācija valda arī uz Marsa virsmas, kuram atšķirībā no Zemes nav ne [[Magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]], ne [[Ozona slānis|ozona slāņa]], lai pasargātu tās iemītniekus no Saules [[Ultravioletais starojums|ultravioletā]] un kosmiskā starojuma.&lt;ref name=&quot;universetoday&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.universetoday.com/14979/mars-radiation1/|title=How Bad is the Radiation on Mars?|work=universetoday.com|publisher=Universe Today|first=Matt|last=Williams|date=19 November 2016|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;hazards&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/barriers-to-colonizing-mars-2015-9|title=14 horrible things that could happen if we colonize Mars|work=businessinsider.com|publisher=Business Insider|first=Tanya|last=Lewis|first2=Jessica|last2=Orwig|date=3 October 2015|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;mailonline&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dailymail.co.uk/sciencetech/article-6007201/Low-atmospheric-pressure-Mars-means-cold-colonise-say-scientists.html|title=Low atmospheric pressure on Mars means it will always be too cold to colonise, say scientists|work=dailymail.co.uk|publisher=MailOnline|first=Harry|last=Pettit|date=30 July 2018|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt; Tāpat planētas [[atmosfēra]] sastāda tikai 1% no tā, kas ir sastopams uz Zemes, līdz ar to arī tā ir pārāk plāna, lai sniegtu pietiekošu  aizsardzību pret radiāciju.&lt;ref name=&quot;nasa radiation&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/feature/goddard/real-martians-how-to-protect-astronauts-from-space-radiation-on-mars|title=Real Martians: How to Protect Astronauts from Space Radiation on Mars|work=nasa.gov|publisher=[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija]]|first=Sarah|last=Frazier|date=30 September 2015|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.space.com/36800-five-ways-to-die-on-mars.html|title=Boiling Blood and Radiation: 5 Ways Mars Can Kill|work=space.com|publisher=Space.com|first=Irene|last=Klotz|date=11 May 2017|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt;

Starpplanētu zondes ''[[Mars Odyssey]]'' veiktie pētījumi norādīja, ka astronautiem, dzīvojot uz planētas virsmas, vidēji gada laikā nāktos saņemt 2,5 reizes lielāku radiācijas devu nekā tiem astronautiem, kas atrodas [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] (SKS) un gandrīz 13 reizes intensīvāku radiācijas devu nekā uz Zemes.&lt;ref name=&quot;universetoday&quot;/&gt; Pētnieki uzsver, ka ilgstoša klātbūtne pie tāda radiācijas līmeņa, kāds sastopams uz Marsa, var izraisīt vairākas veselības problēmas — akūto [[staru slimība|staru slimību]], paaugstinātu saslimšanu ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]], [[Ģenētika|ģenētiskos]] un [[Centrālā nervu sistēma|centrālās nervu sistēmas]] bojājumus, kā arī sliktākajā gadījumā nāvi.&lt;ref name=&quot;universetoday&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;spacecom&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.space.com/crewed-mars-mission-astronaut-dangers.html|title=Astronauts Will Face Many Hazards on a Journey to Mars|work=space.com|publisher=Space.com|first=Mike|last=Wall|date=27 August 2019|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt;

Risinājumi, kā pasargāt astronautus no intensīvā radiācijas riska, sevī ietver piedāvājumu būvēt kolonijas pazemē zem planētas virsmas.&lt;ref name=&quot;universetoday&quot;/&gt; Tāpat tiek piedāvāts būvēt potenciālās kolonijas virszemē, taču izmantojot [[keramika]]s izejmateriālus, kas tiktu iegūti no Marsa smiltīm.&lt;ref name=&quot;universetoday&quot;/&gt; Paralēli tam ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' plāno veikt detalizētāku testēšanu arī ar īpašām [[nanocaurulīte|nanocaurulītēm]], kas tiktu izgatavotas no [[Ogleklis|oglekļa]], [[bors|bora]], [[Slāpeklis|slāpekļa]] un [[Ūdeņradis|ūdeņraža]] savienojumiem, kas līdzšinējos izmēģinājumos ir parādījušas, ka ir salīdzinoši labi izolējošs materiāls gan pret radiāciju un lielu karstumu.&lt;ref name=&quot;nasa radiation&quot;/&gt; Šī iemesla dēļ tiek apsvērta ideja šīs attiecīgās nanocaurulītes izmantot nākotnes [[Kosmosa kuģis|kosmosa kuģu]] un astronautu [[Kosmiskais skafandrs|kosmisko skafandru]] izstrādē.&lt;ref name=&quot;nasa radiation&quot;/&gt;

=== Citi faktori ===

[[Attēls:Mars atmosphere.jpg|thumb|Marsa plānā atmosfēra (''[[Viking 1]]'' starpplanētu zondes attēls, 1976. gads).]]
Atskaitot [[Starojums|radiāciju]], uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas pastāv vairāki citi faktori, kas ilgtermiņā var kalpot par būtiskiem kolonizācijas šķēršļiem:
* Uz Marsa ir novērojams auksts un sauss [[klimats]], vidējā gaisa temperatūra ir nepilni -63° [[Celsija grāds|C]], iekams ziemas periodā planētas polārajos reģionos temperatūra var nokrist līdz pat nepilniem -129 °C. Tiesa, vasarā planētas ekvatoriālajos reģionos temperatūra var pakāpties līdz pat 21 °C.&lt;ref name=&quot;hazards&quot;/&gt;
* Uz Marsa ir novērojamas milzīgas smilšu vētras, kas atsevišķos gadījumos ir spējīgas apņemt visu planētu uz vairākām nedēļām, smilšu daļiņu ātrums spēj sasniegt no 53 līdz 106 [[Kilometrs|km]]/[[Stunda|h]].&lt;ref name=&quot;universetoday&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;hazards&quot;/&gt;
* Marsa [[atmosfēra]] galvenokārt sastāv no [[Oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] (96%), iekams [[skābeklis]] veido tikai 0,15%, līdz ar to uz tā nav sastopams pietiekami daudz skābeklis, ko brīvā dabā būtu iespējams elpot.&lt;ref name=&quot;hazards&quot;/&gt; Tāpat [[atmosfēras spiediens]] uz planētas ir tikai 0,6% no tā, kas ir sastopams uz Zemes [[Jūras līmenis|jūras līmenī]], kas tādējādi [[Kosmonauts|astronautiem]] neļauj pārvietoties pa planētas virsmu bez pienācīga [[Kosmiskais skafandrs|kosmosa skafandra]] un dzīvības atbalsta sistēmas.&lt;ref name=&quot;mailonline&quot;/&gt;
* Lai kolonisti varētu nodarboties ar [[Zemkopība|zemkopību]] uz Marsa un audzēt [[Augi|augus]] pārtikai dzīvojamajos moduļos, planētas augsnei būtu jābūt pietiekami auglīgai, kas sevī ietvertu pareizo kombināciju ar nepieciešamajām [[Baktērijas|baktērijām]] un [[Ķīmiskā viela|ķīmiskajām vielām]].&lt;ref name=&quot;hazards&quot;/&gt;
* Marss atšķirībā no Zemes saņem aptuveni tikai 33% līdz 50% no [[Saule]]s gaismas, līdz ar to instrumenti, kas galvenokārt darbotos caur [[Saules enerģija|Saules enerģiju]], būtu spiesti uzlādes procesu gaidīt krietni ilgāk, kas tādējādi varētu papildus apgrūtināt jau iepriekš pieminēto zemkopību.&lt;ref name=&quot;hazards&quot;/&gt;
* Ja ceļojuma laikā vai dzīvojot uz Marsa virsmas kaut kas noietu greizi ar dzīvības atbalsta aparatūru vai pašu misiju, tad astronautiem ar visu būtu jātiek galā pašiem, jo nebūtu nekādas iespējas saņemt provizorisku palīdzību no Zemes.&lt;ref name=&quot;costs&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://spacenews.com/op-ed-mars-for-only-1-5-trillion/|title=Op-ed: Mars for Only $1.5 Trillion|work=spacenews.com|publisher=Space News|first=O. Glenn|last=Smith|first2=Paul D.|last2=Spudis|date=8 March 2015|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt;

== Vēsturiskie misiju piedāvājumi ==

[[Attēls: Soviet Union-1972-Stamp-0.06. Mars 2.jpg|thumb|Marsa misijas attēlojums uz padomju pastmarkas, 1971. gads.]]
Vienu no pirmajiem konceptuālajiem plāniem, kā nosūtīt cilvēkus uz Marsa, izstrādāja slavenais vācu raķešu zinātnieks [[Verners fon Brauns]], kura darbs ar nosaukumu ''Das Marsprojekt'' (tulkojumā &quot;[[Marsa projekts]]&quot;) pirmoreiz [[Vācija|Vācijā]] tika publicēts 1952. gadā.&lt;ref name=&quot;dasmarsprojekt&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.universetoday.com/135672/mars-project-von-brauns-ideas-mars-mission-collaboration-vintage-space/|title= The Mars Project! Von Braun’s Ideas for a Mars Mission. Collaboration with Vintage Space|work=universetoday.com|publisher=Universe Today|first=Frazer|last=Cain|date=22 May 2017|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt; Lai gan Vernera fon Brauna projekts tā arī netika īstenots, tas kalpoja par pamatu turpmākajiem konceptuālajiem plāniem, kas bija saistīti ar potenciālu cilvēku misiju uz Marsu.&lt;ref name=&quot;dasmarsprojekt&quot;/&gt;

Laika posmā no 1950. līdz 2000. gadam [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija]] (''NASA'') kopā ar citām privātām organizācijām izstrādāja vairāk kā 1000 pilotējamos projektus, kas bija saistīti ar cilvēku nosūtīšanu uz Marsu.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title= Humans to Mars
Fifty Years of Mission Planning, 1950–2000|first=David S. F.|last=Portree|place=Washington|publisher= NASA History Division Office of Policy and Plans|year=2001|page=vii|isbn=}}&lt;/ref&gt; Tāpat [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā vairākas konceptuālās misijas tika plānotas arī [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], taču neviena no tām neīstenojās.&lt;ref name=&quot;soviet&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url= http://www.russianspaceweb.com/spacecraft_manned_mars.html|title=Manned: Martian expedition|work= russianspaceweb.com|publisher=Russian Space Web|first=Anatoly|last=Zak|date=3 March 2010|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt;

== Plānotās misijas ==
===''NASA''===

{{Citāts| Šobrīd mēs strādājam pie visaptveroša plāna kā īstenot [cilvēku] misiju uz Marsu, izmantojot to pašu tehnoloģiju, kas tiks pielietota ceļā uz Mēnesi.&lt;ref name=&quot;bridenstine&quot;/&gt;|Džims Braidenstains|NASA administrators}}
Jau kopš brīža, kad 1969. gadā izdevās nosēdināt [[Apollo 11|pirmos astronautus uz Mēness virsmas]], ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' ir mēģinājusi izstrādāt vairākus piedāvājumus potenciālai cilvēku misijai uz Marsu. Diemžēl misijas sarežģītības, bīstamības un lielo izmaksu dēļ tā vairākkārt nav tikusi īstenota.&lt;ref name=&quot;costs&quot;/&gt;

2010. gadā toreizējais ASV prezidents [[Baraks Obama]] ziņoja, ka ''NASA'' varētu nogādāt pirmos cilvēkus uz Marsu līdz 2035. gadam.&lt;ref name=&quot;costs&quot;/&gt; Par spīti tam pašreizējie plāni, kas ir pieejami ''NASA'' oficiālajā mājaslapā, paredz sākumā atgriezties uz [[Mēness]], lai tādējādi līdz 2024. gadam caur [[Artemis programma|''Artemis'' programmu]] nogādātu astronautus uz Mēness virsmas un iztestētu dažādas iekārtas kā, piemēram, [[Orion (kosmosa kuģis)|''Orion'']] kosmisko kapsulu, kas pēc tam palīdzētu nokļūt arī līdz Marsam.&lt;ref name=&quot;spacecom&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/topics/moon-to-mars/overview|title=Moon to Mars Overview|work=nasa.gov|publisher=[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija]]|date=5 April 2019|accessdate=14 April 2020|archive-date={{dat|2019|07|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190725184925/https://www.nasa.gov/topics/moon-to-mars/overview/}}&lt;/ref&gt; Tāpat ceļojumi līdz Mēnesim un dažādi astronautu veiktie pētījumi [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] varētu sniegt būtisku informāciju par tiem fizioloģiskajiem un psiholoģiskajiem faktoriem, ar kuriem astronautiem nāksies saskarties ceļā uz Marsu.&lt;ref name=&quot;spacecom&quot;/&gt;

2019. gada jūlijā tika ziņots, ka pašreizējais ''NASA'' administrators [[Džims Braidenstains]] atzina, ka &quot;šobrīd mēs strādājam pie visaptveroša plāna kā īstenot [cilvēku] misiju uz Marsu, izmantojot to pašu tehnoloģiju, kas tiks pielietota ceļā uz Mēnesi. Es vēl neizslēgtu opciju [nogādāt pirmos astronautus uz Marsu] līdz 2033. gadam.&quot;&lt;ref name=&quot;bridenstine&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://spacenews.com/bridenstine-says-nasa-planning-for-human-mars-missions-in-2030s/|title=Bridenstine says NASA planning for human Mars missions in 2030s|work=spacenews.com|publisher=Space News|first=Jeff|last=Foust|date=16 July 2019|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt;

===''SpaceX''===

[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] privātais kosmisko aparātu un transportu pakalpojumu uzņēmums ''[[SpaceX]]'' ir oficiāli paziņojis, ka tas šobrīd plāno nogādāt pirmos [[Cilvēks|cilvēkus]] uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas līdz 2024. gadam, vienas personas paredzamās ceļa izmaksas varētu būt līdz 200 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]].&lt;ref name=&quot;bigthink&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://bigthink.com/technology-innovation/elon-musk-cost-spacex-ticket.amp.html?__twitter_impression=true|title=Elon Musk: Moving to Mars would cost about $200,000|work=bigthink.com|publisher=Big Think|first=Stephen|last=Johnson|date=26 November 2018|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt; Šādā veidā kompānija cer līdz 2050. gadam uz Marsa virsmas izveidot pastāvīgu koloniju ar 1 miljonu iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;businessinsider&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/elon-musk-plans-1-million-people-to-mars-by-2050-2020-1|title=Elon Musk says he plans to send 1 million people to Mars by 2050 by launching 3 Starship rockets every day and creating 'a lot of jobs' on the red planet|work=businessinsider.com|publisher=Business Insider|first=Morgan|last=McFall-Jonhsen|first2=Dave|last2=Mosher|date=18 January 2020|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt;

Kompānijas dibinātājs [[Īlons Masks]] atzīmējis, ka pastāv 70% iespēja, ka viņš pats vēlāk varētu pievienoties ceļotājiem, kas būtu gatavi pārcelties uz Marsu.&lt;ref name=&quot;bigthink&quot;/&gt;

== Kultūrā ==

=== Literatūra ===
[[Attēls:S90 47890.jpg|thumb|Pirmo cilvēku ierašanās uz Marsa (mākslinieka attēlojums, 1989. gads).]]
Kopš 19. gadsimta ir publicēti neskaitāmi [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] darbi, kuros tikusi apcerēta ideja par cilvēku misiju uz [[Marss (planēta)|Marsu]].

No 19. gadsimta otrās puses līdz 20. gadsimta pirmajai pusei zinātniskās fantastikas autori izmantoja vairākas metodes, kā nogādāt cilvēkus uz Marsu, no kurām populārākās bija 1) caur pārdabiskām spējām, 2) caur [[citplanētieši|citplanētiešu]] radīto tehnoloģiju un 3) caur cilvēces radīto tehnoloģiju.&lt;ref name=Platoff2&gt;{{tīmekļa atsauce | url = https://ston.jsc.nasa.gov/collections/TRS/_techrep/CR-2001-208928.pdf | title = Eyes on the Red Planet: Human Mars Mission Planning, 1952–1970 | format = PDF | publisher = NASA | last = Platoff | first = Annie | place = Houston | date = 2001 | page = 2 | accessdate = 3 April 2018 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20170502233754/https://ston.jsc.nasa.gov/collections/trs/_techrep/CR-2001-208928.pdf | archivedate = {{dat|2017|05|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pirmā metode (caur pārdabiskām spējām) bija vienkāršākais veids, kā autori varēja nogādāt cilvēkus uz Marsu.&lt;ref name=Platoff2/&gt; Vairāki darbi, kas tika publicēti laika posmā no 1890. līdz 1903. gadam, pielietoja šo metodi, kur stāstu varoņi vai nu pēkšņi pamodās uz Marsa, vai arī piedzīvoja &quot;spirituālu&quot; ceļojumu uz sarkano planētu.&lt;ref name=Platoff2/&gt; Amerikāņu rakstnieks [[Edgars Raiss Barouzs]] savos darbos ''Princess of Mars'' (1917), ''The Gods of Mars'' (1918) un ''The Master Mind of Mars'' (1928) izmantoja &quot;gribasspēku&quot; kā galveno transportēšanas metodi uz Marsu.&lt;ref name=Platoff2/&gt;

Otrā metode (caur citplanētiešu tehnoloģiju) bieži vien ietvēra stāstījuma gaitu, kurā cilvēkiem, lai nokļūtu uz Marsu, izdevās izmantot jau gatavu citplanētiešu [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]], kas parasti bija aprīkots ar attīstītāku tehnoloģiju.&lt;ref name=Platoff2/&gt; Šāda veida transportēšanas metode ir sastopama tādos darbos kā amerikāņu autora [[Gustavuss Poups|Gustavusa Poupa]] (''Gustavus W. Pope'') sarakstītajā grāmatā ''Romances of the Planets, No. 1: Journey to Mars: The Wonderful World; its Beauty and Splendor; its Mighty Races and Kingdoms; its Final Doom'' (1894) un vācu autora [[Kurds Lasvics|Kurda Lasvica]] (''Kurd Lasswitz'') publicētajā darbā ''Auf Zwei Planeten'' (1897).&lt;ref name=Platoff2/&gt;

Visbeidzot, trešā metode (caur cilvēces radīto tehnoloģiju) aptver stāstījumus, kur cilvēki pašu spēkiem nokļūst līdz Marsam.&lt;ref name=Platoff2/&gt; Kopš 19. gadsimta beigām zinātniskās fantastikas autori ir piedāvājuši dažādus tehnoloģiskos paņēmienus, kā nogādāt cilvēkus uz Marsu — izmantojot [[gaisa balons|gaisa balonus]], [[lidmašīna]]s un cita veida &quot;lidojošās iekārtas&quot; (''flying machines'').&lt;ref name=Platoff2-3&gt;{{tīmekļa atsauce | url = https://ston.jsc.nasa.gov/collections/TRS/_techrep/CR-2001-208928.pdf | title = Eyes on the Red Planet: Human Mars Mission Planning, 1952–1970 | format = PDF | publisher = NASA | last = Platoff | first = Annie | place = Houston | date = 2001 | page = 2.-3 | accessdate = 3 April 2018 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20170502233754/https://ston.jsc.nasa.gov/collections/trs/_techrep/CR-2001-208928.pdf | archivedate = {{dat|2017|05|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; Viens no šāda veida romāniem ir krievu rakstnieka [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Alekseja Tolstoja]] darbs &quot;Aelita&quot; (''Аэлита''), kas 1924. gadā tika arī ekranizēts.&lt;ref name=&quot;soviet&quot;/&gt;

Viens no pēdējo gadu populārākajiem romāniem par cilvēku misiju uz Marsu ir amerikāņu rakstnieka [[Endijs Vīrs|Endija Vīra]] (''Andy Weir'') izdotais darbs ''The Martian'' (2011), kas no zinātniskā kritikas viedokļa izpelnījās samērā lielu atzinību par stāstījuma reālistiskumu un 2015. gadā tika arī ekranizēts.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.theverge.com/2017/7/21/16008270/andy-weir-the-martian-artemis-books-science-fiction|title= Andy Weir on his follow-up to The Martian, and using realistic science in fiction|first=Andrew|last=Liptak|work=theverge.com|publisher=The Verge|date=14 November 2017|accessdate=3 April 2018}}&lt;/ref&gt;

=== Kinogrāfija ===
Viena no ievērojamākajām kinofilmām, kas pēdējo gadu laikā balstīta uz notikumiem, kas sevī ietver ideju par potenciālu cilvēku misiju uz [[Marss (planēta)|Marsu]], ir angļu kinorežisora [[Ridlijs Skots|Ridlija Skota]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] filma &quot;[[Marsietis (filma)|Marsietis]]&quot; (''The Martian''), kurā galveno lomu atveido amerikāņu aktieris [[Mets Deimons]] un kas tika izlaista 2015. gadā. Amerikāņu [[kosmonautika|astronautika]]s [[inženieris]] [[Roberts Zubrins]] (''Robert Zubrin'') norādījis, ka, lai gan tajā ir sastopamas dažas neprecizitātes, filma ļoti labi mācējusi atspoguļot realitāti un šķēršļus, ar ko [[astronauts|astronautiem]] būtu jātiek galā, ja tie pa īstam atrastos uz Marsa virsmas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.theguardian.com/film/2015/oct/06/how-scientifically-accurate-is-the-martian|title= How scientifically accurate is The Martian?|work=thegurdian.com|publisher=The Gurdian|date=6 October 2015|accessdate=2 April 2018}}&lt;/ref&gt;

Tāpat 2016. gadā tika izlaists amerikāņu televīzijas kanāla ''[[National Geographic (televīzijas kanāls)|National Geographic]]'' daudzsēriju [[dokumentāla filma|dokumentālais]] un zinātniskās fantastikas seriāls &quot;[[Marss (seriāls)|Marss]]&quot; (''Mars''), kurā samērā detalizēti tika atveidota pirmo astronautu nosēšanās un dzīvošana uz Marsa virsmas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://io9.gizmodo.com/the-mars-tv-miniseries-biggest-problem-is-that-its-tryi-1789196157|title=The Mars TV Miniseries' Biggest Problem Is That It's Trying Way Too Hard to Be Real|first=Maddie|last=Stone|work=io9.gizmodo.com|publisher=|date=22 November 2016|accessdate=2 April 2018|archive-date={{dat|2017|09|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170910192013/http://io9.gizmodo.com/the-mars-tv-miniseries-biggest-problem-is-that-its-tryi-1789196157}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
{{Portāls|Kosmonautika}}
* ''[[Mars One]]'' — organizācija, kas vēlējās nogādāt pirmos cilvēkus uz Marsa virsmas
* [[Marsa izpēte]]
*[[Marsietis (filma)]]
*[[Marss (planēta)]]

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Turpmākai lasīšanai ==
* {{grāmatas atsauce|title= Humans to Mars
Fifty Years of Mission Planning, 1950–2000|first=David S. F.|last=Portree|place=Washington|publisher= NASA History Division Office of Policy and Plans|year=2001|page=|isbn=}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.britannica.com/place/Mars-planet/Human-exploration ''Encyclopaedia Britannica'' ieraksts] {{en ikona}}
* [https://www.nasa.gov/topics/moon-to-mars/overview ''NASA'' oficiālā mājaslapas ieraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190725184925/https://www.nasa.gov/topics/moon-to-mars/overview/ |date={{dat|2019|07|25||bez}} }} {{en ikona}}

{{kosmonautika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Marss (planēta)]]</text>
      <sha1>8f43vd55r5l0gnvrltxyy1n3ivn9b32</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495291</id>
      <parentid>4495290</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:47:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KiranBOT</username>
        <id>131441</id>
      </contributor>
      <comment>noņemta AMP izsekošana no URL ([[:m:User:KiranBOT/AMP|sīkāka informācija]]) ([[User talk:Usernamekiran|ziņot par kļūdu]]) v2.2.9s</comment>
      <origin>4495291</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29105" sha1="b40v8vw45edqbpgwgyk3mh78dptl3di" xml:space="preserve">[[Attēls:Astronaut working on Mars.jpg|thumb|Mūsdienu atveidojums kā varētu izskatīties pirmo cilvēku misija uz Marsa.]]
[[Attēls:PIA23302-FirstHumansOnMars-ArtistConcept.jpg|thumb|Mūsdienu mākslinieka interpretācija, kā varētu izskatīties pirmo cilvēku nosēšanās un bāzes izveidošana uz Marsa virsmas.]]
'''Cilvēku misija uz Marsu''' ir aktuāls temats mūsdienu [[zinātne]]s un [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] darbos ar galveno ieceri nogādāt pirmos [[astronauts|astronautus]] uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas. Šāda veida apcerējumi un plāni ir pastāvējuši jau kopš 19. gadsimta, kas sevī galvenokārt ietver piedāvājumus nosēsties uz Marsa, [[Marsa kolonizācija|kolonizēt to]] un, iespējams, arī veikt [[Marsa terraformēšana|planētas terraformēšanu]], lai tādējādi laika gaitā to padarītu pēc iespējas vairāk pielāgotu cilvēku bioloģiskajām vajadzībām.

Šobrīd vienu no perspektīvākajiem projektiem, kam ir iecere nogādāt pirmos cilvēkus uz Marsu, īsteno [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija]] (''NASA''), kas caur jaunizveidoto [[Artemis programma|''Artemis'' programmu]] plāno sākotnēji atgriezties uz [[Mēness]], lai pēc tam dotos uz Marsu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/what-is-artemis|title=What is Artemis?|work=nasa.gov|publisher=[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija]]|first=Brian|last=Dunbar|date=25 July 2019|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt; Tāpat līdzīgi rīkojas arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] privātais kosmisko aparātu un transportu pakalpojumu uzņēmums ''[[SpaceX]]''.&lt;ref name=&quot;cbc.ca&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url= http://www.cbc.ca/news/technology/spacex-mars-rocket-elon-musk-1.4312878|title= This is how SpaceX will get humans to Mars by 2024|work=cbc.ca|publisher=CBC News|date=29 September 2017|accessdate=2 April 2018}}&lt;/ref&gt; Lai gan ''NASA'' ir atzinusi, ka tā nebūs spējīga nogādāt pirmos astronautus uz Marsu ātrāk par [[2030. gadi|2030]]. gadiem, ''SpaceX'' atkārtoti ir paziņojis, ka tas centīsies to izdarīt ātrāk.&lt;ref name=&quot;cbc.ca&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;natgeo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://news.nationalgeographic.com/2018/01/nasa-orion-recovery-tests-humans-moon-space-science/|title= How NASA Plans to Send Humans Back to the Moon|first=Ramin|last=Skibba|work=nationalgeographic.com|publisher=National Geographic|date=26 January 2018|accessdate=2 April 2018}}&lt;/ref&gt; Tomēr ''SpaceX'' centieni un solījumi zinātnieku vidū tiek vērtēti piesardzīgāk.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.cnbc.com/2017/09/25/neil-degrasse-tyson-says-its-tough-for-a-company-to-settle-mars.html|title= Here's why Neil DeGrasse Tyson thinks it would be difficult for a company to settle Mars|first=Robert|last=Ferris|work=cnbc.com|publisher=CNBC|date=29 September 2017|accessdate=2 April 2018}}&lt;/ref&gt;

== Iemesli ==

{{Citāts|Ja cilvēce plāno izdzīvot turpmākos miljons gadus, tad mums būs drosmīgi jādodas turp, kur neviens līdz šim nav devies.&lt;ref name=&quot;reasons&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/5-undeniable-reasons-why-humans-should-go-to-mars-2015-4|title=5 undeniable reasons humans need to colonize Mars — even though it's going to cost billions|work=businessinsider.com|publisher=Business Insider|first=Jessica|last=Orwig|date=21 April 2015|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt;|Stīvens Hokings|fragments no runas par godu NASA 50. gadadienai|}}

Mūsdienās viens no sarežģītākajiem uzdevumiem, ar kuru nākas saskarties proponentiem, kas vēlas īstenot cilvēku misiju uz [[Marss (planēta)|Marsu]], ir piedāvāt sabiedrībai un vadošajām valsts iestādēm racionālu iemeslu, kas attaisnotu lielās izmaksas un risku, kādēļ tas vispār būtu jādara.&lt;ref name=&quot;britannica&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Phobos-moon-of-Mars|title=Mars|work=britannica.com|publisher=[[Encyclopædia Britannica]]|first=Michael J. S.|last=Belton|first2=Michael C.|last2=Malin|first3=Michael C.|last3=Carr|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt; Vieni apgalvo, ka nav nepieciešams kāds iemesls, lai attaisnotu šādu projektu, jo izpēte kā tāda esot daļa no cilvēka būtības.&lt;ref name=&quot;britannica&quot;/&gt; Turpretim citi apgalvo, ka šāda mēroga iniciatīva varētu radīt daudzus praktiskus labumus kā [[Ekonomikas izaugsme|ekonomisko izaugsmi]], [[zinātne]]s atklājumus un jaunu [[tehnoloģisks jauninājums|tehnoloģiju attīstību]].&lt;ref name=&quot;britannica&quot;/&gt;

No zinātnes atklājumu viedokļa cilvēku misija uz Marsu varētu palīdzēt pašgājēju robotiem atrast potenciālās [[ārpuszemes dzīvība]]s pēdas, kas teorētiski [[Mikroorganisms|mikroorganismu]] formā varētu atrasties dziļi pazemē.&lt;ref name=&quot;reasons&quot;/&gt; Tāpat citi eksperti norāda, ka cilvēku klātbūtne uz Marsa nozīmētu daudz efektīvāku pētniecību (tas, ko astronauti varētu izdarīt pāris stundās, piemēram, savākt iežu paraugus vai veikt urbšanas darbus, pašgājēju robotiem prasītu vairākas nedēļas).&lt;ref name=&quot;theconversation&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://theconversation.com/are-astronauts-worth-tens-of-billions-of-dollars-in-extra-costs-to-go-to-mars-111348|title=Are astronauts worth tens of billions of dollars in extra costs to go to Mars?|work=theconversation.com|publisher=The Conversation|first=Steve|last=Swanson|date=29 March 2019|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt;

Amerikāņu astrofiziķis [[Nīls Degrass Taisons]] uzsvēra, ka cilvēku misija uz Marsu var potenciāli iedvesmot nesamērāmu daļu ar nākamās paaudzes [[Kosmiskā telpa|kosmosa]] pētniekiem, kas pēc tam varētu kļūt par zinātniekiem un inženieriem.&lt;ref name=&quot;reasons&quot;/&gt; Turklāt kosmosa izpēte kā tāda var kalpot par precedentu jaunu [[tehnoloģisks jauninājums|tehnoloģisko jauninājumu]] izstrādei, kas vēlāk varētu sniegt materiālo labumu sabiedrībai kopumā.&lt;ref name=&quot;reasons&quot;/&gt;

Britu kosmologs [[Stīvens Hokings]] 2017. gadā uzsvēra apokoliptiskākus iemeslus, kādēļ cilvēcei vajadzētu apsvērt Marsa un citu planētu kolonizēšanu. Viņš norādīja, ka, lai izvairītos no potenciālas pārapdzīvotības un [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] radītajiem draudiem, cilvēkiem būtu pamazām jāpārceļas uz Marsu un [[Mēness|Mēnesi]].&lt;ref name=&quot;telegraph&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/science/2017/06/20/human-race-doomed-do-not-colonise-moon-mars-says-stephen-hawking/|title=Human race is doomed if we do not colonise the Moon and Mars, says Stephen Hawking|work=telegraph.co.uk.|publisher=The Telegraph|first=Sarah|last=Knapton|date=20 June 2017|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt; Papildus tam Hokings atzīmēja, ka [[Zeme|Zemi]] neizbēgami tuvākā vai tālākā nākotnē skars lielāks vai mazāks [[asteroīds]], kas arī var novest pie cilvēces bojāejas.&lt;ref name=&quot;telegraph&quot;/&gt; Līdz ar to, lai izvairītos no šiem potenciālajiem draudiem, Hokings uzsvēra nepieciešamību izveidot kolonijas uz Marsa, kas teorētiski varētu būt izdarāms nākamo 50 gadu laikā.&lt;ref name=&quot;telegraph&quot;/&gt;

== Šķēršļi ==
=== Izmaksas ===

Viens no lielākajiem šķēršļiem potencālai cilvēku misijai uz [[Marss (planēta)|Marsu]] ir milzīgās izmaksas, kas būtu saistītas ar [[Kosmonauts|astronautu]] transportēšanu un dzīvības uzturēšanu misijas laikā. Atsevišķi avoti norāda, ka tikai viena šāda veida misija varētu izmaksāt aptuveni no 100 līdz 500 miljardus ASV dolāru.&lt;ref name=&quot;theconversation&quot;/&gt;

=== Radiācija ===

Starpplanetāra cilvēku misija uz Marsu sevī ietver vairākus [[veselība]]s riskus, no kuriem viens no acīmredzamākajiem ir intensīvais [[Starojums|radiācija]]s līmenis, kas galvenokārt nāk no [[Saules vējš|Saules vēja]] un [[kosmiskais starojums|kosmiskā starojuma]] ārpus [[Piena Ceļš|Piena Ceļa]] [[galaktika]]s.&lt;ref name=&quot;nytimes&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.nytimes.com/2013/05/31/science/space/data-show-higher-cancer-risk-for-mars-astronauts.html|title= Data Point to Radiation Risk for Travelers to Mars|work=nytimes.com|publisher=[[The New York Times]]|first=Kenneth|last=Chang|date=30 May 2013|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt; Zinātnieki ir norādījuši, ka radiācijas līmenis ceļojuma laikā būtu simtiem reižu augstāks nekā uz [[Zeme]]s, kas līdz ar to liek secināt, ka šāda veida misijai būtu nepieciešams izstrādāt attiecīgu pretradiācijas sistēmu vai arī atrast veidu, kā efektīvāk un ātrāk nogādāt astronautus līdz Marsam, tādējādi samazinot kosmiskā ceļojuma ilgumu un radiācijas devu.&lt;ref name=&quot;nytimes&quot;/&gt;

Līdzīga situācija valda arī uz Marsa virsmas, kuram atšķirībā no Zemes nav ne [[Magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]], ne [[Ozona slānis|ozona slāņa]], lai pasargātu tās iemītniekus no Saules [[Ultravioletais starojums|ultravioletā]] un kosmiskā starojuma.&lt;ref name=&quot;universetoday&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.universetoday.com/14979/mars-radiation1/|title=How Bad is the Radiation on Mars?|work=universetoday.com|publisher=Universe Today|first=Matt|last=Williams|date=19 November 2016|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;hazards&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/barriers-to-colonizing-mars-2015-9|title=14 horrible things that could happen if we colonize Mars|work=businessinsider.com|publisher=Business Insider|first=Tanya|last=Lewis|first2=Jessica|last2=Orwig|date=3 October 2015|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;mailonline&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dailymail.co.uk/sciencetech/article-6007201/Low-atmospheric-pressure-Mars-means-cold-colonise-say-scientists.html|title=Low atmospheric pressure on Mars means it will always be too cold to colonise, say scientists|work=dailymail.co.uk|publisher=MailOnline|first=Harry|last=Pettit|date=30 July 2018|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt; Tāpat planētas [[atmosfēra]] sastāda tikai 1% no tā, kas ir sastopams uz Zemes, līdz ar to arī tā ir pārāk plāna, lai sniegtu pietiekošu  aizsardzību pret radiāciju.&lt;ref name=&quot;nasa radiation&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/feature/goddard/real-martians-how-to-protect-astronauts-from-space-radiation-on-mars|title=Real Martians: How to Protect Astronauts from Space Radiation on Mars|work=nasa.gov|publisher=[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija]]|first=Sarah|last=Frazier|date=30 September 2015|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.space.com/36800-five-ways-to-die-on-mars.html|title=Boiling Blood and Radiation: 5 Ways Mars Can Kill|work=space.com|publisher=Space.com|first=Irene|last=Klotz|date=11 May 2017|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt;

Starpplanētu zondes ''[[Mars Odyssey]]'' veiktie pētījumi norādīja, ka astronautiem, dzīvojot uz planētas virsmas, vidēji gada laikā nāktos saņemt 2,5 reizes lielāku radiācijas devu nekā tiem astronautiem, kas atrodas [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] (SKS) un gandrīz 13 reizes intensīvāku radiācijas devu nekā uz Zemes.&lt;ref name=&quot;universetoday&quot;/&gt; Pētnieki uzsver, ka ilgstoša klātbūtne pie tāda radiācijas līmeņa, kāds sastopams uz Marsa, var izraisīt vairākas veselības problēmas — akūto [[staru slimība|staru slimību]], paaugstinātu saslimšanu ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]], [[Ģenētika|ģenētiskos]] un [[Centrālā nervu sistēma|centrālās nervu sistēmas]] bojājumus, kā arī sliktākajā gadījumā nāvi.&lt;ref name=&quot;universetoday&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;spacecom&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.space.com/crewed-mars-mission-astronaut-dangers.html|title=Astronauts Will Face Many Hazards on a Journey to Mars|work=space.com|publisher=Space.com|first=Mike|last=Wall|date=27 August 2019|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt;

Risinājumi, kā pasargāt astronautus no intensīvā radiācijas riska, sevī ietver piedāvājumu būvēt kolonijas pazemē zem planētas virsmas.&lt;ref name=&quot;universetoday&quot;/&gt; Tāpat tiek piedāvāts būvēt potenciālās kolonijas virszemē, taču izmantojot [[keramika]]s izejmateriālus, kas tiktu iegūti no Marsa smiltīm.&lt;ref name=&quot;universetoday&quot;/&gt; Paralēli tam ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' plāno veikt detalizētāku testēšanu arī ar īpašām [[nanocaurulīte|nanocaurulītēm]], kas tiktu izgatavotas no [[Ogleklis|oglekļa]], [[bors|bora]], [[Slāpeklis|slāpekļa]] un [[Ūdeņradis|ūdeņraža]] savienojumiem, kas līdzšinējos izmēģinājumos ir parādījušas, ka ir salīdzinoši labi izolējošs materiāls gan pret radiāciju un lielu karstumu.&lt;ref name=&quot;nasa radiation&quot;/&gt; Šī iemesla dēļ tiek apsvērta ideja šīs attiecīgās nanocaurulītes izmantot nākotnes [[Kosmosa kuģis|kosmosa kuģu]] un astronautu [[Kosmiskais skafandrs|kosmisko skafandru]] izstrādē.&lt;ref name=&quot;nasa radiation&quot;/&gt;

=== Citi faktori ===

[[Attēls:Mars atmosphere.jpg|thumb|Marsa plānā atmosfēra (''[[Viking 1]]'' starpplanētu zondes attēls, 1976. gads).]]
Atskaitot [[Starojums|radiāciju]], uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas pastāv vairāki citi faktori, kas ilgtermiņā var kalpot par būtiskiem kolonizācijas šķēršļiem:
* Uz Marsa ir novērojams auksts un sauss [[klimats]], vidējā gaisa temperatūra ir nepilni -63° [[Celsija grāds|C]], iekams ziemas periodā planētas polārajos reģionos temperatūra var nokrist līdz pat nepilniem -129 °C. Tiesa, vasarā planētas ekvatoriālajos reģionos temperatūra var pakāpties līdz pat 21 °C.&lt;ref name=&quot;hazards&quot;/&gt;
* Uz Marsa ir novērojamas milzīgas smilšu vētras, kas atsevišķos gadījumos ir spējīgas apņemt visu planētu uz vairākām nedēļām, smilšu daļiņu ātrums spēj sasniegt no 53 līdz 106 [[Kilometrs|km]]/[[Stunda|h]].&lt;ref name=&quot;universetoday&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;hazards&quot;/&gt;
* Marsa [[atmosfēra]] galvenokārt sastāv no [[Oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] (96%), iekams [[skābeklis]] veido tikai 0,15%, līdz ar to uz tā nav sastopams pietiekami daudz skābeklis, ko brīvā dabā būtu iespējams elpot.&lt;ref name=&quot;hazards&quot;/&gt; Tāpat [[atmosfēras spiediens]] uz planētas ir tikai 0,6% no tā, kas ir sastopams uz Zemes [[Jūras līmenis|jūras līmenī]], kas tādējādi [[Kosmonauts|astronautiem]] neļauj pārvietoties pa planētas virsmu bez pienācīga [[Kosmiskais skafandrs|kosmosa skafandra]] un dzīvības atbalsta sistēmas.&lt;ref name=&quot;mailonline&quot;/&gt;
* Lai kolonisti varētu nodarboties ar [[Zemkopība|zemkopību]] uz Marsa un audzēt [[Augi|augus]] pārtikai dzīvojamajos moduļos, planētas augsnei būtu jābūt pietiekami auglīgai, kas sevī ietvertu pareizo kombināciju ar nepieciešamajām [[Baktērijas|baktērijām]] un [[Ķīmiskā viela|ķīmiskajām vielām]].&lt;ref name=&quot;hazards&quot;/&gt;
* Marss atšķirībā no Zemes saņem aptuveni tikai 33% līdz 50% no [[Saule]]s gaismas, līdz ar to instrumenti, kas galvenokārt darbotos caur [[Saules enerģija|Saules enerģiju]], būtu spiesti uzlādes procesu gaidīt krietni ilgāk, kas tādējādi varētu papildus apgrūtināt jau iepriekš pieminēto zemkopību.&lt;ref name=&quot;hazards&quot;/&gt;
* Ja ceļojuma laikā vai dzīvojot uz Marsa virsmas kaut kas noietu greizi ar dzīvības atbalsta aparatūru vai pašu misiju, tad astronautiem ar visu būtu jātiek galā pašiem, jo nebūtu nekādas iespējas saņemt provizorisku palīdzību no Zemes.&lt;ref name=&quot;costs&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://spacenews.com/op-ed-mars-for-only-1-5-trillion/|title=Op-ed: Mars for Only $1.5 Trillion|work=spacenews.com|publisher=Space News|first=O. Glenn|last=Smith|first2=Paul D.|last2=Spudis|date=8 March 2015|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt;

== Vēsturiskie misiju piedāvājumi ==

[[Attēls: Soviet Union-1972-Stamp-0.06. Mars 2.jpg|thumb|Marsa misijas attēlojums uz padomju pastmarkas, 1971. gads.]]
Vienu no pirmajiem konceptuālajiem plāniem, kā nosūtīt cilvēkus uz Marsa, izstrādāja slavenais vācu raķešu zinātnieks [[Verners fon Brauns]], kura darbs ar nosaukumu ''Das Marsprojekt'' (tulkojumā &quot;[[Marsa projekts]]&quot;) pirmoreiz [[Vācija|Vācijā]] tika publicēts 1952. gadā.&lt;ref name=&quot;dasmarsprojekt&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.universetoday.com/135672/mars-project-von-brauns-ideas-mars-mission-collaboration-vintage-space/|title= The Mars Project! Von Braun’s Ideas for a Mars Mission. Collaboration with Vintage Space|work=universetoday.com|publisher=Universe Today|first=Frazer|last=Cain|date=22 May 2017|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt; Lai gan Vernera fon Brauna projekts tā arī netika īstenots, tas kalpoja par pamatu turpmākajiem konceptuālajiem plāniem, kas bija saistīti ar potenciālu cilvēku misiju uz Marsu.&lt;ref name=&quot;dasmarsprojekt&quot;/&gt;

Laika posmā no 1950. līdz 2000. gadam [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija]] (''NASA'') kopā ar citām privātām organizācijām izstrādāja vairāk kā 1000 pilotējamos projektus, kas bija saistīti ar cilvēku nosūtīšanu uz Marsu.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title= Humans to Mars
Fifty Years of Mission Planning, 1950–2000|first=David S. F.|last=Portree|place=Washington|publisher= NASA History Division Office of Policy and Plans|year=2001|page=vii|isbn=}}&lt;/ref&gt; Tāpat [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā vairākas konceptuālās misijas tika plānotas arī [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], taču neviena no tām neīstenojās.&lt;ref name=&quot;soviet&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url= http://www.russianspaceweb.com/spacecraft_manned_mars.html|title=Manned: Martian expedition|work= russianspaceweb.com|publisher=Russian Space Web|first=Anatoly|last=Zak|date=3 March 2010|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt;

== Plānotās misijas ==
===''NASA''===

{{Citāts| Šobrīd mēs strādājam pie visaptveroša plāna kā īstenot [cilvēku] misiju uz Marsu, izmantojot to pašu tehnoloģiju, kas tiks pielietota ceļā uz Mēnesi.&lt;ref name=&quot;bridenstine&quot;/&gt;|Džims Braidenstains|NASA administrators}}
Jau kopš brīža, kad 1969. gadā izdevās nosēdināt [[Apollo 11|pirmos astronautus uz Mēness virsmas]], ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' ir mēģinājusi izstrādāt vairākus piedāvājumus potenciālai cilvēku misijai uz Marsu. Diemžēl misijas sarežģītības, bīstamības un lielo izmaksu dēļ tā vairākkārt nav tikusi īstenota.&lt;ref name=&quot;costs&quot;/&gt;

2010. gadā toreizējais ASV prezidents [[Baraks Obama]] ziņoja, ka ''NASA'' varētu nogādāt pirmos cilvēkus uz Marsu līdz 2035. gadam.&lt;ref name=&quot;costs&quot;/&gt; Par spīti tam pašreizējie plāni, kas ir pieejami ''NASA'' oficiālajā mājaslapā, paredz sākumā atgriezties uz [[Mēness]], lai tādējādi līdz 2024. gadam caur [[Artemis programma|''Artemis'' programmu]] nogādātu astronautus uz Mēness virsmas un iztestētu dažādas iekārtas kā, piemēram, [[Orion (kosmosa kuģis)|''Orion'']] kosmisko kapsulu, kas pēc tam palīdzētu nokļūt arī līdz Marsam.&lt;ref name=&quot;spacecom&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/topics/moon-to-mars/overview|title=Moon to Mars Overview|work=nasa.gov|publisher=[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija]]|date=5 April 2019|accessdate=14 April 2020|archive-date={{dat|2019|07|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190725184925/https://www.nasa.gov/topics/moon-to-mars/overview/}}&lt;/ref&gt; Tāpat ceļojumi līdz Mēnesim un dažādi astronautu veiktie pētījumi [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] varētu sniegt būtisku informāciju par tiem fizioloģiskajiem un psiholoģiskajiem faktoriem, ar kuriem astronautiem nāksies saskarties ceļā uz Marsu.&lt;ref name=&quot;spacecom&quot;/&gt;

2019. gada jūlijā tika ziņots, ka pašreizējais ''NASA'' administrators [[Džims Braidenstains]] atzina, ka &quot;šobrīd mēs strādājam pie visaptveroša plāna kā īstenot [cilvēku] misiju uz Marsu, izmantojot to pašu tehnoloģiju, kas tiks pielietota ceļā uz Mēnesi. Es vēl neizslēgtu opciju [nogādāt pirmos astronautus uz Marsu] līdz 2033. gadam.&quot;&lt;ref name=&quot;bridenstine&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://spacenews.com/bridenstine-says-nasa-planning-for-human-mars-missions-in-2030s/|title=Bridenstine says NASA planning for human Mars missions in 2030s|work=spacenews.com|publisher=Space News|first=Jeff|last=Foust|date=16 July 2019|accessdate=14 April 2020}}&lt;/ref&gt;

===''SpaceX''===

[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] privātais kosmisko aparātu un transportu pakalpojumu uzņēmums ''[[SpaceX]]'' ir oficiāli paziņojis, ka tas šobrīd plāno nogādāt pirmos [[Cilvēks|cilvēkus]] uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas līdz 2024. gadam, vienas personas paredzamās ceļa izmaksas varētu būt līdz 200 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]].&lt;ref name=&quot;bigthink&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://bigthink.com/hard-science/elon-musk-cost-spacex-ticket|title=Elon Musk: Moving to Mars would cost about $200,000|work=bigthink.com|publisher=Big Think|first=Stephen|last=Johnson|date=26 November 2018|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt; Šādā veidā kompānija cer līdz 2050. gadam uz Marsa virsmas izveidot pastāvīgu koloniju ar 1 miljonu iedzīvotāju.&lt;ref name=&quot;businessinsider&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/elon-musk-plans-1-million-people-to-mars-by-2050-2020-1|title=Elon Musk says he plans to send 1 million people to Mars by 2050 by launching 3 Starship rockets every day and creating 'a lot of jobs' on the red planet|work=businessinsider.com|publisher=Business Insider|first=Morgan|last=McFall-Jonhsen|first2=Dave|last2=Mosher|date=18 January 2020|accessdate=12 April 2020}}&lt;/ref&gt;

Kompānijas dibinātājs [[Īlons Masks]] atzīmējis, ka pastāv 70% iespēja, ka viņš pats vēlāk varētu pievienoties ceļotājiem, kas būtu gatavi pārcelties uz Marsu.&lt;ref name=&quot;bigthink&quot;/&gt;

== Kultūrā ==

=== Literatūra ===
[[Attēls:S90 47890.jpg|thumb|Pirmo cilvēku ierašanās uz Marsa (mākslinieka attēlojums, 1989. gads).]]
Kopš 19. gadsimta ir publicēti neskaitāmi [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] darbi, kuros tikusi apcerēta ideja par cilvēku misiju uz [[Marss (planēta)|Marsu]].

No 19. gadsimta otrās puses līdz 20. gadsimta pirmajai pusei zinātniskās fantastikas autori izmantoja vairākas metodes, kā nogādāt cilvēkus uz Marsu, no kurām populārākās bija 1) caur pārdabiskām spējām, 2) caur [[citplanētieši|citplanētiešu]] radīto tehnoloģiju un 3) caur cilvēces radīto tehnoloģiju.&lt;ref name=Platoff2&gt;{{tīmekļa atsauce | url = https://ston.jsc.nasa.gov/collections/TRS/_techrep/CR-2001-208928.pdf | title = Eyes on the Red Planet: Human Mars Mission Planning, 1952–1970 | format = PDF | publisher = NASA | last = Platoff | first = Annie | place = Houston | date = 2001 | page = 2 | accessdate = 3 April 2018 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20170502233754/https://ston.jsc.nasa.gov/collections/trs/_techrep/CR-2001-208928.pdf | archivedate = {{dat|2017|05|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pirmā metode (caur pārdabiskām spējām) bija vienkāršākais veids, kā autori varēja nogādāt cilvēkus uz Marsu.&lt;ref name=Platoff2/&gt; Vairāki darbi, kas tika publicēti laika posmā no 1890. līdz 1903. gadam, pielietoja šo metodi, kur stāstu varoņi vai nu pēkšņi pamodās uz Marsa, vai arī piedzīvoja &quot;spirituālu&quot; ceļojumu uz sarkano planētu.&lt;ref name=Platoff2/&gt; Amerikāņu rakstnieks [[Edgars Raiss Barouzs]] savos darbos ''Princess of Mars'' (1917), ''The Gods of Mars'' (1918) un ''The Master Mind of Mars'' (1928) izmantoja &quot;gribasspēku&quot; kā galveno transportēšanas metodi uz Marsu.&lt;ref name=Platoff2/&gt;

Otrā metode (caur citplanētiešu tehnoloģiju) bieži vien ietvēra stāstījuma gaitu, kurā cilvēkiem, lai nokļūtu uz Marsu, izdevās izmantot jau gatavu citplanētiešu [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]], kas parasti bija aprīkots ar attīstītāku tehnoloģiju.&lt;ref name=Platoff2/&gt; Šāda veida transportēšanas metode ir sastopama tādos darbos kā amerikāņu autora [[Gustavuss Poups|Gustavusa Poupa]] (''Gustavus W. Pope'') sarakstītajā grāmatā ''Romances of the Planets, No. 1: Journey to Mars: The Wonderful World; its Beauty and Splendor; its Mighty Races and Kingdoms; its Final Doom'' (1894) un vācu autora [[Kurds Lasvics|Kurda Lasvica]] (''Kurd Lasswitz'') publicētajā darbā ''Auf Zwei Planeten'' (1897).&lt;ref name=Platoff2/&gt;

Visbeidzot, trešā metode (caur cilvēces radīto tehnoloģiju) aptver stāstījumus, kur cilvēki pašu spēkiem nokļūst līdz Marsam.&lt;ref name=Platoff2/&gt; Kopš 19. gadsimta beigām zinātniskās fantastikas autori ir piedāvājuši dažādus tehnoloģiskos paņēmienus, kā nogādāt cilvēkus uz Marsu — izmantojot [[gaisa balons|gaisa balonus]], [[lidmašīna]]s un cita veida &quot;lidojošās iekārtas&quot; (''flying machines'').&lt;ref name=Platoff2-3&gt;{{tīmekļa atsauce | url = https://ston.jsc.nasa.gov/collections/TRS/_techrep/CR-2001-208928.pdf | title = Eyes on the Red Planet: Human Mars Mission Planning, 1952–1970 | format = PDF | publisher = NASA | last = Platoff | first = Annie | place = Houston | date = 2001 | page = 2.-3 | accessdate = 3 April 2018 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20170502233754/https://ston.jsc.nasa.gov/collections/trs/_techrep/CR-2001-208928.pdf | archivedate = {{dat|2017|05|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; Viens no šāda veida romāniem ir krievu rakstnieka [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Alekseja Tolstoja]] darbs &quot;Aelita&quot; (''Аэлита''), kas 1924. gadā tika arī ekranizēts.&lt;ref name=&quot;soviet&quot;/&gt;

Viens no pēdējo gadu populārākajiem romāniem par cilvēku misiju uz Marsu ir amerikāņu rakstnieka [[Endijs Vīrs|Endija Vīra]] (''Andy Weir'') izdotais darbs ''The Martian'' (2011), kas no zinātniskā kritikas viedokļa izpelnījās samērā lielu atzinību par stāstījuma reālistiskumu un 2015. gadā tika arī ekranizēts.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.theverge.com/2017/7/21/16008270/andy-weir-the-martian-artemis-books-science-fiction|title= Andy Weir on his follow-up to The Martian, and using realistic science in fiction|first=Andrew|last=Liptak|work=theverge.com|publisher=The Verge|date=14 November 2017|accessdate=3 April 2018}}&lt;/ref&gt;

=== Kinogrāfija ===
Viena no ievērojamākajām kinofilmām, kas pēdējo gadu laikā balstīta uz notikumiem, kas sevī ietver ideju par potenciālu cilvēku misiju uz [[Marss (planēta)|Marsu]], ir angļu kinorežisora [[Ridlijs Skots|Ridlija Skota]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] filma &quot;[[Marsietis (filma)|Marsietis]]&quot; (''The Martian''), kurā galveno lomu atveido amerikāņu aktieris [[Mets Deimons]] un kas tika izlaista 2015. gadā. Amerikāņu [[kosmonautika|astronautika]]s [[inženieris]] [[Roberts Zubrins]] (''Robert Zubrin'') norādījis, ka, lai gan tajā ir sastopamas dažas neprecizitātes, filma ļoti labi mācējusi atspoguļot realitāti un šķēršļus, ar ko [[astronauts|astronautiem]] būtu jātiek galā, ja tie pa īstam atrastos uz Marsa virsmas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url= https://www.theguardian.com/film/2015/oct/06/how-scientifically-accurate-is-the-martian|title= How scientifically accurate is The Martian?|work=thegurdian.com|publisher=The Gurdian|date=6 October 2015|accessdate=2 April 2018}}&lt;/ref&gt;

Tāpat 2016. gadā tika izlaists amerikāņu televīzijas kanāla ''[[National Geographic (televīzijas kanāls)|National Geographic]]'' daudzsēriju [[dokumentāla filma|dokumentālais]] un zinātniskās fantastikas seriāls &quot;[[Marss (seriāls)|Marss]]&quot; (''Mars''), kurā samērā detalizēti tika atveidota pirmo astronautu nosēšanās un dzīvošana uz Marsa virsmas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://io9.gizmodo.com/the-mars-tv-miniseries-biggest-problem-is-that-its-tryi-1789196157|title=The Mars TV Miniseries' Biggest Problem Is That It's Trying Way Too Hard to Be Real|first=Maddie|last=Stone|work=io9.gizmodo.com|publisher=|date=22 November 2016|accessdate=2 April 2018|archive-date={{dat|2017|09|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170910192013/http://io9.gizmodo.com/the-mars-tv-miniseries-biggest-problem-is-that-its-tryi-1789196157}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
{{Portāls|Kosmonautika}}
* ''[[Mars One]]'' — organizācija, kas vēlējās nogādāt pirmos cilvēkus uz Marsa virsmas
* [[Marsa izpēte]]
*[[Marsietis (filma)]]
*[[Marss (planēta)]]

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Turpmākai lasīšanai ==
* {{grāmatas atsauce|title= Humans to Mars
Fifty Years of Mission Planning, 1950–2000|first=David S. F.|last=Portree|place=Washington|publisher= NASA History Division Office of Policy and Plans|year=2001|page=|isbn=}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.britannica.com/place/Mars-planet/Human-exploration ''Encyclopaedia Britannica'' ieraksts] {{en ikona}}
* [https://www.nasa.gov/topics/moon-to-mars/overview ''NASA'' oficiālā mājaslapas ieraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190725184925/https://www.nasa.gov/topics/moon-to-mars/overview/ |date={{dat|2019|07|25||bez}} }} {{en ikona}}

{{kosmonautika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Marss (planēta)]]</text>
      <sha1>b40v8vw45edqbpgwgyk3mh78dptl3di</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Politika/Saraksti/Premjerministri</title>
    <ns>102</ns>
    <id>385710</id>
    <revision>
      <id>4495364</id>
      <parentid>4494142</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T04:49:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4495364</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="80333" sha1="63w83d3rm1mvo6vbuoh5i2xp0c5qmff" xml:space="preserve">{{Wikidata list
|sparql=SELECT ?item ?office ?startTime ?endTime ?year WHERE {
  ?item wdt:P31 wd:Q5;
                 p:P39 ?statement.
  ?statement ps:P39 ?office;
             pq:P580 ?startTime.
  OPTIONAL {?statement ps:P39 ?office;
             pq:P582 ?endTime.}
  BIND(YEAR(?startTime) AS ?year)
  FILTER(?startTime &gt;= &quot;2015-00-00&quot;^^xsd:dateTime)
  ?office wdt:P279* wd:Q14212.
  OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?image. }
}
ORDER BY DESC(?startTime) ?item
|columns=item:QID,label:Premjerministrs,?office:Amats,?startTime:No,?endTime:Līdz
}}
{| class='wikitable sortable'
! QID
! Premjerministrs
! Amats
! No
! Līdz
|-
| [[:d:Q136687355|Q136687355]]
| ''[[:d:Q136687355|Eugen Osmochescu]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2026-07-08
| 
|-
| [[:d:Q55082182|Q55082182]]
| ''[[:d:Q55082182|Han Seong-sook]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2026-07-01
| 
|-
| [[:d:Q139594211|Q139594211]]
| ''[[:d:Q139594211|Francisco Carvalho]]''
| ''[[:d:Q30100568|Prime Minister of Cabo Verde]]''
| 2026-06-19
| 
|-
| [[:d:Q140249671|Q140249671]]
| ''[[:d:Q140249671|Marat Kambolov]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2026-06-16
| 
|-
| [[:d:Q140135259|Q140135259]]
| ''[[:d:Q140135259|Konstantin Dzhioev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2026-06-08
| 2026-06-18
|-
| [[:d:Q115604300|Q115604300]]
| [[Andris Kulbergs]]
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| 2026-05-28
| 
|-
| [[:d:Q139921464|Q139921464]]
| ''[[:d:Q139921464|Ahmadou Al Aminou Lo]]''
| ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]''
| 2026-05-25
| 
|-
| [[:d:Q57627|Q57627]]
| [[Janezs Janša]]
| ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]''
| 2026-05-22&lt;br/&gt;2020-03-13
| 2022-05-25
|-
| [[:d:Q6180897|Q6180897]]
| ''[[:d:Q6180897|Jeremiah Manele]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2026-05-15&lt;br/&gt;2024-05-02
| 2026-05-15
|-
| [[:d:Q6791373|Q6791373]]
| ''[[:d:Q6791373|Matthew Wale]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2026-05-15
| 
|-
| [[:d:Q124488292|Q124488292]]
| [[Pēters Maģars]]
| ''[[:d:Q3315094|Prime Minister of Hungary]]''
| 2026-05-09
| 
|-
| [[:d:Q26257557|Q26257557]]
| [[Rumens Radevs]]
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2026-05-08
| 
|-
| [[:d:Q139573306|Q139573306]]
| ''[[:d:Q139573306|Ali Falih Al-Zaidi]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2026-04-27
| 
|-
| [[:d:Q69304565|Q69304565]]
| ''[[:d:Q69304565|Beinir Johannesen]]''
| ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]''
| 2026-04-13
| 
|-
| [[:d:Q24254499|Q24254499]]
| ''[[:d:Q24254499|Lê Minh Hưng]]''
| ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]''
| 2026-04-07
| 
|-
| [[:d:Q110962738|Q110962738]]
| ''[[:d:Q110962738|Uchral Nyam-Osor]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2026-03-30
| 
|-
| [[:d:Q111772343|Q111772343]]
| ''[[:d:Q111772343|Balendra Shah]]''
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2026-03-27
| 
|-
| [[:d:Q138678989|Q138678989]]
| ''[[:d:Q138678989|Mamitiana Rajaonarison]]''
| [[premjerministrs]]
| 2026-03-15
| 
|-
| [[:d:Q28860866|Q28860866]]
| [[Robs Jetens|Rob Jetten]]
| ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]''
| 2026-02-23
| 
|-
| [[:d:Q110313525|Q110313525]]
| ''[[:d:Q110313525|Andrey Gyurov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2026-02-19
| 2026-05-08
|-
| [[:d:Q7686199|Q7686199]]
| ''[[:d:Q7686199|Tarique Rahman]]''
| ''[[:d:Q14565638|Prime Minister of Bangladesh]]''
| 2026-02-17
| 
|-
| [[:d:Q114351301|Q114351301]]
| ''[[:d:Q114351301|Dzambolat Tadtayev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2026-01-21
| 2026-06-08
|-
| [[:d:Q7460973|Q7460973]]
| ''[[:d:Q7460973|Shaea al-Zindani]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2026-01-15
| 
|-
| [[:d:Q5437258|Q5437258]]
| ''[[:d:Q5437258|Fatafehi Fakafānua, 8th Lord Fakafānua]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2025-12-18
| 
|-
| [[:d:Q10819807|Q10819807]]
| [[Andrejs Babišs]]
| ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]''
| 2025-12-09&lt;br/&gt;2017-12-06
| http://www.wikidata.org/.well-known/genid/d9fce9a60aa634d0b150e9006f271727&lt;br/&gt;2021-12-17
|-
| [[:d:Q31752753|Q31752753]]
| ''[[:d:Q31752753|Mwigulu Nchemba]]''
| ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]''
| 2025-11-13
| 
|-
| [[:d:Q136489383|Q136489383]]
| ''[[:d:Q136489383|Alexandru Munteanu]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2025-11-01
| 
|-
| [[:d:Q1705028|Q1705028]]
| [[Sanaje Takaiči]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2025-10-21
| 
|-
| [[:d:Q136542212|Q136542212]]
| ''[[:d:Q136542212|Herintsalama Rajaonarivelo]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2025-10-20
| 
|-
| [[:d:Q136448305|Q136448305]]
| ''[[:d:Q136448305|Ruphin Zafisambo]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2025-10-06
| 2025-10-20
|-
| [[:d:Q16734600|Q16734600]]
| ''[[:d:Q16734600|Laʻauli Leuatea Schmidt]]''
| ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]''
| 2025-09-16
| 
|-
| [[:d:Q23842116|Q23842116]]
| [[Sušila Kārki]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2025-09-12
| 2026-03-27
|-
| [[:d:Q20089181|Q20089181]]
| [[Sebastjēns Lekornī|Sébastien Lecornu]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2025-09-09
| 
|-
| [[:d:Q16139757|Q16139757]]
| ''[[:d:Q16139757|Anutin Charnvirakul]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2025-09-07
| 
|-
| [[:d:Q135934976|Q135934976]]
| ''[[:d:Q135934976|Savo Minić]]''
| ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]''
| 2025-09-02
| 
|-
| [[:d:Q136026273|Q136026273]]
| ''[[:d:Q136026273|Muhammad Ahmed Miftah]]''
| [[premjerministrs]]
| 2025-08-30
| 
|-
| [[:d:Q133540883|Q133540883]]
| ''[[:d:Q133540883|Sifi Ghrieb]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2025-08-28
| 
|-
| [[:d:Q124516173|Q124516173]]
| [[Inga Ruģiniene]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2025-08-26
| 
|-
| [[:d:Q135650664|Q135650664]]
| ''[[:d:Q135650664|Nestor Ntahontuye]]''
| ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]''
| 2025-08-05
| 
|-
| [[:d:Q1563291|Q1563291]]
| ''[[:d:Q1563291|Rimantas Šadžius]]''
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2025-08-04
| 2025-09-25
|-
| [[:d:Q135454730|Q135454730]]
| ''[[:d:Q135454730|Justin Nsengiyumva]]''
| ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]''
| 2025-07-25
| 
|-
| [[:d:Q61112536|Q61112536]]
| [[Jūlija Sviridenko|Yulia Svyrydenko]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2025-07-17
| 
|-
| [[:d:Q12587400|Q12587400]]
| ''[[:d:Q12587400|Kim Min-seok]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2025-07-03
| 2026-06-30
|-
| [[:d:Q13018661|Q13018661]]
| ''[[:d:Q13018661|Phumtham Wechayachai]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2025-07-03&lt;br/&gt;2024-08-14
| 2025-09-07&lt;br/&gt;2024-08-16
|-
| [[:d:Q4918594|Q4918594]]
| ''[[:d:Q4918594|Suriya Jungrungreangkit]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2025-07-01
| 2025-07-03
|-
| [[:d:Q18538164|Q18538164]]
| [[Ilie Boložans]]
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2025-06-23
| 
|-
| [[:d:Q4142905|Q4142905]]
| ''[[:d:Q4142905|Gombojavyn Zandanshatar]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2025-06-13
| 2026-03-30
|-
| [[:d:Q6357939|Q6357939]]
| ''[[:d:Q6357939|Kamil Idris]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2025-05-19
| 
|-
| [[:d:Q109772130|Q109772130]]
| ''[[:d:Q109772130|Andrē Ebankss]]''
| ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]''
| 2025-05-06
| 
|-
| [[:d:Q1151156|Q1151156]]
| ''[[:d:Q1151156|Cătălin Predoiu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2025-05-06&lt;br/&gt;2023-06-12
| 2025-06-23&lt;br/&gt;2023-06-15
|-
| [[:d:Q566257|Q566257]]
| [[Frīdrihs Mercs]]
| ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]''
| 2025-05-06
| 
|-
| [[:d:Q68837007|Q68837007]]
| ''[[:d:Q68837007|Salem Saleh bin Braik]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2025-05-03
| 2026-01-15
|-
| [[:d:Q4414|Q4414]]
| [[Fors Gnasingbe]]
| ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]''
| 2025-05-03
| 
|-
| [[:d:Q16091128|Q16091128]]
| ''[[:d:Q16091128|Lee Ju-ho]]''
| ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]''
| 2025-05-02
| 
|-
| [[:d:Q57712|Q57712]]
| [[Kamla Persada-Bisensara]]
| ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]''
| 2025-05-01
| 
|-
| [[:d:Q42478807|Q42478807]]
| ''[[:d:Q42478807|Džuro Macuts]]''
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2025-04-16
| 
|-
| [[:d:Q1268462|Q1268462]]
| ''[[:d:Q1268462|Mike Eman]]''
| ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]''
| 2025-03-28
| 
|-
| [[:d:Q16262782|Q16262782]]
| ''[[:d:Q16262782|Jens-Frederik Nielsen]]''
| ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]''
| 2025-03-28
| 
|-
| [[:d:Q5360975|Q5360975]]
| ''[[:d:Q5360975|Elijah Ngurare]]''
| ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]''
| 2025-03-21
| 
|-
| [[:d:Q107504646|Q107504646]]
| ''[[:d:Q107504646|Stuart Young]]''
| ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]''
| 2025-03-17
| 2025-05-01
|-
| [[:d:Q192533|Q192533]]
| [[Marks Kārnijs]]
| [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]]
| 2025-03-14
| 
|-
| [[:d:Q56235580|Q56235580]]
| [[Aļaksandrs Turčins]]
| ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]''
| 2025-03-10
| 
|-
| [[:d:Q64576653|Q64576653]]
| [[Kristians Štokers]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2025-03-03
| 
|-
| [[:d:Q638463|Q638463]]
| ''[[:d:Q638463|Nawaf Salam]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2025-02-08
| 
|-
| [[:d:Q336599|Q336599]]
| [[Barts de Vēvers]]
| ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]''
| 2025-02-03
| 
|-
| [[:d:Q920403|Q920403]]
| ''[[:d:Q920403|Micheál Martin]]''
| ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]''
| 2025-01-23&lt;br/&gt;2020-06-27
| 2022-12-17
|-
| [[:d:Q8083950|Q8083950]]
| ''[[:d:Q8083950|ʻAisake Eke]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2025-01-22
| 2025-12-18
|-
| [[:d:Q59978016|Q59978016]]
| ''[[:d:Q59978016|Rosen Zhelyazkov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2025-01-16
| 2026-02-19
|-
| [[:d:Q131749390|Q131749390]]
| ''[[:d:Q131749390|Américo Ramos]]''
| ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]''
| 2025-01-12
| 
|-
| [[:d:Q64168538|Q64168538]]
| ''[[:d:Q64168538|Alexander Schallenberg]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2025-01-10&lt;br/&gt;2021-10-11
| 2025-03-03&lt;br/&gt;2021-12-06
|-
| [[:d:Q6761049|Q6761049]]
| ''[[:d:Q6761049|Maria Benvinda Levy]]''
| ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]''
| 2025-01-01
| 
|-
| [[:d:Q31178879|Q31178879]]
| ''[[:d:Q31178879|Choi Sang-mok]]''
| ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]''
| 2024-12-27
| 2025-03-24
|-
| [[:d:Q21179176|Q21179176]]
| ''[[:d:Q21179176|Marcel Ciolacu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2024-12-23&lt;br/&gt;2023-06-15
| 2025-05-06&lt;br/&gt;2024-12-23
|-
| [[:d:Q108856371|Q108856371]]
| [[Kristrūna Frostadotira]]
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2024-12-21
| 
|-
| [[:d:Q12963|Q12963]]
| [[Fransuā Bairū]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2024-12-13
| 2025-09-09
|-
| [[:d:Q12655545|Q12655545]]
| [[Gintauts Palucks]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2024-12-12
| 2025-08-04
|-
| [[:d:Q131377413|Q131377413]]
| ''[[:d:Q131377413|Muhammad al-Bashir]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2024-12-09
| 2025-03-29
|-
| [[:d:Q116056730|Q116056730]]
| ''[[:d:Q116056730|Jean Emmanuel Ouédraogo]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2024-12-07
| 
|-
| [[:d:Q95099155|Q95099155]]
| ''[[:d:Q95099155|Siniša Milić]]''
| ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]''
| 2024-11-29&lt;br/&gt;2016-11-16
| 2020-12-23
|-
| [[:d:Q113577661|Q113577661]]
| ''[[:d:Q113577661|Abdoulaye Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2024-11-21&lt;br/&gt;2022-08-21
| 2022-12-05
|-
| [[:d:Q131140314|Q131140314]]
| ''[[:d:Q131140314|Alix Didier Fils-Aimé]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2024-11-11
| 
|-
| [[:d:Q1335527|Q1335527]]
| [[Sigeru Isiba|Šigeru Išiba]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2024-11-11&lt;br/&gt;2024-10-01
| 2025-10-21&lt;br/&gt;2024-11-11
|-
| [[:d:Q98298397|Q98298397]]
| ''[[:d:Q98298397|Harini Amarasuriya]]''
| ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]''
| 2024-09-24
| 
|-
| [[:d:Q122759674|Q122759674]]
| ''[[:d:Q122759674|Mohammad Ghazi al-Jalali]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2024-09-23
| 2024-12-08
|-
| [[:d:Q97011032|Q97011032]]
| ''[[:d:Q97011032|Jafar Hassan]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2024-09-18
| 
|-
| [[:d:Q438465|Q438465]]
| [[Mišels Barnjē]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2024-09-05
| 2024-12-13
|-
| [[:d:Q12278288|Q12278288]]
| ''[[:d:Q12278288|Dimitar Glavchev]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2024-08-27&lt;br/&gt;2024-04-09
| 2025-01-16&lt;br/&gt;2024-08-27
|-
| [[:d:Q129263796|Q129263796]]
| ''[[:d:Q129263796|Manuel Osa Nsue Nsua]]''
| ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]''
| 2024-08-17
| 
|-
| [[:d:Q13026319|Q13026319]]
| ''[[:d:Q13026319|Paetongtarn Shinawatra]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2024-08-16
| 2025-07-01
|-
| [[:d:Q128804528|Q128804528]]
| ''[[:d:Q128804528|Ahmed al-Rahawi]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2024-08-10
| 2025-08-28
|-
| [[:d:Q66793577|Q66793577]]
| ''[[:d:Q66793577|Moctar Ould Djay]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2024-08-02
| 
|-
| [[:d:Q1789192|Q1789192]]
| [[Kristens Mihals]]
| [[Igaunijas premjerministrs]]
| 2024-07-22
| 
|-
| [[:d:Q3195923|Q3195923]]
| [[Khadga Prasāds Šarma Olī|Khadga Prasads Šarma Oli]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2024-07-15&lt;br/&gt;2018-02-15&lt;br/&gt;2015-10-12
| 2025-09-09&lt;br/&gt;2021-07-13&lt;br/&gt;2016-08-04
|-
| [[:d:Q6383803|Q6383803]]
| [[Kīrs Stārmers]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2024-07-05
| 
|-
| [[:d:Q22338116|Q22338116]]
| [[Diks Shofs]]
| ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]''
| 2024-07-02
| 2026-02-23
|-
| [[:d:Q46675558|Q46675558]]
| [[Hristijans Mickoskis]]
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2024-06-23
| 
|-
| [[:d:Q117472023|Q117472023]]
| ''[[:d:Q117472023|Judith Suminwa]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2024-06-12
| 
|-
| [[:d:Q126086566|Q126086566]]
| ''[[:d:Q126086566|Allamaye Halina former Prime Minister of Chad]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2024-05-23
| 2025-01-11
|-
| [[:d:Q5116472|Q5116472]]
| ''[[:d:Q5116472|Cho Jung-tai]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2024-05-20
| 
|-
| [[:d:Q16151955|Q16151955]]
| ''[[:d:Q16151955|Ahmad Al Abdullah Al Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2024-05-15
| 
|-
| [[:d:Q6504758|Q6504758]]
| ''[[:d:Q6504758|Lawrence Wong]]''
| ''[[:d:Q866756|Prime Minister of Singapore]]''
| 2024-05-15
| 
|-
| [[:d:Q333811|Q333811]]
| ''[[:d:Q333811|John Swinney]]''
| ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]''
| 2024-05-08
| 
|-
| [[:d:Q124343904|Q124343904]]
| ''[[:d:Q124343904|Luc Mercelina]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2024-05-03
| 
|-
| [[:d:Q6860678|Q6860678]]
| ''[[:d:Q6860678|Milošs Vučevičs]]''
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2024-05-02
| 2025-04-16
|-
| [[:d:Q125591036|Q125591036]]
| ''[[:d:Q125591036|Jeyhun Jalilov]]''
| ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]''
| 2024-04-25
| 2025-11-12
|-
| [[:d:Q7518922|Q7518922]]
| [[Saimons Heriss]]
| ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]''
| 2024-04-09
| 2025-01-23
|-
| [[:d:Q879376|Q879376]]
| ''[[:d:Q879376|Bjarni Benediktsson]]''
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2024-04-09&lt;br/&gt;2017-01-11
| 2024-12-21&lt;br/&gt;2017-11-30
|-
| [[:d:Q11764394|Q11764394]]
| [[Luišs Montenegru]]
| ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]''
| 2024-04-02
| 
|-
| [[:d:Q56312650|Q56312650]]
| ''[[:d:Q56312650|Ousmane Sonko]]''
| ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]''
| 2024-04-02
| 2026-05-22
|-
| [[:d:Q20423278|Q20423278]]
| ''[[:d:Q20423278|Mohammad Mustafa]]''
| ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]''
| 2024-03-28
| 
|-
| [[:d:Q2096387|Q2096387]]
| [[Šahbazs Šarīfs]]
| ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]''
| 2024-03-03&lt;br/&gt;2022-04-11
| 2023-08-13
|-
| [[:d:Q22209348|Q22209348]]
| ''[[:d:Q22209348|Bah Oury]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2024-02-27
| 
|-
| [[:d:Q5441662|Q5441662]]
| ''[[:d:Q5441662|Ben Do]]''
| ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]''
| 2024-02-26
| 
|-
| [[:d:Q114735638|Q114735638]]
| ''[[:d:Q114735638|Michel Patrick Boisvert]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2024-02-25
| 2024-04-30
|-
| [[:d:Q27885302|Q27885302]]
| ''[[:d:Q27885302|Irakli Kobakhidze]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2024-02-08
| 
|-
| [[:d:Q124436646|Q124436646]]
| ''[[:d:Q124436646|Olžass Bektenovs]]''
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2024-02-06
| 
|-
| [[:d:Q57843|Q57843]]
| ''[[:d:Q57843|Ivica Dačičs]]''
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2024-02-06&lt;br/&gt;2017-05-31
| 2024-05-02&lt;br/&gt;2017-06-29
|-
| [[:d:Q16119688|Q16119688]]
| ''[[:d:Q16119688|Ahmad Awad Bin Mubarak]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2024-02-05
| 2025-05-03
|-
| [[:d:Q21234823|Q21234823]]
| ''[[:d:Q21234823|Emma Little-Pengelly]]''
| ''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]''
| 2024-02-03
| 
|-
| [[:d:Q6837191|Q6837191]]
| ''[[:d:Q6837191|Mišela O'Nīla]]''
| ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]''
| 2024-02-03&lt;br/&gt;2020-01-11
| 2022-02-04
|-
| [[:d:Q5860953|Q5860953]]
| [[Talats Džaferi]]
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2024-01-28
| 2024-06-23
|-
| [[:d:Q7849613|Q7849613]]
| ''[[:d:Q7849613|Tshering Tobgay]]''
| ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]''
| 2024-01-28
| 
|-
| [[:d:Q3327520|Q3327520]]
| ''[[:d:Q3327520|Mohammad Sabah Al-Salem Al-Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2024-01-17&lt;br/&gt;2022-07-19
| 2024-05-15&lt;br/&gt;2022-07-24
|-
| [[:d:Q30339350|Q30339350]]
| [[Gabriels Atāls]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2024-01-09
| 2024-09-05
|-
| [[:d:Q106598060|Q106598060]]
| ''[[:d:Q106598060|Succès Masra]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2024-01-01
| 2024-05-22
|-
| [[:d:Q627337|Q627337]]
| ''[[:d:Q627337|Rui Duarte de Barros]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2023-12-21
| 
|-
| [[:d:Q946|Q946]]
| [[Donalds Tusks]]
| ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]''
| 2023-12-13
| 
|-
| [[:d:Q74370310|Q74370310]]
| [[Kristofers Laksons]]
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2023-11-27
| 
|-
| [[:d:Q592101|Q592101]]
| ''[[:d:Q592101|Luc Frieden]]''
| ''[[:d:Q1344632|Prime Minister of Luxembourg]]''
| 2023-11-17
| 
|-
| [[:d:Q6070218|Q6070218]]
| [[Pedro Sančess]]
| ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]''
| 2023-11-17&lt;br/&gt;2020-01-08&lt;br/&gt;2018-06-02
| 2023-07-25&lt;br/&gt;2019-04-30
|-
| [[:d:Q6307840|Q6307840]]
| ''[[:d:Q6307840|Julianna O'Connor-Connolly]]''
| ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]''
| 2023-11-15
| 2025-05-06
|-
| [[:d:Q109784588|Q109784588]]
| ''[[:d:Q109784588|Nadir al-Arbawi]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2023-11-11
| 2025-08-28
|-
| [[:d:Q123342092|Q123342092]]
| ''[[:d:Q123342092|Edeupa Yerimin]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2023-11-04
| 
|-
| [[:d:Q101225458|Q101225458]]
| [[Milojko Spajičs]]
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2023-10-31
| 
|-
| [[:d:Q57606|Q57606]]
| [[Roberts Fico]]
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2023-10-25
| 
|-
| [[:d:Q3434569|Q3434569]]
| ''[[:d:Q3434569|Robert Beugré Mambé]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2023-10-16
| 
|-
| [[:d:Q108461966|Q108461966]]
| ''[[:d:Q108461966|Mgwagwa Gamedze]]''
| [[premjerministrs]]
| 2023-09-28
| 2023-11-04
|-
| [[:d:Q61121565|Q61121565]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| 2023-09-15
| 2026-05-14
|-
| [[:d:Q359480|Q359480]]
| [[Fumio Kisida]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2023-09-13&lt;br/&gt;2022-08-10&lt;br/&gt;2021-11-10&lt;br/&gt;2021-10-04
| 2024-10-01&lt;br/&gt;2023-09-13&lt;br/&gt;2022-08-10&lt;br/&gt;2021-11-10
|-
| [[:d:Q57856|Q57856]]
| ''[[:d:Q57856|Raymond Ndong Sima]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2023-09-08
| 
|-
| [[:d:Q118213697|Q118213697]]
| ''[[:d:Q118213697|Srettha Thavisin]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2023-08-22
| 2024-08-16
|-
| [[:d:Q13024351|Q13024351]]
| ''[[:d:Q13024351|Hun Manet]]''
| ''[[:d:Q1999325|Prime Minister of Cambodia]]''
| 2023-08-22
| 
|-
| [[:d:Q50345548|Q50345548]]
| ''[[:d:Q50345548|Anwar ul Haq Kakar]]''
| ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]''
| 2023-08-13
| 2024-03-03
|-
| [[:d:Q2646711|Q2646711]]
| ''[[:d:Q2646711|Ali Lamine Zeine]]''
| ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]''
| 2023-08-08
| 
|-
| [[:d:Q108444479|Q108444479]]
| [[Hasans Ahunds]]
| [[Afganistānas premjerministrs]]
| 2023-07-17&lt;br/&gt;2021-09-07
| 2023-05-17
|-
| [[:d:Q11509|Q11509]]
| ''[[:d:Q11509|Xanana Gusmão]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2023-07-01
| 
|-
| [[:d:Q552751|Q552751]]
| [[Kirjaks Micotakis]]
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2023-06-26&lt;br/&gt;2019-07-08
| 2023-05-25
|-
| [[:d:Q29892910|Q29892910]]
| ''[[:d:Q29892910|Riikka Purra]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2023-06-20
| 
|-
| [[:d:Q6029546|Q6029546]]
| [[Peteri Orpo]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2023-06-20&lt;br/&gt;2017-06-28
| 2019-06-06
|-
| [[:d:Q28536878|Q28536878]]
| ''[[:d:Q28536878|Nikolai Denkov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2023-06-06
| 2024-04-09
|-
| [[:d:Q118402778|Q118402778]]
| ''[[:d:Q118402778|Ioannis Sarmas]]''
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2023-05-25
| 2023-06-26
|-
| [[:d:Q4665452|Q4665452]]
| ''[[:d:Q4665452|Abdul Kabir]]''
| [[Afganistānas premjerministrs]]
| 2023-05-17
| 2023-07-17
|-
| [[:d:Q96747230|Q96747230]]
| ''[[:d:Q96747230|Ľudovít Ódor]]''
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2023-05-15
| 2023-10-25
|-
| [[:d:Q6996487|Q6996487]]
| ''[[:d:Q6996487|Nermin Nikšić]]''
| ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]''
| 2023-04-28
| 
|-
| [[:d:Q117348329|Q117348329]]
| ''[[:d:Q117348329|Yevgeny Solntsev]]''
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2023-03-30
| 2025-03-26
|-
| [[:d:Q174924|Q174924]]
| ''[[:d:Q174924|Humza Yousaf]]''
| ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]''
| 2023-03-29
| 2024-05-07
|-
| [[:d:Q127271608|Q127271608]]
| ''[[:d:Q127271608|Zijad Nišić]]''
| ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]''
| 2023-03-15
| 2024-11-29
|-
| [[:d:Q23020336|Q23020336]]
| ''[[:d:Q23020336|Mohammed bin Abdulrahman Al Thani]]''
| ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]''
| 2023-03-07
| 
|-
| [[:d:Q13407948|Q13407948]]
| [[Dorins Rečans]]
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2023-02-16
| 2025-11-01
|-
| [[:d:Q31192182|Q31192182]]
| ''[[:d:Q31192182|Galabs Doņevs]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2023-02-03&lt;br/&gt;2022-08-02
| 2023-06-06&lt;br/&gt;2023-02-03
|-
| [[:d:Q112175210|Q112175210]]
| ''[[:d:Q112175210|Manuela Roka]]''
| ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]''
| 2023-02-01
| 
|-
| [[:d:Q9182314|Q9182314]]
| ''[[:d:Q9182314|Chen Chien-jen]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2023-01-31
| 
|-
| [[:d:Q387491|Q387491]]
| ''[[:d:Q387491|Borjana Krišto]]''
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]]
| 2023-01-25
| 
|-
| [[:d:Q5106890|Q5106890]]
| [[Kriss Hipkinss]]
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2023-01-25
| 2023-11-27
|-
| [[:d:Q98841301|Q98841301]]
| ''[[:d:Q98841301|Alain Claude Bilie-By-Nze]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2023-01-09
| 2023-08-30
|-
| [[:d:Q104914585|Q104914585]]
| ''[[:d:Q104914585|Sonexay Siphandone]]''
| ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]''
| 2022-12-30
| 
|-
| [[:d:Q43723|Q43723]]
| [[Benjamins Netanjahu]]
| ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]''
| 2022-12-29
| 
|-
| [[:d:Q315500|Q315500]]
| [[Puspa Kamals Dāhāls]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2022-12-26&lt;br/&gt;2016-08-04
| 2024-07-15&lt;br/&gt;2017-06-07
|-
| [[:d:Q981549|Q981549]]
| ''[[:d:Q981549|Sitiveni Rabuka]]''
| ''[[:d:Q1469153|Prime Minister of Fiji]]''
| 2022-12-24
| 
|-
| [[:d:Q556712|Q556712]]
| ''[[:d:Q556712|Aksel V. Johannesen]]''
| ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]''
| 2022-12-22&lt;br/&gt;2015-09-15
| 2019-09-16
|-
| [[:d:Q1728820|Q1728820]]
| [[Leo Varadkars]]
| ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]''
| 2022-12-17&lt;br/&gt;2017-06-14
| 2024-04-09&lt;br/&gt;2020-06-27
|-
| [[:d:Q299574|Q299574]]
| [[Anvars Ibrahims]]
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2022-11-24
| 
|-
| [[:d:Q459822|Q459822]]
| ''[[:d:Q459822|Patrice Trovoada]]''
| ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]''
| 2022-11-10
| 
|-
| [[:d:Q24950945|Q24950945]]
| ''[[:d:Q24950945|Ishmael Kalsakau]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2022-11-04
| 2023-09-04
|-
| [[:d:Q114588964|Q114588964]]
| ''[[:d:Q114588964|Sam Matekane]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2022-10-28
| 
|-
| [[:d:Q20055561|Q20055561]]
| [[Rišī Sūneks]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2022-10-25
| 2024-07-05
|-
| [[:d:Q451791|Q451791]]
| [[Džordža Meloni|Džordžija Meloni]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2022-10-22
| 
|-
| [[:d:Q114835874|Q114835874]]
| ''[[:d:Q114835874|Apollinaire Joachim Kyélem de Tambèla]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2022-10-21
| 2024-12-06
|-
| [[:d:Q1780398|Q1780398]]
| [[Ulfs Kristersons]]
| ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]''
| 2022-10-18
| 
|-
| [[:d:Q3700793|Q3700793]]
| ''[[:d:Q3700793|Muhammad Shia' al-Sudani]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2022-10-14
| 
|-
| [[:d:Q7403916|Q7403916]]
| ''[[:d:Q7403916|Saleh Kebzabo]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2022-10-13
| 2024-01-01
|-
| [[:d:Q6892571|Q6892571]]
| [[Muhammeds bin Selmāns]]
| ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]''
| 2022-09-27
| 
|-
| [[:d:Q16269678|Q16269678]]
| ''[[:d:Q16269678|Amadou Ba]]''
| ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]''
| 2022-09-17
| 
|-
| [[:d:Q107136851|Q107136851]]
| ''[[:d:Q107136851|Gervais Ndirakobuca]]''
| ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]''
| 2022-09-07
| 
|-
| [[:d:Q272201|Q272201]]
| [[Liza Trasa]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2022-09-06
| 2022-10-25
|-
| [[:d:Q15724737|Q15724737]]
| ''[[:d:Q15724737|Prawit Wongsuwon]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2022-08-24
| 2022-09-30
|-
| [[:d:Q109296984|Q109296984]]
| ''[[:d:Q109296984|Bernard Goumou]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2022-08-20
| 2024-02-19
|-
| [[:d:Q113443525|Q113443525]]
| ''[[:d:Q113443525|Terenss Drū]]''
| ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]''
| 2022-08-06
| 
|-
| [[:d:Q109259869|Q109259869]]
| ''[[:d:Q109259869|Ahmed Nawaf Al-Ahmad Al-Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2022-07-24
| 2023-12-20
|-
| [[:d:Q1396120|Q1396120]]
| ''[[:d:Q1396120|Jairs Lapids]]''
| ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]''
| 2022-07-01
| 2022-12-29
|-
| [[:d:Q112598575|Q112598575]]
| ''[[:d:Q112598575|Hamza Abdi Barre]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2022-06-26
| 
|-
| [[:d:Q112679881|Q112679881]]
| ''[[:d:Q112679881|Dickon Mitchell]]''
| ''[[:d:Q30100613|Prime Minister of Grenada]]''
| 2022-06-24
| 
|-
| [[:d:Q112691270|Q112691270]]
| ''[[:d:Q112691270|Constantine Dzhussoev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2022-06-20
| 
|-
| [[:d:Q112286420|Q112286420]]
| ''[[:d:Q112286420|Vitaliy Khotsenko]]''
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2022-06-08
| 2023-03-29
|-
| [[:d:Q110644463|Q110644463]]
| ''[[:d:Q110644463|Alexander Rosenberg]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2022-05-30
| 
|-
| [[:d:Q18645045|Q18645045]]
| [[Roberts Golobs]]
| ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]''
| 2022-05-25
| 2026-05-22
|-
| [[:d:Q335697|Q335697]]
| [[Entonijs Albanīzs]]
| [[Austrālijas premjerministrs]]
| 2022-05-23
| 
|-
| [[:d:Q356666|Q356666]]
| ''[[:d:Q356666|Han Duck-soo]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2022-05-21
| 2025-05-01
|-
| [[:d:Q20020731|Q20020731]]
| [[Elizabete Borna]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2022-05-16
| 2024-01-09
|-
| [[:d:Q12619978|Q12619978]]
| ''[[:d:Q12619978|Choo Kyung-ho]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2022-05-12
| 2022-05-20
|-
| [[:d:Q12812869|Q12812869]]
| ''[[:d:Q12812869|Ünal Üstel]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2022-05-12
| 
|-
| [[:d:Q16353146|Q16353146]]
| ''[[:d:Q16353146|Dritans Abazovičs]]''
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2022-04-28
| 2023-10-31
|-
| [[:d:Q111131079|Q111131079]]
| ''[[:d:Q111131079|Albert Ouédraogo]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2022-03-03
| 2022-09-30
|-
| [[:d:Q44275924|Q44275924]]
| ''[[:d:Q44275924|Adriano Maleiane]]''
| ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]''
| 2022-03-03
| 2025-01-15
|-
| [[:d:Q63285566|Q63285566]]
| ''[[:d:Q63285566|Fathi Bashagha]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2022-03-03
| 
|-
| [[:d:Q88310768|Q88310768]]
| ''[[:d:Q88310768|Félix Moloua]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2022-02-07
| 2026-05-12
|-
| [[:d:Q55639564|Q55639564]]
| ''[[:d:Q55639564|Dee-Ann Kentish-Rogers]]''
| ''[[:d:Q4676862|acting prime minister]]''
| 2022-02-01
| 2022-02-01
|-
| [[:d:Q110629734|Q110629734]]
| ''[[:d:Q110629734|Osman Hussein]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2022-01-19
| 
|-
| [[:d:Q110288715|Q110288715]]
| [[Dimitars Kovačevskis]]
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2022-01-17
| 2024-01-28
|-
| [[:d:Q56825894|Q56825894]]
| [[Elihans Smaiilovs]]
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2022-01-05
| 2024-02-05
|-
| [[:d:Q19631293|Q19631293]]
| ''[[:d:Q19631293|Hu'akavameiliku]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2021-12-27
| 2024-12-09
|-
| [[:d:Q3377548|Q3377548]]
| [[Petrs Fiala]]
| ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]''
| 2021-12-17
| 2025-12-09
|-
| [[:d:Q106928258|Q106928258]]
| ''[[:d:Q106928258|Kirils Petkovs]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2021-12-13
| 2022-08-01
|-
| [[:d:Q21062160|Q21062160]]
| ''[[:d:Q21062160|Lassina Zerbo]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2021-12-11
| 2022-01-24
|-
| [[:d:Q61053|Q61053]]
| [[Olafs Šolcs]]
| ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]''
| 2021-12-08
| 2025-05-06
|-
| [[:d:Q42860944|Q42860944]]
| [[Karls Nēhammers]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2021-12-06
| 2025-01-10
|-
| [[:d:Q4935873|Q4935873]]
| [[Magdalēna Andešone]]
| ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]''
| 2021-11-30
| 2022-10-18
|-
| [[:d:Q28950289|Q28950289]]
| ''[[:d:Q28950289|Nikolae Čuke]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2021-11-25&lt;br/&gt;2020-12-07
| 2023-06-12&lt;br/&gt;2020-12-23
|-
| [[:d:Q27654948|Q27654948]]
| ''[[:d:Q27654948|Abdalla Hamdok]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2021-11-21&lt;br/&gt;2019-08-21
| 2022-01-02&lt;br/&gt;2021-10-25
|-
| [[:d:Q47189019|Q47189019]]
| ''[[:d:Q47189019|Faiz Sucuoğlu]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2021-11-05
| 2022-05-12
|-
| [[:d:Q467948|Q467948]]
| [[Jūnass Gārs Stēre]]
| ''[[:d:Q2334076|Prime Minister of Norway]]''
| 2021-10-14
| 
|-
| [[:d:Q25752002|Q25752002]]
| ''[[:d:Q25752002|Alfred Cannan]]''
| ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]''
| 2021-10-12
| 
|-
| [[:d:Q4060344|Q4060344]]
| ''[[:d:Q4060344|Akylbek Japarov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2021-10-12
| 
|-
| [[:d:Q1638114|Q1638114]]
| ''[[:d:Q1638114|Aziz Akhannouch]]''
| ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]''
| 2021-10-07
| 
|-
| [[:d:Q7183082|Q7183082]]
| ''[[:d:Q7183082|Philip &quot;Brave&quot; Davis]]''
| [[Bahamu premjerministri]]
| 2021-09-17
| 
|-
| [[:d:Q28055319|Q28055319]]
| ''[[:d:Q28055319|Stefans Janevs]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2021-09-16&lt;br/&gt;2021-05-12
| 2021-12-13&lt;br/&gt;2021-09-16
|-
| [[:d:Q318493|Q318493]]
| ''[[:d:Q318493|Mohamed Agha]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2021-09-10
| 2025-02-08
|-
| [[:d:Q66708545|Q66708545]]
| ''[[:d:Q66708545|Mohamed Béavogui]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2021-09-06
| 2022-08-20
|-
| [[:d:Q6084858|Q6084858]]
| ''[[:d:Q6084858|Ismail Sabri Yaakob]]''
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2021-08-21
| 2022-11-24
|-
| [[:d:Q105193792|Q105193792]]
| ''[[:d:Q105193792|Natalia Gavrilița]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2021-08-06
| 2023-02-16
|-
| [[:d:Q3462649|Q3462649]]
| [[Mins Auns Hlains]]
| ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]''
| 2021-08-01
| 
|-
| [[:d:Q7184214|Q7184214]]
| ''[[:d:Q7184214|Filips Pjērs]]''
| ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]''
| 2021-07-28
| 
|-
| [[:d:Q107451258|Q107451258]]
| ''[[:d:Q107451258|Ariel Henry]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2021-07-20
| 2024-04-25
|-
| [[:d:Q107600891|Q107600891]]
| ''[[:d:Q107600891|Cleopas Dlamini]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2021-07-16
| 2023-09-28
|-
| [[:d:Q470903|Q470903]]
| [[Sers Bahādurs Deuba|Šers Bahadurs Deuba]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2021-07-13&lt;br/&gt;2017-06-07
| 2022-12-26&lt;br/&gt;2018-02-15
|-
| [[:d:Q96612848|Q96612848]]
| ''[[:d:Q96612848|Ayman ibn Abd ar-Rahman]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2021-06-30
| 2023-11-11
|-
| [[:d:Q62481397|Q62481397]]
| ''[[:d:Q62481397|Robinah Nabbanja]]''
| ''[[:d:Q2462330|Prime Minister of Uganda]]''
| 2021-06-21
| 
|-
| [[:d:Q7035479|Q7035479]]
| [[Nikols Pašinjans]]
| [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]]
| 2021-06-20&lt;br/&gt;2021-04-25&lt;br/&gt;2018-05-08
| 2021-06-20&lt;br/&gt;2021-04-25
|-
| [[:d:Q7150914|Q7150914]]
| ''[[:d:Q7150914|Paul Givan]]''
| ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''
| 2021-06-17
| 2022-02-04
|-
| [[:d:Q107273326|Q107273326]]
| ''[[:d:Q107273326|Henri-Marie Dondra]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2021-06-15
| 2022-02-07
|-
| [[:d:Q29030093|Q29030093]]
| ''[[:d:Q29030093|Gilmar Pisas]]''
| ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]''
| 2021-06-14
| 
|-
| [[:d:Q39318|Q39318]]
| [[Naftali Benets]]
| ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]''
| 2021-06-13
| 2022-07-01
|-
| [[:d:Q2964323|Q2964323]]
| ''[[:d:Q2964323|Choguel Kokalla Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2021-06-07
| 2024-11-20
|-
| [[:d:Q3374810|Q3374810]]
| ''[[:d:Q3374810|Penpa Tsering]]''
| ''[[:d:Q116357|Sikyong]]''
| 2021-05-27
| 
|-
| [[:d:Q5446290|Q5446290]]
| ''[[:d:Q5446290|Fiamē Naomi Mataʻafa]]''
| ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]''
| 2021-05-24
| 2025-09-16
|-
| [[:d:Q12587534|Q12587534]]
| ''[[:d:Q12587534|Kim Boo-kyum]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2021-05-14
| 2022-05-11
|-
| [[:d:Q4752077|Q4752077]]
| ''[[:d:Q4752077|Anatole Collinet Makosso]]''
| ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]''
| 2021-05-12
| 2026-05-01
|-
| [[:d:Q101751482|Q101751482]]
| ''[[:d:Q101751482|Artyom Novikov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2021-05-05
| 2021-05-20
|-
| [[:d:Q105277058|Q105277058]]
| ''[[:d:Q105277058|Ulukbek Maripov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2021-05-05&lt;br/&gt;2021-02-03
| 2021-10-12&lt;br/&gt;2021-05-05
|-
| [[:d:Q107067181|Q107067181]]
| ''[[:d:Q107067181|Jacob Jusu Saffa]]''
| ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]''
| 2021-04-30
| 2023-07-10
|-
| [[:d:Q105523479|Q105523479]]
| ''[[:d:Q105523479|Jean-Michel Sama Lukonde Kyenge]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2021-04-26
| 2024-06-12
|-
| [[:d:Q4710950|Q4710950]]
| ''[[:d:Q4710950|Albert Pahimi Padacké]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2021-04-26&lt;br/&gt;2016-02-13
| 2022-10-13&lt;br/&gt;2018-05-04
|-
| [[:d:Q51846080|Q51846080]]
| ''[[:d:Q51846080|Múte Bourup Egede]]''
| ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]''
| 2021-04-23
| 2025-04-07
|-
| [[:d:Q106622643|Q106622643]]
| ''[[:d:Q106622643|Wayne Panton]]''
| ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]''
| 2021-04-21
| 2023-11-15
|-
| [[:d:Q31180640|Q31180640]]
| ''[[:d:Q31180640|Hong Nam-ki]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2021-04-17
| 2021-05-14
|-
| [[:d:Q22343041|Q22343041]]
| ''[[:d:Q22343041|Mahn Win Khaing Than]]''
| ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]''
| 2021-04-16
| 
|-
| [[:d:Q106496152|Q106496152]]
| ''[[:d:Q106496152|Claude Joseph]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2021-04-14
| 2021-07-20
|-
| [[:d:Q10806940|Q10806940]]
| ''[[:d:Q10806940|Phạm Minh Chính]]''
| ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]''
| 2021-04-05
| 
|-
| [[:d:Q7110324|Q7110324]]
| ''[[:d:Q7110324|Ouhoumoudou Mahamadou]]''
| ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]''
| 2021-04-03
| 2023-07-26
|-
| [[:d:Q46227987|Q46227987]]
| ''[[:d:Q46227987|Eduards Hegers]]''
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2021-04-01
| 2023-05-15
|-
| [[:d:Q441633|Q441633]]
| [[Albins Kurti]]
| ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]''
| 2021-03-22&lt;br/&gt;2020-02-03
| 2020-06-03
|-
| [[:d:Q7180477|Q7180477]]
| ''[[:d:Q7180477|Phankham Viphavan]]''
| ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]''
| 2021-03-22
| 2022-12-30
|-
| [[:d:Q105319569|Q105319569]]
| ''[[:d:Q105319569|Abd al-Hamid Dbeibeh]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2021-03-15
| 
|-
| [[:d:Q3369176|Q3369176]]
| ''[[:d:Q3369176|Patrick Achi]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2021-03-08
| 2023-10-06
|-
| [[:d:Q6066533|Q6066533]]
| [[Irakli Garibašvili]]
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2021-02-22
| 2024-01-29
|-
| [[:d:Q60361123|Q60361123]]
| ''[[:d:Q60361123|Maya Tskitishvili]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2021-02-18
| 2021-02-22
|-
| [[:d:Q294460|Q294460]]
| [[Mario Dragi]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2021-02-13
| 2022-10-22
|-
| [[:d:Q24248226|Q24248226]]
| ''[[:d:Q24248226|Luvsannamsrain Oyun-Erdene]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2021-01-27
| 2025-06-13
|-
| [[:d:Q11869065|Q11869065]]
| [[Kaja Kallasa]]
| [[Igaunijas premjerministrs]]
| 2021-01-26
| 2024-07-22
|-
| [[:d:Q43549347|Q43549347]]
| ''[[:d:Q43549347|Jane Poole-Wilson]]''
| ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]''
| 2021-01-01
| 
|-
| [[:d:Q4822275|Q4822275]]
| ''[[:d:Q4822275|Aureliu Ciocoi]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2020-12-31
| 2021-08-05
|-
| [[:d:Q105588566|Q105588566]]
| ''[[:d:Q105588566|Esed Kadrić]]''
| ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]''
| 2020-12-23
| 2023-03-15
|-
| [[:d:Q28035183|Q28035183]]
| [[Florins Kicu]]
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2020-12-23
| 2021-11-25
|-
| [[:d:Q16973942|Q16973942]]
| ''[[:d:Q16973942|Themba Nhlanganiso Masuku]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2020-12-13
| 2021-07-19
|-
| [[:d:Q11140027|Q11140027]]
| ''[[:d:Q11140027|Saarani Mohamad]]''
| ''[[:d:Q6589946|Menteri Besar of Perak]]''
| 2020-12-10
| 
|-
| [[:d:Q28600107|Q28600107]]
| ''[[:d:Q28600107|Ersan Saner]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2020-12-09
| 2021-11-05
|-
| [[:d:Q97999161|Q97999161]]
| ''[[:d:Q97999161|Zdravko Krivokapičs]]''
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2020-12-04
| 2022-04-28
|-
| [[:d:Q437096|Q437096]]
| [[Ingrīda Šimonīte]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2020-11-25
| 2024-12-12
|-
| [[:d:Q6266369|Q6266369]]
| ''[[:d:Q6266369|Johnny Briceño]]''
| ''[[:d:Q862638|Prime Minister of Belize]]''
| 2020-11-12
| 
|-
| [[:d:Q58140|Q58140]]
| ''[[:d:Q58140|Salman bin Hamad, Crown Prince of Bahrain]]''
| ''[[:d:Q58150|Bahreinas premjerministrs]]''
| 2020-11-11
| 
|-
| [[:d:Q25597826|Q25597826]]
| [[Sadirs Džaparovs]]
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2020-10-10&lt;br/&gt;2020-10-06
| 2020-11-14&lt;br/&gt;2020-10-10
|-
| [[:d:Q63441935|Q63441935]]
| ''[[:d:Q63441935|Bisher Al-Khasawneh]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2020-10-07
| 2024-09-15
|-
| [[:d:Q476596|Q476596]]
| ''[[:d:Q476596|Alexander De Croo]]''
| ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]''
| 2020-10-01
| 2025-02-03
|-
| [[:d:Q6766871|Q6766871]]
| ''[[:d:Q6766871|Mark Brown]]''
| ''[[:d:Q39593532|Prime Minister of the Cook Islands]]''
| 2020-10-01
| 
|-
| [[:d:Q16682496|Q16682496]]
| ''[[:d:Q16682496|Victoire Dogbé Tomegah]]''
| ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]''
| 2020-09-28
| 2025-05-03
|-
| [[:d:Q3317754|Q3317754]]
| ''[[:d:Q3317754|Moctar Ouane]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2020-09-27
| 2021-05-24
|-
| [[:d:Q99605101|Q99605101]]
| ''[[:d:Q99605101|Mohamed Hussein Roble]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2020-09-23
| 2022-06-26
|-
| [[:d:Q122465|Q122465]]
| [[Josihide Suga]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2020-09-16
| 2021-10-04
|-
| [[:d:Q7045446|Q7045446]]
| ''[[:d:Q7045446|Annika Saarikko]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2020-09-10
| 2023-06-20
|-
| [[:d:Q220579|Q220579]]
| [[Zorans Zaevs]]
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2020-08-30&lt;br/&gt;2017-06-01
| 2022-01-16&lt;br/&gt;2020-01-03
|-
| [[:d:Q105674235|Q105674235]]
| ''[[:d:Q105674235|Gennady Bekoyev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2020-08-29
| 2022-06-20
|-
| [[:d:Q25035961|Q25035961]]
| ''[[:d:Q25035961|Kim Tok-hun]]''
| ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]''
| 2020-08-13
| 
|-
| [[:d:Q5679624|Q5679624]]
| ''[[:d:Q5679624|Hassan Diab]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2020-08-10&lt;br/&gt;2019-12-19
| 2021-09-10&lt;br/&gt;2020-08-10
|-
| [[:d:Q98137599|Q98137599]]
| ''[[:d:Q98137599|Mohamed Ould Bilal]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2020-08-06
| 2024-08-02
|-
| [[:d:Q98053664|Q98053664]]
| ''[[:d:Q98053664|Marks Filipss]]''
| ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]''
| 2020-08-03
| 
|-
| [[:d:Q3126401|Q3126401]]
| ''[[:d:Q3126401|Hamed Bakayoko]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2020-07-30
| 2021-03-10
|-
| [[:d:Q97703983|Q97703983]]
| ''[[:d:Q97703983|Mahdi Mohammed Gulaid]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2020-07-25
| 2020-09-01
|-
| [[:d:Q65556229|Q65556229]]
| ''[[:d:Q65556229|Rose Christiane Raponda]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2020-07-16
| 2023-01-09
|-
| [[:d:Q3171170|Q3171170]]
| [[Žans Kastekss]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2020-07-03
| 2022-05-16
|-
| [[:d:Q27231038|Q27231038]]
| ''[[:d:Q27231038|Alain-Guillaume Bunyoni]]''
| ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]''
| 2020-06-23
| 2022-09-07
|-
| [[:d:Q96338578|Q96338578]]
| ''[[:d:Q96338578|Kubatbek Boronov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2020-06-17
| 2020-10-06
|-
| [[:d:Q60455401|Q60455401]]
| ''[[:d:Q60455401|Hussein Arnous]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2020-06-11
| 2024-09-14
|-
| [[:d:Q182043|Q182043]]
| [[Mati Vanhanens]]
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2020-06-09
| 2020-09-10
|-
| [[:d:Q27043179|Q27043179]]
| [[Ramans Halovčenka|Romans Golovčenko]]
| ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]''
| 2020-06-04
| 2025-03-10
|-
| [[:d:Q30323682|Q30323682]]
| ''[[:d:Q30323682|Avdullah Hoti]]''
| ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]''
| 2020-06-03
| 2021-03-22
|-
| [[:d:Q91621859|Q91621859]]
| ''[[:d:Q91621859|Moeketsi Majoro]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2020-05-20
| 2022-10-28
|-
| [[:d:Q85317569|Q85317569]]
| ''[[:d:Q85317569|Mustafa Al-Kadhimi]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2020-05-06
| 2022-10-14
|-
| [[:d:Q313355|Q313355]]
| ''[[:d:Q313355|Alexander Ankvab]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2020-04-23
| 2024-11-20
|-
| [[:d:Q16190741|Q16190741]]
| ''[[:d:Q16190741|Bob Loughman]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2020-04-20
| 2022-11-04
|-
| [[:d:Q552706|Q552706]]
| ''[[:d:Q552706|Igors Matovičs]]''
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2020-03-21
| 2021-04-01
|-
| [[:d:Q66094865|Q66094865]]
| [[Deniss Šmihaļs]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2020-03-04
| 2025-07-17
|-
| [[:d:Q87188650|Q87188650]]
| ''[[:d:Q87188650|Joseph Jouthe]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2020-03-04
| 2021-04-14
|-
| [[:d:Q1060949|Q1060949]]
| ''[[:d:Q1060949|Muhyiddin Yassin]]''
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2020-03-01
| 2021-08-16
|-
| [[:d:Q86715481|Q86715481]]
| ''[[:d:Q86715481|Nuno Nabiam]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2020-02-28
| 2023-08-07
|-
| [[:d:Q83849153|Q83849153]]
| ''[[:d:Q83849153|Khalid bin Khalifa bin Abdul Aziz Al Thani]]''
| ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]''
| 2020-01-28
| 2023-03-07
|-
| [[:d:Q4298520|Q4298520]]
| [[Mihails Mišustins]]
| [[Krievijas premjerministrs]]
| 2020-01-16
| 
|-
| [[:d:Q11270093|Q11270093]]
| ''[[:d:Q11270093|Chung Sye-kyun]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2020-01-14
| 2021-04-17
|-
| [[:d:Q37860840|Q37860840]]
| [[Roberts Abela]]
| ''[[:d:Q152814|Maltas premjerministrs]]''
| 2020-01-13
| 
|-
| [[:d:Q4949324|Q4949324]]
| ''[[:d:Q4949324|Bouchraya Hammoudi Bayoun]]''
| ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2020-01-13
| 
|-
| [[:d:Q4792148|Q4792148]]
| ''[[:d:Q4792148|Arlene Foster]]''
| ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''
| 2020-01-11&lt;br/&gt;2016-01-11
| 2021-06-14&lt;br/&gt;2017-01-09
|-
| [[:d:Q2262885|Q2262885]]
| [[Sebastiāns Kurcs]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2020-01-07&lt;br/&gt;2017-12-18
| 2021-10-11&lt;br/&gt;2019-05-28
|-
| [[:d:Q21467814|Q21467814]]
| ''[[:d:Q21467814|Olivers Spasovskis]]''
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2020-01-03
| 2020-08-30
|-
| [[:d:Q80100650|Q80100650]]
| ''[[:d:Q80100650|Abd al-Aziz Jarad]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2019-12-28
| 2021-06-30
|-
| [[:d:Q12752078|Q12752078]]
| ''[[:d:Q12752078|Zoran Tegeltija]]''
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]]
| 2019-12-23
| 2023-01-25
|-
| [[:d:Q79358625|Q79358625]]
| ''[[:d:Q79358625|Manuel Marrero Cruz]]''
| ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]''
| 2019-12-21
| 
|-
| [[:d:Q62635974|Q62635974]]
| ''[[:d:Q62635974|Sabri Boukadoum]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2019-12-19
| 2019-12-28
|-
| [[:d:Q16986436|Q16986436]]
| [[Sanna Marina]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''
| 2019-12-10
| 2023-06-20
|-
| [[:d:Q57338|Q57338]]
| ''[[:d:Q57338|Mahinda Rajapaksa]]''
| ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]''
| 2019-11-21&lt;br/&gt;2018-10-26
| 2022-05-09&lt;br/&gt;2018-11-14
|-
| [[:d:Q12219691|Q12219691]]
| ''[[:d:Q12219691|Sabah Al-Khalid Al-Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2019-11-19
| 2022-07-19
|-
| [[:d:Q69624560|Q69624560]]
| ''[[:d:Q69624560|Silveria Jacobs]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2019-11-19
| 
|-
| [[:d:Q75020865|Q75020865]]
| ''[[:d:Q75020865|Ion Chicu]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2019-11-14
| 2020-12-31
|-
| [[:d:Q551585|Q551585]]
| ''[[:d:Q551585|Aristides Gomes]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2019-11-08&lt;br/&gt;2018-04-16
| 2020-02-28&lt;br/&gt;2019-10-29
|-
| [[:d:Q671955|Q671955]]
| ''[[:d:Q671955|Ludoviks Orbans]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2019-11-04
| 2020-12-07
|-
| [[:d:Q142540|Q142540]]
| ''[[:d:Q142540|Faustino Imbali]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2019-10-31
| 2019-11-08
|-
| [[:d:Q18434995|Q18434995]]
| ''[[:d:Q18434995|Sophie Wilmès]]''
| ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]''
| 2019-10-27
| 2020-10-01
|-
| [[:d:Q58303425|Q58303425]]
| ''[[:d:Q58303425|Wycliffe Smith]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2019-10-10
| 2019-11-19
|-
| [[:d:Q12850075|Q12850075]]
| ''[[:d:Q12850075|Ali Asadovs]]''
| ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]''
| 2019-10-08
| 
|-
| [[:d:Q48778102|Q48778102]]
| ''[[:d:Q48778102|Pōhiva Tuʻiʻonetoa]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2019-10-08
| 2021-12-27
|-
| [[:d:Q6378927|Q6378927]]
| ''[[:d:Q6378927|Kausea Natano]]''
| ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]''
| 2019-09-19
| 
|-
| [[:d:Q853551|Q853551]]
| ''[[:d:Q853551|Bárður á Steig Nielsen]]''
| ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]''
| 2019-09-16
| 2022-12-22
|-
| [[:d:Q20253947|Q20253947]]
| ''[[:d:Q20253947|Katri Kulmuni]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2019-09-12
| 2020-06-05
|-
| [[:d:Q7449656|Q7449656]]
| ''[[:d:Q7449656|Sēmisi Sika]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2019-09-12
| 2019-10-08
|-
| [[:d:Q43287680|Q43287680]]
| ''[[:d:Q43287680|Giorgi Gakharia]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2019-09-08
| 2021-02-18
|-
| [[:d:Q64486491|Q64486491]]
| [[Oleksijs Hončaruks]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2019-08-29
| 2020-03-04
|-
| [[:d:Q3155412|Q3155412]]
| ''[[:d:Q3155412|Ismail Ould Bedde Ould Cheikh Sidiya]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2019-08-05
| 2020-08-06
|-
| [[:d:Q180589|Q180589]]
| [[Boriss Džonsons]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2019-07-24
| 2022-09-06
|-
| [[:d:Q5015|Q5015]]
| [[Mete Frederiksena]]
| ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]''
| 2019-06-27
| 
|-
| [[:d:Q15071069|Q15071069]]
| [[Maija Sandu]]
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2019-06-08
| 2019-11-14
|-
| [[:d:Q11852228|Q11852228]]
| [[Anti Rinne]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''
| 2019-06-06
| 2019-12-10
|-
| [[:d:Q16984784|Q16984784]]
| ''[[:d:Q16984784|Mika Lintilä]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2019-06-06
| 2019-09-12
|-
| [[:d:Q916162|Q916162]]
| [[Brigite Bīrleine]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2019-06-03
| 2020-01-07
|-
| [[:d:Q6138903|Q6138903]]
| ''[[:d:Q6138903|James Marape]]''
| ''[[:d:Q1074656|Papua-Jaungvinejas premjerministrs]]''
| 2019-05-30
| 
|-
| [[:d:Q45808771|Q45808771]]
| ''[[:d:Q45808771|Hartwig Löger]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2019-05-28
| 2019-06-03
|-
| [[:d:Q6057339|Q6057339]]
| ''[[:d:Q6057339|Ersin Tatar]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2019-05-22
| 2020-12-09
|-
| [[:d:Q63967715|Q63967715]]
| ''[[:d:Q63967715|Ilunga Ilunkamba Sylvestre]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2019-05-20
| 2021-01-28
|-
| [[:d:Q21001195|Q21001195]]
| ''[[:d:Q21001195|Xavier Espot Zamora]]''
| ''[[:d:Q634322|Andoras premjerministrs]]''
| 2019-05-16
| 
|-
| [[:d:Q536063|Q536063]]
| ''[[:d:Q536063|Manasseh Sogavare]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2019-04-24
| 2024-05-02
|-
| [[:d:Q30005153|Q30005153]]
| ''[[:d:Q30005153|Boubou Cisse]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2019-04-23
| 2020-08-18
|-
| [[:d:Q16192933|Q16192933]]
| ''[[:d:Q16192933|Mohammad Shtayyeh]]''
| ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]''
| 2019-04-13
| 2024-03-31
|-
| [[:d:Q56818689|Q56818689]]
| ''[[:d:Q56818689|Kim Jae-ryong]]''
| ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]''
| 2019-04-11
| 2020-08-13
|-
| [[:d:Q62596591|Q62596591]]
| ''[[:d:Q62596591|Jean-Michel Lapin]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2019-03-21
| 2020-03-04
|-
| [[:d:Q48728938|Q48728938]]
| ''[[:d:Q48728938|Mohamed Tahir Ayala]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2019-03-13
| 2019-04-11
|-
| [[:d:Q20109520|Q20109520]]
| ''[[:d:Q20109520|Noureddine Bedoui]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2019-03-11
| 2019-12-19
|-
| [[:d:Q61889435|Q61889435]]
| ''[[:d:Q61889435|Firmin Ngrébada]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2019-02-25
| 2021-06-15
|-
| [[:d:Q527063|Q527063]]
| ''[[:d:Q527063|Asqar Mamin]]''
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2019-02-21
| 2022-01-05
|-
| [[:d:Q60813372|Q60813372]]
| ''[[:d:Q60813372|Christophe Joseph Marie Dabiré]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2019-01-24
| 2021-12-08
|-
| [[:d:Q3736499|Q3736499]]
| [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| 2019-01-23
| 2023-09-15
|-
| [[:d:Q551904|Q551904]]
| ''[[:d:Q551904|Su Tseng-chang]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2019-01-14
| 2023-01-31
|-
| [[:d:Q60594089|Q60594089]]
| ''[[:d:Q60594089|Julien Nkoghe Békale]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2019-01-12
| 2020-07-16
|-
| [[:d:Q60441515|Q60441515]]
| ''[[:d:Q60441515|Joseph Ngute]]''
| [[Kamerūnas premjerministri]]
| 2019-01-04
| 
|-
| [[:d:Q58416549|Q58416549]]
| ''[[:d:Q58416549|Radovan Višković]]''
| ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]''
| 2018-12-18
| 2025-08-22
|-
| [[:d:Q983402|Q983402]]
| ''[[:d:Q983402|Ranil Wickremesinghe]]''
| ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]''
| 2018-12-16&lt;br/&gt;2015-01-09
| 2019-11-21&lt;br/&gt;2018-10-26
|-
| [[:d:Q57085436|Q57085436]]
| ''[[:d:Q57085436|Jorge Bom Jesus]]''
| ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]''
| 2018-12-03
| 2022-11-09
|-
| [[:d:Q57588106|Q57588106]]
| ''[[:d:Q57588106|Alexander Ananchenko]]''
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2018-12-01
| 2022-06-08
|-
| [[:d:Q391160|Q391160]]
| ''[[:d:Q391160|Srebrenka Golić]]''
| ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]''
| 2018-11-19
| 2018-12-18
|-
| [[:d:Q57313851|Q57313851]]
| ''[[:d:Q57313851|Lotay Tshering]]''
| ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]''
| 2018-11-07
| 2023-11-01
|-
| [[:d:Q58014343|Q58014343]]
| ''[[:d:Q58014343|Mohamed Salem Ould Béchir]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2018-10-30
| 2019-08-05
|-
| [[:d:Q57973856|Q57973856]]
| ''[[:d:Q57973856|Ambrose Mandvulo Dlamini]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2018-10-27
| 2020-12-13
|-
| [[:d:Q357116|Q357116]]
| ''[[:d:Q357116|Adil Abdul-Mahdi]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2018-10-25
| 2020-05-07
|-
| [[:d:Q57373157|Q57373157]]
| ''[[:d:Q57373157|Maeen Abdulmalik Saeed]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2018-10-15
| 2024-02-05&lt;br/&gt;2020-12-18
|-
| [[:d:Q4080376|Q4080376]]
| ''[[:d:Q4080376|Valeri Bganba]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2018-09-18
| 2020-04-23
|-
| [[:d:Q3166124|Q3166124]]
| ''[[:d:Q3166124|Jean-Henry Céant]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2018-09-17
| 2019-03-21
|-
| [[:d:Q56556415|Q56556415]]
| ''[[:d:Q56556415|Motazz Moussa]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2018-09-15&lt;br/&gt;2018-09-09
| 2019-02-23&lt;br/&gt;2018-09-15
|-
| [[:d:Q27829055|Q27829055]]
| ''[[:d:Q27829055|Daur Arshba]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2018-09-08
| 2018-09-18
|-
| [[:d:Q16514790|Q16514790]]
| [[Deniss Pušiļins]]
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2018-09-07
| 2018-10-18
|-
| [[:d:Q56630743|Q56630743]]
| ''[[:d:Q56630743|Vincent Mhlanga]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2018-09-05
| 2018-10-27
|-
| [[:d:Q7436908|Q7436908]]
| [[Skots Morisons]]
| [[Austrālijas premjerministrs]]
| 2018-08-24
| 2022-05-23
|-
| [[:d:Q155164|Q155164]]
| [[Imrāns Hāns]]
| ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]''
| 2018-08-18
| 2022-04-10
|-
| [[:d:Q3813861|Q3813861]]
| [[Sjarhejs Rumass]]
| ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]''
| 2018-08-18
| 2020-06-03
|-
| [[:d:Q12795878|Q12795878]]
| ''[[:d:Q12795878|Marjans Šarecs]]''
| ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]''
| 2018-08-17
| 2020-03-03
|-
| [[:d:Q57519|Q57519]]
| ''[[:d:Q57519|Taur Matan Ruak]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2018-06-22
| 2023-07-01
|-
| [[:d:Q54982996|Q54982996]]
| ''[[:d:Q54982996|Mamuka Bakhtadze]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2018-06-20
| 2019-09-02
|-
| [[:d:Q29512679|Q29512679]]
| ''[[:d:Q29512679|Omar Razzaz]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2018-06-14
| 2020-10-12
|-
| [[:d:Q54901515|Q54901515]]
| ''[[:d:Q54901515|Mostafa Madbouly]]''
| ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]''
| 2018-06-14
| 
|-
| [[:d:Q54806925|Q54806925]]
| ''[[:d:Q54806925|Christian Ntsay]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2018-06-06
| 2025-09-29
|-
| [[:d:Q53844829|Q53844829]]
| [[Džuzepe Konte]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2018-06-01
| 2021-02-13
|-
| [[:d:Q6967119|Q6967119]]
| ''[[:d:Q6967119|Nasirul Mulk]]''
| ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]''
| 2018-06-01
| 2018-08-17
|-
| [[:d:Q6827147|Q6827147]]
| ''[[:d:Q6827147|Mia Mottley]]''
| ''[[:d:Q15921525|Barbadosas premjerministrs]]''
| 2018-05-25
| 
|-
| [[:d:Q5984807|Q5984807]]
| ''[[:d:Q5984807|Ibrahima Kassory Fofana]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2018-05-21
| 2021-09-05
|-
| [[:d:Q12712421|Q12712421]]
| ''[[:d:Q12712421|Wan Rosdy Wan Ismail]]''
| ''[[:d:Q6589945|Menteri Besar of Pahang]]''
| 2018-05-15
| 
|-
| [[:d:Q181383|Q181383]]
| [[Mahathirs bin Mohamads]]
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2018-05-10
| 2020-03-01
|-
| [[:d:Q467261|Q467261]]
| ''[[:d:Q467261|Gennady Gagulia]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2018-04-25
| 2018-09-08
|-
| [[:d:Q1979923|Q1979923]]
| ''[[:d:Q1979923|Karens Karapetjans]]''
| [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]]
| 2018-04-23&lt;br/&gt;2016-09-13
| 2018-05-08&lt;br/&gt;2018-04-17
|-
| [[:d:Q7065106|Q7065106]]
| ''[[:d:Q7065106|Novruz Mammadov]]''
| ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]''
| 2018-04-21
| 2019-10-08
|-
| [[:d:Q37777535|Q37777535]]
| ''[[:d:Q37777535|Muhammetkaliy Abulgaziyev]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2018-04-20&lt;br/&gt;2017-08-22
| 2020-06-15&lt;br/&gt;2017-08-26
|-
| [[:d:Q53863493|Q53863493]]
| ''[[:d:Q53863493|David J. Francis]]''
| ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]''
| 2018-04-20
| 2021-04-30
|-
| [[:d:Q1932603|Q1932603]]
| [[Migels Diass-Kanels]]
| ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]''
| 2018-04-19
| 2019-12-21
|-
| [[:d:Q612803|Q612803]]
| [[Seržs Sargsjans]]
| [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]]
| 2018-04-17
| 2018-04-23
|-
| [[:d:Q50365049|Q50365049]]
| [[Abijs Ahmeds]]
| ''[[:d:Q1788970|Etiopijas premjerministrs]]''
| 2018-04-02
| 
|-
| [[:d:Q17330556|Q17330556]]
| [[Peters Pellegrīni|Peters Pelegrīni]]
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2018-03-22
| 2020-03-21
|-
| [[:d:Q48110120|Q48110120]]
| ''[[:d:Q48110120|Mohamed Wali Akeik]]''
| ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2018-02-05
| 2020-01-13
|-
| [[:d:Q47188815|Q47188815]]
| ''[[:d:Q47188815|Tufan Erhürman]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2018-02-02
| 2019-05-22
|-
| [[:d:Q47527935|Q47527935]]
| ''[[:d:Q47527935|Arturs Silva]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2018-01-30
| 2018-04-16
|-
| [[:d:Q9368300|Q9368300]]
| ''[[:d:Q9368300|Viorica Dăncilă]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2018-01-29
| 2019-11-04
|-
| [[:d:Q30349022|Q30349022]]
| ''[[:d:Q30349022|Mihai Fifor]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2018-01-16
| 2018-01-29
|-
| [[:d:Q47262798|Q47262798]]
| ''[[:d:Q47262798|Leona Marlin-Romeo]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2018-01-15
| 2019-10-10
|-
| [[:d:Q2398472|Q2398472]]
| ''[[:d:Q2398472|Soumeylou Boubèye Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2017-12-30
| 2019-04-18
|-
| [[:d:Q11771436|Q11771436]]
| [[Mateušs Moraveckis]]
| ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]''
| 2017-12-11
| 2023-12-13
|-
| [[:d:Q467464|Q467464]]
| ''[[:d:Q467464|Katrín Jakobsdóttir]]''
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2017-11-30
| 2024-04-09
|-
| [[:d:Q23038705|Q23038705]]
| ''[[:d:Q23038705|Evelyn Wever-Croes]]''
| ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]''
| 2017-11-17
| 
|-
| [[:d:Q7331464|Q7331464]]
| ''[[:d:Q7331464|Rick Hou]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2017-11-15
| 2019-04-24
|-
| [[:d:Q132345|Q132345]]
| [[Šindzo Abe]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2017-11-01
| 2020-09-16
|-
| [[:d:Q3606816|Q3606816]]
| [[Džasinda Ārdērna]]
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2017-10-26
| 2023-01-25
|-
| [[:d:Q27058418|Q27058418]]
| [[Hurelsuhs Uhnāgīns]]
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2017-10-04
| 2021-01-21
|-
| [[:d:Q11664|Q11664]]
| ''[[:d:Q11664|Mari Alkatiri]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2017-09-15
| 2018-06-22
|-
| [[:d:Q316553|Q316553]]
| ''[[:d:Q316553|Ramush Haradinaj]]''
| ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]''
| 2017-09-09
| 2020-02-03
|-
| [[:d:Q3847080|Q3847080]]
| ''[[:d:Q3847080|Lai Ching-te]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2017-09-08
| 2019-01-14
|-
| [[:d:Q38188115|Q38188115]]
| ''[[:d:Q38188115|Édouard Ngirente]]''
| ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]''
| 2017-08-30
| 2025-07-25
|-
| [[:d:Q29865128|Q29865128]]
| ''[[:d:Q29865128|Sapar Isakov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2017-08-26
| 2018-04-19
|-
| [[:d:Q57613|Q57613]]
| ''[[:d:Q57613|Ahmad Uyahya]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2017-08-16
| 2019-03-11
|-
| [[:d:Q7461686|Q7461686]]
| ''[[:d:Q7461686|Shahid Khaqan Abbasi]]''
| ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]''
| 2017-08-01
| 2018-05-31
|-
| [[:d:Q33120852|Q33120852]]
| ''[[:d:Q33120852|E. David Burt]]''
| ''[[:d:Q56611785|Premier of Bermuda]]''
| 2017-07-19
| 
|-
| [[:d:Q12735517|Q12735517]]
| [[Mihajs Tudose]]
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2017-06-29
| 2018-01-16
|-
| [[:d:Q26258815|Q26258815]]
| [[Ana Brnabiča]]
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2017-06-29
| 2024-03-20
|-
| [[:d:Q983971|Q983971]]
| ''[[:d:Q983971|Tom Thabane]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2017-06-16
| 2020-05-19
|-
| [[:d:Q12611134|Q12611134]]
| ''[[:d:Q12611134|Lee Nack-yon]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2017-05-31
| 2020-01-14
|-
| [[:d:Q26251882|Q26251882]]
| ''[[:d:Q26251882|Eugene Rhuggenaath]]''
| ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]''
| 2017-05-29
| 2021-06-14
|-
| [[:d:Q2821166|Q2821166]]
| ''[[:d:Q2821166|Abdelmadžīds Tabūns]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2017-05-25
| 2017-08-15
|-
| [[:d:Q29239480|Q29239480]]
| ''[[:d:Q29239480|Bruno Tshibala]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2017-05-18
| 2019-09-07
|-
| [[:d:Q44531929|Q44531929]]
| ''[[:d:Q44531929|Erik Pukhayev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2017-05-16
| 2020-08-29
|-
| [[:d:Q3579995|Q3579995]]
| [[Eduārs Filips]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2017-05-15
| 2020-07-03
|-
| [[:d:Q16732648|Q16732648]]
| ''[[:d:Q16732648|Hubert Minnis]]''
| [[Bahamu premjerministri]]
| 2017-05-11
| 2021-09-17
|-
| [[:d:Q57775|Q57775]]
| [[Boiko Borisovs]]
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2017-05-04
| 2021-05-12
|-
| [[:d:Q16090573|Q16090573]]
| ''[[:d:Q16090573|Yoo Il-ho]]''
| ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]''
| 2017-05-01
| 2017-05-01
|-
| [[:d:Q26845654|Q26845654]]
| ''[[:d:Q26845654|Abdoulaye Idrissa Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2017-04-10
| 2017-12-29
|-
| [[:d:Q2033385|Q2033385]]
| ''[[:d:Q2033385|Saadeddine Othmani]]''
| ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]''
| 2017-04-05
| 2021-10-07
|-
| [[:d:Q28836953|Q28836953]]
| ''[[:d:Q28836953|Jack Guy Lafontant]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2017-03-21
| 2018-09-17
|-
| [[:d:Q15700032|Q15700032]]
| ''[[:d:Q15700032|Bakri Hassan Saleh]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2017-03-02
| 2018-09-10
|-
| [[:d:Q28824125|Q28824125]]
| ''[[:d:Q28824125|Hassan Ali Khayre]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2017-03-01
| 2020-07-25
|-
| [[:d:Q12289150|Q12289150]]
| ''[[:d:Q12289150|Ognyan Gerdzhikov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2017-01-27
| 2017-05-04
|-
| [[:d:Q3401447|Q3401447]]
| ''[[:d:Q3401447|Pravind Jugnauth]]''
| ''[[:d:Q1826694|Prime Minister of Mauritius]]''
| 2017-01-23
| 2024-11-13
|-
| [[:d:Q2840866|Q2840866]]
| ''[[:d:Q2840866|Amadou Gon Coulibaly]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2017-01-10
| 2020-07-08
|-
| [[:d:Q19003460|Q19003460]]
| ''[[:d:Q19003460|Sorin Grindeanu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2017-01-04
| 2017-06-29
|-
| [[:d:Q296771|Q296771]]
| ''[[:d:Q296771|Saad Harirị]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2016-12-18
| 2019-10-29
|-
| [[:d:Q28120974|Q28120974]]
| ''[[:d:Q28120974|Alexander Vladimirovich Martynov]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2016-12-17
| 2022-05-26
|-
| [[:d:Q28002959|Q28002959]]
| ''[[:d:Q28002959|Abdulla Aripov]]''
| ''[[:d:Q1348717|Uzbekistānas premjerministrs]]''
| 2016-12-14
| 
|-
| [[:d:Q1071031|Q1071031]]
| [[Paolo Džentiloni]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2016-12-12
| 2018-06-01
|-
| [[:d:Q4384608|Q4384608]]
| ''[[:d:Q4384608|Bill English]]''
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2016-12-12
| 2017-10-26
|-
| [[:d:Q560890|Q560890]]
| [[Bernārs Kaznēvs]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2016-12-06
| 2017-05-10
|-
| [[:d:Q27941657|Q27941657]]
| [[Duško Markovičs]]
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2016-11-28
| 2020-12-04
|-
| [[:d:Q2621730|Q2621730]]
| [[Jiri Ratass]]
| [[Igaunijas premjerministrs]]
| 2016-11-23
| 2021-01-13
|-
| [[:d:Q1797508|Q1797508]]
| [[Sauļus Skvernelis]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2016-11-22
| 2020-11-25
|-
| [[:d:Q16855164|Q16855164]]
| ''[[:d:Q16855164|Umaro Sissoco Embaló]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2016-11-18
| 2018-01-16
|-
| [[:d:Q17639110|Q17639110]]
| ''[[:d:Q17639110|Samy Badibanga]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2016-11-17
| 2017-05-18
|-
| [[:d:Q23810819|Q23810819]]
| ''[[:d:Q23810819|Soronbajs Žeenbekovs]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2016-11-11&lt;br/&gt;2016-04-13
| 2017-08-22&lt;br/&gt;2016-11-11
|-
| [[:d:Q10819|Q10819]]
| [[Marjano Rahojs]]
| ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]''
| 2016-10-30&lt;br/&gt;2015-12-21
| 2018-06-01&lt;br/&gt;2016-10-30
|-
| [[:d:Q11685764|Q11685764]]
| [[Andrejs Plēnkovičs|Andrejs Plenkovičs]]
| ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]''
| 2016-10-19
| 
|-
| [[:d:Q19745310|Q19745310]]
| ''[[:d:Q19745310|Khalifa al-Ghawi]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2016-10-14&lt;br/&gt;2015-03-31
| 2017-03-16&lt;br/&gt;2016-04-05
|-
| [[:d:Q12223068|Q12223068]]
| ''[[:d:Q12223068|Abd al-Aziz ibn Habtour]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2016-10-04
| 2024-08-10
|-
| [[:d:Q25752048|Q25752048]]
| ''[[:d:Q25752048|Howard Quayle]]''
| ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]''
| 2016-10-04
| 2021-10-12
|-
| [[:d:Q5373253|Q5373253]]
| ''[[:d:Q5373253|Emmanuel Issoze-Ngondet]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2016-09-29
| 2019-01-12
|-
| [[:d:Q4404442|Q4404442]]
| ''[[:d:Q4404442|Baqytzhan Saghyntaev]]''
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2016-09-08
| 2019-02-21
|-
| [[:d:Q26211009|Q26211009]]
| ''[[:d:Q26211009|Beslan Bartsits]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2016-08-05
| 2018-04-25
|-
| [[:d:Q4057556|Q4057556]]
| ''[[:d:Q4057556|Shamil Adzynba]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2016-07-26&lt;br/&gt;2015-03-17
| 2016-08-05&lt;br/&gt;2015-03-20
|-
| [[:d:Q264766|Q264766]]
| [[Terēza Meja]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2016-07-13
| 2019-07-24
|-
| [[:d:Q6001983|Q6001983]]
| ''[[:d:Q6001983|Imad Khamis]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2016-07-13
| 2020-06-11
|-
| [[:d:Q24761111|Q24761111]]
| ''[[:d:Q24761111|Francisco Pascual Obama Asue]]''
| ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]''
| 2016-06-22
| 2023-02-01
|-
| [[:d:Q25848773|Q25848773]]
| ''[[:d:Q25848773|Jargaltulga Erdenebat]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2016-06-08
| 2017-10-04
|-
| [[:d:Q16203640|Q16203640]]
| ''[[:d:Q16203640|Allen Chastanet]]''
| ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]''
| 2016-06-07
| 2021-07-26
|-
| [[:d:Q5648173|Q5648173]]
| ''[[:d:Q5648173|Hani al-Mulki]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2016-06-01
| 2018-06-04
|-
| [[:d:Q4838987|Q4838987]]
| ''[[:d:Q4838987|Baciro Djá]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2016-05-27&lt;br/&gt;2015-08-20
| 2016-11-18&lt;br/&gt;2015-09-09
|-
| [[:d:Q863496|Q863496]]
| [[Binali Jildirims]]
| ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]''
| 2016-05-24
| 2018-07-09
|-
| [[:d:Q8997373|Q8997373]]
| ''[[:d:Q8997373|Lin Chuan]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2016-05-20
| 2017-09-08
|-
| [[:d:Q18135060|Q18135060]]
| ''[[:d:Q18135060|Christian Kern]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2016-05-17
| 2017-12-18
|-
| [[:d:Q89601|Q89601]]
| ''[[:d:Q89601|Reinhold Mitterlehner]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2016-05-09
| 2016-05-17
|-
| [[:d:Q23928873|Q23928873]]
| ''[[:d:Q23928873|Clément Mouamba]]''
| ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]''
| 2016-04-23
| 2021-05-12
|-
| [[:d:Q23899522|Q23899522]]
| ''[[:d:Q23899522|Uliss Correia un Silva]]''
| ''[[:d:Q30100568|Prime Minister of Cabo Verde]]''
| 2016-04-22
| 2026-06-19
|-
| [[:d:Q58323|Q58323]]
| [[Thongluns Sisulits]]
| ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]''
| 2016-04-20
| 2021-03-22
|-
| [[:d:Q58174|Q58174]]
| ''[[:d:Q58174|Hüseyin Özgürgün]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2016-04-16
| 2018-02-02
|-
| [[:d:Q4150130|Q4150130]]
| [[Volodimirs Groismans]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2016-04-14
| 2019-08-29
|-
| [[:d:Q23782689|Q23782689]]
| ''[[:d:Q23782689|Olivier Mahafaly Solonandrasana]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2016-04-10
| 2018-06-06
|-
| [[:d:Q10800073|Q10800073]]
| ''[[:d:Q10800073|Nguyễn Xuân Phúc]]''
| ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]''
| 2016-04-07
| 2021-04-05
|-
| [[:d:Q201075|Q201075]]
| ''[[:d:Q201075|Sigurður Ingi Jóhannsson]]''
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2016-04-07
| 2017-01-11
|-
| [[:d:Q21089561|Q21089561]]
| ''[[:d:Q21089561|Fayez al-Sarraj]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2016-04-05
| 2021-03-15
|-
| [[:d:Q20385886|Q20385886]]
| ''[[:d:Q20385886|Ahmed Obaid Bin Dagher]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2016-04-04
| 2018-10-15
|-
| [[:d:Q23729455|Q23729455]]
| ''[[:d:Q23729455|Simplice Sarandji]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2016-04-02
| 2019-02-22
|-
| [[:d:Q23430047|Q23430047]]
| ''[[:d:Q23430047|Enex Jean-Charles]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2016-03-25
| 2017-03-21
|-
| [[:d:Q505200|Q505200]]
| ''[[:d:Q505200|Andrew Holness]]''
| ''[[:d:Q1430943|Prime Minister of Jamaica]]''
| 2016-03-03
| 
|-
| [[:d:Q21809321|Q21809321]]
| ''[[:d:Q21809321|Fritz Jean]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2016-02-26
| 2016-03-28
|-
| [[:d:Q22696254|Q22696254]]
| ''[[:d:Q22696254|Charlot Salwai]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2016-02-11
| 2020-04-20
|-
| [[:d:Q6112509|Q6112509]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| 2016-02-11
| 2019-01-23
|-
| [[:d:Q10294207|Q10294207]]
| ''[[:d:Q10294207|Simon Chang]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2016-02-01
| 2016-05-20
|-
| [[:d:Q21821359|Q21821359]]
| [[Tihomirs Oreškovičs]]
| ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]''
| 2016-01-22
| 2016-10-19
|-
| [[:d:Q7155601|Q7155601]]
| [[Pavels Filips]]
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2016-01-20
| 2019-06-08
|-
| [[:d:Q22077723|Q22077723]]
| ''[[:d:Q22077723|Emil Dimitriev]]''
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2016-01-18
| 2017-05-31
|-
| [[:d:Q22043905|Q22043905]]
| ''[[:d:Q22043905|Paul Kaba Thieba]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2016-01-13
| 2019-01-21
|-
| [[:d:Q15277881|Q15277881]]
| [[Giorgi Kvirikašvili]]
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2015-12-30
| 2018-06-13
|-
| [[:d:Q21855433|Q21855433]]
| ''[[:d:Q21855433|Mamady Youla]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2015-12-29
| 2018-05-21
|-
| [[:d:Q21857164|Q21857164]]
| ''[[:d:Q21857164|Pavels Prokudins]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2015-12-23
| 2016-12-17
|-
| [[:d:Q4345614|Q4345614]]
| ''[[:d:Q4345614|Maya Parnas]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2015-12-02&lt;br/&gt;2015-10-13
| 2015-12-23&lt;br/&gt;2015-11-30
|-
| [[:d:Q13858295|Q13858295]]
| ''[[:d:Q13858295|Tatiana Turanskaya]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2015-11-30
| 2015-12-02
|-
| [[:d:Q610788|Q610788]]
| [[Antoniu Košta]]
| ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]''
| 2015-11-26
| 2024-04-02
|-
| [[:d:Q58198|Q58198]]
| [[Ahmets Davutoglu]]
| ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]''
| 2015-11-24&lt;br/&gt;2015-08-28
| 2016-05-24&lt;br/&gt;2015-11-24
|-
| [[:d:Q6737420|Q6737420]]
| ''[[:d:Q6737420|Kassim Majaliwa]]''
| ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]''
| 2015-11-20
| 2025-11-13
|-
| [[:d:Q929248|Q929248]]
| ''[[:d:Q929248|Dacian Cioloș]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2015-11-17
| 2017-01-04
|-
| [[:d:Q4877021|Q4877021]]
| [[Beata Šidlo]]
| ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]''
| 2015-11-16
| 2017-12-11
|-
| [[:d:Q3736573|Q3736573]]
| ''[[:d:Q3736573|Temir Sariyev]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2015-11-08&lt;br/&gt;2015-05-01
| 2016-04-13&lt;br/&gt;2015-11-08
|-
| [[:d:Q21095867|Q21095867]]
| ''[[:d:Q21095867|Sorins Kimpjanu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2015-11-05
| 2015-11-17
|-
| [[:d:Q3099714|Q3099714]]
| [[Žistēns Trido]]
| [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]]
| 2015-11-04
| 2025-03-14
|-
| [[:d:Q15715802|Q15715802]]
| ''[[:d:Q15715802|Gheorghe Brega]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-10-30
| 2016-01-20
|-
| [[:d:Q18402168|Q18402168]]
| ''[[:d:Q18402168|Yacouba Isaac Zida]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2015-09-23
| 2015-12-29
|-
| [[:d:Q312015|Q312015]]
| [[Aleksis Ciprs]]
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2015-09-21&lt;br/&gt;2015-01-26
| 2019-07-08&lt;br/&gt;2015-08-27
|-
| [[:d:Q16250142|Q16250142]]
| ''[[:d:Q16250142|Sherif Ismail]]''
| ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]''
| 2015-09-19
| 2018-06-05
|-
| [[:d:Q176413|Q176413]]
| ''[[:d:Q176413|Carlos Correia]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2015-09-17
| 2016-05-12
|-
| [[:d:Q927550|Q927550]]
| [[Melkolms Tērnbulls]]
| [[Austrālijas premjerministrs]]
| 2015-09-15
| 2018-08-24
|-
| [[:d:Q6384971|Q6384971]]
| ''[[:d:Q6384971|Keith Rowley]]''
| ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]''
| 2015-09-09
| 2025-03-17
|-
| [[:d:Q20926382|Q20926382]]
| ''[[:d:Q20926382|Ben Whiteman]]''
| ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]''
| 2015-09-01
| 2016-12-23
|-
| [[:d:Q20855548|Q20855548]]
| ''[[:d:Q20855548|Vasiliki Thanou]]''
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2015-08-27
| 2015-09-21
|-
| [[:d:Q7911417|Q7911417]]
| ''[[:d:Q7911417|Valeriu Streleț]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-07-30
| 2015-10-30
|-
| [[:d:Q20669153|Q20669153]]
| ''[[:d:Q20669153|Ömer Kalyoncu]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2015-07-16
| 2016-04-16
|-
| [[:d:Q182397|Q182397]]
| ''[[:d:Q182397|Lars Løkke Rasmussen]]''
| ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]''
| 2015-06-28
| 2019-06-27
|-
| [[:d:Q6968023|Q6968023]]
| ''[[:d:Q6968023|Natalia Gherman]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-06-22
| 2015-07-30
|-
| [[:d:Q12625765|Q12625765]]
| ''[[:d:Q12625765|Hwang Kyo-ahn]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2015-06-18
| 2017-05-11
|-
| [[:d:Q3241966|Q3241966]]
| ''[[:d:Q3241966|Lionel Zinsou]]''
| ''[[:d:Q30148243|Beninas premjerministrs]]''
| 2015-06-18
| 2016-04-06
|-
| [[:d:Q469823|Q469823]]
| ''[[:d:Q469823|Sato Kilman]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2015-06-11
| 2016-02-11
|-
| [[:d:Q6428317|Q6428317]]
| ''[[:d:Q6428317|Komi Klassou]]''
| ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]''
| 2015-06-10
| 2020-09-28
|-
| [[:d:Q1711532|Q1711532]]
| [[Juha Sipile]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''
| 2015-05-29
| 2019-06-06
|-
| [[:d:Q355463|Q355463]]
| ''[[:d:Q355463|Timo Soini]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2015-05-29
| 2017-06-28
|-
| [[:d:Q6915896|Q6915896]]
| ''[[:d:Q6915896|Moses Nagamootoo]]''
| ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]''
| 2015-05-20
| 2020-08-02
|-
| [[:d:Q19501831|Q19501831]]
| ''[[:d:Q19501831|Denis Zvizdić]]''
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]]
| 2015-03-31
| 2019-12-23
|-
| [[:d:Q20525402|Q20525402]]
| ''[[:d:Q20525402|Fadil Novalić]]''
| ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]''
| 2015-03-31
| 2023-04-28
|-
| [[:d:Q102101678|Q102101678]]
| ''[[:d:Q102101678|Elmedin Konaković]]''
| [[premjerministrs]]
| 2015-03-23
| 2018-04-05
|-
| [[:d:Q7395683|Q7395683]]
| ''[[:d:Q7395683|Saara Kuugongelwa]]''
| ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]''
| 2015-03-21
| 2025-03-21
|-
| [[:d:Q19667703|Q19667703]]
| ''[[:d:Q19667703|Artur Mikvabia]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2015-03-20
| 2016-07-26
|-
| [[:d:Q57732|Q57732]]
| ''[[:d:Q57732|Pakalitha Mosisili]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2015-03-17
| 2017-06-16
|-
| [[:d:Q19281444|Q19281444]]
| ''[[:d:Q19281444|Chiril Gaburici]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-02-18
| 2015-06-20
|-
| [[:d:Q3529064|Q3529064]]
| ''[[:d:Q3529064|Timothy Harris]]''
| ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]''
| 2015-02-18
| 2022-08-06
|-
| [[:d:Q12612132|Q12612132]]
| ''[[:d:Q12612132|Lee Wan-koo]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2015-02-17
| 2015-04-27
|-
| [[:d:Q1647887|Q1647887]]
| ''[[:d:Q1647887|Rui Maria de Araújo]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2015-02-16
| 2017-09-15
|-
| [[:d:Q367825|Q367825]]
| [[Selmāns Āl Saūds]]
| ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]''
| 2015-01-23
| 2022-09-27
|-
| [[:d:Q19057400|Q19057400]]
| ''[[:d:Q19057400|Carlos Agostinho do Rosário]]''
| ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]''
| 2015-01-19
| 2022-03-03
|-
| [[:d:Q18785199|Q18785199]]
| ''[[:d:Q18785199|Jean Ravelonarivo]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2015-01-17
| 2016-04-10
|-
| [[:d:Q5415948|Q5415948]]
| ''[[:d:Q5415948|Evans Paul]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2015-01-16
| 2016-02-26
|-
| [[:d:Q6889310|Q6889310]]
| ''[[:d:Q6889310|Modibo Keita]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2015-01-09
| 2017-04-09
|}
{{Wikidata list end}}</text>
      <sha1>63w83d3rm1mvo6vbuoh5i2xp0c5qmff</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Politika/Saraksti/Prezidenti</title>
    <ns>102</ns>
    <id>385712</id>
    <revision>
      <id>4495338</id>
      <parentid>4490300</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T23:34:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4495338</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28186" sha1="erzd8y1rw8y5r1ggua0ijv8hwq3gz6h" xml:space="preserve">{{Wikidata list
|sparql=SELECT ?item ?office ?startTime ?endTime ?year WHERE {
  ?item wdt:P31 wd:Q5;
                 p:P39 ?statement.
  ?statement ps:P39 ?office;
             pq:P580 ?startTime.
  OPTIONAL {?statement ps:P39 ?office;
             pq:P582 ?endTime.}
  BIND(YEAR(?startTime) AS ?year)
  FILTER(?startTime &gt;= &quot;2015-00-00&quot;^^xsd:dateTime)
  ?office wdt:P279* wd:Q248577.
  OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?image. }
}
ORDER BY DESC(?startTime) ?item
|columns=item:QID,label:Prezidents,?office:Amats,?startTime:No,?endTime:Līdz
}}
{| class='wikitable sortable'
! QID
! Prezidents
! Amats
! No
! Līdz
|-
| [[:d:Q24951128|Q24951128]]
| ''[[:d:Q24951128|Romuald Wadagni]]''
| ''[[:d:Q2407810|President of the Republic of Benin]]''
| 2026-05-24
| 
|-
| [[:d:Q57274|Q57274]]
| [[Joveri Museveni]]
| ''[[:d:Q18204367|Ugandas prezidents]]''
| 2026-05-12
| 
|-
| [[:d:Q114705150|Q114705150]]
| ''[[:d:Q114705150|Laura Fernández Delgado]]''
| ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]''
| 2026-05-08
| 
|-
| [[:d:Q5937916|Q5937916]]
| [[Hosē Antonio Kasts]]
| [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]]
| 2026-03-11
| 
|-
| [[:d:Q1580316|Q1580316]]
| ''[[:d:Q1580316|António José Seguro]]''
| [[Portugāles prezidents]]
| 2026-03-09
| 
|-
| [[:d:Q108414587|Q108414587]]
| ''[[:d:Q108414587|José María Balcázar]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2026-02-18
| 
|-
| [[:d:Q16146159|Q16146159]]
| ''[[:d:Q16146159|Nasry Asfura]]''
| ''[[:d:Q13341442|Hondurasas prezidents]]''
| 2026-01-27
| 
|-
| [[:d:Q433338|Q433338]]
| [[Ilijana Iotova]]
| ''[[:d:Q14946265|Bulgārijas prezidents]]''
| 2026-01-23
| 
|-
| [[:d:Q15081116|Q15081116]]
| [[Delsija Rodrigesa]]
| [[Venecuēlas prezidenti|Venecuēlas prezidents]]
| 2026-01-05
| 
|-
| [[:d:Q107718230|Q107718230]]
| ''[[:d:Q107718230|Jeffrey Bostic]]''
| ''[[:d:Q108857904|Barbadosas prezidents]]''
| 2025-11-30
| 
|-
| [[:d:Q137049690|Q137049690]]
| ''[[:d:Q137049690|Horta Inta-A Na Man]]''
| ''[[:d:Q28015461|President of Guinea-Bissau]]''
| 2025-11-27
| 
|-
| [[:d:Q16190544|Q16190544]]
| ''[[:d:Q16190544|Patrick Herminie]]''
| ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]''
| 2025-10-26
| 
|-
| [[:d:Q136538608|Q136538608]]
| ''[[:d:Q136538608|Ana Trišić-Babić]]''
| ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]''
| 2025-10-18
| 
|-
| [[:d:Q136500275|Q136500275]]
| ''[[:d:Q136500275|Michael Randrianirina]]''
| ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]''
| 2025-10-14
| 
|-
| [[:d:Q107480088|Q107480088]]
| [[Hosē Heri]]
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2025-10-10
| 2026-02-17
|-
| [[:d:Q17704749|Q17704749]]
| [[Karols Navrockis]]
| [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]]
| 2025-08-06
| 
|-
| [[:d:Q12612463|Q12612463]]
| ''[[:d:Q12612463|Lee Jae Myung]]''
| ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]''
| 2025-06-04
| 
|-
| [[:d:Q11163124|Q11163124]]
| [[Nikušors Dans]]
| ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]''
| 2025-05-26
| 
|-
| [[:d:Q20995518|Q20995518]]
| ''[[:d:Q20995518|Konstantinos Tasoulas]]''
| [[Grieķijas prezidents]]
| 2025-03-13
| 
|-
| [[:d:Q19946921|Q19946921]]
| [[Jamandu Orsi]]
| ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]''
| 2025-03-01
| 
|-
| [[:d:Q18538164|Q18538164]]
| [[Ilie Boložans]]
| ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]''
| 2025-02-12
| 2025-05-26
|-
| [[:d:Q7934206|Q7934206]]
| [[Ahmeds aš Šarā]]
| ''[[:d:Q648464|President of Syria]]''
| 2025-01-29
| 
|-
| [[:d:Q97058466|Q97058466]]
| ''[[:d:Q97058466|Daniel Chapo]]''
| ''[[:d:Q18565665|Mozambikas prezidents]]''
| 2025-01-15
| 
|-
| [[:d:Q29033962|Q29033962]]
| [[Žozefs Auns]]
| ''[[:d:Q22001564|Libānas prezidents]]''
| 2025-01-09
| 
|-
| [[:d:Q50678|Q50678]]
| [[Džons Mahāma|Džons Mahama]]
| ''[[:d:Q2672728|Ganas prezidents]]''
| 2025-01-07
| 
|-
| [[:d:Q711893|Q711893]]
| [[Miheils Kavelašvili]]
| ''[[:d:Q843405|Gruzijas prezidents]]''
| 2024-12-29
| 
|-
| [[:d:Q131403499|Q131403499]]
| ''[[:d:Q131403499|Dharam Gokhool]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2024-12-07
| 
|-
| [[:d:Q18459548|Q18459548]]
| ''[[:d:Q18459548|Lương Cường]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2024-10-21
| 
|-
| [[:d:Q2107268|Q2107268]]
| [[Prabovo Subjanto]]
| ''[[:d:Q11755916|President of Indonesia]]''
| 2024-10-20
| 
|-
| [[:d:Q124831090|Q124831090]]
| ''[[:d:Q124831090|Taye Atske Selassie]]''
| ''[[:d:Q3409186|Etiopijas prezidents]]''
| 2024-10-07
| 
|-
| [[:d:Q5771800|Q5771800]]
| [[Klaudija Šeinbauma]]
| [[Meksikas prezidents]]
| 2024-10-01
| 
|-
| [[:d:Q4777855|Q4777855]]
| [[Anura Kumara Disanajake]]
| ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]''
| 2024-09-23
| 
|-
| [[:d:Q24494577|Q24494577]]
| [[Halla Tomasdotira]]
| [[Islandes prezidentu uzskaitījums|Islandes prezidents]]
| 2024-08-01
| 
|-
| [[:d:Q3462649|Q3462649]]
| [[Mins Auns Hlains]]
| ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]''
| 2024-07-22
| 
|-
| [[:d:Q17330556|Q17330556]]
| [[Peters Pellegrīni|Peters Pelegrīni]]
| [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums]]
| 2024-06-15
| 
|-
| [[:d:Q10831196|Q10831196]]
| [[To Lams]]
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2024-05-22
| 2024-10-21
|-
| [[:d:Q3847080|Q3847080]]
| ''[[:d:Q3847080|Lai Ching-te]]''
| ''[[:d:Q887003|President of the Republic of China]]''
| 2024-05-20
| 
|-
| [[:d:Q57373|Q57373]]
| [[Asifs Ali Zardārī]]
| ''[[:d:Q473984|Pakistānas prezidents]]''
| 2024-03-10
| 
|-
| [[:d:Q28599854|Q28599854]]
| [[Tamāšs Šujoks]]
| ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]''
| 2024-03-05
| 
|-
| [[:d:Q465476|Q465476]]
| ''[[:d:Q465476|László Kövér]]''
| ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]''
| 2024-02-26
| 2024-03-04
|-
| [[:d:Q107254030|Q107254030]]
| ''[[:d:Q107254030|Bernardo Arévalo de León]]''
| ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]''
| 2024-01-15
| 
|-
| [[:d:Q20090884|Q20090884]]
| [[Hilda Heine]]
| ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]''
| 2024-01-04&lt;br/&gt;2016-01-28
| 2020-01-13
|-
| [[:d:Q18618881|Q18618881]]
| ''[[:d:Q18618881|Duma Boko]]''
| ''[[:d:Q866725|President of Botswana]]''
| 2024-01-01
| 
|-
| [[:d:Q57363|Q57363]]
| [[Andrī Radzualina]]
| ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]''
| 2023-12-16&lt;br/&gt;2019-01-19
| 2025-10-14&lt;br/&gt;2023-09-09
|-
| [[:d:Q52395487|Q52395487]]
| [[Havjers Milejs]]
| ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]''
| 2023-12-10
| 
|-
| [[:d:Q112075625|Q112075625]]
| [[Daniels Noboa]]
| ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]''
| 2023-11-23
| 
|-
| [[:d:Q116293030|Q116293030]]
| ''[[:d:Q116293030|Mohamed Muizzu]]''
| ''[[:d:Q1064606|Maldīvijas prezidents]]''
| 2023-11-17
| 
|-
| [[:d:Q122208779|Q122208779]]
| ''[[:d:Q122208779|Sylvanie Burton]]''
| ''[[:d:Q20087535|president of Dominica]]''
| 2023-10-02
| 
|-
| [[:d:Q983752|Q983752]]
| [[Tarmans Šanmugaratnams]]
| ''[[:d:Q39021|Singapūras prezidents]]''
| 2023-09-14
| 
|-
| [[:d:Q22695687|Q22695687]]
| [[Santjago Penja]]
| ''[[:d:Q34071|Paragvajas prezidents]]''
| 2023-08-15
| 
|-
| [[:d:Q3047551|Q3047551]]
| [[Edgars Rinkēvičs]]
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| 2023-07-08
| 
|-
| [[:d:Q3510872|Q3510872]]
| [[Bola Tinubu]]
| ''[[:d:Q500282|Nigērijas prezidents]]''
| 2023-05-29
| 
|-
| [[:d:Q10833302|Q10833302]]
| ''[[:d:Q10833302|Võ Văn Thưởng]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2023-03-02
| 2024-03-21
|-
| [[:d:Q24957799|Q24957799]]
| ''[[:d:Q24957799|Võ Thị Ánh Xuân]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2023-01-18
| 2023-03-02
|-
| [[:d:Q37181|Q37181]]
| [[Luizs Inasiu Lula da Silva]]
| ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]''
| 2023-01-01
| 
|-
| [[:d:Q12797332|Q12797332]]
| [[Nataša Pirca Musara]]
| [[Slovēnijas prezidentu uzskaitījums]]
| 2022-12-22
| 
|-
| [[:d:Q106474688|Q106474688]]
| [[Dina Boluarte]]
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2022-12-07
| 2025-10-10
|-
| [[:d:Q335688|Q335688]]
| ''[[:d:Q335688|Milorads Dodiks]]''
| ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]''
| 2022-11-15
| 2025-08-18
|-
| [[:d:Q114341246|Q114341246]]
| [[Ibrahims Traore]]
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2022-09-30
| 
|-
| [[:d:Q704022|Q704022]]
| [[Gustavo Petro]]
| ''[[:d:Q853475|Kolumbijas prezidents]]''
| 2022-08-07
| 
|-
| [[:d:Q19901232|Q19901232]]
| [[Drovpodi Murmu]]
| ''[[:d:Q313383|Indijas prezidents]]''
| 2022-07-25
| 
|-
| [[:d:Q107422711|Q107422711]]
| [[Bajrams Begajs]]
| ''[[:d:Q1625960|Albānijas prezidents]]''
| 2022-07-24
| 
|-
| [[:d:Q113239716|Q113239716]]
| ''[[:d:Q113239716|Nikenike Vurobaravu]]''
| [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]]
| 2022-07-23
| 
|-
| [[:d:Q983402|Q983402]]
| ''[[:d:Q983402|Ranil Wickremesinghe]]''
| ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]''
| 2022-07-15
| 2024-09-23
|-
| [[:d:Q55863225|Q55863225]]
| ''[[:d:Q55863225|Seoule Simeon]]''
| [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]]
| 2022-07-06
| 2022-07-23
|-
| [[:d:Q983324|Q983324]]
| [[Bongbongs Markoss]]
| ''[[:d:Q1209571|Filipīnu prezidents]]''
| 2022-06-30
| 
|-
| [[:d:Q319153|Q319153]]
| [[Hasans Šeihs Mohamuds]]
| ''[[:d:Q19364214|Somālijas prezidents]]''
| 2022-05-15
| 2024-05-15&lt;br/&gt;2024-05-19
|-
| [[:d:Q16090635|Q16090635]]
| [[Sokjols Juns]]
| ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]''
| 2022-05-10
| 2025-04-04
|-
| [[:d:Q21995345|Q21995345]]
| [[Katalina Novāka]]
| ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]''
| 2022-05-10
| 2024-02-26
|-
| [[:d:Q98017689|Q98017689]]
| [[Rodrigo Čavess Robless]]
| ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]''
| 2022-05-08
| 
|-
| [[:d:Q51874548|Q51874548]]
| [[Serdars Berdimuhamedovs]]
| ''[[:d:Q1155759|Turkmenistānas prezidents]]''
| 2022-03-19
| 
|-
| [[:d:Q3553274|Q3553274]]
| ''[[:d:Q3553274|Vahagns Hačaturjans]]''
| ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]''
| 2022-03-13
| 
|-
| [[:d:Q16297876|Q16297876]]
| [[Gabrjels Boričs]]
| [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]]
| 2022-03-11
| 2026-03-11
|-
| [[:d:Q20513503|Q20513503]]
| ''[[:d:Q20513503|Alens Simonjans]]''
| ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]''
| 2022-02-01
| 2022-03-13
|-
| [[:d:Q8044708|Q8044708]]
| [[Sjomara Kastro]]
| ''[[:d:Q13341442|Hondurasas prezidents]]''
| 2022-01-27
| 2026-01-27
|-
| [[:d:Q110666454|Q110666454]]
| ''[[:d:Q110666454|Paul-Henri Sandaogo Damiba]]''
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2022-01-24
| 2022-09-30
|-
| [[:d:Q26257557|Q26257557]]
| [[Rumens Radevs]]
| ''[[:d:Q14946265|Bulgārijas prezidents]]''
| 2022-01-22&lt;br/&gt;2017-01-22
| 2026-01-23&lt;br/&gt;2022-01-22
|-
| [[:d:Q9333540|Q9333540]]
| ''[[:d:Q9333540|Sandra Mason]]''
| ''[[:d:Q108857904|Barbadosas prezidents]]''
| 2021-11-30
| 2025-11-30
|-
| [[:d:Q12358575|Q12358575]]
| [[Alars Kariss]]
| [[Igaunijas prezidents]]
| 2021-10-11
| 
|-
| [[:d:Q27982047|Q27982047]]
| ''[[:d:Q27982047|Carlos Vila Nova]]''
| ''[[:d:Q19058289|Santomes un Prinsipi prezidents]]''
| 2021-10-02
| 
|-
| [[:d:Q108418519|Q108418519]]
| ''[[:d:Q108418519|Mamady Doumbouya]]''
| ''[[:d:Q28015517|President of Guinea]]''
| 2021-10-01
| 
|-
| [[:d:Q717185|Q717185]]
| [[Hakainde Hičilema]]
| ''[[:d:Q18985034|Zambijas prezidents]]''
| 2021-08-24
| 
|-
| [[:d:Q103838608|Q103838608]]
| ''[[:d:Q103838608|Pedro Kastiljo]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2021-07-28
| 2022-12-07
|-
| [[:d:Q107451258|Q107451258]]
| ''[[:d:Q107451258|Ariel Henry]]''
| ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]''
| 2021-07-20
| 2024-04-25
|-
| [[:d:Q4414537|Q4414537]]
| [[Giljermo Laso]]
| ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]''
| 2021-05-24
| 2023-11-23
|-
| [[:d:Q98497406|Q98497406]]
| [[Asimi Goita]]
| ''[[:d:Q47006779|President of Mali]]''
| 2021-05-24
| 
|-
| [[:d:Q8023642|Q8023642]]
| ''[[:d:Q8023642|Win Myint]]''
| ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]''
| 2021-04-16&lt;br/&gt;2018-03-30
| 2021-02-01
|-
| [[:d:Q10800073|Q10800073]]
| ''[[:d:Q10800073|Nguyễn Xuân Phúc]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2021-04-05
| 2023-01-18
|-
| [[:d:Q13047644|Q13047644]]
| [[Vjosa Osmani]]
| [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]]
| 2021-04-04&lt;br/&gt;2020-11-05
| 2021-03-22
|-
| [[:d:Q5567306|Q5567306]]
| ''[[:d:Q5567306|Glauk Konjufca]]''
| [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]]
| 2021-03-22
| 2021-04-04
|-
| [[:d:Q58323|Q58323]]
| [[Thongluns Sisulits]]
| ''[[:d:Q904139|Laosas prezidents]]''
| 2021-03-22
| 
|-
| [[:d:Q16193885|Q16193885]]
| [[Samija Suluhu Hasana]]
| ''[[:d:Q7241291|Tanzānijas prezidents]]''
| 2021-03-19
| 
|-
| [[:d:Q3331362|Q3331362]]
| ''[[:d:Q3331362|Myint Swe]]''
| ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]''
| 2021-02-01&lt;br/&gt;2018-03-21
| 2024-07-22&lt;br/&gt;2018-03-30
|-
| [[:d:Q25597826|Q25597826]]
| [[Sadirs Džaparovs]]
| ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]''
| 2021-01-28&lt;br/&gt;2020-10-15
| 2020-11-14
|-
| [[:d:Q15071069|Q15071069]]
| [[Maija Sandu]]
| ''[[:d:Q312271|Moldovas prezidents]]''
| 2020-12-24
| 
|-
| [[:d:Q20015136|Q20015136]]
| ''[[:d:Q20015136|Francisco Sagasti]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2020-11-17
| 2021-07-28
|-
| [[:d:Q25597831|Q25597831]]
| ''[[:d:Q25597831|Talants Mamitovs]]''
| ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]''
| 2020-11-14
| 2021-01-27
|-
| [[:d:Q5993760|Q5993760]]
| ''[[:d:Q5993760|Manuels Merino]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2020-11-10
| 2020-11-15
|-
| [[:d:Q1568174|Q1568174]]
| ''[[:d:Q1568174|Wavel Ramkalawan]]''
| ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]''
| 2020-10-26
| 
|-
| [[:d:Q99522144|Q99522144]]
| ''[[:d:Q99522144|Bah Ndaw]]''
| ''[[:d:Q47006779|President of Mali]]''
| 2020-09-25
| 2021-05-24
|-
| [[:d:Q64840184|Q64840184]]
| [[Irfāns Ali]]
| [[Gajānas prezidenti|Gajānas prezidents]]
| 2020-08-02
| 
|-
| [[:d:Q27329764|Q27329764]]
| ''[[:d:Q27329764|Évariste Ndayishimiye]]''
| ''[[:d:Q19057827|Burundijas prezidents]]''
| 2020-06-18
| 
|-
| [[:d:Q16873213|Q16873213]]
| ''[[:d:Q16873213|Pascal Nyabenda]]''
| ''[[:d:Q19057827|Burundijas prezidents]]''
| 2020-06-08
| 2020-06-18
|-
| [[:d:Q57415743|Q57415743]]
| [[Katerina Sakellaropulu]]
| [[Grieķijas prezidents]]
| 2020-03-13
| 2025-03-13
|-
| [[:d:Q6800406|Q6800406]]
| [[Luiss Lakalje Po|Luis Alberto Lacalle Pou]]
| ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]''
| 2020-03-01
| 2025-03-01
|-
| [[:d:Q57687|Q57687]]
| [[Zorans Milanovičs]]
| ''[[:d:Q268984|Horvātijas prezidents]]''
| 2020-02-19
| 
|-
| [[:d:Q2134696|Q2134696]]
| ''[[:d:Q2134696|Alejandro Giammattei]]''
| ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]''
| 2020-01-14
| 2024-01-14
|-
| [[:d:Q20658229|Q20658229]]
| ''[[:d:Q20658229|David Kabua]]''
| ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]''
| 2020-01-13
| 2024-01-03
|-
| [[:d:Q16855164|Q16855164]]
| ''[[:d:Q16855164|Umaro Sissoco Embaló]]''
| ''[[:d:Q28015461|President of Guinea-Bissau]]''
| 2020-01-03
| 2025-11-26
|-
| [[:d:Q701484|Q701484]]
| [[Klauss Johaniss]]
| ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]''
| 2019-12-21
| 2025-02-12
|-
| [[:d:Q2642828|Q2642828]]
| [[Alverto Fernandess]]
| ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]''
| 2019-12-10
| 2023-12-10
|-
| [[:d:Q77311543|Q77311543]]
| ''[[:d:Q77311543|Prithvirajsing Roopun]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2019-12-02
| 2024-12-06
|-
| [[:d:Q79520762|Q79520762]]
| ''[[:d:Q79520762|Eddy Balancy]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2019-11-26
| 2019-12-02
|-
| [[:d:Q1538702|Q1538702]]
| ''[[:d:Q1538702|Gotabaya Rajapaksa]]''
| ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]''
| 2019-11-18
| 2022-07-14
|-
| [[:d:Q9268379|Q9268379]]
| [[Gitans Nausēda]]
| ''[[:d:Q878222|Lietuvas prezidents]]''
| 2019-07-12
| 
|-
| [[:d:Q348043|Q348043]]
| [[Egils Levits]]
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| 2019-07-08
| 2023-07-08
|-
| [[:d:Q26273268|Q26273268]]
| [[Zuzana Čaputova]]
| [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums]]
| 2019-06-15
| 2024-06-15
|-
| [[:d:Q17712353|Q17712353]]
| [[Najibs Bukele]]
| ''[[:d:Q878151|Salvadoras prezidents]]''
| 2019-06-01
| 
|-
| [[:d:Q515602|Q515602]]
| ''[[:d:Q515602|Azali Assoumani]]''
| ''[[:d:Q28015452|Komoru prezidents]]''
| 2019-05-26&lt;br/&gt;2016-05-26
| 2019-02-03
|-
| [[:d:Q200881|Q200881]]
| [[Kasims Žomarts Tokajevs]]
| [[Kazahstānas prezidentu uzskaitījums|Kazahstānas prezidents]]
| 2019-03-20
| 
|-
| [[:d:Q28370112|Q28370112]]
| ''[[:d:Q28370112|Moustadroine Abdou]]''
| ''[[:d:Q28015452|Komoru prezidents]]''
| 2019-02-13
| 2019-04-03
|-
| [[:d:Q29032770|Q29032770]]
| [[Felikss Čisekedi]]
| ''[[:d:Q3409199|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents]]''
| 2019-01-25
| 
|-
| [[:d:Q58833335|Q58833335]]
| ''[[:d:Q58833335|Huans Gvaido]]''
| [[Venecuēlas prezidenti|Venecuēlas prezidents]]
| 2019-01-23
| 2023-01-05
|-
| [[:d:Q10304982|Q10304982]]
| [[Žairs Bolsonaru]]
| ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]''
| 2019-01-01
| 2022-12-31
|-
| [[:d:Q272416|Q272416]]
| [[Salome Zurabišvili]]
| ''[[:d:Q843405|Gruzijas prezidents]]''
| 2018-12-16
| 2024-12-29
|-
| [[:d:Q318508|Q318508]]
| [[Andress Manuels Lopess Ovradors]]
| [[Meksikas prezidents]]
| 2018-12-01
| 2024-09-30
|-
| [[:d:Q5528031|Q5528031]]
| [[Žeļka Cvijanoviča]]
| ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]''
| 2018-11-19
| 2022-11-15
|-
| [[:d:Q55614252|Q55614252]]
| ''[[:d:Q55614252|Ibrahim Mohamed Solih]]''
| ''[[:d:Q1064606|Maldīvijas prezidents]]''
| 2018-11-17
| 2023-11-17
|-
| [[:d:Q7399685|Q7399685]]
| [[Sahlevorka Zevde]]
| ''[[:d:Q3409186|Etiopijas prezidents]]''
| 2018-10-25
| 2024-10-07
|-
| [[:d:Q318458|Q318458]]
| ''[[:d:Q318458|Nguyễn Phú Trọng]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2018-10-23
| 2021-04-05
|-
| [[:d:Q10841571|Q10841571]]
| ''[[:d:Q10841571|Đặng Thị Ngọc Thịnh]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2018-09-21
| 2018-10-23
|-
| [[:d:Q4790529|Q4790529]]
| ''[[:d:Q4790529|Arif Alvi]]''
| ''[[:d:Q473984|Pakistānas prezidents]]''
| 2018-09-09
| 2024-03-10
|-
| [[:d:Q56635616|Q56635616]]
| ''[[:d:Q56635616|Rivo Rakotovao]]''
| ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]''
| 2018-09-07
| 2019-01-19
|-
| [[:d:Q48136013|Q48136013]]
| ''[[:d:Q48136013|Mario Abdo Benítez]]''
| ''[[:d:Q34071|Paragvajas prezidents]]''
| 2018-08-15
| 2023-08-15
|-
| [[:d:Q17478000|Q17478000]]
| ''[[:d:Q17478000|Iván Duque]]''
| ''[[:d:Q853475|Kolumbijas prezidents]]''
| 2018-08-07
| 2022-08-07
|-
| [[:d:Q26996246|Q26996246]]
| ''[[:d:Q26996246|Karloss Alvarado Kesada]]''
| ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]''
| 2018-05-08
| 2022-05-08
|-
| [[:d:Q1932603|Q1932603]]
| [[Migels Diass-Kanels]]
| ''[[:d:Q1370482|Kubas prezidents]]''
| 2018-04-19
| 
|-
| [[:d:Q93153|Q93153]]
| [[Armens Sarkisjans]]
| ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]''
| 2018-04-09
| 2022-02-01
|-
| [[:d:Q18618891|Q18618891]]
| ''[[:d:Q18618891|Mokgweetsi Masisi]]''
| ''[[:d:Q866725|President of Botswana]]''
| 2018-04-01
| 
|-
| [[:d:Q24030720|Q24030720]]
| ''[[:d:Q24030720|Martín Vizcarra]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2018-03-23
| 2020-10-09
|-
| [[:d:Q27662367|Q27662367]]
| ''[[:d:Q27662367|Barlen Vyapoory]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2018-03-23
| 2019-11-26
|-
| [[:d:Q47461098|Q47461098]]
| ''[[:d:Q47461098|Paula-Mae Weekes]]''
| ''[[:d:Q2522739|Trinidādas un Tobāgo prezidents]]''
| 2018-03-19
| 2023-03-20
|-
| [[:d:Q306|Q306]]
| [[Sevastjans Piņera]]
| [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]]
| 2018-03-11
| 2022-03-11
|-
| [[:d:Q1148669|Q1148669]]
| [[Sirils Ramafosa]]
| [[Dienvidāfrikas Republikas prezidentu uzskaitījums|Dienvidāfrikas Republikas prezidents]]
| 2018-02-15
| 
|-
| [[:d:Q23810819|Q23810819]]
| ''[[:d:Q23810819|Soronbajs Žeenbekovs]]''
| ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]''
| 2017-11-24
| 2020-10-15
|-
| [[:d:Q510523|Q510523]]
| [[Emersons Mnangagva]]
| ''[[:d:Q19056184|Zimbabves prezidents]]''
| 2017-11-24
| 
|-
| [[:d:Q7181212|Q7181212]]
| ''[[:d:Q7181212|Phelekezela Mphoko]]''
| ''[[:d:Q19056184|Zimbabves prezidents]]''
| 2017-11-21
| 2017-11-24
|-
| [[:d:Q28650390|Q28650390]]
| [[Žuans Lorensu|Žuans Manuēls Gonsalvess Lorenss]]
| ''[[:d:Q846091|Angolas prezidents]]''
| 2017-09-26
| 
|-
| [[:d:Q5642345|Q5642345]]
| ''[[:d:Q5642345|Halima Jakoba]]''
| ''[[:d:Q39021|Singapūras prezidents]]''
| 2017-09-14
| 2023-09-13
|-
| [[:d:Q6109288|Q6109288]]
| ''[[:d:Q6109288|J.Y. Pillay]]''
| ''[[:d:Q39021|Singapūras prezidents]]''
| 2017-09-01
| 2017-09-14
|-
| [[:d:Q16845347|Q16845347]]
| [[Rāms Nāths Kovinds]]
| ''[[:d:Q313383|Indijas prezidents]]''
| 2017-07-25
| 2022-07-25
|-
| [[:d:Q727132|Q727132]]
| [[Ilirs Meta]]
| ''[[:d:Q1625960|Albānijas prezidents]]''
| 2017-07-24
| 2022-07-24
|-
| [[:d:Q32060530|Q32060530]]
| ''[[:d:Q32060530|Tallis Obed Moses]]''
| [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]]
| 2017-07-06
| 2022-07-06
|-
| [[:d:Q5398549|Q5398549]]
| ''[[:d:Q5398549|Esmon Saimon]]''
| [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]]
| 2017-06-17
| 2017-07-06
|-
| [[:d:Q222031|Q222031]]
| [[Aleksandars Vučičs]]
| ''[[:d:Q889830|Serbijas prezidents]]''
| 2017-05-31
| 
|-
| [[:d:Q518626|Q518626]]
| [[Lenins Moreno]]
| ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]''
| 2017-05-24
| 2021-05-24
|-
| [[:d:Q3052772|Q3052772]]
| [[Emanuels Makrons]]
| [[Francijas prezidents]]
| 2017-05-14
| 
|-
| [[:d:Q21001|Q21001]]
| [[Muns Čeins]]
| ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]''
| 2017-05-10
| 2022-05-09
|-
| [[:d:Q57467|Q57467]]
| [[Jānošs Āders]]
| ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]''
| 2017-05-10
| 2022-05-09
|-
| [[:d:Q76658|Q76658]]
| [[Franks Valters Šteinmeiers]]
| [[Vācijas prezidents]]
| 2017-03-19
| 
|-
| [[:d:Q558575|Q558575]]
| ''[[:d:Q558575|Mohamed Abdullahi Mohamed]]''
| ''[[:d:Q19364214|Somālijas prezidents]]''
| 2017-02-16
| 2022-05-15
|-
| [[:d:Q21294765|Q21294765]]
| [[Žovenels Moīzs]]
| ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]''
| 2017-02-07
| 2021-07-07
|-
| [[:d:Q78869|Q78869]]
| [[Aleksandrs van der Bellens]]
| [[Austrijas prezidenti|Austrijas prezidents]]
| 2017-01-26
| 
|-
| [[:d:Q27917049|Q27917049]]
| [[Adama Barovs]]
| ''[[:d:Q15921518|Gambijas prezidents]]''
| 2017-01-19
| 
|-
| [[:d:Q718601|Q718601]]
| [[Nana Akufo-Ādo]]
| ''[[:d:Q2672728|Ganas prezidents]]''
| 2017-01-07
| 2025-01-07
|-
| [[:d:Q2035881|Q2035881]]
| ''[[:d:Q2035881|Vadims Krasnoseļskis]]''
| [[Piedņestras prezidents]]
| 2016-12-30
| 
|-
| [[:d:Q4164146|Q4164146]]
| [[Igors Dodons]]
| ''[[:d:Q312271|Moldovas prezidents]]''
| 2016-12-23
| 2020-12-24
|-
| [[:d:Q57808|Q57808]]
| [[Šavkats Mirzijojevs]]
| ''[[:d:Q7466263|Uzbekistānas prezidents]]''
| 2016-12-14&lt;br/&gt;2016-09-08
| 2016-12-14
|-
| [[:d:Q12625765|Q12625765]]
| ''[[:d:Q12625765|Hwang Kyo-ahn]]''
| ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]''
| 2016-12-09
| 2017-05-10
|-
| [[:d:Q363392|Q363392]]
| ''[[:d:Q363392|Michel Aoun]]''
| ''[[:d:Q22001564|Libānas prezidents]]''
| 2016-10-31
| 2022-10-30
|-
| [[:d:Q5220343|Q5220343]]
| ''[[:d:Q5220343|Danny Faure]]''
| ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]''
| 2016-10-16
| 2020-10-26
|-
| [[:d:Q12366816|Q12366816]]
| [[Kersti Kaljulaida]]
| [[Igaunijas prezidents]]
| 2016-10-10
| 2021-10-11
|-
| [[:d:Q709734|Q709734]]
| ''[[:d:Q709734|Evaristo Carvalho]]''
| ''[[:d:Q19058289|Santomes un Prinsipi prezidents]]''
| 2016-09-03
| 2021-10-02
|-
| [[:d:Q20533811|Q20533811]]
| ''[[:d:Q20533811|Nigmatilla Yuldashev]]''
| ''[[:d:Q7466263|Uzbekistānas prezidents]]''
| 2016-09-02
| 2016-09-08
|-
| [[:d:Q463533|Q463533]]
| [[Mišels Temers]]
| ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]''
| 2016-08-31
| 2018-12-31
|-
| [[:d:Q24045706|Q24045706]]
| ''[[:d:Q24045706|Guðni Jóhannesson]]''
| [[Islandes prezidentu uzskaitījums|Islandes prezidents]]
| 2016-08-01
| 2024-07-31
|-
| [[:d:Q381027|Q381027]]
| ''[[:d:Q381027|Pedro Pablo Kuczynski]]''
| ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]''
| 2016-07-28
| 2018-03-23
|-
| [[:d:Q4955460|Q4955460]]
| ''[[:d:Q4955460|Brahim Ghali]]''
| ''[[:d:Q2662118|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas prezidents]]''
| 2016-07-12
| 
|-
| [[:d:Q457786|Q457786]]
| [[Rodrigo Duterte]]
| ''[[:d:Q1209571|Filipīnu prezidents]]''
| 2016-06-30
| 2022-06-30
|-
| [[:d:Q233984|Q233984]]
| [[Cai Inveņa]]
| ''[[:d:Q887003|President of the Republic of China]]''
| 2016-05-20
| 2024-05-19
|-
| [[:d:Q470024|Q470024]]
| ''[[:d:Q470024|Bounnhang Vorachith]]''
| ''[[:d:Q904139|Laosas prezidents]]''
| 2016-04-20
| 2021-03-22
|-
| [[:d:Q57634|Q57634]]
| [[Hašims Tači]]
| [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]]
| 2016-04-07
| 2020-11-05
|-
| [[:d:Q16669148|Q16669148]]
| [[Patriss Talons|Patriks Talons]]
| ''[[:d:Q2407810|President of the Republic of Benin]]''
| 2016-04-06
| 2026-05-24
|-
| [[:d:Q7833292|Q7833292]]
| ''[[:d:Q7833292|Trần Đại Quang]]''
| ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]''
| 2016-04-02
| 2018-09-21
|-
| [[:d:Q23020990|Q23020990]]
| ''[[:d:Q23020990|Htin Kyaw]]''
| ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]''
| 2016-03-30
| 2018-03-21
|-
| [[:d:Q57758|Q57758]]
| [[Fostēns Aršanžs Tuadera]]
| ''[[:d:Q15710848|Centrālāfrikas Republikas prezidents]]''
| 2016-03-30
| 
|-
| [[:d:Q23034482|Q23034482]]
| ''[[:d:Q23034482|Taneti Maamau]]''
| ''[[:d:Q878250|Kiribati prezidents]]''
| 2016-03-11
| 
|-
| [[:d:Q6756617|Q6756617]]
| [[Marselu Rebelu de Souza]]
| [[Portugāles prezidents]]
| 2016-03-09
| 2026-03-09
|-
| [[:d:Q6207072|Q6207072]]
| ''[[:d:Q6207072|Jocelerme Privert]]''
| ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]''
| 2016-02-14
| 2017-02-07
|-
| [[:d:Q17995110|Q17995110]]
| ''[[:d:Q17995110|Džimijs Moraless]]''
| ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]''
| 2016-01-14
| 2020-01-14
|-
| [[:d:Q21968142|Q21968142]]
| ''[[:d:Q21968142|Casten Nemra]]''
| ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]''
| 2016-01-11
| 2016-01-28
|-
| [[:d:Q599988|Q599988]]
| ''[[:d:Q599988|Roch Marc Christian Kaboré]]''
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2015-12-29
| 2022-01-24
|-
| [[:d:Q561837|Q561837]]
| [[Maurisio Makri]]
| ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]''
| 2015-12-10
| 2019-12-10
|-
| [[:d:Q5018756|Q5018756]]
| ''[[:d:Q5018756|John Magufuli]]''
| ''[[:d:Q7241291|Tanzānijas prezidents]]''
| 2015-11-05
| 2021-03-17
|-
| [[:d:Q16105972|Q16105972]]
| ''[[:d:Q16105972|Michel Kafando]]''
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2015-09-23
| 2015-12-29
|-
| [[:d:Q19628964|Q19628964]]
| ''[[:d:Q19628964|Chérif Sy]]''
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2015-09-17
| 2015-09-23
|-
| [[:d:Q20978710|Q20978710]]
| ''[[:d:Q20978710|Gilbert Diendéré]]''
| ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]''
| 2015-09-17
| 2015-09-23
|-
| [[:d:Q19914009|Q19914009]]
| ''[[:d:Q19914009|Alehandro Maldonado Agirre]]''
| ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]''
| 2015-09-03
| 2016-01-14
|-
| [[:d:Q9151911|Q9151911]]
| [[Andžejs Duda]]
| [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]]
| 2015-08-06
| 2025-08-06
|-
| [[:d:Q2416022|Q2416022]]
| [[Raimonds Vējonis]]
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| 2015-07-08
| 2019-07-08
|-
| [[:d:Q20022984|Q20022984]]
| ''[[:d:Q20022984|Ameenah Gurib-Fakim]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2015-06-05
| 2018-03-23
|-
| [[:d:Q361567|Q361567]]
| [[Muhammadu Buhari]]
| ''[[:d:Q500282|Nigērijas prezidents]]''
| 2015-05-29
| 2023-05-29
|-
| [[:d:Q692241|Q692241]]
| ''[[:d:Q692241|Monique Ohsan Bellepeau]]''
| ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]''
| 2015-05-29
| 2015-06-05
|-
| [[:d:Q5230470|Q5230470]]
| ''[[:d:Q5230470|David A. Granger]]''
| [[Gajānas prezidenti|Gajānas prezidents]]
| 2015-05-16
| 2020-08-02
|-
| [[:d:Q3407316|Q3407316]]
| ''[[:d:Q3407316|Prokopis Pavlopoulos]]''
| [[Grieķijas prezidents]]
| 2015-03-13
| 2020-03-13
|-
| [[:d:Q9099|Q9099]]
| ''[[:d:Q9099|Tabaré Vázquez]]''
| ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]''
| 2015-03-01
| 2020-03-01
|-
| [[:d:Q3176299|Q3176299]]
| [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]]
| ''[[:d:Q268984|Horvātijas prezidents]]''
| 2015-02-18
| 2020-02-18
|-
| [[:d:Q3956186|Q3956186]]
| [[Serdžo Matarella]]
| ''[[:d:Q332711|Itālijas prezidents]]''
| 2015-02-03
| 
|-
| [[:d:Q18352991|Q18352991]]
| ''[[:d:Q18352991|Edgars Lungu]]''
| ''[[:d:Q18985034|Zambijas prezidents]]''
| 2015-01-25
| 2021-08-24
|-
| [[:d:Q5448556|Q5448556]]
| ''[[:d:Q5448556|Filipe Nyusi]]''
| ''[[:d:Q18565665|Mozambikas prezidents]]''
| 2015-01-15
| 2025-01-15
|-
| [[:d:Q6737124|Q6737124]]
| ''[[:d:Q6737124|Maithripala Sirisena]]''
| ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]''
| 2015-01-09
| 2019-11-18
|-
| [[:d:Q40722|Q40722]]
| [[Dilma Rusefa]]
| ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]''
| 2015-01-01
| 2016-08-31
|}
{{Wikidata list end}}</text>
      <sha1>erzd8y1rw8y5r1ggua0ijv8hwq3gz6h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>AirBaltic incidenti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>412203</id>
    <revision>
      <id>4495362</id>
      <parentid>4492741</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T04:47:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */</comment>
      <origin>4495362</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13371" sha1="50y4vou9j741f42hfcd3uv7o1qvc5kk" xml:space="preserve">{{DISPLAYTITLE:''airBaltic'' incidenti}}
Šajā lapā uzskaitīti 29 gadus pastāvošās Latvijas nacionālās [[aviosabiedrība]]s '''''[[airBaltic]]'' incidenti'''. Kompānijas 29 pastāvēšanas gadu vēsturē notikušajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks, bet vienīgais gadījums, kurā gūtas traumas, notika 2015. gada 24. novembrī (cieta 3 cilvēki).

== Nopietni incidenti ==

* '''2023. gada 8. martā''' Lidostā &quot;[[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīga]]&quot; slikto laika apstākļu dēļ bija noticis negadījums ar &quot;[[airBaltic]]&quot; gaisa kuģi (YL-AAP), kas atgriezās Rīgā no Parīzes, liecina lidostas paziņojums tviterī. [[Lidmašīna]] &quot;[[Bombardier CS300|Airbus A220-300]]&quot; (reiss BT694) plkst. 23.17 nosēšanās laikā noslīdēja no skrejceļa cietā seguma.        &quot;[[airBaltic]]&quot; informēja, ka neviens pasažieris nav guvis savainojumus. Negadījuma dēļ aviokompānija novirzīja četrus reisus – trīs uz [[Viļņas lidosta|Viļņas lidostu]] [[Lietuva|Lietuvā]] (no Londonas, Oslo un Malagas) un vienu uz [[Tallinas lidosta|Tallinas lidostu]] Igaunijā (Amsterdama-Rīga).Skrejceļš bija slēgts 3 stundas. Ap plkst. 2.40 lidosta atsāka darbu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* '''2016. gada 17. septembrī''' lidmašīnas [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]] (reģ. nr. YL-BAI) apkalpe, izpildot reisu BT641 no [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|starptautiskās lidostas &quot;Rīga&quot;]] uz [[Cīrihes lidosta|Cīrihes lidostu]], pēc pacelšanās, ielaižot šasiju, konstatēja, ka priekšējā šasija nav ielaista — tā iesprūda pa pusei izlaistā stāvoklī. Apkalpe pēc 2 stundām un 20 minūtēm izlidošanas lidostā veica ārkārtas nosēšanos ar izlaistām galvenajām šasijām un daļēji izlaistu priekšējo šasiju. Incidentā cietušo nebija. Pēc incidenta lidostas darbība tika apturēta uz vairākām stundām, vairāki izejošie reisi tika atcelti un ienākošie reisi tika novirzīti uz citām lidostām.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/|title=LSM.lv - Uzticamas ziņas|website=www.lsm.lv|access-date=2024-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs]] (TAIIB) veica incidenta izmeklēšanu un 2018. gada 17. maijā publicēja gala ziņojumu, kurā teikts, ka incidenta tiešais iemesls bija šasijas izlaistā stāvokļa atslēgas mezgla pirmslaika nodilums.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/airbaltic-avarijas-nosesanos-2016-gada-izraisija-nolietojusies-2500-eiro-verta-detala.d?id=50133340|title='airBaltic' avārijas nosēšanos 2016. gadā izraisīja nolietojusies 2500 eiro vērta detaļa|work=delfi.lv|access-date=2018-11-10|date=2018-06-18|last=www.DELFI.lv|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* '''2015. gada 8. augustā''' plkst. 5.15 [[Oslo lidosta|Oslo lidostā]] tika aizturēta aviokompānijas lidmašīnas apkalpe — pārbaudes 4 no 5 apkalpes locekļiem uzrādīja nepieļaujami augstu alkohola līmeni. Apkalpei bija plānots ar lidmašīnu [[Boeing 737|Boeing 737-300]], izpildot ceļojumu kompānijas &quot;Star Tour&quot; čarterreisu BT7843, nogādāt 109 pasažierus uz [[Hanijas starptautiskā lidosta|Hanijas starptautisko lidostu]]. Citas apkalpes vadībā lidojums ar 4 stundu un 45 minūšu aizkavēšanos ieradās galamērķī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/airbaltic-uz-laiku-atstadina-oslo-reisa-pilotus-un-stjuartes-kas-bijusi-alkohola-reibuma.d?id=46312363|title='airBaltic' uz laiku atstādina Oslo reisa pilotus un stjuartes, kas bijuši alkohola reibumā|work=delfi.lv|access-date=2018-11-24|date=2015-08-08|last=LETA|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kapteinim tika konstatētas 0,54 promiles, otrajam pilotam — 1,35 promiles, bet divām stjuartēm — attiecīgi 0,91 un 0,55 promiles. Tā paša mēneša 17. datumā Norvēģijas tiesa pēc vienkāršota tiesas procesa 3 apkalpes locekļiem piemēroja cietumsodus: otrajam pilotam — sešu mēnešu ieslodzījumu, bet divām stjuartēm attiecīgi mēneša un pusotra mēneša cietumsodus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5161016/reibuma-piekertajai-airbaltic-apkalpei-norvegija-piespriez-cietumsodus|title=Reibumā pieķertajai «airBaltic» apkalpei Norvēģijā piespriež cietumsodus|work=TVNET|access-date=2018-11-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kapteinis savu vainu pilnībā neatzina, un 2015. gada septembrī pēc standarta tiesas procesa veikšanas Norvēģijas tiesa arī viņam pasludināja spriedumu, piespriežot viņam desmit mēnešu cietumsodu.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/airbaltic-dzerajpilotam-tiesa-piespriez-10-menesu-cietumsodu.a146685/ «airBaltic» dzērājpilotam tiesa piespriež 10 mēnešu cietumsodu], lsm.lv portāls&lt;/ref&gt; Lidsabiedrība norādīja, ka pēc incidenta pastiprinājusi drošības pasākumus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/airbaltic-incidents-oslo-ir-bezprecedenta-gadijums-ar-pieredzejusiem-darbiniekiem.a140984/|title=«airBaltic»: Incidents Oslo ir bezprecedenta gadījums ar pieredzējušiem darbiniekiem|access-date=2018-11-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Nenopietni incidenti ==

* 2018. gada 5. augustā lidmašīna [[Bombardier CS300|Airbus A220-300]] (reģ. nr. YL-CSE), izpildot reisu BT732 no Rīgas uz [[Heidara Alijeva starptautiskā lidosta|Heidara Alijeva starptautisko lidostu]] ([[Baku]]), tikko bija sākusi kreisēt, kad apkalpe nolēma izslēgt lidmašīnas labās puses dzinēju zema eļļas spiediena dēļ. Pēc apmēram 45 minūtēm lidmašīna atgriezās izlidošanas lidostā, kur veica normālu nosēšanos. Incidentā cietušo nebija. Pasažieri tika nogādāti galamērķī ar citu lidmašīnu pēc 5 stundu un 20 minūšu aizkavēšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aeroinside.com/item/11888/baltic-bcs3-at-riga-on-aug-5th-2018-engine-shut-down-in-flight|title=Baltic N/A N/A at Riga on Aug 5th 2018, engine shut down in flight|website=www.aeroinside.com|access-date=2018-10-24}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada 13. jūnijā lidmašīna [[Boeing 737|Boeing 737-300]] (reģ. nr. YL-BBX), izpildot reisu BT619 no Rīgas uz [[Amsterdamas Schiphol lidosta|Amsterdamas Schiphol lidostu]], kreisēja apmēram 280 kilometru attālumā no [[Dānija]]s (uz ziemeļaustrumiem), kad apkalpe uzsāka ārkārtas situācijas augstuma samazināšanu dēļ aizdomām par ugunsgrēku uz klāja. Apkalpe nolēma nosēsties [[Kopenhāgenas lidosta|Kopenhāgenas lidostā]]. [[Zviedrijas gaisa spēki]] nosūtīja [[JAS-39|Saab JAS 39 Gripen]] iznīcinātāju apskatīt situāciju lidaparātā no ārpuses. [[Iznīcinātājs|Iznīcinātāja]] apkalpe nekādas ugunsgrēka pazīmes nemanīja. Pēc apmēram 40 minūtēm lidmašīna nosēdās Kopenhāgenas lidostā, kur arī nekādas ugunsgrēka pazīmes netika manītas. Incidentā cietušo nebija. Lidmašīna [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] palika 12.5 stundas, tad devās atpakaļ uz Rīgu un pēc apmēram vēl 5 stundām atgriezās darba kārtībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aeroinside.com/item/11602/baltic-b733-over-baltic-sea-on-jun-13th-2018-suspected-fire-on-board-prompts-intercept-by-fighter-aircraft|title=Baltic Boeing 737-300 over Baltic Sea on Jun 13th 2018, suspected fire on board prompts intercept by fighter aircraft|website=www.aeroinside.com|access-date=2018-10-25}}&lt;/ref&gt;
* 2018. gada 18. janvārī lidmašīna [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]] (reģ. nr. YL-BAQ), izpildot reisu BT222 no [[Minhenes lidosta]]s uz Rīgu, palielinot augstumu, saņēma indikācijas par to, ka ir atvērušās lidmašīnas durvis. Lidmašīna atgriezās [[Minhene|Minhenē]] pēc apmēram pusstundas. Pēc vēl pusotras stundas lidmašīna atkal devās ceļā uz Rīgu, kur ieradās ar apmēram 2 stundu un 20 minūšu nokavēšanos. Aviokompānija vēlāk paziņoja, ka durvis īstenībā nemaz nebija atvērušās un cietušo nebija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aeroinside.com/item/10908/baltic-dh8d-at-munich-on-jan-18th-2018-door-indication|title=Baltic De Havilland Dash 8 (400) at Munich on Jan 18th 2018, door indication|website=www.aeroinside.com|access-date=2018-11-10}}&lt;/ref&gt;
* 2017. gada 6. decembrī lidmašīna [[Boeing 737|Boeing 737-500]] (reģ. nr. YL-BBE), izpildot reisu BT428 no Rīgas uz [[Maskavas Domodedovas lidosta|Maskavas Domodedovas lidostu]], pēc ierastas nosēšanās uz skrejceļa ''6L'', pametot skrejceļu, aizslīdēja aiz manevrēšanas ceļa. Skrejceļš un attiecīgais manevrēšanas ceļš palika slēgts vairākas stundas, un lidosta tikmēr izmantoja tikai vienu skrejceļu — ''6R''. Incidentā cietušo nebija.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/arvalstis/airbaltic-lidmasina-maskava-noslid-no-skrejcela/|title=“airBaltic” lidmašīna Maskavā noslīd no manevrēšanas ceļa|work=skaties.lv|access-date=2018-10-24|language=lv|archive-date=2019-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20190916021644/https://skaties.lv/zinas/arvalstis/airbaltic-lidmasina-maskava-noslid-no-skrejcela/}}&lt;/ref&gt;
* 2017. gada 3. novembrī lidmašīna [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]] (reģ. nr. YL-BBT) starptautiskajā lidostā &quot;Rīga&quot;, uzsākot manevrēšanu no stāvvietas, ar [[Spārns|spārnu]] aizķēra gaisa tilta kāpnes. Spārna bojājumi bija pamatīgi, un lidmašīna darba kārtībā atgriezās tikai pēc vairākām dienām. Lidmašīnā pasažieru nebija, incidentā cietušo arī nebija.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-lidmasina-rigas-lidosta-aizkerusi-gaisa-tilta-kapnes.d?id=49416383|title='airBaltic' lidmašīna Rīgas lidostā aizķērusi gaisa tilta kāpnes|work=DELFI|access-date=2018-10-24|date=2017-11-06|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* 2017. gada 12. augustā lidmašīna [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]] (reģ. nr. YL-BBW), izpildot reisu BT402 no Rīgas uz [[Borispiļas starptautiskā lidosta|Borispiļas starptautisko lidostu]] ([[Kijiva]]), kreisēja, kad apkalpe nolēma atgriezties Rīgā dēļ neatbilstošas eļļas spiediena indikācijas. Incidentā cietušo nebija. Rīgā lidmašīna nosēdās pēc apmēram 45 minūtēm. Vēlāk pasažieri tika nogādāti galamērķī ar citu lidmašīnu un 2 stundu nokavēšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aeroinside.com/item/10073/baltic-dh8d-near-riga-on-aug-12th-2017-oil-pressure-indication-problem|title=Baltic De Havilland Dash 8 (400) near Riga on Aug 12th 2017, oil pressure indication problem|website=www.aeroinside.com|access-date=2018-11-10}}&lt;/ref&gt;
* 2015. gada 24. novembrī lidmašīna [[Boeing 737|Boeing 737-300]], kas izpildīja reisu BT221 no Rīgas uz [[Tēgeles lidosta|Berlīnes Tēgeles lidostu]], pirms nosēšanās piedzīvoja pamatīgu [[Turbulence|turbulenci]], kuras rezultātā 2 no 59 pasažieriem un 1 no 5 stjuartiem uz klāja guva traumas. Uz klāja bija mediķis, kurš ceļoja kā pasažieris, un viņš cietušajiem sniedza pirmo palīdzību. Lidmašīna veica ierastu nosēšanās Tēgeles lidostā, plkst. 8.42 pēc vietējā laika, 18 minūtes pirms plānotās ierašanās, kur cietušajiem medicīnisko palīdzību sniedza atbildīgie dienesti. Viens no cietušajiem pasažieriem tika hospitalizēts ar aizdomām par lauztu kāju, bet otrs cietušais pasažieris ar nelielu traumu atteicies hospitalizēties. ''airBaltic'' atcēla nākamo reisu BT212 no Tēgeles lidostas uz Rīgu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-lidmasina-ieklust-turbulence|title=airBaltic lidmašīna iekļūst turbulencē {{!}} airBaltic|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-11-09|language=en|archive-date=2024-12-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20241228045653/https://www.airbaltic.com/lv/airbaltic-lidmasina-ieklust-turbulence}}&lt;/ref&gt;
* 2010. gada 14. decembrī plkst. 13.55 lidmašīna [[Bombardier Q400 NextGen|Bombardier Q400]] ar 33 pasažieriem un 4 apkalpes locekļiem uz klāja, izpildot reisu BT602 no [[Briseles lidosta]]s uz Rīgu, pēc nosēšanās galamērķa lidostā veica apgriešanās manevru ceļā uz stāvvietu, kad ar priekšējo šasiju ieslīdēja sniegā. Incidentā cietušo nebija, lidmašīna saviem spēkiem veica ceļu uz stāvvietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/lv/bottom_menu/press-room/press_releases/2010/papildinajums-par-airbaltic-lidojumu-bt602|title=Papildinājums. Par airBaltic lidojumu BT602|website=www.airbaltic.com|access-date=2018-10-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
* 2010. gada 14. maijā aviokompānija saņēma draudus par lidmašīnā, kas izpildīja reisu BT217 no Rīgas uz Berlīnes [[Tēgeles lidosta|Tēgeles lidostu]], ievietotu spridzekli. Plkst. 12.30 pēc vietējā laika, 5 minūtes pirms plānotās ierašanās, lidmašīna nosēdās galamērķa lidostā. Visi 74 pasažieri un 4 apkalpes locekļi tika evakuēti. Draudi izrādījās nepatiesi — lidmašīnā spridzekļa nebija. Incidentā cietušo nebija. Lidostas darbība netika ietekmēta, bet nākamais reiss BT218 no Tēgeles lidostas uz Rīgu aizkavējās par vairākām stundām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/criminal/maldina-par-spridzekli-airbaltic-reisa-uz-berlini.d?id=31884251|title=Maldina par spridzekli 'airBaltic' reisā uz Berlīni|work=DELFI|access-date=2018-10-24|date=2010-05-14|last=DELFI|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:AirBaltic]]</text>
      <sha1>50y4vou9j741f42hfcd3uv7o1qvc5kk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šrūka Vafa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>413340</id>
    <revision>
      <id>4495251</id>
      <parentid>4369611</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T16:23:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495251</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3967" sha1="gqpprwpe8uq4wj4w2sziampuvxcsp2s" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Šrūka Vafa
|     vārds_orig = {{ara|شروق وفا}}
|         attēls = ShroofWafa2025.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Šrūka Vafa 2025. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1997
|     dz_mēnesis = 5
|       dz_diena = 13
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{EGY}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Šrūka Vafa''' ({{val|ar|شروق وفا}};&lt;ref&gt;[http://www.alkhaleej.ae/sports/page/3ad4f105-0321-4c2e-ae25-ced548e4b667 بداية جيدة للاعبين العرب في مونديال الشطرنج بالعين]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; dzimusi {{dat|1997|5|13}}) ir [[Ēģipte]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] (2013). Divkārtējā Āfrikas sieviešu šaha čempionāta uzvarētāja (2013, 2014).

== Biogrāfija ==
Ēģiptes šaha lielmeistares [[Šāhenda Vafa|Šāhendas Vafas]] vecākā māsa. 2013. gadā [[Tunisa|Tunisā]] uzvarējusi Āfrikas individuālajā šaha čempionātā sievietēm un ieguvusi tiesības piedalīties Pasaules šaha čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr101405.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;rd=9&amp;flag=30&amp;wi=821 African Individual Women Chess Championship 2013]&lt;/ref&gt; 2014. gadā [[Vindhuka|Vindhukā]] atkārtoti uzvarējusi Āfrikas individuālajā šaha čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr154094.aspx?lan=1 African Individual Chess Championships 2014 Women] Chess-Results&lt;/ref&gt; Piedalījusies [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2015. gada Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] [[Soči|Sočos]], kurā 1. kārtā zaudējusi [[Dzjui Veņdzjuņa]]i.&lt;ref&gt;[http://www.mark-weeks.com/chess/b4wo$wix.htm 2015 FIDE Knockout Matches]&lt;/ref&gt;

2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojusies 52. vietā &quot;FIDE Women's Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējusi Ēģiptes komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 2 reizes (2016-2018);&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://chess-results.com/tnr232876.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=EGY&amp;flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - 42nd Olympiad Baku 2016 Women|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://chess-results.com/tnr368909.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=EGY&amp;flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - 43rd Olympiad Batumi 2018 Women|first=Dipl.Ing. Heinz Herzog -|last=http://chess-results.com|website=chess-results.com}}&lt;/ref&gt;
* [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2 reizes (2015, 2019).&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.olimpbase.org/playersv/97j5njnc.html|title=OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Shrook Wafa|first=Wojciech|last=Bartelski|website=www.olimpbase.org}}&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2012. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2013. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fide.com/fide/handbook.html?id=173&amp;view=article |title=International Title Regulations: Table for Direct Titles |access-date={{dat|2018|11|23||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190328215040/https://www.fide.com/fide/handbook.html?id=173&amp;view=article }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 10609970 | chessgames = 140255 | 365chess = Shrook_Wafa }}

{{DEFAULTSORT:Vafa, Šrūka}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ēģiptes šahisti]]</text>
      <sha1>gqpprwpe8uq4wj4w2sziampuvxcsp2s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4495297</id>
      <parentid>4495053</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T18:01:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4495297</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1802" sha1="dj48whv50djeofkugomcc83aur91o1r" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-07-16 18:01:24{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Neiromodulators|t|h|d}} || 2026-07-05 11:21:56 || 11 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Neenciklopēdisks un nesakārtots AI ģenerēts teksts, nepieciešams uzlabot, lai saglabātu || 30 (05.08.2026)
|-
| {{page-multi|page=Medauroidea extradentata|t|h|d}} || 2026-07-06 19:36:02 || 9 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Mašīntulkojums. {{Dzēst|Jāsakārto vai jālikvidē kā suga|due=30|due_date=5.07.2026}}&lt;/nowiki&gt; || Jāsakārto vai jālikvidē || 30 (5.08.2026)
|-
| {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 8 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)&lt;/nowiki&gt; || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026)
|-
| {{page-multi|page=Dalībniece:AgneseIvane/Smilšu kaste|t|h|d}} || 2026-07-08 17:57:54 || 8 || {{U|Kleivas}} || &lt;nowiki&gt;Noņēma pāradresāciju uz [[Dalībnieks:Animators]]&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Ahegao ( pārspīlēta uzbudinājuma sejas izteiksme)|t|h|d}} || 2026-07-09 12:45:31 || 7 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Ja netiks uzrakstīts raksts || 5 (14.07.2026)
|-
| {{page-multi|page=Ievietot rakstu|t|h|d}} || 2026-07-16 17:19:19 || 0 || {{U|Turaids}} || &lt;nowiki&gt;Noņēma pāradresāciju uz [[Tehnoloģiju inovācija]]&lt;/nowiki&gt; || Nepareizs pāradresējums || 
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>dj48whv50djeofkugomcc83aur91o1r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agnis Andžāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>414755</id>
    <revision>
      <id>4495330</id>
      <parentid>4472125</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T21:02:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap +atsauce</comment>
      <origin>4495330</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9726" sha1="0hts9d3iwu9e60lgmpaesq2fevphw7m" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|vārds=Agnis Andžāns
|attēls=Agnis Andžāns.jpg
|att_nosaukums = Agnis Andžāns
|dz_dat_alt={{dat|1952|8|19}}, [[Rīga]]
|m_dat_alt ={{miršanas datums un vecums|2024|3|3|1952|8|19}}
|tautība=latvietis
|zinātne=[[matemātika]]
}}
'''Agnis Andžāns''' (dzimis {{dat|1952|8|19}}, [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2024|3|3}}) bija latviešu [[matemātiķis]], Dr.hab.mat., profesors, izglītības darbinieks un mācību grāmatu autors. Izveidojis [[Latvijas Universitāte]]s A. Liepas Neklātienes matemātikas skolu jaunajiem matemātiķiem, apmācījis daudzus Latvijas matemātiķus, sagatavojis jauniešus starptautiskajām olimpiādēm. 

Latvijas Universitātē no 1971. līdz 2012. gadam strādājis dažādos amatos: laborants, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais pasniedzējs, docents, profesors, LU A. Liepas Neklātienes matemātikas skolas vadītājs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1952. gadā Rīgā. Mācījās [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas L. Paegles 1. vidusskolā]], kur viņa matemātikas skolotājs bija [[Alfrēds Grava]], piedalījās Latvijas un [[PSRS]] matemātikas olimpiādēs. Pēc skolas absolvēšanas studēja [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|LVU Fizikas un matemātikas fakultātē]] (1969—1974).&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;LU A. Liepas Neklātienes matemātikas skolas arhīvs&lt;/ref&gt;
Līdztekus studijām vadīja matemātikas pulciņu Rīgas 1. vidusskolā un strādāja LVU Skaitļošanas centrā (1971—1984). Nodarbojās ar matemātikas mācīšanas metodiku, savus metodiskos ieteikumus publicēja dažādos izdevumus un organizēja dažādus matemātikai piesaistošus pasākumus.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1984. gadā sāka strādāt par LVU Fizikas un matemātikas fakultātes vecāko pasniedzēju un 1987. gadā aizstāvēja zinātnisko darbu fizikas un matemātikas kandidāta grāda iegūšanai “Determinētu un varbūtisku automātu izturēšanās labirintos”,&lt;ref&gt;[https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti I daļa. Aspirantūras un doktorantūras personāliju, aizstāvēto disertāciju un iegūto zinātnisko grādu apkopojums  l945–2005]&lt;/ref&gt; 1991. gadā kļuva par  Vispārīgās matemātikas katedras docentu, 1995. gadā par matemātikas habilitēto doktoru par darbu kopu “Vispārīgas kombinatoriskas metodes un to lietojumi elementārajā matemātikā”, 1997. gadā par LU Fizikas un matemātikas fakultātes profesoru.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
Strādājot Latvijas Universitātē, sagatavoja virkni akadēmisku kursu: elementārās matemātikas speciālās metodes, elementārās matemātikas vispārīgās metodes, [[skaitļu teorija]], kombinatorikas elementi, algoritmu un automātu teorija, kombinatoriskie algoritmi. Izveidoja arī LU matemātikas maģistrantūras apakšvirzienu Modernā elementāra matemātika.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Matemātikas mācīšanas sistēmas pilnveide ===
Kopš savas pedagoģiskās darbības sākuma Andžāns centās attīstīt padziļinātu matemātikas mācīšanas sistēmu, kas jebkuram apdāvinātam skolēnam dotu iespēju apzināties un attīstīt spējas, mācoties jebkurā Latvijas skolā. No 1979. gada līdz 2010. gadam viņš vadīja Latvijas Universitātes A. Liepas Neklātienes matemātikas skolu.
Apmācības sistēma tika izveidota paralēli skolas izglītībai — LU A. Liepas Neklātienes matemātikas skola un matemātikas olimpiāžu sistēma. Laika gaitā Andžāns LU A. Liepas NMS pilnveidoja un paplašināja, izveidojot to par padziļinātas matemātikas mācīšanas centru Latvijā. Agņa Andžāna ieguldīto darbu matemātikas padziļinātā mācīšanā novērtē ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē — saņemti citu valstu un starptautisku organizāciju piešķirtie apbalvojumi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Kopš 1980. gadu sākuma Latvijas skolēnu izlases PSRS olimpiādēs bija labākās, ilgu laiku Andžāns bija vienīgais izlašu vadītājs un treneris. Kopš [[1990. gadi]]em  Latvija piedalās starptautiskajās olimpiādēs. Izlases sagatavošanā ir piedalījušies vairāki Andžāna kādreizējie skolēni (arī starptautisko olimpiāžu dalībnieki), katrs pārzināja savu jomu: Juris Smotrovs — [[algebra]]; [[Andris Ambainis]], Ainārs Galvāns, Filips Jeļisejevs — [[kombinatorika]]; Kalvis Apsītis — [[matemātiskā analīze]] un [[skaitļu teorija]]; Aivars Bērziņš — skaitļu teoriju. Tā kā Andžāna pārziņā bija vispārējā sagatavošana un [[ģeometrija]], tad LU izveidoja akadēmisko kursu — Olimpiāžu uzdevumu risināšanas praktikumu (kopš 1997. gada).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Akadēmiskie kursi ===
* Elementārās matemātikas speciālās metodes,
* Elementārās matemātikas vispārīgās metodes,
* Olimpiāžu matemātikas praktikums,
* Skaitļu teorija, kombinatorikas elementi,
* Algoritmu un automātu teorija,
* Kombinatoriskie algoritmi,
* Diskrētā matemātika un algebra,
* Diskrētā matemātika,
* [[Matemātiskā loģika]] un kopu teorija,
* Pierādījuma jēdziena evolūcija matemātikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Zinātniski pētnieciskā darbība ===
* Algoritmu teorija,
* Automātu teorija,
* Kombinatorika,
* Jaunu matemātikas mācīšanas metožu izstrāde un ieviešana,
* Izglītības informatizācijas problēmas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Publicējis vairāk nekā 100 zinātniskās publikācijas, vairāk nekā 170 mācību literatūras darbus un apmēram 500 rakstus periodikā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Zinātniskās publikācijas (skaits):
* Monogrāfijas — 7
* Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos — 90
* Konferenču tēzes — 41

Publicētā mācību literatūra (skaits):
* Mācību grāmatas — 11
* Mācību līdzekļi — 141
* Populārzinātniski / metodiskie raksti — 17

Paralēli darbam LU vadījis arī nodarbības skolēniem un skolotājiem par matemātikas sacensību uzdevumu risināšanu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Nozīmīgākās publikācijas pēdējo gadu laikā ===
* A. Andžāns, B. Johannesson. Dirichlet Principle. Rīga, LU, 2005.  - 148 pp
* A. Andžāns, I. Bērziņa. Research Possibilities for Middle and High School Students: Perspectives via Computer Science. - Department of mathematics Report Series. Vol. 14, Česke Budejovice, USB, 2006. - pp. 52 - 56.
* A. Andžāns, I. Bērziņa, D. Bonka. The &quot;Baltic Way&quot; Contest. - WFNMC Journal &quot;Mathematics Competitions&quot;, Volume 19 Number 2, 2006. - pp. 31 - 41.
* B. Grevholm, R. Reys, P. Sullivan, A. Andžāns, S. Chio-Koh. Rethinking Doctoral Programms in Mathematics Education. - Proc. 11th Int. Congress on Math Edu., DG12, Rīga, Univ. of Latvia, 2008. - pp. 5-9.
* B. Koichu, A. Andžāns. Mathematical Creativity and Giftedness in Out-Of-School Activities. In: Creativity in Mathematics and the Education of Gifted students, eds R. Leikin., A. Breman, B. Koichu, SENSE Publishers, 2009. - pp.285 - 307. &lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Zinātniski organizatoriskā darbība ===
LU A. Liepas Neklātienes matemātikas skolas vadīšana, LU matemātikas maģistrantūras apakšvirziena &quot;Modernā elementārā matemātika&quot; izveide un vadīšana, LU matemātikas maģistrantūras programmas vadīšana, matemātikas padziļinātas mācīšanās sistēmas izveide un vadīšana Latvijas mērogā, starptautiskās matemātikas olimpiādes &quot;Pilsētu turnīrs&quot; vadīšana (viceprezidents), Latvijas izglītības sistēmas informatizācijas investīciju projekta izglītošanas informatizācijas daļas vadītājs,  Latvijas - Islandes projekta &quot;LAIMA&quot; vadītājs, &quot;NORD + NEIGHBOURS&quot; projekta &quot;Publishing books in olympiad mathematics&quot; vadītājs, Pasaules Matemātisko sacensību federācijas komsijas loceklis, ~ 25 starptautisku kongresu/konferenču programmu komiteju un/vai orgkomiteju loceklis/vadītājs, etc.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Līdzdalība zinātniskās organizācijās ===
[[Latvijas Matemātikas biedrība]], Amerikas matemātikas asociācija, Vācijas matemātikas didaktikas biedrība, žurnāla &quot;Квант&quot; redakcijas padome, žurnāla &quot;Integrālis&quot; (Armēnija) redakcijas padome, žurnāla &quot;[[Zvaigžņotā Debess]]&quot; atbildīgais redaktors, žurnāla &quot;Matematika ir matematinis modeliavimas&quot; (Lietuva) redakcijas padome, u.c.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Apbalvojumi un goda nosaukumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] par darbu zinātnē un izglītībā (1996),
* Starptautiskā [[Pāls Erdēšs|Pāla Erdēša]] medaļa (1998),
* LR Ministru kabineta Goda diplomi (1999. – divas reizes, 2000., 2001., 2002., 2003., 2004.),
* [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva]] (2006),
* Ata Kronvalda prēmija (1989, 1992),
* Latvijas Matemātikas biedrības medaļa (2000),
* Gerharda Rego medaļa (Igaunijas Matemātikas biedrība, 1997),
* “Gazeta Matematica” medaļa (Rumānijas Matemātikas biedrība, 1999),
* Starptautisko matemātikas olimpiāžu 40 gadu jubilejas medaļa (1999),
* Polijas Matemātikas biedrības medaļa (2003),
* LR IZM Atzinības raksti (1997., 2000., 2001.),
* Amerikas matemātikas skolotāju asociācijas atzinības raksts (1999),
* Rīgas “Zelta pildspalva” Nr. 1 (1995).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://fizmati.lv/dzive/viedie_stasti/ar_mums_agnis_andzans Ar mums Agnis Andžāns] fizmati.lv

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Andžāns, Agnis}}
[[Kategorija:1952. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]]
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]</text>
      <sha1>0hts9d3iwu9e60lgmpaesq2fevphw7m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4495296</id>
      <parentid>4495051</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T18:01:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4495296</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16955" sha1="f4q4d974m2nxdgq0peju3e1nborcopw" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|07|16||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199948}}]
| {{formatnum:1706}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13712}}]
| 2009-02-13
| 2026-07-16
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:173812}}]
| {{formatnum:10682}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8024}}]
| 2007-12-03
| 2026-07-16
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}]
| {{formatnum:941}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}]
| 2004-11-07
| 2026-05-02
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114682}}]
| {{formatnum:9715}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9863}}]
| 2007-11-24
| 2026-07-16
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:113660}}]
| {{formatnum:9977}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1917}}]
| 2009-10-02
| 2026-07-16
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87521}}]
| {{formatnum:6511}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6675}}]
| 2005-10-30
| 2026-07-12
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:71311}}]
| {{formatnum:10161}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2160}}]
| 2009-05-24
| 2026-07-15
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68867}}]
| {{formatnum:1836}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}]
| 2005-07-26
| 2026-07-14
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}]
| {{formatnum:862}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-07-02
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:51988}}]
| {{formatnum:7030}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6492}}]
| 2018-06-22
| 2026-07-15
|-
| 11.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49145}}]
| {{formatnum:5251}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}]
| 2007-01-07
| 2026-07-16
|-
| 12.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49113}}]
| {{formatnum:1506}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3536}}]
| 2006-05-03
| 2026-07-15
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46705}}]
| {{formatnum:2490}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2995}}]
| 2007-04-26
| 2026-07-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44539}}]
| {{formatnum:5915}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1609}}]
| 2015-03-11
| 2026-07-16
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42234}}]
| {{formatnum:1693}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-07-16
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38971}}]
| {{formatnum:4669}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}]
| 2013-03-30
| 2026-07-16
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:2}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31716}}]
| {{formatnum:3647}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:645}}]
| 2020-05-10
| 2026-07-15
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29757}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29273}}]
| {{formatnum:7500}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4411}}]
| 2023-01-18
| 2026-07-13
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-06-29
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26551}}]
| {{formatnum:4610}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:917}}]
| 2015-08-30
| 2026-07-16
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23789}}]
| {{formatnum:22}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}]
| 2007-11-05
| 2026-06-07
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23715}}]
| {{formatnum:23}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1934}}]
| 2006-07-03
| 2026-07-14
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}]
| {{formatnum:1835}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-06-20
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15879}}]
| {{formatnum:1301}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-07-16
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15232}}]
| {{formatnum:3526}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1386}}]
| 2014-07-27
| 2026-07-16
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15171}}]
| {{formatnum:2478}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}]
| 2005-07-30
| 2026-07-05
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14461}}]
| {{formatnum:508}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}]
| 2011-08-03
| 2026-07-09
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14211}}]
| {{formatnum:715}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}]
| 2013-06-21
| 2026-07-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13299}}]
| {{formatnum:924}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-06-26
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10848}}]
| {{formatnum:1812}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:414}}]
| 2021-07-27
| 2026-07-16
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10609}}]
| {{formatnum:287}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-07-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10113}}]
| {{formatnum:267}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:377}}]
| 2012-05-17
| 2026-07-07
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9570}}]
| {{formatnum:237}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-07-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}]
| 2004-09-16
| 2026-05-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:66}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6700}}]
| {{formatnum:169}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-06-09
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:44}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}]
| {{formatnum:686}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}]
| 2017-05-11
| 2026-06-29
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}]
| {{formatnum:32}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-06-02
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5595}}]
| {{formatnum:100}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}]
| 2017-08-15
| 2026-07-08
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:40}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5247}}]
| {{formatnum:155}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:390}}]
| 2020-12-20
| 2026-07-11
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|-
| 66.
| {{u|Dukts}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5001}}]
| {{formatnum:157}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}]
| 2013-04-16
| 2026-07-12
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>f4q4d974m2nxdgq0peju3e1nborcopw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FA Šiauliai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418951</id>
    <revision>
      <id>4495427</id>
      <parentid>4493346</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T11:05:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4495427</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12143" sha1="lrtm7610kxi9n3nqet4kmmbxkem0ssa" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFF00
| bg_color   = #000000
| nos        = ''FA Šiauliai''
| logo       = [[Attēls:FA Šiauliai logo.jpeg|150px]]
| pilns      = &quot;Šiaulių futbolo akademija&quot;
| iesauka    = melndzeltanie (''geltoni juodi'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}}
| dib        = 2007
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Šiaulių miesto savivaldybės stadionas]]
| ietilp     = 3 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} 
| tren       = {{flaga|LTU}} ''Mantas Kuklys''
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 5. vieta, ''A lyga''
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_blackstripes|pattern_ra1=|
  leftarm1=000000|body1=FFFF00|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=FFFF00|
  pattern_la2=_senica1617h|pattern_b2=_senica1617h|pattern_ra2=_senica1617h|pattern_sh=_senica1617h2|pattern_so =_hummel20b
  leftarm2=FF0000|body2=FF0000|rightarm2=FF0000|shorts2=FF0000|socks2=000000|

| pattern_la3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_b3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_ra3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_sh3=  _hummelcorepoly1718y
| pattern_so3= _yellowline
| leftarm3 = FFFF00
| body3 = FFFF00
| rightarm3 = FFFF00
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}

'''&quot;Šauļiu futbola akadēmija&quot;''' ({{val|lt|Šiaulių Futbolo Akademija}} (''FA Šiauliai'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Šauļi]]. Akadēmija dibināta [[2007. gads|2007]]. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (0): 
** 7. vieta (1): 2022

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFffFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| 
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=1893917 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Black;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
| style=&quot;background:Yellow;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000|
|title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00|
 |title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
||{{Football kit
 |pattern_la = _blackflareatshoulder
 |pattern_b  = _blackstripes
 |pattern_ra = _blackflareatshoulder
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _blackline
 |leftarm    = 000000
 |body       = FFFF00
 |rightarm   = 000000
 |shorts     = 000000
 |socks      = FFFF00
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FFFF00|
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_b  = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_ra = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_sh = _lugo1517a
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = FFDD00
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _senica1617h
 |pattern_b  = _senica1617h
 |pattern_ra = _senica1617h
 |pattern_sh = _senica1617h2
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = 000000
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|07|17||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.siauliufa.lt/lt/pagrindinis/187/|title=Šiaulių Futbolo Akademija &amp;#124; Pagrindinis|website=www.siauliufa.lt}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=Vilius Šivickas}}
{{fs player|no=12|nat=LTU|pos=GK|name=Paulius Linkevičius}}
{{fs player|no=61|nat=LTU|pos=GK|name=Gustas Baliutavičius}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 2|name=Nojus Stankevičius|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no= 4|name=[[Martynas Dapkus]]|nat=LTU|pos=DF}} 
{{Fs player|no= 5|name=Kristupas Keršys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=21|name=[[Marko Mandić]]|nat=SRB|pos=DF}}
{{Fs player|no=27|name=Danielius Jarašius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=50|name=Edgaras Bierontas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=33|name=[[Lazar Vuković]]|nat=SRB|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs mid}} 
{{fs player|no=10|name=Gabrielius Micevičius|nat=LTU|pos=MF}} 
{{fs player|no=11|name=[[Arvydas Novikovas]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=MF|name=[[Daniel Romanovskij]]}}
{{Fs player|no=14|name=Karolis Žebrauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=18|name=Emilis Gasiūnas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=[[Bernando Neves de Jesus Gouveia da Silva|BENNY (Bernard Silva)]]|nat=POR|pos=MF}} 
{{fs player|no=29|name=[[Deividas Dovydaitis]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=30|name=Ugnius Vaitiekaitis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=51|name=Gustas Geštautas|nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 7|name=Nedas Garbaliauskas|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no= 9|nat=NGA|name=Chidera Nwoga|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Dāvis Ikaunieks]] (2024.)
* {{flaga|LAT}} [[Dainis Kazakevičs]] (2024.–2025.)&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/530017/dainis-kazakevicius-atsisveikino-su-siauliais Dainis Kazakevičius atsisveikino su „Šiauliais“]&lt;/ref&gt;
* {{flaga|LAT}} [[Jurgis Pučinsks]] (2025.–2026.)&lt;ref&gt;[https://siauliufa.lt/komandos-vaira-perima-buves-latvijos-cempionas-ir-klube-jau-dirbes-jurgis-pucinskis/ Komandos vairą perima buvęs Latvijos čempionas ir klube jau dirbęs Jurgis Pučinskis]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.siauliufa.lt fasiauliai.lt]
* [https://alyga.lt/komanda/fa-siauliai FA Šiauliai: alyga.lt]
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fa-iauliai/47386/ FA Šiauliai: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fa-siauliai/36613/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Šiauliai]]</text>
      <sha1>lrtm7610kxi9n3nqet4kmmbxkem0ssa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495428</id>
      <parentid>4495427</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T11:05:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <origin>4495428</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12089" sha1="nnwxfsx86c4kuiyv9jv2rvc6plg0bvv" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFF00
| bg_color   = #000000
| nos        = ''FA Šiauliai''
| logo       = [[Attēls:FA Šiauliai logo.jpeg|150px]]
| pilns      = &quot;Šiaulių futbolo akademija&quot;
| iesauka    = melndzeltanie (''geltoni juodi'')
| pilsēta    = {{Vieta|Lietuva|Šauļi}}
| dib        = 2007
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = [[Šiaulių miesto savivaldybės stadionas]]
| ietilp     = 3 000
| prez       = {{flaga|Lietuva}} 
| tren       = {{flaga|LTU}} ''Mantas Kuklys''
| līga       = [[TOPLYGA]]
| sez        = [[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]
| poz        = 5. vieta, ''A lyga''
| 
| pattern_la1=|pattern_b1=_blackstripes|pattern_ra1=|
  leftarm1=000000|body1=FFFF00|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=FFFF00|
  pattern_la2=_senica1617h|pattern_b2=_senica1617h|pattern_ra2=_senica1617h|pattern_sh=_senica1617h2|pattern_so =_hummel20b
  leftarm2=FF0000|body2=FF0000|rightarm2=FF0000|shorts2=FF0000|socks2=000000|

| pattern_la3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_b3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_ra3 = _hummelcorepoly1718y
| pattern_sh3=  _hummelcorepoly1718y
| pattern_so3= _yellowline
| leftarm3 = FFFF00
| body3 = FFFF00
| rightarm3 = FFFF00
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}

'''&quot;Šauļiu futbola akadēmija&quot;''' ({{val|lt|Šiaulių Futbolo Akademija}} (''FA Šiauliai'')) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] komanda, kuras bāzes vieta ir [[Šauļi]]. Akadēmija dibināta [[2007. gads|2007]]. gadā, pašlaik spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā līgā ([[TOPLYGA]]).

== Sasniegumi ==
* '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''&lt;ref&gt;http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (0): 
** 7. vieta (1): 2022

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.'''
|
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFffFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
| bgcolor=&quot;#dbf3ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Trečia lyga''' ''(Šiauliai)''
| bgcolor=&quot;#F5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| 
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html|title=Lithuanian 2017 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200608210521/http://almis.sritis.lt/ltu17lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;
|
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| bgcolor=&quot;#FFFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Antra lyga''' ''(Vakarai)''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html|title=Lithuanian 2018 LFF 2 Lyga Zone West|website=almis.sritis.lt|access-date={{dat|2019|02|04||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200116183350/http://almis.sritis.lt/ltu18lyga2w.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=1893917 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#1lyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#1lyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Pirma lyga''' 
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#1lyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| {{increase}}
|-
|||||||
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fa-siauliai-13540/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2023. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2023.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2023.html#alyga|title=Lithuania 2023|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2024. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2024.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2024.html#alyga|title=Lithuania 2024|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2025. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2025.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2025.html#alyga|title=Lithuania 2025|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2026.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[TOPLYGA]]'''
| bgcolor=&quot;#FF&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2026.html#alyga|title=Lithuania 2026|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:Black;color:White&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
| style=&quot;background:Yellow;color:Black&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''FA ŠIAULIAI'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FF0000|
|title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=039E2A|socks=FFFF00|
 |title      = 2010 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
||{{Football kit
 |pattern_la = _blackflareatshoulder
 |pattern_b  = _blackstripes
 |pattern_ra = _blackflareatshoulder
 |pattern_sh = _whitesides
 |pattern_so = _blackline
 |leftarm    = 000000
 |body       = FFFF00
 |rightarm   = 000000
 |shorts     = 000000
 |socks      = FFFF00
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
||{{Football kit
| pattern_la=|pattern_b=_blackcollar|pattern_ra=|
  leftarm=FF0000|body=FF0000|rightarm=FF0000|shorts=FF0000|socks=FFFF00|
 |title      = 2018 g. &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_b  = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_ra = _hummelcorestriped1718by
 |pattern_sh = _lugo1517a
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = FFDD00
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Mājas krāsas
}}
|{{Football kit |
 |pattern_la = _senica1617h
 |pattern_b  = _senica1617h
 |pattern_ra = _senica1617h
 |pattern_sh = _senica1617h2
 |pattern_so = _hummel20b
 |leftarm    = FFFFFF
 |body       = FFFFFF
 |rightarm   = FFFFFF
 |shorts     = FFFFFF
 |socks      = 000000
 |title      = 2022 &lt;br /&gt; Izbraukuma
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2026|07|17||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.siauliufa.lt/lt/pagrindinis/187/|title=Šiaulių Futbolo Akademija &amp;#124; Pagrindinis|website=www.siauliufa.lt}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no= 1|nat=LTU|pos=GK|name=Vilius Šivickas}}
{{fs player|no=12|nat=LTU|pos=GK|name=Paulius Linkevičius}}
{{fs player|no=61|nat=LTU|pos=GK|name=Gustas Baliutavičius}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 2|name=Nojus Stankevičius|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no= 4|name=[[Martynas Dapkus]]|nat=LTU|pos=DF}} 
{{Fs player|no= 5|name=Kristupas Keršys|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=21|name=[[Marko Mandić]]|nat=SRB|pos=DF}}
{{Fs player|no=27|name=Danielius Jarašius|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=50|name=Edgaras Bierontas|nat=LTU|pos=DF}}
{{fs player|no=33|name=[[Lazar Vuković]]|nat=SRB|pos=DF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs mid}} 
{{fs player|no=10|name=Gabrielius Micevičius|nat=LTU|pos=MF}} 
{{fs player|no=11|name=[[Arvydas Novikovas]]|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=MF|name=[[Daniel Romanovskij]]}}
{{Fs player|no=14|name=Karolis Žebrauskas|nat=LTU|pos=MF}}
{{Fs player|no=18|name=Emilis Gasiūnas|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=23|name=[[Bernando Neves de Jesus Gouveia da Silva|BENNY (Bernard Silva)]]|nat=POR|pos=MF}} 
{{fs player|no=29|name=[[Deividas Dovydaitis]]|nat=LTU|pos=FW}}
{{Fs player|no=30|name=Ugnius Vaitiekaitis|nat=LTU|pos=MF}}
{{fs player|no=51|name=Gustas Geštautas|nat=LTU|pos=MF}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 7|name=Nedas Garbaliauskas|nat=LTU|pos=FW}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Latvieši ==
* {{flaga|LAT}} [[Dāvis Ikaunieks]] (2024.)
* {{flaga|LAT}} [[Dainis Kazakevičs]] (2024.–2025.)&lt;ref&gt;[https://www.sportas.lt/naujiena/530017/dainis-kazakevicius-atsisveikino-su-siauliais Dainis Kazakevičius atsisveikino su „Šiauliais“]&lt;/ref&gt;
* {{flaga|LAT}} [[Jurgis Pučinsks]] (2025.–2026.)&lt;ref&gt;[https://siauliufa.lt/komandos-vaira-perima-buves-latvijos-cempionas-ir-klube-jau-dirbes-jurgis-pucinskis/ Komandos vairą perima buvęs Latvijos čempionas ir klube jau dirbęs Jurgis Pučinskis]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.siauliufa.lt fasiauliai.lt]
* [https://alyga.lt/komanda/fa-siauliai FA Šiauliai: alyga.lt]
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fa-iauliai/47386/ FA Šiauliai: Soccerway]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fa-siauliai/36613/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}
[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Šiauliai]]</text>
      <sha1>nnwxfsx86c4kuiyv9jv2rvc6plg0bvv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Volodimirs Zelenskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>424714</id>
    <revision>
      <id>4495221</id>
      <parentid>4400532</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:32:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495221</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38866" sha1="ck0kak8jnmp7fxniaw9o8re2b6nkqip" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Volodimirs Zelenskis
| vārds_orģ = ''Володимир Зеленський''
| attēls = Владимир Зеленский (53700301709).jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = Zelenskis 2024. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = 6. [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]]
| term_sākums = {{dat|2019|5|20|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = [[Volodimirs Groismans]]&lt;br /&gt;[[Oleksijs Hončaruks]]&lt;br /&gt;[[Deniss Šmihaļs]]&lt;br /&gt;[[Jūlija Sviridenko]]&lt;br /&gt;[[Serhijs Koreckis]]
| priekštecis = [[Petro Porošenko]]
| pēctecis = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|1|25}}
| dzim_vieta = [[Krivijriha]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}})
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[ebreji|ebrejs]]
| partija = 
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Oleksandrs Zelenskis
| māte = Rimma Zelenska
| dzīvesb = [[Olena Zelenska]] (2003—pašlaik)
| bērni = Oleksandra, Kirilo
| profesija = [[jurists]], [[aktieris]], [[komiķis]], [[kinoproducents]], [[politiķis]]
| alma_mater = * [[Krivijrihas Ekonomikas institūts]] (2000)
| reliģija = 
| paraksts = Autograph-VolodymyrZelensky.png
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Volodimirs Zelenskis''' ({{val|uk|Володимир Олександрович Зеленський}}; dzimis {{dat|1978|1|25}}) ir [[Ukraina]]s [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|sestais prezidents]]. Bijušais [[ukraiņi|ukraiņu]] aktieris un komiķis.

[[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās]] Volodimirs Zelenskis ieguva 73,2% balsis vēlēšanu otrajā kārtā, uzvarot iepriekšējo prezidentu [[Petro Porošenko]]. Zelenska [[inaugurācija]] notika 2019. gada 20. maijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zelenskis nākamnedēļ stāsies Ukrainas prezidenta amatā |url=https://www.tvnet.lv/6684703/zelenskis-nakamnedel-stasies-ukrainas-prezidenta-amata |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|5|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kurā Zelenskis vada Ukrainas aizsardzību.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1978. gada 25. janvārī [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta ebreju izcelsmes profesora Oleksandra Zelenska un viņa sievas Rimmas ģimenē.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; Viņa tēvs bija [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta Kibernētikas un skaitļošanas aparatūras nodaļas vadītājs, māte Rimma Zelenska savulaik strādāja par inženieri.&lt;ref&gt;[https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html Vladimir Zelensky told about his relationship with his parents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107072239/https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html |date=7 January 2019 }} by Television Service of News, [[1+1 (TV kanāls)|Channel 1+1]], 28 September 2017 (in Ukrainian)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html Volodymyr Zelensky] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107015821/https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html |date=7 January 2019 }} interview by [[Dmitrijs Gordons|Dmitry Gordon]] at the official website, 26 December 2018 (in Russian)&lt;/ref&gt; Viņa vectēvs Semjons (Simons) Zelenskis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] (57. gvardes motorstrēlnieku divīzijā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2019 |title=Отбил 4 атаки и уничтожил врага: чем прославился дедушка Зеленского во Второй мировой войне |url=https://znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-url=https://web.archive.org/web/20200704151037/https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-date=4 July 2020 |access-date=4 July 2020}}&lt;/ref&gt; Semjona tēvs un trīs brāļi tika nogalināti [[holokausts|holokaustā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |date=9 May 2019 |title=Zelenskiy: contribution of Ukrainians in victory over Nazism huge |work=[[Kyiv Post]] |agency= Interfax-Ukraine|url=https://www.kyivpost.com/ukraine-politics/zelenskiy-contribution-of-ukrainians-in-victory-over-nazism-huge.html}}&lt;/ref&gt;

Pirms pamatskolas sākšanas Zelenskis četrus gadus dzīvoja [[Mongolija]]s pilsētā [[Erdeneta|Erdenetā]], kur strādāja viņa tēvs.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot; /&gt; 16 gadu vecumā viņš nokārtoja angļu valodas testu un saņēma izglītības stipendiju, lai mācītos [[Izraēla|Izraēlā]], taču tēvs to neatļāva. 17 gadu vecumā uzsāka šovbiznesa karjeru, līdztekus studēja tieslietas [[Kijiva]]s Nacionālās ekonomikas universitātes Krivijrihas Ekonomikas institūtā. Pabeidza tieslietu studijas, tomēr neuzsāka darbu šajā jomā.&lt;ref name=&quot;LIGAZelenskybio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |script-title=ru:Зеленский Владимир |url=https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-url=https://web.archive.org/web/20190102050545/https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-date=2 January 2019 |access-date=2 January 2019 |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Aktiera karjera ==
1998. gadā guva popularitāti kopā ar [[Studija Kvartal 95|studijas ''Kvartal 95'']] komandu. Filmējās dažādos televīzijas šovos un komēdijās, bija seriāla &quot;[[Radu būšana]]&quot; producents. Zelenskis bija politiskās satīras TV seriāla &quot;[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]&quot; autors un producents, kā arī atveidoja seriālā Ukrainas prezidenta lomu. Seriāls tika rādīts no 2015. līdz 2019. gadam un bija ārkārtīgi populārs. 2018. gada martā ''Kvartal 95'' darbinieki izveidoja politisko partiju &quot;[[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]&quot; ar tādu pašu nosaukumu kā televīzijas šovam. 2018. gada 31. decembrī Zelenskis paziņoja, ka kandidēs [[Ukraina]]s prezidenta amatam 2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Kaut arī politikā bija jaunpienācējs, viņš jau bija kļuvis par vienu no vēlēšanu aptauju līderiem un balsojumā arī uzvarēja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Oficiālie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti: Zelenskis uzvarējis ar lielu pārsvaru |url=https://www.tvnet.lv/6574708/oficialie-ukrainas-prezidenta-velesanu-rezultati-zelenskis-uzvarejis-ar-lielu-parsvaru |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|4|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Debates of Petro Poroshenko and Vladimir Zelensky (2019-04-19) 02.jpg|left|thumb|Zelenskis un toreizējais Ukrainas prezidents [[Petro Porošenko]] 2019. gada 19. aprīlī]]

== 2019. gada prezidenta vēlēšanas ==
2019. gada 4. februārī beidzās Ukrainas prezidenta amata kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš. Uz valsts vadītāja amatu 31. martā paredzētajās vēlēšanās pretendēja 30 kandidāti. Redzamākie no tiem bija toreizējais valsts vadītājs [[Petro Porošenko]], komiķis Volodomirs Zelenskis un bijusī premjerministre [[Jūlija Timošenko]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/uz-ukrainas-prezidenta-amatu-30-kandidati.a308448/|title=Uz Ukrainas prezidenta amatu 30 kandidāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

31. martā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidenta-velesanas-visticamak-bus-nepieciesama-otra-karta.a314464/|title=Ukrainas prezidenta vēlēšanās, visticamāk, būs nepieciešama otrā kārta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirmajā kārtā atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem Zelenskis ieguva 30,4% balsu. Porošenko atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem ieguva 17,8% balsu, bet ekspremjere Jūlija Timošenko — 14,2% balsu. Vēlēšanu otrā kārta tika paredzēta 21. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nobalsojuso-aptaujas-ukrainas-prezidenta-velesanu-otraja-karta-iekluvusi-zelenskis-un-porosenko.a314500/|title=Nobalsojušo aptaujas: Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Zelenskis un Porošenko|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Otrajā vēlēšanu kārtā uzvaru guva V. Zelenskis. Vairāk nekā 70% vēlētāju savu balsi atdeva par Zelenski, bet Porošenko ieguva tikai 25% balsu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptauja-prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-zelenskis.a316644/|title=Aptauja: Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc 90% balsu saskaitīšanas rezultāti liecināja, ka Zelenski atbalstījuši 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu Petro Porošenko nobalsoja 24,46%. Otrajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte bija 62,07%.

Pēc uzvaras V. Zelenskis teica: “Es apsolu, ka nekad jūs nepievilšu… Bet, kamēr es vēl oficiāli neesmu prezidents, es teikšu kā Ukrainas pilsonis: visas postpadomju valstis, paskatieties uz mums! Viss ir iespējams!”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-aktieris-zelenskis.a316662/|title=Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar aktieris Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Prezidenta amatā ==
20. maijā, stājoties Ukrainas prezidenta amatā, Zelenskis paziņoja par [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] atlaišanu un aicināja arī Ukrainas valdības ministrus atkāpties no amatiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-atlaidis-augstako-radu.a319635/ Ukrainas prezidents Zelenskis atlaidis Augstāko Radu] lsm.lv 2019. gada 20. maijā&lt;/ref&gt;

Kā prezidents Zelenskis ir bijis [[elektroniskā pārvalde|elektroniskās pārvaldes]] un ukraiņu un krievvalodīgo valsts iedzīvotāju vienotības atbalstītājs.&lt;ref&gt;{{Cite report |last=Hosa |first=Joanna |year=2019 |title=Zelensky Unchained: What Ukraine's New Political Order Means For Its Future |publisher=ECRF |pages=11–13 |jstor=resrep21659}}&lt;/ref&gt; Viņa partija guva pārliecinošu uzvaru ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas notika neilgi pēc viņa inaugurācijas prezidenta amatā. Savas administrācijas laikā Zelenskis pārraudzījis tādu jautājumu risināšanu kā Ukrainas parlamenta — Augstākās Radas — deputātu tiesiskās imunitātes atcelšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-lifts-prosecutorial-immunity-for-members-of-parliament/30333220.html|title=Ukraine Lifts Prosecutorial Immunity For Members Of Parliament|publisher=rferl.org}}&lt;/ref&gt; valsts reakciju uz [[COVID-19]] pandēmiju un tai sekojošo ekonomisko lejupslīdi, kā arī sasniedzis zināmu progresu korupcijas apkarošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurasianet.org/ukraines-anti-corruption-effort-struggles-but-soldiers-on|title=Ukraine’s anti-corruption effort struggles, but soldiers on|publisher=eurasianet.org}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/|title=Faltering fightback: Zelensky’s piecemeal campaign against Ukraine’s oligarchs|publisher=ecfr.eu|access-date={{dat|2022|02|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|02|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220226073518/https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 16. oktobrī Zelenskis oficiālā vizītē ieradās [[Latvija|Latvijā]] kopā ar sievu Olenu Zelensku. Vizīte Latvijā viņam bija pirmā [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] kopš stāšanās prezidenta amatā. V. Zelenskis tikās ar augstākajām amatpersonām un ukraiņu kopienu, apmeklēja [[Latvijas Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeju]], atklāja piemiņas plāksni, godinot pirmās [[Ukrainas Tautas Republika]]s diplomātiskās misijas [[Rīga|Rīgā]] izveidi 1920. gadā, un piedalījās citos pasākumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidents-no-baltijas-valstim-pirmo-apmekle-latviju.a335277/|title=Ukrainas prezidents no Baltijas valstīm pirmo apmeklē Latviju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. novembrī prezidents Zelenskis viesojās [[Igaunija|Igaunijā]]. Tur viņš tikās ar toreizējo prezidenti [[Kersti Kaljulaida|Kersti Kaljulaidu]] un citām augstākajām amatpersonām, kā arī ar [[Igaunijas bruņotie spēki|Igaunijas bruņoto spēku]] vadību. Viņš ieradās arī valsts elektroniskās pārvaldības centrā, kurā abu valstu prezidenti [[Tallina|Tallinā]] piedalījās digitālajā forumā.

27. novembrī Zelenskis uzturējās oficiālā vizītē [[Lietuva|Lietuvā]], kur tikās ar valsts prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un augstākajām amatpersonām. V. Zelenskis un G. Nausēda piedalījās divpusējā ekonomikas forumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmekles-lietuvu-un-igauniju.a339593/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklēs Lietuvu un Igauniju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā ===
[[Attēls:Заявка України на членство у Європейському Союзі, 1.jpg|thumb|Ukrainas parlamenta ([[Augstākā Rada|Augstākās Radas]]) priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]], Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] pēc pieteikuma parakstīšanas par dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] kara laikā 2022. gada 28. februārī]]
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy paid a visit to the wounded defenders of Ukraine undergoing treatment at a military hospital (51937554922).jpg|thumb|Prezidents Zelenskis apmeklē [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] karavīru militāro slimnīcu 13. martā]]
2022. gada 24. februārī Zelenska vadītajā valstī sākās Krievijas [[Krimas okupācija|2014. gada iebrukuma]] turpinājums — [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kura laikā [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|prezidents]] vada valsts aizsardzību.

24. februārī V. Zelenskis paziņoja, ka [[Krievija]] sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc [[Kijiva]] sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/|title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

25. februārī V. Zelenskis izsludināja vispārēju mobilizāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-izsludinajis-vispareju-mobilizaciju.a445204/|title=Ukrainas prezidents izsludinājis vispārēju mobilizāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. februārī prezidents Zelenskis atteicās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piedāvājuma evakuēties no galvaspilsētas Kijivas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-atteicies-no-asv-piedavajuma-evakueties-no-kijevas.a445404/|title=Zelenskis atteicies no ASV piedāvājuma evakuēties no Kijevas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

27. februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], paziņoja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/|title=Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. martā Zelenskis emocionālā uzrunā mudināja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputātus un citas [[Eiropas Savienība]]s (ES) amatpersonas dot Ukrainai konkrētu solījumu par dalību blokā. Viņš aicināja [[Eiropa|Eiropu]] pierādīt, ka “esat ar mums, pierādiet, ka nenodosiet, parādiet, ka esat eiropieši”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzruna-eiropas-parlamentam-pieradiet-ka-nenodosiet.a445864/|title=Zelenskis uzrunā Eiropas Parlamentam: Pierādiet, ka nenodosiet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu apbalvot Ukrainas prezidentu V. Zelenski ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] pirmo šķiru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidentam-pieskir-augstako-latvijas-valsts-apbalvojumu.a445952/|title=Ukrainas prezidentam piešķir augstāko Latvijas valsts apbalvojumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

8. martā Zelenskim tika piešķirti prestiži ārvalstu apbalvojumi. [[Čehija]]s prezidents [[Milošs Zemans]] piešķīra viņam augstāko valsts apbalvojumu — &quot;Baltās lauvas ordeni&quot;. Ukrainas prezidents saņēma arī [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] &quot;Brīvības balvu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-pieskir-prestizus-arvalstu-apbalvojumus.a446886/|title=Zelenskim piešķir prestižus ārvalstu apbalvojumus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. martā V. Zelenskis uzrunā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] uzsvēra, ka Ukraina ik dienu pārdzīvo ko līdzīgu tam, ko amerikāņi piedzīvoja [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-amerikaniem-ukraina-katru-dienu-piedzivo-11-septembri.a448236/|title=Zelenskis amerikāņiem: Ukraina katru dienu piedzīvo 11. septembri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

17. martā Zelenskis pārmeta [[Vācija]]i, ka tā pirms Krievijas iebrukuma savu ekonomiku nostādījusi augstāk par savas valsts drošību. Viņš arī brīdināja, ka Eiropā veidojas &quot;jauns mūris&quot;, un aicināja Vāciju &quot;to nojaukt&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-parmet-vacijai-ekonomikas-liksanu-augstak-par-drosibu.a448421/|title=Zelenskis pārmet Vācijai ekonomikas likšanu augstāk par drošību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. aprīlī V. Zelenskis sarunā ar [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidentu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]] pateicās par [[Latvija]]s nozīmīgo militāro un politisko palīdzību Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-telefonsaruna-ar-levitu-pateicies-latvijai-par-militaro-un-politisko-palidzibu.a450771/|title=Zelenskis telefonsarunā ar Levitu pateicies Latvijai par militāro un politisko palīdzību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. aprīlī prezidents apmeklēja [[Bučas slaktiņš|masu slaktiņu]] pieredzējušo [[Buča (pilsēta)|Buču]]. “Mums ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu prese un žurnālisti. Mēs patiešām vēlamies, lai jūs parādītu pasaulei, kas šeit notika, ko pastrādāja Krievijas karavīri, ko Krievijas Federācija darīja mierīgajā Ukrainā,” viņš sacīja žurnālistiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmeklejis-masu-slaktinu-pieredzejuso-bucu.a451029/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklējis masu slaktiņu pieredzējušo Buču|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

5. aprīlī Zelenskis aicināja reformēt [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomi]] un sodīt Krieviju par [[kara noziegumi]]em. &quot;Krievijas militārie spēki nekavējoties ir jāsauc tiesas priekšā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, kas ir lielākās zvērības, kādas Eiropā redzētas kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]],&quot; uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, sacīja prezidents Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-reformet-ano-drosibas-padomi-un-sodit-krieviju-par-kara-noziegumiem.a451209/|title=Zelenskis aicina reformēt ANO Drošības padomi un sodīt Krieviju par kara noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

13. aprīlī Kijivas piepilsētā [[Borodjanka|Borodjankā]] un pašā Kijivā ieradās Latvijas prezidents E. Levits kopā ar [[Igaunija]]s, [[Lietuva]]s un [[Polija]]s prezidentiem, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas prezidentam V. Zelenskim un solot arī turpmāku gan humāno, gan militāro palīdzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltijas-valstu-un-polijas-prezidenti-kijiva-tiekas-ar-zelenski.a452361/|title=Baltijas valstu un Polijas prezidenti Kijivā tiekas ar Zelenski|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. aprīlī prezidents Zelenskis videouzrunā atzina, ka 50 pilna apjoma kara dienās viņam mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem. &quot;Šis laiks, šīs 50 dienas, man parādīja citādā gaismā daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni. Es ieraudzīju, ka demokrātiskajā pasaulē tiešām ir tie, kuru griba ir pietiekama brīvības aizstāvēšanai no tirānijas uzbrukuma,&quot; atzīmēja Zelenskis.

18. aprīlī V. Zelenskis Eiropas Savienības (ES) delegācijas Ukrainā vadītājam [[Mati Māziks|Mati Māzikam]] iesniedza aizpildītu ES anketu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-iesniedz-es-sutnim-aizpilditu-iestasanas-anketu.a452880/|title=Ukrainas prezidents iesniedz ES sūtnim aizpildītu iestāšanās anketu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

24. aprīlī prezidents sacīja, ka Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem [[pašfoto]]. &quot;Mēs vēršamies pie visiem līderiem, ka mēs neesam valsts traģiskiem pašfoto, bet pie mums ir reāls karš. Tāpēc brauciet pie mums, un mēs ar prieku sagaidīsim, taču brauciet ar to palīdzību, par kuru esam runājuši un kuru jums ir iespēja sniegt,&quot; preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-nav-vieta-valstu-lideru-tragiskiem-pasfoto.a453697/|title=Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. maijā Zelenskis aicināja Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu un brīdināja, ka tūkstoši no viņiem tiks nogalināti vai ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-krievijas-karavirus-nedoties-karot-uz-ukrainu.a454794/|title=Zelenskis aicina Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

4. maijā prezidents teica, ka Ukraina noraida iesaldētā konflikta iespējamību. &quot;Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu. Es kļuvu par prezidentu, kad bija &quot;Minska-1&quot;, &quot;Minska-2&quot;, bija atbilstoši dokumenti, kuri tika izskatīti, tādēļ varu teikt, ka tie nebija nopietni dokumenti. Bija vienošanās uz papīra, tas bija iesaldēts konflikts. Esmu pret, tāda dokumenta mums noteikti nebūs,&quot; par Minskas formāta vienošanos, kura tika noslēgta pēc 2014. gada, lai noregulētu Ukrainas un Krievijas attiecības, sacīja Zelenskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-iesaldeta-konflikta-iespejamibu-ukraina.a455263/|title=Zelenskis noraida iesaldētā konflikta iespējamību Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

15. maijā pēc Ukrainas uzvara [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]], Zelenskis teica, ka tiks darīts viss, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu [[Mariupole|Mariupolē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-kadu-dienu-eirovizijas-dalibniekus-uznemtu-mariupole.a456867/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu Mariupolē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] V. Zelenskis aicināja kino pasauli neklusēt kara laikā. Videouzruna bija iepriekš ierakstīta, taču tā nebija iekļauta plānā un izraisīja patiesu pārsteigumu. Ukrainas prezidents uzdeva retoriskus jautājumus: &quot;Vai kino klusēs vai runās? Ja ir diktators, ja notiek karš par brīvību, vēlreiz viss ir atkarīgs no mūsu vienotības. Vai kino var palikt ārpus šīs vienotības?&quot; Prezidents atsaucās uz kino [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tai skaitā 1940. gadā izdoto [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] filmu &quot;[[Lielais diktators]]&quot;, kurā izsmiets [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] līderis [[Ādolfs Hitlers]]. Viņš uzsvēra, ka Čaplina diktators neiznīcināja īsto diktatoru, bet kino neklusēja par šo problēmu. Patlaban esot nepieciešams jauns Čaplins, lai pierādītu, ka kino nav mēms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kannu-festivala-atklasana-zelenskis-aicina-kino-pasauli-kara-laika-nekluset.a457287/|title=Kannu festivāla atklāšanā Zelenskis aicina kino pasauli kara laikā neklusēt|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 87.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]]
21. maijā prezidents ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-atzit-krievijas-materialu-atbildibu-par-tas-noziegumiem.a457814/|title=Zelenskis ierosina atzīt Krievijas materiālu atbildību par tās noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Zelenskis arī brīdināja, ka Krievijas karu pret viņa valsti var izbeigt tikai diplomātisks izrāviens, nevis tieša militāra uzvara.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievijas-karu-pret-ukrainu-var-izbeigt-tikai-diplomatija.a457862/|title=Zelenskis: Krievijas karu pret Ukrainu var izbeigt tikai diplomātija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

26. maijā ziņots, ka prezidents Zelenskis videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-mudinajumus-ukrainai-teritoriali-piekapties-krievijai.a458547/|title=Zelenskis noraida mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ukrainas prezidents uzrunā [[Saeima]]i pateicās par [[Latvija]]s atbalstu Ukrainai un aicināja [[Eiropa|Eiropā]] cienīt katras tautas nozīmi, lai uzvarētu Krievijas agresiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-zelenskis-uzruna-saeimai-kad-citas-valstis-mekle-atrunas-latvija-palidz-ukrainai.a458475/|title=VIDEO. Zelenskis uzrunā Saeimai: Kad citas valstis meklē atrunas, Latvija palīdz Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. maijā Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

12. jūnijā V. Zelenskim par drosmi un vīrišķību tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

16. jūnijā prezidents Zelenskis galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Rumānija]]s līderiem, kas atbalstīja [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-lielvalstu-lideri-vizite-kijiva-atbalsta-es-kandidatvalsts-statusa-pieskirsanu-ukrainai.a461842/|title=Eiropas lielvalstu līderi vizītē Kijivā atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

18. jūnijā Zelenskis apmeklēja piefrontes pilsētu [[Mikolajiva|Mikolajivu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-apmekle-piefrontes-pilsetu-mikolajivu.a462090/|title=Zelenskis apmeklē piefrontes pilsētu Mikolajivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

19. jūnijā prezidents solīja atgūt visas okupētās teritorijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-sola-atgut-visas-ukrainai-piederosas-teritorijas-severodonecka-turpinas-kaujas.a462147/|title=Zelenskis sola atgūt visas Ukrainai piederošās teritorijas; Severodoneckā turpinās kaujas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

28. jūnijā Zelenskis aicināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atzīt [[Krievija|Krieviju]] par [[Terorisms|terorisma]] atbalstošu valsti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-kremencukas-tirdzniecibas-centra-apsaude-ir-terorakts-aicina-asv-atzit-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a463196/|title=Zelenskis: Kremenčukas tirdzniecības centra apšaude ir terorakts; aicina ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

29. jūnijā prezidents V. Zelenskis ierosināja izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome]]s un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālajā asamblejā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1. jūlijā Zelenskis savā videouzrunā paziņoja, ka Ukrainas elektroenerģijas eksports uz Eiropas Savienību var daļēji aizstāt Krievijas gāzi, kuru tā patērē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukrainas-elektroenergijas-eksports-uz-es-var-daleji-aizstat-krievijas-gazi.a463683/|title=Zelenskis: Ukrainas elektroenerģijas eksports uz ES var daļēji aizstāt Krievijas gāzi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2. jūlijā V. Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy voted in parliamentary elections (2019-07-21) 05.jpg|thumb|Zelenskis un Olena Zelenska 2019. gada parlamenta vēlēšanās]]
2003. gadā V. Zelenskis apprecējās ar [[Olena Zelenska|Olenu Kijaško]], kura mācījās tajā pašā skolā, kurā viņš. Olena studēja arhitektūru un darbojās radošajā apvienībā ''Kvartāls 95''. 2004. gadā ģimenei piedzima meita Oleksandra, 2013. gadā — dēls Kirilo.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/373768-kas-ir-ukrainas-prezidents-zelenskis-kuru-kareivji-iesaukusi-par-dzelzs-dzokeru|title=Kas ir Ukrainas prezidents Zelenskis, kuru kareivji iesaukuši par &quot;dzelzs džokeru&quot;|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* {{karogs|Ukraina}}: Ukrainas Ministru kabineta Goda raksts (2003)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109|title=Про нагородження Почесною грамотою Кабінету Міністрів України {{!}} Кабінет Міністрів України|website=web.archive.org|access-date=2022-05-17|date=2021-04-23|archive-date=2021-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210423201425/https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109}}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|Čehija}}: [[Attēls:CZE_Rad_Bileho_Lva_1_tridy_BAR.svg|45x45px]] Baltās Lauvas ordenis, augstākās klases (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/|title=“Showed courage and courage”: Zelensky was awarded the highest state award of the Czech Republic – the Order of the White Lion – News|website=newsreadonline.com|access-date=2022-05-17|archive-date=2022-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220308104950/https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/}}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|Latvija}}: [[Attēls:LAT Order of Viesturs civ BAR.svg|45x45px]] [[Viestura ordenis]] (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331206-latviya-nagradila-zelenskogo-ordenom-viestura-za-muzhestvo-v-zaschite-ukrainy|title=Латвия наградила Зеленского Орденом Виестура — за мужество в защите Украины|website=Gorod.lv|access-date=2022-05-17|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|Lietuva}}: [[Attēls:LTU_Order_of_Vytautas_the_Great_with_the_Golden_Chain_BAR.png|45x45px]] [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] ordenis (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurierwilenski.lt/2022/03/08/zelenski-z-najwyzszym-litewskim-odznaczeniem-nauseda-wyroznil-ukrainskiego-odpowiednika/|title=Zełenski z najwyższym litewskim odznaczeniem. Nausėda wyróżnił ukraińskiego odpowiednika – Kurier Wileński|last=KW|website=kurierwilenski.lt|access-date=2022-05-17|language=pl-PL}}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|Polija}}: Jana Karska Ērgļa balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gosc.pl/doc/7378504.Prezydent-Ukrainy-W-Zelenski-odznaczony-Nagroda-Orla-Jana|title=Prezydent Ukrainy W. Zełeński odznaczony Nagrodą Orła Jana Karskiego|last=Media|first=Instytut Gość|website=www.gosc.pl|access-date=2022-05-17|date=2022-02-27}}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|Slovākija}}: Aleksandra Dubčeka Valsts balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/slovakia-award-zelenskiy-dubcek-prize/31774175.html|title=Slovakia Awards Zelenskiy Dubcek Prize For 'Freedom and Hope'|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-05-17|language=en}}&lt;/ref&gt;
* {{karogs|ASV}}:
** [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] Brīvības balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/politics/zelensky-wins-ronald-reagan-freedom-award|title=Zelenskyy wins Ronald Reagan Freedom Award|last=Singman|first=Brooke|website=[[Fox News]]|access-date=2022-05-17|date=2022-03-07|language=en}}&lt;/ref&gt;
** [[Džons Kenedijs|Džona F. Kenedija]] Drosmes balva (2022)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-2022-midterm-elections-zelenskyy-boston-jocelyn-benson-f407c038e90d4eee084a9d0c6f933218|title=Zelenskyy gets John F. Kennedy award for defending democracy|website=AP NEWS|access-date=2022-05-17|date=2022-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==
[[Attēls:Евгений_Кошевой,_Владимир_Зеленский.jpg|thumb|Filmas ''I, You, He, She'' pirmizrāde]]

=== Filmas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! scope=&quot;col&quot; |Gads
! scope=&quot;col&quot; |Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; |Loma
|-
|2009
|''Love in the Big City''
|Igors
|-
|2010
|''Love in the Big City 2''
|Igors
|-
|2011
|''Office Romance. Our Time''
|Anatolijs Jefremovičs Novoselcevs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|&quot;[[Rževskis pret Napoleonu]]&quot;
|[[Napoleons Bonaparts|Napoleons]]
|-
|''8 First Dates''
|Nikita Sokolovs
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''Love in Vegas''
|Igors Zelenskis
|-
|&quot;[[Lācēna Padingtona piedzīvojumi]]&quot; (ukraiņu dublējums)
|Lācis Padingtons (balss)
|-
|2015
|''8 New Dates''
|Nikita Andrejevičs Sokolovs
|-
|2016
|''Servant of the People 2''
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|-
|2018
|''I, You, He, She''
|Maksims Tkačenko
|}

=== Televīzijas seriāli un šovi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|2006
|''Dancing with the Stars (Ukraine)''
|
|kā dalībnieks
|-
|2008—2012
|&quot;[[Radu būšana]]&quot;
|
|kā producents
|-
|2015—2019
|&quot;[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]&quot;
|Vasils Petrovičs Holoborodko
|
|-
|2022
|''64th Annual Grammy Awards''
|Pats
|Īpašs ziņojums
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}}
{{Aktieru ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]]
 | periods    = kopš 2019. gada
 | pirms      = [[Petro Porošenko]] 
 | pēc        = 
}}
{{kastes beigas}}

{{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}}

{{DEFAULTSORT:Zelenskis, Volodimirs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukraiņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Ukrainas prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]
[[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]]
[[Kategorija:Ukrainas ebreji]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]
[[Kategorija:Komiķi]]
[[Kategorija:Ar Baltā Ērgļa ordeni apbalvotie (Polija)]]</text>
      <sha1>ck0kak8jnmp7fxniaw9o8re2b6nkqip</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikolajs Brāzma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>447476</id>
    <revision>
      <id>4495400</id>
      <parentid>3152254</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T07:15:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4495400</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7596" sha1="ij5n41q4x6or622zsd9hyls5cu1j2h5" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Nikolajs Brāzma
|          vārds_orig = 
|              attēls =
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1913
|          dz_mēnesis = 5
|            dz_diena = 28
|            dz_vieta = [[Rēzekne|Rezeknē]], [[Latvija|Latvijā]]
|           m_dat_alt =
|              m_gads = 1966
|           m_mēnesis = 12
|             m_diena = 28
|             m_vieta = [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = [[Latvija]] 
|             tautība = [[Latvietis]]
|            paraksts = 
|        darba_vietas =
|          alma_mater =
|             zinātne = [[matemātika]]
|         pasniedzēji =
|            studenti = 
|          sasniegumi = papildīnāja [[Gandrīz periodisko funkciju teorija|gandrīz periodisko funkciju teoriju]]
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =    
}}
'''Nikolajs Brāzma''' (līdz 1939. gadam '''Nikolajs Brauers'''; dzimis {{dat|1913|5|28}}, miris {{dat|1966|12|28}}) bija matemātiķis, fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1946). [[Latvijas PSR ZA]] Fizikas un matemātikas institūta direktors (1946–1948). Devis ieguldījumu gandrīz periodisko funkciju teorijā, telegrāfa vienādojumu sistēmu risināšanā. 

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1913. gadā [[Rēzekne|Rezeknē]] agronoma Adolfa Brauera un viņa sievas skolotāja Zelmas, dzimušas Preipičas-Freibergas, ģimenē. Viņa tēvs bija ieguvis izglītību Rīgas Politehniskajā institūtā ar [[Rīgas Latviešu biedrība]]s zinību komisijas atbalstu. Viņa mātes tēvs bija veterinārārsts, sarakstījis pirmo grāmatu par lopu ārstniecību latviešu valodā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvian mathematician Nikolajs Brazma 80|last=Bārzdiņa|first=Māra|publisher=RTU|year=1993|isbn=|location=Rīga|pages=6}}&lt;/ref&gt; 

No 1921. līdz 1924. gadam mācījās Rēzeknes krievu skolās, bet no 1924. līdz 1929. gadam – latviešu vidusskolās Rēzeknē un Talsos, tad [[Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija]]s reālā novirziena klasē (1929-1931), līdztekus apguva klavierspēli [[Latvijas Konservatorija|Latvijas Konservatorijā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Dambītis|first=Jānis|date=2011./12. gada ziema|title=IEVĒROJAMS LATVIJAS MATEMĀTIĶIS –
DOCENTS NIKOLAJS BRĀZMA (1913–1966)|url=|journal=Zvaigžņotā debess|volume=|pages=21-26|via=}}&lt;/ref&gt; No 1931. līdz 1936. gadam studēja [[LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte]]s matemātikas nodaļā, līdztekus no 1934. līdz 1937. gadam strādāja [[VEF|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]], kur nodarbojās ar ģeometriskās optikas jautājumiem. VEF tai laikā gatavoja šaurfilmu kinoprojektoru un pasaulē plaši pazīstamo vismazāko fotoaparātu [[Minox|MINOX]], kam viņš veica optiskās daļas aprēķinus.  

Pēc studiju beigšanas viņu atstāja pie universitātes, lai sagatavotos zinātniskai darbībai. 1938. gadā Brāzma kļuva par jaunāko asistentu matemātikas katedrā. 1939. gadā Nikolajs Brāzma papildinājās [[Kopenhāgenas Universitāte|Kopenhāgenas Universitātē]] pie profesora Haralda Bora par gandrīz-periodiskām funkcijām. 1940. gadā Brāzmu ievēlēja par privātdocentu matemātikā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Leimanis|first=E|date=1969|title=Latvijas Universitātes matemātikas un dabas zinātņu fakultātes matemātikas nodaļa 1919.-1944.g|url=|journal=Universitas|volume=23|pages=27|via=}}&lt;/ref&gt; Viņa privātdocenta parauglekcijas nosaukums bija &quot;Trigonometrisko rindu konverģence un summabilitāte&quot;. 

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1946. gadā ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu, bija [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns (1944—1947) un Vispārīgās matemātikas katedras vadītājs (1944—1950), LZA Fizikas un matemātikas institūta (FMI) pirmais direktors (1946—1948)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/lv/lufi/par/lufi-vesture/|title=LU FI vēsture |publisher=Latvijas Universitāte}}&lt;/ref&gt;
 
1956. gadā ieɡuva docenta nosaukumu, 1957. gadā strādāja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Augstākās matemātikas katedrā, 1958. gadā kļuva par Augstākās matemātikas katedras vadītāju [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]].

== Pētnieciskā darbība ==
Nikolaja Brāzmas interesi par gandrīz periodisku funkciju īpašību pētījumiem stimulēja matemātiķu Pīrsa Bola un Haralda Bora publikācijas. Ar šo tēmu nodarbojās arī vairāki citi: S. Bohners, J. Favards, P. Franklins. No 1939. gada maija līdz jūlijam N. Brāzma devās zinātniskā komandējumā uz Kopenhāgenu un Stokholmu, lai konsultētos par turpmākiem pētījumiem šajā virzienā, viņa rezultāti par gandrīz periodiskām funkcijām (g.p.f.) ir publicēti rakstā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1941|title=Sur les fonctions presque-périodiques de plusieurs variables complexes|url=|journal=LU raksti, Matemātikasun dabas zinātņu fakultāte|volume=sērija III, 20|pages=431.-455.|via=}}&lt;/ref&gt;.

&lt;!-- Matemātikā ar gandrīz periodisku funkciju saprot tādu funkciju, kuru pēc patikas precīzi var aproksimēt ar periodisku funkciju. Atkarībā no aproksimācijas (tuvības, attāluma) izvēles ir dažāda veida un sarežģītības definīcijas. Gandrīz periodisku funkciju teoriju pirmais ir attīstījis H. Bors (1923) saistībā ar Rīmaņa dzeta funkcijas pētīšanu. Pēc tam jēdzienu ir vispārinājuši V. Stepanovs (1925), Ā. Bezikovičs (1926), H. Veils (1927). Svarīgi nošķirt, ka gandrīz periodiska funkcija nav tas pats, kas kvaziperiodiska funkcija.

Nepārtrauktu funkciju ''f : R → R'' sauc par gandrīz periodisku (saīsināti – g.p.f.), ja katram ''ε &gt; 0'' eksistē tāds skaitlis ''l &gt; 0'', ka katram intervālam ''I'' ar garumu ''l'' eksistē tāds skaitlis &lt;math&gt;\tau&lt;/math&gt; no intervāla ''I'', ka visiem ''x'' ir spēkā nevienādība &lt;math&gt;\left\vert f(x+\tau)-f(x) \right\vert&lt;\varepsilon&lt;/math&gt;&lt;br /&gt; --&gt;

Brāzma savos pētījumos uzrādīja pietiekamo nosacījumu g.p.f. diferencēšanai un integrēšanai, vispārinājis to n mainīgo g.p.f., kā arī devis nosacījumu, lai vairāku argumentu g.p.f. parciālie atvasinājumi arī būtu g.p.f. Īsu zinātnisku pārskatu Brāzmas pētījumiem par g.p.f. var atrast vienā no publikācijam.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lūsis|first=A.|date=1968|title=N.Brāzma (nekrologs)|url=|journal=Latvijas matemātikas gadagrāmata|volume=3|pages=3.-6.|via=}}&lt;/ref&gt; Profesors [[Arvīds Lūsis]] raksturoja Brāzmas pētījumus par g.p.f.: “Dažus jaunus rezultātus vairāku mainīgo gandrīz periodisku funkciju diferencēšanā un integrēšanā bija ieguvis N. Brāzma. Balstoties uz sasniegto un lietojot kompleksā mainīgā funkciju teoriju, viņš vispārināja un ieguva jaunus rezultātus vairāku komplekso mainīgo gandrīz periodiskām funkcijām.”

== Publikācijas ==
Sarakstījis grāmatas &quot;Augstākā matemātika&quot; (1964; līdzautors) un &quot;Augstākās matemātikas speckurss&quot; (1–2, 1968, 1969).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Matemātikas minienciklopēdija|last1=Andžāns|last2=Detlovs|first1=Agnis|first2=Vilnis|publisher=Nacionālais Apgāds|year=2007|isbn=|location=|pages=13}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Brāzma, Nikolajs}}
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>ij5n41q4x6or622zsd9hyls5cu1j2h5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495403</id>
      <parentid>4495400</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T07:20:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pētnieciskā darbība */</comment>
      <origin>4495403</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7595" sha1="ke1ftbnr0e7jjky4zz23naeay7hfx23" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Nikolajs Brāzma
|          vārds_orig = 
|              attēls =
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1913
|          dz_mēnesis = 5
|            dz_diena = 28
|            dz_vieta = [[Rēzekne|Rezeknē]], [[Latvija|Latvijā]]
|           m_dat_alt =
|              m_gads = 1966
|           m_mēnesis = 12
|             m_diena = 28
|             m_vieta = [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = [[Latvija]] 
|             tautība = [[Latvietis]]
|            paraksts = 
|        darba_vietas =
|          alma_mater =
|             zinātne = [[matemātika]]
|         pasniedzēji =
|            studenti = 
|          sasniegumi = papildīnāja [[Gandrīz periodisko funkciju teorija|gandrīz periodisko funkciju teoriju]]
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =    
}}
'''Nikolajs Brāzma''' (līdz 1939. gadam '''Nikolajs Brauers'''; dzimis {{dat|1913|5|28}}, miris {{dat|1966|12|28}}) bija matemātiķis, fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1946). [[Latvijas PSR ZA]] Fizikas un matemātikas institūta direktors (1946–1948). Devis ieguldījumu gandrīz periodisko funkciju teorijā, telegrāfa vienādojumu sistēmu risināšanā. 

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1913. gadā [[Rēzekne|Rezeknē]] agronoma Adolfa Brauera un viņa sievas skolotāja Zelmas, dzimušas Preipičas-Freibergas, ģimenē. Viņa tēvs bija ieguvis izglītību Rīgas Politehniskajā institūtā ar [[Rīgas Latviešu biedrība]]s zinību komisijas atbalstu. Viņa mātes tēvs bija veterinārārsts, sarakstījis pirmo grāmatu par lopu ārstniecību latviešu valodā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvian mathematician Nikolajs Brazma 80|last=Bārzdiņa|first=Māra|publisher=RTU|year=1993|isbn=|location=Rīga|pages=6}}&lt;/ref&gt; 

No 1921. līdz 1924. gadam mācījās Rēzeknes krievu skolās, bet no 1924. līdz 1929. gadam – latviešu vidusskolās Rēzeknē un Talsos, tad [[Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija]]s reālā novirziena klasē (1929-1931), līdztekus apguva klavierspēli [[Latvijas Konservatorija|Latvijas Konservatorijā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Dambītis|first=Jānis|date=2011./12. gada ziema|title=IEVĒROJAMS LATVIJAS MATEMĀTIĶIS –
DOCENTS NIKOLAJS BRĀZMA (1913–1966)|url=|journal=Zvaigžņotā debess|volume=|pages=21-26|via=}}&lt;/ref&gt; No 1931. līdz 1936. gadam studēja [[LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte]]s matemātikas nodaļā, līdztekus no 1934. līdz 1937. gadam strādāja [[VEF|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]], kur nodarbojās ar ģeometriskās optikas jautājumiem. VEF tai laikā gatavoja šaurfilmu kinoprojektoru un pasaulē plaši pazīstamo vismazāko fotoaparātu [[Minox|MINOX]], kam viņš veica optiskās daļas aprēķinus.  

Pēc studiju beigšanas viņu atstāja pie universitātes, lai sagatavotos zinātniskai darbībai. 1938. gadā Brāzma kļuva par jaunāko asistentu matemātikas katedrā. 1939. gadā Nikolajs Brāzma papildinājās [[Kopenhāgenas Universitāte|Kopenhāgenas Universitātē]] pie profesora Haralda Bora par gandrīz-periodiskām funkcijām. 1940. gadā Brāzmu ievēlēja par privātdocentu matemātikā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Leimanis|first=E|date=1969|title=Latvijas Universitātes matemātikas un dabas zinātņu fakultātes matemātikas nodaļa 1919.-1944.g|url=|journal=Universitas|volume=23|pages=27|via=}}&lt;/ref&gt; Viņa privātdocenta parauglekcijas nosaukums bija &quot;Trigonometrisko rindu konverģence un summabilitāte&quot;. 

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1946. gadā ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu, bija [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns (1944—1947) un Vispārīgās matemātikas katedras vadītājs (1944—1950), LZA Fizikas un matemātikas institūta (FMI) pirmais direktors (1946—1948)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/lv/lufi/par/lufi-vesture/|title=LU FI vēsture |publisher=Latvijas Universitāte}}&lt;/ref&gt;
 
1956. gadā ieɡuva docenta nosaukumu, 1957. gadā strādāja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Augstākās matemātikas katedrā, 1958. gadā kļuva par Augstākās matemātikas katedras vadītāju [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]].

== Pētnieciskā darbība ==
Nikolaja Brāzmas interesi par gandrīz periodisku funkciju īpašību pētījumiem stimulēja matemātiķu Pīrsa Bola un Haralda Bora publikācijas. Ar šo tēmu nodarbojās arī vairāki citi: S. Bohners, J. Favards, P. Franklins. No 1939. gada maija līdz jūlijam N. Brāzma devās zinātniskā komandējumā uz Kopenhāgenu un Stokholmu, lai konsultētos par turpmākiem pētījumiem šajā virzienā, viņa rezultāti par gandrīz periodiskām funkcijām (g.p.f.) ir publicēti rakstā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1941|title=Sur les fonctions presque-périodiques de plusieurs variables complexes|url=|journal=LU raksti, Matemātikasun dabas zinātņu fakultāte|volume=sērija III, 20|pages=431.-455.|via=}}&lt;/ref&gt;.

&lt;!-- Matemātikā ar gandrīz periodisku funkciju saprot tādu funkciju, kuru pēc patikas precīzi var aproksimēt ar periodisku funkciju. Atkarībā no aproksimācijas (tuvības, attāluma) izvēles ir dažāda veida un sarežģītības definīcijas. Gandrīz periodisku funkciju teoriju pirmais ir attīstījis H. Bors (1923) saistībā ar Rīmaņa dzeta funkcijas pētīšanu. Pēc tam jēdzienu ir vispārinājuši V. Stepanovs (1925), Ā. Bezikovičs (1926), H. Veils (1927). Svarīgi nošķirt, ka gandrīz periodiska funkcija nav tas pats, kas kvaziperiodiska funkcija.

Nepārtrauktu funkciju ''f : R → R'' sauc par gandrīz periodisku (saīsināti – g.p.f.), ja katram ''ε &gt; 0'' eksistē tāds skaitlis ''l &gt; 0'', ka katram intervālam ''I'' ar garumu ''l'' eksistē tāds skaitlis &lt;math&gt;\tau&lt;/math&gt; no intervāla ''I'', ka visiem ''x'' ir spēkā nevienādība &lt;math&gt;\left\vert f(x+\tau)-f(x) \right\vert&lt;\varepsilon&lt;/math&gt;&lt;br /&gt; --&gt;
Brāzma savos pētījumos uzrādīja pietiekamo nosacījumu g.p.f. diferencēšanai un integrēšanai, vispārinājis to n mainīgo g.p.f., kā arī devis nosacījumu, lai vairāku argumentu g.p.f. parciālie atvasinājumi arī būtu g.p.f. Īsu zinātnisku pārskatu Brāzmas pētījumiem par g.p.f. var atrast vienā no publikācijam.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lūsis|first=A.|date=1968|title=N.Brāzma (nekrologs)|url=|journal=Latvijas matemātikas gadagrāmata|volume=3|pages=3.-6.|via=}}&lt;/ref&gt; Profesors [[Arvīds Lūsis]] raksturoja Brāzmas pētījumus par g.p.f.: “Dažus jaunus rezultātus vairāku mainīgo gandrīz periodisku funkciju diferencēšanā un integrēšanā bija ieguvis N. Brāzma. Balstoties uz sasniegto un lietojot kompleksā mainīgā funkciju teoriju, viņš vispārināja un ieguva jaunus rezultātus vairāku komplekso mainīgo gandrīz periodiskām funkcijām.”

== Publikācijas ==
Sarakstījis grāmatas &quot;Augstākā matemātika&quot; (1964; līdzautors) un &quot;Augstākās matemātikas speckurss&quot; (1–2, 1968, 1969).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Matemātikas minienciklopēdija|last1=Andžāns|last2=Detlovs|first1=Agnis|first2=Vilnis|publisher=Nacionālais Apgāds|year=2007|isbn=|location=|pages=13}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Brāzma, Nikolajs}}
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>ke1ftbnr0e7jjky4zz23naeay7hfx23</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495415</id>
      <parentid>4495403</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T08:28:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4495415</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7616" sha1="ppiceb9fy1fz4qnqkdkw5jp9krmhmp9" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Nikolajs Brāzma
|          vārds_orig = 
|              attēls = Nikolajs Brāzma.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1913
|          dz_mēnesis = 5
|            dz_diena = 28
|            dz_vieta = [[Rēzekne|Rezeknē]], [[Latvija|Latvijā]]
|           m_dat_alt =
|              m_gads = 1966
|           m_mēnesis = 12
|             m_diena = 28
|             m_vieta = [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = [[Latvija]] 
|             tautība = [[Latvietis]]
|            paraksts = 
|        darba_vietas =
|          alma_mater =
|             zinātne = [[matemātika]]
|         pasniedzēji =
|            studenti = 
|          sasniegumi = papildīnāja [[Gandrīz periodisko funkciju teorija|gandrīz periodisko funkciju teoriju]]
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =    
}}
'''Nikolajs Brāzma''' (līdz 1939. gadam '''Nikolajs Brauers'''; dzimis {{dat|1913|5|28}}, miris {{dat|1966|12|28}}) bija matemātiķis, fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1946). [[Latvijas PSR ZA]] Fizikas un matemātikas institūta direktors (1946–1948). Devis ieguldījumu gandrīz periodisko funkciju teorijā, telegrāfa vienādojumu sistēmu risināšanā. 

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1913. gadā [[Rēzekne|Rezeknē]] agronoma Adolfa Brauera un viņa sievas skolotāja Zelmas, dzimušas Preipičas-Freibergas, ģimenē. Viņa tēvs bija ieguvis izglītību Rīgas Politehniskajā institūtā ar [[Rīgas Latviešu biedrība]]s zinību komisijas atbalstu. Viņa mātes tēvs bija veterinārārsts, sarakstījis pirmo grāmatu par lopu ārstniecību latviešu valodā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvian mathematician Nikolajs Brazma 80|last=Bārzdiņa|first=Māra|publisher=RTU|year=1993|isbn=|location=Rīga|pages=6}}&lt;/ref&gt; 

No 1921. līdz 1924. gadam mācījās Rēzeknes krievu skolās, bet no 1924. līdz 1929. gadam – latviešu vidusskolās Rēzeknē un Talsos, tad [[Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija]]s reālā novirziena klasē (1929-1931), līdztekus apguva klavierspēli [[Latvijas Konservatorija|Latvijas Konservatorijā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Dambītis|first=Jānis|date=2011./12. gada ziema|title=IEVĒROJAMS LATVIJAS MATEMĀTIĶIS –
DOCENTS NIKOLAJS BRĀZMA (1913–1966)|url=|journal=Zvaigžņotā debess|volume=|pages=21-26|via=}}&lt;/ref&gt; No 1931. līdz 1936. gadam studēja [[LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte]]s matemātikas nodaļā, līdztekus no 1934. līdz 1937. gadam strādāja [[VEF|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]], kur nodarbojās ar ģeometriskās optikas jautājumiem. VEF tai laikā gatavoja šaurfilmu kinoprojektoru un pasaulē plaši pazīstamo vismazāko fotoaparātu [[Minox|MINOX]], kam viņš veica optiskās daļas aprēķinus.  

Pēc studiju beigšanas viņu atstāja pie universitātes, lai sagatavotos zinātniskai darbībai. 1938. gadā Brāzma kļuva par jaunāko asistentu matemātikas katedrā. 1939. gadā Nikolajs Brāzma papildinājās [[Kopenhāgenas Universitāte|Kopenhāgenas Universitātē]] pie profesora Haralda Bora par gandrīz-periodiskām funkcijām. 1940. gadā Brāzmu ievēlēja par privātdocentu matemātikā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Leimanis|first=E|date=1969|title=Latvijas Universitātes matemātikas un dabas zinātņu fakultātes matemātikas nodaļa 1919.-1944.g|url=|journal=Universitas|volume=23|pages=27|via=}}&lt;/ref&gt; Viņa privātdocenta parauglekcijas nosaukums bija &quot;Trigonometrisko rindu konverģence un summabilitāte&quot;. 

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1946. gadā ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu, bija [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns (1944—1947) un Vispārīgās matemātikas katedras vadītājs (1944—1950), LZA Fizikas un matemātikas institūta (FMI) pirmais direktors (1946—1948)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/lv/lufi/par/lufi-vesture/|title=LU FI vēsture |publisher=Latvijas Universitāte}}&lt;/ref&gt;
 
1956. gadā ieɡuva docenta nosaukumu, 1957. gadā strādāja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Augstākās matemātikas katedrā, 1958. gadā kļuva par Augstākās matemātikas katedras vadītāju [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]].

== Pētnieciskā darbība ==
Nikolaja Brāzmas interesi par gandrīz periodisku funkciju īpašību pētījumiem stimulēja matemātiķu Pīrsa Bola un Haralda Bora publikācijas. Ar šo tēmu nodarbojās arī vairāki citi: S. Bohners, J. Favards, P. Franklins. No 1939. gada maija līdz jūlijam N. Brāzma devās zinātniskā komandējumā uz Kopenhāgenu un Stokholmu, lai konsultētos par turpmākiem pētījumiem šajā virzienā, viņa rezultāti par gandrīz periodiskām funkcijām (g.p.f.) ir publicēti rakstā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1941|title=Sur les fonctions presque-périodiques de plusieurs variables complexes|url=|journal=LU raksti, Matemātikasun dabas zinātņu fakultāte|volume=sērija III, 20|pages=431.-455.|via=}}&lt;/ref&gt;.

&lt;!-- Matemātikā ar gandrīz periodisku funkciju saprot tādu funkciju, kuru pēc patikas precīzi var aproksimēt ar periodisku funkciju. Atkarībā no aproksimācijas (tuvības, attāluma) izvēles ir dažāda veida un sarežģītības definīcijas. Gandrīz periodisku funkciju teoriju pirmais ir attīstījis H. Bors (1923) saistībā ar Rīmaņa dzeta funkcijas pētīšanu. Pēc tam jēdzienu ir vispārinājuši V. Stepanovs (1925), Ā. Bezikovičs (1926), H. Veils (1927). Svarīgi nošķirt, ka gandrīz periodiska funkcija nav tas pats, kas kvaziperiodiska funkcija.

Nepārtrauktu funkciju ''f : R → R'' sauc par gandrīz periodisku (saīsināti – g.p.f.), ja katram ''ε &gt; 0'' eksistē tāds skaitlis ''l &gt; 0'', ka katram intervālam ''I'' ar garumu ''l'' eksistē tāds skaitlis &lt;math&gt;\tau&lt;/math&gt; no intervāla ''I'', ka visiem ''x'' ir spēkā nevienādība &lt;math&gt;\left\vert f(x+\tau)-f(x) \right\vert&lt;\varepsilon&lt;/math&gt;&lt;br /&gt; --&gt;
Brāzma savos pētījumos uzrādīja pietiekamo nosacījumu g.p.f. diferencēšanai un integrēšanai, vispārinājis to n mainīgo g.p.f., kā arī devis nosacījumu, lai vairāku argumentu g.p.f. parciālie atvasinājumi arī būtu g.p.f. Īsu zinātnisku pārskatu Brāzmas pētījumiem par g.p.f. var atrast vienā no publikācijam.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lūsis|first=A.|date=1968|title=N.Brāzma (nekrologs)|url=|journal=Latvijas matemātikas gadagrāmata|volume=3|pages=3.-6.|via=}}&lt;/ref&gt; Profesors [[Arvīds Lūsis]] raksturoja Brāzmas pētījumus par g.p.f.: “Dažus jaunus rezultātus vairāku mainīgo gandrīz periodisku funkciju diferencēšanā un integrēšanā bija ieguvis N. Brāzma. Balstoties uz sasniegto un lietojot kompleksā mainīgā funkciju teoriju, viņš vispārināja un ieguva jaunus rezultātus vairāku komplekso mainīgo gandrīz periodiskām funkcijām.”

== Publikācijas ==
Sarakstījis grāmatas &quot;Augstākā matemātika&quot; (1964; līdzautors) un &quot;Augstākās matemātikas speckurss&quot; (1–2, 1968, 1969).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Matemātikas minienciklopēdija|last1=Andžāns|last2=Detlovs|first1=Agnis|first2=Vilnis|publisher=Nacionālais Apgāds|year=2007|isbn=|location=|pages=13}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Brāzma, Nikolajs}}
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>ppiceb9fy1fz4qnqkdkw5jp9krmhmp9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495435</id>
      <parentid>4495415</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T11:56:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesɡājums */ pap</comment>
      <origin>4495435</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7779" sha1="q8dqwy92pvx48qhs8usmpp06r6ah2ci" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Nikolajs Brāzma
|          vārds_orig = 
|              attēls = Nikolajs Brāzma.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1913
|          dz_mēnesis = 5
|            dz_diena = 28
|            dz_vieta = [[Rēzekne|Rezeknē]], [[Latvija|Latvijā]]
|           m_dat_alt =
|              m_gads = 1966
|           m_mēnesis = 12
|             m_diena = 28
|             m_vieta = [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = [[Latvija]] 
|             tautība = [[Latvietis]]
|            paraksts = 
|        darba_vietas =
|          alma_mater =
|             zinātne = [[matemātika]]
|         pasniedzēji =
|            studenti = 
|          sasniegumi = papildīnāja [[Gandrīz periodisko funkciju teorija|gandrīz periodisko funkciju teoriju]]
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =    
}}
'''Nikolajs Brāzma''' (līdz 1939. gadam '''Nikolajs Brauers'''; dzimis {{dat|1913|5|28}}, miris {{dat|1966|12|28}}) bija matemātiķis, fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1946). [[Latvijas PSR ZA]] Fizikas un matemātikas institūta direktors (1946–1948). Devis ieguldījumu gandrīz periodisko funkciju teorijā, telegrāfa vienādojumu sistēmu risināšanā. 

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1913. gadā [[Rēzekne|Rēzeknē]] agronoma Ādolfa Brauera un viņa sievas skolotāja Zelmas, dzimušas Preipičas-Freibergas, ģimenē. Viņa tēvs bija ieguvis izglītību Rīgas Politehniskajā institūtā ar [[Rīgas Latviešu biedrība]]s zinību komisijas atbalstu. Viņa mātes tēvs bija veterinārārsts, sarakstījis pirmo grāmatu par lopu ārstniecību latviešu valodā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvian mathematician Nikolajs Brazma 80|last=Bārzdiņa|first=Māra|publisher=RTU|year=1993|isbn=|location=Rīga|pages=6}}&lt;/ref&gt; 

No 1921. līdz 1924. gadam mācījās Rēzeknes krievu skolās, bet no 1924. līdz 1929. gadam – latviešu vidusskolās Rēzeknē un Talsos, tad [[Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija]]s reālā novirziena klasē (1929-1931), līdztekus apguva klavierspēli [[Latvijas Konservatorija|Latvijas Konservatorijā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Dambītis|first=Jānis|date=2011./12. gada ziema|title=IEVĒROJAMS LATVIJAS MATEMĀTIĶIS –
DOCENTS NIKOLAJS BRĀZMA (1913–1966)|url=|journal=Zvaigžņotā debess|volume=|pages=21-26|via=}}&lt;/ref&gt; No 1931. līdz 1936. gadam studēja [[LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte]]s matemātikas nodaļā, līdztekus no 1934. līdz 1937. gadam strādāja [[VEF|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]], kur nodarbojās ar ģeometriskās optikas jautājumiem. VEF tai laikā gatavoja šaurfilmu kinoprojektoru un pasaulē plaši pazīstamo vismazāko fotoaparātu [[Minox|MINOX]], kam viņš veica optiskās daļas aprēķinus.  

Pēc studiju beigšanas viņu atstāja pie universitātes, lai sagatavotos zinātniskai darbībai. 1938. gadā Brāzma kļuva par jaunāko asistentu matemātikas katedrā. 1939. gadā Nikolajs Brāzma papildinājās [[Kopenhāgenas Universitāte|Kopenhāgenas Universitātē]] pie profesora Haralda Bora par gandrīz-periodiskām funkcijām. 1940. gadā Brāzmu ievēlēja par privātdocentu matemātikā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Leimanis|first=E|date=1969|title=Latvijas Universitātes matemātikas un dabas zinātņu fakultātes matemātikas nodaļa 1919.-1944.g|url=|journal=Universitas|volume=23|pages=27|via=}}&lt;/ref&gt; Viņa privātdocenta parauglekcijas nosaukums bija &quot;Trigonometrisko rindu konverģence un summabilitāte&quot;. 

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1946. gadā ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu, bija [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns (1944—1947) un Vispārīgās matemātikas katedras vadītājs (1944—1950), LZA Fizikas un matemātikas institūta (FMI) pirmais direktors (1946—1948)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/lv/lufi/par/lufi-vesture/|title=LU FI vēsture |publisher=Latvijas Universitāte}}&lt;/ref&gt;
 
1956. gadā ieɡuva docenta nosaukumu, 1957. gadā strādāja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Augstākās matemātikas katedrā, 1958. gadā kļuva par Augstākās matemātikas katedras vadītāju [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]].

Miris 1966. ɡada 28. decembrī, apɡlabāts [[Rīgas 2. Meža kapi|Rīgas 2. Meža kapos]].&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Nikolajs-Brazma timenote.info]&lt;/ref&gt;

== Pētnieciskā darbība ==
Nikolaja Brāzmas interesi par gandrīz periodisku funkciju īpašību pētījumiem stimulēja matemātiķu Pīrsa Bola un Haralda Bora publikācijas. Ar šo tēmu nodarbojās arī vairāki citi: S. Bohners, J. Favards, P. Franklins. No 1939. gada maija līdz jūlijam N. Brāzma devās zinātniskā komandējumā uz Kopenhāgenu un Stokholmu, lai konsultētos par turpmākiem pētījumiem šajā virzienā, viņa rezultāti par gandrīz periodiskām funkcijām (g.p.f.) ir publicēti rakstā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1941|title=Sur les fonctions presque-périodiques de plusieurs variables complexes|url=|journal=LU raksti, Matemātikasun dabas zinātņu fakultāte|volume=sērija III, 20|pages=431.-455.|via=}}&lt;/ref&gt;.

&lt;!-- Matemātikā ar gandrīz periodisku funkciju saprot tādu funkciju, kuru pēc patikas precīzi var aproksimēt ar periodisku funkciju. Atkarībā no aproksimācijas (tuvības, attāluma) izvēles ir dažāda veida un sarežģītības definīcijas. Gandrīz periodisku funkciju teoriju pirmais ir attīstījis H. Bors (1923) saistībā ar Rīmaņa dzeta funkcijas pētīšanu. Pēc tam jēdzienu ir vispārinājuši V. Stepanovs (1925), Ā. Bezikovičs (1926), H. Veils (1927). Svarīgi nošķirt, ka gandrīz periodiska funkcija nav tas pats, kas kvaziperiodiska funkcija.

Nepārtrauktu funkciju ''f : R → R'' sauc par gandrīz periodisku (saīsināti – g.p.f.), ja katram ''ε &gt; 0'' eksistē tāds skaitlis ''l &gt; 0'', ka katram intervālam ''I'' ar garumu ''l'' eksistē tāds skaitlis &lt;math&gt;\tau&lt;/math&gt; no intervāla ''I'', ka visiem ''x'' ir spēkā nevienādība &lt;math&gt;\left\vert f(x+\tau)-f(x) \right\vert&lt;\varepsilon&lt;/math&gt;&lt;br /&gt; --&gt;
Brāzma savos pētījumos uzrādīja pietiekamo nosacījumu g.p.f. diferencēšanai un integrēšanai, vispārinājis to n mainīgo g.p.f., kā arī devis nosacījumu, lai vairāku argumentu g.p.f. parciālie atvasinājumi arī būtu g.p.f. Īsu zinātnisku pārskatu Brāzmas pētījumiem par g.p.f. var atrast vienā no publikācijam.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lūsis|first=A.|date=1968|title=N.Brāzma (nekrologs)|url=|journal=Latvijas matemātikas gadagrāmata|volume=3|pages=3.-6.|via=}}&lt;/ref&gt; Profesors [[Arvīds Lūsis]] raksturoja Brāzmas pētījumus par g.p.f.: “Dažus jaunus rezultātus vairāku mainīgo gandrīz periodisku funkciju diferencēšanā un integrēšanā bija ieguvis N. Brāzma. Balstoties uz sasniegto un lietojot kompleksā mainīgā funkciju teoriju, viņš vispārināja un ieguva jaunus rezultātus vairāku komplekso mainīgo gandrīz periodiskām funkcijām.”

== Publikācijas ==
Sarakstījis grāmatas &quot;Augstākā matemātika&quot; (1964; līdzautors) un &quot;Augstākās matemātikas speckurss&quot; (1–2, 1968, 1969).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Matemātikas minienciklopēdija|last1=Andžāns|last2=Detlovs|first1=Agnis|first2=Vilnis|publisher=Nacionālais Apgāds|year=2007|isbn=|location=|pages=13}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Brāzma, Nikolajs}}
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>q8dqwy92pvx48qhs8usmpp06r6ah2ci</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495438</id>
      <parentid>4495435</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T11:57:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4495438</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7776" sha1="q0jo4019rtsfco3gsx52b7fy2tteizy" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Nikolajs Brāzma
|          vārds_orig = 
|              attēls = Nikolajs Brāzma.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1913
|          dz_mēnesis = 5
|            dz_diena = 28
|            dz_vieta = [[Rēzekne|Rezeknē]], [[Latvija|Latvijā]]
|           m_dat_alt =
|              m_gads = 1966
|           m_mēnesis = 12
|             m_diena = 28
|             m_vieta = [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = [[Latvija]] 
|             tautība = [[Latvietis]]
|            paraksts = 
|        darba_vietas =
|          alma_mater =
|             zinātne = [[matemātika]]
|         pasniedzēji =
|            studenti = 
|          sasniegumi = papildīnāja [[Gandrīz periodisko funkciju teorija|gandrīz periodisko funkciju teoriju]]
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =    
}}
'''Nikolajs Brāzma''' (līdz 1939. gadam '''Nikolajs Brauers'''; dzimis {{dat|1913|5|28}}, miris {{dat|1966|12|28}}) bija matemātiķis, fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1946). [[Latvijas PSR ZA]] Fizikas un matemātikas institūta direktors (1946–1948). Devis ieguldījumu gandrīz periodisko funkciju teorijā, telegrāfa vienādojumu sistēmu risināšanā. 

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1913. gadā [[Rēzekne|Rēzeknē]] agronoma Ādolfa Brauera un viņa sievas skolotāja Zelmas, dzimušas Preipičas-Freibergas, ģimenē. Viņa tēvs bija ieguvis izglītību Rīgas Politehniskajā institūtā ar [[Rīgas Latviešu biedrība]]s zinību komisijas atbalstu. Viņa mātes tēvs bija veterinārārsts, sarakstījis pirmo grāmatu par lopu ārstniecību latviešu valodā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvian mathematician Nikolajs Brazma 80|last=Bārzdiņa|first=Māra|publisher=RTU|year=1993|isbn=|location=Rīga|pages=6}}&lt;/ref&gt; 

No 1921. līdz 1924. gadam mācījās Rēzeknes krievu skolās, bet no 1924. līdz 1929. gadam – latviešu vidusskolās Rēzeknē un Talsos, tad [[Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija]]s reālā novirziena klasē (1929-1931), līdztekus apguva klavierspēli [[Latvijas Konservatorija|Latvijas Konservatorijā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Dambītis|first=Jānis|date=2011./12. gada ziema|title=IEVĒROJAMS LATVIJAS MATEMĀTIĶIS –
DOCENTS NIKOLAJS BRĀZMA (1913–1966)|url=|journal=Zvaigžņotā debess|volume=|pages=21-26|via=}}&lt;/ref&gt; No 1931. līdz 1936. gadam studēja [[LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte]]s matemātikas nodaļā, līdztekus no 1934. līdz 1937. gadam strādāja [[VEF|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]], kur nodarbojās ar ģeometriskās optikas jautājumiem. VEF tai laikā gatavoja šaurfilmu kinoprojektoru un pasaulē plaši pazīstamo vismazāko fotoaparātu [[Minox|MINOX]], kam viņš veica optiskās daļas aprēķinus.  

Pēc studiju beigšanas viņu atstāja pie universitātes, lai sagatavotos zinātniskai darbībai. 1938. gadā Brāzma kļuva par jaunāko asistentu matemātikas katedrā. 1939. gadā Nikolajs Brāzma papildinājās [[Kopenhāgenas Universitāte|Kopenhāgenas Universitātē]] pie profesora Haralda Bora par gandrīz-periodiskām funkcijām. 1940. gadā Brāzmu ievēlēja par privātdocentu matemātikā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Leimanis|first=E|date=1969|title=Latvijas Universitātes matemātikas un dabas zinātņu fakultātes matemātikas nodaļa 1919.-1944.g|url=|journal=Universitas|volume=23|pages=27|via=}}&lt;/ref&gt; Viņa privātdocenta parauglekcijas nosaukums bija &quot;Trigonometrisko rindu konverģence un summabilitāte&quot;. 

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1946. gadā ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu, bija [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns (1944—1947) un Vispārīgās matemātikas katedras vadītājs (1944—1950), LZA Fizikas un matemātikas institūta (FMI) pirmais direktors (1946—1948)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/lv/lufi/par/lufi-vesture/|title=LU FI vēsture |publisher=Latvijas Universitāte}}&lt;/ref&gt;
 
1956. gadā ieɡuva docenta nosaukumu, 1957. gadā strādāja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Augstākās matemātikas katedrā, 1958. gadā kļuva par Augstākās matemātikas katedras vadītāju [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]].

Miris 1966. ɡada 28. decembrī, apɡlabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas 2. Meža kapos]].&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Nikolajs-Brazma timenote.info]&lt;/ref&gt;

== Pētnieciskā darbība ==
Nikolaja Brāzmas interesi par gandrīz periodisku funkciju īpašību pētījumiem stimulēja matemātiķu Pīrsa Bola un Haralda Bora publikācijas. Ar šo tēmu nodarbojās arī vairāki citi: S. Bohners, J. Favards, P. Franklins. No 1939. gada maija līdz jūlijam N. Brāzma devās zinātniskā komandējumā uz Kopenhāgenu un Stokholmu, lai konsultētos par turpmākiem pētījumiem šajā virzienā, viņa rezultāti par gandrīz periodiskām funkcijām (g.p.f.) ir publicēti rakstā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1941|title=Sur les fonctions presque-périodiques de plusieurs variables complexes|url=|journal=LU raksti, Matemātikasun dabas zinātņu fakultāte|volume=sērija III, 20|pages=431.-455.|via=}}&lt;/ref&gt;.

&lt;!-- Matemātikā ar gandrīz periodisku funkciju saprot tādu funkciju, kuru pēc patikas precīzi var aproksimēt ar periodisku funkciju. Atkarībā no aproksimācijas (tuvības, attāluma) izvēles ir dažāda veida un sarežģītības definīcijas. Gandrīz periodisku funkciju teoriju pirmais ir attīstījis H. Bors (1923) saistībā ar Rīmaņa dzeta funkcijas pētīšanu. Pēc tam jēdzienu ir vispārinājuši V. Stepanovs (1925), Ā. Bezikovičs (1926), H. Veils (1927). Svarīgi nošķirt, ka gandrīz periodiska funkcija nav tas pats, kas kvaziperiodiska funkcija.

Nepārtrauktu funkciju ''f : R → R'' sauc par gandrīz periodisku (saīsināti – g.p.f.), ja katram ''ε &gt; 0'' eksistē tāds skaitlis ''l &gt; 0'', ka katram intervālam ''I'' ar garumu ''l'' eksistē tāds skaitlis &lt;math&gt;\tau&lt;/math&gt; no intervāla ''I'', ka visiem ''x'' ir spēkā nevienādība &lt;math&gt;\left\vert f(x+\tau)-f(x) \right\vert&lt;\varepsilon&lt;/math&gt;&lt;br /&gt; --&gt;
Brāzma savos pētījumos uzrādīja pietiekamo nosacījumu g.p.f. diferencēšanai un integrēšanai, vispārinājis to n mainīgo g.p.f., kā arī devis nosacījumu, lai vairāku argumentu g.p.f. parciālie atvasinājumi arī būtu g.p.f. Īsu zinātnisku pārskatu Brāzmas pētījumiem par g.p.f. var atrast vienā no publikācijam.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lūsis|first=A.|date=1968|title=N.Brāzma (nekrologs)|url=|journal=Latvijas matemātikas gadagrāmata|volume=3|pages=3.-6.|via=}}&lt;/ref&gt; Profesors [[Arvīds Lūsis]] raksturoja Brāzmas pētījumus par g.p.f.: “Dažus jaunus rezultātus vairāku mainīgo gandrīz periodisku funkciju diferencēšanā un integrēšanā bija ieguvis N. Brāzma. Balstoties uz sasniegto un lietojot kompleksā mainīgā funkciju teoriju, viņš vispārināja un ieguva jaunus rezultātus vairāku komplekso mainīgo gandrīz periodiskām funkcijām.”

== Publikācijas ==
Sarakstījis grāmatas &quot;Augstākā matemātika&quot; (1964; līdzautors) un &quot;Augstākās matemātikas speckurss&quot; (1–2, 1968, 1969).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Matemātikas minienciklopēdija|last1=Andžāns|last2=Detlovs|first1=Agnis|first2=Vilnis|publisher=Nacionālais Apgāds|year=2007|isbn=|location=|pages=13}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Brāzma, Nikolajs}}
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>q0jo4019rtsfco3gsx52b7fy2tteizy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nanomotors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>459896</id>
    <revision>
      <id>4495299</id>
      <parentid>4472077</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T18:32:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260716sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4495299</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15622" sha1="g9vp4idmz9h6z9hfokksf1r15z57q2y" xml:space="preserve">'''Nanomotors''' ir molekulāra vai [[nano]] mēroga ierīce, kas ir spējīga pārveidot enerģiju mehāniskajā darbā. Tas tipiski var ģenerēt [[spēks|spēkus]], izmērāmus pikoņūtonos.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Dreyfus |first1=R. |last2=Baudry |first2=J. |last3=Roper |first3=M. L. |last4=Fermigier |first4=M. |last5=Stonne |first5=H.A. |last6=Bibette |first6=J. |title=Microscopic artificial swimmers |url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2005-10-06_437_7060/page/862 |journal=Nature |date=2005 |issue=7060 |volume=437 |pages=862-5  |doi=10.1038/nature04090 |pmid=16208366}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite journal | last1 = Bamrungsap | first1 = S. | last2 = Phillips | first2 = J. A. | last3 = Xiong | first3 = X. | last4 = Kim | first4 = Y. | last5 = Wang | first5 = H. | last6 = Liu | first6 = H. | last7 = Hebard | first7 = A. | last8 = Tan | first8 = W. | year = 2011 | title = Magnetically driven single DNA nanomotor | url = | journal = Small | volume = 7 | issue = 5| pages = 601–605 | doi=10.1002/smll.201001559| pmid = 21370463 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;T. E. Mallouk and A. Sen, &quot;Powering nanorobots,&quot; ''Scientific American'', May 2009, pp. 72-77&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;J. Wang, &quot;Nanomachines: Fundamental and Application&quot;, Wiley, 2013&lt;/ref&gt;

[[File:Nanomotor inside cell.gif|thumb|Ar magnētiska lauka palīdzību virzīts spirālveida nanomotors kustas [[HeLa]] šūnā, ar savu ceļu izveidojot burtu “N”.&lt;ref name=&quot;Pal 2018 1800429&quot;&gt;{{Cite journal|last=Pal|first=Malay|last2=Somalwar|first2=Neha |last3=Singh|first3=Anumeha|last4=Bhat|first4=Ramray|last5=Eswarappa|first5=Sandeep |last6=Saini|first6=Deepak|last7=Ghosh|first7=Ambarish|title=Maneuverability of Magnetic Nanomotors Inside Living Cells|journal=Advanced Materials|language=En|volume=30|issue=22|pages=1800429|doi=10.1002/adma.201800429|pmid=29635828|year=2018}}&lt;/ref&gt;]]

Kaut arī nanodaļiņas tika izmantotas mākslā jau daudzus gadsimtus (piemēram, slavenais [[Likurga kauss]]), nanotehnoloģiju zinātniskā izpēte tika iesākta tikai nesen. 1959. gadā Amerikas Fizikas sabiedrības konferencē [[Ričards Fainmens]] novadīja savu slaveno lekciju “Lejā vēl ir daudz vietas” (angļu: ''&quot;There's Plenty of Room at the Bottom&quot;'') [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā]] (angļu: ''California Institute of Technology'', zināms arī kā ''Caltech''). Viņš piedāvāja zinātniskas derības, ka nevienam cilvēkam neizdosies uztaisīt motoru, kura izmēri ir mazāki par 400 µm.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Cite web|title = Physics Term Paper -- Nanotechnology|url = http://www.geocities.ws/juliars123/nanotech.htm|website = www.geocities.ws|accessdate = 2015-10-30}}&lt;/ref&gt; Tādu derību jēga, līdzīgi citām zinātniskām derībām, bija iedvesmot zinātniekus visā pasaulē atklāt jaunas tehnoloģijas, jo jebkurš, kas spētu izveidot tādu motoru, būtu apbalvots ar 1000 ASV dolāru balvu.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Derību mērķis gan netika sasniegts, jo 1960. gadā Viljams Maklīlans (''William McLellan'') spēja izveidot nanomotoru bez jaunu tehnoloģiju palīdzības. Neskatoties uz to, Fainmena runa iedvesmoja jaunu zinātnieku paaudzi un radīja interesi nanotehnoloģiju pētījumos.

== Nanocaurules un nanovadu motori ==
2004. gadā Ajusmāns Sēns un Tomass Malūks izgatavoja pirmo sintētisko un patstāvīgu nanomotoru.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{cite journal | last1 = Paxton | first1 = W. F. | last2 = Kistler | first2 = K. C. | last3 = Olmeda | first3 = C. C. | last4 = Sen | first4 = A. | last5 = Cao | first5 = Y. | last6 = Mallouk | first6 = T. E. | last7 = Lammert | first7 = P. | last8 = Crespi | first8 = V. H. | year = 2004 | title = Autonomous Movement of Striped Nanorods | url =https://archive.org/details/american-chemical-society-journal_2004-10-20_126_41/page/13424| journal = J. Am. Chem. Soc. | volume = 126 | issue = 41| pages = 13424–13431 | doi=10.1021/ja047697z| pmid = 15479099 }}&lt;/ref&gt; Divi divu mikronu gari nanomotori bija izveidoti no diviem segmentiem, platīna un zelta, un spēja kataliski reaģēt ar ūdenī izšķīdinātu [[Ūdeņraža peroksīds|ūdeņraža peroksīdu]], radot mehāniskās kustības.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Au-Pt nanomotoru kustība atšķiras no [[Brauna kustība]]s, un tās ierosināšana notiek ar ķīmisko gradientu kataliskās ģenerācijas palīdzību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Cite journal|title = Small power: Autonomous nano- and micromotors propelled by self-generated gradients|journal = Nano Today|date = 2013-10-01|pages = 531–554|volume = 8|issue = 5|doi = 10.1016/j.nantod.2013.08.009|first = Wei|last = Wang|first2 = Wentao|last2 = Duan|first3 = Suzanne|last3 = Ahmed|first4 = Thomas E.|last4 = Mallouk|first5 = Ayusman|last5 = Sen}}&lt;/ref&gt; Šī kustība ir īpatnēja arī ar to, ka tās vadīšanai nav nepieciešams ārējais magnētiskais, elektriskais vai optiskais lauks.&lt;ref&gt;{{Cite journal|title = Anatomy of Nanoscale Propulsion|journal = Annual Review of Biophysics|date = 2015-01-01|pmid = 26098511|pages = 77–100|volume = 44|issue = 1|doi = 10.1146/annurev-biophys-060414-034216|first = Vinita|last = Yadav|first2 = Wentao|last2 = Duan|first3 = Peter J.|last3 = Butler|first4 = Ayusman|last4 = Sen}}&lt;/ref&gt; Motori izveido lokālus laukus un pārvietojas, izmantojot elektroforēzi. 2008. gadā Džozefs Vengs ievērojami uzlaboja Au-Pt katalisku nanomotru veiktspēju, pievienojot platīna segmentam oglekļa nanocaurules.&lt;ref&gt;[http://www.nanowerk.com/spotlight/spotid=5553.php Speeding up catalytic nanomotors with carbon nanotubes]&lt;/ref&gt;

Kopš 2004. gada, tika izstrādāti dažādi nano- un mikromotori, kas izmanto nanovadus un nanocaurules.&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Das|first=Sambeeta|last2=Garg|first2=Astha|last3=Campbell|first3=Andrew I.|last4=Howse|first4=Jonathan|last5=Sen|first5=Ayusman|last6=Velegol|first6=Darrell|last7=Golestanian|first7=Ramin|last8=Ebbens|first8=Stephen J.|date=2015|title=Boundaries can steer active Janus spheres|journal=Nature Communications|language=En|volume=6|issue=1|pages=8999|doi=10.1038/ncomms9999|pmid=26627125|pmc=4686856|issn=2041-1723}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Duan|first=W.|last2=Ibele|first2=M.|last3=Liu|first3=R.|last4=Sen|first4=A.|date=2012|title=Motion analysis of light-powered autonomous silver chloride nanomotors|journal=The European Physical Journal E|language=en|volume=35|issue=8|pages=77|doi=10.1140/epje/i2012-12077-x|pmid=22926808|issn=1292-8941}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Baker|first=Matthew S.|last2=Yadav|first2=Vinita|last3=Sen|first3=Ayusman|last4=Phillips|first4=Scott T.|date=2013|title=A Self-Powered Polymeric Material that Responds Autonomously and Continuously to Fleeting Stimuli|journal=Angewandte Chemie International Edition|language=en|volume=52|issue=39|pages=10295–10299|doi=10.1002/anie.201304333|pmid=23939613|issn=1433-7851}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Zhang|first=Hua|last2=Duan|first2=Wentao|last3=Liu|first3=Lei|last4=Sen|first4=Ayusman|date=2013|title=Depolymerization-Powered Autonomous Motors Using Biocompatible Fuel|journal=Journal of the American Chemical Society|language=EN|volume=135|issue=42|pages=15734–15737|doi=10.1021/ja4089549|pmid=24094034|issn=0002-7863}}&lt;/ref&gt; Nanovadi var kustēties dažādos virzienos atkarībā no ierosinājuma tipa (ķīmiska degviela vai ultraskaņa).&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Cite journal|last=Wang|first=Wei|last2=Duan|first2=Wentao|last3=Zhang|first3=Zexin|last4=Sun|first4=Mei|last5=Sen|first5=Ayusman|last6=Mallouk|first6=Thomas E.|date=2014-12-18|title=A tale of two forces: simultaneous chemical and acoustic propulsion of bimetallic micromotors|journal=Chemical Communications|language=en|volume=51|issue=6|pages=1020–1023|doi=10.1039/C4CC09149C|pmid=25434824|issn=1364-548X}}&lt;/ref&gt; Šādi motori pārsvarā izmanto ūdeņraža peroksīdu kā degvielu, bet eksistē izņēmumi.&lt;ref name=&quot;Liu 192–196&quot;&gt;{{Cite journal|last=Liu|first=Ran|last2=Wong|first2=Flory|last3=Duan|first3=Wentao|last4=Sen|first4=Ayusman|date=2014-12-14|title=Synthesis and characterization of silver halide nanowires|journal=Polyhedron|series=Special Issue in Honor of Professor John E. Bercaw|volume=84|pages=192–196|doi=10.1016/j.poly.2014.08.027|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Liu 192–196&quot;/&gt;

[[Image:Protein translation.gif|thumb|300px|left| [[Ribosoma]] ir bioloģiskā mašīna, kas izmanto proteīnu dinamiku nanomērogā.]]

== Enzimātiski nanomotori ==
Pēdējos gados kļuva izplatīti enzimātisku nanomotoru un mikrosūkņu pētījumi. Pie zemām [[Reinoldsa skaitlis|Reinoldsa skaitļa]] vērtībām, viena [[enzīms|enzīma]] molekula var kalpot kā patstāvīgs nanomotors.&lt;ref&gt;{{Cite journal|title = Synthetic Nano- and Micromachines in Analytical Chemistry: Sensing, Migration, Capture, Delivery, and Separation|journal = Annual Review of Analytical Chemistry|date = 2015-01-01|pmid = 26132348|pages = 311–333|volume = 8|issue = 1|doi = 10.1146/annurev-anchem-071114-040125|first = Wentao|last = Duan|first2 = Wei|last2 = Wang|first3 = Sambeeta|last3 = Das|first4 = Vinita|last4 = Yadav|first5 = Thomas E.|last5 = Mallouk|first6 = Ayusman|last6 = Sen}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Sengupta 1406–1414&quot;&gt;{{Cite journal|last=Sengupta|first=Samudra|last2=Dey|first2=Krishna K.|last3=Muddana|first3=Hari S.|last4=Tabouillot|first4=Tristan|last5=Ibele|first5=Michael E.|last6=Butler|first6=Peter J.|last7=Sen|first7=Ayusman|date=2013-01-30|title=Enzyme Molecules as Nanomotors|journal=Journal of the American Chemical Society|volume=135|issue=4|pages=1406–1414|doi=10.1021/ja3091615|pmid=23308365|issn=0002-7863}}&lt;/ref&gt; Ajusmāns Sēns un Samudra Sengupta demonstrēja, ka automātiski mikrosūkņi spēj uzlabot daļiņu pārnesi.&lt;ref&gt;{{Cite journal|title = Enzyme Molecules as Nanomotors|journal = Journal of the American Chemical Society|date = 2013-01-30|issn = 0002-7863|pages = 1406–1414|volume = 135|issue = 4|doi = 10.1021/ja3091615|pmid = 23308365|first = Samudra|last = Sengupta|first2 = Krishna K.|last2 = Dey|first3 = Hari S.|last3 = Muddana|first4 = Tristan|last4 = Tabouillot|first5 = Michael E.|last5 = Ibele|first6 = Peter J.|last6 = Butler|first7 = Ayusman|last7 = Sen}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite journal|title = Self-powered enzyme micropumps|journal = Nature Chemistry|date = 2014-05-01|issn = 1755-4330|pages = 415–422|volume = 6|issue = 5|doi = 10.1038/nchem.1895|first = Samudra|last = Sengupta|first2 = Debabrata|last2 = Patra|first3 = Isamar|last3 = Ortiz-Rivera|first4 = Arjun|last4 = Agrawal|first5 = Sergey|last5 = Shklyaev|first6 = Krishna K.|last6 = Dey|first7 = Ubaldo|last7 = Córdova-Figueroa|first8 = Thomas E.|last8 = Mallouk|first9 = Ayusman|last9 = Sen|pmid=24755593}}&lt;/ref&gt; Šāda sistēma parāda, ka enzīmi var tikt izmantoti kā nanomotoru “dzinēji”.&lt;ref&gt;{{Cite journal|title = DNA Polymerase as a Molecular Motor and Pump|journal = ACS Nano|date = 2014-03-25|issn = 1936-0851|pages = 2410–2418|volume = 8|issue = 3|doi = 10.1021/nn405963x|pmid = 24601532|first = Samudra|last = Sengupta|first2 = Michelle M.|last2 = Spiering|first3 = Krishna K.|last3 = Dey|first4 = Wentao|last4 = Duan|first5 = Debabrata|last5 = Patra|first6 = Peter J.|last6 = Butler|first7 = R. Dean|last7 = Astumian|first8 = Stephen J.|last8 = Benkovic|first9 = Ayusman|last9 = Sen}}&lt;/ref&gt;  Daļiņas, kas tiek apstrādātas ar aktīvām enzīmu molekulām, ātrāk difundē attiecīgu substrātu šķīdumos.&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Dey|first=Krishna K.|last2=Zhao|first2=Xi|last3=Tansi|first3=Benjamin M.|last4=Méndez-Ortiz|first4=Wilfredo J.|last5=Córdova-Figueroa|first5=Ubaldo M.|last6=Golestanian|first6=Ramin|last7=Sen|first7=Ayusman|date=2015-12-09|title=Micromotors Powered by Enzyme Catalysis|journal=Nano Letters|volume=15|issue=12|pages=8311–8315|doi=10.1021/acs.nanolett.5b03935|pmid=26587897|issn=1530-6984}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Ma|first=Xing|last2=Jannasch|first2=Anita|last3=Albrecht|first3=Urban-Raphael|last4=Hahn|first4=Kersten|last5=Miguel-López|first5=Albert|last6=Schäffer|first6=Erik|last7=Sánchez|first7=Samuel|date=2015-10-14|title=Enzyme-Powered Hollow Mesoporous Janus Nanomotors|journal=Nano Letters|volume=15|issue=10|pages=7043–7050|doi=10.1021/acs.nanolett.5b03100|pmid=26437378|issn=1530-6984|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Eksperimentāli tika parādīts, ka enzīmu molekulas kustas noteiktajā virzienā pa attiecīga substrāta gradientu.&lt;ref name=&quot;Sengupta 1406–1414&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Dey|first=Krishna Kanti|last2=Das|first2=Sambeeta|last3=Poyton|first3=Matthew F.|last4=Sengupta|first4=Samudra|last5=Butler|first5=Peter J.|last6=Cremer|first6=Paul S.|last7=Sen|first7=Ayusman|date=2014-12-23|title=Chemotactic Separation of Enzymes|journal=ACS Nano|volume=8|issue=12|pages=11941–11949|doi=10.1021/nn504418u|pmid=25243599|issn=1936-0851|doi-access=free}}&lt;/ref&gt;  Šīs joprojām ir vienīgais veids, kā var atdalīt enzīmus tikai pēc to aktivitātes. Enzimātisku nanomotru izstrāde palielina iespējas biotehnoloģijā un izveido jaunus medicīniskos pielietojumus.&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Zhao|first=Xi|last2=Gentile|first2=Kayla|last3=Mohajerani|first3=Farzad|last4=Sen|first4=Ayusman|date=2018-10-16|title=Powering Motion with Enzymes|journal=Accounts of Chemical Research|volume=51|issue=10|pages=2373–2381|doi=10.1021/acs.accounts.8b00286|pmid=30256612|issn=0001-4842}}&lt;/ref&gt;

[[File:Helical nanomotor.jpg|300px|thumb|right|Spirālveida nanomotra attēls, kas iegūts ar skenējošo [[elektronmikroskops|elektronmikroskopu]].]]

== Spirālveida nanomotori ==
Cits interesants nanomotoru koncepts ir spirālveida [[Silīcija dioksīds|silīcija dioksīda]] daļiņas, kas tiek apstrādātas ar magnētiskiem materiāliem, kas ļauj tās kontrolēt ar rotējoša ārēja magnētiska lauka palīdzību.&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Ghosh|first=Ambarish|last2=Fischer|first2=Peer | title=Controlled Propulsion of Artificial Magnetic Nanostructured Propellers|journal=Nano Letters|language=En|volume=9|issue=6|pages=2243–2245|doi=10.1021/nl900186w|pmid=19413293|year=2009}}&lt;/ref&gt;
Tādi nanomotori neizmanto ķīmiskās reakcijas lai rosinātu kustību. Magnētiskais lauks, kas iedarbojas uz daļiņām var tikt radīts ar [[Helmholca spole]]s palīdzību. Pētījumi parāda, ka spirālveida nanomotori var tikt izmantoti [[neņūtona šķidrumi|neņūtona šķidrumu]] viskozitātes mērījumos ar mikrometru precizitāti.&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Ghosh|first=Arijit|last2=Dasgupta|first2=Debayan |last3=Pal |first3=Malay|last4=Morozov|first4=Konstantin|last5=Lehshansky|first5=Alexander |last6=Ghosh|first6=Ambarish|title=Helical Nanomachines as Mobile Viscometers|journal=Advanced Functional Materials|language=En|volume=28|issue=25|pages=1705687|doi=10.1002/adfm.201705687
|year=2018}}&lt;/ref&gt; Šādas tehnoloģijas palīdz izveidot viskozitātes profilus šūnās un starpšūnu vielā. Piemērām, spirālveida nanomotori var pārvietoties asinī.&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Pooyath|first=Lekshmy|last2=Sai|first2=Ranajit |last3=Chandorkar|first3=Yashoda|last4=Basu|first4=Bikramjit|last5=Shivashankar|first5=S |last6=Ghosh|first6=Ambarish|title=Conformal cytocompatible ferrite coatings facilitate the realization of a nanovoyager in human blood|journal=Nano Letters|language=En|volume=14|issue=4|pages=1968–1975|doi=10.1021/nl404815q|pmid=24641110|year=2014}}&lt;/ref&gt; Pētniekiem izdevas kontrolēt tādu nanomotoru kustību vēža šūnās, kas ļauj iegūt informāciju par to iekšējo uzbūvi.&lt;ref name=&quot;Pal 2018 1800429&quot; /&gt;

==Skatīt arī==
*[[Nanotehnoloģija]]
*[[Molekulārie motori]]
*[[Nanomedicīna]]
*[[Oglekļa nanocaurulītes]]

== Atsauces ==
{{Reflist|30em}}

[[Kategorija:Nanotehnoloģija]]</text>
      <sha1>g9vp4idmz9h6z9hfokksf1r15z57q2y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Alnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462777</id>
    <revision>
      <id>4495327</id>
      <parentid>4417765</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:55:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap +atsauce</comment>
      <origin>4495327</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4690" sha1="syc2qjjhr5vst676iuyhfuc0qymhqq9" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Jānis Alnis
| vārds_orig = 
| attēls = Jānis Alnis 2026.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Jānis Alnis 2026
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1974
| dz_mēnesis = 5
| dz_diena = 16
| dz_vieta = {{LAT}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[Latvietis]]
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| darba_vietas = 
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| zinātne = [[Fizika]]
| pasniedzēji = 
| studenti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
}}
'''Jānis Alnis''' (dzimis 1974. gada 16. maijā) ir [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], [[Latvijas Universitāte]]s  vadošais pētnieks (kopš 2016). Veicis starptautiskas nozīmes pētījumus [[lāzers|lāzeru]] [[spektroskopija]]s jomā. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (2017).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3966&amp;Itemid=47 |title=LZA īsteno locekļu kandidāti |access-date={{dat|2020|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200627052207/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3966&amp;Itemid=47 |archivedate={{dat|2020|06|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Studēja [[Latvijas Universitāte]]s (LU) [[LU Fizikas un matemātikas fakultāte|Fizikas un matemātikas fakultātē]]. Doktorantūras studiju laikā J. Alnis pētīja augstas izšķiršanas spējas spektroskopiju ar skenējamiem [[diodes|diožu]] lāzeriem, sadarbojoties ar [[Lundas Universitāte]]s pētniekiem. Pēc ''Dr. phys.'' aizstāvēšanas lāzeru spektroskopijā LU (2002) “Koherenti procesi sārmu metālu ierosmē un analītskā spektroskopija, izmantojot diožu lāzerus”,&lt;ref&gt;[https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti I daļa. Aspirantūras un doktorantūras personāliju, aizstāvēto disertāciju un iegūto zinātnisko grādu apkopojums  l945–2005]&lt;/ref&gt; papildinājās [[Nobela prēmija]]s laureāta Teodora Henša (''Hänsch'') grupā [[Makss Planks|Maksa Planka]] Kvantu optikas institūtā (MPQ) Vācijā (2004-2013). 
Pēc atgriešanās dzimtenē 2013. gadā nodibināja [[LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts|LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta]] (ASI) Kvantu optikas laboratoriju (QOL).

== Sasniegumi ==
Viens no pamatlicējiem jaunai spektroskopijas metodei gāzu koncentrācijas mērīšanai porainos materiālos (GASMAS). T. Henša grupā J. Alnis strādāja ūdeņraža atomu spektroskopijas projektā pie ultrastabilu lāzeru rezonatoru izveides.

=== Publikācijas ===
* J Alnis, U Gustafsson, G Somesfalean, S Svanberg (2000). Sum-frequency generation with a blue diode laser for mercury spectroscopy at 254 nm. ''Applied Physics Letters'' 76 (10), 1234-1236
* U Gustafsson, J Alnis, S Svanberg (2000). Atomic spectroscopy with violet laser diodes. ''American Journal of Physics'' 68 (7), 660-664
* J Alnis, A Matveev, N Kolachevsky, T Udem, TW Hänsch (2008). Subhertz linewidth diode lasers by stabilization to vibrationally and thermally compensated ultralow-expansion glass Fabry-Pérot cavities. ''Physical Review'' A 77 (5), 053809
* J Alnis, M Auzinsh (2001). Angular-momentum spatial distribution symmetry breaking in Rb by an external magnetic field. ''Physical Review'' A 63 (2), 023407
* J Alnis, A Schliesser, CY Wang, J Hofer, TJ Kippenberg, TW Hänsch (2011). Thermal-noise-limited crystalline whispering-gallery-mode resonator for laser stabilization. ''Physical Review'' A 84 (1), 011804
* K Predehl, G Grosche, SMF Raupach, S Droste, O Terra, J Alnis, T Legero, ... (2012). A 920-kilometer optical fiber link for frequency metrology at the 19th decimal place. ''Science'' 336 (6080), 441-444&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://scholar.google.de/citations?user=kYt72h8AAAAJ&amp;hl=de |title=scholar.google.de |access-date={{dat|2020|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200625111530/https://scholar.google.de/citations?user=kYt72h8AAAAJ&amp;hl=de |archivedate={{dat|2020|06|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* LZA [[Ludvigs Jansons|Ludviga]] un [[Māris Jansons|Māra Jansonu]] balvu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Alnis, Jānis}}

[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>syc2qjjhr5vst676iuyhfuc0qymhqq9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495328</id>
      <parentid>4495327</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:57:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4495328</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4701" sha1="kwbt9flf5m8k6i84pvcnmya9440p6xv" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Jānis Alnis
| vārds_orig = 
| attēls = Jānis Alnis 2026.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Jānis Alnis 2026
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1974
| dz_mēnesis = 5
| dz_diena = 16
| dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[Latvietis]]
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| darba_vietas = 
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| zinātne = [[Fizika]]
| pasniedzēji = 
| studenti = 
| sasniegumi = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
}}
'''Jānis Alnis''' (dzimis 1974. gada 16. maijā) ir [[latvieši|latviešu]] [[fiziķis]], [[Latvijas Universitāte]]s  vadošais pētnieks (kopš 2016). Veicis starptautiskas nozīmes pētījumus [[lāzers|lāzeru]] [[spektroskopija]]s jomā. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (2017).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3966&amp;Itemid=47 |title=LZA īsteno locekļu kandidāti |access-date={{dat|2020|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200627052207/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=3966&amp;Itemid=47 |archivedate={{dat|2020|06|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Studēja [[Latvijas Universitāte]]s (LU) [[LU Fizikas un matemātikas fakultāte|Fizikas un matemātikas fakultātē]]. Doktorantūras studiju laikā J. Alnis pētīja augstas izšķiršanas spējas spektroskopiju ar skenējamiem [[diodes|diožu]] lāzeriem, sadarbojoties ar [[Lundas Universitāte]]s pētniekiem. Pēc ''Dr. phys.'' aizstāvēšanas lāzeru spektroskopijā LU (2002) “Koherenti procesi sārmu metālu ierosmē un analītskā spektroskopija, izmantojot diožu lāzerus”,&lt;ref&gt;[https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti I daļa. Aspirantūras un doktorantūras personāliju, aizstāvēto disertāciju un iegūto zinātnisko grādu apkopojums  l945–2005]&lt;/ref&gt; papildinājās [[Nobela prēmija]]s laureāta Teodora Henša (''Hänsch'') grupā [[Makss Planks|Maksa Planka]] Kvantu optikas institūtā (MPQ) Vācijā (2004-2013). 
Pēc atgriešanās dzimtenē 2013. gadā nodibināja [[LU Atomfizikas un spektroskopijas institūts|LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta]] (ASI) Kvantu optikas laboratoriju (QOL).

== Sasniegumi ==
Viens no pamatlicējiem jaunai spektroskopijas metodei gāzu koncentrācijas mērīšanai porainos materiālos (GASMAS). T. Henša grupā J. Alnis strādāja ūdeņraža atomu spektroskopijas projektā pie ultrastabilu lāzeru rezonatoru izveides.

=== Publikācijas ===
* J Alnis, U Gustafsson, G Somesfalean, S Svanberg (2000). Sum-frequency generation with a blue diode laser for mercury spectroscopy at 254 nm. ''Applied Physics Letters'' 76 (10), 1234-1236
* U Gustafsson, J Alnis, S Svanberg (2000). Atomic spectroscopy with violet laser diodes. ''American Journal of Physics'' 68 (7), 660-664
* J Alnis, A Matveev, N Kolachevsky, T Udem, TW Hänsch (2008). Subhertz linewidth diode lasers by stabilization to vibrationally and thermally compensated ultralow-expansion glass Fabry-Pérot cavities. ''Physical Review'' A 77 (5), 053809
* J Alnis, M Auzinsh (2001). Angular-momentum spatial distribution symmetry breaking in Rb by an external magnetic field. ''Physical Review'' A 63 (2), 023407
* J Alnis, A Schliesser, CY Wang, J Hofer, TJ Kippenberg, TW Hänsch (2011). Thermal-noise-limited crystalline whispering-gallery-mode resonator for laser stabilization. ''Physical Review'' A 84 (1), 011804
* K Predehl, G Grosche, SMF Raupach, S Droste, O Terra, J Alnis, T Legero, ... (2012). A 920-kilometer optical fiber link for frequency metrology at the 19th decimal place. ''Science'' 336 (6080), 441-444&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://scholar.google.de/citations?user=kYt72h8AAAAJ&amp;hl=de |title=scholar.google.de |access-date={{dat|2020|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200625111530/https://scholar.google.de/citations?user=kYt72h8AAAAJ&amp;hl=de |archivedate={{dat|2020|06|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* LZA [[Ludvigs Jansons|Ludviga]] un [[Māris Jansons|Māra Jansonu]] balvu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Alnis, Jānis}}

[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas fiziķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>kwbt9flf5m8k6i84pvcnmya9440p6xv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>464072</id>
    <revision>
      <id>4495245</id>
      <parentid>4411446</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T14:55:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gamerboy676767</username>
        <id>148037</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4495245</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2959" sha1="6wyd1i7idvqpfgb3r99j0xzg5tfumsd" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = 
| image size = 
| alt = 
| caption = 
| motto = 
| location = [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas iela]] 16, [[Liepāja]], {{LAT}}
| postcode = LV-3401
| map_type = Latvija
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 30
| lats = 15
| latNS = N
| longd = 21
| longm = 00
| longs = 19
| longEW = E
| schooltype = Pamulķskola
| fundingtype = Pašvaldības neapmaksāta skola
| established = 64645347248284284385369283731741471471€4274/;&amp;.(&amp;,@),85;)9/47;@(/58;7:;97(. (1976.) gads
| status = Izstāsta
| closed = Dyfygy
| locale = Yfuvhvhv
| sister_school = Fdvkkgxmgxkdgd
| schoolboard = Snabjahabahaj
| superintendent = Fufydvkxfxvkxvkclh
| session = septembris—maijslgdlgdlhd
| schoolnumber = 10cphflhfyly
| director = Laura Katkevičavhvhvfgkc
| pupils = apmēram 950676767677676767
| avg_class_size = 8685858496486;)@,)9
| ratio = Gcgkfgdlhdglf
| language = Tfhfgkfgklatviešu valoda
| schedtyp = Cyofkhchvljv
| alumni = Hofkgcogfhlfhldvypguc
| free_text = 
| homepage = {{url|www.pornhub.lv}}
| viceprincipal1 = Selga Veitagjfhcjvjdjfgidtux
| viceprincipal2 = Ilona Leitānegxvldlgdhldkgffkg
| viceprincipal3 = Rita sukola
| grades = 112
}}

'''Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola''' ir  [[Liepāja]]s [[vidusskola]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē.

== Vēsture ==
Par skolas pirmsākumu uzskata 1924. gadu, kad [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas ielā]] 16 sāka darboties 3. un 8. latviešu pamatskolas. 1929. gadā abas pamatskolas apvienoja un skola ieguva '''Liepājas pilsētas Čakstes pamatskolas''' nosaukumu.
1938. gadā Liepājas Annas baznīcā iesvētīja skolas karogu, prezidenta dēls [[Ringolds Čakste]] šajā laikā bija [[Liepājas pilsētas slimnīca]]s direktors.

Otrā pasaules kara laikā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 20. augustā to pārdēvēja par Liepājas pilsētas 8. latviešu pamatskolu, pēc kara par Liepājas 10. astoņgadīgo skolu, 1976. gadā par Liepājas 10. vidusskolu. 
1997. gadā skola ieguva J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas nosaukumu.&lt;ref&gt;[http://www.10vsk.lv/skolas-v-sture.html skolas vēsture]&lt;/ref&gt;

2019. gadā J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola ieguva arī agrākās Liepājas 12. vidusskolas ēku [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 35/37.

2023. gada novembrī skolu pārdēvēja par '''Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolu'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/piemares-pamatskola-dzintara-un-rietumkrasta-vidusskolas-liepajas-skolas-maina-nosaukumus/|title=Piemares pamatskola, Dzintara un Rietumkrasta vidusskolas – Liepājas skolas maina nosaukumus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-11-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas skolas}}

[[Kategorija:Skolas Liepājā]]</text>
      <sha1>6wyd1i7idvqpfgb3r99j0xzg5tfumsd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495246</id>
      <parentid>4495245</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T14:58:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gamerboy676767</username>
        <id>148037</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4495246</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2681" sha1="jlbbs75u07463gm0yup6k7w4r7sqhgf" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = 
| image size = 
| alt = 
| caption = 
| motto = 
| location = [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas iela]] 16, [[Liepāja]], {{LAT}}
| postcode = LV-3401
| map_type = Latvija
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 30
| lats = 15
| latNS = N
| longd = 21
| longm = 00
| longs = 19
| longEW = E
| schooltype = Sākumskola - augstskola
| fundingtype = Pašvaldības apmaksāta skola
| established = 1942. (1976.) gads
| status = 
| closed = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| superintendent = 
| session = septembris—maijs
| schoolnumber = 10
| director = Laura Katkeviča
| pupils = apmēram 950
| avg_class_size = 23 skolēni
| ratio = 
| language = Latviešu valoda
| schedtyp = 
| alumni = 
| free_text = 
| homepage = {{url|www.jcvsk.lv}}
| viceprincipal1 = Selga Veita
| viceprincipal2 = Ilona Leitāne
| viceprincipal3 = Rita
| grades = 1-12
}}

'''Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola''' ir  [[Liepāja]]s [[vidusskola]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē.

== Vēsture ==
Par skolas pirmsākumu uzskata 1924. gadu, kad [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas ielā]] 16 sāka darboties 3. un 8. latviešu pamatskolas. 1929. gadā abas pamatskolas apvienoja un skola ieguva '''Liepājas pilsētas Čakstes pamatskolas''' nosaukumu.
1938. gadā Liepājas Annas baznīcā iesvētīja skolas karogu, prezidenta dēls [[Ringolds Čakste]] šajā laikā bija [[Liepājas pilsētas slimnīca]]s direktors.

Otrā pasaules kara laikā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 20. augustā to pārdēvēja par Liepājas pilsētas 8. latviešu pamatskolu, pēc kara par Liepājas 10. astoņgadīgo skolu, 1976. gadā par Liepājas 10. vidusskolu. 
1997. gadā skola ieguva J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas nosaukumu.&lt;ref&gt;[http://www.10vsk.lv/skolas-v-sture.html skolas vēsture]&lt;/ref&gt;

2019. gadā J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola ieguva arī agrākās Liepājas 12. vidusskolas ēku [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 35/37.

2023. gada novembrī skolu pārdēvēja par '''Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolu'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/piemares-pamatskola-dzintara-un-rietumkrasta-vidusskolas-liepajas-skolas-maina-nosaukumus/|title=Piemares pamatskola, Dzintara un Rietumkrasta vidusskolas – Liepājas skolas maina nosaukumus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-11-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas skolas}}

[[Kategorija:Skolas Liepājā]]</text>
      <sha1>jlbbs75u07463gm0yup6k7w4r7sqhgf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495255</id>
      <parentid>4495246</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T16:37:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Gamerboy676767|Gamerboy676767]] ([[User talk:Gamerboy676767|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4495246</comment>
      <origin>4495255</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2959" sha1="6wyd1i7idvqpfgb3r99j0xzg5tfumsd" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = 
| image size = 
| alt = 
| caption = 
| motto = 
| location = [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas iela]] 16, [[Liepāja]], {{LAT}}
| postcode = LV-3401
| map_type = Latvija
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 30
| lats = 15
| latNS = N
| longd = 21
| longm = 00
| longs = 19
| longEW = E
| schooltype = Pamulķskola
| fundingtype = Pašvaldības neapmaksāta skola
| established = 64645347248284284385369283731741471471€4274/;&amp;.(&amp;,@),85;)9/47;@(/58;7:;97(. (1976.) gads
| status = Izstāsta
| closed = Dyfygy
| locale = Yfuvhvhv
| sister_school = Fdvkkgxmgxkdgd
| schoolboard = Snabjahabahaj
| superintendent = Fufydvkxfxvkxvkclh
| session = septembris—maijslgdlgdlhd
| schoolnumber = 10cphflhfyly
| director = Laura Katkevičavhvhvfgkc
| pupils = apmēram 950676767677676767
| avg_class_size = 8685858496486;)@,)9
| ratio = Gcgkfgdlhdglf
| language = Tfhfgkfgklatviešu valoda
| schedtyp = Cyofkhchvljv
| alumni = Hofkgcogfhlfhldvypguc
| free_text = 
| homepage = {{url|www.pornhub.lv}}
| viceprincipal1 = Selga Veitagjfhcjvjdjfgidtux
| viceprincipal2 = Ilona Leitānegxvldlgdhldkgffkg
| viceprincipal3 = Rita sukola
| grades = 112
}}

'''Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola''' ir  [[Liepāja]]s [[vidusskola]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē.

== Vēsture ==
Par skolas pirmsākumu uzskata 1924. gadu, kad [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas ielā]] 16 sāka darboties 3. un 8. latviešu pamatskolas. 1929. gadā abas pamatskolas apvienoja un skola ieguva '''Liepājas pilsētas Čakstes pamatskolas''' nosaukumu.
1938. gadā Liepājas Annas baznīcā iesvētīja skolas karogu, prezidenta dēls [[Ringolds Čakste]] šajā laikā bija [[Liepājas pilsētas slimnīca]]s direktors.

Otrā pasaules kara laikā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 20. augustā to pārdēvēja par Liepājas pilsētas 8. latviešu pamatskolu, pēc kara par Liepājas 10. astoņgadīgo skolu, 1976. gadā par Liepājas 10. vidusskolu. 
1997. gadā skola ieguva J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas nosaukumu.&lt;ref&gt;[http://www.10vsk.lv/skolas-v-sture.html skolas vēsture]&lt;/ref&gt;

2019. gadā J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola ieguva arī agrākās Liepājas 12. vidusskolas ēku [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 35/37.

2023. gada novembrī skolu pārdēvēja par '''Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolu'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/piemares-pamatskola-dzintara-un-rietumkrasta-vidusskolas-liepajas-skolas-maina-nosaukumus/|title=Piemares pamatskola, Dzintara un Rietumkrasta vidusskolas – Liepājas skolas maina nosaukumus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-11-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas skolas}}

[[Kategorija:Skolas Liepājā]]</text>
      <sha1>6wyd1i7idvqpfgb3r99j0xzg5tfumsd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495256</id>
      <parentid>4495255</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T16:37:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Gamerboy676767|Gamerboy676767]] ([[User talk:Gamerboy676767|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4495245</comment>
      <origin>4495256</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2702" sha1="3acksz7twajwwnklt5yikphkkwf8c5q" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = 
| image size = 
| alt = 
| caption = 
| motto = 
| location = [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas iela]] 16, [[Liepāja]], {{LAT}}
| postcode = LV-3401
| map_type = Latvija
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 30
| lats = 15
| latNS = N
| longd = 21
| longm = 00
| longs = 19
| longEW = E
| schooltype = Sākumskola - vidusskola
| fundingtype = Pašvaldības apmaksāta izglītība
| established = 1924. (1976.) gads
| status = aktīva
| closed = 
| locale = 
| sister_school = 
| schoolboard = 
| superintendent = 
| session = septembris—maijs
| schoolnumber = 10
| director = Laura Katkeviča
| pupils = apmēram 950
| avg_class_size = 23 skolēni
| ratio = 
| language = latviešu valoda
| schedtyp = 
| alumni = 
| free_text = 
| homepage = {{url|www.10vsk.lv}}
| viceprincipal1 = Selga Veita
| viceprincipal2 = Ilona Leitāne
| viceprincipal3 = Rita Zauka
| grades = 1 - 12
}}

'''Liepājas Jāņa Čakstes vidusskola''' ir  [[Liepāja]]s [[vidusskola]], kas atrodas [[Vecliepāja]]s apkaimē.

== Vēsture ==
Par skolas pirmsākumu uzskata 1924. gadu, kad [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas ielā]] 16 sāka darboties 3. un 8. latviešu pamatskolas. 1929. gadā abas pamatskolas apvienoja un skola ieguva '''Liepājas pilsētas Čakstes pamatskolas''' nosaukumu.
1938. gadā Liepājas Annas baznīcā iesvētīja skolas karogu, prezidenta dēls [[Ringolds Čakste]] šajā laikā bija [[Liepājas pilsētas slimnīca]]s direktors.

Otrā pasaules kara laikā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 20. augustā to pārdēvēja par Liepājas pilsētas 8. latviešu pamatskolu, pēc kara par Liepājas 10. astoņgadīgo skolu, 1976. gadā par Liepājas 10. vidusskolu. 
1997. gadā skola ieguva J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas nosaukumu.&lt;ref&gt;[http://www.10vsk.lv/skolas-v-sture.html skolas vēsture]&lt;/ref&gt;

2019. gadā J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola ieguva arī agrākās Liepājas 12. vidusskolas ēku [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 35/37.

2023. gada novembrī skolu pārdēvēja par '''Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolu'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/piemares-pamatskola-dzintara-un-rietumkrasta-vidusskolas-liepajas-skolas-maina-nosaukumus/|title=Piemares pamatskola, Dzintara un Rietumkrasta vidusskolas – Liepājas skolas maina nosaukumus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-11-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Liepāja-aizmetnis}}
{{Liepājas skolas}}

[[Kategorija:Skolas Liepājā]]</text>
      <sha1>3acksz7twajwwnklt5yikphkkwf8c5q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Predrags Rajkovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>465534</id>
    <revision>
      <id>4495223</id>
      <parentid>4276767</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:43:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4495223</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3656" sha1="i1vlv4x1d4pxdvhxa412vtivzqj2ah1" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|10|31}}
| nationalcaps5 = 1
| ntupdate = {{dat|2025|05|10|sk|bez}}
| name = 
| playername = Predrags Rajkovičs
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2012—2013
| years2 = 2013—2015
| years3 = 2015—2019
| years4 = 2019—2022
| nationalcaps3 = 14
| nationalcaps4 = 8
| nationalcaps6 = 41
| nationalcaps1 = 3
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 0
| nationalgoals6 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U17
| nationalteam4 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U17
| nationalteam5 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U17
| nationalteam6 = {{fb|SER}}
| nationalyears3 = 2013—2014
| nationalyears4 = 2015
| nationalyears5 = 2013
| pcupdate = {{dat|2025|05|10|sk|bez}}
| nationalyears1 = 2010—2011
| birth_place = 
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]
| caps1 = 4
| caps2 = 35
| caps3 = 136
| caps4 = 101
| clubnumber = 1
| clubs1 = {{flaga|Serbija}} [[FK Jagodina|Jagodina]]
| clubs2 = {{flaga|Serbija}} [[Red Star Belgrade]]
| clubs3 = {{flaga|Izraēla}} [[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]
| clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims]]
| countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Negotina}}
| goals1 = 0
| nationalyears2 = 2011—2013
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| goals4 = 0
| height = 191
| image = Predrag Rajković 2018.jpg
| caption = Rajkovičs 2018. gadā
| nationalcaps2 = 6
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Serbija}} Serbijas U17
| nationalyears6 = 2013—
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]]
| caps5 = 72
| goals5 = 0
| years5 = 2022—2024
| clubs6 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]
| years6 = 2024—
| caps6 = 26
| goals6 = 0
}}'''Predrags Rajkovičs''' ({{Val|sr|Предраг Рајковић}}, dzimis {{Dat|1995|10|31}}) ir [[Serbi|serbu]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2024. gada Rajkovičs pārstāv [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandu ''[[Al-Ittihad Club|Al-Ittihad]]''.

[[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasi]] Rajkovičs ir pārstāvējis [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018.]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Jagodina'''

* [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2012—13

'''Red Star Belgrade'''

* [[Serbijas Superlīga]]: 2013—14

'''Maccabi Tel Aviv'''

* [[Izraēlas Premjerlīga]]: 2018—19
* [[Toto kauss]]: 2017—18, 2018—19

'''Serbija'''

* [[FIFA U-20 Pasaules kauss]]: 2015

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Serbijas futbolists-aizmetnis}}

{{Serbijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Serbijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Rajkovičs, Predrags}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Boras apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Serbijas futbolisti]]
[[Kategorija:Serbijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Telavivas &quot;Maccabi&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Ittihad Club spēlētāji]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>i1vlv4x1d4pxdvhxa412vtivzqj2ah1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Māris Gulbis (basketbolists)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>470792</id>
    <revision>
      <id>4495220</id>
      <parentid>4433051</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:20:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4495220</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7385" sha1="njxxsbktvb3uolpmn42o1dvcllzm21b" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Māris Gulbis
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|10|4}}
 |          dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = 201 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 101 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[uzbrucējs (basketbols)|uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[RSU/VEF]]
 |           numurs = 
 |            amats = galvenais treneris
 |             līga = [[Nacionālā Basketbola līga|NBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2000–2001 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Lainers]]
| kl_sez 2 = 2001–2005 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons Kvartāls]]
| kl_sez 3 = 2005–2006 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] 
| kl_sez 4 = 2006–2007 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons Kvartāls]]
| kl_sez 5 = 2007–2009 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
| kl_sez 6 = 2009–2010 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Zemgale]]
| kl_sez 7 = 2010 | klubs 7 = {{flaga|Lietuva}} ''[[BC Šiaulia]]''
| kl_sez 8 = 2010–2011 | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
| kl_sez 9 = 2011–2012 | klubs 9 = {{flaga|Portugāle}} [[Gimarainšas &quot;Vitória&quot; (basketbols)|Gimarainšas &quot;Vitória&quot;]]
| kl_sez 10 = 2012–2013| klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons Kvartāls]]
| kl_sez 11 = 2013–2021| klubs 11 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]]
| kl_sez 12 = 2021–pašlaik
| klubs 12 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2020
 |           taut 1 = {{bk|Latvija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi =
* [[BBL]] čempions &lt;small&gt;(2013)&lt;/small&gt;
* 3× [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions &lt;small&gt;(2019, 2022, 2025)&lt;/small&gt;
* 6× [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2013.—2014. gada LBL sezona|2014]], [[2017.—2018. gada LBL sezona|2018]], [[2021.—2022. gada LBL sezona|2022]]—[[2024.—2025. gada LBL sezona|2025]])&lt;/small&gt;
* 4× [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2022—2025)&lt;/small&gt; 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Māris Gulbis''' (dzimis {{dat|1985|10|4}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais latviešu [[basketbolists]], pēc spēlētāja karjeras beigām — basketbola [[treneris]]. Spēlēja [[uzbrucējs (basketbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāvējis vadošos [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubus [[VEF Rīga]] un [[BK Ventspils]]. Seškārtējs LBL čempions un trīskārtējs Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas čempions. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2025. gadā apstiprināts par VEF fārmkluba [[RSU/VEF]] galveno treneri.

M. Gulbja jaunākais brālis [[Mārtiņš Gulbis]] arī ir spēlējis basketbolu, bet ātri izvēlējies kļūt par [[treneris|treneri]], bijis [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlases]] un [[VEF Rīga]] galvenais treneris. Sportisti ir arī abu brāļu vecāki: tēvs spēlējis basketbolu, bet māte [[Anita Gulbe]] bijusi [[volejboliste]], pārstāvējusi PSRS izlasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/jaunakais-treneris-lbl-vesture-martins-gulbis-vairak-jatic-sev.a185418/|title=Jaunākais treneris LBL vēsturē Mārtiņš Gulbis: Vairāk jātic sev|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Karjeras laikā M. Gulbis ir pārstāvējis daudzus LBL klubus, spēlējis arī [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Portugāle|Portugālē]]. 2014. un 2018. gadā kopā ar [[BK Ventspils]] kļuva par Latvijas čempionu, bet 2013. gadā uzvarēja [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas Basketbola līgā]]. BK Ventspils sastāvā M. Gulbis bija viens no komandas līderiem, bijis arī tās kapteinis. [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas līgas sezonas]] sākumā saņēma oktobra mēneša labākā spēlētāja balvu (šajā laika posmā guva vidēji 29,4 punktus spēlē).&lt;ref&gt;[https://sports.tvnet.lv/7105766/gulbis-atzits-par-libl-oktobra-menesa-labako-speletaju Gulbis atzīts par LIBL oktobra mēneša labāko spēlētāju] TVnet&lt;/ref&gt;

2021. gada vasarā M. Gulbis pievienojās Latvijas čempionvienībai [[VEF Rīga]], kurā bija spēlējis vienu sezonu pirms vairāk nekā 10 gadiem. Arī VEF sastāvā kļuvis gan par [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s, gan LBL čempionu.

M. Gulbis ir spēlējis Latvijas U-20 izlasē, taču ilgstoši netika pārstāvējis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasi]]. 2020. gadā viņam izdevās piedzīvot debiju izlases sastāvā, pirmo spēli [[2021. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2021. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlē pret [[Bosnijas un Hercegovinas basketbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] aizvadot 34 gadu vecumā.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/maris-gulbis-ar-bulgariem-mus-gaida-smaga-spele-lidz-pedejam-minutem-14236327 Māris Gulbis: Ar bulgāriem mūs gaida smaga spēle līdz pēdējām minūtēm] Diena&lt;/ref&gt;

2026. gada martā M. Gulbis tika pieteikts [[VEF Rīga]] sastāvā un līdz sezonas beigām atgriezās laukumā spēlētāja statusā.

=== Trenera karjera ===
Uzreiz pēc spēlētāja karjeras beigām pievērsies trenera darbam un 2025. gada vasarā tika apstiprināts par VEF fārmkluba [[RSU/VEF]] galveno treneri. Kopā ar komandu kļuva par 2026. gada Nacionālās basketbola līgas čempionu.

2026. gada vasarā M. Gulbis bija Latvijas U-20 izlases galvenā trenera [[Ainars Zvirgzdiņš|Ainara Zvigzdiņa]] asistents.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{Ventspils 2013 BBL}}
{{navboxes|title=[[Latvijas Basketbola līga]]s čempions|list=
{{VEF 2025}}
{{VEF 2024}}
{{VEF 2023}}
{{VEF 2022}}
{{Ventspils 2018}}
{{Ventspils 2014 LBL}}
}}
{{Latvija vir basket 2005 U-20}}

{{DEFAULTSORT:Gulbis, Māris}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]</text>
      <sha1>njxxsbktvb3uolpmn42o1dvcllzm21b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2021. gada Balvu novada domes vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>483301</id>
    <revision>
      <id>4495340</id>
      <parentid>4249152</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T23:56:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495340</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15497" sha1="lpr6j8geh0zpdwmzuwzb5gom4knmj1i" xml:space="preserve">{{Infokaste pašvaldību vēlēšanas
| datums = {{Dat|2021|6|5|N}}
| attēls = 2021. gada Balvu novada domes vēlēšanas.svg
| izmērs = 250px
| pašvaldība = [[Balvu novads (2021)|Balvu novads]]
| dome = [[Balvu novada dome]]
| deputāti = 15
| uzvarētāji = {{krāsa|#00008B}} [[Latgales partija|LP]] (7)
| citas partijas = {{krāsa|#258B4C}} [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] (3)&lt;br /&gt;{{krāsa|#00FF80}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (2)&lt;br /&gt;{{krāsa|#002E5D}} [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] (1)&lt;br /&gt;{{krāsa|#FF2400}} [[Saskaņa|S]] (1)&lt;br /&gt;{{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]] (1)
| balsstiesīgie = 16 412
| vēlētāji = 6729  (41% aktivitāte)
| kandidāti = 150
| saraksti = 9
| pag_vēl = [[2017. gada Balvu novada domes vēlēšanas|2017]]
| nak_vēl = [[2025. gada Balvu novada domes vēlēšanas|2025]]
| atjaunots = {{Dat|2025|3|26}}
}}
'''[[2021. gads|2021]]. gada [[Balvu novads (2021)|Balvu novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|5}} [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Balvu novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 9 kandidātu saraksti, kas kopā sastāvēja no 150 kandidātiem.

== Vēlēšanu norise ==
Balvu novadā atradās 25 vēlēšanu iecirkņi. [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagastā]] varēja nobalsot Baltinavas novada domē, [[Balvu pagasts|Balvu pagastā]] varēja nobalsot Balvu pagasta kultūras un sporta centrā, [[Balvi|Balvu]] pilsētā varēja nobalsot Balvu profesionālajā un vispārizglītojošajā vidusskolā, Balvu sākumskolā un Balvu Valsts ģimnāzijas sporta zālē, [[Bērzkalnes pagasts|Bērzkalnes pagastā]] varēja nobalsot Bērzkalnes pagasta pārvaldē, [[Bērzpils pagasts|Bērzpils pagastā]] varēja nobalsot Bērzpils pagasta saieta namā, [[Briežuciema pagasts|Briežuciema pagastā]] varēja nobalsot Briežuciema pagasta tautas namā, [[Krišjāņu pagasts|Krišjāņu pagastā]] varēja nobalsot Krišjāņu Tautas namā, [[Kubulu pagasts|Kubulu pagastā]] varēja nobalsot Kubulu pagasta pārvaldē, [[Kupravas pagasts|Kupravas pagastā]] varēja nobalsot Kupravas pagasta pārvaldē (nepieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem), [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna pagastā]] varēja nobalsot Lazdukalna Saietu namā, [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas pagastā]] varēja nobalsot Lazdulejas pagasta pārvaldē, [[Medņevas pagasts|Medņevas pagastā]] varēja nobalsot Medņevas Tautas namā, [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]] varēja nobalsot Rugāju novada domē, [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu pagastā]] varēja nobalsot Šķilbēnu pagasta kultūras centrā &quot;Rekova&quot;, [[Tilžas pagasts|Tilžas pagastā]] varēja nobalsot Tilžas pagasta kultūras namā, [[Vectilžas pagasts|Vectilžas pagastā]] varēja nobalsot Vectilžas pagasta pārvaldē (nepieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem), [[Vecumu pagasts|Vecumu pagastā]] varēja nobalsot Borisovas Tautas namā, [[Viļaka]]s pilsētā varēja nobalsot Susāju pagasta pārvaldē (nepieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem) un Viļakas novada domē, [[Vīksnas pagasts|Vīksnas pagastā]] varēja nobalsot Vīksnas pagasta pārvaldē un [[Žīguru pagasts|Žīguru pagastā]] varēja nobalsot Žīguru Kultūras namā, bet [[Susāju pagasts|Susāju pagastā]] neatradās neviens iecirknis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vilaka.lv/2021/03/20/apvienota-balvu-novada-velesanu-komisijas-pazinojums-par-iecirknu-komisiju-izveidosanu-2021-gada-5-junija-pasvaldibu-velesanam/?utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=apvienota-balvu-novada-velesanu-komisijas-pazinojums-par-iecirknu-komisiju-izveidosanu-2021-gada-5-junija-pasvaldibu-velesanam|title=Apvienotā Balvu novada Vēlēšanu komisijas PAZIŅOJUMS par iecirkņu komisiju izveidošanu 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām|publisher=Viļakas novads|access-date={{Dat|2021|4|19||bez}}|date={{Dat|2021|3|20||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210419192031/https://vilaka.lv/2021/03/20/apvienota-balvu-novada-velesanu-komisijas-pazinojums-par-iecirknu-komisiju-izveidosanu-2021-gada-5-junija-pasvaldibu-velesanam/?utm_source=rss&amp;utm_medium=rss&amp;utm_campaign=apvienota-balvu-novada-velesanu-komisijas-pazinojums-par-iecirknu-komisiju-izveidosanu-2021-gada-5-junija-pasvaldibu-velesanam}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/velesanu-apgabala-noskaidrosana-un-maina/velesanu-iecirkni|title=Vēlēšanu iecirkņi|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|5|30||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210413063920/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/velesanu-apgabala-noskaidrosana-un-maina/velesanu-iecirkni}}&lt;/ref&gt;

Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|5}}, iecirkņi bija atvērti no pulksten 7ː00 līdz 20ː00 &lt;small&gt;({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēja arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||5|31}}, no pulksten 16ː00 līdz 20ː00 &lt;small&gt;({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;, gan ceturtdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 9ː00 līdz 16.00 &lt;small&gt;({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;, gan arī piektdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 13ː00 līdz 20ː00 &lt;small&gt;({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas|title=2021. gada 5. jūnija vēlēšanas|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|4|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēja nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tika izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/centrala-velesanu-komisija-izsludina-pasvaldibu-velesanas-5-junija.a389781/|title=Centrālā vēlēšanu komisija izsludina pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā|last=Līcīte|first=Madara|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|24||bez}}|date={{Dat|2021|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ iecirkņos būs jāievēro dažādi epidemioloģiskās drošības pasākumi, kā, ierodoties iecirknī, ir jāvelk sejas maska, jāievēro divu metru distance no citiem cilvēkiem un jādezinficē rokas, papildus arī tiek ieteikts uz vēlēšanām nākt ar savu pildspalvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/ieteikumi-covid-19-infekcijas-profilaksei-velesanas|title=Ieteikumi Covid-19 infekcijas profilaksei vēlēšanās|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|5|31||bez}}|date={{Dat|2021|3|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltinava.lv/news/3098-apvienota-balvu-novada-velesanu-komisijas-pazinojums.html|title=Apvienotā Balvu novada Vēlēšanu komisijas PAZIŅOJUMS|publisher=Baltinavas novads|access-date={{Dat|2021|4|19||bez}}|date={{Dat|2021|3|19||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210419192032/https://www.baltinava.lv/news/3098-apvienota-balvu-novada-velesanu-komisijas-pazinojums.html}}&lt;/ref&gt;

[[Latvijas Televīzija]]s ziņu raidījuma [[Panorāma (raidījums)|Panorāma]] rubrikā &quot;Tautas panorāma&quot; {{Dat|2021|4|19}} tika pārraidīts sižets par Balvu novadu, kurā tika aptaujāti novada iedzīvotāji. Tajā tika uzsvērts, ka pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunveidotais Balvu novads gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā būs diveiz lielāks nekā iepriekš. Kā lielāko problēmu iedzīvotāji norādīja darbavietu trūkumu un salīdzinoši slikto ceļu stāvokli.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/balvos-nemiera-ar-darbavietu-trukumu-ka-ari-ielu-un-tiltu-stavokli.a401210/|title=Balvos nemierā ar darbavietu trūkumu, kā arī ielu un tiltu stāvokli|last=Zvirbulis|first=Ģirts|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|19||bez}}|date={{Dat|2021|4|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Balsošanas sistēma ===
Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām.

Novada domē tika ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā bija zemāks par 30 000.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/pasvaldibu-domes-ievelajamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|4|13||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210605060523/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/pasvaldibu-domes-ievelajamo-deputatu-skaits}}&lt;/ref&gt;

Tiesības piedalīties Balvu novada domes vēlēšanās bija [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Balvu novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Balvu administratīvajā teritorijā piederēja nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti bija jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte).

== Kandidātu saraksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; | &lt;small&gt;{{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}}&lt;/small&gt;
! &lt;small&gt;{{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}}&lt;/small&gt;
! width=&quot;20&quot; | &lt;small&gt;{{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}}&lt;/small&gt;
! &lt;small&gt;{{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}}&lt;/small&gt;
! width=&quot;30&quot; | &lt;small&gt;{{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}}&lt;/small&gt;
! width=&quot;30&quot; | &lt;small&gt;{{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}}&lt;/small&gt;
! width=&quot;20&quot; | &lt;small&gt;{{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}}&lt;/small&gt;
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Latvijas Zaļā partija]]
| align=&quot;center&quot; | 18
| Jānis Trupovnieks
| align=&quot;center&quot; | 787
| align=&quot;center&quot; | 11,70%
| align=&quot;center&quot; | 2
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Latvijas attīstībai]]
| align=&quot;center&quot; | 18
| Tālis Korlašs
| align=&quot;center&quot; | 222
| align=&quot;center&quot; | 3,30%
| align=&quot;center&quot; | 0
|-bgcolor=&quot;gold&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Latgales partija]]
| align=&quot;center&quot; | 18
| Sergejs Maksimovs
| align=&quot;center&quot; | 2722
| align=&quot;center&quot; | 40,48%
| align=&quot;center&quot; | 7
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[KPV LV]]
| align=&quot;center&quot; | 6
| Jānis Garbovskis
| align=&quot;center&quot; | 97
| align=&quot;center&quot; | 1,44%
| align=&quot;center&quot; | 0
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Latvijas Zemnieku savienība]]
| align=&quot;center&quot; | 18
| Aigars Pušpurs
| align=&quot;center&quot; | 1203
| align=&quot;center&quot; | 17,89%
| align=&quot;center&quot; | 3
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Jaunā konservatīvā partija]]
| align=&quot;center&quot; | 18
| Aldis Bukšs
| align=&quot;center&quot; | 514
| align=&quot;center&quot; | 7,64%
| align=&quot;center&quot; | 1
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
| align=&quot;center&quot; | 18
| Aija Mežale
| align=&quot;center&quot; | 381
| align=&quot;center&quot; | 5,67%
| align=&quot;center&quot; | 1
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Saskaņa]]
| align=&quot;center&quot; | 18
| Gints Grīslis
| align=&quot;center&quot; | 462
| align=&quot;center&quot; | 6,87%
| align=&quot;center&quot; | 1
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Jaunā Vienotība]]
| align=&quot;center&quot; | 18
| Maruta Castrova
| align=&quot;center&quot; | 266
| align=&quot;center&quot; | 3,96%
| align=&quot;center&quot; | 0
|}

== Ievēlētie deputāti ==
Vēlēšanu rezultāti tika uzzināti pēc visu vēlētāju balsu saskaitīšanas, un ievēlēto deputātu saraksts bija pieejams pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
! '''Nr.'''
! '''Deputāts'''
! '''Saraksts'''
|-
|align=center| 1
| [[Sergejs Maksimovs]]
| rowspan=7 | [[Latgales partija]]&lt;ref&gt;[https://pv2021.cvk.lv/pub/balvu-novads/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/latgales-partija Latgales partija], aplūkots {{dat|2022|9|24}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 2
| [[Imants Slišāns]]
|-
|align=center| 3
| [[Andris Mežals]]
|-
|align=center| 4
| [[Ruta Cibule]]
|-
|align=center| 5
| [[Līna Barovska]]
|-
|align=center| 6
| [[Jānis Vancāns]]
|-
|align=center| 7
| [[Marija Duļbinska]]
|-
|align=center| 8
| [[Aigars Pušpurs]]
| rowspan=3 | [[Latvijas Zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[https://pv2021.cvk.lv/pub/balvu-novads/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/latvijas-zemnieku-savieniba Latvijas Zemnieku savienība], aplūkots {{dat|2022|9|24}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 9
| [[Egons Salmanis]]
|-
|align=center| 10
| [[Sandra Kapteine]]
|-
|align=center| 11
| [[Jānis Trupovnieks]]
| rowspan=2 | [[Latvijas Zaļā partija]]&lt;ref&gt;[https://pv2021.cvk.lv/pub/balvu-novads/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/latvijas-zala-partija Latvijas Zaļā partija], aplūkots {{dat|2022|9|24}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 12
| [[Sandra Kindzule]]
|-
|align=center| 13
| [[Aldis Bukšs]]
| [[Jaunā konservatīvā partija]]&lt;ref&gt;[https://pv2021.cvk.lv/pub/balvu-novads/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/jauna-konservativa-partija Jaunā konservatīvā partija], aplūkots {{dat|2022|9|24}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 14
| [[Svetlana Pavlovska]]
| [[Saskaņa]]&lt;ref&gt;[https://pv2021.cvk.lv/pub/balvu-novads/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/saskana-socialdemokratiska-partija Saskaņa], aplūkots {{dat|2022|9|24}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 15
| [[Aija Mežale]]
| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]&lt;ref&gt;[https://pv2021.cvk.lv/pub/balvu-novads/velesanu-rezultati/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibai-lnnk Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;], aplūkots {{dat|2022|9|24}}&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://pv2021.cvk.lv/pub/balvu-novads/kandidatu-saraksti Kandidātu saraksti]
* [https://pv2021.cvk.lv/pub/aktivitate Vēlētāju aktivitāte]
* [https://pv2021.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati Vēlēšanu rezultāti]
* [https://pv2021.cvk.lv/pub/ieveletie-deputati Ievēlēto deputātu saraksts]

{{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2021}}
{{Balvu novada domes vēlēšanas}}

[[Kategorija:2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]</text>
      <sha1>lpr6j8geh0zpdwmzuwzb5gom4knmj1i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Radošās industrijas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>483942</id>
    <revision>
      <id>4495321</id>
      <parentid>3403101</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:39:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495321</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="221" sha1="8hzph64omh8ed5tj96qguim7ns3fzqu" xml:space="preserve">{{Vikikrātuves kategorija|Creative industries|Radošās industrijas}}
{{Pamatraksts|Radošās industrijas}}

[[Kategorija:Radošums]]
[[Kategorija:Nozaru rūpniecība]]
[[Kategorija:Jauninājumi]]
[[Kategorija:Kultūra]]</text>
      <sha1>8hzph64omh8ed5tj96qguim7ns3fzqu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2002. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>493711</id>
    <revision>
      <id>4495234</id>
      <parentid>4466017</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T13:00:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* {{Fb|ASV}} */</comment>
      <origin>4495234</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="148664" sha1="32h6694gpwxdh9cgdpliw6wko8ju6t9" xml:space="preserve">Rakstā uzskaitīti visu [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Gala sastāvi komandām bija jāpaziņo līdz 2002. gada 31. maijam.

== A grupa ==

=== {{Fb|DEN}} ===
Treneris: {{Flaga|Dānija}} [[Mortens Olsens]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Tomass Serensens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|12|df=y}}|caps=14|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Stigs Tēftings]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|8|14|df=y}}|caps=36|club=[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Renē Henriksens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|8|27|df=y}}|caps=39|club=[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Martins Laursens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|7|26|df=y}}|caps=15|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Jans Heince]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1963|8|17|df=y}}|caps=83|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Tomass Helvegs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|24|df=y}}|caps=67|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Tomass Gravesens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|3|11|df=y}}|caps=22|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Jespers Grēnkjērs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|12|df=y}}|caps=25|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Jons Dāls Tomasons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|8|29|df=y}}|caps=38|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Martins Jergensens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|10|6|df=y}}|caps=32|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Ebe Sands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|7|19|df=y}}|caps=44|club=[[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Niklass Jensens (futbolists)|Niklass Jensens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|17|df=y}}|caps=8|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Stīvens Lustu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|4|13|df=y}}|caps=4|club=[[FK Lyn|Lyn]]|clubnat=Norvēģija}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Klauss Jensens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|4|29|df=y}}|caps=13|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Jans Mihaelsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|11|28|df=y}}|caps=11|club=[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}}
{{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Peters Kērs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1965|11|5|df=y}}|caps=4|club=[[Aberdeen F.C.|Aberdeen]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Kristians Poulsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|2|28|df=y}}|caps=3|club=[[FC København|Copenhagen]]|clubnat=Dānija}}
{{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Peters Lēvenkrandss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|1|29|df=y}}|caps=4|club=[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Deniss Rommedāls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|7|22|df=y}}|caps=19|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Kaspers Bēgelunds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|10|8|df=y}}|caps=2|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Peters Madsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|4|26|df=y}}|caps=4|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Dānija}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Jespers Kristiansens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|4|24|df=y}}|caps=0|club=[[Vejle BK|Vejle]]|clubnat=Dānija}}
{{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Braiens Stīns Nīlsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|12|28|df=y}}|caps=65|club=[[Malmö FF]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|FRA}} ===
Treneris: {{Flaga|Francija}} [[Rožē Lemērs]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ulrišs Ramē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|9|19|df=y}}|caps=11|club=[[Bordo &quot;Girondins&quot;|Bordeaux]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Vensāns Kandela]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|10|24|df=y}}|caps=36|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Bisente Lizarazū]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|12|9|df=y}}|caps=74|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Patriks Vieira]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|23|df=y}}|caps=52|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Filipe Kristanvāls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|8|31|df=y}}|caps=4|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Juri Džorkajefs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|3|9|df=y}}|caps=79|club=[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Klods Makelele]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|2|18|df=y}}|caps=14|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Marsels Desajī]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|9|7|df=y}}|caps=93|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Džibrils Sisē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|8|12|df=y}}|caps=1|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Zinedins Zidāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|6|23|df=y}}|caps=73|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Silvēns Viltors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|5|10|df=y}}|caps=38|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Tjerī Anrī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|17|df=y}}|caps=35|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Mikaēls Silvestrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|9|df=y}}|caps=10|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Alēns Bogosjēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|10|27|df=y}}|caps=26|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Lilians Tirāms]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|1|1|df=y}}|caps=73|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Fabjēns Bartēzs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|28|df=y}}|caps=47|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Emanuels Petits]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|9|22|df=y}}|caps=57|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Franks Lebēfs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|1|22|df=y}}|caps=47|club=[[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseille]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Villijs Saņols]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|3|18|df=y}}|caps=9|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Davids Trezegē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|10|15|df=y}}|caps=36|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Kristofs Digarī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|3|24|df=y}}|caps=51|club=[[Bordo &quot;Girondins&quot;|Bordeaux]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Žohans Mikū]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|7|24|df=y}}|caps=14|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Gregorī Kupē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|12|31|df=y}}|caps=1|club=[[Lionas &quot;Olympique&quot;|Lyon]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Senegāla}} ===
Treneris: {{Flaga|Francija}} [[Bruno Metsu]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Tonī Silvā]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|5|17|df=y}}|caps=15|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Monaco}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Omāts Dafs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|2|12|df=y}}|caps=31|club=[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=3|pos=MF|name=[[Paps Sārs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|12|7|df=y}}|caps=22|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Paps Maliks Diops]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|12|29|df=y}}|caps=25|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Alasane N'Dūrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|12|12|df=y}}|caps=7|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Aliū Sisē]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|3|24|df=y}}|caps=20|club=[[Monpeljē HSC|Montpellier]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Anrī Kamara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|5|10|df=y}}|caps=34|club=[[CS Sedan Ardennes|Sedan]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Amara Traore]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1965|9|25|df=y}}|caps=12|club=[[FC Gueugnon|Gueugnon]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Suleimanē Kamara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|12|22|df=y}}|caps=9|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Monaco}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Kalidū Fadiga]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|12|30|df=y}}|caps=25|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[El Hadži Diufs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|1|15|df=y}}|caps=21|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Amdī Fajē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|3|12|df=y}}|caps=6|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Lamine Diata]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|7|2|df=y}}|caps=19|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Musa N'Diaje]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|2|20|df=y}}|caps=38|club=[[CS Sedan Ardennes|Sedan]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Salīfs Diao]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|2|10|df=y}}|caps=20|club=[[CS Sedan Ardennes|Sedan]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Omārs Dialo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|9|28|df=y}}|caps=42|club=[[Olympique Khouribga]]|clubnat=Morocco}}
{{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Ferdinands Kolī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|9|10|df=y}}|caps=16|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Paps Tjavs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|2|5|df=y}}|caps=13|club=[[Strasbūras &quot;Racing&quot;|Strasbourg]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Papa Buba Diops]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|1|28|df=y}}|caps=12|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Silvians N'Diajē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|25|df=y}}|caps=6|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Habībs Bejē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|10|19|df=y}}|caps=6|club=[[Strasbūras &quot;Racing&quot;|Strasbourg]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Kalidu Sisoko]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|8|28|df=y}}|caps=0|club=[[ASC Jeanne d'Arc]]|clubnat=Senegal}}
{{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Mahtars N'Diaje]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|12|31|df=y}}|caps=11|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|URY}} ===
Treneris: {{Flaga|Urugvaja}} [[Viktors Pua]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Fabjans Karini]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|12|26|df=y}}|caps=35|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Gustavo Mendess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|2|3|df=y}}|caps=44|club=[[Club Nacional de Fútbol|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Alehandro Lembo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|2|15|df=y}}|caps=30|club=[[Club Nacional de Fútbol|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Paolo Montero]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|9|3|df=y}}|caps=44|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Pablo Garsija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|5|11|df=y}}|caps=35|club=[[Venezia A.C.|Venezia]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Dario Rodrigess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|9|17|df=y}}|caps=20|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Džanni Gigu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|2|22|df=y}}|caps=35|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Gustavo Varela]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|5|14|df=y}}|caps=8|club=[[Club Nacional de Fútbol|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Dario Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|11|2|df=y}}|caps=36|club=[[Málaga CF|Málaga]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Fabjans O'Nīls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|10|14|df=y}}|caps=19|club=[[A.C. Perugia Calcio|Perugia]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Federico Magaljaness]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|8|22|df=y}}|caps=24|club=[[Venezia F.C.|Venezia]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Gustavo Munva]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|1|27|df=y}}|caps=8|club=[[Club Nacional de Fútbol|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Sevastjans Abreu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|10|17|df=y}}|caps=13|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Gonsaol Sorondo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|10|9|df=y}}|caps=18|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Nikolass Olivera]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|5|30|df=y}}|caps=25|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Marselo Romero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|4|df=y}}|caps=21|club=[[Málaga CF|Málaga]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Mario Regeiro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|9|14|df=y}}|caps=14|club=[[Racing de Santander|Racing Santander]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Ričards Moraless]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|2|21|df=y}}|caps=12|club=[[Club Nacional de Fútbol|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Džo Bisera]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|5|17|df=y}}|caps=9|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Alvaro Rekoba]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|3|17|df=y}}|caps=42|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Djego Forlans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|5|19|df=y}}|caps=4|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Gonsalo de los Santoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|19|df=y}}|caps=29|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Federiko Eldvajens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|6|25|df=y}}|caps=1|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs end}}

== B grupa ==

=== {{Fb|Dienvidāfrikas Republika}} ===
Treneris: {{Flaga|Dienvidāfrika}} [[Džomo Sono]]
{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Hanss Vonks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|1|30|df=y}}|caps=29|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Sirils Nzama]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|6|26|df=y}}|caps=19|club=[[Kaizer Chiefs]]|clubnat=Dienvidāfrika}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Bredlijs Kārnels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|1|21|df=y}}|caps=21|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Ārons Mokoena]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|11|25|df=y}}|caps=22|club=[[Beerschot A.C.|Germinal Beerschot]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Džeikobs Lekgeto]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|24|df=y}}|caps=15|club=[[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Makbets Sibaja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|11|25|df=y}}|caps=9|club=[[Jomo Cosmos]]|clubnat=Dienvidāfrika}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Kvintons Fortune]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|5|21|df=y}}|caps=39|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Tābo Mngomeni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|6|24|df=y}}|caps=37|club=[[Orlando Pirates]]|clubnat=Dienvidāfrika}}
{{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Makdonalds Mukansi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|5|26|df=y}}|caps=7|club=[[PFC Lokomotiv Sofia|Lokomotiv Sofia]]|clubnat=Bulgārija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Benets Mnguni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|18|df=y}}|caps=9|club=[[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Džabu Mālangu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|7|11|df=y}}|caps=9|club=[[Kaizer Chiefs]]|clubnat=Dienvidāfrika}}
{{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Teboho Mokoena]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|7|10|df=y}}|caps=10|club=[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|clubnat=Šveice}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Pjērs Isa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|9|12|df=y}}|caps=41|club=[[Watford FC|Watford]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Sijabonga Nomvete]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|12|2|df=y}}|caps=30|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Sibusiso Zuma]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|6|23|df=y}}|caps=22|club=[[FC København|Copenhagen]]|clubnat=Dānija}}
{{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Andrē Arendse]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|6|27|df=y}}|caps=49|club=[[Santos Cape Town]]|clubnat=Dienvidāfrika}}
{{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Beni Makkārtijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|11|12|df=y}}|caps=43|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Delrons Baklijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|12|7|df=y}}|caps=32|club=[[VfL Bochum]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Lukass Radebe]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|4|12|df=y}}|caps=65|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=20|pos=GK|name=[[Kelvins Mārlins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|4|20|df=y}}|caps=2|club=[[Ajax Cape Town]]|clubnat=Dienvidāfrika}}
{{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Stīvens Pinārs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|3|17|df=y}}|caps=0|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Tābangs Molefe]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|4|11|df=y}}|caps=5|club=[[Jomo Cosmos]]|clubnat=Dienvidāfrika}}
{{nat fs player|no=23|pos=FW|name=[[Džordžs Kumantarakiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|27|df=y}}|caps=6|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=Šveice}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|PAR}} ===
Treneris: {{Flaga|Itālija}} [[Čezāre Maldīni]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Hosē Luiss Čilaverts]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1965|7|27|df=y}}|caps=69|club=[[Strasbūras &quot;Racing&quot;|Strasbourg]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Fransisko Arke]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|4|2|df=y}}|caps=51|club=[[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]|clubnat=Brazīlija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Pedro Sarabia]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|7|5|df=y}}|caps=40|club=[[Buenosairesas &quot;River Plate&quot;|River Plate]]|clubnat=Argentīna}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Karloss Gamara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|2|17|df=y}}|caps=76|club=[[Atēnu AEK|AEK Athens]]|clubnat=Grieķija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Selso Ajala]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|20|df=y}}|caps=76|club=[[Buenosairesas &quot;River Plate&quot;|River Plate]]|clubnat=Argentīna}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Estanislao Struvajs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|6|25|df=y}}|caps=69|club=[[Club Libertad|Libertad]]|clubnat=Paragvaja}}
{{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Ričarts Baess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|7|31|df=y}}|caps=25|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paragvaja}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Gido Alvarenga]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|24|df=y}}|caps=18|club=[[Club Léon|Léon]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Roke Santakruss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|8|16|df=y}}|caps=24|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Roberto Akunja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|3|25|df=y}}|caps=77|club=[[Saragosas &quot;Real&quot;|Zaragoza]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Horhe Luiss Kamposs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|11|df=y}}|caps=31|club=[[Club Deportivo Universidad Católica|Universidad Católica]]|clubnat=Čīle}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Husto Viljars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|6|30|df=y}}|caps=8|club=[[Club Libertad|Libertad]]|clubnat=Paragvaja}}
{{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Karloss Paredess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|16|df=y}}|caps=41|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Djego Gavilāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|3|1|df=y}}|caps=21|club=[[Tecos UAG|Tecos]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Karloss Bonets]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|10|2|df=y}}|caps=3|club=[[Club Libertad|Libertad]]|clubnat=Paragvaja}}
{{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Gustavo Morinigo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|1|23|df=y}}|caps=11|club=[[Club Libertad|Libertad]]|clubnat=Paragvaja}}
{{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Huans Karloss Franko]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|17|df=y}}|caps=3|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paragvaja}}
{{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Hulio Sesars Sasaress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|10|5|df=y}}|caps=1|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paragvaja}}
{{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Saniels Sanabrija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|2|8|df=y}}|caps=6|club=[[Club Libertad|Libertad]]|clubnat=Paragvaja}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Hosē Kardozo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|3|19|df=y}}|caps=57|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Deniss Kanisa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|29|df=y}}|caps=49|club=[[Santos Laguna]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Rikardo Tavarelji]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|2|df=y}}|caps=20|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paragvaja}}
{{nat fs player|no=23|pos=FW|name=[[Nelsons Kveva]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|1|10|df=y}}|caps=11|club=[[Buenosairesas &quot;River Plate&quot;|River Plate]]|clubnat=Argentīna}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|SLO}} ===
Treneris: {{Flaga|Slovēnija}} [[Srečko Katanecs]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Marko Simeunovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|12|6|df=y}}|caps=43|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SLO}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Gorans Sankovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|6|18|df=y}}|caps=5|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Željko Milinovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|10|12|df=y}}|caps=35|club=[[JEF United Ichihara Chiba|JEF United Ichihara]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Muamers Vugdaličs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|25|df=y}}|caps=13|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SLO}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Marinko Galičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|4|22|df=y}}|caps=65|club=[[NK Koper|Koper]]|clubnat=SLO}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Aleksandrs Knavss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|12|5|df=y}}|caps=38|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Džoni Novaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|9|4|df=y}}|caps=68|club=[[SpVgg Unterhaching]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Alešs Čehs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|4|7|df=y}}|caps=71|club=[[Grazer AK]]|clubnat=Austrija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Milans Ostercs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|7|4|df=y}}|caps=41|club=[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]|clubnat=Izraēla}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Zlatko Zahovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|2|1|df=y}}|caps=64|club=[[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Mirans Pavlins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|10|8|df=y}}|caps=45|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Mladens Dabanovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|9|13|df=y}}|caps=20|club=[[K.S.C. Lokeren Oost-Vlaanderen|Lokeren SNW]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Mladens Rudonja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|7|26|df=y}}|caps=58|club=[[Portsmouth FC|Portsmouth]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Saša Gajsers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|2|11|df=y}}|caps=20|club=[[KAA Gent|Gent]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Rajko Tavčars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|7|21|df=y}}|caps=6|club=[[1. FC Nürnberg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Senads Tiganjs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|8|28|df=y}}|caps=3|club=[[NK Olimpija Ljubljana (1911)|Olimpija Ljubljana]]|clubnat=SLO}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Zorans Pavlovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|27|df=y}}|caps=21|club=[[Vīnes &quot;Austria&quot;|Austria Wien]]|clubnat=Austrija}}
{{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Milenko Ačimovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|2|15|df=y}}|caps=39|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=Dienvidslāvija}}
{{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Amirs Karičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|12|31|df=y}}|caps=43|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SLO}}
{{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Nastja Čehs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|1|26|df=y}}|caps=6|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Sebastjans Cimirotičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|9|14|df=y}}|caps=12|club=[[US Lecce|Lecce]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Dejans Nemecs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|3|1|df=y}}|caps=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Spasoje Bulajičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|11|24|df=y}}|caps=15|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Spānija}} ===
Treneris: {{Flaga|Spānija}} [[Hosē Antonio Kamačo]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ikers Kasiljass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|5|20|df=y}}|caps=13|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kurro Torress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|12|27|df=y}}|caps=4|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Huanfrans (futbolists, dzimis 1976. gadā)|Huanfrans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|15|df=y}}|caps=7|club=[[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta Vigo]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Ivans Elgera]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|3|18|df=y}}|caps=22|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Karless Pujols]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|4|13|df=y}}|caps=8|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Fernando Jerro]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|3|23|df=y}}|caps=85|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Rauls Gonsaless|Rauls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|6|27|df=y}}|caps=51|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Rubens Baraha]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|7|11|df=y}}|caps=9|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Fernando Morjentess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|4|5|df=y}}|caps=19|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Djego Tristans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|1|5|df=y}}|caps=7|club=[[Akoruņas &quot;Deportivo&quot;|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Havjers de Pedro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|4|df=y}}|caps=5|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Alberts Luke]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|3|11|df=y}}|caps=0|club=[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Rikardo (futbolists)|Rikardo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|12|30|df=y}}|caps=1|club=[[Real Valladolid|Valladolid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Davids Albelda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|9|1|df=y}}|caps=2|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Enrike Romero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|23|df=y}}|caps=3|club=[[Akoruņas &quot;Deportivo&quot;|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Gaiska Mendjeta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|27|df=y}}|caps=32|club=[[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Huans Karloss Valerons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|6|17|df=y}}|caps=20|club=[[Akoruņas &quot;Deportivo&quot;|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Serhio Gonsaless Soriano|Serhio]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|11|10|df=y}}|caps=5|club=[[Akoruņas &quot;Deportivo&quot;|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Šavi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|1|25|df=y}}|caps=3|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Migels Anhels Nadāls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1966|7|28|df=y}}|caps=59|club=[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Luiss Enrike]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|5|8|df=y}}|caps=57|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Huakins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|7|21|df=y}}|caps=3|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Pedro Kontrerass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|1|7|df=y}}|caps=0|club=[[Málaga CF|Málaga]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs end}}

== C grupa ==

=== {{Fb|BRA}} ===
Treneris: {{Flaga|Brazīlija}} [[Luišs Felipe Skolari]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Markuss Robertu Silveira Reiss|Markuss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|4|df=y}}|caps=15|club=[[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]|clubnat=Brazīlija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kafu]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|6|7|df=y}}|caps=103|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Lusiu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|5|8|df=y}}|caps=15|club=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Roke Žuniors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|8|31|df=y}}|caps=17|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Edmilsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|10|df=y}}|caps=12|club=[[Lionas &quot;Olympique&quot;|Lyon]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Robertu Karlušs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|10|df=y}}|caps=84|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Rikardiņu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|5|23|df=y}}|caps=3|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=Brazīlija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Žilbertu Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|10|7|df=y}}|caps=6|club=[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]|clubnat=Brazīlija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ronaldu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|9|18|df=y}}|caps=56|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Rivaldu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|4|19|df=y}}|caps=58|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Ronaldiņu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|3|21|df=y}}|caps=24|club=[[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Dida]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|10|7|df=y}}|caps=49|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=Brazīlija}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Žuljanu Beleti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|20|df=y}}|caps=10|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazīlija}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Andersons Polga]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|2|9|df=y}}|caps=5|club=[[Grêmio Foot-Ball Porto Alegrense|Grêmio]]|clubnat=Brazīlija}}
{{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Žuzē Klebersons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|6|19|df=y}}|caps=5|club=[[Kuritibas &quot;Atletico Paranaense&quot;|Atlético Paranaense]]|clubnat=Brazīlija}}
{{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Žuniors (futbolists)|Žuniors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|6|20|df=y}}|caps=12|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Denilsons de Oliveira Araužu|Denilsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|24|df=y}}|caps=53|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Vampeta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|13|df=y}}|caps=36|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=Brazīlija}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Žuniņu Paulista]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|2|22|df=y}}|caps=43|club=[[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;|Flamengo]]|clubnat=Brazīlija}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Edilsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|9|17|df=y}}|caps=17|club=[[Beluorizonti &quot;Cruzeiro&quot;|Cruzeiro]]|clubnat=Brazīlija}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Luizao]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|11|14|df=y}}|caps=8|club=[[Grêmio Foot-Ball Porto Alegrense|Grêmio]]|clubnat=Brazīlija}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Rožeiru Seni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|1|22|df=y}}|caps=12|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazīlija}}
{{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Kaka (futbolists)|Kaka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|4|22|df=y}}|caps=2|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazīlija}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|CRI}} ===
Treneris: {{Flaga|Kostarika}} [[Alehandre Gimaraiss]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Eriks Loniss]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1965|9|9|df=y}}|caps=74|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Džerviss Dramonds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|9|8|df=y}}|caps=38|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Luiss Marīns Muriljo|Luiss Marins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|10|df=y}}|caps=74|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Maurisio Raits]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|12|20|df=y}}|caps=40|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Hilverto Martiness]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|10|1|df=y}}|caps=27|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Vilmers Lopess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|3|8|df=y}}|caps=68|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Rolando Fonseka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|6|6|df=y}}|caps=79|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Maurisio Soliss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|12|13|df=y}}|caps=84|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Paulo Vančope]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|31|df=y}}|caps=48|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Valters Senteno]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|10|6|df=y}}|caps=49|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[ROnalds Gomess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|1|24|df=y}}|caps=53|club=[[Krētas OFI|OFI Crete]]|clubnat=Grieķija}}
{{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Vinstons Parkss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|10|12|df=y}}|caps=3|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Daniels Valjehoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|5|27|df=y}}|caps=2|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Huanss Hosē Rodrigess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|6|23|df=y}}|caps=2|club=[[A.D. San Carlos|San Carlos]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Harolds Voliss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|9|7|df=y}}|caps=54|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Stīvens Braiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|16|df=y}}|caps=33|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Ernans Medfords]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|5|23|df=y}}|caps=87|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=18|pos=GK|name=[[Alvaro Mesens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|12|24|df=y}}|caps=16|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Rodrigo Kordero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|12|4|df=y}}|caps=25|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Viljams Sansings]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|5|12|df=y}}|caps=23|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Pablo Činčilja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|12|21|df=y}}|caps=12|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Karloss Kastro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|9|10|df=y}}|caps=22|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Lesters Morgans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|5|2|df=y}}|caps=5|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=Kostarika}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|CHN}} ===
Treneris: {{Flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Bora Milutinovičs]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ans Ci]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|6|21|df=y}}|caps=5|club=[[Dalian Shide F.C.|Dalian Shide]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Džans Enhua]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|28|df=y}}|caps=65|club=[[Dalian Shide F.C.|Dalian Shide]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Jans Pu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|3|30|df=y}}|caps=14|club=[[Beijing Sinobo Guoan F.C.|Beijing Guoan]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Wu Čengjings]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|4|21|df=y}}|caps=53|club=[[Shanghai Greenland Shenhua F.C.|Shanghai Shenhua]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Fans Dži]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|11|6|df=y}}|caps=105|club=[[Dundee F.C.|Dundee]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Šao Čjai]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|4|10|df=y}}|caps=18|club=[[Beijing Sinobo Guoan F.C.|Beijing Guoan]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Suns Čihai]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|9|30|df=y}}|caps=59|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Lī Te]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|5|18|df=y}}|caps=76|club=[[Liaoning Whowin F.C.|Liaoning]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Ma Mingju]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|2|4|df=y}}|caps=91|club=[[Sichuan Guancheng]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Hao Haiduns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|5|9|df=y}}|caps=95|club=[[Dalian Shide F.C.|Dalian Shide]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Jū Genvejs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|1|7|df=y}}|caps=17|club=[[Tianjin Teda FC|Tianjin Teda]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Su Maodžens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|7|30|df=y}}|caps=43|club=[[Shandong Luneng Taishan F.C.|Shandong Luneng]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Gao Jao]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|7|13|df=y}}|caps=4|club=[[Shandong Luneng Taishan F.C.|Shandong Luneng]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Lī Veifengs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|12|1|df=y}}|caps=55|club=[[Shenzhen F.C.|Shenzhen Pingan]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Džao Džundže]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|4|18|df=y}}|caps=13|club=[[Liaoning Whowin F.C.|Liaoning Whowin]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Cju Bo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|7|15|df=y}}|caps=16|club=[[Qingdao Jonoon F.C.|Qingdao Hainiu]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Du Vejs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|2|9|df=y}}|caps=7|club=[[Shanghai Greenland Shenhua F.C.|Shanghai Shenhua]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Lī Sjaopens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|6|20|df=y}}|caps=26|club=[[Shandong Luneng Taishan F.C.|Shandong Luneng]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Cji Huns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|3|df=y}}|caps=36|club=[[Beijing Renhe F.C.|Shanghai Zhongyuan]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Jans Čens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|1|17|df=y}}|caps=26|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Sju Jonluns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|2|17|df=y}}|caps=20|club=[[Beijing Sinobo Guoan F.C.|Beijing Guoan]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Džjans Džins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|10|7|df=y}}|caps=52|club=[[Tianjin Teda FC|Tianjin Teda]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Ou Čuljans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|8|26|df=y}}|caps=74|club=[[Yunnan Hongta F.C.|Yunnan Hongta]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|TUR}} ===
Treneris: {{Flaga|Turcija}} [[Šenols Ginešs]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Rišti Rečbers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|5|10|df=y}}|caps=64|club=[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Emre Ašiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|12|13|df=y}}|caps=16|club=[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Bilents Korkmazs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|11|24|df=y}}|caps=68|club=[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Fatihs Akjels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|12|26|df=y}}|caps=36|club=[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Alpajs Ezalans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|5|29|df=y}}|caps=62|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=6|pos=FW|name=[[Arifs Erdems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|1|2|df=y}}|caps=50|club=[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Okans Buruks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|10|19|df=y}}|caps=26|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Tugajs Kerimoglu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|24|df=y}}|caps=69|club=[[Blekbērnas &quot;Rovers&quot;|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Hakans Šukurs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|9|1|df=y}}|caps=73|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Jildirajs Baštirks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|12|24|df=y}}|caps=13|club=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Hasans Šašs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|8|1|df=y}}|caps=14|club=[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Imars Čatkičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|10|15|df=y}}|caps=6|club=[[Gaziantepspor]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Muzijs Izets]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|10|31|df=y}}|caps=7|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Tajfurs Havutču]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|4|23|df=y}}|caps=39|club=[[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Nihats Kahvedži]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|11|23|df=y}}|caps=11|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Imits Ezats]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|10|30|df=y}}|caps=14|club=[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Ilhans Mansizs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|8|10|df=y}}|caps=6|club=[[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Ergins Penbe]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|5|17|df=y}}|caps=21|club=[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Abdulāhs Erdžans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|12|8|df=y}}|caps=70|club=[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Hakans Insals]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|5|14|df=y}}|caps=25|club=[[Blekbērnas &quot;Rovers&quot;|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Emre Belezoglu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|9|7|df=y}}|caps=11|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Imits Davala]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|7|30|df=y}}|caps=24|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Zafers Ezgiltekins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|3|10|df=y}}|caps=1|club=[[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs end}}

== D grupa ==

=== {{Fb|ASV}} ===
Treneris: {{Flaga|ASV}} [[Brūss Arena]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Breds Frīdels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|5|8|df=y}}|caps=74|club=[[Blekbērnas &quot;Rovers&quot;|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Frenkijs Hejduks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|5|df=y}}|caps=38|club=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Gregs Berhalters]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|1|df=y}}|caps=25|club=[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Pablo Mastroeni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|8|29|df=y}}|caps=8|club=[[Kolorādo &quot;Rapids&quot;|Colorado Rapids]]|clubnat=ASV}}
{{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Džons O'Braiens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|29|df=y}}|caps=13|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Deivids Redžiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|12|2|df=y}}|caps=28|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Edijs Lūiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|5|17|df=y}}|caps=38|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Ērnijs Stjuarts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|3|28|df=y}}|caps=77|club=[[NAC Breda]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Džo Makss Mūrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|2|23|df=y}}|caps=95|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Klaudio Reina]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|7|20|df=y}}|caps=86|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Klints Metiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|11|25|df=y}}|caps=19|club=[[Ņujorkas &quot;Red Bulls&quot;|MetroStars]]|clubnat=ASV}}
{{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Džefs Agoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|5|2|df=y}}|caps=127|club=[[Sanhosē &quot;Earthquakes&quot;|San Jose Earthquakes]]|clubnat=ASV}}
{{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Kobi Džonss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|6|16|df=y}}|caps=153|club=[[Losandželosas &quot;Galaxy&quot;|LA Galaxy]]|clubnat=ASV}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Stīvs Čerandolo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|2|19|df=y}}|caps=10|club=[[Hannover 96]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Džošs Vulfs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|2|25|df=y}}|caps=16|club=[[Čikāgas &quot;Fire&quot;|Chicago Fire]]|clubnat=ASV}}
{{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Karloss Lamosa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|6|30|df=y}}|caps=26|club=[[Jaunanglijas &quot;Revolution&quot;|New England Revolution]]|clubnat=ASV}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Damarkuss Bīzlijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|5|24|df=y}}|caps=9|club=[[Čikāgas &quot;Fire&quot;|Chicago Fire]]|clubnat=ASV}}
{{nat fs player|no=18|pos=GK|name=[[Keisijs Kellers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|11|29|df=y}}|caps=58|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=19|pos=GK|name=[[Tonijs Meola]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|2|21|df=y}}|caps=98|club=[[Kanzassitijas &quot;Sporting&quot;|Kansas City Wizards]]|clubnat=ASV}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Braiens Makbraids]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|6|19|df=y}}|caps=58|club=[[Kolumbusas &quot;Crew&quot;|Columbus Crew]]|clubnat=ASV}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Lendons Donovans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|3|4|df=y}}|caps=20|club=[[Sanhosē &quot;Earthquakes&quot;|San Jose Earthquakes]]|clubnat=ASV}}
{{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Tonijs Sanē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|1|df=y}}|caps=29|club=[[1. FC Nürnberg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Edijs Poups]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|12|24|df=y}}|caps=48|club=[[D.C. United]]|clubnat=ASV}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|KOR}} ===
Treneris: {{Flaga|Nīderlande}} [[Gīss Hidinks]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Lee Woon-jae]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|26|df=y}}|caps=31|club=[[Suwon Samsung Bluewings]]|clubnat=Dienvidkoreja}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Hyun Young-min]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|12|25|df=y}}|caps=8|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai Horangi]]|clubnat=Dienvidkoreja}}
{{nat fs player|no=3|pos=MF|name=[[Choi Sung-yong]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|12|25|df=y}}|caps=60|club=[[Suwon Samsung Bluewings]]|clubnat=Dienvidkoreja}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Choi Jin-cheul]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|3|26|df=y}}|caps=15|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=Dienvidkoreja}}
{{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Kim Nam-il]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|3|14|df=y}}|caps=23|club=[[Jeonnam Dragons]]|clubnat=Dienvidkoreja}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Yoo Sang-chul]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|10|18|df=y}}|caps=93|club=[[Kashiwa Reysol]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Kim Tae-young (footballer born 1970)|Kim Tae-young]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|11|8|df=y}}|caps=78|club=[[Jeonnam Dragons]]|clubnat=Dienvidkoreja}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Choi Tae-uk]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|3|13|df=y}}|caps=16|club=[[FC Seoul|Anyang LG Cheetahs]]|clubnat=Dienvidkoreja}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Seol Ki-hyeon]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|1|8|df=y}}|caps=31|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Lee Young-pyo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|4|23|df=y}}|caps=51|club=[[FC Seoul|Anyang LG Cheetahs]]|clubnat=Dienvidkoreja}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Choi Yong-soo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|9|10|df=y}}|caps=58|club=[[JEF United Ichihara Chiba|JEF United Ichihara]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Kim Byung-ji]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|4|8|df=y}}|caps=58|club=[[Pohang Steelers]]|clubnat=Dienvidkoreja}}
{{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Lee Eul-yong]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|9|8|df=y}}|caps=19|club=[[Jeju United FC|Bucheon SK]]|clubnat=Dienvidkoreja}}
{{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Lee Chun-soo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|7|9|df=y}}|caps=22|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai Horangi]]|clubnat=Dienvidkoreja}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Lee Min-sung]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|6|23|df=y}}|caps=52|club=[[Busan IPark|Busan I'Cons]]|clubnat=Dienvidkoreja}}
{{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Cha Du-ri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|7|25|df=y}}|caps=12|club=[[Korea University]]|clubnat=Dienvidkoreja}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Yoon Jong-hwan]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|2|16|df=y}}|caps=36|club=[[Cerezo Osaka]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Hwang Sun-hong]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|7|14|df=y}}|caps=97|club=[[Kashiwa Reysol]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Ahn Jung-hwan]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|1|27|df=y}}|caps=19|club=[[A.C. Perugia Calcio|Perugia]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Hons Mjonbo]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|2|12|df=y}}|caps=128|club=[[Pohang Steelers]]|clubnat=Dienvidkoreja}}
{{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Paks Čisons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|2|25|df=y}}|caps=33|club=[[Kyoto Sanga FC|Kyoto Purple Sanga]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Song Chong-gug]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|2|20|df=y}}|caps=27|club=[[Busan IPark|Busan I'Cons]]|clubnat=Dienvidkoreja}}
{{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Choi Eun-sung]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|4|5|df=y}}|caps=1|club=[[Daejeon Hana Citizen|Daejeon Citizen]]|clubnat=Dienvidkoreja}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Polija}} ===
Treneris: {{Flaga|Polija}} [[Ježijs Engels]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ježijs Dudeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|3|23|df=y}}|caps=21|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Tomašs Kloss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|3|7|df=y}}|caps=37|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Jaceks Zeliņskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|10|10|df=y}}|caps=52|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Mihals Ževlakovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|4|22|df=y}}|caps=25|club=[[R.E. Mouscron|Mouscron]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Tomašs Žonsa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|3|11|df=y}}|caps=9|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Tomašs Hajto]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|10|16|df=y}}|caps=44|club=[[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Pjotrs Sverčevskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|4|8|df=y}}|caps=65|club=[[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseille]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Cezarijs Kuharskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|2|17|df=y}}|caps=15|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Pavels Krišalovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|6|23|df=y}}|caps=23|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Radoslavs Kalužnijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|2|2|df=y}}|caps=30|club=[[FC Energie Cottbus|Energie Cottbus]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Emanuels Olisadebe]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|12|22|df=y}}|caps=16|club=[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Radoslavs Majdans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|5|10|df=y}}|caps=5|club=[[Göztepe A.Ş.|Göztepe]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Arkadjušs Glovackis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|3|13|df=y}}|caps=2|club=[[Wisła Kraków]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Marcins Ževlakovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|4|22|df=y}}|caps=17|club=[[R.E. Mouscron|Mouscron]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Tomašs Valdohs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|5|10|df=y}}|caps=71|club=[[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Macejs Muravskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|2|20|df=y}}|caps=4|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Arkadjušs Bonks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|10|6|df=y}}|caps=12|club=[[Widzew Łódź]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Jaceks Kšinuveks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|5|15|df=y}}|caps=23|club=[[1. FC Nürnberg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Macejs Žuravskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|9|12|df=y}}|caps=9|club=[[Wisła Kraków]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Jaceks Bonks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|3|24|df=y}}|caps=36|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Mareks Kožmiņskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|2|7|df=y}}|caps=42|club=[[U.S. Ancona 1905|Ancona]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Adams Matīseks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|7|19|df=y}}|caps=34|club=[[RKS Radomsko]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Pavels Sibiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|2|15|df=y}}|caps=2|club=[[Odra Wodzisław]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Portugāle}} ===
Treneris: {{Flaga|Portugāle}} [[Antoniu Oliveira]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Vitors Baja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|10|15|df=y}}|caps=75|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Žorže Košta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|10|14|df=y}}|caps=46|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Abels Šavjers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|11|30|df=y}}|caps=18|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Marku Kaneira]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|2|9|df=y}}|caps=1|club=[[Lisabonas &quot;Benfica&quot;|Benfica]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Fernandu Koutu]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|8|2|df=y}}|caps=82|club=[[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Paulu Souza]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|30|df=y}}|caps=50|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Luišs Figu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|11|4|df=y}}|caps=81|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Žoau Pintu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|8|19|df=y}}|caps=77|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Pauleta (futbolists)|Pauleta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|28|df=y}}|caps=33|club=[[Bordo &quot;Girondins&quot;|Bordeaux]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|3|29|df=y}}|caps=67|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Seržiu Konseisau]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|11|15|df=y}}|caps=41|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Ugu Vjana]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1983|1|15|df=y}}|caps=4|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Žorže Andrade]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|4|9|df=y}}|caps=5|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Pedro Barbosa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|6|df=y}}|caps=21|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=15|pos=GK|name=[[Nelsons Pereira]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|10|20|df=y}}|caps=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Rikārdu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|2|11|df=y}}|caps=10|club=[[Boavista F.C.|Boavista]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Paulu Bentu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|6|20|df=y}}|caps=31|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Nunu Frešo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|9|24|df=y}}|caps=9|club=[[Boavista F.C.|Boavista]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Kapušu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|2|21|df=y}}|caps=29|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Armandu Teišeira|Petits]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|9|25|df=y}}|caps=9|club=[[Boavista F.C.|Boavista]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Nunu Gomišs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|5|df=y}}|caps=28|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Betu (futbolists, dzimis 1976. gadā)|BetU]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|5|3|df=y}}|caps=16|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Rui Žorže]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|3|27|df=y}}|caps=20|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs end}}

== E grupa ==

=== {{Fb|Īrija}} ===
Treneris: {{Flaga|Īrija}} [[Miks Makārtijs]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Šejs Givens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|4|20|df=y}}|caps=39|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Stīvs Finans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|4|24|df=y}}|caps=13|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ians Harte]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|31|df=y}}|caps=40|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Kenijs Keningems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|28|df=y}}|caps=38|club=[[Wimbledon F.C.|Wimbledon]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Stīvs Stontons]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|1|19|df=y}}|caps=98|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Rojs Kīns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|8|10|df=y}}|caps=58|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Džeisons Maketīrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|18|df=y}}|caps=47|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Mets Holands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|4|11|df=y}}|caps=19|club=[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Demiens Dafs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|3|2|df=y}}|caps=26|club=[[Blekbērnas &quot;Rovers&quot;|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Robijs Kīns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|7|8|df=y}}|caps=33|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Kevins Kilbane]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|2|1|df=y}}|caps=31|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Marks Kinsela]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|8|12|df=y}}|caps=28|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Deivids Konolijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|6|6|df=y}}|caps=33|club=[[Wimbledon F.C.|Wimbledon]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Gērijs Brīns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|12|12|df=y}}|caps=43|club=[[Coventry City F.C.|Coventry City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Ričards Danns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|9|21|df=y}}|caps=14|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Dīns Kīlijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|10|10|df=y}}|caps=6|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Nīls Kvīns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1966|10|6|df=y}}|caps=88|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Gērijs Kellijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|7|9|df=y}}|caps=46|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Klintons Morisons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|5|14|df=y}}|caps=7|club=[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Endijs O'Braiens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|6|29|df=y}}|caps=5|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Stīvens Rīds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|3|10|df=y}}|caps=5|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Lī Kārslijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|2|28|df=y}}|caps=19|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Alans Kellijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|8|11|df=y}}|caps=34|club=[[Blekbērnas &quot;Rovers&quot;|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|CMR}} ===
Treneris: {{Flaga|Vācija}} [[Vinfrīds Šāfers]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[ALiūms Bukārs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|1|3|df=y}}|caps=46|club=[[Samsunspor]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Bils Čato]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|5|14|df=y}}|caps=12|club=[[Monpeljē HSC|Montpellier]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Pjērs Vomē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|3|26|df=y}}|caps=46|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Rigobērs Songs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|1|df=y}}|caps=59|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Reimonds Kala]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|4|22|df=y}}|caps=47|club=[[CF Extremadura|Extremadura]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Pjērs Njanka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|3|15|df=y}}|caps=31|club=[[Strasbūras &quot;Racing&quot;|Strasbourg]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Žozefs N'Do]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|4|28|df=y}}|caps=16|club=[[Al-Khaleej Club (Saudi)|Al-Khaleej]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Žeremi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|12|20|df=y}}|caps=38|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Samuels Eto'o]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|3|10|df=y}}|caps=27|club=[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Patriks M'Boma]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|11|15|df=y}}|caps=42|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Pijs Ndžiefi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|7|5|df=y}}|caps=13|club=[[CS Sedan Ardennes|Sedan]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Lorēns (futbolists)|Lorēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|1|19|df=y}}|caps=15|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Lisjēns Metomo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|4|19|df=y}}|caps=17|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Žoels Epale]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|2|20|df=y}}|caps=22|club=[[Panachaiki F.C.|Panachaiki]]|clubnat=Grieķija}}
{{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Nikolass Alnoudži]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|12|9|df=y}}|caps=15|club=[[Rizespor]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Žaks Songo'o]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1964|3|17|df=y}}|caps=66|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Maks Vivjēns Foē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|5|1|df=y}}|caps=47|club=[[Lionas &quot;Olympique&quot;|Lyon]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Patriks Sufo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|1|17|df=y}}|caps=18|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Ēriks Džemba-Džemba]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|5|4|df=y}}|caps=0|club=[[FC Nantes|Nantes]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Salomons Olembē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|12|8|df=y}}|caps=39|club=[[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseille]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Žozefs Desirjē Džobs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|12|1|df=y}}|caps=34|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Kaloss Kameni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1984|2|18|df=y}}|caps=1|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Denjels Kome]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|5|19|df=y}}|caps=4|club=[[CD Numancia|Numancia]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|KSA}} ===
Treneris: {{Flaga|KSA}} [[Nāsers al-Džavhārs]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Mohameds al-Dāja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|8|2|df=y}}|caps=168|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mohameds al-Džahāni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|9|28|df=y}}|caps=73|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Rida Tukars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|11|29|df=y}}|caps=5|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al Shabab]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Abdullahs Zubromavi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|11|15|df=y}}|caps=115|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Mohsins al-Harti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|17|df=y}}|caps=20|club=[[Al Nassr FC|Al Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Fauzi al-Šahri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|5|15|df=y}}|caps=2|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Ibrahims al-Šahrani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|7|21|df=y}}|caps=59|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Mohameds Nurs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|2|26|df=y}}|caps=29|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Sami al-Džamirs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|12|11|df=y}}|caps=148|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Mohameds al-Šalhibs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|12|8|df=y}}|caps=17|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Ubaids al-Dusari]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|10|2|df=y}}|caps=97|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saūda Arābija}}
{{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Ahmeds Doki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|10|25|df=y}}|caps=47|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Huseins Sulaimani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|1|21|df=y}}|caps=80|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Abdulazizs Hasrans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|7|31|df=y}}|caps=0|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al Shabab]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Abdullahs al-Dusari]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|11|10|df=y}}|caps=20|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Hamiss al-Dusari]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|9|8|df=y}}|caps=76|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Abdullahs al-Vakeds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|9|29|df=y}}|caps=45|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al Shabab]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Navafs al-Temjats]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|28|df=y}}|caps=48|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Omārs al-Gamdi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|4|11|df=y}}|caps=28|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Al Hasans al-Jami]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|8|21|df=y}}|caps=18|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Mabruks Zeids]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|2|11|df=y}}|caps=1|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Mohameds al-Hudžali]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|1|15|df=y}}|caps=12|club=[[Al Nassr FC|Al Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Mansūrs al-Sakafi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|1|14|df=y}}|caps=0|club=[[Al Nassr FC|Al Nassr]]|clubnat=KSA}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Vācija}} ===
Treneris: {{Flaga|Vācija}} [[Rūdijs Fellers]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Olivers Kāns]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|6|15|df=y}}|caps=45|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Tomass Linke]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|12|26|df=y}}|caps=34|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Marko Rēmers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|4|29|df=y}}|caps=27|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Frank Baumans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|10|29|df=y}}|caps=11|club=[[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Karstens Ramelovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|20|df=y}}|caps=25|club=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Kristians Cīge]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|2|1|df=y}}|caps=66|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Olivers Nēvils]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|5|1|df=y}}|caps=30|club=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Dītmars Hāmanis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|27|df=y}}|caps=40|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Karstens Jankers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|28|df=y}}|caps=26|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Larss Rikens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|10|df=y}}|caps=16|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Miroslavs Kloze]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|6|9|df=y}}|caps=12|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Jenss Lēmans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|11|10|df=y}}|caps=14|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Mihaels Ballaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|9|26|df=y}}|caps=22|club=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Geralds Asamoa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|10|3|df=y}}|caps=11|club=[[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Sebastiāns Kēls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|2|13|df=y}}|caps=8|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Jenss Jeremiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|5|df=y}}|caps=33|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Marko Bode]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|7|23|df=y}}|caps=34|club=[[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Jorgs Bēme]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|1|22|df=y}}|caps=6|club=[[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Bernds Šneiders]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|11|17|df=y}}|caps=9|club=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Olivers Bīrhofs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|5|1|df=y}}|caps=65|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Kristofs Mecelders]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|11|5|df=y}}|caps=6|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Torstens Fringss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|11|22|df=y}}|caps=8|club=[[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Hanss Jergs Buts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|5|28|df=y}}|caps=2|club=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs end}}

== F grupa ==

=== {{Fb|ENG}} ===
Treneris: {{Flaga|Zviedrija}} [[Svens Jērans Ēriksons]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Deivids Sīmens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1963|9|19|df=y}}|caps=68|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Denijs Milss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|5|18|df=y}}|caps=7|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ešlijs Kols]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|12|20|df=y}}|caps=8|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Trevors Sinklērs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|3|2|df=y}}|caps=5|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Rio Ferdinands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|11|7|df=y}}|caps=21|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Sols Kempbels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|9|18|df=y}}|caps=45|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Deivids Bekhems]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|5|2|df=y}}|caps=49|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Pols Skoulzs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|11|16|df=y}}|caps=43|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Robijs Faulers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|4|9|df=y}}|caps=24|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Maikls Ouens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|12|14|df=y}}|caps=35|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Emils Heskijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|1|11|df=y}}|caps=23|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Vess Brauns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|10|13|df=y}}|caps=6|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Naidžels Mārtins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1966|8|11|df=y}}|caps=22|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Veins Bridžs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|8|5|df=y}}|caps=5|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Mārtins Kīons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1966|7|24|df=y}}|caps=42|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Gerets Sautgeits]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|9|3|df=y}}|caps=48|club=[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Tedijs Šerinhems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1966|4|2|df=y}}|caps=46|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Ouens Hārgrīvss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|1|20|df=y}}|caps=6|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Džo Kols]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|11|8|df=y}}|caps=6|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Dariuss Vesels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|6|13|df=y}}|caps=5|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Nikijs Bats]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|1|21|df=y}}|caps=18|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Deivids Džeimss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|1|df=y}}|caps=9|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Kīrons Daiers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|12|29|df=y}}|caps=9|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Argentīna}} ===
Treneris: {{Flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Hermans Burgoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|4|16|df=y}}|caps=35|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Roberto Ajala]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|14|df=y}}|caps=74|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Huans Pablo Sorins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|5|5|df=y}}|caps=35|club=[[Beluorizonti &quot;Cruzeiro&quot;|Cruzeiro]]|clubnat=Brazīlija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Maurisio Početino]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|3|2|df=y}}|caps=16|club=[[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Matiass Almejda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|12|21|df=y}}|caps=33|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Valters Samuels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|3|23|df=y}}|caps=30|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Klaudio Lopess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|7|17|df=y}}|caps=49|club=[[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Havjers Dzaneti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|10|df=y}}|caps=66|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Gabriels Batistuta]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|2|1|df=y}}|caps=75|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Ariels Ortega]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|4|df=y}}|caps=81|club=[[Buenosairesas &quot;River Plate&quot;|River Plate]]|clubnat=Argentīna}}
{{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Huans Sevastjans Verons]]||age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|3|9|df=y}}|caps=47|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Pablo Cavaljero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|4|13|df=y}}|caps=8|club=[[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta Vigo]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Djego Plasente]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|4|24|df=y}}|caps=6|club=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Djego Simeone]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|4|28|df=y}}|caps=104|club=[[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Klaudio Husains]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|11|20|df=y}}|caps=14|club=[[Buenosairesas &quot;River Plate&quot;|River Plate]]|clubnat=Argentīna}}
{{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Pablo Ajmars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|11|3|df=y}}|caps=18|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Gustavo Adrians Lopess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|13|df=y}}|caps=31|club=[[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta Vigo]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Kilijs Gonsaless]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|4|df=y}}|caps=30|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Ernans Krespo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|7|5|df=y}}|caps=33|club=[[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Marselo Galjardo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|1|18|df=y}}|caps=42|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Klaudio Kanidža]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|1|9|df=y}}|caps=50|club=[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Josē Čamots]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|5|17|df=y}}|caps=42|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Roberto Bonano]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|1|24|df=y}}|caps=13|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|NGA}} ===
Treneris: {{Flaga|Nigērija}} [[Festuss Onigbinge]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ike Šorunmu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|10|16|df=y}}|caps=34|club=[[FC Luzern|Lucerne]]|clubnat=Šveice}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Džozefs Jobo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|9|6|df=y}}|caps=14|club=[[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseille]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Selestīns Babajaro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|8|29|df=y}}|caps=24|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=4|pos=FW|name=[[Nvankvo Kanu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|8|1|df=y}}|caps=33|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Aizeks Okoronkvo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|5|1|df=y}}|caps=12|club=[[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Taribo Vests]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|26|df=y}}|caps=38|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Pijs Ikedia]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|7|11|df=y}}|caps=9|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Mutiu Adepodžu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|12|22|df=y}}|caps=49|club=[[UD Salamanca|Salamanca]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Bartolomevs Ogbeče]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1984|10|1|df=y}}|caps=4|club=[[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Džejdžejs Okoča]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|14|df=y}}|caps=56|club=[[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Garba Lavāls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|5|22|df=y}}|caps=34|club=[[Roda JC Kerkrade|Roda JC]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Ostins Edžde]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1984|4|8|df=y}}|caps=3|club=[[Gabros International]]|clubnat=Nigērija}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Rabiu Afolabi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|4|18|df=y}}|caps=5|club=[[Standard Liège]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Ifenaji Udeze]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|7|21|df=y}}|caps=15|club=[[Saloniku PAOK|PAOK]]|clubnat=Grieķija}}
{{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Džastis Kristofers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|12|24|df=y}}|caps=7|club=[[Royal Antwerp FC|Antwerp]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Efe Soddže]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|10|5|df=y}}|caps=7|club=[[Crewe Alexandra F.C.|Crewe Alexandra]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Džuliuss Agahova]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|2|12|df=y}}|caps=17|club=[[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}}
{{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Benedikts Akvuegbu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|11|3|df=y}}|caps=16|club=[[Shenyang Haishi]]|clubnat=Ķīna}}
{{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Ēriks Edžiofūrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|7|21|df=y}}|caps=12|club=[[Haifas &quot;Maccabi&quot;|Maccabi Haifa]]|clubnat=Izraēla}}
{{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Džeimss Obiorahs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|8|24|df=y}}|caps=2|club=[[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}}
{{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Džons Utaka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|1|8|df=y}}|caps=4|club=[[Al Sadd SC|Al Sadd]]|clubnat=Katara}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Vinsents Eņeama]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|8|29|df=y}}|caps=2|club=[[Enyimba International F.C.|Enyimba]]|clubnat=Nigērija}}
{{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Femi Opabunmi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1985|3|3|df=y}}|caps=2|club=[[SC Ibadan|Ibadan]]|clubnat=Nigērija}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Zviedrija}} ===
Treneri: {{Flaga|Zviedrija}} [[Lāšs Lāgerbeks]] un [[Tomijs Sēderbergs]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Magnuss Hedmans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|3|19|df=y}}|caps=44|club=[[Coventry City F.C.|Coventry City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Ūlofs Melbergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|9|3|df=y}}|caps=21|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Patriks Andešons]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|8|18|df=y}}|caps=95|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Jūhans Mjēlbijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|2|9|df=y}}|caps=35|club=[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Mīhaels Svensons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|11|25|df=y}}|caps=11|club=[[Troyes AC|Troyes]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Tobiass Linderūts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|4|21|df=y}}|caps=19|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Niklass Aleksandersons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|12|29|df=y}}|caps=58|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Andešs Svensons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|17|df=y}}|caps=24|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Frēdriks Jungbergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|4|16|df=y}}|caps=31|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Markuss Ālbeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|7|5|df=y}}|caps=18|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Henriks Lāšons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|9|20|df=y}}|caps=67|club=[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Magnuss Kīlsteds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|2|29|df=y}}|caps=12|club=[[FC København|Copenhagen]]|clubnat=Dānija}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Tomass Antoneliuss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|5|7|df=y}}|caps=6|club=[[FC København|Copenhagen]]|clubnat=Dānija}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Ēriks Edmans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|11|11|df=y}}|caps=5|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Andreass Jakobsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|10|6|df=y}}|caps=12|club=[[F.C. Hansa Rostock|Hansa Rostock]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Tedijs Lučičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|15|df=y}}|caps=41|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Magnuss Svensons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|3|10|df=y}}|caps=24|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Dānija}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Matīass Jonsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|1|16|df=y}}|caps=23|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Dānija}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Pontuss Farneruds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|6|4|df=y}}|caps=2|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Dāniels AAndersons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|28|df=y}}|caps=38|club=[[Venezia F.C.|Venezia]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Zlatans Ibrahimovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|10|3|df=y}}|caps=9|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Andreass Andersons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|4|10|df=y}}|caps=32|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Andreass Īsaksons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|10|3|df=y}}|caps=1|club=[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs end}}

== G grupa ==

=== {{Fb|ECU}} ===
Treneris: {{Flaga|Kolumbija}} [[Ernans Dario Gomess]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Hosē Fransisko Kevaljoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|4|17|df=y}}|caps=62|club=[[Barcelona S.C.|Barcelona SC]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Augusto Poroso]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|4|13|df=y}}|caps=26|club=[[C.S. Emelec|Emelec]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ivans Urtado]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|16|df=y}}|caps=90|club=[[Barcelona S.C.|Barcelona SC]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Ulisess de la Kruss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|2|8|df=y}}|caps=52|club=[[Hibernian FC|Hibernian]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Alfonso Obregons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|5|12|df=y}}|caps=40|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Rauls Gerrons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|10|12|df=y}}|caps=23|club=[[S.D. Quito|Deportivo Quito]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Nikolass Asensio]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|4|26|df=y}}|caps=4|club=[[Barcelona S.C.|Barcelona SC]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Luiss Gomess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|4|20|df=y}}|caps=8|club=[[Barcelona S.C.|Barcelona SC]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ivans Kavjedess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|10|24|df=y}}|caps=26|club=[[Barcelona S.C.|Barcelona SC]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Alekss Aguinaga]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|7|9|df=y}}|caps=92|club=[[Club Necaxa|Necaxa]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Augustins Delgado]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|12|23|df=y}}|caps=46|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Osvaldo Ibarra]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|9|8|df=y}}|caps=21|club=[[C.D. El Nacional|El Nacional]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Anhels Fernandess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|8|2|df=y}}|caps=68|club=[[C.D. El Nacional|El Nacional]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Huans Karloss Burbano]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|2|15|df=y}}|caps=18|club=[[C.D. El Nacional|El Nacional]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Marlons Ajovi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|9|27|df=y}}|caps=26|club=[[S.D. Quito|Deportivo Quito]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Klebers Kalā]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|29|df=y}}|caps=64|club=[[C.D. El Nacional|El Nacional]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Džovanni Espinosa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|4|12|df=y}}|caps=19|club=[[S.D. Aucas|Aucas]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Karloss Tenorio]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|5|14|df=y}}|caps=9|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Edisons Mendess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|3|16|df=y}}|caps=24|club=[[S.D. Quito|Deportivo Quito]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Edvins Tenorio]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|16|df=y}}|caps=33|club=[[Barcelona S.C.|Barcelona SC]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Velingtons Sančess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|6|19|df=y}}|caps=35|club=[[C.S. Emelec|Emelec]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Daniels Viteri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|12|12|df=y}}|caps=0|club=[[C.S. Emelec|Emelec]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Valters Ajovi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|8|11|df=y}}|caps=2|club=[[C.S. Emelec|Emelec]]|clubnat=ECU}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|CRO}} ===
Treneris: {{Flaga|Horvātija}} [[Mirko Jozičs]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Stipe Pletikosa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|1|8|df=y}}|caps=17|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=Horvātija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Entonijs Šeričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|1|15|df=y}}|caps=8|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Josips Šimuničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|2|18|df=y}}|caps=6|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Stjepans Tomass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|3|6|df=y}}|caps=17|club=[[L.R. Vicenza Virtus|Vicenza]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Milans Rapaičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|16|df=y}}|caps=23|club=[[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Boriss Živkovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|11|15|df=y}}|caps=15|club=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Davors Vugriņecs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|3|24|df=y}}|caps=21|club=[[US Lecce|Lecce]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Roberts Prosinečki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|1|12|df=y}}|caps=48|club=[[Portsmouth FC|Portsmouth]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Davors Šukers]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|1|1|df=y}}|caps=68|club=[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Niko Kovačs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|10|15|df=y}}|caps=20|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Alens Bokšičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|1|21|df=y}}|caps=36|club=[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Tomislavs Butina]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|30|df=y}}|caps=7|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}}
{{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Mario Staničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|4|10|df=y}}|caps=43|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Zvonimirs Soldo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|11|2|df=y}}|caps=59|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Daniels Šaričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|8|4|df=y}}|caps=25|club=[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}}
{{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Jurika Vranješs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|1|31|df=y}}|caps=7|club=[[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Roberts Jarni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|10|26|df=y}}|caps=78|club=[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}}
{{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Ivica Oličs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|9|14|df=y}}|caps=4|club=[[NK Zagreb|Zagreb]]|clubnat=Horvātija}}
{{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Gorans Vlaovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|8|7|df=y}}|caps=50|club=[[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}}
{{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Dario Šimičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|11|12|df=y}}|caps=48|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Roberts Kovačs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|4|6|df=y}}|caps=19|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Boško Balabans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|10|15|df=y}}|caps=13|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Vladimirs Vasiljs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|7|6|df=y}}|caps=2|club=[[NK Zagreb|Zagreb]]|clubnat=Horvātija}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|Itālija}} ===
Treneris: {{Flaga|Itālija}} [[Džovanni Trapatoni]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Džanluidži Bufons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|1|28|df=y}}|caps=26|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kristians Panuči]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|12|df=y}}|caps=24|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Paolo Maldīni]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|6|26|df=y}}|caps=122|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Frančesko Koko]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|1|8|df=y}}|caps=13|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Fabio Kannavaro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|9|13|df=y}}|caps=58|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Kristjāno Dzaneti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|4|14|df=y}}|caps=4|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Alesandro Del Pjēro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|11|9|df=y}}|caps=49|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Džennāro Gatuzo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|1|9|df=y}}|caps=13|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Filipo Indzagi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|9|df=y}}|caps=38|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Frančesko Toti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|9|27|df=y}}|caps=29|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Kristjāno Doni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|1|df=y}}|caps=3|club=[[Bergamo &quot;Atalanta&quot;|Atalanta]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Kristians Abiati]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|7|8|df=y}}|caps=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Alesandro Nesta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|3|19|df=y}}|caps=43|club=[[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Luidži Di Bjādzo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|3|df=y}}|caps=28|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Marks Juljāno]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|12|df=y}}|caps=16|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Andželo Di Līvjo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1966|7|26|df=y}}|caps=38|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Damjāno Tomāzi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|5|17|df=y}}|caps=14|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Marko Delvekjo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|7|df=y}}|caps=16|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Džanluka Dzambrota]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|2|19|df=y}}|caps=23|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Vinčenco Montella]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|6|18|df=y}}|caps=14|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Kristians Vjēri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|7|12|df=y}}|caps=24|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Frančesko Toldo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|12|2|df=y}}|caps=22|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Marko Materaci]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|19|df=y}}|caps=7|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|MEX}} ===
Treneris: {{Flaga|Meksika}} [[Havjers Agire]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Oskars Peress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|2|1|df=y}}|caps=37|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Fransisko Gabriels de Anda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|5|df=y}}|caps=15|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=3|pos=MF|name=[[Rafaels Garsija Torress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|14|df=y}}|caps=21|club=[[Club Toluca|Toluca]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Rafaels Markess]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|2|13|df=y}}|caps=36|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Manuels Vidrio]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|8|23|df=y}}|caps=27|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Hererdo Torrado]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|4|30|df=y}}|caps=28|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Ramons Moraless]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|10|10|df=y}}|caps=17|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Alverto Garsija Aspe]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|5|11|df=y}}|caps=108|club=[[Puebla F.C.|Puebla]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Hareds Borheti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|14|df=y}}|caps=29|club=[[Santos Laguna]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Kvavtemoks Blanko]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|1|17|df=y}}|caps=75|club=[[Real Valladolid|Valladolid]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Braulio Luna]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|9|8|df=y}}|caps=15|club=[[Club Necaxa|Necaxa]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Osvaldo Sančess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|9|21|df=y}}|caps=22|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Sigifredo Merkado]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|12|21|df=y}}|caps=18|club=[[Club Atlas|Atlas]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Hermans Vilja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|2|df=y}}|caps=46|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Luiss Ernandes]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|12|22|df=y}}|caps=85|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Salvadors Karmona]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|8|22|df=y}}|caps=56|club=[[Club Toluca|Toluca]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Fransisko Palensija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|28|df=y}}|caps=67|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Hoans Rodrigess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|8|15|df=y}}|caps=14|club=[[Santos Laguna]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Gabriels Cavaljero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|2|5|df=y}}|caps=5|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Melvins Brauns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|1|28|df=y}}|caps=8|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Hesuss Areljano]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|5|8|df=y}}|caps=49|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Alverto Rodrigess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|4|1|df=y}}|caps=13|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Horhe Camposs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1966|10|15|df=y}}|caps=123|club=[[Club Universidad Nacional|UNAM]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs end}}

== H grupa ==

=== {{Fb|BEL}} ===
Treneris: {{Flaga|Beļģija}} [[Robērs Vasežē]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Gērts De Vligers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|10|16|df=y}}|caps=25|club=[[Willem II (football club)|Willem II]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Ēriks Deflandre]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|2|df=y}}|caps=41|club=[[Lionas &quot;Olympique&quot;|Lyon]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Glens De Bēks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|8|22|df=y}}|caps=33|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Ēriks Van Meiers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|2|28|df=y}}|caps=32|club=[[Standard Liège]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Nico Van Kerkhovens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|12|14|df=y}}|caps=40|club=[[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Timijs Simonss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|12|11|df=y}}|caps=12|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Marks Vilmotss]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|2|22|df=y}}|caps=66|club=[[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Barts Gors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|9|df=y}}|caps=38|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Veslijs Sonks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|8|9|df=y}}|caps=12|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Johans Valems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|2|1|df=y}}|caps=33|club=[[Standard Liège]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Gerts Verhejens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|9|20|df=y}}|caps=46|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Peters Van der Heidens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|16|df=y}}|caps=4|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Frankijs Vandendrise]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|4|7|df=y}}|caps=0|club=[[R.E. Mouscron|Mouscron]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Svens Vermants]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|4|df=y}}|caps=12|club=[[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Jakī Pēters]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|12|13|df=y}}|caps=13|club=[[KAA Gent|Gent]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Daniels van Beitens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|2|7|df=y}}|caps=7|club=[[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseille]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Gaetāns Engleberts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|11|df=y}}|caps=4|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Īvs Vanderhāge]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|1|30|df=y}}|caps=30|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Bernds Teiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|6|28|df=y}}|caps=2|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Branko Strupars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|2|9|df=y}}|caps=14|club=[[Derby County FC|Derby County]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Denijs Bofins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1965|7|10|df=y}}|caps=52|club=[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Mbo Mpenza]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|12|4|df=y}}|caps=26|club=[[R.E. Mouscron|Mouscron]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Frederiks Herpuls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|16|df=y}}|caps=7|club=[[KAA Gent|Gent]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|JAP}} ===
Treneris: {{Flaga|Francija}} [[Filips Trusjē]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Jošikacu Kavaguči]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|8|15|df=y}}|caps=43|club=[[Portsmouth FC|Portsmouth]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Jutaka Akita]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|6|df=y}}|caps=38|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Naoki Macuda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|3|14|df=y}}|caps=24|club=[[Yokohama F. Marinos]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Rjūdzo Morioka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|10|7|df=y}}|caps=32|club=[[Shimizu S-Pulse]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Džuniči Inamoto]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|9|18|df=y}}|caps=22|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Tošihiro Hattori]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|9|23|df=y}}|caps=35|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Hidetoši Nakata]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|1|22|df=y}}|caps=39|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Hiroaki Morišima]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|4|30|df=y}}|caps=57|club=[[Cerezo Osaka]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Akinori Nišidzava]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|18|df=y}}|caps=24|club=[[Cerezo Osaka]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Masaši Nakajama]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|9|23|df=y}}|caps=47|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Takajuki Sudzuki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|5|df=y}}|caps=10|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Seigo Narazaki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|4|15|df=y}}|caps=15|club=[[Nagoya Grampus|Nagoya Grampus Eight]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Acuši Janagisava]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|5|27|df=y}}|caps=22|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Alesandru Santuss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|7|20|df=y}}|caps=0|club=[[Shimizu S-Pulse]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Takaši Fukuniši]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|9|1|df=y}}|caps=5|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Kodži Nakata]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|7|9|df=y}}|caps=20|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Cunejasu Mijamoto]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|2|7|df=y}}|caps=5|club=[[Gamba Osaka]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Šindži Ono]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|9|27|df=y}}|caps=21|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Micuo Ogasavara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|4|5|df=y}}|caps=0|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Tomokadzu Mjodžins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|1|24|df=y}}|caps=16|club=[[Kashiwa Reysol]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Kadzujuki Toda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|12|30|df=y}}|caps=10|club=[[Shimizu S-Pulse]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Daisuke Ičikava]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|5|14|df=y}}|caps=1|club=[[Shimizu S-Pulse]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Hitoši Sogahata]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|8|2|df=y}}|caps=1|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|RUS}} ===
Treneris: {{Flaga|Krievija}} [[Oļegs Romancevs]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ruslans Nigmatuļins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|10|7|df=y}}|caps=20|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=ITA|natvar=}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Jurijs Kovtuns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|1|5|df=y}}|caps=44|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=Krievija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Jurijs Nikiforovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|9|16|df=y}}|caps=56|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Aleksejs Smertins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|5|1|df=y}}|caps=25|club=[[Bordo &quot;Girondins&quot;|Bordeaux]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Andrejs Solomatins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|9|9|df=y}}|caps=5|club=[[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]]|clubnat=Krievija}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Igors Semšovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|4|6|df=y}}|caps=2|club=[[Torpedo Moscow]]|clubnat=Krievija}}
{{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Viktors Onopko]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|10|14|df=y}}|caps=97|club=[[Real Oviedo|Oviedo]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Valērijs Karpins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|2|2|df=y}}|caps=69|club=[[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta Vigo]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Jegros Titovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|5|29|df=y}}|caps=30|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=Krievija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Aleksandrs Mostovojs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|8|22|df=y}}|caps=59|club=[[Bigo &quot;Celta&quot;|Celta Vigo]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Vladimirs Besčastčks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|4|1|df=y}}|caps=64|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=Krievija}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Staņislavs Čerčesovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1963|9|2|df=y}}|caps=49|club=[[FC Tirol Innsbruck|Tirol Innsbruck]]|clubnat=Austrija}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Vjačeslavs Dajevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|9|6|df=y}}|caps=7|club=[[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]]|clubnat=Krievija}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Igors Čugainovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|4|6|df=y}}|caps=30|club=[[Uralan Elista]]|clubnat=Krievija}}
{{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Dmitrijs Aleņičevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|10|20|df=y}}|caps=43|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Aleksandrs Keržakovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|11|27|df=y}}|caps=3|club=[[FK Zenit Sanktpēterburga|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=Krievija}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Sergejs Semaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|2|27|df=y}}|caps=31|club=[[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]]|clubnat=Krievija}}
{{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Dmitrijs Seņikovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|24|df=y}}|caps=4|club=[[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=Krievija}}
{{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Ruslans Pimenovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|11|25|df=y}}|caps=1|club=[[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=Krievija}}
{{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Marats Ismailovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|9|21|df=y}}|caps=8|club=[[Maskavas &quot;Lokomotiv&quot;|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=Krievija}}
{{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Dmitrijs Hohlovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|12|22|df=y}}|caps=39|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}}
{{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Dmitrijs Sičevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1983|10|26|df=y}}|caps=3|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=Krievija}}
{{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Aleksandrs Fiļimonovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|10|15|df=y}}|caps=16|club=[[Uralan Elista]]|clubnat=Krievija}}
{{nat fs end}}

=== {{Fb|TUN}} ===
Treneris: {{Flaga|Tunisija}} [[Amārs Suajā]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Alī Bumnižēls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1966|4|13|df=y}}|caps=14|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Haleds Badra]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|8|df=y}}|caps=72|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisija}}
{{nat fs player|no=3|pos=MF|name=[[Zubirs Baja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|5|15|df=y}}|caps=77|club=[[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Muhameds Mkašers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|5|25|df=y}}|caps=15|club=[[Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisija}}
{{nat fs player|no=5|pos=FW|name=[[Ziāds Žaziri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|7|12|df=y}}|caps=26|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisija}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Hatēms Trabelsi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|1|25|df=y}}|caps=27|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Imeds Mhedēbi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|3|22|df=y}}|caps=30|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Hasens Gabsi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|2|23|df=y}}|caps=48|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Riāds Želasi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|7|7|df=y}}|caps=20|club=[[Club Africain]]|clubnat=Tunisija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Kaiss Godbane]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|1|7|df=y}}|caps=62|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Adels Selimi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|11|16|df=y}}|caps=64|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Vācija}}
{{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Raufs Buzaine]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|16|df=y}}|caps=39|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Riāds Buazizi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|8|df=y}}|caps=47|club=[[Bursaspor]]|clubnat=Turcija}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Hāmdi Marzuki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|1|23|df=y}}|caps=7|club=[[Club Africain]]|clubnat=Tunisija}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Radhī Žaidī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|8|30|df=y}}|caps=40|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisija}}
{{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Hasens Bežauī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|2|14|df=y}}|caps=2|club=[[CA Bizertin|Bizertin]]|clubnat=Tunisija}}
{{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Tareks Tabets]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|8|16|df=y}}|caps=70|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisija}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Selims Benašūrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|9|8|df=y}}|caps=3|club=[[FC Martigues|Martigues]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Emirs Mkademi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|8|20|df=y}}|caps=9|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisija}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Alī Zitūni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|1|11|df=y}}|caps=23|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisija}}
{{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Mūrads Melki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|5|9|df=y}}|caps=11|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisija}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Ahmeds Žauaši]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|7|13|df=y}}|caps=0|club=[[US Monastir (football)|Monastir]]|clubnat=Tunisija}}
{{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Žuzē Kleitons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|21|df=y}}|caps=12|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisija}}
{{nat fs end}}

== Ārējās saites ==

* [http://www.fifa.com/worldcup/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190619045038/http://www.fifa.com/worldcup/ |date={{dat|2019|06|19||bez}} }} {{en ikona}}
* [https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/2002korea-japan/teams 2002. gada FIFA Pasaules kauss — komandu sastāvi]
{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kauss]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>32h6694gpwxdh9cgdpliw6wko8ju6t9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zē Robertu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>493915</id>
    <revision>
      <id>4495231</id>
      <parentid>4437404</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:54:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]; +[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495231</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4420" sha1="rizhd7f9q0z9feizg5tp6egdvd5t14p" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1974|7|6}}
| years8 = 2007–2009
| caps6 = 0
| clubs6 = {{flaga|Urugvaja}} [[Club Nacional de Football]]
| goals6 = 0
| years6 = 2006–2009
| caps7 = 13
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Santos FC|Santos]]
| goals7 = 2
| years7 = 2006–2007
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]
| clubs9 = {{flaga|Vācija}} [[Hamburger SV]]
| clubs10 = {{flaga|Katara}} [[Al-Gharafa SC|Al-Gharafa]]
| clubs11 = {{flaga|Brazīlija}} [[Grêmio Foot-Ball Porto Alegrense|Grêmio]]
| clubs12 = {{flaga|Brazīlija}} [[Sociedade Esportiva Palmeiras|Palmeiras]]
| years9 = 2009–2011
| years3 = 1998
| years10 = 2011–2012
| years11 = 2012–2014
| years12 = 2015–2017
| caps8 = 59
| caps9 = 54
| caps10 = 14
| caps11 = 82
| caps12 = 68
| goals8 = 9
| goals9 = 7
| goals10 = 1
| goals11 = 6
| goals12 = 3
| totalcaps = 648
| years4 = 1998–2002
| years2 = 1997
| birth_place = 
| goals3 = 0
| caps1 = 61
| caps2 = 15
| caps3 = 24
| caps4 = 113
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Associação Portuguesa de Desportos|Portuguesa]]
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| clubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Clube de Regatas do Flamengo|Flamengo]]
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]]
| countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Sanpaulu}}
| currentclub = 
| goals1 = 1
| goals2 = 0
| goals4 = 17
| years1 = 1994–1996
| clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]
| years5 = 2002–2006
| caps5 = 110
| goals5 = 5
| height = 176
| image = ZE ROBERTO-PALMEIRAS (34911500643) (cropped).jpg
| caption = Robertu 2017. gadā
| nationalgoals1 = 6
| nationalteam1 = {{fb|BRA}}
| nationalyears1 = 1995–2006
| nationalcaps1 = 84
| name = 
| playername = Zē Robertu
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| totalgoals = 51
}}'''Žuzē Robertu da Silva Žuniors''' ({{Val|pt|José Roberto da Silva Júnior}}; dzimis {{Dat|1974|7|6}}), plašāk pazīstams kā '''Zē Robertu''' (''Zé Roberto''), ir bijušais [[Brazīlija]]s [[futbolists]], spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Vislabāk pazīstams spēlējot ''[[Bayer Leverkusen]]'' un [[FC Bayern Munich|''Bayern Munich'']] komandās. Ar ''Bayer Leverkusen'' komandu 2002. gadā sasniedzis [[UEFA Čempionu līga]]s finālu, kurā viņš zaudēja savai bijušajai komandai ''[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]''. Vēlāk ar ''Bayern Munich'' komandu izcīnījis četrus [[Vācijas Bundeslīga]]s titulus un četrus [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausus]].

Ar Brazīlijas futbola izlasi spēlējis [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]]. 1997. un 1999. gadā ar izlasi uzvarējis ''[[Copa América]]'' turnīrā.

== Sasniegumi ==
'''Real Madrid'''

* [[La Liga]]: 1996–97
* [[Spānijas Superkauss]]: 1997
* [[UEFA Čempionu līga]]: 1997–98

'''Bayern Munich'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: 2002–03, 2004–05, 2005–06, 2007–08
* [[DFB Pokal]]: 2002–03, 2004–05, 2005–06, 2007–08
* [[DFL Ligapokal]]: 2004, 2007

'''Santos'''

* [[Campeonato Paulista]]: 2007

'''Al-Gharafa'''

* [[Emir of Qatar Cup]]: 2012

'''Palmeiras'''

* [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērija]]: 2016
* [[Copa do Brasil]]: 2015

'''Brazīlija'''

* [[Copa América]]: 1997, 1999
* [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[1997. gada FIFA Konfederāciju kauss|1997]], [[2005. gada FIFA Konfederāciju kauss|2005]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Robertu, Zē}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]]
[[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]]
[[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Leverkūzenes &quot;Bayer&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hamburger SV spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Portualegri &quot;Grêmio&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Gharafa SC spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>rizhd7f9q0z9feizg5tp6egdvd5t14p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ledlijs Kings</title>
    <ns>0</ns>
    <id>494647</id>
    <revision>
      <id>4495228</id>
      <parentid>4235656</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:49:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa izlašu sastāvi]]; pievienoju [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495228</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2608" sha1="7yzrvgzk5ws9n7bj6cz0o4fjqif7z7u" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1980|10|12}}
| nationalcaps1 = 5
| managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] (asistents)
| nationalyears4 = 2002—2010
| nationalyears3 = 1999—2001
| nationalteam4 = {{fb|ENG}}
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21
| nationalgoals4 = 2
| nationalgoals3 = 1
| nationalcaps4 = 21
| nationalcaps3 = 12
| years1 = 1999—2012
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| playername = Ledlijs Kings
| name = 
| nationalyears1 = 1996—1997
| birth_place = 
| height = 188
| caps1 = 268
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Bova}}
| currentclub = 
| goals1 = 10
| image = Ledley King.jpg
| nationalyears2 = 1999
| caption = Kings 2008. gadā
| nationalcaps2 = 3
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U18
| manageryears1 = 2020—2021
}}'''Ledlijs Brentons Kings''' ({{Val|en|Ledley Brenton King}}, dzimis {{Dat|1980|10|12}}) ir [[Anglija|Anglijas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlases]] dalībnieks.

Kings visu savu karjeru pavadīja [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']] komandā, kopumā nospēlējot 323 oficiālās spēles no 1999. gada līdz 2012. gadam. Spēlējis centra aizsarga pozīcijā, ''[[The Times]]'' viņu 2009. gadā ierindoja 25. vietā, kā vienu no visu laiku labākajiem ''Tottenham Hotspur'' aizsargiem. Laika posmā no 2002. gada līdz 2010. gadam viņš pārstāvēja [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasi]], kopumā nospēlējot 21 maču un gūstot 2 vārtus. Pārstāvējis izlasi [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Tottenham Hotspur'''

* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2007—08

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}

{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2010}}

{{DEFAULTSORT:Kings, Ledlijs}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>7yzrvgzk5ws9n7bj6cz0o4fjqif7z7u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džozefs Jobo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495445</id>
    <revision>
      <id>4495229</id>
      <parentid>3917638</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:50:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa izlašu sastāvi]]; pievienoju [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495229</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2944" sha1="t8h2capqx8pwb60zc5f1rc7qxoeyw73" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1980|9|6}}
| goals6 = 2
| name = 
| playername = Džofezs Jobo
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 1998–2001
| years2 = 2001–2003
| years3 = 2001–2002
| years4 = 2002–2003
| caps6 = 69
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| years6 = 2010–2012
| nationalyears1 = 2001–2014
| caps7 = 21
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| goals7 = 1
| years7 = 2012–2014
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Norwich City F.C.|Norwich City]]
| goals8 = 0
| caps8 = 8
| years8 = 2014
| totalcaps = 387
| nationalcaps1 = 101
| nationalteam1 = {{fb|NGA}}
| birth_place = 
| currentclub = 
| caps1 = 46
| caps2 = 23
| caps3 = 0
| caps4 = 24
| clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[Standard Liège]]
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Marseille]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Tenerife|Tenerife]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| countryofbirth = {{vieta|Nigērija|Kono}}
| goals1 = 2
| nationalgoals1 = 7
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| years5 = 2003–2012
| caps5 = 196
| goals5 = 8
| height = 188
| image = JosephYobo'13 (cropped).JPG
| caption = Jobo 2013. gadā
| totalgoals = 13
}}'''Džofezs Maikls Jobo''' ({{Val|en|Joseph Michael Yobo}}, dzimis {{Dat|1980|9|6}}) ir bijušais [[Nigērija]]s [[futbolists]], spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Nigērijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Savas karjeras laikā pārstāvējis klubos no [[Beļģija]]s, [[Francija]]s, [[Spānija]]s, [[Anglija]]s un [[Turcija]]s. Vislabāk pazīstams no laika Anglijas klubā [[Everton FC|''Everton'']], kur viņš pavadīja deviņus gadus.

[[Nigērijas futbola izlase]]s sastāvā laika posmā no 2001. gada līdz 2014. gadam aizvadījis 101 maču un guvis 7 vārtus. Piedalījies [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]], [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Fenerbahce'''

* [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]: 2010—11
* [[Turcijas kauss futbolā|Turcijas kauss]]: 2011—12, 2012—13

'''Nigērija'''

* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2013. gada Āfrikas Nāciju kauss|2013]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nigērijas futbolisti]]
[[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Jobo, Džozefs}}</text>
      <sha1>t8h2capqx8pwb60zc5f1rc7qxoeyw73</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nvankvo Kanu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495446</id>
    <revision>
      <id>4495227</id>
      <parentid>4119926</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:48:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495227</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3794" sha1="767gc3frpms1sq3zanbtcm2s2j3cm28" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|8|1}}
| years3 = 1996–1999
| nationalteam2 = {{flaga|Nigērija}} Nigērijas U23
| nationalyears2 = 1996
| nationalyears1 = 1993
| nationalcaps1 = 6
| name = 
| playername = Nvankvo Kanu
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 1992–1993
| years2 = 1993–1996
| years4 = 1999–2004
| nationalgoals2 = 3
| caps6 = 143
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Portsmouth FC|Portsmouth]]
| goals6 = 20
| years6 = 2006–2012
| nationalcaps3 = 86
| nationalgoals3 = 12
| nationalteam3 = {{fb|NGA}}
| nationalyears3 = 1994–2011
| totalcaps = 406
| nationalteam1 = {{flaga|Nigērija}} Nigērijas U17
| nationalgoals1 = 5
| birth_place = 
| currentclub = 
| caps1 = 25
| caps2 = 54
| caps3 = 12
| caps4 = 119
| clubs1 = {{flaga|Nigērija}} [[Heartland F.C.|Iwuanyanwu Nationale]]
| clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[AFC Ajax|Ajax]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| countryofbirth = {{vieta|Nigērija|Overi}}
| goals1 = 15
| nationalcaps2 = 6
| goals2 = 25
| goals3 = 1
| goals4 = 30
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]
| years5 = 2004–2006
| caps5 = 53
| goals5 = 7
| height = 197
| image = 1 nwankwo kanu 2017 (edited).jpg
| caption = Kanu 2017. gadā
| totalgoals = 98
}}'''Nvankvo Kanu''' ({{Val|en|Nwankwo Kanu}}, dzimis {{Dat|1976|8|1}}) ir bijušais [[Nigērija]]s [[futbolists]], spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Nigērijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Spēlējis Nigērijas klubā ''[[Iwuanyanwu Nationale]]'', [[Nīderlande]]s klubā [[AFC Ajax|''Ajax'']], [[Itālija]]s klubā ''[[Inter Milan]]'' un [[Anglija]]s klubos [[Arsenal FC|''Arsenal'']], [[West Bromwich Albion FC|''West Bromwich Albion'']] un [[Portsmouth FC|''Portsmouth'']]. Ar ''Ajax'' komandu izcīnījis trīs ''[[Eredivisie]]'' titulus un [[UEFA Čempionu līga]]s trofeju 1995. gadā, bet ar ''Arsenal'' komandu – divus [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīgas]] titulus.

Nigērijas futbola izlases sastāvā piedalījies [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]]. Izcīnījis zelta medaļu [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

== Sasniegumi ==
'''Ajax'''

* [[Eredivisie]]: 1993–94, 1994–95, 1995–96
* [[UEFA Čempionu līga]]: 1994–95
* [[UEFA Superkauss]]: 1995
* [[Starpkontinentālais kauss]]: 1995

'''Inter Milan'''

* [[UEFA kauss]]: 1997–98

'''Arsenal'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: 2001–02, 2003–04
* [[FA kauss]]: 2001–02, 2002–03
* [[FA Charity Shield]]: 1999

'''Portsmouth'''

* FA kauss: 2007–08

'''Nigērija'''

* [[Vasaras olimpiskās spēles]] zelta medaļa: [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}}
{{DEFAULTSORT:Kanu, Nvankvo}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nigērijas futbolisti]]
[[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Amsterdamas &quot;Ajax&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Nigērijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Portsmouth FC spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>767gc3frpms1sq3zanbtcm2s2j3cm28</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leonardu Araužu</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495777</id>
    <revision>
      <id>4495232</id>
      <parentid>4014193</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:55:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]; +[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495232</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4837" sha1="9pi1464v043w84u8ocmsvp7nyifzg6x" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1969|9|5}}
| nationalteam1 = {{flaga|Brazīlija}} Brazīlijas U20
| countryofbirth = {{vieta|Brazīlija|Niteroja}}
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]] (sporta direktors)
| goals1 = 0
| goals2 = 1
| goals4 = 3
| years1 = 1987–1990
| clubs5 = {{flaga|Japāna}} [[Kashima Antlers]]
| years5 = 1994–1996
| caps5 = 49
| goals5 = 30
| height = 178
| image = Leonardo Nascimento de Araújo 2013-01-01.jpg
| caption = Leonardu 2013. gadā
| nationalgoals1 = 1
| nationalyears1 = 1989
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]]
| nationalcaps1 = 6
| name = 
| playername = Leonardu Araužu
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| totalgoals = 70
| nationalteam2 = {{fb|BRA}}
| nationalyears2 = 1990–2002
| nationalcaps2 = 55
| nationalgoals2 = 7
| managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
| manageryears1 = 2009–2010
| managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Internazionale]]
| manageryears2 = 2010–2011
| managerclubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Antalyaspor]]
| clubs4 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo FC|São Paulo]]
| clubs2 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo FC|São Paulo]]
| years8 = 2001
| caps8 = 13
| caps6 = 34
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain]]
| goals6 = 7
| years6 = 1996–1997
| caps7 = 96
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
| goals7 = 22
| years7 = 1997–2001
| clubs8 = {{flaga|Brazīlija}} [[São Paulo FC|São Paulo]]
| clubs9 = {{flaga|Brazīlija}} [[Clube de Regatas do Flamengo|Flamengo]]
| clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
| years9 = 2002
| years3 = 1991–1993
| years10 = 2002–2003
| caps9 = 0
| clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Clube de Regatas do Flamengo|Flamengo]]
| caps10 = 1
| goals8 = 0
| goals9 = 0
| goals10 = 0
| totalcaps = 371
| years4 = 1993–1994
| years2 = 1990–1991
| birth_place = 
| goals3 = 7
| caps1 = 52
| caps2 = 44
| caps3 = 70
| caps4 = 12
| clubnumber = 
| manageryears3 = 2017
}}'''Leonardu Nasimentu de Araužu''' ({{Val|pt|Leonardo Nascimento de Araújo}}, dzimis {{Dat|1969|9|5}}) ir [[Brazīlija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2021) viņš ir ''[[Ligue 1]]'' kluba ''[[Paris Saint-Germain]]'' sporta direktors.

Savas karjeras laikā pārsvarā spēlējis pussarga pozīcijā, bet varējis spēlēt arī kreisās malas uzbrucēja vai aizsarga pozīcijā. Karjeras veiksmīgāko periodu pavadījis [[Itālija]]s komandā ''[[AC Milan]]''. Pārstāvējis komandas Brazīlijā, [[Spānija|Spānijā]], [[Japāna|Japānā]], [[Francija|Francijā]] un Itālijā.

[[Brazīlijas futbola izlase]]s sastāvā uzvarējis [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausā]] un 1997. gada ''[[Copa América]]''. Piedalījies arī [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausā]].

Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri. Vadījis Itālijas klubus ''[[AC Milan]]'' un ''[[Inter Milan]]''. 2019. gadā kļuvis par Francijas kluba ''[[Paris Saint-Germain]]'' sporta direktoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/20190614-leonardo-returns-psg-sports-director-football|title=Leonardo returns to PSG as sports director|website=France 24|access-date=2021-10-27|date=2019-06-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Flamengo'''

* [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas čempionāta A sērija]]: 1987
* [[Copa do Brasil]]: 1990

'''São Paulo'''

* [[Starpkontinentālais kauss]]: 1993
* [[Recopa Sudamericana]]: 1993, 1994
* [[Supercopa Sudamericana]]: 1993

'''Kashima Antlers'''

* [[J1 līga]]: 1996

'''Milan'''

* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: 1998–99
* [[Coppa Italia]]: 2002–03

'''Brazīlija'''

* [[FIFA Pasaules kauss]]: [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]
* [[Copa América]]: 1997
* [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[1997. gada FIFA Konfederāciju kauss|1997]]

=== Trenera karjera ===
'''Internazionale'''

* Coppa Italia: 2010–11

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Araužu, Leonardu}}

[[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]]
[[Kategorija:Brazīlijas futbola treneri]]
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Parīzes &quot;Saint-Germain&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:São Paulo Futebol Clube spēlētāji]]
[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>9pi1464v043w84u8ocmsvp7nyifzg6x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elīna Ieva Bota</title>
    <ns>0</ns>
    <id>502216</id>
    <revision>
      <id>4495413</id>
      <parentid>4417729</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T08:16:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Privātā dzīve */ atj.</comment>
      <origin>4495413</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12543" sha1="idwt5n65lhgwh5ek4wn629odvbeij20" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Elīna Ieva Bota
 |       piktogramma_1 = Luge pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Kamaniņu braukšana
 |          vārds_orig = 
 |              attēls = 2024-12-14 Eberspächer Luge World Cup 2024-25 in Oberhof – Women's by Sandro Halank–121.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Elīna Ieva Bota 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|14}}
 |             dz_viet = {{vieta|Latvija|Sigulda}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |              garums = {{mērvienība|cm=177}}
 |               svars = {{mērvienība|kg=69}}
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola =
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = Ģimnāzija
 |      izgl iest1_nos = [[Murjāņu sporta ģimnāzija]]
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |        sporta veids = [[kamaniņu braukšana]]
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = [[Inārs Kivlenieks]]
 |         bij_treneri = Arnita Ancēna (pirmā trenere)
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 2 ({{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 2. vieta
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{Medal|ZOS}}
{{Medal|Silver|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Milāna-Kortīna 2026]]|Individuāli}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Bronze|[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|Altenberga 2024]]|Sprints}}
{{Medal|Bronze|[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|Altenberga 2024]]|Komandu stafete}}
{{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts kamaniņu sportā|Eiropas čempionāts]]}}
{{Medaļa|Gold|Sanktmorica 2022|Komandu stafete}}
{{Medaļa|Gold|Sigulda 2023|Komandu stafete}}
{{Medaļa|Bronze|Sanktmorica 2022|Individuāli}} 
{{Medaļa|Bronze|Sigulda 2023|Individuāli}}
{{Medaļa|Bronze|Oberhofa 2026|Komandu stafete}}
}}
'''Elīna Ieva Bota''' (dzimusi '''Elīna Ieva Vītola''' {{dat|2000|5|14}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[kamaniņu braukšana|kamaniņu braucēja]]. [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] sudraba medaļas ieguvēja individuālajās sacensībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/olimpiskas_speles_2026/11022026-elina_ieva_bota_pirma_latvijas_sieviete_a |title= Elīna Ieva Bota – pirmā Latvijas sieviete ar ziemas OS medaļu individuālajā disciplīnā|website=sportacentrs.com |date={{dat|2026|2|11|N|bez}} |access-date={{dat|2026|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesɡājums ==
Dzimusi 2000. gadā. Mācījās [[Siguldas 1. pamatskola|Siguldas 1. pamatskolā]], 2011. gadā Arnitas Ancēnas vadībā sāka nodarboties ar kamaniņu sportu.

Mācoties [[Murjāņu sporta ģimnāzija|Murjāņu sporta ģimnāzijā]], Elīna Ieva Vītola ɡuva panākumus dažādās junioru sacensībās. 2017. gada Eiropas čempionātā junioriem izcīnīja bronzas medaļu komandu stafetē, bet 2017.—2018. gada sezonā piedalījās Nāciju kausa sacensībās un {{dat|2017|12|3||bez}} debitēja [[Pasaules kauss kamaniņu sportā|Pasaules kausa]] pamatsacenībās, izcīnot 21. vietu [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas trasē]]. 2019. gada Eiropas čempionātā junioriem ieguva divas sudraba godalgas — vieninieku sacensībās un stafetē. 2020. gada Pasaules čempionātā junioriem ieņēma 9. vietu, bet komandu stafetē izcīnīja sudraba medaļu.

2021. gada Eiropas čempionātā Siguldā ieņēma 5. vietu, bet U-23 konkurencē izcīnīja zelta medaļu. 2021. gada Pasaules čempionātā, kas norisinājās [[Kēnigszē bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Kēnigszē trasē]], pamatsacensībās ieņēma 16. vietu, kas deva 6. vietu U-23 konkurencē. Sprinta sacensībās ieņēma 12. vietu. {{dat|2021|2|7||bez}} [[Sanktmorica|Sanktmoricā]] izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/07022021-20_gadus_veca_vitola_soke_un_sanktmorica_ |title=20 gadus vecā Vītola šokē un Sanktmoricā izcīna karjeras pirmo zeltu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2021|2|7|N|bez}} |access-date={{dat|2022|1|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada Eiropas čempionātā Sanktmoricā ieguva bronzas medaļu. Tas bija arī PK posms, kurā arī tika iegūta trešā vieta, un Vītola otro reizi karjerā kāpa uz goda pjedestāla. Vienlaikus notika sacensības arī U-23 Eiropas čempionāta ieskaitē, kur viņa izcīnīja uzvaru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/23012022-pec_pirma_brauciena_vitola_vicelidere_tir |title=Vītola tiek pie Eiropas čempionāta bronzas medaļas un zelta U-23 ieskaitē |website=sportacentrs.com |date={{dat|2022|1|23|N|bez}} |access-date={{dat|2022|1|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Komandu stafetē kopā ar [[Kristers Aparjods|Kristeru Aparjodu]] un divnieku ekipāžu, kurā startēja [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]], izcīnīja Eiropas čempionāta zelta godalgu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/23012022-latvija_sev_veiksmigo_eiropas_cempionatu_ |title=Latvija sev veiksmīgo Eiropas čempionātu pabeidz ar triumfu stafetē |website=sportacentrs.com |date={{dat|2022|1|23|N|bez}} |access-date={{dat|2022|1|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021.—2022. gada Pasaules kausa sezonu noslēdza 15. vietā. [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] ieņēma 18. vietu.

{{dat|2023|1|7||bez}} Pasaules kausa posmā Siguldā izcīnīja sudraba godalgu, piekāpjoties tikai vācietei [[Dajana Eitbergere|Dajanai Eitbergerei]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/07012023-vitola_ielauzas_starp_vacietem_un_sigulda |title=Vītola ielaužas starp vācietēm un Siguldā izcīna sudraba medaļu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|1|7|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā posmā komandu stafetē tika gūta uzvara. Nākamajā posmā, kas arī norisinājās Siguldas trasē un vienlaikus bija Eiropas čempionāts, izcīnīja bronzu gan Pasaules kausa, gan Eiropas čempionāta ieskaitē. Eiropas čempionāta U-23 ieskaitē otro gadu pēc kārtas Vītola ieguva zelta medaļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/15012023-aparjode_nenotur_liderpoziciju_vitola_eir |title=Aparjode nenosargā līderpozīciju, Vītola Eiropas čempionātā izcīna bronzu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|1|14|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Komandu stafetē, startējot tādā pašā sastāvā kā pirms gada, atkārtoti kļuva par Eiropas čempioni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/15012023-latvijas_stafetes_komanda_apspele_individ |title=Latvijas stafetes komanda apspēlē individuālos zeltus nolasījušos vāciešus |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|1|15|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Savā otrajā olimpiādē [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gadā]] E. Bota izcīnīja sudraba medaļu individuālajās sacensībās. Viņa ir pirmā sieviete neatkarīgās Latvijas vēsturē, kas ziemas olimpisko spēļu individuālajās sacensībās izcīna medaļu.

== Rezultāti ==

=== Olimpiskās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Vieninieki
! width=&quot;100&quot;| Stafete
|-
| {{osv|Kamaniņu braukšana|2022|Ziemas|title=2022}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]]
| 18.
| —
|-
| {{osv|Kamaniņu braukšana|2026|Ziemas|title=2026}}
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]]/[[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]]
| {{medal-bg|silver}}|'''2.'''
|
|}

=== Pasaules čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Vieninieki
! width=&quot;100&quot;| Sprints
! width=&quot;100&quot;| Jauktie vieninieki
! width=&quot;100&quot;| Stafete
|-
| [[2021. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2021]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Kēnigszē]]
| 16.
| —
| rowspan=3 {{n/a}}
| —
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2023]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 11.
| 12.
| —
|-
| [[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]]
| 4.
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
| {{medal-bg|bronze}}|'''3.'''
|-
| [[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025]]
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Kanāda}} [[Vistlera]]
| 9.
| {{n/a}}
| 4.
| —
|}

=== Eiropas čempionāts ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! Gads
! width=&quot;150&quot;| Vieta
! width=&quot;100&quot;| Vieninieki
! width=&quot;100&quot;| Stafete
! width=&quot;100&quot;| Jauktie vieninieki
|-
| 2020
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Norvēģija}} [[Lillehammere]]
| 17.
| —
|-
| 2021
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Latvija}} [[Sigulda]]
| 5.
| —
|-
| 2022
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]]
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
|-
| 2023
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Latvija}} [[Sigulda]]
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| {{medal-bg|gold}}| '''1.'''
|-
| 2024
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Austrija}} [[Insbruka]]
| 5.
| 4.
|-
| 2025
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]]
| 10.
| 4.
|-
| 2026
| align=&quot;left&quot;| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]]
| 7.
| {{medal-bg|bronze}}| '''3.'''
| 4.
|}

=== Pasaules kausa kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=&quot;100&quot;| Sezona
! width=&quot;70&quot;| Kopējā ieskaite
! width=&quot;70&quot;| Vieninieki
! width=&quot;70&quot;| Sprints
|-
| 2017.—2018. || colspan=2| '''37.''' || —
|-
| 2019.—2020. || colspan=2| '''35.''' || —
|-
| 2020.—2021. || '''22.''' || 20. || —
|-
| 2021.—2022. || '''15.''' || 12. || 23.
|-
| 2022.—2023. || '''7.''' || 6. || 10.
|-
| 2023.—2024. || '''4.''' || 4. || 12.
|-
| 2024.—2025. || colspan=2| '''10.''' || {{n/a}}
|}

== Privātā dzīve ==
2024. gadā apprecējās ar Latvijas kamaniņu braucēju [[Mārtiņš Bots|Mārtiņu Botu]] un mainīja uzvārdu.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/sports/629215-notikusas-butiskas-izmainas-latvijas-sieviesu-kamaninu-sporta-izlase Notikušas būtiskas izmaiņas Latvijas sieviešu kamaniņu sporta izlasē] Jauns.lv&lt;/ref&gt; 2026. gada vasarā tika paziņots, ka E. I. Bota izlaidīs divas sezonas kamaniņu sportā, jo ģimene gaida pirmā bērna piedzimšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportajaunumi.com/kamaninas-pagaidis-olimpiskas-medalnieces-botas-dzive-loti-ipass-notikums|title=Kamaniņas pagaidīs! Olimpiskās medaļnieces Botas dzīvē ļoti īpašs notikums|website=sportajaunumi.com|access-date=2026-07-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://kamanas.lv/lv/team_members/26-elina-ieva-vitola ''kamanas.lv'' profils]

{{Latvija 2026 ZOS}}
{{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Bota, Elīna Ieva}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Siguldā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas kamaniņu braucēji]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki kamaniņu braukšanā]]</text>
      <sha1>idwt5n65lhgwh5ek4wn629odvbeij20</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hoakins Korrea</title>
    <ns>0</ns>
    <id>507729</id>
    <revision>
      <id>4495259</id>
      <parentid>4287666</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T16:56:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495259</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3063" sha1="ajaou4vmv9jvq7w41eb54wyz4vq3hn8" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Hoakins Korrea
| nationalyears1 = 2017—2022
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[SS Lazio|Lazio]]
| caps4 = 92
| goals4 = 22
| years5 = 2021—2022
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Inter Milan]]
| caps5 = 26
| goals5 = 6
| nationalteam1 = {{fb|ARG}}
| goals3 = 5
| nationalcaps1 = 20
| nationalgoals1 = 4
| pcupdate = {{dat|2025|03|05|SK|bez}}
| name = 
| caption = Korrea 2020. gadā
| birth_date = 
| years4 = 2018—2022
| caps3 = 47
| image = Joaquín Correa 2020.jpg
| years1 = 2012—2014
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1994|8|13}}
| cityofbirth = {{vieta|Argentīna|Juan Bautista Alberdi}}
| height = 188
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Inter Milan]]
| clubnumber = 11
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| clubs1 = {{flaga|Argentīna}} [[Laplatas &quot;Estudiantes&quot;|Estudiantes]]
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC|Sevilla]]
| caps1 = 53
| goals1 = 3
| years2 = 2015—2016
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]
| caps2 = 31
| goals2 = 3
| years3 = 2016—2018
| birth_place = 
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Inter Milan]]
| years6 = 2022—
| caps6 = 34
| goals6 = 4
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Olympique de Marseille|Olympique Marseille]]
| years7 = 2023—2024
| caps7 = 12
| goals7 = 0
}}'''Karloss Hoakins Korrea''' ({{Val|es|Carlos Joaquín Correa}}, dzimis {{Dat|1994|8|13}}) ir [[Argentīna]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Argentīnas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2022. gada Korrea pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu ''[[Internazionale]]''.

Iepriekš spēlējis Argentīnas komandā [[Laplatas &quot;Estudiantes&quot;|''Estudiantes'']], [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandās [[U.C. Sampdoria|''Sampdoria'']] un ''[[S.S. Lazio|Lazio]]'', [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā [[Sevilla FC|''Sevilla'']], kā arī Francijas komandā [[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseļas &quot;''Olympique''&quot;]].

Argentīnas futbola izlases sastāvā debitējis 2017. gadā. Kopā ar izlasi uzvarējis [[2021. gada Copa América]].

== Sasniegumi ==
'''Lazio'''

* [[Coppa Italia]]: 2018—19
* [[Supercoppa Italiana]]: 2019

'''Inter Milan'''

* Coppa Italia: 2021—22, 2022—23
* Supercoppa Italiana: 2021, 2022
* [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022–23]]
'''Argentīna'''

* [[Copa América]]: [[2021. gada Copa América|2021]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Argentīnas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Korrea, Hoakins}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Argentīnas futbolisti]]
[[Kategorija:Argentīnas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]]
[[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Laplatas &quot;Estudiantes&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>ajaou4vmv9jvq7w41eb54wyz4vq3hn8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viljams Trosts-Ekongs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>508491</id>
    <revision>
      <id>4495224</id>
      <parentid>4437366</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:46:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495224</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4183" sha1="5dpadul3pz136x3mermrpi8m1bugudc" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Viljams Trosts-Ekongs
| nationalgoals2 = 0
| goals6 = 0
| years7 = 2020—2023
| clubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Watford FC|Watford]]
| caps7 = 48
| goals7 = 1
| years8 = 2023
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|ITA}} [[US Salernitana 1919]]
| caps8 = 9
| goals8 = 1
| years9 = 2023—2024
| clubs9 = {{flaga|GRE}} [[Saloniku PAOK]]
| caps9 = 10
| goals9 = 0
| nationalyears1 = 2011
| nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U19
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2013
| nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U20
| nationalcaps2 = 2
| nationalyears3 = 2016
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
| nationalteam3 = {{flaga|Nigērija}} Nigērija U23
| nationalcaps3 = 6
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 2015—2025
| nationalteam4 = {{fb|NGA}}
| nationalcaps4 = 82
| nationalgoals4 = 8
| pcupdate = {{dat|2026|03|14|sk|bez}}
| name = 
| caption = Trosts-Ekongs 2017. gadā
| birth_date = 
| caps6 = 65
| years6 = 2018—2020
| image = Argentina-Nigeria (5).jpg
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[FC Dordrecht|Dordrecht]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1993|9|1}}
| cityofbirth = {{vieta|Nīderlande|Hārlema}}
| height = 191
| currentclub = {{flaga|Katara}} [[Al Ahli SC|Al Ahli]]
| clubnumber = 5
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2013—2015
| clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Groningen|Groningen]]
| caps1 = 2
| goals1 = 0
| years2 = 2014—2015
| caps2 = 32
| goals5 = 3
| goals2 = 0
| years3 = 2015—2017
| clubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent|Gent]]
| caps3 = 3
| goals3 = 0
| years4 = 2015—2016
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Norvēģija}} [[FK Haugesund|Haugesund]]
| caps4 = 37
| goals4 = 3
| years5 = 2017—2018
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Bursaspor]]
| caps5 = 28
| birth_place = 
| clubs10 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Kholood Club|Al-Kholood]]
| years10 = 2024—2026
| caps10 = 45
| goals10 = 2
| clubs11 = {{flaga|Katara}} [[Al Ahli SC|Al Ahli]]
| years11 = 2026—
| caps11 = 0
| goals11 = 0
}}'''Viljams Trosts-Ekongs''' ({{Val|en|William Troost-Ekong}}, dzimis {{Dat|1993|9|1}}) ir [[Nigērija]]s [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Nigērijas futbola izlase]]s dalībnieks. No 2026. gada pārstāv [[Kataras Zvaigžņu līga]]s komandu ''[[Al Ahli SC|Al Ahli]]''. No 2020. gada līdz 2023. gadam Trosts-Ekongs pārstāvēja [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Watford FC|''Watford'']].

Iepriekš spēlējis [[Nīderlande]]s komandās [[FC Groningen|''Groningen'']] un [[FC Dordrecht|''Dordrecht'']], [[Beļģija]]s komandā [[KAA Gent|''Gent'']], [[Norvēģija]]s komandā [[FK Haugesund|''Haugesund'']], [[Turcija]]s komandā ''[[Bursaspor]]'', [[Itālija]]s komandā [[Udinese Calcio|''Udinese'']] un Saūda Arābijas komandā ''[[Al-Kholood Club|Al-Kholood]]''.

Nigērijas futbola izlases sastāvā debitējis 2015. gadā. Piedalījies [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]] un divos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] turnīros. Izcīnījis bronzas medaļu [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

== Sasniegumi ==
'''Nigērija'''

* [[Vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskā bronzas medaļa]]: [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016]]

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Trosts-Ekongs, Viljams}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Nigērijas futbolisti]]
[[Kategorija:Nigērijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]]
[[Kategorija:Bursaspor spēlētāji]]
[[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Nigērijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:US Salernitana 1919 spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Groningen spēlētāji]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki futbolā]]
[[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Haugesund spēlētāji]]
[[Kategorija:Al Ahli SC spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>5dpadul3pz136x3mermrpi8m1bugudc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stīvs Čerandolo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>510843</id>
    <revision>
      <id>4495235</id>
      <parentid>3922504</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T13:03:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4495235</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3239" sha1="5tukfq9qszce2ou57gokom6zy98x2jv" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Stīvs Čerandolo
| manageryears3 = 2015
| name = 
| caption = Čerandolo 2018. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| managerclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96|Hannover 96 II]] (asistents)
| manageryears1 = 2014
| managerclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96]] U15
| manageryears2 = 2014–2015
| managerclubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96]] (asistents)
| managerclubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96]] U17
| nationalcaps4 = 87
| manageryears4 = 2015–2018
| managerclubs5 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Stuttgart]] (asistents)
| manageryears5 = 2018
| managerclubs6 = {{fb|USA}} (asistents)
| manageryears6 = 2018
| managerclubs7 = {{flaga|Vācija}} Vācija U15 (asistents)
| manageryears7 = 2020–2021
| managerclubs8 = {{flaga|ASV}} [[Las Vegas Lights FC|Las Vegas Lights]]
| manageryears8 = 2021
| managerclubs9 = {{flaga|ASV}} [[Los Angeles FC]]
| nationalgoals4 = 2
| nationalteam4 = {{fb|USA}}
| image = Steven cherundolo.jpg
| nationalyears1 = 1997
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1979|2|19}}
| cityofbirth = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Rokforda}}
| height = 168
| currentclub = {{flaga|ASV}} [[Los Angeles FC]] (galvenais treneris)
| position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]]
| years1 = 1999–2014
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[Hannover 96]]
| caps1 = 370
| goals1 = 7
| nationalteam1 = {{flaga|ASV}} ASV U18
| nationalyears4 = 1999–2012
| nationalcaps1 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 1998–1999
| nationalteam2 = {{flaga|ASV}} ASV U20
| nationalcaps2 = 25
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 1998
| nationalteam3 = {{flaga|ASV}} ASV U23
| nationalcaps3 = 1
| nationalgoals3 = 0
| manageryears9 = 2022–
}}'''Stīvens Emils Čerandolo''' ({{Val|en|Steven Emil Cherundolo}}, dzimis {{Dat|1979|2|19}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[ASV futbola izlase]]s dalībnieks.

Visu savu spēlētāja karjeru no 1999. līdz 2014. gadam pavadījis [[Vācija]]s komandā ''[[Hannover 96]]''. ''Hannover 96'' komandā aizvadījis 16 sezonas, no kurām 12 spēlējis [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]. Kopumā aizvadījis 423 mačus un guvis 8 vārtus.

ASV futbola izlases sastāvā piedalījies [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]] bija iekļauts izlases sastāvā, bet nespēlēja.

== Sasniegumi ==
'''Hannover 96'''

* [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīga]]: 2001–02

'''ASV'''

* [[CONCACAF Zelta kauss]]: 2005

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{ASV futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Čerandolo, Stīvs}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV futbolisti]]
[[Kategorija:ASV izlases futbolisti]]
[[Kategorija:ASV futbola treneri]]
[[Kategorija:Hannover 96 spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>5tukfq9qszce2ou57gokom6zy98x2jv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1974. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>521986</id>
    <revision>
      <id>4495267</id>
      <parentid>4283489</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:03:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:1978. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]; pievienoju [[Kategorija:1974. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495267</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="71868" sha1="ftq7ndezizkbl42e036lull6elqagkq" xml:space="preserve">Rakstā uzskaitīti visu [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi.'''

== 1. grupa ==

=== {{fb|Austrālija}} ===
Treneris: {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Rale Rasičs]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Džeiks Railijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|8|27}}|caps=12|club=[[Melbourne Hakoah]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Dags Utjesenovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|10|8}}|caps=20|club=[[St. George-Budapest|St George-Budapest]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Pīters Vilsons (futbolists)|Pīters Vilsons]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|9|15}}|caps=31|club=[[Safeway United]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Manfrēds Šēfers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|2|12}}|caps=46|club=[[St. George-Budapest|St George-Budapest]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Kolins Karans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|8|21}}|caps=12|club=[[Western Suburbs SC (NSW)|Western Suburbs]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Rejs Ričardss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|5|18}}|caps=28|club=[[Marconi Stallions|Marconi Fairfield]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Džimijs Rūnijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|12|10}}|caps=20|club=[[A.P.I.A. Leichhardt Tigers|APIA Leichhardt]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Džimijs Makkejs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|12|19}}|caps=28|club=[[Sydney City Soccer Club|Sydney Hakoah]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Džonijs Vorens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|5|17}}|caps=41|club=[[St. George-Budapest|St George-Budapest]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Gērijs Manuels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|2|20}}|caps=4|club=[[Sydney Olympic FC|Pan-Hellenic]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Atila Abonji]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|8|16}}|caps=39|club=[[St. George-Budapest|St George-Budapest]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Adrians Olstons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|2|6}}|caps=33|club=[[Safeway United]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Pīters Olertons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|5|20}}|caps=4|club=[[A.P.I.A. Leichhardt Tigers|APIA Leichhardt]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Makss Tolsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|7|18}}|caps=16|club=[[Safeway United]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Harijs Viljamss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|5|7}}|caps=2|club=[[St. George-Budapest|St George-Budapest]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Ivo Rudičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|1|24}}|caps=0|club=[[Sydney Olympic FC|Pan-Hellenic]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Deivs Hārdings]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|8|14}}|caps=1|club=[[Sydney Olympic FC|Pan-Hellenic]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Džonijs Votkiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1941|3|28}}|caps=23|club=[[Sydney City Soccer Club|Sydney Hakoah]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Ērnijs Kempbels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|10|20}}|caps=8|club=[[Marconi Stallions|Marconi Fairfield]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Branko Buļevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|9|6}}|caps=19|club=[[Footscray JUST]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Džims Milisavļevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|4|15}}|caps=0|club=[[Footscray JUST]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Alans Māers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|7|21}}|caps=0|club=[[Sutherland Sharks|Sutherland Shire]]|clubnat=Austrālija}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|CHI}} ===
Treneris: [[Luiss Alamoss]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Leopoldo Valjehoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|7|16}}|caps=13|club=[[Unión Española]]|clubnat=Čīle}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Rolando Garsija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|12|15}}|caps=14|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Alberto Kvintano]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|4|26}}|caps=33|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Antonio Arjass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|10|9}}|caps=25|club=[[Unión Española]]|clubnat=Čīle}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Eliass Figeroa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|10|25}}|caps=19|club=[[SC Internacional|Internacional]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Huans Manuels Rodrigess Vega|Huans Rodrigess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|1|16}}|caps=24|club=[[Atlético Español]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Karloss Kaseli]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|7|5}}|caps=20|club=[[Levante UD|Levante]]|clubnat=Spain|natvar=1945}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Francisco Valdés]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|3|19}}|caps=44|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Serhio Ahumada]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|10|2}}|caps=12|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Karloss Reinoso]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|3|7}}|caps=25|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Leonardo Veliss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|9|3}}|caps=18|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}}
{{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Huans Mačuka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|3|7}}|caps=18|club=[[Unión Española]]|clubnat=Čīle}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Rafaels Gonsaless (Čīles futbolists)|Rafaels Gonsaless]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|4|24}}|caps=10|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Alfonso Lara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|4|27}}|caps=27|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Mario Galindo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|8|10}}|caps=6|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}}
{{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Giljermo Paess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|4|18}}|caps=11|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}}
{{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Giljermo Javars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|3|26}}|caps=24|club=[[Club de Fútbol Universidad de Chile|Universidad de Chile]]|clubnat=Čīle}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Horhe Sosijass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|10|6}}|caps=2|club=[[Universidad de Chile (football club)|Universidad de Chile]]|clubnat=Čīle}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Rohelijo Farjass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|8|13}}|caps=10|club=[[Unión Española]]|clubnat=Čīle}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Osvaldo Kastro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|4|14}}|caps=24|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}}
{{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Huans Olivaress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1941|2|20}}|caps=32|club=[[Unión Española]]|clubnat=Čīle}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Adolfo Nefs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|1|18}}|caps=26|club=[[Colo-Colo]]|clubnat=Čīle}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|GDR}} ===
Treneris: [[Georgs Bušners]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Jirgens Krojs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|10|19}}|caps=43|club=[[FSV Zwickau|BSG Sachsenring Zwickau]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Lotārs Kurbjuveits]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|11|6}}|caps=30|club=[[FC Carl Zeiss Jena]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Bernds Branšs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|9|24}}|caps=49|club=[[FC Carl Zeiss Jena]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Konrāds Veize]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|8|17}}|caps=23|club=[[FC Carl Zeiss Jena]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Hoahims Friče]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|10|28}}|caps=7|club=[[1. FC Lokomotive Leipzig]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Rīdegers Šnuphāze]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1954|1|23}}|caps=4|club=[[FC Rot-Weiss Erfurt]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Jirgens Pommerenke]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1953|1|22}}|caps=10|club=[[1. FC Magdeburg]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Volframs Lēve]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|5|14}}|caps=33|club=[[1. FC Lokomotive Leipzig]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Pēters Duke]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1941|10|14}}|caps=57|club=[[FC Carl Zeiss Jena]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Hanss Jirgens Kreiše]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|7|19}}|caps=38|club=[[SG Dynamo Dresden]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Joahims Štreihs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|4|13}}|caps=30|club=[[F.C. Hansa Rostock]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Zigmārs Veclihs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|11|16}}|caps=9|club=[[SG Dynamo Dresden]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Reinhards Lauks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|9|16}}|caps=14|club=[[Berliner FC Dynamo|BFC Dynamo]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Jirgens Špārvasers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|6|4}}|caps=29|club=[[1. FC Magdeburg]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Eberhards Fogels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|4|8}}|caps=53|club=[[FC Carl Zeiss Jena]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Haralds Irmšers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|2|12}}|caps=30|club=[[FC Carl Zeiss Jena]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Ērihs Hamans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|11|27}}|caps=1|club=[[FC Viktoria Frankfurt|FC Vorwärts Frankfurt (Oder)]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Gerds Kiše]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|10|23}}|caps=13|club=[[F.C. Hansa Rostock]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Volfgangs Zegins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|9|14}}|caps=13|club=[[1. FC Magdeburg]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Martins Hofmans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1955|3|22}}|caps=3|club=[[1. FC Magdeburg]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Volfgangs Blohvics]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1941|2|8}}|caps=17|club=[[FC Carl Zeiss Jena]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Verners Frīze]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|3|30}}|caps=0|club=[[1. FC Lokomotive Leipzig]]|clubnat=East Germany}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|VFR}} ===
Treneris: [[Helmuts Šēns]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Zeps Maiers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|2|28}}|caps=50|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Berti Fogtss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|12|30}}|caps=51|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Pauls Breitners]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|9|5}}|caps=19|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Hanss Georgs Švarcenbeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|4|3}}|caps=23|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Francs Bekenbauers]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|9|11}}|caps=78|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Horsts Dīters Hētgess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|9|10}}|caps=65|club=[[Brēmenes &quot;Werder&quot;|Werder Bremen]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Herberts Vimmers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|11|9}}|caps=23|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Bernhards Kullmans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|11|1}}|caps=12|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Jirgens Grabovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|7|7}}|caps=38|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Ginters Necers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|9|14}}|caps=34|club=[[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spain|natvar=1945}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Jups Heinkess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|5|9}}|caps=28|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Volfgangs Overats]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|9|29}}|caps=74|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Gerds Millers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|11|3}}|caps=55|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Uli Hēness]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|1|5}}|caps=20|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Haincs Floe]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|1|28}}|caps=14|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Rainers Bonhofs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|3|29}}|caps=4|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Bernds Helcenbains]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|3|9}}|caps=4|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Dīters Hercogs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|7|15}}|caps=2|club=[[Fortuna Düsseldorf]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Jups Kāpelmans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|12|19}}|caps=3|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Helmuts Krēmerss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|3|24}}|caps=5|club=[[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Norberts Nigburs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|5|8}}|caps=2|club=[[Gelzenkirhenes &quot;Schalke 04&quot;|Schalke 04]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Volfgangs Klefs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|11|16}}|caps=6|club=[[Borussia Mönchengladbach]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs end}}

== 2. grupa ==

=== {{fb|BRA}} ===
Treneris: [[Mariu Zagalu]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Emersons Leans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|7|11}}|caps=19|club=[[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Luiss Pereira]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|6|21}}|caps=15|club=[[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Mariņu Peress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|3|19}}|caps=5|club=[[Santos FC|Santos]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Zē Marija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|5|18}}|caps=28|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Vilsons Piaca]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|2|25}}|caps=44|club=[[Beluorizonti &quot;Cruzeiro&quot;|Cruzeiro]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Mariņu Čagass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|2|8}}|caps=9|club=[[Riodežaneiro &quot;Botafogo&quot;|Botafogo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Žairzinju]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|12|25}}|caps=73|club=[[Riodežaneiro &quot;Botafogo&quot;|Botafogo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Leviņa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|9|11}}|caps=18|club=[[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Sezars Maluku|Sezars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|5|17}}|caps=8|club=[[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Rivelinu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|1|1}}|caps=57|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Kažu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|6|16}}|caps=43|club=[[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;|Flamengo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Renatu Kuņa Valle|Renatu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|12|5}}|caps=2|club=[[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;|Flamengo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Valdomiru Vass Franku|Valdomiru]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|2|17}}|caps=9|club=[[SC Internacional|Internacional]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Neliņu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|7|26}}|caps=2|club=[[Beluorizonti &quot;Cruzeiro&quot;|Cruzeiro]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Alfredu Mostarda Filho|Alfredu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|10|18}}|caps=1|club=[[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Marku Antoniu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|2|6}}|caps=27|club=[[Fluminense FC|Fluminense]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Paulu Sezars Karpežiani|Karpežiani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|2|7}}|caps=5|club=[[SC Internacional|Internacional]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Ademirs da Gaja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|4|3}}|caps=8|club=[[Sanpaulu &quot;Palmeiras&quot;|Palmeiras]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Sebastjans Miranda da Silva Filho|Mirandiņa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|2|26}}|caps=3|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Žonass Eduardu Ameriku|Edu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|8|6}}|caps=41|club=[[Santos FC|Santos]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Dirkeu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|6|15}}|caps=4|club=[[Riodežaneiro &quot;Botafogo&quot;|Botafogo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Valdirs Peress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|2|2}}|caps=0|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|YUG}} ===
Treneris: [[Miļans Miļaničs]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Envers Maričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|4|23}}|caps=23|club=[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Ivan Buļans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|12|11}}|caps=7|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Envers Hadžiabdičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|11|6}}|caps=5|club=[[FK Željezničar Sarajevo|Željezničar]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Dražens Mužiničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1953|1|25}}|caps=3|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Josips Katalinskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|5|12}}|caps=21|club=[[FK Željezničar Sarajevo|Željezničar]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Vladislavs Bogičevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|11|7}}|caps=9|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Ilija Petkovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|9|22}}|caps=38|club=[[Troyes AC|Troyes]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Branko Oblaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|5|27}}|caps=29|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ivica Šurjaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1953|3|23}}|caps=7|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Jovans Aćimovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|6|21}}|caps=43|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Dragans Džajičs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|5|30}}|caps=72|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Jurica Jerkovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|2|25}}|caps=25|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Miroslavs Pavlovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|10|23}}|caps=45|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Luka Peruzovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|2|26}}|caps=0|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Kirils Dojčinovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|10|17}}|caps=6|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Fraņo Vladičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|10|19}}|caps=16|club=[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Danilo Popivoda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|5|1}}|caps=8|club=[[NK Olimpija Ljubljana (1911)|Olimpija Ljubljana]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Stanislavs Karasi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|11|8}}|caps=6|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Dušans Bajevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|12|10}}|caps=28|club=[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Vladimirs Petrovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1955|7|1}}|caps=5|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Ogņens Petrovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|1|2}}|caps=2|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Rizahs Meškovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|8|10}}|caps=1|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=SFR Yugoslavia}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|SCO}} ===
Treneris: [[Villijs Ormonds]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Deivids Hārvijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|2|7}}|caps=7|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Sendijs Džardins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|12|31}}|caps=16|club=[[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Denijs Makgreins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|5|1}}|caps=12|club=[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Billijs Bremners]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|12|9}}|caps=48|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Džims Holtons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|4|11}}|caps=11|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Džons Bleklijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|5|12}}|caps=3|club=[[Hibernian FC|Hibernian]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Džimijs Džonstons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|9|30}}|caps=21|club=[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Kenijs Dalglišs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|3|4}}|caps=19|club=[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Džo Džordans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|12|15}}|caps=11|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Deivids Hejs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|1|29}}|caps=24|club=[[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;|Celtic]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Pīters Lorimers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|12|14}}|caps=14|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Tomsons Allans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|10|5}}|caps=2|club=[[Dundee FC|Dundee]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Džims Stjuarts (futbolists)|Džims Stjuarts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1954|3|9}}|caps=0|club=[[Kilmarnock F.C.|Kilmarnock]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Mārtins Bučans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|3|6}}|caps=13|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Pīters Kormaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|7|17}}|caps=9|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Villijs Donačijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|10|5}}|caps=11|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Donalds Fords]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|10|25}}|caps=3|club=[[Heart of Midlothian FC|Hearts]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Tomijs Hačisons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|9|22}}|caps=8|club=[[Coventry City F.C.|Coventry City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Deniss Lo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1940|2|24}}|caps=54|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Villijs Morgans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|10|2}}|caps=19|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Gordons Makkvīns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|6|26}}|caps=1|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}}
{{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Ērihs Šēdlers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|8|6}}|caps=1|club=[[Hibernian FC|Hibernian]]|clubnat=Skotija}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Zaira}} ===
Treneris: {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Blagoje Vidiničs]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Kazadi Mvamba]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|3|6}}|caps=0|club=[[TP Mazembe]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mvepu Ilunga]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|8|22}}|caps=0|club=[[TP Mazembe]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Mvanza Mukombo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|12|17}}|caps=0|club=[[TP Mazembe]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Bvanga Cimens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|1|4}}|caps=0|club=[[TP Mazembe]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Lobilo Boba]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|4|10}}|caps=0|club=[[AS Vita Club]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Kilasu Masamba]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|12|22}}|caps=0|club=[[AS Dragons|AS Bilima]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Cinabu Va Munda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|5|8}}|caps=0|club=[[TP Mazembe]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Mana Mamuvene]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|10|10}}|caps=0|club=[[DCS Irboual]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Kembo Uba Kembo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|12|27}}|caps=0|club=[[AS Vita Club]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Kidumu Mantantu]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|11|17}}|caps=0|club=[[CS Imana]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=11|pos=DF|name=[[Kabasu Babo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|3|4}}|caps=?|club=[[AS Dragons|AS Bilima]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Tubilandu Ndimbi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|3|15}}|caps=0|club=[[AS Vita Club]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Ndaje Mulamba]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|11|4}}|caps=0|club=[[AS Vita Club]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Majanga Maku]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|10|31}}|caps=0|club=[[AS Vita Club]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Kibonge Mafu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|2|12}}|caps=0|club=[[AS Vita Club]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Mvape Mialo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|12|30}}|caps=?|club=[[FC Nyiki (Lubumbashi)|FC Nyiki]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Kafula Ngoje]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|11|11}}|caps=?|club=[[TP Mazembe]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Mavuba Mafuila]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|12|15}}|caps=?|club=[[AS Vita Club]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Mbungu Ekofa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|11|24}}|caps=?|club=[[DC Motema Pembe|CS Imana]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Žans Kalala N'Tumba]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|1|7}}|caps=0|club=[[AS Vita Club]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Kakoko Etepe]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|11|22}}|caps=0|club=[[DC Motema Pembe|CS Imana]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Kalambajs Otepa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|11|12}}|caps=?|club=[[TP Mazembe]]|clubnat=Zaire}}
{{nat fs end}}

== 3. grupa ==

=== {{fb|BUL}} ===
Treneris: [[Hristo Mladenovs]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Rumjančo Goranovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|3|17}}|caps=21|club=[[PFC Lokomotiv Sofia|Lokomotiv Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Ivans Zafirovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|12|30}}|caps=30|club=[[Sofijas CSKA|CSKA SZ Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Dobromirs Zečevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|11|12}}|caps=73|club=[[PFC Levski Sofia|Levski-Spartak Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Stefko Veličkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|2|15}}|caps=22|club=[[FC Etar Veliko Tarnovo|Etar Veliko Tarnovo]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Božils Kolevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|5|20}}|caps=35|club=[[Sofijas CSKA|CSKA SZ Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Dimitar Penevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|7|12}}|caps=83|club=[[Sofijas CSKA|CSKA SZ Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Vojns Vojnovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|9|7}}|caps=11|club=[[PFC Levski Sofia|Levski-Spartak Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Hristo Bonevs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|2|3}}|caps=68|club=[[Plovdivas &quot;Lokomotiv&quot;|DFS Lokomotiv Plovdiv]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Atanass Mihailovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|7|5}}|caps=40|club=[[PFC Lokomotiv Sofia|Lokomotiv Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Ivans Stojanovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|1|20}}|caps=18|club=[[PFC Levski Sofia|Levski-Spartak Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Georgijs Denevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|4|18}}|caps=29|club=[[Sofijas CSKA|CSKA SZ Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Stefans Aladzhovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|10|18}}|caps=27|club=[[PFC Levski Sofia|Levski-Spartak Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Mladens Vasilevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|7|29}}|caps=25|club=[[PFC Akademik Sofia|Akademik Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Kirils Milanovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|10|17}}|caps=9|club=[[PFC Levski Sofia|Levski-Spartak Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Pavels Panovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|9|14}}|caps=10|club=[[PFC Levski Sofia|Levski-Spartak Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Bozhidars Grigorovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|7|27}}|caps=4|club=[[PFK Slavia Sofia|Slavia Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Asparuhs Nikodimovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|8|21}}|caps=23|club=[[Sofijas CSKA|CSKA SZ Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Conjo Vasilevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|1|7}}|caps=6|club=[[Sofijas CSKA|CSKA SZ Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Kirils Ivkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|6|21}}|caps=22|club=[[PFC Levski Sofia|Levski-Spartak Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Krasimirs Borisovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|4|8}}|caps=7|club=[[PFC Levski Sofia|Levski-Spartak Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Stefans Stajkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|10|3}}|caps=5|club=[[PFC Levski Sofia|Levski-Spartak Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Simeons Simeonovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|4|26}}|caps=34|club=[[PFK Slavia Sofia|Slavia Sofia]]|clubnat=Bulgaria|natvar=1971}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|NED}} ===
Treneris: [[Rinuss Mihelss]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=MF|name=[[Rūds Gēlss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|7|28}}|caps=3|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Ārijs Hāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|11|16}}|caps=10|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=3|pos=MF|name=[[Vims van Hanegems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|2|20}}|caps=29|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Kēss van Īrsels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|12|6}}|caps=4|club=[[FC Twente|Twente]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Rinuss Israels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|3|19}}|caps=44|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Vims Jansens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|10|28}}|caps=25|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Teo de Jongs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|8|11}}|caps=8|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=8|pos=GK|name=[[Jans Jongblūds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1940|11|25}}|caps=2|club=[[FC Amsterdam]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Pīts Keizers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|6|14}}|caps=33|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Renē van de Kerhofs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|9|16}}|caps=5|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Villijs van de Kerhofs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|9|16}}|caps=1|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Rūds Krols]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|3|24}}|caps=20|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Johans Nēskenss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|9|15}}|caps=17|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Johans Kruifs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|4|25}}|caps=28|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spain|natvar=1945}}
{{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Robs Rensenbrinks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|7|3}}|caps=13|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}}
{{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Džonijs Reps]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|11|25}}|caps=5|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Vims Rijsbergens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|1|18}}|caps=1|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=18|pos=GK|name=[[Pīts Šreiverss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|12|15}}|caps=5|club=[[FC Twente|Twente]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Pleuns Striks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|5|27}}|caps=8|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Vims Sūrbīrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|1|16}}|caps=27|club=[[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Edijs Trejtels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|5|28}}|caps=4|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Harijs Voss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|9|4}}|caps=0|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Urugvaja}} ===
Treneris: [[Roberto Porta]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ladislao Mazurkevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|2|14}}|caps=34|club=[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Baudilio Haurehi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|7|9}}|caps=6|club=[[Club Atlético River Plate (Montevideo)|River Plate]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Huans Karloss Masniks]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|3|2}}|caps=23|club=[[Club Nacional de Football|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Pablo Forlans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|7|14}}|caps=12|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Hulio Montero Kastiljo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|4|25}}|caps=40|club=[[Club Nacional de Football|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Rikardo Pavoni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|7|8}}|caps=10|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=Argentina|natvar=alt}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Luiss Kubilja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1940|3|28}}|caps=36|club=[[Club Nacional de Football|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Viktors Esparago]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|10|6}}|caps=38|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spain|natvar=1945}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Fernando Morena]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|2|2}}|caps=21|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Pedro Roča]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|12|3}}|caps=49|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Rubens Korbo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|1|20}}|caps=21|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Ektors Santoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|10|29}}|caps=10|club=[[Alianza Lima]]|clubnat=Peru}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Gustavo de Simone]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|4|23}}|caps=8|club=[[Defensor Sporting Club|Defensor Sporting]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Luiss Garisto]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|12|3}}|caps=3|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Mario Gonsaless]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|5|27}}|caps=13|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Alberto Kardasio]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|8|26}}|caps=18|club=[[Danubio F.C.|Danubio]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Hulio Sesars Himeness]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1954|8|27}}|caps=11|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Volters Mantegasa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|6|17}}|caps=8|club=[[Club Nacional de Football|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Deniss Milars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|6|20}}|caps=12|club=[[Liverpool F.C. (Montevideo)|Liverpool]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Huans Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|8|5}}|caps=6|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Hosē Gomess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|10|23}}|caps=5|club=[[C.A. Cerro|Cerro]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Gustavo Fernandess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|2|16}}|caps=6|club=[[Rentistas]]|clubnat=Urugvaja}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|SWE}} ===
Treneris: [[Georgs Ēriksons]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ronijs Helstrems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|2|21}}|caps=38|club=[[Hammarby IF]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Jans Olsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|3|30}}|caps=11|club=[[Åtvidabergs FF]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Kents Karlsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|11|25}}|caps=10|club=[[Åtvidabergs FF]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Bjerns Nordkvists]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|10|6}}|caps=73|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Bjerns Andersons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|7|20}}|caps=10|club=[[Östers IF]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Ūve Grāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|5|9}}|caps=31|club=[[Grasshopper Club Zürich|Grasshopper]]|clubnat=Šveice}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Bo Lāšons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|5|5}}|caps=59|club=[[Malmö FF]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Konijs Torstensons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|8|28}}|caps=14|club=[[Minhenes &quot;Bayern&quot;|Bayern Munich]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ūve Kindvals]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|5|16}}|caps=39|club=[[IFK Norrköping]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Ralfs Edstrēms]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|10|7}}|caps=15|club=[[PSV Eindhoven|PSV]]|clubnat=Nīderlande}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Rolands Sandbergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|12|16}}|caps=20|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Svens Gunnars Lāšons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1940|5|10}}|caps=27|club=[[Örebro SK]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Rolands Grips]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1941|1|1}}|caps=52|club=[[IK Sirius FK|IK Sirius]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Stafans Tapers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|7|10}}|caps=15|club=[[Malmö FF]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Benno Magnusons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1953|2|4}}|caps=5|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=West Germany}}
{{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Inge Ejdersteds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|12|24}}|caps=20|club=[[Östers IF]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs player|no=17|pos=GK|name=[[Jērans Hagbergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|11|8}}|caps=1|club=[[Östers IF]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Jērgens Augustsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|10|28}}|caps=0|club=[[Åtvidabergs FF]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Klēss Kronkvists]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|10|15}}|caps=14|club=[[Landskrona BoIS]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Svens Lindmans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|4|19}}|caps=19|club=[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Ērjans Persons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|8|27}}|caps=46|club=[[Örgryte IS]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Tomass Ālstrēms]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|7|17}}|caps=2|club=[[IF Elfsborg]]|clubnat=Zviedrija}}
{{nat fs end}}

== 4. grupa ==

=== {{fb|Argentīna}} ===
Treneris: [[Vladislao Kaps]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Daniels Karnevali]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|12|4}}|caps=14|club=[[UD Las Palmas|Las Palmas]]|clubnat=Spain|natvar=1945}}
{{nat fs player|no=2|pos=FW|name=[[Rubens Ajala]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|1|8}}|caps=15|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spain|natvar=1945}}
{{nat fs player|no=3|pos=MF|name=[[Karloss Babingtons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|9|20}}|caps=7|club=[[Club Atlético Huracán|Huracán]]|clubnat=Argentina|natvar=}}
{{nat fs player|no=4|pos=FW|name=[[Agustins Balbuena]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|9|1}}|caps=6|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=Argentina|natvar=}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Anhels Bargass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|10|29}}|caps=20|club=[[FC Nantes|Nantes]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Migels Anhels Brindisi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|10|8}}|caps=31|club=[[Club Atlético Huracán|Huracán]]|clubnat=Argentina|natvar=}}
{{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Horhe Karaskosa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|8|15}}|caps=7|club=[[Club Atlético Huracán|Huracán]]|clubnat=Argentina|natvar=}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Enrike Časareta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|7|29}}|caps=7|club=[[San Lorenzo de Almagro|San Lorenzo]]|clubnat=Argentina|natvar=}}
{{nat fs player|no=9|pos=DF|name=[[Rubens Glarija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|3|10}}|caps=4|club=[[San Lorenzo de Almagro|San Lorenzo]]|clubnat=Argentina|natvar=}}
{{nat fs player|no=10|pos=DF|name=[[Ramons Heredija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|2|26}}|caps=18|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spain|natvar=1945}}
{{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Renē Husemans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1953|7|19}}|caps=7|club=[[Club Atlético Huracán|Huracán]]|clubnat=Argentina|natvar=}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Ubaldo Filjols]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|7|21}}|caps=0|club=[[Buenosairesas &quot;River Plate&quot;|River Plate]]|clubnat=Argentina|natvar=}}
{{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Mario Kempess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1954|7|15}}|caps=5|club=[[Rosario Central]]|clubnat=Argentina|natvar=}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Roberto Perfumo]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|10|3}}|caps=34|club=[[Beluorizonti &quot;Cruzeiro&quot;|Cruzeiro]]|clubnat=Brazil|natvar=1968}}
{{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Aldo Pojs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|9|14}}|caps=1|club=[[Rosario Central]]|clubnat=Argentina|natvar=}}
{{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Fransisko Sā]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|10|25}}|caps=7|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=Argentina|natvar=}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Karloss Skeo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|6|4}}|caps=4|club=[[Racing Club de Avellaneda|Racing]]|clubnat=Argentina|natvar=}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Roberto Telčs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|11|6}}|caps=17|club=[[San Lorenzo de Almagro|San Lorenzo]]|clubnat=Argentina|natvar=}}
{{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Nestors Togneri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|11|27}}|caps=1|club=[[Laplatas &quot;Estudiantes&quot;|Estudiantes La Plata]]|clubnat=Argentina|natvar=}}
{{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Enrike Volfs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|2|21}}|caps=16|club=[[Buenosairesas &quot;River Plate&quot;|River Plate]]|clubnat=Argentina|natvar=}}
{{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Migels Anhels Santoro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|2|27}}|caps=13|club=[[Club Atlético Independiente|Independiente]]|clubnat=Argentina|natvar=}}
{{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Ektors Jasalde]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|5|29}}|caps=12|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|HAI}} ===
Treneris: [[Antuāns Tasī]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Anrī Fransilons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|5|26}}|caps=1|club=[[Victory SC|Victory]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Vilfrīds Luī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|10|25}}|caps=0|club=[[Don Bosco FC|Don Bosco]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Arsēns Ogists]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|2|3}}|caps=1|club=[[Racing Club Haïtien]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Frics Andrē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|9|18}}|caps=0|club=[[Violette Athletic Club|Violette]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Seržs Dukostē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|2|4}}|caps=0|club=[[Aigle Noir AC|Aigle Noir]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Pjērs Bajons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|6|11}}|caps=1|club=[[Violette Athletic Club|Violette]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Filips Vorbē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|9|14}}|caps=1|club=[[Violette Athletic Club|Violette]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Žans Klods Desirs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|8|8}}|caps=1|club=[[Aigle Noir AC|Aigle Noir]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Edī Antuāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|8|27}}|caps=1|club=[[Racing Club Haïtien]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Gijs Fransuā]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|9|18}}|caps=0|club=[[Violette Athletic Club|Violette]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Gijs Sentvils]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|10|21}}|caps=1|club=[[Racing Club Haïtien]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Ernsts Žans-Žozefs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|6|11}}|caps=1|club=[[Violette Athletic Club|Violette]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Seržs Rasins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|10|9}}|caps=1|club=[[Aigle Noir AC|Aigle Noir]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Vilners Nasaire]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|3|30}}|caps=0|club=[[Valenciennes FC|Valenciennes]]|clubnat=Francija}}
{{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Rožērs Sentvils]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|12|8}}|caps=1|club=[[Archibald FC|Archibald]]|clubnat=Trinidāda and Tobāgo}}
{{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Frics Leandrē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|3|13}}|caps=0|club=[[Racing Club Haïtien]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Žozefs Marions Leandrē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|5|9}}|caps=1|club=[[Racing Club Haïtien]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Klods Bartelemī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|5|9}}|caps=1|club=[[Racing Club Haïtien]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Žans Herberts Ostins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|2|23}}|caps=?|club=[[Violette Athletic Club|Violette]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Emanuels Sanons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|6|25}}|caps=1|club=[[Don Bosco FC|Don Bosco]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Vilners Pikāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|10|12}}|caps=?|club=[[Violette Athletic Club|Violette]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Žerārs Žozefs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|10|22}}|caps=?|club=[[Racing Club Haïtien]]|clubnat=Haiti|natvar=1964}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|ITA}} ===
Treneris: [[Feručio Valkaredži]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Dino Dzofs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|2|28}}|caps=32|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Lučāno Spinozi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|5|9}}|caps=16|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Džačinto Faketi]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|7|18}}|caps=73|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Romeo Beneti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|10|20}}|caps=15|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Frančesko Morīni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|8|12}}|caps=6|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Tarčīzjo Burničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1939|4|25}}|caps=63|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Sandro Macola]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1942|11|8}}|caps=67|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Fabio Kapello]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|6|18}}|caps=16|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Džordžo Kinalja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|1|24}}|caps=9|club=[[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Džanni Rivera]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|8|18}}|caps=58|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Luidži Riva]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1944|11|7}}|caps=40|club=[[Cagliari Calcio|Cagliari]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Enriko Albertozi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1939|11|2}}|caps=34|club=[[Cagliari Calcio|Cagliari]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Džuzepe Sabadīni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|3|26}}|caps=4|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Mauro Belūdži]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|2|7}}|caps=7|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Džuzepe Vilsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|10|27}}|caps=1|club=[[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Antonio Juljāno]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|1|1}}|caps=17|club=[[SSC Napoli|Napoli]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Lučāno Re Čekoni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|12|1}}|caps=0|club=[[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Franko Kauzio]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|2|1}}|caps=10|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Pjetro Anastasi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|4|7}}|caps=20|club=[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Roberto Boninsenja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1943|11|13}}|caps=18|club=[[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Internazionale]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Paolo Puliči]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|4|27}}|caps=3|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Lučāno Kastelīni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|12|12}}|caps=0|club=[[Torino FC|Torino]]|clubnat=Itālija}}
{{nat fs end}}

=== {{fb|Polija}} ===
Treneris: [[Kazimežs Gorskis]]

{{nat fs start}}
{{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Andžejs Fišers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1952|1|15}}|caps=1|club=[[Górnik Zabrze]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=2|pos=GK|name=[[Jans Tomašecskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|1|9}}|caps=14|club=[[ŁKS Łódź]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=3|pos=GK|name=[[Zigmunds Kalinovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|5|2}}|caps=4|club=[[Śląsk Wrocław]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Antoni Šimanovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|1|13}}|caps=28|club=[[Wisła Kraków]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Zbigņevs Guts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|4|17}}|caps=9|club=[[Odra Opole]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Ježijs Gorgoņs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|7|18}}|caps=31|club=[[Górnik Zabrze]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Henriks Viečoreks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1949|12|14}}|caps=3|club=[[Górnik Zabrze]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Miroslavs Bulzackis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|10|23}}|caps=16|club=[[ŁKS Łódź]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=9|pos=DF|name=[[Vladislavs Žmuda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1954|6|6}}|caps=2|club=[[Gwardia Warszawa]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=10|pos=DF|name=[[Adams Musials]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|12|18}}|caps=25|club=[[Wisła Kraków]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Leslavs Čmikievičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1948|8|25}}|caps=32|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Kazimežs Dejna]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1947|10|23}}|caps=49|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Henriks Kasperčaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|7|10}}|caps=17|club=[[Stal Mielec]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Zigmunds Maščiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1945|5|3}}|caps=16|club=[[Ruch Chorzów]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Romans Jakobčaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|2|26}}|caps=1|club=[[Lech Poznań]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Gžegožs Lato]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|4|8}}|caps=13|club=[[Stal Mielec]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Andžejs Šarmahs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1950|10|3}}|caps=6|club=[[Górnik Zabrze]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Roberts Gadoha]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|1|10}}|caps=49|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Jans Domarskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1946|10|28}}|caps=13|club=[[Stal Mielec]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Zdzislavs Kapka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1954|12|7}}|caps=2|club=[[Wisła Kraków]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Kazimežs Kmieciks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1951|9|19}}|caps=9|club=[[Wisła Kraków]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Mareks Kusto]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|df=y|1974|6|13|1954|4|29}}|caps=1|club=[[Wisła Kraków]]|clubnat=Polija}}
{{nat fs end}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/1974germany Oficiālā mājaslapa] {{En ikona}}
{{FIFA Pasaules kauss}}

[[Kategorija:1974. gada FIFA Pasaules kauss]]
[[Kategorija:1974. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]]</text>
      <sha1>ftq7ndezizkbl42e036lull6elqagkq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Obdulio Varela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>528790</id>
    <revision>
      <id>4495258</id>
      <parentid>4037501</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T16:53:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:1950. gada FIFA Pasaules kausa stadioni]]; pievienoju [[Kategorija:1950. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495258</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2999" sha1="1nl58d1hlfpdcs321f655hpc9a55kg9" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Obdulio Varela
| nationalyears1 = 1939–1954
| death_place = 
| death_date = {{miršanas datums un vecums|1996|8|2|1917|9|20}}
| birth_place = {{vieta|Urugvaja|Montevideo}}
| birth_date = {{dat|1917|9|20}}
| caption = 
| name = 
| nationalgoals1 = 9
| nationalcaps1 = 45
| nationalteam1 = {{fb|URU}}
| goals2 = 
| image = Obdulio varela uruguay.jpg
| caps2 = 
| clubs2 = {{flaga|Urugvaja}} [[Montevideo Wanderers F.C.|Montevideo Wanderers]]
| years2 = 1938–1943
| goals1 = 
| caps1 = 
| clubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Deportivo Juventud]]
| years1 = 1936–1938
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| height = 183
| fullname = 
| clubs3 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]]
| years3 = 1943–1955
| caps3 = 
| goals3 = 
| managerclubs1 = {{flaga|Urugvaja}} [[Peñarol]]
| manageryears1 = 1955
}}'''Obdulio Hasinto Muinjoss Varela''' ({{Val|es|Obdulio Jacinto Muiños Varela}}, dzimis {{Dat|1917|9|20}}, miris {{Dat|1996|8|2}}) bija [[Urugvaja|Urugvajas]] [[futbolists]]. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas futbola izlasi]].

Varela bija komandas kapteinis, kad Urugvaja uzvarēja [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950. gada FIFA Pasaules kausā Brazīlijā]], izšķirošajā spēlē, kas pazīstama kā [[Urugvaja—Brazīlija (1950. gada FIFA Pasaules kauss)|''Maracanazo'']], pieveicot mājiniekus. Uzskatīts par vienu no sava laika labākajiem pussargiem, Varela bija pazīstams arī ar savu tehniku un līdera prasmēm. Viņš tiek uzskatīts arī par vienu no visu laiku labākajiem kapteiņiem futbola vēsturē,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.planetworldcup.com/LEGENDS/varela.html|title=Planet World Cup - Legends - Obdulio Varela|website=www.planetworldcup.com|access-date=2022-12-13}}&lt;/ref&gt; kā arī par Urugvajas sporta varoni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thesefootballtimes.co/2021/03/17/obdulio-varela-the-legend-of-uruguays-greatest-leader/|title=Obdulio Varela: the legend of Uruguay's greatest leader|last=Williams|first=Aidan|website=These Football Times|access-date=2022-12-13|date=2021-03-17|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Peñarol'''

* [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija|Urugvajas čempionāts]]: 1944, 1945, 1949, 1951, 1953, 1954

'''Urugvaja'''

* [[FIFA Pasaules kauss]]: [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]
* [[Copa América]]: 1942

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Urugvajas futbolists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1917. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1996. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Urugvajas futbolisti]]
[[Kategorija:Urugvajas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Urugvajas futbola treneri]]
[[Kategorija:1950. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1954. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Montevideo dzimušie]]
[[Kategorija:Montevideo Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Peñarol spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Varela, Obdulio}}</text>
      <sha1>1nl58d1hlfpdcs321f655hpc9a55kg9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>IShowSpeed</title>
    <ns>0</ns>
    <id>529381</id>
    <revision>
      <id>4495244</id>
      <parentid>4347618</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T14:52:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gamerboy676767</username>
        <id>148037</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4495244</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3017" sha1="6eamru24fkudtvnq3kvdqzi66ji5s7m" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = ''IShowSpeed''
| vārds_orig = 
| attēls = IShowSpeed at Chinatown (Portrait) 04.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = ''IShowSpeed'' 2024. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 2005
| dz_mēnesis = 1
| dz_diena = 21
| dz_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Sinsinati|2s=Ohaio (štats)}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{USA}}
| tautība = 
| nodarbošanās = [[blogeris]], [[reperis]]
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 2016—pašlaik
| dzimums = V
| vecāki = 
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
| brāļi = 
}}
'''Darens Džeisons Votkinss jaunākais''' ({{val|en|Darren Jason Watkins Jr.}}, dzimis {{dat|2005|1|21}}), plašāk zināms kā '''''IShowMeet''''', ir [[amerikāņi|amerikāņu]] ''[[YouTube]]'' un ''[[Twitch]]'' blogeris un reperis. ''IShowMeet'' 2016. gadā reģistrēja savu pamata ''[[YouTube]]'' kontu un sāka veidot komēdijas stila videoklipus. 2025. gada jūlijā veidoja videospēļu FIFA un NBA2K komentāru videoklipus. Viņa ''YouTube'' konta saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot [[videoblogs|videoblogus]]. Viņam ir vairāk nekā 42,2 miljoni abonentu un vairāk nekā 4,9 miljardi videoklipu skatījumu ''YouTube'' kanālā.

{{dat|2025|7|15||bez}} ''IShowSpeed'' apmeklēja [[Rīga|Rīgu]], kur ar viņu tikās ekonomikas ministrs [[Viktors Valainis]] un pilsētas mērs [[Viesturs Kleinbergs]]. Saskaņā ar [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru]], vizīte bija spontāna, taču Latvija un pārējās Baltijas valstis plānoja apmaksāt ''IShowMeet'' ar 30 000 EUR kompensāciju, kas izraisija diskusijas sabiedrībā un politikā par līdzekļu izšķērdēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2025-pasaulslavenais-strimeris-ishowspeed-ieradies-latvija.a606859/|title=Pasaulslavenais strīmeris «IShowSpeed» ieradies Latvijā|website=[[lsm.lv]]|access-date=2025-07-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120080825/valainis-ja-ishowspeed-dosies-uz-krieviju-latvija-vinam-nemaksas-30-000-eiro|title=Valainis: ja &quot;IShowSpeed&quot; dosies uz Krieviju, Latvija viņam nemaksās 30 000 eiro|website=www.delfi.lv|access-date=2025-07-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ishowspeed.com/ Oficiālā tīmekļa vietne]
* [https://www.youtube.com/channel/UCWsDFcIhY2DBi3GB5uykGXA ''YouTube'' kanāls]
* [https://www.instagram.com/ishowspeed/ ''Instagram'' profils]
* [https://twitter.com/Speed ''Twitter'' profils]
* [https://www.facebook.com/ishowspeedfb ''Facebook'' profils]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:YouTube]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]</text>
      <sha1>6eamru24fkudtvnq3kvdqzi66ji5s7m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495268</id>
      <parentid>4495244</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:12:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Gamerboy676767|Gamerboy676767]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda</comment>
      <origin>4341583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3020" sha1="g8u5z23z2vdhraigx7o4tldcw4u1wul" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = ''IShowSpeed''
| vārds_orig = 
| attēls = IShowSpeed at Chinatown (Portrait) 04.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = ''IShowSpeed'' 2024. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 2005
| dz_mēnesis = 1
| dz_diena = 21
| dz_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Sinsinati|2s=Ohaio (štats)}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{USA}}
| tautība = 
| nodarbošanās = [[blogeris]], [[reperis]]
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 2016—pašlaik
| dzimums = V
| vecāki = 
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
| brāļi = 
}}
'''Darens Džeisons Votkinss jaunākais''' ({{val|en|Darren Jason Watkins Jr.}}, dzimis {{dat|2005|1|21}}), plašāk zināms kā '''''IShowSpeed''''', ir [[amerikāņi|amerikāņu]] ''[[YouTube]]'' un ''[[Twitch]]'' blogeris un reperis. ''IShowSpeed'' 2016. gadā reģistrēja savu pamata ''[[YouTube]]'' kontu un sāka veidot komēdijas stila videoklipus. 2025. gada jūlijā veidoja videospēļu FIFA un NBA2K komentāru videoklipus. Viņa ''YouTube'' konta saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot [[videoblogs|videoblogus]]. Viņam ir vairāk nekā 42,2 miljoni abonentu un vairāk nekā 4,9 miljardi videoklipu skatījumu ''YouTube'' kanālā.

{{dat|2025|7|15||bez}} ''IShowSpeed'' apmeklēja [[Rīga|Rīgu]], kur ar viņu tikās ekonomikas ministrs [[Viktors Valainis]] un pilsētas mērs [[Viesturs Kleinbergs]]. Saskaņā ar [[Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra|Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru]], vizīte bija spontāna, taču Latvija un pārējās Baltijas valstis plānoja apmaksāt ''IShowSpeed'' ar 30 000 EUR kompensāciju, kas izraisija diskusijas sabiedrībā un politikā par līdzekļu izšķērdēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2025-pasaulslavenais-strimeris-ishowspeed-ieradies-latvija.a606859/|title=Pasaulslavenais strīmeris «IShowSpeed» ieradies Latvijā|website=[[lsm.lv]]|access-date=2025-07-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120080825/valainis-ja-ishowspeed-dosies-uz-krieviju-latvija-vinam-nemaksas-30-000-eiro|title=Valainis: ja &quot;IShowSpeed&quot; dosies uz Krieviju, Latvija viņam nemaksās 30 000 eiro|website=www.delfi.lv|access-date=2025-07-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ishowspeed.com/ Oficiālā tīmekļa vietne]
* [https://www.youtube.com/channel/UCWsDFcIhY2DBi3GB5uykGXA ''YouTube'' kanāls]
* [https://www.instagram.com/ishowspeed/ ''Instagram'' profils]
* [https://twitter.com/Speed ''Twitter'' profils]
* [https://www.facebook.com/ishowspeedfb ''Facebook'' profils]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:YouTube]]
[[Kategorija:Amerikāņu reperi]]
[[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]]</text>
      <sha1>g8u5z23z2vdhraigx7o4tldcw4u1wul</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ukrainas neatkarības karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>537733</id>
    <revision>
      <id>4495225</id>
      <parentid>4354861</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:47:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495225</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29080" sha1="6hmxcqm5d9zs0gu5w2sj1jum01m8r9g" xml:space="preserve">{{cita nozīme|karu no 1917. līdz 1921. gadam|mūsdienu karu|Krievijas—Ukrainas karš}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Ukrainas neatkarības karš
| partof            = [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] un [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]]
| image             = [[Attēls:Ukrainian pro-Tsentralna Rada demonstration in Sophia Square, Kyiv, 1917-03-17, 01.jpg|300px]]
| caption           = Centrālās Radas atbalstītāju demonstrācija Sofijas laukumā, Kijivā, 1917. gadā.
| date              = {{dat|1917|3|7|N}} — {{dat|1921|11|17|N}}
| place             = [[Centrālā un Austrumeiropa]]
| casus             = 
| result            = [[Sarkanā armija]] okupēja lielāko daļu Ukrainas, izveidojot [[Ukrainas PSR]], bet Rietumukrainu pievienoja [[Polijas Otrā republika|Polija]]i.
| combatant1        = [[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Ukrainas Tautas Republika|UTR]]&lt;br /&gt; 
[[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Rietumukrainas Tautas Republika|Rietumukraina]] &lt;small&gt;(1918–1919)&lt;/small&gt;
----
[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|20px]] [[Vācijas Impērija|Vācija]] &lt;small&gt;(1918)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[Attēls: Ensign_of_Austro-Hungarian_civil_fleet_(1869-1918).svg|20px]] [[Austroungārija]] &lt;small&gt;(1918)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[Attēls:Flag of Poland (1919–1928).svg|20px]] [[Polijas Otrā republika|Polija]] &lt;small&gt;(1920–1921)&lt;/small&gt;
| combatant2        = [[Attēls:Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic (1918–1925).svg|20px]] [[Krievijas SFPR|Padomju Krievija]]&lt;br /&gt;
[[Attēls:Flag of the Ukrainian Soviet Socialist Republic (1919–1929).svg|20px]] [[Padomju Ukraina]]
----
[[Attēls:Махновское_знамя.svg|20px]] [[Nestors Mahno|Ukraiņu anarhisti]]
| combatant3        = [[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Ukrainas Valsts]] &lt;small&gt;(1918)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[Attēls: Flag_of_Russia.svg|20px]] [[Baltā kustība]] &lt;small&gt;(1918–1920)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
----
[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|20px]] [[Vācijas Impērija|Vācija]] &lt;small&gt;(1917–1918)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[Attēls: Ensign_of_Austro-Hungarian_civil_fleet_(1869-1918).svg|20px]] [[Austroungārija]] &lt;small&gt;(1918)&lt;/small&gt;
----
[[Attēls:Flag of Poland (1919–1928).svg|20px]] [[Polijas Otrā republika|Polija]] &lt;small&gt;(1918–1919)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[Attēls: Flag_of_Romania.svg|20px]] [[Rumānijas Karaliste|Rumānija]] &lt;small&gt;(1918)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
* [[Attēls: Flag_of_the_Moldavian_Democratic_Republic.svg|20px]] [[Moldāvijas Demokrātiskā Republika|Moldāvija]]
----
'''[[Antante]]:'''&lt;br /&gt;
[[Attēls:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|20px]] [[Francijas Trešā republika|Francija]] &lt;small&gt;(1919)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[Attēls:State flag of Greece (1863–1924;1935–73).svg|20px]] [[Grieķijas Karaliste|Grieķija]] &lt;small&gt;(1919)&lt;/small&gt;
| commander1        = [[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Simons Petļura]]&lt;br /&gt;[[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Mihailo Hruševskis]]&lt;br /&gt;[[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Jevhens Petruševičs]]&lt;br /&gt;[[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Oleksandrs Hrekovs]]
| commander2        = [[Attēls:Flag of the Ukrainian Soviet Socialist Republic (1919–1929).svg|20px]] [[Staņislavs Kosiors]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Ukrainian Soviet Socialist Republic (1919–1929).svg|20px]] [[Kristians Rakovskis]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic (1918–1925).svg|20px]] [[Mihails Frunze]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic (1918–1925).svg|20px]] [[Aleksandrs Jegorovs]]
----
[[Attēls:Махновское_знамя.svg|20px]] [[Nestors Mahno]]
| commander3        = [[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Pavlo Skoropadskis]]&lt;br /&gt;[[Attēls: Flag_of_Russia.svg|20px]] [[Antons Deņikins]]&lt;br /&gt;[[Attēls: Flag_of_Russia.svg|20px]] [[Pjotrs Vrangelis]]&lt;br /&gt;
----
[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|20px]] [[Hermans fon Eihorns|H. fon Eihorns]] '''[[Atentāts|X]]'''
----
[[Attēls:Flag of Poland (1919–1928).svg|20px]] [[Juzefs Pilsudskis]]
| strength1  = [[Attēls:Coat_of_Arms_of_UNR-1.svg|20px]] [[Ukrainas Tautas Republikas armija]]: 100 000 (maksimums)&lt;br /&gt;[[Attēls: ZUNR_coa.svg|20px]] Galīcijas armija: 70 000 (maksimums)
| strength2  = [[Attēls: Soviet_Red_Army_Hammer_and_Plough.svg|20px]] [[Sarkanā armija]]&lt;br /&gt;
----
[[Attēls: Махновское_знамя.svg|20px]] [[Nestors Mahno|Mahno]] armija: 103 000 (maksimums)
| strength3  = [[Attēls: Volunteer_Army_Insignia.svg|20px]] [[Brīvprātīgo armija (Krievija)|Brīvprātīgo armija]]: 40 000 (maksimums)&lt;br /&gt;
----
[[Attēls: Kaiserstandarte.svg|20px]] Vācijas Impērijas armija
----
[[Attēls: POL_Wojska_Lądowe.svg|20px]] Polijas armija: 190 000 (maksimums)&lt;br /&gt;
[[Attēls: Romanian_Army_Flag_-_1914_used_model.svg|20px]] Rumānijas armija: 4 000 (maksimums)
}}
'''Ukrainas neatkarības karš''' vai '''Ukrainas revolūcija''' ({{val|uk|Українська революція}}) bija militāru konfliktu virkne, kuros iesaistījās daudzas valstis un kas ilga no 1917. līdz 1921. gadam, un tā rezultātā tika izveidota un attīstījās mūsdienu Ukraina, kuras lielākā daļa vēlāk tika iekļauta [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] kā [[Ukrainas PSR|Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika]] (1922—1991).

Karš izpaudās kā militāri konflikti starp dažādiem valdību, politiskajiem un militārajiem spēkiem. Karojošo pušu vidū bija [[Ukrainas Tautas Republika|ukraiņu nacionālisti]], [[Nestors Mahno|ukraiņu anarhisti]], [[Vācijas Impērija]]s un [[Austroungārija]]s spēki, [[Baltā kustība|Baltgvardu]] [[Brīvprātīgo armija (Krievija)|Krievijas brīvprātīgo armija]] un [[Polijas Otrā republika|Polijas Otrās republikas]] spēki. Viņi cīnījās par kontroli pār Ukrainu pēc [[Februāra revolūcija]]s Krievijas Impērijā. Iesaistījās arī [[Antante]]s spēki no [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas]] un [[Francijas Trešā republika|Francijas]].

Mūsdienu Ukrainā termins &quot;[[Ukraiņu—padomju karš]]&quot; parasti tiek lietots 1917.—1921. gadu notikumiem, kas mūsdienās tiek uzskatīti par karu starp [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republiku]] un boļševikiem ([[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]] un tās satelītvalsti [[Padomju Ukraina|Padomju Ukrainu]]). Karš sākās drīz pēc [[Oktobra revolūcija]]s, kad [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] nosūtīja [[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko|Antonova]] ekspedīcijas grupu uz Ukrainu un Dienvidkrieviju.

Cīņa ilga no 1917. gada februāra līdz 1921. gada novembrim, un tās rezultātā Ukraina tika sadalīta galvenokārt starp [[Ukrainas PSR]] un [[Polijas Otrā republika|Poliju]]. Padomju historiogrāfija boļševiku uzvaru uzskatīja par Ukrainas atbrīvošanu no Rietumeiropas un Centrāleiropas (tostarp [[Polijas Otrā republika|Polijas]]) armiju okupācijas. Turpretī mūsdienu ukraiņu vēsturnieki to uzskata par neveiksmīgu [[Ukrainas Tautas Republika]]s neatkarības karu pret [[Krievijas PFSR|Padomju Krieviju]].

Šo karu mēdz uzskatīt kā daļu no [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] Dienvidu frontes, kā arī [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte]]s noslēguma posma.

== Konteksts ==
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā mūsdienu Ukrainas teritorija atradās galveno karojošo pušu frontes līnijā: frontes austrumos — [[Antante]]s sabiedrotās [[Krievijas Impērija]] un [[Rumānijas Karaliste|Rumānija]], bet rietumos — [[Centrālās lielvalstis]] — [[Vācijas Impērija]] un [[Austroungārija]]. Līdz 1917. gada sākumam pēc Krievijas armijas veiktā [[Brusilova pārrāvums|Brusilova pārrāvuma]], kas bija stratēģiski veiksmīgs, bet izmaksāja dārgi, ņemot vērā armijas cilvēkresursus, daļēji ieņemot [[Volīnija|Volīniju]] un [[Galīcija]]s austrumu daļu.

[[Februāra revolūcija]] 1917. gadā rosināja daudzas etniskās grupas Krievijas Impērijā pieprasīt lielāku autonomiju un dažādas pašnoteikšanās pakāpes. Vēlāk [[Kijiva|Kijivā]] tika pasludināta Ukrainas autonomija, kas bija cieši saistīta ar [[Krievijas Pagaidu valdība|Krievijas Pagaidu valdību]] un kuru pārvaldīja sociālistu dominētā [[Ukrainas Centrālā Rada|Centrālā Rada]]. Vājā un neefektīvā Pagaidu valdība [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] turpināja būt lojāla Antantei un arvien nepopulārākajam karam, 1917. gada vasarā uzsākot [[Jūnija ofensīva|Kerenska ofensīvu]]. Šī ofensīva Krievijas armijai bija pilnīga katastrofa. Vācijas armijas pretuzbrukums lika Krievijai zaudēt visus 1916. gadā gūtos panākumus un sagrāva tās armijas morāli, kas izraisīja gandrīz pilnīgu bruņoto spēku un pārvaldes aparāta sabrukumu visā plašajā Krievijas Impērijā.

Daudzi dezertējušie karavīri un virsnieki, īpaši etniskie ukraiņi, bija zaudējuši ticību impērijas nākotnei un par daudz izdevīgāku alternatīvu uzskatīja [[Ukrainas Centrālā Rada|Centrālo Radu]], kas kļuva arvien neatkarīgāka. [[Nestors Mahno]] sāka anarhistu darbību Ukrainas dienvidos, atbruņojot dezertējušos krievu karavīrus un virsniekus, kas šķērsoja Hajčuras upi pie [[Huļajpole|Huļaipole]]s, savukārt austrumos, rūpnieciskajā [[Donbass|Donbasa reģionā]], bieži notika [[Boļševiki|boļševiku]] iefiltrēto arodbiedrību streiki.

== Vēsture ==

=== 1917. gads ===
Visi iepriekšējie notikumi noveda pie [[Oktobra revolūcija]]s [[Sanktpēterburga|Petrogradā]], kas ātri izplatījās visā bijušajā impērijā. Kijivas boļševiku sacelšanās 1917. gada novembrī noveda pie Krievijas Republikas Kijivas kara apgabala spēku sakāves. Drīz pēc tam varu Kijivā pārņēma [[Ukrainas Centrālā Rada|Centrālā Rada]], bet 1917. gada decembra beigās boļševiki izveidoja konkurējošo [[Ukrainas Padomju Tautas Republika|Ukrainas Padomju Tautas Republiku]] austrumu pilsētā [[Harkiva|Harkivā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://whp057.narod.ru/usnr.htm|title=УКРАИНСКАЯ (СОВЕТСКАЯ) НАРОДНАЯ РЕСПУБЛИКА|website=web.archive.org|access-date=2023-04-02|date=2006-06-23|archive-date=2006-06-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20060623050213/http://whp057.narod.ru/usnr.htm}}&lt;/ref&gt; Tūlīt sākās karadarbība pret Centrālās Radas valdību Kijivā. Šādos apstākļos 1918. gada 22. janvārī Ukrainas Centrālās Radas ceturtajā universālā tika pasludināta neatkarība, un Rada sarāva saites ar Krieviju.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Ukraine|title=Ukraine {{!}} History, Flag, Population, President, Map, Language, &amp; Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2023-04-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Borderland : A Journey Through the History of Ukraine.|url=https://archive.org/details/borderlandjourne0000reid|last=Reid|first=Anna|publisher=Westview Press|year=2000|isbn=0-8133-3792-5|pages=[https://archive.org/details/borderlandjourne0000reid/page/33 33]}}&lt;/ref&gt; Līdzīgi kā [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] gadījumā, Radas izveidotās Ukrainas Tautas Republikas neatkarību neatzina Krievijas jaunā padomju valdība.

Radas rīcībā bija ierobežoti bruņotie spēki, un uz tiem bija liels militārs spiediens no [[Ukrainas Komunistiskā partija (PSRS)|Ukrainas Komunistiskās partijas]] spēkiem Harkivā, kur Vladimirs Antonovs-Ovsejenko bija izveidojis štābu, lai atšķeltu Kaledina spēkus Donā no Ukrainas. Boļševiku spēki Mihaila Muravjova vadībā ātri ieņēma [[Poltava|Poltavu]], 10. janvārī — [[Dņipro]], 23. janvārī — Žerminku un [[Vinnica|Vinnicu]], 30. janvārī — [[Odesa|Odesu]] un 4. februārī — [[Mikolajiva|Mikolajivu]]. [[Kauja pie Krutiem]] 30. janvārī boļševikus palēnināja, bet Kijivas arsenāla janvāra sacelšanās palīdzēja, un 9. februārī komunisti ieņēma [[Kijiva|Kijivu]]. Radas ministri aizbēga uz [[Žitomira|Žitomiru]]. Pēc tam Muravjovs iesaistījās kaujās ar Rumānijas spēkiem, kuri okupēja [[Besarābija|Besarābiju]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Russian Revolution, 1917–1921|url=https://archive.org/details/russianrevolutio0001will_h4t7|last=Chamberlin|first=William|publisher=The Macmillan Company|year=1935|location=Ņujorka|pages=[https://archive.org/details/russianrevolutio0001will_h4t7/page/373 373]–377}}&lt;/ref&gt;

Ukrainā vietējie boļševiki izveidoja arī [[Odesas padomju republika|Odesas]] un [[Doneckas-Krivojrogas padomju republika]]s, bet dienvidos [[Nestors Mahno]] izveidoja Mahnovščinu — anarhistu teritoriju — un pēc tam apvienoja savus spēkus ar boļševikiem. Lielākā daļa atlikušo Krievijas armijas vienību vai nu apvienojās ar boļševikiem, vai pievienojās [[Ukrainas Tautas Republikas armija]]i. Ievērojams izņēmums bija pulkvedis [[Mihails Drozdovskis]], kurš ar savu [[Baltā kustība|Balto]] [[Brīvprātīgo armija (Krievija)|brīvprātīgo armija]]s vienību pārgāja pāri visai &quot;[[Jaunkrievija]]i&quot; līdz Donas upei, sakaujot Makhno spēkus.

=== 1918. gads ===
Saskaroties ar nenovēršamu sakāvi, [[Ukrainas Centrālā Rada|Rada]] vērsās pie saviem joprojām naidīgajiem pretiniekiem, [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], lai panāktu pamieru un koalīciju, ko [[Vācijas Impērija|Vācija]] akceptēja ar pirmo Brestļitovskas līgumu (parakstīts 1918. gada 9. februārī) apmaiņā pret ārkārtīgi nepieciešamajām pārtikas piegādēm, kuras Ukrainas Tautas Republika piegādātu vāciešiem. Pēc tam Vācijas un Austroungārijas armijas [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|izspieda boļševiku spēkus no Ukrainas]], 1. martā ieņemot Kijivu. Divas dienas vēlāk boļševiki parakstīja [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]], kas oficiāli izbeidza karadarbību Pirmā pasaules kara Austrumu frontē un atstāja Ukrainu Vācijas ietekmes sfērā. 1918. gada 13. martā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas karaspēks]] un Austroungārijas armija atbrīvoja Odesu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ukrainianweek.com/the-ukrainian-navy-and-the-crimean-issue-in-1917-18/|title=The Ukrainian Navy and the Crimean Issue in 1917-18 {{!}} The Ukrainian Week|access-date=2023-04-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Ukrainas Tautas Republikas armija 1918. gada aprīlī pārņēma kontroli pār Donbasu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.istpravda.com.ua/short/2018/04/18/152320/|title=100 років тому визволили Бахмут і решту Донбасу|website=Історична правда|access-date=2023-04-02}}&lt;/ref&gt; Arī [[Krima|Krimu]] 1918. gada aprīlī Ukrainas Tautas Republikas armija un Vācijas Impērijas armija atbrīvoja no boļševiku spēkiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.nytimes.com/iht-retrospective.blogs.nytimes.com/2014/03/29/1918-germany-takes-control-of-crimea/|title=1918: Germany Takes Control of Crimea|last=Tribune|first=International Herald|website=IHT Retrospective Blog|access-date=2023-04-02|date=2014-03-29|language=en}}&lt;/ref&gt; 1918. gada 5. aprīlī Vācijas armija pārņēma kontroli pār Dņipro un trīs dienas vēlāk arī pār Harkivu.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Akulov|first=Mikhail|date=2013-10-18|title=War Without Fronts: Atamans and Commissars in Ukraine, 1917-1919|url=https://dash.harvard.edu/handle/1/11181181|language=en}}&lt;/ref&gt; Līdz 1918. gada aprīlim visi boļševiku teritoriālie ieguvumi Ukrainā bija zaudēti; to izraisīja vietējo iedzīvotāju apātija un [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] toreiz zemākās kaujas prasmes salīdzinājumā ar Austroungārijas un Vācijas karaspēku.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Tomēr nemieri turpinājās visos Ukrainas austrumu reģionos, kur vietējie boļševiki, zemnieku pašaizsardzības grupas, pazīstamas kā &quot;zaļās armijas&quot;, un anarhistiskā Ukrainas revolucionārā sacelšanās armija atteicās pakļauties [[Vācijas Impērija|Vācijai]]. Bijušais [[Krievijas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Pavlo Skoropadskis]] 29. aprīlī vadīja veiksmīgu, Vācijas atbalstītu, apvērsumu pret Centrālo Radu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Skoropadskis pasludināja konservatīvu [[Ukrainas Valsts|Ukrainas Valsti]] (pazīstamu arī kā &quot;Otrais hetmanāts&quot;), kurā viņš pats bija [[Ukrainas hetmanis|monarhs]], un atcēla daudzus Ukrainas Sociālistiski Revolucionārās partijas vadītās iepriekšējās valdības progresīvās politikas virzienus. Jaunajai valdībai bija ciešas saites ar Berlīni, taču Skoropadskis nekad nepieteica karu nevienai no [[Antante]]s lielvalstīm; viņš arī izveidoja Ukrainu par drošu patvērumu daudziem no boļševistiskās Krievijas bēgošiem augstākās un vidējās šķiras cilvēkiem, kā arī labprāt pieņēma darbā daudzus bijušos Krievijas armijas karavīrus un virsniekus.

Neraugoties uz neregulāriem [[Nestors Mahno|Mahno]] armijas uzbrukumiem, Ukrainas Valsts teritorijā līdz 1918. gada novembrim valdīja relatīvs miers. Kad Rietumu frontē tika sakautas Centrālās lielvalstis, [[Vācijas Impērija|Vācija]] pilnībā atkāpās no Ukrainas. [[Pavlo Skoropadskis|Skoropadskis]] kopā ar vāciešiem pameta Kijivu, savukārt, hetmanātu gāza Ukrainas Direktorija, ko vadīja [[Ukrainas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]].

=== 1919. gads ===
Gandrīz uzreiz pēc [[Vācijas Impērija|Vācijas]] sakāves [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] valdība anulēja [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]], ko [[Ļevs Trockis]] raksturoja kā &quot;nav kara, nav miera&quot;, un iebruka Ukrainā un citās Austrumeiropas valstīs, kas bija izveidojušās Vācijas aizsardzībā. Vienlaikus Centrālo lielvaru sabrukums skāra arī bijušo Austroungārijas provinci [[Galīcijas un Lodomērijas Karaliste|Galīciju]], kurā dzīvoja [[ukraiņi]] un [[poļi]]. Ukraiņi pasludināja [[Rietumukrainas Tautas Republika|Rietumukrainas Tautas Republiku]] Austrumgalīcijā, kas vēlējās apvienoties ar [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republiku]]; savukārt Austrumgalīcijā dzīvojošie poļi, kas galvenokārt dzīvoja [[Ļviva|Ļvivā]], bija uzticīgi jaunizveidotajai [[Polijas Otrā republika|Polijas Otrajai republikai]]. Abas puses kļuva arvien naidīgākas viena pret otru. 1919. gada 22. janvārī Rietumukrainas Tautas Republika un Ukrainas Tautas Republika Kijivā parakstīja [[UTR un RTP apvienošanās akts|Apvienošanās aktu]]. Līdz 1919. gada oktobrim Rietumukrainas Galīcijas armiju [[Ukraiņu—poļu karš|Ukraiņu—poļu karā]] sakāva Polijas spēki, un Austrumgalīcija tika pievienota Polijai. [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē 1919. gadā]] Austrumgalīcija uz 25 gadiem tika piešķirta Polijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CS%5CT%5CStruggleforIndependence1917hD720.htm|title=Struggle for Independence (1917–20)|website=www.encyclopediaofukraine.com|access-date=2023-04-03}}&lt;/ref&gt;

Vācijas sakāve sabiedrotajiem bija atvērusi arī Melno jūru, un 1918. gada decembra vidū daži jauktie spēki Francijas vadībā tika izsēdināti [[Odesa|Odesā]] un [[Sevastopole|Sevastopolē]], bet pēc dažiem mēnešiem — [[Hersona|Hersonā]] un [[Mikolajiva|Mikolajivā]]. Tomēr 2. aprīlī tika dots rīkojums 72 stundu laikā evakuēt Odesu. Tāpat 30. aprīlī franči evakuēja Sevastopoli. Pīters Kenezs (''Peter Kenez'') uzskata: &quot;Franči atkāpās nevis tāpēc, lai izvairītos no sakāves, bet gan lai izvairītos no kaujas. Viņiem nebija evakuācijas plānu. Franči atstāja milzīgus militāro materiālu krājumus. Viņi uzsāka vērienīgu plānu bez skaidriem mērķiem, bez izpratnes par sekām un ar nepietiekamiem spēkiem&quot;.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Red Advance, White Defeat: Civil War in South Russia 1919–1920|last=Kenez|first=Peter|publisher=New Academia Publishing|year=2004|isbn=9780974493459|location=Vašingtona, DC|pages=39}}&lt;/ref&gt;

1919. gada sākumā jauna, strauja boļševiku ofensīva pārņēma lielāko daļu Ukrainas austrumu un centrālo reģionu. Kijiva, kuru kontrolēja [[Simons Petļura|Simona Petļuras]] Ukrainas Direktorija, 5. februārī atkal krita [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] rokās, un trimdā esošā Padomju Ukrainas valdība tika atjaunota kā Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika. [[Ukrainas Tautas Republika]] (UTR) bija spiesta atkāpties uz Austrumgalīciju gar Polijas robežu, no [[Vinnica]]s līdz [[Kamjaneca-Podiļska|Kamjanecai-Podiļskai]] un visbeidzot līdz [[Rivne]]i. Saskaņā ar Viljama Čemberlina rakstīto, aprīlī bija lielākie padomju militārie panākumi Ukrainā: &quot;Padomju režīms tagad vismaz nomināli bija nostiprinājies visā Ukrainā, izņemot Donbasa daļu, kas atradās [[Antons Deņikins|Deņikina]] rokās.&quot; Tomēr maijā padomju karaspēkam bija jātiek galā ar atamana Nikifora Hrihoriva sacelšanos un Deņikina spēku virzīšanos.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Russian Revolution, 1917–1921, Volume Two|last=Chamberlin|first=William|publisher=The Macmillan Company|year=1935|location=Ņujorka|pages=209–219}}&lt;/ref&gt;

1919. gada 25. jūnijā Deņikina Dienvidkrievijas bruņotie spēki ieņēma Harkivu, bet 30. jūnijā — [[Dņipro]]. Viņa spēki ieņēma [[Poltava|Poltavu]] 31. jūlijā, [[Odesa|Odesu]] 23. augustā un [[Kijiva|Kijivu]] 31. augustā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Tomēr līdz ziemai kara gaita izšķiroši mainījās, un līdz 1920. gadam visi Ukrainas austrumu un centrālie apgabali, izņemot Krimu, atkal bija boļševiku rokās. Boļševiki arī nodeva un sakāva [[Nestors Mahno|Nestoru Mahno]], savu bijušo sabiedroto pret Deņikinu.

=== 1920. gads ===
{{pamatraksts|Poļu—padomju karš}}
Atkal saskaroties ar nenovēršamu sakāvi, UTR vērsās pie sava bijušā pretinieka, Polijas, un 1920. gada aprīlī Juzefs Pilsudskis un Simons Petļura Varšavā parakstīja militāru līgumu par cīņu pret boļševikiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tāpat kā iepriekšējā alianse ar Vāciju, arī šis solis daļēji upurēja Ukrainas suverenitāti: Petļura atzina Polijas veikto Galīcijas aneksiju un piekrita Ukrainas lomai Pilsudska sapnī par [[Starpjūru konfederācija|Polijas vadītu federāciju]] Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Tūlīt pēc alianses noslēgšanas Polijas spēki pievienojās Ukrainas armijai [[Kijivas ofensīva (1920)|Kijivas ofensīvā]], lai no boļševiku kontroles atbrīvotu Ukrainas centrālos un dienvidu reģionus. Sākotnēji sekmīga ofensīva 1920. gada 7. maijā sasniedza Kijivu. Tomēr Polijas un Ukrainas kampaņa bija &quot;Pirra uzvara&quot;: maija beigās [[Mihails Tuhačevskis|Mihaila Tuhačevska]] vadītā Sarkanā armija veica plašu pretuzbrukumu uz dienvidiem no Žitomiras, kas gandrīz pilnībā izspieda Polijas armiju no Ukrainas, izņemot Ļvivu Galicijā. Vēl viens pavērsiens bija 1920. gada augustā, kad Sarkanā armija cieta sakāvi pie Varšavas un bija spiesta atkāpties. [[Baltā kustība|Baltās kustības spēki,]] tagad jau ģenerāļa [[Pjotrs Vrangelis|Vrangeļa]] vadībā, izmantoja situāciju un uzsāka jaunu ofensīvu Ukrainas dienvidos. Apstākļu kopums — militārā sakāve Polijā, atjaunotā balto ofensīva un katastrofālie ekonomiskie apstākļi visā [[Krievijas PFSR]] — piespieda boļševikus meklēt pamieru ar Poliju.

=== 1921. gads ===
Drīz pēc [[Kauja par Varšavu (1920)|Varšavas kaujas]], boļševiki iesniedza miera līgumu ar poļiem. Poļi, noguruši un nemitīgi pakļauti Rietumu valdību un [[Tautu Savienība]]s spiedienam, kā arī poļu armijai kontrolējot lielāko daļu strīdīgo teritoriju, bija gatavi sarunām. Padomju valdība izteica divus piedāvājumus: vienu 21. septembrī un otru 28. septembrī. Polijas delegācija 2. oktobrī iesniedza pretpiedāvājumu. 5. oktobrī boļševiki piedāvāja grozījumus Polijas piedāvājumā, kurus Polija pieņēma. Pagaidu līgums par mieru un pamiera nosacījumiem starp Poliju, no vienas puses, un Padomju Ukrainu un Padomju Krieviju, no otras puses, tika parakstīts 12. oktobrī, un pamiers stājās spēkā 18. oktobrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/;3997498.html|title=wojna polsko-bolszewicka, Encyklopedia PWN: źródło wiarygodnej i rzetelnej wiedzy|website=encyklopedia.pwn.pl|access-date=2023-04-03|language=pl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=League of Nations Treaty Series, vol. 4|pages=8–45}}&lt;/ref&gt; Ar ratifikācijām apmainījās [[Liepāja|Liepājā]] 1920. gada 2. novembrī. Sekoja ilgas sarunas par galīgo miera līgumu.

Tikmēr, [[Simons Petļura|Petļura]]s Ukrainas armija, kurā dienēja 23 000 karavīru un kuri kontrolēja teritorijas uz austrumiem no Polijas, plānoja ofensīvu Ukrainā 11. novembrī, taču 10. novembrī viņiem uzbruka boļševiki. Līdz 21. novembrim pēc vairākām kaujām viņi tika iedzīti Polijas kontrolētajā teritorijā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ukraine: A Concise Encyclopedia, Volume I|publisher=University of Toronto Press|location=Toronto|pages=831–833, 872–874}}&lt;/ref&gt;

1921. gada 18. martā Polija Rīgā parakstīja [[Rīgas miera līgums|miera līgumu]] ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]] un [[Ukrainas PSR|Padomju Ukrainu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tas faktiski izbeidza Polijas alianses saistības ar Petļuras vadīto Ukrainas Tautas Republiku. Saskaņā ar šo līgumu boļševiki atzina Polijas kontroli pār [[Galīcija|Galīciju]] un [[Volīnija]]s rietumiem, Ukrainas rietumu apgabalu, savukārt Polija atzina Ukrainas teritorijas lielāko centrālo daļu, kā arī austrumu un dienvidu apgabalus par Padomju Ukrainas daļu.

Nodrošinājuši mieru Rietumu frontē, boļševiki nekavējoties ķērās pie baltās kustības atlieku sakaušanas. Pēc pēdējās ofensīvas [[Perekopa zemesšaurums|Perekopa zemesšaurumā]], Sarkanā armija ieņēma [[Krima|Krimu]]. 1920. gada novembrī Vrangelis evakuēja brīvprātīgo armiju uz [[Stambula|Konstantinopoli]]. Pēc militārās un politiskās sakāves, Ukrainas Direktorija turpināja saglabāt kontroli pār dažiem militārajiem spēkiem. 1921. gada oktobrī tā uzsāka partizānu uzbrukumus Ukrainas centrālajā daļā, kas iesniedzās līdz pat mūsdienu [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabalam]] austrumos. 1921. gada 4. novembrī Direktorijas [[partizāni]] ieņēma [[Korosteņa|Korosteņu]] un sagrāba militāro krājumu noliktavu, bet 1921. gada 17. novembrī šos spēkus ielenca boļševiku [[kavalērija]] un tie tika iznīcināja.

== Kara iznākums ==
Mūsdienu [[Čerkasu apgabals|Čerkasu apgabala]] [[Čerkasu rajons|Čerkasu rajonā]] (tolaik [[Kijivas guberņa|Kijivas guberņā]]) kāds vietējais iedzīvotājs vārdā Vasiļs Čučupaks izveidoja &quot;Holodnijara Republiku&quot;, kas centās panākt Ukrainas neatkarību. Tā pastāvēja no 1919. līdz 1922. gadam, kļūstot par pēdējo teritoriju, kuru pirms Ukrainas iekļaušanas [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], ieņēma bruņoti neatkarīgas ukraiņu valsts atbalstītāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gazeta.ua/articles/ukraine-newspaper/_na-vshanuvanni-otamana-osvyachuvali-nozhi/336125?mobile=true|title=На вшануванні отамана освячували ножі|last=Gazeta.ua|website=Gazeta.ua|access-date=2023-04-03|date=2010-04-20|language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gazeta.ua/articles/culture-newspaper/_rosijskoukrayinska-vijna-nikoli-ne-pripinyalasya/598335|title=&quot;Російсько-українська війна ніколи не припинялася&quot;|last=Gazeta.ua|website=Gazeta.ua|access-date=2023-04-03|date=2014-12-11|language=uk}}&lt;/ref&gt;

1922. gadā Krievijas pilsoņu karš Tālajos Austrumos tuvojās noslēgumam, un komunisti pasludināja [[Padomju Savienība|Padomju Sociālistisko Republiku Savienību]] (PSRS) kā Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Aizkaukāza federāciju. Ukrainas padomju valdība bija gandrīz bez varas, saskaroties ar centralizēto monolīto Komunistiskās partijas aparātu, kas atradās Maskavā. Jaunajā valstī, ukraiņi, sākotnēji nativizācijas (''Коренизация'') un ukrainizācijas periodā baudīja titulētas nācijas stāvokli. Tomēr, līdz 1928. gadam, Josifs Staļins bija nostiprinājis varu Padomju Savienībā. Tādējādi sākās kultūras represiju kampaņa, kas kulmināciju sasniedza 1930. gados, kad republiku piemeklēja [[holodomors]] — masveida bads, kas prasīja vairāku miljonu cilvēku dzīvības. Poļu kontrolētajā Ukrainas daļā bija ļoti maza autonomija gan politiskā, gan kultūras ziņā, taču to neskāra bads. Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās Ukrainas PSR iekšējās robežas tika pārzīmētas bez būtiskām izmaiņām.

== Skatīt arī ==
* [[Ukraiņu—padomju karš]]
* [[Poļu—ukraiņu karš]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Kari ar Ukrainu]]
[[Kategorija:Kari ar Poliju]]
[[Kategorija:Kari ar Krieviju]]
[[Kategorija:Kari ar PSRS]]</text>
      <sha1>6hmxcqm5d9zs0gu5w2sj1jum01m8r9g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495226</id>
      <parentid>4495225</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:48:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495226</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29091" sha1="heaykz5ifcup1rs9syty5qoqopzhxdf" xml:space="preserve">{{cita nozīme|karu no 1917. līdz 1921. gadam|mūsdienu karu|Krievijas—Ukrainas karš}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Ukrainas neatkarības karš
| partof            = [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] un [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]]
| image             = [[Attēls:Ukrainian pro-Tsentralna Rada demonstration in Sophia Square, Kyiv, 1917-03-17, 01.jpg|300px]]
| caption           = Centrālās Radas atbalstītāju demonstrācija Sofijas laukumā, Kijivā, 1917. gadā.
| date              = {{dat|1917|3|7|N}} — {{dat|1921|11|17|N}}
| place             = [[Centrālā un Austrumeiropa]]
| casus             = 
| result            = [[Sarkanā armija]] okupēja lielāko daļu Ukrainas, izveidojot [[Ukrainas PSR]], bet Rietumukrainu pievienoja [[Polijas Otrā republika|Polija]]i.
| combatant1        = [[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Ukrainas Tautas Republika|UTR]]&lt;br /&gt; 
[[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Rietumukrainas Tautas Republika|Rietumukraina]] &lt;small&gt;(1918–1919)&lt;/small&gt;
----
[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|20px]] [[Vācijas Impērija|Vācija]] &lt;small&gt;(1918)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[Attēls: Ensign_of_Austro-Hungarian_civil_fleet_(1869-1918).svg|20px]] [[Austroungārija]] &lt;small&gt;(1918)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[Attēls:Flag of Poland (1919–1928).svg|20px]] [[Polijas Otrā republika|Polija]] &lt;small&gt;(1920–1921)&lt;/small&gt;
| combatant2        = [[Attēls:Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic (1918–1925).svg|20px]] [[Krievijas SFPR|Padomju Krievija]]&lt;br /&gt;
[[Attēls:Flag of the Ukrainian Soviet Socialist Republic (1919–1929).svg|20px]] [[Padomju Ukraina]]
----
[[Attēls:Махновское_знамя.svg|20px]] [[Nestors Mahno|Ukraiņu anarhisti]]
| combatant3        = [[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Ukrainas Valsts]] &lt;small&gt;(1918)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[Attēls: Flag_of_Russia.svg|20px]] [[Baltā kustība]] &lt;small&gt;(1918–1920)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
----
[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|20px]] [[Vācijas Impērija|Vācija]] &lt;small&gt;(1917–1918)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[Attēls: Ensign_of_Austro-Hungarian_civil_fleet_(1869-1918).svg|20px]] [[Austroungārija]] &lt;small&gt;(1918)&lt;/small&gt;
----
[[Attēls:Flag of Poland (1919–1928).svg|20px]] [[Polijas Otrā republika|Polija]] &lt;small&gt;(1918–1919)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[Attēls: Flag_of_Romania.svg|20px]] [[Rumānijas Karaliste|Rumānija]] &lt;small&gt;(1918)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
* [[Attēls: Flag_of_the_Moldavian_Democratic_Republic.svg|20px]] [[Moldāvijas Demokrātiskā Republika|Moldāvija]]
----
'''[[Antante]]:'''&lt;br /&gt;
[[Attēls:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|20px]] [[Francijas Trešā republika|Francija]] &lt;small&gt;(1919)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[Attēls:State flag of Greece (1863–1924;1935–73).svg|20px]] [[Grieķijas Karaliste|Grieķija]] &lt;small&gt;(1919)&lt;/small&gt;
| commander1        = [[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Simons Petļura]]&lt;br /&gt;[[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Mihailo Hruševskis]]&lt;br /&gt;[[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Jevhens Petruševičs]]&lt;br /&gt;[[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Oleksandrs Hrekovs]]
| commander2        = [[Attēls:Flag of the Ukrainian Soviet Socialist Republic (1919–1929).svg|20px]] [[Staņislavs Kosiors]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Ukrainian Soviet Socialist Republic (1919–1929).svg|20px]] [[Kristians Rakovskis]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic (1918–1925).svg|20px]] [[Mihails Frunze]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic (1918–1925).svg|20px]] [[Aleksandrs Jegorovs]]
----
[[Attēls:Махновское_знамя.svg|20px]] [[Nestors Mahno]]
| commander3        = [[Attēls: Flag_of_Ukraine.svg|20px]] [[Pavlo Skoropadskis]]&lt;br /&gt;[[Attēls: Flag_of_Russia.svg|20px]] [[Antons Deņikins]]&lt;br /&gt;[[Attēls: Flag_of_Russia.svg|20px]] [[Pjotrs Vrangelis]]&lt;br /&gt;
----
[[Attēls:Flag of Germany (1867–1918).svg|20px]] [[Hermans fon Eihorns|H. fon Eihorns]] '''[[Atentāts|X]]'''
----
[[Attēls:Flag of Poland (1919–1928).svg|20px]] [[Juzefs Pilsudskis]]
| strength1  = [[Attēls:Coat_of_Arms_of_UNR-1.svg|20px]] [[Ukrainas Tautas Republikas armija|UTR armija]]: 100 000 (maksimums)&lt;br /&gt;[[Attēls: ZUNR_coa.svg|20px]] Galīcijas armija: 70 000 (maksimums)
| strength2  = [[Attēls: Soviet_Red_Army_Hammer_and_Plough.svg|20px]] [[Sarkanā armija]]&lt;br /&gt;
----
[[Attēls: Махновское_знамя.svg|20px]] [[Nestors Mahno|Mahno]] armija: 103 000 (maksimums)
| strength3  = [[Attēls: Volunteer_Army_Insignia.svg|20px]] [[Brīvprātīgo armija (Krievija)|Brīvprātīgo armija]]: 40 000 (maksimums)&lt;br /&gt;
----
[[Attēls: Kaiserstandarte.svg|20px]] Vācijas Impērijas armija
----
[[Attēls: POL_Wojska_Lądowe.svg|20px]] Polijas armija: 190 000 (maksimums)&lt;br /&gt;
[[Attēls: Romanian_Army_Flag_-_1914_used_model.svg|20px]] Rumānijas armija: 4 000 (maksimums)
}}
'''Ukrainas neatkarības karš''' vai '''Ukrainas revolūcija''' ({{val|uk|Українська революція}}) bija militāru konfliktu virkne, kuros iesaistījās daudzas valstis un kas ilga no 1917. līdz 1921. gadam, un tā rezultātā tika izveidota un attīstījās mūsdienu Ukraina, kuras lielākā daļa vēlāk tika iekļauta [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] kā [[Ukrainas PSR|Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika]] (1922—1991).

Karš izpaudās kā militāri konflikti starp dažādiem valdību, politiskajiem un militārajiem spēkiem. Karojošo pušu vidū bija [[Ukrainas Tautas Republika|ukraiņu nacionālisti]], [[Nestors Mahno|ukraiņu anarhisti]], [[Vācijas Impērija]]s un [[Austroungārija]]s spēki, [[Baltā kustība|Baltgvardu]] [[Brīvprātīgo armija (Krievija)|Krievijas brīvprātīgo armija]] un [[Polijas Otrā republika|Polijas Otrās republikas]] spēki. Viņi cīnījās par kontroli pār Ukrainu pēc [[Februāra revolūcija]]s Krievijas Impērijā. Iesaistījās arī [[Antante]]s spēki no [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas]] un [[Francijas Trešā republika|Francijas]].

Mūsdienu Ukrainā termins &quot;[[Ukraiņu—padomju karš]]&quot; parasti tiek lietots 1917.—1921. gadu notikumiem, kas mūsdienās tiek uzskatīti par karu starp [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republiku]] un boļševikiem ([[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]] un tās satelītvalsti [[Padomju Ukraina|Padomju Ukrainu]]). Karš sākās drīz pēc [[Oktobra revolūcija]]s, kad [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] nosūtīja [[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko|Antonova]] ekspedīcijas grupu uz Ukrainu un Dienvidkrieviju.

Cīņa ilga no 1917. gada februāra līdz 1921. gada novembrim, un tās rezultātā Ukraina tika sadalīta galvenokārt starp [[Ukrainas PSR]] un [[Polijas Otrā republika|Poliju]]. Padomju historiogrāfija boļševiku uzvaru uzskatīja par Ukrainas atbrīvošanu no Rietumeiropas un Centrāleiropas (tostarp [[Polijas Otrā republika|Polijas]]) armiju okupācijas. Turpretī mūsdienu ukraiņu vēsturnieki to uzskata par neveiksmīgu [[Ukrainas Tautas Republika]]s neatkarības karu pret [[Krievijas PFSR|Padomju Krieviju]].

Šo karu mēdz uzskatīt kā daļu no [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] Dienvidu frontes, kā arī [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte]]s noslēguma posma.

== Konteksts ==
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā mūsdienu Ukrainas teritorija atradās galveno karojošo pušu frontes līnijā: frontes austrumos — [[Antante]]s sabiedrotās [[Krievijas Impērija]] un [[Rumānijas Karaliste|Rumānija]], bet rietumos — [[Centrālās lielvalstis]] — [[Vācijas Impērija]] un [[Austroungārija]]. Līdz 1917. gada sākumam pēc Krievijas armijas veiktā [[Brusilova pārrāvums|Brusilova pārrāvuma]], kas bija stratēģiski veiksmīgs, bet izmaksāja dārgi, ņemot vērā armijas cilvēkresursus, daļēji ieņemot [[Volīnija|Volīniju]] un [[Galīcija]]s austrumu daļu.

[[Februāra revolūcija]] 1917. gadā rosināja daudzas etniskās grupas Krievijas Impērijā pieprasīt lielāku autonomiju un dažādas pašnoteikšanās pakāpes. Vēlāk [[Kijiva|Kijivā]] tika pasludināta Ukrainas autonomija, kas bija cieši saistīta ar [[Krievijas Pagaidu valdība|Krievijas Pagaidu valdību]] un kuru pārvaldīja sociālistu dominētā [[Ukrainas Centrālā Rada|Centrālā Rada]]. Vājā un neefektīvā Pagaidu valdība [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] turpināja būt lojāla Antantei un arvien nepopulārākajam karam, 1917. gada vasarā uzsākot [[Jūnija ofensīva|Kerenska ofensīvu]]. Šī ofensīva Krievijas armijai bija pilnīga katastrofa. Vācijas armijas pretuzbrukums lika Krievijai zaudēt visus 1916. gadā gūtos panākumus un sagrāva tās armijas morāli, kas izraisīja gandrīz pilnīgu bruņoto spēku un pārvaldes aparāta sabrukumu visā plašajā Krievijas Impērijā.

Daudzi dezertējušie karavīri un virsnieki, īpaši etniskie ukraiņi, bija zaudējuši ticību impērijas nākotnei un par daudz izdevīgāku alternatīvu uzskatīja [[Ukrainas Centrālā Rada|Centrālo Radu]], kas kļuva arvien neatkarīgāka. [[Nestors Mahno]] sāka anarhistu darbību Ukrainas dienvidos, atbruņojot dezertējušos krievu karavīrus un virsniekus, kas šķērsoja Hajčuras upi pie [[Huļajpole|Huļaipole]]s, savukārt austrumos, rūpnieciskajā [[Donbass|Donbasa reģionā]], bieži notika [[Boļševiki|boļševiku]] iefiltrēto arodbiedrību streiki.

== Vēsture ==

=== 1917. gads ===
Visi iepriekšējie notikumi noveda pie [[Oktobra revolūcija]]s [[Sanktpēterburga|Petrogradā]], kas ātri izplatījās visā bijušajā impērijā. Kijivas boļševiku sacelšanās 1917. gada novembrī noveda pie Krievijas Republikas Kijivas kara apgabala spēku sakāves. Drīz pēc tam varu Kijivā pārņēma [[Ukrainas Centrālā Rada|Centrālā Rada]], bet 1917. gada decembra beigās boļševiki izveidoja konkurējošo [[Ukrainas Padomju Tautas Republika|Ukrainas Padomju Tautas Republiku]] austrumu pilsētā [[Harkiva|Harkivā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://whp057.narod.ru/usnr.htm|title=УКРАИНСКАЯ (СОВЕТСКАЯ) НАРОДНАЯ РЕСПУБЛИКА|website=web.archive.org|access-date=2023-04-02|date=2006-06-23|archive-date=2006-06-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20060623050213/http://whp057.narod.ru/usnr.htm}}&lt;/ref&gt; Tūlīt sākās karadarbība pret Centrālās Radas valdību Kijivā. Šādos apstākļos 1918. gada 22. janvārī Ukrainas Centrālās Radas ceturtajā universālā tika pasludināta neatkarība, un Rada sarāva saites ar Krieviju.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Ukraine|title=Ukraine {{!}} History, Flag, Population, President, Map, Language, &amp; Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2023-04-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Borderland : A Journey Through the History of Ukraine.|url=https://archive.org/details/borderlandjourne0000reid|last=Reid|first=Anna|publisher=Westview Press|year=2000|isbn=0-8133-3792-5|pages=[https://archive.org/details/borderlandjourne0000reid/page/33 33]}}&lt;/ref&gt; Līdzīgi kā [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] gadījumā, Radas izveidotās Ukrainas Tautas Republikas neatkarību neatzina Krievijas jaunā padomju valdība.

Radas rīcībā bija ierobežoti bruņotie spēki, un uz tiem bija liels militārs spiediens no [[Ukrainas Komunistiskā partija (PSRS)|Ukrainas Komunistiskās partijas]] spēkiem Harkivā, kur Vladimirs Antonovs-Ovsejenko bija izveidojis štābu, lai atšķeltu Kaledina spēkus Donā no Ukrainas. Boļševiku spēki Mihaila Muravjova vadībā ātri ieņēma [[Poltava|Poltavu]], 10. janvārī — [[Dņipro]], 23. janvārī — Žerminku un [[Vinnica|Vinnicu]], 30. janvārī — [[Odesa|Odesu]] un 4. februārī — [[Mikolajiva|Mikolajivu]]. [[Kauja pie Krutiem]] 30. janvārī boļševikus palēnināja, bet Kijivas arsenāla janvāra sacelšanās palīdzēja, un 9. februārī komunisti ieņēma [[Kijiva|Kijivu]]. Radas ministri aizbēga uz [[Žitomira|Žitomiru]]. Pēc tam Muravjovs iesaistījās kaujās ar Rumānijas spēkiem, kuri okupēja [[Besarābija|Besarābiju]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Russian Revolution, 1917–1921|url=https://archive.org/details/russianrevolutio0001will_h4t7|last=Chamberlin|first=William|publisher=The Macmillan Company|year=1935|location=Ņujorka|pages=[https://archive.org/details/russianrevolutio0001will_h4t7/page/373 373]–377}}&lt;/ref&gt;

Ukrainā vietējie boļševiki izveidoja arī [[Odesas padomju republika|Odesas]] un [[Doneckas-Krivojrogas padomju republika]]s, bet dienvidos [[Nestors Mahno]] izveidoja Mahnovščinu — anarhistu teritoriju — un pēc tam apvienoja savus spēkus ar boļševikiem. Lielākā daļa atlikušo Krievijas armijas vienību vai nu apvienojās ar boļševikiem, vai pievienojās [[Ukrainas Tautas Republikas armija]]i. Ievērojams izņēmums bija pulkvedis [[Mihails Drozdovskis]], kurš ar savu [[Baltā kustība|Balto]] [[Brīvprātīgo armija (Krievija)|brīvprātīgo armija]]s vienību pārgāja pāri visai &quot;[[Jaunkrievija]]i&quot; līdz Donas upei, sakaujot Makhno spēkus.

=== 1918. gads ===
Saskaroties ar nenovēršamu sakāvi, [[Ukrainas Centrālā Rada|Rada]] vērsās pie saviem joprojām naidīgajiem pretiniekiem, [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]], lai panāktu pamieru un koalīciju, ko [[Vācijas Impērija|Vācija]] akceptēja ar pirmo Brestļitovskas līgumu (parakstīts 1918. gada 9. februārī) apmaiņā pret ārkārtīgi nepieciešamajām pārtikas piegādēm, kuras Ukrainas Tautas Republika piegādātu vāciešiem. Pēc tam Vācijas un Austroungārijas armijas [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|izspieda boļševiku spēkus no Ukrainas]], 1. martā ieņemot Kijivu. Divas dienas vēlāk boļševiki parakstīja [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]], kas oficiāli izbeidza karadarbību Pirmā pasaules kara Austrumu frontē un atstāja Ukrainu Vācijas ietekmes sfērā. 1918. gada 13. martā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas karaspēks]] un Austroungārijas armija atbrīvoja Odesu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ukrainianweek.com/the-ukrainian-navy-and-the-crimean-issue-in-1917-18/|title=The Ukrainian Navy and the Crimean Issue in 1917-18 {{!}} The Ukrainian Week|access-date=2023-04-02|language=en}}&lt;/ref&gt; Ukrainas Tautas Republikas armija 1918. gada aprīlī pārņēma kontroli pār Donbasu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.istpravda.com.ua/short/2018/04/18/152320/|title=100 років тому визволили Бахмут і решту Донбасу|website=Історична правда|access-date=2023-04-02}}&lt;/ref&gt; Arī [[Krima|Krimu]] 1918. gada aprīlī Ukrainas Tautas Republikas armija un Vācijas Impērijas armija atbrīvoja no boļševiku spēkiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://archive.nytimes.com/iht-retrospective.blogs.nytimes.com/2014/03/29/1918-germany-takes-control-of-crimea/|title=1918: Germany Takes Control of Crimea|last=Tribune|first=International Herald|website=IHT Retrospective Blog|access-date=2023-04-02|date=2014-03-29|language=en}}&lt;/ref&gt; 1918. gada 5. aprīlī Vācijas armija pārņēma kontroli pār Dņipro un trīs dienas vēlāk arī pār Harkivu.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Akulov|first=Mikhail|date=2013-10-18|title=War Without Fronts: Atamans and Commissars in Ukraine, 1917-1919|url=https://dash.harvard.edu/handle/1/11181181|language=en}}&lt;/ref&gt; Līdz 1918. gada aprīlim visi boļševiku teritoriālie ieguvumi Ukrainā bija zaudēti; to izraisīja vietējo iedzīvotāju apātija un [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] toreiz zemākās kaujas prasmes salīdzinājumā ar Austroungārijas un Vācijas karaspēku.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Tomēr nemieri turpinājās visos Ukrainas austrumu reģionos, kur vietējie boļševiki, zemnieku pašaizsardzības grupas, pazīstamas kā &quot;zaļās armijas&quot;, un anarhistiskā Ukrainas revolucionārā sacelšanās armija atteicās pakļauties [[Vācijas Impērija|Vācijai]]. Bijušais [[Krievijas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Pavlo Skoropadskis]] 29. aprīlī vadīja veiksmīgu, Vācijas atbalstītu, apvērsumu pret Centrālo Radu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Skoropadskis pasludināja konservatīvu [[Ukrainas Valsts|Ukrainas Valsti]] (pazīstamu arī kā &quot;Otrais hetmanāts&quot;), kurā viņš pats bija [[Ukrainas hetmanis|monarhs]], un atcēla daudzus Ukrainas Sociālistiski Revolucionārās partijas vadītās iepriekšējās valdības progresīvās politikas virzienus. Jaunajai valdībai bija ciešas saites ar Berlīni, taču Skoropadskis nekad nepieteica karu nevienai no [[Antante]]s lielvalstīm; viņš arī izveidoja Ukrainu par drošu patvērumu daudziem no boļševistiskās Krievijas bēgošiem augstākās un vidējās šķiras cilvēkiem, kā arī labprāt pieņēma darbā daudzus bijušos Krievijas armijas karavīrus un virsniekus.

Neraugoties uz neregulāriem [[Nestors Mahno|Mahno]] armijas uzbrukumiem, Ukrainas Valsts teritorijā līdz 1918. gada novembrim valdīja relatīvs miers. Kad Rietumu frontē tika sakautas Centrālās lielvalstis, [[Vācijas Impērija|Vācija]] pilnībā atkāpās no Ukrainas. [[Pavlo Skoropadskis|Skoropadskis]] kopā ar vāciešiem pameta Kijivu, savukārt, hetmanātu gāza Ukrainas Direktorija, ko vadīja [[Ukrainas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]].

=== 1919. gads ===
Gandrīz uzreiz pēc [[Vācijas Impērija|Vācijas]] sakāves [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] valdība anulēja [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]], ko [[Ļevs Trockis]] raksturoja kā &quot;nav kara, nav miera&quot;, un iebruka Ukrainā un citās Austrumeiropas valstīs, kas bija izveidojušās Vācijas aizsardzībā. Vienlaikus Centrālo lielvaru sabrukums skāra arī bijušo Austroungārijas provinci [[Galīcijas un Lodomērijas Karaliste|Galīciju]], kurā dzīvoja [[ukraiņi]] un [[poļi]]. Ukraiņi pasludināja [[Rietumukrainas Tautas Republika|Rietumukrainas Tautas Republiku]] Austrumgalīcijā, kas vēlējās apvienoties ar [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republiku]]; savukārt Austrumgalīcijā dzīvojošie poļi, kas galvenokārt dzīvoja [[Ļviva|Ļvivā]], bija uzticīgi jaunizveidotajai [[Polijas Otrā republika|Polijas Otrajai republikai]]. Abas puses kļuva arvien naidīgākas viena pret otru. 1919. gada 22. janvārī Rietumukrainas Tautas Republika un Ukrainas Tautas Republika Kijivā parakstīja [[UTR un RTP apvienošanās akts|Apvienošanās aktu]]. Līdz 1919. gada oktobrim Rietumukrainas Galīcijas armiju [[Ukraiņu—poļu karš|Ukraiņu—poļu karā]] sakāva Polijas spēki, un Austrumgalīcija tika pievienota Polijai. [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē 1919. gadā]] Austrumgalīcija uz 25 gadiem tika piešķirta Polijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.encyclopediaofukraine.com/display.asp?linkpath=pages%5CS%5CT%5CStruggleforIndependence1917hD720.htm|title=Struggle for Independence (1917–20)|website=www.encyclopediaofukraine.com|access-date=2023-04-03}}&lt;/ref&gt;

Vācijas sakāve sabiedrotajiem bija atvērusi arī Melno jūru, un 1918. gada decembra vidū daži jauktie spēki Francijas vadībā tika izsēdināti [[Odesa|Odesā]] un [[Sevastopole|Sevastopolē]], bet pēc dažiem mēnešiem — [[Hersona|Hersonā]] un [[Mikolajiva|Mikolajivā]]. Tomēr 2. aprīlī tika dots rīkojums 72 stundu laikā evakuēt Odesu. Tāpat 30. aprīlī franči evakuēja Sevastopoli. Pīters Kenezs (''Peter Kenez'') uzskata: &quot;Franči atkāpās nevis tāpēc, lai izvairītos no sakāves, bet gan lai izvairītos no kaujas. Viņiem nebija evakuācijas plānu. Franči atstāja milzīgus militāro materiālu krājumus. Viņi uzsāka vērienīgu plānu bez skaidriem mērķiem, bez izpratnes par sekām un ar nepietiekamiem spēkiem&quot;.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Red Advance, White Defeat: Civil War in South Russia 1919–1920|last=Kenez|first=Peter|publisher=New Academia Publishing|year=2004|isbn=9780974493459|location=Vašingtona, DC|pages=39}}&lt;/ref&gt;

1919. gada sākumā jauna, strauja boļševiku ofensīva pārņēma lielāko daļu Ukrainas austrumu un centrālo reģionu. Kijiva, kuru kontrolēja [[Simons Petļura|Simona Petļuras]] Ukrainas Direktorija, 5. februārī atkal krita [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] rokās, un trimdā esošā Padomju Ukrainas valdība tika atjaunota kā Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika. [[Ukrainas Tautas Republika]] (UTR) bija spiesta atkāpties uz Austrumgalīciju gar Polijas robežu, no [[Vinnica]]s līdz [[Kamjaneca-Podiļska|Kamjanecai-Podiļskai]] un visbeidzot līdz [[Rivne]]i. Saskaņā ar Viljama Čemberlina rakstīto, aprīlī bija lielākie padomju militārie panākumi Ukrainā: &quot;Padomju režīms tagad vismaz nomināli bija nostiprinājies visā Ukrainā, izņemot Donbasa daļu, kas atradās [[Antons Deņikins|Deņikina]] rokās.&quot; Tomēr maijā padomju karaspēkam bija jātiek galā ar atamana Nikifora Hrihoriva sacelšanos un Deņikina spēku virzīšanos.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Russian Revolution, 1917–1921, Volume Two|last=Chamberlin|first=William|publisher=The Macmillan Company|year=1935|location=Ņujorka|pages=209–219}}&lt;/ref&gt;

1919. gada 25. jūnijā Deņikina Dienvidkrievijas bruņotie spēki ieņēma Harkivu, bet 30. jūnijā — [[Dņipro]]. Viņa spēki ieņēma [[Poltava|Poltavu]] 31. jūlijā, [[Odesa|Odesu]] 23. augustā un [[Kijiva|Kijivu]] 31. augustā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Tomēr līdz ziemai kara gaita izšķiroši mainījās, un līdz 1920. gadam visi Ukrainas austrumu un centrālie apgabali, izņemot Krimu, atkal bija boļševiku rokās. Boļševiki arī nodeva un sakāva [[Nestors Mahno|Nestoru Mahno]], savu bijušo sabiedroto pret Deņikinu.

=== 1920. gads ===
{{pamatraksts|Poļu—padomju karš}}
Atkal saskaroties ar nenovēršamu sakāvi, UTR vērsās pie sava bijušā pretinieka, Polijas, un 1920. gada aprīlī Juzefs Pilsudskis un Simons Petļura Varšavā parakstīja militāru līgumu par cīņu pret boļševikiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tāpat kā iepriekšējā alianse ar Vāciju, arī šis solis daļēji upurēja Ukrainas suverenitāti: Petļura atzina Polijas veikto Galīcijas aneksiju un piekrita Ukrainas lomai Pilsudska sapnī par [[Starpjūru konfederācija|Polijas vadītu federāciju]] Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Tūlīt pēc alianses noslēgšanas Polijas spēki pievienojās Ukrainas armijai [[Kijivas ofensīva (1920)|Kijivas ofensīvā]], lai no boļševiku kontroles atbrīvotu Ukrainas centrālos un dienvidu reģionus. Sākotnēji sekmīga ofensīva 1920. gada 7. maijā sasniedza Kijivu. Tomēr Polijas un Ukrainas kampaņa bija &quot;Pirra uzvara&quot;: maija beigās [[Mihails Tuhačevskis|Mihaila Tuhačevska]] vadītā Sarkanā armija veica plašu pretuzbrukumu uz dienvidiem no Žitomiras, kas gandrīz pilnībā izspieda Polijas armiju no Ukrainas, izņemot Ļvivu Galicijā. Vēl viens pavērsiens bija 1920. gada augustā, kad Sarkanā armija cieta sakāvi pie Varšavas un bija spiesta atkāpties. [[Baltā kustība|Baltās kustības spēki,]] tagad jau ģenerāļa [[Pjotrs Vrangelis|Vrangeļa]] vadībā, izmantoja situāciju un uzsāka jaunu ofensīvu Ukrainas dienvidos. Apstākļu kopums — militārā sakāve Polijā, atjaunotā balto ofensīva un katastrofālie ekonomiskie apstākļi visā [[Krievijas PFSR]] — piespieda boļševikus meklēt pamieru ar Poliju.

=== 1921. gads ===
Drīz pēc [[Kauja par Varšavu (1920)|Varšavas kaujas]], boļševiki iesniedza miera līgumu ar poļiem. Poļi, noguruši un nemitīgi pakļauti Rietumu valdību un [[Tautu Savienība]]s spiedienam, kā arī poļu armijai kontrolējot lielāko daļu strīdīgo teritoriju, bija gatavi sarunām. Padomju valdība izteica divus piedāvājumus: vienu 21. septembrī un otru 28. septembrī. Polijas delegācija 2. oktobrī iesniedza pretpiedāvājumu. 5. oktobrī boļševiki piedāvāja grozījumus Polijas piedāvājumā, kurus Polija pieņēma. Pagaidu līgums par mieru un pamiera nosacījumiem starp Poliju, no vienas puses, un Padomju Ukrainu un Padomju Krieviju, no otras puses, tika parakstīts 12. oktobrī, un pamiers stājās spēkā 18. oktobrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://encyklopedia.pwn.pl/haslo/;3997498.html|title=wojna polsko-bolszewicka, Encyklopedia PWN: źródło wiarygodnej i rzetelnej wiedzy|website=encyklopedia.pwn.pl|access-date=2023-04-03|language=pl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=League of Nations Treaty Series, vol. 4|pages=8–45}}&lt;/ref&gt; Ar ratifikācijām apmainījās [[Liepāja|Liepājā]] 1920. gada 2. novembrī. Sekoja ilgas sarunas par galīgo miera līgumu.

Tikmēr, [[Simons Petļura|Petļura]]s Ukrainas armija, kurā dienēja 23 000 karavīru un kuri kontrolēja teritorijas uz austrumiem no Polijas, plānoja ofensīvu Ukrainā 11. novembrī, taču 10. novembrī viņiem uzbruka boļševiki. Līdz 21. novembrim pēc vairākām kaujām viņi tika iedzīti Polijas kontrolētajā teritorijā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ukraine: A Concise Encyclopedia, Volume I|publisher=University of Toronto Press|location=Toronto|pages=831–833, 872–874}}&lt;/ref&gt;

1921. gada 18. martā Polija Rīgā parakstīja [[Rīgas miera līgums|miera līgumu]] ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]] un [[Ukrainas PSR|Padomju Ukrainu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tas faktiski izbeidza Polijas alianses saistības ar Petļuras vadīto Ukrainas Tautas Republiku. Saskaņā ar šo līgumu boļševiki atzina Polijas kontroli pār [[Galīcija|Galīciju]] un [[Volīnija]]s rietumiem, Ukrainas rietumu apgabalu, savukārt Polija atzina Ukrainas teritorijas lielāko centrālo daļu, kā arī austrumu un dienvidu apgabalus par Padomju Ukrainas daļu.

Nodrošinājuši mieru Rietumu frontē, boļševiki nekavējoties ķērās pie baltās kustības atlieku sakaušanas. Pēc pēdējās ofensīvas [[Perekopa zemesšaurums|Perekopa zemesšaurumā]], Sarkanā armija ieņēma [[Krima|Krimu]]. 1920. gada novembrī Vrangelis evakuēja brīvprātīgo armiju uz [[Stambula|Konstantinopoli]]. Pēc militārās un politiskās sakāves, Ukrainas Direktorija turpināja saglabāt kontroli pār dažiem militārajiem spēkiem. 1921. gada oktobrī tā uzsāka partizānu uzbrukumus Ukrainas centrālajā daļā, kas iesniedzās līdz pat mūsdienu [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabalam]] austrumos. 1921. gada 4. novembrī Direktorijas [[partizāni]] ieņēma [[Korosteņa|Korosteņu]] un sagrāba militāro krājumu noliktavu, bet 1921. gada 17. novembrī šos spēkus ielenca boļševiku [[kavalērija]] un tie tika iznīcināja.

== Kara iznākums ==
Mūsdienu [[Čerkasu apgabals|Čerkasu apgabala]] [[Čerkasu rajons|Čerkasu rajonā]] (tolaik [[Kijivas guberņa|Kijivas guberņā]]) kāds vietējais iedzīvotājs vārdā Vasiļs Čučupaks izveidoja &quot;Holodnijara Republiku&quot;, kas centās panākt Ukrainas neatkarību. Tā pastāvēja no 1919. līdz 1922. gadam, kļūstot par pēdējo teritoriju, kuru pirms Ukrainas iekļaušanas [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], ieņēma bruņoti neatkarīgas ukraiņu valsts atbalstītāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gazeta.ua/articles/ukraine-newspaper/_na-vshanuvanni-otamana-osvyachuvali-nozhi/336125?mobile=true|title=На вшануванні отамана освячували ножі|last=Gazeta.ua|website=Gazeta.ua|access-date=2023-04-03|date=2010-04-20|language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gazeta.ua/articles/culture-newspaper/_rosijskoukrayinska-vijna-nikoli-ne-pripinyalasya/598335|title=&quot;Російсько-українська війна ніколи не припинялася&quot;|last=Gazeta.ua|website=Gazeta.ua|access-date=2023-04-03|date=2014-12-11|language=uk}}&lt;/ref&gt;

1922. gadā Krievijas pilsoņu karš Tālajos Austrumos tuvojās noslēgumam, un komunisti pasludināja [[Padomju Savienība|Padomju Sociālistisko Republiku Savienību]] (PSRS) kā Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un Aizkaukāza federāciju. Ukrainas padomju valdība bija gandrīz bez varas, saskaroties ar centralizēto monolīto Komunistiskās partijas aparātu, kas atradās Maskavā. Jaunajā valstī, ukraiņi, sākotnēji nativizācijas (''Коренизация'') un ukrainizācijas periodā baudīja titulētas nācijas stāvokli. Tomēr, līdz 1928. gadam, Josifs Staļins bija nostiprinājis varu Padomju Savienībā. Tādējādi sākās kultūras represiju kampaņa, kas kulmināciju sasniedza 1930. gados, kad republiku piemeklēja [[holodomors]] — masveida bads, kas prasīja vairāku miljonu cilvēku dzīvības. Poļu kontrolētajā Ukrainas daļā bija ļoti maza autonomija gan politiskā, gan kultūras ziņā, taču to neskāra bads. Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās Ukrainas PSR iekšējās robežas tika pārzīmētas bez būtiskām izmaiņām.

== Skatīt arī ==
* [[Ukraiņu—padomju karš]]
* [[Poļu—ukraiņu karš]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Kari ar Ukrainu]]
[[Kategorija:Kari ar Poliju]]
[[Kategorija:Kari ar Krieviju]]
[[Kategorija:Kari ar PSRS]]</text>
      <sha1>heaykz5ifcup1rs9syty5qoqopzhxdf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Bārzdiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>538076</id>
    <revision>
      <id>4495363</id>
      <parentid>4324233</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T04:48:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap +atsauce</comment>
      <origin>4495363</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8845" sha1="klcrztnvv6uw7y5nfml0l2dhdws50i8" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Bārzdiņš
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1937 
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 23
|       dz_vieta = {{LAT}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = [[Juris Bārzdiņš]], [[Guntis Bārzdiņš]]
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[matemātika]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Jānis Visvaldis Bārzdiņš''' (dzimis 1937. gada 23. janvārī) ir [[latvieši|latviešu]] [[matemātiķis]], [[Latvijas Universitāte]]s emeritētais profesors, bijušais [[Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts|LU Matemātikas un informātikas institūta]] direktors. Veicis starptautiskas nozīmes pētījumus sistēmu modelēšanas un programmatūras tehnoloģiju jomā. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (1992).&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/43805 Esmu strādājis ar gaišiem, jauniem cilvēkiem] [[Latvijas Vēstnesis]] Nr. 138, 06.06.1997.&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1937. gadā [[Sēlpils pagasts|Sēlpils pagastā]] Mārtiņa Bārzdiņa ģimenē. Mācījās [[Jēkabpils]] Lauksaimniecības tehnikumā, tad Jēkabpils strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā (1951—1954).&lt;ref&gt;[https://zudusilatvija.lv/objects/object/24965/ zudusilatvija.lv]&lt;/ref&gt; Studēja [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|LU Fizikas un matemātikas fakultātē]] (1954—1959)&lt;ref name=&quot;LZA&quot;&gt;[https://www.lza.lv/publikacijas/zinatnes-vestnesis/1017-musu-dzive-ir-paklauta-nejausibam-bet-ka-pamanit-un-izmantot-labveligas-nejausibas Mūsu dzīve ir pakļauta nejaušībām, bet — kā pamanīt un izmantot labvēlīgās nejaušības?] LZA laikraksts &quot;Zinātnes Vēstnesis&quot; 3 (619), 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt; un 1959. gadā sāka strādāt [[LVU Skaitļošanas centrs|LVU Skaitļošanas centrā]] (LVU SC).

Turpināja aspirantūras studijas [[Padomju Savienība|PSRS]] Zinātņu akadēmijas Matemātikas institūtā [[Novosibirska]]s akadēmiskajā pilsētiņā Borisa Trahtenbrota vadībā, izstrādājot jaunu rēķināšanas sarežģītības apakšējo novērtējumu pierādīšanas metodi (vienlaicīgi ar [[Juris Hartmanis|Juri Hartmani]]). Pēc zinātņu kandidāta disertācijas “Par universalitātes problēmu automātu teorijā”&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt; aizstāvēšanas [[Andrejs Kolmogorovs]] viņu uzaicināja stažēties [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], lai risinātu vienu no viņa formulētajām problēmām par pašatveidojošiem automātiem.

Pēc atgriešanās Rīgā turpināja pētījumus [[datorzinātne]]s jeb [[kibernētika]]s jomā, bija LVU Skaitļošanas centra Matemātiskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs (1971—1980), tad LVU SC Programmēšanas automatizācijas nodaļas vadītājs (1981—1991). 1974. gadā J. Bārzdiņš ar referātu piedalījās 20. Starptautiskajā matemātiķu kongresā (''International congress of mathematicians''),&lt;ref&gt;[https://www.worldcat.org/title/489785557 Congrès international des mathématiciens, D. V. Anosov, Ja M. Barzdin, E. B. Dynkin]&lt;/ref&gt; kā arī ar referātiem 7. un 9. Staptautiskajos informācijas procesēšanas (IFIP) kongresos 1977. gadā un 1983. gadā. Viņa aspiranti bija [[Juris Borzovs]], [[Jānis Bičevskis (zinātnieks)|Jānis Bičevskis]], [[Audris Kalniņš]], [[Kārlis Podnieks (zinātnieks)|Kārlis Podnieks]], [[Ēvalds Ikaunieks]], [[Alvis Brāzma]], [[Kārlis Čerāns]] un citi.&lt;ref name=&quot;LZA&quot;/&gt; ,

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s J. Bārzdiņš bija [[Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts|LU MII]] Informātikas nodaļas vadītājs, direktora vietnieks (1992—1993), Programmēšanas automatizācijas laboratorijas vadītājs (1993—1995), Informātikas nodaļas vadītājs (1995—1997). No 1997. gada līdz 2006. gadam J. Bārzdiņš bija LU MII direktors. Viņa vadībā institūts sekmīgi uzsāka savu iesaistīšanos ES starptautiskajā zinātniskajā sadarbībā. Viņš līdzdarbojās Latvijas [[Informācijas tehnoloģijas|IT]] industrijas radīšanā, vadot biznesa procesu modelēšanas rīka GRADE izveidi.&lt;ref name=&quot;LUMII&quot;&gt;[https://lumii.lv/r/b/95/ Profesoram Jānim Visvaldim Bārzdiņam 80]&lt;/ref&gt;

== Zinātniskā darbība ==
Jāņa Bārzdiņa pētnieciskā darba galvenās jomas ir algoritmu teorija, matemātiskā kibernētika, programmu automātiskā sintēze un testēšana, sarežģītu sistēmu modelēšanas metodes, valodas un rīki.
Viņš ir vairāk nekā 100 zinātnisko darbu un 8 monogrāfiju autors, no kurām vairums ir tulkotas angļu valodā un izdotas prestižās pasaules izdevniecībās.&lt;ref name=&quot;LUMII&quot;/&gt;

=== Pirmās publikācijas ===
* Я. М. Барздинь. Об одном классе машин Тьюринга (машины Минского). Алгебра и логика. Семинар, 1:6 (1963), 42—51
* Я. М. Барздинь. Проблемы универсальности в теории растущих автоматов. Докл. АН СССР, 157:3 (1964), 542—545
* Я. М. Барздинь. Универсальные пульсирующие элементы. Докл. АН СССР, 157:2 (1964), 291—294
* Я. М. Барздинь. Емкость среды и поведение автоматов. Докл. АН СССР, 160:2 (1965), 302—305
* Я. М. Барздинь. Сложность программ, распознающих принадлежность натуральных чисел, не превышающих ''n'', рекурсивно перечисленному множеству. Докл. АН СССР, 182:6 (1968), 1249—1252
* Я. М. Барздинь. О расшифровке автоматов при отсутствии верхней оценки числа состояний. Докл. АН СССР, 190:5 (1970), 1048—1051
* Я. М. Барздинь. О вычислимости на вероятностных машинах. Докл. АН СССР, 189:4 (1969), 699—702
* Я. М. Барздинь. О частотном решении алгоритмически неразрешимых массовых проблем. Докл. АН СССР, 191:5 (1970), 967—970
* Я. М. Барздинь. Сложность и точность решения начальных кусков проблемы вхождения в рекурсивно перечислимое множество. Докл. АН СССР, 199:2 (1971), 262—264
* Я. М. Барздинь, Р. В. Фрейвалд. О прогнозировании общерекурсивных функций. Докл. АН СССР, 206:3 (1972), 521—524
* Я. М. Барздинь. О частотном решении проблемы вхождения в рекурсивно-перечислимое множество. Тр. МИАН СССР, 133 (1973), 52—58&lt;ref&gt;[https://www.mathnet.ru/php/person.phtml?option_lang=rus&amp;personid=52521 Барздинь Ян Мартынович]&lt;/ref&gt;
* B. A. Trachtenbrot, Ja M. Barzdin'. Finite automata: Behavior and synthesis (1973)
* J. Barzdiņš. The frequency solution of the problem of occurrence in a recursively enumerable set. Proc. Steklov Inst. Math., 133 (1977), 49—56
* D. V. Anosov, Ja M. Barzdin, Eugene B. Dynkin. 20 lectures delivered at the International Congress of Mathematicians in Vancouver, Canada, August 21-29, 1974. Providence: American Mathematical Society (1977)

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* LR Ministru kabineta balva par darbu ciklu datorzinātnēs un informācijas tehnoloģijās (2002);
* LZA [[Eižena Āriņa balva]] par mūža devumu datorzinātnēs un informātikā (2006);
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2012).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bārzdiņš, Jānis}}
[[Kategorija:1937. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jēkabpils novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>klcrztnvv6uw7y5nfml0l2dhdws50i8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Animators</title>
    <ns>0</ns>
    <id>542237</id>
    <revision>
      <id>4495309</id>
      <parentid>4151563</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:14:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <origin>4495309</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2788" sha1="15c1u98mc1z2ib50uim0raf0u7mme1j" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|animācijas speciālistu|Animators (nozīmju atdalīšana)|animators}}
'''Animators''' ir [[mākslinieks]], kurš izveido vairākus attēlus, dizainus vai modeļus, lai izveidotu [[animācijas filma|animācijas filmu]]; animācijas speciālists.&lt;ref&gt;{{tezaurs|MLVV|Animators|animators}}&lt;/ref&gt;

Animatori bieži strādā radošās komandās pie viena animācijas projekta. Katra animatora uzdevumi var atšķirties atkarībā no tā, kādā jomā viņi strādā, piemēram, veido tēlus [[videospēle|videospēlēm]] vai veido [[Kadru plāns|kadru plānus]] animācijām, filmām un [[reklāma|reklāmām]].&lt;ref&gt; https://in.indeed.com/career-advice/finding-a-job/what-is-an-animator Indeed Editorial Team. What Is an Animator?&lt;/ref&gt;

Klasiskās jeb zīmētās animācijas process iedalās pēc iesaistītajām profesijām šādi: galvenais animators — zīmē skičveidīgas galvenās pozas, bet ievēro visas tēlu proporcijas, animatora asistents — visas galvenās pozas pārzīmē pēc tēla projekta, neaizmirstot detaļas. Fāzētājs — ieliek iztrūkstošos zīmējumus, stingri ievērojot projekta prasības, pēc galvenā animatora sagatavotā grafika. [[Režisors]] pārbauda animāciju un izsaka komentārus pēc katras procesa nofilmētās daļas.

Animatoriem ir nepieciešamas dažādas tehniskās spējas, lai strādātu savā profesijā. Tās bieži tiek apgūtas formālās apmācībās un izglītības ceļā. Atkarīgs no tā, kādā darba jomā animatori strādā, tiem ir jāizmanto dažādas īpašas programmas un jāveic dažādas specializētas darbības, piemēram, [[3D modelēšana]] vai interaktīvs dizains.&lt;ref&gt;[https://www.nfi.edu/animator/ Nashville Film Institue. Animator — Everything You Need To Know]&lt;/ref&gt; Kā arī animatoriem ir nepieciešams izmantot iztēli, lai izveidotu un uzlabotu idejas un dizainus, prast sadarboties ar [[režisors|režisoriem]], [[kinoproducents|producentiem]] un citiem animatoriem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20170420040215/http://www.animationtoolworks.com/library/article6.html Martin Teresa. Animation: who does what]
* [https://www.screenskills.com/job-profiles/browse/animation/production/ani7777mator-animation/ Whats does an animator do?]
* [http://multenkulten.lv/profesijas-animacija/ MULTENKULTEN. Kāda varētu būt tava profesija animācijā?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230529162608/http://multenkulten.lv/profesijas-animacija/ |date={{dat|2023|05|29||bez}} }}
* [https://sejas.tvnet.lv/5493495/radot-multfilmas-animatori-telus-izspele-pie-spogula Bormanis Kalvis. Radot multfilmas, animatori tēlus izspēlē pie spoguļa] tvnet.lv {{dat|2023|5|7|SK}}

[[Kategorija:Animācija]]
[[Kategorija:Profesijas]]</text>
      <sha1>15c1u98mc1z2ib50uim0raf0u7mme1j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Animators (nozīmju atdalīšana)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>542252</id>
    <revision>
      <id>4495308</id>
      <parentid>4492212</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:12:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DJ EV</username>
        <id>31928</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>DJ EV pārvietoja lapu [[Dalībnieks:Animators]] uz [[Animators (nozīmju atdalīšana)]], neatstājot pāradresāciju: Pieņemu, ka šādi bija domāts</comment>
      <origin>3859483</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="254" sha1="mo80qz5o7vui57w8wumkyflo4sra31l" xml:space="preserve">'''Animators''' ({{val|en|animator}}) var būt:
* [[animators]] (animācija) - profesija, kas palīdz animācijas tapšanā; 
* [[animators (izklaide)]] - brīvā laika atpūtas organizators tūristiem, bērniem un jauniešiem;

{{Nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>mo80qz5o7vui57w8wumkyflo4sra31l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alumīnija fosfāts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>552832</id>
    <revision>
      <id>4495331</id>
      <parentid>3971875</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T21:50:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Adding 1 book to verify (20260716sim)) #IABot (v2.0.9.5) ([[User:GreenC bot|GreenC bot]]</comment>
      <origin>4495331</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6878" sha1="ondheg0lbirq9d7qe12ax99ienu80xa" xml:space="preserve">{{Vielas infokaste
|               attēls = [[Attēls:Fosforečnan hlinitý.PNG|260px]]&lt;br /&gt;Alumīnija fosfāta paraugs
|           CAS numurs = 7784-30-7
|      ķīmiskā formula = AlPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;
|              molmasa = 121,9529
|              blīvums = 2566
|  kušanas temperatūra = 1800&amp;nbsp;°C
| viršanas temperatūra = sadalās
| šķīdība ūdenī        = nešķīst
}}

'''Alumīnija fosfāts''' ir [[alumīnijs|alumīnija]] un [[fosforskābe]]s neitrālais sāls ar formulu AlPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;. Dabā tas sastopams kā minerāls [[berlinīts]]. Alumīnija fosfātam ir zināmas daudzas sintētiskās formas. To karkasa struktūras ir līdzīgas [[Ceolīti|ceolītiem]] un tās izmanto, kā [[Katalizators|katalizatorus]], [[jonu apmainītājs|jonu apmainītājus]] vai kā [[molekulārie sieti|molekulāros sietus]].&lt;ref&gt;Corbridge, p. 310&lt;/ref&gt; Komerciāli ir pieejams arī alumīnija fosfāta gels.

== Izmantošana ==
=== Molekulārie sieti ===

Ir daudz alumīnija fosfāta molekulāro sietu veidi, kas zināmi, kā &quot;ALPOs&quot;. Pirmie tika atklāti 1982. gadā.&lt;ref name=&quot;WilsonLok1982&quot;&gt;{{cite journal|last=Wilson|first=ST |display-authors=et al|year=1982|title=Aluminophosphate molecular sieves: a new class of microporous crystalline inorganic solids|url=https://archive.org/details/american-chemical-society-journal_1982-02-24_104_4/page/1146|journal=Journal of the American Chemical Society|volume=104|issue=4|pages=1146–1147|doi=10.1021/ja00368a062|issn=0002-7863}}&lt;/ref&gt; Tiem visiem ir vienāds AlPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; ķīmiskais sastāvs, un tiem ir karkasa struktūras ar mikroporainiem dobumiem. Karkasus veido mainīgi AlO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; un PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; tetraedri. Blīvākam, bez dobuma kristāliskajam berlinītam ir vienādi mainīgi AlO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; un PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; tetraedri. Alumīnija fosfāta karkasa struktūras atšķiras viena no otras AlO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; tetraedru un PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; tetraedru orientācijā, veidojot dažāda izmēra dobumus, un šajā ziņā tās ir līdzīgas [[alumīnija silikāts|alumīnija silikāta ceolītiem]], kas atšķiras ar elektriski lādētu karkasu. Tipisks aluminīja fosfāta iegūšanas process ir [[fosforskābe]]s un [[alumīnija hidroksīds|alumīnija hidroksīda]] hidrotermiskā reakcija ar alumīnija sāli, piemēram, [[alumīnija nitrāts|alumīnija nitrāta]] vai alkoksīda veidā kontrolētā [[pH]] organisko [[amīni|amīnu]] klātbūtnē.&lt;ref&gt;{{Cite book|date=2010-02-17|editor-last=Kulprathipanja|editor-first=S|title=Zeolites in Industrial Separation and Catalysis|publisher=John Wiley &amp; Sons|doi=10.1002/9783527629565|isbn=9783527325054}}&lt;/ref&gt; Šīs organiskās molekulas darbojas, kā veidnes (sauktas par struktūru virzošiem aģentiem), lai veicinātu porainā karkasa augšanu.&lt;ref&gt;{{Cite book|title=Chemistry of zeolites and related porous materials: synthesis and structure|url=https://archive.org/details/chemistryofzeoli0000unse|last=Xu|first=R |display-authors=et al|date=2007|publisher=John Wiley &amp; Sons|isbn=9780470822333|pages=[https://archive.org/details/chemistryofzeoli0000unse/page/39 39]}}&lt;/ref&gt;

=== Citi ===

Līdzās [[alumīnija hidroksīds|alumīnija hidroksīdam]], alumīnija fosfāts ietilpst [[vakcīna|vakcīnu]] sastāvā kā viens no visizplatītākajiem [[imunoloģiskie palīglīdzekļi|imunoloģiskajiem palīglīdzekļiem]] (efektivitātes pastiprinātājiem jeb [[adjuvants|adjuvantiem]]). Alumīnija adjuvantu lietošana ir plaši izplatīta, pateicoties to lētajai cenai, ilgajai lietošanas vēsturei, drošībai un efektivitātei ar lielāko daļu [[antigēns|antigēnu]]. Nav zināms, kāds ir darbības mehānisms šādiem alumīnija sāļu adjuvantiem.&lt;ref&gt;{{Cite book|title=Vaccine adjuvants: preparation methods and research protocols.|last=RJ|first=Crowther|date=2010|publisher=Humana|isbn=9781617371592|pages=65–66, 82}}&lt;/ref&gt;

Līdzīgi kā alumīnija hidroksīds, AlPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; tiek izmantots kā [[antacīds]]. Tas neitralizē [[kuņģa skābe|kuņģa skābi]] ([[Sālsskābe|HCl]]), veidojot ar to [[Alumīnija hlorīds|AlCl&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;]]. Līdz 20% alumīnija no uzņemtajiem antacīdajiem sāļiem var uzsūkties no kuņģa-zarnu trakta – neskatoties uz bažām par alumīnija neiroloģisko ietekmi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Cite book|title=Drugs during pregnancy and lactation: treatment options and risk assessment|others=C Schaefer, P Peters, RK Miller|year=2015|isbn=9780124080782|edition=3.|pages=94|last1=Schaefer|first1=Christof|last2=Peters|first2=Paul W. J.|last3=Miller|first3=Richard K.}}&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka alumīnija fosfāta un hidroksīda sāļi ir droši kā antacīdi parastā lietošanā, un pat grūtniecības un barošanas ar krūti laikā.&lt;ref&gt;{{Citation|last1=S|first1=Pratiksha|title=Antacids|date=2018|url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK526049/|work=StatPearls|publisher=StatPearls Publishing|pmid=30252305|access-date=2019-02-28|last2=TM|first2=Jamie}}&lt;/ref&gt;

Bez tam AlPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt; pielietojumi kombinācijā ar vai bez citiem savienojumiem ir balti [[pigmenti]], [[korozija]]s inhibitori, cementi un [[Zobu cements|zobu cementi]]. Līdzīgiem savienojumiem ir arī līdzīgi pielietojumi. Piemēram, skābo alumīnija fosfātu Al(H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt; izmanto zobu cementos, metāla pārklājumos, glazūras kompozīcijās un ugunsizturīgās saistvielās, bet Al(H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;)(HPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;) izmanto cementos un ugunsizturīgajās saistvielās un līmvielās.&lt;ref&gt;Corbridge, p. 1025&lt;/ref&gt;

== Līdzīgi savienojumi ==

AlPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;·2H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O dihidrāts dabā ir sastopams, kā [[variscīts]] un [[metavariscīts]].&lt;ref&gt;{{Cite journal|last=Roncal-Herrero|first=T |display-authors=et al|date=2009-12-02|title=Precipitation of Iron and Aluminum Phosphates Directly from Aqueous Solution as a Function of Temperature from 50 to 200 °C|journal=Crystal Growth &amp; Design|volume=9|issue=12|pages=5197–5205|doi=10.1021/cg900654m|issn=1528-7483}}&lt;/ref&gt; Alumīnija fosfāta dihidrātam (variscītam un metavariscītam) ir struktūra, ko var uzskatīt par fosfāta anjonu, alumīnija katjonu un ūdens tetraedrisku un oktaedrisku vienību kopumu. Al&lt;sup&gt;3+&lt;/sup&gt; joni ir 6 koordinātu un PO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;&lt;sup&gt;3-&lt;/sup&gt; joni ir 4 koordinātu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Corbridge, p. 207-208&lt;/ref&gt;

Ir zināma arī sintētiska hidratēta forma AlPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;·1.5H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O.&lt;ref name=&quot;LagnoDemopoulos2005&quot;&gt;{{cite journal|last1=Lagno|first1=F |display-authors=et al|year=2005|title=Synthesis of Hydrated Aluminium Phosphate, AlPO&lt;sub&gt;4&lt;/sub&gt;·1.5H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O (AlPO4−H3), by Controlled Reactive Crystallization in Sulfate Media|journal=Industrial &amp; Engineering Chemistry Research|volume=44|issue=21|pages=8033–8038|doi=10.1021/ie0505559|issn=0888-5885}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{alumīnija savienojumi}}

[[Kategorija:Alumīnijs]]
[[Kategorija:Fosfāti]]</text>
      <sha1>ondheg0lbirq9d7qe12ax99ienu80xa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šejs Gildžess-Aleksandrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>554448</id>
    <revision>
      <id>4495249</id>
      <parentid>4491788</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T15:55:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495249</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10794" sha1="lm0wn3127g5bi85g09u21doy7ldbyxx" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |           vārds = Šejs Gildžess-Aleksandrs
 |      vārds_orig = ''Shai Gilgeous-Alexander''
 |          attēls = 2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Šejs Gildžess-Aleksandrs 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|1998|7|12}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērv|cm=198}}
 |           svars = {{mērv|kg=88}}
 |         iesauka = ''SGA''
 |             poz = [[saspēles vadītājs]], [[uzbrūkošais aizsargs]]
 |         kar_sāk = 2018
 |        kar_beig = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |      vidusskola = ''St. Thomas More'' ([[Ontārio]]) &lt;br&gt; ''Sir Allan MacNab'' ([[Ontārio]]) &lt;br&gt; ''Hamilton Heights CA'' ([[Tenesī]])
 |         koledža = 
 |      augstskola = [[Kentuki Universitāte]]
 |    universitāte = 
 |      izgl iest1 = 
 |  izgl iest1_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]]
 |          numurs = 2
 |            līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |         b_klubs = 
 |          drafts = 11.
 |         dr_gads = [[2018. gada NBA drafts|2018]]
 |         dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |          dr_kom = [[Šarlotas &quot;Hornets&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = {{nbay|2018|fs}}
 |          klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]]
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2019|start}}—pašlaik
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
 |         kl_sez 4 = 
 |          klubs 4 = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = {{bk|Kanāda}}
 |           taut 1 = 2022—pašlaik
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |  trenera sezonas = 
 |    trenera klubi = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |             balv = 
* [[NBA čempions]] &lt;small&gt;({{nbay|2024|end}})&lt;/small&gt;
* 2× [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs]] &lt;small&gt;({{nbay|2024|end}}, {{nbay|2025|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs]] &lt;small&gt;({{nbay|2024|end}})&lt;/small&gt;
* 4× [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] &lt;small&gt;({{nasg|2023}}—{{nasg|2026}})&lt;/small&gt;
* 4× [[NBA simboliskā izlase|NBA simboliskā pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2022|end}}—{{nbay|2025|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA sezonas rezultatīvākais spēlētājs|NBA rezultatīvākais spēlētājs]] &lt;small&gt;({{nbay|2024|end}})&lt;/small&gt;
* ''NBA Clutch Player of the Year'' &lt;small&gt;({{nbay|2025|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu otrā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2018|end}})&lt;/small&gt;
* [[FIBA Pasaules kauss|FIBA Pasaules kausa]] simboliskā izlase &lt;small&gt;([[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023]])&lt;/small&gt;
 |            slavz = 
 |           aģenti = 
 |          dzimums = V
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}}
{{Medaļa|Competition|[[FIBA Pasaules kauss]]}}
{{MedalBronze|[[2023. gada FIBA Pasaules kauss|Filipīnas—Japāna—Indonēzija 2023]]|}}
}}
'''Šeivonte (Šejs) Eišens Gildžess-Aleksandrs''' ({{val|en|Shaivonte &quot;Shai&quot; Aician Gilgeous-Alexander}}; dzimis {{Dat|1998|7|12}} [[Toronto]]) ir [[Kanāda]]s [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] un [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]]. 2023. gadā piedalījās savā pirmajā [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu Zvaigžņu spēlē]] un sezonas noslēgumā tika iekļauts [[NBA simboliskā izlase|NBA simboliskajā pirmajā izlasē]]. [[Kanādas basketbola izlase]]s spēlētājs, tās sastāvā izcīnīja bronzas medaļu [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] un tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē. Kopā ar &quot;Thunder&quot; kļuva par 2025. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], kā arī bija [[2024.—2025. gada NBA sezona]]s [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|vērtīgākais spēlētājs]] un [[NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|finālsērijas vērtīgākais spēlētājs]]. Sezonas vērtīgākā spēlētāja titulu Š. Gildžess-Aleksandrs ieguva arī nākamajā NBA sezonā.

Dzimis sportiskā ģimenē. Viņa māte [[Šermēna Gildžesa]] pārstāvot [[Antigva un Barbuda|Antigvu un Barbudu]] piedalījās [[vieglatlētika]]s sacensībās [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada olimpiskajās spēlēs]]. Savukārt tēvs Vons Aleksandrs bija Š. Gildžesa-Aleksandra basketbola treneris vidusskolā. Basketbolista brālēns [[Nikeils Aleksandrs-Volkers]] arī ir profesionāls basketbolists, spēlē NBA.

== Karjera ==
Pēc vienas sezonas [[NCAA]] turnīrā vienā no basketbolā labākajām augstskolām [[Kentuki Universitāte|Kentuki Universitātē]] Š. Gildžess-Aleksandrs pieteicās [[NBA drafts|NBA draftam]] un [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA draftā]] [[Šarlotas &quot;Hornets&quot;]] viņu izraudzījās ar kopējo 11. numuru pirmajā kārtā. Uzreiz pēc drafta viņš tika aizmainīts uz [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] pret citām drafta izvēlēm.

Jau pirmajā sezonā Š. Gildžess-Aleksandrs ieņēma svarīgu vietu komandā, dodamies sākumsastāvā vairumā spēļu. 2019. gada jūlijā &quot;Clippers&quot; viņu kopā ar [[Danilo Gallināri]], piecām pirmās kārtas nākotnes drafta izvēlēm un vēl divām citām drafta izvēlēm aizmainīja uz [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]] pret komandas lielāko zvaigzni [[Pols Džordžs|Polu Džordžu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/clippers/clippers-acquire-six-time-nba-all-star-paul-george|title=L.A. Clippers Acquire Six-Time NBA All-Star Paul George|website=www.nba.com|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

Š. Gildžess-Aleksandrs kļuva par &quot;Thunder&quot; līderi, dodoties sākumsastāvā visās spēlēs, kurās piedalījies. 2023. gadā spēlētājs guva plašāku atzinību: piedalījās savā pirmajā [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu Zvaigžņu spēlē]] un sezonas noslēgumā tika iekļauts [[NBA simboliskā izlase|NBA simboliskajā pirmajā izlasē]], kā arī ierindojās 5. vietā balsojumā par [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|NBA sezonas vērtīgāko spēlētāju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/news/2022-23-kia-nba-most-valuable-player-award|title=76ers center Joel Embiid wins 2022-23 Kia NBA Most Valuable Player award|website=NBA.com|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā vēlreiz piedalījās Visu Zvaigžņu spēlē un sezonas noslēgumā atkal tika iekļauts līgas simboliskajā pirmajā izlasē.

2025. gada 22. janvārī aizvadīja karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 54 punktus uzvarā pār [[Jūtas &quot;Jazz&quot;]] ar 123—114.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/recap/_/gameId/401705184|title=Thunder 123-114 Jazz (Jan 22, 2025) Game Recap|website=ESPN|access-date=2025-01-28|language=en}}&lt;/ref&gt; [[2024.—2025. gada NBA sezona]]s noslēgumā Š. Gildžess-Aleksandrs tika atzīts par sezonas [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|vērtīgāko spēlētāju]], bet &quot;Thunder&quot; sasniedza [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konferences]] finālsēriju, pēc tam arī NBA finālsēriju pret [[Indiānas &quot;Pacers&quot;]], kurā guva uzvaru. Š. Gildžess-Aleksandrs tika atzīts arī par [[NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|finālsērijas vērtīgāko spēlētāju]].

2025. gada jūlijā komanda un spēlētājs vienojās par jaunu līgumu, kas paredzēja 285 miljonus dolāru lielu atalgojumu četru gadu laikā. [[2025.—2026. gada NBA sezona]]s sākumā, 23. oktobra uzvarā pār Indiānas &quot;Pacers&quot; ar 141—135, viņš guva 55 punktus, kas kļuva par rezultatīvāko spēli Š. Gildžesa-Aleksandra karjerā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://clutchpoints.com/nba/oklahoma-city-thunder/thunder-news-shai-gilgeous-alexander-sets-career-high-with-55-point-night-vs-pacers|title=Thunder's Shai Gilgeous-Alexander sets career-high with 55-point night vs. Pacers|last=Pagaduan|first=Jedd|website=ClutchPoints|access-date=2025-11-06|date=2025-10-24|language=en|archive-date=2025-10-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20251024233049/https://clutchpoints.com/nba/oklahoma-city-thunder/thunder-news-shai-gilgeous-alexander-sets-career-high-with-55-point-night-vs-pacers}}&lt;/ref&gt;

Sezonas vērtīgākā spēlētāja titulu Š. Gildžess-Aleksandrs saņēma arī sekojošajā 2025.—2026. gada NBA sezonas noslēgumā.

=== Kanādas izlase ===
2016. gadā Š. Gildžess-Aleksandrs spēlēja Kanādas U-18 izlasē. Pieaugušo [[Kanādas basketbola izlase]]s sastāvā kopš 2022. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basketball.ca/news/athletes-committed-to-represent-canada-as-senior-mens-national-team-summer-core-revealed|title=Fourteen athletes committed to represent Canada as Senior Men’s National Team summer core revealed|website=www.basketball.ca|access-date=2023-11-03|language=en}}&lt;/ref&gt; [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] viņš bija komandas līderis un komanda, kas bija starp turnīra favorītiem, izcīnīja bronzas medaļu. Pats spēlētājs tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē.

2023. gada nogalē Š. Gildžess-Aleksandrs tika atzīts par Kanādas Gada sportistu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/11122023-pasaules_kausa_bronzas_medalnieks_gildzes|title=Gildžess-Aleksandrs atzīts par Kanādas gada sportistu|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-11|date=2023-12-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Nikola Jokičs]]
| virsraksts = [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs]]
| periods    = [[2024.—2025. gada NBA sezona|2025]]—[[2025.—2026. gada NBA sezona|2026]]
| pēc        = —
}}
{{kastes beigas}}


{{Thunder 2024–25 NBA čempioni}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Gildžess-Aleksandrs, Šejs}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Clippers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:NBA čempioni]]</text>
      <sha1>lm0wn3127g5bi85g09u21doy7ldbyxx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Guntis Bārzdiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>566338</id>
    <revision>
      <id>4495365</id>
      <parentid>4111603</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T04:54:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pētījumu virzieni */ pap</comment>
      <origin>4495365</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2518" sha1="8mdvaneysk98abi3cwb7ow69rujv2iy" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Guntis Bārzdiņš
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1962 
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 23
|       dz_vieta = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]] (tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = [[Jānis Bārzdiņš]]
|          brāļi = [[Juris Bārzdiņš]]
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = [[matemātika]]
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Guntis Bārzdiņš''' (dzimis 1962. gada 23. decembrī) ir [[latvieši|latviešu]] [[datorzinātnieks]], [[Latvijas Universitāte]]s Datorikas fakultātes profesors, [[Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts|LU Matemātikas un informātikas institūta]] Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (2021).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ltn.lv/~guntis/ |title=Curriculum Vitae |access-date={{dat|2024|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240221024037/http://www.ltn.lv/~guntis/ }}&lt;/ref&gt;

== Pētījumu virzieni ==
Disertācijas tēma “Terminu pārveides sistēmu induktīvā sintēze”, zinātniskais vadītājs A. Jeršovs (PSRS ZA Sibīrijas nodaļa, [[Novosibirska]]s Matemātikas institūts).&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt;

Datorlingvistika, zināšanu reprezentācija un argumentācija, induktīvie secinājumi un mašīnmācīšanās, bezvadu un satelīta sakari, datoru tīklu protokoli, biznesa modelēšanas un specifikāciju valodas.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bārzdiņš, Guntis}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]</text>
      <sha1>8mdvaneysk98abi3cwb7ow69rujv2iy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vasarnīcu iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>572961</id>
    <revision>
      <id>4495429</id>
      <parentid>4133409</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T11:36:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Skatīt arī */ papild.</comment>
      <origin>4495429</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="693" sha1="poqnubzjzo6ulokosh6cwwi7484rv0w" xml:space="preserve">'''Vasarnīcu iela''' var būt:

* [[Vasarnīcu iela (Daugavpils)|Vasarnīcu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]];
* [[Vasarnīcu iela (Jūrmala)|Vasarnīcu iela]] — iela Jūrmalā;
* [[Vasarnīcu iela (Ventspils)|Vasarnīcu iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]];
* [[Vasarnīcu iela (Krāslava)|Vasarnīcu iela]] — iela [[Krāslava|Krāslavā]];
* [[Vasarnīcu iela (Ogre)|Vasarnīcu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]];
* [[Vasarnīcu iela (Saulkrasti)|Vasarnīcu iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]];
* [[Vasarnīcu iela (Varakļāni)|Vasarnīcu iela]] — iela [[Varakļāni|Varakļānos]].

== Skatīt arī ==
* [[Vasarnīcas iela]]
* [[Vasarnieku iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>poqnubzjzo6ulokosh6cwwi7484rv0w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>577773</id>
    <revision>
      <id>4495222</id>
      <parentid>4495081</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:43:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūlijs */</comment>
      <origin>4495222</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22102" sha1="3pfkcofiwfkulrflxwghxxmrp3xkq0l" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Edgars Rinkēvičs]]
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam)
|-
| [[Andris Kulbergs]]
| [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija)
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Daiga Mieriņa]]
| [[14. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]]
[[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}&lt;/ref&gt;
* [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/degpunkta/ugunsdrosiba/gazes-spradziena-tornakalna-mirusi-divi-cilveki/|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2026-01-09|date=2026-01-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;
* [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]].

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]].
* [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA &quot;East-West Transit&quot; [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]].

=== Jūnijs ===
* [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Plānotie notikumi ==

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot; /&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].


== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[18. janvāris]]:
** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā)
** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā)
* [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā)
* [[31. janvāris]]:
** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā)
** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Akcijas &quot;Celies un ej!&quot; atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]]
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]]
Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā)
* [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā)
* [[7. februāris]]:
** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā)
** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā)
* [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[20. februāris]]:
** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā)
** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā)
* [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā)

==== Nezināms datums ====
* [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā)

&lt;gallery&gt;
Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]]
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā)
* [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā)
* [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā)
* [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā)
* [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā)
* [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā)
* [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā)
* [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā)
* [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā)
&lt;gallery&gt;
J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[11. aprīlis]]:
** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā)
** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā)
* [[14. aprīlis]]:
** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā)
** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā)
* [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā)
* [[24. aprīlis]]:
** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā)
** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā)
&lt;gallery&gt;
Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā)
* [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā)
* [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā)
* [[10. maijs]]:
** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā)
** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā)
** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā)
* [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā)
* [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[7. jūnijs]]:
** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūnijs]]:
** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā)
** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā)
** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā)
** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā)
* [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) 
* [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā)
* [[19. jūnijs]]ː
** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā)
** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā)
** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā)
* [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā)
* [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]]:
** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā)
* [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā)
* [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā)
* [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2026. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2026. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>3pfkcofiwfkulrflxwghxxmrp3xkq0l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495366</id>
      <parentid>4495222</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T04:58:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495366</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22122" sha1="d4o5liky8sky0rhl1jeooe92efdiogy" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Valsts amatpersonas ==
[[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Persona
! Piezīmes
|-
| [[Latvijas Valsts prezidents]]
| [[Edgars Rinkēvičs]]
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot; | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam)
|-
| [[Andris Kulbergs]]
| [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija)
|-
| [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]]
| [[Daiga Mieriņa]]
| [[14. Saeima]]
|}

== Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli ==
[[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]]
[[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]]
{{columns  |width=500px
|col1=
* [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati&lt;/ref&gt;
* [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM&lt;/ref&gt;
|col2=
* [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.&lt;/ref&gt;
* [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}&lt;/ref&gt;
}}

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}&lt;/ref&gt;
* [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/degpunkta/ugunsdrosiba/gazes-spradziena-tornakalna-mirusi-divi-cilveki/|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2026-01-09|date=2026-01-03|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}&lt;/ref&gt;
* [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]].

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]].
* [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA &quot;East-West Transit&quot; [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē — krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026&lt;/ref&gt;
* [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]].

=== Jūnijs ===
* [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Plānotie notikumi ==

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].&lt;ref name=&quot;aptumsums&quot; /&gt;

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].


== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā)
* [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā)
* [[18. janvāris]]:
** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā)
** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā)
* [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā)
* [[31. janvāris]]:
** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā)
** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Akcijas &quot;Celies un ej!&quot; atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]]
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]]
Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā)
* [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā)
* [[7. februāris]]:
** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā)
** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā)
* [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā)
* [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā)
* [[20. februāris]]:
** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā)
** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā)
* [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā)
* [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā)

==== Nezināms datums ====
* [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā)

&lt;gallery&gt;
Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]]
Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā)
* [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā)
* [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā)
* [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā)
* [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā)
* [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā)
* [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā)
* [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā)
* [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā)
* [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā)
&lt;gallery&gt;
J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[11. aprīlis]]:
** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā)
** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā)
* [[14. aprīlis]]:
** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā)
** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā)
* [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā)
* [[24. aprīlis]]:
** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā)
** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā)
&lt;gallery&gt;
Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā)
* [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā)
* [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā)
* [[10. maijs]]:
** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā)
** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā)
** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā)
* [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā)
* [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā)

=== Jūnijs ===
* [[7. jūnijs]]:
** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūnijs]]:
** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā)
** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā)
** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā)
** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā)
* [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) 
* [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā)
* [[19. jūnijs]]ː
** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā)
** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā)
** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā)
* [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā)
* [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā)
* [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā)
* [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]]:
** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā)
** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā)
* [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā)
* [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā)
* [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[2026. gads]]
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:2026. gads|Latvija]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>d4o5liky8sky0rhl1jeooe92efdiogy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vasarnieku iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>580405</id>
    <revision>
      <id>4495430</id>
      <parentid>4133408</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T11:37:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Skatīt arī */ papild.</comment>
      <origin>4495430</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="354" sha1="nwt9r4tzaw5i4lpmvmkjomsfo80s04g" xml:space="preserve">'''Vasarnieku iela''' var būt:

* [[Vasarnieku iela (Jelgava)|Vasarnieku iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]];
* [[Vasarnieku iela (Krāslava)|Vasarnieku iela]] — iela [[Krāslava|Krāslavā]];
* [[Vasarnieku iela (Rīga)|Vasarnieku iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]].

== Skatīt arī ==
* [[Vasarnīcu iela]]
* [[Vasarnīcas iela]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>nwt9r4tzaw5i4lpmvmkjomsfo80s04g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jenss Kajuste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>581642</id>
    <revision>
      <id>4495432</id>
      <parentid>4154183</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T11:42:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495432</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2561" sha1="4og7wazxbln6q3kh1t86xylmsfel41t" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|10}}
| birth_place = 
| caps1 = 14
| caps2 = 58
| caps3 = 39
| clubnumber = 12
| clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Örgryte IS]]
| clubs2 = {{flaga|Dānija}} [[FC Midtjylland|Midtjylland]]
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]]
| countryofbirth = {{vieta|Zviedrija|Gēteborga}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]
| goals1 = 0
| goals2 = 2
| goals3 = 5
| height = 188
| image = Jens Cajuste, Lens - Reims (12-05-2023) (cropped).jpg
| caption = Jenss Kajuste 2023. gadā
| nationalcaps2 = 25
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija U21
| nationalteam2 = {{fb|SWE}}
| nationalyears2 = 2020–
| nationalyears1 = 2019
| nationalcaps1 = 3
| pcupdate = {{dat|2024|10|6|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2024|10|7|SK|bez}}
| name = 
| playername = Jenss Kajuste
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2016–2018
| years2 = 2018–2022
| years3 = 2022–2023
| years4 = 2023–
| caps4 = 26
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli|Napoli]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]
| years5 = 2024–
| caps5 = 1
| goals5 = 0
}}
'''Jenss Kajuste''' ({{Val|sv|Jens Cajuste}}, dzimis {{Dat|1999|8|10}}) ir [[Zviedri|zviedru]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Kajuste spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]'', kas viņu īrē no ''[[SSC Napoli|Napoli]]''.

Iepriekš spēlējis Zviedrijas komandā ''[[Örgryte IS]]'', Dānijas komandā ''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'' un Francijas komandā ''[[Stade de Reims|Reims]]''. Ar ''Midtjylland'' komandu 2020. gadā uzvarējis [[Dānijas Superlīga|Dānijas Superlīgā]].

[[Zviedrijas futbola izlase]] rindās debitējis 2020. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Midtjylland'''

* [[Dānijas Superlīga]]: 2019–20

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Zviedrijas futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Kajuste, Jenss}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]]
[[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FC Midtjylland spēlētāji]]
[[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]]
[[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]]
[[Kategorija:Ipswich Town FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Gēteborgā dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>4og7wazxbln6q3kh1t86xylmsfel41t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Neuzbrukšanas līgums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>582431</id>
    <revision>
      <id>4495368</id>
      <parentid>4370805</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T05:13:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4495368</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1280" sha1="g6l8eadf6d5oslpx0ifc9s1jvi4uq0r" xml:space="preserve">[[File:Hitler Stalin Pakt Geheimes Zusatzprotokoll.jpg|thumb|Molotova-Ribentropa pakts (vācu kopija)]]
'''Neuzbrukšanas līgums''' ir starpvalstu vienošanās, kurā iesaistītās valstis apņemas neuzsākt militārus uzbrukumus vai citus agresīvus aktus viena pret otru noteiktā laika periodā. Šādi līgumi tiek noslēgti ar mērķi novērst konfliktus un nodrošināt mieru starp valstīm, bieži vien laikā, kad pastāv saspringtas attiecības vai potenciāli konflikti.

Vēsturiski nozīmīgākais neuzbrukšanas līgums ir [[Molotova—Ribentropa pakts]] (1939. gada 23. augusts), kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]. Līguma oficiālā daļa paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tam bija arī slepens papildprotokols, kas sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās, ieskaitot Polijas sadalīšanu starp abām valstīm. Šis līgums tika lauzts 1941. gada 22. jūnijā, kad Vācija uzbruka Padomju Savienībai operācijas [[Barbarosa (plāns)|Barbarosa]] ietvaros.

== Skatīt arī ==
* [[Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Karš]]</text>
      <sha1>g6l8eadf6d5oslpx0ifc9s1jvi4uq0r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tomass N'Kono</title>
    <ns>0</ns>
    <id>589360</id>
    <revision>
      <id>4495233</id>
      <parentid>4491741</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:57:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ 3 categories, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495233</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8248" sha1="lxuv4jtgkmh6wzoydohgltlyk0fsqi5" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name        = Tomass N'Kono
| image       = TNkono.JPG
| caption     = Tomass N'Kono ''[[RCD Espanyol]]'' treniņā 2009. gadā
| image_size  = 
| fullname    = 
| height      = 183
| birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|1956|7|20}}
| birth_place = {{vieta|Kamerūna|Dizange}}
| currentclub = 
| clubnumber  = 
| position    = [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]
| youthyears1 = 1971–1974
| youthclubs1 = {{flaga|CMR}} ''Éclair Douala''
| years1 = 1974—1975
| clubs1 = {{flaga|CMR}} [[Jaundes &quot;Canon&quot;]]
| caps1 = 3
| goals1 = 0
| years2 = 1975—1976
| clubs2 = {{flaga|CMR}} [[Jaundes &quot;Tonnerre&quot;]]
| caps2 = 17
| goals2 = 0
| clubs3 = {{flaga|CMR}} [[Jaundes &quot;Canon&quot;]]
| years3 = 1976—1982
| caps3 = 102
| goals3 = 0
| years4 = 1982—1990
| clubs4 = {{flaga|ESP}} ''[[RCD Espanyol]]''
| caps4 = 272
| goals4 = 0
| years5 = 1991—1993
| clubs5 = {{flaga|ESP}} ''[[CE Sabadell FC|Sabadell]]''
| caps5 = 70
| goals5 = 0 
| years6 = 1994
| clubs6 = {{flaga|ESP}} ''[[CE L'Hospitalet]]''
| caps6 = 70
| goals6 = 0 
| years7 = 1994—1997
| clubs7 = {{flaga|Bolīvija}} ''[[Club Bolívar]]''
| caps7 = 92
| goals7 = 0 
| nationalyears1 = 1975–1994
| nationalteam1 = {{fb|CMR}}
| nationalcaps1 = 63
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 
| nationalteam2 = 
| nationalcaps2 = 
| nationalgoals2 = 
| nationalyears3 = 
| nationalteam3 = 
| nationalcaps3 = 
| nationalgoals3 = 
| nationalyears4 = 
| nationalteam4 = 
| nationalcaps4 = 
| nationalgoals4 = 
| nationalyears5 = 
| nationalteam5 = 
| nationalcaps5 = 
| nationalgoals5 = 
| nationalyears6 = 
| nationalteam6 = 
| nationalcaps6 = 
| nationalgoals6 = 
| manageryears1  = 2009 | managerclubs1 = {{fb|CMR}}
| manageryears2  = 2009—2023 | managerclubs2 = {{flaga|ESP}} ''[[RCD Espanyol]]''
| manageryears3  =  | managerclubs3 = 
| manageryears4  =  | managerclubs4 = 
| totalcaps = 556
| totalgoals = 0
}}
'''Tomass N'Kono''' (dzimis {{dat|1956|7|20}}, Dizangē, Kamerūnā) ir bijušais [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]]. Viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] Āfrikas kontinentā, viņš galvenokārt atpazīstamību iemantojis saistībā ar Spānijas klubu ''[[RCD Espanyol]]'', kuru pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://hallofameperico.wordpress.com/category/hall-of-famers-del-rcde/nkono/|title=Tommy N'KONO|publisher=Hall of Fame Perico|language=es|date=21 May 2009|access-date=15 December 2009}}&lt;/ref&gt;

N'Kono [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas izlases]] sastāvā piedalījies trīs [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] un četros [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] turnīros. 1984. gada Āfrikas Nāciju kausa uzvarētājs ar Kamerūnas izlasi.

== Sasniegumi ==
'''Canon Yaoundé'''
* ''[[Kamerūnas futbola čempionāts|Elite One]]'': 1974, 1977, 1979, 1980, 1982&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesk/kamchamp.html|title=Cameroon – List of Champions|publisher=RSSSF|first=Hans|last=Schöggl|access-date=24 June 2016}}&lt;/ref&gt;
* [[CAF Čempionu līga]]: [[1978. gada Āfrikas klubu čempionu kauss|1978]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesa/afcup78.html|title=African Club Competitions 1978|publisher=RSSSF|first=Eric|last=Boesenberg|access-date=24 June 2016}}&lt;/ref&gt; [[1980. gada Āfrikas klubu čempionu kauss|1980]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesa/afcup80.html|title=African Club Competitions 1980|publisher=RSSSF|first=Eric|last=Boesenberg|access-date=24 June 2016}}&lt;/ref&gt;

'''Espanyol'''
* [[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]] finālists: 1987—88&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=1987/matches/round=610/match=4925/postmatch/lineups/index.html|title=Leverkusen 3–0 Espanyol|publisher=UEFA|date=18 May 1988|access-date=24 June 2016}}&lt;/ref&gt;

'''Bolívar'''
* ''[[Bolīvijas futbola čempionāts|Liga de Fútbol Profesional Boliviano]]'': 1996, 1997&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://futbol.as.com/futbol/2016/05/21/primera/1463786021_874075.html|title=N'Kono y sus vivencias en Bolivia, donde es un héroe con récord|trans-title=N’Kono and his experiences in Bolivia, where he is a heroe with a record|newspaper=[[Diario AS]]|first=Alberto|last=Martínez|language=es|date=21 May 2016|access-date=24 June 2016}}&lt;/ref&gt;

'''Kamerūna'''
* [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[1984. gada Āfrikas Nāciju kauss|1984]];&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/84a.html|title=African Nations Cup 1984|publisher=RSSSF|first1=Eric|last1=Boesenberg|first2=Karel|last2=Stokkermans|first3=François|last3=Mazet|access-date=24 June 2016}}&lt;/ref&gt; finālists: [[1986. gada Āfrikas Nāciju kauss|1986]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tables/86a.html|title=African Nations Cup 1986|publisher=RSSSF|first1=Eric|last1=Boesenberg|first2=François|last2=Mazet|first3=Karel|last3=Stokkermans|first4=Osvaldo José|last4=Gorgazzi|access-date=24 June 2016}}&lt;/ref&gt;

'''Individuālie'''
* [[Āfrikas gada labākais futbolists]]: 1979, 1982&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/afr-poy.html|title=African Player of the Year|publisher=RSSSF|first=José Luis|last=Pierrend|access-date=24 June 2016}}&lt;/ref&gt;

* ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' gada komanda: [[1982–83. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1982—83]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://hemeroteca.mundodeportivo.com/preview/1983/05/04/pagina-14/1094059/pdf.html|title=El futbolista del año 82–83|trans-title=The 82–83 footballer of the year|newspaper=Mundo Deportivo|first=Josep María|last=Ribera|language=es|date=4 May 1983|access-date=30 October 2024}}&lt;/ref&gt; [[1985–86. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1985—86]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://hemeroteca.mundodeportivo.com/preview/1986/04/22/pagina-13/1141649/pdf.html|title=Clasificación por puestos|trans-title=Ranking by positions|newspaper=Mundo Deportivo|language=es|date=22 April 1986|access-date=30 October 2024}}&lt;/ref&gt; [[1988–89. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|1988—89]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://hemeroteca.mundodeportivo.com/preview/1989/06/27/pagina-20/1192483/pdf.html|title=El futbolista del año 88–89|trans-title=The 88–89 footballer of the year|newspaper=Mundo Deportivo|first=Josep María|last=Ribera Font|language=es|date=27 June 1989|access-date=30 October 2024}}&lt;/ref&gt;
* [[20. gadsimta pasaules komanda|''MasterCard'' 20. gadsimta Āfrikas izlase]]: 1998&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.soccertimes.com/international/1998/may15.htm|title=Ramos, Balboa named to MasterCard CONCACAF 20th Century team.|publisher=Soccer Times|first=Jerry|last=Langdon|date=15 May 1998|access-date=5 February 2024|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/19990221145250/http://www.soccertimes.com/international/1998/may15.htm|archive-date=21 February 1999}}&lt;/ref&gt;
* [[Starptautiskā Futbola vēstures un statistikas federācija|Starptautiskās Futbola vēstures un statistikas federācijas]] Visu laiku labākā Āfrikas izlase: 2021&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iffhs.com/posts/1121|title=IFFHS All Time Europe men's Dream Team|publisher=[[International Federation of Football History &amp; Statistics]]|date=29 May 2021|access-date=2 October 2021|archive-date={{dat|2021|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210603054252/https://www.iffhs.com/posts/1121}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{NFT player|14808}}
* {{FIFA player|174794}}
* [https://web.archive.org/web/20071108201752/http://www.camlions.com/fr/indexlions.php?nid=10194&amp;tid=77&amp;seite=&amp;wid=13 Biography at CamLions] {{fr ikona}}

{{DEFAULTSORT:N'Kono, Tomass}}
[[Kategorija:1956. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbolisti]]
[[Kategorija:Kamerūnas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]]
[[Kategorija:Kamerūnas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:1982. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1990. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>lxuv4jtgkmh6wzoydohgltlyk0fsqi5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šaurlapu ceļteka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>590017</id>
    <revision>
      <id>4495248</id>
      <parentid>4483390</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T15:47:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495248</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7604" sha1="h4hf4xoaqu5icxszw5f123acvye3qbm" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Šaurlapu ceļteka''' jeb '''šaurlapu ceļmallapa''' ({{val|la|Plantago lanceolata}}) ir [[ceļteku dzimta]]s [[Segsēkļi|ziedaugu]] suga. Tā ir izplatīta [[Nezāles|nezāle]] kultivētās vai traucētās zemēs, atmatās, sausos mežos, nezālienēs kā arī graudaugu sējumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://registri.vaad.gov.lv/reg/kaitigie_organismi.aspx?ID=272|title=VAAD - Kaitīgie organismi|website=registri.vaad.gov.lv|access-date=2025-01-20|archive-date=2022-06-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20220618193508/http://registri.vaad.gov.lv/reg/kaitigie_organismi.aspx?ID=272}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
[[Attēls:Plantago_lanceolata_P6200323_箆大葉子、ヘラオオバコ.jpg|thumb| ''P. lanceolata'' ([[Japāna]])]]
Daudzgadīgs, neliels (garums 10—45 cm) ceļteku dzimtas [[lakstaugs]]. Lapas rozetē, lancetiskas (garums 4—12 cm, platums 1—2,5 cm). Lapas kāts rievains. Plātnei 3—7 lokveida dzīslas, mala gluda. Ziednesis slaids, nezarots (garums līdz 45 cm), tā galotnē iegareni olveidīga ziedu vārpa (garums 1—2,5 cm). Augam parasti 2—5 ziedneši. Zieda kauss divdaivains, vainags gaišbrūns. Putekšnīcas baltas vai iedzeltenas. Auglis — divsēklu pogaļa. Zied no maija līdz septembrim.

No citām ceļtekām atšķirama pēc īsās ziedu vārpas garā ziednesī un lancetiskajām lapām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/plantago-lanceolata-l/|title=šaurlapu ceļteka - Plantago lanceolata L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-01-20}}&lt;/ref&gt;

== Izplatība un dzīvotne ==
''Plantago lanceolata'' ir plaši izplatīta [[Eiropa|Eiropā]] (neiekļaujot ziemeļu apvidus) un [[Āzija|Āzijā]]. [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]] tā ir sastopama un plaši izplatīta kā [[Introdukcija (bioloģija)|introducēta suga]].

Reti sastopams skābākajās augsnēs (pH &lt; 4,5).

Latvijā bieži atrodama visā valstī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/plantago-lanceolata-l/|title=šaurlapu ceļteka - Plantago lanceolata L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-01-20}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Plantago_lanceolata_-_Kulna.jpg|thumb| Ziedkopa]]
Šaurlapu ceļteka tiek uzskatīta par lauksaimniecības indikatoru [[Putekšņi|ziedputekšņu]] diagrammās, ''P. lanceolata'' ir atrasta [[Norvēģija]]s rietumos no agrā [[Neolīts|neolīta]], kas norāda uz ganību klātbūtni šajā apgabalā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hjelle|first=K. L.|last2=Hufthammer, A. K.|last3=Bergsvik, K. A.|year=2006|title=Hesitant hunters: a review of the introduction of agriculture in western Norway|journal=Environmental Archaeology|volume=11|issue=2|pages=147–170|bibcode=2006EnvAr..11..147H|doi=10.1179/174963106x123188}}&lt;/ref&gt;

== Ekoloģija ==
[[Dziedātājputni]] ēd sēklas, un truši ēd lapas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Niering|first=William A.|archiveurl=William Niering|title=The Audubon Society Field Guide to North American Wildflowers, Eastern Region|last2=Olmstead|first2=Nancy C.|publisher=Knopf|year=1985|isbn=0-394-50432-1|page=681}}&lt;/ref&gt;

=== Kukaiņu plēsība ===
Šaurlapu ceļteka ir dažādu [[Zvīņspārņi|''Lepidoptera'']] kārtas kukaiņu sugu saimniekaugs. Tādas sugas kā ''Junonia coenia, Spilosoma congrua'' un ''[[Mauragu pļavraibenis|Melitaea cinxia]]'' dēj olas uz ''P. lanceolata'' augiem, lai tie varētu kalpot kā barības avots [[Kāpurs|kāpuriem]], kad tie izšķiļas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Stamp|first=Nancy E.|last2=Bowers|first2=M. Deane|date=1993-09-01|title=Presence of predatory wasps and stinkbugs alters foraging behavior of cryptic and non-cryptic caterpillars on plantain (Plantago lanceolata)|url=https://archive.org/details/sim_oecologia_1993-09_95_3/page/n77|journal=Oecologia|language=en|volume=95|issue=3|pages=376–384|bibcode=1993Oecol..95..376S|doi=10.1007/BF00320992|issn=0029-8549|pmid=28314014}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Van Nouhuys|first=Saskya|last2=Singer|first2=Michael C.|last3=Nieminen|first3=Marko|date=2003-04-01|title=Spatial and temporal patterns of caterpillar performance and the suitability of two host plant species|url=https://archive.org/details/ecological-entomology_2003-04_28_2/page/193|journal=Ecological Entomology|language=en|volume=28|issue=2|pages=193–202|bibcode=2003EcoEn..28..193V|doi=10.1046/j.1365-2311.2003.00501.x|issn=1365-2311|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Augu lapās esošie iridoīdie glikozīdi uzkrājas kāpuros un padara tos nebaudāmus plēsējiem.

=== Infekcija ar miltrasu ===
''[[Podosphaera plantaginis]]'' ir miltrasas sēne, kas inficē ''P. lanceolata''. Visas ''P. lanceolata'' populācijas var tikt inficētas ar vairākiem šīs miltrasas sēnītes celmiem. Kad populācijas ir inficētas, sākotnēji simptomi ir minimāli. Tad pēc dažām nedēļām vai mēnešiem sāk parādīties bojājumi, kas aptver visu lapu un stublāju virsmu, padarot to ļoti pamanāmu. Vēl viena suga, kas inficē ''P. Lanceolata'' ir ''[[Golovinomyces sordidus]]''. Abas šīs miltrasas ir obligāti [[Parazītisms|biotrofi]], kas nozīmē, ka tās var inficēt tikai dzīvos audus. Tie pārklāj lapu virsmu un izstiepj hifus šūnu matricā, lai iegūtu barības vielas.

== Lietojumi ==
''Plantago lanceolata'' bieži izmanto [[Zāļu tēja|zāļu tējās]], sīrupos un pret nobrāzumiem, apturot asiņošanu un veicinot sadzīšanu&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Abate|first=Limenew|last2=Bachheti|first2=Rakesh Kumar|last3=Tadesse|first3=Mesfin Getachew|last4=Bachheti|first4=Archana|date=2022|title=Ethnobotanical Uses, Chemical Constituents, and Application of Plantago lanceolata L.|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1155/2022/1532031|journal=Journal of Chemistry|language=en|volume=2022|issue=1|pages=1532031|doi=10.1155/2022/1532031|issn=2090-9071}}&lt;/ref&gt;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/10.06.2022-celteka-dziede-ne-tikai-nobraztu-celi-bet-ari-klepu-un-gastritu.a362697/|title=Ceļteka dziedē ne tikai nobrāztu celi, bet arī klepu un gastrītu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;Tēju no lapām izmanto kā klepus zāles. Tradicionālajā austriešu medicīnā lapas ir izmantotas iekšēji (kā sīrups vai tēja) vai ārēji (svaigas lapas) elpceļu, ādas, kukaiņu kodumu un infekciju ārstēšanai.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|vauthors=Vogl S, Picker P, Mihaly-Bison J, etal|date=October 2013|title=Ethnopharmacological in vitro studies on Austria's folk medicine--an unexplored lore in vitro anti-inflammatory activities of 71 Austrian traditional herbal drugs|journal=Journal of Ethnopharmacology|volume=149|issue=3|pages=750–71|doi=10.1016/j.jep.2013.06.007|pmc=3791396|pmid=23770053}}&lt;/ref&gt; Jaunās lapas ir ēdamas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Benoliel|first=Doug|url=https://www.worldcat.org/oclc/668195076|title=Northwest Foraging: The Classic Guide to Edible Plants of the Pacific Northwest|publisher=Skipstone|year=2011|isbn=978-1-59485-366-1|edition=Rev. and updated|location=Seattle, WA|pages=75|oclc=668195076}}&lt;/ref&gt; Ziedpumpuriem ir [[Ēdamās sēnes|sēnēm]] līdzīga garša, un tos var izmantot buljona pagatavošanai.&lt;ref name=&quot;tfb&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Francis-Baker|first=Tiffany|title=Concise Foraging Guide|date=2021|publisher=[[Bloomsbury Publishing|Bloomsbury]]|isbn=978-1-4729-8474-6|series=[[The Wildlife Trusts]]|location=London|pages=78}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|25em}}
[[Kategorija:Ceļtekas]]
[[Kategorija:Ārstniecības augi]]</text>
      <sha1>h4hf4xoaqu5icxszw5f123acvye3qbm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kuldīgas Digitālo inovāciju centrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>595298</id>
    <revision>
      <id>4495318</id>
      <parentid>4325181</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:28:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495318</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5230" sha1="6355eefmvg3g39i5lpaxfjxk3au7vsl" xml:space="preserve">[[Attēls:X2.jpg.pagespeed.ic.t dlTZOdkp.webp|thumb|240x240px|Inovāciju centra logo&lt;ref&gt;[https://www.adatufabrika.lv/digitalais-centrs Digitālais inovāciju centrs]&lt;/ref&gt;]]
'''Kuldīgas Digitālo inovāciju centrs''' ir digitālo prasmju apguves un tehnoloģiju izmantošanas vieta. Tas atrodas [[Kuldīga|Kuldīgā]], [[Kalpaka iela (Kuldīga)|Kalpaka ielā]] 4, bijušās adatu fabrikas ēkā, un tika atvērts 2022. gada 13. septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kuldiga.lv/galerijas1/event/Digitalo_inovaciju_centra_atklasana|title=Kuldīgas Digitālo inovāciju centra atklāšana}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:DIC Prezidents.jpg|thumb|240x240px|Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] (centrā) Kuldīgas Digitālo inovāciju centrā; otrais no labās [[Artis Gustovskis]]]]
Centrs piedāvā mācības, konsultācijas un sadarbības iespējas. To vada [[Artis Gustovskis]].

== Darbības virzieni un projekti ==
Kuldīgas Digitālo inovāciju centrā tiek attīstīti vairāki projekti un iniciatīvas, kas saistīti ar digitālo pārveidi un tehnoloģiju izmantošanu dažādās jomās:

* Pašvaldības mobilā lietotne — izstrādāta kā progresīvā tīmekļa lietotne (PWA), tā paredzēta ērtākai saziņai ar pašvaldību, kā arī sniedz informāciju par pasākumiem un sabiedriskā transporta kustību reāllaikā.
* Pilsētas digitālais dvīnis — veidots trīsdimensiju Kuldīgas modelis, ko paredzēts izmantot pilsētplānošanā, drošības uzlabošanā un kultūras mantojuma dokumentēšanā.
* Digitālo prasmju apmācības — sadarbībā ar valsts institūcijām notiek apmācības dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp senioriem un pašvaldības darbiniekiem.
* ''Cooldiga Future Lab un Cooldiga Art Fest'' — rīkoti pasākumi, kuros tiek veidoti projekti paplašinātajā un virtuālajā realitātē, apvienojot inovāciju un digitālo mākslu.
* Metapilsētas attīstība — Kuldīga ir viena no Latvijas pašvaldībām, kas pievienojusies metapasaules attīstības iniciatīvai, ar mērķi integrēt jaunas tehnoloģijas pilsētvidē.
* Sadarbība ar augstskolām — notiek kopprojekti ar [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]], [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]] un citām izglītības iestādēm, fokusējoties uz digitālo risinājumu izstrādi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurzemnieks.lv/aktualitates/kuldiga-digitalizejas/|title=Kuldīga digitalizējas|last=Slūka|first=Inese|website=Kurzemnieks.lv|access-date=2025-03-25|date=2025-01-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Nākotnes ieceres ==
Kuldīgas Digitālo inovāciju centrs turpina darbu pie digitālās transformācijas projektiem. Tiek plānots pilnveidot pilsētas digitālo dvīni un attīstīt tehnoloģiskos risinājumus, kas saistīti ar metaversu. Šajos procesos paredzēts iesaistīt vietējos iedzīvotājus, uzņēmējus un akadēmiskos partnerus. Centrs kalpo kā vieta ideju testēšanai un ieviešanai, ar mērķi veidot digitāli attīstītu un ilgtspējīgu pilsētvidi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== 2024. gada aktualitātes ==
* “''IT Waffle Meetup'' — Kuldīga“&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kuldigasnovads.lv/aicina-uz-garsigu-tiklosanas-pasakumu-kuldiga-it-waffle-meetup/|title=Aicina uz garšīgu tīklošanās pasākumu Kuldīgā &quot;IT Waffle Meetup”|last=Migoviča|first=Lauma|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2025-03-25|date=2024-03-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* “''Cooldiga Art Fest''&quot;&lt;ref name=&quot;kuldigasnovads.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kuldigasnovads.lv/piedzivo-nakotnes-makslu-cooldiga-art-fest-pasakuma-kuldiga/|title=Piedzīvo nākotnes mākslu &quot;Cooldiga Art Fest&quot; pasākumā Kuldīgā|last=Migoviča|first=Lauma|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2025-03-25|date=2024-07-31|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;kuldigasnovads.lv&quot;/&gt;
* Inovāciju darbnīca “''Cooldiga Future Lab''”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kuldigasnovads.lv/inovaciju-darbnica-cooldiga-future-lab-kuldigas-digitalaja-inovaciju-centr/|title=Inovāciju darbnīca &quot;COOLDIGA FUTURE LAB&quot; Kuldīgas Digitālajā inovāciju centrā|last=Grīnfelde|first=Ilze|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2025-03-25|date=2024-11-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kuldigasnovads.lv/kuldiga-aizvadita-inovaciju-darbnica-cooldiga-future-lab/|title=Kuldīgā aizvadīta inovāciju darbnīca &quot;COOLDIGA FUTURE LAB&quot;|last=Migoviča|first=Lauma|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2025-03-25|date=2024-11-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* Kuldīgas Digitālo Inovāciju centrs ''5G Techritory'' pasākumā Rīgā prezentē Kuldīgas UNESCO objektus Metaversā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kuldigasnovads.lv/kuldigas-digitalo-inovaciju-centrs-5g-techritory-pasakuma-riga-prezente-kuldigas-unesco-objektus-metaversa/|title=Kuldīgas Digitālo Inovāciju centrs 5G Techritory pasākumā Rīgā prezentē Kuldīgas UNESCO objektus Metaversā|last=Migoviča|first=Lauma|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2025-03-25|date=2024-11-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jauninājumi]]
[[Kategorija:Mākslīgais intelekts]]</text>
      <sha1>6355eefmvg3g39i5lpaxfjxk3au7vsl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas karogs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602828</id>
    <revision>
      <id>4495377</id>
      <parentid>4294342</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:20:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495377</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1783" sha1="b8mcbw517jrna7bfwzhxcjlpd31pvfr" xml:space="preserve">{{Karoga infokaste
| Name = Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas
| Article = 
| Type = Valsts karogs
| Image = Flag of the Sahrawi Arab Democratic Republic.svg
| Nickname = 
| Morenicks = 
| Use = 111111
| Symbol = 
| Proportion = 1:2
| Adoption = 1976. gada 27. februāris
| Design = trīs horizontālas joslas (melna, balta, zaļa) ar sarkanu pusmēnesi un zvaigzni centrā un sarkanu trīsstūri pie kāta
| Designer = 
}}

'''Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas karogs''' ir viens no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] nacionālajiem simboliem. Karogs sastāv no trim vienāda platuma horizontālām joslām: melnas augšā, baltas vidū un zaļas apakšā. Pie kāta atrodas sarkans trijstūris, bet baltās joslas centrā — sarkans pusmēness un piecstaru zvaigzne.

Karogā izmantotas [[Panāfrikānisms|panafrikāniskās]] un [[Panarābisms|panarābiskās]] krāsas, kas simbolizē solidaritāti ar citu Arābu un Āfrikas valstu neatkarības kustībām. Melnā krāsa apzīmē koloniālo pagātni, balta — mieru, zaļa — [[Islāms|islāmu]] un cerību, bet sarkanais trīsstūris un simboli — cīņu par brīvību.

Karogs tika pieņemts 1976. gada 27. februārī — dienā, kad tika pasludināta [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]]. Lai gan valsts nav pilnībā starptautiski atzīta un lielu daļu tās teritorijas kontrolē Maroka, šis karogs tiek lietots kā oficiālais simbols teritorijās, ko pārvalda [[Polisario fronte]].

== Skatīt arī ==

* [[Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas ģerbonis]]

{{Karogs-aizmetnis}}

{{Āfrikas karogi}}

[[Kategorija:Neatkarības kustību karogi]]
[[Kategorija:Nacionālie karogi]]
[[Kategorija:Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]]</text>
      <sha1>b8mcbw517jrna7bfwzhxcjlpd31pvfr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Puntlendas karogs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602829</id>
    <revision>
      <id>4495381</id>
      <parentid>4294857</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:28:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>ieslēpju, manuprāt, nekorektu apgalvojumu. en.wiki rakstā tāda nav.</comment>
      <origin>4495381</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1285" sha1="51ygiht2nzfkx4ygokwupei9fp042zm" xml:space="preserve">{{Karoga infokaste
| Name = Puntlendas
| Article = 
| Type = Reģiona karogs
| Image = Flag of Puntland.svg
| Nickname = 
| Morenicks = 
| Use = 110000
| Symbol = 
| Proportion = 1:2
| Adoption = 1998. gada 23. maijs
| Design = trīs horizontālas joslas (zilā, baltā, zaļā), ar balto piecstaru zvaigzni zilajā joslā
| Designer = 
}}

'''Puntlendas karogs''' ir [[Puntlenda]]s — pašpārvaldes reģiona [[Somālija|Somālijas]] ziemeļaustrumos — oficiālais simbols. Karogs sastāv no trim horizontālām joslām: zilas augšā, baltas vidū un zaļas apakšā. Zilajā joslā atrodas balta piecstaru zvaigzne.

Zilā krāsa un piecstaru zvaigzne simbolizē vienotību ar pārējo Somāliju, baltā krāsa — mieru un stabilitāti, savukārt zaļā — islāmu un dabas auglību. &lt;!-- Karogs atspoguļo Puntlendas vēlmi pēc mierīgas autonomijas Somālijas ietvaros, nevis pilnīgas neatkarības, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda|Somālilendas]] gadījumā. --&gt;

Karogs tika oficiāli pieņemts 1998. gada 23. maijā, vienlaikus ar Puntlendas reģiona izveidošanu.

== Skatīt arī ==

* [[Puntlendas ģerbonis]]
* [[Somālijas karogs]]

{{Karogs-aizmetnis}}

{{Āfrikas karogi}}

[[Kategorija:Puntlenda]]
[[Kategorija:Reģionālie karogi]]
[[Kategorija:Somālija]]</text>
      <sha1>51ygiht2nzfkx4ygokwupei9fp042zm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495398</id>
      <parentid>4495381</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T07:02:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Pieliku atsauci manuprāt, tāpat acīmredzamajam.</comment>
      <origin>4495398</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1452" sha1="2x0ke29riuimuynbdaa3gqsfaif8cfn" xml:space="preserve">{{Karoga infokaste
| Name = Puntlendas
| Article = 
| Type = Reģiona karogs
| Image = Flag of Puntland.svg
| Nickname = 
| Morenicks = 
| Use = 110000
| Symbol = 
| Proportion = 1:2
| Adoption = 1998. gada 23. maijs
| Design = trīs horizontālas joslas (zilā, baltā, zaļā), ar balto piecstaru zvaigzni zilajā joslā
| Designer = 
}}

'''Puntlendas karogs''' ir [[Puntlenda]]s — pašpārvaldes reģiona [[Somālija|Somālijas]] ziemeļaustrumos — oficiālais simbols. Karogs sastāv no trim horizontālām joslām: zilas augšā, baltas vidū un zaļas apakšā. Zilajā joslā atrodas balta piecstaru zvaigzne.

Zilā krāsa un piecstaru zvaigzne simbolizē vienotību ar pārējo Somāliju, baltā krāsa — mieru un stabilitāti, savukārt zaļā — islāmu un dabas auglību. Karogs pasvītro Puntlendas vēlmi pēc autonomijas Somālijas ietvaros,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crwflags.com/fotw/flags/so-punt.html|title=Puntland (Somalia)|website=www.crwflags.com|access-date=2026-07-17}}&lt;/ref&gt; nevis pilnīgas neatkarības, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda|Somālilendas]] gadījumā.

Karogs tika oficiāli pieņemts 1998. gada 23. maijā, vienlaikus ar Puntlendas reģiona izveidošanu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==

* [[Puntlendas ģerbonis]]
* [[Somālijas karogs]]

{{Karogs-aizmetnis}}

{{Āfrikas karogi}}

[[Kategorija:Puntlenda]]
[[Kategorija:Reģionālie karogi]]
[[Kategorija:Somālija]]</text>
      <sha1>2x0ke29riuimuynbdaa3gqsfaif8cfn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saules iela (Daugavpils)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602936</id>
    <revision>
      <id>4495237</id>
      <parentid>4495131</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T13:32:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ievērojami objekti */ stila labojumi</comment>
      <origin>4495237</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11742" sha1="58egmhy7a75mh629msk9s0x3dwecz75" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Saules iela|Saules iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Saules iela
|attēls           = Saules iela (Daugavpils).jpg
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 14
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]]
|ielas garums     = 1350 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = * [[Sanktpēterburga|Pēterpils]] iela
* [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] iela
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Saules iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Saules iela sākas krustojumā ar [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielu]]. Iela apbūvēta ar dzīvojamām, sabiedriskām un tirdzniecības ēkām.

Saules ielas garums ir aptuveni 1350 metri. Visā garumā iela ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu.
Posmā no Vienības ielas līdz Viestura ielai satiksmes kustība Saules ielā atļauta tikai Viestura ielas virzienā, citos posmos kustība norit abos virzienos.
Sabiedriskais transports pa Saules ielu nekursē.

== Vēsture ==
[[Attēls:Daugavpils Skolotāju institūts.jpg|274px|thumb|Skats gar Pēterpils (Saules) ielu 20. gadsimta sākumā]]
Iela izveidota 19. gadsimta pirmajā pusē. 20. gadsimta sākumā šeit darbojās veikali, izdevniecības, avīžu redakcijas, kinoteātris “Kolizejs”.

Otrā pasaules kara laikā iela stipri cieta no ugunsgrēkiem, vēlāk nodegušo ēku vietā uzbūvēja daudzdzīvokļu mājas. 2016. gadā Saules ielas sākumā tika nojaukti grausti, lai uzbūvētu ēku kompleksu Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolai.&lt;ref name=&quot;zudusi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils. Saules ielas 66 pagalma apzaļumošana |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/51579/ |website=Zudusilatvija.lv |publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |accessdate={{dat|2025|8|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Pēterpils iela''' jeb '''Pēterburgas iela''' ({{val|ru|Петербургская улица}}, no 1914. gada ''Петроградская улица''). 1924. gada 14. jūlijā tā ieguva tagadējo nosaukumu '''Saules iela''',&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}} }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; bet 1952. gadā to pārdēvēja par '''Gogoļa ielu''', sakarā ar krievu rakstnieka [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] 100. dzimšanas dienu. Nosaukums &quot;Saules iela&quot; tika atjaunots 1991. gada 19. decembrī.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Saules ielas trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle (uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā 1969. gadā), tāpēc ielas brauktuve pie skvēra nedaudz pārvietota uz ziemeļrietumiem. Katedrāles vietā 2003. gadā uzcelta kapela.

== Ievērojami objekti ==
[[Attēls:Saules iela 37, Daugavpils.jpg|thumb|274px|Saules iela 37]]
[[Attēls:Daugavpils modern architecture Saules street.jpg|thumb|274px|Saules iela 41]]
[[Attēls:Saules iela 55 a.JPG|thumb|274px|Saules iela 55]]
{{Ārējie resursi
|image1 = Iela 1910. gados [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/31476/ (1)], [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/31471/ (2)], [https://img.gorod.lv/images/news_item_in_cifs/pic/319911/big/83439391_1614371552065855_7826267648532577020_o.jpg (3)] 
}}
* Nr. 1/3 — sākotnēji pasta ēka, 1920. un 1930. gados — Daugavpils Valsts skolotāju institūta ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pasts, vēlāk skolotāju institūts |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4809 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc Otrā pasaules kara — Daugavpils Pedagoģiskais institūts, kas tagad zināms kā [[Daugavpils Universitāte]].&lt;ref name=&quot;zudusi&quot; /&gt;
* Nr. 2, 6, 8 — Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola (&quot;Saules skola&quot;).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kontakti |url=https://www.saules.lv/dizaina-un-makslas-vidusskola/kontakti/ |publisher=MIKC “DDMV Saules skola” |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 5 — šeit no 1924. gada atradās ebreju 4. pamatskola,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Казармы в городе |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158184 |website=Forums &quot;GoroD&quot; |accessdate={{dat|2025|9|9||bez}} |language=ru }}&lt;/ref&gt; no 1930. gadiem — viens no pilsētas ebreju pamatskolas Nr. 16 korpusiem (no 1936. līdz 1940. gadam — zēnu skola).&lt;ref name=&quot;dvinsker&quot; /&gt;
* Nr. 7 — Daugavpils pilsētas Izglītības pārvalde un pilsētas Bērnu un jauniešu centrs &quot;Jaunība&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Saules iela 7, Daugavpils |url=https://www.lursoft.lv/adrese/saules-iela-7-daugavpils-lv-5401/iestades |website=Lursoft.lv |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |archive-date={{dat|2025|12|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251212021131/https://www.lursoft.lv/adrese/saules-iela-7-daugavpils-lv-5401/iestades }}&lt;/ref&gt;
* Nr. 12 — šeit 1920. gados atradās ebreju bērnudārzs.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |author1=Anita Trušele |title=Bērnu sociālās problēmas un sociālās palīdzības veidošanās Latgalē 20. gs. 20. gados |page=66 |edition=&quot;Latvijas Arhīvi&quot;, 2002. g., 4. |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/47-84-VESTURE-Trusele.pdf |accessdate={{dat|2025|8|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 17a — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4810 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 19 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4811 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 37 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta vidū, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4813 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 38 — kādreizējās I. J. Ošina tirdzniecības skolas ēka,&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |title=Памятная книжка Витебской губернии на 1912 год |date=1912 |publisher=Vitebskas guberņas statistikas pārvalde |location=Vitebska |page=118 |url=https://ua.files.fm/f/93pbxep8/ |language=ru |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; vēlāk ebreju skola (pamatskola Nr. 5, no 1934. gada ebreju ģimnāzija, vēlāk vidusskola),&lt;ref name=&quot;dvinsker&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Еврейские школы: хронолог |url=http://dvinsker.lv/ru/rub67-Istoriya/subrub88-Vospominaniya/stat_id67-Evreyskie_shkoly_khronolog/page4/ |website=Dvinsker.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200924144907/http://dvinsker.lv/ru/rub67-Istoriya/subrub88-Vospominaniya/stat_id67-Evreyskie_shkoly_khronolog/page4/ |archivedate={{dat|2020|09|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; uzcelta 19.—20. gadsimtu mijā, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ebreju skola |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4814 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 41 — trīsstāvu dzīvojamā ēka [[Jūgendstils|jūgendstilā]], uzcelta 20. gadsimta sākumā, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4815 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 42 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4816 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 49 — neapbūvētais zemesgabals, kur atradās Daugavpils Horālā sinagoga (uzspridzināta {{dat|1941|7|6||bez}}).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Большую хоральную синагогу построили и… взорвали. |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158161 |website=Forums &quot;GoroD&quot; |accessdate={{dat|2025|6|17||bez}} |language=ru |date={{dat|2010|7|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 55 — divstāvu dzīvojamā ēka jūgendstilā, uzcelta 20. gadsimta sākumā, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4817 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 57 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4818 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 71 — šeit līdz Otrajam pasaules karam atradās pirtis (Molčanova, vēlāk Ādamsona, 1930. gados arī &quot;Rīgas pirtis&quot;).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Банный король Немцов тоже парил Двинск |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158157 |website=Forums &quot;GoroD&quot; |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=ru }}&lt;/ref&gt;
* Blakus Saules ielai atrodas [[Daugavpils Universitāte]] un [[Vienības nams]].

== Ielu savienojumi ==
Saules iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] (T veida krustojums)
* [[Institūta iela (Daugavpils)|Institūta iela]]
* [[Muzeja iela (Daugavpils)|Muzeja iela]]
* [[Teātra iela (Daugavpils)|Teātra iela]]
* [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]]
* [[Ģimnāzijas iela (Daugavpils)|Ģimnāzijas iela]]
* [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]]
* [[Mihoelsa iela]]
* [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]]
* [[Alejas iela (Daugavpils)|Alejas iela]]
* [[Krāslavas iela (Daugavpils)|Krāslavas iela]]
* [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Daugavpils-aizmetnis}}
{{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]]</text>
      <sha1>58egmhy7a75mh629msk9s0x3dwecz75</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leons Moisejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602963</id>
    <revision>
      <id>4495382</id>
      <parentid>4495137</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:30:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495382</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8133" sha1="51kkcw7l2w4t5wb3au3ricijojdxwr5" xml:space="preserve">{{Inženiera infokaste
|        platums = 
|          vārds = Leons Moisejs
|     vārds_orig = ''Leon Moisseiff''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1872
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 10
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1943
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 3
|        m_vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Belmara}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|         nozare = strukturālā inženierija
|   darba_vietas = 
|      izglītība = [[Kolumbijas Universitāte]]
|       projekti = [[Manhatanas tilts]]&lt;br /&gt;Bendžamina Franklina tilts&lt;br /&gt;[[Zelta Vārtu tilts]]&lt;br /&gt;Takomas šauruma piekartilts
|    izgudrojumi = 
|     sasniegumi = piekartiltu inženierija&lt;br /&gt;tērauda izmantošana tiltos
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Leons Moisejs''' vai '''Leons Solomons Moisseifs''' (dzimis {{dat|1872|11|10}}, miris {{dat|1943|9|3}}) bija [[Rīga|Rīgā]] dzimis vadošais iekārto tiltu [[inženieris]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] 1920. un 1930. gados. 1933. gadā apbalvots ar Franklina institūta Luisa E. Levija medaļu.&lt;ref name=&quot;LevyMedal_Laureates&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.fi.edu/winners/show_results.faw?gs=&amp;ln=&amp;fn=&amp;keyword=&amp;subject=&amp;award=LEVY+&amp;sy=1923&amp;ey=1999&amp;name=Submit|title=Franklin Laureate Database – Louis E. Levy Medal Laureates|publisher=Franklin Institute|access-date=January 22, 2011|dead-url=yes|archive-url=https://web.archive.org/web/20110629195033/http://www.fi.edu/winners/show_results.faw?gs=&amp;ln=&amp;fn=&amp;keyword=&amp;subject=&amp;award=LEVY+&amp;sy=1923&amp;ey=1999&amp;name=Submit|archive-date=June 29, 2011}}&lt;/ref&gt;

Viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma piekartilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas 1940. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Tacoma Narrows Bridge collapses|url=https://www.history.com/this-day-in-history/tacoma-narrows-bridge-collapses|access-date=2020-07-12|website=HISTORY|date=November 13, 2009 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
[[Attēls:Manhattan_Bridge_by_David_Shankbone.jpg|link=https://en.wikipedia.org/wiki/File:Manhattan_Bridge_by_David_Shankbone.jpg|thumb|300px|[[Manhatanas tilts|Manhetenas tilts]]]]
Leons Moisejs dzimis [[Rīga|Rīgā]], [[Vidzemes guberņa|Latvijā]] (tolaik [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]), [[Latvijas ebreji|ebreju]] ģimenē kā '''Leons Solomons Moisseifs'''. Viņš trīs gadus mācījās [[Rīgas Tehniskā universitāte|Baltijas Politehniskajā institūtā]]. 1891. gadā 19 gadu vecumā kopā ar ģimeni emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm politisko aktivitāšu dēļ. ASV viņš 1895. gadā absolvēja [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitāti]], iegūstot civilās inženierzinātnes grādu.&lt;ref name=&quot;Structurae&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://structurae.net/persons/leon-solomon-moisseiff|title=Leon Moisseiff, Biographical Sketch|work=Structurae|access-date=April 16, 2021}}&lt;/ref&gt;

Leons Moisejs, izmantojot pseidonīmu ''M. Leontieff'', uzsāka ikmēneša [[Jidišs|jidiša]] valodā izdoto kultūras un literāro žurnālu ''Di Fraye Gezelshaft''. Pirmo reizi tas tika publicēts 1895. gadā, kad Moisejs bija pārtraucis sadarbību ar kultūras laikrakstu ''Fraye Arbeter Shtime'' (kuram viņš arī bija rakstījis). Pie žurnāla izveides viņam palīdzēja ebreju [[Anarhisms|anarhisti]] J. A. Marisons, Moše Kacs un Hilels Solotarofs, un tas ātri kļuva par nozīmīgu jidiša izdevumu, kurā tika iekļauti vadošie jidiša rakstnieki un Eiropas anarhistu darbu tulkojumi.{{sfn|Avrich|1988|pp=186–187}}

Savu profesionālo karjeru Moisejs uzsāka [[Ņujorka|Ņujorkā]] un ieguva nacionālu atpazīstamību kā viens no [[Manhatanas tilts|Manhetenas tilta]] projektētājiem. Tāpat viņš palīdzēja galvenajam inženierim Ralfam Modžeskim projektēt [[Bendžamina Franklina tilts|Bendžamina Franklina tiltu]] pāri [[Delavēra (upe)|Delavēras]] upei.

Moisejs bija viens no pirmajiem, kas iestājās par tērauda izmantošanu tiltu būvniecībā, kad 1920. gados ar tēraudu sāka aizstāt betona un akmens konstrukcijas. Viņš kļuva pazīstams ar savu darbu pie novirzes teorijas (''deflection theory''), kurā tika uzsvērts, ka jo garāks tilts, jo elastīgāks tas var būt. Čārlzs Oltons Elliss&lt;ref name=&quot;ellis2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.pbs.org/wgbh/amex/goldengate/peopleevents/p_ellis.html|title=Charles Alton Ellis|work=PBS|archive-url=https://web.archive.org/web/20040614153206/http://www.pbs.org/wgbh/amex/goldengate/peopleevents/p_ellis.html|dead-url=yes|archive-date=June 14, 2004}}&lt;/ref&gt; attīstīja Moiseja teoriju un pielietoja to [[Zelta Vārtu tilts|Zelta Vārtu tilta]] projektēšanā. Moisejs darbojās kā šī tilta konsultējošais inženieris. Čārlzs Oltons Eliss konflikta dēļ ar galveno inženieri Jozefu Štrausu tika atlaists no projekta.&lt;ref name=&quot;ellis2&quot;/&gt;.

Pirmais tilts, kurā Moisejs bija vadošais inženieris, bija Takomas šauruma piekartilts, ko viņš pats dēvēja par “pasaulē skaistāko tiltu”. Moisejs zaudēja savu labo reputāciju, kad šis tilts pāri Pjudžetsaundai Vašingtonas štatā vētras laikā sabruka, tikai četrus mēnešus pēc tā atklāšanas 1940. gadā. Tā sabrukšanas dramatiskā videoieraksta dēļ&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=3mclp9QmCGs |title=Tacoma Bridge|publisher=YouTube}}&lt;/ref&gt; — kurā redzams, kā deformācijas kustība un garenviļņi noved pie konstrukcijas iznīcināšanas — šo gadījumu joprojām demonstrē inženierzinātņu, arhitektūras un fizikas studentiem kā klasisku piemēru tam, kā vērpesveidīga šūpošanās var novest pie katastrofas.&lt;ref name=&quot;Rodriguez2019&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.sfexaminer.com/news/100-years-ago-an-engineer-unlocked-the-golden-gate-bridges-beauty-years-later-his-career-ended-in-shame/|title=100 years ago an engineer unlocked the Golden Gate Bridge's beauty. Years later, his career ended in shame.|newspaper=San Francisco Examiner|access-date=April 16, 2021|date=December 25, 2019|last=Rodriguez|first=Joe Fitzgerald}}&lt;/ref&gt;

Tilts tika pārprojektēts un atkal uzbūvēts 1950. gadā, lai kalpotu rietumu virziena satiksmei. 2007. gadā tika pabeigts otrais tilts austrumu virzienam.

Reaģējot uz bažām pēc Takomas šauruma tilta sabrukuma 1940. gadā un spēcīgas vētras [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līcī]] 1951. gadā, tika īslaicīgi slēgts arī Zelta Vārtu tilts, kura būvniecības laikā Moisejs bija konsultējis projektētājus. Tilts tika pārbaudīts un modernizēts, lai tas labāk izturētu līdzīgas vērpes deformācijas kā tās, kas izraisīja sabrukumu Takomas šauruma tilta gadījumā.

Laiku pa laikam Moisejs arī palīdzēja risināt strīdus starp darba devējiem un strādniekiem. 1914. gadā Starptautiskās Apģērbu Strādnieku Savienības pārstāvis Bendžaamins Šlesingers sazinājās ar Moiseju, lai viņš palīdzētu pārliecināt Filadelfijas apģērbu ražotājus panākt vienošanos ar arodbiedrību un tādējādi novērst plašu streiku.

Moisejs nomira no [[sirdslēkme]]s 1943. gadā. Viņa dēls uzskatīja, ka tilta sabrukums veicinājis viņa nāvi.&lt;ref name=Dunnally2015&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theolympian.com/news/local/article42065382.html |title=The man blamed for the fall of Tacoma's Galloping Gertie |last=Dunnally |first=Derrick |newspaper=The Olympian |location=Olympia, Washington |date=October 31, 2015 |access-date=April 16, 2021}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Moisejs, Leons}}
[[Kategorija:1872. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1943. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV inženieri]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>51kkcw7l2w4t5wb3au3ricijojdxwr5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gandāra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602986</id>
    <revision>
      <id>4495383</id>
      <parentid>4456863</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:35:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495383</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14913" sha1="iazxw07m8gzl796gzmlwjzrbfjuv5xk" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|valoda un atveide}}
'''Gandāra''' bija sena [[Indoārieši|indoāriešu]]&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Bryant|first=Edwin Francis|url=https://books.google.com/books?id=3UWFPwAACAAJ|title=The Quest for the Origins of Vedic Culture: The Indo-Aryan Migration Debate|date=2002|publisher=Oxford University Press|isbn=978-0-19-565361-8|page=138}}&lt;/ref&gt; civilizācija mūsdienu [[Pakistāna]]s ziemeļrietumos un [[Afganistāna]]s ziemeļaustrumos.&lt;ref name=&quot;auto1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kulke|first=Professor of Asian History Hermann|url=https://books.google.com/books?id=TPVq3ykHyH4C&amp;pg=PA53|title=A History of India|last2=Kulke|first2=Hermann|last3=Rothermund|first3=Dietmar|date=2004|publisher=Psychology Press|isbn=978-0-415-32919-4}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Warikoo|first=K.|url=https://books.google.com/books?id=NsdvkRtAtusC&amp;pg=PA73|title=Bamiyan: Challenge to World Heritage|date=2004|publisher=Third Eye|isbn=978-81-86505-66-3}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;auto2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Hansen|first=Mogens Herman|url=https://books.google.com/books?id=8qvY8pxVxcwC&amp;pg=PA377|title=A Comparative Study of Thirty City-state Cultures: An Investigation|date=2000|publisher=Kgl. Danske Videnskabernes Selskab|isbn=978-87-7876-177-4}}&lt;/ref&gt; Gandāras reģiona kodolu veidoja [[Pešavāra (upe)|Pešavāras]] (Puškalavati) un Svatas ielejas, kas stiepās austrumos līdz pat Potoharas plato [[Pendžāba|Pendžabā]], kur Lielās Gandāras kultūras ietekme izplatījās rietumu virzienā līdz [[Kabula|Kabulas ielejai]] mūsdinu Afganistānā un ziemeļu virzienā līdz [[Karakorums|Karakoruma]] kalnu grēdai.{{Sfn|Neelis, Early Buddhist Transmission and Trade Networks|2010}} {{Sfn|Eggermont, Alexander's Campaigns in Sind and Baluchistan|1975}} Reģions bij [[Budisms|budisma]] izplatības centrs Centrālāzijā, un daudzi [[Ķīnieši|ķīniešu]] budistu svētceļnieki apmeklēja šo reģionu.

Laikā no trešā gadsimta p.m.ē. līdz trešajam gadsimtam m.ē. gandārī, vidējā [[Indoāriešu valodas|indoāriešu valoda]], kas rakstīta harostu rakstībā un ir saistīta ar mūsdienu [[Dardu valodas|dardu valodu saimi]],&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Dani|first=Ahmad Hasan|url=https://books.google.com/books?id=MOltAAAAMAAJ&amp;q=gandhari|title=History of Northern Areas of Pakistan: Upto 2000 A.D.|date=2001|publisher=Sang-e-Meel Publications|isbn=978-969-35-1231-1|pages=64–67}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Saxena|first=Anju|url=https://books.google.com/books?id=vTgv1ZYGZdoC&amp;pg=PA35|title=Himalayan Languages: Past and Present|date=12 May 2011|publisher=Walter de Gruyter|isbn=978-3-11-089887-3|pages=35}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Liljegren|first=Henrik|url=https://books.google.com/books?id=gRK1CwAAQBAJ&amp;pg=PA14|title=A grammar of Palula|date=26 February 2016|publisher=Language Science Press|isbn=978-3-946234-31-9|pages=13–14|quote=Palula belongs to a group of Indo-Aryan (IA) languages spoken in the Hindukush region that are often referred to as &quot;Dardic&quot; languages... It has been and is still disputed to what extent this primarily geographically defined grouping has any real classificatory validity... On the one hand, Strand suggests that the term should be discarded altogether, holding that there is no justification whatsoever for any such grouping (in addition to the term itself having a problematic history of use), and prefers to make a finer classification of these languages into smaller genealogical groups directly under the IA heading, a classification we shall return to shortly... Zoller identifies the Dardic languages as the modern successors of the Middle Indo-Aryan (MIA) language Gandhari (also Gandhari Prakrit), but along with Bashir, Zoller concludes that the family tree model alone will not explain all the historical developments.}}&lt;/ref&gt; darbojās kā reģiona ''[[lingua franca]]'', un caur budismu, pamatojoties uz gandāru budistu tekstiem, izplatījās līdz pat [[Ķīna]]i. Reģions, kas ir slavens ar savu unikālo Gandāras mākslas stilu, savu uzplaukumu sasniedza no 1. līdz 5. gadsimtam mūsu ērā [[Kušānu valsts|Kušanas impērijas]] laikā, kuras galvaspilsēta bija Purušapura, ievadot periodu, kas pazīstams kā ''Paks Kušana.''&lt;ref name=&quot;AADC&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Di Castro|first=Angelo Andrea|last2=Hope|first2=Colin A.|title=Cultural Interaction in Afghanistan c 300 BCE to 300 CE|date=2005|publisher=Monash University Press|location=Melbourne|isbn=978-1876924393|pages=1-18, map visible online page 2 of [http://www.ascs.org.au/news/ascs33/DI%20CASTRO.pdf Hestia, a Tabula Iliaca and Poseidon's trident]}}&lt;/ref&gt;

Gandāras vēstures pirmsākumi meklējami ar arheoloģisko Gandāras kapu kultūru, kurai raksturīga īpaša apbedīšanas prakse, un Gandāras pieminēšanu Vēdu perioda literatūrā. Saskaņā ar pēcvēdiskajām [[Mahābhārata|Mahabharatas]] leģendām Gandāra spēlēja lomu Kurukšetras karā. Līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras Gandāra ieguva atzinību kā viena no sešpadsmit Mahadžanapadām jeb &quot;lielajām valstībām&quot; [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]]. Karalis Pukkusāti pārvaldīja reģionu vai nu pirms, vai pēc tā iekarošanas 6. gadsimta beigās p.m.ē., ko veica Persijas [[Ahemenīdu impērija]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|url=http://archive.org/details/history-of-ancient-and-early-medeival-india-from-the-stone-age-to-the-12th-century-pdfdrive|title=History Of Ancient And Early Medieval India From The Stone Age To The 12th Century|page=604|quote=The Behistun inscription of the Achaemenid emperor Darius indicates that Gandhara was conquered by the Persians in the later part of the 6th century BCE.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Karttunen&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Karttunen|first=Klaus|title=India in Early Greek Literature|publisher=Finnish Oriental Society|date=1989|isbn=978-951-9380-10-0|url=https://books.google.com/books?id=1TxZAAAAMAAJ|pages=61-62}}&lt;/ref&gt; [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] iebrukuma laikā 327.—326. gadā p.m.ē. reģions tika sadalīts divās daļās, un [[Taksila]]s karalis Taksiless noslēdza aliansi ar Aleksandru,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fr.unesco.org/silkroad/sites/default/files/knowledge-bank-article/vol_II%20silk%20road_alexander%20and%20his%20successors%20in%20central%20asia.pdf|title=3 alexander and his successors in central asia}}&lt;/ref&gt; savukārt Rietumgandāras ciltis, kuru piemērs ir Ašvaka cilts Svatas ielejas apkārtnē, izrādīja pretestību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fr.unesco.org/silkroad/sites/default/files/knowledge-bank-article/vol_II%20silk%20road_alexander%20and%20his%20successors%20in%20central%20asia.pdf|title=3 alexander and his successors in central asia|pages=74–77}}&lt;/ref&gt;

Pēc Maķedonijas Aleksandra impērijas sabrukuma Gandāra kļuva par [[Maurju impērija]]s daļu. Dinastijas dibinātājs [[Čandragupta Maurja]], saskaņā ar leģendām par viņa jaunību, bija ieguvis izglītību [[Taksila|Taksilā]] [[Čānakja|Čanakjas]] vadībā un vēlāk ar viņa atbalstu pārņēmis varu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Rajkamal Publications Limited|first=New Delhi|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.189620|title=Chandragupta Maurya And His Times|date=1943|page=16|quote=Chanakya, who is described as a resident of the city of Taxila, returned to his native city with the boy and had him educated for a period of 7 or 8 years at that famous seat of learning where all the ' sciences and arts ' of the times were taught, as we know from the Jatakas.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Trautmann|first=Thomas R.|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.107863|title=Kautilya And The Arthasastra|date=1971|page=12|quote=Chanakya was a native of Takkasila, the son of a brahmin, learned in the three Vedas and mantras, skilled in political expedients, deceitful, a politician.}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Gandāru pakāpeniski anektēja [[Indo-grieķu valsts|indogrieķi]], indoskiti un indopartieši, lai gan reģionālā Gandāras karaliste, kas pazīstama kā Apračaradžas, saglabāja pārvaldību šajā periodā līdz [[Kušānu valsts|Kušanas impērijas]] izveidošanai. Gandāras kultūras un politiskās ietekmes zenīts izpaudās Kušanu valdīšanas laikā, pirms tā krita [[Huņņi|hunņu iebrukumu]] laikā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Samad|first=Rafi U.|url=https://books.google.com/books?id=PMEd8Cqh-YQC&amp;dq=Gandhara+destroyed+by+huns&amp;pg=PA138|title=The Grandeur of Gandhara: The Ancient Buddhist Civilization of the Swat, Peshawar, Kabul and Indus Valleys|date=2011|publisher=Algora Publishing|isbn=978-0-87586-860-8|pages=138}}&lt;/ref&gt; Tomēr reģions piedzīvoja atdzimšanu turku šahi un hindu šahi valdīšanas laikā.

== Ģeogrāfija ==
Gandāras ģeogrāfiskā atrašanās vieta vēstures gaitā ir ievērojami mainījusies, un vispārpieņemtais uzskats ir, ka tā atrodas starp Potoharu mūsdienu [[Pendžāba|Pendžabā]], Svatas ieleju un [[Haiberas pāreja|Haiberas pāreju]], kas arī stiepjas gar [[Kabula (upe)|Kabulas upi]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=University Of Pittsburg Press U.s.a.|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.198056|title=Cultural History Of Kapisa And Gandhara|date=1961|pages=12–13|quote=The Ramayana places Gandhara on both banks of the Indus....According to Strabo, Gandharites lay along the river Kophes, between the Khoaspes and the Indus. Ptolemy places Gandhara between Suastos (Swat) and the Indus including both banks of Koa immediately above its junction with the Indus.}}&lt;/ref&gt; Ievērojamākie pilsētu centri šajā ģeogrāfiskajā apgabalā bija [[Taksila]] un Puškalavati.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=University Of Pittsburg Press U.s.a.|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.198056|title=Cultural History Of Kapisa And Gandhara|date=1961|page=12|quote=The Ramayana places Gandhara on both banks of the Indus with its two royal cities Pushkalavati for the west and Takshasila for the east.}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Džataku, Gandāras teritoriālais tvērums noteiktā laika posmā aptvēra [[Kašmīra|Kašmiras]] reģionu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=University Of Pittsburg Press U.s.a.|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.198056|title=Cultural History Of Kapisa And Gandhara|date=1961|page=12|quote=One Jataka story even includes Kasmira within Gandhara.}}&lt;/ref&gt; Pamatojoties uz arheoloģiskajiem Gandāras mākslas atklājumiem, ir pieņemts, ka Gandāras austrumu robeža ir [[Džheluma|Dželumas upe]], tomēr, lai to apstiprinātu, ir nepieciešami papildu pierādījumi,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ph.hu.edu.pk/public/uploads/vol-12/Paper%208.%20Fawad%20Khan%20Final%20.pdf|title=Decorative Motifs on Pedestals of Gandharan Sculptures: A Case Study of Peshawar Museum|access-date={{dat|2025|06|16||bez}}|archive-date={{dat|2024|04|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240404153312/https://ph.hu.edu.pk/public/uploads/vol-12/Paper%208.%20Fawad%20Khan%20Final%20.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carc.ox.ac.uk/PublicFiles/media/The%20Geography%20of%20Gandharan%20Art.pdf|title=The geography of Gandharan art}}&lt;/ref&gt; lai gan [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] valdīšanas laikā [[Taksila]]s valstība stiepās līdz [[Džheluma|Hidaspai]] (Dželumas upei).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Sastri|first=K. a Nilakanta|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.532644|title=Comprehensive History Of India Vol.2 (mauryas And Satavahanas)|date=1957|page=1|quote=Here he had to depend upon and appoint Indians as his satraps, viz., Ambhi, king of Taxila, to rule from the Indus to the Hydaspes (Jhelum).}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Gandāras kapu kultūra ===
[[Attēls:Cremation_Urn_with_Lid_LACMA_AC1994.234.8a-b.jpg|left|thumb|Kremācijas urna, Gandāras kapu kultūra, Svatas ieleja, ap 1200. gadu p.m.ē.]]
Gandāras pirmā arheoloģiskā kultūra bija kapu kultūra, kas radās ap 1200. gadu p.m.ē. un pastāvēja līdz 800. gadam p.m.ē. un tika nosaukta to apbēdīšanas tradīciju dēļ. Tās atrašanās vieta bija pie Svatas upes vidusteces, lai gan iepriekšējie pētījumi uzskatīja, ka tā izplatījās līdz Diras, [[Konaras province|Kunaras]], Čitrālas un Pešavaras ielejām. To uzskata par indoāriešu migrācijas zīmi, bet to skaidro arī ar vietējo kultūras nepārtrauktību. Atpakaļejošās prognozes, kuru pamatā ir seno laiku DNS analīzes, liecina, ka Svatas kultūras cilvēku senči ir sajaukušies ar populāciju, kas nāca no Iekšējās Āzijas kalnu koridora, kuram bija stepju izcelsme, laika posmā no 1900. līdz 1500. gadam p.m.ē.

=== Vēdu Gandāra ===
[[Attēls:Mahajanapadas_(c._500_BCE).png|thumb|Senā budisma karaļvalstis un pilsētas, Gandāra atradās šī reģiona ziemeļrietumos Budas laikā (ap 500. gadu p.m.ē.)]]
Saskaņā ar [[Rigvēda|Rigvēdas tradīciju]], Jajati bija ievērojamo Udičju (Gandāras un Vahikas cilšu) ciltstēvs, un viņam bija daudz dēlu, tostarp Anu, Puru un Druhju. Anu dzimta radīja Madras, Kekajas, Sivi un Ušīnaras karaļvalstis, savukārt Druhju cilts ir saistīta ar Gandāras karaļvalsti.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=WIMlttRq_P4C&amp;dq=Druhyu+Anu+Puru&amp;pg=PA230|title=Journal of the Royal Asiatic Society|date=1889|publisher=University Press|page=212}}&lt;/ref&gt;

Pirmo reizi gandāri ir minēti Rigvēdā kā cilts, kurai ir aitas ar labu vilnu. Atarvavēdā gandāri ir minēti līdzās mūjavantiem, āngejām un māgadiem. Uzskaitītās ciltis bija Mdjadešas iedzīvotājiem zināmās tālākās pierobežas ciltis: āngejas un māgadi austrumos un mūdžavanti un gandāri ziemeļos.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Macdonell|first=Arthur Anthony|title=Vedic Index of Names and Subjects|url=https://archive.org/details/dli.csl.5974|last2=Keith|first2=Arthur Berriedale|publisher=John Murray|year=1912|pages=218–219}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Chattopadhyaya|first=Sudhakar|title=Reflections on the Tantras|publisher=Motilal Banarsidass Publishers|year=1978|pages=4}}&lt;/ref&gt; Gandāru cilts ir minēta [[Rigvēda|Rigvēdā]] (ap 1500 — apm. 1200. gadu p.m.ē.),&lt;ref name=&quot;sacred-texts.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sacred-texts.com/hin/rigveda/rv01126.htm|title=Rigveda 1.126:7, English translation by Ralph TH Griffith}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Macdonell1997&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Arthur Anthony Macdonell|url=https://books.google.com/books?id=8wM-dNOa7fMC&amp;pg=PA130|title=A History of Sanskrit Literature|publisher=Motilal Banarsidass|year=1997|isbn=978-81-208-0095-3|pages=130–}}&lt;/ref&gt; savukārt zoroastriešu [[Avesta|Avestā]] šis reģions ir minēts kā ''Vaikereta'', septītā skaistākā vieta uz zemes, ko radījis [[Ahura Mazda]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Pakistānas arheoloģiskie pieminekļi]]</text>
      <sha1>iazxw07m8gzl796gzmlwjzrbfjuv5xk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Du el hidža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603001</id>
    <revision>
      <id>4495384</id>
      <parentid>4346311</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:36:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495384</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2201" sha1="9insgkipoxsfpqbrdizqgrl14nhj2rm" xml:space="preserve">[[Attēls:The Kaaba during Hajj - edited.jpg|thumbnail|uptighht=1.2|Du el hidžas mēnesī notiek [[hādžs]], kad musulmaņi dodas svētceļojumā uz [[Kaaba|Kaabu]]]]
'''Du el hidža''' ({{val|ar|ذو الحجة}}, ''Ḏū al-ḥijja'', {{izrunā|ðul ħid͡ʒːa}}) [[islāma kalendārs|islāma kalendārā]] ir divpadsmitais un noslēdzošais [[mēnesis]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dhū al-Ḥijjah |url=https://www.britannica.com/topic/Dhu-al-Hijjah |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|6|17||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; [[Islāms|Islāma]] tradīcijā tas ir viens no četriem svētajiem mēnešiem, kurā [[musulmaņi]]em ir aizliegts karot&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Surah At-Tawbah - 1-129 |url=https://quran.com/9?startingVerse=36 |website=quran.com |accessdate={{dat|2025|6|17||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; (ja vien nav aizsardzības nepieciešamības), un tam ir īpaša reliģiska nozīme ticīgo dzīvē. Mēneša kulminācija ir [[hādžs]], kas ir ikgadējais [[svētceļojums]] uz [[Meka|Meku]], un tas ir viens no [[islāma pieci pīlāri|islāma pieciem pīlāriem]] un obligāts katram musulmanim, kurš to spēj veikt.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Hajj |url=https://www.britannica.com/topic/hajj |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|6|17||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šajā pašā mēnesī notiek arī [[Upurēšanas svētki]] (''ʿīd al-aḍḥā''), kas piemin pravieša [[Abrahāms islāmā|Abrahāma]] (Ābrama) paklausību [[Dievs islāmā|Dievam]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Surah As-Saffat - 102 |url=https://quran.com/as-saffat/102 |website=quran.com |accessdate={{dat|2025|6|17||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šo svinību laikā musulmaņi visā pasaulē lūdz, upurē dzīvniekus un dalās ar trūcīgajiem, apliecinot ticību, solidaritāti un sabiedrisko atbildību. Musulmaņu garīgajā kalendārā Du el hidža tādējādi ieņem īpašu vietu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{islāms-aizmetnis}}

{{Islāma kalendāra mēneši}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Islāma kalendārs]]
[[Kategorija:Islāma terminoloģija]]</text>
      <sha1>9insgkipoxsfpqbrdizqgrl14nhj2rm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Palisera salas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603006</id>
    <revision>
      <id>4495385</id>
      <parentid>4370368</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:37:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495385</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4552" sha1="i9lgdve6ur4xnvzvvp7n4m9jsugpg2i" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Palisera salas
|attēls              = Fakarava Hirifa Beach.jpg
|attēla paraksts     = Fakaravas lagūnas liedags
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Îles Palliser''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 15 |latm= 08 |lats= |latNS= S 
|longd= 147 |longm= 39 |longs= |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Tuamotu salas]]
|salu skaits         = 10 atoli
|galvenās salas      = [[Raniroa]], [[Fakarava]]
|platība             = 233
|garums              = 
|platums             = &lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|krasta līnija       = &lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = &lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = &lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = &lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 6425
|iedzīvotāju gads = 2017
|blīvums          = 27,6
|pamatiedzīvotāji = tuamotieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Palisera salas''' ({{val|fr|Îles Palliser}}) ir koraļļu atolu un salu grupa [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Polinēzija|Polinēzijā]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kur ietilpst trijās komūnās. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[tuamotieši]]. Palisera salu un visa arhipelāga lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita ir [[Raniroa]] (sauszeme 79 km², lagūna 1446 km², 2709 iedzīvotāji). Salas 1774. gada 19.—20. aprīlī apmeklēja britu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]] un nodēvēja par godu savam draugam, admirālim Hjū Paliseram (''Hugh Palliser'')

== Ģeogrāfija ==
Salu grupa stiepjas {{nobr|400 km}} garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā un to veido 9 [[koraļļi|koraļļu]] [[atols|atoli]] un viena atsevišķa koraļļu salas. Tā sauszemes platība ir ap 233 km². Valda [[tropiskais klimats]] bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|26 °C}}. 

=== Atoli un salas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
&lt;!-- |+ Palisera salas --&gt;
|-
! Atols / sala !! Sauszemes platība km² !! Lagūnas platība km² !! Iedzīvotāji (2017)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 |title=Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF) |access-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20190309235158/http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 }}&lt;/ref&gt;  !! Iedzīvotāju blīvums !! Lielākais ciems !! Komūna
|-
| [[Apataki]] || 20 || 683 || 442 || 22.1 || Niutahi || Arutua 
|-
| [[Arutua]] || 15 || 484 || 808 || 53.9 || Rautini || Arutua
|-
| [[Fakarava]] || 16 || 1153 || 844 || 52.8 || Rotoava || Fakarava
|-
| [[Kaukura]] || 11 || 434 || 414 || 37.6 || Raitahiti || Arutua
|-
| [[Makatea]] || 24 || — || 94 || 3.9 || Vaitepaua || Raniroa
|-
| [[Mataiva]] || 16 || 25 || 294 || 18.4 || Pahua || Raniroa
|-
| [[Niau]] || 20 || 32 || 246 || 12.3 || Tuoana || Fakarava
|-
| [[Raniroa]] || 79 || 1446 || 2709 || 34.3 || Tiputa || Raniroa
|-
| [[Tikehau]] || 20 || 461 || 560 || 28.0 || Tuherahera || Raniroa
|-
| [[Toau]] || 12 || 561 || 14 || 1.2 || Maragai || Fakarava
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tuamotu salas]]</text>
      <sha1>i9lgdve6ur4xnvzvvp7n4m9jsugpg2i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Raniroa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603015</id>
    <revision>
      <id>4495387</id>
      <parentid>4370604</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:41:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495387</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5857" sha1="8eymutbhrmk1j7wmogsnuobmyfk3dhz" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Raniroa
|attēls              = Rangiroa STS51I-31-25.jpg
|attēla paraksts     = Raniroa satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Rangiroa''&lt;br/&gt;''Ra‘i roa''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 15 |latm= 08 |lats= |latNS= S 
|longd= 147 |longm= 39 |longs= |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Palisera salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 79
|garums              = 80
|platums             = 32&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 1446
|krasta līnija       = 196&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 12
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Raniroa&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Tiputa (971 iedzīvotāji)&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 2709
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 34,29
|pamatiedzīvotāji = tuamotieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Raniroa''' ({{val|pmt|Rangiroa}}, {{val|ty|Ra‘i roa}}) ir koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kopā ar [[Mataiva]]s un [[Tikehau]] atoliem un [[Makatea]]s salu veido Raniroas komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[tuamotieši]]. Raniroa ir Tuamotu arhipelāga lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita (sauszeme 79 km², lagūna 1446 km², 2709 iedzīvotāji), kā arī trešais lielākais koraļļu atols pasaulē pēc [[Kvadžaleina]]s [[Māršala salas|Māršala salās]] un [[Huvadu]] [[Maldīvija|Maldīvijā]].

== Ģeogrāfija ==
[[File:1 Rangiroa Blue Lagoon 1.jpg|thumb|left|Koraļļu saliņa atola rietumos]]
Atols atrodas vulkāniskā zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 1185 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 61,4 līdz 64,5 miljoniem gadu.&lt;ref&gt;[https://earthref.org/SC/SMNT-151S-1477W/ Seamount Catalog. Rangiroa Atoll]&lt;/ref&gt; Atola garums ir ap {{nobr|80 km}}, platums — no 5 līdz {{nobr|32 km}}, bet perimetrs — {{nobr|196 km}}. Gar atola 300—500 m plato perimetru ir ap 415 [[motu]], applūstošu saliņu un rifu ar kopējo platību ap {{nobr|170 km²}}, bet sauszemes platība ir {{nobr|79 km²}}. Rifs iekļauj 1446 km² lielu un līdz 35 m dziļu lagūnu, kurai ir tikai divi savienojoši šaurumi ar okeānu; plūdmaiņu laikā tajos veidojas spēcīgas straumes.

Valda [[tropiskais klimats]] bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni.

== Vēsture ==
Tiek uzskatīts, ka atolu pirmoreiz apdzīvojuši polinēzieši ap m.ē. 10. gadsimtu. Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja holandiešu ekspedīcija [[Jakobs le Mērs|Jakoba le Mēra]] un [[Villems Shautens|Villema Shautena]] vadībā 1615.—1616. gadā, kas to nosauca par ''Vlieghen Eiland'' — ‘Mušu salu’, jo pētniecības partija atgriezās kuģī, aplipusi ar melnām mušām. Dažās senākās kartēs Raniroa atzīmēta kā ''Nairsa'' vai ''Dean's island'', bet britu Džona Bairona ekspedīcija 1765. gadā to nodēvēja par godu [[Velsas princis|Velsas princim]].

== Iedzīvotāji ==
Apdzīvotas ir tikai divas salas atola ziemeļos; šeit atrodas administratīvais centrs Avatoru (817 iedzīvotāji), kā arī Tiputa (971), Ohutu (546), Taeoo, Fenuaroa, Otepipi un Tevaro. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši ([[katoļi]] un [[protestanti]]).

== Saimniecība ==
[[File:Maitai Rangiroa - panoramio (28).jpg|thumb|left|''Maitai'' viesnīcas bungalo]]
Vēsturiski nozīmīga nozare atolā ir [[pērles|pērļu]] audzēšana un zveja — iegūst melnās pērles. Mūsdienās galvenā saimniecības nozare ir tūrisms — attīstīts niršanas un klimatiskais tūrisms. Atolā ir Raniroa lidosta Avatoru salā, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Papeete|Papeeti]] un citām Tuamotu arhipelāga salām.&lt;ref&gt;[https://www.flightradar24.com/data/airports/rgi/routes Rangiroa routes and destinations. ''flightradar24.com'']&lt;/ref&gt; Attīstīta kokospalmu audzēšana, bet kopš 1990. gadiem — vīnkopība.&lt;ref&gt;[http://www.wine-searcher.com/regions-tahiti &quot;Tahitian Wine&quot;. ''Wine-Searcher''.]&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tuamotu salas]]</text>
      <sha1>8eymutbhrmk1j7wmogsnuobmyfk3dhz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dikinas medaļa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603022</id>
    <revision>
      <id>4495388</id>
      <parentid>4388209</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:46:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4495388</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7806" sha1="to1cvbjdqobcxgpe3wlo2x8sbxry6eu" xml:space="preserve">{{Apbalvojuma infokaste
| name           = Dikinas medaļa
| current_awards = 
| image          = Dickin Medal.jpg
| imagesize      = 
| alt            = 
| caption        = Bronzas medaļa, ko ieskauj lauru vainags ar uzrakstu ''PDSA For Gallantry We Also Serve'', ko pie gredzena bikštura tur lente, kas sastāv no trim vienādām vertikālām tumši zaļas, brūnas un gaiši zilas krāsas svītrām.
| description    = To piešķir dzīvniekiem, kas, dienestā vai sadarbojoties ar jebkuru bruņoto spēku vai civilās aizsardzības vienību, ir parādījuši &quot;acīmredzamu varonību vai pienākuma apziņu&quot;
| sponsor        = 
| presenter      = ''[[People's Dispensary for Sick Animals]]''
| host           = 
| date           = 
| location       = 
| country        = {{GBR}}
| reward         = 
| winner         = 
| year           = 1943
| year2          = 
| holder         = 
| website        = [https://www.pdsa.org.uk/what-we-do/animal-awards-programme/pdsa-dickin-medal PDSA Dickin Medal]
| network        = 
| runtime        = 
| ratings        = 
| producer       = 
| director       = 
| image2         = PDSA Dickin Medal BAR.svg
| image2size     = 100px
| alt2           = 
| caption2       = Ordeņa plāksnīte
| previous       = 
| main           = 
| next           = 
}}
'''Dikinas medaļa''' ir apbalvojums kuru 1943. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] iedibināja sabiedriskā darbiniece, aktīviste cīņā par [[Dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] [[Marija Dikina]], lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Tā ir [[bronza]]s [[medaļa]] ar vārdiem &quot;Par varonību&quot; un &quot;Mēs arī kalpojam&quot; lauru vainagā, kas rotāta ar zaļas, tumši brūnas un gaiši zilas svītras lenti. To piešķir dzīvniekiem, kas, dienestā vai sadarbojoties ar jebkuru bruņoto spēku vai civilās aizsardzības vienību, ir parādījuši &quot;acīmredzamu varonību vai pienākuma apziņu&quot;. Apbalvojumu parasti dēvē par &quot;dzīvnieku [[Viktorijas krusts|Viktorijas krustu]]&quot;.&lt;ref name=&quot;pdsa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pdsa.org.uk/about-us/animal-bravery-awards/pdsa-dickin-medal |title=PDSA Dickin Medal |publisher=PDSA |access-date=1 March 2010 |url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20140924092934/http://www.pdsa.org.uk/about-us/animal-bravery-awards/pdsa-dickin-medal |archive-date=24 September 2014 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=modtreo&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mod.uk/DefenceInternet/DefenceNews/HistoryAndHonour/MilitarySearchDogToReceiveAnimalsVictoriaCross.htm |publisher=Ministry of Defence |date=8 February 2010 |access-date=3 March 2010 |title=Military search dog to receive animals' Victoria Cross |archive-url=https://web.archive.org/web/20100315194420/http://www.mod.uk/DefenceInternet/DefenceNews/HistoryAndHonour/MilitarySearchDogToReceiveAnimalsVictoriaCross.htm |archive-date=15 March 2010}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.bbc.co.uk/radio4/history/animals_vc.shtml | publisher = BBC Radio 4 | title = The Animals' VC | access-date = 3 March 2010 | archive-date = 24 December 2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20081224134635/http://www.bbc.co.uk/radio4/history/animals_vc.shtml}}&lt;/ref&gt;

Marija Dikina bija Lielbritānijas veterinārās labdarības organizācijas ''[[People's Dispensary for Sick Animals]]'' (PDSA) dibinātāja. Viņa nodibināja apbalvojumu jebkuram dzīvniekam, kas, dienējot [[Britu impērija]]s bruņotajos spēkos vai civilās neatliekamās palīdzības dienestos, izrāda izcilu varonību un uzticību pienākumam. Medaļa tika piešķirta 54 reizes laikā no 1943. līdz 1949. gadam — 32 [[Mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[mājas zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]], lai atzīmētu varonības vai uzticības izpausmes Otrā pasaules kara un turpmāko konfliktu laikā.

Medaļas piešķiršanu atjaunoja 2000. gadā. 2007. gada decembrī 12 bijušajiem saņēmējiem, kas bija apglabāti PDSA dzīvnieku kapsētā Ilfordā, [[Eseksa|Eseksā]], [[Lielā Londona|Lielajā Londonā]], piešķīra pilnus militāros apbalvojumus pēc Nacionālās loterijas atbalstīta projekta par kapsētas atjaunošanu noslēguma.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| title =A better resting place for the animal VCs|author=Clout, Laura |work=The Daily Telegraph| date=14 December 2007|page=12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.pdsa.org.uk/about-us/media-pr-centre/news/celebrity-to-open-animal-garden-of-remembrance | title = Celebrity to open animal Garden of Remembrance | access-date = 2 March 2010 | publisher = PDSA | archive-url = https://web.archive.org/web/20110718174301/http://www.pdsa.org.uk/about-us/media-pr-centre/news/celebrity-to-open-animal-garden-of-remembrance | archive-date = 18 July 2011 }}&lt;/ref&gt;

Līdz 2023. gada janvārim Dikinas medaļa bija piešķirta 74 reizes, kā arī viena goda balva, ko 2014. gadā piešķīra visiem dzīvniekiem, kas dienēja [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]].&lt;ref name=&quot;psda - medal&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=PDSA Dickin Medal|work=PDSA|date=23 February 2022|access-date=23 February 2022|url=https://www.pdsa.org.uk/what-we-do/animal-awards-programme/pdsa-dickin-medal|archive-date=23 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220223154404/https://www.pdsa.org.uk/what-we-do/animal-awards-programme/pdsa-dickin-medal}}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Pigeon William of Orange.JPG|thumb|Balodis [[Orānas Viljams]] tika apbalvots ar medaļu 1945. gadā par ziņojuma nogādāšanu operācijas ''Market Garden'' laikā.
Rip Dicken Medal Dog IWM D 5937.jpg|thumb|[[Terjers]] [[Rips (suns)|Rips]] palīdzēja atrast vairākus [[Blics (bombardēšana)|Blica]] upurus.
Dickins Medal for Pigeon Royal Blue.jpg|thumb|Baloža ''Royal Blue'' medaļa un tās sertifikāts.
Rob para dog.jpg|thumb|[[Kollijs]] Robs saņemot medaļu.
SSgt Reckless, Camp Pendleton, circa 1959 (15455698659).jpg|thumb|Kara zirgs [[Seržants Rekless]] saņēma medaļu par dienestu [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā.
Hero Military Working Dog awarded animals Victoria Cross MOD 45167434.jpg|thumb|Suns Kuno ar pakaļkājas protēzi.
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{Tīmekļa atsauce | url = https://www.pdsa.org.uk/what-we-do/animal-awards-programme | title = The PDSA Animal Awards Programme | publisher = PDSA | access-date = 17 October 2018 | archive-date = 13 January 2022 | archive-url = https://web.archive.org/web/20220113125532/https://www.pdsa.org.uk/what-we-do/animal-awards-programme | url-status = }}
* {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.pigeon.org/pigeons_in_war1.htm | title = World Wars I and II | publisher = American Racing Pigeon Union | access-date = 4 March 2010 | archive-date = 23 March 2009 | archive-url = https://web.archive.org/web/20090323152224/http://www.pigeon.org/pigeons_in_war1.htm | url-status = }}
* {{Tīmekļa atsauce | url = https://www.imdb.com/title/tt0759946/ | title = War of the Birds (2005) | date = 11 November 2005 | publisher = Internet Movie Database | access-date = 4 March 2010 | archive-date = 24 February 2010 | archive-url = https://web.archive.org/web/20100224083445/http://www.imdb.com/title/tt0759946/ | url-status = }} A documentary about pigeons involved in the Second World War, many of whom won the Dickin Medal
* {{Ziņu atsauce | url = http://news.bbc.co.uk/1/hi/england/london/8688540.stm| title = In pictures: Heroic dogs | work = BBC News | access-date=7 September 2010| date = 17 May 2010}} Images of Beauty, Rip, Jet, Rex and Irma

{{Militārisms-aizmetnis}}
{{Apvienotā Karaliste-aizmetnis}}

[[Kategorija:Militārie apbalvojumi]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes apbalvojumi]]</text>
      <sha1>to1cvbjdqobcxgpe3wlo2x8sbxry6eu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fakarava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603035</id>
    <revision>
      <id>4495390</id>
      <parentid>4370599</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:49:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495390</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5593" sha1="i7dhp9i6qutgt9lajfiqzzezc99f4mh" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Fakarava
|attēls              = Fakarava.JPG
|attēla paraksts     = Fakaravas satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Fakarava''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 16 |latm= 18 |lats= |latNS= S 
|longd= 145 |longm= 38 |longs= |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Palisera salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 16
|garums              = 60
|platums             = 21&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 1112
|krasta līnija       = 159&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Fakarava&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Rotoava&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 844
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 52,75
|pamatiedzīvotāji = tuamotieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Fakarava''' ({{val|pmt|Fakarava}}) ir koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kopā ar [[Aratika]]s, [[Kauehi]], [[Niau]], [[Raraka]]s, [[Taiaro]] un [[Toau]] atoliem veido Fakaravas komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[tuamotieši]]. Fakarava ir Tuamotu arhipelāga otrs lielākais atols (sauszeme 16 km², lagūna 1112 km², 884 iedzīvotāji).

== Ģeogrāfija ==
[[File:Fakarava - Ohavana côté océan.jpg|thumb|left|Atola ārējais rifs]]
[[Koraļļu atols]] atrodas vulkāniskā zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 1320 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 53,7 līdz 59,6 miljoniem gadu; kalna virsotne atrodas 150 m zjl.&lt;ref&gt;[https://earthref.org/SC/SMNT-162S-1457W/ Seamount Catalog. Fakarava Atoll]&lt;/ref&gt; Atola garums ir ap {{nobr|60 km}}, platums — līdz {{nobr|21 km}}, bet perimetrs — {{nobr|159 km}}. Rifs iekļauj 1112 km² lielu lagūnu, kurai ir divi savienojoši šaurumi ar okeānu — galvenā 1500 m platā ieeja ziemeļos un 200 m plata ieeja dienvidos pie Tetamanu salas. Fakaravas atols iekļauts 1977. gadā izveidotajā [[UNESCO]] Biosfēras rezervātā.&lt;ref&gt;[https://mab-france.org/fr/reserve-de-biosphere/commune-de-fakarava/ Réserve de biosphère de la commune de Fakarava]&lt;/ref&gt;

Valda [[tropiskais klimats]] bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni.

== Vēsture ==
No Fakaravas atola cēlusies [[Taiti]] valodošā Pomares dinastija. Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja krievu flotes ekspedīcija [[Fabiāns fon Belinshauzens|Fabiāna fon Belinshauzena]] vadībā 1812. gadā, kas to nosauca par Vitgenšteina salu par godu Krievijas armijas ģenerālfeldmaršalam Ludvigam Vitgenšteinam. 19. gadsimta beigās atols nonāca [[Francija|Francijas]] valdījumā un dēļ ērtās ostas lagūnā kļuva par nozīmīgu kokosriekstu eļļas tirdzniecības centru, kā arī par ievērojamu [[pērle|pērļu]] audzēšanas vietu.

== Iedzīvotāji ==
Galvenā atola apdzīvotā vieta ir Rotoavas ciems atola ziemeļos, kur dzīvo lielākā daļa no atola 844 iedzīvotājiem un atrodas saimnieciskā un tūrisma infrastruktūra. Otra atola apdzīvotā vieta ir Tetamanu pie dienvidu ieejas; 19. gadsimtā tā bija Tuamotu arhipelāga administratīvais centrs. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši ([[katoļi]] un [[protestanti]]).

== Saimniecība ==
Galvenās saimniecības nozares atolā ir [[pērles|pērļu]] audzēšana un zveja (ap 400 ha audzētavu) un [[holotūrija|holotūriju]] zveja pārdošanai Āzijas valstīs. Attīstīts niršanas un klimatiskais tūrisms. Atolā ir Fakaravas lidosta pie Rotoavas, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Papeete|Papeeti]] un citām Tuamotu arhipelāga salām.&lt;ref&gt;[https://www.flightradar24.com/data/airports/fav/routes Fakarava routes and destinations. ''flightradar24.com'']&lt;/ref&gt; Attīstīta [[Kokospalma|kokospalmu]] audzēšana.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tuamotu salas]]</text>
      <sha1>i7dhp9i6qutgt9lajfiqzzezc99f4mh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rotonda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603045</id>
    <revision>
      <id>4495391</id>
      <parentid>4295643</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:50:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495391</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="521" sha1="bwbdefwqci0bht26kgyn7hotr2n5vjd" xml:space="preserve">[[Attēls:JurmalDomes atrakciju parks - 10.jpg|thumb|250px|Rotonda [[Jūrmala|Jūrmalā]]]]
'''Rotonda''' (no [[latīņu valoda]]s ''rotundus'') ir jebkura [[ēka]] ar jumtu, apaļu pamatplānu un dažreiz pārklāta ar [[Kupols|kupolu]]. Tas var attiekties arī uz apaļu telpu ēkā (piemēram, telpu zem [[ASV Kapitolijs|ASV Kapitolija]] kupola [[Vašingtona|Vašingtonā]]). [[Panteons (Roma)|Panteons]] Romā ir visslavenākais un iespaidīgākais rotondas paraugs.


{{arhitektūra-aizmetnis}}
[[Kategorija:Būves]]</text>
      <sha1>bwbdefwqci0bht26kgyn7hotr2n5vjd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Me (grāmata)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603050</id>
    <revision>
      <id>4495394</id>
      <parentid>4361905</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:57:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495394</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7642" sha1="qeacxpm97hjqs4pyutmcb7qv892oezp" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Grāmatas infokaste
|       nosaukums = Me
|          attels = Me (Elton John).png
| attela apraksts = 
|          autors = [[Eltons Džons]]
|  orig nosaukums = 
|     ilustrators = 
|     vaka autors = 
|          valsts = {{UK}}
|          valoda = [[angļu valoda|angļu]]
|          serija = 
|          temats = 
|           zanrs = Autobiogrāfija
|        izdevejs = ''[[Macmillan Publishers]]''
|          izdota = {{datums|2019|10|15}}
| izdota latviski = 
|       tulkotajs = 
|         formats = 
|             lpp = 350
|     masa izmers = 
|            isbn = 1-509-85331-6
|           isbn2 = 
|           isbn3 = 
|        izdevums = 
|            oclc = 
|             pec = 
|           pirms = 
}}

'''''Me''''' ir angļu dziedātāja, pianista un komponista [[Eltons Džons|Eltona Džona]] [[autobiogrāfija]]. Tā tika izdota grāmatā {{datums|2019|10|15|5=bez}} ''[[Macmillan Publishers]]'' izdevniecībā. Grāmatu veidoja žurnālists [[Aleksis Petridiss|Aleksiss Petridiss]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/culture/books/elton-john-me-review-memoir-cocaine-mummy-issues-michael-jackson-814747|title=Me by Elton John: cocaine, mummy issues and dinner with Michael Jackson|last=Aizlewood|first=John|date=14 October 2019|website=inews|language=en|access-date=17 October 2019}}&lt;/ref&gt; kurš strādāja pie grāmatas kopā ar Eltonu Džonu trīs ar pusi gadus.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/books/2019/oct/16/me-elton-john-autobiography-review|title=Me by Elton John review – hilariously self-lacerating|work=The Guardian|access-date=2025-06-17|date=2019-10-16|last=Freeman|first=Hadley|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Pārskats ==
Grāmata stāsta par notikumiem no Eltona Džona bērnības [[Pinera|Pinerā]] līdz viņa pēdējai koncertturnejai ''[[Farewell Yellow Brick Road]]''.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/5695635/elton-john-autobiography/|title=Elton John's Autobiography 'Me' Is a Cautionary Tale of Modern Fame—With Gossip to Boot|last=Chow|first=Andrew R.|website=TIME|access-date=2025-06-17|date=2019-10-15|language=en|archive-date=2022-04-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20220417034229/https://time.com/5695635/elton-john-autobiography/}}&lt;/ref&gt; Viņš apraksta savu depresiju un pašnāvības mēģinājumus, kā arī atkarību no narkotikām un [[prostatas vēzis|prostatas vēža]] diagnozi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/books/reviews/elton-john-book-me-rocket-man-autobiography-review-a9154626.html|title=Elton John's autobiography is full of warmth and candour – review|website=The Independent|access-date=17 October 2019|date=14 October 2019|language=en|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220512/https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/books/reviews/elton-john-book-me-rocket-man-autobiography-review-a9154626.html|archive-date=2022-05-12}}&lt;/ref&gt; Viņš atzīst, ka visu savu karjeru pavadījis &quot;cenšoties pierādīt tēvam savas spējas&quot;.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-50003238|title=Elton John: 'I still want my dad's approval'|access-date=2025-06-17|date=2019-10-14|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Viņš izskaidro iemeslus savam aktīvismam pret [[HIV/AIDS|AIDS]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2019/10/10/books/review-me-elton-john-memoir.html|title=Elton John Puts Down in Words How Wonderful (and Weird) Life Has Been|work=The New York Times|access-date=2025-06-17|date=2019-10-10|last=Maslin|first=Janet|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

=== Komentāri par Maiklu Džeksonu ===
Grāmatā Eltons Džons teica, ka amerikāņu dziedātājs un dziesmu autors [[Maikls Džeksons]], neraugoties uz to, ka ar viņu bija labi draugi, bija &quot;patiesi garīgi slims&quot; un &quot;nepatīkami uzturēties viņa tuvumā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffingtonpost.co.uk/entry/elton-john-michael-jackson-autobiography-me_uk_5da56f55e4b08f36549016ed|title=Elton John Calls Michael Jackson A 'Disturbing Person To Be Around'|website=HuffPost UK|access-date=2025-06-17|date=2019-10-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Komentāri radās pusdienu laikā, ko Džons rīkoja, lai iepazīstinātu savu vīru [[Deivids Fērniš|Deividu Fērništu]] ar Džeksonu 1993. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/entertainment/books/2019/10/16/elton-john-me-michael-jackson-tina-turner-freddie-mercury/3995271002/|title=Elton John calls Michael Jackson 'mentally ill,' Tina Turner a 'nightmare' in new book|last=Ryan|first=Patrick|website=USA TODAY|access-date=2025-06-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vulture.com/2019/10/elton-john-michael-jackson-mental-illness.html|title=Elton John Describes a Bizarre Lunch With Michael Jackson in New Memoir|last=Curto|first=Justin|website=Vulture|access-date=2025-06-17|date=2019-10-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Publicēšana ==
'''''Me''''' tika izdota ''[[Macmillan Publishers]]'' izdevniecībā {{datums|2019|10|15|5=bez}}. Fragmentus, ko nolasīja [[Tarons Edžertons]] (kurš attēloja Džonu biogrāfiskajā filmā ''[[Rocketman (filma)|Rocketman]]''), pārraidīja ''[[BBC Radio 4]]'' raidījumā ''[[Book of the Week]]'' pirmajā tās izdošanas nedēļā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Kritiķu vērtējums ==
[[Hedlija Frīmena]], ''[[The Guardian]]'' rakstniece, dēvēja grāmatu par &quot;pikantu, dinamisku un pārpilnu ar skandalozām anekdotēm&quot;, sakot: &quot;Eltons neizsmej nevienu vairāk kā sevi pašu. Viņš ir pilnīgi, pārsteidzoši, asprātīgi pašironisks.&quot;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

[[Variety (žurnāls)|''Variety'']] dēvēja grāmatu par &quot;dziļi pikantu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2019/music/news/elton-john-book-me-memoir-most-fascinating-moments-1203373073/|title=Recappin’ Fantastic: The Most Fascinating Reveals From Elton John’s Memoir|last=Willman|first=Chris|website=Variety|access-date=2025-06-17|date=2019-10-16|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

[[Time (žurnāls)|''Time'']] apskatā teikts: &quot;Tāpat kā Džona dziesmas, ''Me'' ir pārpildīta ar spilgtiem tēliem, sagrozītu humoru, koķetu pašslavināšanu un skaudrām emocijām. Atbilstoši viņa raksturam, tā ir nedaudz muļķīga un pārspīlēta, bet tā ir arī aizraujoša un brīvi plūstoša.&quot;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

''[[The Daily Telegraph]]'' [[Nīls Makormiks]] teica: &quot;Ja jūs meklējat autobiogrāfiju, kas pārpildīta ar seksu, narkotikām un rokmūziku, Eltons acīmredzami ir jūsu cilvēks.&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/books/what-to-read/elton-john-review-sex-drugs-showbiz-gossip-could-want/|title=Elton John, Me review: all the sex, drugs and showbiz gossip you could want|work=The Telegraph|access-date=2025-06-17|date=2019-10-09|last=McCormick|first=Neil|issn=0307-1235|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

''[[The Times]]'' [[Vils Hodžkinsons]] teica, ka Džona &quot;skumjā un smieklīgā autobiogrāfija atklāj nedrošību, kas nosaka viņa uzmanības izsalkušo uzvedību.&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.com.com/culture/books/article/me-by-elton-john-book-review-v7g0m6dqj|title=Me by Elton John review — fame, sex and bad potty training|last=Hodgkinson|first=Will|date=10 October 2019|work=[[The Times]]|access-date=17 October 2019|language=en|issn=0140-0460}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2019. gada grāmatas]]
[[Kategorija:Eltons Džons]]
[[Kategorija:Britu autobiogrāfijas]]
[[Kategorija:Mūzikas autobiogrāfijas]]
[[Kategorija:Macmillan Publishers grāmatas]]</text>
      <sha1>qeacxpm97hjqs4pyutmcb7qv892oezp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arābu naftas eksportētājvalstu organizācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603053</id>
    <revision>
      <id>4495395</id>
      <parentid>4295687</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T06:58:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495395</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3369" sha1="j9elrk2vuqrzw68apuszaw1pnj9evh7" xml:space="preserve">{{Organizācijas infokaste
| name                = {{val|lv|Arābu naftas eksportētājvalstu organizācija}}&lt;br /&gt;{{val|en|Organization of Arab Petroleum Exporting Countries}}&lt;br /&gt;{{val|ar|منظمة الأقطار العربية المصدرة للبترول}}
| full_name           = 
| native_name         = منظمة الأقطار العربية المصدرة للبترول
| native_name_lang    = ar
| logo                = 
| logo_size           = 
| logo_alt            = 
| logo_caption        = 
| image               = 
| image_size          = 
| alt                 = 
| caption             = 
| map                 = OAPEC_Members.png
| map_size            = 250px
| map_alt             = OAPEC dalībvalstis
| map_caption         = OAPEC dalībvalstis (tumši zaļā krāsā)
| abbreviation        = OAPEC
| formation           = {{dat|1968|1|9}}
| headquarters        = [[Kuveita (pilsēta)|Kuveita]], [[Kuveita]]
| membership          = {{collapsible list
  |titlestyle = background:transparent;text-align:left;font-weight:normal;
  |title = 10 valstis
  |{{karogs|Alžīrija}}
  |{{karogs|Bahreina}}
  |{{karogs|Irāka}}
  |{{karogs|Kuveita}}
  |{{karogs|Lībija}}
  |{{karogs|Katara}}
  |{{karogs|Saūda Arābija}}
  |{{karogs|Sīrija}}
  |{{karogs|Apvienotie Arābu Emirāti}}
  |{{karogs|Ēģipte}} (dalība apturēta)
}}
| language            = [[arābu valoda]]
| leader_title        = 
| leader_name         = 
| budget              = 
| budget_year         = 
| website             = {{URL|https://www.oapecorg.org/}}
}}

'''Arābu naftas eksportētājvalstu organizācija''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Organization of Arab Petroleum Exporting Countries'', saīsināti '''OAPEC''') ir reģionāla starpvaldību organizācija, kas apvieno [[Arābu pasaule|arābu valstis]], kuras eksportē [[Nafta|naftu]]. Tā tika dibināta [[1968]]. gada decembrī, lai koordinētu un saskaņotu dalībvalstu naftas politiku un veicinātu sadarbību naftas rūpniecības attīstībā.

== Vēsture ==
OAPEC tika dibināta [[Kuveita (pilsēta)|Kuveitā]] pēc [[Kuveita|Kuveitas]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijas]] un [[Lībija|Lībijas]] iniciatīvas. Organizācijas mērķis bija apvienot arābu valstis ar kopīgām ekonomiskām interesēm naftas ieguvē un eksportā, neatkarīgi no plašākas [[OPEC]] organizācijas politikas.

== Dalībvalstis ==
OAPEC sastāvā pašlaik ir:
* [[Alžīrija]]
* [[Bahreina]]
* [[Irāka]]
* [[Kuveita]]
* [[Lībija]]
* [[Katara]]
* [[Saūda Arābija]]
* [[Sīrija]]
* [[Apvienotie Arābu Emirāti]]
* [[Ēģipte]] (dalība apturēta kopš 1979. gada)

== Galvenie mērķi ==
OAPEC galvenie uzdevumi ir:
* Veicināt sadarbību starp dalībvalstīm naftas un enerģētikas jomā
* Attīstīt kopīgus projektus naftas pārstrādē, transportēšanā un tehnoloģijās
* Aizstāvēt dalībvalstu intereses starptautiskajos tirgos

== Atšķirības no OPEC ==
Lai gan nosaukumi ir līdzīgi, OAPEC un [[OPEC]] ir atšķirīgas organizācijas. OAPEC ir balstīta uz reģionālo (arābu) identitāti, savukārt OPEC ietver arī valstis ārpus [[Arābu pasaule|Arābu pasaules]], piemēram, [[Venecuēla|Venecuēlu]] un [[Irāna|Irānu]].

== Ārējās saites ==
* [https://www.oapecorg.org/ Oficiālā mājaslapa] {{en}}

[[Kategorija:Starptautiskās organizācijas]]
[[Kategorija:Enerģētika]]
[[Kategorija:Nafta]]</text>
      <sha1>j9elrk2vuqrzw68apuszaw1pnj9evh7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūlija Sviridenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605298</id>
    <revision>
      <id>4495239</id>
      <parentid>4495032</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T14:30:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495239</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24246" sha1="crqvsc2ihdixc5l39nf6og5wzl3qwe1" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jūlija Sviridenko
| vārds_orģ = ''Юлія Свириденко''
| attēls = СВИРИДЕНКО_Юлія_Анатоліївна_(cropped).jpg
| att_izm = 200px
| apraksts = Sviridenko 2024. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]]
| term_sākums = {{dat|2025|7|17|N}}
| term_beigas = {{dat|2026|7|14|N}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]]
| premjers = 
| priekštecis = [[Deniss Šmihaļs]]
| pēctecis = [[Serhijs Koreckis]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[Ukrainas pirmais vicepremjers|Ukrainas pirmā vicepremjere]]&lt;br /&gt;[[Ukrainas ekonomikas ministrija|Ukrainas ekonomikas ministre]]
| term_sākums2 = {{dat|2021|11|4|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2025|7|17|N}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = [[Volodimirs Zelenskis]]
| premjers2 = [[Deniss Šmihaļs]]
| priekštecis2 = [[Oleksijs Ļubčenko]]
| pēctecis2 = [[Mihailo Fedorovs]] (kā vicepremjers)&lt;br /&gt;[[Oleksijs Sobolevs]]&lt;br /&gt;(kā ekonomikas ministrs)
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats3 = [[Ukrainas prezidenta birojs|Ukrainas prezidenta biroja]] vadītāja vietniece
| term_sākums3 = {{dat|2020|12|22|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2021|11|4|N}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = 
| premjers3 = 
| priekštecis3 = [[Jūlija Kovaļiva]]
| pēctecis3 = [[Rostislavs Šurma]]
&lt;!------ Ceturtais amats ------&gt;
| amats4 = Ukrainas ekonomiskās attīstības, tirdzniecības un lauksaimniecības ministra pirmā vietniece
| term_sākums4 = {{dat|2020|07|22|N}}
| term_beigas4 = {{dat|2020|12|22|N}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| vietnieks4 = 
| prezidents4 = 
| premjers4 = 
| priekštecis4 =
| pēctecis4 =
&lt;!------ Piektais amats ------&gt;
| amats5 = [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabala]] administrācijas vadītājas pienākumu izpildītāja
| term_sākums5 = {{dat|2018|07|30|N}}
| term_beigas5 = {{dat|2018|11|28|n}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| vietnieks5 = 
| prezidents5 = [[Petro Porošenko]]
| premjers5 = [[Volodimirs Groismans]]
| priekštecis5 = [[Valērijs Kuļičs]]
| pēctecis5 = [[Oleksandrs Misniks]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1985|12|25}}
| dzim_vieta = [[Čerņihiva]], [[Ukrainas PSR]], [[PSRS]] (tagad {{UKR}})
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejiska]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Serhijs Derlemenko
| bērni = 1
| profesija = [[ekonomiste]], [[Politiķis|politiķe]], ierēdne
| alma_mater = [[Valsts Tirdzniecības un ekonomikas universitāte|Kijivas Nacionālā tirdzniecības un ekonomikas universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Jūlija Sviridenko''' ({{val|uk|Юлія Анатоліївна Свириденко}}; dzimusi {{dat|1985|12|25}} [[Čerņihiva|Čerņihivā]]) ir [[ukraiņi|ukraiņu]] [[ekonomiste]], ierēdne un [[Politiķis|politiķe]]. Bijusī [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] (2025—2026).&lt;ref name=&quot;apst&quot; /&gt;&lt;ref name =&quot;diss&quot; /&gt;

Bijusi [[Ukrainas prezidenta birojs|Ukrainas prezidenta biroja]] vadītāja vietniece (2020—2021) un [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabala]] administrācijas vadītājas pienākumu izpildītāja (2018). Ieņēmusi Ukrainas ekonomiskās attīstības, tirdzniecības un lauksaimniecības ministra vietnieces (2019—2020)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Кабінет Міністрів схвалив Програму дій Уряду |url=https://www.kmu.gov.ua/ua/news/kabinet-ministriv-shvaliv-programu-dij-uryadu |website=kmu.gov.ua |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Про призначення Свириденко Ю. А. заступником Міністра розвитку економіки, торгівлі та сільського господарства України |url=https://www.kmu.gov.ua/npas/pro-priznachennya-sviridenko-yu-zastupnikom-ministra-rozvitku-ekonomiki-torgivli-ta-silskogo-gospodarstva-ukrayini-869290919 |website=kmu.gov.ua |publisher=[[Ukrainas valdība]] |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Про звільнення Свириденко Ю.А. з посади заступника Міністра розвитку економіки, торгівлі та сільського господарства України |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/902-2020-%D1%80#Text |website=Офіційний вебпортал парламенту України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; un Ukrainas ekonomiskās attīstības, tirdzniecības un lauksaimniecības ministra pirmās vietnieces amatu (2020).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Про призначення Свириденко Ю.А. першим заступником Міністра розвитку економіки, торгівлі та сільського господарства України |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/903-2020-%D1%80#Text |website=zakon.rada.gov.ua |publisher=[[Ukrainas valdība]] |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk |date={{dat|2020|7|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Про звільнення Свириденко Ю.А. з посади першого заступника Міністра розвитку економіки, торгівлі та сільського господарства України |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1593-2020-%D1%80#Text |website=Офіційний вебпортал парламенту України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk |date={{dat|2020|12|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņa arī bijusi [[Ukrainas pirmais vicepremjers|Ukrainas pirmā vicepremjere]] un [[Ukrainas ekonomikas ministrija|Ukrainas ekonomikas ministre]] (2021—2025).&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Rada appoints Svyrydenko as First Dpty PM, Economy Minister |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/777584.html |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=Interfax-Ukraina |date={{dat|2021|11|4||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Jūlija Sviridenko bija otrā sieviete Ukrainas premjerministra amatā (pirmā bija [[Jūlija Timošenko]]).

== Dzīvesɡājums ==
Dzimusi 1985. gada 25. decembrī [[Čerņihiva|Čerņihivā]] ierēdņa Anatolija Sviridenko ģimenē. Viņas tēvs strādāja Ukrainas Antimonopola komitejas Čerņihivas filiālē, bet māte ieņēma amatu apgabala padomē.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Що відомо про нову заступницю керівника ОПУ: біографія Юлії Свириденко |url=https://24tv.ua/yuliya-sviridenko-biografiya-zastupnitsi-kerivnika-garyachi-novini_n1493028 |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=[[24 Kanal]] |date={{dat|2020|12|23||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;
2008. gadā viņa absolvēja studijas [[Valsts Tirdzniecības un ekonomikas universitāte|Kijivas Nacionālajā tirdzniecības un ekonomikas universitātē]], iegūstot specialitāti &quot;Pretmonopola vadība&quot;, un ieguva maģistra grādu antimonopola vadībā. Tajā pašā gadā viņa iestājās Kijivas Nacionālās tirdzniecības un ekonomikas universitātes aspirantūras programmā, iegūstot specialitāti &quot;Ekonomika un tautsaimniecības vadība&quot;.

2008. gadā viņa sāka strādāt par ekonomisti [[Kijiva|Kijivā]] bāzētajā [[Ukraina]]s un [[Andora]]s kopuzņēmumā ''АМП''. Vēlāk viņa strādāja par vērtētāju Čerņihivas Starppilsētu Tehniskās inventarizācijas birojā un par uzņēmuma ''Еко-Втор'' direktora vietnieci.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Свириденко Юлія Анатоліївна — АГРОПОЛІТ |url=https://agropolit.com/dosye/sviridenko-yuliya-anatoliyivna |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=agropolit.com |date={{dat|2019|12|20||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;
2011. gadā viņu iecēla par [[Čerņihiva]]s pastāvīgās pārstāvniecības vadītāju [[Usji]] ([[Ķīna|ĶTR]]), pēc atɡriešanās dzimtenē viņa strādāja par [[Poliesters|poliestera šķiedra]]s ražošanas rūpnīcas direktora vietnieci ārvalstu ekonomiskās darbības jautājumos.
Kopš 2015. gada maija viņa bija Čerņihivas apgabala administrācijas vadītāja [[Valērijs Kuļičs|Valērija Kuļiča]] padomniece.
2015. gada augustā stājās Čerņihivas apgabala administrācijas Ekonomiskās attīstības departamenta priekšnieces amatā.
Absolvējusi vadītāju apmācības programmu (2016. gadā, Vācijas Vadības akadēmija [[Lejassaksija|Lejassaksijā]] (DMAN), [[Vācija]]). Piedalījās programmā &quot;Labas pārvaldības un kapacitātes veidošanas akadēmija Eiropā&quot;, ko organizēja Eiropas akadēmija Berlīnē ar [[Vācijas Ārlietu ministrija]]s atbalstu (2016. gada septembris). Absolvēja Zviedrijas Starptautiskās attīstības aģentūras ''Sida'' organizēto Privātā sektora izaugsmes stratēģiju programmu ([[Zviedrija]], 2017. gads).

Kopš 2017. gada septembra viņa pildīja Čerņihivas apgabala administrācijas vadītāja pirmās vietnieces pienākumus. Saskaņā ar apgabala administrācijas vadītāja 2018. gada 14. marta rīkojumu Nr. 28-k viņa tika iecelta par Čerņihivas apgabala valsts pārvaldes vadītāja pirmo vietnieci.
No 2018. gada 30. jūlija līdz 28. novembrim — Čerņihivas apgabala valsts administrācijas vadītājas pienākumu izpildītāja.
No 2019. gada marta līdz septembrim viņa vadīja uzņēmumu ''Сідко Україна'', kas specializējas savvaļas putnu barības ražošanā un nodarbojas ar bioloģisko produktu pārstrādi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ризикнути і стати першим: історія одного естонсько-українського проекту |url=http://otg.cn.ua/2019/08/19/news-vlada/ryzyknuty-i-staty-pershym-istoriya-odnogo-estonsko-ukrayinskogo-proektu/ |website=ОТГ.cn.ua |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk |date={{dat|2019|8|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā karjera ===
No 2019. gada 29. septembra līdz 2020. gada 22. jūlijam Jūlija Sviridenko bija Ukrainas ekonomiskās attīstības, tirdzniecības un lauksaimniecības ministra vietniece.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Про призначення Свириденко Ю.А. заступником Міністра розвитку економіки, торгівлі та сільського господарства України |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/869-2019-%D1%80 |website=Офіційний вебпортал парламенту України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Про звільнення Свириденко Ю.А. з посади заступника Міністра розвитку економіки, торгівлі та сільського господарства України |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/902-2020-%D1%80#Text |website=Офіційний вебпортал парламенту України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;
2019. gada 24. decembrī viņu ievēlēja par Ukrainas Obligātās valsts sociālās apdrošināšanas fonda bezdarba gadījumā valdes priekšsēdētāju.
Bija delegācijas locekle dalībai [[Trīspusējā kontaktgrupa par Ukrainu|Trīspusējā kontaktgrupā]], kā arī pārstāve darba apakšgrupā sociālekonomisko jautājumu lietās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №167/2020 — Офіційне інтернет-представництво Президента України |url=https://www.president.gov.ua/documents/1672020-33561 |website=Офіційне інтернет-представництво Президента України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;

No 2020. gada 22. jūlija līdz 22. decembrim viņa bija Ukrainas ekonomiskās attīstības, tirdzniecības un lauksaimniecības ministra pirmā vietniece.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Про призначення Свириденко Ю.А. першим заступником Міністра розвитку економіки, торгівлі та сільського господарства України |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/903-2020-%D1%80#Text |website=Офіційний вебпортал парламенту України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Про звільнення Свириденко Ю.А. з посади першого заступника Міністра розвитку економіки, торгівлі та сільського господарства України |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1593-2020-%D1%80#Text |website=Офіційний вебпортал парламенту України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 22. decembrī viņa kļuva par [[Ukrainas prezidenta birojs|Ukrainas prezidenta biroja]] vadītāja vietnieci, šajā amatā aizstājot [[Jūlija Kovaļiva|Jūliju Kovaļivu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Зеленський змінив заступника Єрмака |url=https://news.rbc.ua/ukr/politics/zelenskiy-smenil-zama-ermaka-1608622216.html |website=РБК-Украина |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;
2021. gada 26. februārī ar Ukrainas prezidenta dekrētu viņu izslēdza no Ukrainas delegācijas dalībai Trīspusējā kontaktgrupā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №80/2021 — Офіційне інтернет-представництво Президента України |url=https://www.president.gov.ua/documents/802021-36985 |website=Офіційне інтернет-представництво Президента України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 3. novembrī partija &quot;[[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]&quot; izvirzīja Sviridenko Ukrainas pirmās vicepremjeres—ekonomikas ministres amatam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=&quot;Слуги&quot; пропонують уряду кандидатури на посади трьох міністрів |url=https://www.epravda.com.ua/news/2021/11/3/679371/ |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=Економічна правда |language=uk}}&lt;/ref&gt; 2021. gada 4. novembrī [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākā Rada]] pieņēma lēmumu par Sviridenko iecelšanu amatā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Новим міністром економіки стала Свириденко: рішення Ради |url=https://www.rbc.ua/ukr/news/novym-ministrom-ekonomiki-stala-sviridenko-1636009869.html |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=РБК-Украина |language=uk}}&lt;/ref&gt;

==== Pēc 2022. gada Krievijas uzbrukuma Ukrainai ====
[[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai]] 2022. gada martā sāka Uzņēmumu relokācijas programmu&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Скільки підприємств з початку війни скористалися релокацією: нові цифри від Мінекономіки |url=https://news.dtkt.ua/society/economics/80140-skilki-pidprijemstv-z-pocatku-viini-skoristalisya-relokacijeyu-novi-cifri-vid-minekonomiki |website=news.dtkt.ua |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Завдяки урядовій програмі релокації збережено понад 35 тисяч робочих місць, - Тетяна Бережна |url=https://www.kmu.gov.ua/news/zavdyaki-uryadovij-programi-relokaciyi-zberezheno-ponad-35-tisyach-robochih-misc-tetyana-berezhna |website=kmu.gov.ua |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;
un izveidoja programmu īslaicīgi pārvietoto personu nodarbinātībai, un darba devējiem ieviešot kompensāciju par nodarbināto personu algām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Держава компенсувала підприємцям 147 млн грн за працевлаштування понад 13 тисяч переселенців {{!}} Міністерство економіки України |url=https://www.me.gov.ua/News/Detail?lang=uk-UA&amp;id=2ada85fa-18e8-4cc5-a3cc-5fc9ed17b24f&amp;title=DerzhavaKompensuvalaPidprimtsiam147-MlnGrnZaPratsevlashtuvanniaPonad13-TisiachPereselentsiv |website=me.gov.ua |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;

2022. gada augustā valdība pilnvaroja Sviridenko vadīt Starpresoru darba grupu valsts sankciju politikas īstenošanas jautājumos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Кабінет Міністрів України - Уряд уповноважив Міністра економіки України Юлію Свириденко координувати роботу з санкційної політики |url=https://www.kmu.gov.ua/news/uriad-upovnovazhyv-ministra-ekonomiky-ukrainy-iuliiu-svyrydenko-koordynuvaty-robotu-z-sanktsiinoi-polityky |website=kmu.gov.ua |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; Sviridenko vadīja sarunas ar citām valstīm par sankciju pastiprināšanu pret [[Krievija|Krievijas Federāciju]], jo īpaši ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] pārstāvjiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Україна та Велика Британія посилять координацію в питаннях запровадження санкцій {{!}} Міністерство економіки України |url=https://www.me.gov.ua/News/Detail?lang=uk-UA&amp;id=2e8e2292-3af1-4ae7-94c8-03999a0f26d3&amp;title=UkrainaTaVelika |website=me.gov.ua |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 13. septembrī viņu iekļāva žurnāla ''[[Time]]'' ikgadējā ''TIME100 Next'' reitingā par ietekmīgākajiem cilvēkiem, kas maina pasaules nākotni.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=2023 TIME100 Next: Yulia Svyrydenko |url=https://time.com/collection/time100-next-2023/6308564/yulia-svyrydenko/ |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=Time |date={{dat|2023|9|13||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2023|09|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230913202457/https://time.com/collection/time100-next-2023/6308564/yulia-svyrydenko/ }}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ukraine–United States Mineral Resources Agreement Signing.jpg|thumb|Sviridenko un [[ASV valsts kases sekretārs]] [[Skots Besents]] paraksta retzemju minerālu līgumu 2025. gada 30. aprīlī]]
2025. gada 30. aprīlī Sviridenko Ukrainas vārdā parakstīja [[Ukrainas un ASV retzemju minerālu līgums|līgumu ar ASV]] par Ukrainas retzemju minerālu ieguvi.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Butenko |first1=Ivana Kottasová, Victoria |title=Here’s what’s in Trump’s Ukraine minerals deal and how it affects the war |url=https://www.cnn.com/2025/05/01/world/what-we-know-about-trumps-ukraine-mineral-deal-intl |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |work=[[CNN]] |date={{dat|2025|5|1||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=ASV un Ukraina paraksta vienošanos par derīgajiem izrakteņiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/01.05.2025-asv-un-ukraina-paraksta-vienosanos-par-derigajiem-izrakteniem.a597476/ |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2025|5|1||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopš 2025. gada 27. jūnija ir Uzņēmējdarbības atbalsta padomes, Ukrainas prezidenta padomdevējas un konsultatīvās institūcijas, priekšsēdētāja vietniece.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Указ Президента України №421/2025 Про Раду з питань підтримки підприємництва |url=https://www.president.gov.ua/documents/4212025-55433 |website=Офіційне інтернет-представництво Президента України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 14. jūlijā [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] Sviridenko piedāvāja [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministres]] amatu.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ukrainā šonedēļ gaidāmas pārmaiņas valdībā – Zelenskis piedāvājis Sviridenko premjeres vietu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.07.2025-ukraina-sonedel-gaidamas-parmainas-valdiba-zelenskis-piedavajis-sviridenko-premjeres-vietu.a606768/ |website=[[lsm.lv]] |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|7|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Zelenskyy proposes Deputy PM Svyrydenko to head Ukrainian government |url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2025/07/14/7521667/ |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=Ukrainska Pravda |date={{dat|2025|7|14||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; [[Augstākā Rada]] 2025. gada 17. jūlijā apstiprināja Sviridenko premjerministres amatā.&lt;ref name=&quot;apst&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Ukraina premjera amatā apstiprina Sviridenko un nozīmē īpašo vēstnieku ASV |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2025-ukraina-premjera-amata-apstiprina-sviridenko-un-nozime-ipaso-vestnieku-asv.a607159/ |accessdate={{dat|2025|7|17||bez}} |work=lsm.lv |date={{dat|2025|7|17||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 

2026. ɡada 12. jūlijā Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Sviridenko atstās premjerministres amatu un turpmāk koordinēs Ukrainas attiecības ar vienu no galvenajiem ārvalstu partneriem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-zelenskis-pazino-par-izmainam-ukrainas-valdiba-premjerei-sviridenko-bus-cits-amats.a654778/ Zelenskis paziņo par izmaiņām Ukrainas valdībā; premjerei Sviridenko būs cits amats] lsm.lv 12.07.2026&lt;/ref&gt; 14. jūlijā Augstākā Rada nobalsoja par premjeres demisiju.&lt;ref name =&quot;diss&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Ukraine's parliament dismisses prime minister, paving way for government reshuffle |url=https://kyivindependent.com/ukraines-parliament-dismisses-prime-minister-paving-way-for-government-reshuffle/ |accessdate={{dat|2026|7|15||bez}} |agency=Kyiv Independent |date={{dat|2026|7|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Īpašumi ==
Viņai ir dzīvokļi Kijivā un Čerņihivā, kas reģistrēti uz viņas vārda, kā arī vēl viens, kas reģistrēts viņas ģimenes vārdā. Viņas vīram pieder ''[[Audi A6|Audi A6 Allroad]]'' (2010. gada izlaiduma gads).&lt;ref name=&quot;viirs&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Солодовник |first1=Павло |title=Хто прийшов замість Сахневича: деклараційний «скан» Юлії Свириденко |url=https://cheline.com.ua/news/society/hto-prijshov-zamist-sahnevicha-deklaratsijnij-skan-yuliyi-sviridenko-94658 |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=ЧЕline {{!}} |date={{dat|2017|9|12||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
* Vīrs — Serhijs Derlemenko.&lt;ref name=&quot;viirs&quot; /&gt; Pārvalda ''ДКС-Групп'' un ''ДІТЕЛ'', uzņēmumus, kas nodarbojas ar būvniecību, remontu, telekomunikācijām un sakaru tīklu uzturēšanu. 2015. gadā Serhijs Derlemenko kandidēja arī uz Čerņihivas pilsētas domi no partijas &quot;[[Pašpalīdzība (partija)|Pašpalīdzība]]&quot; (''Самопоміч''), bet netika ievēlēts.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Що відомо про нову заступницю керівника ОПУ: біографія Юлії Свириденко |url=https://24tv.ua/yuliya-sviridenko-biografiya-zastupnitsi-kerivnika-garyachi-novini_n1493028 |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=24 Kanal |date={{dat|2020|12|23||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;
* Meita — Sofija.

== Apbalvojumi ==
* Ukrainas Ministru kabineta Goda diploms (2020. gads)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Sviridenko, Jūlija}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Čerņihivas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Ukrainas premjerministri]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā personas]]</text>
      <sha1>crqvsc2ihdixc5l39nf6og5wzl3qwe1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ukrainas premjerministrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606379</id>
    <revision>
      <id>4495240</id>
      <parentid>4495200</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T14:32:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495240</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14459" sha1="iut68w3p74wuo799qkg0g8a21bx7wj9" xml:space="preserve">{{Politiska amata infokaste
|post            = Ukrainas premjerministrs&lt;br /&gt;''Прем'єр-міністр України''
|body            = 
|insignia        = Lesser_Coat_of_Arms_of_Ukraine.svg
|insigniasize    = 90px
|insigniacaption = [[Ukrainas ģerbonis]]
|image           = Корецький_Сергій.webp
|imagesize       = 165px
|incumbent       = [[Serhijs Koreckis]]
|incumbentsince  = {{dat|2026|7|16|G}}
|style           = Premjerministra kungs&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(neformāli)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;Viņa Ekselence&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(diplomātiski)&lt;/small&gt;
|nominator       = [[Ukrainas prezidents]]
|nominatorpost   = 
|appointer       = [[Augstākā Rada]]
|appointerpost   = 
|residence       = Valdības ēka, [[Kijiva]]
|termlength      = Pieci gadi, ja vien [[Augstākā Rada]] netiek atlaista ātrāk. Nav noteikts termiņa ilguma ierobežojums.
|formation       = 1917. gada 28. jūnijā &lt;small&gt;(sākotnēji)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;1991. gada 24. augustā &lt;small&gt;(pašreizējā formā)&lt;/small&gt;
|deputy          = [[Ukrainas pirmais vicepremjers|Pirmais vicepremjers]]
|salary          = 
|inaugural       = [[Volodimirs Vinničenko]]
|website         = {{URL|http://www.kmu.gov.ua/}}
}}

'''Ukrainas premjerministrs''' ({{val|uk|Прем'єр-міністр України}}) ir [[Ukraina]]s [[valdības vadītājs]].&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=D'Anieri |first1=Paul J. |title=Economic interdependence in Ukrainian-Russian relations |date={{dat|1999||||bez}} |publisher=State Univ. of New York |location=New York |isbn=978-0-7914-4246-3 |page=187}}&lt;/ref&gt; Premjerministrs vada [[Ukrainas valdība|Ukrainas Ministru kabinetu]], kas ir Ukrainas augstākā [[izpildvara]]s institūcija jeb [[valdība]]. Pēc [[Ukrainas neatkarības deklarācija (1991)|Ukrainas Neatkarības pasludināšana]]s 1991. gadā šis amats aizstāja [[Ukrainas PSR Ministru padome]]s priekšsēdētāja amatu, kas tika izveidots 1946. gada 25. martā.

[[Jūlija Timošenko]] bija pirmā sieviete [[Ukrainas vēsture|Ukrainas vēsturē]], kura kļuva par premjerministri.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Haring |first1=Melinda |title=What Would a Tymoshenko Presidency Mean? |url=https://www.atlanticcouncil.org/blogs/ukrainealert/what-would-a-tymoshenko-presidency-mean/ |website=Atlantic Council |accessdate={{dat|2025|7|31||bez}} |language=en |date={{dat|2018|11|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Arsēnijs Jaceņuks]] bija pirmais premjerministrs, kura izcelsme ir [[Rietumukraina]]. Divi premjerministri ir dzimuši [[Krievijas PFSR]].

Pašreizējais premjerministrs ir [[Serhijs Koreckis]], kuru [[Augstākā Rada]] apstiprināja amatā 2026. gada 16. jūlijā.&lt;ref name=&quot;lsm2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Ukrainas premjera amatā apstiprināts līdzšinējais naftas uzņēmuma vadītājs Koreckis |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2026-ukrainas-premjera-amata-apstiprinats-lidzsinejais-naftas-uznemuma-vaditajs-koreckis.a655293/ |accessdate={{dat|2026|7|16||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|7|16||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Visilgāk amatā esošais premjerministrs bija [[Deniss Šmihaļs]], viņam seko [[Mikola Azarovs]] (divi termiņi) un [[Jūlija Timošenko]] (arī divi termiņi).&lt;ref name=&quot;Shmyhal7464901&quot;&gt;{{cite web |author=|title=Yulia-prime minister or Shmyhal's holding. Will replace Zelenskyy's longest government in history|url=https://www.pravda.com.ua/articles/2024/07/10/7464901/|date=10 July 2024|access-date=12 July 2024|language=uk|work=[[Ukrainska Pravda]]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=PMAzarovA&gt;[https://www.reuters.com/article/ukraine-pm-idUSL5E8ND8QN20121213 Ukraine parliament approves Azarov as prime minister], ''[[Reuters]]'' (2012. gada 13. decembrī)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.ukrinform.ua/eng/news/azarov_urges_ukrainians_to_be_worthy_of_liberators_feat_302984 Azarov urges Ukrainians to be worthy of liberators' feat], ''[[Ukrinform]]'' (2013. gada 9. maijā)&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;daysofUKPM&quot;&gt;[http://en.for-ua.com/news/2012/12/04/121055.html Azarov is record-holder in holding PM post] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121208071044/http://en.for-ua.com/news/2012/12/04/121055.html|date=8 December 2012}}, ''ForUm'' (4 December 2012)&lt;/ref&gt;

Kopš Ukrainas neatkarības atgūšanas no Padomju Savienības 1991. gadā Ministru kabinetu vadījuši 20 premjerministri.

== Iecelšana amatā ==
Premjerministru ieceļ prezidents ar [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] ([[Parlaments|parlamenta]]) piekrišanu. Piekrišana tiek uzskatīta par uzticētu, kad vienkāršs Augstākās Radas locekļu vairākums nobalso par prezidenta izvirzīto kandidātu. Līdz šim augstāko parlamenta atbalstu saņēma [[Jūlija Timošenko]], kura tika iecelta premjerministres amatā 2005. gada 4. februārī ar 373 balsīm &quot;par&quot; Augstākajā Radā. Citi premjerministri, kas saņēma vairāk nekā 300 balsis &quot;par&quot;, bija [[Arsēnijs Jaceņuks]] (371), arī atkārtoti 2014. gadā (341),&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ukrainian parliament appoints Yatseniuk prime minister |url=http://en.interfax.com.ua/news/general/236676.html |website=Interfax-Ukraine |accessdate={{dat|2025|7|31||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; [[Vitolds Fokins]] (332) un [[Leonīds Kučma]] (316).

Pirms parlamenta piekrišanas procedūras parasti notiek vairākas dienas ilgas visaptverošas apspriešanās un kandidāta intervijas ar parlamenta frakcijām. [[Likumdošanas vara|Likumdevēja]] apstiprinājums nav tikai formalitāte. Daži kandidāti tika apstiprināti ar nelielu balsu pārsvaru, un kandidāts var tikt noraidīts. Piemēram, 1999. gadā [[Valērijs Pustovoitenko|Valērijam Pustovoitenko]] pietrūka trīs balsu, lai tiktu atkārtoti apstiprināts amatā pēc tam, kad viņš atkāpās no amata prezidenta Leonīda Kučmas otrās inaugurācijas dienā 1999. gadā. Kučma par savu alternatīvo kandidātu izvēlējās [[Viktors Juščenko|Viktoru Juščenko]]. Vēl viens piemērs ir [[Jurijs Jehanurovs|Jurija Jehanurova]] kandidatūras apstiprināšana, līdz apstiprināšanai viņam pietrūka trīs balsu, bet viņš tika apstiprināts otrajā mēģinājumā divas dienas vēlāk.

Pēc pieņemtā [[Ukrainas Konstitūcija]]s grozījuma 2004. gada beigās un tā atjaunošanas 2014. gadā prezidentam bija ierobežotas premjerministra izvēles iespējas, un viņš bija praktiski spiests nominēt valdošās parlamentārās koalīcijas ierosināto kandidātu. Vienīgais izņēmums ir tad, ja kandidātu nevar izvirzīt nominācijas procedūras pārkāpuma vai kandidāta neatbilstības dēļ Konstitūcijas un Ukrainas likumu noteiktajām prasībām premjerministram. Šādā gadījumā, prezidents informē Augstāko Radu par neiespējamību izvirzīt kandidātu nominācijai premjerministra amatam.

Premjerministrs, tāpat kā visi izpildvaras pārstāvji, nevar būt Augstākās Radas deputāts.

== Pienākumi un pilnvaras ==
Premjerministrs vada Ukrainas augstāko izpildvaras institūciju — Ministru kabinetu — un paraksta kabineta pieņemtos dekrētus.

Premjerministram ir tiesības izvirzīt [[Augstākā Rada|Augstākajai Rada]]i ministru amatu kandidātus,&lt;ref name=&quot;interfx10&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Government approves draft law on cabinet according to which president appoints premier |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/49986.html |accessdate={{dat|2025|7|31||bez}} |work=Interfax-Ukraine |language=en}}&lt;/ref&gt; izņemot [[Ukrainas ārlietu ministrija|ārlietu ministru]] un [[Ukrainas Aizsardzības ministrija|aizsardzības ministru]], kurus izvirza prezidents. Premjerministrs var arī ierosināt prezidentam izskatīt kandidātus apgabalu administrāciju vadītāju amatiem.&lt;ref name=&quot;interfx10&quot; /&gt;

Premjerministrs var arī parakstīt prezidenta pieņemtos dekrētus un likumus. Konstitūcijā nav noteikts precīzs parakstīšanas regulējums. Premjerministrs (un attiecīgais ministrs) ir atbildīgi par Ministru kabineta pieņemto likumu izpildi.

Amata pienākumu pildīšanas laikā, premjerministram ir piešķirta pilnīga juridiskā imunitāte pret visām kriminālvajāšanām un tiesvedībām. Premjerministra birojs atrodas Valdības ēkā [[Kijiva]]s centrā. 2005. gadā premjerministra gada alga bija 202 776 [[Ukrainas hrivna]]s (26 770 [[ASV dolārs|ASV dolāru]]).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=НТА-Приволжье :: |url=http://www.nta-nn.ru/news/item/?ID=79842 |website=www.nta-nn.ru |accessdate={{dat|2025|7|31||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2011|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111003224218/http://www.nta-nn.ru/news/item/?ID=79842 }}&lt;/ref&gt; 2013. gadā pēc petīcijas žurnālā ''Fokus'', Ministru kabineta sekretariāts paziņoja, ka premjerministra mēnešalga ir 33 980 hrivnas (4173.42 ASV dolāru), kas bija vienpadsmit reizes vairāk nekā tā laika vidējā alga valstī.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Азаров отримує більше 30 тисяч на місяць |url=http://www.pravda.com.ua/news/2013/01/24/6982154/ |accessdate={{dat|2025|7|31||bez}} |work=Українська правда |language=uk}}&lt;/ref&gt;

Atsevišķi pilsoņi bieži lūdz premjerministru palīdzību personīgo problēmu risināšanā, un dažreiz tas notiek veiksmīgi. 2012. gadā premjerministrs [[Mikola Azarovs]] savā ''[[Facebook]]'' lapā katru dienu saņēma desmitiem personisku lūgumu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Help Me, Father Czar! |url=http://www.kyivpost.com/news/nation/detail/125579/ |accessdate={{dat|2025|7|31||bez}} |work=www.kyivpost.com |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Premjerministra pienākumu izpildītāji un vicepremjeri ===
Pirmais vicepremjers, pazīstams arī kā pirmais vicepremjers vai premjerministra pirmais vietnieks, vada Ministru kabinetu premjerministra prombūtnes laikā premjerministra atkāpšanās vai atlaišanas dēļ. Starp ievērojamākajiem pirmajiem vietniekiem bija [[Juhims Zvjahiļskis]] un [[Mikola Azarovs]], kuri bija premjerministra pienākumu izpildītāji ilgāk nekā jebkurš cits. Premjerministra pienākumus izpildījuši bija arī [[Valentīns Simoņenko|Valentīns Simonenko]], [[Vasiļs Durdinecs]], [[Oleksandrs Turčinovs]] un citi politiķi.

Papildus pirmajam premjerministra vietniekam ir arī vairāki citi viceministri, kas atbalsta premjerministru un var būt atbildīgi par vienu vai vairākām ministrijām. 1991.—1992. gadā tika ieviests arī valsts ministra amats. Tradicionāli premjerministra vietnieki ir atbildīgi par kādu vispārējās valsts politikas jomu, piemēram, agroindustriālo kompleksu, humanitārajām lietām, ekonomikas lietām vai reģionālo politiku. Dažos gadījumos šiem vietniekiem var piešķirt arī regulārus ministru portfeļus, kā tas notika Azarova valdībā 2010. gadā.

== Atlaišana un atkāpšanās no amata ==
Premjerministrs, tāpat kā citi Ministru kabineta locekļi, var brīvprātīgi atkāpties no amata, iesniedzot atlūgumu Augstākajai Radai. Saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija|Ukrainas Konstitūciju]], premjerministru var atlaist tikai ar parlamenta balsojumu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Mirovalev |first1=Mansur |title=Ukraine President Zelenskyy rejects PM’s resignation |url=https://www.aljazeera.com/news/2020/01/ukraine-pm-offers-resign-alleged-slurs-president-200117091753873.html |accessdate={{dat|2025|7|31||bez}} |work=Al Jazeera |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;glavkom&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Тримайте мене семеро». Чим завершиться «відставка» Гончарука |url=https://m.glavcom.ua/publications/trimayte-mene-semero-chim-zavershitsya-vidstavka-goncharuka-653410.html |accessdate={{dat|2025|7|31||bez}} |work=ГЛАВКОМ |date={{dat|2020|1|17||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; Pēc tam parlamentam jautājums jāizskata ne vēlāk kā 10. dienā pēc atkāpšanās pieteikuma saņemšanas, ja atkāpšanās brīdī parlaments nebija sesijā, tad ne vēlāk kā nākamās kārtējās sesijas pirmajā plenārsēdes nedēļā.&lt;ref name=&quot;honcharuk&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Гончарук: Уряд продовжує працювати, поки Зеленський не прийме рішення |url=https://www.pravda.com.ua/news/2020/01/17/7237648/ |accessdate={{dat|2025|7|31||bez}} |work=Українська правда |language=uk}}&lt;/ref&gt; Premjerministra atkāpšanās nozīmē visas valdības atlaišanu.&lt;ref name=&quot;honcharuk&quot; /&gt; Pēc pašreizējās Ukrainas Konstitūcijas pieņemšanas 1996. gadā tikai premjerministri [[Pavlo Lazarenko]] un [[Mikola Azarovs]] ir atstājuši amatu šādā veidā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Про відставку Прем'єр-міністра України П.Лазаренка |url=http://zakon1.rada.gov.ua/cgi-bin/laws/main.cgi?nreg=599/97 |accessdate={{dat|2025|7|31||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; Premjerministriem nav noteikta pilnvaru termiņa ilguma, viņi paliek amatā parlamenta pilnvaru laikā, atkāpjas no amata vai tiek atlaisti.

Pirms 2004. gada konstitucionālās reformas premjerministru parasti vienpusēji atlaida prezidents. Pēc reformas premjerministru var atlaist tikai Augstākā Rada.&lt;ref name=&quot;glavkom&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;honcharuk&quot; /&gt; Formāli Augstākajai Radai bija jāpieņem [[Uzticības balsojums|rezolūcija par neuzticības izteikšanu]] valdībai, kā rezultātā premjerministram bija jāatkāpjas. Tomēr Augstākā Rada nevarēja iesniegt šādu rezolūciju balsošanai viena gada laikā pēc valdības oficiālās programmas apstiprināšanas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Тимошенко хоче зміни всієї влади: “Хай повертаються у свої 95-ті квартали” |url=https://www.pravda.com.ua/news/2020/01/16/7237561/ |website=Українська правда |accessdate={{dat|2025|7|31||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; Tādā veidā tika atlaistas premjerministru [[Viktors Juščenko|Viktora Juščenko]] un [[Viktors Janukovičs|Viktora Janukoviča]] valdības, pēdējam, Janukovičam, atsakoties iesniegt prezidentam atlūgumu, apgalvojot, ka ir pārkāpts viena gada termiņa nosacījums. Arī [[Jurijs Jehanurovs|Jurija Jehanurova]] valdība tika oficiāli atlaista, taču Augstākajā Radā pieņemtais akts vēlāk tika atcelts.

== Premjerministru uzskaitījums ==
{{pamatraksts|Ukrainas premjerministru uzskaitījums}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas premjerministri]]
[[Kategorija:Ukrainas politika]]</text>
      <sha1>iut68w3p74wuo799qkg0g8a21bx7wj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas Federācijas ārpolitika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606865</id>
    <revision>
      <id>4495346</id>
      <parentid>4467116</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T03:27:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Arturijoooo12345678910</username>
        <id>143846</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* */ gramatika</comment>
      <origin>4495346</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21894" sha1="5ntox4tlzs4n4xzrcwiwr75z7aek935" xml:space="preserve">{{Neenciklopēdisks}}
[[Attēls:Russian Federation (orthographic projection).svg|thumb|Krievija kartē]]
'''Krievijas Federācijas ārpolitika''' ir [[Krievijas valdība]]s veidota un īstenota politika attiecībās ar ārvalstīm un [[Starptautiskā organizācija|starptautiskajām organizācijām]]. Tā balstās uz [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]], [[Krievijas prezidents|prezidenta]] izdotajiem dekrētiem, valdības norādījumiem un [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|KF Ārlietu ministrijas]] darbību.

Kopš [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] [[1991. gads|1991. gadā]]. Krievijas ārpolitika piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, pārejot no padomju ideoloģiskās ekspansijas uz pragmatiskāku, bet bieži arī konfrontējošu pieeju attiecībās ar [[Rietumu valstis|Rietumu valstīm]].

== Mērķi un principi ==
Saskaņā ar Krievijas oficiālajiem ārpolitikas dokumentiem un stratēģijām, tās deklarētie mērķi ir:

* [[Suverenitāte|valsts suverenitātes]] un teritoriālās vienotības aizsardzība;
* Krievijas &quot;nacionālo interešu&quot; īstenošana globālā mērogā;
* daudzpolāras pasaules kārtības veidošana kā alternatīva Rietumu dominētajai starptautiskajai sistēmai;
* ekonomiskās, militārās un drošības sadarbības paplašināšana ar &quot;neatkarīgām&quot; valstīm, kas nepieņem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[NATO]] ietekmi.

Tomēr praksē šie mērķi bieži tiek izmantoti kā ideoloģisks aizsegs ekspansīvai un agresīvai politikai. Krievija pozicionē sevi kā antirietumniecisku civilizācijas polu, kas aizstāv &quot;tradicionālās vērtības&quot;, nostājas pret &quot;Rietumu morālo dekadenci&quot;, un aktīvi mēģina atjaunot ietekmi bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijās, izmantojot politisko spiedienu, militāru iejaukšanos un hibrīdmetodes.

Kaut arī Krievija oficiāli runā par &quot;miera saglabāšanu&quot; un &quot;daudzpusēju sadarbību&quot;, tās reālā ārpolitika arvien vairāk balstās uz:

* militāra spēka demonstrēšanu,
* [[Propaganda|informatīvo manipulāciju]],
* autoritatīvu ideoloģiju eksportu,
* starptautisko institūciju delegitimizāciju.

== Vēsturiskā attīstība ==

=== 1990. gadi ===
Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Krievijas ārpolitiku [[1990. gadi|1990. gados]] raksturoja mēģinājumi tuvoties [[Rietumi]]em, it īpaši [[Eiropas Savienība]]i un [[NATO]]. 1991. gadā [[Boriss Jeļcins|Jeļcins]] vēstulē NATO pieminēja, ka Krievija vēlētos apsvērt dalību aliansē. 1997. gadā tika izveidots NATO—Krievijas dibināšanas akts, kurā abas puses apņēmās sadarboties drošības jautājumos. Tomēr šī &quot;atvērtība&quot; bija nosacīta — Krievija vēlējās īpašu statusu, kas atšķirtos no parasto dalībvalstu lomas, un tajā pašā laikā iebilda pret [[Austrumeiropa|Austrumeiropas]] valstu uzņemšanu NATO.
[[Attēls:Vladimir Putin taking the Presidential Oath, 7 May 2000.jpg|thumb|[[Vladimirs Putins]] nodod prezidenta zvērestu, 2000. gada 7. maijs (pa labi — [[Boriss Jeļcins]])]]
Ir dokumentēti gadījumi, piemēram, intervija ar BBC (2000), kur [[Vladimirs Putins]] izteicās, ka Krievija varētu integrēties un pievienoties NATO, &quot;ja tās intereses tiktu ievērotas&quot;.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Путин о вхождении России в НАТО|url=https://www.youtube.com/watch?v=2YRGi5Ix5x4|date=2021-06-23|accessdate=2025-08-06|last=Українська культура}}&lt;/ref&gt; Taču šie izteikumi biežāk bija diplomātiska vai taktiska retorika, nevis konkrēts politisks mērķis. Tajā pašā laikā Krievija jau sāka izteikt neapmierinātību ar [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstu]] uzņemšanu NATO un ASV ietekmes pieaugumu tajās.

Līdz 1990. gadu beigām Krievija sāka atgriezties pie aktīvākas savas ietekmes aizstāvēšanas [[Pēcpadomju telpa|pēcpadomju telpā]].

=== 2000.—2010. gadi ===
[[Attēls:Woman Crying over 2008 Russo-Georgian War Victim Tomb.jpg|thumb|2008. gada kara sekas]]
[[Vladimirs Putins|Prezidenta Vladimira Putina]] laikā Krievijas ārpolitika kļuva asāka. [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|2008. gada Krievijas—Gruzijas karš]] un [[Krimas aneksija|2014. gada Krimas aneksija]] iezīmēja strauju attiecību pasliktināšanos ar Rietumiem. Vienlaikus Krievija stiprināja saites ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Indija|Indiju]], [[Irāna|Irānu]] un citām valstīm, kas tika uzskatītas par līdzsvaru [[ASV]] un [[NATO]] ietekmei.

=== Pēc 2014. gada ===
Pēc [[Krimas aneksija|Ukrainas Krimas pussalas aneksijas]] un militārā konflikta [[Donbass|Donbasā]] Krievija kļuva par starptautisku sankciju mērķi. Valsts ārpolitika kļuva vēl konfrontējošāka, akcentējot &quot;nacionālo interešu aizsardzību&quot; un &quot;rietumu iejaukšanās novēršanu&quot;.

Krievija aktīvi iesaistījās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņkarā]], atbalstot [[Bašars al Asads|Bašaru al Asadu]], kā arī nostiprināja militāro klātbūtni [[Arktika|Arktikā]] un [[Āfrika|Āfrikā]].

=== Pēc 2022. gada ===
[[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada februārī]] Krievija sāka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā]], ko starptautiskā sabiedrība plaši nosodīja kā agresiju. Šis solis izraisīja bezprecedenta starptautisko izolāciju, ekonomiskās sankcijas un politiskās attiecību saraušanu ar lielāko daļu Rietumu valstu.

Vienlaikus Krievija turpināja attīstīt attiecības ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Irāna|Irānu]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[BRICS]], pozicionējot sevi kā daļu no alternatīvas pasaules kārtības.

== Attiecības ar atsevišķiem reģioniem ==

=== Baltija un Latvija ===
[[Latvija]] kopš neatkarības atjaunošanas [[1991. gads|1991. gadā]] ir uzturējusi sarežģītas un bieži saspringtas attiecības ar [[Krievija|Krieviju]]. Kaut arī 1990. gadu sākumā tika noslēgti vairāki divpusēji līgumi, tai skaitā par [[Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas]], abu valstu attiecības jau drīz vien sāka pasliktināties, īpaši saistībā ar vērtējumiem par [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] sekām un krievvalodīgo iedzīvotāju statusu Latvijā.

Krievija regulāri kritizē Latviju par tās pilsonības politiku, valsts valodas nostiprināšanu un izglītības reformām, kas ierobežo [[Krievu valoda Latvijā|krievu valodas]] lietojumu sabiedriskajā sektorā. Latvijas amatpersonas šīs apsūdzības noraida kā politiski motivētas un uzskata tās par daļu no plašākas Krievijas dezinformācijas kampaņas un ietekmes mēģinājumiem Baltijas reģionā.

Pēc [[Krimas aneksija]]s 2014. gadā un īpaši pēc [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā, Latvija kļuvusi par vienu no stingrākajām Krievijas kritiķēm [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]. Latvija aktīvi iestājas par militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, stingrām sankcijām pret Krieviju un Krievijas starptautiskās izolācijas pastiprināšanu. Tāpat Latvija būtiski ierobežojusi diplomātiskās attiecības ar Krieviju, izraidot vairākus diplomātus un slēdzot Krievijas konsulāros pārstāvniecības.

Latvija arī pastiprinājusi iekšējo drošību, īpaši [[kiberdrošība]]s un informatīvās telpas aizsardzības jomā, ņemot vērā Krievijas iespējamos hibrīddraudus. Latvijas sabiedrībā dominē uzskats, ka Krievijas ārpolitika apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī plašākas Eiropas drošības intereses.

Igaunija ir vairākkārt kļuvusi par Krievijas kiberuzbrukumu mērķi, īpaši pēc [[Bronzas nakts|Bronzas kareivja incidenta]] 2007. gadā, kad tika pārvietots padomju laika piemineklis Tallinā. Šis notikums izraisīja plašus nemierus un uzbrukumus Igaunijas digitālajai infrastruktūrai, kas tiek uzskatīti par vieniem no pirmajiem valsts mēroga kiberkonfliktiem pasaulē.

[[Lietuva]] ir viena no konsekventākajām Krievijas ārpolitikas kritiķēm kopš neatkarības atgūšanas. Lietuvas valdība regulāri pauž bažas par Krievijas agresīvo rīcību [[Pēcpadomju telpa|pēcpadomju telpā]], cilvēktiesību pārkāpumiem un [[Dezinformācija|dezinformācijas kampaņām]]. Īpaša uzmanība tiek pievērsta [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] militarizācijai, kas tiek uztverta kā drauds Lietuvas un reģiona drošībai.

=== Rietumvalstis un NATO ===
[[Attēls:Russia NATO Locator Orthographic.svg|thumb|NATO un Krievija (ar okupēto Krimu)]]
Krievijas attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] (ES) un [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija|NATO]] kopš 2000. gadiem ir pakāpeniski pasliktinājušās, kļūstot arvien saspringtākas. Šīs attiecības raksturo [[Ģeopolitika|ģeopolitisko]] interešu sadursme, atšķirīgas drošības paradigmas un pieaugoša savstarpējā neuzticēšanās.

Krievija konsekventi iebilst pret NATO paplašināšanos uz austrumiem, to uztverot kā draudu savām [[Nacionālā drošība|nacionālās drošības]] interesēm. Īpaši saspringtas attiecības izveidojās pēc 2004. gada NATO paplašināšanās, kad organizācijai pievienojās arī [[Baltijas valstis]]. Tāpat [[Maskava]] kritiski vērtē ASV un ES atbalstu “krāsainajām revolūcijām” [[Ukraina|Ukrainā]] (2004), [[Gruzija|Gruzijā]] (2003) un citviet pēcpadomju telpā, to interpretējot kā iejaukšanos un mēģinājumu mazināt Krievijas ietekmi tās tuvējā ārvalstī.

=== Pēcpadomju telpa ===
Krievija uzskata bijušās [[PSRS]] valstis par savu &quot;priviliģēto interešu zonu&quot;. Tā uztur ciešas politiskas, ekonomiskas un militāras saites ar [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], [[Kazahstāna|Kazahstānu]], [[Armēnija|Armēniju]] un citām valstīm. Krievija atbalsta [[Separātisms|separātiskos]] spēkus dažādos reģionos, piemēram, [[Pārdņestra|Pārdņestru]] kontrolējošo [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras Moldāvu Republiku]], [[Dienvidosetija|Dienvidosetiju]], [[Abhāzija|Abhāziju]] un [[Donbass|Donbasu]] kontrolējošās [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]].

Krievijas un Baltkrievijas attiecības pēdējā desmitgadē ir ievērojami padziļinājušās, pārejot no ekonomiskas un politiskas sadarbības uz de facto pakļautības attiecībām. Pēc [[Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas 2020. gadā|2020. gada falsificētajām prezidenta vēlēšanām]] un [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|masveida protestiem]], [[Aleksandrs Lukašenko]] faktiski nonāca pilnīgā [[Vladimirs Putins|Putina]] atkarībā, apmaiņā pret režīma izdzīvošanu. Šī situācija ļāva Krievijai:

* Paplašināt savu militāro klātbūtni Baltkrievijā — tai skaitā veidot kopīgus spēkus, aerodromus un pretraķešu aizsardzības sistēmas;
* Iesaistīt Baltkrieviju Ukrainas kara loģistikas un uzbrukumu operācijās (no Baltkrievijas teritorijas tika veikts pirmais uzbrukuma vilnis [[Kijiva]]i 2022. gada februārī);
* Nodrošināt Baltkrievijā Krievijas [[Kodolieroči|kodolieroču]] izvietošanu (sākot no 2023. gada) — tādējādi pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma pārvietojot kodolarsenālu ārpus Krievijas robežām;
* Paplašināt [[Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts|Apvienotās valsts]] integrācijas projektus, kas de facto nozīmē Baltkrievijas suverenitātes atšķaidīšanu.

Baltkrievijas režīms savukārt ir pilnībā pārņēmis Krievijas autoritārisma un represiju modeli, tostarp:

* sistemātiskas represijas pret pilsonisko sabiedrību;
* tūkstošiem politieslodzīto, tai skaitā žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji, opozīcijas līderi;
* pilnīgu mediju un interneta telpas kontroli;
* propagandas retoriku, kas saskan ar Kremļa naratīviem, īpaši par Ukrainu, NATO un “Rietumu ienaidniekiem”.

Lai gan formāli Lukašenko saglabā tēlu kā &quot;suverēnas valsts līderis&quot;, realitātē viņš kļūst par [[Kremlis|Kremļa]] gubernatoru, kurš uztur varu tikai ar Maskavas finansiālo, militāro un politisko atbalstu. Baltkrievijas de facto okupācija bez formālas [[aneksija]]s ir viens no hibrīdo kontroles mehānismu piemēriem, ko Krievija izmanto arī citur reģionā.

=== Ķīna un Āzija ===
Krievijas un [[Ķīna]]s sadarbība ievērojami paplašinājusies pēc [[Krimas aneksija]]s 2014. gadā, kad [[Rietumvalstis]] ieviesa plašas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Šo apstākļu dēļ [[Maskava]] centusies diversificēt savas ārējās attiecības, pastiprinot sadarbību ar Ķīnu īpaši [[enerģētika]]s, [[tirdzniecība]]s un drošības jomā. Tomēr šī partnerība arvien biežāk tiek raksturota kā asimetriska, kurā Krievija ieņem jaunāko partneri ar pieaugošu atkarību no Ķīnas ekonomiskajiem un tehnoloģiskajiem resursiem. Ķīnas ietekme Centrālajā Āzijā un citos reģionos, ko Krievija tradicionāli uzskata par savu &quot;ietekmes zonu&quot;, rada potenciālas spriedzes līnijas abu valstu starpā.

Tajā pašā laikā Krievija aktīvi attīsta attiecības arī ar [[Indija|Indiju]], [[Vjetnama|Vjetnamu]], [[Irāna|Irānu]], [[Turcija|Turciju]] un citām [[Āzija]]s un [[Globālie Dienvidi|Globālo Dienvidu]] valstīm, cenšoties līdzsvarot Rietumu politisko un ekonomisko spiedienu. Šī stratēģija bieži tiek interpretēta kā daļa no multipolāras pasaules kārtības veidošanas, taču kritiķi norāda, ka Krievijas ārpolitika aizvien vairāk balstās uz autoritāru režīmu atbalstu, militāro sadarbību un ekonomisko darījumu motivētu pragmatismu, nevis uz kopīgām vērtībām vai ilgtspējīgu attīstību.

=== Tuvo Austrumu un Āfrikas valstis ===
Krievija paplašina savu ietekmi [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], atbalstot [[Autoritārs režīms|autoritāros režīmus]] un piedāvājot militāru un diplomātisku palīdzību. [[Āfrika|Āfrikā]] tā sadarbojas ar vairākām valstīm resursu ieguvē un drošības jomā, bieži izmantojot privātas militāras kompānijas.

== Starptautiskās organizācijas ==
Krievija ir [[ANO Drošības padome]]s pastāvīgā locekle ar [[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesībām]]. Tā aktīvi darbojas [[Eirāzijas Ekonomiskā savienība|Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā]] (EES), [[Kolektīvās drošības līguma organizācija|Kolektīvās drošības līguma organizācijā]] (KDLO), [[Šanhajas sadarbības organizācija|Šanhajas sadarbības organizācijā]] (ŠSO) un [[BRICS]] formātā.

== Kritika un pretrunas ==
Krievijas ārpolitika bieži tiek kritizēta par [[Imperiālisms|imperiālisma]] centieniem, agresīvu rīcību starptautiskajās attiecībās, [[Starptautiskās tiesības|starptautisko tiesību]] pārkāpumiem un [[dezinformācija]]s kampaņām. Kritiķi norāda uz atkārtotiem Krievijas mēģinājumiem ietekmēt citu valstu politiskos procesus, tostarp iejaukšanos vēlēšanās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Francija|Francijā]], [[Vācija|Vācijā]] un citur, kā arī uz informatīvo karu un kiberuzbrukumiem kā ārpolitikas instrumentiem.

Tāpat Krievija tiek apsūdzēta par tā saukto “salami taktiku” — pakāpenisku ietekmes paplašināšanu, izmantojot diplomātisko, ekonomisko un militāro spiedienu, piemēram, [[Krimas aneksija|Krimas aneksijā]] vai atbalstot separātistus [[Donbass|Donbasā]] un citos [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstu]] konfliktos. Rietumvalstis un starptautiskās organizācijas arī nosoda Krievijas militāro klātbūtni un ietekmi [[Sīrija|Sīrijā]], [[Lībija|Lībijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]], kas bieži tiek saistīta ar [[Vāgnera grupa]]s darbību.

Maskava savukārt apsūdz Rietumus par dubultstandartiem, hegemoniju, militāro paplašināšanos un iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. Krievijas amatpersonas bieži uzsver, ka valsts ārpolitika ir aizsardzības reakcija uz [[ASV]] un [[NATO]] draudiem un ka Krievija tikai aizstāv savas nacionālās intereses un [[Suverenitāte|suverenitāti]].

== Putinisms un rašisms ==
{{Pamatraksts|Putinisms|Rašisms}}
Krievijas ārpolitika pēdējās desmitgadēs attīstījusies ne tikai kā reakcija uz ģeopolitiskiem apstākļiem, bet kļuvusi par instrumentu autoritāras ideoloģijas ekspansijai, ko apzīmē ar jēdzienu [[putinisms]]. Šī ideoloģija balstās uz [[Valsts kontrole|valsts kontroli]], reakcionārām “tradicionālajām vērtībām”, agresīvu [[krievu nacionālisms|krievu nacionālismu]] un sistemātisku [[Krievijas propaganda|propagandu]], kurā Rietumi attēloti kā pagrimuši, amorāli un Krievijai naidīgi.

Putinisms nav tikai iekšpolitisks režīma mehānisms — tas tieši ietekmē arī Krievijas starptautisko rīcību. Krievija sistemātiski pārkāpj starptautiskās tiesības, iebrūk suverēnās valstīs un izmanto hibrīdkara taktikas, tai skaitā [[Dezinformācija|dezinformāciju]], [[Kibertelpa|kiberuzbrukumus]] un ekonomisko šantāžu.

Konkrēti piemēri:

* [[Krimas okupācija]] (2014) — klaja starptautisko tiesību pārkāpšana, kurai sekoja Krievijas militārās klātbūtnes palielināšana Melnajā jūrā un represijas pret [[Krimas tatāri]]em un [[ukraiņi]]em.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.ovd.info/crimea|title=11 лет оккупации: Как устанавливался репрессивный режим в Крыму|website=ОВД-Инфо|access-date=2025-08-06|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* [[Attēls:Flag map of Russia (including occupied Ukrainian territories).svg|thumb|Deklārētā Krievijas karte pēc Ukrainas dienvidu un austrumu teritoriju aneksijas]][[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)]] — sākts ar viltus lozungiem par “denacifikāciju” un “krievu iedzīvotāju aizsardzību”, taču praksē īstenots ar masveida kara noziegumiem: [[Bučas slaktiņš|civiliedzīvotāju iznīcināšanu Bučā]], [[Mariupole]]s iznīcināšanu un bērnu deportācijām uz Krieviju. Krievijas attieksme pret ukraiņiem pēc 2022. gada ir ieguvusi ne vien agresīvas okupācijas, bet arī [[Genocīds|genocīda]] raksturu. Daudzi starptautiskie novērotāji, juristi un pētnieki norāda, ka Krievijas rīcībā redzamas vairākas no [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] definētajām [[Genocīds|genocīda pazīmēm]]. Krievijas politiskā un militārā vadība ir ne vien īstenojusi militāru agresiju, bet arī sistemātiski noliegusi [[Ukraiņi|ukraiņu nācijas]] pastāvēšanu, kas ir viens no galvenajiem ideoloģiskajiem genocīda indikatoriem. Piemēram, Krievijas valsts medijos regulāri tiek apgalvots, ka “ukraiņu kā nācijas nav”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stopfake.org/ru/fejk-ukraina-eto-istoricheski-iskusstvennoe-gosudarstvo/|title=Фейк: Украина – это «исторически искусственное государство»|website=StopFake|access-date=2025-08-06|date=2022-10-30|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt; Vladimirs Putins savos paziņojumos runā par “vienotu krievu un ukraiņu tautu”, tādējādi noliedzot Ukrainas tiesības uz neatkarību un kultūras identitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kremlin.ru/events/president/news/66181|title=Об историческом единстве русских и украинцев}}&lt;/ref&gt;
* [[Sīrijas pilsoņu karš]] — Kremļa atbalsts [[Bašars al-Asads|Asada režīmam]], tostarp civilo teritoriju [[bombardēšana]], piemēram, [[Alepo]] iznīcināšana, kas uzskatāma par kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsukraine.rbc.ua/analytics/russia-s-tactics-in-aleppo-s-tragedy-how-1713363624.html|title=Russia's tactics in Aleppo's tragedy: How Kharkiv can avoid fate of Syrian city|website=RBC-Ukraine|access-date=2025-08-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Daudzi pētnieki un politologi šodien izmanto terminu [[rašisms]] (no “Krievija” + “[[fašisms]]”) kā precīzāku apzīmējumu mūsdienu Krievijas agresīvajai ideoloģijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitukraine.today/blog/919/rashism-fascism-what-is-the-essence-of-the-new-ideology-of-the-russian-occupiers|title=Rashism = fascism? What is the essence of the new ideology of the Russian occupiers|website=visitukraine.today|access-date=2025-08-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Tas ietver ne tikai militarismu un [[Autoritārisms|autoritārismu]], bet arī etniskā pārākuma idejas, ko Maskava izmanto, lai pamatotu militāru ekspansiju un citu tautu [[Suverenitāte|suverenitātes noliegšanu]].

Rašisma elementi ir:

* Kulta attiecības pret “vēsturiskajām teritorijām” — Donbasa, Krimas, pat Baltijas valstu vai [[Ziemeļkazahstāna]]s “piederību” Krievijai.
* Naida kurināšana pret Ukrainu — oficiāla retorika, kurā ukraiņi tiek attēloti kā &quot;nacisti&quot;, un ukraiņu nācija tiek noliegta vispār.
* [[Krievu pasaule]] (''Russkij mir'') — imperiālistiska ideja, kuras vārdā Krievija uzskata sevi par “aizbildni” visiem [[Krievvalodīgie|krievvalodīgajiem]], ignorējot viņu pilsonību un piederību citām valstīm.

Šī ideoloģija ietekmē ne tikai attiecības ar Rietumvalstīm, bet arī aktīvi grauj stabilitāti bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] republikās — [[Gruzija|Gruzijā]], [[Moldova|Moldovā]], [[Baltijas valstis|Baltijā]] — kur Krievija uztur separātiskus konfliktus, atbalsta radikālas grupas un īsteno informatīvo karu.

Putinisma un rašisma apvienojums nav vienkārši “alternatīva skatījuma” politika — tas ir sistēmisks mēģinājums sagraut starptautisko kārtību, aizvietojot to ar spēka, bailēm un propagandas vadītu haosu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas politika]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]</text>
      <sha1>5ntox4tlzs4n4xzrcwiwr75z7aek935</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495352</id>
      <parentid>4495346</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T04:12:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Arturijoooo12345678910|Arturijoooo12345678910]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Turaids</comment>
      <origin>4467116</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21893" sha1="7cn2z2t5uzrgpnfmsyho1z9xeflvbk0" xml:space="preserve">{{Neenciklopēdisks}}
[[Attēls:Russian Federation (orthographic projection).svg|thumb|Krievija kartē]]
'''Krievijas Federācijas ārpolitika''' ir [[Krievijas valdība]]s veidota un īstenota politika attiecībās ar ārvalstīm un [[Starptautiskā organizācija|starptautiskajām organizācijām]]. Tā balstās uz [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]], [[Krievijas prezidents|prezidenta]] izdotajiem dekrētiem, valdības norādījumiem un [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|KF Ārlietu ministrijas]] darbību.

Kopš [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] [[1991. gads|1991. gadā]] Krievijas ārpolitika piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, pārejot no padomju ideoloģiskās ekspansijas uz pragmatiskāku, bet bieži arī konfrontējošu pieeju attiecībās ar [[Rietumu valstis|Rietumu valstīm]].

== Mērķi un principi ==
Saskaņā ar Krievijas oficiālajiem ārpolitikas dokumentiem un stratēģijām, tās deklarētie mērķi ir:

* [[Suverenitāte|valsts suverenitātes]] un teritoriālās vienotības aizsardzība;
* Krievijas &quot;nacionālo interešu&quot; īstenošana globālā mērogā;
* daudzpolāras pasaules kārtības veidošana kā alternatīva Rietumu dominētajai starptautiskajai sistēmai;
* ekonomiskās, militārās un drošības sadarbības paplašināšana ar &quot;neatkarīgām&quot; valstīm, kas nepieņem [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[NATO]] ietekmi.

Tomēr praksē šie mērķi bieži tiek izmantoti kā ideoloģisks aizsegs ekspansīvai un agresīvai politikai. Krievija pozicionē sevi kā antirietumniecisku civilizācijas polu, kas aizstāv &quot;tradicionālās vērtības&quot;, nostājas pret &quot;Rietumu morālo dekadenci&quot;, un aktīvi mēģina atjaunot ietekmi bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijās, izmantojot politisko spiedienu, militāru iejaukšanos un hibrīdmetodes.

Kaut arī Krievija oficiāli runā par &quot;miera saglabāšanu&quot; un &quot;daudzpusēju sadarbību&quot;, tās reālā ārpolitika arvien vairāk balstās uz:

* militāra spēka demonstrēšanu,
* [[Propaganda|informatīvo manipulāciju]],
* autoritatīvu ideoloģiju eksportu,
* starptautisko institūciju delegitimizāciju.

== Vēsturiskā attīstība ==

=== 1990. gadi ===
Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Krievijas ārpolitiku [[1990. gadi|1990. gados]] raksturoja mēģinājumi tuvoties [[Rietumi]]em, it īpaši [[Eiropas Savienība]]i un [[NATO]]. 1991. gadā [[Boriss Jeļcins|Jeļcins]] vēstulē NATO pieminēja, ka Krievija vēlētos apsvērt dalību aliansē. 1997. gadā tika izveidots NATO—Krievijas dibināšanas akts, kurā abas puses apņēmās sadarboties drošības jautājumos. Tomēr šī &quot;atvērtība&quot; bija nosacīta — Krievija vēlējās īpašu statusu, kas atšķirtos no parasto dalībvalstu lomas, un tajā pašā laikā iebilda pret [[Austrumeiropa|Austrumeiropas]] valstu uzņemšanu NATO.
[[Attēls:Vladimir Putin taking the Presidential Oath, 7 May 2000.jpg|thumb|[[Vladimirs Putins]] nodod prezidenta zvērestu, 2000. gada 7. maijs (pa labi — [[Boriss Jeļcins]])]]
Ir dokumentēti gadījumi, piemēram, intervija ar BBC (2000), kur [[Vladimirs Putins]] izteicās, ka Krievija varētu integrēties un pievienoties NATO, &quot;ja tās intereses tiktu ievērotas&quot;.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Путин о вхождении России в НАТО|url=https://www.youtube.com/watch?v=2YRGi5Ix5x4|date=2021-06-23|accessdate=2025-08-06|last=Українська культура}}&lt;/ref&gt; Taču šie izteikumi biežāk bija diplomātiska vai taktiska retorika, nevis konkrēts politisks mērķis. Tajā pašā laikā Krievija jau sāka izteikt neapmierinātību ar [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstu]] uzņemšanu NATO un ASV ietekmes pieaugumu tajās.

Līdz 1990. gadu beigām Krievija sāka atgriezties pie aktīvākas savas ietekmes aizstāvēšanas [[Pēcpadomju telpa|pēcpadomju telpā]].

=== 2000.—2010. gadi ===
[[Attēls:Woman Crying over 2008 Russo-Georgian War Victim Tomb.jpg|thumb|2008. gada kara sekas]]
[[Vladimirs Putins|Prezidenta Vladimira Putina]] laikā Krievijas ārpolitika kļuva asāka. [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|2008. gada Krievijas—Gruzijas karš]] un [[Krimas aneksija|2014. gada Krimas aneksija]] iezīmēja strauju attiecību pasliktināšanos ar Rietumiem. Vienlaikus Krievija stiprināja saites ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Indija|Indiju]], [[Irāna|Irānu]] un citām valstīm, kas tika uzskatītas par līdzsvaru [[ASV]] un [[NATO]] ietekmei.

=== Pēc 2014. gada ===
Pēc [[Krimas aneksija|Ukrainas Krimas pussalas aneksijas]] un militārā konflikta [[Donbass|Donbasā]] Krievija kļuva par starptautisku sankciju mērķi. Valsts ārpolitika kļuva vēl konfrontējošāka, akcentējot &quot;nacionālo interešu aizsardzību&quot; un &quot;rietumu iejaukšanās novēršanu&quot;.

Krievija aktīvi iesaistījās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņkarā]], atbalstot [[Bašars al Asads|Bašaru al Asadu]], kā arī nostiprināja militāro klātbūtni [[Arktika|Arktikā]] un [[Āfrika|Āfrikā]].

=== Pēc 2022. gada ===
[[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada februārī]] Krievija sāka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā]], ko starptautiskā sabiedrība plaši nosodīja kā agresiju. Šis solis izraisīja bezprecedenta starptautisko izolāciju, ekonomiskās sankcijas un politiskās attiecību saraušanu ar lielāko daļu Rietumu valstu.

Vienlaikus Krievija turpināja attīstīt attiecības ar [[Ķīna|Ķīnu]], [[Irāna|Irānu]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[BRICS]], pozicionējot sevi kā daļu no alternatīvas pasaules kārtības.

== Attiecības ar atsevišķiem reģioniem ==

=== Baltija un Latvija ===
[[Latvija]] kopš neatkarības atjaunošanas [[1991. gads|1991. gadā]] ir uzturējusi sarežģītas un bieži saspringtas attiecības ar [[Krievija|Krieviju]]. Kaut arī 1990. gadu sākumā tika noslēgti vairāki divpusēji līgumi, tai skaitā par [[Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas]], abu valstu attiecības jau drīz vien sāka pasliktināties, īpaši saistībā ar vērtējumiem par [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] sekām un krievvalodīgo iedzīvotāju statusu Latvijā.

Krievija regulāri kritizē Latviju par tās pilsonības politiku, valsts valodas nostiprināšanu un izglītības reformām, kas ierobežo [[Krievu valoda Latvijā|krievu valodas]] lietojumu sabiedriskajā sektorā. Latvijas amatpersonas šīs apsūdzības noraida kā politiski motivētas un uzskata tās par daļu no plašākas Krievijas dezinformācijas kampaņas un ietekmes mēģinājumiem Baltijas reģionā.

Pēc [[Krimas aneksija]]s 2014. gadā un īpaši pēc [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā, Latvija kļuvusi par vienu no stingrākajām Krievijas kritiķēm [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]. Latvija aktīvi iestājas par militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, stingrām sankcijām pret Krieviju un Krievijas starptautiskās izolācijas pastiprināšanu. Tāpat Latvija būtiski ierobežojusi diplomātiskās attiecības ar Krieviju, izraidot vairākus diplomātus un slēdzot Krievijas konsulāros pārstāvniecības.

Latvija arī pastiprinājusi iekšējo drošību, īpaši [[kiberdrošība]]s un informatīvās telpas aizsardzības jomā, ņemot vērā Krievijas iespējamos hibrīddraudus. Latvijas sabiedrībā dominē uzskats, ka Krievijas ārpolitika apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī plašākas Eiropas drošības intereses.

Igaunija ir vairākkārt kļuvusi par Krievijas kiberuzbrukumu mērķi, īpaši pēc [[Bronzas nakts|Bronzas kareivja incidenta]] 2007. gadā, kad tika pārvietots padomju laika piemineklis Tallinā. Šis notikums izraisīja plašus nemierus un uzbrukumus Igaunijas digitālajai infrastruktūrai, kas tiek uzskatīti par vieniem no pirmajiem valsts mēroga kiberkonfliktiem pasaulē.

[[Lietuva]] ir viena no konsekventākajām Krievijas ārpolitikas kritiķēm kopš neatkarības atgūšanas. Lietuvas valdība regulāri pauž bažas par Krievijas agresīvo rīcību [[Pēcpadomju telpa|pēcpadomju telpā]], cilvēktiesību pārkāpumiem un [[Dezinformācija|dezinformācijas kampaņām]]. Īpaša uzmanība tiek pievērsta [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] militarizācijai, kas tiek uztverta kā drauds Lietuvas un reģiona drošībai.

=== Rietumvalstis un NATO ===
[[Attēls:Russia NATO Locator Orthographic.svg|thumb|NATO un Krievija (ar okupēto Krimu)]]
Krievijas attiecības ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] (ES) un [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija|NATO]] kopš 2000. gadiem ir pakāpeniski pasliktinājušās, kļūstot arvien saspringtākas. Šīs attiecības raksturo [[Ģeopolitika|ģeopolitisko]] interešu sadursme, atšķirīgas drošības paradigmas un pieaugoša savstarpējā neuzticēšanās.

Krievija konsekventi iebilst pret NATO paplašināšanos uz austrumiem, to uztverot kā draudu savām [[Nacionālā drošība|nacionālās drošības]] interesēm. Īpaši saspringtas attiecības izveidojās pēc 2004. gada NATO paplašināšanās, kad organizācijai pievienojās arī [[Baltijas valstis]]. Tāpat [[Maskava]] kritiski vērtē ASV un ES atbalstu “krāsainajām revolūcijām” [[Ukraina|Ukrainā]] (2004), [[Gruzija|Gruzijā]] (2003) un citviet pēcpadomju telpā, to interpretējot kā iejaukšanos un mēģinājumu mazināt Krievijas ietekmi tās tuvējā ārvalstī.

=== Pēcpadomju telpa ===
Krievija uzskata bijušās [[PSRS]] valstis par savu &quot;priviliģēto interešu zonu&quot;. Tā uztur ciešas politiskas, ekonomiskas un militāras saites ar [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], [[Kazahstāna|Kazahstānu]], [[Armēnija|Armēniju]] un citām valstīm. Krievija atbalsta [[Separātisms|separātiskos]] spēkus dažādos reģionos, piemēram, [[Pārdņestra|Pārdņestru]] kontrolējošo [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestras Moldāvu Republiku]], [[Dienvidosetija|Dienvidosetiju]], [[Abhāzija|Abhāziju]] un [[Donbass|Donbasu]] kontrolējošās [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]].

Krievijas un Baltkrievijas attiecības pēdējā desmitgadē ir ievērojami padziļinājušās, pārejot no ekonomiskas un politiskas sadarbības uz de facto pakļautības attiecībām. Pēc [[Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas 2020. gadā|2020. gada falsificētajām prezidenta vēlēšanām]] un [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|masveida protestiem]], [[Aleksandrs Lukašenko]] faktiski nonāca pilnīgā [[Vladimirs Putins|Putina]] atkarībā, apmaiņā pret režīma izdzīvošanu. Šī situācija ļāva Krievijai:

* Paplašināt savu militāro klātbūtni Baltkrievijā — tai skaitā veidot kopīgus spēkus, aerodromus un pretraķešu aizsardzības sistēmas;
* Iesaistīt Baltkrieviju Ukrainas kara loģistikas un uzbrukumu operācijās (no Baltkrievijas teritorijas tika veikts pirmais uzbrukuma vilnis [[Kijiva]]i 2022. gada februārī);
* Nodrošināt Baltkrievijā Krievijas [[Kodolieroči|kodolieroču]] izvietošanu (sākot no 2023. gada) — tādējādi pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma pārvietojot kodolarsenālu ārpus Krievijas robežām;
* Paplašināt [[Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts|Apvienotās valsts]] integrācijas projektus, kas de facto nozīmē Baltkrievijas suverenitātes atšķaidīšanu.

Baltkrievijas režīms savukārt ir pilnībā pārņēmis Krievijas autoritārisma un represiju modeli, tostarp:

* sistemātiskas represijas pret pilsonisko sabiedrību;
* tūkstošiem politieslodzīto, tai skaitā žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji, opozīcijas līderi;
* pilnīgu mediju un interneta telpas kontroli;
* propagandas retoriku, kas saskan ar Kremļa naratīviem, īpaši par Ukrainu, NATO un “Rietumu ienaidniekiem”.

Lai gan formāli Lukašenko saglabā tēlu kā &quot;suverēnas valsts līderis&quot;, realitātē viņš kļūst par [[Kremlis|Kremļa]] gubernatoru, kurš uztur varu tikai ar Maskavas finansiālo, militāro un politisko atbalstu. Baltkrievijas de facto okupācija bez formālas [[aneksija]]s ir viens no hibrīdo kontroles mehānismu piemēriem, ko Krievija izmanto arī citur reģionā.

=== Ķīna un Āzija ===
Krievijas un [[Ķīna]]s sadarbība ievērojami paplašinājusies pēc [[Krimas aneksija]]s 2014. gadā, kad [[Rietumvalstis]] ieviesa plašas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Šo apstākļu dēļ [[Maskava]] centusies diversificēt savas ārējās attiecības, pastiprinot sadarbību ar Ķīnu īpaši [[enerģētika]]s, [[tirdzniecība]]s un drošības jomā. Tomēr šī partnerība arvien biežāk tiek raksturota kā asimetriska, kurā Krievija ieņem jaunāko partneri ar pieaugošu atkarību no Ķīnas ekonomiskajiem un tehnoloģiskajiem resursiem. Ķīnas ietekme Centrālajā Āzijā un citos reģionos, ko Krievija tradicionāli uzskata par savu &quot;ietekmes zonu&quot;, rada potenciālas spriedzes līnijas abu valstu starpā.

Tajā pašā laikā Krievija aktīvi attīsta attiecības arī ar [[Indija|Indiju]], [[Vjetnama|Vjetnamu]], [[Irāna|Irānu]], [[Turcija|Turciju]] un citām [[Āzija]]s un [[Globālie Dienvidi|Globālo Dienvidu]] valstīm, cenšoties līdzsvarot Rietumu politisko un ekonomisko spiedienu. Šī stratēģija bieži tiek interpretēta kā daļa no multipolāras pasaules kārtības veidošanas, taču kritiķi norāda, ka Krievijas ārpolitika aizvien vairāk balstās uz autoritāru režīmu atbalstu, militāro sadarbību un ekonomisko darījumu motivētu pragmatismu, nevis uz kopīgām vērtībām vai ilgtspējīgu attīstību.

=== Tuvo Austrumu un Āfrikas valstis ===
Krievija paplašina savu ietekmi [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], atbalstot [[Autoritārs režīms|autoritāros režīmus]] un piedāvājot militāru un diplomātisku palīdzību. [[Āfrika|Āfrikā]] tā sadarbojas ar vairākām valstīm resursu ieguvē un drošības jomā, bieži izmantojot privātas militāras kompānijas.

== Starptautiskās organizācijas ==
Krievija ir [[ANO Drošības padome]]s pastāvīgā locekle ar [[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesībām]]. Tā aktīvi darbojas [[Eirāzijas Ekonomiskā savienība|Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā]] (EES), [[Kolektīvās drošības līguma organizācija|Kolektīvās drošības līguma organizācijā]] (KDLO), [[Šanhajas sadarbības organizācija|Šanhajas sadarbības organizācijā]] (ŠSO) un [[BRICS]] formātā.

== Kritika un pretrunas ==
Krievijas ārpolitika bieži tiek kritizēta par [[Imperiālisms|imperiālisma]] centieniem, agresīvu rīcību starptautiskajās attiecībās, [[Starptautiskās tiesības|starptautisko tiesību]] pārkāpumiem un [[dezinformācija]]s kampaņām. Kritiķi norāda uz atkārtotiem Krievijas mēģinājumiem ietekmēt citu valstu politiskos procesus, tostarp iejaukšanos vēlēšanās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Francija|Francijā]], [[Vācija|Vācijā]] un citur, kā arī uz informatīvo karu un kiberuzbrukumiem kā ārpolitikas instrumentiem.

Tāpat Krievija tiek apsūdzēta par tā saukto “salami taktiku” — pakāpenisku ietekmes paplašināšanu, izmantojot diplomātisko, ekonomisko un militāro spiedienu, piemēram, [[Krimas aneksija|Krimas aneksijā]] vai atbalstot separātistus [[Donbass|Donbasā]] un citos [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstu]] konfliktos. Rietumvalstis un starptautiskās organizācijas arī nosoda Krievijas militāro klātbūtni un ietekmi [[Sīrija|Sīrijā]], [[Lībija|Lībijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]], kas bieži tiek saistīta ar [[Vāgnera grupa]]s darbību.

Maskava savukārt apsūdz Rietumus par dubultstandartiem, hegemoniju, militāro paplašināšanos un iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. Krievijas amatpersonas bieži uzsver, ka valsts ārpolitika ir aizsardzības reakcija uz [[ASV]] un [[NATO]] draudiem un ka Krievija tikai aizstāv savas nacionālās intereses un [[Suverenitāte|suverenitāti]].

== Putinisms un rašisms ==
{{Pamatraksts|Putinisms|Rašisms}}
Krievijas ārpolitika pēdējās desmitgadēs attīstījusies ne tikai kā reakcija uz ģeopolitiskiem apstākļiem, bet kļuvusi par instrumentu autoritāras ideoloģijas ekspansijai, ko apzīmē ar jēdzienu [[putinisms]]. Šī ideoloģija balstās uz [[Valsts kontrole|valsts kontroli]], reakcionārām “tradicionālajām vērtībām”, agresīvu [[krievu nacionālisms|krievu nacionālismu]] un sistemātisku [[Krievijas propaganda|propagandu]], kurā Rietumi attēloti kā pagrimuši, amorāli un Krievijai naidīgi.

Putinisms nav tikai iekšpolitisks režīma mehānisms — tas tieši ietekmē arī Krievijas starptautisko rīcību. Krievija sistemātiski pārkāpj starptautiskās tiesības, iebrūk suverēnās valstīs un izmanto hibrīdkara taktikas, tai skaitā [[Dezinformācija|dezinformāciju]], [[Kibertelpa|kiberuzbrukumus]] un ekonomisko šantāžu.

Konkrēti piemēri:

* [[Krimas okupācija]] (2014) — klaja starptautisko tiesību pārkāpšana, kurai sekoja Krievijas militārās klātbūtnes palielināšana Melnajā jūrā un represijas pret [[Krimas tatāri]]em un [[ukraiņi]]em.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.ovd.info/crimea|title=11 лет оккупации: Как устанавливался репрессивный режим в Крыму|website=ОВД-Инфо|access-date=2025-08-06|language=ru}}&lt;/ref&gt;
* [[Attēls:Flag map of Russia (including occupied Ukrainian territories).svg|thumb|Deklārētā Krievijas karte pēc Ukrainas dienvidu un austrumu teritoriju aneksijas]][[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)]] — sākts ar viltus lozungiem par “denacifikāciju” un “krievu iedzīvotāju aizsardzību”, taču praksē īstenots ar masveida kara noziegumiem: [[Bučas slaktiņš|civiliedzīvotāju iznīcināšanu Bučā]], [[Mariupole]]s iznīcināšanu un bērnu deportācijām uz Krieviju. Krievijas attieksme pret ukraiņiem pēc 2022. gada ir ieguvusi ne vien agresīvas okupācijas, bet arī [[Genocīds|genocīda]] raksturu. Daudzi starptautiskie novērotāji, juristi un pētnieki norāda, ka Krievijas rīcībā redzamas vairākas no [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] definētajām [[Genocīds|genocīda pazīmēm]]. Krievijas politiskā un militārā vadība ir ne vien īstenojusi militāru agresiju, bet arī sistemātiski noliegusi [[Ukraiņi|ukraiņu nācijas]] pastāvēšanu, kas ir viens no galvenajiem ideoloģiskajiem genocīda indikatoriem. Piemēram, Krievijas valsts medijos regulāri tiek apgalvots, ka “ukraiņu kā nācijas nav”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stopfake.org/ru/fejk-ukraina-eto-istoricheski-iskusstvennoe-gosudarstvo/|title=Фейк: Украина – это «исторически искусственное государство»|website=StopFake|access-date=2025-08-06|date=2022-10-30|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt; Vladimirs Putins savos paziņojumos runā par “vienotu krievu un ukraiņu tautu”, tādējādi noliedzot Ukrainas tiesības uz neatkarību un kultūras identitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kremlin.ru/events/president/news/66181|title=Об историческом единстве русских и украинцев}}&lt;/ref&gt;
* [[Sīrijas pilsoņu karš]] — Kremļa atbalsts [[Bašars al-Asads|Asada režīmam]], tostarp civilo teritoriju [[bombardēšana]], piemēram, [[Alepo]] iznīcināšana, kas uzskatāma par kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsukraine.rbc.ua/analytics/russia-s-tactics-in-aleppo-s-tragedy-how-1713363624.html|title=Russia's tactics in Aleppo's tragedy: How Kharkiv can avoid fate of Syrian city|website=RBC-Ukraine|access-date=2025-08-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Daudzi pētnieki un politologi šodien izmanto terminu [[rašisms]] (no “Krievija” + “[[fašisms]]”) kā precīzāku apzīmējumu mūsdienu Krievijas agresīvajai ideoloģijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitukraine.today/blog/919/rashism-fascism-what-is-the-essence-of-the-new-ideology-of-the-russian-occupiers|title=Rashism = fascism? What is the essence of the new ideology of the Russian occupiers|website=visitukraine.today|access-date=2025-08-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Tas ietver ne tikai militarismu un [[Autoritārisms|autoritārismu]], bet arī etniskā pārākuma idejas, ko Maskava izmanto, lai pamatotu militāru ekspansiju un citu tautu [[Suverenitāte|suverenitātes noliegšanu]].

Rašisma elementi ir:

* Kulta attiecības pret “vēsturiskajām teritorijām” — Donbasa, Krimas, pat Baltijas valstu vai [[Ziemeļkazahstāna]]s “piederību” Krievijai.
* Naida kurināšana pret Ukrainu — oficiāla retorika, kurā ukraiņi tiek attēloti kā &quot;nacisti&quot;, un ukraiņu nācija tiek noliegta vispār.
* [[Krievu pasaule]] (''Russkij mir'') — imperiālistiska ideja, kuras vārdā Krievija uzskata sevi par “aizbildni” visiem [[Krievvalodīgie|krievvalodīgajiem]], ignorējot viņu pilsonību un piederību citām valstīm.

Šī ideoloģija ietekmē ne tikai attiecības ar Rietumvalstīm, bet arī aktīvi grauj stabilitāti bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] republikās — [[Gruzija|Gruzijā]], [[Moldova|Moldovā]], [[Baltijas valstis|Baltijā]] — kur Krievija uztur separātiskus konfliktus, atbalsta radikālas grupas un īsteno informatīvo karu.

Putinisma un rašisma apvienojums nav vienkārši “alternatīva skatījuma” politika — tas ir sistēmisks mēģinājums sagraut starptautisko kārtību, aizvietojot to ar spēka, bailēm un propagandas vadītu haosu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas politika]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]</text>
      <sha1>7cn2z2t5uzrgpnfmsyho1z9xeflvbk0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mūkusalas ielas krasta promenāde</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610143</id>
    <revision>
      <id>4495417</id>
      <parentid>4441584</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T08:41:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>nosaukums</comment>
      <origin>4495417</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4044" sha1="fb119zid27xymll3q4872hxdu09f8j1" xml:space="preserve">[[Attēls:Stone Bridge in Riga. 2013.jpg|thumb|270px|Mūkusalas krastmalas barjeras pirms pārbūves (2013).]]
'''Mūkusalas ielas krasta promenāde''' ir topoša [[promenāde]] gar [[Daugava]]s kreiso krastu [[Torņakalns|Torņakalna]] apkaimē, kas stiepjas līdztekus [[Mūkusalas iela]]i vairāk nekā divu kilometru garumā no [[AB dambis|AB dambja]] līdz Mūkusalas rotācijas aplim. 
Būvniecību pabeidza 2025. gada beigās, taču būvniekiem bija jānovērš margu betonējuma izdrupumi uz citi defekti, kas atklājās pēc ziemas sezonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2026-buvniekam-bus-janovers-atklatie-trukumi-mukusalas-ielas-promenade-riga.a639125/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Būvniekam būs jānovērš atklātie trūkumi Mūkusalas ielas promenādē Rīgā] lsm.lv 16.03.2026&lt;/ref&gt;

Pašreizējais promenādes nosaukums ir neoficiāls. 2026. gada janvārī [[Rīgas dome]] izsludināja konkursu par promenādes nosaukuma izvēli, piedāvājot variantus Mūkusalas promenāde, Gaismas promenāde, Torņakalna promenāde un Zināšanu promenāde.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8401537/gaismas-zinasanu-vai-tornakalna-rigas-pasvaldiba-mekle-nosaukumu-mukusalas-promenadei|title=Gaismas, Zināšanu vai Torņakalna? Rīgas pašvaldība meklē nosaukumu Mūkusalas promenādei|website=Apollo.lv|access-date=2026-07-17|date=2026-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/lidz-31-janvarim-iespejams-iesniegt-priekslikumus-mukusalas-promenades-nosaukumam|title=Līdz 31. janvārim iespējams iesniegt priekšlikumus Mūkusalas promenādes nosaukumam {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2026-07-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

== Pārbūve ==
Mūkusalas ielas krasta promenāde atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa Rīgas pilsētas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, kā arī atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā. Sākotnējais projekta izpildes termiņš bija 2014.-2021. gads un kopējais budžets EUR 390 954,40 no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda.&lt;ref&gt;[https://www.rdpad.lv/portfolio/mukusalas-ielas-krasta-promenade/ Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments]&lt;/ref&gt;

2023. gadā krastmalas nostiprināšanai un saistītās infrastruktūras būvniecībai piešķirtais finansējums bija aptuveni 20 miljoni eiro. Promenādi sāka būvēt 2023. gada decembrī SIA &quot;Tilts&quot;. 2025. gada vasarā kļuva zināms, ka zem Akmens tilta līdz AB dambim neizbūvēs sākotnēji plānoto 2,5 metrus plato gājēju un velobraucēju tiltu, kas stieptos paralēli Daugavai, savienojot topošās promenādes abas puses.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.08.2025-rigas-mukusalas-krasta-promenades-projekta-atsakas-no-gajeju-un-velobrauceju-tilta.a608800/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Rīgas Mūkusalas krasta promenādes projektā atsakās no gājēju un velobraucēju tilta] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Ābrama Leibovica radiorūpnīcas pārvaldes ēka Mūkusalas ielā 41.jpg|Mūkusalas iela ar [[Radiotehnika (zīmols)|Leibovica radiorūpnīcas]] pārvaldes ēku (agrākā ''[[Carl Zeiss]] optikas'' ražotne, pēc 1932)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/484332-mukusala-buve-jaunu-biroju-eku|title=Mūkusalā būvē jaunu biroju ēku|website=https://jauns.lv|access-date=2026-01-28|date=2022-01-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Rīga, Brīvības cīnītāju piemineklis 2002-11-12 - panoramio.jpg|[[Bermontiāde]]s upuru piemineklis pie Dzelzs tilta (2002)
RigaMukusalasIela.jpg|Promenāde pirms pārbūves (2016)
Pietura Laivu iela (Mūkusalas iela).jpg|Nožogojums promenādes būves sākumā (2024)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Ķengaraga promenāde]]
* [[Spīķeru promenāde]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Rīga-aizmetnis}}
[[Kategorija:Rīga]]</text>
      <sha1>fb119zid27xymll3q4872hxdu09f8j1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Budu Zivzivadze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610774</id>
    <revision>
      <id>4495431</id>
      <parentid>4342521</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T11:38:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495431</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3885" sha1="3ltpkeiebrrbv6wj837pew9fmygohiq" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|3|10}}
| birth_place = 
| caps1 = 1
| caps2 = 50
| caps3 = 8
| clubnumber = 11
| clubs1 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Gruzija}} [[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo-2 Tbilisi]]
| clubs3 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Torpedo Kutaisi|Torpedo Kutaisi]]
| countryofbirth = {{vieta|Gruzija|Kutaisi}}
| currentclub = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Heidenheim]]
| goals1 = 0
| goals2 = 47
| goals3 = 0
| height = 189
| image = Budu Zivzivadze 2024.png
| caption = Budu Zivzivadze 2024. gadā
| nationalcaps2 = 9
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Gruzija}} Gruzijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Gruzija}} Gruzijas U19
| nationalyears2 = 2013
| nationalyears1 = 2011
| nationalcaps1 = 3
| pcupdate = {{dat|2025|10|02|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|10|02|sk|bez}}
| name = 
| playername = Budu Zivzivadze
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2012—2014
| years2 = 2012—2014
| years3 = 2015
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 36
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 8
| nationalteam3 = {{flaga|Gruzija}} Gruzijas U21
| nationalteam4 = {{fb|GEO}}
| nationalyears3 = 2014—2016
| nationalyears4 = 2017—
| years4 = 2015—2016
| caps4 = 44
| clubs4 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Samtredia|Samtredia]]
| goals4 = 29
| clubs5 = {{flaga|Dānija}} [[Esbjerg fB|Esbjerg]]
| years5 = 2017—2019
| caps5 = 13
| goals5 = 1
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Gruzija}} [[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]
| years6 = 2018
| caps6 = 35
| goals6 = 22
| clubs7 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Torpedo Kutaisi|Torpedo Kutaisi]]
| caps7 = 20
| goals7 = 13
| years7 = 2019
| clubs8 = {{flaga|Ungārija}} [[Mezőkövesdi SE|Mezőkövesd]]
| years8 = 2019—2020
| caps8 = 32
| goals8 = 8
| clubs9 = {{flaga|Ungārija}} [[Fehérvár FC|Fehérvár]]
| years9 = 2020—2023
| caps9 = 53
| goals9 = 12
| clubs10 = {{īre}} {{flaga|Ungārija}} [[Újpest FC|Újpest]]
| years10 = 2022
| caps10 = 12
| goals10 = 11
| clubs11 = {{flaga|Vācija}} [[Karlsruher SC]]
| caps11 = 57
| years11 = 2023—2024
| goals11 = 25
| clubs12 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Heidenheim]]
| years12 = 2025—
| caps12 = 20
| goals12 = 2
}}
'''Budu Zivzivadze''' ({{Val|ka|ბუდუ ზივზივაძე}}, dzimis {{Dat|1994|3|10}}) ir [[Gruzīni|gruzīnu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Zivzivadze spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā ''[[1. FC Heidenheim]]''.

Iepriekš pārstāvējis Gruzijas komandas [[Tbilisi &quot;Dinamo&quot;]], ''[[FC Torpedo Kutaisi|Torpedo Kutaisi]]'' un ''[[FC Samtredia|Samtredia]]'', Dānijas komandu ''[[Esbjerg fB|Esbjerg]]'', Ungārijas komandas ''[[Mezőkövesdi SE|Mezőkövesd]]'', ''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]'' un ''[[Újpest FC|Újpest]]'', kā arī Vācijas komandu ''[[Karlsruher SC]]''.

[[Gruzijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2017. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Samtredia'''

* [[Erovnuli līga|Umaglesi līga]]: 2016

'''Torpedo Kutaisi'''

* [[Gruzijas Superkauss]]: 2019

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Gruzijas futbolists-aizmetnis}}
{{Gruzijas futbola izlase - Euro 2024}}{{DEFAULTSORT:Zivzivazde, Budu}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Gruzijas futbolisti]]
[[Kategorija:Gruzijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Tbilisi &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Samtredia spēlētāji]]
[[Kategorija:Esbjerg fB spēlētāji]]
[[Kategorija:Fehérvár FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Karlsruher SC spēlētāji]]
[[Kategorija:1. FC Heidenheim spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>3ltpkeiebrrbv6wj837pew9fmygohiq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edons Žegrova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611007</id>
    <revision>
      <id>4495418</id>
      <parentid>4379753</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T08:44:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>https://www.soccerway.com/player/zhegrova-edon/vqK5oQ8e/</comment>
      <origin>4495418</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2170" sha1="7p7srt6jlaabe0jvs1khrhhpoggzo7r" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|3|31}}
| birth_place = 
| caps1 = 19
| caps2 = 60
| caps3 = 80
| clubnumber = 11
| clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]]
| clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]]
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| countryofbirth = {{vieta|Vācija|Herforda}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]]
| goals1 = 2
| goals2 = 9
| goals3 = 15
| height = 181
| image = Zhegrova asselosc 2425 (cropped).jpg
| caption = Edons Žegrova 2024. gadā
| nationalgoals1 = 5
| nationalteam1 = {{fb|KOS}}
| nationalyears1 = 2018—
| nationalcaps1 = 42
| pcupdate = {{dat|2026|07|17|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|10|05|sk|bez}}
| name = 
| playername = Edons Žegrova
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2017—2019
| years2 = 2019—2022
| years3 = 2022—2025
| years4 = 2025— | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] | caps4 = 19 | goals4 = 0
}}
'''Edons Žegrova''' ({{Val|sq|Edon Zhegrova}}, dzimis {{Dat|1999|3|31}}) ir [[Kosova]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kosovas futbola izlase|Kosovas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Žegrova spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]].

Iepriekš spēlējis Beļģijas komandā ''[[KRC Genk|Genk]]'', Šveices komandā ''[[FC Basel|Basel]]'' un Francijas komandā ''[[Lille OSC|Lille]]''.

[[Kosovas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Genk'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga]]: 2018—19

'''Basel'''

* [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2018—19

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Žegrova, Edons}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]]
[[Kategorija:Kosovas futbolisti]]
[[Kategorija:Kosovas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Basel spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>7p7srt6jlaabe0jvs1khrhhpoggzo7r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495419</id>
      <parentid>4495418</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T08:47:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>https://www.national-football-teams.com/player/70855/Edon_Zhegrova.html</comment>
      <origin>4495419</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2170" sha1="cfg7uy5ky6w53kzvc5uhg064p51zzpz" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|3|31}}
| birth_place = 
| caps1 = 19
| caps2 = 60
| caps3 = 80
| clubnumber = 11
| clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[KRC Genk|Genk]]
| clubs2 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]]
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]]
| countryofbirth = {{vieta|Vācija|Herforda}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]]
| goals1 = 2
| goals2 = 9
| goals3 = 15
| height = 181
| image = Zhegrova asselosc 2425 (cropped).jpg
| caption = Edons Žegrova 2024. gadā
| nationalgoals1 = 5
| nationalteam1 = {{fb|KOS}}
| nationalyears1 = 2018—
| nationalcaps1 = 46
| pcupdate = {{dat|2026|07|17|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|07|17|sk|bez}}
| name = 
| playername = Edons Žegrova
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2017—2019
| years2 = 2019—2022
| years3 = 2022—2025
| years4 = 2025— | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] | caps4 = 19 | goals4 = 0
}}
'''Edons Žegrova''' ({{Val|sq|Edon Zhegrova}}, dzimis {{Dat|1999|3|31}}) ir [[Kosova]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kosovas futbola izlase|Kosovas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Žegrova spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]].

Iepriekš spēlējis Beļģijas komandā ''[[KRC Genk|Genk]]'', Šveices komandā ''[[FC Basel|Basel]]'' un Francijas komandā ''[[Lille OSC|Lille]]''.

[[Kosovas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā.

== Sasniegumi ==
'''Genk'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga]]: 2018—19

'''Basel'''

* [[Šveices kauss futbolā|Šveices kauss]]: 2018—19

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Žegrova, Edons}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]]
[[Kategorija:Kosovas futbolisti]]
[[Kategorija:Kosovas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Basel spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>cfg7uy5ky6w53kzvc5uhg064p51zzpz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nāsirs ed Dausarī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>615389</id>
    <revision>
      <id>4495230</id>
      <parentid>4495129</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:52:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495230</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2809" sha1="fggnipc9myjw5184tv7egpm8ym1bwzi" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada decembris}}
{{Futbolista infokaste
| name = Nāsirs ed Dausarī
| image = Saudi Arabia v Oman (9) (cropped).jpg
| fullname = Nāsirs Īsa ed Dausarī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soccerway.com/player/al-dawsari-nasser/rucyLHWT/|title=Nasser Al Dawsari Stats {{!}} Soccerway|website=www.soccerway.com|access-date=2025-12-07|language=en}}&lt;/ref&gt;
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|12|19}}
| birth_place = |{{vieta|Saūda Arābija|Rijāda}}
| height = 1,78 m&lt;ref name=&quot;FIFA 2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce44/pdf/SquadLists-English.pdf |title=FIFA World Cup Qatar 2022: List of players: Saudi Arabia |publisher=[[FIFA]] |page=24 |date=15 November 2022 |access-date=10 December 2022}}&lt;/ref&gt;
| position = [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]]
| currentclub = {{flaga|KSA}} ''[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]''
| clubnumber = 16
| youthyears1 = 2011-2017
| youthclubs1 = {{flaga|KSA}} ''[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]''
| years1 = 2017–
| clubs1 = {{flaga|KSA}} ''[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]''
| caps1 = 160
| goals1 = 3
| nationalyears1 = 2016–2018
| nationalteam1 = {{flaga|KSA}} [[Saūda Arābijas futbola U20 izlase|Saūda Arābijas U20]]
| nationalcaps1 = 2
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2019–2021
| nationalteam2 = {{flaga|KSA}} [[Saūda Arābijas futbola U23 izlase|Saūda Arābijas U23]]
| nationalcaps2 = 
| nationalgoals2 = 
| nationalyears3 = 2021–
| nationalteam3 = {{fb|KSA}}
| nationalcaps3 = 50
| nationalgoals3 = 1
| pcupdate = 15.07.2026.
| ntupdate = 15.07.2026.
| caption = Nāsirs ed Dausarī Saūda Arābijas nacionālās futbola izlases sastāvā 2023. gadā
}}
'''Nāsirs Īsa ed Dausarī''' ({{val|ar|ناصر عيسى الدوسري}}, dzimis {{dat|1998|12|19}}) ir [[Saūda Arābija]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]], [[Pussargs (futbols)|aizsardzības pussarga]] vai [[Pussargs (futbols)|centrālā pussarga]] pozīcijā [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] klubā ''[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]'' un [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābijas futbola izlasē]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Saūda Arābijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Saūda Arābijas futbola izlase - FIFA 2026}}

{{DEFAULTSORT:Dausarī, Nāsirs}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Saūda Arābijas futbolisti]]
[[Kategorija:Saūda Arābijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Al Hilal SFC spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>fggnipc9myjw5184tv7egpm8ym1bwzi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>6-7</title>
    <ns>0</ns>
    <id>617563</id>
    <revision>
      <id>4495399</id>
      <parentid>4421043</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T07:11:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495399</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26575" sha1="tvvj9yf7eslkuhryzxdl18f2ewqnmjj" xml:space="preserve">{{cita nozīme|interneta mīmu|pašu skaitli|67 (skaitlis)}}
[[Attēls:Six-seven_jack-o-lantern,_Toronto_2025.jpg|thumb|[[Džeka laterna]] ar iegravētiem 6-7 cipariem 2025. gadā]]
'''6-7''' (izrunā &quot;'''seši septiņi'''&quot; vai angliski &quot;'''six seven'''&quot;; rakstīts arī kā '''67''' un '''6 7''') ir [[interneta mīms]] un slenga termins, kas parādījās 2025. gadā platformās ''[[TikTok]]'' un ''[[Instagram|Instagram Reels]]'',&lt;ref name=&quot;comingsoon&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.comingsoon.net/guides/news/1915531-what-does-6-7-mean-tiktok-explained |title=What Does '6-7' Mean on TikTok? Trend Explained |last=Johar |first=Vritti |website=[[ComingSoon.net]] |date=February 4, 2025 |access-date=August 24, 2025}}&lt;/ref&gt; un vēlāk izplatījās arī ''[[YouTube]]'' īsajos video. Tam nav noteiktas nozīmes.&lt;ref name=&quot;cbs&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cbsnews.com/news/dictionary-67-2025-word-of-the-year-meaning/ |title=Dictionary.com picks &quot;67,&quot; a &quot;nonsensical and playfully absurd&quot; slang term, as the 2025 word of the year |last=Chau |first=Nicole Brown |website=CBS News |date=October 29, 2025 |access-date=November 21, 2025 |language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Frāze radusies no dziesmas ''Doot Doot (6 7)'', ko izpilda amerikāņu reperis Skrilla. Dziesma kļuva populāra video montāžās ar profesionāliem basketbolistiem, īpaši [[Lamelo Bols|Lamelo Bolu]], kura augums ir 6 pēdas un 7 collas.&lt;ref name=&quot;sportingnews&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sportingnews.com/us/nba/los-angeles-lakers/news/lebron-james-6-7-meme-explained-lakers-tiktok-trend/676117f588d4aaecc56a3d83 |title=LeBron James '6-7' meme, explained: How Lakers star became subject of basketball's latest TikTok trend |last=Suggs |first=David |website=Sporting News |date=March 3, 2025 |access-date=September 3, 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://people.com/what-does-six-seven-mean-all-about-tiktok-trend-11724247 |title=Why Are Teens Saying 6-7? The Reason Behind the Now Viral Phrase Among Kids |last=Caruso |first=Skyler |website=People |date=April 29, 2025 |access-date=September 10, 2025}}&lt;/ref&gt; Mīmu vēl vairāk popularizēja ''Overtime Elite'' basketbolists Teilens &quot;TK&quot; Kinnijs ar atkārtotu frāzes lietošanu.&lt;ref name=&quot;nyt&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.nytimes.com/athletic/6619536/2025/09/12/basketball-taylen-kinney-high-school-social-trend/ |title=What is '6-7′? It started with this high school basketball and social media star |work=[[The New York Times]] |last=Schnell |first=Lindsay |date=September 12, 2025 |access-date=September 26, 2025 |issn=0362-4331}}&lt;/ref&gt; 2025. gada martā zēns vārdā Maveriks Trevilians kļuva pazīstams kā &quot;67 bērns&quot; pēc tam, kad video, kurā viņš basketbola spēlē kliedz šo frāzi, vienlaikus veicot satrauktu rokas žestu, kļuva virāls.&lt;ref name=&quot;wapo&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.washingtonpost.com/style/trends/2025/10/21/six-seven-meme-gen-alpha/ |title=Why kids keep saying '6-7': 'It's really beautiful because it's dumb' |work=The Washington Post |last=O'Neill |first=Shane |date=October 21, 2025 |access-date=November 4, 2025 |issn=0190-8286 |language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Mīmu vairāki mediji raksturojuši kā &quot;kaitinošu&quot; un &quot;kā mēri&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cnn.com/2025/10/18/us/6-7-meme-slang-explained-cec |title=The '6-7' meme can be annoying. But kids are shouting it for good reason |last=Andrew |first=Scottie |website=CNN |date=October 31, 2025 |access-date=November 26, 2025}}&lt;/ref&gt; saistot to ar plašāku &quot;[[smadzeņu puve]]s&quot; fenomenu — digitālo saturu, kas tiek uzskatīts par zemas kvalitātes.&lt;ref name=&quot;newscomau&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.news.com.au/lifestyle/parenting/school-life/67-trend-new-brain-rot-phrase-sweeps-aussie-classrooms/news-story/dfb60d6dc71e32ec4074b9b1911d3a39 |title='6-7' trend: New 'brain rot' phrase sweeps Aussie classrooms |work=News.com.au |last=Robinson |first=Lauren |date=September 26, 2025 |access-date=October 2, 2025}}&lt;/ref&gt; Daži komentētāji to uzskata arī par pierādījumu [[Alfa paaudze]]s pieaugošajai klātbūtnei [[internets|interneta]] kultūrā.&lt;ref name=&quot;businessinsider&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.businessinsider.com/six-seven-forty-one-gen-alpha-slang-meme-brainrot-ai-2025-9 |title=Gen Alpha is yelling out '6-7' and '41.' It's a meme that makes no sense — and that's the point. |last=Notopoulos |first=Katie |website=Business Insider |date=September 11, 2025 |access-date=October 5, 2025}}&lt;/ref&gt;

== Izcelsme ==
[[Attēls:6-7 Meme Washington University.jpg|thumb|Krīta zīmējums ar atsauci uz 6-7 [[Vašingtona Universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes Sentluisā]] teritorijā]]
Slenga termins radies no repa dziesmas ''Doot Doot (6 7)'', kurā amerikāņu reperis Skrilla piemin skaitļus &quot;6-7&quot; kopā ar frāzi par braukšanu pa lielceļu.&lt;ref name=&quot;azcentral&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.azcentral.com/story/entertainment/life/2025/08/13/what-does-6-7-mean/85645327007/ |title=What does '67' mean? Here's what to know about new viral TikTok slang |last=Kaur |first=Dina |website=The Arizona Republic |date=August 13, 2025 |access-date=August 24, 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://parade.com/living/what-does-6-7-mean |title=What the Heck Does '6-7' Mean? TikTok Slang Term Revealed |last=Vargas |first=Alani |website=Parade |date=September 19, 2025 |access-date=October 6, 2025}}&lt;/ref&gt;

Skaitļa nozīme dziesmā paliek neskaidra: daži to saistījuši ar 67. ielu [[Filadelfija|Filadelfijā]], Skrilla dzimtajā pilsētā,&lt;ref name=&quot;wsj&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.wsj.com/lifestyle/six-seven-meme-teens-math-teachers-42764bcb |title=The Numbers Six and Seven Are Making Life Hell for Math Teachers |work=The Wall Street Journal |last=Gamerman |first=Ellen |date=October 14, 2025 |access-date=October 15, 2025}}&lt;/ref&gt; vai ar 67. ielu Čikāgā.&lt;ref name=&quot;azcentral&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sbnation.com/nba/1081682/understanding-the-6-7-meme-and-how-lamelo-ball-is-involved |title=Understanding the '6-7 meme, and how LaMelo Ball is involved |last=Dator |first=James |website=[[SB Nation]] |date=September 24, 2025 |access-date=October 15, 2025}}&lt;/ref&gt; Lingvists un afroamerikāņu angļu valodas eksperts Teilors Džounss ir izteicis pieņēmumu, ka tas varētu atsaukties uz &quot;10-67&quot; — Filadelfijas policijas desmit kodu, kas paziņo par nāves gadījumu.&lt;ref name=&quot;jones&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=laZpTO7IFtA |title=Is 67 just brain rot? |last=Jones |first=Taylor |type=Video |date=October 13, 2025 |access-date=October 14, 2025 |via=YouTube}} Laiks: 9:36.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.phillyburbs.com/story/news/local/2025/10/28/what-is-67-and-why-are-bucks-county-kids-saying-it/86927186007/ |title=Why are the kids saying six seven and what is Philadelphia connection |last=Rohan |first=Jess |website=PhillyBurbs |access-date=January 21, 2026 |language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pats Skrilla ir teicis: &quot;Es nekad neesmu tam piešķīris konkrētu nozīmi un joprojām negribētu to darīt.&quot;&lt;ref name=&quot;wsj&quot;/&gt;

Dziesma neoficiāli iznāca 2024. gada decembrī&lt;ref name=&quot;dailydot&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailydot.com/memes/6-7-meaning-tiktok-lamelo-ball/ |title=Why do you keep seeing '6-7?' on TikTok? The viral trend and LaMelo Ball meme, explained |last=Good |first=Anna |website=The Daily Dot |date=February 4, 2025 |access-date=October 5, 2025}}&lt;/ref&gt; un oficiāli — {{dat|2025|2|7|L|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://music.apple.com/us/album/doot-doot-6-7-single/1794830401 |title=Doot Doot (6 7) – Single by Skrilla on Apple Music |date=February 7, 2025 |access-date=October 5, 2025}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam to sāka izmantot video montāžās ar profesionāliem basketbolistiem, īpaši [[Lamelo Bols|Lamelo Bolu]], kura augums ir 6 pēdas un 7 collas.&lt;ref name=&quot;dailydot&quot;/&gt; Dažas nedēļas pēc dziesmas neoficiālās iznākšanas&lt;ref name=&quot;pitchfork&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://pitchfork.com/thepitch/lets-talk-about-skrilla-doot-doot-6-7/ |title=Let's Talk About &quot;6 7&quot; |last=Pierre |first=Alphonse |website=Pitchfork |date=October 23, 2025 |access-date=October 24, 2025 |language=en-US}}&lt;/ref&gt; ar frāzi cieši tika saistīts vidusskolas basketbola talants Teilens Kinnijs no ''Overtime Elite'', jo sociālajos medijos kļuva virāls klips, kurā viņš novērtē ''[[Starbucks]]'' dzērienu, sakot &quot;seši, septiņi&quot;.&lt;ref name=&quot;nyt&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;fox4kc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fox4kc.com/news/national/are-your-kids-always-saying-6-7-heres-what-it-means/ |title=Are your kids always saying '6-7?' Here's what it means |last=Bink |first=Addy |website=FOX 4 Kansas City WDAF-TV |date=September 27, 2025 |access-date=September 27, 2025 |archive-date={{dat|2026|01|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260104034124/https://fox4kc.com/news/national/are-your-kids-always-saying-6-7-heres-what-it-means/ }}&lt;/ref&gt; Viņa atkārtotā frāzes lietošana ''Overtime Elite'' saturā viņam iemantoja iesauku &quot;Mr. 6-7&quot;, un vēlāk viņš laida klajā &quot;6-7&quot; zīmola ūdens dzērienu līniju.&lt;ref name=&quot;nyt&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;fox4kc&quot;/&gt;

== Izplatīšanās ==
[[Attēls:67 meme gesture.webm|thumb|Persona veic ar mīmu &quot;6-7&quot; saistīto žestu]]

Mīms tika atspoguļots [[NBA]] spēļu apskatos, [[WNBA]] preses konferencēs, [[NFL]] spēlētāju svinību laikā, kā arī to izmantoja slavenības, tostarp bijušais NBA spēlētājs [[Šakils O'Nīls]], kurš piedalījās video ar atsauci uz mīmu, lai gan atzina, ka nesaprot tā nozīmi. Frāze bieži tikusi lietota arī koledžu sportā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://awfulannouncing.com/news/the-67-meme-is-taking-over-college-basketball-games.html |title=The 67 meme is taking over college basketball games |last=Yoder |first=Matt |website=Awful Announcing |date=November 14, 2025 |access-date=November 17, 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nyt&quot;/&gt;

Mīmam izplatoties ārpus sporta, sociālo mediju lietotāji sāka to izmantot nesaistītos kontekstos, piemēram, jokojoties par 67% rezultātu eksāmenā.&lt;ref name=&quot;northjersey&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.northjersey.com/story/news/2025/08/19/67-slang-term-meaning-and-use-on-tiktok-what-to-know/85724368007/ |title=What does the '67' slang term on TikTok mean? What to know about the viral meme |last=Ahmad |first=Manahil |website=North Jersey Media Group |date=August 19, 2025 |access-date=August 24, 2025}}&lt;/ref&gt; Tā kā 6-7 kļuva par slenga terminu, tas izplatījās ārpus interneta, īpaši skolās,&lt;ref name=&quot;businessinsider&quot;/&gt; un dažas skolas aizliedza tā lietošanu, jo tas traucēja mācības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fastcompany.com/91419371/6-7-tiktok-brainrot-ban-schools |title=Heard kids saying '6-7'? It's so annoying that schools are banning it |last=Upton-Clark |first=Eve |website=Fast Company |date=October 10, 2025 |access-date=October 16, 2025}}&lt;/ref&gt; 2025. gada novembrī Lielbritānijas premjerministrs [[Kīrs Stārmers]] atvainojās skolas direktorei pēc tam, kad viņš pievienojās skolēniem, veicot šo žestu, kad viņam blakus sēdoša skolniece norādīja, ka grāmata ir atvērta 6. un 7. lappusē — skolā šis žests bija aizliegts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/news/articles/cgexj5271l1o |title=Starmer says sorry for leading pupils in 6-7 dance |last=Comerford |first=Ruth |website=[[BBC]] |date=November 25, 2025 |access-date=November 25, 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.theguardian.com/uk-news/2025/nov/25/keir-starmer-apologises-six-seven-school-visit-6-7 |title='I didn't start it': Starmer apologises for 'six seven' uproar during school visit |last=Grierson |first=Jamie |website=[[The Guardian]] |date=November 25, 2025 |access-date=November 25, 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;today&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.today.com/parents/family/what-does-six-seven-mean-rcna228046 |title=What Does 67 Mean, And Why Do Your Kids Keep Saying It? |last=Askinasi |first=Rachel |website=TODAY.com |date=August 29, 2025 |access-date=August 31, 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;dailydot&quot;/&gt;

Konektikutas štata likumdevējs Bils Bakbijs, kas pārstāv [[Konektikuta]]s Pārstāvju palātas 67. apgabalu, jokojot izmantoja frāzi īpašajā likumdošanas sesijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ctinsider.com/news/article/connecticut-lawmaker-6-7-joke-state-capitol-video-21169469.php |title=Watch: Connecticut lawmaker makes viral '6-7' joke during speech at state Capitol |last=Hughes |first=Paul |website=[[CT Insider]] |date=November 13, 2025 |access-date=November 17, 2025}}&lt;/ref&gt; Jūtas štata pārstāvis Bleiks Mūrs arī atsaucās uz šo tendenci, vadot [[ASV Pārstāvju palāta]]s sēdi {{dat|2025|11|18|L|bez}}.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.sltrib.com/news/politics/2025/11/28/6-7-utahs-rep-blake-moore-finds/ |title=Utah Rep. Blake Moore cracks '6-7' joke on House floor 'mostly so I could embarrass my kids' |work=[[The Salt Lake Tribune]] |last=Baird |first=Addy |date=November 28, 2025 |access-date=December 4, 2025 |language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2025. gada decembrī ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss]] jokojot ierosināja aizliegt frāzes lietošanu pēc tam, kad viņa 5 gadus vecais bērns baznīcas dievkalpojuma laikā kliedza &quot;6-7&quot;. Venss teica: &quot;Un tagad es domāju, ka mums vajag šo šauro izņēmumu [[ASV konstitūcijas pirmais labojums|Pirmajam labojumam]] un aizliegt šos skaitļus uz visiem laikiem.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-independent.com/life-style/jd-vance-67-ban-b2882057.html |title=JD Vance is sick of 67: 'Ban these numbers forever' |last=Holaday |first=Carsen |website=The Independent |date=December 10, 2025 |access-date=December 11, 2025 |language=en}}&lt;/ref&gt;

Iesauka &quot;Meisons&quot; tiek lietota, lai apzīmētu stereotipisku baltu vidusskolas zēnu, kas pārmērīgi lieto šo slengu.&lt;ref name=&quot;hindustan&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hindustantimes.com/trending/us/who-is-scp-67-kid-literally-everyone-is-talking-about-the-dude-say-netizens-as-tiktok-trend-goes-viral-101756679865278.html |title=Who is SCP-67 kid? 'Literally everyone is talking about the dude,' say netizens as TikTok trend goes viral |last=Das Biswas |first=Shuvrajit |website=Hindustan Times |date=September 1, 2025 |access-date=September 1, 2025}}&lt;/ref&gt;

=== 67 bērns ===
[[Attēls:Maverick Trevillian, also known as the &quot;67 Kid&quot; on a dirt bike - October 2025.png|thumb|245x245px|Maveriks Trevilians jeb &quot;67 bērns&quot; fanu tikšanās reizē Venisbīčā, Kalifornijā, 2025. gadā]]

{{dat|2025|3|31|L|bez}} ''[[YouTube]]'' satura veidotājs Kems Vailders publicēja video ar nosaukumu &quot;My Overpowered AAU Team has Finally Returned!&quot;, kurā jauns zēns Maveriks Trevilians — vēlāk iesaukts par &quot;67 bērnu&quot; — ir redzams kliedzam &quot;seši septiņi&quot;, vienlaikus veicot rokas žestu, kurā viņš kustina rokas uz augšu un uz leju ar plaukstām uz augšu.&lt;ref name=&quot;hindustan&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://thetab.com/2025/08/18/right-what-does-67-actually-mean-heres-why-the-random-number-is-all-over-tiktok |title=Right, what does 67 actually mean? Here's why the random number is all over TikTok |last=Bain |first=Ellissa |website=The Tab |date=August 18, 2025 |access-date=August 24, 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=yd4Zdpl5qBA&amp;t=806s |title=MY OVERPOWERED AAU TEAM HAS FINALLY RETURNED! |last=Wilder |first=Cam |via=YouTube |date=March 31, 2025 |access-date=September 28, 2025}}&lt;/ref&gt;

2025. gada augustā sociālo mediju lietotāji sāka veidot foto montāžas, kas Trevilianu attēloja dīvainā vai groteskā veidā, līdzīgi analogajam šausmu žanram. Šo mīmu sauc &quot;SCP-067 Kid&quot;, un tas parodē SCP fondu — sadarbības fikcijas projektu par [[paranormāls|paranormālām]] anomālijām. &quot;SCP-067 Kid&quot; nav saistīts ar kanonisko &quot;SCP-067&quot;, kas ir par pārdabisku pildspalvu.&lt;ref name=&quot;hindustan&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.thenews.com.pk/latest/1340580-whos-67-kid-from-chicago-street-to-internet-whats-buzzing |title=Who's 67 kid? From Chicago streets to the internet: What's buzzing? |last=Ahmad |first=Arslan |website=The News International |date=September 2, 2025 |access-date=September 3, 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://scp-wiki.wikidot.com/scp-067 |title=SCP-067 – SCP Foundation |website=The SCP Foundation |access-date=November 4, 2025 |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Varianti ===
''41'' (izrunā &quot;četrdesmit viens&quot;) ir līdzīgas izcelsmes mīms, kas cēlies no dziesmas &quot;41 Song (Saks Freestyle)&quot;, kurā reperis Blici Bojs dzied šo skaitli visā dziesmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.yahoo.com/lifestyle/articles/why-41-trending-teen-slang-143600615.html |title=Why '41' Is Trending in Teen Slang — &amp; Why It's the New '6-7' |last=Ellis |first=Sydni |publisher=Yahoo |date=August 7, 2025 |access-date=September 22, 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.today.com/parents/teens/what-does-41-mean-slang-rcna233223 |title=What Does &quot;41&quot; Mean in Slang, and Is It the New &quot;67&quot;? |last=Kasbo |first=Sofia |website=TODAY |date=October 2, 2025 |access-date=November 9, 2025}}&lt;/ref&gt; Vēl viens variants ir ''6-1'' (izrunā &quot;seši viens&quot;), ko izveidojis ''[[TikTok]]'' satura radītājs Spartans Svots.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oregonlive.com/trending/2025/10/after-6-7-and-41-a-new-number-meme-hits-social-media-6-1.html |title=After '6 7' and '41,' a new number meme hits social media: '6 1' |last=Odom |first=Joel |website=The Oregonian |date=October 21, 2025 |access-date=November 3, 2025 |language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Izmantošana medijos un zīmolos ===
[[Attēls:Special 6-7 chicken nuggets at McDonald's.jpg|thumb|''[[McDonald's]]'' AAE vistas nageti ar īpašo &quot;6(7)&quot; uzlīmi]]

{{dat|2025|10|16|L|bez}} iznāca animācijas seriāla [[Dienvidparks]] 28. sezonas 1. sērija &quot;Twisted Christian&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.imdb.com/title/tt26764428 |title=Twisted Christian |work=South Park |date=October 15, 2025 |access-date=November 12, 2025}}&lt;/ref&gt; kurā nozīmīga sižeta daļa ir par bērniem, kuriem &quot;mazgā smadzenes&quot; ar 6-7 mīmu. Šajā un iepriekšējā Dienvidparka sezonā tika parodētas arī citas tiešsaistes tendences, piemēram, Labubu, ''[[TikTok]]'' un prognožu tirgus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://variety.com/2025/tv/news/south-park-season-28-tiktok-peter-thiel-antichrist-trump-1236554275/ |title='South Park' Abruptly Starts Season 28 With Viral '6-7' TikTok Trend and Peter Thiel Hunting Down Trump's Antichrist Baby |last=Dunn |first=Jack |website=Variety |date=October 16, 2025 |access-date=October 16, 2025}}&lt;/ref&gt;

Oktobrī mobilā spēle ''[[Clash Royale]]'' pievienoja emocijzīmi ar atsauci uz mīmu pēc tam, kad tās ''[[Instagram]]'' konts sasniedza 6,7 miljonus sekotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.escapistmagazine.com/news-clash-royale-67-emote/ |title=I feel bad even writing this phrase, but Clash Royale has added the Brainrot 67 Wizard emote, and you can have it for free |last=Richman |first=Olivia |website=The Escapist |date=October 27, 2025 |access-date=October 30, 2025 |language=en-US}}&lt;/ref&gt; 5. novembrī pirmās personas šaušanas spēle ''Overwatch 2'' paziņoja, ka pievienos &quot;67&quot; emocijzīmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://esports.gg/news/overwatch/overwatch-2-teases-hilarious-67-emote-for-most-unexpected-hero/ |title=Overwatch 2 teases hilarious 67 emote for most unexpected hero |last=Chen |first=Amy |website=esports.gg |date=November 7, 2025 |access-date=November 8, 2025}}&lt;/ref&gt; 29. novembrī ''[[Fortnite|Fortnite Battle Royale]]'', izmantojot atsauci uz 6-7 mīmu, paziņoja par savu jauno 7. nodaļas atjauninājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ign.com/articles/fortnite-zero-hour-live-event-draws-105-million-players-as-godzilla-king-kong-iron-man-and-kpop-demon-hunters-unite-for-avengers-endgame-style-finale |title=Fortnite Zero Hour Live Event Draws 10.5 Million Players, As Godzilla, King Kong, Iron Man and KPop Demon Hunters Unite For Avengers: Endgame-Style Finale |last=Phillips |first=Tom |website=[[IGN]] |date=November 29, 2025 |access-date=November 30, 2025}}&lt;/ref&gt; Pēc atjauninājuma iznākšanas spēlē debitēja arī emocijzīme.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://fortnitenews.com/fortnite-adds-67-emote/ |title=Fortnite Adds 6 7 Emote |website=Fortnite News |date=December 12, 2025 |access-date=December 23, 2025}}&lt;/ref&gt;

No 6. līdz 7. novembrim ''[[Pizza Hut]]'' pārdeva vistas spārniņus par 67 centiem gabalā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://news.designrush.com/pizza-hut-67-cent-wings-campaign-vml-meme-marketing |title=Pizza Hut Turns Viral &quot;67&quot; Meme Into a Marketing Moment and Menu Deal |last=Orosa |first=Roberto |website=DesignRush |date=November 7, 2025 |access-date=November 8, 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://people.com/pizza-hut-launches-has-67-cent-wings-inspired-by-viral-6-7-meme-11844947 |title=Pizza Hut Has 67-Cent Wings Inspired by Viral &quot;6-7&quot; Meme |last=Weiss |first=Sabrina |website=[[People (žurnāls)|People]] |date=November 6, 2025 |access-date=November 8, 2025}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā ''[[McDonald's]]'' Apvienotajos Arābu Emirātos dāvināja bezmaksas vistas nagetus no pulksten 18:00 līdz 19:00. Katrs 6 gabalu nagetu iepakojums bija ar īpašu &quot;6(7)&quot; uzlīmi un saturēja septiņus nagetus parasto sešu vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://filipinotimes.net/food/2025/11/05/what-does-6-7-mean-mcdonalds-uae-says-more-mcnuggets/ |title=What does &quot;6 7&quot; mean? McDonald's UAE says: more McNuggets |last=Agustin |first=Kristine Erika |website=filipinotimes.net |date=November 5, 2025 |access-date=November 7, 2025 |language=en-US}}&lt;/ref&gt; ''Domino's'' piedāvāja biedriem picu ar vienu pildījumu par 6,70 dolāriem, izmantojot promocijas kodu &quot;67&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mensjournal.com/news/dominos-67-deal-tiktok-trend-pizza-marketing-gold |title=Domino's &quot;67&quot; Deal Turns Viral TikTok Trend Into Pizza Marketing Gold |last=Smith |first=Jeff |website=[[Mens Journal]] |date=November 6, 2025 |access-date=November 8, 2025}}&lt;/ref&gt; 2025. gada decembrī ''[[Google]]'' ieviesa paslēptu funkciju, kurā, ierakstot &quot;6-7&quot;, &quot;67&quot; vai &quot;6 7&quot;, lietotāja ekrāns sāk kratīties uz augšu un uz leju, atdarinot ar mīmu saistīto žestu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usatoday.com/story/tech/2025/12/16/google-6-7-easter-egg/87785736007/ |title=Google joins in on the '6-7' trend. How to make your screen shake. |last=Cross |first=James Powel and Greta |website=USA TODAY |access-date=January 12, 2026 |language=en-US}}&lt;/ref&gt; Restorānu tīkls ''In-N-Out'' no savas pasūtīšanas sistēmas izņēma numuru &quot;67&quot; pēc tam, kad pusaudži sāka kliegt, kad šis numurs tika izsaukts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-independent.com/life-style/in-n-out-burger-67-number-trend-ban-b2881149.html |title=In-N-Out is removing number 67 from its menu after being mobbed by teens due to viral 6-7 trend |last=Raiken |first=Amber |website=The Independent |date=December 9, 2025 |access-date=December 10, 2025 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Uztvere ==
Vairāki mediji, piemēram, ''Business Insider'', ir saistījuši mīmu ar plašāku [[smadzeņu puve]]s fenomenu — digitālā satura izplatīšanos, kas tiek uzskatīts par zemas kvalitātes.&lt;ref name=&quot;newscomau&quot;/&gt; Daudzi uzskatīja mīmu par [[Alfa paaudze]]s pieaugošās iesaistīšanās interneta kultūrā apliecinājumu.&lt;ref name=&quot;businessinsider&quot;/&gt;

2025. gada oktobrī ''Dictionary.com'' nosauca &quot;67&quot; par savu 2025. gada vārdu, raksturojot izsauksmes vārdu kā &quot;enerģijas izplūdumu, kas izplatās un savieno cilvēkus ilgi pirms kāds vienojas par tā faktisko nozīmi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://abcnews.go.com/GMA/Living/dictionary-67-2025-word-year/story?id=126947602 |title=Dictionary.com reveals '67' is its 2025 Word of the Year |website=ABC News |date=October 29, 2025 |access-date=October 29, 2025 |language=en}}&lt;/ref&gt; ''Merriam-Webster'' vārdnīca to definē kā &quot;bezjēdzīgu izteiksmi, kas saistīta ar dziesmu un basketbolistu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.merriam-webster.com/slang/six-seven |title=six seven |website=merriam-webster.com |access-date=November 12, 2025 |language=en}}&lt;/ref&gt; Zviedrijas Valodas un folkloras institūts iekļāva &quot;six seven&quot; savā 2025. gada jauno vārdu sarakstā, arī definējot to kā &quot;bezjēdzīgu izteiksmi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.isof.se/svenska-spraket/nyord/nyordslistan-2025 |title=Nyordslistan 2025 |trans-title=Jauno vārdu saraksts 2025 |publisher=[[Institutet för språk och folkminnen]] |date=December 29, 2025 |access-date=January 4, 2026 |language=sv |archive-date={{dat|2026|01|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260103065609/https://www.isof.se/svenska-spraket/nyord/nyordslistan-2025 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aftonbladet.se/nyheter/a/RjRl4r/six-seven-skibidi-och-trumpviskare-har-ar-arets-nyordslista |title=Världspolitik, nonsens och AI bland årets nyord |trans-title=Pasaules politika, muļķības un MI starp gada jaunajiem vārdiem |last=Sjögren |first=Anna |website=[[Aftonbladet]] |date=December 29, 2025 |access-date=January 4, 2026 |language=sv}}&lt;/ref&gt;

[[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] sezonā vairāki Ziemassvētku dziesmu varianti, kas ietvēra 6-7 mīmu un citus &quot;smadzeņu puves&quot; terminus, bija populāri tādās platformās kā ''[[TikTok]]''. Viens piemērs bija &quot;67 Merry Rizzmas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.usatoday.com/story/news/nation/2025/12/22/6-7-merry-rizzmas-gen-alpha-slang-holidays/87843330007/ |title=6-7 Merry Rizzmas. What does the latest Gen Alpha slang even mean? |last=Cross |first=Greta |website=USA TODAY |access-date=January 16, 2026 |language=en-US}}&lt;/ref&gt;

''Pitchfork'' žurnālists Alfonss Pjērs pauda nožēlu, ka apmaiņā pret virālumu Skrilla ir kļuvis par viendimensionālu tēlu, &quot;nevis cilvēcisku mākslinieku ar mūziku, kas pilna sarežģītu uzskatu un morāles, par ko ir vērts padomāt&quot;.&lt;ref name=&quot;pitchfork&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.tiktok.com/@matvii%20grinblat/video/7443337851552484638 Oriģinālais virālais TikTok video]
* {{YouTube|id=yd4Zdpl5qBA|time=13m26s|title=Kema Vaildera video, kurā redzams &quot;67 bērns&quot;}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Interneta fenomeni]]</text>
      <sha1>tvvj9yf7eslkuhryzxdl18f2ewqnmjj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>AK-9</title>
    <ns>0</ns>
    <id>617806</id>
    <revision>
      <id>4495424</id>
      <parentid>4494352</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T08:59:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495424</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2072" sha1="l9ikcfx6v2v00noiyqnzaa57bj6ie4x" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Ieroča infokaste
| attēls = AK-9_Assault_rifle.jpg
| paraksts = AK-9
| nosaukums = AK-9
| valsts = {{RUS}}
| tips = [[triecienšautene]]
| konstruktors = [[Kalašņikova koncerns]]
| konstruktori = 
| ražotājs = [[Iževskas mašīnbūves rūpnīca]] / Kalašņikova koncerns
| ražošanā_no = [[2009. gads|2009. gada]]
| bruņojumā = [[Krievija]] (speciālās vienības)
| patronu_tips = 9 × 39 mm
| darbības_princips = gāzu darbību, rotējošs aizslēgs
| šaušanas_ātrums = ~700 šāvieni minūtē
| sākuma_ātrums = ~290 m/s
| attālums = ~400 m
| masa = ~3,8 kg
| garums = ~880 mm
| stobrs = ~200 mm
| pārlādes_sistēma = [[magazīna]]
| patronas_aptverē = 20
| tēmēklis = mehāniskais,&lt;br /&gt; sliedes optikai
| versijas = —
| daudzums = ierobežots
}}

'''AK-9''' ir [[Krievija]]s kompaktā [[triecienšautene]], kas izstrādāta, balstoties uz [[AK-74M]] konstrukciju un paredzēta lietošanai ar 9×39 mm zemā ātruma patronām. Ieroci prezentēja 2009. gadā kā specializētu risinājumu [[Krievijas Iekšlietu ministrija]]s un [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] speciālajām vienībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://spec-naz.org/armory/automats_and_assault_rifles/avtomat_kalashnikova_ak_9/|title=Автомат Калашникова АК-9|website=spec-naz.org|access-date=2017-06-30|archive-date=2017-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20170820115340/http://spec-naz.org/armory/automats_and_assault_rifles/avtomat_kalashnikova_ak_9/}}&lt;/ref&gt;

AK-9 pielāgots lietošanai ar [[slāpētājs|klusinātāju]] un paredzēts slēptām operācijām pilsētvidē. Tas konkurēja ar tādiem ieročiem kā ''[[AS Val]]'' un ''[[VSS Vintorez]]'', taču tā arī netika plaši ieviests bruņojumā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Militārisms-aizmetnis}}

{{Kalašņikovs šaujamieroči}}

[[Kategorija:Krievijas šaujamieroči]]
[[Kategorija:9 mm šaujamieroči]]
[[Kategorija:Triecienšautenes]]</text>
      <sha1>l9ikcfx6v2v00noiyqnzaa57bj6ie4x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zināšanu ekonomika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618592</id>
    <revision>
      <id>4495319</id>
      <parentid>4385339</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T20:35:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4495319</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2033" sha1="38toiklzo1r11u56cpcxpgh285msm5e" xml:space="preserve">'''Zināšanu ekonomika''' ir [[ekonomika]]s attīstības modelis, kurā galvenais ražošanas faktors un vērtības radīšanas avots ir [[zināšanas]], [[informācija]], [[jauninājums|jauninājumi]] un [[cilvēkkapitāls]], nevis tradicionālie [[resurss|resursi]], piemēram, zeme, darbs vai fiziskais kapitāls. Šādā ekonomikā izaugsme balstās uz [[pētniecība|pētniecību]], [[izglītība|izglītību]], [[tehnoloģija|tehnoloģiju]] attīstību un spēju radīt un izmantot jaunas [[ideja]]s.

Zināšanu ekonomikā būtiska nozīme ir cilvēkkapitālam, augstas pievienotās vērtības nozarēm un efektīvai zināšanu pārnesei starp akadēmisko vidi, uzņēmējdarbību un valsts sektoru. [[Informācijas un sakaru tehnoloģijas]] veicina zināšanu uzkrāšanu, izplatīšanu un praktisku lietojumu, samazinot [[transakcija (informātika)|transakciju]] izmaksas un paātrinot jauninājumu ciklus.

No institucionālā skatupunkta zināšanu ekonomika prasa attīstītu [[izglītības sistēma|izglītības sistēmu]], spēcīgu [[intelektuālais īpašums|intelektuālā īpašuma]] aizsardzību, atbalstu pētniecībai un attīstībai, kā arī elastīgu darba tirgu. Valsts politika šajā kontekstā bieži koncentrējas uz jauninājumu ekosistēmu veidošanu, [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] atbalstu un sadarbību starp zinātniskajām iestādēm un privāto sektoru.

Sociāli ekonomiskā dimensijā zināšanu ekonomika var veicināt [[ražīgums|ražīguma]] pieaugumu un [[ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgu attīstību]], taču vienlaikus rada arī jaunas [[nevienlīdzība]]s formas, kas saistītas ar piekļuvi izglītībai, digitālajām prasmēm un tehnoloģijām. Tādējādi zināšanu ekonomika tiek aplūkota ne tikai kā ekonomiska, bet arī kā politiska un sabiedriska [[parādība]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ekonomikas teorija]]
[[Kategorija:Jauninājumi]]
[[Kategorija:Zināšanas]]</text>
      <sha1>38toiklzo1r11u56cpcxpgh285msm5e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armands Māliņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627163</id>
    <revision>
      <id>4495423</id>
      <parentid>4485987</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T08:58:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-40342-28</username>
        <id>148061</id>
      </contributor>
      <origin>4495423</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21866" sha1="kk5j26vg0tbwqywf6kma6855w5wg9dq" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Armands Māliņš
| attēls              = Armands_malins.jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Armands Māliņš 2025. gadā
| amats               = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums         = {{dat|1994|6|9|N}}
| term_beigas         = {{dat|1997|3|25|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1962|11|16}}
| dzim_vieta          = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| tautība             = [[Latvieši|latvietis]]&lt;ref name=&quot;svaj25&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš - 12. &quot;SUVERĒNĀ VARA&quot;, APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI - PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas |url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/37960-armands-malins/ |website=dati.cvk.lv |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|6|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| partija             = [[Komjaunatne]] {{small|(?—?)}}&lt;br /&gt;[[Latvijas Tautas fronte|LTF]] {{small|(?—?)}}&lt;br /&gt;[[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|LNDP]] {{small|(1991—2003)}}&lt;br /&gt;[[Neatkarīgais politiķis|bezpartejisks]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=🇱🇻Cīņa par Rīgu. Ideja ir svarīgāka par partijiskumu |url=https://t.me/ViedaisManels/7458 |website=Telegram |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=🇱🇻🤩🫣Milžu cīņas X. Iedvesmītis iz tautas VS reklāmas guru |url=https://t.me/ViedaisManels/8547 |website=Telegram |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2026|1|25||bez}} |quote=Īsti neizpratu, kas ir tie “jūs”, jo esmu bezpartejisks, taču lai nu paliek.}}&lt;/ref&gt; {{small|(?—pašlaik)}}
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = Aelita&lt;ref name=&quot;kakis&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Muula |first1=Anita |title=Kaķis uz tribīnes |journal=Literatūra. Māksla. Mēs. |date={{dat|1997|8|28||bez}} |volume=Nr.35 |page=5. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552262%7Carticle:DIVL94 |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{small|(prec. 1982—?)}}&lt;br /&gt; Olga&lt;ref name=&quot;olg&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=In Memoriam |url=https://t.me/ViedaisManels/7629 |website=[[Telegram]] |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|5|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{small|(civillaulība, mir. 2025)}}
| bērni               = meita un dēls&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt;
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
{{Infokaste
| bodystyle      = {{WPMILHIST Infobox style|main_box_raw}}
| above          = Militārais un tiesībaizsardzības dienests
| abovestyle     = {{WPMILHIST Infobox style|header_raw}}
| label1         = Dienesta pakāpe
| data1          = milicijas [[seržants]]&lt;br /&gt;[[virsniekvietnieks]] (IeVP)
| label2         = Dienesta laiks
| data2          = [[1980. gadi]]—[[1990. gadi|1990. gadu]] sākums&lt;br /&gt;2003―? (IeVP)
| label3         = Valsts
| data3          = {{URS}}&lt;br /&gt;{{LAT}}
| label4         = Struktūra
| data4          = [[Attēls:Communist_star_with_golden_border_and_red_rims.svg|22px]] [[Padomju armija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Coat_of_arms_of_the_Soviet_Union_(1956–1991).svg|22px]] [[Padomju milicija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Coat_of_arms_of_Latvia.svg|22px]] [[LR Īpašās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības|LR Īpašie kārtības sargi]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_None.svg|22px]] [[Latviešu Nacionālā gvarde]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Latvijas_Republikas_papildinātais_mazais_ģerbonis.svg|22px]] [[Ieslodzījuma vietu pārvalde|IeVP]]
| label5         = Vienība
| data5          = Latvijas PSR lekšlietu ministrijas ārpusresoru apsardzes pulks&lt;ref name=&quot;milickonf&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Šablovskis |first1=Arnis |title=Par kādu konfliktu |journal=[[Padomju Jaunatne]] |date={{dat|1988|11|03||bez}} |volume=Nr.210 |page=3. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:827843%7Carticle:DIVL259%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86S%20 |accessdate={{dat|2026|3|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;LR Īpašo kārtības sargu štābs&lt;ref name=&quot;kartib&quot; /&gt;
| label6         = Komandēja
| data6          = Latviešu Nacionālā gvarde
| label7         = Kaujas
| data7          = [[Rīgas Latviešu biedrība|RLB]] ēkas ieņemšana (1992)
}}
'''Armands Māliņš''' ir [[latvieši|latviešu]] bijušais [[kombatants|paramilitārists]], [[Milicija (policija)|milicis]], cietuma uzraugs, [[politiķis]], apsargs&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt; un [[Tīmekļa žurnāls|blogeris]].&lt;ref name=&quot;sv25&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=23. Armands Māliņš |url=https://suverenavara.lv/komanda/23-armands-malins/ |website=suverenavara.lv |publisher=[[Suverēnā vara]] |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2025||||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260429185441/https://suverenavara.lv/komanda/23-armands-malins/ }}&lt;/ref&gt; Bijis [[Rīgas dome]]s deputāts ([[Rīgas dome (1994—1997)|1994—1997]]) un [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas]] (LNDP) priekšsēdētājs (1991—2002). Pazīstams ar [[Literatūra|literāro]] [[Pseidonīms|pseidonīmu]] '''Viedais Manels'''.&lt;ref name=&quot;sv25&quot; /&gt; Ir izdienas pensionārs.&lt;ref name=&quot;sv25&quot; /&gt;

Pētnieciskās žurnālistiskas centrs [[Re:Baltica]] raksturo Māliņu kā dezinformatoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2026/07/jauni-cilveki-biezak-slimo-ar-vezi-bet-ta-celonis-nav-kovida-potes/|title=Jauni cilvēki biežāk slimo ar vēzi, bet tā cēlonis nav kovida potes|last=Siliņš|first=Ronalds|website=Re:Baltica|access-date=2026-07-17|date=2026-07-17|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Armands Māliņš dzimis 1962. gada 16. novembrī.&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=16. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/304988-16-novembra-jubilari-un-notikumi-latvija-un-pasaule |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2018|11|16||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 1982. gadā absolvējis [[Rīgas Teikas vidusskola|Rīgas 36. vidusskolu]]. No 1983. līdz 1985. gadam dienējis obligātajā militārajā dienestā [[Padomju armija|Padomju armijā]].&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; 1986. gadā uzsāka darbu [[Padomju milicija|padomju milicijā]],&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; ieguvis milicijas [[Seržants|seržanta]] dienesta pakāpi.&lt;ref name=&quot;barikadop&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par kritisko kritiku - Barikadopēdija |url=https://www.barikadopedija.lv/raksti/888025 |website=www.barikadopedija.lv |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 1988. gadā milicijā veidojis [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) atbalsta grupu,&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; kā dēļ nonācis konfliktā ar priekšniecību.&lt;ref name=&quot;barikadop&quot; /&gt;

1990. gadu sākumā bijis [[LR Īpašās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības|Latvijas īpašo kārtības sargu štāba]] priekšnieka palīgs.&lt;ref name=&quot;kartib&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Saulītis |first1=A. |title=JŪRMALAS ANTANTE? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:480076%7Carticle:DIVL62%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20M%C4%81li%C5%86a%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Jūrmala |date={{dat|1990|8|2||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc tam publicējis rakstus laikrakstā &quot;[[Pilsonis (laikraksts)|Pilsonis]]&quot;.&lt;ref name=&quot;pilson&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=PRORIETUMNIECISKO IDEJU PAUDĒJU VAJĀŠANA UN ANTISEMĪTISMS PADOMJU LATVIJĀ TURPINĀS |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:836414%7Carticle:DIVL343%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Pilsonis |issue=Nr.47 |date={{dat|1991|11|26||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pilson2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Paziņojums |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:815813%7Carticle:DIVL83%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Pilsonis |issue=Nr.3 |date={{dat|1992|1|21||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

1991. gada 3. februārī kopā ar grupiņu bijušo [[Barikāžu laiks|Barikāžu]] aizstāvju nodibināja [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|Latvijas Nacionāli demokrātisko partiju (Amerikas ceļš)]].&lt;ref name=&quot;muzej&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pirms trīsdesmit gadiem. Smagais pārbaudījumu laiks – cīņa par Rīgas Latviešu biedrību (no Jāņa Graudoņa arhīva Turaidas muzejrezervātā) |url=https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ |website=turaida-muzejs.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|9|7||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240303053235/https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ }}&lt;/ref&gt;

1992. gadā, atbildot uz [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardze]]s izveidi, dibinājis paramilitāru organizāciju [[Latviešu Nacionālā gvarde]] (LNG) jeb Nacionālā gvarde (NG).&lt;ref name=&quot;dib&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=ARMANDS MĀLIŅŠ DIBINA GVARDI |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552577%7Carticle:DIVL373%7Cquery:ARMANDS%20M%C4%80LI%C5%85%C5%A0%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.45 |date={{dat|1992|3|17||bez}} |page=4 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Nacionālā gvarde tika uzskatīta par LNDP paramilitāro spārnu un kopā ar citām [[Galēji labēja politika|galēji labējām]] organizācijām 1992. gadā plānoja veikt bruņotu [[Valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] pret [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstāko Padomi]] un [[Latvijas Republikas Ministru padome|LR Ministru padomi]].&lt;ref name=&quot;page1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:1%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=1 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;page2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:2%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Kāds [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|LR Aizsardzības ministrija]]s darbinieks sacīja ka A. Māliņš savācis cilvēkus kuri ir spējīgi veikt [[Terorisms|teroraktus]].&lt;ref name=&quot;page2&quot; /&gt;

1992.―1993. gada [[Rīgas Latviešu biedrība]]s (RLB) divvaldības krīzes laikā Māliņš bija RLB priekšsēdētāja vietnieka [[Ilmārs Drullis|Ilmāra Druļļa]] sabiedrotais cīņā pret RLB priekšsēdētāju [[Jānis Graudonis|Jāni Graudoni]]. Šajā laikā Māliņš atradās RLB Valstiskās apziņas komisijas vadītāja, runasvīra un valdes locekļa amatos.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt;

Naktī uz 1992. gada 8. septembri I. Druļļa sabiedrotā A. Māliņa vadītā paramilitārā grupējuma Nacionālā gvarde kaujinieki neitralizēja RLB namā dežurējošos policistus un pārņēma ēku savā kontrolē. Māliņa komandētie kaujinieki sāka celt barikādes un pūlējās panākt [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardze]]s atbalstu cīņai pret [[Latvijas Valsts policija|Valsts policiju]]. RLB ēkas sagrābšana tomēr neizdevās, jo LR Zemessardze neatbalstīja ēkas sagrābšanu un policija bez lielām grūtībām atjaunoja sabiedrisko kārtību ēkā.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt; Galu galā Drullis un Māliņš zaudēja cīņā par varu RLB un Graudonis palika RLB vadītāja amatā.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt;

[[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|1994. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Māliņu ievēlēja par Rīgas domes deputātu.&lt;ref name=&quot;malievel&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |title=LATVIJAS LIELO PILSĒTU DOMJU UN RAJONU PADOMJU DEPUTĀTI |journal=[[Latvijas Vēstnesis]] |date={{dat|1994|06|04||bez}} |volume=Nr.66 |page=1. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:1254364%7Carticle:DIVL26 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Māliņš bija vienīgais domē no LNDP saraksta ievēlētais deputāts.&lt;ref name=&quot;malievel&quot; /&gt;

1995. gada 15. marta naktī [[Rīgas pašvaldības policija|Rīgas policijas patruļdienests]] aizturēja Rīgas domes deputātu, pilsētas drošības un kārtības komitejas locekli Armandu Māliņu, kurš dzērumā izsita kāda [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]s daudzstāvu nama durvju un logu stiklus.&lt;ref name=&quot;huligan&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Spruģis |first1=Mārtiņš |title=Rīgas domes deputāts Armands Māliņš dzer un dauza logus |journal=[[Neatkarīgā Cīņa]] |date={{dat|1995|3|17||bez}} |volume=Nr.62 |page=8. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552814%7Carticle:DIVL599 |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņam tika konstatēts 1,5 promiļu alkohola reibums.&lt;ref name=&quot;huligan&quot; /&gt; Dzīvoklis piederēja [[Latvijas Nacionālā sieviešu līga|Latvijas Nacionālās sieviešu līgas]] priekšsēdētājas vietniecei [[Benita Ziemele|Benitai Ziemelei]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Domnieki neprot bremzēt |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:923712%7Carticle:DIVL968 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Lauku Avīze]] |issue=Nr.23 |date={{dat|1995|3|21||bez}} |page=31 |language=lv}}&lt;/ref&gt; LNDP valde Māliņam izteica &quot;stingro brīdinājumu&quot;, kā arī izplatīja paziņojumu ka šis incidents ir plānota [[provokācija]] pret Māliņu ar mērķi graut LNDP prestižu.&lt;ref name=&quot;brid&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Sproģis |first1=Andris |title=Armandam Māliņam izteikts stingrais brīdinājums |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:552819%7Carticle:DIVL491%7Cquery:Armandam%20M%C4%81li%C5%86am%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Neatkarīgā Cīņa]] |issue=Nr.66 |date={{dat|1995|3|22||bez}} |page=8 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Māliņš no LNDP saraksta neveiksmīgi kandidēja 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]]&lt;ref name=&quot;sest&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=6. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija |url=https://www.cvk.lv/lv/6-saeimas-velesanas |website=www.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]].&lt;ref name=&quot;devast&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kopējie rezultāti |url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/base/base.vel7.sa3 |website=archive.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Nereģistrētās Latvijas [[Krievu nacionālā vienotība|barkašoviešu]] organizācijas &quot;Krievu nacionālā vienotība Latvijā&quot; un LNDP apvienošanās kongresā 2002. gada 25. maijā Māliņu LNDP priekšsēža amatā nomainīja barkašoviešu vadītājs [[Jevgēņijs Osipovs]].&lt;ref name=&quot;prks&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Osipovs ievēlēts par LNDP priekšsēdi |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3269685/osipovs-ievelets-par-lndp-priekssedi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk internetā tika publicēti attēli kuros redzams kā Osipovs un Māliņš pacēluši rokas [[Romiešu sveiciens|romiešu sveicienā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=«Русский Марш» в Риге. - 10 Сентября 2007 - Русская Прибалтика |url=http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 |website=russbalt.ucoz.ru |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2013|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130513191215/http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši vēlas startēt pašvaldību vēlēšanās Liepājā |url=https://www.tvnet.lv/6192681/barkasoviesi-velas-startet-pasvaldibu-velesanas-liepaja |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Ap 80 ‘barkašoviešu’ iestājušies Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3265315/ap-80-barkasoviesu-iestajusies-latvijas-nacionali-demokratiskaja-partija |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš, viņš arī &quot;Viedais Manels&quot;,... |url=https://x.com/ervinsk/status/1678112023215845377 |website=x.com |publisher=@ervinsk |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2023|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

LNDP biedri 2002. gada 7. septembrī izplatīja aptuveni tūkstotis lapiņu &quot;[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]&quot; līdera [[Einars Repše|Einara Repšes]] atbalstam.&lt;ref name=&quot;repse&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši atbalsta Repši |url=https://www.tvnet.lv/6272996/barkasoviesi-atbalsta-repsi |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2002|9|7||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Māliņš, tolaik LNDP goda tiesas priekšsēdis, slavēja Repši. Savukārt, Repše uzskatīja, ka LNDP atbalsts ir [[Rusofīlisms|prokrievisko]] spēku organizēta &quot;Jaunā laika&quot; nomelnošanas kampaņa.&lt;ref name=&quot;repse&quot; /&gt;

[[Valsts drošības dienests|Drošības policija]] (DP) 2003. gadā aizdomās par iespējamu nacionālā naida kurināšanu vērtēja A. Māliņa iespējams, [[Antisemītisms|antisemītiskos]], izteikumus partijas interneta vietnē aryan.lv.&lt;ref name=&quot;dp&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Izvērtē Māliņa publikāciju internetā |url=https://www.delfi.lv/161/criminal/4674714/izverte-malina-publikaciju-interneta |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2003|1|27||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Māliņš jau iepriekš bija nonācis tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā par nesankcionētu mītiņu un gājienu organizēšanu, kā arī par nereģistrētās barkašoviešu organizācijas popularizēšanu.&lt;ref name=&quot;dom&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši pošas uz Liepājas domi |url=https://www.apollo.lv/4707746/barkasoviesi-posas-uz-liepajas-domi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[apollo.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2004. gada nogalē ziņots ka Armands Māliņš aptuveni gadu vairs neesot LNDP biedrs&lt;ref name=&quot;rev&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP Liepājā sola «sociālo revolūciju» |url=https://www.apollo.lv/4708437/lndp-liepaja-sola-socialo-revoluciju |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2004|11|13||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un strādājot par cietuma uzraugu.&lt;ref name=&quot;dom&quot; /&gt;

[[2010. gadi|2010]]. un [[2020. gadi|2020. gados]] publicējis viedokļrakstus tādās vietnēs kā [[Delfi (portāls)|delfi.lv]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Armands Māliņš: Ierosinājums latviešu valodas jaunvārda darināšanai |url=https://www.delfi.lv/193/politics/41975354/armands-malins-ierosinajums-latviesu-valodas-jaunvarda-darinasanai |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2011|12|12||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Armands Māliņš: Kurinātā histērija pret Krieviju ir mesli ES un ASV kaklakungiem |url=https://www.delfi.lv/193/politics/44406271/armands-malins-kurinata-histerija-pret-krieviju-ir-mesli-es-un-asv-kaklakungiem |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2014|4|22||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un pietiek.com,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Pietiek :: Latvijas ārpolitikas vadākšņi nemierā ar Mieriņu |url=https://pietiek.com/raksti/latvijas_arpolitikas_vadaksni_nemiera_ar_mierinu/ |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=pietiek.com |date={{dat|2026|1|23||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī sācis veidot blogu savos [[Sociālais medijs|sociālo mediju]] profilos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Viedais Manels |url=https://x.com/ViedaisManels |website=X (formerly Twitter) |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Viedais Manels |url=https://t.me/ViedaisManels |website=Telegram |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] neveiksmīgi kandidējis no &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā.&lt;ref name=&quot;lpv22&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš - 12. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ - 14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS |url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/armands-malins |website=sv2022.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|9|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja partijas &quot;[[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; sarakstā, taču netika ievēlēts.&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

{{DEFAULTSORT:Māliņš, Armands}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]</text>
      <sha1>kk5j26vg0tbwqywf6kma6855w5wg9dq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495433</id>
      <parentid>4495423</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T11:43:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Protams, atsaukties uz re:balticu ir sevi necienīt, bet ja normāla avota nav, lietosim to.</comment>
      <origin>4495433</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21908" sha1="is57u74p1mgp403ql67wl1kq299q014" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Armands Māliņš
| attēls              = Armands_malins.jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Armands Māliņš 2025. gadā
| amats               = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums         = {{dat|1994|6|9|N}}
| term_beigas         = {{dat|1997|3|25|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1962|11|16}}
| dzim_vieta          = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| tautība             = [[Latvieši|latvietis]]&lt;ref name=&quot;svaj25&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš - 12. &quot;SUVERĒNĀ VARA&quot;, APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI - PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas |url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/37960-armands-malins/ |website=dati.cvk.lv |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|6|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| partija             = [[Komjaunatne]] {{small|(?—?)}}&lt;br /&gt;[[Latvijas Tautas fronte|LTF]] {{small|(?—?)}}&lt;br /&gt;[[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|LNDP]] {{small|(1991—2003)}}&lt;br /&gt;[[Neatkarīgais politiķis|bezpartejisks]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=🇱🇻Cīņa par Rīgu. Ideja ir svarīgāka par partijiskumu |url=https://t.me/ViedaisManels/7458 |website=Telegram |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=🇱🇻🤩🫣Milžu cīņas X. Iedvesmītis iz tautas VS reklāmas guru |url=https://t.me/ViedaisManels/8547 |website=Telegram |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2026|1|25||bez}} |quote=Īsti neizpratu, kas ir tie “jūs”, jo esmu bezpartejisks, taču lai nu paliek.}}&lt;/ref&gt; {{small|(?—pašlaik)}}
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = Aelita&lt;ref name=&quot;kakis&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Muula |first1=Anita |title=Kaķis uz tribīnes |journal=Literatūra. Māksla. Mēs. |date={{dat|1997|8|28||bez}} |volume=Nr.35 |page=5. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552262%7Carticle:DIVL94 |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{small|(prec. 1982—?)}}&lt;br /&gt; Olga&lt;ref name=&quot;olg&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=In Memoriam |url=https://t.me/ViedaisManels/7629 |website=[[Telegram]] |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|5|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{small|(civillaulība, mir. 2025)}}
| bērni               = meita un dēls&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt;
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
{{Infokaste
| bodystyle      = {{WPMILHIST Infobox style|main_box_raw}}
| above          = Militārais un tiesībaizsardzības dienests
| abovestyle     = {{WPMILHIST Infobox style|header_raw}}
| label1         = Dienesta pakāpe
| data1          = milicijas [[seržants]]&lt;br /&gt;[[virsniekvietnieks]] (IeVP)
| label2         = Dienesta laiks
| data2          = [[1980. gadi]]—[[1990. gadi|1990. gadu]] sākums&lt;br /&gt;2003―? (IeVP)
| label3         = Valsts
| data3          = {{URS}}&lt;br /&gt;{{LAT}}
| label4         = Struktūra
| data4          = [[Attēls:Communist_star_with_golden_border_and_red_rims.svg|22px]] [[Padomju armija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Coat_of_arms_of_the_Soviet_Union_(1956–1991).svg|22px]] [[Padomju milicija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Coat_of_arms_of_Latvia.svg|22px]] [[LR Īpašās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības|LR Īpašie kārtības sargi]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_None.svg|22px]] [[Latviešu Nacionālā gvarde]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Latvijas_Republikas_papildinātais_mazais_ģerbonis.svg|22px]] [[Ieslodzījuma vietu pārvalde|IeVP]]
| label5         = Vienība
| data5          = Latvijas PSR lekšlietu ministrijas ārpusresoru apsardzes pulks&lt;ref name=&quot;milickonf&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Šablovskis |first1=Arnis |title=Par kādu konfliktu |journal=[[Padomju Jaunatne]] |date={{dat|1988|11|03||bez}} |volume=Nr.210 |page=3. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:827843%7Carticle:DIVL259%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86S%20 |accessdate={{dat|2026|3|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;LR Īpašo kārtības sargu štābs&lt;ref name=&quot;kartib&quot; /&gt;
| label6         = Komandēja
| data6          = Latviešu Nacionālā gvarde
| label7         = Kaujas
| data7          = [[Rīgas Latviešu biedrība|RLB]] ēkas ieņemšana (1992)
}}
'''Armands Māliņš''' ir [[latvieši|latviešu]] bijušais [[kombatants|paramilitārists]], [[Milicija (policija)|milicis]], cietuma uzraugs, [[politiķis]], apsargs&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt; un [[Tīmekļa žurnāls|blogeris]].&lt;ref name=&quot;sv25&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=23. Armands Māliņš |url=https://suverenavara.lv/komanda/23-armands-malins/ |website=suverenavara.lv |publisher=[[Suverēnā vara]] |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2025||||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260429185441/https://suverenavara.lv/komanda/23-armands-malins/ }}&lt;/ref&gt; Bijis [[Rīgas dome]]s deputāts ([[Rīgas dome (1994—1997)|1994—1997]]) un [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas]] (LNDP) priekšsēdētājs (1991—2002). Pazīstams ar [[Literatūra|literāro]] [[Pseidonīms|pseidonīmu]] '''Viedais Manels'''.&lt;ref name=&quot;sv25&quot; /&gt; Ir izdienas pensionārs.&lt;ref name=&quot;sv25&quot; /&gt;

== Dzīvesgājums ==
Armands Māliņš dzimis 1962. gada 16. novembrī.&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=16. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/304988-16-novembra-jubilari-un-notikumi-latvija-un-pasaule |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2018|11|16||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 1982. gadā absolvējis [[Rīgas Teikas vidusskola|Rīgas 36. vidusskolu]]. No 1983. līdz 1985. gadam dienējis obligātajā militārajā dienestā [[Padomju armija|Padomju armijā]].&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; 1986. gadā uzsāka darbu [[Padomju milicija|padomju milicijā]],&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; ieguvis milicijas [[Seržants|seržanta]] dienesta pakāpi.&lt;ref name=&quot;barikadop&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par kritisko kritiku - Barikadopēdija |url=https://www.barikadopedija.lv/raksti/888025 |website=www.barikadopedija.lv |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 1988. gadā milicijā veidojis [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) atbalsta grupu,&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; kā dēļ nonācis konfliktā ar priekšniecību.&lt;ref name=&quot;barikadop&quot; /&gt;

1990. gadu sākumā bijis [[LR Īpašās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības|Latvijas īpašo kārtības sargu štāba]] priekšnieka palīgs.&lt;ref name=&quot;kartib&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Saulītis |first1=A. |title=JŪRMALAS ANTANTE? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:480076%7Carticle:DIVL62%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20M%C4%81li%C5%86a%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Jūrmala |date={{dat|1990|8|2||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc tam publicējis rakstus laikrakstā &quot;[[Pilsonis (laikraksts)|Pilsonis]]&quot;.&lt;ref name=&quot;pilson&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=PRORIETUMNIECISKO IDEJU PAUDĒJU VAJĀŠANA UN ANTISEMĪTISMS PADOMJU LATVIJĀ TURPINĀS |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:836414%7Carticle:DIVL343%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Pilsonis |issue=Nr.47 |date={{dat|1991|11|26||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pilson2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Paziņojums |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:815813%7Carticle:DIVL83%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Pilsonis |issue=Nr.3 |date={{dat|1992|1|21||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

1991. gada 3. februārī kopā ar grupiņu bijušo [[Barikāžu laiks|Barikāžu]] aizstāvju nodibināja [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|Latvijas Nacionāli demokrātisko partiju (Amerikas ceļš)]].&lt;ref name=&quot;muzej&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pirms trīsdesmit gadiem. Smagais pārbaudījumu laiks – cīņa par Rīgas Latviešu biedrību (no Jāņa Graudoņa arhīva Turaidas muzejrezervātā) |url=https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ |website=turaida-muzejs.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|9|7||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240303053235/https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ }}&lt;/ref&gt;

1992. gadā, atbildot uz [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardze]]s izveidi, dibinājis paramilitāru organizāciju [[Latviešu Nacionālā gvarde]] (LNG) jeb Nacionālā gvarde (NG).&lt;ref name=&quot;dib&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=ARMANDS MĀLIŅŠ DIBINA GVARDI |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552577%7Carticle:DIVL373%7Cquery:ARMANDS%20M%C4%80LI%C5%85%C5%A0%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.45 |date={{dat|1992|3|17||bez}} |page=4 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Nacionālā gvarde tika uzskatīta par LNDP paramilitāro spārnu un kopā ar citām [[Galēji labēja politika|galēji labējām]] organizācijām 1992. gadā plānoja veikt bruņotu [[Valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] pret [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstāko Padomi]] un [[Latvijas Republikas Ministru padome|LR Ministru padomi]].&lt;ref name=&quot;page1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:1%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=1 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;page2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:2%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Kāds [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|LR Aizsardzības ministrija]]s darbinieks sacīja ka A. Māliņš savācis cilvēkus kuri ir spējīgi veikt [[Terorisms|teroraktus]].&lt;ref name=&quot;page2&quot; /&gt;

1992.―1993. gada [[Rīgas Latviešu biedrība]]s (RLB) divvaldības krīzes laikā Māliņš bija RLB priekšsēdētāja vietnieka [[Ilmārs Drullis|Ilmāra Druļļa]] sabiedrotais cīņā pret RLB priekšsēdētāju [[Jānis Graudonis|Jāni Graudoni]]. Šajā laikā Māliņš atradās RLB Valstiskās apziņas komisijas vadītāja, runasvīra un valdes locekļa amatos.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt;

Naktī uz 1992. gada 8. septembri I. Druļļa sabiedrotā A. Māliņa vadītā paramilitārā grupējuma Nacionālā gvarde kaujinieki neitralizēja RLB namā dežurējošos policistus un pārņēma ēku savā kontrolē. Māliņa komandētie kaujinieki sāka celt barikādes un pūlējās panākt [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardze]]s atbalstu cīņai pret [[Latvijas Valsts policija|Valsts policiju]]. RLB ēkas sagrābšana tomēr neizdevās, jo LR Zemessardze neatbalstīja ēkas sagrābšanu un policija bez lielām grūtībām atjaunoja sabiedrisko kārtību ēkā.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt; Galu galā Drullis un Māliņš zaudēja cīņā par varu RLB un Graudonis palika RLB vadītāja amatā.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt;

[[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|1994. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Māliņu ievēlēja par Rīgas domes deputātu.&lt;ref name=&quot;malievel&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |title=LATVIJAS LIELO PILSĒTU DOMJU UN RAJONU PADOMJU DEPUTĀTI |journal=[[Latvijas Vēstnesis]] |date={{dat|1994|06|04||bez}} |volume=Nr.66 |page=1. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:1254364%7Carticle:DIVL26 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Māliņš bija vienīgais domē no LNDP saraksta ievēlētais deputāts.&lt;ref name=&quot;malievel&quot; /&gt;

1995. gada 15. marta naktī [[Rīgas pašvaldības policija|Rīgas policijas patruļdienests]] aizturēja Rīgas domes deputātu, pilsētas drošības un kārtības komitejas locekli Armandu Māliņu, kurš dzērumā izsita kāda [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]s daudzstāvu nama durvju un logu stiklus.&lt;ref name=&quot;huligan&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Spruģis |first1=Mārtiņš |title=Rīgas domes deputāts Armands Māliņš dzer un dauza logus |journal=[[Neatkarīgā Cīņa]] |date={{dat|1995|3|17||bez}} |volume=Nr.62 |page=8. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552814%7Carticle:DIVL599 |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņam tika konstatēts 1,5 promiļu alkohola reibums.&lt;ref name=&quot;huligan&quot; /&gt; Dzīvoklis piederēja [[Latvijas Nacionālā sieviešu līga|Latvijas Nacionālās sieviešu līgas]] priekšsēdētājas vietniecei [[Benita Ziemele|Benitai Ziemelei]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Domnieki neprot bremzēt |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:923712%7Carticle:DIVL968 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Lauku Avīze]] |issue=Nr.23 |date={{dat|1995|3|21||bez}} |page=31 |language=lv}}&lt;/ref&gt; LNDP valde Māliņam izteica &quot;stingro brīdinājumu&quot;, kā arī izplatīja paziņojumu ka šis incidents ir plānota [[provokācija]] pret Māliņu ar mērķi graut LNDP prestižu.&lt;ref name=&quot;brid&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Sproģis |first1=Andris |title=Armandam Māliņam izteikts stingrais brīdinājums |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:552819%7Carticle:DIVL491%7Cquery:Armandam%20M%C4%81li%C5%86am%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Neatkarīgā Cīņa]] |issue=Nr.66 |date={{dat|1995|3|22||bez}} |page=8 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Māliņš no LNDP saraksta neveiksmīgi kandidēja 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]]&lt;ref name=&quot;sest&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=6. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija |url=https://www.cvk.lv/lv/6-saeimas-velesanas |website=www.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]].&lt;ref name=&quot;devast&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kopējie rezultāti |url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/base/base.vel7.sa3 |website=archive.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Nereģistrētās Latvijas [[Krievu nacionālā vienotība|barkašoviešu]] organizācijas &quot;Krievu nacionālā vienotība Latvijā&quot; un LNDP apvienošanās kongresā 2002. gada 25. maijā Māliņu LNDP priekšsēža amatā nomainīja barkašoviešu vadītājs [[Jevgēņijs Osipovs]].&lt;ref name=&quot;prks&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Osipovs ievēlēts par LNDP priekšsēdi |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3269685/osipovs-ievelets-par-lndp-priekssedi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk internetā tika publicēti attēli kuros redzams kā Osipovs un Māliņš pacēluši rokas [[Romiešu sveiciens|romiešu sveicienā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=«Русский Марш» в Риге. - 10 Сентября 2007 - Русская Прибалтика |url=http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 |website=russbalt.ucoz.ru |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2013|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130513191215/http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši vēlas startēt pašvaldību vēlēšanās Liepājā |url=https://www.tvnet.lv/6192681/barkasoviesi-velas-startet-pasvaldibu-velesanas-liepaja |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Ap 80 ‘barkašoviešu’ iestājušies Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3265315/ap-80-barkasoviesu-iestajusies-latvijas-nacionali-demokratiskaja-partija |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš, viņš arī &quot;Viedais Manels&quot;,... |url=https://x.com/ervinsk/status/1678112023215845377 |website=x.com |publisher=@ervinsk |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2023|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

LNDP biedri 2002. gada 7. septembrī izplatīja aptuveni tūkstotis lapiņu &quot;[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]&quot; līdera [[Einars Repše|Einara Repšes]] atbalstam.&lt;ref name=&quot;repse&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši atbalsta Repši |url=https://www.tvnet.lv/6272996/barkasoviesi-atbalsta-repsi |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2002|9|7||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Māliņš, tolaik LNDP goda tiesas priekšsēdis, slavēja Repši. Savukārt, Repše uzskatīja, ka LNDP atbalsts ir [[Rusofīlisms|prokrievisko]] spēku organizēta &quot;Jaunā laika&quot; nomelnošanas kampaņa.&lt;ref name=&quot;repse&quot; /&gt;

[[Valsts drošības dienests|Drošības policija]] (DP) 2003. gadā aizdomās par iespējamu nacionālā naida kurināšanu vērtēja A. Māliņa iespējams, [[Antisemītisms|antisemītiskos]], izteikumus partijas interneta vietnē aryan.lv.&lt;ref name=&quot;dp&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Izvērtē Māliņa publikāciju internetā |url=https://www.delfi.lv/161/criminal/4674714/izverte-malina-publikaciju-interneta |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2003|1|27||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Māliņš jau iepriekš bija nonācis tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā par nesankcionētu mītiņu un gājienu organizēšanu, kā arī par nereģistrētās barkašoviešu organizācijas popularizēšanu.&lt;ref name=&quot;dom&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši pošas uz Liepājas domi |url=https://www.apollo.lv/4707746/barkasoviesi-posas-uz-liepajas-domi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[apollo.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2004. gada nogalē ziņots ka Armands Māliņš aptuveni gadu vairs neesot LNDP biedrs&lt;ref name=&quot;rev&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP Liepājā sola «sociālo revolūciju» |url=https://www.apollo.lv/4708437/lndp-liepaja-sola-socialo-revoluciju |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2004|11|13||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un strādājot par cietuma uzraugu.&lt;ref name=&quot;dom&quot; /&gt;

[[2010. gadi|2010]]. un [[2020. gadi|2020. gados]] publicējis viedokļrakstus tādās vietnēs kā [[Delfi (portāls)|delfi.lv]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Armands Māliņš: Ierosinājums latviešu valodas jaunvārda darināšanai |url=https://www.delfi.lv/193/politics/41975354/armands-malins-ierosinajums-latviesu-valodas-jaunvarda-darinasanai |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2011|12|12||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Armands Māliņš: Kurinātā histērija pret Krieviju ir mesli ES un ASV kaklakungiem |url=https://www.delfi.lv/193/politics/44406271/armands-malins-kurinata-histerija-pret-krieviju-ir-mesli-es-un-asv-kaklakungiem |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2014|4|22||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un pietiek.com,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Pietiek :: Latvijas ārpolitikas vadākšņi nemierā ar Mieriņu |url=https://pietiek.com/raksti/latvijas_arpolitikas_vadaksni_nemiera_ar_mierinu/ |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=pietiek.com |date={{dat|2026|1|23||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī sācis veidot blogu savos [[Sociālais medijs|sociālo mediju]] profilos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Viedais Manels |url=https://x.com/ViedaisManels |website=X (formerly Twitter) |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Viedais Manels |url=https://t.me/ViedaisManels |website=Telegram |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

NVO [[Re:Baltica]] nosaucis Māliņu par dezinformatoru sakarā ar viņa iestāšanos pret [[COVID-19 vakcīna|Covid-19 vakcīnām]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2026/07/jauni-cilveki-biezak-slimo-ar-vezi-bet-ta-celonis-nav-kovida-potes/|title=Jauni cilvēki biežāk slimo ar vēzi, bet tā cēlonis nav kovida potes|last=Siliņš|first=Ronalds|website=Re:Baltica|access-date=2026-07-17|date=2026-07-17|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] neveiksmīgi kandidējis no &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā.&lt;ref name=&quot;lpv22&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš - 12. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ - 14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS |url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/armands-malins |website=sv2022.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|9|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja partijas &quot;[[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; sarakstā, taču netika ievēlēts.&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

{{DEFAULTSORT:Māliņš, Armands}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]</text>
      <sha1>is57u74p1mgp403ql67wl1kq299q014</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sebastjēns Miņē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629475</id>
    <revision>
      <id>4495219</id>
      <parentid>4479863</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T12:12:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <origin>4495219</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7697" sha1="s7gta00wfyjkknmbxfpsvvtic75chfi" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name        = Sebastjēns Miņē
| image       =
| caption     = 
| fullname    = Sebastjēns Bernārs Anrī Klemāns Miņē &lt;br /&gt;(''Sébastien Bernard Henri Clément Migné'')
| birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|1972|11|30}}
| birth_place = {{vieta|Francija|Larošsirjona}}
| height      = 173
| position    = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = {{fb|GAB}} (galvenais treneris)
| years1 = 1989—1993 | clubs1 = {{flaga|FRA}} [[La Roche VF]] | caps1 = | goals1 = 
| years2 = 1993—1994 | clubs2 = {{flaga|FRA}} Mougins | caps2 = | goals2 = 
| years3 = 1994—1996 | clubs3 = {{flaga|FRA}} Stade Vallauris | caps3 = | goals3 = 
| years4 = 1996      | clubs4 = {{flaga|ENG}} Hoxton | caps4 =  | goals4 = 
| years5 = 1997      | clubs5 = {{flaga|ENG}} [[Boreham Wood F.C.|Boreham Wood]] | caps5 =  | goals5 = 
| years6 = 1997—1998 | clubs6 = {{flaga|ENG}} [[Leyton Orient F.C.|Leyton Orient]] | caps6 =  | goals6 = 
| manageryears1 = 1998—2000 | managerclubs1 = {{flaga|FRA}} Mougins
| manageryears2 = 2000—2003 | managerclubs2 = {{flaga|FRA}} Gaillard (asistents)
| manageryears3 = 2003—2005 | managerclubs3 = {{flaga|FRA}} Croix de Savoie (asistents)
| manageryears4 = 2005—2006 | managerclubs4 = {{flaga|FRA}} [[La Roche VF]]
| manageryears5 = 2006—2007 | managerclubs5 = {{flaga|FRA}} [[RC Strasbourg|Strasbourg]] (asistents)
| manageryears6 = 2007—2008 | managerclubs6 = {{flaga|FRA}} [[RC Lens|Lens]] (asistents)
| manageryears7 = 2008—2011 | managerclubs7 = {{fb|OMA}} (asistents)
| manageryears8 = 2011—2013 | managerclubs8 = {{fb|COD}} (asistents)
| manageryears9 = 2013     | managerclubs9 = {{flaga|COD}} Kongo DR U20
| manageryears10 = 2013—2015 | managerclubs10 = {{fb|CGO}} (asistents)
| manageryears11 = 2016—2017 | managerclubs11 = {{fb|TOG}} (asistents)
| manageryears12 = 2017—2018 | managerclubs12 = {{fb|CGO}}
| manageryears13 = 2018—2019 | managerclubs13 = {{fb|KEN}}
| manageryears14 = 2019—2020 | managerclubs14 = {{fb|EQG}}
| manageryears15 = 2021      | managerclubs15 = {{flaga|RSA}} [[Marumo Gallants F.C.|Marumo Gallants]]
| manageryears16 = 2022—2024 | managerclubs16 = {{fb|CMR}} (asistents)
| manageryears17 = 2024—2026 | managerclubs17 = {{fb|HAI}}
| manageryears18 = 2026—pašlaik | managerclubs18 = {{fb|GAB}}
}}
'''Sebastjēns Bernārs Anrī Klemāns Miņē''' ({{val|fr|Sébastien Bernard Henri Clément Migné}}; dzimis {{dat|1972|11|30}} [[Larošsirjona|Larošsirjonā]]) ir [[franči|franču]] [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā zemāko līgu klubos [[Francija|Francijā]] un [[Anglija|Anglijā]]. Trenera karjeras laikā vadījis vairākas izlases. Kopš 2026. gada ir [[Gabonas futbola izlase]]s galvenais treneris.

== Trenera karjera ==
S. Miņē futbola trenera karjeru uzsāka 1998. gadā ''FC Mougins''. Vēlāk bijis trenera asistents tādos klubos kā ''[[Strasbūras &quot;Racing&quot;|Strasbourg]]'' un ''[[RC Lens|Lens]]''. 2008. gadā kļuva par [[Klods Leruā|Kloda Leruā]] asistentu [[Omānas futbola izlase|Omānas izlasē]]. Vēlāk bijis Leruā asistents arī [[Kongo DR futbola izlase|Kongo DR]], [[Kongo futbola izlase|Kongo Republikas]] un [[Togo futbola izlase|Togo]] izlasēs. 2013. gadā Miņē neilgu laiku bija Kongo DR U-20 izlases galvenais treneris.

2017. gada martā Miņē tika apstiprināts par Kongo Republikas izlases galveno treneri, bet pēc gada amatu atstāja. 2018. gada maijā viņš kļuva par [[Kenijas futbola izlase]]s galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/sport/football/43988023|title=Kenya appoint Sebastien Migne as new coach|website=bbc.com|language=en|date={{dat|2018|5|3|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņa vadībā Kenija iekļuva [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausa]] finālturnīrā, kur gan neizdevās izkļūt no grupas. No 2019. līdz 2020. gadam viņš bija [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase|Ekvatoriālās Gvinejas izlases]] galvenais treneris.

2021. gadā Miņē neilgu laiku vadīja [[Dienvidāfrika]]s klubu ''[[Marumo Gallants F.C.|Marumo Gallants]]''. Viņš tika atlaists pēc tam, kad komanda nebija uzvarējusi nevienā no pirmajām piecām līgas spēlēm, gūstot tikai vienus vārtus, un viņš bija nolamājis kluba tehnisko direktoru Harisu Čou.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://iol.co.za/sport/soccer/psl/2021-10-10-marumo-gallants-coach-sbastien-mign-sacked-after-verbally-abusing-technical-director/|title=Marumo Gallants coach Sébastien Migné sacked after verbally abusing technical director|website=iol.co.za|language=en|date={{dat|2021|10|10|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā viņš kļuva par [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas izlases]] trenera [[Rigobērs Songs|Rigobēra Songa]] asistentu. 2024. gada februārī pēc nesekmīgā snieguma [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausā]], kur komanda izstājās jau astotdaļfinālā, Miņē darbu ar Kamerūnas izlasi atstāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.africatopsports.com/2024/02/06/migne-resigns-as-cameroon-assistant-coach/|title=Migne Resigns As Cameroon Assistant Coach|website=africatopsports.com|language=en|date={{dat|2024|2|6|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}|archive-date={{dat|2025|09|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250912125838/https://en.africatopsports.com/2024/02/06/migne-resigns-as-cameroon-assistant-coach/}}&lt;/ref&gt;

2024. gada jūnijā viņš kļuva par [[Haiti futbola izlase|Haiti izlases]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/sport/articles/c97z6d8w9x7o|title=Is Haiti international football's real impossible job? |website=bbc.com|language=en|date={{dat|2024|6|6|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2025. gada novembrī pēc uzvaras pār [[Nikaragvas futbola izlase|Nikaragvu]] ar 2:0 Miņē vadītā komanda kvalificējās [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. Tā bija tikai otrā reize vēsturē, kad Haiti iekļuva Pasaules kausa finālturnīrā. Treneris to paveica, neskatoties uz to, ka notiekošo bandu karu dēļ nekad nebija spēris kāju šajā valstī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/cwy70v7grl4o|title=Haiti reach World Cup despite coach having never been to the country |website=bbc.com|language=en|date={{dat|2025|11|19|N|bez}}|access-date={{dat|2026|4|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pasaules kausa finālturnīrā Haiti palika pēdējā vietā grupā, zaudējot visās spēlēs.

Pēc 2026. gada Pasaules kausa Miņē atstāja darbu ar Haiti izlasi un kļuva par [[Gabonas futbola izlase|Gabonas izlases]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flashscore.com/news/sebastien-migne-to-lead-gabon-in-2027-afcon-qualifiers-after-leaving-haiti-role/pG6lyaE5/|title=Sebastien Migne to lead Gabon in 2027 AFCON qualifiers after leaving Haiti role|website=flashscore.com|language=en|date={{dat|2026|7|15|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Haiti futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Miņē, Sebastjēns}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vandejā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Kongo futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Kenijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Haiti futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa treneri]]</text>
      <sha1>s7gta00wfyjkknmbxfpsvvtic75chfi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Starikovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634444</id>
    <revision>
      <id>4495436</id>
      <parentid>4486708</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T11:57:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Листопад11</username>
        <id>148068</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Krimināllieta un sankcijas */ Nepareizi formulēts teikums, kurā trūka atsauces uz avotu, ir dzēsts.</comment>
      <origin>4495436</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4837" sha1="agi483wdbhhanizvzns6nxw9vjg1iut" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Andrejs Starikovs
 |    vārds_orig = ''Андрей Стариков''
 |        attēls = Главный редактор Baltnews А. Стариков.jpg
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = Andrejs Starikovs 2021. gadā
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1991
 |    dz_mēnesis = 10
 |      dz_diena = 31
 |      dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 
 |     m_mēnesis = 
 |       m_diena = 
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = 
 |       tautība = 
 |  nodarbošanās = [[žurnālists]]
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Andrejs Starikovs''' ({{val|ru|Андрей Стариков}}; dzimis {{dat|1991|10|31}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Krievija|Krievijas]]  [[žurnālists]], [[propagandists]], informācijas aģentūras ''Baltnews'' galvenais redaktors, agrāk — informācijas aģentūras ''RuBaltic.Ru'' galvenā redaktora vietnieks.

== Karjera un darbība ==
Profesionālo darbību uzsāka Latvijā. Strādāja [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] kampaņu, politiskās konsultēšanas, ekonomiskās ekspertīzes un [[Publicistika|publicistikas]] jomā.

Saskaņā ar [[Re:Baltica]] 2017. gada pētījumu Starikova karjera ir saistīta ar [[Aleksandrs Gapoņenko|Aleksandru Gapoņenko]], kurš saņēma Krievijas finansējumu. Starikovs strādāja prokrieviskās akadēmiskās struktūrās, 2015. gadā sāka sadarboties ar izdevumu ''RuBaltic.ru'', bet 2018. gadā vadīja projektu ''Baltnews''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2017/04/propagandas-mini-razotnes/|title=Propagandas mini-ražotnes|last=Spriņģe|first=Inga|website=Re:Baltica|access-date=2026-06-18|date=2017-04-17|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Latvijas [[Medijs|medijos]] Starikovs tiek raksturots kā “Kremļa pseidoeksperts”, kas izplata [[Dezinformācija|dezinformāciju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7707407/ar-zinasanam-pret-valsti-pseidoeksperta-andreja-starikova-stasts|title=Ar zināšanām pret valsti: pseidoeksperta Andreja Starikova stāsts|website=Latvijā|access-date=2026-06-18|date=2023-02-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; Žurnāls KLIK rakstu sērijas “Latvijas pilsoņi — Kremļa draugi” ietvaros raksturo viņu kā personu, kas strādā Krievijas finansētos medijos un popularizē Kremļa nostāju [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.tvnet.lv/7709210/so-znaniyami-protiv-gosudarstva-istoriya-psevdoeksperta-andreya-starikova|title=Со знаниями против государства: история псевдоэксперта Андрея Старикова|website=Деньги|access-date=2026-06-18|date=2023-02-13|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pats Starikovs sevi dēvē par ekonomistu un politisko analītiķi, regulāri uzstājas [[Krievija|Krievijas]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] televīzijas raidījumos. Viņš aktīvi atbalsta Krievijas valdības politiku un kritizē Rietumus.

Neilgi pirms 9. maija Maskavā prezentēta [[dokumentālā filma]] “[[Uzvaras diena Baltijā: vakar, šodien, rīt]]”, kuras autors ir kādreiz Rīgā dzīvojušais Andrejs Starikovs. Pasākums notika Krievijas propagandas koncerna “''Rossija Segodņa''” telpās, piedaloties arī vairākiem Krievijas amatpersonām un propagandistiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8472672/raidijums-no-latvijas-aizbegusie-propagandisti-krievija-veido-filmu-un-izdod-gramatu-par-latvijas-vesturi|title=Raidījums: No Latvijas aizbēgušie propagandisti Krievijā veido filmu un izdod grāmatu par Latvijas vēsturi|website=Sabiedrība un politika|access-date=2026-06-18|date=2026-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Krimināllieta un sankcijas ==
2020. gada decembrī Latvijas [[Valsts drošības dienests]] ierosināja krimināllietu pret autoriem, kuri sadarbojas ar ''Baltnews'' un ''Sputnik''. 2021. gada martā pēc dienesta lūguma tika iesaldēti līdzekļi Starikova Latvijas kontā. Latvijas iestādes savu rīcību skaidroja ar ES sankciju režīma pārkāpumu; pats Starikovs šo skaidrojumu noraidīja.

2022. gada 11. jūlijā viņam uz pieciem gadiem tika liegta ieceļošana [[Igaunija|Igaunijā]]. 2023. gada 7. janvārī viņš tika iekļauts [[Ukraina|Ukrainas]] sankciju sarakstos par publiskiem aicinājumiem uz agresīvu karu un par [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas bruņotās agresijas]] pret Ukrainu atzīšanu par likumīgu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Starikovs, Andrejs}}

[[Kategorija:Krievu žurnālisti]]</text>
      <sha1>agi483wdbhhanizvzns6nxw9vjg1iut</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uzvaras diena Baltijā: vakar, šodien, rīt</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634446</id>
    <revision>
      <id>4495439</id>
      <parentid>4495077</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T11:58:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Листопад11</username>
        <id>148068</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495439</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1702" sha1="dsqx89a11dph9if015y8evnnijd18fd" xml:space="preserve">&quot;'''Uzvaras diena Baltijā: vakar, šodien, rīt'''&quot; ir [[Dokumentālā filma|dokumentāla filma]], kas veidota [[Krievija|Krievijā]] ar bijušo Latvijas mediju darbinieku līdzdalību, kuri atstājuši Latviju. Latvijas presē projekts tika raksturots kā daļa no Krievijas [[Propaganda|propagandas]] kampaņas, kas saistīta ar Latvijas un [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] vēstures [[Interpretācija|interpretāciju]].

Pēc Latvijas medijos publicēto materiālu vērtējuma, filma neizraisīja ievērojamu interesi ārpus pašu veidotāju loka. Projekts tiek aplūkots plašākā Krievijas informācijas un propagandas kampaņu kontekstā, kas vērstas uz Baltijas valstu auditoriju&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8472672/raidijums-no-latvijas-aizbegusie-propagandisti-krievija-veido-filmu-un-izdod-gramatu-par-latvijas-vesturi|title=Raidījums: No Latvijas aizbēgušie propagandisti Krievijā veido filmu un izdod grāmatu par Latvijas vēsturi|website=Sabiedrība un politika|access-date=2026-06-18|date=2026-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;.

Latvijas un starptautiskajā presē jau agrāk bija atzīmēti gadījumi, kad Krievijas struktūras izdeva filmas un grāmatas, kas saistītas ar alternatīvu Latvijas vēstures interpretāciju&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/no-latvijas-aizbegusie-propagandisti-krievija-uznem-filmu-un-izdod-gramatu-par-latvijas-vesturi/|title=No Latvijas aizbēgušie propagandisti Krievijā uzņem filmu un izdod grāmatu par Latvijas vēsturi|website=tv3.lv|access-date=2026-06-18|date=2026-05-17|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dokumentālās filmas]]</text>
      <sha1>dsqx89a11dph9if015y8evnnijd18fd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Serhijs Koreckis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635659</id>
    <revision>
      <id>4495238</id>
      <parentid>4495196</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T14:22:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495238</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7159" sha1="t7mn0824rdvxvf6qiqce7axwambqu96" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Serhijs Koreckis
| vārds_orģ = ''Сергій Корецький''
| attēls = Корецький_Сергій.webp
| att_izm = 200px
| apraksts = Koreckis 2025. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministrs]]
| term_sākums = {{dat|2026|7|16|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]]
| premjers = 
| priekštecis = [[Jūlija Sviridenko]]
| pēctecis = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|3|14}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Lucka|td=Ukraina}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejisks]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[uzņēmējs]], [[Politiķis|politiķis]]
| alma_mater = [[Luckas Nacionālā tehniskā universitāte]]&lt;br /&gt;[[Ivanofrankivskas Nacionālā naftas un gāzes tehniskā universitāte]]&lt;br /&gt;[[Kijivas Mohilas Biznesa skola]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Serhijs Koreckis''' ({{val|uk|Сергій Федорович Корецький}}; dzimis {{dat|1978|3|14}}) ir [[ukraiņi|ukraiņu]] [[uzņēmējs]] un politiķis. Kopš 2026. gada 16. jūlija viņš ir [[Ukrainas premjerministrs]].&lt;ref name=&quot;lsm2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Ukrainas premjera amatā apstiprināts līdzšinējais naftas uzņēmuma vadītājs Koreckis |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2026-ukrainas-premjera-amata-apstiprinats-lidzsinejais-naftas-uznemuma-vaditajs-koreckis.a655293/ |accessdate={{dat|2026|7|16||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|7|16||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Bijis [[Ukraina]]s valsts [[enerģētika]]s [[Uzņēmums|uzņēmuma]] ''[[Naftogaz]]'' vadītājs (2025—2026).&lt;ref name=&quot;NaftogazCEO&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Appointment of Sergii Koretskyi as CEO of Naftogaz Group {{!}} Naftogaz Ukraine |url=https://www.naftogaz.com/en/news/obrannya-koretskogo-sergiya-fedorovycha-golovoyu-pravlinnya-grupy-naftogaz |website=naftogaz.com |publisher=Naftogaz |accessdate={{dat|2026|7|13||bez}} |language=en |date={{dat|2025|4|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
=== Izglītība ===
2001. gadā Koreckis absolvēja [[Luckas Nacionālā tehniskā universitāte|Luckas Nacionālo tehnisko universitāti]], iegūstot izglītību [[Mašīnbūve|mašīnbūvē]]. 2005. gadā tajā pašā universitātē S. Koreckis ieguva grādu [[uzņēmējdarbība]]s [[Ekonomika|ekonomikā]]. Vēlāk studēja [[nafta]]s un [[gāze]]s ieguves specialitātē [[Ivanofrankivskas Nacionālā naftas un gāzes tehniskā universitāte|Ivanofrankivskas Nacionālajā naftas un gāzes tehniskajā universitātē]].&lt;ref name=&quot;nvbiz&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Корецький став головою правління Нафтогазу — NV Бізнес дізнався подробиці |url=https://biz.nv.ua/ukr/markets/direktor-ukrnafti-koreckiy-stav-golovoyu-pravlinnya-naftogazu-nv-biznes-diznavsya-podrobici-50510017.html |accessdate={{dat|2026|7|13||bez}} |work=NV Бізнес |date={{dat|2025|4|29||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā studēja ''Executive MBA'' programmā [[Kijivas Mohilas Biznesa skola|Kijivas Mohilas Biznesa skolā]].&lt;ref name=&quot;NaftogazCEO&quot; /&gt;

=== Karjera ===
No 1997. līdz 2018. gadam Koreckis strādāja uzņēmumu grupā ''Continuum Group'', kur laika gaitā no analītiķa kļuva par uzņēmuma [[Iestādes vadītājs|izpilddirektoru]].&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=LSM skaidro: Kas ir potenciālie Ukrainas premjera amata kandidāti? |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.07.2026-lsm-skaidro-kas-ir-potencialie-ukrainas-premjera-amata-kandidati.a654900/ |accessdate={{dat|2026|7|13||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|7|13||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2002. gadā viņš kļuva par kopuzņēmuma ''Western Oil Group'' vadītāju, bet no 2007. gada — par ''Continuum Group'' pārvaldītājsabiedrības izpilddirektoru.&lt;ref name=&quot;lsm&quot; /&gt;

2013. gadā Koreckis kļuva par [[Degvielas uzpildes stacija|degvielas uzpildes staciju]] tīkla [[WOG]] ģenerāldirektoru. Šajā amatā viņš strādāja līdz 2018. gadam.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Koretsky Serhii {{!}} Ukrainian news |url=https://ukranews.com/en/dossier/375-koretsky-serhii |accessdate={{dat|2026|7|13||bez}} |work=ukranews.com |date={{dat|2025|12|10||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā Koreckis nodibināja uzņēmumu ''IDEALIST Coffee Co.'', kas vairāku gadu laikā kļuvis par vienu no lielākajiem [[kafija]]s grauzdētājiem Ukrainā.&lt;ref name=&quot;lsm&quot; /&gt; Tajā pašā gadā kļuva par [[Šveice|Šveicē]] bāzētā naftas produktu [[tirdzniecība]]s uzņēmuma ''Centurion Group SA'' līdzdibinātāju un valdes priekšsēdētāju.&lt;ref name=&quot;wogkoly&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Колишній гендиректор WOG став співзасновником міжнародного трейдера |url=https://www.epravda.com.ua/news/2019/09/2/651172/ |accessdate={{dat|2026|7|13||bez}} |work=Економічна правда |date={{dat|2019|9|2||bez}} |language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Management «Executive Board Structure» {{!}} Naftogaz Ukraine |url=https://www.naftogaz.com/en/management/executive-board-and-remuneration |website=www.naftogaz.com |accessdate={{dat|2026|7|13||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada 9. novembra līdz 2025. gada 14. maijam Koreckis bija [[Akciju sabiedrība|akciju sabiedrību]] ''[[Ukrnafta]]'' un ''[[Ukrtatnafta]]'' direktors. Korecka vadībā uzņēmumi īstenoja korporatīvās pārvaldības reformas un palielināja naftas un gāzes ieguves apjomus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Sergii Koretskyi: Ukrnafta is operating according to its plans {{!}} Ukrnafta |url=https://www.ukrnafta.com/en/serhii-koretskyi-ukrnafta-is-operating-according-to-its-plans |website=www.ukrnafta.com |accessdate={{dat|2026|7|13||bez}} |language=en |date={{dat|2023|10|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 29. aprīlī Ukrainas valsts enerģētikas uzņēmuma ''[[Naftogaz]]'' uzraudzības padome ievēlēja Korecki par ''Naftogaz'' vadītāju. 2025. gada 14. maijā Koreckis stājās ''Naftogaz'' vadītāja amatā.&lt;ref name=&quot;NaftogazCEO&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web |url=https://www.naftogaz.com/en/news/sergiy-koretskyy-ocholyv-grupu-naftogaz |title=Naftogaz names Sergii Koretskyi as new CEO |publisher=Naftogaz |access-date=2026-07-13}}&lt;/ref&gt;

[[Augstākā Rada]] 2026. gada 16. jūlijā [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministra]] amatā apstiprināja Korecki. Par S. Korecka apstiprināšanu nobalsoja 289 Augstākās Radas deputāti; pret balsoja tikai viens.&lt;ref name=&quot;lsm2&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Koreckis, Serhijs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Volīnijas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas premjerministri]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Ukrainas uzņēmēji]]</text>
      <sha1>t7mn0824rdvxvf6qiqce7axwambqu96</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Gamerboy676767</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635721</id>
    <revision>
      <id>4495243</id>
      <timestamp>2026-07-16T14:47:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4495243</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" sha1="38uqv1ijt94m4ezzmw9xzyhcygy6a1g" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Gamerboy676767}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. jūlijs, plkst. 17.47 (EEST)</text>
      <sha1>38uqv1ijt94m4ezzmw9xzyhcygy6a1g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495269</id>
      <parentid>4495243</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:13:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4495269</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="322" sha1="f6hy8zbac5rxxs3bhqa22ok9d7yeix6" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Gamerboy676767}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. jūlijs, plkst. 17.47 (EEST)

{{brīdinājums}}
--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūlijs, plkst. 20.13 (EEST)</text>
      <sha1>f6hy8zbac5rxxs3bhqa22ok9d7yeix6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tehnoloģiju inovācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635722</id>
    <redirect title="Tehnoloģisks jauninājums" />
    <revision>
      <id>4495263</id>
      <timestamp>2026-07-16T16:57:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Tehnoloģiju inovācija]] uz [[Tehnoloģisks jauninājums]]: https://termini.gov.lv/atrast/Technological%20innovation</comment>
      <origin>4495263</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" sha1="pso1c7i19fyx147aebc9ca1r6zsnz4b" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tehnoloģisks jauninājums]]</text>
      <sha1>pso1c7i19fyx147aebc9ca1r6zsnz4b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Tehnoloģiju inovācija</title>
    <ns>1</ns>
    <id>635723</id>
    <redirect title="Diskusija:Tehnoloģisks jauninājums" />
    <revision>
      <id>4495265</id>
      <timestamp>2026-07-16T16:57:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Diskusija:Tehnoloģiju inovācija]] uz [[Diskusija:Tehnoloģisks jauninājums]]: https://termini.gov.lv/atrast/Technological%20innovation</comment>
      <origin>4495265</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="alhslm2rp9t4p6303r276k5namx2w83" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Tehnoloģisks jauninājums]]</text>
      <sha1>alhslm2rp9t4p6303r276k5namx2w83</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Egils Vītols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635724</id>
    <revision>
      <id>4495275</id>
      <timestamp>2026-07-16T17:21:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4495275</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1548" sha1="5voidqqxxw90cqmg316pexnrp78s8gb" xml:space="preserve">'''Egils Vītols''' (dzimis {{dat|1941|06|30}}, miris {{dat|2026|07|11}}) bija latviešu ārsts neirologs un [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s profesors.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1941. gadā. Pēc studijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūtā]] (RMI) viņš 1971. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju „Par akroparestēziju fizioloģisko analīzi pie neirastēnijas”, pētīja mugurkaulāja dinamisko slodžu izraisīto neiroloģisko sindromu patoģenēzi. 
1982. gadā viņu ievēlēja par RMI Neiroloģijas katedras docentu, 1999. gadā aizstāvēja habilitācijas darbu „Mugurkaulāja dinamisko slodžu biomehāniskie aspekti neiroloģisko sindromu patoģenēzes izpētē” un kļuva par profesoru.

No 1994. līdz 2004. gadam Egils Vītols vadīja RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedru un [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca |Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas]] (RAKUS) Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīniku, orɡanizēja neiroloģisko pacientu un epilepsijas aprūpi, bija Latvijas Neirologu biedrības priekšsēdētājs.

Miris {{dat|2026|07|11}}.&lt;ref&gt;[https://www.rsu.lv/aktualitates/memoriam-egils-vitols-30061941-11072026 In memoriam Egils Vītols (30.06.1941.–11.07.2026.)]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vītols, Egils}}
[[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas mediķi]]
[[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]]</text>
      <sha1>5voidqqxxw90cqmg316pexnrp78s8gb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495276</id>
      <parentid>4495275</parentid>
      <timestamp>2026-07-16T17:23:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap</comment>
      <origin>4495276</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1654" sha1="qnjarnon9l1up46ysq23nnlslxdl0ou" xml:space="preserve">'''Egils Vītols''' (dzimis {{dat|1941|06|30}}, miris {{dat|2026|07|11}}) bija latviešu ārsts neirologs un [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s profesors.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1941. gadā. Pēc studijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūtā]] (RMI) viņš 1971. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju „Par akroparestēziju fizioloģisko analīzi pie neirastēnijas”, pētīja mugurkaulāja dinamisko slodžu izraisīto neiroloģisko sindromu patoģenēzi. 
1982. gadā viņu ievēlēja par RMI Neiroloģijas katedras docentu, 1999. gadā aizstāvēja habilitācijas darbu „Mugurkaulāja dinamisko slodžu biomehāniskie aspekti neiroloģisko sindromu patoģenēzes izpētē” un kļuva par profesoru.&lt;ref&gt;[https://www.arstubiedriba.lv/in-memoriam-prof-dr-habil-med-egils-vitols/ www.arstubiedriba.lv]&lt;/ref&gt;

No 1994. līdz 2004. gadam Egils Vītols vadīja RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedru un [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca |Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas]] (RAKUS) Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīniku, orɡanizēja neiroloģisko pacientu un epilepsijas aprūpi, bija Latvijas Neirologu biedrības priekšsēdētājs.

Miris {{dat|2026|07|11}}.&lt;ref&gt;[https://www.rsu.lv/aktualitates/memoriam-egils-vitols-30061941-11072026 In memoriam Egils Vītols (30.06.1941.–11.07.2026.)]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vītols, Egils}}
[[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas mediķi]]
[[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]]</text>
      <sha1>qnjarnon9l1up46ysq23nnlslxdl0ou</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Biznesa inkubators</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635725</id>
    <redirect title="Uzņēmumu inkubators" />
    <revision>
      <id>4495278</id>
      <timestamp>2026-07-16T17:28:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Biznesa inkubators]] uz [[Uzņēmumu inkubators]]: https://termini.gov.lv/atrast/business%20incubator</comment>
      <origin>4495278</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="21o8dxmeact4s6wccjdjajdzbqihgtf" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Uzņēmumu inkubators]]</text>
      <sha1>21o8dxmeact4s6wccjdjajdzbqihgtf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Biznesa inkubators</title>
    <ns>1</ns>
    <id>635726</id>
    <redirect title="Diskusija:Uzņēmumu inkubators" />
    <revision>
      <id>4495280</id>
      <timestamp>2026-07-16T17:28:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Diskusija:Biznesa inkubators]] uz [[Diskusija:Uzņēmumu inkubators]]: https://termini.gov.lv/atrast/business%20incubator</comment>
      <origin>4495280</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45" sha1="33cthtyp2eqz2mtxfa10hsygzw5at5g" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Uzņēmumu inkubators]]</text>
      <sha1>33cthtyp2eqz2mtxfa10hsygzw5at5g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Biznesa plāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635727</id>
    <redirect title="Uzņēmējdarbības plāns" />
    <revision>
      <id>4495287</id>
      <timestamp>2026-07-16T17:41:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Biznesa plāns]] uz [[Uzņēmējdarbības plāns]]: https://termini.gov.lv/atrast/business%20plan</comment>
      <origin>4495287</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" sha1="th7pvbtkz9dxwyb48i6w2d1ffdf231e" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Uzņēmējdarbības plāns]]</text>
      <sha1>th7pvbtkz9dxwyb48i6w2d1ffdf231e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:HIBOFICIAL</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635728</id>
    <revision>
      <id>4495298</id>
      <timestamp>2026-07-16T18:20:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4495298</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="qi24rz12ufcidqmyp3eigejv123g990" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=HIBOFICIAL}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. jūlijs, plkst. 21.20 (EEST)</text>
      <sha1>qi24rz12ufcidqmyp3eigejv123g990</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Andzins</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635729</id>
    <revision>
      <id>4495307</id>
      <timestamp>2026-07-16T19:35:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4495307</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="bv4fho2rk5auahfapq0wjp16nflpwfx" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Andzins}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 16. jūlijs, plkst. 22.35 (EEST)</text>
      <sha1>bv4fho2rk5auahfapq0wjp16nflpwfx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunievedums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635730</id>
    <redirect title="Jauninājums" />
    <revision>
      <id>4495311</id>
      <timestamp>2026-07-16T20:19:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Jaunievedums]] uz [[Jauninājums]], pārrakstot pāradresācijas lapu: http://letonika.lv/groups/default.aspx?cid=357360&amp;r=10331062&amp;lid=357360&amp;g=2&amp;q=innovation&amp;h=1892</comment>
      <origin>4495311</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="qjc2nj892snzo4knvk780ieb99za2a4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jauninājums]]</text>
      <sha1>qjc2nj892snzo4knvk780ieb99za2a4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Jaunievedums</title>
    <ns>1</ns>
    <id>635731</id>
    <redirect title="Diskusija:Jauninājums" />
    <revision>
      <id>4495313</id>
      <timestamp>2026-07-16T20:19:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Diskusija:Jaunievedums]] uz [[Diskusija:Jauninājums]]: http://letonika.lv/groups/default.aspx?cid=357360&amp;r=10331062&amp;lid=357360&amp;g=2&amp;q=innovation&amp;h=1892</comment>
      <origin>4495313</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="ry9dub6o6idbztgjbl4dj7wi54gqa03" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Jauninājums]]</text>
      <sha1>ry9dub6o6idbztgjbl4dj7wi54gqa03</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Inovācijas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>635732</id>
    <redirect title="Kategorija:Jauninājumi" />
    <revision>
      <id>4495323</id>
      <timestamp>2026-07-16T20:40:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[Kategorija:Inovācijas]] uz [[Kategorija:Jauninājumi]]: http://letonika.lv/groups/default.aspx?cid=357360&amp;r=10331062&amp;lid=357360&amp;g=2&amp;q=innovation&amp;h=1892</comment>
      <origin>4495323</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38" sha1="bo1ydhwvq010sy7jopu70bl6ikr2g2s" xml:space="preserve">#REDIRECT [[:Kategorija:Jauninājumi]]</text>
      <sha1>bo1ydhwvq010sy7jopu70bl6ikr2g2s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>6 cepuru metode</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635733</id>
    <redirect title="Sešas domāšanas cepures" />
    <revision>
      <id>4495334</id>
      <timestamp>2026-07-16T22:04:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Turaids pārvietoja lapu [[6 cepuru metode]] uz [[Sešas domāšanas cepures]]: https://www.google.lv/search?q=Se%C5%A1as+dom%C4%81%C5%A1anas+cepures</comment>
      <origin>4495334</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" sha1="4xn2wd2juwscwxr62yc9dtn051xvs0r" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Sešas domāšanas cepures]]</text>
      <sha1>4xn2wd2juwscwxr62yc9dtn051xvs0r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635734</id>
    <redirect title="Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte" />
    <revision>
      <id>4495401</id>
      <timestamp>2026-07-17T07:17:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte]]</comment>
      <origin>4495401</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="86" sha1="p6xt5l6zaylhyrunijll0tgdwsk7k9v" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte]]</text>
      <sha1>p6xt5l6zaylhyrunijll0tgdwsk7k9v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Jukuboi</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635735</id>
    <revision>
      <id>4495409</id>
      <timestamp>2026-07-17T08:06:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4495409</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="jj4otf7zhhhvex69csolumjcseaudp4" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Jukuboi}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 17. jūlijs, plkst. 11.06 (EEST)</text>
      <sha1>jj4otf7zhhhvex69csolumjcseaudp4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bota</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635736</id>
    <redirect title="Elīna Ieva Bota" />
    <revision>
      <id>4495412</id>
      <timestamp>2026-07-17T08:14:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Elīna Ieva Bota]]</comment>
      <origin>4495412</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="keoo1phgt3b5t1dzzza4870i8ljqntr" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Elīna Ieva Bota]]</text>
      <sha1>keoo1phgt3b5t1dzzza4870i8ljqntr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Nikolajs Brāzma.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>635737</id>
    <revision>
      <id>4495416</id>
      <timestamp>2026-07-17T08:29:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>no https://timenote.info/lv/Nikolajs-Brazma {{PD-nezināms}}</comment>
      <origin>4495416</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="79" sha1="lv1xkgqkgsp2je7tpe17ngwr3wlljeo" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
no https://timenote.info/lv/Nikolajs-Brazma {{PD-nezināms}}</text>
      <sha1>lv1xkgqkgsp2je7tpe17ngwr3wlljeo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kolodas petnieks</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635738</id>
    <revision>
      <id>4495425</id>
      <timestamp>2026-07-17T09:35:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4495425</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="184" sha1="1gwycb7953bm208bt7y6cxzxaoakemb" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Kolodas petnieks}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 17. jūlijs, plkst. 12.35 (EEST)</text>
      <sha1>1gwycb7953bm208bt7y6cxzxaoakemb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Листопад11</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635739</id>
    <revision>
      <id>4495437</id>
      <timestamp>2026-07-17T11:57:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4495437</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="186" sha1="13tunz3rhnvgzycuf3awkxoh6b0jhmp" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Листопад11}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 17. jūlijs, plkst. 14.57 (EEST)</text>
      <sha1>13tunz3rhnvgzycuf3awkxoh6b0jhmp</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>