Aigars Kalvītis

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.11</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Aigars Kalvītis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2175</id>
    <revision>
      <id>4495448</id>
      <parentid>4290160</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T12:28:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495448</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10230" sha1="byaz4k8x1qpj8nrcxw2pfjt10l13g59" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds =Aigars Kalvītis
| attēls              =Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Aigars Kalvītis.jpg|200px
| apraksts            =Aigars Kalvītis 2006. gadā
| amats               =[[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| term_sākums         =2004. gada 2. decembris
| term_beigas         =2007. gada 20. decembris
| prezidents          =[[Vaira Vīķe-Freiberga]]&lt;br /&gt;[[Valdis Zatlers]]
| priekštecis         =[[Indulis Emsis]]
| pēctecis            =[[Ivars Godmanis]]
| amats2              =[[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]]
| term_sākums2        =1999. gada 1. marts
| term_beigas2        =2000. gada 5. maijs
| prezidents2         =[[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers2           =[[Andris Šķēle]]
| priekštecis2        =[[Pēteris Salkazanovs]]
| pēctecis2           =[[Atis Slakteris]]
| amats3              =[[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs]]
| term_sākums3        =2000. gada 5. maijs
| term_beigas3        =2002. gada 7. novembris
| prezidents3         =[[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers3           =[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]
| priekštecis3        =[[Vladimirs Makarovs]]
| pēctecis3           =[[Juris Lujāns]]
| dzim_dati           ={{ddv|1966|6|27}}
| dzim_vieta          ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             =[[Tautas partija]] &lt;small&gt;(1997-2011)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             =Kristīne Kalvīte
| profesija           =uzņēmējs
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Aigars Kalvītis''' (dzimis {{Dat|1966|6|27}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s uzņēmējs un bijušais politiķis, [[Latvijas Ministru prezidents]] (2004—2007) un vairāku Saeimas sasaukumu deputāts. Pārstāvēja [[Tautas partija|Tautas partiju]]. Pēc politiķa karjeras beigām — sporta funkcionārs, hokeja kluba [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks. Kopš 2015. gada augusta — AS “[[Latvijas Gāze]]” valdes priekšsēdētājs.

== Dzīvesgājums ==
1984. gadā A. Kalvītis pabeidza [[Rīgas 41. vidusskola|Rīgas 41. vidusskolu]], 1992. gadā beidza [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]] ar bakalaura grādu ekonomikā, 1995. gadā ieguva ekonomikas zinātņu maģistra grādu,&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.CVKAND.kandid?NR1=111&amp;cbutton=81199831536 Aigars Kalvītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20031201041814/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.CVKAND.kandid?NR1=111&amp;cbutton=81199831536 |date={{dat|2003|12|01||bez}} }}, ziņas par 8. Saeimas deputāta kandidātu CVK mājaslapā, pārskatītas {{dat|2009|03|25|SK}}&lt;/ref&gt; tai pašā gadā stažējies [[Viskonsinas universitāte|Viskonsinas universitātē]].&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=567520 Kalvītis kaļ jaunus plānus], Elmārs Barkāns, žurnāls Nedēļa, raksts pārpublicēts portālā TVNET {{Dat|2008|11|04|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|03|25|SK}}&lt;/ref&gt; No 1992. līdz 1998. gadam nodarbojās ar lauksaimniecības biznesu.

== Politiskā darbība ==
1997. gadā A. Kalvītis bija viens no [[Tautas partija]]s dibinātājiem un 1998. gadā tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]. No 1999. līdz 2000. gadam viņš bija [[Latvijas zemkopības ministrs|zemkopības ministrs]] [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], bet no 2000. līdz 2002. gadam — [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]] [[Bērziņa Ministru kabinets|Andra Bērziņa valdībā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lg.lv/en/about-us/management/aigars-kalvitis|title=AIgars Kalvītis {{!}} Latvijas Gāze|website=lg.lv|access-date=2025-04-11|archive-date=2019-05-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20190514131845/https://lg.lv/en/about-us/management/aigars-kalvitis}}&lt;/ref&gt; 2002. gadā [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[8. Saeima|8. Saeimā]], kur kļuva par Tautas partijas frakcijas vadītāju.

2004. gada 2. decembrī A. Kalvītis kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. Vadīja koalīcijas valdību, kurā ietilpa viņa pārstāvētā Tautas partija, kā arī [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un [[Latvijas Pirmā partija]]. Līdz 2006. gada aprīlim valdībā ietilpa arī &quot;[[Jaunais laiks]]&quot;; pēc tā aiziešanas no koalīcijas [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|A. Kalvīša mazākuma valdība]] turpināja darbu ar &quot;[[Saskaņas centrs|Saskaņas Centra]]&quot;, kā arī neatkarīgo deputātu [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] un [[Ēriks Jēkabsons (politiķis)|Ērika Jēkabsona]] atbalstu.

2006. gada rudenī [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] [[Tautas partija]] uzvarēja, un A. Kalvītis saņēma visvairāk individuālo &quot;plusiņu&quot; no visiem deputātu kandidātiem. Pēc Saeimas vēlēšanām [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidente]] [[Vaira Vīķe-Freiberga]] atkārtoti izvirzīja A. Kalvīti Ministru prezidenta amatam, līdz ar to viņš kļuva par pirmo Latvijas premjerministru, kurš savu amatu saglabāja arī pēc Saeimas vēlēšanām. Šai pašā gadā A. Kalvītis pārņēma no [[Atis Slakteris|Ata Slaktera]] arī Tautas partijas priekšsēdētāja amatu (to ieņēma līdz 2008. gadam).

Tomēr 2007. gadā augstā inflācija un vairāki skandāli, jo īpaši [[KNAB]] vadītāja [[Aleksejs Loskutovs|Alekseja Loskutova]] atstādināšana, izraisīja sabiedrības neapmierinātību ar [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|A. Kalvīša otro valdību]] kas sasniedza kulmināciju ar [[Lietussargu revolūcija|plašām protesta akcijām rudenī]]. Premjerministra nepopularitāte bija tik augsta, ka raksti par viņu sāka parādīties starp populārākajim rezultātiem interneta meklētājprogramās meklējot &quot;cūka&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/google-un-yahoo-kalvitis-cuka-215843 |title=Google un Yahoo: Kalvītis - cūka |newspaper=[[Dienas Bizness]] |access-date={{dat|2010|06|05||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2007|10|23}} notika balsojums par neuzticības izteikšanu A. Kalvītim, tomēr viņam par labu nobalsoja 57 deputāti, līdz ar to valdība darbu turpināja.&lt;ref&gt;[http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/071023/Balsoj/002.htm Balsošanas izdruka]&lt;/ref&gt;

{{Dat|2007|11|7}} A. Kalvītis tomēr paziņoja par atkāpšanos un 5. decembrī Valsts prezidentam [[Valdis Zatlers|Valdim Zatleram]] un Saeimas priekšsēdētājam [[Gundars Daudze|Gundaram Daudzem]] iesniedza oficiālu paziņojumu par valdības atkāpšanos, trīs gadus un trīs dienas pēc stāšanās premjerministra amatā. Pēc atkāpšanās no premjera amata A. Kalvītis {{dat|2007|12|20}}&lt;ref&gt;[http://www.saeima.lv/deputati/1deputati.html Aigars Kalvītis], informācija par deputātu Saeimas mājaslapā, informācija iegūta 29.01.2008&lt;/ref&gt; atjaunoja Saeimas deputāta mandātu un darbojās Nacionālās drošības komisijā un Tautsaimniecības komisijā.&lt;ref&gt;[http://lv.lv/?menu_body=DOC&amp;id=169903&amp;menu_left=LAIDIENS&amp;fp_izdevums=1 Paziņojums par A. Kalvīti], publicēts laikrakstā [[Latvijas Vēstnesis]] 29.01.2008&lt;/ref&gt; 2009. gadā A. Kalvītis paziņoja par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu un aiziešanu no politikas.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=23619583 Kalvītis tomēr aiziet no politikas], DELFI {{Dat|2009|03|25|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|03|25|SK}}&lt;/ref&gt;

== Sporta funkcionārs ==
A. Kalvītis bija aktīvs [[Hokejs|hokeja]] līdzjutējs arī laikā, kad nodarbojās ar politiku. Pēc politiķa karjeras beigām kļuvis par sporta funkcionāru, kopš 2010. gada ir hokeja kluba [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] valdes priekšsēdētājs (viņš ir arī kluba līdzīpašnieks). 2016. gada oktobrī kļuvis par [[Latvijas hokeja federācija]]s prezidentu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Lipmana ēra beigusies; par Hokeja federācijas prezidentu kļūst Kalvītis|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/hokejs/sports/video-lipmana-era-beigusies-par-hokeja-federacijas-prezidentu-klust-kalvitis.a204380/|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|work=[[lsm.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2016|10|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161009135640/http://www.lsm.lv/lv/raksts/hokejs/sports/video-lipmana-era-beigusies-par-hokeja-federacijas-prezidentu-klust-kalvitis.a204380/|archivedate={{dat|2016|10|09||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Darbība pēc politiķa karjeras ==
2015. gada augustā A. Kalvīti apstiprināja AS “[[Latvijas Gāze]]” valdes priekšsēdētāja amatā, nomainot [[Adrians Dāvis|Adrianu Dāvi]].

== Skatīt arī ==
* [[Kalvīša Ministru kabinets]]
* [[Treknie gadi]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Salkazanovs]] | virsraksts = [[Latvijas zemkopības ministrs]] | periods = {{dat|1999|07|16|N}} — {{dat|2000|05|05|N}} | pēc = [[Atis Slakteris]] }}
{{Amatu secība | pirms = [[Vladimirs Makarovs]] | virsraksts = [[Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|2000|05|05|N}} — {{dat|2002|11|07|N}} | pēc = [[Juris Lujāns]] }}
{{Amatu secība | pirms = [[Indulis Emsis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidenti|Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | periods = {{dat|2004|12|02|N}} — {{dat|2007|12|20|N}} | pēc = [[Ivars Godmanis]] }}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas ministru prezidenti}}
{{Kalvīša 2. Ministru kabinets}}
{{Kalvīša 1. Ministru kabinets}}
{{navboxes
|title=Latvijas parlamenti
|list=
{{9. Saeima}}
{{8. Saeima}}
{{7. Saeima}}
}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kalvitis, Aigars}}
[[Kategorija:1966. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]]
[[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas absolventi]]
[[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>byaz4k8x1qpj8nrcxw2pfjt10l13g59</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Balti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4531</id>
    <revision>
      <id>4495652</id>
      <parentid>4471712</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T10:07:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495652</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="74566" sha1="ccml4gj4mlvpysj6drl1zzofpqko99d" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|etnolingvistisku grupu|filmu|Baltu ciltis (filma)}}
{{etniskas grupas infokaste
| group = Balti mūsdienās
| poptime = ~'''5,6 miljoni'''
| region1 = [[Latvieši]]
| pop1 = ~1,5 miljoni
| region2 = [[Lietuvieši]]
| pop2 = ~4,1 miljoni
| related = 
| rels = 
| langs = [[baltu valodas]]
}}
{{Latvijas vēsture}}
'''Balti''' ({{val|lt|baltai}}) ir [[Indoeiropieši|indoeiropiešu]] cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no [[Polija]]s līdz [[Viduskrievija]]i. Baltiem raksturīgajās [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[Baltu valodas|baltu valodās]] mūsdienās runā tikai [[vidusbalti]] — [[latvieši]] un [[lietuvieši]]. [[Rietumbalti]] un [[austrumbalti]] gadsimtu gaitā vai nu gāja bojā vai tika [[pārtautošana|pārtautoti]].

[[Latvijas Saeima]] un [[Lietuvas Seims]] 2000. gada 18. maijā pieņēma lēmumu par [[Baltu vienības diena]]s gadskārtēju atzīmēšanu [[22. septembris|22. septembrī]], [[Saules kauja]]s gadadienā. Tās mērķis ir veicināt latviešu un lietuviešu — vienīgo baltu valodu runātāju, tuvināšanos un draudzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/baltu-vienibas-diena-pozitivais-mits |title=Baltu vienības diena — pozitīvais mīts |access-date={{dat|2018|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2016|12|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161223070158/http://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/baltu-vienibas-diena-pozitivais-mits }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161223070158/http://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/baltu-vienibas-diena-pozitivais-mits |date={{dat|2016|12|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= 22. septembris. Baltu vienības diena. Tā saistās ar Saules kauju 1236. gadā |author= Eduards Liniņš |date= 2017. gada 22. septembris |publisher= [[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url= https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/22.-septembris.-baltu-vienibas-diena.-ta-saistas-ar-saules-kauju.a56678/ |accessdate= 2018. gada 13. aprīlī}}&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==
Baltu nosaukums ir cēlies no [[Baltijas jūra]]s vārda. Pirmo reizi termins izmantots 1845. gadā, vācu valodnieka Georga Heinriha Ferdinanda Neselmana (''Nesselmann'') grāmatā par [[Senprūšu valoda|senprūšu valodu]]. 19. gadsimta krievu vēsturnieki reģiona pamatiedzīvotājus sauca par latviešu ciltīm, vai letiem, kas dalījušies kuršos, prūšos un lietuviešos.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=fAtLAAAAcAAJ&amp;pg=PA45&amp;dq=%D0%AF%D1%82%D0%B2%D1%8F%D0%B3%D0%B8&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwi7r4nx8d_aAhUKLVAKHf74DWYQ6AEIKDAA#v=snippet&amp;q=%D0%AF%D1%82%D0%B2%D1%8F%D0%B3%D0%B8&amp;f=true Materialy dlja geografii i statistiki Rossii]&lt;/ref&gt; Līdz 20. gadsimta sākumam par baltiešiem sevi sauca [[Krievijas Impērija]]s [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] [[vācbaltieši]]. [[Latviešu valoda|Latviski]] un [[Igauņu valoda|igauniski]] runājošos pamatiedzīvotājus viņi sauca par nevāciešiem ({{val|de|Undeutsche}}). Iedzīvotāju skaitīšanā toreiz izmantoja reliģiskās piederības, nevis tautības principu. Tikai pēc neatkarīgo [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] nodibināšanas, terminu &quot;baltieši&quot; jeb &quot;balti&quot; sāka attiecināt uz latviešiem un lietuviešiem. Lai arī senie [[aisti]] visticamāk bija balti,&lt;ref name=&quot;Tacits&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām |url=http://www.antiquitas.lv/wp-content/uploads/2015/06/Gaius_Cornelis_Tacitus.Germania.pdf#page=164 |author=[[Gajs Kornēlijs Tacits]] ([[Jānis Endzelīns|Jāņa Endzelīna]] tulkojums) |year=2011 |publisher=Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība |location=Rīga |isbn=978-9984-492-17-9 |page=163.—165}}&lt;/ref&gt; šo nosaukumu izmanto tālāk ziemeļos dzīvojošo [[Igauņi|igauņu]] ({{val|et|eesti}}) apzīmēšanai.

== Senvēsture ==
[[Attēls:Baltic_hydronyms_location_map.png|thumb|left|300x300px|
'''Baltu hidronīmu izplatības areāls'''
{{legend|#fad6a5|Apgabals, kurā daudz baltu cilmes hidronīmu}}
{{legend|#ffad7a|Apgabals, kurā baltu cilmes hidronīmu maz vai to cilme ir apšaubāma}}
]]
[[Attēls:East europe 3-4cc.png|thumb|300px|left|Baltu kultūras izplatības zona (zilā krāsā) vidējā [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] (3.—4. gadsimtā)]]
Zināšanas par baltu tautu senvēsturi primāri balstās arheoloģiskajos izrakumos, salīdzinošajā valodniecībā, un hidronīmu pētniecībā. Baltu aizvēstures pētniekiem traucē vietējo rakstīto avotu, akmens celtņu un pilnvērtīgu apbedījumu trūkums, jo daudzus gadsimtus balti savus mirušos sadedzināja.

Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē balti dažas reizes minēti rakstītajos avotos, piemēram, [[Senā Roma|romiešu]] vēsturnieks [[Gajs Kornēlijs Tacits|Tacits]] ap 98. gadu tapušajā traktātā &quot;[[Par Ģermānijas atrašanās vietu un tautām]]&quot;, piemin uz austrumiem no [[ģermāņi]]em mītošās [[aistiešu ciltis]] (''Aestyorum gentes'').&lt;ref name=&quot;Tacits&quot;/&gt;

Kad 18. gadsimtā sākās kolonizētās Indijas [[Sanskrits|sanskrita]] pētīšana un salīdzināšana ar Eiropas valodām, atklājās, ka [[lietuviešu valoda]] ir visarhaiskākā no dzīvajām indoeiropiešu valodām.{{nepieciešama atsauce}} 19. gadsimta vidū sākās mēģinājumi noteikt [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s saknes un indoeiropiešu pirmdzimteni, balstoties uz valodu kopīgajām saknēm. Tolaik Baltijas provincēs atraktās aizvēstures liecības uzskatīja par [[vikingi|vikingu]] kultūrai piederošām, uzskatīja, ka skandināvu pirmdzimtene meklējama Baltijas austrumu krasta zemēs. 19. gadsimta beigās šos atradumus sāka piedēvēt [[Baltijas somi|Baltijas somu]] kultūrām.

Balstoties uz baltu izcelsmes upju un vietvārdu nosaukumiem, valodnieki [[Kazimirs Būga]] un [[Jānis Endzelīns]] izvirzīja teoriju, ka baltu pirmdzimtene meklējama [[Dņepra]]s baseinā, no kurienes tie pakāpeniski virzījušies uz Baltijas jūras piekrasti. Vietvārdu pētnieki aizstāv teoriju par to, ka balti senatnē apdzīvojuši plašu teritoriju mūsdienu Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainas ziemeļos, Krievijā līdz Pleskavai, [[Smoļenska]]i, [[Kaluga]]i, [[Tula]]i, [[Brjanska]]i un [[Kurska]]i. Rietumu virzienā šī teritorija gar jūras krastu un Vislas deltu stiepjas līdz mūsdienu Vācijas robežai. Kopumā tie būtu gandrīz 860 000 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, kuros varēja dzīvot ap 500 000 cilvēku. Tas gan nenozīmē, ka balti to apdzīvojuši vienlaikus, un iedzīvotāju blīvums šajās zemēs ilgi bija ļoti zems. Visticamāk, tas norāda uz baltu ietekmi šeit ap 2.—1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Atbilstoši šai teorijai, &quot;visbaltiskākais&quot; būtu Berezinas upes baseins mūsdienu Baltkrievijā, no kura viņi vēlāk ienāca Baltijas piekrastes zemēs.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=Er1_CwAAQBAJ&amp;pg=PA128&amp;dq=balts+people+tribes&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwielOTMs6faAhUKZlAKHdS8AdsQ6AEIJzAA#v=onepage&amp;q=balts%20people%20tribes&amp;f=true Foreword to the Past: A Cultural History of the Baltic People]&lt;/ref&gt; [[Ilmeņa ezers|Ilmeņa ezera]] apkārtne ir pilna ar baltu hidronīmiem.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |year= 2008 |title= Неславянская топонимия северо-западных районов Псковской области |author= Манаков Андрей Геннадьевич, Ветров Сергей Вячеславович |journal= Псковский регионологический журнал |volume= 159 |issue= Nr. 6 |publisher= Pleskavas Valsts universitāte |url= http://www.pskgu.ru/projects/pgu/storage/prj/prj_06/prj_06_22.pdf |language= krieviski |access-date= {{dat|2015|09|18||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20151117030247/http://www.pskgu.ru/projects/pgu/storage/prj/prj_06/prj_06_22.pdf |archive-date= {{dat|2015|11|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Arheoloģiskie pētījumi ===
[[Attēls:Auklas kultūras akmens cirvji.JPG|thumb|Latvijā atrastie auklas kultūras akmens priekšmeti]]
[[Mezolīts|Mezolīta]] laikmetā (9000.—5000. gadā p.m.ē) Baltijas reģionā izveidojās [[Svidras kultūra]]i līdzīgā [[Kundas kultūra]]. Vissenākos Ziemeļeiropas Baltijas pirmiedzīvotājus paleoģenētiķi uzskata [[Skandināvijas mednieki-vācēji|Skandināvijas medniekiem-vācējiem]], kuru genoms radās pēc [[Rietumu mednieki-vācēji|Rietumu mednieku-vācēju]] un [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] sajaukšanās.&lt;ref&gt;[https://www.cell.com/current-biology/fulltext/S0960-9822(16)31542-1#secsectitle0015 E. R. Jones, G. Zarina et al. The Neolithic Transition in the Baltic Was Not Driven by Admixture with Early European Farmers] Curr Biol. 2017 Feb 20; 27(4): 576–582&lt;/ref&gt; 
Agrīnā [[Neolīts|neolīta]] (4.-3. gadu tk. p.m.ē.) laikā Baltijas reģionā izveidojās [[Narvas kultūra]] kā pārejas forma no [[Baltijas mednieki-vācēji|Baltijas mednieku-vācēju]] mezolīta kultūras uz [[Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra|ķemmes-bedrīšu keramikas kultūru]]. Narvas kultūrai pieskaita [[Osas apmetne]]s un [[Zvidzes apmetne]]s agrā neolīta iedzīvotājus.

2700.—2400. gadā p.m.ē. [[Agrīnie Eiropas zemkopji|Agrīno Eiropas zemkopju]] un Skandināvijas mednieku-vācēju teritorijas iekaroja [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] runājušās [[Bedru kultūra]]s ciltis no [[Ukraina]]s un [[Pievolga]]s stepēm, izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]].&lt;ref&gt;Haak W, Lazaridis I, Patterson N, Rohland N, Mallick S, Llamas B, Brandt G, Nordenfelt S, Harney E, Stewardson K, Fu Q, Mittnik A, Bánffy E, Economou C, Francken M, Friederich S, Pena RG, Hallgren F, Khartanovich V, Khokhlov A, Kunst M, Kuznetsov P, Meller H, Mochalov O, Moiseyev V, Nicklisch N, Pichler SL, Risch R, Rojo Guerra MA, Roth C, Szécsényi-Nagy A, Wahl J, Meyer M, Krause J, Brown D, Anthony D, Cooper A, Alt KW, Reich D. [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5048219/ Massive migration from the steppe was a source for Indo-European languages in Europe.] [[Nature]]. 2015 Jun 11;522(7555):207-11.&lt;/ref&gt;
Viņi bija lopkopji, pārvietojās ratos, iekopa nelielus laukus un viņiem bija raksturīga kapu kurgānu celšana. Nelielajās ģimenes kopienās valdīja patriarhāts, vīriešiem daloties karotājos un strādājošajos, uz ko norāda atšķirīgie priekšmeti kas mirušajiem doti līdzi aizsaulē. Šī mobilā un agresīvā kultūra pakļāva reģionā esošo neolīta kultūru, ko veidoja lielas grupas, kurās valdīja [[matriarhāts]]. Jaunienācēji mācēja iegūt un apstrādāt [[Bronza|bronzu]], Centrāleiropā uzsākot [[varš|vara]] (jeb kapara) ieguvi.&lt;ref name=&quot;The Balts&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.parzifal-ev.de/uploads/media/gimbutas.pdf |title=The Balts |access-date={{dat|2018|04|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160820000952/http://www.parzifal-ev.de/uploads/media/gimbutas.pdf }}&lt;/ref&gt;
Ja sākotnēji [[Protoindoeiropiešu valoda|protoindoeiropiešu valodā]] runājošo cilšu starpā neapšaubāmi valdīja cieša kultūras un valodas kopība, tad izplešoties pa jaunām teritorijām, pakāpeniski sāka attīstīties vietējās atšķirības.

Baltu kultūra veidojās reģionā no [[Visla]]s lejteces līdz [[Volga]]s, [[Oka]]s, [[Dņepra]]s augštecēm, no Daugavas līdz [[Pripete]]i.
Baltu priekšteči, nākot no Dņepras baseina, Baltijas jūras piekrasti, Baltkrieviju un centrālo Krieviju sasniedza divās atšķirīgās grupās. Viena grupa cauri mūsdienu Polijai sasniedza Baltijas austrumu piekrasti un izpletās uz ziemeļiem, kur sadūrās ar [[Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]s pirmiedzīvotājiem. Otra grupa, virzoties gar Dņepru, sasniedza Dņepras, Volgas un Okas upju augšteces rajonu. Viņu klātbūtni apliecina daudzie [[Auklas keramikas kultūra]]s atradumi — māla podi ar auklas nospiedumu un akmens kaujas cirvji (laivas cirvji). Līdz ar indoeiropiešu valodās runājošo cilšu ienākšanu Austumeiropā, Baltijas piekrastē izveidojas Žucevas (''Rzucewo'') kultūra, ko var uzskatīt par tiešiem baltu senčiem. Tai cieši radniecīga ir Dņepras kultūra Dņepras augštecē, un [[Fatjanovas kultūra]] Volgas augštecē, Viduskrievijā.

Indoeiropiešu valodās runājošie ienācēji savas apmetnes būvēja upju stāvkrastos, kamēr iepriekšējās neolīta kultūras pārstāvji turpināja dzīvot līdzenumos pie upēm un ezeriem, kur nodarbojās ar zvejniecību. Aptuvenā ienācēju ziemeļu robeža nostiprinājās līnijā no Daugavas līdz Volgas iztekai. Viņu apdzīvotais areāls sakrita ar ozolu un ābeļu izplatības areālu. Baltu valodām ir kopīgi vārdi ozolam, ābelei, bērzam, liepai, osim, kļavai, gobai. Tas, ka baltiem nav kopīgu vārdu dižskābardim, īvei un efejai, kas izplatīti vairāk uz dienvidiem, un kuriem slāvu valodās ir kopīgi nosaukumi, norāda, ka slāvi senāk dzīvoja vairāk uz dienvidiem no baltiem.&lt;ref name=&quot;The Balts&quot;/&gt;

=== Ģenētiskie pētījumi ===
1999. gadā publicēts pētījums atklāja augstāku Landšteinera-Vīnera (LW) asinsgrupas ģenētiskā varianta LWb izplatību Baltijas iedzīvotājiem. Visaugstāko tā sastopamību konstatēja latviešiem un lietuviešiem (6%), zemāka tā ir [[igauņi]]em (4,0%), [[somi]]em (2,9%), [[Vologda]]s [[krievi]]em (2,2%), [[poļi]]em (2,0%), [[zviedri]]em [[Gotlande]]s salā (1,0%) un Dienvidzviedrijā (0,3%).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce |date= 1999. gada jūnijs |title= The LW&lt;sup&gt;b&lt;/sup&gt; Blood Group as a Marker of Prehistoric Baltic Migrations and Admixture |journal= Human Heredity |volume= 49 |issue= № 3 |publisher= Karger Publishers |url= https://www.karger.com/Article/Abstract/22864 |language= angliski}}&lt;/ref&gt;    
Pētot [[mitohondriji|mitohondriju]] gēnus (mtDNS), atklājās, ka mtDNS [[haplogrupa|haplotipu]] variantu sadalījums Latvijas iedzīvotājiem (70% pieder haplogrupām H and U) ir līdzīgs citām Eiropas populācijām, kas varētu liecināt par kopīgu Eiropas pamatiedzīvotāju maternālo izcelsmi pa sieviešu pārmantošanas līnijām. Konstatēta mtDNS ģenētisko variantu iekšējā migrācija ziemeļrietumu virzienā.&lt;ref&gt;[https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4526/6758-Liana_Pliss_2007.pdf Liāna Pliss. Mitohondriālās DNS (mtDNS) polimorfismi latviešu etnoģenēzes pētījumos.] Latvijas Universitātes promocijas darbs, Rīga, 2007. – 75 lpp.]&lt;/ref&gt;
Arī [[Y hromosoma|Y hromosomu]] genotipēšana parādīja, ka latviešu vīriešiem ir raksturīgas četras haplogrupas — [[N1c haplogrupa]] (41,5%), [[R1a haplogrupa]] (37,7%), [[R1b haplogrupa]] (4,9%) un [[I1 haplogrupa]] (9,4%), kas ir raksturīgas arī igauņiem un lietuviešiem.&lt;ref&gt;[https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/ahg.12130 Y-Chromosomal Lineages of Latvians in the Context of the Genetic Variation of the Eastern-Baltic Region] Liana Pliss, Līga Timša, Siiri Rootsi, Kristiina Tambets, Inese Pelnena, Egija Zole, Agrita Puzuka, Areta Sabule, Sandra Rozane, Baiba Lace, Vaidutis Kucinskas, Astrida Krumina, Renate Ranka and Viesturs Baumanis. Annals of Human Genetics, November 2015, 79 (6):418-430&lt;/ref&gt;
Ģenētiski ir tikai nelielas atšķirības starp Latvijas vēsturiskajām zemēm. Senās DNS analīze no agrā un vidējā neolīta mednieku un vācēju kauliem neatklāja [[Agrīnie Eiropas zemkopji|Centrāleiropas zemkopju genomu]] piejaukuma pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.researchgate.net/publication/325928943_Population_Genetics_of_Latvians_in_the_Context_of_Admixture_between_North-Eastern_European_Ethnic_Groups Population Genetics of Latvians in the Context of Admixture between North-Eastern European Ethnic Groups.] A. Krūmiņa, L. Pliss, G. Zariņa, A. Puzuka, A. Zariņa, B. Lāce, D. Elferts, A. Khrunin, S. Limborska, J. Kloviņš, L. Gailīte (Piekuse). Proc. Latvian Acad. Sci., Section B, Vol. 72 (2018), No. 3.&lt;/ref&gt;

== Baltu veidošanās ==
Vairākus gadsimtus pēc ienākšanas jaunajos reģionos, indoeiropiešu Auklas keramikas kultūra gandrīz nemainījās, variācijām izpaužoties tiktāl, cik ir jāpiemērojas vietējo apstākļu atšķirībām. Kapu atradumos dominē vienkārši akmens un kaula priekšmeti, ar retiem [[Kapars|kapara]] gredzeniem vai matu sprādzēm.

Dzintara ieguve Austrumbaltijā sākās jau vidējā neolītā (4100.—2900. gadā p.m.ē.), kad [[Litorīnas jūra]]s līmeņa izmaiņu rezultātā kļuva pieejami dzintara slāņi. Dzintaru visvairāk izskaloja [[Vislas joma|Vislas jomā]], [[Sembas pussala|Sembas pussalā]] un [[Kuršu joma|Kuršu jomā]], un nelielos apjomos arī Kurzemes un Sāmsalas piekrastē. Dzintara apstrādes paliekas atklātas daudzviet piekrastē, kā arī [[Lubāns|Lubānas ezera]] apkārtnē, kur 16 apmetnēs atklāti ap 3000 dzintara rotaslietu un 9000 neapstrādāta dzintara fragmentu. Tūkstošiem Baltijas dzintara objektu atrasti [[Valdaja augstiene]]s apmetnēs, kas apmaiņā tirgoja [[Krams|kramu]].

Neolīta beigās, klimata un sabiedrības dzīvesveida izmaiņu dēļ, dzintara apstrāde beidzās, tā vietā nākot bronzas apstrādei. Ienākot indoeiropiešiem, sāka veidoties [[pilskalns|pilskalnu]] apmetnes, kas kļuva par prestižās bronzas apstrādes centriem, lai arī bronzas priekšmeti Latvijā ir atrasti salīdzinoši maz. Palēnām atjaunojās dzintara apstrāde, lai arī tā neatguva neolītam raksturīgo augsto kvalitāti. Nelielas vēlīnā bronzas un senākā dzelzs laikmeta dzintara apstrādes paliekas atrastas [[Ķivutkalna pilskalns|Ķivutkalna pilskalnā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2015_files/1numurs/A_Vasks_Dzintars_bronzas_LVIZ_2015_1.pdf |title=DZINTARS BRONZAS UN SENĀKAJĀ DZELZS LAIKMETĀ LATVIJAS TERITORIJĀ |access-date={{dat|2018|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200927112721/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2015_files/1numurs/A_Vasks_Dzintars_bronzas_LVIZ_2015_1.pdf }}&lt;/ref&gt;

=== Bronzas laikmets ===
{{see also|Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā}}
[[Attēls:Baltic cultures 600-200 BC SVG.svg|thumb|Bronzas laikmeta baltu kultūru reģioni]]
[[Attēls:Bronzas laikmeta priekšmeti.JPG|thumb|Latvijā atrastie bronzas laikmeta priekšmeti]]
Bronzas laikmeta apmetņu arheoloģiskie izrakumi uzrāda pirmās liecības par ieročiem un karadarbību. Papildus nocietinātu apmetņu paliekām pakalnos, nelielā skaitā atrasti arī bronzas ieroči. No Latvijas teritorijā atrastajiem 165 bronzas objektiem, 67 ir ieroči (galvenokārt kara cirvji un šķēpi) un 70 ir rotājumi, kas norāda uz to, ka prestižo bronzu izmantoja nēsātāja statusa un varas demonstrēšanai. Nocietinājumu celšana pakalnos norāda uz senbaltu ienācēju nepieciešamību aizsargāties, kā arī demonstrēt savu varu. Vēlīnajā Bronzas laikmetā Latvijā ir ap 100 pilskalnu, no kuriem vislabāk izpētītie ir Ķivutkalna pilskalns, [[Vīna kalns (pilskalns)|Vīnakalns]], Mūkukalns, un Lubānas [[Brikuļi]].&lt;ref&gt;[briai.ku.lt/downloads/AB/08/08_032-038_Vasks.pdf WEAPONS AND WARFARE DURING THE BRONZE AGE IN THE AREA OF PRESENT-DAY LATVIA]&lt;/ref&gt;

Trūkstot vietējām kapara atradnēm, bronzas lietošanas pirmsākumi baltu veidošanās areālā datējami ap 1800. gadu p.m.ē., kad šeit parādījās no citurienes ievestie bronzas izstrādājumi. Vietējie bronzas izstrādājumi parādījās ap 1500. gadu p.m.ē. Latvijā senākie bronzas izstrādājumi atrasti [[Lubāns|Lubāna ezera]] apkārtnē. [[Bronzas laikmets]] (1800.—500. gads p.m.ē) iezīmē izteiktākas reģionu kultūru atšķirības. Rietumos (Polijas ziemeļos, Lietuvas un Latvijas rietumos) ieplūda bronzas ieroči no Skandināvijas un Centrāleiropas. Par tiešiem kontaktiem ar Skandināviju un [[Gotlande|Gotlandi]] liecina tā sauktās &quot;[[velna laivas]]&quot; — skandināvu apbedījumi Ziemeļkurzemē, [[Roja (upe)|Rojas upes]] apkārtnē un citur. Šie apbedījumi liek domāt par nelielu skandināvu koloniju Ziemeļkurzemes (Ventspils, Talsu, Dundagas apriņķu) somugru zemēs. Vēlīnajā Bronzas laikmetā lielākais bronzas apstrādes centrs Latvijā atrasts Ķivutkalna pilskalnā, arī pārējie lielākie bronzas apstrādes centri atradās pie Daugavas tirdzniecības ceļa.

Austrumos (Latvijas un Lietuvas austrumi, Volgas augštece, [[Dņepras balti|Dņepras baltu]] zemēs) bronza galvenokārt nāca no [[Urāli]]em vai dienvidiem. Metālu trūkuma dēļ visa bronza un kapars bija jāiegūst tirdzniecības ceļā no citiem reģioniem. Senbaltiem cieši radniecīgās [[Fatjanovas kultūra]]s paliekas (ap 1500.—1300. gadu p.m.ē.) atrastas Urālu dienvidos, kur tās pārstāvji ieradās kapara meklējumos, radot kapara darba priekšmetu un rotājumu gatavošanas centru. Okas baseina zemēs un Ukrainas ziemeļos senbaltu kultūra attīstījās lēnāk. Bronzas laikmeta beigās viens austrumbaltu kultūras apgabals aptvēra mūsdienu Latvijas dienvidus, Lietuvas austrumus un Baltkrievijas rietumus. Otrs aptver Baltkrievijas dienvidus un Ukrainas ziemeļus, Pripetes purvu rajonā. Trešais aizņem [[Desna]]s, Dņepras, Okas un Donas augšteces Viduskrievijā. Trūkstot dzintaram, ko varētu pārdot, bronzas priekšmeti šeit parādījās vēlāk. Mājrīku izgatavošanai joprojām izmantoja kaulu. Teritorijās starp Latviju un Okas upes baseinu atrastas gandrīz tikai māla priekšmetu paliekas, ar ļoti retiem bronzas cirvju un rotājumu atradumiem. Arī kapu apglabājumi šeit atrasti maz. Par senbaltu kultūru te vairāk liecina vairāku simtu pakalnos celto ciematu paliekas un baltiskie upju nosaukumi. Pakalnu ciemati parasti atradās ap 5 km attālumā viens no otra. Ciemati parasti aizņēma līdz 40x60 metrus lielu teritoriju, kurā varēja uzbūvēt ap 10 mājām. 1—2 metrus augsto aizsargmūri veidoja no akmens, koka, zemes un māla, dažreiz mālu apdedzinot. Cilvēki nodarbojās ar zemkopību un mājlopu audzēšanu. Ap 70% no atrastajiem kauliem pieder mājlopiem, 30% medījumam. Lielais zirgu kaulu daudzums norāda uz to, ka zirga gaļu izmantoja pārtikā. 4.—2. gadsimta p.m.ē. atradumos jau atrok vairāk vietēji izgatavotus bronzas priekšmetus un rotājumus. Iespējams, ka Pripetes purvu vai Dņepras augšteces rajonā dzīvojošie balti ir bijuši [[Hērodots|Hērodota]] minētie [[neuri]]. Ap 200. gadu p.m.ē. Pripetes purvu un [[Dņepra]]s baseina baltu zemēs no dienvidiem iebruka slāvu priekšteči, Zarubiņeckas kultūras pārstāvji.&lt;ref name=&quot;The Balts&quot;/&gt;

Lielāko daļu zemnieku dārgās bronzas parādīšanās neskāra. Zemes apstrādāšanā joprojām izmanto akmens kapļus. Darbarīkus gatavo no koka, kaula un raga. No neolīta laika medniekiem-zvejniekiem, seno indoeiropiešu ienākšanas iezīmē pāreju uz lopkopības-zemkopības modeli. Sākas līdumu līšana. Pārtikā izmanto piena produktus un [[Cūkgaļa|cūkgaļu]]. Liellopu ādas noderēja apģērbam un apaviem. Ņemot vērā augsnes noplicināšanos, pēc 2—3 apstrādes gadiem lauku uz 20—30 gadiem atstāja atmatā. Zemnieki audzē miežus, kviešus, prosu, zirņus, pupas un auzas. Ap 8. gadsimtu p.m.ē. zemkopību negatīvi ietekmēja klimata izmaiņas, tam vidēji paliekot par 2 grādiem aukstākam. Tas izraisīja graudaugu neražas un intensīvāku pievēršanos medīšanai un zvejniecībai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:83{{!}}issueType:B |title=Latviešu vēsture. I.daļa |access-date={{dat|2018|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:83{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:83{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Bronzas laikmeta sākums un vidus bija laiks, kad ar senbaltiem saistītās kultūras aizņēma visplašāko teritoriju. Bronzas laikmetā baltu priekšteču kultūra pastāvēja visā mūsdienu Polijas ziemeļu daļā, dienvidos sniedzoties līdz [[Varšava]]s apkārtnei, Kaļiņingradas apgabalā, Lietuvā, Latvijas dienvidos, Baltkrievijā, Ukrainas ziemeļos un Krievijas rietumos līdz [[Maskava]]s apkārtnei. Visu šo reģionu sedza galvenokārt lapu koku meži, kuros dzīvoja pārtikai un apģērbam piemēroti dzīvnieki — [[sumbri]], [[tauri]], [[zirgi]], [[brieži]], [[lāči]] un [[vilki]]. Oderas un Vislas baseini Baltijas reģionu savienoja ar Centrāleiropu. Nemuna šķērsoja auglīgo Lietuvu. Austrumos satiksmi nodrošināja Okas baseins. Dienvidus nosedza plašie Pripetes baseina purvi.

Ap 1200. gadu p.m.ē., izplešoties [[Lužicas kultūra]]i, balti pakāpeniski zaudēja teritorijas uz rietumiem no [[Visla]]s un [[Buga]]s upēm. Sākas apmetņu celtniecība pakalnos, kurās attīstījās tehniski sarežģītā bronzas apstrāde. Vēlīnajā bronzas laikmetā Polijas ziemeļos un Baltijas piekrastē vietējie kalēji attīstīja reģionālu bronzas apstrādes stilu, kas ietekmēja baltu [[kaujas cirvji|kaujas cirvju]] un [[saktas|saktu]] dizainu. Sākotnēji balti mirušos apglabāja no koka stumbra tēstos zārkos, bet ap 1500.—1300. gadu p.m.ē. Centrāleiropas un Skandināvijas ietekmē rietumbaltu un vidusbaltu reģionos ieviesās paraža sadedzināt mirušos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/1numurs/J_Ciglis_A_Vasks_Jauni_bronzas_LVIZ_2017_1.pdf |title=JAUNI BRONZAS UN SENĀKĀ DZELZS LAIKMETA APBEDĪŠANAS VIETU DATĒJUMI AR RADIOAKTĪVĀ OGLEKĻA METODI |access-date={{dat|2018|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211118123228/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/1numurs/J_Ciglis_A_Vasks_Jauni_bronzas_LVIZ_2017_1.pdf }}&lt;/ref&gt; Šajā laikā zobenus apbedījumos atrod ļoti reti, biežāk mirušajiem līdzi deva kaujas cirvjus. Saglabājas paraža gadsimtiem ilgi mirušos apglabāt vai sadedzināt vienā nelielā vietā, kas liek domāt, ka tās bija ģimenes vai cilts kapavietas. Ap mūsu ēras sākumu daļa baltu atsāka mirušo apglabāšanu, kremācijai saglabājoties Prūsijā, kur [[prūši]] kremēto radinieku kaulus ievieto stilizētai cilvēka sejai līdzīgās māla urnās un tad apraka, kamēr [[jātvingi|jātvingu]] zemēs turpinās kremēto mirušo apbedīšana akmens kurgānos.

[[Marija Gimbutiene]] Bronzas laikmetu seno baltu apdzīvotajā teritorijā iedalīja vairākos posmos:&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=BvtRdigDtFoC&amp;printsec=frontcover&amp;source=gbs_ge_summary_r&amp;cad=0#v=onepage&amp;q=baltic&amp;f=false Bronze Age cultures in Central and Eastern Europe]&lt;/ref&gt;
* Baltijas [[Auklas keramikas kultūra]] (2000—1700/1600 p.m.ē.), kuras beigās sāka parādīties kapara priekšmeti. [[Kurgānu hipotēze]] šo laiku saista ar baltu priekšteču ienākšanu reģionā.
* Agrīnais Baltijas bronzas laikmets (1700/1600—1450 p.m.ē.), kurā laikā sākās aktīva dzintara tirdzniecība uz Vidusjūras un Urālu reģioniem, pretī iegūstot metāla izstrādājumus. Ciematu iedzīvotāji veidoja iežogotus laukumus mājlopu aizsardzībai no plēsīgajiem dzīvniekiem.
* Vidējais bronzas laikmets (1450—1250 p.m.ē.), [[Tšiņecas kultūra]]s laiks, ko Polijas teritorijā ietekmēja Centrāleiropas kultūras. Turpinās aktīva dzintara tirdzniecība.
* Klasiskais Baltijas laikmets (1250—1100 p.m.ē). Baltu priekšteči zaudēja daļu teritoriju Polijas vidienē un dienvidos — Vislas augštecē, Krakovas un Ļubļinas apgabalos. Šī laika atradumos, galvenokārt mūsdienu Polijā un Kaļiņingradā atrasti īpaši šim reģionam raksturīgi Baltijas kaujas cirvji.
* Vēlīnais bronzas laikmets. (1100—750 p.m.ē). Šajā laikā izbeidzās mirušo apglabāšana, to aizvietoja ar sadedzināšanu, paliekas ievietojot māla traukos un aprokot. Līdz pat 6. gadsimtam p.m.ē dzelzs priekšmeti baltu zemēs gandrīz nav sastopami.

== Dzelzs laikmets ==
{{see also|Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā}}
[[Attēls:Baltu robežas Romas laiks.JPG|thumb|Aptuvenās kuršu, zemgaļu un letgaļu zemju ziemeļu robežas Latvijā mūsu ēras pirmajos gadsimtos (no grāmatas &quot;Latviešu vēsture&quot;, 1938). Mūsdienās Daugavas augšteces baseina senos iedzīvotājus indentificē kā [[Sēļi|sēļus]]]]
[[Attēls:Ansis Cīrulis. Latgale senatnē (1934).jpg|thumb|Idealizēta baltu ikdiena Dzelzs laikmetā ([[Ansis Cīrulis]] &quot;Latgale senatnē&quot;, 1934)]]
Lužicas kultūra sabruka 5.—6. gadsimtā p.m.ē no dienvidiem nākošo [[Skiti|skitu]] klejotāju uzbrukumu rezultātā. Daži skitu bultu uzgaļi atrasti Lietuvas dienvidos. Baltu zemēs viņi neiebruka, taču Prūsijas austrumu un dienvidu ezeru salās šajā laikā būvētie nocietinājumi, liecina par nepieciešamību aizsargāties no uzbrukumiem.

Pirmie importētie dzelzs priekšmeti baltu zemēs parādījās ap 600. gadu p.m.ē. Agrīnais [[Dzelzs laikmets]] (500. p.m.ē — 450. m.ē.) sākās ar daudzu pakalnu ciematu pamešanu. Ja iepriekš tie bija specializēti bronzas apstrādes centri, tad dzelzi tagad varēja iegūt no vietējās purva rūdas. Ap 5. gadsimtu vietējie kalēji jau māk iegūt [[Tērauds|tēraudu]], no kā gatavo kaujas cirvjus.

Bronzas un dzelzs priekšmeti bija pieejami gandrīz visiem šī reģiona iedzīvotājiem. Pieaugošais iedzīvotāju skaits, un plaši izmantotie dzelzs lauksaimniecības rīki arī ļāva paplašināt apstrādāto zemes platības. Veidojās individuālas zemnieku sētas, kas atradās tālāk no ciematiem, kuru tuvumā parasti atradās nocietināts pakalns, kopienas patvērumam no uzbrukumiem. Dzelzs darba priekšmeti atviegloja zemes apstrādi, kas daudzviet kļuva par galveno nodarbošanos un pārtikas avotu. Sirpi daudzviet sāka aizstāt daudz produktīvākā [[izkapts]]. Koka arklus dažviet jau aizvieto dzelzs arkli. Seno kviešu, miežu un prosas audzēšanu papildināja [[rudzi]] un [[auzas]]. Lini un kaņepes nodrošināja ar audumiem un šķiedrām. Līdz 75% no gaļas nodrošināja mājlopi, bet pārējais bija medījums.

Lietuviešu zinātniece [[Marija Gimbutiene]] laiku starp 2. un 5. gadsimtu uzskatīja par baltu kultūras &quot;zelta laikmetu&quot;. Viņi apdzīvoja plašu teritoriju no Vislas deltas rietumos līdz Okas baseinam Austrumos. No Daugavas baseina ziemeļos līdz Pripetes purviem dienvidos. Baltu zemēs krustojās reģionālie tirdzniecības ceļi. Paralēli bronzas tirdzniecībai, Polijas ziemeļos un [[Sembas pussala|Sembas pussalā]] (tagad [[Karaļauči|Kaļiņingradas]] pussala) attīstījās dzintara ieguve un tirdzniecība. Balti pārdeva zvērādas, medu, vasku. [[Prūsija (zeme)|Prūsijas]] un Lietuvas zemes tirgojās ar ģermāņiem un [[Romas impērija|Romas impēriju]], kas baltus sauca par [[aisti]]em. Šajā laikā baltu zemes un ciltis vairākas reizes pieminētas romiešu vēsturnieku darbos. Gimbutiene uzskata, ka Plīnija aprakstītā Glaesarija (ko aisti saucot par Austeraviju) ir prūšu apdzīvotā [[Semba]]s pussala. Romiešu monētas balti izmantoja rotājumiem un tās plaši atrastas šī laika rietumbaltu (un kuršu) apbedījumos. Rietumbaltu zemēs atrasti arī dažādi romiešu dekoratīvie rotājumi. Prūsija, īpaši Semba, tirgojoties ar tālajām romiešu zemēm kļuva par turīgāko baltu apgabalu. Baltu meistari attīsta bagātīgi dekorētu rotājumu — kaklariņķu, saktu, rokassprādžu — gatavošanas kultūru. 4. un 5. gadsimtā palielinās turīgu apbedījumu skaits. Sievietes apglabā ar visām rotaslietām — gredzeniem, saktām, kaklariņķiem, piekariņiem. Vīriešu kapos atrastas saktas, dzeramie ragi, zobeni, vairogi un zirgu piederumi.

Rietumbaltu teritorijas sāka sarukt mūsu ēras sākumā, kad šeit uz vairākiem gadsimtiem iespiedās skandināvu [[goti]], kas 2. gadsimtā sāka migrāciju no Skandināvijas un Vislas deltas uz Melnās jūras piekrasti. Viņu atbrīvotās zemes pie Vislas ieņēma prūši.

Mūsu ēras 5. un 6. gadsimts iezīmē mūsdienās pazīstamo baltu cilšu identitāšu izveidošanos. Šajā laikā zemgaļu apdzīvotās zemes iestiepās Vidzemē līdz Cēsīm, no kurām tos vēlāk izspieda Kurzemes somugri un latgaļi. Baltu cilšu starpā, kā arī baltu un somugru starpā notika nepārtraukta karadarbība, kas radīja nepieciešamību pēc militāro punktu, pilskalnu celtniecības. Izkliedēto zemnieku saimniecību drošībai ap 500. gadu sākās nocietinātu [[Pilskalns|pilskalnu]] celtniecība. Sākotnēji tie nebija domāti apdzīvošanai, bet paredzēti tikai patvērumam un aizsardzībai no uzbrucējiem. Koka piļu būvēšana pakalnos vispirms sākās Lietuvā, un vēlāk arī Latvijā. Tie iezīmē tālāku cilšu [[sabiedrības noslāņošanās|sabiedrības noslāņošanos]] un politiskās varas centralizēšanos. Lietuvā ir ap 700 pilskalnu, kamēr Latvijā ap 500. Ap 9. gadsimtu ciemati pilskalnu tuvumā jau sasniedza tik ievērojamu iedzīvotāju skaitu, ka anglosakšu un vācu ceļotāji tās sauca par pilsētām. Aprakstot 855. gada karu starp zviedriem un kuršiem, vācu hronists [[Rimberts]] rakstīja, ka [[Grobiņa|Sēburgā]] pulcējušies 7000, bet [[Apūle|Apūlijā]] 15 000 karotāju. Lietuvas [[Kernave]]s pilskalna iedzīvotāju skaits 13. gadsimtā sasniedzis 3000.

=== Sabiedrības noslāņošanās ===
Līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai 14. gadsimtā pierakstītie prūšu likumi (''Iura prutenorum''). Ņemot vērā citu Dzelzs laikmeta Eiropas barbaru tautu atstātos rakstītos likumu kodeksus, var veikt aptuvenu baltu cilšu sabiedrību modelēšanu. Pastāvēja politiskā un militārā aristokrātija, brīvie vīrieši, brīvās sievietes, daļēji brīvie cilvēki un vergi (lietuviešu ''šeimynykštis'', ''kaimynas''), kas bieži bija karagūstekņi vai visnabadzīgākie cilvēki. Lielākā atšķirība cilts likumu priekšā bija starp brīvajiem cilvēkiem un vergiem, kam nebija nekādu tiesību. Atšķirības starp aristokrātiem, brīvajiem cilvēkiem un pusbrīvajiem bija neskaidrākas, un varēja mainīties pēc vietējām paražām. Rietumu hronikās minētie &quot;ķēniņi&quot; (''rex'') vairāk jāpieņem kā cilšu vadoņi vai novada karavadoņi{{nepieciešama atsauce}}, taču to vara jau bija mantojama vienas aristokrātiskās ģimenes ietvaros. Ņemot vērā kapulaukos atrastos priekšmetus un kapu iekārtojumu, ļoti aptuveni aplēsts, ka Austrumu Lietuvā vergi un pusbrīvie varēja veidot ap 25% iedzīvotāju, brīvie cilvēki apmēram 50%, bet militārā un politiskā aristokrātija ap 20—25%, no kuriem tikai daļai piederēja augstākā vara. Gadsimtu laikā palielinās tendence mirušos apglabāt ar aizvien mazāku priekšmetu skaitu, kas varētu norādīt uz nabadzības pieaugumu, vai uz to, ka nostiprinājās aizgājēja īpašuma mantošanas tradīcija.&lt;ref&gt;[https://www.researchgate.net/publication/283148960_SOCIAL_CLASSES_IN_THE_IRON_AGE_EAST_LITHUANIA_AN_ATTEMPT_OF_IDENTIFICATION_IN_THE_MORTUARY_RECORD SOCIAL CLASSES IN THE IRON AGE EAST LITHUANIA: AN ATTEMPT OF IDENTIFICATION IN THE MORTUARY RECORD]&lt;/ref&gt;

=== Apbedīšanas paražas ===
[[Attēls:Cmentarzysko Jacwingow, Suwalszczyzna, Aug 2004 B.jpg|thumb|Jātvingu kapavieta]]
[[Attēls:Agrīnā dzelzs laikmeta kapulauks.JPG|thumb|Agrīnā dzelzs laikmeta kapavietas akmens aploks]]
Rietumbaltu un austrumbaltu cilšu mirušo apglabāšanas tradīcijas nebija mainījušās vairāk nekā tūkstoš gadu, ļaujot noteikt to apdzīvoto zemju robežas. Turīgākos zemniekus un karavīrus apglabā akmens kapos ar daudziem ikdienas rīkiem un ieročiem, nabadzīgākiem zemniekiem kapi ir vienkāršāki, kamēr visnabadzīgākos vienkārši aprok, vai atstāj neapraktus. Ap mūsu ēras sākumu balti, izņemot prūšus, izbeidz mirušo sadedzināšanu. Virs kapa veido zemes uzkalniņu, ap to veidojot akmeņu riņķi. Radiniekus, vai apmetnes iedzīvotājus vairākus gadsimtus turpināja apglabāt blakus, veidojot plašus kapulaukus. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos novērojamās bēru paražu atšķirības iezīmē atšķirīgu baltu cilšu kultūru veidošanos.

Tagadējās Lietuvas piekrastē ap 2. gadsimtu izzūd kapu kurgānu veidošana, mirušos apglabājot līdzenos kapos, ap kuriem veido akmens riņķu krāvumus, dažviet izveidojot līdz četriem akmens riņķiem. Šī paraža izplatījās uz Žemaitiju un Latvijas dienvidiem. Ap 4. gadsimtu, ņemot vērā apbedīšanas paražas, var sākt izdalīt žemaišu, zemgaļu un sēļu kultūru pirmsākumus. Sēļi jau no 2. gadsimta pakāpeniski beidz mirušo sadedzināšanu. Latgaļu kultūra un apbedījumi no 3. gadsimta sāk atšķirties no Austrumlietuvas leišu apbedījumiem. Starp [[Dubīsa]]s un [[Šušve]]s upēm ap 5. gadsimtu izveidojas žemaišu kultūra. Starp kuršu un žemaišu zemēm pastāvēja plaša neapdzīvota josla, kas pie [[Rietava]]s sasniedza ap 40 km. Žemaišu vīriešu apbedījumos no 9. gadsimta līdzi dod arī zobenu, kā arī zirga galvu un kājas. Iespējams, šī paraža nākusi no skalvjiem. Lietuvas austrumos un Baltkrievijā ap 3.—4. gadsimtu sāk veidoties Austrumlietuvas kapu kurgānu kultūra.&lt;ref name=&quot;Iron Age&quot;&gt;[http://lad.lt/data/com_ladlibrary/1471/8-11.pdf Iron Age]&lt;/ref&gt; Sūdavi, iespējams prūšu ietekmē, 5. gadsimtā atkal sāk mirušo sadedzināšanu. Kuršu kultūra 5.—8. gadsimtā veidojas Klaipēdas apkārtnē. Akmens riņķi ap kapiem šeit izzūd, un ap 7.—8. gadsimtu kremācija izplatās arī kuršu vidū. 8. gadsimtā Lietuvā piekopj mirušo apglabāšanu, bet 9. gadsimtā atkal sākas kremācija. Ap 10.—11. gadsimtu tikai zemgaļi un latgaļi turpināja mirušo aprakšanu. Vēlīnajā Dzelzs laikmetā (800—1200) latgaļi vīriešus apbedī ar galvu uz austrumiem, bet sievietes ar galvu uz rietumiem. Lietuvā un Prūsijā bija paraža ievērojamu mirušo apglabāt kopā ar zirgu.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=QDA5DwAAQBAJ&amp;pg=PA5&amp;dq=baltic+tribes&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiy9fr7s6faAhUIEVAKHWOCBwsQ6AEIOzAD#v=onepage&amp;q=baltic%20tribes&amp;f=true A History of the Baltic States]&lt;/ref&gt; Jātvingiem raksturīgi apbedījumu kurgāni, kas pilnībā vai daļēji veidoti no krautiem akmeņiem. Kamēr citām baltu ciltīm apglabāšanas tradīcijas vairākas reizes mainījās, jātvingi visu m.ē. pirmo tūkstošgadi paliek uzticīgi akmens krāvumiem. To diametrs ir no 6 līdz 18 metriem, un tie paceļas tikai kādu pusmetru virs zemes. Nelaiķi sākotnēji apbedīja, bet no 5. gadsimta parasti sadedzināja kapā, un tad noklāja ar akmeņu un smilšu pakalniņu. Kapos atklāti ļoti maz priekšmetu, kas apgrūtina to datēšanu.&lt;ref&gt;[http://suzhdenia.ruspole.info/node/3645 Валентин СЕДОВ. Курганы ятвягов.]&lt;/ref&gt; 6. un 7. gadsimtā baltu apbedījumos parādās aizvien bagātīgākas sudraba rotaslietas, kaklariņķi, aproces un saktas. Ap 5.-6. gadsimtu lietuviešu un jātvingu zemēs parādās bagātīgi karotāju apbedījumi, kas liek domāt par militāri valdošās šķiras pastāvēšanu. Vadoņus apbedī kopā ar zirgiem, ieročiem un bagātīgiem sudraba rotājumiem, līdz 2 kg smagiem sudraba kakla riņķiem. Šī apbedījumu tradīcija beidzas 8. gadsimtā.&lt;ref name=&quot;Iron Age&quot;/&gt; Kurši rotājumos sāk izmantot skandināvu dekoratīvos elementus. Sudraba rotu daudzums norāda uz aizvien pieaugošo labklājību. Zemgaļi mirušos apglabā ar uz krūtīm sakrustotām rokām, līdzi dodot vairākus šķēpus, kaujas nažus. Baltiem raksturīga šķēpu uzgaļu forma sastopama visā baltu areālā no Baltijas jūras līdz Dņepras baseinam, bet no 7. līdz 12. gadsimtam to visbiežāk sastop apbedījumos Latvijā un Lietuvā. Kapu atradumi demonstrē ieroču dizaina izmaiņas gadsimtu gaitā.&lt;ref&gt;[briai.ku.lt/downloads/AB/08/08_214-222_Vaskeviciute.pdf SEMIGALLIAN WARRIOR WEAPONRY AND ITS REFLECTION IN BURIAL RITES IN THE FIFTH TO THE 12TH CENTURY AD]&lt;/ref&gt;

=== Slāvu ienākšana ===
Vidējo Dzelzs laikmetu no 5. līdz 9. gadsimtam iezīmē masīva [[Slāvi|slāvu]] iespiešanās austrumu baltu zemēs, pāris gadsimtos ieņemot teritorijas no Kijivas līdz Novgorodai. 6.—7. gadsimtā slāvi sasniedza Pleskavas-Novgorodas apkārtni. Daļa austrumbaltu pārvietojās uz leišu un latgaļu zemēm. Slāvu spiediena rezultātā 6.—7. gadsimtā tālāk austrumos dzīvojošie [[latgaļi]] ieņēma iepriekš sēļu un somugru apdzīvoto Vidzemi. [[Smoļenskas apgabals|Smoļenskas]] un [[Polockas apgabals|Polockas apgabalos]] atrastās 5.—12. gadsimta baltu senlietas ir identiskas latgaļu senlietām. Arheoloģiskie izrakumi un senkrievu hronikas apstiprina baltu, [[austrumgalindi|austrumgalindu]] klātbūtni tagadējās Maskavas apkaimē vēl līdz 13. gadsimtam. Seno austrumbaltu iedzīvotāju pārslāvošana Kalugas, Maskavas, Smoļenskas, Vitebskas, Polockas un Minskas guberņās galīgi beidzās tikai 19. gadsimtā, atstājot ietekmi uz šo reģionu etnogrāfiju un valodu.&lt;ref name=&quot;The Balts&quot;/&gt; Daugavas un Dņepras augštecēs izveidojas austrumslāvu ciltis [[kriviči]], [[dregoviči]], [[radimiči]], [[vjatiči]], kuros ieplūda arī baltu asinis.

== Pēdējie gadsimti pirms kristietības ==
[[Attēls:Baltu robežas vēlajā Dzelzs laikmetā.JPG|thumb|Baltu un lībiešu zemju aptuvenās robežas Latvijā, dzelzs laikmeta beigās]]
Pirms [[Ziemeļu krusta kari|Ziemeļu krusta karu]] sākšanās lielākās baltu ciltis bija kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, žemaiši, aukštaiši, prūši un jātvingi. Aprēķināts, ka prūšu zemēs dzīvoja 170 000, latviešu — 145 000 un lietuviešu zemēs — 170 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;books.google.lv&quot;/&gt; [[Skalvji]] un [[Nadruva|Nadruvji]], lai arī bieži minētas kā prūšu ciltis, bija pietiekami atšķirīgas, lai tās uzskatītu par individuālām ciltīm. Atšķirīgo latviešu un lietuviešu valodu veidošanās sākās ap 7. gadsimtu, kad ziemeļu un dienvidu cilšu dialektos parādījās nozīmīgas atšķirības.

Ap 10. gadsimtu [[Podniecība|podniecībā]] sāka izmantot podnieka ripu. Dzelzs cirvji kļuva platāki, tā labāk noderot koku ciršanā un ēku celtniecībā. Plašāk sastopami dzelzs arkli. Divu lauku sistēmu sāka aizvietot trīs lauku sistēmu. Audzēja linus un kaņepes. Graudu diētu papildināja pupas un zirņi. Pārtikā plaši patērēja cūkgaļu. Joprojām piekopa [[maiņas tirdzniecība|maiņas tirdzniecību]]. Kā naudu izmantoja 100—200 gramus smagus sudraba stienīšus. Papildus jūras un zemes tirdzniecības ceļiem, svarīgākie tirdzniecības ceļi gāja pa Daugavas, Pripetes, Bugas un Nemunas upēm. Seno dzintara tirdzniecību aizvietoja kažokādu tirdzniecība. Latvijā atraktajās kapavietās un senajās apmetnēs atrasti krustiņi no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] un [[Kijivas Krievzeme]]s, [[arābu dirhami]] (galvenokārt kalti starp 717.—1014. gadu). No 10. gadsimta aizvien vairāk parādījās vācu, anglosakšu un ungāru zemēs kaltas monētas. Palielinājās atrasto sudraba stienīšu svars un daudzums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:166{{!}}issueType:B |title=Latviešu vēsture. I.sējums |access-date={{dat|2018|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:166{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305055812{{!}}page:166{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Palielinoties turībai, palielinājās arī cilšu vadoņu vara. Latvijā ir zināmi ap 500 pilskalnu. Tas liecina par teritorijas pārvaldes sistēmu, jo pilskalni bija militārās un politiskās varas centri. Bez pilskalniem pastāvēja arī [[pilene]]s — pilskalni, kuriem kāds no kritērijiem neatbilst pilskalna statusam. Latvijas teritorijā atklāti arī vairāki desmiti ezerpiļu. Ēku būvniecībā izmantoja koku, tāpēc nocietinājumi nodrošināja teritorijas aizsardzību tikai līdz to nodedzināšanai, pa šo laiku bija jāierodas papildspēkiem. Lai cīnītos ar uguni, [[Mežotnes pils|Mežotnes pilij]] aizsargsiena bija apmesta ar mālu un jumti pārklāti ar velēnām. Saziņai starp pilīm vietumis atradās signālkalniņi. Uzsākot pilskalna celtniecību, tika upurēts dzīvnieks, kura kaulus apraka būves pamatos — lai celtne būtu svētīta un ilgi kalpotu. Latvijā rekonstruēta [[Tērvetes pils]] „Lielķēniņos”, [[Andrupenes pils]] Krama kalnā, [[Uldevens|Uldevena]] pils Lielvārdē un [[Āraišu ezerpils]].

Baltijas piekrastē pāris gadsimtus pastāvēja skandināvu vikingu apmetnes. Prūsijā tādas bija pie prūšu [[Elblonga|Truso]] (7.—8. gadsimts) un [[Kaupa]]s (9.—11. gadsimts) pilsētām. Kursā vikingu apmetne atradās [[Grobiņa|Grobiņā]] (7.—9. gadsimts). Vikingu ieroču un rotājumu kultūra ietekmēja piekrastes prūšu un kuršu kultūru.

Pagrieziena punkts baltu vēsture bija kristietības pietuvošanās to zemju robežām. 966. gadā poļi pieņēma [[Romas Katoļu baznīca|Rietumu kristietību]], bet 988. gadā Kijivas Krievzeme Austrumu kristietību. Turpmāk viens no karu mērķiem bija arī kristietības izplatīšana baltu zemēs.

Kurši apdzīvoja tagadējās Lietuvas piekrasti un Kurzemes piekrastes dienvidu daļu. Līdz 9. gadsimtam kurši dzīvoja uz dienvidiem no Ventas un Abavas. 9. gadsimta otrajā pusē viņi sāka iekarot arī Kurzemes ziemeļus, un šeit dzīvojošos [[Lībieši|lībiešu]] senčus. Iekarotajās teritorijās izveidojās [[Vanema]]s zeme, bet daļa lībiešu šķērsoja Rīgas līci, un pārcēlās uz Vidzemes piekrastes zemēm, no kurām izspieda zemgaļus.

Kurši sākumā bija rietumbalti, bet valodas attīstībā pēc 500. gada aizvien vairāk pieskaitāmi vidusbaltiem. Vikingu [[kolonizēšana]]s mēģinājumi kuršu zemēs sākās ap 650. gadu un beidzās ap 850. Dāņu karaspēks bija iebrucis Kurā, bet smagi sakauts, kuršiem sagrābjot pusi dāņu flotes. Atriebjoties, zviedru karalis Olafs iebruka Grobiņas un Apūles zemēs. Kurši apņēmās maksāt nodevas, taču drīz atbrīvojās no zviedru kontroles. Pēc vikingu atsišanas, sākās vairāki kuršu jūras sirojumu gadsimti [[Gotlande]]s, Dānijas un Zviedrijas piekrastē. Pieaugošā kuršu turība izraisīja vikingu atbildes sirojumus. Šī iemesla dēļ lielākā daļa kuršu ciematu un pilskalnu atradās 5—25 km no jūras.

[[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā goti pameta Vislas lejteci un šeit izpletās prūši. 9. gadsimta Bavārijas hronikās piemin ''Bruzus''. 10. gadsimta arābu hronikās ''Brūsus/Burūsus'', ko attiecina uz prūšiem. Lai arī prūšu zemes robežojās ar jūru, realitātē viņiem bija ierobežotas jūras kuģošanas iespējas, jo [[Kuršu kāpas]] un [[Vislas kāpas]] noslēdza ceļu uz atklātu jūru, ostām labvēlīgu krastu dodot tikai Sembas pussalā.

Latgaļu iekarojumu rezultātā Vidzemē viņi pakļāva šeit iepriekš dzīvojušos zemgaļus, sēļus un somugrus, izplešoties līdz mūsdienu Igaunijai. Šeit izveidojas [[Imera]]s zeme ar centru [[Mujāni|Mujānu]] tuvumā esošajā [[Cimpēnu pilskalns|Cimpēnu pilskalnā]], [[Tālava]]s un [[Lotigola]]s zemes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:31{{!}}issueType:B |title=Vēstures atziņas un tēlojumi |access-date={{dat|2018|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:31{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:31{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Valstiskuma veidošanās ===
Cilšu valstiņas rietumbaltu zemēs varēja sākt veidoties vikingu sirojumu laikā, kad nepieciešamība celt aizvien lielākus nocietinājumus, lielu karaspēka vienību organizēšana un to militārā vadība prasīja arī stabilāku, hierarhisku sabiedrības pārvaldes modeli. Sāk veidoties &quot;zemes&quot;, ar konkrētu politisko un militāro centru, ko kontrolē valdnieka dzimta. Sāk veidoties reģionu vadoņu federācijas, rodas agrīnie valstiski veidojumi. Vienkāršāko valstiskuma formu veidošanos parasti iezīmē konkrēta teritoriālā identitāte (zeme, pilsnovads), profesionālu karotāju šķira, un pilsētiņu veidošanās, tirgotājiem un amatniekiem patstāvīgi dzīvojot pie galvenā vadoņa pilskalna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://briai.ku.lt/downloads/AB/19/19_082-101_Scavinskas.pdf |title=SOME NOTES ON THE ISSUE OF THE DEVELOPMENT OF BALT SOCIETY IN THE NINTH TO THE 13TH CENTURIES IN THE CONTEXT OF THE SOCIO-POLITICAL STRUCTURES OF THE BALTIC REGION |access-date={{dat|2018|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304204151/http://briai.ku.lt/downloads/AB/19/19_082-101_Scavinskas.pdf }}&lt;/ref&gt; Militāro demokrātiju pakāpeniski aizstāja dinastiski mantojama &quot;zemes&quot; valdnieka vara. 9. gadsimtā Kursā bija piecas zemes, 13. gadsimtā astoņas. Prūsijā bija vismaz 11 zemes.

Vadoņus, kam izdevās savu varu izplest pār 2 vai vairākām zemēm, hronikās latīniski parasti sauc par &quot;rex&quot;, &quot;dux&quot;, &quot;princeps&quot;, bet seno krievu hronikās par kņaziem. Anglosakšu ceļotājs [[Vulfstans no Hedebijas]] aprakstīja Prūsijas pilis ar ķēniņiem (''cynings''), kas iesaistīti savstarpējos karos. [[Rimberts]] pieminēja [[Kursa (valsts)|Kursas]] zemes. Viņš rakstīja, ka kuršiem ir piecas pilsētas (ko vēsturnieki tulko kā pilsnovadus) pieminot ''urbem Seeburg'' (Grobiņu) un ''urbem Apulia'' (Apūli).
Nākamās rakstu liecības par baltu vadoņiem un valdniekiem parādījās tikai sākoties krustnešu iekarojumiem. 1216. pieminēti prūšu vadoņi ''Survabuno'' un ''Warpoda'', arī kuršu vadonis [[Lamekins]] 1230. līgumā raksturots kā [[Karalis|ķēniņš]] (''rex'').

Pieaugošā [[sociālā nevienlīdzība]] un hierarhijas nostiprināšanās cilšu karavadoņu vadībā izpaudās ne tikai aizvien lielāku pilskalnu celtniecībā, bet arī sirojumos uz kaimiņu zemēm. Tāli un ilgi karagājieni nozīmēja, ka to rīkošanā kopīgi vajadzēja iesaistīties lielākām cilšu grupām, tā liekot pamatus valstiskiem veidojumiem. Kurši no 11. gadsimta vidus plaši siro pa Skandināvijas piekrasti. Ap 1040. gadu zviedru karotāji trīs kuģos iebrūk Zemgalē, bet tiek sakauti. Zemgaļi pie savas galvenās ostas, [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalna]] 1106. gadā smagi sakauj iebrukušo [[Polockas kņazi]]stes karaspēku, nogalinot 9000 polockiešu. 11. un 12. gadsimta poļu hronikās minēti prūšu un jātvingu karotāji, kas piedalījās poļu hercogu savstarpējos karos. Prūši no 12. gadsimta regulāri iebrūk poļu zemēs. 12. gadsimta beigās leiši spēj atsist Kijivas Krievzemes kņazu iebrukumus un pāriet pretuzbrukumos. Leiši arī siroja pa jātvingu, sēļu, zemgaļu un latgaļu zemēm.

Baltu zemju sašķeltība padarīja vieglāku to iekarošanu 13. gadsimtā. Retās reizēs, kad vairākām baltu zemēm vai ciltīm izdevās apvienot savas armijas, tās spēja gūt ievērojamas uzvaras pār krustnešiem ([[Durbes kauja]], [[Saules kauja]], [[Lielā prūšu sacelšanās]]).&lt;ref name=&quot;The Balts&quot;/&gt;

=== Lietuvas izveidošanās ===
{{pamatraksts|Lietuvas vēsture (1219–1295)}}
13. gadsimta sākumā [[Lietava (zeme)|Lietavas]] zeme starp Nemunas un [[Nere]]s upēm bija spēcīgākā leišu valsts. Tai kaimiņos atradās [[Nalsene|Nalšijas]] un [[Deltuva (zeme)|Deltuvas]] zemes. Nemunas, Neres un [[Nevēža]]s upju satecē atradās [[Nere (zeme)|Neres]] zeme, un uz ziemeļiem, [[Upīte]]s zeme. Rietumos atradās [[Žemaitija]], kas aizvien vairāk iespiedās kuršu zemēs, ap 11. gadsimtu sasniedzot jūras piekrasti Palangā. Žemaitiju veidoja [[Karšuva]]s, [[Knituva]]s, [[Medenike (zeme)|Medininku]] un [[Saules zeme|Šauļu zemes]] savienība.

1219. gadā Galīcijas-Vladimiras kņaziste slēdz līgumu ar leišu kņaziem. No leišu puses līgumu paraksta 21 kņazs, no kuriem 5 ir lielkņazi. Tas liecina par to, ka daudzās leišu zemes un novadi ir apvienojušās savienībā, taču vienlaikus, lielais kņazu skaits norāda uz varas sistēmas nestabilitāti, kurā notiek nepārtrauktas cīņas starp zemju valdniekiem. To demonstrēja [[Mindaugs]], kam tikai pēc ilgas un asiņainas cīņas izdevās pakļaut citus kņazus, un kļūt par pirmo starptautiski atzīto Lietuvas karali.

Sākoties [[Ziemeļu krusta kari]]em, lietuvieši apvienojās spēcīgā valstī, kas spēja pāris gadsimtu ilgos karos atsist Livonijas ordeņa un Vācu ordeņa uzbrukumus. Jātvingu un [[Prūši|prūšu]] galīgo pakļaušanu ietekmēja arī jaunās Mindauga Lietuvas Karalistes politika un [[Lietuvas krusta kari|Lietuvas krusta karu]] situācija. Mindaugs un vēlākie valdnieki atbalstīja prūšu un jātvingu karus pret vāciešiem un poļiem, taču galveno uzmanību pievērsa mongoļu sagrauto krievu kņazu zemēm, lai izplestos austrumu un dienvidu virzienā. Prūšu, jātvingu un žemaišu zemēm pievēra mazāku uzmanību, ļaujot tām krist poļu un [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] iekarotāju rokās. Jaunajai Lietuvas valstij vairākas desmitgades ilgā prūšu, žemaišu un jātvingu pretestība nodrošināja izdevīgu buferjoslu. Šajā laikā nevar runāt par kādu baltu tautu kopību. Lietuva jau bija izveidojusies par starptautiski atzītu valsti, kuras valdnieki veidoja politiskas un dinastisku laulību attiecības ar citiem valdniekiem, kamēr pārējie balti atradās reģionālu karavadoņu pakļautībā, kuru vienīgā izvēle bija, kuram no iekarotājiem padoties.&lt;ref&gt;[http://etalpykla.lituanistikadb.lt/fedora/objects/LT-LDB-0001:J.04~2007~1367166009592/datastreams/DS.002.1.01.ARTIC/content YATVINGIANS IN THE GENESIS OF LITHUANIAN ANTI-TEUTONIC ORIENTATION]&lt;/ref&gt; Kamēr Prūsijas un Latvijas teritorijas pakāpeniski iekaroja un kolonizēja vācieši, [[Lietuvas dižkunigaitija]] uz vairākiem gadsimtiem kļuva par Austrumeiropas varenāko valsti, taču vēlāk nonāca poļu politiskā un kulturālā pakļautībā.

== Kartes ==
&lt;gallery&gt;
Map Corded Ware culture-lv.svg|Aptuvenais [[Auklas keramikas kultūra]]s izplatības areāls 3. gadu tūkstotī p.m.ē.
IE2500BP.png|Galveno [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupu izplatība 2. tūkstošgades vidū p.m.ē. Baltu valodu areāls gaiši brūnā krāsā
IE1500BP.png|Galveno [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupu izplatība 1. tūkstošgades vidū m.ē. Baltu un slāvu valodu areāls gaiši brūnā krāsā
Fatyanovo-culture.jpg|[[Fatjanovas kultūra]] (rozā)
Balto-Slavic lng.png|[[Tšiņecas kultūra]], baltu un slāvu valodu veidošanās reģions
Rasselenie baltov.png|Maksimālā teritorija, kurā vietvārdus un arheoloģiskos atradumus varētu saistīt ar senbaltiem
Biarezina-pos.jpg|Berezinas upes baseins
Amber Route Map.jpg|[[Dzintara ceļš]] un vēlākie tirdzniecības ceļi
East europe 5-6cc.png|Baltu zemes 5.—6. gadsimtā un slāvu ienākšana 
East Slavic tribes peoples 8th 9th century.jpg|Austrumslāvu izplešanās 700.—850. gadā atšķēla austrumgalindus (''Goliads'')
Slav-7-8-obrez.png|Baltu un slāvu zemes, 7.—.8. gadsimtā
Europe 814.png|Eiropa 814. gadā
West-Slavic peoples until 1125.jpg|Baltu un slāvu zemes ap 1125. gadu
Etnogr Lietuva.gif|Lietuviešu un lietuviskotu baltu apdzīvotās zemes 19. gadsimtā
Ethnographic map of Lithuanians and Latvians in 1847 by Heinrich Berghaus.jpg|Lietuviešu (Littauer) un latviešu (Eigenlitche Letten) etnogrāfiskā karte 1847. gadā, autors Heinrihs Berghauss.
Leišu - latviešu cilts zemes M. Siliņš 1889.png|Leišu - latviešu cilts zemes karte ([[Matīss Siliņš]], 1889)
&lt;/gallery&gt;

== Etnoģenēze ==
[[Attēls:Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā, 1938.JPG|thumb|Baltu teritorijas agrīnā dzelzs laikmetā]]
[[Attēls:Baltu zemes 12.gs.JPG|thumb|Aptuvenās baltu zemju robežas 12. gadsimtā, lai arī dienvidaustrumos tās joprojām neskaidras]]
{| class=&quot;wikitable&quot;
! style=&quot;background:#FFBF00&quot; | Balti
! style=&quot;background:#FFBF00&quot; | Tautas
! style=&quot;background:#FFBF00&quot; | Ciltis
! style=&quot;background:#FFBF00&quot; | Zeme
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Austrumbalti]]†
|[[Galindi]]
|[[Austrumgalindi]]
|[[Maskava]]s apkaime
|-
|
|[[Dņepras balti]]
|[[Dņepra]]s baseins
|-
| rowspan=&quot;10&quot; |[[Vidusbalti]]
| rowspan=&quot;4&quot; |[[Latvieši]]
|[[Latgaļi]]
|[[Lotigola]], [[Jersika (valsts)|Jersika]], [[Tālava]], [[Atzele]]
|-
|[[Kurši]]
|[[Kursa (valsts)|Kursa]]
|-
|[[Sēļi]]
|[[Sēlija (zeme)|Sēlija]], [[Nalsene]]
|-
|[[Zemgaļi]], [[žemaiši]]
|[[Zemgale (valsts)|Zemgale]], [[Žemaitija]]
|-
| rowspan=&quot;6&quot; |[[Lietuvieši]]
|[[Augštaiši]]
|[[Aukštaitija]], [[Nalsene]], [[Deltuva (zeme)|Deltuva]], [[Lietava (zeme)|Lietava]]
|-
|[[Dainavi]]
|[[Dainava (zeme)|Dainava]]
|-
|[[Kurši]]
|[[Kursa (valsts)|Kursa]]
|-
|[[Sēļi]]
|[[Sēlija (zeme)|Sēlija]], [[Nalsene]]
|-
|[[Skalvji]]
|[[Skalva]], [[Lamata (zeme)|Lamata]]
|-
|[[Žemaiši]], [[zemgaļi]]
|[[Žemaitija]], [[Zemgale (valsts)|Zemgale]]
|-
| rowspan=&quot;11&quot; |[[Rietumbalti]]†
|[[Jātvingi]]
|[[Jātvingi]], [[dainavi]]
|[[Sudava (zeme)|Sūdava]], [[Dainava (zeme)|Dainava]]
|-
| rowspan=&quot;7&quot; |[[Prūši]]
|
|[[Bārta (zeme)|Bārta]]
|-
|
|[[Notanga]]
|-
|
|[[Nadruva]]
|-
|
|[[Pamede (zeme)|Pamede]]
|-
|
|[[Semba]]
|-
|[[Skalvji]]
|[[Skalva]]
|-
|
|[[Vārme (zeme)|Vārme]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |[[Galindi]]
|[[Nauri]]
|Nauras ([[Nareva]]s) baseins
|-
|[[Rietumgalindi]]
|[[Galinda (zeme)|Galinda]]
|-
|[[Pomerānijas balti]]
|
|Starp [[Jitlande|Jitlandi]] un [[Visla|Vislu]]
|}

=== Baltu zemes pirms 13. gadsimta ===
[[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|250px|right|thumb|Baltu cilšu aptuvenās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu]]
13. gadsimta hronikās minētas vairākas baltu valstis, zemes un pilsnovadi.

Mūsdienu Latvijas teritorijā:
* [[Tālava]]s zeme ([[Trikāta]]s, [[Imera]]s, [[Satekle]]s, [[Burtnieki|Burtnieku]], [[Vijciems|Vijciema]], [[Smiltene]]s, [[Dzērbene]]s, [[Piebalga]]s, [[Gulbene]]s pilsnovadi), valdīja [[Tālivaldis]], Valdemārs, [[Varibuls]], [[Rameka]], [[Drivinalds]] un viņa brāļi, [[Meluks]], [[Varigerbs|Varigribs]];
* [[Atzele]]s zeme ([[Gaujiena|Gaujenes]], [[Alūksne]]s, [[Purnava]]s, [[Bērzene]]s, [[Ābelene]]s, [[Pietālava]]s ([[Abrene]]s) pilsnovadi), Tālavas pavalsts;
* [[Idumeja]]s zeme ([[Idumeja]]s, [[Rozula]]s pilsnovadi);
* [[Letija]]s ķēniņvalsts ([[Jersika (valsts)|Jersikas]], [[Varka (pilsnovads)|Varkas]], [[Asote]]s, [[Alene]]s, [[Lepene]]s, [[Mārciena]]s, [[Serdene]]s, [[Cesvaine]]s, [[Negaste]]s, [[Autine]]s pilsnovadi), valdīja [[Visvaldis]];
* [[Koknese (valsts)|Kokneses]] ķēniņvalsts, valdīja [[Vetseke]];

Mūsdienu Latvijas un Lietuvas teritorijās:
* [[Sēlija (zeme)|Sēlijas zeme]] ([[Sēla]]s, [[Alektene]]s, [[Kalve]]s, [[Nīcgale]]s, [[Medene]]s, [[Pelone]]s, [[Maleisīne]]s, [[Taurakste]]s pilsnovadi), valdīja [[Miļģerīns]], [[Tūšis]] un [[Ģiņģeiķis]];
* [[Kursa (valsts)|Kursas]] ķēniņvalsts ([[Pilsāts|Pilsāta]], [[Megava]]s, [[Ceklis|Cekļa]], [[Duvzare]]s, [[Piemare]]s, [[Bandava]]s, [[Ventava]]s zemes un [[zeme starp Skrundu un Zemgali]]), valdīja [[Lokers]], [[Dorno|Dorns]], [[Lamekins]], [[Ģīgals]];
* [[Zemgale (valsts)|Zemgales]] ķēniņvalsts ([[Tērvetene]]s, [[Dobene]]s, [[Dobele]]s, [[Silene (zeme)|Silenes]], [[Spārnene]]s, [[Upmale (zeme)|Upmales]], [[Žagare]]s pilsnovadi), valdīja [[Viestards]], [[Šabis]], [[Nameisis]];
* robežzemes ([[Saulene]] un [[Upīte]]);

Mūsdienu Lietuvas teritorijā:
* [[Žemaitijas kunigaitija]] ([[Gaižuva]]s, [[Karšuva|Kāršuva]]s, [[Knituva|Knītuves]], [[Kulene]]s, [[Milžava]]s, [[Varņi|Varņu]] zemes), valdīja [[Montvils]], [[Gerdvils]], [[Vikints]], [[Alemants]], [[Tranaitis]], [[Trobis]], [[Volks]], [[Narimants]];
* [[Aukštaitija|Augštaitijas]] zeme ([[Lietava (zeme)|Lietavas]], [[Deltuva (zeme)|Deltuvas]], [[Nalsene|Nalšas]], [[Nere (zeme)|Neres]], [[Alsene (zeme)|Alšēnas]] zemes) vēlāk — [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas]] ķēniņvalsts, valdīja [[Mindaugs]], [[Daugerūts|Dauģerūts]], [[Vaišvilks]], [[Švarns|Skirmants]], [[Traidenis]], [[Vītenis]];

Mūsdienu Kaļiņingradas apgabala un Polijas teritorijās:
* [[Prūsija (zeme)|Prūšu zemes]] ([[Semba]]s, [[Notanga]]s, [[Vārme (zeme)|Vārme]]s, [[Nadruva]]s, [[Bārta (zeme)|Bārta]]s, [[Galinda (zeme)|Galindas]], [[Pagude (zeme)|Pagudes]], [[Pamede (zeme)|Pamedes]], [[Kulma (zeme)|Kulmas]] zemes), vadīja vecāko ([[labieši|labiešu]]) sapulce;
* [[Skalvji|Skalvju]] zemes [[Skalva|Skalve]], [[Lamata]];
* [[Jātvingi|Jātvingu]] valstis [[Sudava (zeme)|Sudava]], [[Dainava (zeme)|Dainava]], un [[Berestija]]s novads kurā valdīja [[Skomants]].

== Valoda ==
{{pamatraksts|Baltu pirmvaloda}}
Iespējamā baltu pirmvaloda ir rekonstruēta ar salīdzinošās valodniecības metodi, kā arī izmantojot datus par baltu un citām [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodām]], jo līdz mūsdienām nav saglabājies neviens baltu pirmvalodas rakstu paraugs. Baltu pirmvaloda no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s varētu būt sākusi atdalīties ap 3000 gadiem p.m.ē. Uz tās bāzes veidojās vēlākās [[baltu valodas]]. Līdz mūsdienām saglabājušās divas baltu valodas — lietuviešu un latviešu, un trīs dialekti — [[žemaišu dialekts|žemaišu]] Lietuvā, [[augšzemnieku dialekts|augšzemnieku]] Latvijā un [[Kursenieku valoda|kursenieku]] [[Kuršu kāpas|Kuršu kāpās]], kurā runā vairs tikai daži cilvēki.

== Dzīvesziņa ==
[[Attēls:Gadskārtu kalendārs.JPG|thumb|350px|Seno latviešu gadskārtu kalendārs]]
Baltiem, kā zemkopjiem, kalendārs balstījās Saules gadā, un galvenie svētki saistījās ar sezonālajiem [[saulgrieži]]em, kad svinēja [[Ziemassvētki|Ziemas svētkus]], [[Lieldienas|Lielo dienu]], [[Jāņi|Jāņus]] un [[Miķeļi|Miķeļus]]. Šie lielie svētki ļāva sezonas sadalīt mazākos &quot;laikos&quot;: Ziemas laikā, Sējas laikā, Siena laikā, Sulu laikā, Veļu laikā, utt. Savaiti (nedēļa, lietuviešu ''savaitė'') veidoja deviņas dienas.&lt;ref&gt;[http://www.dievturi.org/gasdkarta.htm GADSKĀRTA]&lt;/ref&gt; Sezonu maiņu iezīmēja [[Meteņi]], [[Ūsiņš|Ūsiņi]], [[Māras|Māras diena]] un [[Mārtiņi]]. Balstoties uz šo sistēmu, tika radīts [[Mūžigais kalendārs|mūžīgais kalendārs]].&lt;ref&gt;[http://www.ntz.lv/lasitaju-raksti/tukuma-pilskalna-atrasts-latviesu-muzigais-kalendars-un/ Tukuma pilskalnā atrasts latviešu «Mūžīgais kalendārs»]&lt;/ref&gt;

Skaitlim 9 bija svarīga nozīme kalendāra veidošanā, jo tajā balstījās arī dienu skaits gadā. Balti dienas un naktis skaitīja atsevišķi, tāpēc gadu veidoja 365 dienas un 365 naktis (9x9x9).
 Sajāja [[Bramanis|bramaņi]]
 Augstajā kalnā
 Sakāra zobenus 
 Svētajā kokā.
 Svētajam kokam
 Deviņi zari, 
 Ik zara galā
 Deviņi ziedi, 
 Ik zieda galā 
 Deviņas ogas.&lt;ref&gt;[http://briai.ku.lt/downloads/AB/10/10_039-044_Pundure.pdf A SOLAR CALENDAR FROM LATVIAN DAINAS]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
Ir ziņas arī par baltu mezglu rakstiem, un rūnām, gan [[Burtnieks (mitoloģija)|burtniekiem]].&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Guntis Eniņš |year=1989 |title=Vai Idumejā prata rakstīt? |journal=Dabas un vēstures kalendārs |page=243 |url=http://www.dabasretumi.lv/Raksti/GEnIdumejaRaksti.htm |access-date={{dat|2015|09|09||bez}} |archive-date={{dat|2007|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070927192520/http://www.dabasretumi.lv/Raksti/GEnIdumejaRaksti.htm }}&lt;/ref&gt;

== Reliģija ==
[[Attēls:Jēkabs Bīne Pērkons (1941).jpg|thumb|[[Jēkabs Bīne]]s 1941. gada glezna &quot;Senatne&quot;, kurā attēlota [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māra]], [[Dievs]] un [[Laima]]]]
{{Pamatraksts|Baltu reliģija}}
Par [[Baltu reliģija|seno baltu reliģiju]] ir maz konkrētu faktu. Kristiešu misionāri un krustneši atstājuši liecības, ka balti savus dievus pielūdza [[svētbirzs|svētbirzīs]]. Viņi ticēja reinkarnācijai, pielūdza dabas objektus un parādības. Lai arī krustnešiem izdevās uzspiest kristietību, neoficiāli pagānu ticējumi un paražas turpināja pastāvēt vēl vairākus gadsimtus.

Anglosakšu ceļotājs Vulfstans ap 880.—890. uzturas prūšu zemēs, kur novēro, ka mirušie netiek apglabāti vairākus mēnešus, līķim paliekot savās mājās, radinieku vidū, kas turpina ikdienas dzīvi. Šī paraža ir raksturīga senajiem indoeiropiešiem jau ilgi pirms mūsu ēras, par ko liecina sadalījušies un mušu kāpuru pilnās mirstīgās atliekas. Pat kara laikā, kā liecina 1210. gada Rīgas aplenkšanas hronika, kurši pavadīja trīs dienas apraudot un tad sadedzinot savus kritušos. Ir saglabājušās lietuviešu raudu dziesmas, ko dziedāja bērēs. Lietuvā vēl 20. gadsimta sākumā saglabājās tradīcija, ka par saimnieka nāvi bija jāpasaka viņa zirgiem un bitēm, lai tās nesaslimtu un nenomirtu. Zirgs nedrīkstēja savu saimnieku vest uz kapsētu. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos prūšu un lietuviešu zemēs aizgājējus apbedīja kopā ar apsedlotiem zirgiem. Mirušo bieži sadedzināja sēdus uz zirga, ticot, ka viņi turpinās jāt debesīs un apciemos savus radus [[Veļu laiks|veļu laikā]] Oktobrī. Saglabājušās rakstu liecības par mirušā Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] sadedzināšanu kopā ar 18 zirgiem, zeltu izšūtās drēbēs. Viņa brāli [[Ķēstutis|Ķēstuti]] 1382. gadā sadedzināja kopā ar zirgiem, drēbēm, ieročiem, medību suņiem un putniem. 15. gadsimta sākumā lietuvieši un kurši svētbirzīs joprojām sadedzina savus aizgājējus ar zirgiem un drēbēm.&lt;ref name=&quot;The Balts&quot;/&gt;

No iepriekš šeit dzīvojošajām kultūrām, kurās dominēja matriarhāts, balti pārņēma sieviešu dzimtes dievības, kuras saistīja ar ūdeni, zemi un Mēnesi. Kareivīgās vīrišķās dievības nāca no indoeiropiešiem, un pārstāvēja uguni, gaismu, pērkonu un debesu spēkus. Indoeiropiešu ticējumos svarīgu vietu ieņem Debesu koks, kura saknes iestiepjas dziļi zemē, bet zaru vainags debesīs. Zaros dzīvo dažādi gari, ap koku dzīvo cilvēki un dzīvnieki, bet saknēs — čūskas. No saknēm nāk dzīvība un gudrība. Katram baltu dekoratīvajam simbolam bija sava nozīme. Mēness cikls tika ieausts jostās, kuras izmantoja, lai ietītu zīdaini svētībās, vai citos cilvēkam nozīmīgos svētkos. Josta simbolizē dzīvi. 18. gadsimta [[Māras josta]]&lt;ref&gt;[http://www.udenszimes.lv/cms/2012/02/21/izgatavota-kaldabrunas-maras-jostas-digitala-versija/ Kaldabruņas Māras jostas digitālā versija]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; iekļauj 49 simbolus, kas apzīmē Mēness fāžu gada ciklu, un, iespējams, ir balstīta senajā kalendārā, un svarīgākos gada svētkus apzīmē īpaši simboli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lithuanian.net/mitai/cosmos/baltai2.htm |title=Religion and mythology of the ancestors of the Baltic nations |access-date={{dat|2018|04|07||bez}} |archive-date={{dat|2018|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180323154056/http://www.lithuanian.net/mitai/cosmos/baltai2.htm }}&lt;/ref&gt;

1326. gadā sarakstītajās &quot;Prūsijas zemes hronikās&quot; (''Chronicon terrae Prussiae'') minēts Saules dievs [[Svaikstiks]] (''Swayxtix''), pērkona dievs Perkuns, mežu dievs [[Puškaitis]] un aizsaules dievs [[Pekkols]]. Galvenā prūšu svētvieta [[Romuva]] vai Romove bija svarīga arī Lietuvā un Latvijā dzīvojošām ciltīm. Romuvā valdīja augstais priesteris Krive krivaitis (krīvu [[krīvs]]). Prūšiem bija paraža sadedzināt trešdaļu karā iegūtā laupījuma kā ziedojumu dieviem.

Tā kā baltu ēkas bija no koka, par tām var spriest tikai pēc pamatu atliekām. Austrumbaltu teritorijā, Smoļenskas apgabalā, atrastas svētnīcu paliekas. Pēc tām var spriest, ka daļa no 1. gadsimta p.m.ē — 7. gadsimtam m.ē. celtajiem pakalnu ciematiem netika apdzīvoti, bet izmantoti kā tempļi. Tas saskan ar vēlāk Lietuvas un Prūsijas teritorijā aprakstītajām svētajām pilsētām, kas kalpoja par kulta centriem reģiona iedzīvotājiem.

Ticība aizkapa dzīvei, kurā varēs turpināt dzīvot ar saviem tuvajiem, noteica baiļu trūkumu no nāves, baltu kareivju un viņu sievu uzvedību. 1336. gadā [[Pilene]]s aplenkumā, redzot, ka vācu uzvara ir neizbēgama, lietuvieši aizdedzināja pili, nogalināja savas ģimenes un izdarīja pašnāvību. [[Indriķa hronika]] raksta par kādu notikumu 1205. gadā: &quot;Kāds priesteris, vārdā Johanness, kas tobrīd atradās gūstā Lietuvā, pastāstīja, ka piecdesmit sievas vīru nāves dēļ padarījušas sev galu pakaroties, protams, ticēdamas, ka drīz dzīvos ar tiem citā dzīvē.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.historia.lv/raksts/ix-tulkojums-latviesu-valoda-73-81lpp IX (tulkojums latviešu valodā, 73.—81.lpp.)]&lt;/ref&gt; Uz paražu, ka mirušajam līdzi devās arī citi ģimenes locekļi, norāda kapu atradumi.

Latviešu un lietuviešu folklorā arī saglabājušies ticējumi par to, ka lai arī mirušie dodas uz veļu valstību, viņu gars var [[pārmiesošanās|pārmiesoties]] kokos, dzīvniekos vai putnos.

=== Dievības ===
* [[Zemes māte]], lietuviešu [[Žemīna]], viena no svarīgākajām [[dieve|dievēm]], jo no zemes nāk viss dzīvais. Vai nu Pērkona, vai Dieva sieva.
* Zemnieks, lietuviešu ''Žemėpatis'', ''Žemininkas'' bija Zemes mātes brālis, zemkopības aizstāvis.
* Mājas kungs, lietuviešu ''Dimstipatis'', aizstāvēja māju.
* Laukus aizsargāja [[Laukpatis]], ''Lauksargis''. Taču visos augos un kokos dzīvoja dievības, kur aizstāvība bija svarīga.
* [[Laima]], ''Laimė'' bija visiem baltiem kopīga likteņa dieve, kas noteica dzīves ilgumu. Tai radniecīga lietuviešu ''Dalia'' un latviešu [[Dēkla]].
* Prūšu dievs [[Puškaitis]] dzīvoja zem [[Plūškoki|plūškoka]] zariem, un viņa palīgi, rūķīši, rūpējās par labu graudu ražu un palīdzēja saimniecības darbos.
* Lietuviešu upju dievs ''Upinis'', ezeru ''Ežerinis'', jūras vētru dievs [[Bangpūtis]]. Latviešu [[Jūras māte]].
* [[Dievs (latviešu mitoloģija)|Dievs]], ''Dievas'', debesu dievs. No sanskrita ''dyut'' (spīdēt) un ''deiuos'' (debesu). Viņš gandrīz vienmēr ir jāšus uz zirga.
* [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkons]], lietuviešu ''Perkūnas'', prūšu ''Perkonis'', kura svētais koks ir ozols.
* Debess objektu dievības [[Saule (dievība)|Saule]], [[Mēness (dievība)|Mēness]], [[Auseklis (dievība)|Auseklis]] (lietuviešiem sieviešu dzimtē ''Aušrinė'').
* [[Zalkša zīme|Zalktis]], ''Žaltys'' deva svētību mājai, dodot auglību sievietēm un mājlopiem.
* [[Uguns māte]], [[Gabija]] saistīta ar uguni, kuru mājas pavardā nekad nenodzēsa.

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces|2}}

== Literatūra ==
* Marija Gimbutiene &quot;Balti aizvēsturiskajos laikos&quot; — Zinātne, Rīga, 1994
* Marija Gimbutas. &quot;The Balts&quot;. — Frederick A. Praeger, New York 1963.
* Zigmantas Kiaup, Ain Mäesalu, Ago Pajur, Gvido Straube &quot;The History of the Baltic Countries&quot;. — Avita, Tallin 1999. European Union funded project (hereafter &quot;HOBC&quot;) {{ISBN|9985201337}}
* V. V. Sedovs „Balti senatnē”. — Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga 2004. {{ISBN|9984601439}}
* Māris Linde „Balti pirms kristietības ievešanas”. — LiePa, Liepāja 2009. {{ISBN|9984821765}}
* Andrejs Krūmin̦š „Mūsu tautas saknes”. — Rīga 1998. (kultūrvēsturiski pētījumi) {{ISBN|9984928918}}
* Norbertas Vėlius &quot;Senovės baltų pasaulėžiūra — struktūros bruožai&quot;. — Mintis, Vilnius 1983.
* Marceli Kosman &quot;Zmierzch Perkuna czyli ostatni poganie nad Bałtykiem&quot; — Książka i Wiedza, Warszawa 1981.
* Łucja Okulicz-Kozaryn &quot;Życie codzienne Prusów i Jaćwięgów w wiekach średnich&quot;. — Państwowy Instytut Wydawniczy, Warsawa 1983.
* Gerd Biegel, Jan Jaskanis &quot;Die Balten, die nördlichen Nachbarn der Slawen&quot;. — K. Schillinger, Freiburg i. Br. 1987. (Państwowe Muzeum Archeologiczne (Poland), Muzeum Okręgowe w Białymstoku, Braunschweigisches Landesmuseum für Geschichte und Volkstum)
* Endre Bojtár &quot;Foreword To The Past. A Cultural History of the Baltic People&quot;. — Central European University Press, Budapest 1999. {{ISBN|0585457654}}
* Robert Baltenius &quot;Die Balten in der Geschichte Estlands&quot;. — Berlin 1922.
* Lothar Kilian &quot;Mittelrußland Urheimat der Balten?&quot; — Selbstverl., Speyer 1988.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* Algirdas Sabaliauskas — [http://postilla.mch.mii.lt/Kalba/baltai.en.htm We, the Balts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080402100130/http://postilla.mch.mii.lt/Kalba/baltai.en.htm |date={{dat|2008|04|02||bez}} }}
* [http://letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31399 Letonika — Balti]
* [https://sites.google.com/site/eiropasbezrobezam/baltija/baltu-ierasanas Baltu ierašanās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160629224528/https://sites.google.com/site/eiropasbezrobezam/baltija/baltu-ierasanas |date={{dat|2016|06|29||bez}} }}
* [http://www.uzdevumi.lv/p/kulturologija/10-klase/aizvesture-latvijas-teritorija-7361/re-51ae076f-65e4-4f5d-87e5-85efabbb51ad Baltu ciltis, lībieši]
* Marija Gimbutas — [http://www.parzifal-ev.de/uploads/media/gimbutas.pdf The Balts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160820000952/http://www.parzifal-ev.de/uploads/media/gimbutas.pdf |date={{dat|2016|08|20||bez}} }}
* Мария Гимбутас — [http://a-nomalia.narod.ru/CentrBalty/12.htm Балты на заре истории]

{{Senlatviešu valstis}}
{{Senās Lietuvas zemes}}
{{Senās Prūsijas zemes}}

[[Kategorija:Balti| ]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Prūsijas vēsture]]</text>
      <sha1>ccml4gj4mlvpysj6drl1zzofpqko99d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rēzekne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5421</id>
    <revision>
      <id>4495443</id>
      <parentid>4468019</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T12:14:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rēzeknē dzimuši */ pap</comment>
      <origin>4495443</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="83024" sha1="2gro62hq8q5jbemtdhrol70u6tzmd8o" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|pilsētu|Rēzekne (nozīmju atdalīšana)|Rēzekne}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Rēzekne
| settlement_type = Valstspilsēta
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 |total_width             = 305
 |border                  = infobox
 |perrow                  = 1/2/2
 |caption_align           = center
 |image1                  = Rezekne castle - panoramio.jpg
 |caption1                = [[Rēzeknes pilskalns]]
 |image2                  = Rėzeknė Cathedral.jpg
 |caption2                = [[Rēzeknes katedrāle]]
 |image3                  = Embassy of Latgale GORS (3).jpg
 |caption3                = [[Latgales vēstniecība &quot;Gors&quot;]]
 |image4                  = Monument Vienoti Latvijai 2011-04-17.jpg
 |caption4                = [[Piemineklis &quot;Vienoti Latvijai&quot;]]
 |image5                  = Cerkiew św. Mikołaja w Rzeżycy.jpg
 |caption5                = [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams]]
 }}
| image_flag = Flag of Rēzekne.svg
| flag_link = Rēzeknes karogs
| flag_size = 
| image_shield = Coat of Arms of Rēzekne.svg
| shield_link = Rēzeknes ģerbonis
| shield_size = 
| image_blank_emblem = Logo of Rēzekne.svg
| blank_emblem_type = [[Logo]]
| pushpin_map = Latvia
| pushpin_label_position = left
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LVA}}
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = [[12. gadsimts|12. gadsimtā]]
| established_title2 = Dibināta
| established_date2 = [[1285]]. gadā
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = no [[1773]]. gada
| seat_type = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|ltg|Rēzekne, Rēzne}}&lt;br /&gt;{{val|de|Rositten}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Rzeżyca}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Режица}}
| government_type = [[Rēzeknes dome]]
| leader_title = Domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Jānis Tutins]] ([[Latvija pirmajā vietā|LPV]]/[[Kopā Latvijai|KL]])
| area_total_km2 = 17.48
| area_land_km2 = 16.74
| area_water_km2 = 0.74
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Rēzekne}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 7
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 56
| latm = 30
| lats = 23
| latNS = N
| longd = 27
| longm = 19
| longs = 50
| longEW = E
| elevation_m = 158.2
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-46(01-06)
| area_code = &lt;small&gt;(+371)&lt;/small&gt; 646
| website = [http://www.rezekne.lv/ www.rezekne.lv]
| footnotes = 
| official_name = Rēzeknes valstspilsēta
}}
'''Rēzekne''' ({{val|ltg|Rēzekne}}) ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā atrodas [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes]] upes ielejā [[Latgale]]s vidienē. Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, pilsētas loma rūpniecībā, kultūras un izglītības jomā nosaka Rēzeknes reģionālo un valstisko nozīmību. To mēdz dēvēt arī par &quot;Latgales sirdi&quot; — šī nozīme atspoguļota arī pilsētas [[Rēzeknes ģerbonis|ģerbonī]], kura pamatā ir [[Latgale|Latgales kultūrvēsturiskā novada]] ģerbonis, bet pie tā sirds — vairogs [[Latvija]]s valsts karoga krāsās.

2022. gadā pilsētā dzīvoja 26 481 iedzīvotājs.&lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot; /&gt; Iedzīvotāju blīvums ir {{Pop density|26481|17.48|km2|prec=1}} (otra blīvāk apdzīvotā pilsēta Latvijā pēc Rīgas). Pēdējo simt gadu laikā iedzīvotāju skaits pieauga aptuveni 4 reizes, tomēr kopš [[1990. gadi]]em vērojama tendence iedzīvotāju skaitam samazināties. Ja 1990. gadā pilsētā dzīvoja 43,2 tūkstoši iedzīvotāju, tad 2022. gadā to skaits bija samazinājies vairāk nekā par 16000.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Rēzeknes vēsture}}
[[Attēls:Burg Rossitten.jpg|280px|thumbnail|right|1889. gada [[Rēzeknes pilskalns|Rēzeknes pilskalna]], nocietinājumu un aizsarggrāvju rekonstrukcija]] 
Nosaukumu pilsēta ieguva no [[Rēzeknes upe]]s, kuras līkumainais posms ar tās stāvkrastiem Rēzeknes pilskalna apkārtnē bija apdzīvots kopš aizvēsturiskiem laikiem. Pirms [[Livonijas krusta kari]]em šeit atradās [[latgaļi|latgaļu]] pilskalns ar nocietinātu koka pili. Pirmo reizi Rēzekne rakstos minēta 1285. gadā, ar nosaukumu &quot;Rossitten&quot;, kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Vilhelms Šurborgs]] Rēzeknes pilskalnā uzcēla ordeņa cietoksni. 1575. gadā Rēzeknes pils apkārtnē bija 500 iedzīvotāji. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā krievi pili nopostīja un iedzīvotājus aizveda gūstā. Pēc kara Rēzekne bija [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s, vēlāk [[Inflantijas vaivadija]]s sastāvā. Pēc [[Polijas dalīšanas]] 1772. gadā Rēzekni anektēja [[Krievijas Impērija]], un 1773. gadā tā ieguva apriņķa pilsētas tiesības.

[[Attēls:Rezekne 19gs.PNG|280px|thumbnail|right|Pašreizējā [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales iela]] 20. gadsimta sākumā]]
[[Attēls:Rezeknes katedrale upe.PNG|250px|thumbnail|right|Skats uz [[Rēzeknes katedrāle|Rēzeknes katedrāli]] no Dārzu ielas tilta. [[1920. gadi]].
Glezna, akvarelis]]

19. gadsimtā, pateicoties 1836. gadā uzbūvētajai Pēterburgas-Varšavas šosejai un 1861. gadā atklātajai [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijai]], strauji pieauga pilsētas iedzīvotāju skaits. Kad 1901. gadā tapa [[dzelzceļa līnija Ventspils-Ribinska]], Rēzekne kļuva par svarīgu ceļu krustpunktu un pirms Pirmā pasaules kara iedzīvotāju skaits sasniedza 23 tūkstošus. Rēzeknē notika [[Pirmais Latgales latviešu kongress]], kas lēma par Latgales pievienošanos pārējai Latvijai. Pēc [[LSPR]] valdības spēku atkāpšanās uz Latgali Rēzekne no 1919. gada jūlija līdz [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas sākumam 1920. gada janvārī bija Padomju Latvijas valdības pagaidu mītne.

Pēc Pirmā pasaules kara Rēzekne kļuva par Latgales izglītības un kultūras centru. Zemes trūkuma dēļ laukos daudzi jaunieši pārcēlās uz dzīvi pilsētā, lai iestātos kādā no Rēzeknes augstskolām. Pilsētā darbojās galvenokārt vieglās un pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kā arī nelieli metālapstrādes, kokrūpniecības un poligrāfiskās rūpniecības uzņēmumi, tomēr galvenā pilsētas loma bija būt par Latgales kultūras, izglītības un garīdzniecības centru. Šajā laikā pilsētā tika uzcelta komercskola, skolotāju institūta jaunā ēka, pasts, pašreizējais kultūras nams (tolaik — tautas pils) otra [[Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca|katoļu baznīca]], [[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|luterāņu baznīca]], vairākas skolas, atklāts jauns [[Atbrīvošanas alejas tilts|dzelzsbetona tilts]], viesnīca un citas sabiedriski nozīmīgas ēkas. 1939. gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem tika uzcelts [[piemineklis &quot;Vienoti Latvijai&quot;|Latgales atbrīvošanas piemineklis &quot;Vienoti Latvijai&quot;]] (''Māras piemineklis''), kas ir kļuvis par pilsētas simbolu.

[[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrajā pasaules karā]] 1944. gada 6.—7. aprīlī [[Padomju Savienība|PSRS]] kara aviācija iznīcināja apmēram 65% no visām pilsētas ēkām,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/no-latgales-sirds-lidz-drupu-kalniem-ka-padomju-aviacija-1944-gada-sabombardeja-rezekni.a452464/ No «Latgales sirds» līdz drupu kalniem: Kā padomju aviācija 1944. gadā sabombardēja Rēzekni] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī&lt;/ref&gt; turklāt īpaši smagus postījumus piedzīvoja dzīvojamie rajoni, tajā skaitā tika sagrautas sabiedriskās ēkas, piemēram, pilsētas valdes ēka, kultūras nams, pasts, skolotāju institūts, slimnīca u.c. Kara postījumos nodega veseli kvartāli, kuros dominēja koka privātmājas. Tika sagrauti visi tilti pāri [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upei]].

Pēckara gados kopējais aprēķinātais zaudējums bija 450 miljoni rubļu. Pilsētas atjaunošanas darbos iesaistījās vietējie iedzīvotāji, tika noorganizēts celtniecības kantoris, bet strādnieki, kādreizējie amatnieki un būvnieki tika meklēti pat laukos. Pirmajos pēckara gados no gruvešu paliekām atjaunoja tikai dažas sagrautās ēkas.  Sešus gadus pēc kara beigām Rīgas — Maskavas dzelzceļa otrā pusē izveidoja iekšdedzes dzinēju remonta darbnīcas, kas 1963. gadā tika pārveidotas par [[Slaukšanas iekārtu rūpnīca|slaukšanas iekārtu rūpnīcu]], kurā strādāja vairāk nekā 2000 cilvēki. Netālu no tās 1957. gadā uzcēla tam laikam modernāko [[Rēzeknes Piena konservu kombināts|piena konservu kombinātu]] Baltijā. Tas viss radīja apstākļus, ka bija nepieciešams aizvien jauns darbaspēks, kas atkal tika meklēts visā PSRS teritorijā. Savukārt strādniekiem bija nepieciešama dzīvesvieta. Līdz ar to uzcelto rūpnīcu tuvumā cēla jaunus daudzdzīvokļu namus. Tā neilgā laikā otrpus dzelzceļam radās pilnīgi jauns pilsētas rajons, kas tika nosaukts par [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajonu]]. Lai līdz tam nokļūtu, bija jāšķērso dzelzceļa pārbrauktuve. Lai būtu iespējama jaunu ēku celtniecība, blakus ''Piena konservu kombinātam'' sāka ražot dzelzsbetona konstrukcijas, bet pie Ančupānu kalnu karjeriem 1959. gadā tika uzcelta [[Rēzeknes silikātķieģeļu rūpnīca|silikātķieģeļu rūpnīca]]. Tādējādi 1960. gados radās visi nosacījumi, lai veiksmīgi uzsāktu piecstāvu silikātķieģeļu daudzdzīvokļu namu būvniecību (pirmās tika celtas 316 un 318 sērijas ''Hruščovkas''), kurām būvmateriāli tika saražoti turpat pilsētā un tās tuvumā. Tā bija centralizēti izplānota &quot;slēpta&quot; pamatnācijas asimilēšana, vispirms radot nosacījumus pēc darbaspēka nepieciešamības, tad to ievedot, tādējādi padarot iedzīvotāju nacionālo sastāvu daudzveidīgāku. Šāda politika tika veikta arī citās LPSR pilsētās, sevišķi lielajās, bet Rēzeknē tā īstenojās visspilgtāk. 1972. gadā aiz ''Piena konservu kombināta'' tika uzcelti PSKP XXIV kongresa elektrisko būvinstrumentu ražošanas cehi (vēlāk rūpnīca ''[[REBIR]]''), aiz tās uzcēla augstāko Rēzeknes celtni — [[Rēzeknes labības produktu kombināts|Labības produktu kombinātu]], bet starp abām rūpnīcām pēc neilga laika tapa [[Iekštelpu transporta elektromotoru rūpnīca]]. Paralēli rūpnīcu celtniecībai notika arī visplašākā Rēzeknes dzīvojamo namu rajona (Ziemeļu rajons) būvniecība.

1981. gadā Ziemeļu rajonu ar pārējo pilsētu savienoja viadukts.&lt;ref&gt;Kūkojs, A. 1985. Septiņkalne. Rēzeknei — 700. Rīga, Avots. 104 — 108. lpp.&lt;/ref&gt; Arī [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajonā]] ap viadukta estakādēm tika uzcelti daudzstāvu namu kvartāli. Rēzekne izveidojās par lielu rūpniecības pilsētu, lielākajās rūpnīcās strādājošo skaits sasniedza 3000.

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības atgūšanas]], PSRS radītie rūpniecības uzņēmumi, nespējot izturēt konkurenci un Krievijas krīzes laikā zaudējot NVS tirgu, tika likvidēti. 
21. gadsimta sākumā pilsēta sāka saimnieciski atkopties, veidojās jauni rūpniecības uzņēmumi un ar [[Eiropas Savienība]]s fondu līdzekļiem tika rekonstruēta vai pilnīgi no jauna izbūvēta infrastruktūra un sabiedriskās ēkas.  2000. gadu vidū Rēzeknē aizsāka vērienīgus projektus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rezekne.lv/index.php?id=769&amp;L=0|title=Projekti — Rēzeknes pilsētas portāls|access-date={{dat|2012|09|10||bez}}|archive-date={{dat|2012|08|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120830051110/http://www.rezekne.lv/index.php?id=769&amp;L=0}}&lt;/ref&gt; 2013. gada pavasarī ekspluatācijā nodeva jauno [[Latgales vēstniecība &quot;Gors&quot;|Rēzeknes koncertzāli]], kas ir pirmā jaunuzbūvētā akustiskā koncertzāle Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. Tomēr līdz ar to pieauga pilsētas parādsaistības, kuras 2020. gados bija sasniegušas atļauto slieksni — 20% jeb piekto daļu no pamatbudžeta ieņēmumiem un pilsētas vadība nevēlējās pāriet uz ekonomiju.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2025/05/ka-rezekne-nonaca-lidz-bankrotam/|title=Kā Rēzekne nonāca līdz bankrotam {{!}} Re:Baltica|access-date=2025-05-31|date=2025-05-28|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; 2023. gada beigās tika atklāti viltojumi pilsētas budžetā, kā rezultātā atstādināja pilsētas mēru [[Aleksandrs Bartaševičs|Bartaševiču]]. 2024. gada vidū [[Saeima]] atlaida arī pilsētas domi un iecēla pagaidu administrāciju.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 2025. gadā Rēzekne bija parādsaistību līdere Latvijā. 2025. gada vasarā vēlēšanu rezultātā Bartaševičs atgriezās mēra amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8291930/vietnieki-un-padomnieki-rezeknes-meram-bartasevicam-iedzivotaji-satraukti-par-izskerdibu|title=Vietnieki un padomnieki Rēzeknes mēram Bartaševičam – iedzīvotāji satraukti par izšķērdību|website=Latvijā|access-date=2025-08-11|date=2025-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==

=== Atrašanās vieta ===
Rēzekne atrodas Latvijas austrumu daļā, Latgales kultūrvēsturiskā novada centrā. Fizioģeogrāfiski pilsēta izvietojusies Latgales augstienes ziemeļu nogāzē, Rēzeknes pazeminājumā, nozīmīgu starptautisku transporta maģistrāļu (dzelzceļa un autoceļu) — [[Sanktpēterburga]]s—[[Varšava]]s un [[Rīga]]s—[[Maskava]]s — krustpunktā.

Attālums līdz galvaspilsētai [[Rīga]]i ir 242 km, līdz [[Sanktpēterburga]]i — {{nobr|450 km}}, līdz [[Maskava]]i — {{nobr|685 km}}, bet līdz [[Varšava]]i — {{nobr|860 km}}.

Administratīvi Rēzekne ir viena no Latvijas valstspilsētām. Lai gan pilsēta atrodas [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] centrālajā daļā, tā nav administratīvi pakļauta novadam, bet ir atsevišķa administratīvā vienība.

=== Platība un zemes izmantojums ===
Rēzeknes pilsētas platība ir 1748,0 ha (aptuveni 18 km²). No tās apbūvētās teritorijas aizņem 1211,0 ha, zaļie apstādījumi un meži — 214 ha, lauksaimniecības zemes — 232,0 ha, bet ūdeņi — 74,0 ha. Pēc iedzīvotāju blīvuma, Rēzekne ir otrā apdzīvotākā pilsēta Latvijā - 1 514,9 cilvēki uz 1 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, to šajā rādītājā apsteidz vien [[Rīga]].
=== Reljefs un ģeoloģija ===
Kvartāra nogulumu biezums zem pilsētas svārstās no 50 līdz 100 m, bet pamatiežu virsmas augstums pārsniedz 100 m virs jūras līmeņa. Pilsētas reljefs ir paugurains — augstākā vieta sasniedz aptuveni 160 m, bet zemākā — ap 130 m virs [[Baltijas jūra]]s līmeņa.

Tradicionāli uzskata, ka Rēzekne izvietojusies uz septiņiem pakalniem.{{nepieciešama atsauce}}

=== Klimats ===
Rēzekne atrodas mitrā kontinentālā klimata zonā, Latvijas agroklimatiskā rajona siltajā apakšrajonā. Raksturīgs hidrotermiskais koeficients ir 1,5–1,7, un šādos apstākļos veidojas mēreni mitras augsnes ar smilts un smilšmāla litoloģisko sastāvu.&lt;ref&gt;Rudovics, A.; Rudovica, T. (1993). ''Latvijas fiziskā ģeogrāfija''. Rīga: Zvaigzne ABC.&lt;/ref&gt;

Gada vidējā gaisa temperatūra Rēzeknē ir aptuveni +4,7 °C. [[janvāris|Janvārī]] tā ir ap −7 °C, bet [[jūlijs|jūlijā]] — ap +17 °C. Absolūtais [[temperatūra]]s minimums (−39 °C) novērots janvārī un februārī, bet absolūtais maksimums (+34 °C) — jūlijā.

Vidējais atkušņa iestāšanās datums pavasarī ir [[30. marts]], savukārt pirmās rudens salnas parasti novēro no [[15. novembris|15. novembra]]. Dienu skaits gadā ar diennakts vidējo temperatūru virs 0 °C ir aptuveni 230. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir ap 639 mm. [[Ziema|Ziemā]] bieži novērojama [[migla]], puteņi un kailsals.

=== Hidrogrāfija ===
Cauri pilsētai austrumu—rietumu virzienā tek [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upe]], kas veido izteiktu ieleju Rēzeknes pazeminājumā un lokveidā aptver [[Centra rajons (Rēzekne)|pilsētas centru]]. Platākais upes posms atrodas lejpus [[Stacijas tilts|Stacijas ielas tilta]] līdz Dzirnavu ielas tiltam, kur agrāk atradusies aizsprosta ūdenskrātuve.

Pilsētas teritorijā [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upē]] ietek [[Kovšupe]], kas savieno upi ar [[Rēzeknes ezers|Kovšu ezeru]] — lielāko pilsētas ūdenstilpi (22 ha).

Pavasara palu laikā upes palienes mēdz applūst, vietām appludinot tuvākās teritorijas. 2011. gadā pilsētas centrā tika veikti upes krastu nostiprināšanas un labiekārtošanas darbi.

== Iedzīvotāji ==
Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Rēzeknē dzīvoja 10 795 iedzīvotāji.
20. gadsimtā līdz ar rūpniecības attīstību pieauga pilsētnieku skaits.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikai-100/iedzivotaji-pilsetas-un-uz-laukiem|title=Iedzīvotāji pilsētās un uz laukiem {{!}} Centrālā statistikas pārvalde|website=www.csb.gov.lv|access-date=2020-09-14}}&lt;/ref&gt; 1939. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 13 tūkstošus, galvenokārt pateicoties lielajam iedzīvotāju skaitam un blīvumam Rēzeknes apriņķī (158 183 iedzīvotāji 1938. gadā).&lt;ref&gt;Turlajs, J. 2005. Latvijas Vēstures Atlants. Rīga, &quot;Jāņa Sēta&quot;. 47. lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara sagrautās pilsētas atjaunošanai ieveda darbaspēku no PSRS republikām, jaunajiem Rēzeknes iedzīvotājiem bija nepieciešami dzīvokļi, tādēļ cēla jaunus daudzdzīvokļu namus.
Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s iedzīvotāju skaits Rēzeknē samazinājās no 41 tūkstoša 1991. gadā līdz 32 tūkstošiem 2012. gadā. Negatīvās iedzīvotāju skaita bilances galvenais iemesls ir negatīvais [[dabiskais pieaugums]], ko pastiprina arī negatīvais migrācijas saldo. Šie abi faktori rada izmaiņas iedzīvotāju vecumsastāvā. 
Kopš 1990. gadu vidus emigrācija pārsniedza imigrāciju un, tā kā šo negatīvo bilanci nespēja labot dzimstības rādītāji, iedzīvotāju skaits pilsētā kopš 1991. gada samazinās. Tā kā emigranti galvenokārt ir iedzīvotāji darbaspējas vecumā, tas palielina arī [[demogrāfiskā slodze|demogrāfiskās slodzes]] līmeni pilsētā.

2013. gadā Rēzeknē bija 4558 iedzīvotāji līdz darbaspējas vecumam (15 gadiem), no kuriem 2347 bija vīrieši un 2211 sievietes. Šajā pašā gadā darbaspējas vecumā bija 21 471 iedzīvotājs, no kuriem 10 265 bija vīrieši un 11 206 sievietes. Savukārt 7013 iedzīvotāji bija pārsnieguši darbaspējas vecumu (virs 62 gadiem) — no tiem 2253 vīrieši un 4760 sievietes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150329095709/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf |archivedate={{dat|2015|03|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tātad darbaspējas vecumā bija 65% pilsētas iedzīvotāju. Demogrāfiskās slodzes līmenis Rēzeknē 2013. gadā bija apmēram 649,8 darbaspējas vecuma iedzīvotāji uz 1000 iedzīvotājiem.

{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
|title       =
|type        = 
|align       = left
|width       = 
|state       = 
|shading     = 
|percentages = pagr
|break       = jā
|footnote    = Avots:&lt;ref&gt;Enciklopēdija &quot;Latvijas pilsētas&quot;. Rīga 1999.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;http://www.rezekne.lv/skaitli-un-fakti/&lt;/ref&gt;
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1800|754
|1840|1100
|1852|1340
|1863|3400
|1897|10795
|1905|16842
|1914|22800
|1925|12620
|1935|13139
|1943|11649
|1947|9541
|1959|21429
|1970|30803
|1979|37225
|1989|42477
|1991|43156
|1997|41464
|1999|40557
|2005|36800
|2008|35126
|2010|33456
|2012|31401
|2015|29317
|2017|28174
|2019|27820
|2021|26839
|2023|26378
|2025|26429
}}

Latvijas pilsoņu īpatsvars Rēzeknē kopš 2012. gada ir palielinājies. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 28 282 Latvijas pilsoņi (91,8% no kopējā skaita), 2071 [[Latvijas nepilsoņi]] (6,7%) un 388 Krievijas Federācijas pilsoņi (1,3%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 24 654 Latvijas pilsoņi (93,3%), 1139 Latvijas nepilsoņi (4,3%) un 311 Krievijas pilsoņi (1,2%):&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]&lt;/ref&gt;	

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!
! 2012
! 2013
! 2014
! 2015
! 2016
! 2017
! 2018
! 2019
! 2020
! 2021
! 2022
! 2023
! 2024
! 2025
! 2026
! 2027
|-
! Latvijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;28 282&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(91,8%)
| &lt;small&gt;27 775&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;27 163&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;26 576&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;25 978&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;25 509&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;25 587&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;25 333&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;25 241&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;24 993&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;24 664&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;24 949&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;24 822&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;24 654&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(93,3%)
|  
| 
|-
! Latvijas nepilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;2071&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(6,7%)
| &lt;small&gt;1983&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1857&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1768&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1695&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1597&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1540&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1468&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1391&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1334&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1278&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1236&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1187&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;1139&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(4,3%)
| 
|
|
|-
! Krievijas pilsoņi&lt;br /&gt;(īpatsvars)
| &lt;small&gt;388&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(1,3%)
| &lt;small&gt;372&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;393&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;418&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;410&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;407&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;410&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;404&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;397&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;378&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;372&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;349&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;341&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| &lt;small&gt;311&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;(1,2%)
| 
|
|}

=== Etniskais sastāvs ===
Pēc 1897. gada [[Krievijas Impērija]]s pirmās tautas skaitīšanas datiem, kad Rēzeknē bija tikai desmit tūkstoši iedzīvotāju, [[Latvijas ebreji|ebreju]] bija vairāk kā puse (60%) no visiem iedzīvotājiem. Dažādās Rēzeknes apkaimēs vēsturiski veidojās atšķirīgs etniskais sastāvs. Tā pilsētas [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|Dienvidu rajons]], kas 19. gadsimta beigās bija pilsētas centrs un kurā daļēji saglabājusies vēsturiskā mūra ēku apbūve, līdz Pirmajam pasaules karam bija galvenokārt [[Latvijas ebreji|ebreju]] apdzīvots, sevišķi gar [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales ielu]], kur ebrejiem piederēja daudz veikalu. Šeit atradās [[sinagoga]]s (mūsdienās saglabājusies tikai viena — [[Rēzeknes Zaļā sinagoga|Zaļā sinagoga]]).
Tajā laikā [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajonā]] dzīvoja katoļi un pareizticīgie, respektīvi — [[latvieši]] un [[krievi]], bet [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajons]] un [[Vipinga]] bija ārpus pilsētas administratīvajām robežām un tajos nebija blīvas apbūves, bet gan apstrādāti zemnieku lauki.

1925. gadā pilsētā gandrīz vienlīdzīgās proporcijās iedzīvotāju etniskajā sastāvā dominēja latvieši (4348, 34% no iedzīvotājiem), krievi (3034) un ebreji (3911), bet poļu skaits bija gandrīz 10% (1112) no pilsētas iedzīvotājiem. Tātad šajā laikā nevienas tautības pārstāvji neveidoja pusi no visiem pilsētas iedzīvotājiem. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Rēzekne bija multietniska un multikulturāla pilsēta.

[[otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Ebreju Rēzekne|Rēzeknes ebrejus]] gandrīz pilnīgi iznīcināja, [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltieši izceļoja]] uz Vācijas okupēto Polijas daļu. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada jūlijā pilsētas bombardēšanas dēļ aizgāja bojā ap 100 iedzīvotāju. 1949. gada 25. [[Marta deportācijas|marta deportācijā]] izsūtīja 23 iedzīvotājus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archiv.org.lv/dep1941/saraksti/17_Rezeknes_apr.pdf|title=Latvijas iedzīvotāju 1949. gada 25. marta deportācija. Rēzeknes apriņķis, Rēzekne|last=|first=|access-date=2020-09-14|date=}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[CSP]] iedzīvotāju reģistra datiem 2025. gadā latviešu skaits (12 707, 48,1%) Rēzeknē pārsniedza krievu skaitu (10 669, 40,4%), pārējie bija [[poļi]] (517), [[ukraiņi]] (505) un [[baltkrievi]] (368). 1659 iedzīvotāji piederēja citai etniskajai grupai vai savu piederību konkrētai tautībai nenorādīja.

{| class=&quot;wikitable sortable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;20&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņas no 1897. līdz 2023. gadam&lt;ref&gt;Iedzīvotāju skaits pēc tautības Rēzeknē 2011., 2015. un 2019. gada sākumā. Centrālā Statistikas Pārvalde. https://data1.csb.gov.lv:443/sq/33227&lt;/ref&gt;'''&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
| rowspan=&quot;13&quot; | [[Attēls:Tautibas Rezekne timeline.PNG|Līkņu diagrammā redzams, kā laika periodā no 1897. līdz 2020. gadam mainījies attiecīgajai etniskajai grupai piederīgo skaits.|300px]]
|-
! Gads!! Iedzīvotāju skaits!! [[latvieši]]!! [[krievi]]!! [[baltkrievi]]!! [[ukraiņi]]!! [[poļi]]!! [[lietuvieši]]!! [[ebreji]]!! [[čigāni]]!! [[igauņi]]!! [[vācieši]]!! [[tatāri]]!! un citi
|-
| 1897.|| 10795|| 828|| 2444|| 100|| 3|| 895|| 4|| 6442|| 7|| 1|| 66|| 0|| 5
|-
| 1920.|| 9997|| 1924|| 2469|| 126|| nez.|| 1231|| 38|| 4148|| nez.|| 5|| 30|| nez.|| 26
|-
| 1925.|| 12620|| 4348|| 3034|| 38|| nez.|| 1112|| 32|| 3911|| nez.|| 9|| 94|| nez.|| 42
|-
| 1930.|| 12680|| 4603|| 2977|| 181|| nez.|| 1209|| 8|| 3577|| nez.|| 9|| 84|| nez.|| 32
|-
| 1989|| 42477|| 15839|| 23379|| 862|| 673|| 1166|| 102|| 211|| 14|| 16|| 35|| 32|| 148
|-
| 2000.|| 39233|| 16710|| 19873|| 680|| 494|| 1056|| 84|| 107|| 17|| 19|| 37|| 27|| 129
|-
| 2011|| 33422|| 14793|| 14891|| 510|| 413|| 801|| 71|| nez.|| 27|| 14|| 25|| nez.|| 877
|-
| 2015|| 29317|| 13486|| 13027|| 451|| 364|| 692|| 60|| nez.|| 29|| 7|| 22|| nez.|| 1179
|-
| 2019|| 27820|| 13086|| 11815|| 400|| 334|| 608|| 51|| nez.|| 34|| 5|| 21|| nez.|| 156
|-
|2023
|26378
|12504
|10772
|386
|474
|524
|48
|23
|25
|8
|nez
|nez
|1614
|}

{| class=&quot;wikitable sortable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rēzeknē 2023. gadā.'''&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=18.11.2023}}&lt;/ref&gt;
| rowspan=&quot;9&quot; |{{#invoke:chart|pie chart|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 12504: Latvieši : green
| slice 2 = 524 : Poļi : yellow
| slice 3 = 474 : Ukraiņi : orange
| slice 4 = 386 : Baltkrievi : aqua
| slice 5 = 48 : Lietuvieši : violet
| slice 6 = 25 : Romi (čigāni) : pink
| slice 7 = 23 : Ebreji : blue
| slice 8 = 8 : Igauņi : grey
| slice 9 = 1614 : Cita un neizvēlēta : black
| slice 10 = 10772 : Krievi : red
|hide group legends=yes
| percent = true}}
kopā 26 378
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|yellow|Poļi}}
{{legend|orange|Ukraiņi}}
{{legend|aqua|Baltkrievi}}
{{legend|violet|Lietuvieši}} 
{{legend|pink|Romi (čigāni)}}
{{legend|blue|Ebreji}}
{{legend|grey|Igauņi}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 47,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 12 504
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 40,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10 772
|-
| [[Latvijas poļi|Poļi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,0%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 524
|-
| [[Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 474
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1,5%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 386
|-
| [[Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,2%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 48
|-
| [[Romi|Romi (čigāni)]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,1%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 25
|-
| [[Ebreji]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,1%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 23
|-
| [[Igauņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0,0%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 8
|-
| Cita un neizvēlēta
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 6,1%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1 614
|}
[[Attēls:Skvers Rezekne.jpg|190px|thumbnail|Skvērs pie [[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca|pareizticīgo baznīcas]]]]

Mūsdienās Rēzeknes [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajons]] ir tipisks daudzdzīvokļu namu un rūpniecības rajons (dzīvojamo apbūvi no rūpnieciskās atdala [[Atbrīvošanas aleja]]). Lielāko daļu no Ziemeļu rajona iedzīvotājiem veido [[Latvijas krievi|krievi]], kas daļēji tika ievesti no citām [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Sociālistiskajām republikām]], daļēji kopā ar latviešiem un latgaliešiem pārcēlās no laukiem kā rūpnīcu darbinieki&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un tika izmitināti jaunuzceltajos daudzdzīvokļu namos. Šeit atrodas [[Rēzeknes 6. pamatskola]].

Pilsētas [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajons]] pēc etniskā sastāva ir viens no &quot;krāsainākajiem&quot;. Daudzdzīvokļu namos lielu īpatsvaru sastāda krievi, bet tajos dzīvo arī latviešu ģimenes, kas dzīvokļus ieguvušas privatizācijas rezultātā pēc 1990. gada. Centra rajonā uz austrumiem no [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu ielas]] ir galvenokārt privātmāju apbūve. Šie zemesgabali jau pirms Otrā pasaules kara piederējuši [[latvieši]]em, kuri pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s atguva savas likumīgās tiesības uz mājām. Daļa privātmāju pieder krieviem, kuri paši vai viņu vecāki šeit dzīvojuši jau pirms Otrā pasaules kara.

[[Dienvidu rajons (Rēzekne)|Dienvidu rajona]] lielāko daļu aizņem pirms Pirmā pasaules kara būvētās privātmājas, pašreizējie privātmāju iedzīvotāji ir pirmskara (pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]) rēzekniešu pēcteči, kas īpašumus mantojuši. Pavisam neliela daļa ir pārpirktu īpašumu. Šeit ir liels skaits latviešu, bet dzīvo arī krievi un ir vēl saglabājusies skaitliski neliela vēsturiskā ebreju kopiena. Mikrorajona dienvidu daļā, pie [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams|Vecticībnieku lūgšanas nama]] ap to esošajās ieliņās dzīvo krievu [[vecticībnieki|vecticībnieku]] kopiena.

[[Vipinga|Vipingā]] daudzdzīvokļu namos ir līdzīgs latviešu un krievu skaits. Izteikts latviešu īpatsvars ir [[Zilupes iela (Rēzekne)|Zilupes ielas]] un [[Parka iela (Rēzekne)|Parka ielas]] rajonā. Šo var uzskatīt par vienu no latviskākajiem pilsētas rajoniem.

== Pilsētbūvniecība un arhitektūra ==
[[Attēls:Rėzeknė Cathedral.jpg|thumb|280px|[[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle]] ir viena no Rēzeknes atpazīstamākajām ēkām un augstākais dievnams pilsētā]]
[[Attēls:Rezekne Bolsjaja lucin ulNr2.jpg|thumb|280px|[[Latgales iela (Rēzekne)|Lielā Ludzas iela]] ar [[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle|katoļu katedrāles]] torņiem tālumā 19./20. gadsimta mijā]]
[[Attēls:Rēzeknes komercskola.png|thumb|280px|Rēzeknes komercskola (1928), sagrauta Otrā pasaules kara laikā]]
[[Attēls:Sarkanā Krusta slimnīca Rēzeknē pirms 1940.jpg|thumb|280px|Sarkanā Krusta slimnīca Rēzeknē (pirms 1940).]]
[[Attēls:Latgolas Tautas pils.jpg|thumb|280px|[[Latgolas Tautas pils]] (1934).]]
[[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukumā]] Otrajā pasaules karā 1944. gada jūlijā pilsētu gandrīz pilnībā nopostīja. Rēzeknes Dienvidu daļā daļēji saglabājusies 19. gadsimta sākuma vēsturiskā apbūve gar [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales ielu]]. Ievērojami apskates objekti ir piecas vēsturiskās Rēzeknes baznīcas, pilskalns, piemineklis [[Piemineklis &quot;Vienoti Latvijai&quot;|''Vienoti Latvijai'']]. Modernisma stilā ieturētas jaunākās pilsētas būves — Rēzeknes koncertzāle [[Latgales vēstniecība &quot;Gors&quot;|''Gors'']] un skolēnu interešu izglītības centrs [[Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs|''Zeimuļs'']].

Vecākā pilsētas daļa atrodas uz dienvidiem no [[Rēzeknes pilskalns|ordeņa pilsdrupām]], kur Latgales ielā saglabājušās atsevišķas 18. gadsimta vēsturiskās celtnes. Līdzās [[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle|Jēzus Sirds katedrālei]] atrodas [[1780]]. gadā būvētā bijusī valsts iestāžu ēka. Mūsdienās celtne pieder [[Rēzeknes—Aglonas diecēze]]i un tajā atrodas [[Rēzeknes Katoļu vidusskola]].

Rēzeknes jaunās daļas (no Rēzeknes upes uz ziemeļiem — tagadējais pilsētas centrs) izbūve attiecas galvenokārt uz 19. gadsimta 2. pusi. Pēc [[Polijas dalīšanas]] un [[Novembra sacelšanās]] apspiešanas [[Krievijas Impērija]]s valdība nolēma veicināt anektēto zemju ātrāku integrāciju impērijas sastāvā, tādēļ var teikt, ka Rēzeknes pārbūvi 19. gadsimta vidū drīzāk noteica politiski ideoloģiski apsvērumi nekā ekonomiska nepieciešamība. 1835. gadā [[Vitebskas guberņa]]s mērnieks A. Mazalovskis izstrādāja Rēzeknes ģenerālplānu. Augstienē uz ziemeļiem no vecās pilsētas tika projektēta pilnīgi jauna apbūve ar regulāri taisnstūrainu ielu tīklu. Šīs t.s. Augšpilsētas ģeometriskajā centrā paredzēja novietot Vissvētākās Dievmātes piedzimšanas [[pareizticība|pareizticīgo baznīcu]] (pie tagadējā &quot;Vienoti Latvijai&quot; pieminekļa), dažādas sabiedriskās ēkas un izmitināt vienīgi kristiešus, [[ebreji|ebrejus]] atstājot vecajās dzīvesvietās. Viens no projekta mērķiem bija veicināt pareizticīgo baznīcas ietekmi uz [[vecticībnieki]]em, kurus paredzēja novietot jaunajā pilsētas daļā, pārceļot tos &quot;no attālām, policijas uzraudzībai nepieejamām vietām&quot;.

1836. gadā Krievijas Impērijas valdība Rēzeknes pārbūves projektu apstiprināja un veicināja tā īstenošanu. 1846. gadā Rēzekni apmeklēja imperators [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] un &quot;atrada par nepieciešamu dod šai pilsētai celtnieciskā ziņā pienācīgu izskatu&quot;. Saskaņā ar nolikumu par Rēzeknes pilsētas izbūvi tika izveidota īpaša Rēzeknes pilsētas izbūves komiteja. Komitejas darba sākumā tika izstrādāts arī jauns pilsētas ģenerālais plāns, ko apstiprināja 1847. gadā. No iepriekšējā 1836. gada plāna tas atšķīrās vienīgi ar to, ka bija detalizēta apbūve ap centrālo laukumu, paredzot tur vietu tiesu iestādēm, veikaliņiem u.c. būvēm, kā arī publiskam dārzam starp [[Rēzeknes pilskalns|ordeņa pilsdrupām]] un upīti. Ik gadus Rēzeknē uzcēla ne vairāk kā 4—5 dzīvojamās mājas. Sākumā jaunajā pilsētas daļā aizliedza dzīvot ebrejiem, bet viņi drīkstēja tur celt ēkas un tās izīrēt. 1851. gadā viņiem atļāva arī dzīvot savās ēkās, izņemot laukumā ap pareizticīgo baznīcu. 19. un 20. gadsimta mijā jaunā apbūve sāka pakāpeniski un stihiski izplesties aiz plānā norādītajām robežām. Guberņas mērnieks Svirskis 1901. gadā izstrādāja jauno ģenerālo plānu, kurā apbūves areāls bija pietiekami paplašināts, saglabājot jau izveidojušos Augšpilsētas regulāri taisnstūraino sistēmu. Rēzeknes pilsētbūvnieciskās attīstības vēsturē ļoti skaidri jūtama organiska pēctecība un konsekvence pieņemto risinājumu īstenošanā. 19. gadsimta radītā pilsētas plānojuma struktūra tās centrālajā daļā saglabājusies līdz mūsdienām bez būtiskām izmaiņām. [[19. gadsimts|19.]]—[[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā tapa raksturīgas būves no sarkanajiem ķieģeļiem. Daļa no tām saglabājusies, piemēram, pilsētas senākā aptieka &quot;Ērgļa aptieka&quot;, kas atrodas Latgales ielā 41 (būvēta [[1882]]. gadā), divstāvu māja Latgales ielā 28 (Rēzeknes vecticībnieku kapu draudzes īpašums) un mājas [[Atbrīvošanas aleja|Atbrīvošanas alejā]] 92 un 94, kā arī dažas citas.

Pēc [[Latvijas Republika]]s nodibināšanas pilsētas teritoriju nolēma paplašināt un 1927. gadā pievienoja tai daļu no [[Pleikšņi|Pleikšņu]] sādžas, [[Rēzeknes ezers|Rēzeknes ezeru]], dzelzceļa stacijas [[Rēzekne I]] un [[Rēzekne II]], Slobodu, daļu Podgorodes un Kļovu sādžas un karantīnas rajonu. Pilsētas platība 1935. gadā bija 8,06 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;. 1936. gadā Rēzeknē bija 1 958 dzīvojamās ēkas, no tām 201 mūra, 1 678 koka, 79 jaukta materiāla, 1 793 vienstāva, 159 divstāvu, 4 trīsstāvu un 2 vairākstāvu ēkas. Neatkarīgās Latvijas laikā tika uzcelta Valsts skolotāju institūta ēka (1927., arhit. [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņš]]), kas bija pirmā un lielākā sabiedriskā ēka Rēzeknē, kura uzcelta pēc Latgales atbrīvošanas. Uzcēla latviešu pamatskolu (1928., arhit. A. Briedis), Valsts komercskolu (1928., arhit. [[Indriķis Blankenburgs|I. Blankenburgs]]; četrstāvu celtne, kas nopostīta Otrajā pasaules karā.), viesnīcas ēku (1939., arhit. S. Barbals). Uzcēla arī dzelzsbetona Lielo tiltu pār Rēzeknes upi (1926—1927) un infekciju slimnīcas ēku (1933., arhit. [[Aleksandrs Klinklāvs|A. Klinklāvs]]). Rēzeknes Latviešu biedrība uzcēla Latgales tautas pili (1928.-1929., arhit. [[Pāvels Pavlovs (arhitekts)|P. Pavlovs]]).&lt;ref&gt;Iltnere, A. Placēns, U. 1999. Latvijas pilsētas. Rīga, Preses nams.&lt;/ref&gt;

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lielākā daļa (aptuveni divas trešdaļas) sabiedrisko un dzīvojamo ēku Rēzeknē tika nopostītas, tāpēc pēc kara beigām kara sagrauto pilsētu nācās gandrīz pilnībā atjaunot. PSRS laikā tika celtas galvenokārt rūpnīcas un arhitektoniski neizteiksmīgi un vienveidīgi daudzdzīvokļu nami to strādniekiem. 20. gadsimta 60. gados tapušās ''hruščovkas'', būvētas no silikātķieģeļiem, atrodas galvenokārt pilsētas centra rajonā, kvartālos [[Atbrīvošanas aleja]]s un [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu ielu]], kā arī pilsētas Ziemeļu rajonā, gar Atbrīvošanas alejas labo pusi (virzienā no centra) un netālu no dzelzceļa stacijas [[Rēzekne I]], [[Viļānu iela (Rēzekne)|Viļānu]] un [[Brīvības iela (Rēzekne)|Brīvības]] ielā. Nedaudz izteiksmīgāki — 103. sērijas daudzdzīvokļu nami atrodas dzelzceļa stacijas [[Rēzekne II]] tuvumā, pilsētas Ziemeļu rajonā un [[Vipinga|Vipingā]]. 1982. gadā tika uzcelts pirmais deviņstāvu daudzdzīvokļu nams. [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rēzekne)|Kr. Valdemāra ielā]] atrodas četras deviņu stāvu 104. sērijas daudzdzīvokļu mājas, bet Ziemeļu rajonā — trīs.

=== Pieminekļi ===
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rēzeknē}}

==== Piemineklis &quot;Vienoti Latvijai&quot; ====
{{Pamatraksts|Piemineklis &quot;Vienoti Latvijai&quot;}}
Pilsētas tēla spilgtākais simbols ir [[Piemineklis &quot;Vienoti Latvijai&quot;|piemineklis Latgales atbrīvotājiem &quot;Vienoti Latvijai]]&quot;, tautā saukts par ''Latgales Māru''. Pieminekli veidojis tēlnieks [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]] pēc toreizējā Mākslas akadēmijas studenta [[Leons Tomašickis|Leona Tomašicka]] meta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rezekne-atzime-latgales-atbrivosanas-pieminekla-vienoti-latvijai-80-gadadienu.a331284/ LSM. Rēzeknē atzīmē Latgales atbrīvošanas pieminekļa «Vienoti Latvijai» 80. gadadienu]&lt;/ref&gt;

Tas ne tikai pilsētas, bet visas Latgales vienojošais simbols. Bronzā atlietie tēli ir latviešu meitene (&quot;Latgales Māra&quot;), kas savā labajā rokā tur uz augšu paceltu zelta krustu. Pie viņas kājām — Atbrīvošanas cīņu karavīri. Piemineklis uzstādīts par godu [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem un vēsturiskajai Latgales atbrīvošanai 1920. gadā, kā arī svinot Latgales apvienošanu ar pārējiem Latvijas novadiem — Vidzemi, Zemgali un Kurzemi.
Piemineklim ir dziļi kristīga nozīme, kas ataino visas Latgales toreizējo — katolisko identitāti. Nosaukums &quot;Latgales Māra&quot; savā ziņā liecina par Latgali kā ''Māras zemi'', kas latīniski ir ''Terra Mariana''. Šāds veltījums tika izdarīts pēc Livonijas valsts izveidošanas — toreizējais [[Romas pāvests]] Livoniju kopā ar visu toreizējo Latvijas teritoriju veltīja [[Jaunava Marija|Vissvētākajai Jaunavai Marijai]]. Latgale kā [[katoļi|katoļticīga]] zeme šo titulu arī sirdī paglabāja līdz pat 20. gadsimtam, tādēļ sievietes ar krustu rokās zemteksts bieži tiek tulkots kā &quot;Marijas, kas savā rokā tur sava dēla [[Jēzus Kristus|Jēzus]] Krustu&quot;.
Pieminekļa pamatakmens ielikts 1930. gada 8. jūlijā. Piemineklis celts par tautas saziedotiem līdzekļiem un atklāts 1939. gada 8. septembrī — to iesvētīja bīskaps [[Jāzeps Rancāns]].
1940. gada novembrī tas tika nogāzts, bet kara laikā — 1943. gada 22. augustā atjaunots. 1950. gadā padomju varas iestādes to atkal nogāza. Pieminekļa vietā tika uzstādīts [[Vladimirs Ļeņins|Ļenina]] piemineklis. &quot;Latgales Māras&quot; piemineklis tagad ir atjaunots. Tas atklāts 1992. gada 13. augustā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienā, ko ikgadu svin Latgales svētvietā — [[Aglona|Aglonā]]. Pieminekli veidojis Kārļa Jansona dēls — [[Andrejs Jansons]].
&quot;Latgales Māra&quot; parādās uz daudzu izdevumu vākiem par Rēzekni, kā arī atklātnēm, tūrisma bukletiem un suvenīriem.

==== Kultūras darbinieku pieminekļi ====
* piemineklis [[Rainis|Rainim]] Kultūras un atpūtas parkā, atklāts 1972. gadā pēc tēlnieka O. Kalēja un arhitektes I. Bakules meta. 
* Piemineklis dzejniekam, rakstniekam [[Antons Kūkojs|Antonam Kūkojam]] [[Latgales kultūrvēsturiskais muzejs|Latgales kultūrvēsturiskā muzeja]] skvērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/rezekne-uzstadits-piemineklis-latgaliesu-maksliniekam-antonam-kukojam.d?id=42582652|title=Rēzeknē uzstādīts piemineklis latgaliešu māksliniekam Antonam Kūkojam|last=Sirokez|first=|website=delfi.lv|access-date=2020-09-13|date=2012-08-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 
* [[Jurijs Tiņanovs|Jurija Tiņanova]] krūšutēls.&lt;ref&gt;http://www.rezekne.lv/rezeknes-zinas/zina/browse/1/_/visas-zinas/-/atklata-rakstnieka-jurija-tinanova-biste/{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* [[Francis Trasuns|Franča Trasuna]] piemineklis.
* Piemineklis monsinjoram [[Nikodems Rancāns|Nikodemam Rancānam]].

==== Nacionāli patriotiskie pieminekļi ====
* Piemineklis &quot;Latgales kongresam — 100&quot; un laukums par godu [[Pirmais Latgales kongress|Latgales kongresa]] simtgadei Atbrīvošanas alejā 61.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezekneszinas.lv/lv/Sabiedriba/1/4240/Atklaja-Latgales-kongresa-simtgadei-veltitu-pieminekli|title=Atklāja Latgales kongresa simtgadei veltītu pieminekli|last=|first=|website=rezekneszinas.lv|access-date=2020-09-13|date=2017-05-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* Piemineklis 115 kritušajiem [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas armija]]s karavīriem Rēzeknes brāļu kapos Miera ielā.
* Piemiņas akmens pie dzelzceļa stacijas [[Rēzekne II]] 1941. un 1949. gada uz Sibīriju deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
* Piemiņas akmens [[Atbrīvošanas aleja|Atbrīvošanas alejā]] pie ēkas Nr. 67, vietā, kur 1941. gada jūnijā čekistu nomocīti tika 39 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezekne.lv/uploads/media/I_Esosas_situacijas_raksturojums_14_01.pdf |title=Rēzeknes pilsētas integrētās attīstības programma 2007. - 2013. gadam |access-date={{dat|2012|10|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090127020612/http://www.rezekne.lv/uploads/media/I_Esosas_situacijas_raksturojums_14_01.pdf |archivedate={{dat|2009|01|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]], [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāņa Baloža]] un [[Krišjānis Berķis|Krišjāņa Berķa]] 1937. gadā stādītie ozoli Atbrīvošanas alejā pie Rēzeknes upes tilta un lielveikala &quot;[[Rimi Baltic|Rimi]]&quot;.

==== Padomju varas pieminekļi ====
* Piemiņas plāksne tirgus laukumā, Latgales ielā pie bijušā cietuma sienas, kur 1942. gada 4. janvārī tika publiski nošauti 30 Audriņu ciema iedzīvotāji.
* Piemiņas vieta skvērā pie Atmodas ielas, kur no 1941. līdz 1944. gadam atradās padomju karagūstekņu nometne.
* Piemineklis [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas karā]] kritušajiem karavīriem
* [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] kritušo [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] karavīru brāļu kapi Miera ielā, Upes ielā un Dārzu ielā.

== Rūpniecība ==
Ja starpkaru periodā Rēzekne bija reģiona vietējās izejvielās (kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, vieglā rūpniecība) balstīts ražošanas centrs, kas bija vismaz sekundāra pilsētas saimniecības nozare (būtiskākā bija tirdzniecība un pakalpojumi), tad pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pilsēta kļuva par lielu rūpniecības centru, gan ignorējot objektīvus ekonomikas likumus, kas pēc PSRS sabrukuma noveda pie šo uzņēmumu bankrota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://profizgl.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=19969|title=Ekonomikas būtība un priekšmets. Teorija.|last=Škapars|first=Roberts|access-date=07.04.2021.|date=bez dat.}}&lt;/ref&gt; Tam par iemeslu bija PSRS komandekonomikas veidā realizētā tautsaimniecības politika — pilsētā tika uzcelti lielrūpniecības uzņēmumi, kas prasīja lielus darbaspēka resursus, kurus ieveda no citām PSRS republikām. Tāpat arī liela daļa no izejvielām, kas bija nepieciešamas mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumiem, tika ievesta no attālākiem [[KPFSR]] reģioniem un citām PSRS republikām. Pēc PSRS sabrukuma lielākā daļa Rēzeknes rūpniecības uzņēmumu nespēja konkurēt ar daudz kvalitatīvākiem Rietumeiropas ražojumiem, turklāt mākslīgi uzturētā rūpniecība komandekonomikas tautsaimniecībā tirgus ekonomikā bija nerentabla. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ražošanu Rēzeknē vajadzēja uzsākt gandrīz no jauna, mūsdienās tā balstās vietējo izejvielu un bijušo metālapstrādes uzņēmumu darbaspēka pieredzes konglomerātā. Galvenās ražošanas nozares pilsētā šodien ir kokapstrāde, metālapstrāde un pārtikas rūpniecība.

1944. gadā tika likti pamati graudu pieņemšanas punktam, kas pēc dažiem gadiem tika pārveidots par lielu rūpnīcu — “[[Rēzeknes dzirnavnieks|Rēzeknes labības produktu kombinātu]]”. Vairāk kā trīsdesmit metru augstais, baltais elevators ir augstākā ēka Rēzeknē. 1991. gadā tika dibināts Latvijas valsts uzņēmums “Rēzeknes dzirnavnieks”, bet 1992. gadā sākās tā privatizācija. 1999. gadā par “Rēzeknes dzirnavnieka” galveno akcionāru kļuva Zviedrijas kompānija “Nord Mills”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Dzirnas uzņem apgriezienus - Latvijas Vēstnesis|last=Bārtulis|first=Juris|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-09-13|date=2004-07-16|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pašlaik uzņēmums pēc apgrozījuma ir viens no lielākajiem Latgalē.

1952. gada 25. martā atbilstoši [[Latvijas PSR]] Nedzirdīgo biedrības Centrālās pārvaldes prezidija lēmumam Nr. 366 tika izveidotas mācību un ražošanas darbnīcas pie dažām republikas neredzīgo biedrībām, tajā skaitā Rēzeknes mācību un ražošanas darbnīcas ([[Raiņa iela (Rēzekne)|Pionieru ielā]] 5a). 1976. gada 1. jūlijā darbnīcas tika pārdēvētas par Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmumu, kas ražoja ādas apavus un šūšanas izstrādājumus (palagus, sporta bikses, sporta cepurītes, kuras pamatā gatavoja no [[Rīgas manufaktūra]]s ražošanas atlikumiem). 1970. gadā uzņēmumā bija 58 darbinieki, tajā skaitā 2 mācekļi, jo darbaspēka apmācības notika uz vietas. 1999. gadā palika 23 darbinieki, no kuriem 17 bija dzirdes invalīdi. 2000. gadā tie bija 19 cilvēki, no tiem 13 dzirdes invalīdi. 1991. gada 8. oktobrī uzņēmums ieguva valsts sabiedriskas organizācijas statusu ar nosaukumu „Latvijas Nedzirdīgo Savienības Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmums”. Uzņēmums sastāvēja no šūšanas ceha/noliktavas un veikala darbnīcas. Tas ražoja plaša patēriņa preces ([[Gultas veļa|gultas veļu]]) un piedāvāja apavu remonta pakalpojumus. 2000. gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem, līdz 2001. gada nogalē tas bija spiests apturēt ražošanu un samazināt strādājošo skaitu. 2002. gadā tika uzsākts likvidācijas process, kuru noslēdza 2003. gada 16. oktobrī.&lt;ref&gt;LNA Rēzeknes zonālais valsts arhīvs, 924.fonds.&lt;/ref&gt;

1957. gada 1. februārī tika izveidota Dzelzbetonu konstrukciju rūpnīca ar [[Pamatkapitāls|pamatkapitālu]] 2 043 700 rubļu apmērā (pirmais nosaukums Latvijas PSR Celtniecības ministrijas Rēzeknes vispārējās celtniecības tresta „Rēzeknes ražošanas kombināts”). Kombinātu izveidoja uz Rēzeknes vispārējās celtniecības tresta palīgsaimniecību ražošanas bāzes, lai ražotu dzelzsbetona izstrādājumus, ķieģeļus, dolomīta miltus, podiņu krāsnis. 1963. gada 15. septembrī „Rēzeknes ražošanas kombināts” pārgāja Tautas saimniecības padomes Celtniecības materiālu rūpniecības pārvaldes pakļautībā un tika pārdēvēts par „Rēzeknes dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu”. Rūpnīcā turpināja ražot dzelzsbetona konstrukcijas un detaļas, metālkonstrukcijas, zāģmateriālus, ķieģeļus, dolomīta miltus un flīzes piecos dažādos cehos: silikāta cehs, māla cehs podiņu krāsns cehs, cehs „Elste”, rūpnīca „Roģi”. 1967. gada 1. janvārī rūpnīcai pievienoja „Rēzeknes celtniecības materiālu rūpnīcu”. No 1974. gada sākās rūpnīcas mehanizācija un automatizācija, bet 1980. gadā tika veikti vērienīgi remontdarbi rūpnīcas silikāta cehā. 1989. gada 1. martā rūpnīca kļuva par „Rēzeknes celtniecības materiālu un konstrukciju kombinātu”. 1991. gada 3. oktobrī kombināts tika reģistrēts kā valsts uzņēmums, kas 1996. gada 15. maijā tika pārdots SIA „Rēzeknes būvmateriāli”, bet likvidēts 2011. gada 6. janvārī.&lt;ref&gt;LNA RZVA, 26.fonds&lt;/ref&gt;

1957. gada 6. novembrī pabeidza [[Rēzeknes Piena konservu kombināts|Rēzeknes Piena konservu kombināta]] būvniecību. Drīz kombināts kļuva par lielāko darbojošos uzņēmumu Rēzeknes pilsētā, kā arī ievērojamāko piena pārstrādes ražotni visā Latvijas teritorijā. Kombināta produkcija bija iecienīta ne tikai Latvijā, bet arī PSRS un 40 pasaules valstīs. 2001. gadā finansiālu problēmu dēļ ražotnes darbība tika apstādināta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2017/rezeknes-piena-konservu-kombinatam-60/|title=Rēzeknes Piena konservu kombinātam – 60|last=|first=|website=Latgales plānošanas reģions|access-date=2020-09-13|date=2017-11-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1959. gadā pie Ančupānu kalnu karjeriem uzcēla [[Rēzeknes silikātķieģeļu rūpnīca|silikātķieģeļu rūpnīcu]], kas nodrošināja piecstāvu silikātķieģeļu daudzdzīvokļu namu būvniecību pilsētā un rajonā.
1961. gada 27. janvārī izveidoja Rēzeknes kokapstrādes kombinātu. 1967. gadā kombinātā darbojās kokzāģētava (ar 25 strādniekiem), gateris (ar 3 strādniekiem), galdniecības un taras cehs (ar 25 strādniekiem), kā arī sagataves un krāsošanas cehs (ar 8 strādniekiem). Uzņēmuma darbības sfēra bija ļoti plaša — tas nespecializējās vienveidīgas produkcijas ražošanā. Galvenie produkcijas veidi sākumā bija tara, bišu stropi, skolas soli, mācību klašu tāfeles, kamanas un citi izstrādājumi. Kombinātam sākumā bija četri iecirkņi — trīs Rēzeknē un viens Maltā. 1968. gadā uzņēmuma darbība bija jau koncentrēta divos iecirkņos — pa vienam Rēzeknē un Maltā. Uzņēmums darbojās līdz 1990. gada 2. aprīlim, kad tas tika likvidēts. Tā materiālās vērtības tika nodotas lietošanā kopējai saimniecībai „Latvijas-Zviedrijas serviss”.&lt;ref&gt;LNA RZVA, 170.fonds.&lt;/ref&gt;
1963. gadā uzsāka darbu [[Slaukšanas iekārtu rūpnīca]], kurā strādāja vairāk nekā 2000 cilvēku.
1965. gadā uzsāka darbu Rēzeknes maizes produktu kombināts.
1972. gadā pilsētas Ziemeļu rajonā uzcēla [[REBIR|elektrisko būvinstrumentu ražošanas rūpnīcu]].

1981. gadā sāka darboties [[Iekštelpu transporta elektromotoru rūpnīca]] — [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|RER]] filiāle.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/daka1991n013%7Carticle:DIVL63%7Cquery:r%C5%ABpn%C4%ABc%C4%81%20r%C5%ABpn%C4%ABca%20elektromotoru%7CissueType:P|title=RŪPNĪCAS JUBILEJA|last=Ivanovs|first=J.|website=www.periodika.lv|access-date=2020-09-13|date=1991-01-31|archive-date=2019-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/daka1991n013%7Carticle:DIVL63%7Cquery:r%C5%ABpn%C4%ABc%C4%81%20r%C5%ABpn%C4%ABca%20elektromotoru%7CissueType:P}}&lt;/ref&gt;

2001. gadā dibināts &quot;Rēzeknes gaļas kombināts&quot;, kas mūsdienās pēc gatavās produkcijas ražošanas apjomiem ieņem vienu no līderpozīcijām Latvijas tirgū.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abholding.lv/lv/holding|title=RGK. Vēsture|access-date=07.04.2021.|date=bez dat.}}&lt;/ref&gt;
2002. gadā bijušā Rēzeknes piena konservu kombināta ēkās darbu sāka tekstilistrādājumu (virvju, tauvu) ražotājs — &quot;Magistr-Fiskevegn Group.MFG&quot;, SIA.
2009. gadā Rēzeknes pierobežā tika uzbūvēta pirmā nerūsējošo tērauda cauruļu rūpnīca Baltijā — Latvijas—Šveices kopuzņēmums RIGAMET.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksti/caurulu_razotne_rezekne|title=Pirmā Baltijā – nerūsējošā tērauda cauruļu ražotne Rēzeknē|website=abc.lv|access-date=2020-09-13|date=2010-06-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā Rēzeknes Speciālajā Ekonomiskajā zonā sāka darboties kokskaidu granulu ražotne SIA „NewFuels” RSEZ ar ražošanas kapacitāti virs 260 000 tonnām gadā. Blakus 2015. gadā uzcelta Latgalē lielākā biomasas koģenerācijas stacija ar elektrisko jaudu ir 3.1 MWt, bet siltuma jaudu — 10.7 MWt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://newfuels.eu/?page_id=2242&amp;lang=lv|title=Par uzņēmumu.|access-date=07.04.2021.|archive-date=11.04.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210411133659/https://newfuels.eu/?page_id=2242&amp;lang=lv}}&lt;/ref&gt;

Pilsētas pievārtē darbojas uzņēmuma AS &quot;Latvijas finieris&quot; meitasuzņēmums RSEZ &quot;Verems&quot;, nodarbinot vairāk nekā 300 darbinieku, galvenokārt no Rēzeknes pilsētas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.finieris.lv/lv/uznemums/par-uznemumu|title=Par mums. Latvijas finieris.|access-date={{dat|2021|04|07||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190523195125/https://www.finieris.lv/lv/uznemums/par-uznemumu}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība un kultūra ==
[[Attēls:Gors Rezekne 2015.jpg|250px|thumbnail|left|Rēzeknes koncertzāle — [[Latgales vēstniecība &quot;Gors&quot;]] 2015. gada augustā]]
[[Attēls:Rezeknes CB.jpg|250px|thumbnail|left|Rēzeknes Centrālā Bibliotēka pēc rekonstrukcijas 2015. gadā]]

=== Kultūra ===
Rēzekne ir nozīmīgs Latgales kultūras centrs. To mēdz dēvēt arī par &quot;Latgales sirdi&quot;. Kopš 1959. gada te darbojas novadpētniecības muzejs. Tas dibināts kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle. 1990. gadā tas tika pārdēvēts par [[Latgales Kultūrvēstures muzejs|Latgales Kultūrvēstures muzeju]]. Muzejā apskatāma arī [[Latgales keramika]]s ekspozīcija. Rēzekne vienmēr bijusi Latgales keramikas šūpulis. Šeit aplūkojami [[Rēzeknes novads|novada]] keramiķu darinātie māla izstrādājumi. [[Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas nams|Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas namā]] atrodas Latgales glezniecības ekspozīcija no Kultūrvēstures muzeja fondiem, kur glabājas [[Francisks Varslavāns|F. Varslavāna]], [[Arvīds Egle|A. Egles]], J. Bekatova, [[Nikolajs Breikšs|N. Breikša]], S. Kreiča un V. Kalvāna darbi. Rēzeknē darbojas [[Rēzeknes Kultūras nams]] un [[Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras nams|Nacionālo biedrību kultūras nams]]. 2013. gada maijā, iepretim [[Rēzeknes Kultūras nams|Kultūras namam]], [[Rēzeknes festivāla parks|festivāla parka]] otrajā pusē tika pabeigta [[Latgales vēstniecība &quot;Gors&quot;|Rēzeknes koncertzāle — Latgales vēstniecība GORS]], kas ir pirmā modernā, akustiskā koncertzāle Latvijā un vērienīgākais projekts Rēzeknē šī gadsimta laikā. Koncertzāles lielā zāle ar 1000 sēdvietām, pieciem balkoniem, plašu parteri un skatuvi ar orķestra bedri ir vienīgā šāda tipa koncertzāle Latgalē un pēc mūziķu un ekspertu vērtējuma tajā ir ļoti laba akustika. Rēzeknē darbojas trīs bibliotēkas — [[Rēzeknes Centrālā bibliotēka|centrālā]] ar divām filiālēm — [[Rēzeknes bērnu bibliotēka|bērnu bibliotēku]] un [[Rēzeknes 2. bibliotēka|Rēzeknes 2. bibliotēku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=91&amp;Itemid=174 |title=Rēzeknes Centrālā bibliotēka |access-date={{dat|2012|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111118030140/http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=91&amp;Itemid=174 |archivedate={{dat|2011|11|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;

==== Kolektīvi ====
Rēzeknē darbojas pūtēju orķestris, seši kori, seši deju kolektīvi, trīs folkloras kopas, seši vokālie ansambļi, horeogrāfijas ansamblis, instrumentālais ansamblis, kā arī trīs teātra trupas. Nopelniem bagāti ir kori &quot;[[Ezerzeme]]&quot; (&quot;[[Treikola]]&quot;), deju kolektīvs &quot;[[Dziga]]&quot;. 20. gadsimta 80. gados lielus panākumus [[Latvijas PSR]] guva [[Rēzeknes tautas teātris]] un tā kolektīvs.

=== Izglītība ===
[[Attēls:Inzenieru fak Rezekne.jpg|230px|thumbnail|Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas inženieru fakultāte 2015. gada augustā.]]
2019. gadā Rēzeknē darbojās divas ģimnāzijas, septiņas vidusskolas, sākumskola, internātpamatskola — attīstības centrs, mākslas un mūzikas skolas, 12 pirmsskolas izglītības iestādes, trīs izglītības centri pieaugušajiem, bērnu — jaunatnes sporta skola un radošo pakalpojumu centrs, kā arī viena privātā mūzikas skola. 2020. gadā tika plānots vienu no vidusskolām slēgt un divas — pārveidot par pamatskolām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2019/rezekne/|title=Rēzeknē divas vidusskolas kļūs par pamatskolām, bet vienu plāno slēgt|website=Latgales plānošanas reģions|access-date=2022-08-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā pārveide par pamatskolām bija notikusi.

Kopš 2012. gada Rēzeknē darbojas [[Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs]], kas ir [[interešu izglītība]]s iestāde bērniem un jauniešiem.

;Vispārizglītojošās skolas
* [[Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija]]
* [[Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija]]
* [[Rēzeknes Katoļu vidusskola]]
* [[Rēzeknes 2. vidusskola]]
* [[Rēzeknes 3. pamatskola]]
* [[Rēzeknes 4. vidusskola]]
* [[Rēzeknes 5. pamatskola]]
* [[Rēzeknes 6. pamatskola]]
* [[Rēzeknes vakara vidusskola]]
* [[Rēzeknes tehnikums]]
* [[Rēzeknes internātpamatskola - attīstības centrs]]

;Mūzikas un mākslas skolas
* [[Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola]]
* [[Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola]]
* [[Zanes Ludboržas mūzikas skola]]

Rēzeknē kopš 1993. gada darbojas [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] — tā ir augstākā izglītības iestāde pilsētā.
Rēzeknē atrodas [[Valsts robežsardzes koledža]] un [[Valsts robežsardzes koledžas robežsargu skola]].
Kopš 2007. gada Rēzeknē darbojas Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiāle. {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180825032352/http://www.psk.lu.lv/par-koledzu/rezeknes-filiale |date={{dat|2018|08|25||bez}} }}

== Reliģija ==
[[Attēls:Procesija Rezekne.PNG|300px|thumb|1938. gadā [[LELB]] arhibīskaps [[Teodors Grīnbergs]] iesvētīja Rēzeknes luterāņu baznīcu.]]
Reizē ar Rēzeknes pili 1285. gadā tika uzceltas divas ķieģeļu baznīcas: viena pils kalnā — Vācu bruņinieku ordeņa locekļiem un otra — pilsētas draudzei. 16. gadsimta dokumentos ir minētas divas baznīcas, viena baznīca esot bijusi pagastā, bet otra, celta no mūra, pils tuvumā. 1577. gadā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā krievu karaspēks sagrāva Rēzeknes baznīcu. [[Livonijas hercogiste]]s laikā 1599. gadā pie Rēzeknes pils uzbūvēja mazu koka baznīciņu. 1685. gadā Rēzeknē uzbūvēja jaunu koka baznīcu, to iesvētīja un nodeva jezuītu aprūpei. 1887. gadā baznīcā iespēra pērkons un tā nodega. Tagadējo mūra baznīcu sāka celt 1888. gadā (tagad Rēzeknes katedrāle, kas veltīta Vissvētākās Jēzus sirds godam). Līdz mūsdienām saglabājušais vecākais Rēzeknes dievnams ir vecticībnieku lūgšanu nams pilsētas dienvidu daļā.

Rēzeknē darbojas dažādas kristiešu konfesijas un jūdaistu kopiena.
* [[kristietība]]:
** [[katolicisms]]
*** [[Romas katoļi]]
*** [[Grieķu katoļi]]
** [[Pareizticība|pareizticīgie]]
** [[vecticībnieki]]
** [[protestantisms]]
*** [[luterāņi]]
*** [[baptisti]]
*** [[Septītās dienas adventisti]]
* [[jūdaisms]]

Pašlaik Rēzeknē ir desmit dievnami, no tiem deviņos atrodas kristiešu draudzes, bet viens ir jūdaistu dievnams ('''[[Rēzeknes Zaļā sinagoga]]'''). No kristiešu dievnamiem trīs ir Romas Katoļu baznīcas, pa vienai luterāņu, pareizticīgo, vecticībnieku un Grieķu katoļu baznīcai, viens baptistu lūgšanu nams un Septītās dienas adventistu draudzes nams.

=== Romas katoļi ===
[[Attēls:Rēzekne Sāpju Dievmātes katoļu baznīca 1999-09-14.jpg|180px|thumb|[[Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]] ir viena no četriem Katoļu dievnamiem pilsētā]]
Romas Katoļu baznīca Rēzeknē institucionāli ir nozīmīgākā kristīgā konfesija, jo kopš 1995. gada šeit atrodas Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskapa sēdeklis un kūrija. Pašlaik diecēzes bīskaps ir [[Jānis Bulis]].
Katoļus var uzskatīt par vecāko kristīgo konfesiju Rēzeknes apvidū, kas šeit dzīvoja vēl pirms pilsētas dibināšanas. Pirmsākumus var meklēt līdz ar Livonijas ordeņa pils būvniecības laiku un tai sekojošo lūgšanas namu izveidi. Šodien Rēzeknē darbojas trīs katoļu dievnami. Divi no tiem ir Romas Katoļu baznīcas dievnami, bet trešais — Grieķu katoļu baznīca, tā veltīta Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija godam. Vienīgā katedrāle Rēzeknē ir [[Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle]]. Baznīcu iesvētīja 1900. gada novembrī un tajā pašā gadā tajā noturēja pirmos dievkalpojumus. 1914. gadā baznīcu konsekrēja Vissvētākās [[Jēzus Kristus|Jēzus]] Sirds godam. 1997. gadā Rēzeknē izveidota Romas Katoļu baznīcas diecēze. Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskaps pašlaik ir [[Jānis Bulis]]. Savas darbības laikā Rēzeknes katedrālē viņš uzcēlis diecēzes kūriju, kā arī Rēzeknes katoļu vidusskolu, kura atrodas Latgales ielā 82, atjaunotajā pirmajā Rēzeknes mūra ēkā. 1935. — 1939. gadā Rēzeknē uzkalnā aiz Rēzeknes upes, blakus piemineklim Vienoti Latvijai uzcēla vēl vienu katoļu baznīcu (arh. P. Pavlovs). 1937 gadā baznīcu iesvētīja par [[Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīca|Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcu]]. Dievnams celts neoromantisma stilā, tam ir divi 27 m augsti torņi, starp tiem zelminis ar loga rozi un Jaunavas Marijas statuju.
Nesen pēc diecēzes iniciatīvas tika pabeigta [[Rēzeknes Dieva Žēlsirdības baznīca|Dieva žēlsirdības Romas katoļu baznīcas]] būvniecība pilsētas ziemeļu rajonā. Tas ir trešais katoļu dievnams pilsētā. Ap Jēzus Sirds katedrāli un Sāpju Dievmātes baznīcu ir izveidojušās divas lielas katoļu draudzes, kas katra gada augustā organizē svētceļnieku grupas no Rēzeknes uz [[Aglona|Aglonu]]. Pilsētā ir dzimuši, mācījušies, strādājuši vai dzīvojuši nozīmīgi Latvijas Katoļu Baznīcas klēra locekļi, piemēram, kardināls [[Julijans Vaivods]], kardināls [[Jānis Pujats]], vairāki bīskapi — [[Boļeslavs Sloskāns]], [[Pēteris Strods]], [[Kazimirs Duļbinskis]], arhibīskaps [[Antonijs Springovičs]], kā arī pašreizējais bīskaps [[Jānis Bulis]], un citi.

=== Vecticībnieki ===
[[Attēls:Rezekne Old Believers church front.jpg|150px|thumb|[[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams|Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams]] ir vienīgais šīs konfesijas dievnams pilsētā]]
Šīs konfesijas pārstāvji ir vieni no senākajiem Rēzeknes pilsētā. Visstraujāk vecticībnieki Rēzeknē parādījās XVII gs. otrajā pusē, pēc gadsimtiem ilgām ticības vajāšanām Krievijā. Tie galvenokārt bēga uz teritorijām, kuras bija no vajāšanām brīvas, tai skaitā mūsdienu Latvijas teritoriju, it īpaši Latgali, kurai ir tuva Krievijas robeža. Lai gan vecticībnieki tipiski apmetās sādžās, tomēr laika gaitā to pēcteči pārcēlās arī uz Rēzekni. Vecticībnieku skaits pilsētā būtiski pieauga pēc vecticībnieku kopienas un vēlāk draudzes pakāpeniskas izveidošanās.
Saknes meklējamas 1859. gadā, kad I. Siņicina ielas rajonā izveidojās Rēzeknes vecticībnieku kapsēta, kura mūsdienās vecticībnieku kapu apbedījuma vietu saglabātības un pieminekļu skaita ziņā ieņem vienu no vadošajām vietām Latvijā. Šeit var apskatīt gandrīz visus vecticībnieku apbedījumu virszemes pieminekļu tipus, kādi zināmi no 19. gadsimta otrās puses. Latvijā tikai šajā kapsētā var ieraudzīt Ziemeļkrievijā — Baltijas jūras krastos kā arī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un Austrumlietuvā esošās koka kapenes (krievu val. ''domoviki'', Krievijā ''golbci'').

[[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams]] celts 1895. gadā. 1905. gadā tam piebūvēja zvanu torni. Baznīcas lielais zvans sver 4948,76 kilogramus, bet zvana mēle 200 kilogramus. Tiek uzskatīts, ka šis zvans ir lielākais Baltijā. Tika atlieti vēl divi zvani, tie visi ir darināti Gaščinā. Šeit atrodas Latvijas vienīgais vecticībnieku muzejs. Tas ir Latgalē lielākais koka dievnams.

19. un 20. gadsimta mijā pie Lūgšanu nama uzcēla arī nabagmāju, mājas ekonomam un skolotājam, kā arī saimniecības ēkas.&lt;ref&gt;[http://www.amazing-latvia.lv/obj/rezekne_sveta_nikolaja_vecticibnieku_lugsanu_nams/ Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams || Rēzeknes nov., Rēzekne&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
1920. gada 4. novembrī Rēzeknē notika 1. Latvijas vecticībnieku kongress.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://lpr.gov.lv/event/rezeknes-vecticibnieku-vesture/#.Xrz9gWXVJPY |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|05|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210419225603/https://lpr.gov.lv/event/rezeknes-vecticibnieku-vesture/#.Xrz9gWXVJPY }}&lt;/ref&gt;

=== Pareizticīgie ===
[[Attēls:Rezekne Orthodox church.jpg|180px|thumb|[[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca|Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca]]]]
Pareizticīgie Rēzeknē ienāca līdz ar pilsētas dibināšanu, iepriekš šeit apmetušies iedzīvotāji bija piederīgi katoļiem un vecticībniekiem, kā arī no citām reliģijām — jūdaistiem (galvenokārt ebreji).

Lēmums par pareizticīgo baznīcas celšanu Rēzeknē pieņemts 1834. gadā. Pēc sešiem gadiem sākās tās celtniecība pēc Pēterburgas arhitektu Dāvida Viskonti un Šarlemana Bodē II izstrādātā projekta. Dievnama celtniecībai tā laika pilsētas jaunajā daļā bija arī politisks raksturs, jo Rēzeknes pilsētas jaunās daļas plānā bija paredzēts kristiešu pārsvars (pareizticība tajā laikā bija valstiski nozīmīga). 1846. gadā, reizē ar Nikolaja I viesošanos Rēzeknē, baznīca tika iesvētīta Vissvētākās Dievdzemdētājas godam. [[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca]] ir vecākais saglabājušais dievnams pilsētā. Pa kreisi no baznīcas ieejas atrodas 1867. gadā celtā mūra kapliča — Sv. Ņevas Aleksandra kapela, kas veltīta toreizējā imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] veiksmīgajai izglābšanai no vilciena katastrofas 1866. gada 4. aprīlī. Pa labi no baznīcas ieejas atrodas Pēterburgā gatavots stikla mauzolejs, kur apbedīts baznīcas mecenāts, [[Adamovas muiža]]s īpašnieks ģenerālis Karaulovs ar sievu Helēnu.

=== Luterāņi ===
[[Attēls:Rezekne Holy Trinity Church.jpg|150px|thumb|[[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca]]]]
Sākotnēji Rēzeknes [[Luterisms|luterāņu]] kopa ietilpa 1870. gadā dibinātajā Strūžānu-Stirnienes draudzē, bet ar 1891. gadu kļuva par patstāvīgu draudzi. Rēzeknes draudze ietilpst Viļņas prāvesta iecirknī un ir pakļauta Kurzemes konsistorijai. 1888. gadā pie pilsētas parādes laukuma tika uzcelta koka baznīca ar 150 sēdvietām, to iesvētīja [[Polocka]]s mācītājs Būtners. Līdz 1889. gadam draudzi apkalpoja [[Lazdona]]s mācītājs, kopš 1905. gada — Rēzeknē dzīvojošais Strūžānu mācītājs. 1913. gadā baznīcai ieejas daļā tiek uzcelts koka tornis. Baznīca ir apjumta ar betona kārniņiem. 1919. gadā lielinieki izdemolēja baznīcu un iznīcināja arhīvu. 1920. gadā draudze atjaunoja baznīcu un iegādājās jaunu zvanu. Mazās ietilpības un vecuma dēļ koka baznīca 1931. gadā tika nojaukta. Tās vietā pēc būvinženiera J. Cīruļa projekta neogotiskā stilā no sarkaniem ķiegeļiem tika uzcelta Svētās Vienības baznīca ar 312 sēdvietām. 1938. gada 1. janvārī bija reģistrēti 555 draudzes locekļi. Pēc otrā pasaules kara draudzes darbība panīka un [[Padomju Savienība|PSRS]] laikā dievnams tika izmantots kā kino nomas un demonstrēšanas zāle. Draudzes darbības atjaunošana tika aizsākta 1989. gadā. 1993. gadā baznīcas tornī no jauna tika uzstādīts krusts, bet baznīca draudzei atpakaļ atdota 1994. gadā. 1994. gadā baznīcas nosaukums no Svētās Vienības tika izmainīts uz [[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|Svētās Trīsvienības baznīcu]]. Pēdējos gados ir notikuši šī dievnama atjaunošanas darbi.&lt;ref&gt;[http://www.rezekne.lelb.lv/?ct=vesture Rēzeknes svētā trīsvienības draudze]&lt;/ref&gt;

== Transports ==
[[Attēls:Rezekne II no viadukta.jpg|230px|thumbnail|right|skats uz sliežu ceļiem pie stacijas [[Rēzekne II]].]]
Viens no noteicošajiem faktoriem pilsētas attīstībā ir bijis starptautisku ceļu un dzelzceļu krustpunkts. [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]—[[Varšava]]s dzelzceļa līnija, kuru uzbūvēja 1860. gadā, bija pirmā dzelzceļa līnija Latvijā, tā gāja caur Rēzekni. Šī un vēlāk, 1904. gadā uzbūvētā Maskavas — Ventspils dzelzceļa līnija, bija vieni no Rēzeknes pilsētas attīstību veicinošākajiem faktoriem, kas būtiski ietekmēja iedzīvotāju skaita pieaugumu pilsētā.
Rēzekne atrodas starptautiskas nozīmes autoceļu — [[Eiropas autoceļš E22|E22]], [[Eiropas autoceļš E262|E262]] krustpunktā un valsts [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] autoceļu [[A12]], [[A13]] un [[A15]]. Tā ir arī [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālas nozīmes]] [[Latvijas autoceļi|autoceļu]] [[autoceļš P36|P36]], [[autoceļš P54|P54]] un [[autoceļš P55|P55]] krustpunkts. Līdz ar pilsētas apvedceļa izbūvi 20. gadsimta otrajā pusē, liela daļā transporta tika novirzīta pa to, tādējādi atbrīvojot pilsētas centru no tranzītkravām.

Rēzeknē ir 136 ielas.&lt;ref&gt;[https://www.kadastrs.lv/varis/100003052?type=city# www.kadastrs.lv]&lt;/ref&gt; Garākā no tām ir galvenā iela, [[Atbrīvošanas aleja]] (5,5 km), kas, izejot cauri visai pilsētai, savieno tās ziemeļu un dienvidrietumu robežu.

=== Sabiedriskais transports ===
{{pamatraksts|Sabiedriskais transports Rēzeknē}}
[[Attēls:Rēzeknes Satiksmes autobuss izmēģinājumā 2011-12-31.jpg|thumb|220px|SIA „Rēzeknes Satiksme” [[Ikarus E91]] 2011. gadā]]

Pasažieru pārvadājumus Rēzeknes pilsētā veic pašvaldībai piederošais uzņēmums SIA „[[Rēzeknes satiksme]]”. No 2012. gada 1. janvāra sabiedriskais transports pa pilsētas ielām kursē 19 maršrutos. Autoparkā ir 27 [[Ikarus E91]] un 2 MAN NL 202 autobusi.&lt;ref name=&quot;rs&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://i-rezekne.lv/?page=4&amp;p2=read&amp;id=10731&amp;lang=lv|title=Rēzeknē kursēs no SIA &quot;Rīgas satiksme&quot; nomātie autobusi|accessdate={{dat|2011|11|18||bez}}|4=|date={{dat|2011|11|15|SK}}|publisher=i-rezekne.lv|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305130132/http://i-rezekne.lv/?page=4&amp;p2=read&amp;id=10731&amp;lang=lv}}&lt;/ref&gt;

Pilsētā ir autoosta un divas dzelzceļa stacijas — [[Rēzekne I]] un [[Rēzekne II]]. Pasažieru pārvadājumi notiek tikai no stacijas [[Rēzekne II]]. No tās notiek regulāra pasažieru satiksme uz Rīgu un Zilupi, kā arī tā ir starptautiskā vilciena maršruta Maskava—Rīga pieturvieta (starptautiskie vilcieni atcelti kopš 2020. gada). Pasažieru satiksmei tiek izmantota [[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II]] un [[dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe]].

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Rēzeknē dzimusi šķēpmetēja un godalgotā trenere [[Valentīna Eiduka]], šaha lielmeistars [[Ilmārs Starostīts]], Eiropas junioru čempionāta, Eiropas kausa un Eiropas U23 čempionāta zelta medaļu ieguvēja [[Aiga Grabuste]], kura ir piedalījusies arī divās olimpiskajās spēlēs Pekinā un Londonā. Tāpat Rēzeknē dzimis Latvijas izlases futbolists [[Edgars Gauračs]], Latvijas izlases basketbolisti [[Kaspars Cipruss]], [[Žanis Peiners]] (šobrīd spēlē [[Atēnu PAOK]]) un [[Artjoms Butjakovs]] (jauniešu izlase), biatloniste [[Žanna Juškāne]] un vieglatlēte [[Gunta Vaičule]].
[[Attēls:Emblem_of_XXII_Olympic_Games.svg|70px|thumb|right|Rēzeknē dzimis [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]][[Maskava|(Maskavā]]) emblēmas autors, [[Vladimirs Arsentjevs]]]]

=== Stadioni, sporta laukumi un zāles&lt;ref&gt;http://www.rezekne.lv/sports/bazes/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140222104001/http://www.rezekne.lv/sports/bazes/ |date={{dat|2014|02|22||bez}} }} Rēzeknes sporta bāzes&lt;/ref&gt; ===
[[Attēls:Rezeknes OS futbola stadions.jpg|150px|thumb|left|Rēzeknes jaunbūvējamais Olimpiskais centrs ar futbola stadionu un peldbaseinu]]
Nozīmīgākā sporta infrastruktūra pilsētā ir [[Rēzeknes Sporta pārvaldes stadions]], [[Olimpiskais centrs Rēzekne]], Valsts robežsardzes koledžas sporta mācību centrs, Sporta pārvaldes peldbaseins, Rēzeknes tehnikuma sporta komplekss, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas sporta komplekss, Rēzeknes 2. vidusskolas sporta zāle, Rēzeknes 3. vsk., 4. vsk., 5. vsk. un 6. vsk. sporta kompleksi, kā arī Internātvidusskolas un valsts Poļu ģimnāzijas sporta zāle un laukums. Netālu no Olimpiskā centra darbojas boulinga klubs, bet kultūras un atpūtas centrā atrodas skeitparks. Rēzeknes pievārtē, [[Verēmu pagasts|Verēmu pagasta]] [[Greivuļi|Greivuļos]] atrodas kartodroms.

Lielākais sporta komplekss pilsētā ir [[Rēzeknes Sporta pārvaldes stadions]] — tajā ietilpst vieglatlētikas stadions ar sešiem celiņiem, futbola laukums un tribīnes ar 978 skatītāju sēdvietam, norobežots tenisa korts un minifutbola laukums. Ziemā darbojas hokeja laukums.
Pašreiz notiek Daudzfunkcionālā sporta kompleksa būvniecība (skatīt [[Olimpiskais centrs Rēzekne]]), kurā ietilps ledus halle, daudzfunkcionāla zāle, futbola laukums ar tribīnēm, atklātais āra peldbaseins, kā arī citas treniņu zāles un viesnīca. Olimpiskā centra būvniecība uzsākta 2013. gadā ar realizāciju trīs kārtās — vispirms futbola stadions ar tribīnēm, tad viesnīca un peldbaseins (25m garš ar 5 celiņiem), bet pēdējā kārtā — daudzfunkcionāla zāle (ar tribīnēm 727 vietām) un hokeja halle (tribīnes ar 586 vietām). Pēc ledus halles pabeigšanas Rēzeknē atradīsies otrā ledus halle Latgales reģionā.

=== Komandu sporta veidi ===
No komandu sporta veidiem Rēzeknē ir pārstāvēts basketbols, futbols, florbols, hokejs un volejbols, bet augstākā līmenī spēlē vien futbola klubs [[Rēzeknes FA|Rēzeknes FA/BJSS]] ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līga]], jeb otrā augstākā divīzija Latvijā, agrāk 1. līga), kā arī basketbola klubs ''[[Ezerzeme/Rēzekne]]'', kas spēlē [[Latvijas Basketbola līga|LBL]] 2. divīzijā, kā arī volejbola Baltijas līgas un ''Optibet'' Latvijas čempionāta klubs ''VK Ezerzeme/[[Daugavpils Universitāte]]'' (2022/23. gada sezonas Latvijas čempioni). Savukārt florbola klubs ''Rēzeknes BJSS'' spēlē pēc spēka otrajā spēcīgākajā florbola līgā valstī. Augstākajās līgās (Latvijas Telpu futbola Virslīgas čempionāts) pašlaik spēlē tikai [[Telpu futbols|telpu futbola]] klubs ''Rēzekne''. Pēdējo reizi Latvijas futbola virslīgā spēlēja toreizējais FK &quot;[[SK Blāzma|Dižvanagi]]&quot; (vēlāk - &quot;Blāzma&quot;). Hokeju Rēzeknē spēlē tikai amatieru komandas, turklāt līdz ledus halles atklāšanai visas sacīkstes norisinājušās uz atklāta ledus laukuma un ir stipri atkarīgas no laika apstākļiem. Pēc ledus halles uzcelšanas, Rēzeknē aktīvi, visas sezonas garumā darbojas BJSS hokeja sekcija, kā arī amatieru hokeja komandas.
Rēzeknē infrastruktūra ļauj nodarboties ar basketbolu, volejbolu, rokas bumbu, telpu futbolu, florbolu, tenisu, šahu, vieglatlētiku, peldēšanu, hokeju, daiļslidošanu un mākslas vingrošanu, kā arī citiem sporta veidiem, ko nodrošina galvenokārt pilsētas Sporta pārvalde ar tās saistošo infrastruktūru un Olimpiskais centrs.

== Sadraudzības pilsētas ==
Rēzeknei ir [[sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar šādām pilsētām:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezekne.lv/index.php?id=118 |title=Rēzeknes sadraudzības pilsētas un starptautiskā sadarbība |access-date={{dat|2011|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171220011844/http://www.rezekne.lv/index.php?id=118 }}&lt;/ref&gt;

* {{flaga|Norvēģija}} [[Arendāle]], [[Norvēģija]]
* {{flaga|Polija}} [[Čenstohova]], [[Polija]]
* {{flaga|Polija}} [[Suvalki]], [[Polija]]
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Vitebska]], [[Baltkrievija]]
* {{flaga|Itālija}} [[Lainate]], [[Itālija]]
* {{flaga|Baltkrievija}} [[Pastavi]], [[Baltkrievija]]

== Rēzeknē dzimuši ==
* [[Ebers Landaus]] (''Eber Landau'', 1878—1959), patologs, profesors Kauņas un Lozannas universitātēs;
* [[Vladislavs Rubulis]] (arī Rubuls; 1887—1937) politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks
* [[Jurijs Tiņanovs]] (''Юрий Тынянов'', 1894—1943), rakstnieks;
* [[Ivans Zavoloko]] (1897—1984), etnogrāfs, publicists un pedagogs;
* [[Frīdrihs Ermlers]] (''Фридрих Эрмлер'', 1898—1967), kinorežisors;
* [[Tadeušs Manteifels]] (1902–1970), [[Polija]]s vēsturnieks;
* [[Nikolajs Brāzma]] (1913–1966), matemātiķis;
* [[Jadviga Arcihovska]] (dzimusi Matuseviča; 1924—2007), holokausta upuru glābēja;
* [[Valdis Artavs]] (1928), dzejnieks satīriķis;
* [[Valentīna Eiduka]] (dzimusi Bondare; 1937—2023), šķēpmetēja un šķēpa mešanas trenere;
* [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990), gleznotājs, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs;
* [[Jakovs Pliners]] (1946), skolotājs un politiķis;
* [[Valentīna Šidlovska]] (1947), pedagoģijas maģistre un sabiedriska darbiniece;
* [[Vladimirs Arsentjevs]] (1951), mākslinieks, Maskavas olimpisko spēļu oficiālās emblēmas autors;
* [[Aija Kukule]] (1956), dziedātāja;
* [[Igors Šiškins]] (1959), politiskais darbinieks;
* [[Jānis Urbanovičs]] (1959), inženieris hidrotehniķis un politiķis;
* [[Ainars Latkovskis]] (1967), politiķis;
* [[Rihards Liukis]] (1969), Holivudas filmu vizuālo efektu autors;
* [[Ilze Viņķele]] (1971), sociālā darbiniece un politiķe;
* [[Iveta Apkalna]] (1976), ērģelniece;
* [[Līga Graudumniece]] (1979), skaistumkonkursa &quot;Mis Latvija '97&quot; uzvarētāja;
* [[Ilmārs Starostīts]] (1979), starptautiskais šaha lielmeistars;
* [[Kristīne Opolais]] (1979), operdziedātāja, soprāns;
* [[Jaroslavs Streļčenoks]] (1979), jurists, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks;
* [[Kaspars Cipruss]] (1982), basketbolists;
* [[Aiga Grabuste]] (1988), vieglatlēte — septiņcīņniece;
* [[Edgars Gauračs]] (1988), futbolists;
* [[Žanna Juškāne]] (1989), biatloniste;
* [[Žanis Peiners]] (1990), basketbolists;
* [[Artjoms Butjakovs]] (1991), basketbolists;
* [[Gunta Vaičule]] (dzimusi Latiševa-Čudare; 1995), vieglatlēte;

== Skatīt arī ==
* [[Rēzeknes pilskalns]]
* [[Rēzekne (upe)]]
* [[Rēzeknes ezers]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/ef3e2c5b76f99eeee1faf75f3d5950ba/ vecajās fotogrāfijās]
* [https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/rezekne/liberation-square-latgalian-mara/ Skats uz Rēzeknes Atbrīvošanas Laukumu (WebCam)], balticlivecam.com
* [https://rezhitsa.blogspot.com/ &quot;Заметки о еврейской Режице&quot;]

{{Rēzeknes mikrorajoni}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Latvijas novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Rēzeknes rajons}}
{{Rēzeknes apriņķis}}
}}
{{Dievnami Rēzeknē}}
{{Kultūras un sporta iestādes Rēzeknē}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rēzekne| ]]
[[Kategorija:Latgale]]</text>
      <sha1>2gro62hq8q5jbemtdhrol70u6tzmd8o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vācijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5899</id>
    <revision>
      <id>4495581</id>
      <parentid>4487154</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T06:03:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sàádî</username>
        <id>141076</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:DEU Gartz (Oder) COA alt.svg]] → [[File:DEU Gartz (Oder) COA (alt).svg]] [[c:COM:FR#FR1|Criterion 1]] (original uploader’s request)</comment>
      <origin>4495581</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="246577" sha1="5ry6v5qqrsctun0p3v7b0hfx2u6cvde" xml:space="preserve">[[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]]
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''.

No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju.

== Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm ==
{| width=300px align=right
|-
|
{{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}}
{{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-&lt;br /&gt;Virtemberga]]}}
{{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}}
{{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}}
{{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}}
{{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}}
{{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}}
{{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}}
{{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-&lt;br /&gt;Priekšpomerānija]]}}
{{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-&lt;br /&gt;Pfalca]]}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}}
{{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-&lt;br /&gt;Anhalte]]}}
{{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-&lt;br /&gt;Holšteina]]}}
{{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}}
{{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}}
{{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-&lt;br /&gt;Vestfālene]]}}
{{Image label end}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits
|-
| [[Bavārija]] || 317
|-
| [[Bādene-Virtemberga]] || 313
|-
| [[Berlīne]] || 1
|-
| [[Brandenburga]] || 113
|-
| [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2
|-
| [[Hamburga]] || 1
|-
| [[Hesene]] || 191
|-
| [[Lejassaksija]] || 158
|-
| [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84
|-
| [[Reinzeme-Pfalca]] || 129
|-
| [[Saksija]] || 170
|-
| [[Saksija-Anhalte]] || 104
|-
| [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63
|-
| [[Tīringene]] || 126
|-
| [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17
|-
| [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271
|}

== Uzskaitījums == 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums &lt;br /&gt; [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(2013)&lt;ref name=autonazwa1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; !! Federālā zeme
|-
| [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]]
|-
|  || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Auma (Auma-Weidatal) COA.svg|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Frankenhausen.png|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.svg|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heldburg COA.svg|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sülze COA.svg|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Berga (Berga-Wünschendorf) COA.svg|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Braunlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]]  || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]]
|-
| || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buhholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zehdenick COA.svg|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeulenroda-Triebes COA.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Celle Coat of Arms.svg|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]]
|-
| || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Dingelstädt COA.svg|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dingolfing COA.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Dietfurt an der Altmühl COA.svg|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebeleben COA.png|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebern (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisfeld COA.svg|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erlangen COA.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschenbach (Oberpfalz) COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilsbiburg COA.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vohburg a.d.Donau COA.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Forchheim (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freilassing (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freyung COA.svg|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.svg|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Furtwangen.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA (alt).svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gehren (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grafenau (Niederbayern) COA.svg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Greiz COA.svg|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Gröningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Großbreitenbach (Großbreitenbach) COA.svg|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großräschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gunzenhausen COA.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heilbad Heiligenstadt COA.svg|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heldrungen.png|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hildburghausen COA.svg|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenberg an der Eger.png|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hohenleuben COA.svg|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ilmenau COA.svg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]]
|-
| || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Clingen Wappen.png|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Langewiesen (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.svg|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne (pilsēta)|Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]]
|-
| || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Münchenbernsdorf COA.svg|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberasbach COA.svg|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]]  || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ohrdruf COA.svg|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]]
|-
| || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plaue COA.svg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene (Bādene)|Reinfeldene]]|| ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Römhild COA.svg|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ronneburg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roßleben.png|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Roth (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ruhla COA.svg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]]
|-
||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schleusingen COA.svg|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtilm COA.svg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzheide COA.svg|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Templin COA.svg|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Themar COA.svg|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ummerstadt COA.svg|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waltershausen COA.svg|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wanzleben-Börde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Varīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Augšpfalca]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Augšbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weißenfels COA.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Werneuchen COA.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesloch COA.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolframs-Eschenbach COA.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sondershausen.png|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]]
|}

== Karte ==
{{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013)
|places =
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-&lt;br /&gt;gladbaha]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}}
}}

== Galerija ==
{{Galerija
|title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā 
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]]
|Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]]
|Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]]
|Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]]
|Attēls:Skyline Frankfurt 2011-01.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]]
|Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]]
|Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]]
|Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]]
|Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]]
|Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>5ry6v5qqrsctun0p3v7b0hfx2u6cvde</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4495496</id>
      <parentid>4495396</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T20:24:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3</comment>
      <origin>4495496</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="531504" sha1="6unr564psjzfx2uvkvjjypba0r0xawz" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]–[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] &quot;[[Nāves žokļos]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde.svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene|zeltvēdera mūķenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>6unr564psjzfx2uvkvjjypba0r0xawz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495539</id>
      <parentid>4495496</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T02:10:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4495539</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="531487" sha1="qbqlqi9adg3sbrob2kch3kqdwlnplnp" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]–[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] &quot;[[Nāves žokļos]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde.svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene|zeltvēdera mūķenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>qbqlqi9adg3sbrob2kch3kqdwlnplnp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495576</id>
      <parentid>4495539</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:51:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +6</comment>
      <origin>4495576</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="533581" sha1="tk0xipj82hzrt0txokpl3qa3th0n2oj" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]–[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem  [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] &quot;[[Nāves žokļos]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde.svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene|zeltvēdera mūķenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka [[videoklips|videoklipu]] 24 stundu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>tk0xipj82hzrt0txokpl3qa3th0n2oj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495577</id>
      <parentid>4495576</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:58:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <origin>4495577</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="533565" sha1="6164yanhsnz5kpq7ydwngdfwdy593x9" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?

[[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?

[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?

[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?

[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?

[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?

[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?

[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?

[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?

[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?

[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?

[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?

[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?

[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?

[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?

[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?

[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?

[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?

[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?

[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?

[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?

[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?

[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?

[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?

[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam?
* ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]?
* ... '''&quot;[[Eiropeiskā solidaritāte]]&quot;''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par &quot;ērto karogu&quot; valstīm?
* ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]?
* ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā &quot;fika pauze&quot; — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām?
* ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni?
* ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru?
* ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda?
* ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā?
* ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi?
* ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā?
* ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes &quot;Prometey&quot;, kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]?
* ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta?
* ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... filmas '''&quot;[[Klavieres (filma)|Klavieres]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s?
* ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''&quot;[[Ceļojums uz Zemes centru]]&quot;''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība &quot;Diāna&quot; ir iegādājusies veikalu tīklu &quot;Cenuklubs&quot;, un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''&quot;[[Mājai un Dārzam]]&quot;''' veikalu tīklā?
* ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu?
* ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai?
* ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane?
* ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu?
* ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu?
* ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)??
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu &quot;[[Džons Viks]]&quot;, kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā &quot;[[Matrikss]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm?
* ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]–[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē?
* ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu?
* ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''?
* ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu?
* ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]?
* ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]?
* ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; Argonas mežā [[Francija|Francijā]]?
* ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... jau kopš seniem laikiem  [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]]
* ... piemineklis '''&quot;[[Sveiciens Saulei]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]]
* ... '''''[[Ikarus 260]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju &lt;small&gt;(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mieturu salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziemeļmujas grēda)&lt;/small&gt; rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' &lt;small&gt;(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]]
* ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]]
* ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] &quot;[[Nāves žokļos]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]]
* ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu &lt;small&gt;(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija &lt;small&gt;(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā &lt;small&gt;(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaulas)&lt;/small&gt; atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]]
* ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ūdens paceļamās ēkas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]]
* ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cape Verde.svg|border|right|200px]]
* ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]]
* ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai &lt;small&gt;(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku &lt;small&gt;(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] [[Šarls VIII|Šarlam VIII]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malāvijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]]
* ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ganas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]]
* ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nigērijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene|zeltvēdera mūķenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Namībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lesoto karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tunisijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Raniroa]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Puntlendas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] &lt;small&gt;(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>6164yanhsnz5kpq7ydwngdfwdy593x9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Francijas valdnieku uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22008</id>
    <revision>
      <id>4495472</id>
      <parentid>4486626</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T17:20:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495472</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20518" sha1="ciuxmykzigxcryvqzqtccqytszlr4l7" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Francija]]s monarhi (karaļi un imperatori)''', kuri pārvaldīja Franciju no [[987]]. gada, kad no [[Rietumfranku valsts]] izveidojās [[Francijas Karaliste]] līdz [[1870]]. gadam, kad beidza pastāvēt [[Francijas Otrā impērija]].

== Uzskaitījums ==
=== [[Attēls:Pavillon royal de la France.svg|30px]] [[Attēls:Royal Standard of the King of France.svg|30px]] Francijas Karaliste (987 — 1792) [[Attēls:Grand Royal Coat of Arms of France &amp; Navarre.svg|30px]] ===
{{colbegin|5}}
{{legend| green | [[Kapetingu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| gold | [[Valuā dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| red | [[Lankasteru dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| blue | [[Burboni|Burbonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! colspan=&quot;2&quot;| Dinastija !! Tituls !!Piezīmes
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Kapetingu dinastija]] (987–1328)
|-
| [[Attēls:King Hugh Capet.jpg|80px]] || '''[[Hugo Kapets]]''' &lt;br /&gt; ''Hugues Capet'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(941—996)&lt;/small&gt; || [[987]]. gada [[3. jūlijs]] — [[996]]. gada [[24. augusts]] || style=&quot;background: green | || [[Kapetingu dinastija]] || Franku karalis &lt;br /&gt;''(Roi des Francs)'' || 
|-
| [[Attēls:Laurens excomunication 1875 orsay.jpg|80px]] || '''[[Roberts II Dievbijīgais]]''' &lt;br /&gt; ''Robert II le Pieux'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(941—996)&lt;/small&gt; || [[996]]. gada [[24. augusts]] — [[1031]]. gada [[20. jūlijs]] || style=&quot;background: green| || [[Kapetingu dinastija]] || Franku karalis &lt;br /&gt;''(Roi des Francs)'' ||
|-
| [[Attēls:Henry1 head.jpg|80px]] || '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' &lt;br /&gt; ''Henri I'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1008—1060)&lt;/small&gt; || [[1031]]. gada [[20. jūlijs]] — [[1060]]. gada [[4. augusts]] || style=&quot;background: green| || [[Kapetingu dinastija]] || Franku karalis &lt;br /&gt;''(Roi des Francs)'' ||
|-
| [[Attēls:Philippe1France.JPG|80px]] || '''[[Filips I (Francija)|Filips I]]''' &lt;br /&gt; ''Philippe I'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1052—1108)&lt;/small&gt; || [[1060]]. gada [[4. augusts]] — [[1108]]. gada [[29. jūlijs]] || style=&quot;background: green| || [[Kapetingu dinastija]] || Franku karalis &lt;br /&gt;''(Roi des Francs)'' ||
|-
| [[Attēls:Louis VI of France.gif|80px]] || '''[[Luijs VI Resnais]]''' &lt;br /&gt; ''Louis VI le Gros'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1081—1137)&lt;/small&gt; || [[1108]]. gada [[29. jūlijs]] — [[1137]]. gada [[1. augusts]] || style=&quot;background: green| || [[Kapetingu dinastija]] || Franku karalis &lt;br /&gt;''(Roi des Francs)'' ||
|-
| [[Attēls:Képes krónika - 120.oldal - II. Géza magyar és VII. Lajos francia király.jpg|80px]] || '''[[Luijs VII Jaunais]]''' &lt;br /&gt; ''Louis VII le Jeune'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1120—1180)&lt;/small&gt; || [[1137]]. gada [[1. augusts]] — [[1180]]. gada [[18. septembris]] || style=&quot;background: green| || [[Kapetingu dinastija]] || Franku karalis &lt;br /&gt;''(Roi des Francs)'' ||
|-
| [[Attēls:Louis-Félix Amiel-Philippe II dit Philippe-Auguste Roi de France (1165-1223).jpg|80px]] || '''[[Filips II Augusts]]''' &lt;br /&gt; ''Philippe II Auguste'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1165—1223)&lt;/small&gt; || [[1180]]. gada [[18. septembris]] — [[1223]]. gada [[14. jūlijs]] || style=&quot;background: green| || [[Kapetingu dinastija]] || Franku karalis &lt;br /&gt;''(Roi des Francs)'' &lt;br /&gt; Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' ||
|-
| [[Attēls:Lehmann - Louis VIII of France.jpg|80px]] || '''[[Luijs VIII|Luijs VIII Lauva]]''' &lt;br /&gt; ''Louis VIII le Lion'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1187—1226)&lt;/small&gt; || [[1223]]. gada [[14. jūlijs]] — [[1226]]. gada [[8. novembris]] || style=&quot;background: green| || [[Kapetingu dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' ||
|-
| [[Attēls:Louis-ix.jpg|80px]] || '''[[Luijs IX]]''' &lt;br /&gt; ''Louis IX'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1214—1270)&lt;/small&gt; || [[1226]]. gada [[8. novembris]] — [[1270]]. gada [[25. augusts]] || style=&quot;background: green| || [[Kapetingu dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' ||
|-
| [[Attēls:Miniature Philippe III Courronement.jpg|80px]] || '''[[Filips III Drosmīgais]]''' &lt;br /&gt; ''Philippe III le Hardi'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1245—1285)&lt;/small&gt; || [[1270]]. gada [[25. augusts]] — [[1285]]. gada [[5. oktobris]] || style=&quot;background: green| || [[Kapetingu dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' ||
|-
| [[Attēls:Bézard - Philippe IV le bel.jpg|80px]] || '''[[Filips IV Skaistais]]''' &lt;br /&gt; ''Philippe IV le Bel'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1268—1314)&lt;/small&gt; || [[1285]]. gada [[5. oktobris]] — [[1314]]. gada [[29. novembris]] || style=&quot;background: green| || [[Kapetingu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France et de Navarre)'' ||
|-
| [[Attēls:Delpech - Louis X of France.jpg|80px]] || '''[[Luijs X]]''' &lt;br /&gt; ''Louis X'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1289—1316)&lt;/small&gt; || [[1314]]. gada [[29. novembris]] — [[1316]]. gada [[5. jūnijs]] || style=&quot;background: green| || [[Kapetingu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France et de Navarre)'' ||
|-
| [[Attēls:John I of France.jpg|80px]] || '''[[Žans I Pēcnāves]]''' &lt;br /&gt; ''Jean I le Posthume'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1316)&lt;/small&gt; || [[1316]]. gada [[15. novembris]] — [[20. novembris]] || style=&quot;background: green| || [[Kapetingu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France et de Navarre)'' ||
|-
| [[Attēls:Philippe V Le Long.JPG|80px]] || '''[[Filips V Garais]]''' &lt;br /&gt; ''Philippe V le Long'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1292/93—1322)&lt;/small&gt; || [[1316]]. gada [[20. novembris]] — [[1322]]. gada [[3. janvāris]] || style=&quot;background: green| || [[Kapetingu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France et de Navarre)'' ||
|-
| [[Attēls:Charles IV Le Bel.jpg|80px]] || '''[[Kārlis IV Skaistais]]''' &lt;br /&gt; ''Charles IV le Bel'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1294—1328)&lt;/small&gt; || [[1322]]. gada [[3. janvāris]] — [[1328]]. gada [[1. februāris]] || style=&quot;background: green| || [[Kapetingu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France et de Navarre)'' ||
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Valuā dinastija]] (1328–1422)
|-
| [[Attēls:Phil6france.jpg|80px]] || '''[[Filips VI]]''' &lt;br /&gt; ''Philippe VI de Valois'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1293—1350)&lt;/small&gt; || [[1328]]. gada [[1. aprīlis]] — [[1350]]. gada [[22. augusts]] || style=&quot;background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' ||
|-
| [[Attēls:JeanIIdFrance.jpg|80px]] || '''[[Žans II Labsirdīgais]]''' &lt;br /&gt; ''Jean II le Bon'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1319—1364)&lt;/small&gt; || [[1350]]. gada [[22. augusts]] — [[1364]]. gada [[8. aprīlis]] || style=&quot;background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' ||
|-
| [[Attēls:Saint-Èvre - Charles V of France.jpg|80px]] || '''[[Šarls V Gudrais]]''' &lt;br /&gt; ''Charles V le Sage'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1338—1380)&lt;/small&gt; || [[1364]]. gada [[8. aprīlis]] — [[1380]]. gada [[16. septembris]] || style=&quot;background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' ||
|-
| [[Attēls:Charles VI de France - Dialogues de Pierre Salmon - Bib de Genève MsFr165f4.jpg|80px]] || '''[[Šarls VI]]''' &lt;br /&gt; ''Charles VI'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1368—1422)&lt;/small&gt; || [[1380]]. gada [[16. septembris]] — [[1422]]. gada [[21. oktobris]] || style=&quot;background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' || 
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Lankasteru dinastija]] (1422–1453)
|-
| [[Attēls:King Henry VI from NPG (2).jpg|80px]] || '''[[Henrijs VI Lankasters]]''' &lt;br /&gt; ''Henry VI'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1421—1471)&lt;/small&gt; || [[1422]]. gada [[21. oktobris]] — [[1453]]. gada [[19. oktobris]] || style=&quot;background: red| || [[Lankasteru dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' || Šarla VI mazdēls, kuru viņš bija izraudzījies par savu pēcteci. Troni apstrīdēja Šarls VII.
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Valuā dinastija]] (1422–1589)
|-
| [[Attēls:Charles VII by Jean Fouquet 1445 1450.jpg|80px]] || '''[[Šarls VII]]''' &lt;br /&gt; ''Charles VII'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1403—1461)&lt;/small&gt; || [[1422]]. gada [[21. oktobris]] — [[1461]]. gada [[22. jūlijs]] || style=&quot;background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' || Šarla VI dēls. Valdīšanas sākumā kontrolēja nelielu daļu Francijas. 
|-
| [[Attēls:Louis XI of France.jpg|80px]] || '''[[Luijs XI]]''' &lt;br /&gt; ''Louis XI'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1423—1483)&lt;/small&gt; || [[1461]]. gada [[22. jūlijs]] — [[1483]]. gada [[30. augusts]] || style=&quot;background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' || 
|-
| [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|80px]] || '''[[Šarls VIII]]''' &lt;br /&gt; ''Charles VIII'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1470—1498)&lt;/small&gt; || [[1483]]. gada [[30. augusts]] — [[1498]]. gada [[7. aprīlis]] || style=&quot;background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' || 
|-
| [[Attēls:Ludvig XII av Frankrike på målning från 1500-talet.jpg|80px]] || '''[[Luijs XII]]''' &lt;br /&gt; ''Louis XII'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1462—1515)&lt;/small&gt; || [[1498]]. gada [[7. aprīlis]] — [[1515]]. gada [[1. janvāris]] || style=&quot;background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' || 
|-
| [[Attēls:Jean Clouet 001.jpg|80px]] || '''[[Fransuā I]]''' &lt;br /&gt; ''François I'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1494—1547)&lt;/small&gt; || [[1515]]. gada [[1. janvāris]] — [[1547]]. gada [[31. marts]] || style=&quot;background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' || 
|-
| [[Attēls:Henry II of France..jpg|80px]] || '''[[Anrī II]]''' &lt;br /&gt; ''Henri II'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1519—1559)&lt;/small&gt; || [[1547]]. gada [[31. marts]] — [[1559]]. gada [[10. jūlijs]] || style=&quot;background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' || 
|-
| [[Attēls:FrancoisII.jpg|80px]] || '''[[Fransuā II]]''' &lt;br /&gt; ''François I'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1544—1560)&lt;/small&gt; || [[1559]]. gada [[10. jūlijs]] — [[1560]]. gada [[5. decembris]] || style=&quot;background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' || 
|-
| [[Attēls:Bemberg Fondation Toulouse - Portrait de Charles IX - François Clouet - Inv.1012.jpg|80px]] || '''[[Šarls IX]]''' &lt;br /&gt; ''Charles IX'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1550—1574)&lt;/small&gt; || [[1560]]. gada [[5. decembris]] — [[1574]]. gada [[30. maijs]] || style=&quot;background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' || 
|-
| [[Attēls:Anjou 1570louvre.jpg|80px]] || '''[[Anrī III]]''' &lt;br /&gt; ''Henri III'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1551—1589)&lt;/small&gt; || [[1574]]. gada [[30. maijs]] — [[1589]]. gada [[2. augusts]] || style=&quot;background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' || 
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1589–1795)
|-
| [[Attēls:Henry IV of france by pourbous younger.jpg|80px]] || '''[[Anrī IV]]''' &lt;br /&gt; ''Henri IV'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1553—1610)&lt;/small&gt; || [[1589]]. gada [[2. augusts]] — [[1610]]. gada [[14. maijs]] || style=&quot;background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France et de Navarre)'' || 
|-
| [[Attēls:LouisXIII.jpg|80px]] || '''[[Luijs XIII]]''' &lt;br /&gt; ''Louis XIII'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1601—1643)&lt;/small&gt; || [[1610]]. gada [[14. maijs]] — [[1643]]. gada [[14. maijs]] || style=&quot;background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France et de Navarre)'' || 
|-
| [[Attēls:Hyacinthe Rigaud - Louis XIV, roi de France (1638-1715) - Google Art Project.jpg|80px]] || '''[[Luijs XIV]]''' &lt;br /&gt; ''Louis XIV'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1638—1715)&lt;/small&gt; || [[1643]]. gada [[14. maijs]] — [[1715]]. gada [[1. septembris]] || style=&quot;background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France et de Navarre))'' || 
|-
| [[Attēls:LouisXV-Rigaud1.jpg|80px]] || '''[[Luijs XV]]''' &lt;br /&gt; ''Louis XV'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1710—1774)&lt;/small&gt; || [[1715]]. gada [[1. septembris]] — [[1774]]. gada [[10. maijs]] || style=&quot;background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France et de Navarre)'' ||
|-
| [[Attēls:Antoine-François Callet - Louis XVI, roi de France et de Navarre (1754-1793), revêtu du grand costume royal en 1779 - Google Art Project.jpg|80px]] || '''[[Luijs XVI]]''' &lt;br /&gt; ''Louis XVI'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1754—1793)&lt;/small&gt; || [[1774]]. gada [[10. maijs]] — [[1792]]. gada [[21. septembris]] || style=&quot;background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France et de Navarre)'' ||
|-
| [[Attēls:Louis XVII coll Ulysse Moussali.jpg|80px]] || ''[[Luijs XVII]]'' &lt;br /&gt; ''Louis XVII'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1785—1795)&lt;/small&gt; || [[1793]]. gada [[21. janvāris]] — [[1795]]. gada [[8. jūnijs]] || style=&quot;background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France et de Navarre)'' || Franču monarhistu uzlūkots kā leģitīms Francijas karalis. Reāli nekad nav valdījis.
|}

=== [[Attēls:Flag of France (1794-1815).svg|30px]] Francijas Pirmā impērija (1804 — 1814) [[Attēls:Imperial Coat of Arms of France (1804-1815).svg|30px]] ===
{{pamatraksts|Francijas Pirmā impērija}}

{{legend| black | [[Napoleonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! colspan=&quot;2&quot;| Dinastija !! Tituls !!Piezīmes
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Napoleonu dinastija]] (1804 — 1814)
|-
| [[Attēls:Jacques-Louis David - The Emperor Napoleon in His Study at the Tuileries - Google Art Project.jpg|80px]] || '''[[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]]''' &lt;br /&gt; ''Napoléon Bonaparte'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1769—1821)&lt;/small&gt; || [[1804]]. gada [[18. maijs]] — [[1814]]. gada [[11. aprīlis]] || style=&quot;background: black| || [[Napoleonu dinastija]] || Francijas imperators &lt;br /&gt; ''(Empereur des Français)'' || 
|}

=== [[Attēls:Pavillon royal de la France.svg|30px]] [[Attēls:Royal Standard of the King of France.svg|30px]] Francijas Karaliste (1814 — 1815) [[Attēls:Grand Royal Coat of Arms of France &amp; Navarre.svg|30px]] ===
{{legend| blue | [[Burboni|Burbonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! colspan=&quot;2&quot;| Dinastija !! Tituls !!Piezīmes
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1814—1815)
|-
| [[Attēls:Gérard - Louis XVIII of France in Coronation Robes.jpg|80px]] || '''[[Luijs XVIII]]''' &lt;br /&gt; ''Louis XVIII'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1755—1824)&lt;/small&gt; || [[1814]]. gada [[11. aprīlis]] — [[1815]]. gada [[20. marts]] || style=&quot;background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] ||  Francijas un Navarras karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France et de Navarre)'' ||
|}

=== [[Attēls:Flag of France (1794-1815).svg|30px]] Francijas Pirmā impērija (1815) [[Attēls:Imperial Coat of Arms of France (1804-1815).svg|30px]] ===
{{pamatraksts|Francijas Pirmā impērija|Septītās koalīcijas karš (1815)}}
{{legend| black | [[Napoleonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! colspan=&quot;2&quot;| Dinastija !! Tituls !!Piezīmes
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Napoleonu dinastija]] (1815)
|-
| [[Attēls:Jacques-Louis David - The Emperor Napoleon in His Study at the Tuileries - Google Art Project.jpg|80px]] || '''[[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]]''' &lt;br /&gt; ''Napoléon Bonaparte'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1769—1821)&lt;/small&gt; || [[1815]]. gada [[20. marts]] — [[22. jūnijs]] || style=&quot;background: black| || [[Napoleonu dinastija]] || Francijas imperators &lt;br /&gt; ''(Empereur des Français)'' || 
|-
| [[Attēls:80 Napoleon II.jpg|80px]] || ''[[Napoleons II]]'' &lt;br /&gt; ''Napoléon II'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1811—1832)&lt;/small&gt; || [[1815]]. gada [[22. jūnijs]] — [[7. jūlijs]] || style=&quot;background: black| || [[Napoleonu dinastija]] || Francijas imperators &lt;br /&gt; ''(Empereur des Français)'' || ''Apstrīdēta valdīšana''
|}

=== [[Attēls:Pavillon royal de la France.svg|30px]] [[Attēls:Royal Standard of the King of France.svg|30px]] Francijas Karaliste (1815 — 1830) [[Attēls:Grand Royal Coat of Arms of France &amp; Navarre.svg|30px]] ===
{{legend| blue | [[Burboni|Burbonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! colspan=&quot;2&quot;| Dinastija !! Tituls !!Piezīmes
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1815—1830)
|-
| [[Attēls:Gérard - Louis XVIII of France in Coronation Robes.jpg|80px]] || '''[[Luijs XVIII]]''' &lt;br /&gt; ''Louis XVIII'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1755—1824)&lt;/small&gt; || [[1815]]. gada [[8. jūlijs]] — [[1824]]. gada [[16. septembris]] || style=&quot;background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] ||  Francijas un Navarras karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France et de Navarre)'' ||
|-
| [[Attēls:Charles X Roi de France et de Navarre.jpg|80px]] || '''[[Šarls X]]''' &lt;br /&gt; ''Charles X'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1757—1836)&lt;/small&gt; || [[1824]]. gada [[16. septembris]] — [[1830]]. gada [[2. augusts]] || style=&quot;background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] ||  Francijas un Navarras karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France et de Navarre)'' ||
|-
| [[Attēls:Louis antoine d'artois, duc d'angouleme.jpg|80px]] || ''[[Luijs XIX]]'' &lt;br /&gt; ''Louis XIX'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1775—1844)&lt;/small&gt; || [[1830]]. gada [[2. augusts]] || style=&quot;background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France et de Navarre)'' || ''Apstrīdēta valdīšana''
|-
| [[Attēls:Henri dArtois by Adeodata Malatesta.jpg|80px]] || ''[[Anrī V]]'' &lt;br /&gt; ''Henri'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1820—1883)&lt;/small&gt; || [[1830]]. gada [[2. augusts]] — [[9. augusts]] || style=&quot;background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France et de Navarre)'' || ''Apstrīdēta valdīšana''
|}

=== [[Attēls:Flag of France.svg|30px]] Jūlija monarhija (1830 — 1848) [[Attēls:Coat of Arms of the July Monarchy (1831-48).svg|30px]] ===
{{pamatraksts|Jūlija monarhija}}
{{legend| brown | [[Orleānas dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! colspan=&quot;2&quot;| Dinastija !! Tituls !!Piezīmes
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Orleānas dinastija]] (1830—1848)
|-
| [[Attēls:Louis-Philippe de Bourbon.jpg|80px]] || '''[[Luijs Filips]]''' &lt;br /&gt; ''Louis-Philippe I'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1773—1850)&lt;/small&gt; || [[1830]]. gada [[9. augusts]] — [[1848]]. gada [[24. februāris]] || style=&quot;background: brown| || [[Orleānas dinastija]] || Francijas karalis &lt;br /&gt; ''(Roi de France)'' ||
|}

=== [[Attēls:Flag of France (1794-1815).svg|30px]] Francijas Otrā impērija (1852 — 1870) [[Attēls:Imperial Coat of Arms of France (1804-1815).svg|30px]] ===
{{pamatraksts|Francijas Otrā impērija}}
{{legend| black | [[Napoleonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Valdīšanas periods !! colspan=&quot;2&quot;| Dinastija !! Tituls !!Piezīmes
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| [[Napoleonu dinastija]] (1852—1870)
|-
| [[Attēls:Franz Xaver Winterhalter Napoleon III.jpg|80px]] || '''[[Napoleons III]]''' &lt;br /&gt; ''Napoleon III'' &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1808—1873)&lt;/small&gt; || [[1852]]. gada [[2. decembris]] — [[1870]]. gada [[4. septembris]] || style=&quot;background: black| || [[Napoleonu dinastija]] || Francijas imperators &lt;br /&gt; ''(Empereur des Français)'' || No [[1848]]. gada līdz 1852. gadam [[Francijas prezidentu uzskaitījums|Francijas prezidents]]
|}

== Skatīt arī ==
* [[Franku karaļu uzskaitījums]]
* [[Francijas Pirmā republika]]
* [[Francijas Otrā republika]]
* [[Francijas Trešā republika]]

{{Francijas valdnieki}}

[[Kategorija:Francijas monarhi|*]]
[[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>ciuxmykzigxcryvqzqtccqytszlr4l7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tambovas apgabals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26516</id>
    <revision>
      <id>4495621</id>
      <parentid>4327187</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:14:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495621</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7983" sha1="4rakiwsd9lzhfucbdq2hkkrgwde5qju" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name = Tambovas apgabals
|official_name=''Тамбовская область''
|settlement_type=[[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|apgabals]]
|image_skyline = Песковатка.jpg
|imagesize = 
|image_caption = Peskovatkas ciems Tambovas apgabalā
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 85px
|image_map = Tambov in Russia.svg
|map_caption = Novietojums Krievijā
|image_map1 = 
|map_caption1 = 
|subdivision_type=Valsts
|subdivision_name={{RUS}}
|subdivision_type1=Federālais apgabals
|subdivision_name1=[[Centrālais federālais apgabals|Centrs]]
|seat_type=Centrs
|seat = [[Tambova]]
|official_language = [[krievu valoda]]
|parts_type = Administratīvais iedalījums
|parts=30
|p1=[[Kirsanova]]
|p2=[[Kotovska (pilseta)|Kotovska]]
|p3=[[Mičurinska]]
|p4=[[Moršanska]]
|p5=[[Rasskazova]]
|p6=[[Tambova]]
|p7=[[Uvarova]]
|p8=[[Bondaru rajons]]
|p9=[[Gavrilovkas rajons]]
|p10=[[Žerdevkas rajons]]
|p11=[[Znamenkas rajons]]
|p12=[[Inžavinas rajons]]
|p13=[[Kirsanovas rajons]]
|p14=[[Mičurinskas rajons]]
|p15=[[Mordovas rajons]]
|p16=[[Moršanskas rajons]]
|p17=[[Mučkapskas rajons]]
|p18=[[Ņikiforovas rajons]]
|p19=[[Pervomaiskas rajons]]
|p20=[[Petrovskas rajons]]
|p21=[[Pičajevas rajons]]
|p22=[[Rasskazovas rajons]]
|p23=[[Ržaksas rajons]]
|p24=[[Sampuras rajons]]
|p25=[[Sosnovkas rajons]]
|p26=[[Starojurjevas rajons]]
|p27=[[Tambovas rajons]]
|p28=[[Tokarjovkas rajons]]
|p29=[[Uvarovas rajons]]
|p30=[[Unjotas rajons]]
|area_total_km2 = 34462
|total_type=Kopā
|population_total = 946657
|population_as_of = 2024
|population_density_km2 = auto
|population_blank02_title = Etniskais sastāvs
|population_blank02 = [[krievi]] (88,1 %)
|website={{URL|http://www.tambov.gov.ru/}}
| blank_name    = [[ISO 3166]] kods
| blank_info    = RU-TAM
|footnotes = 
}}
'''Tambovas apgabals''' ir viens no [[Krievijas Federācija]]s apgabaliem [[Centrālais federālais apgabals|Centrālā federālā apgabala]] sastāvā. Tas robežojas ar [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalu]] ziemeļos, [[Ļipeckas apgabals|Ļipeckas apgabalu]] rietumos, [[Voroņežas apgabals|Voroņežas apgabalu]] dienvidos, [[Saratovas apgabals|Saratovas apgabalu]] dienvidaustrumos un [[Penzas apgabals|Penzas apgabalu]] austrumos. Apgabala centrs ir [[Tambova]].

== Vēsture ==
Tagadējās Tambovas apgabala zemes līdz 17. gadsimtam atradās pie [[Krievijas cariste]]s robežas ar Mazo [[Nogaju orda|Nogaju ordu]]. Pēc holandiešu inženiera [[Johans Rodenburgs|Johana Rodenburga]] projekta krievi stepē uzcēla 25 km garu zemes valni starp Kozlovas cietoksni un Čelnovajas upi.&lt;ref&gt;Brian Davies. Warfare, State and Society on the Black Sea Steppe, 1500-1700.&lt;/ref&gt;

1708. gadā šeit izveidojās [[Azovas guberņa]], ko 1725. gadā pārveidoja par [[Voroņeža]]s guberņu.
[[Katrīna II]] 1779. gadā izveidoja Tambovas vietniecību, kuru 1796. gadā pārveidoja par Tambovas guberņu ar 12 apriņķiem. 1937. gadā nodibināja Tambovas apgabalu.

2026. gada 18. jūlija naktī [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas—Ukrainas kara]] laikā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] veica bezpilota lidaparātu uzbrukumu vairākos Krievijas reģionos. Tambovas apgabalā droni trāpīja uzņēmuma ''Wildberries'' loģistikas centram [[Kotovska (Tambovas apgabals)|Kotovskā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/vlasti-rf-posle-ataki-bpla-na-sklade-wildberries-pogibli-7-celovek/a-78015340|title=Дроны ВСУ атаковали несколько российских регионов|website=dw.com|access-date=2026-07-18|language=ru}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar apgabala gubernatora sniegto informāciju uzbrukumā gāja bojā septiņi nakts maiņas darbinieki, bet vēl 24 cilvēki tika ievainoti.

== Ģeogrāfija ==
Tambovas apgabals atrodas [[Austrumeiropas līdzenums|Austrumeiropas līdzenumā]], [[Okas-Donas līdzenums|Okas-Donas līdzenuma]] centrālajā daļā, [[mežastepe|mežastepju]] zonā. Klimats mēreni kontinentāls.

Meži aizņem apmēram 1/10 apgabala teritorijas. Galvenās koku sugas - priede, ozols, kļava, liepa, osis, bērzs, apse.

Pa apgabala teritoriju tek apmēram 1400 dažāda garuma upes. Lielākās apgabala upes – [[Mokša (upe)|Mokšas]] pieteka [[Cna (Mokšas pieteka)|Cna]] ([[Volgas baseins]]), [[Vorona]], [[Bitjuga]], [[Voroņeža (upe)|Voroņeža]] un [[Savala]] ([[Donas baseins]]). Bez upēm ūdens resursi iekļauj arī 900 dīķu un ūdenskrātuvju ar kopējo tilpumu 534 milj. m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;.

Voronas upes ielejā Tambovas apgabalā atrodas Voroņinas rezervāts 10320 ha platībā. Rezervāts tika izveidots 1994. gadā.

== Iedzīvotāji ==
Kopējais iedzīvotāju skaits apgabalā ir 1 088 437 (2010), vidējais apdzīvojuma blīvums – 31,7 iedz./km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, pilsētas iedzīvotāju īpatsvars – 58% (2010).

'''Lielākās tautas'''
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Tautība 
! Iedzīvotāju skaits (2002)
|-
| krievi
| 1136864 (96,5 %)
|-
| ukraiņi
| 10809 (0,92 %)
|-
| armēņi
| 4326 (0,4 %)
|-
| čigāni
| 2957 (0,25 %)
|-
| tatāri
| 2730 (0,23 %)
|-
| baltkrievi
| 2367 (0,21 %)
|-
| azerbaidžāņi
| 2307 (0,2 %)
|-
| vācieši
| 1071
|-
| jazīdi
| 1024
|}

== Pilsētas ==
'''Pilsētas pēc iedzīvotāju skaita'''

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Pilsēta
! Iedzīvotāju skaits (2010)
|-
| Tambova
| 277 503
|-
| Mičurinska
| 88 889
|-
| Rasskazova
| 44 089
|-
| Moršanska
| 41 060
|-
| Kotovska
| 32 025
|-
| Uvarova
| 26 590
|-
| Kirsanova
| 17 853
|-
| Žerdevka
| 15 209
|-
|}

=== Karte ===
{{VietasKarte+|Tambovas apgabals|width=400 |float=center|caption = Tambovas apgabala pilsētu izvietojums; '''treknrakstā''' — apgabala centrs
|places =
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=52.716667|long= 41.433333|position = top |label='''[[Tambova]]''' }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=51.833333|long= 41.466667|position = top |label=[[Žerdevka]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=52.65|long= 42.733333|position = top |label=[[Kirsanova]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=  52.583333|long= 41.501|position = bottom |label=[[Kotovska (Krievija)|Kotovska]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=  52.892222|long= 40.492778|position = top |label=[[Mičurinska]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=  53.45|long= 41.801|position = top |label=[[Moršanska]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=52.666667|long= 41.883333|position = bottom |label=[[Rasskazova]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=51.983333|long= 42.266667|position = top |label=[[Uvarova]] }}
}}

== Administratīvais iedalījums ==

Tambovas apgabalā ir 352 administratīvi veidojumi, no kuriem:
* 7 apgabala nozīmes pilsētas
* 23 municipālie rajoni
* 1 rajona nozīmes pilsēta
* 12 pilsēttipa ciemati
* 309 ciema padomes

'''Apgabala nozīmes pilsētas'''
* [[Tambova]]
* [[Mičurinska]]
* [[Moršanska]]
* [[Rasskazova]]
* [[Kotovksa]]
* [[Uvarova]]
* [[Kirsanova]]

'''Rajona nozīmes pilsētas'''
* [[Žerdevka]]

'''Municipālie rajoni'''
* [[Bondaru rajons]]
* [[Gavrilovkas rajons]]
* [[Inžavinas rajons]]
* [[Kirsanovas rajons]]
* [[Mičurinskas rajons]]
* [[Mordovas rajons]]
* [[Moršanskas rajons]]
* [[Mučkapskas rajons]]
* [[Ņikiforovskas rajons]]
* [[Pervomaiskas rajons]]
* [[Petrovskas rajons]]
* [[Pičajevas rajons]]
* [[Rasskazovas rajons]]
* [[Ržaksas rajons]]
* [[Sampuras rajons]]
* [[Sosnovkas rajons]]
* [[Starojurjevas rajons]]
* [[Tambovas rajons]]
* [[Tokarjovkas rajons]]
* [[Umetas rajons]]
* [[Uvarovas rajons]]
* [[Znamenkas rajons]]
* [[Žerdevkas rajons]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Krievijas administratīvais iedalījums}}
{{Centrālais federālais apgabals}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas Federācijas apgabali]]
[[Kategorija:Tambovas apgabals| ]]</text>
      <sha1>4rakiwsd9lzhfucbdq2hkkrgwde5qju</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495622</id>
      <parentid>4495621</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:16:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495622</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8299" sha1="fcs41mjfdjgi0grxfu5tt59ach66gxv" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name = Tambovas apgabals
|official_name=''Тамбовская область''
|settlement_type=[[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|apgabals]]
|image_skyline = Песковатка.jpg
|imagesize = 
|image_caption = Peskovatkas ciems Tambovas apgabalā
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 85px
|image_map = Tambov in Russia.svg
|map_caption = Novietojums Krievijā
|image_map1 = 
|map_caption1 = 
|subdivision_type=Valsts
|subdivision_name={{RUS}}
|subdivision_type1=Federālais apgabals
|subdivision_name1=[[Centrālais federālais apgabals|Centrs]]
|seat_type=Centrs
|seat = [[Tambova]]
|official_language = [[krievu valoda]]
|parts_type = Administratīvais iedalījums
|parts=30
|p1=[[Kirsanova]]
|p2=[[Kotovska (pilseta)|Kotovska]]
|p3=[[Mičurinska]]
|p4=[[Moršanska]]
|p5=[[Rasskazova]]
|p6=[[Tambova]]
|p7=[[Uvarova]]
|p8=[[Bondaru rajons]]
|p9=[[Gavrilovkas rajons]]
|p10=[[Žerdevkas rajons]]
|p11=[[Znamenkas rajons]]
|p12=[[Inžavinas rajons]]
|p13=[[Kirsanovas rajons]]
|p14=[[Mičurinskas rajons]]
|p15=[[Mordovas rajons]]
|p16=[[Moršanskas rajons]]
|p17=[[Mučkapskas rajons]]
|p18=[[Ņikiforovas rajons]]
|p19=[[Pervomaiskas rajons]]
|p20=[[Petrovskas rajons]]
|p21=[[Pičajevas rajons]]
|p22=[[Rasskazovas rajons]]
|p23=[[Ržaksas rajons]]
|p24=[[Sampuras rajons]]
|p25=[[Sosnovkas rajons]]
|p26=[[Starojurjevas rajons]]
|p27=[[Tambovas rajons]]
|p28=[[Tokarjovkas rajons]]
|p29=[[Uvarovas rajons]]
|p30=[[Unjotas rajons]]
|area_total_km2 = 34462
|total_type=Kopā
|population_total = 946657
|population_as_of = 2024
|population_density_km2 = auto
|population_blank02_title = Etniskais sastāvs
|population_blank02 = [[krievi]] (88,1 %)
|website={{URL|http://www.tambov.gov.ru/}}
| blank_name    = [[ISO 3166]] kods
| blank_info    = RU-TAM
|footnotes = 
}}
'''Tambovas apgabals''' ir viens no [[Krievijas Federācija]]s apgabaliem [[Centrālais federālais apgabals|Centrālā federālā apgabala]] sastāvā. Tas robežojas ar [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalu]] ziemeļos, [[Ļipeckas apgabals|Ļipeckas apgabalu]] rietumos, [[Voroņežas apgabals|Voroņežas apgabalu]] dienvidos, [[Saratovas apgabals|Saratovas apgabalu]] dienvidaustrumos un [[Penzas apgabals|Penzas apgabalu]] austrumos. Apgabala centrs ir [[Tambova]].

== Vēsture ==
Tagadējās Tambovas apgabala zemes līdz 17. gadsimtam atradās pie [[Krievijas cariste]]s robežas ar Mazo [[Nogaju orda|Nogaju ordu]]. Pēc holandiešu inženiera [[Johans Rodenburgs|Johana Rodenburga]] projekta krievi stepē uzcēla 25 km garu zemes valni starp Kozlovas cietoksni un Čelnovajas upi.&lt;ref&gt;Brian Davies. Warfare, State and Society on the Black Sea Steppe, 1500-1700.&lt;/ref&gt;

1708. gadā šeit izveidojās [[Azovas guberņa]], ko 1725. gadā pārveidoja par [[Voroņeža]]s guberņu.
[[Katrīna II]] 1779. gadā izveidoja Tambovas vietniecību, kuru 1796. gadā pārveidoja par Tambovas guberņu ar 12 apriņķiem. 1937. gadā nodibināja Tambovas apgabalu.

2026. gada 18. jūlija naktī [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas—Ukrainas kara]] laikā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] veica bezpilota lidaparātu uzbrukumu vairākos Krievijas reģionos. Tambovas apgabalā droni trāpīja uzņēmuma ''Wildberries'' loģistikas centram [[Kotovska (Tambovas apgabals)|Kotovskā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/vlasti-rf-posle-ataki-bpla-na-sklade-wildberries-pogibli-7-celovek/a-78015340|title=Дроны ВСУ атаковали несколько российских регионов|website=dw.com|access-date=2026-07-18|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zn.ua/ukr/amp/war/rosijska-ppo-spalila-hihantskij-sklad-wildberries-je-bahato-poranenikh-i-zahibli.html|title=Wildberries у Котовську - через роботу ППО РФ загорівся логістичний центр|website=zn.ua|access-date=2026-07-18}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar apgabala gubernatora sniegto informāciju uzbrukumā gāja bojā septiņi nakts maiņas darbinieki, bet vēl 24 cilvēki tika ievainoti.

== Ģeogrāfija ==
Tambovas apgabals atrodas [[Austrumeiropas līdzenums|Austrumeiropas līdzenumā]], [[Okas-Donas līdzenums|Okas-Donas līdzenuma]] centrālajā daļā, [[mežastepe|mežastepju]] zonā. Klimats mēreni kontinentāls.

Meži aizņem apmēram 1/10 apgabala teritorijas. Galvenās koku sugas - priede, ozols, kļava, liepa, osis, bērzs, apse.

Pa apgabala teritoriju tek apmēram 1400 dažāda garuma upes. Lielākās apgabala upes – [[Mokša (upe)|Mokšas]] pieteka [[Cna (Mokšas pieteka)|Cna]] ([[Volgas baseins]]), [[Vorona]], [[Bitjuga]], [[Voroņeža (upe)|Voroņeža]] un [[Savala]] ([[Donas baseins]]). Bez upēm ūdens resursi iekļauj arī 900 dīķu un ūdenskrātuvju ar kopējo tilpumu 534 milj. m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;.

Voronas upes ielejā Tambovas apgabalā atrodas Voroņinas rezervāts 10320 ha platībā. Rezervāts tika izveidots 1994. gadā.

== Iedzīvotāji ==
Kopējais iedzīvotāju skaits apgabalā ir 1 088 437 (2010), vidējais apdzīvojuma blīvums – 31,7 iedz./km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, pilsētas iedzīvotāju īpatsvars – 58% (2010).

'''Lielākās tautas'''
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Tautība 
! Iedzīvotāju skaits (2002)
|-
| krievi
| 1136864 (96,5 %)
|-
| ukraiņi
| 10809 (0,92 %)
|-
| armēņi
| 4326 (0,4 %)
|-
| čigāni
| 2957 (0,25 %)
|-
| tatāri
| 2730 (0,23 %)
|-
| baltkrievi
| 2367 (0,21 %)
|-
| azerbaidžāņi
| 2307 (0,2 %)
|-
| vācieši
| 1071
|-
| jazīdi
| 1024
|}

== Pilsētas ==
'''Pilsētas pēc iedzīvotāju skaita'''

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Pilsēta
! Iedzīvotāju skaits (2010)
|-
| Tambova
| 277 503
|-
| Mičurinska
| 88 889
|-
| Rasskazova
| 44 089
|-
| Moršanska
| 41 060
|-
| Kotovska
| 32 025
|-
| Uvarova
| 26 590
|-
| Kirsanova
| 17 853
|-
| Žerdevka
| 15 209
|-
|}

=== Karte ===
{{VietasKarte+|Tambovas apgabals|width=400 |float=center|caption = Tambovas apgabala pilsētu izvietojums; '''treknrakstā''' — apgabala centrs
|places =
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=52.716667|long= 41.433333|position = top |label='''[[Tambova]]''' }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=51.833333|long= 41.466667|position = top |label=[[Žerdevka]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=52.65|long= 42.733333|position = top |label=[[Kirsanova]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=  52.583333|long= 41.501|position = bottom |label=[[Kotovska (Krievija)|Kotovska]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=  52.892222|long= 40.492778|position = top |label=[[Mičurinska]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=  53.45|long= 41.801|position = top |label=[[Moršanska]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=52.666667|long= 41.883333|position = bottom |label=[[Rasskazova]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=51.983333|long= 42.266667|position = top |label=[[Uvarova]] }}
}}

== Administratīvais iedalījums ==

Tambovas apgabalā ir 352 administratīvi veidojumi, no kuriem:
* 7 apgabala nozīmes pilsētas
* 23 municipālie rajoni
* 1 rajona nozīmes pilsēta
* 12 pilsēttipa ciemati
* 309 ciema padomes

'''Apgabala nozīmes pilsētas'''
* [[Tambova]]
* [[Mičurinska]]
* [[Moršanska]]
* [[Rasskazova]]
* [[Kotovksa]]
* [[Uvarova]]
* [[Kirsanova]]

'''Rajona nozīmes pilsētas'''
* [[Žerdevka]]

'''Municipālie rajoni'''
* [[Bondaru rajons]]
* [[Gavrilovkas rajons]]
* [[Inžavinas rajons]]
* [[Kirsanovas rajons]]
* [[Mičurinskas rajons]]
* [[Mordovas rajons]]
* [[Moršanskas rajons]]
* [[Mučkapskas rajons]]
* [[Ņikiforovskas rajons]]
* [[Pervomaiskas rajons]]
* [[Petrovskas rajons]]
* [[Pičajevas rajons]]
* [[Rasskazovas rajons]]
* [[Ržaksas rajons]]
* [[Sampuras rajons]]
* [[Sosnovkas rajons]]
* [[Starojurjevas rajons]]
* [[Tambovas rajons]]
* [[Tokarjovkas rajons]]
* [[Umetas rajons]]
* [[Uvarovas rajons]]
* [[Znamenkas rajons]]
* [[Žerdevkas rajons]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Krievijas administratīvais iedalījums}}
{{Centrālais federālais apgabals}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas Federācijas apgabali]]
[[Kategorija:Tambovas apgabals| ]]</text>
      <sha1>fcs41mjfdjgi0grxfu5tt59ach66gxv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495630</id>
      <parentid>4495622</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:21:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495630</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8303" sha1="hzwv0d3ou0cvov6iyykqdozniq1yboo" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name = Tambovas apgabals
|official_name=''Тамбовская область''
|settlement_type=[[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|apgabals]]
|image_skyline = Песковатка.jpg
|imagesize = 
|image_caption = Peskovatkas ciems Tambovas apgabalā
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| shield_link = 
| shield_size = 85px
|image_map = Tambov in Russia.svg
|map_caption = Novietojums Krievijā
|image_map1 = 
|map_caption1 = 
|subdivision_type=Valsts
|subdivision_name={{RUS}}
|subdivision_type1=Federālais apgabals
|subdivision_name1=[[Centrālais federālais apgabals|Centrs]]
|seat_type=Centrs
|seat = [[Tambova]]
|official_language = [[krievu valoda]]
|parts_type = Administratīvais iedalījums
|parts=30
|p1=[[Kirsanova]]
|p2=[[Kotovska (pilseta)|Kotovska]]
|p3=[[Mičurinska]]
|p4=[[Moršanska]]
|p5=[[Rasskazova]]
|p6=[[Tambova]]
|p7=[[Uvarova]]
|p8=[[Bondaru rajons]]
|p9=[[Gavrilovkas rajons]]
|p10=[[Žerdevkas rajons]]
|p11=[[Znamenkas rajons]]
|p12=[[Inžavinas rajons]]
|p13=[[Kirsanovas rajons]]
|p14=[[Mičurinskas rajons]]
|p15=[[Mordovas rajons]]
|p16=[[Moršanskas rajons]]
|p17=[[Mučkapskas rajons]]
|p18=[[Ņikiforovas rajons]]
|p19=[[Pervomaiskas rajons]]
|p20=[[Petrovskas rajons]]
|p21=[[Pičajevas rajons]]
|p22=[[Rasskazovas rajons]]
|p23=[[Ržaksas rajons]]
|p24=[[Sampuras rajons]]
|p25=[[Sosnovkas rajons]]
|p26=[[Starojurjevas rajons]]
|p27=[[Tambovas rajons]]
|p28=[[Tokarjovkas rajons]]
|p29=[[Uvarovas rajons]]
|p30=[[Unjotas rajons]]
|area_total_km2 = 34462
|total_type=Kopā
|population_total = 946657
|population_as_of = 2024
|population_density_km2 = auto
|population_blank02_title = Etniskais sastāvs
|population_blank02 = [[krievi]] (88,1 %)
|website={{URL|http://www.tambov.gov.ru/}}
| blank_name    = [[ISO 3166]] kods
| blank_info    = RU-TAM
|footnotes = 
}}
'''Tambovas apgabals''' ir viens no [[Krievijas Federācija]]s apgabaliem [[Centrālais federālais apgabals|Centrālā federālā apgabala]] sastāvā. Tas robežojas ar [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalu]] ziemeļos, [[Ļipeckas apgabals|Ļipeckas apgabalu]] rietumos, [[Voroņežas apgabals|Voroņežas apgabalu]] dienvidos, [[Saratovas apgabals|Saratovas apgabalu]] dienvidaustrumos un [[Penzas apgabals|Penzas apgabalu]] austrumos. Apgabala centrs ir [[Tambova]].

== Vēsture ==
Tagadējās Tambovas apgabala zemes līdz 17. gadsimtam atradās pie [[Krievijas cariste]]s robežas ar Mazo [[Nogaju orda|Nogaju ordu]]. Pēc holandiešu inženiera [[Johans Rodenburgs|Johana Rodenburga]] projekta krievi stepē uzcēla 25 km garu zemes valni starp Kozlovas cietoksni un Čelnovajas upi.&lt;ref&gt;Brian Davies. Warfare, State and Society on the Black Sea Steppe, 1500-1700.&lt;/ref&gt;

1708. gadā šeit izveidojās [[Azovas guberņa]], ko 1725. gadā pārveidoja par [[Voroņeža]]s guberņu.
[[Katrīna II]] 1779. gadā izveidoja Tambovas vietniecību, kuru 1796. gadā pārveidoja par Tambovas guberņu ar 12 apriņķiem. 1937. gadā nodibināja Tambovas apgabalu.

2026. gada 18. jūlija naktī [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas—Ukrainas kara]] laikā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] veica bezpilota lidaparātu uzbrukumu vairākos Krievijas reģionos. Tambovas apgabalā droni trāpīja uzņēmuma ''[[Wildberries]]'' loģistikas centram [[Kotovska (Tambovas apgabals)|Kotovskā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/vlasti-rf-posle-ataki-bpla-na-sklade-wildberries-pogibli-7-celovek/a-78015340|title=Дроны ВСУ атаковали несколько российских регионов|website=dw.com|access-date=2026-07-18|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zn.ua/ukr/amp/war/rosijska-ppo-spalila-hihantskij-sklad-wildberries-je-bahato-poranenikh-i-zahibli.html|title=Wildberries у Котовську - через роботу ППО РФ загорівся логістичний центр|website=zn.ua|access-date=2026-07-18}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar apgabala gubernatora sniegto informāciju uzbrukumā gāja bojā septiņi nakts maiņas darbinieki, bet vēl 24 cilvēki tika ievainoti.

== Ģeogrāfija ==
Tambovas apgabals atrodas [[Austrumeiropas līdzenums|Austrumeiropas līdzenumā]], [[Okas-Donas līdzenums|Okas-Donas līdzenuma]] centrālajā daļā, [[mežastepe|mežastepju]] zonā. Klimats mēreni kontinentāls.

Meži aizņem apmēram 1/10 apgabala teritorijas. Galvenās koku sugas - priede, ozols, kļava, liepa, osis, bērzs, apse.

Pa apgabala teritoriju tek apmēram 1400 dažāda garuma upes. Lielākās apgabala upes – [[Mokša (upe)|Mokšas]] pieteka [[Cna (Mokšas pieteka)|Cna]] ([[Volgas baseins]]), [[Vorona]], [[Bitjuga]], [[Voroņeža (upe)|Voroņeža]] un [[Savala]] ([[Donas baseins]]). Bez upēm ūdens resursi iekļauj arī 900 dīķu un ūdenskrātuvju ar kopējo tilpumu 534 milj. m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;.

Voronas upes ielejā Tambovas apgabalā atrodas Voroņinas rezervāts 10320 ha platībā. Rezervāts tika izveidots 1994. gadā.

== Iedzīvotāji ==
Kopējais iedzīvotāju skaits apgabalā ir 1 088 437 (2010), vidējais apdzīvojuma blīvums – 31,7 iedz./km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, pilsētas iedzīvotāju īpatsvars – 58% (2010).

'''Lielākās tautas'''
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Tautība 
! Iedzīvotāju skaits (2002)
|-
| krievi
| 1136864 (96,5 %)
|-
| ukraiņi
| 10809 (0,92 %)
|-
| armēņi
| 4326 (0,4 %)
|-
| čigāni
| 2957 (0,25 %)
|-
| tatāri
| 2730 (0,23 %)
|-
| baltkrievi
| 2367 (0,21 %)
|-
| azerbaidžāņi
| 2307 (0,2 %)
|-
| vācieši
| 1071
|-
| jazīdi
| 1024
|}

== Pilsētas ==
'''Pilsētas pēc iedzīvotāju skaita'''

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Pilsēta
! Iedzīvotāju skaits (2010)
|-
| Tambova
| 277 503
|-
| Mičurinska
| 88 889
|-
| Rasskazova
| 44 089
|-
| Moršanska
| 41 060
|-
| Kotovska
| 32 025
|-
| Uvarova
| 26 590
|-
| Kirsanova
| 17 853
|-
| Žerdevka
| 15 209
|-
|}

=== Karte ===
{{VietasKarte+|Tambovas apgabals|width=400 |float=center|caption = Tambovas apgabala pilsētu izvietojums; '''treknrakstā''' — apgabala centrs
|places =
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=52.716667|long= 41.433333|position = top |label='''[[Tambova]]''' }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=51.833333|long= 41.466667|position = top |label=[[Žerdevka]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=52.65|long= 42.733333|position = top |label=[[Kirsanova]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=  52.583333|long= 41.501|position = bottom |label=[[Kotovska (Krievija)|Kotovska]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=  52.892222|long= 40.492778|position = top |label=[[Mičurinska]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=  53.45|long= 41.801|position = top |label=[[Moršanska]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=52.666667|long= 41.883333|position = bottom |label=[[Rasskazova]] }}
{{VietasKarte~|Tambovas apgabals|lat=51.983333|long= 42.266667|position = top |label=[[Uvarova]] }}
}}

== Administratīvais iedalījums ==

Tambovas apgabalā ir 352 administratīvi veidojumi, no kuriem:
* 7 apgabala nozīmes pilsētas
* 23 municipālie rajoni
* 1 rajona nozīmes pilsēta
* 12 pilsēttipa ciemati
* 309 ciema padomes

'''Apgabala nozīmes pilsētas'''
* [[Tambova]]
* [[Mičurinska]]
* [[Moršanska]]
* [[Rasskazova]]
* [[Kotovksa]]
* [[Uvarova]]
* [[Kirsanova]]

'''Rajona nozīmes pilsētas'''
* [[Žerdevka]]

'''Municipālie rajoni'''
* [[Bondaru rajons]]
* [[Gavrilovkas rajons]]
* [[Inžavinas rajons]]
* [[Kirsanovas rajons]]
* [[Mičurinskas rajons]]
* [[Mordovas rajons]]
* [[Moršanskas rajons]]
* [[Mučkapskas rajons]]
* [[Ņikiforovskas rajons]]
* [[Pervomaiskas rajons]]
* [[Petrovskas rajons]]
* [[Pičajevas rajons]]
* [[Rasskazovas rajons]]
* [[Ržaksas rajons]]
* [[Sampuras rajons]]
* [[Sosnovkas rajons]]
* [[Starojurjevas rajons]]
* [[Tambovas rajons]]
* [[Tokarjovkas rajons]]
* [[Umetas rajons]]
* [[Uvarovas rajons]]
* [[Znamenkas rajons]]
* [[Žerdevkas rajons]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Krievijas administratīvais iedalījums}}
{{Centrālais federālais apgabals}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas Federācijas apgabali]]
[[Kategorija:Tambovas apgabals| ]]</text>
      <sha1>hzwv0d3ou0cvov6iyykqdozniq1yboo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Tehnoloģiju inovācijas.</title>
    <ns>1</ns>
    <id>52026</id>
    <redirect title="Diskusija:Tehnoloģisks jauninājums" />
    <revision>
      <id>4495529</id>
      <parentid>289007</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T00:29:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Diskusija:Tehnoloģiju inovācija]] to [[Diskusija:Tehnoloģisks jauninājums]]</comment>
      <origin>4495529</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="alhslm2rp9t4p6303r276k5namx2w83" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Tehnoloģisks jauninājums]]</text>
      <sha1>alhslm2rp9t4p6303r276k5namx2w83</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Tehnoloģiju inovācija.</title>
    <ns>1</ns>
    <id>52035</id>
    <redirect title="Diskusija:Tehnoloģisks jauninājums" />
    <revision>
      <id>4495530</id>
      <parentid>288604</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T00:29:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Diskusija:Tehnoloģiju inovācija]] to [[Diskusija:Tehnoloģisks jauninājums]]</comment>
      <origin>4495530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="alhslm2rp9t4p6303r276k5namx2w83" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Tehnoloģisks jauninājums]]</text>
      <sha1>alhslm2rp9t4p6303r276k5namx2w83</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sociālais kapitāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>53165</id>
    <revision>
      <id>4495559</id>
      <parentid>3279654</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:22:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Sociālais darbs]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495559</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3465" sha1="s0agqldtpplx7hyihr0jzoufb8y93yb" xml:space="preserve">{{noformējums+}}
'''Sociālā kapitāls''' ir saistīts ar [[sociālās attiecības|sociālajām attiecībām]], [[vērtības|vērtībām]] un pieejamajiem resursiem gan [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] ietvaros, gan starp dažādiem sociālajiem tīkliem. Jēdziens tiek izmantots [[ekonomika|ekonomikā]], [[politikas zinātne|politikas zinātnē]], [[psiholoģija|psiholoģijā]] un [[socioloģija|socioloģijā]], kā arī [[organizāciju teorija|organizāciju teorijā]].&lt;br /&gt;Sociālais kapitāls rodas indivīdu savstarpējo attiecību rezultātā. Salīdzinājumā ar [[fiziskais kapitāls|fizisko kapitālu]] un [[cilvēkkapitāls|cilvēkkapitālu]], nav tik ''taustāms'', jo tas eksistē indivīdu attiecībās. Tas ir esošo vai potenciālo resursu kopums, kas saistīts ar ilgstošu vairāk vai mazāk institucionalizētu attiecību tīklojumu, kuru raksturo savstarpēja pazīšanās, uzticēšanās un mijiedarbība. Sociālo kapitālu veido sociālie pienākumi (saites), kuras pie noteiktiem apstākļiem ir iespējams pārvērst ekonomiskā kapitālā un institucionalizēt resursu formā.[https://web.archive.org/web/20080316052811/http://www.analytictech.com/networks/definitions_of_social_capital.htm Sociālā kapitāla definīcijas]&lt;br /&gt;Pastāv atšķirīgi viedokļi par to, kurš un kad pirmo reizi izmantoja sociālā kapitāla jēdzienu, vienlaicīgi tās visas norāda uz diviem svarīgiem aspektiem:&lt;br /&gt;• indivīdu sadarbības tīklu veidošana;&lt;br /&gt;• tādu nepieciešamo īpašību, pakalpojumu un pārstāvniecisko institūciju radīšana, kas nodrošina demokrātijas pastāvēšanu.&lt;br /&gt;Lielu ieguldījumu sociālā kapitāla jēdziena skaidrošanā ir ieguldījusi [[Pasaules Banka]], [[F.Fukujama]], [[Dž.Kolemans]] un [[R.Patnems]]. F.Fukujama ir norādījis, ka sociālais kapitāls ir piemērota neformāla norma, kas veicina sadarbību starp diviem vai vairāk indivīdiem. Dž.Kolemans sociālo kapitālu definē funkcionāli — tās ir struktūras iezīmes, kas veicina indivīda darbību.&lt;ref&gt;Coleman J. Social Capital in the Creation of Human Capital. American Journal of Sociology. Vol.94, Supplement: Organizations and Institutions. 1988. 118.lpp.&lt;/ref&gt; Savukārt R.Patnems norāda, ka tādas iezīmes kā uzticēšanās, normas un tīkli var uzlabot sabiedrības efektivitāti un veicināt koordinētu rīcību, tā rezultātā attīstot sociālo kapitālu.&lt;ref&gt;Putnam R. Bowling Alone. Simon &amp; Schuster, Inc., New York, 2002. 16-18.lpp.&lt;/ref&gt; &lt;br /&gt;Sociālā kapitāla definīcijas var iedalīt pēc šādiem faktoriem:&lt;br /&gt;• saikne starp attiecībām, kādas indivīds veido ar citiem indivīdiem;&lt;br /&gt;• kolektīva ietvaros noteiktā attiecību struktūra dažādu aktieru starpā;&lt;br /&gt; • abu iepriekš minēto elementu apkopojums.
&lt;br /&gt;Sociālā kapitāla ietvaros, izmantojot tīklus, kas veidojas indivīdu mijiedarbības rezultātā, indivīdiem ir iespējas atrisināt problēmas, panākt savu interešu īstenošanu. Tā kā nav vienotas sociālā kapitāla definīcijas, nav pārsteidzoši, ka daži sociālā kapitāla definējumi pat nonāk pretstatā viens otram. Šī iemesla dēļ daudz tiek diskutēts par sociālā kapitāla jēdzienu, tā izcelsmi, atšķirīgo pielietojumu un neatbildētajiem jautājumiem tā novērtēšanas kontekstā (kā to mērīt).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Socioloģija]]
[[Kategorija:Sociālais darbs]]</text>
      <sha1>s0agqldtpplx7hyihr0jzoufb8y93yb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Putnu Balle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>57390</id>
    <revision>
      <id>4495516</id>
      <parentid>4188920</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T22:05:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-40321-11</username>
        <id>148093</id>
      </contributor>
      <comment>Papildināta informācija par grupas dalībniekiem.</comment>
      <origin>4495516</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1766" sha1="sb30bhjrwi5r6dcbrq7iqb9lj7it01r" xml:space="preserve">{{nepilnīgs}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|           Vārds = Putnu Balle
|          Attēls =
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|            Fons = grupa
|           Vieta = {{karogs|Latvija}}
|           Žanrs = [[Popmūzika|Pops]]
|    Nodarbošanās = 
|            Gadi = 2002—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki = 
}}
'''&quot;Putnu Balle&quot;''' ir [[Latvija]]s mūzikas grupa, kas dibināta 2002. gada novembrī kopā ar grupas &quot;[[Tumsa (grupa)|Tumsa]]&quot; līderi [[Mārtiņš Freimanis|Mārtiņu Freimani]].

Piedalījušies [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] un [[Agris Daņiļevičs|Agra Daņiļeviča]] izrādē &quot;Viena asins tev un man&quot; [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] un [[Ķīpsalas izstāžu halle|Ķīpsalas hallē]], 2004. gada vasarā koncerttūrē &quot;Dziesma manai paaudzei&quot;.

Grupas dalībnieki [[Valters un Kaža]] uzvarēja Latvijas nacionālajā atlasē konkursam ''Eirodziesma 2005'' un pārstāvēja Latviju konkursa finālā [[Kijiva|Kijivā]].

Valters un Kaža šajā dziesmu konkursā ieguva 5. vietu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-07-09|title=Eurovision Song Contest 2005|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Eurovision_Song_Contest_2005&amp;oldid=1363376787|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

Grupas vadošais solists [[Mārtiņš Freimanis]] devās mūžībā {{dat|2011|1|27}}.

Pēc garas cīņas ar onkoloģisku slimību [[Latvijas Onkoloģijas centrs|Latvijas Onkoloģijas centrā]]&lt;ref name=&quot;LSM&quot; /&gt; {{dat|2018|10|17||bez}}. mūžībā devās [[Valters Frīdenbergs]].
{{mūzikas grupa-aizmetnis}}

[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas popgrupas]]</text>
      <sha1>sb30bhjrwi5r6dcbrq7iqb9lj7it01r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495517</id>
      <parentid>4495516</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T22:06:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-40321-11</username>
        <id>148093</id>
      </contributor>
      <comment>Izlabota interpunkcijas kļūda</comment>
      <origin>4495517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1782" sha1="fwoxk14mpfczzxjt9iu50c1vt2tc81g" xml:space="preserve">{{nepilnīgs}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|           Vārds = Putnu Balle
|          Attēls =
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|            Fons = grupa
|           Vieta = {{karogs|Latvija}}
|           Žanrs = [[Popmūzika|Pops]]
|    Nodarbošanās = 
|            Gadi = 2002—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki = 
}}
'''&quot;Putnu Balle&quot;''' ir [[Latvija]]s mūzikas grupa, kas dibināta 2002. gada novembrī kopā ar grupas &quot;[[Tumsa (grupa)|Tumsa]]&quot; līderi [[Mārtiņš Freimanis|Mārtiņu Freimani]].

Piedalījušies [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] un [[Agris Daņiļevičs|Agra Daņiļeviča]] izrādē &quot;Viena asins tev un man&quot; [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] un [[Ķīpsalas izstāžu halle|Ķīpsalas hallē]], 2004. gada vasarā koncerttūrē &quot;Dziesma manai paaudzei&quot;.

Grupas dalībnieki [[Valters un Kaža]] uzvarēja Latvijas nacionālajā atlasē konkursam ''Eirodziesma 2005'' un pārstāvēja Latviju konkursa finālā [[Kijiva|Kijivā]].

Valters un Kaža 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva 5. vietu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2026-07-09|title=Eurovision Song Contest 2005|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Eurovision_Song_Contest_2005&amp;oldid=1363376787|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt;

Grupas vadošais solists [[Mārtiņš Freimanis]] devās mūžībā {{dat|2011|1|27}}.

Pēc garas cīņas ar onkoloģisku slimību [[Latvijas Onkoloģijas centrs|Latvijas Onkoloģijas centrā]]&lt;ref name=&quot;LSM&quot; /&gt; {{dat|2018|10|17||bez}} mūžībā devās [[Valters Frīdenbergs]].
{{mūzikas grupa-aizmetnis}}

[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas popgrupas]]</text>
      <sha1>fwoxk14mpfczzxjt9iu50c1vt2tc81g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495536</id>
      <parentid>4495517</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T00:47:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4495536</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1521" sha1="ndwwy2pp027vohdlg2ho8pk55knp2na" xml:space="preserve">{{nepilnīgs}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|           Vārds = Putnu Balle
|          Attēls =
|         Att_izm = 
|        Apraksts = 
|            Fons = grupa
|           Vieta = {{karogs|Latvija}}
|           Žanrs = [[Popmūzika|Pops]]
|    Nodarbošanās = 
|            Gadi = 2002—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki = 
}}
'''&quot;Putnu Balle&quot;''' ir [[Latvija]]s mūzikas grupa, kas dibināta 2002. gada novembrī kopā ar grupas &quot;[[Tumsa (grupa)|Tumsa]]&quot; līderi [[Mārtiņš Freimanis|Mārtiņu Freimani]].

Piedalījušies [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] un [[Agris Daņiļevičs|Agra Daņiļeviča]] izrādē &quot;Viena asins tev un man&quot; [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] un [[Ķīpsalas izstāžu halle|Ķīpsalas hallē]], 2004. gada vasarā koncerttūrē &quot;Dziesma manai paaudzei&quot;.

Grupas dalībnieki [[Valters un Kaža]] uzvarēja Latvijas nacionālajā atlasē konkursam ''Eirodziesma 2005'' un pārstāvēja Latviju konkursa finālā [[Kijiva|Kijivā]].

Valters un Kaža 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā ieguva 5. vietu.

Grupas vadošais solists [[Mārtiņš Freimanis]] nomira {{dat|2011|1|27}}.

Pēc garas cīņas ar vēzi [[Latvijas Onkoloģijas centrs|Latvijas Onkoloģijas centrā]] {{dat|2018|10|17||bez}} nomira arī [[Valters Frīdenbergs]].
{{mūzikas grupa-aizmetnis}}

[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas popgrupas]]</text>
      <sha1>ndwwy2pp027vohdlg2ho8pk55knp2na</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1981. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59669</id>
    <revision>
      <id>4495563</id>
      <parentid>4401545</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:28:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4495563</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10715" sha1="cfamjvvlh2tpztn9jtvk3z1b7kv4jup" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1981. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1981. gads Latvijā}}
{{Gadu navigācija|1981}}
{{Gada citi notikumi|1981}}
{{Gads citos kalendāros|1981}}
'''1981. gads''' ({{Rom sk gadam|1981}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Palau]] pārņēma pašpārvaldi savās rokās.
* [[20. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Ronalds Reigans]] nodeva zvērestu kā 40. [[ASV prezidents]].
* [[25. janvāris]] — [[Mao Dzeduns|Mao Dzeduna]] atraitnei [[Dzjana Cjina|Dzjanai Cjinai]] tika piespriests [[nāvessods]], kas 1983. gadā tika nomainīts uz mūža ieslodzījumu. Dzjana Cjina 1991. gadā cietumā izdarīja pašnāvību pakaroties.

=== Februāris ===
* [[10. februāris]] — ugunsgrēkā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētas [[Lasvegasa]]s Hiltona viesnīcas kazino bojā gāja 8 un ievainoti tika 198 cilvēki.

=== Marts ===
* [[29. marts]] — notika pirmais [[Londonas maratons]].

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] tika ieviests [[vasaras laiks]].
* [[4. aprīlis]] — [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uzvarēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] grupa ''[[Bucks Fizz]]'' ar dziesmu ''[[Making Your Mind Up]]''.
* [[12. aprīlis]] — startēja pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[Space Shuttle]]'' programmas kuģis ''[[Columbia (kosmoplāns)|Columbia]]''.
* [[18. aprīlis]] — izjuka grupa ''[[Yes (grupa)|Yes]]''.

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 4. prezidentu kļuva [[Sergejs Kraigers]].
* [[25. maijs]] — dibināta [[Līča arābu valstu sadarbības padome]].
* [[26. maijs]]—[[5. jūnijs]] — [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] notika [[1981. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts basketbolā]].

=== Jūnijs ===
* [[5. jūnijs]] — oficiāli sākās [[AIDS]] epidēmija.&lt;ref&gt;[http://www.cdc.gov/mmwr/preview/mmwrhtml/june_5.htm Pneumocystis Pneumonia — Los Angeles&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[18. jūnijs]] — notika pirmais ASV virsskaņas triecienlidmašīnas ''[[F-117 Nighthawk]]'' lidojums.

=== Jūlijs ===
* [[21. maijs]] — par [[Francijas prezidenti|Francijas prezidentu]] tika iecelts [[Fransuā Miterāns]].

=== Augusts ===
* [[1. augusts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kabeļtelevīzijā sāka translēt [[MTV]].
* [[28. augusts]] — [[Dienvidāfrika]]s armija iebruka [[Angola|Angolā]].

=== Septembris ===
* [[21. septembris]] — [[Beliza]] kļuva neatkarīga.
* [[26. septembris]] — notika pirmais ''[[Boeing 767]]'' lidojums.
* [[27. septembris]] — [[Francija|Francijā]] sākta ātrgaitas dzelzceļa līnijas [[TGV]] ekspluatācija starp [[Parīze|Parīzi]] un [[Liona|Lionu]].

=== Oktobris ===
* [[6. oktobris]] — atentātā tika nogalināts Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]].
* [[26. oktobris]] — [[Somijas prezidents]] [[Urho Kekonens]] atkāpās no amata veselības stāvokļa dēļ; par prezidenta pienākumu izpildītāju kļuva premjerministrs [[Mauno Koivisto]].

=== Novembris ===
* [[1. novembris]] — [[Antigva un Barbuda]] pasludināja neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].
* [[9. novembris]] — labojums Nr. 81-234 atcēla [[Verdzība|verdzību]] [[Mauritānija|Mauritānijā]].

=== Nezināms datums ===
* izveidota [[Komoras Centrālā banka]].

== Dzimuši ==
;Janvāris
* [[2. janvāris]] — [[Maksi Rodrigess]] (''Maxi Rodríguez''), Argentīnas futbolists
* [[4. janvāris]] — [[Hitomi Obara]] (小原日登美), japāņu cīkstone (mirusi 2025. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Rinko Kikuči]] (菊地 凛子), japāņu aktrise
* [[10. janvāris]] — [[Džēreds Kušners]] (''Jared Kushner''), amerikāņu uzņēmējs
* [[25. janvāris]] — [[Toše Proeskis]] (''Тоше Проески''), maķedoniešu mūziķis (miris 2007. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Dimitars Berbatovs]] (''Димитър Бербатов''), bulgāru futbolists
;Februāris
* [[4. februāris]] — [[Džeisons Kapono]] (''Jason Kapono''), ASV basketbolists
* [[9. februāris]] — [[Toms Hidlstons]] (''Tom Hiddleston''), angļu aktieris
* [[16. februāris]] — [[Susanna Kallura]] (''Susanna Kallur''), zviedru vieglatlēte
* [[18. februāris]] — [[Andrejs Kiriļenko (basketbolists)|Andrejs Kiriļenko]] (''Андрей Кириленко''), krievu basketbolists
* [[25. februāris]] — [[Šāhids Kapūrs]] (शाहिद कपूर), Indijas aktieris 
* [[26. februāris]] — [[Andrejs Fedjajevs]] (''Андрей Валерьевич Федяев''), Krievijas kosmonauts
;Marts
* [[8. marts]] — [[Pirjo Muranena]] (''Pirjo Muranen''), Somijas distanču slēpotāja
* [[10. marts]] — [[Samuels Eto'o]] (''Samuel Eto'o''), Kamerūnas futbolists
* [[18. marts]]:
** [[Tūra Bergere]] (''Tora Berger''), norvēģu biatloniste
** [[Fabians Kančellāra]] (''Fabian Cancellara''), Šveices riteņbraucējs
*[[19. marts]] — [[Kolo Ture]] (''Kolo Touré''), Kotdivuāras futbolists un treneris
* [[20. marts]] — [[Ikers Kasiljass]] (''Iker Casillas''), spāņu futbolists
* [[27. marts]] — [[Kakau]] (''Cacau''), vācu futbolists
* [[30. marts]] — [[Sergejs Mozjakins]] (''Сергей Мозякин''), krievu hokejists
;Aprīlis
* [[28. aprīlis]] — [[Džesika Alba]] (''Jessica Alba''), ASV televīzijas un filmu aktrise
* [[30. aprīlis]] — [[Džons O'Šī]] (''John O'Shea''), īru futbolists
;Maijs
* [[1. maijs]] — [[Aļaksandrs Hļebs]] (''Аляксандр Глеб''), Baltkrievijas futbolists
* [[2. maijs]] — [[Tjagu Mendešs]] (''Tiago Mendes''), portugāļu futbolists
* [[11. maijs]] — [[Lorēna Džeksone]] (''Lauren Elizabeth Jackson''), Austrālijas basketboliste
* [[22. maijs]] — [[Jirgens Melcers]] (''Jürgen Melzer''), Austrijas tenisists
* [[23. maijs]] — [[Sultāns El Nejadi]] (سلطان النيادي‎), Apvienoto Arābu Emirātu kosmonauts
* [[29. maijs]] — [[Andrejs Aršavins]] (''Андрей Аршавин''), krievu futbolists
;Jūnijs
* [[7. jūnijs]] — [[Anna Kurņikova]] (''Анна Курникова''), krievu tenisiste
* [[9. jūnijs]] — [[Anuška Šankara]] (''Anoushka Shankar''), indiešu izcelsmes mūziķe
* [[13. jūnijs]] — [[Kriss Evanss]] (''Chris Evans''), ASV aktieris
* [[25. jūnijs]] — [[Simons Ammans]] (''Simon Ammann''), Šveices tramplīnlēcējs
* [[30. jūnijs]] — [[Barbora Špotākova]] (''Barbora Špotáková''), čehu šķēpmetēja
;Jūlijs
* [[4. jūlijs]] — [[Tahars Rahīms]] (''Tahar Rahim''), franču aktieris
* [[21. jūlijs]] — [[Hoakins]] (''Joaquín''), Spānijas futbolists
* [[24. jūlijs]] — [[Najibs Bukele]] (''Nayib Bukele''), Salvadoras politiķis
* [[29. jūlijs]] — [[Fernando Alonso]] (''Fernando Alonso''), Spānijas autosportists
;Augusts
* [[4. augusts]] — [[Ebigeila Spensere]] (''Abigail Spencer''), ASV aktrise
* [[6. augusts]]
** [[Linda Marija Barosa]] (''Linda Maria Baros''), franču un rumāņu dzejniece
** [[Vitantonio Liuci]] (''Vitantonio Liuzzi''), Itālijas autosportists
*[[16. augusts]] — [[Roke Santakruss]] (''Roque Santa Cruz''), Paragvajas futbolists
*[[29. augusts]] — [[Martins Erats]] (''Martin Erat''), čehu hokejists
* [[30. augusts]] — [[Tomašs Majevskis]] (''Tomasz Majewski''), poļu lodes grūdējs
;Septembris
* [[7. septembris]] — [[Vladimirs Kara-Murza]] (''Владимир Кара-Мурза''), Krievijas žurnālists un politiskais aktīvists
* [[23. septembris]] — [[Roberts Dornboss]] (''Robert Doornbos''), Nīderlandes autosportists
;Oktobris
* [[3. oktobris]] — [[Zlatans Ibrahimovičs]] (''Zlatan Ibrahimović''), Zviedrijas futbolists
* [[4. oktobris]] — [[Nataļja Korosteļova]] (''Наталья Коростелёва''), Krievijas distanču slēpotāja
* [[15. oktobris]] — [[Jeļena Dementjeva]] (''Елена Дементьева''), krievu tenisiste
* [[21. oktobris]] — [[Nemaņa Vidičs]] (''Немања Видић''), serbu futbolists
* [[28. oktobris]] — [[Milans Barošs]] (''Milan Baroš''), čehu futbolists
;Novembris
* [[6. novembris]] — [[Kaspars Gorkšs]], Latvijas futbolists
* [[25. novembris]] — [[Šavi Alonso]] (''Xabi Alonso''), Spānijas futbolists
* [[27. novembris]] — [[Brunu Alvešs]] (''Bruno Alves''), portugāļu futbolists
;Decembris
* [[2. decembris]] — [[Danijels Praņičs]] (''Danijel Pranjić''), horvātu futbolists
* [[3. decembris]] — [[Davids Vilja]] (''David Villa''), spāņu futbolists
* [[7. decembris]] — [[Metjū Dominiks]] (''Matthew Dominick''), ASV kosmonauts, lidotājs
* [[29. decembris]] — [[Alīče Rorvākere]] (''Alice Rohrwacher''), itāļu kinorežisore

== Miruši ==
* [[8. aprīlis]] — [[Omars Bredlijs]] (''Omar Bradley''), amerikāņu ģenerālis (dzimis 1893. gadā)
* [[4. augusts]] — [[Melvins Daglass]] (''Melvyn Douglas''), amerikāņu aktieris (dzimis 1901. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Valērijs Harlamovs]] (''Валерий Харламов''), krievu hokejists (dzimis 1948. gadā)
* [[1. septembris]] — [[Alberts Špērs]] (''Albert Speer''), vācu arhitekts, amatpersona (dzimis 1905. gadā)
* [[5. oktobris]] — [[Glorija Greiema]] (''Gloria Grahame''), ASV aktrise (dzimusi 1923. gadā)
* [[6. oktobris]] — [[Anvars Sādāts]] (''Anwar Sadat''), Ēģiptes prezidents (dzimis 1918. gadā)
* [[29. oktobris]] — [[Žoržs Brasēns]] (''Georges Brassens''), franču dziesmu autors un dziedātājs (dzimis 1921. gadā)
* [[10. novembris]] — [[Abels Ganss]] (''Abel Gance''), franču kinorežisors, scenārists (dzimis 1889. gadā)
* [[26. novembris]] — [[Makss Eive]] (''Max Euwe''), Nīderlandes šahists (dzimis 1901. gadā)
* [[27. novembris]] — [[Lote Lēnja]] (''Lotte Lenya''), vācu/amerikāņu aktrise (dzimusi 1898. gadā)

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Džeimss Tobins]]
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Nikolāss Blūmbergens]], [[Artūrs Šavlovs]] un [[Kajs Sīgbāns]]
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Rodžers Sperijs]], [[Deivids Hjūbels]] un [[Torstens Vīzels]]
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Keniči Fukui]] un [[Roalds Hofmans]]
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Eliass Kaneti]]
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{commons}}
{{pg4}}

[[Kategorija:1981. gads|*]]</text>
      <sha1>cfamjvvlh2tpztn9jtvk3z1b7kv4jup</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>18. jūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60328</id>
    <revision>
      <id>4495564</id>
      <parentid>4491417</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:28:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikumi */</comment>
      <origin>4495564</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6968" sha1="iocg5dehyru1ygwu977t0uszx4fej1d" xml:space="preserve">'''18. jūnijs''' ir gada 169. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (170. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 196 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Alberts (personvārds)|Alberts]], [[Madis]]

== Notikumi ==
* [[1778. gads]] — [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības karš]]: [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas]] kareivji pameta [[Filadelfija|Filadelfiju]].
* [[1815. gads]] — [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] [[Septītā koalīcija|Septītās koalīcijas]] alianse uzvarēja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] vadīto [[Francija]]s karaspēku.
* [[1830. gads]] — Francija iebruka [[Alžīrija|Alžīrijā]].
* [[1858. gads]] — [[Čārlzs Darvins]] saņēma [[Alfrēds Rasels Volless|Alfrēda Rasela Vollesa]] publikāciju, kura iekļāva gandrīz identiskus secinājumus par [[evolūcija|evolūciju]] kā viņam pašam, pamudinot Darvinu publicēt savu teoriju.
* [[1875. gads]] — [[Dublina]]s Libertīsas rajonā notika [[Dublinas viskija ugunsgrēks]].
* [[1897. gads]] — dibināta [[Kioto Universitāte]].
* [[1953. gads]] — [[Ēģipte]] pasludināta par [[republika|republiku]].
* [[1979. gads]] — starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] parakstīts [[Stratēģisko ieroču ierobežošanas sarunas|Stratēģisko ieroču ierobežošanas līgums 2]].
* [[1981. gads]] — notika pirmais ASV virsskaņas triecienlidmašīnas ''[[F-117 Nighthawk]]'' lidojums.
* [[1983. gads]] — [[Space Shuttle programma|''Space Shuttle'' programma]]: [[STS-7]], [[astronaute]] [[Sallija Raida]] kļuva par pirmo amerikāņu sievieti kosmosā.
* [[1996. gads]]:
** pieņemts pašreizējais [[Šeišelu salu karogs]].
** [[Teodors Kačinskis]], turēts aizdomās kā terorists ''Unabombers'', tika apsūdzēts par desmit krimināliem pārkāpumiem.
* [[2006. gads]] — palaists [[Kazahstāna]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] ''[[KazSat]]'' ar krievu nesējraķeti ''[[Proton-K]]''.
* [[2009. gads kosmonautikā|2009. gads]] — palaista [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] izpētes zonde ''[[Lunar Reconnaissance Orbiter]]'' (LRO).
* [[2018. gads]] — [[Florida|Floridā]] nogalināts amerikāņu [[Reps|reperis]] un [[dziedātājs]] ''[[XXXTentacion]]''.

== Dzimuši ==
* [[1717. gads]] — [[Johans Štāmics]] (''Johann Stamitz''), čehu/vācu komponists (miris 1757. gadā)
* [[1868. gads]] — [[Miklošs Horti]] (''Horthy Miklós''), ungāru politiķis (miris 1957. gadā)
* [[1881. gads]] ― [[Zoltāns Halmai]] (''Halmay Zoltán''), ungāru peldētājs (miris 1956. gadā)
* [[1882. gads]] — [[Georgijs Dimitrovs]] (''Георги Димитров''), bulgāru komunists (miris 1949. gadā)
* [[1884. gads]] — [[Eduārs Daladjē]] (''Édouard Daladier''), franču politiķis (miris 1970. gadā)
* [[1901. gads]] — [[Anastasija Nikolajevna (lielkņaze)|Anastasija Nikolajevna]] (''Анастасия Николаевна''), Krievijas augstmane (mirusi 1918. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (miris 2026. gadā)
* [[1933. gads Latvijā|1933. gads]] — [[Guntis Eniņš]], Latvijas vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (miris 2026. gadā)
* [[1935. gads]] — [[Jurijs Solomins]] (''Юрий Соломин''), krievu aktieris un režisors (miris 2024. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Denijs Halms]] (''Denny Hulme''), Jaunzēlandes autosportists (miris 1992. gadā)
* [[1942. gads]] — [[Pols Makartnijs]] (''Paul McCartney''), britu mūziķis
* [[1946. gads]] — [[Fabio Kapello]] (''Fabio Capello''), itāļu futbolists un treneris
* [[1949. gads]]:
** [[Jaroslavs Kačiņskis]] (''Jarosław Kaczyński''), Polijas politiķis
** [[Lehs Kačiņskis]] (''Lech Kaczyński''), Polijas politiķis (miris 2010. gadā)
* [[1952. gads]]
** [[Idriss Debī]] (''إدريس ديبي إتنو'', ''Idriss Déby''), Čadas politiķis (miris 2021. gadā)
** [[Izabella Rosellīni]] (''Isabella Rossellini''), itāļu aktrise
* [[1973. gads Latvijā|1973. gads]] — [[Maija Pohodņeva]], latviešu rakstniece
* [[1975. gads Latvijā|1975. gads]] — [[Aleksandrs Koliņko]], Latvijas futbolists
* [[1976. gads]] — [[Maksims Galkins]] (''Максим Галкин''), Krievijas humorists, TV šovu vadītājs
* [[1979. gads]] — [[Aļaksejs Grišins]] (''Аляксей Грышын''), Baltkrievijas frīstailists
* [[1985. gads]] — [[Alekss Hiršs]] (''Alex Hirsch''), amerikāņu animators, scenārists, producents un balss aktieris
* [[1989. gads]] — [[Pjērs Emeriks Obamejangs]] (''Pierre-Emerick Aubameyang''), Gabonas futbolists
* [[1995. gads]]:
** [[Habibs Diallo]] (''Habib Diallo''), senegāliešu futbolists
** [[Mario Ermoso]] (''Mario Hermoso''), spāņu futbolists
* [[2001. gads]] — [[Gabriels Martinelli]] (''Gabriel Martinelli''), brazīliešu futbolists
* [[2006. gads Latvijā|2006. gads]] — [[Anastasija Anaņjeva]], latviešu vingrotāja

== Miruši ==
* [[1916. gads]] — [[Helmuts fon Moltke (jaunākais)|Helmuts fon Moltke]] (''Helmuth von Moltke''), Vācijas ģenerālštāba priekšnieks (dzimis 1848. gadā)
* [[1928. gads]] — [[Roalds Amundsens]] (''Roald Amundsen''), norvēģu polārpētnieks (dzimis 1872. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Maksims Gorkijs]] (''Максим Горький''), krievu rakstnieks (dzimis 1868. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Gastons Dumergs]] (''Gaston Doumergue''), Francijas politiķis (dzimis 1863. gadā)
* [[1959. gads]] — [[Etele Berimora]] (''Ethel Barrymore''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1879. gadā)
* [[1962. gads]] — [[Aleksejs Antonovs]] (''Алексей Антонов''), padomju karavīrs (dzimis 1896. gadā)
* [[1974. gads]] — [[Georgijs Žukovs]] (''Георгий Жуков''), PSRS maršals (dzimis 1896. gadā)
* [[1980. gads]] — [[Kazimežs Kuratovskis]] (''Kazimierz Kuratowski''), poļu matemātiķis (dzimis 1896. gadā)
* [[1996. gads]] — [[Endels Pūseps]] (''Endel Puusepp''), igauņu PSRS lidotājs, politiķis (dzimis 1909. gadā)
* [[2010. gads]] — [[Žuze Saramagu]] (''José Saramago''), portugāļu rakstnieks (dzimis 1922. gadā)
* [[2011. gads]] — [[Jeļena Bonnere]] (''Елена Боннэр''), PSRS cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1923. gadā)
* [[2018. gads]] — ''[[XXXTentacion]]'', amerikāņu reperis, dziedātājs un dziesmu autors (dzimis 1998. gadā)
* [[2020. gads]] — [[Vera Linna]] (''Vera Lynn''), angļu dziedātāja, dziesmu autore un aktrise (dzimusi 1917. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Džampjēro Boniperti]] (''Giampiero Boniperti''), Itālijas futbolists un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[2024. gads]]:
** [[Anuka Emē]] (''Anouk Aimée''), franču aktrise (dzimusi 1932. gadā)
** [[Villijs Mejs]] (''Willie Mays''), amerikāņu beisbolists (dzimis 1931. gadā)

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>iocg5dehyru1ygwu977t0uszx4fej1d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Globālā sasilšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>62983</id>
    <revision>
      <id>4495471</id>
      <parentid>4475369</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T17:02:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Chuubii</username>
        <id>92815</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Degizrakteņu ieguvēju ietekme uz globālās sasilšanas noliegšanu */ Gramatika</comment>
      <origin>4495471</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25713" sha1="izomu2u0odah07qyr35x610zmfaxq6f" xml:space="preserve">[[Attēls:Global Temperature Anomaly.svg|thumb|265px|Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā.]]
'''Globālā sasilšana''' ir apzīmējums [[Zemes atmosfēra]]s un [[okeāns|okeāna]] ūdeņu vidējās [[temperatūra]]s straujam pieaugumam kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] vidus.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Daži pētījumi apgalvo, ka cilvēku ietekmēta globālā sasilšana daļēji ir sākusies jau 20. gadsimta sākumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hegerl|first=Gabriele C.|last2=Brönnimann|first2=Stefan|last3=Schurer|first3=Andrew|last4=Cowan|first4=Tim|date=2018|title=The early 20th century warming: Anomalies, causes, and consequences|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/wcc.522|journal=WIREs Climate Change|language=en|volume=9|issue=4|pages=e522|doi=10.1002/wcc.522|issn=1757-7799|pmc=PMC6033150|pmid=30008810}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Delworth|first=Thomas L.|last2=Knutson|first2=Thomas R.|date=2000-03-24|title=Simulation of Early 20th Century Global Warming|url=https://science.sciencemag.org/content/287/5461/2246|journal=Science|language=en|volume=287|issue=5461|pages=2246–2250|doi=10.1126/science.287.5461.2246|issn=0036-8075|pmid=10731143}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Egorova|first=Tatiana|last2=Rozanov|first2=Eugene|last3=Arsenovic|first3=Pavle|last4=Peter|first4=Thomas|last5=Schmutz|first5=Werner|date=2018|title=Contributions of Natural and Anthropogenic Forcing Agents to the Early 20th Century Warming|url=https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/feart.2018.00206/full|journal=Frontiers in Earth Science|language=English|volume=6|doi=10.3389/feart.2018.00206|issn=2296-6463}}&lt;/ref&gt; Globālo sasilšanu izraisījusi vai vismaz būtiski veicinājusi cilvēku saimnieciskajā darbības radītās [[siltumnīcefekta gāzes]], kuru koncentrācija atmosfērā un pieaugšanas ātrums ievērojami pārsniedz pēdējo tūkstošgadu laikā novērotās dabiskās svārstības.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lüthi|first=Dieter|last2=Le Floch|first2=Martine|last3=Bereiter|first3=Bernhard|last4=Blunier|first4=Thomas|last5=Barnola|first5=Jean-Marc|last6=Siegenthaler|first6=Urs|last7=Raynaud|first7=Dominique|last8=Jouzel|first8=Jean|last9=Fischer|first9=Hubertus|date=2008-05|title=High-resolution carbon dioxide concentration record 650,000–800,000 years before present|url=https://www.nature.com/articles/nature06949|journal=Nature|language=en|volume=453|issue=7193|pages=379–382|doi=10.1038/nature06949|issn=1476-4687}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/2018/02/SYR_AR5_FINAL_full.pdf|title=5. ziņojums par klimata pārmaiņām|publisher=ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (UN Intergovernmental Panel on Climate Change)|website=The Synthesis Report (SYR) of the IPCC Fifth Assessment on Climate Change|access-date=2020|date=2014|pages=44-47}}&lt;/ref&gt;

Kopējā vidējā gaisa un okeānu virsmas temperatūra pēdējos 100 gados ir palielinājusies par vidēji 0,86 ± 0,20&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/2018/02/SYR_AR5_FINAL_full.pdf|title=5. ziņojums par klimata pārmaiņām|last=|first=|publisher=ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (UN Intergovernmental Panel on Climate Change)|website=The Synthesis Report (SYR) of the IPCC Fifth Assessment on Climate Change|access-date=2020|date=2016|pages=40}}&lt;/ref&gt; [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s [[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]] (IPCC) ir secinājusi, ka vidējās gaisa un okeānu virsmu temperatūras paaugstināšanās iemesls ir [[antropogēns|antropogēno]] (mākslīgi radīto) siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas palielināšanās atmosfērā.&lt;ref name=&quot;grida7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ipcc.ch/report/ar6/wg1/downloads/report/IPCC_AR6_WGI_SPM_final.pdf|title=Kopsavilkums politikas darbības veicējiem (Summary for policymakers)|last=|first=|publisher=ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome
(UN Intergovernmental Panel on Climate Change)|work=Climate Change 2021: The Physical Science: Basis Summary for Policymakers|accessdate=2022|date=2021|format=PDF}}&lt;/ref&gt; Galvenie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu uzkrāšanās iemesli ir [[degizraktenis|degizrakteņu]] ([[Naftas produkti|naftas produktu]] un ogļu) un rūpniecisko fluorēto gāzu lietošana, lopkopība (galvenokārt liellopu audzēšana&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Eshel|first=G.|last2=Shepon|first2=A.|last3=Makov|first3=T.|last4=Milo|first4=R.|date=2014-07-21|title=Land, irrigation water, greenhouse gas, and reactive nitrogen burdens of meat, eggs, and dairy production in the United States|url=https://www.pnas.org/content/111/33/11996|journal=Proceedings of the National Academy of Sciences|language=en|volume=111|issue=33|pages=11996–12001|doi=10.1073/pnas.1402183111|issn=0027-8424|access-date=2020-10-02|archive-date=2020-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20200930172942/https://www.pnas.org/content/111/33/11996}}&lt;/ref&gt;), zemkopība un [[lietus mežs|lietus mežu]] [[Atmežošana|izciršana]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.epa.gov/ghgemissions/global-greenhouse-gas-emissions-data|title=Global Greenhouse Gas Emissions Data|last=|first=|publisher=ASV Vides Aizsardzības Aģentūra (Environmental Protection Agency)|access-date=2020|date=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eea.europa.eu/lv/themes/climate/about-climate-change|title=Par klimata pārmaiņām|website=Eiropas Vides Aģentūra|access-date=2020|date=2016}}&lt;/ref&gt;

Zemes [[gaiss|gaisa]], [[ūdens]] un [[sauszeme]]s sistēmas vienmēr ir pastāvējušas dinamiskā līdzsvarā. Klimata pētījumi pagātnē ir parādījuši, ka pēdējo 700 tūkstošu gadu laikā pasaulē ir bijuši mainīgi globālas sasilšanas un globāla aukstuma periodi.&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://climate.nasa.gov/evidence/|title=Climate Change: How Do We Know?|last=|first=|website=ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) mājas lapa|access-date=2020|date=}}&lt;/ref&gt; Šādas vidējās globālās temperatūras svārstības ir bijušas saistītas ar dabas norisēm. Tās ir notikušas gan pakāpeniski tūkstošu gadu laikā, gan strauji (ekstrēmu dabas notikumu dēļ). Eiropas Vides aģentūra (EVA) un [[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome|IPCC]] ziņo, ka pašreizējās klimata izmaiņas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības, kas novērotas pēdējās tūkstošgadēs.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=73&amp;what=18|title=Evita Reinberga. Kur palikušas īstās ziemas un vasaras?|access-date={{dat|2010|01|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216003253/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=73&amp;what=18|archivedate={{dat|2007|12|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/2018/02/SYR_AR5_FINAL_full.pdf|title=5. ziņojums par klimata pārmaiņām|publisher=ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (UN Intergovernmental Panel on Climate Change)|website=The Synthesis Report (SYR) of the IPCC Fifth Assessment on Climate Change|access-date=2020|date=2014}}&lt;/ref&gt;

Globālā sasilšanas ietekmē sākas klimata pārmaiņas, kas izpaužas kā palielināts mākoņu daudzums, sniega segas noturības novirzes un ūdens režīma izmaiņas. Būtisku ietekmi uz ūdens režīmu atstāj vides izmaiņas (piemēram, lauksaimniecība). Samazinoties mežu platībām lietus ūdens ātri aiztek, tādējādi samazinot augsnes mitrumu. Sausajos apgabalos [[pārtuksnešošanās|pārtuksnešošanos]] būtiski ietekmē lopkopība, kura noārda [[augājs|augāju]] un augsnes virskārtu. Savukārt samazinoties augājam, lietus ūdens ātrāk aiztek vai iztvaiko. Atsevišķos reģionos biežāk sākuši līt [[skābais lietus|skābie lieti]], kas saistīti ar apkārtējās vides piesārņojuma izraisītu paaugstinātu skābes veidojošu gāzu koncentrāciju augstākajos atmosfēras slāņos. Biežāk ir novēroti viesuļi, arī krasas gaisa temperatūras svārstības&amp;nbsp;— no ļoti silta laika uz ilgstošiem aukstuma uzplūdiem. Mērenajā joslā mazāk kļūst [[skujkoki|skujkoku]], bet palielinās lapkoku īpatsvars.

== Izmaiņas ==
[[Attēls:Temperature Bar Chart Europe-Latvia--1901-2020--2021-07-13.png|thumb|Temperature Bar Chart Europe-Latvia--1901-2020--2021-07-13]]
{{pamatraksts|Valstu grupējums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma}}
Vidējā [[temperatūra]] pasaulē pēdējo 130 gadu laikā paaugstinājusies par 1° C. Temperatūras paaugstināšanos izsauc galvenokārt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzuma palielināšanās atmosfērā.&lt;ref name=&quot;grida7&quot; /&gt;
* [[Oglekļa dioksīds|Oglekļa dioksīda]] līmenis atmosfērā pēdējos 200 gados pieaudzis apmēram par 50%, palielinoties no 280 ppm līdz 420 ppm.&lt;ref name=&quot;grida7&quot; /&gt; Ogļskābās gāzes daudzuma divkāršošanās teorētiski varētu ietekmēt vidējās globālās temperatūras palielināšanos par 2° C, ja citi ietekmējošie faktori paliktu nemainīgi.{{Nepieciešama atsauce}}
* [[Metāns|Metāna]] daudzums pēdējo 100 gadu laikā ir divkāršojies.
* [[Slāpeklis|Slāpekļa]] oksīdu daudzums katru gadu palielinās apmēram par 0,25 %.
* Ogļskābās gāzes, metāna un slāpekļa oksīdu daudzums palielinājies galvenokārt cilvēka rīcības rezultātā, kas saistīta ar enerģijas iegūšanu un patēriņu, transporta attīstību un lauksaimniecisko darbību.
* Cilvēka darbības devums atmosfēras sastāvā: oglekļa oksīdi (70%), metāns (20%), slāpekļa oksīdi un citas gāzes (10%).

Polārajiem reģioniem sasilstot, mērenajā joslā klimats kļūst mitrāks un drēgnāks, samazinās temperatūras atšķirības starp ziemu un vasaru. Arī [[Latvija|Latvijā]] ir vērojama gaisa temperatūras paaugstināšanās un 20. gadsimta otrajā pusē&amp;nbsp;— arī nokrišņu pieaugums. Gada vidējās temperatūras kāpums pēdējos 100 gados bijis no 0,5&amp;nbsp;°C līdz 1&amp;nbsp;°C. Gada temperatūru svārstības samazinās, tās kļūst izlīdzinātākas (sevišķi ziemā un pavasarī).&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;
Pēc [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] un Lielbritānijas meteoroloģiskā centra datiem 2016. gads kopumā pasaulē bija siltākais kopš novērojuma sākuma 1880. gadā. Turklāt tas bija trešais pēc kārtas, kurā pārsniegti iepriekšējie rādītāju rekordi.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/2016.-gads--siltakais-noverojumu-vesture.a219698/ 2016. gads&amp;nbsp;— siltākais novērojumu vēsturē] lsm.lv&lt;/ref&gt;

=== Prognozes ===
[[Attēls:Flood 2005 - panoramio.jpg|thumb|Riga 2005]]
Ja siltumnīcas efektu izsaucošo gāzu izmeši turpināsies palielināties (modelējot noskaidrots), tad, piemēram, CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; līmenis divkāršosies gadsimta beigās. Ja ņem vērā citu papildfaktoru ietekmi kā, piemēram, pieaugošo [[ūdens]] tvaiku daudzumu, tad pēc aptuveniem aprēķiniem vidējā globālā temperatūra palielināsies par 1,5° C līdz 4,5° C, visticamāk par ~ 2,5° C. Temperatūras palielināšanās savukārt ietekmēs arī citus ar klimata izmaiņām saistītus faktorus: stipra karstuma periodi, [[plūdi]], [[sausums]], [[vētra]]s u.c. Varētu mainīties pasaules veģetācijas zonas&amp;nbsp;— pārvietosies robežas starp [[pļava|pļavu]], [[mežs|mežu]] un ar [[krūmājs|krūmājiem]] apaugušām platībām. [[Pasaules okeāns|Pasaules okeāna]] līmenis pacelsies par 50 cm nākamajā gadsimtā un turpinās pacelties arī tālākajā nākotnē. Zemāk esošā piekrastes zona applūdīs un daļas vietas apdzīvojošās sugas, ja par tām neparūpēsies, ies bojā. Klimats [[tuksnesis|tuksnešos]] kļūs karstāks, pieaugs tuksneša platības, šis process kā prognozē zinātnieki, varētu būt ar neatgriezeniskām sekām. 1/2 no pasaules ledus daudzuma izkusīs, [[Arktika]]s ledus segas biezums saruks, līdz ar to Saules starojuma līmenis paaugstināsies, arī globālā sasilšana pieaugs. Izmaiņas saldūdens sistēmās ietekmēs bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, dzeramā ūdens krājumus un, iespējams, arī tā kvalitāti. Lauksaimniecības produktivitāte saglabāsies tāda pati, taču varētu mainīties lauksaimniecības kultūru audzēšanas rajoni, kā arī palielināties atšķirības starp sausajiem un mitrajiem reģioniem. Pārmērīga [[cilvēku migrācija]] no sausajiem un mitrajiem reģioniem izsauks konfliktus un veselības problēmas. Cilvēku un dzīvnieku slimības &quot;pārceļos&quot; uz citiem reģioniem.{{Nepieciešama atsauce}}

Globālās sasilšanas sociālās izmaksas vidēji pasaulē pieaugs par 2—4% gadā. Līdz 2080. gadam 1,1—3,2 miljardiem cilvēku draud nopietns ūdens trūkums un 200—600 miljoniem&amp;nbsp;— bads. Prognozē, ka Eiropā līdz 2070. gadam krasi palielināsies teritorijas, kurās būs jūtamas nopietnas ūdensapgādes grūtības, kas skars miljoniem cilvēku. Jau pēc 2020. gada visā Eiropā iespējami daudz biežāki un plašāki plūdi. Zemāko jūras krastu applūšana līdz 2080. gadam varētu apdraudēt par 2,5 miljoniem eiropiešu vairāk. Dienvidos mežu kļūs mazāk, bet ziemeļos&amp;nbsp;— vairāk un būtiski mainīsies šo mežu sastāvs. Vienlaikus Eiropas dienvidos gandrīz noteikti pieaugs mežu un krūmāju ugunsgrēku skaits. [[Alpi|Alpos]] līdz gadsimta vidum izzudīs nelielie šļūdoņi, bet lielākie saruks par 30—70%, bet Eiropas kopējie hidroenerģētiskie resursi līdz 2070. gadam saruks vidēji par 6% ([[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] tie varētu pieaugt par 15—30%, turpretim [[Vidusjūra]]s baseinā&amp;nbsp;— sarukt par 20—50%). Āfrikā saruks ūdens resursi, pasliktināsies lauksaimniecības iespējas, samazināsies zivju resursi lielākajos ezeros un vairākas piekrastes lielpilsētas apdraudēs okeāna līmeņa celšanās. Āzijā [[Himalaji|Himalaju]] ledāju kušana radīs gan plūdu draudus, gan ūdensapgādes traucējumus. Lielajām pārapdzīvotajām pilsētām upju deltās draudēs briesmas gan upju plūdu, gan jūras līmeņa celšanās dēļ. [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] [[Amazone]]s baseina austrumdaļa var pārvērsties savannā. ASV rietumiem draud nopietnas ūdensapgādes problēmas, savukārt nopietni karstuma viļņi varētu apdraudēt daudzu cilvēku veselību lielajās pilsētās. Polārajos apgabalos kusīs ledāji un mūžīgais sasalums, apdraudot gan šo apvidu pamatiedzīvotājus, gan ekosistēmas. Pirmajā ANO ekspertu ziņojuma sējumā, kas tika nodots atklātībai 2007. gada februārī, norādīts, ka līdz 2100. gadam Zemes virsmas temperatūra visticamāk paaugstināsies par 1,8—4° C, bet Pasaules okeāna līmenis celsies par 18—59 cm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.virums.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=273&amp;Itemid=35 |title=Globālā sasilšana cilvēcei var maksāt ļoti ļoti dārgi. - virums.lv 03 aprīlis 2007. |access-date={{dat|2010|01|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081014235744/http://www.virums.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=273&amp;Itemid=35 |archivedate={{dat|2008|10|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Zinātnieki argumentē, ka sasilšanas ietekmē kusīs arktiskie ledāji, kas atšķaidītu [[Golfa straume|Golfa straumi]] un tā mainītos vai pat izzustu. Pašlaik tiek uzskatīts, ka Golfa straumes pēkšņas izmaiņas ir bijušas par iemeslu diviem Ziemeļatlantijas straujas atdzišanas notikumiem: [[vēlais driass]] (pirms apmēram 12 000 gadiem) kā arī globālā atdzišana pirms 8200 gadiem. Tiek uzskatīts ka šiem notikumiem par iemeslu ir bijis Ziemeļamerikas ziemeļos izkusušo ledāju veidoto saldūdens ezeru [[Agasi ezers|Agasi]] un [[Odžibveja ezers|Odžibveja]] ieplūšana Atlantijas okeānā, kas uz laiku palēnināja Golfa straumi. Tiek uzskatīts, ka saldūdens daudzums, kas šo notikumu laikā ieplūda Atlantijas okeānā, ir bijis tik liels, ka okeāna līmenis ir cēlies par vairākiem metriem. Pašlaik okeāna līmenis ceļas par apmēram 30 centimetriem 100 gados. Ar šādu okeāna līmeņa celšanās ātrumu būtu nepieciešami simtiem gadu, lai okeāna līmenis celtos tik daudz, cik tas cēlās šiem ledāju ezeriem pēkšņi ieplūstot okeānā.{{Nepieciešama atsauce}}

== Starptautiskās sabiedrības reakcija ==

Viens no pirmajiem soļiem negatīvo tendenču apturēšanai un turpmāko klimata pārmaiņu novēršanai bija divu nozīmīgu starptautisku dokumentu izstrādāšana&amp;nbsp;— [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ''[[ANO vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām|Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām]]'' un tās ietvaros izstrādātais [[Kioto protokols]]. Šo dokumentu galvenais mērķis ir darīt visu iespējamo, lai samazinātu klimatam kaitīgo gāzu izmešus atmosfērā. Rūpnieciski attīstītajām valstīm līdz 2012. gadam jāsamazina sešu galveno siltumnīcefekta gāzu (SEG) izmeši par 5%, salīdzinot ar 1990. gadu. Diemžēl būtiskus šķēršļus Kioto protokola ieviešanai rada atsevišķas lielās industrializētās valstis. Pēc Eiropas Vides aģentūra (EVA) sniegtās informācijas, pagaidām 123 valstis, arī visas [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstis, ir ratificējušas šo protokolu. Turpretī ASV, kas ir lielākā SEG izmešu radītāja, ir nolēmusi to nedarīt. Lai Kioto protokols stātos spēkā, tā joprojām ir jāratificē Krievijā.{{Nepieciešama atsauce}}

== Zinātnieku viedoklis ==
[[Attēls:ClimateStrike-Lausanne-August9th2019-013-Latvia.jpg|thumb|ClimateStrike-Lausanne-August9th2019-013-Latvia]]
Kopš 21. gadsimta sākuma ir veikti vairāki akadēmiski pētījumi, kuros apskatīts zinātniskās sabiedrības viedoklis par klimata pārmaiņām. Šāda veida pētījumi savstarpēji atšķiras metodoloģijā&amp;nbsp;— informācijas ieguves veidā (aptaujas, zinātnisko pētījumu analīze, zinātnieku izteikumi medijos, u.c.), kā arī pētamo lokā un skaitā. Atkarībā no pētījuma redzams, ka 99% līdz 100% procentu dabas zinātnieku uzskata, ka klimata pārmaiņas notiek un tās vērā ņemami ietekmē cilvēku darbība.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lynas|first=Mark|last2=Houlton|first2=Benjamin Z|last3=Perry|first3=Simon|date=2021-10-19|title=Greater than 99% consensus on human caused climate change in the peer-reviewed scientific literature|url=https://iopscience.iop.org/article/10.1088/1748-9326/ac2966|journal=Environmental Research Letters|language=en|volume=16|issue=11|pages=114005|doi=10.1088/1748-9326/ac2966|issn=1748-9326}}&lt;/ref&gt;

Apvienoto Nāciju Organizācijas [[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]] (IPCC) 2014. gadā publicēja piekto ziņojumu par klimata pārmaiņām.&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ipcc.ch/site/assets/uploads/2018/02/SYR_AR5_FINAL_full.pdf|title=5. ziņojums par klimata pārmaiņām|first=|publisher=ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (UN Intergovernmental Panel on Climate Change)|website=The Synthesis Report (SYR) of the IPCC Fifth Assessment on Climate Change|access-date=2020|date=2014}}&lt;/ref&gt; Tas balstās uz aptuveni 9200 recenzētiem zinātniskiem pētījumiem un rakstīšanā galvenokārt piedalījās zinātnieki. Ziņojuma kopsavilkumā autori raksta, ka klimata pārmaiņu esamība ir nepārprotama un to vērā ņemami ietekmē cilvēku darbība.

Cilvēku radītu klimata pārmaiņu, tai skaitā globālo sasilšanu, atzīst 198 zinatniskas organizācijas, zinātnes akadēmijas un institūti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.opr.ca.gov/facts/list-of-scientific-organizations.html|title=List of Worldwide Scientific Organizations|website=California Government's Office of Planning and Research|access-date=2020|archive-date={{dat|2024|02|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240223070755/https://www.opr.ca.gov/facts/list-of-scientific-organizations.html}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā akademiskajā žurnālā BioScience tika publicēts raksts &quot;World Scientists’ Warning to Humanity: A Second Notice&quot;, kurā autori brīdina par klimata krīzi un globālo sasilšanu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ripple|first=William J.|last2=Wolf|first2=Christopher|last3=Newsome|first3=Thomas M.|last4=Galetti|first4=Mauro|last5=Alamgir|first5=Mohammed|last6=Crist|first6=Eileen|last7=Mahmoud|first7=Mahmoud I.|last8=Laurance|first8=William F.|last9=15|first9=364 Scientist Signatories from 184 Countries|date=2017-12-01|title=World Scientists’ Warning to Humanity: A Second Notice|url=https://academic.oup.com/bioscience/article/67/12/1026/4605229|journal=BioScience|language=en|volume=67|issue=12|pages=1026–1028|doi=10.1093/biosci/bix125|issn=0006-3568}}&lt;/ref&gt; Autori aicināja cilvēkus samazināt degizrakteņu, gaļas un citu klimatu pārmaiņu ietekmējošu resursu lietošanu. Kopā ar raksta autoriem šo publikāciju ir parakstījuši vairāk nekā 15 tūkstoši zinātnieku no 184 valstīm. Autori min, ka iespējams šis ir lielākais parakstītāju skaits kāds jebkad bijis akadēmiskai publikācijai.

Aptuveni 2% no akadēmiskiem pētījumiem, kas pauž nostāju par klimata pārmaiņu un globālās sasilšanas esamību, nepiekrīt cilvēku radītai globālāi sasilšanai.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Anderegg|first=William R. L.|last2=Prall|first2=James W.|last3=Harold|first3=Jacob|last4=Schneider|first4=Stephen H.|date=2010-07-06|title=Expert credibility in climate change|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2901439/|journal=Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America|volume=107|issue=27|pages=12107–12109|doi=10.1073/pnas.1003187107|issn=0027-8424|pmc=2901439|pmid=20566872}}&lt;/ref&gt; Pētījumi, kas analizējuši šos 2%, norāda, ka tajos novērojamas vērā ņemamas metodoloģijas kļūdas&amp;nbsp;— nepilnīga zinātniskās literatūras atlase, nepilnvērtīga klimatu modeļu izvērtēšana, kļūdaina stastikstikā analīze, u.c.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Benestad|first=Rasmus E.|last2=Nuccitelli|first2=Dana|last3=Lewandowsky|first3=Stephan|last4=Hayhoe|first4=Katharine|last5=Hygen|first5=Hans Olav|last6=van Dorland|first6=Rob|last7=Cook|first7=John|date=2016-11-01|title=Learning from mistakes in climate research|url=https://doi.org/10.1007/s00704-015-1597-5|journal=Theoretical and Applied Climatology|language=en|volume=126|issue=3|pages=699–703|doi=10.1007/s00704-015-1597-5|issn=1434-4483}}&lt;/ref&gt;

=== Degizrakteņu ieguvēju ietekme uz globālās sasilšanas noliegšanu ===
Pētnieciskā žurnālistika parāda, ka Royal Dutch Shell, ExxonMobil, BP, Chevron, Total, Koch Industries un citi degizrakteņu ieguvēji iegulda miljardus, lai veicinātu [[Dezinformācija|dezinformāciju]] par klimata pārmaiņām un cīnītos pret valdību iniciatīvām, kas cīnās ar klimata pārmaiņām (tai skaitā globālo sasilšanu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.desmog.co.uk/2019/09/06/climate-science-deniers-planning-coordinated-european-misinformation-campaign-leaked-documents-reveal|title=Climate Science Deniers Planning European Misinformation Campaign, Leaked Documents Reveal|last=Collet-White|first=Richards|access-date=2020|date=2019|archive-date={{dat|2020|09|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200927205837/https://www.desmog.co.uk/2019/09/06/climate-science-deniers-planning-coordinated-european-misinformation-campaign-leaked-documents-reveal}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.desmogblog.com/exxonmobil-funding-climate-science-denial|title=EXXONMOBIL'S $33 MILLION CAMPAIGN TO SOW DOUBT AND DENIAL ABOUT GLOBAL WARMING|last=DeMelle|first=Brendan|access-date=2020|date=2015|archive-date={{dat|2020|09|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200928181525/https://www.desmogblog.com/exxonmobil-funding-climate-science-denial}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.greenpeace.org/usa/global-warming/climate-deniers/koch-industries/|title=Koch Industries: Secretly Funding the Climate Denial Machine|last=Ruelas|first=Gus|access-date=2020|date=2018|archive-date={{dat|2020|10|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201001000106/https://www.greenpeace.org/usa/global-warming/climate-deniers/koch-industries/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://influencemap.org/report/How-Big-Oil-Continues-to-Oppose-the-Paris-Agreement-38212275958aa21196dae3b76220bddc|title=How the oil majors have spent $1Bn since Paris on narrative capture and lobbying on climat|access-date=2020|date=2019}}&lt;/ref&gt; Piemēram, no 1998. līdz 2018. gadam Koch Industries ir iztērējuši 1,45 miljardus ASV dolāru, lai tieši finansētu vairāk nekā 90 organizācijas, kas nodarbojas ar klimata pārmaiņu noliegšanu un [[Lobēšana|lobēšanu]] pret likumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Organizācija Influence Map, kas pēta firmu lobēšanu, 2019. gadā publicēja ziņojumu, kas parāda, ka piecas pasaulē lielākie degizrakteņi ieguvēji (ExxonMobil, Royal Dutch Shell, Chevron, BP un Total) kopš 2016. gada [[Parīzes klimata nolīgums|Parīzes klimata nolīguma]] šiem mērķiem ir iztērējuši vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20101104000226/http://www.liis.lv/vi/viklim.htm Klimata izmaiņas&amp;nbsp;— liis.lv]
* [http://neogeo.lv/?tag=globala-sasilsana Globālā sasilšana (prognozes Latvijai)&amp;nbsp;— neogeo.lv]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Klimata pārmaiņas]]</text>
      <sha1>izomu2u0odah07qyr35x610zmfaxq6f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>63663</id>
    <revision>
      <id>4495602</id>
      <parentid>4495162</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T08:12:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pirmais pusfināls */</comment>
      <origin>4495602</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50559" sha1="th0t68gny0xo1k3cu49n6uvjanccm0c" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Coord|44|49|14|N|20|27|44|E|display=title}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''&quot;Confluence Of Sound&quot;''
|attēls                 = ESC Belgrade 2008.png
|att_izm                = 250
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2008|5|24|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2008|5|20|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2008|5|22|N}}
|vadītājs (i)           = [[Jovana Jankoviča]]&lt;br /&gt;[[Željko Joksimovičs]]
|koordinators           = 
|režisors               = Svens Stojanovics
|pārraidītājs           = {{flaga|Serbija}} [[RTS]]
|vieta                  = {{flaga|Serbija}} [[Serbija]], [[Belgrada]]&lt;br /&gt;[[Belgradas Arēna]]
|uzvarētājs             = {{ESC|Krievija}} [[Dima Bilans]] - ''[[Believe]]''
|balsošanas sistēma     = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē.
|dalībvalstis           = 43 valstis. 19 katrā pusfinālā un 25 finālā (5 kas automātiski tika finālā un 10 no katra pusfināla).
|valstis, kas debitē    = {{ESC|Azerbaidžāna}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}
|valstis, kas atgriežas = nav
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Austrija}}
|nulle punktu           = nav
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2008 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #d40000
 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #ffc20e
 |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2008. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2007]]
|nākamais               = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009 ►]]
}}
'''2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2008}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2008}}) bija 53. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]], [[2008. gads|2008]]. gada [[20. maijs|20.]], [[22. maijs|22]]. un [[24. maijs|24. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Serbija ieguva [[2007. gads|2007]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss norisinājās Serbijā.

Par 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāvis [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja grupa ''[[Pirates of the Sea]]'' ar dziesmu ''[[Wolves of the Sea]]'', kas ar 83 punktiem ieguva 12. vietu. Otrajā pusfinālā [[Pirates of the Sea]] ar 86 punktiem ieguva 6. vietu un tādējādi garantēja vietu finālā.

Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]] un [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]], bet izstājās [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]].

== Norises vieta ==
[[Serbija]] ieguva tiesības rīkot [[2008. gads|2008]]. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu pateicoties Marijas Šerifovičas uzvarai [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Somija]]s pilsētā [[Helsinki|Helsinkos]], kur Marija ar savu dziesmu ''Molitva'' jeb tulkojumā no [[serbu valoda]]s &quot;Lūgšana&quot; ieguva 268 un 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, saņēma no 12 valstīm. Par norises vietu tika izvēlēta Belgradas arēna, kura ir starp lielākajām [[Eiropa]]s slēgtajām arēnām, jo tajā ir sēdvietas aptuveni 20 000 cilvēku. [[2007. gads|2007]]. gada [[14. septembris|14. septembrī]] [[Helsinki|Helsinku]] pilsētas mērs nodeva &quot;Eirovīzijas atslēgas&quot; (bunte ar visām atslēgām, no visām Eirovīzijas norises pilsētām) [[Belgrada]]s pārstāvim. Šī tradīcija, tika iedibināta tieši šajā reizē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovision.tv/content/view/892/262/ |title=Eurovision Song Contest - Helsinki 2007&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2007|10|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071016164022/http://eurovision.tv/content/view/892/262/ |archivedate={{dat|2007|10|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar nemieriem un grautiņiem, kas [[Serbija|Serbijā]] notika pēc tam, kad [[Kosova]] pasludināja savu neatkarību no [[Serbija]]s, [[2008. gads|2008]]. gada [[22. februāris|22. februārī]] EBU pārstāvji noturēja telefonkonforenci ar [[Belgrada]]s pārstāvjiem, lai noskaidrotu, nav radusies nepieciešamība konkursa norises vietu pārcelt uz citu valsti. [[Ukraina]] bija kā rezerves plāns, jo tieši [[Ukraina]] ieguva otro vietu [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. [[Helsinki]] bija kā otrā alternatīva, jo tur tika rīkots iepriekšējais dziesmu konkurss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/10597 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - &quot;Helsinki could host Eurovision again&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080225151846/http://www.esctoday.com/news/read/10597 }}&lt;/ref&gt; Arī [[Grieķija]] piedāvāja savu kandidatūru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=2658 |title=EUROVISION 2008 - EBU holds phone conference to decide host city&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|02|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100212201139/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=2658 |archivedate={{dat|2010|02|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tomēr beigās tika nolemts, ka dziesmu konkurss notiks [[Belgrada|Belgradā]]. [[Serbija]]s Radio un Televīzijas sabiedrībai tika pieprasīts nodrošināt drošu konkursa dalībnieku un skatītāju drošību un tas tika apsolīts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/10601 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision 2008: Set to stay in Belgrade&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080225152312/http://www.esctoday.com/news/read/10601 }}&lt;/ref&gt;

[[Horvātija]]s, [[Izraēla]]s un [[Albānija]]s delegācijām tika nodrošināta īpaša aizsardzība.&lt;ref&gt;http://www.vreme.com.mk/DesktopDefault.aspx?tabindex=5&amp;tabid=1&amp;EditionID=1356&amp;ArticleID=87845{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==
Preses konferencē [[2007. gads|2007]]. gada [[maijs|maijā]] [[Helsinki|Helsinkos]], tika paziņots, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss tiks paplašināts un būs divi pusfināli [[2008. gads|2008]]. vai [[2009. gads|2009]]. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/9024 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision 2008: Two semi finals proposed&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160830074752/http://www.esctoday.com/news/read/9024 }}&lt;/ref&gt; [[2007. gads|2007]]. gada [[28. septembris|28. septembrī]], tika paziņots, ka EBU ir nolēmuši rīkot divus pusfinālus viena vietā jau [[2008. gads|2008]]. gada konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/9327 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision: 2 semi finals confirmed!&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2007|10|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071011204409/http://www.esctoday.com/news/read/9327 }}&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālistu sadalījuma ===
[[2008. gads|2008]]. gada [[24. janvāris|24. janvārī]] visas 38 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu.

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Slovēnija}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Andora}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Šveice}}
|}

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}}

Pirmais pusfināls norisinājās [[2008. gads|2008]]. gada [[20. maijs|20. maijā]]. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! Vieta
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]]
| [[Stefans Filipovičs]]
| ''Zauvijek volim te &lt;small&gt;(Заувијек волим те)&lt;/small&gt;''
| &quot;Es mīlu tevi mūžīgi&quot;
| 14.
| 23
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 02
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]],&lt;br /&gt;[[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Boazs Mauda]]
| ''The Fire in Your Eyes''
| &quot;Uguns tavās acīs&quot;
| 5.
| 104
|- 
| 03
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]],&lt;br /&gt;[[Vācu valoda|Vācu]],&lt;br /&gt;[[Somu valoda|Somu]]
| ''[[Kreisiraadio]]''
| ''Leto svet''
| &quot;Vasaras gaisma&quot;
| 18.
| 8
|-
| 04
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| [[Geta Burlaku]]
| ''A Century of Love''
| &quot;Mīlestības gadsimts&quot;
| 12.
| 36
|-
| 05
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| ''[[Miodio]]''
| ''Complice''
| &quot;Līdzvainīgs&quot;
| 19.
| 5
|-
| 06
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]]
| ''[[Ishtar (grupa)|Ishtar]]''
| ''O Julissi''
| —
| 17.
| 16
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 07
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]]
| ''Day After Day''
| &quot;Dienu pēc dienas&quot;
| 6.
| 96
|-
| 08
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| [[Rebeka Dremelja]]
| ''Vrag naj vzame''
| &quot;Pie velna ar to&quot;
| 11.
| 36
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 09
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Marija Haukāsa Storenga]]
| ''Hold On Be Strong''
| &quot;Turies, Esi stiprs&quot;
| 4.
| 106
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| bgcolor=&quot;#FFB951&quot; | 10
| {{ESC|Polija}}
| Angļu
| ''[[Tamara Gee|Isis Gee]]''
| ''For Life''
| &quot;Uz mūžu&quot;
| 10.
| 42
|-
| 11
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Dustin the Turkey]]''
| ''Irelande Douze Pointe''
| &quot;Īrija, divpadsmit punkti&quot;
| 15.
| 22
|-
| 12
| {{ESC|Andora}}
| Angļu
| ''[[Gisela]]''
| ''Casanova''
| &quot;Kazanova&quot;
| 16.
| 22
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 13
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Elvirs Lakovičs Laka|Laka]]
| ''Pokušaj''
| &quot;Pamēģini&quot;
| 9.
| 72
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Armēņu valoda|Armēņu]]
| ''[[Sirusho]]''
| ''Qélé, Qélé'' &lt;small&gt;(''Քելե, Քելե'')&lt;/small&gt;
| &quot;Aiziet, Aiziet&quot;
| 2.
| 139
|-
| 15
| {{ESC|Nīderlande}}
| Angļu
| [[Hinda Larusi|Hinda]]
| ''Your Heart Belongs to Me''
| &quot;Tava sirds pieder man&quot;
| 13.
| 27
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 16
| {{ESC|Somija}}
| Somu
| ''[[Teräsbetoni]]''
| ''Missä miehet ratsastaa''
| &quot;Kur vīri jāj&quot;
| 8.
| 79
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 17
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],&lt;br /&gt;Itāļu
|''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]]
|''Pe-o margine de lume''
| &quot;Uz pasaules malu&quot;
| 7.
| 94
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 18
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Dima Bilans]]
| ''[[Believe]]''
| &quot;Ticēt&quot;
| 3.
| 135
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 19
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| ''[[Kalomira]]''
| ''Secret Combination''
| &quot;Slepenā kombinācija&quot;
| 1.
| 156
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}}

Otrais pusfināls norisinājās [[2008. gads|2008]]. gada [[22. maijs|22. maijā]].No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un rīkotājvalsts [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! Vieta
! Punkti
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 01
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[Euroband]]''
| ''This is My Life''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| 8.
| 68
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| bgcolor=&quot;#FFB951&quot; | 02
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Šarlote Perelli]]
| ''Hero''
| &quot;Varonis&quot;
| 12.
| 54
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 03
| {{ESC|Turcija}}
| [[Turku valoda|Turku]]
| ''[[Mor ve Ötesi]]''
| ''Deli''
| &quot;Traks&quot;
| 7.
| 85
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 04
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Aņi Loraka]]
| ''Shady Lady''
| &quot;Tumšā dāma&quot;
| 1.
| 152
|-
| 05
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu
| [[Jeronims Milijus]]
| ''Nomads in the Night''
| &quot;Klaidoņi tumsā&quot;
| 16.
| 30
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 06
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
| [[Olta Boka]]
| ''Zemrën E Lamë Peng''
| &quot;Sirdis ieslodzītas laikā&quot;
| 9.
| 67
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| [[Paolo Meneguzzi]]
| ''Era stupendo''
| &quot;Tas bija brīnišķīgi&quot;
| 13.
| 47
|-
| 08
| {{ESC|Čehija}}
| Angļu
| [[Tereza Kerndlova]]
| ''Have Some Fun''
| &quot;Izpriecājies&quot;
| 18.
| 9
|-
| 09
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[Ruslans Aļehno]]
| ''Hasta La Vista''
| &quot;Tiekamies vēlāk&quot;
| 17.
| 27
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 10
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Pirates of the Sea]]''
| ''[[Wolves of the Sea]]''
| &quot;Jūras vilki&quot;
| 6.
| 86
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 11
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| ''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]''
| ''Romanca''
| &quot;Romantika&quot;
| 4.
| 112
|-
| 12
| {{ESC|Bulgārija}}
| Angļu
| ''[[Deep Zone]]'' un ''[[Balthazar]]''
| ''DJ, Take Me Away''
| &quot;DJ, Paņem mani līdzi&quot;
| 11.
| 56
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 13
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| [[Saimons Metjū]]
| ''All Night Long''
| &quot;Visu nakti&quot;
| 3.
| 112
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Diāna Gurtskaja]]
| ''Peace Will Come''
| &quot;Nāks miers&quot;
| 5.
| 107
|-
| 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| ''[[Csézy]]''
| ''Candlelight''
| &quot;Sveču gaisma&quot;
| 19.
| 6
|-
| 16
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| ''[[Morena]]''
| ''Vodka''
| &quot;Degvīns&quot;
| 14.
| 38
|-
| 17
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Evdokia Kadi]]
| ''Femme Fatale''
| &quot;Liktenīgā sieviete&quot;
| 15.
| 36
|-
| 18
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| Angļu
| [[Tamara Todevska|Tamara]], ''[[Vrčak]]'' un [[Adrians Gaksa|Adrians]]
| ''Let Me Love You''
| &quot;Ļauj man tevi mīlēt&quot;
| 10.
| 64
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 19
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Vanija Ferndandeša]]
| ''Senhora do Mar (Negras Águas)''
| &quot;Dāma jūrā (Tumšie ūdeņi)&quot;
| 2.
| 120
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! Vieta
! Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],&lt;br /&gt;Itāļu
|''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]]
|''Pe-o margine de lume''
| &quot;Uz pasaules malu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Endijs Ābrahams]]
| ''Even If''
| &quot;Ja vien&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 14
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
| [[Olta Boka]]
| ''Zemrën E Lamë Peng''
| &quot;Sirdis ieslodzītas laikā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 55
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Vācija}}
| Angļu
| ''[[No Angels]]''
| ''Disappear''
| &quot;Izzust&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 14
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Armēņu valoda|Armēņu]]
| ''[[Sirusho]]''
| ''Qélé, Qélé'' &lt;small&gt;(''Քելե, Քելե'')&lt;/small&gt;
| &quot;Aiziet, Aiziet&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 199
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Elvirs Lakovičs Laka|Laka]]
| ''Pokušaj''
| &quot;Pamēģini&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 110
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Boazs Mauda]]
| ''The Fire in Your Eyes''
| &quot;Uguns tavās acīs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 124
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Somija}}
| [[Somu valoda|Somu]]
| ''[[Teräsbetoni]]''
| ''Missä miehet ratsastaa''
| &quot;Kur vīri jāj&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 35
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| ''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]''
| ''Romanca''
| &quot;Romantika&quot;
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Polija}}
| Angļu
| ''[[Tamara Gee|Isis Gee]]''
| ''For Life''
| &quot;Uz mūžu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 64
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| ''[[Euroband]]''
| ''This is My Life''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 64
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Turcija}}
| [[Turku valoda|Turku]]
| ''[[Mor ve Ötesi]]''
| ''Deli''
| &quot;Traks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 138
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Vanija Ferndandeša]]
| ''Senhora do Mar (Negras Águas)''
| &quot;Dāma jūrā (Tumšie ūdeņi)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Pirates of the Sea]]''
| ''[[Wolves of the Sea]]''
| &quot;Jūras vilki&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Šarlote Perelli]]
| ''Hero''
| &quot;Varonis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| [[Saimons Metjū]]
| ''All Night Long''
| &quot;Visu nakti&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Diāna Gurtskaja]]
| ''Peace Will Come''
| &quot;Nāks miers&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Aņi Loraka]]
| ''Shady Lady''
| &quot;Tumšā dāma&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 230
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Francija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Sebastjēns Teljē]]
| ''Divine''
| &quot;Brīnišķīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]]
| ''Day After Day''
| &quot;Dienu pēc dienas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 132
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| ''[[Kalomira]]''
| ''Secret Combination''
| &quot;Slepenā kombinācija&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 218
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Rodolfo Čikilikuatre]]
| ''Baila el Chiki Chiki''
| &quot;Dejo Čiki Čiki&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 55
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Serbija}} (rīkotāji)
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Jeļena Tomaševiča]] pied. [[Bora Dugičs]]
| ''Oro''
| &quot;Hora (deja)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 160
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Dima Bilans]]
| ''[[Believe]]''
| &quot;Ticēt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 272
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Marija Haukāsa Storenga]]
| ''Hold On Be Strong''
| &quot;Turies, Esi stiprs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 182
|}

== Balsošanas rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|navajowhite|Skatītāju izvēlētās valstis}}
{{Legend|paleturquoise|Žurijas izvēlētā valsts|text=‡}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:85%;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Belgrade 2008 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210423180356/https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/first-semi-final/results |archive-date=23 April 2021}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2008 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1468#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040358/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1468#Scoreboard |archive-date=24 September 2015}}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:left; background:#F2F2F2&quot; | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Andora}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|-
! style=&quot;height:2px; border-top:1px solid transparent;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
|-
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Melnkalne
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 23 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 1 ||  ||   || 10 ||  ||   ||  ||   || '''12''' ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 104 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   || 2 || 7 || 10 || 4 || 10 || 4 ||  || 7 || 5 || 7 || 6 || 10 || 6 || 8 || 5 || 4 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  || 7 ||  ||   ||  ||   ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 ||  ||   ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  || 5 ||  ||   ||  ||   || 1 ||  || 6 ||  ||   || 10 || 5 || 4 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 5 ||  ||   ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   ||  ||   ||  ||   || 2 ||  ||   ||  ||   ||  ||   || 3 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 16 ||  ||   || 6 ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   || 10 ||  ||   ||  ||   ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 96 || 3 || 5 || 4 || 10 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 10 || 5 || 8 || 3 || 2 || 4 || 5 || 7 || 10 || 7 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 || 10 || 2 ||  || 2 ||  ||   || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 ||  ||  || 10 || 4 ||  ||   || 1 || 2 || 2 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 106 || 4 || 6 || 8 || 3 || 7 || 1 || 7 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 8 || 10 || 4 || 8 || 5 || '''12''' || 4 || 7 ||  || 1 || 2
|- style=&quot;background:paleturquoise;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:paleturquoise;&quot; | Polija {{small|‡}}
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 42 ||  ||   ||  ||   || 10 ||  || 3 ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  ||   || 1 ||  ||   || 2 || 3 || 1 || 5 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 || 1 || 3 || 7 ||  ||   || 4 ||  ||   || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 ||  || 1 || 2 ||  ||   ||  ||   || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Andora
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 ||  || 4 || 3 ||  ||   ||  ||   || 1 ||  || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   || '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 72 || '''12''' ||  || 1 || 6 ||  ||   || 4 || '''12''' || '''12''' ||  || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 7 || 8 ||  ||   ||  || 7 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 139 || 6 || 10 || 2 || 5 || 8 || '''12''' ||  || 5 || 3 || '''12''' || 2 || 3 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 4 || 5 || '''12''' || '''12''' || 10 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 ||  || 1 ||  ||   || 3 || 8 || 2 ||  || 7 ||  ||   ||  ||   || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 3 ||  ||   ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 79 || 2 ||  || '''12''' || 8 || 4 || 2 ||  || 3 || 6 || 5 || 6 || '''12''' || 1 ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4 || 6 || 2 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 94 ||  || 8 ||  || '''12''' || 6 || 6 || 6 || 6 || 5 || 3 || 7 || 6 ||  || 5 || 3 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8 || 3 || 8
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 135 || 8 || '''12''' || 10 || 7 ||  || 3 || 8 || 7 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 || '''12''' || 2 || 6 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 6 || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 156 || 7 || 7 || 5 || 4 || '''12''' || 10 || '''12''' || 8 || 4 || 6 || 10 || 5 || 8 || 10 || 8 || 3 || '''12''' || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 7
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Polija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Andora}}, {{ESC|Igaunija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Andora}} || {{ESC|Spānija}}
|-
| {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
| {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Somija}}
|-
| {{ESC|Polija}} || {{ESC|Īrija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size: 85%&quot;
! colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; |
! colspan=&quot;23&quot;|Balsošanas rezultāti
|-
! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCGruzija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg]]
! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg]]
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
! rowspan=&quot;19&quot; |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]]
| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | '''{{ESC|Islande}}''' || style=&quot;text-align:right; background-color:#ffdead&quot; |'''68'''|| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | ||10||3||1||2||5||4||0||1||2||0||0||10||0||7||5||1||0||5||8||0||4
|- bgcolor=&quot;#EEDC82&quot;
| style=&quot;text-align:left; background-color:#EEDC82&quot; | '''{{ESC|Zviedrija}}''' || style=&quot;text-align:right; background-color:#EEDC82&quot; |'''54'''||8|| style=&quot;text-align:left; background-color:#EEDC82&quot; | ||2||0||3||1||3||0||0||0||0||0||'''12'''||0||1||7||4||0||3||1||3||6
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | '''{{ESC|Turcija}}''' || style=&quot;text-align:right; background-color:#ffdead&quot; |'''85'''||0||6|| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | ||5||0||'''12'''||7||0||3||0||0||7||8||5||4||0||0||8||0||10||0||10
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | '''{{ESC|Ukraina}}''' || style=&quot;text-align:right; background-color:#ffdead&quot; |'''152'''||6||3||'''12'''|| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | ||7||0||1||'''12'''||'''12'''||6||7||'''12'''||7||'''12'''||8||8||10||6||'''12'''||3||8||0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | {{ESC|Lietuva}} || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; |30|| 0||0||0||0|| style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | ||0||0||0||0||'''12'''||0||0||0||10||0||0||0||0||0||0||0||8
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | '''{{ESC|Albānija}}''' || style=&quot;text-align:right; background-color:#ffdead&quot; |'''67'''||1||7||8||3||0|| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | ||10||1||5||0||10||0||0||0||0||0||0||'''12'''||2||5||0||3
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | {{ESC|Šveice}} || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; |47|| 0||0||0||0||0||10|| style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | ||0||0||0||5||0||5||0||0||'''12'''||7||1||0||7||0||0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | {{ESC|Čehija}} || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; |9|| 0||0||1||0||0||0||0|| style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | ||0||0||2||0||0||0||0||1||0||5||0||0||0||0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | {{ESC|Baltkrievija}} || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; |27|| 0||0||0||10||6||0||0||0|| style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | ||5||0||0||0||4||0||0||2||0||0||0||0||0
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | '''{{ESC|Latvija}}''' || style=&quot;text-align:right; background-color:#ffdead&quot; |'''86'''||7||8||0||2||'''12'''||0||0||5||6|| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | ||6||1||6||6||0||6||0||4||10||0||2||5
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | '''{{ESC|Horvātija}}''' || style=&quot;text-align:right; background-color:#ffdead&quot; |'''112'''||4||4||5||7||5||3||6||3||7||7|| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | ||6||3||8||10||0||6||10||6||2||10||0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | {{ESC|Bulgārija}} || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; |56|| 5||0||6||6||1||0||0||2||2||1||1|| style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | ||0||0||3||2||8||7||1||6||5||0
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | '''{{ESC|Dānija}}''' || style=&quot;text-align:right; background-color:#ffdead&quot; |'''112'''||'''12'''||'''12'''||0||4||8||4||5||10||4||8||3||2|| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | ||3||'''12'''||4||5||3||8||4||0||1
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | '''{{ESC|Gruzija}}''' || style=&quot;text-align:right; background-color:#ffdead&quot; |'''107'''||2||1||10||'''12'''||10||0||0||8||10||10||0||4||0|| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | ||2||10||'''12'''||2||7||0||7||0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | {{ESC|Ungārija}} || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; |6|| 0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||0||1||1|| style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | ||0||0||0||0||0||4||0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | {{ESC|Malta}} || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; |38|| 3||0||0||0||0||8||0||6||0||4||4||3||4||0||0|| style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | ||0||0||4||0||0||2
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | {{ESC|Kipra}} || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; |36|| 0||0||4||0||0||2||2||0||0||0||0||8||0||2||5||0|| style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | ||0||0||0||1||'''12'''
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | {{ESC|Maķedonija}} || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; |64|| 0||2||7||0||0||7||8||4||0||0||'''12'''||10||2||0||0||0||0|| style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | ||0||0||'''12'''||0
|- bgcolor=&quot;#FFDEAD&quot;
| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | '''{{ESC|Portugāle}}''' || style=&quot;text-align:right; background-color:#ffdead&quot; |'''120'''||10||5||0||8||4||6||'''12'''||7||8||3||8||5||0||7||6||3||3||0|| style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | ||'''12'''||6||7
|-
| bgcolor=&quot;#efefef&quot; colspan=25 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā.
|}

=== Fināls ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size: 85%&quot;
!colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; |
!colspan=&quot;45&quot;|Balsošanas rezultāti
|-
! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCGruzija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSanmarino.svg|16px]]
|- 
!rowspan=&quot;26&quot; |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]]
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Rumānija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 45 || 4 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Apvienotā Karaliste || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 14 || 0 || 8 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Albānija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 55 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 8 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 3
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Vācija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 14 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Armēnija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 199 || '''12''' || 0 || 1 || 10 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 2 || 10 || 8 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 4 || '''12''' || 0 || 7 || 2 || 0 || 7 || 8 || 2 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || '''12''' || 5 || 1 || 8
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Bosnija un Hercegovina || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 110 || 2 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || 5 || 7 || 0 || 0 || 7 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 10 || 6 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || '''12''' || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || '''12''' || 10 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Izraēla || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 124 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 1 || 5 || 2 || 3 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 1 || 0 || 3 || 8 || 3 || 5 || 2 || 0 || 0 || 3 || 0 || 3 || 0 || 5 || 6 || 6 || 7 || 5 || 4 || 0 || 4 || 2 || 6 || 0 || 6 || 3 || 7 || 5 || 10
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Somija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 35 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Horvātija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 44 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 8 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 3 || 2 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Polija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 14 || 0 || 10 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Islande || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 64 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 4 || 6 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 4 || 0 || 7 || 8 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Turcija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 138 || 10 || 0 || 0 || 0 || 8 || 4 || 10 || 6 || 10 || 0 || 10 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 0 || 8 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 2 || 4|| '''12''' || 10 || 0 || 3 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 4
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Portugāle || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 69 || 8 || 0 || 6 || 8 || 0 || 0 || 4 || 10 || 6 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 5
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Latvija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 83 || 0 || '''12''' || 4 || 2 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 7 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 10 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 0 || 3 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Zviedrija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 47 || 0 || 0 || 3 || 1 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 1 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 1 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Dānija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 60 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 3 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 7 || 2 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Gruzija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 83 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 4 || 2 || 4 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 8 || 5 || 5 || 0 || 0 || 7 || 4 || 8 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Ukraina || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 230 || 0 || 6 || 5 || 7 || 5 || 7 || 0 || 0 || 1 || 6 || 0 || 0 || 8 || 10 || 6 || '''12''' || 0 || 3 || 2 || 3 || 7 || 4 || 4 || 6 || 10 || 6 || 10 || 10 || 3 || 8 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 8 || 6 || 10 || 7 || 7 || 8 || 5 || 10 || 6 || 4 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Francija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 47 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 8 || 0 || 2 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 8 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Azerbaidžāna || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 132 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 2 || 0 || '''12''' ||'''3|| 3 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 4 || 7 || 0 || 7 || 2 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 10 || 0 || 7 || 8 || 3 || 8 || 10 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Grieķija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 218 || 3 || 4 || 0 || 3 || '''12''' || 3 || '''12''' || 5 || 8 || '''12''' || 6 || 1 || 7 || 5 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 6 || 7 || 5 || 1 || 3 || 8 || 0 || 0 || 2 || 3 || '''12''' || 3 || 6 || 2 || '''12''' || 8 || 2 || 10 || 4 || 5 || 8 || 4 || 8 || 6 || '''12'''
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Spānija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 55 || 5 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 1 || 1 || 0 || 4 || 4 || 4 || 0 || 0 || 3 || 0 || 8 || 10 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Serbija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 160 || 7 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 0 || 5 || 8 || 6 || 0 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || '''12''' || 10 || 0 || 10 || 7 || 0 || 0 || 1 || 4 || 7 || 4 || 2 || 0 || 5 || 0 || 1 || 4 || 1 || 6 || 3 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || '''12''' || 0
|-bgcolor=&quot;Gold&quot;
| style=&quot;text-align:left; background-color:Gold&quot; | '''Krievija''' || style=&quot;text-align:right; background-color:Gold&quot; |'''272''' || 1 || 5 || 0 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 8 || 1 || 0 || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 5 || 10 || 7 || 4 || 6 || '''12''' || 6 || 10 || '''12''' || '''12''' || 8 || 6 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | || 8 || '''12''' || 6 || 5 || '''12''' || 6 || 10 || 7 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Norvēģija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 182 || 0 || 7 || 10 || 6 || 7 || 10 || 0 || 0 || 2 || 0 || 4 || '''12''' || 2 || 7 || 2 || 2 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || '''12''' || 0 || 2 || 1 || 8 || 0 || 4 || 6 || 4 || 3 || 8 || 5 || 5 || 5 || 6 || 7 || 1 || 5 || 1 || 5 || 0 || 7 || 5 || 4 || 0 || 7
|-
| bgcolor=&quot;#efefef&quot; colspan=46 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā.
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirodziesma 2008]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2008. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]

[[ga:Comórtas Amhránaíochta na hEoraifíse#Tíortha]]</text>
      <sha1>th0t68gny0xo1k3cu49n6uvjanccm0c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495603</id>
      <parentid>4495602</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T08:39:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Otrais pusfināls */</comment>
      <origin>4495603</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53769" sha1="obno7xk9fecq6lp49g5cbktacy860ag" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Coord|44|49|14|N|20|27|44|E|display=title}}
{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = ''&quot;Confluence Of Sound&quot;''
|attēls                 = ESC Belgrade 2008.png
|att_izm                = 250
|paraksts               = Konkursa logo
|fināls                 = {{dat|2008|5|24|N}}
|pusfināls              = 
|pirmais pusfināls      = {{dat|2008|5|20|N}}
|otrais pusfināls       = {{dat|2008|5|22|N}}
|vadītājs (i)           = [[Jovana Jankoviča]]&lt;br /&gt;[[Željko Joksimovičs]]
|koordinators           = 
|režisors               = Svens Stojanovics
|pārraidītājs           = {{flaga|Serbija}} [[RTS]]
|vieta                  = {{flaga|Serbija}} [[Serbija]], [[Belgrada]]&lt;br /&gt;[[Belgradas Arēna]]
|uzvarētājs             = {{ESC|Krievija}} [[Dima Bilans]] - ''[[Believe]]''
|balsošanas sistēma     = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. Finālā balsoja visas dalībvalstis neatkarīgi no tā vai viņu pārstāvētā dziesma ir iekļuvusi finālā vai nē.
|dalībvalstis           = 43 valstis. 19 katrā pusfinālā un 25 finālā (5 kas automātiski tika finālā un 10 no katra pusfināla).
|valstis, kas debitē    = {{ESC|Azerbaidžāna}}&lt;br /&gt;{{ESC|Sanmarīno}}
|valstis, kas atgriežas = nav
|valstis, kas izstājās  = {{ESC|Austrija}}
|nulle punktu           = nav
|viesmākslinieki        = 
|map                    = ESC 2008 Map.svg
|col1 = #22b14c
 |tag1 = Dalībvalstis
|col2 = #d40000
 |tag2 = Finālam nekvalificējušās valstis
|col3 = #ffc20e
 |tag3 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2008. gada konkursā
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2007]]
|nākamais               = [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009 ►]]
}}
'''2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2008}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2008}}) bija 53. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]], [[2008. gads|2008]]. gada [[20. maijs|20.]], [[22. maijs|22]]. un [[24. maijs|24. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Serbija ieguva [[2007. gads|2007]]. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Marija Šerifoviča]] ar dziesmu ''[[Molitva]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss norisinājās Serbijā.

Par 2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju kļuva [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāvis [[Dima Bilans]] ar dziesmu ''[[Believe]]''. [[Latvija|Latviju]] pārstāvēja grupa ''[[Pirates of the Sea]]'' ar dziesmu ''[[Wolves of the Sea]]'', kas ar 83 punktiem ieguva 12. vietu. Otrajā pusfinālā [[Pirates of the Sea]] ar 86 punktiem ieguva 6. vietu un tādējādi garantēja vietu finālā.

Pirmoreiz konkursā piedalījās [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]] un [[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā|Sanmarīno]], bet izstājās [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrija]].

== Norises vieta ==
[[Serbija]] ieguva tiesības rīkot [[2008. gads|2008]]. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu pateicoties Marijas Šerifovičas uzvarai [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Somija]]s pilsētā [[Helsinki|Helsinkos]], kur Marija ar savu dziesmu ''Molitva'' jeb tulkojumā no [[serbu valoda]]s &quot;Lūgšana&quot; ieguva 268 un 12 punktus, kas ir augstākais novērtējums, saņēma no 12 valstīm. Par norises vietu tika izvēlēta Belgradas arēna, kura ir starp lielākajām [[Eiropa]]s slēgtajām arēnām, jo tajā ir sēdvietas aptuveni 20 000 cilvēku. [[2007. gads|2007]]. gada [[14. septembris|14. septembrī]] [[Helsinki|Helsinku]] pilsētas mērs nodeva &quot;Eirovīzijas atslēgas&quot; (bunte ar visām atslēgām, no visām Eirovīzijas norises pilsētām) [[Belgrada]]s pārstāvim. Šī tradīcija, tika iedibināta tieši šajā reizē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eurovision.tv/content/view/892/262/ |title=Eurovision Song Contest - Helsinki 2007&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2007|10|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071016164022/http://eurovision.tv/content/view/892/262/ |archivedate={{dat|2007|10|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Sakarā ar nemieriem un grautiņiem, kas [[Serbija|Serbijā]] notika pēc tam, kad [[Kosova]] pasludināja savu neatkarību no [[Serbija]]s, [[2008. gads|2008]]. gada [[22. februāris|22. februārī]] EBU pārstāvji noturēja telefonkonforenci ar [[Belgrada]]s pārstāvjiem, lai noskaidrotu, nav radusies nepieciešamība konkursa norises vietu pārcelt uz citu valsti. [[Ukraina]] bija kā rezerves plāns, jo tieši [[Ukraina]] ieguva otro vietu [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]. [[Helsinki]] bija kā otrā alternatīva, jo tur tika rīkots iepriekšējais dziesmu konkurss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/10597 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - &quot;Helsinki could host Eurovision again&quot;&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080225151846/http://www.esctoday.com/news/read/10597 }}&lt;/ref&gt; Arī [[Grieķija]] piedāvāja savu kandidatūru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=2658 |title=EUROVISION 2008 - EBU holds phone conference to decide host city&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|02|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100212201139/http://oikotimes.com/v2/index.php?file=articles&amp;id=2658 |archivedate={{dat|2010|02|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tomēr beigās tika nolemts, ka dziesmu konkurss notiks [[Belgrada|Belgradā]]. [[Serbija]]s Radio un Televīzijas sabiedrībai tika pieprasīts nodrošināt drošu konkursa dalībnieku un skatītāju drošību un tas tika apsolīts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/10601 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision 2008: Set to stay in Belgrade&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080225152312/http://www.esctoday.com/news/read/10601 }}&lt;/ref&gt;

[[Horvātija]]s, [[Izraēla]]s un [[Albānija]]s delegācijām tika nodrošināta īpaša aizsardzība.&lt;ref&gt;http://www.vreme.com.mk/DesktopDefault.aspx?tabindex=5&amp;tabid=1&amp;EditionID=1356&amp;ArticleID=87845{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Formāts ==
Preses konferencē [[2007. gads|2007]]. gada [[maijs|maijā]] [[Helsinki|Helsinkos]], tika paziņots, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss tiks paplašināts un būs divi pusfināli [[2008. gads|2008]]. vai [[2009. gads|2009]]. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/9024 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision 2008: Two semi finals proposed&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160830074752/http://www.esctoday.com/news/read/9024 }}&lt;/ref&gt; [[2007. gads|2007]]. gada [[28. septembris|28. septembrī]], tika paziņots, ka EBU ir nolēmuši rīkot divus pusfinālus viena vietā jau [[2008. gads|2008]]. gada konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/9327 |title=Eurovision Song Contest Oslo 2010 {{!}} News - Eurovision: 2 semi finals confirmed!&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2007|10|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071011204409/http://www.esctoday.com/news/read/9327 }}&lt;/ref&gt;

=== Pusfinālistu sadalījuma ===
[[2008. gads|2008]]. gada [[24. janvāris|24. janvārī]] visas 38 valstis, kas piedalījās pusfinālā, tika sadalītas sešās grupās, kas atspoguļoja šo valstu savstarpējo balsu sadalījumu iepriekšējo gadu konkursos '''un''' ģeogrāfisko novietojumu.

{| class=&quot;wikitable&quot; border=&quot;1&quot;
|-
! width=25% | 1. grupa
! width=25% | 2. grupa
! width=25% | 3. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Albānija}}
* {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
* {{ESC|Horvātija}}
* {{ESC|Maķedonija}}
* {{ESC|Melnkalne}}
* {{ESC|Slovēnija}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Dānija}}
* {{ESC|Igaunija}}
* {{ESC|Somija}}
* {{ESC|Islande}}
* {{ESC|Norvēģija}}
* {{ESC|Zviedrija}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Beļģija}}
* {{ESC|Bulgārija}}
* {{ESC|Kipra}}
* {{ESC|Grieķija}}
* {{ESC|Nīderlande}}
* {{ESC|Turcija}}
|-
! width=24% | 4. grupa
! width=24% | 5. grupa
! width=24% | 6. grupa
|-
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Andora}}
* {{ESC|Īrija}}
* {{ESC|Latvija}}
* {{ESC|Lietuva}}
* {{ESC|Portugāle}}
* {{ESC|Rumānija}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Armēnija}}
* {{ESC|Baltkrievija}}
* {{ESC|Gruzija}}
* {{ESC|Izraēla}}
* {{ESC|Moldova}}
* {{ESC|Krievija}}
* {{ESC|Ukraina}}
| valign=&quot;top&quot; | 
* {{ESC|Azerbaidžāna}}
* {{ESC|Čehija}}
* {{ESC|Ungārija}}
* {{ESC|Malta}}
* {{ESC|Polija}}
* {{ESC|Sanmarīno}}
* {{ESC|Šveice}}
|}

== Pusfināli ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}}

Pirmais pusfināls norisinājās [[2008. gads|2008]]. gada [[20. maijs|20. maijā]]. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! Vieta
! Punkti
|-
| 01
| {{ESC|Melnkalne}}
| [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]]
| [[Stefans Filipovičs]]
| ''Zauvijek volim te &lt;small&gt;(Заувијек волим те)&lt;/small&gt;''
| &quot;Es mīlu tevi mūžīgi&quot;
| 14.
| 23
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 02
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]],&lt;br /&gt;[[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Boazs Mauda]]
| ''The Fire in Your Eyes''
| &quot;Uguns tavās acīs&quot;
| 5.
| 104
|- 
| 03
| {{ESC|Igaunija}}
| [[Serbu valoda|Serbu]],&lt;br /&gt;[[Vācu valoda|Vācu]],&lt;br /&gt;[[Somu valoda|Somu]]
| ''[[Kreisiraadio]]''
| ''Leto svet''
| &quot;Vasaras gaisma&quot;
| 18.
| 8
|-
| 04
| {{ESC|Moldova}}
| Angļu
| [[Geta Burlaku]]
| ''A Century of Love''
| &quot;Mīlestības gadsimts&quot;
| 12.
| 36
|-
| 05
| {{ESC|Sanmarīno}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| ''[[Miodio]]''
| ''Complice''
| &quot;Līdzvainīgs&quot;
| 19.
| 5
|-
| 06
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Mākslīgā valoda|Mākslīgā]]
| ''[[Ishtar (grupa)|Ishtar]]''
| ''O Julissi''
| —
| 17.
| 16
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 07
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]]
| ''Day After Day''
| &quot;Dienu pēc dienas&quot;
| 6.
| 96
|-
| 08
| {{ESC|Slovēnija}}
| [[Slovēņu valoda|Slovēņu]]
| [[Rebeka Dremelja]]
| ''Vrag naj vzame''
| &quot;Pie velna ar to&quot;
| 11.
| 36
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 09
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Marija Haukāsa Storenga]]
| ''Hold On Be Strong''
| &quot;Turies, Esi stiprs&quot;
| 4.
| 106
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| bgcolor=&quot;#FFB951&quot; | 10
| {{ESC|Polija}}
| Angļu
| ''[[Tamara Gee|Isis Gee]]''
| ''For Life''
| &quot;Uz mūžu&quot;
| 10.
| 42
|-
| 11
| {{ESC|Īrija}}
| Angļu
| ''[[Dustin the Turkey]]''
| ''Irelande Douze Pointe''
| &quot;Īrija, divpadsmit punkti&quot;
| 15.
| 22
|-
| 12
| {{ESC|Andora}}
| Angļu
| ''[[Gisela]]''
| ''Casanova''
| &quot;Kazanova&quot;
| 16.
| 22
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 13
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Elvirs Lakovičs Laka|Laka]]
| ''Pokušaj''
| &quot;Pamēģini&quot;
| 9.
| 72
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Armēņu valoda|Armēņu]]
| ''[[Sirusho]]''
| ''Qélé, Qélé'' &lt;small&gt;(''Քելե, Քելե'')&lt;/small&gt;
| &quot;Aiziet, Aiziet&quot;
| 2.
| 139
|-
| 15
| {{ESC|Nīderlande}}
| Angļu
| [[Hinda Larusi|Hinda]]
| ''Your Heart Belongs to Me''
| &quot;Tava sirds pieder man&quot;
| 13.
| 27
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 16
| {{ESC|Somija}}
| Somu
| ''[[Teräsbetoni]]''
| ''Missä miehet ratsastaa''
| &quot;Kur vīri jāj&quot;
| 8.
| 79
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 17
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],&lt;br /&gt;Itāļu
|''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]]
|''Pe-o margine de lume''
| &quot;Uz pasaules malu&quot;
| 7.
| 94
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 18
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Dima Bilans]]
| ''[[Believe]]''
| &quot;Ticēt&quot;
| 3.
| 135
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 19
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| ''[[Kalomira]]''
| ''Secret Combination''
| &quot;Slepenā kombinācija&quot;
| 1.
| 156
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam|krāsa_2=#FFB951|teksts_2=Žūrijas izvēlētā valsts, kas kvalificējās finālam}}

Otrais pusfināls norisinājās [[2008. gads|2008]]. gada [[22. maijs|22. maijā]].No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un &quot;Lielā četrinieka&quot; dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un rīkotājvalsts [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Serbija]].

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! Vieta
! Punkti
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 01
| {{ESC|Islande}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| ''[[Euroband]]''
| ''This is My Life''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| 8.
| 68
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| bgcolor=&quot;#FFB951&quot; | 02
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Šarlote Perelli]]
| ''Hero''
| &quot;Varonis&quot;
| 12.
| 54
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 03
| {{ESC|Turcija}}
| [[Turku valoda|Turku]]
| ''[[Mor ve Ötesi]]''
| ''Deli''
| &quot;Traks&quot;
| 7.
| 85
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 04
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Aņi Loraka]]
| ''Shady Lady''
| &quot;Tumšā dāma&quot;
| 1.
| 152
|-
| 05
| {{ESC|Lietuva}}
| Angļu
| [[Jeronims Milijus]]
| ''Nomads in the Night''
| &quot;Klaidoņi tumsā&quot;
| 16.
| 30
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 06
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
| [[Olta Boka]]
| ''Zemrën E Lamë Peng''
| &quot;Sirdis ieslodzītas laikā&quot;
| 9.
| 67
|-
| 07
| {{ESC|Šveice}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| [[Paolo Meneguzzi]]
| ''Era stupendo''
| &quot;Tas bija brīnišķīgi&quot;
| 13.
| 47
|-
| 08
| {{ESC|Čehija}}
| Angļu
| [[Tereza Kerndlova]]
| ''Have Some Fun''
| &quot;Izpriecājies&quot;
| 18.
| 9
|-
| 09
| {{ESC|Baltkrievija}}
| Angļu
| [[Ruslans Aļehno]]
| ''Hasta La Vista''
| &quot;Tiekamies vēlāk&quot;
| 17.
| 27
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 10
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Pirates of the Sea]]''
| ''[[Wolves of the Sea]]''
| &quot;Jūras vilki&quot;
| 6.
| 86
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 11
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| ''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]''
| ''Romanca''
| &quot;Romantika&quot;
| 4.
| 112
|-
| 12
| {{ESC|Bulgārija}}
| Angļu
| ''[[Deep Zone]]'' un ''[[Balthazar]]''
| ''DJ, Take Me Away''
| &quot;DJ, Paņem mani līdzi&quot;
| 11.
| 56
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 13
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| [[Saimons Metjū]]
| ''All Night Long''
| &quot;Visu nakti&quot;
| 3.
| 112
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 14
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Diāna Gurtskaja]]
| ''Peace Will Come''
| &quot;Nāks miers&quot;
| 5.
| 107
|-
| 15
| {{ESC|Ungārija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Ungāru valoda|Ungāru]]
| ''[[Csézy]]''
| ''Candlelight''
| &quot;Sveču gaisma&quot;
| 19.
| 6
|-
| 16
| {{ESC|Malta}}
| Angļu
| ''[[Morena]]''
| ''Vodka''
| &quot;Degvīns&quot;
| 14.
| 38
|-
| 17
| {{ESC|Kipra}}
| [[Grieķu valoda|Grieķu]]
| [[Evdokia Kadi]]
| ''Femme Fatale''
| &quot;Liktenīgā sieviete&quot;
| 15.
| 36
|-
| 18
| {{ESC|Ziemeļmaķedonija}}
| Angļu
| [[Tamara Todevska|Tamara]], ''[[Vrčak]]'' un [[Adrians Gaksa|Adrians]]
| ''Let Me Love You''
| &quot;Ļauj man tevi mīlēt&quot;
| 10.
| 64
|-style=&quot;font-weight: bold; background: navajowhite;&quot;
| 19
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Vanija Ferndandeša]]
| ''Senhora do Mar (Negras Águas)''
| &quot;Dāma jūrā (Tumšie ūdeņi)&quot;
| 2.
| 120
|}

== Fināls ==
{{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; width=100%
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Nr.
! Valsts
! Valoda
! Izpildītājs
! Dziesma
! Nosaukums latviski
! Vieta
! Punkti
|-
| align=&quot;center&quot; | 01
| {{ESC|Rumānija}}
| [[Rumāņu valoda|Rumāņu]],&lt;br /&gt;Itāļu
|''[[Nico (rumāņu dziedātāja)|Nico]]'' un [[Vlads Mirita|Vlads]]
|''Pe-o margine de lume''
| &quot;Uz pasaules malu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 20.
| align=&quot;center&quot; | 45
|-
| align=&quot;center&quot; | 02
| {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
| [[Angļu valoda|Angļu]]
| [[Endijs Ābrahams]]
| ''Even If''
| &quot;Ja vien&quot;
| align=&quot;center&quot; | 25.
| align=&quot;center&quot; | 14
|-
| align=&quot;center&quot; | 03
| {{ESC|Albānija}}
| [[Albāņu valoda|Albāņu]]
| [[Olta Boka]]
| ''Zemrën E Lamë Peng''
| &quot;Sirdis ieslodzītas laikā&quot;
| align=&quot;center&quot; | 17.
| align=&quot;center&quot; | 55
|-
| align=&quot;center&quot; | 04
| {{ESC|Vācija}}
| Angļu
| ''[[No Angels]]''
| ''Disappear''
| &quot;Izzust&quot;
| align=&quot;center&quot; | 23.
| align=&quot;center&quot; | 14
|-
| align=&quot;center&quot; | 05
| {{ESC|Armēnija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Armēņu valoda|Armēņu]]
| ''[[Sirusho]]''
| ''Qélé, Qélé'' &lt;small&gt;(''Քելե, Քելե'')&lt;/small&gt;
| &quot;Aiziet, Aiziet&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| align=&quot;center&quot; | 199
|-
| align=&quot;center&quot; | 06
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
| [[Bosniešu valoda|Bosniešu]]
| [[Elvirs Lakovičs Laka|Laka]]
| ''Pokušaj''
| &quot;Pamēģini&quot;
| align=&quot;center&quot; | 10.
| align=&quot;center&quot; | 110
|-
| align=&quot;center&quot; | 07
| {{ESC|Izraēla}}
| [[Ivrits]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Boazs Mauda]]
| ''The Fire in Your Eyes''
| &quot;Uguns tavās acīs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 9.
| align=&quot;center&quot; | 124
|-
| align=&quot;center&quot; | 08
| {{ESC|Somija}}
| [[Somu valoda|Somu]]
| ''[[Teräsbetoni]]''
| ''Missä miehet ratsastaa''
| &quot;Kur vīri jāj&quot;
| align=&quot;center&quot; | 22.
| align=&quot;center&quot; | 35
|-
| align=&quot;center&quot; | 09
| {{ESC|Horvātija}}
| [[Horvātu valoda|Horvātu]]
| ''[[Kraljevi Ulice]]'' un ''[[75 cents]]''
| ''Romanca''
| &quot;Romantika&quot;
| align=&quot;center&quot; | 21.
| align=&quot;center&quot; | 44
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| {{ESC|Polija}}
| Angļu
| ''[[Tamara Gee|Isis Gee]]''
| ''For Life''
| &quot;Uz mūžu&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 64
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| {{ESC|Islande}}
| Angļu
| ''[[Euroband]]''
| ''This is My Life''
| &quot;Šī ir mana dzīve&quot;
| align=&quot;center&quot; | 14.
| align=&quot;center&quot; | 64
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| {{ESC|Turcija}}
| [[Turku valoda|Turku]]
| ''[[Mor ve Ötesi]]''
| ''Deli''
| &quot;Traks&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| align=&quot;center&quot; | 138
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| {{ESC|Portugāle}}
| [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]
| [[Vanija Ferndandeša]]
| ''Senhora do Mar (Negras Águas)''
| &quot;Dāma jūrā (Tumšie ūdeņi)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 13.
| align=&quot;center&quot; | 69
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| {{ESC|Latvija}}
| Angļu
| ''[[Pirates of the Sea]]''
| ''[[Wolves of the Sea]]''
| &quot;Jūras vilki&quot;
| align=&quot;center&quot; | 12.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| {{ESC|Zviedrija}}
| Angļu
| [[Šarlote Perelli]]
| ''Hero''
| &quot;Varonis&quot;
| align=&quot;center&quot; | 18.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| {{ESC|Dānija}}
| Angļu
| [[Saimons Metjū]]
| ''All Night Long''
| &quot;Visu nakti&quot;
| align=&quot;center&quot; | 15.
| align=&quot;center&quot; | 60
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| {{ESC|Gruzija}}
| Angļu
| [[Diāna Gurtskaja]]
| ''Peace Will Come''
| &quot;Nāks miers&quot;
| align=&quot;center&quot; | 11.
| align=&quot;center&quot; | 83
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| {{ESC|Ukraina}}
| Angļu
| [[Aņi Loraka]]
| ''Shady Lady''
| &quot;Tumšā dāma&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| align=&quot;center&quot; | 230
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| {{ESC|Francija}}
| Angļu,&lt;br /&gt;[[Franču valoda|Franču]]
| [[Sebastjēns Teljē]]
| ''Divine''
| &quot;Brīnišķīgs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 19.
| align=&quot;center&quot; | 47
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| {{ESC|Azerbaidžāna}}
| Angļu
| [[Elnurs Hjosejnovs|Elnurs]] un [[Samirs Džavadzade|Samirs]]
| ''Day After Day''
| &quot;Dienu pēc dienas&quot;
| align=&quot;center&quot; | 8.
| align=&quot;center&quot; | 132
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| {{ESC|Grieķija}}
| Angļu
| ''[[Kalomira]]''
| ''Secret Combination''
| &quot;Slepenā kombinācija&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| align=&quot;center&quot; | 218
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| {{ESC|Spānija}}
| [[Spāņu valoda|Spāņu]],&lt;br /&gt;Angļu
| [[Rodolfo Čikilikuatre]]
| ''Baila el Chiki Chiki''
| &quot;Dejo Čiki Čiki&quot;
| align=&quot;center&quot; | 16.
| align=&quot;center&quot; | 55
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| {{ESC|Serbija}} (rīkotāji)
| [[Serbu valoda|Serbu]]
| [[Jeļena Tomaševiča]] pied. [[Bora Dugičs]]
| ''Oro''
| &quot;Hora (deja)&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| align=&quot;center&quot; | 160
|- style=&quot;font-weight:bold; background:gold;&quot;
| align=&quot;center&quot; | 24
| {{ESC|Krievija}}
| Angļu
| [[Dima Bilans]]
| ''[[Believe]]''
| &quot;Ticēt&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| align=&quot;center&quot; | 272
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| {{ESC|Norvēģija}}
| Angļu
| [[Marija Haukāsa Storenga]]
| ''Hold On Be Strong''
| &quot;Turies, Esi stiprs&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| align=&quot;center&quot; | 182
|}

== Balsošanas rezultāti ==
=== Pirmais pusfināls ===
{{Legend|navajowhite|Skatītāju izvēlētās valstis}}
{{Legend|paleturquoise|Žurijas izvēlētā valsts|text=‡}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:85%;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Belgrade 2008 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210423180356/https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/first-semi-final/results |archive-date=23 April 2021}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2008 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1468#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040358/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1468#Scoreboard |archive-date=24 September 2015}}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:left; background:#F2F2F2&quot; | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}{{legend|#A4D1EF|100% žūrijas balsojums|outline=#AAAAAA}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Melnkalne}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Izraēla}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Igaunija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Moldova}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Sanmarīno}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Beļģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Slovēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Norvēģija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Polija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Īrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Andora}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Armēnija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Nīderlande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Somija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Rumānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Krievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Grieķija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Vācija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Spānija}}
|-
! style=&quot;height:2px; border-top:1px solid transparent;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#A4D1EF;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
|-
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Melnkalne
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 23 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 1 ||  ||   || 10 ||  ||   ||  ||   || '''12''' ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Izraēla
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 104 || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   || 2 || 7 || 10 || 4 || 10 || 4 ||  || 7 || 5 || 7 || 6 || 10 || 6 || 8 || 5 || 4 || 4
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Igaunija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 8 ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  || 7 ||  ||   ||  ||   ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Moldova
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 ||  ||   ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  || 5 ||  ||   ||  ||   || 1 ||  || 6 ||  ||   || 10 || 5 || 4 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Sanmarīno
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 5 ||  ||   ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   ||  ||   ||  ||   || 2 ||  ||   ||  ||   ||  ||   || 3 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Beļģija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 16 ||  ||   || 6 ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   || 10 ||  ||   ||  ||   ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Azerbaidžāna
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 96 || 3 || 5 || 4 || 10 ||  || 5 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 10 || 5 || 8 || 3 || 2 || 4 || 5 || 7 || 10 || 7 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Slovēnija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 || 10 || 2 ||  || 2 ||  ||   || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 ||  ||  || 10 || 4 ||  ||   || 1 || 2 || 2 ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Norvēģija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 106 || 4 || 6 || 8 || 3 || 7 || 1 || 7 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 || 8 || 10 || 4 || 8 || 5 || '''12''' || 4 || 7 ||  || 1 || 2
|- style=&quot;background:paleturquoise;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:paleturquoise;&quot; | Polija {{small|‡}}
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 42 ||  ||   ||  ||   || 10 ||  || 3 ||  || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' ||  ||   || 1 ||  ||   || 2 || 3 || 1 || 5 || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Īrija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 || 1 || 3 || 7 ||  ||   || 4 ||  ||   || 1 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 2 ||  || 1 || 2 ||  ||   ||  ||   || 1
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Andora
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 22 ||  || 4 || 3 ||  ||   ||  ||   || 1 ||  || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||   ||  ||   ||  ||   ||  ||   || '''12'''
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Bosnija un Hercegovina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 72 || '''12''' ||  || 1 || 6 ||  ||   || 4 || '''12''' || '''12''' ||  || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 7 || 8 ||  ||   ||  || 7 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Armēnija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 139 || 6 || 10 || 2 || 5 || 8 || '''12''' ||  || 5 || 3 || '''12''' || 2 || 3 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 4 || 5 || '''12''' || '''12''' || 10 || 10
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Nīderlande
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 ||  || 1 ||  ||   || 3 || 8 || 2 ||  || 7 ||  ||   ||  ||   || 3 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 3 ||  ||   ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Somija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 79 || 2 ||  || '''12''' || 8 || 4 || 2 ||  || 3 || 6 || 5 || 6 || '''12''' || 1 ||  ||   || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  || 4 || 6 || 2 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Rumānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 94 ||  || 8 ||  || '''12''' || 6 || 6 || 6 || 6 || 5 || 3 || 7 || 6 ||  || 5 || 3 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 1 || 8 || 3 || 8
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Krievija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 135 || 8 || '''12''' || 10 || 7 ||  || 3 || 8 || 7 || 8 || 8 || 4 || 4 || 7 || '''12''' || 2 || 6 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 6 || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Grieķija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 156 || 7 || 7 || 5 || 4 || '''12''' || 10 || '''12''' || 8 || 4 || 6 || 10 || 5 || 8 || 10 || 8 || 3 || '''12''' || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 7
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 5
| {{ESC|Armēnija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Polija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 4
| {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Rumānija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Vācija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovēnija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;2&quot; | 2
| {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Izraēla}}
|-
| {{ESC|Somija}} || {{ESC|Andora}}, {{ESC|Igaunija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;5&quot; | 1
| {{ESC|Andora}} || {{ESC|Spānija}}
|-
| {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}
|-
| {{ESC|Norvēģija}} || {{ESC|Somija}}
|-
| {{ESC|Polija}} || {{ESC|Īrija}}
|-
| {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}}
|}

=== Otrais pusfināls ===
{{Legend|navajowhite|Skatītāju izvēlētās valstis}}
{{Legend|paleturquoise|Žurijas izvēlētā valsts|text=‡}}
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:85%;&quot;
|-
|+ Balsojuma tabula&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Belgrade 2008 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210423180414/https://eurovision.tv/event/belgrade-2008/second-semi-final/results |archive-date=23 April 2021 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2008 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1470#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040405/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1470#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}&lt;/ref&gt;
|-
| colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:left; background:#F2F2F2&quot; | {{legend|#EFA4A9|100% skatītāju balsojums|outline=#AAAAAA}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kopējie punkti|cellstyle=border-bottom:1px solid transparent;}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Islande}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Zviedrija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Turcija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ukraina}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Lietuva}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Albānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Šveice}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Čehija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Baltkrievija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Latvija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Horvātija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Bulgārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Dānija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Gruzija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Ungārija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Malta}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Kipra}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Maķedonija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Portugāle}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Francija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Serbija}}
! scope=&quot;col&quot; {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}}
|-
! style=&quot;height:2px; border-top:1px solid transparent;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
| style=&quot;background:#EFA4A9;&quot; |
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! rowspan=&quot;19&quot; {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}}
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Islande
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 68 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 3 || 1 || 2 || 5 || 4 ||  || 1 || 2 ||  ||  || 10 ||  || 7 || 5 || 1 ||  || 5 || 8 ||  || 4
|- style=&quot;background:paleturquoise;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:paleturquoise;&quot; | Zviedrija {{small|‡}}
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 54 || 8 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 ||  || 3 || 1 || 3 ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  || 1 || 7 || 4 ||  || 3 || 1 || 3 || 6
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Turcija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 85 ||  || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  || '''12''' || 7 ||  || 3 ||  ||  || 7 || 8 || 5 || 4 ||  ||  || 8 ||  || 10 ||  || 10
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Ukraina
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 152 || 6 || 3 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 7 ||  || 1 || '''12''' || '''12''' || 6 || 7 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || 8 || 10 || 6 || '''12''' || 3 || 8 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Lietuva
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 30 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  || '''12''' ||  ||  ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 8
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Albānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 67 || 1 || 7 || 8 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 10 || 1 || 5 ||  || 10 ||  ||  ||  ||  ||  ||  || '''12''' || 2 || 5 ||  || 3
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Šveice
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 47 ||  ||  ||  ||  ||  || 10 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 5 ||  || 5 ||  ||  || '''12''' || 7 || 1 ||  || 7 ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Čehija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 9 ||  ||  || 1 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  || 1 ||  || 5 ||  ||  ||  ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Baltkrievija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 27 ||  ||  ||  || 10 || 6 ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 5 ||  ||  ||  || 4 ||  ||  || 2 ||  ||  ||  ||  ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Latvija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 86 || 7 || 8 ||  || 2 || '''12''' ||  ||  || 5 || 6 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 || 1 || 6 || 6 ||  || 6 ||  || 4 || 10 ||  || 2 || 5
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Horvātija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 112 || 4 || 4 || 5 || 7 || 5 || 3 || 6 || 3 || 7 || 7 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 6 || 3 || 8 || 10 ||  || 6 || 10 || 6 || 2 || 10 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Bulgārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 56 || 5 ||  || 6 || 6 || 1 ||  ||  || 2 || 2 || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 3 || 2 || 8 || 7 || 1 || 6 || 5 ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Dānija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 112 || '''12''' || '''12''' ||  || 4 || 8 || 4 || 5 || 10 || 4 || 8 || 3 || 2 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 3 || '''12''' || 4 || 5 || 3 || 8 || 4 ||  || 1
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Gruzija
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 107 || 2 || 1 || 10 || '''12''' || 10 ||  ||  || 8 || 10 || 10 ||  || 4 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || 2 || 10 || '''12''' || 2 || 7 ||  || 7 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Ungārija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 6 ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  ||  || 1 || 1 || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  ||  ||  || 4 ||
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Malta
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 38 || 3 ||  ||  ||  ||  || 8 ||  || 6 ||  || 4 || 4 || 3 || 4 ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || 4 ||  ||  || 2
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Kipra
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 36 ||  ||  || 4 ||  ||  || 2 || 2 ||  ||  ||  ||  || 8 ||  || 2 || 5 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  ||  || 1 || '''12'''
|-
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; background:#f2f2f2;&quot; | Maķedonija
| style=&quot;text-align:right; background:#f2f2f2;&quot; | 64 ||  || 2 || 7 ||  ||  || 7 || 8 || 4 ||  ||  || '''12''' || 10 || 2 ||  ||  ||  ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | ||  ||  || '''12''' ||
|- style=&quot;background:#ffdead;&quot;
! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;&quot; | Portugāle
| style=&quot;text-align:right;&quot; | 120 || 10 || 5 ||  || 8 || 4 || 6 || '''12''' || 7 || 8 || 3 || 8 || 5 ||  || 7 || 6 || 3 || 3 ||  || style=&quot;text-align:left; background:#aaa;&quot; | || '''12''' || 6 || 7
|}

==== 12 punkti ====
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;width:100%;&quot;
|-
! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis
|-
! scope=&quot;row&quot; | 6
| {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Čehija}}, {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Turcija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; | 3
| {{ESC|Dānija}} || {{ESC|Islande}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Zviedrija}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;3&quot; | 2
| {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Ukraina}}
|-
| {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Serbija}}
|-
| {{ESC|Portugāle}} || {{ESC|Francija}}, {{ESC|Šveice}}
|-
! scope=&quot;row&quot; rowspan=&quot;7&quot; | 1
| {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Maķedonija}}
|-
| {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}}
|-
| {{ESC|Latvija}} || {{ESC|Lietuva}}
|-
| {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Latvija}}
|-
| {{ESC|Šveice}} || {{ESC|Malta}}
|-
| {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Albānija}}
|-
| {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Dānija}}
|}

=== Fināls ===
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size: 85%&quot;
!colspan=&quot;2&quot; rowspan=&quot;2&quot; |
!colspan=&quot;45&quot;|Balsošanas rezultāti
|-
! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCIrija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCIslande.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCNiderlande.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCPortugale.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCNorvegija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCUngarija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCPolija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCAzerbaidzana.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCUkraina.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCAlbanija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCAndora.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCBaltkrievija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCBulgarija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCMoldova.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCCehija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCArmenija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCGruzija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSerbija.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCMelnkalne.svg|16px]]
! [[Attēls:19px-ESCSanmarino.svg|16px]]
|- 
!rowspan=&quot;26&quot; |[[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]]
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Rumānija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 45 || 4 || 3 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Apvienotā Karaliste || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 14 || 0 || 8 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Albānija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 55 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 8 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 3
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Vācija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 14 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Armēnija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 199 || '''12''' || 0 || 1 || 10 || 0 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || 10 || '''12''' || 2 || 10 || 8 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 5 || 6 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 4 || '''12''' || 0 || 7 || 2 || 0 || 7 || 8 || 2 || '''12''' || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || '''12''' || 5 || 1 || 8
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Bosnija un Hercegovina || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 110 || 2 || 2 || 0 || 0 || 0 || 2 || 5 || 7 || 0 || 0 || 7 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 10 || 6 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || '''12''' || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || '''12''' || 10 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Izraēla || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 124 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 1 || 5 || 2 || 3 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 1 || 0 || 3 || 8 || 3 || 5 || 2 || 0 || 0 || 3 || 0 || 3 || 0 || 5 || 6 || 6 || 7 || 5 || 4 || 0 || 4 || 2 || 6 || 0 || 6 || 3 || 7 || 5 || 10
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Somija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 35 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 10 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Horvātija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 44 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 8 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 2 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 1 || 3 || 2 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Polija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 14 || 0 || 10 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Islande || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 64 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 4 || 6 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 4 || 0 || 7 || 8 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Turcija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 138 || 10 || 0 || 0 || 0 || 8 || 4 || 10 || 6 || 10 || 0 || 10 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 2 || 4 || 0 || 8 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 2 || 4|| '''12''' || 10 || 0 || 3 || 5 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 4
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Portugāle || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 69 || 8 || 0 || 6 || 8 || 0 || 0 || 4 || 10 || 6 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 5
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Latvija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 83 || 0 || '''12''' || 4 || 2 || 10 || 6 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 7 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 10 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 0 || 3 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Zviedrija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 47 || 0 || 0 || 3 || 1 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 1 || 0 || 0 || 7 || 5 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 1 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Dānija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 60 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 3 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 7 || 2 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Gruzija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 83 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 4 || 2 || 4 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 8 || 5 || 5 || 0 || 0 || 7 || 4 || 8 || 0 || 0 || 6 || 0 || 3 || 4 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Ukraina || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 230 || 0 || 6 || 5 || 7 || 5 || 7 || 0 || 0 || 1 || 6 || 0 || 0 || 8 || 10 || 6 || '''12''' || 0 || 3 || 2 || 3 || 7 || 4 || 4 || 6 || 10 || 6 || 10 || 10 || 3 || 8 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 8 || 6 || 10 || 7 || 7 || 8 || 5 || 10 || 6 || 4 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Francija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 47 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 8 || 0 || 2 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 2 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 3 || 8 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Azerbaidžāna || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 132 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 2 || 0 || '''12''' ||'''3|| 3 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 4 || 7 || 0 || 7 || 2 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 10 || 0 || 7 || 8 || 3 || 8 || 10 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Grieķija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 218 || 3 || 4 || 0 || 3 || '''12''' || 3 || '''12''' || 5 || 8 || '''12''' || 6 || 1 || 7 || 5 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 0 || 0 || 0 || 6 || 7 || 5 || 1 || 3 || 8 || 0 || 0 || 2 || 3 || '''12''' || 3 || 6 || 2 || '''12''' || 8 || 2 || 10 || 4 || 5 || 8 || 4 || 8 || 6 || '''12'''
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Spānija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 55 || 5 || 0 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || 1 || 1 || 0 || 4 || 4 || 4 || 0 || 0 || 3 || 0 || 8 || 10 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Serbija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 160 || 7 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 8 || '''12''' || 0 || 5 || 8 || 6 || 0 || 0 || 5 || 0 || 6 || 0 || '''12''' || '''12''' || 10 || 0 || 10 || 7 || 0 || 0 || 1 || 4 || 7 || 4 || 2 || 0 || 5 || 0 || 1 || 4 || 1 || 6 || 3 || 0 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || '''12''' || 0
|-bgcolor=&quot;Gold&quot;
| style=&quot;text-align:left; background-color:Gold&quot; | '''Krievija''' || style=&quot;text-align:right; background-color:Gold&quot; |'''272''' || 1 || 5 || 0 || 5 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 8 || 1 || 0 || '''12''' || '''12''' || 7 || 6 || 5 || 10 || 7 || 4 || 6 || '''12''' || 6 || 10 || '''12''' || '''12''' || 8 || 6 || 10 || style=&quot;text-align:left; background-color:#ffdead&quot; | || 8 || '''12''' || 6 || 5 || '''12''' || 6 || 10 || 7 || '''12''' || 8 || 10 || 8 || 0
|-
| style=&quot;text-align:left; background-color:#f2f2f2&quot; | Norvēģija || style=&quot;text-align:right; background-color:#f2f2f2&quot; | 182 || 0 || 7 || 10 || 6 || 7 || 10 || 0 || 0 || 2 || 0 || 4 || '''12''' || 2 || 7 || 2 || 2 || style=&quot;text-align:left; background-color:#efefef&quot; | || '''12''' || 0 || 2 || 1 || 8 || 0 || 4 || 6 || 4 || 3 || 8 || 5 || 5 || 5 || 6 || 7 || 1 || 5 || 1 || 5 || 0 || 7 || 5 || 4 || 0 || 7
|-
| bgcolor=&quot;#efefef&quot; colspan=46 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā.
|}

== Skatīt arī ==
* [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
* [[Eirodziesma 2008]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa]

{{Eirovīzija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2008. gads mūzikā|Eirovizija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]

[[ga:Comórtas Amhránaíochta na hEoraifíse#Tíortha]]</text>
      <sha1>obno7xk9fecq6lp49g5cbktacy860ag</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Sociālā darba organizācijas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>79283</id>
    <revision>
      <id>4495554</id>
      <parentid>2009677</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:16:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4495554</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="73" sha1="kzv79a2cqx9c17rv6twnncgrwfndhcr" xml:space="preserve">[[Kategorija:Organizācijas pēc temata]]
[[Kategorija:Sociālais darbs]]</text>
      <sha1>kzv79a2cqx9c17rv6twnncgrwfndhcr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Sociālais darbs</title>
    <ns>14</ns>
    <id>79284</id>
    <revision>
      <id>4495548</id>
      <parentid>1994049</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:12:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Treisijs pārvietoja lapu [[Kategorija:Sabiedriskais darbs]] uz [[Kategorija:Sociālais darbs]]: &quot;Sabiedriskais darbs&quot; un &quot;sociālais darbs&quot; nav viennozīmīgi viens un tas pats. Šīs kategorijas saturs un starpwiki saites atbilst vairāk jēdzienam &quot;sociālais darbs&quot;</comment>
      <origin>1994049</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50" sha1="gh5r0yej3x5c04ekhjg9zhq0pmou9h4" xml:space="preserve">{{Commonscat|Society}}

[[Kategorija:Sabiedrība]]</text>
      <sha1>gh5r0yej3x5c04ekhjg9zhq0pmou9h4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495556</id>
      <parentid>4495548</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:19:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>−[[Kategorija:Sabiedrība]]; + 4 categories, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495556</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="169" sha1="m80oksrofsa4rsa6a5fi2o025l5nwrv" xml:space="preserve">{{Commonscat|Society}}

[[Kategorija:Sociālās zinātnes]]
[[Kategorija:Garīgā veselība]]
[[Kategorija:Veselības aprūpe]]
[[Kategorija:Akadēmiskās disciplīnas]]</text>
      <sha1>m80oksrofsa4rsa6a5fi2o025l5nwrv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495558</id>
      <parentid>4495556</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:20:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495558</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="173" sha1="4x8mze7vekih6qwyx4diwrfeu0ra1no" xml:space="preserve">{{Commonscat|Social work}}

[[Kategorija:Sociālās zinātnes]]
[[Kategorija:Garīgā veselība]]
[[Kategorija:Veselības aprūpe]]
[[Kategorija:Akadēmiskās disciplīnas]]</text>
      <sha1>4x8mze7vekih6qwyx4diwrfeu0ra1no</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>4495505</id>
      <parentid>4494763</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T21:09:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4495505</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1848" sha1="bcx0lxb3n9cdgvz3c4fayswn2l36t55" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[16. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''.
* [[14. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās.
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''.
* [[5. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.</text>
      <sha1>bcx0lxb3n9cdgvz3c4fayswn2l36t55</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495641</id>
      <parentid>4495505</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:46:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4495641</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1695" sha1="l347qkwh3erjdsvmsnt4d5kc6hc68j9" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''.
* [[16. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''.
* [[14. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās.
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''.</text>
      <sha1>l347qkwh3erjdsvmsnt4d5kc6hc68j9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>4495512</id>
      <parentid>4494766</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T21:18:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4495512</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4545" sha1="75vcesmvykevvhruri5mp1lf6jxj701" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmais lidojums, pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''.
* [[21. jūlijs]] — pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Extension Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Jūlijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* Jūlijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''.
* Jūlijs — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Jūlijs — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* [[6. augusts]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''.
* [[27. augusts]] — meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'', nesējraķete ''[[Ariane 62]]''.
* [[30. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''.
* [[9. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[11. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''.
&lt;!--

* [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[1. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR-13''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). —
* Septembris — pavadonis  ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>75vcesmvykevvhruri5mp1lf6jxj701</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495644</id>
      <parentid>4495512</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:48:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4495644</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4528" sha1="8ttx4xpczvnees4lzxrkta9pnxf9ad7" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[20. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[21. jūlijs]] — pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Extension Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Jūlijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* Jūlijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''.
* Jūlijs — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Jūlijs — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* [[6. augusts]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''.
* [[27. augusts]] — meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'', nesējraķete ''[[Ariane 62]]''.
* [[30. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''.
* [[9. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[11. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''.
&lt;!--

* [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[1. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR-13''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). —
* Septembris — pavadonis  ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>8ttx4xpczvnees4lzxrkta9pnxf9ad7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Virga (nozīmju atdalīšana)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>83745</id>
    <revision>
      <id>4495484</id>
      <parentid>2400961</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T18:16:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <origin>4495484</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="362" sha1="68kqrr8c4sfomuzzzdm0ohx9zzyfvny" xml:space="preserve">'''Virga''' var būt:
* [[Virga]] — apdzīvota vieta Dienvidkurzenes novada Virgas pagastā;
* [[Virga (upe)|Virga]] — upe, Vārtājas pieteka.

== Cilvēki ar šādu uzvārdu ==
* [[Ainars Virga]] (dzimis 1964) — latviešu mūziķis;
* [[Dainis Virga]] (1966—2003) — latviešu mūziķis.

{{uzvārds}}
{{Nozīmju atdalīšana}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>68kqrr8c4sfomuzzzdm0ohx9zzyfvny</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kanēļa lācis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89904</id>
    <revision>
      <id>4495663</id>
      <parentid>4195911</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T10:59:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-40377-09</username>
        <id>148106</id>
      </contributor>
      <comment>/* */ Izlaboju pareizrakstības kļūdu (Amerikas malnais lācis -&gt; Amerikas melnais lācis)</comment>
      <origin>4495663</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2013" sha1="rb1v3m3lvrfrxz80rb71jt8af6cy6g5" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Honey the Bear.jpg
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| valsts_r = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Carnivora
| kārta_lv = Plēsēji
| dzimta = Ursidae
| dzimta_lv = Lāču dzimta
| ģints = Ursus
| ģints_lv = Lāči
| suga = Ursus americanus
| suga_lv = Amerikas melnais lācis
| pasuga = Ursus americanus cinnamomum
| pasuga_lv = Kanēļa lācis
| binomial = Ursus americanus cinnamomum
| autors = Audubon &amp; Bachman, 1854
| izplatība =
| kategorijas =nē
}}
'''Kanēļa lācis''' (''Ursus americanus cinnamomum'') ir [[lāču dzimta]]s (''Ursidae'') [[Amerikas melnais lācis|Amerikas melnā lāča]] (''Ursus americanus'') pasuga. Kanēļa lācis sastopams [[Kolorādo]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]], [[Aidaho]], [[Montāna|Montānā]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], [[Vaiominga|Vaiomingā]] un [[Kanāda]]s rietumos.

Kanēļa lāci no pārējiem Amerikas melnajiem lāčiem atšķir tā kažoka krāsa. Kā jau lāča nosaukums norāda, kanēļa lāča [[apmatojums]] ir kanēļbrūnā [[krāsa|krāsā]]. Tas ir mazākais no visiem Amerikas melnajiem lāčiem.&lt;ref name=&quot;ap&quot;&gt;[http://www.seaworld.org/animal-info/animal-bytes/animalia/eumetazoa/coelomates/deuterostomes/chordata/craniata/mammalia/carnivora/cinnamon-bear.htm Animal bytes:Cinnamon bear]&lt;/ref&gt; Tā augstums skaustā ir 90 cm, svars 92—270 kg. Tēviņi ir izteikti lielāki par mātītēm. Kā visi Amerikas melnie lāči arī kanēļa lāči ir [[visēdāji]].&lt;ref name=&quot;ap&quot;/&gt; Vairāk par ieradumiem, barību un vairošanos lasīt galvenajā rakstā [[Amerikas melnais lācis]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.flickr.com/photos/wawaduane/3619340881/in/set-72157618550112561/ Kanēļa lāča foto 1]
* [http://www.photoscanada.com/gallery/cinnamon_bears Kanēļa lāča foto 2]

[[Kategorija:Lāču dzimta]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]]
[[Kategorija:ASV fauna]]</text>
      <sha1>rb1v3m3lvrfrxz80rb71jt8af6cy6g5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Odiseja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>111217</id>
    <revision>
      <id>4495506</id>
      <parentid>4404880</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T21:10:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Tēlemaha ceļojums (1.—4. dziedājums) */</comment>
      <origin>4495506</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6154" sha1="dpjqc0wt4szrrcygcxq9c8gb1ep4law" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|poēmu|Odyssey|Odyssey}}
[[Attēls:Beginning Odyssey.svg|thumbnail|upright=1.2|Episkās poēmas “Odiseja” pirmās rindiņas]]
'''“Odiseja”''' ({{val|grc|Ὀδύσσεια}}, ''Odýsseia'') ir viena no divām nozīmīgākajām [[Senā Grieķija|sengrieķu]] episkajām poēmām. Par tās autoru uzskata aklo sengrieķu dzejnieku [[Homērs|Homēru]] un tiek lēsts, ka tikusi sacerēta 9. vai 8. gadsimtā p.m.ē. Homēram tiek piedēvēts arī otrs lielākais [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] eposs — “[[Iliāda]]”, kas tapis agrāk. Eposa sižets aizgūts no varoņteiksmu cikla par [[Trojas karš|Trojas karu]]. Odisejas kompozīcija ir sarežģītāka par Trojas kara varoņteiksmu kompozīcijām, eposam ir vairākas darbības vietas. Episko poēmu “Odiseja” veido 24 dziedājumi, kas sadalīti ik pa četriem 6 daļās; tā rakstīta [[daktils|daktila]] [[heksametrs|heksametrā]]. Tajā tiek stāstīts par [[Itaka (Grieķija)|Itakas]] valdnieku [[Odisejs|Odiseju]], par viņa atgriešanos mājās no [[Trojas karš|Trojas kara]]. Mājās viņš atgriežas 20 gadus no brīža, kad devās prom uz Trojas karu, tādēļ termins “odiseja” tiek izmantots arī, lai apzīmētu ilgu ceļojumu ar daudziem piedzīvojumiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://tezaurs.lv/Odiseja:1 | title= Odiseja | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2022-5-31}}&lt;/ref&gt; Odiseja prombūtnes laikā viņa sieva [[Pēnelope]] un dēls [[Tēlemahs]] ir spiesti cīnīties pret preciniekiem, kuri izšķiež Odiseja mantu un vēlas apņemt Pēnelopi par sievu.

“Iliāda” un “Odiseja” ir senākie Eiropas literatūras darbi, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1890. gadā pirmo reizi “Odiseja” tika iztulkota latviešu valodā — Jelgavā tika izdots [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] tulkojums, bet Rīgā tika izdots [[Ernests Dinsbergs|Ernesta Dinsberga]] tulkojums.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://satori.lv/article/iesveriet-ludzu-mazliet-heksametra | title= Iesveriet lūdzu mazliet heksametra | publisher= satori.lv | author= P. Bankovskis | date= 2018-1-19 | access-date= 2022-05-31 | archive-date= 2022-11-28 | archive-url= https://web.archive.org/web/20221128060345/https://satori.lv/article/iesveriet-ludzu-mazliet-heksametra }}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
{{nepilnīga sadaļa}}
=== Tēlemaha ceļojums (1.—4. dziedājums) ===
Pirmajos četros dziedājumos ir tāds kā episkās poēmas ievads. “Odiseja” sākas ar to, ka ir noslēdzies desmit gadus ilgušais [[Trojas karš]], no kura Itakas valdnieks [[Odisejs]] neatgriežas mājās, jo pret viņu ir vērstas jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] dusmas. Pirmajos dziedājumos tiek stāstīts, kas notiek galvenā tēla Odiseja mājās viņa prombūtnes laikā un aprakstītas viņa dēla [[Tēlemahs|Tēlemaha]] gaitas. Tiek pieļauts, ka Odisejs ir miris, tāpēc pie viņa sievas [[Pēnelope]]s ierodas precinieki, kas kāro iegūt Odiseja mantu.

Gudrības dieviete [[Atēna]] kļūst par Odiseja aizbildni un lūdz, lai [[Zevs]] ļauj viņam atgriezties mājās, kamēr Poseidons nebūs [[Olimpa kalns|Olimpa kalnā]]. Atēna nodod ziņu arī dēlam Tēlemaham, lai viņš turpina meklēt ziņas par tēvu.

=== Odiseja došanās mājup (5.—8. dziedājums) ===
[[Attēls:Eginks Odisejs un Nausikaja.jpg |thumbnail|upright=1.0|[[Johans Lēberehts Eginks|Johana Lēberehta Eginka]] glezna “Odisejs un Nausikaja”]]
Šajos četros dziedājumos ir teikts par to, ka nimfa [[Kalipso]] ir Odiseju aizturējusi savā salā. Odisejam izdodas ar paštaisītu plostu doties mājup, bet vētra viņu izmet pie [[faiāki|faiāku]] salas, kur viņu atrod valdnieka meita [[Nausikaja]], kas tālāk viņu nodod tēvam [[Alkinojs|Alkinojam]].

=== Odiseja stāstījums par piedzīvojumiem mājup (9.—12. dziedājums) ===
Odiseju viesmīlīgi uzņem Alkinoja pilī, kur viņš izstāsta savus piedzīvojumus

=== Atgriešanās Itakā (13.—16. dziedājums) ===
Odisejs ar faiāku palīdzību atgriežas Itakā. Uzticīgais cūku gans Eimajs viņu uzņem un apraksta situāciju pilī. Tāpēc Odisejs noslēpjas ganu mājā, lai aizsargātu Odiseju, Atēna piešķir viņam ubaga veidolu. Tikmēr Tēlemahs atstāj Spartu un atgriežas Itakā. Viņš spēj izbēgt no precinieku slazdiem, par kuriem Atēna viņu brīdināja. Viņš dodas pie Eimaja un satiek savu tēvu Odiseju.

=== Gatavošanās atriebībai (17.—20. dziedājums) ===
Odiseju sākumā atpazīst vienīgi vecais mirstošais suns Argoss un vēlāk arī vecā kalpone Eirikleja. Slepus Odisejs gatavojas cīņai ar preciniekiem, visus ieročus ieslēdzot kamerā. Precinieki ņirgājas par šķietamo ubagu un smejas par gaišreģi Teoklimenu, kurš brīdina viņus par nelaimi, kas viņiem draud.

=== Precinieku nogalināšana; izlīgums ar viņu radiniekiem (21.—24. dziedājums) ===
Pēnelope atzīst viņu par savu vīru, tad Odisejs apciemo savu veco tēvu Lāertu. 
Penelope sola preciniekiem, ka viņa vairs neliks viņiem gaidīt, bet kļūs par sievu tam, kurš uzvarēs sacensībās ar Odiseja loku. Taču nevienam neizdodas uzvilkt loku – izņemot pašu Odiseju. Pēc veiksmīgā šāviena viņš beidzot atklājas un ar Tēlemaha un Eimaja palīdzību nogalina pielūdzējus, kā arī kalpones un kalpus, kas izrādījušies neuzticīgi.
Precinieku dvēseles nonāk mirušo valstībā, bet viņu radinieki nolemj Odisejam atriebties. Atēna rīkojas kā samierinātāja, eposs beidzas ar miera salīgšanu.

== Galvenie tēli ==
Eposā galvenais tēls ir [[Itaka (Grieķija)|Itakas]] valdnieks [[Odisejs]]. Vēl nozīmīgi tēli ir [[Pēnelope]] (viņa sieva) un [[Tēlemahs]] (dēls). Poēmā notiek cīņa arī starp sengrieķu dieviem — [[Atēna|Atēnu]] (Odiseja aizgādni), [[Poseidons|Poseidonu]] un [[Zevs|Zevu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.perseus.tufts.edu/hopper/text?doc=Perseus%3atext%3a1999.01.0135 Odiseja sengrieķu valodā]


{{Literatūra-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu eposi]]</text>
      <sha1>dpjqc0wt4szrrcygcxq9c8gb1ep4law</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495510</id>
      <parentid>4495506</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T21:11:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Atgriešanās Itakā (13.—16. dziedājums) */</comment>
      <origin>4495510</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6154" sha1="mybiojoiuvmyx7nqaq6hafdynvqsoha" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|poēmu|Odyssey|Odyssey}}
[[Attēls:Beginning Odyssey.svg|thumbnail|upright=1.2|Episkās poēmas “Odiseja” pirmās rindiņas]]
'''“Odiseja”''' ({{val|grc|Ὀδύσσεια}}, ''Odýsseia'') ir viena no divām nozīmīgākajām [[Senā Grieķija|sengrieķu]] episkajām poēmām. Par tās autoru uzskata aklo sengrieķu dzejnieku [[Homērs|Homēru]] un tiek lēsts, ka tikusi sacerēta 9. vai 8. gadsimtā p.m.ē. Homēram tiek piedēvēts arī otrs lielākais [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] eposs — “[[Iliāda]]”, kas tapis agrāk. Eposa sižets aizgūts no varoņteiksmu cikla par [[Trojas karš|Trojas karu]]. Odisejas kompozīcija ir sarežģītāka par Trojas kara varoņteiksmu kompozīcijām, eposam ir vairākas darbības vietas. Episko poēmu “Odiseja” veido 24 dziedājumi, kas sadalīti ik pa četriem 6 daļās; tā rakstīta [[daktils|daktila]] [[heksametrs|heksametrā]]. Tajā tiek stāstīts par [[Itaka (Grieķija)|Itakas]] valdnieku [[Odisejs|Odiseju]], par viņa atgriešanos mājās no [[Trojas karš|Trojas kara]]. Mājās viņš atgriežas 20 gadus no brīža, kad devās prom uz Trojas karu, tādēļ termins “odiseja” tiek izmantots arī, lai apzīmētu ilgu ceļojumu ar daudziem piedzīvojumiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://tezaurs.lv/Odiseja:1 | title= Odiseja | publisher= tezaurs.lv | accessdate= 2022-5-31}}&lt;/ref&gt; Odiseja prombūtnes laikā viņa sieva [[Pēnelope]] un dēls [[Tēlemahs]] ir spiesti cīnīties pret preciniekiem, kuri izšķiež Odiseja mantu un vēlas apņemt Pēnelopi par sievu.

“Iliāda” un “Odiseja” ir senākie Eiropas literatūras darbi, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1890. gadā pirmo reizi “Odiseja” tika iztulkota latviešu valodā — Jelgavā tika izdots [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] tulkojums, bet Rīgā tika izdots [[Ernests Dinsbergs|Ernesta Dinsberga]] tulkojums.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://satori.lv/article/iesveriet-ludzu-mazliet-heksametra | title= Iesveriet lūdzu mazliet heksametra | publisher= satori.lv | author= P. Bankovskis | date= 2018-1-19 | access-date= 2022-05-31 | archive-date= 2022-11-28 | archive-url= https://web.archive.org/web/20221128060345/https://satori.lv/article/iesveriet-ludzu-mazliet-heksametra }}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
{{nepilnīga sadaļa}}
=== Tēlemaha ceļojums (1.—4. dziedājums) ===
Pirmajos četros dziedājumos ir tāds kā episkās poēmas ievads. “Odiseja” sākas ar to, ka ir noslēdzies desmit gadus ilgušais [[Trojas karš]], no kura Itakas valdnieks [[Odisejs]] neatgriežas mājās, jo pret viņu ir vērstas jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] dusmas. Pirmajos dziedājumos tiek stāstīts, kas notiek galvenā tēla Odiseja mājās viņa prombūtnes laikā un aprakstītas viņa dēla [[Tēlemahs|Tēlemaha]] gaitas. Tiek pieļauts, ka Odisejs ir miris, tāpēc pie viņa sievas [[Pēnelope]]s ierodas precinieki, kas kāro iegūt Odiseja mantu.

Gudrības dieviete [[Atēna]] kļūst par Odiseja aizbildni un lūdz, lai [[Zevs]] ļauj viņam atgriezties mājās, kamēr Poseidons nebūs [[Olimpa kalns|Olimpa kalnā]]. Atēna nodod ziņu arī dēlam Tēlemaham, lai viņš turpina meklēt ziņas par tēvu.

=== Odiseja došanās mājup (5.—8. dziedājums) ===
[[Attēls:Eginks Odisejs un Nausikaja.jpg |thumbnail|upright=1.0|[[Johans Lēberehts Eginks|Johana Lēberehta Eginka]] glezna “Odisejs un Nausikaja”]]
Šajos četros dziedājumos ir teikts par to, ka nimfa [[Kalipso]] ir Odiseju aizturējusi savā salā. Odisejam izdodas ar paštaisītu plostu doties mājup, bet vētra viņu izmet pie [[faiāki|faiāku]] salas, kur viņu atrod valdnieka meita [[Nausikaja]], kas tālāk viņu nodod tēvam [[Alkinojs|Alkinojam]].

=== Odiseja stāstījums par piedzīvojumiem mājup (9.—12. dziedājums) ===
Odiseju viesmīlīgi uzņem Alkinoja pilī, kur viņš izstāsta savus piedzīvojumus

=== Atgriešanās Itakā (13.—16. dziedājums) ===
Odisejs ar faiāku palīdzību atgriežas Itakā. Uzticīgais cūku gans Eimajs viņu uzņem un apraksta situāciju pilī. Tāpēc Odisejs noslēpjas ganu mājā. Lai aizsargātu Odiseju, Atēna piešķir viņam ubaga veidolu. Tikmēr Tēlemahs atstāj Spartu un atgriežas Itakā. Viņš spēj izbēgt no precinieku slazdiem, par kuriem Atēna viņu brīdināja. Viņš dodas pie Eimaja un satiek savu tēvu Odiseju.

=== Gatavošanās atriebībai (17.—20. dziedājums) ===
Odiseju sākumā atpazīst vienīgi vecais mirstošais suns Argoss un vēlāk arī vecā kalpone Eirikleja. Slepus Odisejs gatavojas cīņai ar preciniekiem, visus ieročus ieslēdzot kamerā. Precinieki ņirgājas par šķietamo ubagu un smejas par gaišreģi Teoklimenu, kurš brīdina viņus par nelaimi, kas viņiem draud.

=== Precinieku nogalināšana; izlīgums ar viņu radiniekiem (21.—24. dziedājums) ===
Pēnelope atzīst viņu par savu vīru, tad Odisejs apciemo savu veco tēvu Lāertu. 
Penelope sola preciniekiem, ka viņa vairs neliks viņiem gaidīt, bet kļūs par sievu tam, kurš uzvarēs sacensībās ar Odiseja loku. Taču nevienam neizdodas uzvilkt loku – izņemot pašu Odiseju. Pēc veiksmīgā šāviena viņš beidzot atklājas un ar Tēlemaha un Eimaja palīdzību nogalina pielūdzējus, kā arī kalpones un kalpus, kas izrādījušies neuzticīgi.
Precinieku dvēseles nonāk mirušo valstībā, bet viņu radinieki nolemj Odisejam atriebties. Atēna rīkojas kā samierinātāja, eposs beidzas ar miera salīgšanu.

== Galvenie tēli ==
Eposā galvenais tēls ir [[Itaka (Grieķija)|Itakas]] valdnieks [[Odisejs]]. Vēl nozīmīgi tēli ir [[Pēnelope]] (viņa sieva) un [[Tēlemahs]] (dēls). Poēmā notiek cīņa arī starp sengrieķu dieviem — [[Atēna|Atēnu]] (Odiseja aizgādni), [[Poseidons|Poseidonu]] un [[Zevs|Zevu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.perseus.tufts.edu/hopper/text?doc=Perseus%3atext%3a1999.01.0135 Odiseja sengrieķu valodā]


{{Literatūra-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sengrieķu eposi]]</text>
      <sha1>mybiojoiuvmyx7nqaq6hafdynvqsoha</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zodiaks (grupa)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>123898</id>
    <revision>
      <id>4495520</id>
      <parentid>4495110</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T23:18:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KrissDz</username>
        <id>133533</id>
      </contributor>
      <origin>4495520</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21948" sha1="eqyi032478v0x2b8jqmcfjti6ot02uc" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = Zodiaks
| Attēls = Zodiaks Disco alliance 1980.jpg
| Att_izm = 200px
| Apraksts = Albuma ''Disco Alliance'' vāks
| Fons = grupa
| Vieta = [[Rīga]],&lt;br /&gt;{{LAT}}
| Žanrs = [[disko]], [[sintpops]], [[poproks]]
| Gadi = 1979—1983&lt;br /&gt;1987—1991&lt;br /&gt;kopš 2005
| Izdevējkompānija = [[Melodija (ierakstu kompānija)|Melodija]]&lt;br /&gt;''[[MicRec]]''
| Mlapa = https://www.janislusens.lv/zodiac/
| Dalībnieki = [[Jānis Lūsēns]]&lt;br /&gt;[[Zigfrīds Muktupāvels]]&lt;br /&gt;[[Maija Lūsēna]]&lt;br /&gt;Andris Reinis&lt;br /&gt;[[Ivars Piļka]]&lt;br /&gt;Dzintars Sāgens&lt;br /&gt;Aivars Gudrais&lt;br /&gt;[[Ainārs Ašmanis]]&lt;br /&gt;Andris Sīlis&lt;br /&gt;Zane Grīva&lt;br /&gt;Gatis Zvirgzdiņš&lt;br /&gt;Zigmunds Žukovskis
}}
'''&quot;Zodiaks&quot;''' (līdz 1985. gadam ''Zodiac'') bija latviešu rokgrupa, kura izpildīja [[Jānis Lūsēns|Jāņa Lūsēna]] skaņdarbus. Grupas pirmie instrumentālās mūzikas albumi, ''Disco Alliance'' un ''Music in the Universe'', izpelnījās plašu popularitāti Latvijā un PSRS. 1980. gadu beigās atjaunotā sastāvā, ar vokālistiem [[Zigfrīds Muktupāvels|Zigfrīdu Muktupāvelu]] un [[Maija Lūsēna|Maiju Lūsēnu]], grupa izpildīja vairākus hitus (&quot;[[Taisnība (dziesma)|Taisnība]]&quot;, &quot;Tautas laiks&quot;, &quot;Manas mīļākās puķes&quot;, &quot;Mirušais gadsimts&quot;). Kopš 2005. gada grupa periodiski uzstājusies Latvijā un Krievijā, atkārtoti izdoti grupas pirmie ieraksti.

== Darbība ==

=== 1979–1980: Dibināšana un ''Disco Alliance'' ===
[[Attēls:Grupa &quot;ARKA&quot; VI republikas komjaunatnes un jaunatnes dziesmu festivālā. Padomju Jaunatne, 1979.10.31.jpg|thumb|310x310px|Grupa &quot;ARKA&quot; VI republikas komjaunatnes un jaunatnes dziesmu festivālā|left]]
1979. gada nogalē, sekojot panākumiem VI republikas komjaunatnes un jaunatnes dziesmu un izpildītāju festivālā, &quot;[[Melodija (ierakstu kompānija)|Melodijas]]&quot; Rīgas skaņu ierakstu studijas mākslinieciskais vadītājs [[Aleksandrs Grīva]] piedāvāja [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas]] studentu instrumentālās mūzikas grupai &quot;[[Arka (grupa)|Arka]]&quot; ierakstīt skaņu plati. Radošu domstarpību dēļ grupu pameta [[Juris Kulakovs]], grupas muzikālo vadību uzņēmās J. Lūsēns.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:879206&amp;#124;article:DIVL112|title=Mākslas darbi rodas mokās|work=Padomju Jaunatne|access-date=18.08.2025|date=28.02.1987|last=Vāvere|first=Klāss}}&lt;/ref&gt; A. Grīva devās uz Maskavu, kur pārliecināja &quot;Melodijas&quot; vadību par ieraksta konceptu un komerciālo potenciālu, kļuva par grupas māksliniecisko vadītāju, producentu, un tai piešķīra angļu valodas nosaukumu ''Zodiac''.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Panākumu kāpņu augšgalā nekad nav burzmas|last=Guļevska|first=Lia|publisher=Antēra|year=2004|isbn=9789934206924|location=Rīga|pages=161}}&lt;/ref&gt; Grupa tika nomināli piesaistīta JVLVK studentu klubam.

1979. un 1980. gada mijā &quot;Melodijas&quot; Rīgas ierakstu studijā tika ierakstīts un izdots grupas pirmais albums ''Disco Alliance''. A. Grīvas iecere bija radīt komerciāli veiksmīgu populārās mūzikas ierakstu, kas stilistiski līdzinātos rietumu populārās mūzikas tendencēm un būtu eksportējams.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Viņa vadībā albums tika radīts grupas nosaukumam atbilstošā kosmiskā noskaņā, iedvesmojoties no grupas ''[[Space (grupa)|Space]]''.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Kosmisko noskaņu papildināja mākslinieces [[Frančeska Kirke|Frančeskas Kirkes]] zīmējums ar stilizētiem zodiaka zvaigznāju tēliem. Albumā dominē disko ritmi, un ir plaši izmantoti sintezatori ''ARP Odissey'', ''ARP Omni'' un latviešu tehniķa [[Fēlikss Staņevičs|Fēliksa Staņeviča]] paša būvēts sintezators.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.periodika.lv/viewerOpener?id=60549901&amp;isArticle=true&amp;query=|title=Arī jūs tā varētu...|work=Liesma|access-date=18.08.2025|date=01.02.1983|last=Paikena|first=Vija}}&lt;/ref&gt; Uz albuma vākiem un publiskajā komunikācijā ''Zodiac'' tika aprakstīts kā mūzika jaunatnei, ko izpilda paši jaunieši.
[[Attēls:Padomju Jaunatne, 1982.05.02.png|thumb|''Zodiac'' mūziķi un A. Grīva publicitātes materiālā laikrakstam &quot;Padomju Jaunatne&quot; 1982. gadā]]
Jau 1980. gada nogalē grupa un albums sasniedza dažādu laikrakstu lasītāju aptauju virsotni,&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Хит-парады в СССР. «Звуковая дорожка», «Хит-парад ТАСС» и др.|last=Сычев|first=Сергей|year=2000|isbn=9785449622372}}&lt;/ref&gt; to atzinīgi vērtēja krievu mūzikas kritiķis [[Artēmijs Troickis]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://via-era.narod.ru/Ansambli/zodiak/zod_80.html|title=Зодиак, 'Диско-альянс'|work=Московский Комсомолец|access-date=18.08.2025|date=09.1980|last=Троицкий|first=Артемий|archive-date=14.06.2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250614201158/https://via-era.narod.ru/Ansambli/zodiak/zod_80.html}}&lt;/ref&gt; 1980. gada novembrī albums ''Disco Alliance'' nopelnīja &quot;Melodijas&quot; godalgu kā labākais 1980. gada pirmās puses ieraksts, par ko A. Grīvam piešķīra 300 rubļu prēmiju. Māksliniecei F. Kirkei par albuma vāku noformējumu piešķīra 100 rubļu prēmiju.

=== 1981–1982: Publicitāte un ''Music in the Universe'' ===
[[Attēls:Grupa &quot;Zodiaks&quot;. Liesma, 1981.02.01.png|thumb|296x296px|Grupa ''Zodiac'' 1981. gada sākumā|left]]Pēc ''Disco Alliance'' izdošanas grupas sastāvs piedzīvoja izmaiņas. Grupu pameta basģitārists [[Ainārs Ašmanis]], ģitārists Andris Sīlis, vokāliste un pianiste Zane Grīva, bet pievienojās basģitārists [[Ivars Piļka]] un ģitārists Dzintars Sāgens. Grupa neilgi sadarbojās ar vokālisti Inesi Alsiņu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:745157&amp;#124;article:DIVL373|title=Pirmssajūta|work=Liesma|access-date=18.08.2025|date=01.02.1981|last=Mozers|first=Miervaldis}}&lt;/ref&gt; 1981. gadā grupai pievienojās arī ģitārists [[Aivars Gudrais]]. 

Grupas studijā ierakstītā mūzika nebija izpildāma koncertos tehnikas ierobežojumu dēļ, mūziķiem turpinot strādāt pēc studijas grupas principa.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://maaleht.delfi.ee/artikkel/120360653/zodiaci-muusikat-maletad-lati-band-loi-laineid-kogu-noukogude-liidus-aga-uhtki-kontserti-ei-andnud|title=Zodiaci muusikat mäletad? Läti bänd lõi laineid kogu Nõukogude Liidus, aga ühtki kontserti ei andnud|work=Delfi.ee|access-date=18.08.2025|date=09.03.2025|last=Must|first=Madis}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz mūziķu piesaisti studijai, ''Zodiac'' atpazīstamību sekmēja samērīga publicitātes kampaņa. ''Zodiac'' mūziķi vairākkārt uzstājās Jūrmalas spēļu un atrakciju pilī &quot;Daile&quot;,&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; koncertēja Latvijas reģionos kopā ar [[Imants Skrastiņš|Imantu Skrastiņu]],&lt;ref&gt;&quot;Uz pilngadības sliekšņa,&quot; ''Padomju Druva (Cēsis)'', 04.07.1981; L. Grauda, &quot;Reiz dejojām valsi...,&quot; ''Oktobra Karogs (Alūksne)'', 07.11.1981; G. Krūmiņš, &quot;Imants Skrastiņš Jelgavā,&quot; ''Darba Uzvara (Jelgava)'', 02.12.1981; J. Murāns, &quot;Divas pieejas mākslai,&quot; ''Padomju Zeme (Saldus)'', 15.12.1981; A. Liepiņa, &quot;Engurnieki saka paldies,&quot; ''Komunisma Rīts (Tukums)'', 31.12.1981; ''Dzirkstele (Gulbene)'', 23.01.1982; S. Līduma, &quot;Atkalredzēšānās,&quot; ''Padomju Venta (Ventspils)'', 10.02.1982; ''Komunisma Rīts (Tukums)'', 05.06.1982.&lt;/ref&gt; piedalījās Latvijas Televīzijas 1981. gada vecgada vakara programmā. 1981. un 1982. gadā ''Zodiac'' un ''Disco Alliance'' tika pastāvīgi atzinīgi novērtēts laikrakstu lasītāju aptaujās.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 

Atsākoties darbam studijā, presē tika publicētas ziņas par jauniem J. Lūsēna skaņdarbiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://via-era.narod.ru/Ansambli/zodiak/zod_82.html|title=&quot;Зодиак&quot;|work=Московский Комсомолец|access-date=19.08.2025|date=07.1981|archive-date=14.06.2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250614200217/https://via-era.narod.ru/Ansambli/zodiak/zod_82.html}}&lt;/ref&gt; Atsevišķi skaņdarbi tika atskaņoti Latvijas Radio raidījumā &quot;Būsim pazīstami&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:680629&amp;#124;article:DIVL59&amp;#124;page:14&amp;#124;query=|title=Būsim pazīstami!|work=Rīgas Viļņi|access-date=19.08.2025|date=15.05.1981}}&lt;/ref&gt; 1981. gada dokumentālajā filmā &quot;Šovakar&quot; Rīgas ierakstu studijai un ''Zodiac'' tika veltīts sižets, kurā iekļauts J. Lūsēna skaņdarbs ''Flight Over El Dorado'' un kadri no uzstāšanās atrakciju pilī &quot;Daile&quot;.&lt;ref&gt;Maruta Jurjāne, [https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/movie/163542?q=Šovakar &quot;Šovakar&quot;], Telefilma-Rīga, 1981.&lt;/ref&gt; Grupas uzstāšanās atrakciju pilī &quot;Daile&quot; iemūžināta arī Latvijas Televīzijas režisores Brigitas Vīnšteines videoierakstā J. Lūsēna skaņdarbam ''A Mysterious Galaxy''.&lt;ref&gt;Brigita Vīnšteine. Zodiaks - A Mysterious Galaxy. ''50 gadi 50 dziesmās! Latvijas Televīzijai 50''. Mikrofona Ieraksti, 2004.&lt;/ref&gt; 

1982. gada maijā ''Zodiac'' kā daļa no koncertprogrammas &quot;Baltijas jaunība&quot; sniedza vērienīgu priekšnesumu Maskavas Valsts centrālajā koncertzālē ''Rossiia'' (''Россия''). Grupa uzstājās fonogrammas pavadījumā, priekšnesumā tika izmantoti gaismas efekti, [[Juris Podnieks|Jura Podnieka]] uzņemti kinokadri, un grupai uz skatuves piebiedrojās Kauņas rokbaleta trupa.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.periodika.lv/viewerOpener?id=71580506&amp;isArticle=true&amp;query=|title=Maskava klausījās Baltijas jaunību|work=Padomju Jaunatne|access-date=18.08.2025|date=30.05.1982|last=Baumanis|first=Aivars}}&lt;/ref&gt; 1982. gada jūlijā žurnālists [[Aivars Baumanis]] ''Zodiac'' veltīja apjomīgu rakstu, minot plānotu atkārtotu grupas uzstāšanos Maskavā gada nogalē.&lt;ref&gt;Aivars Baumanis. [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:859623|article:DIVL756 Zodiaka alianses]. ''Liesma'', 01.07.1982. Skatīts: 16.07.2026.&lt;/ref&gt; A. Grīva vēlāk uzsvēris A. Baumaņa publikāciju nozīmi ''Zodiac'' popularitātes vairošanā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;[[Attēls:Grupas &quot;Zodiaks&quot; priekšnesums Maskavā. Padomju Jaunatne, 1982.05.30.png|thumb|Jura Podnieka kinokadri grupas ''Zodiac'' priekšnesumā Maskavā 1982. gada maijā|303x303px|left]]
[[Attēls:Grupas &quot;Zodiaks&quot; priekšnesums Maskavā. Padomju Jaunatne, 1983.08.28.png|thumb|Kadrs no grupas ''Zodiac'' priekšnesuma Maskavā 1982. gada maijā|250x250px|left]]1982. gada nogalē &quot;Melodija&quot; izdeva grupas otro albumu ''Music in the Universe''. Tajā joprojām plaši figurēja sintezators (''Yamaha SK-50D''), bet dominēja rokmūzikas izteiksmes līdzekļi. Albums tika nomināli veltīts padomju kosmonautikas 25. gadadienai, pieturoties kosmiskai tematikai. Albuma vākus rotāja [[Māris Ārgalis|Māra Ārgaļa]], [[Juris Truls|Jura Trula]], un [[Gunta Liepiņa Grīva|Guntas Liepiņas Grīvas]] ilustrācijas, A. Baumaņa albuma vāka aprakstā minēta grupas mūziķu tikšanās ar padomju kosmonautiem &quot;[[Zvaigžņu pilsētiņa|Zvaigžņu pilsētiņā]]&quot;, kas kalpojusi kā iedvesmas avots. J. Lūsēns vēlāk apstiprinājis ieceri tikties ar kosmonautiem, bet tā nekad neesot realizējusies.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; A. Baumaņa aprakstā minēta arī ''Zodiac'' sadarbība ar kosmonautu [[Aleksejs Ļeonovs|Alekseju Ļeonovu]] - 1982. gada mākslas filmā &quot;Zvaigžņu palete&quot; (''Звездная палитра'') izmantoti skaņdarbi no ''Music in the Universe'', bet grupas mūziķi attēloti tikai kā tumši silueti.&lt;ref&gt;Leonīds Švarcs. [https://www.youtube.com/watch?v=Sni1jg6v5lU Звёздная палитра]. Центрнаучфильм, 1982.&lt;/ref&gt;
Pēc otrā albuma izdošanas grupa pārtrauca aktīvu darbību, J. Lūsēnam pievēršoties studijām JVLVK. ''Music in the Universe'' neizpelnījās pirmajam albumam līdzvērtīgu klausītāju atzinību. A. Troickis kritizēja rokmūzikas dominanci albumā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://via-era.narod.ru/Ansambli/zodiak/zod_82.html|title=Второй виток 'Зодиака'|work=Московский Комсомолец|access-date=18.08.2025|date=04.1983|last=Троицкий|first=Артемий|archive-date=14.06.2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250614200217/https://via-era.narod.ru/Ansambli/zodiak/zod_82.html}}&lt;/ref&gt; [[Raimonds Pauls]] norādīja uz mazāku klausītāju interesi par albumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.periodika.lv/viewerOpener?id=84326099&amp;isArticle=true&amp;query=|title=Ko darīsim tālāk?|work=Padomju Jaunatne|access-date=18.08.2025|date=24.09.1983|last=Baumanis|first=Aivars}}&lt;/ref&gt; Pēc grupas aktīvas darbības pārtraukšanas kritās grupas un albumu vērtējums laikrakstu lasītāju aptaujās.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Neskatoties uz to, arī otrais grupas albums izpelnījās &quot;Melodijas&quot; atzinību kā labākais 1982. gada otrās puses ieraksts, par ko A. Grīvam piešķīra 100 rubļu prēmiju. Albuma vāku māksliniekiem piešķīra un savstarpēji sadalīja 50 rubļu prēmiju. Pirmo divu ierakstu panākumu iespaidā grupas mākslinieciskais vadītājs A. Grīva vēlējās turpināt ''Zodiac'' kā muzikālas programmas darbību, piesaistot citus mūziķus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.periodika.lv/viewerOpener?id=56588115&amp;isArticle=true&amp;query=|title=Aleksandrs Grīva: pilnveidot latviešu padomju estrādes mūziku|work=Padomju Jaunatne|access-date=18.08.2025|date=28.08.1983|last=Papēdis|first=Māris}}&lt;/ref&gt;[[Attēls:Zodiaks Mūzika izplatījumā 1982.jpg|thumb|215x215px|1982. gada ieraksta ''Music in the Universe'' vāks ar Māra Ārgaļa ilustrāciju]]

=== 1983–1985: Mēģinājumi turpināt ''Zodiac'' ===

Pēc &quot;Melodijas&quot; datiem līdz 1983. gada 26. augustam tika pārdoti {{sk|5848980}} ''Disco Alliance'' un {{sk|1703800}} ''Music in the Universe'' eksemplāru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.periodika.lv/viewerOpener?id=56588116&amp;isArticle=true&amp;query=|title='Zodiaka' otrais aplis|work=Padomju Jaunatne|access-date=18.08.2025|date=28.08.1983|last=Troickis|first=Artēmijs}}&lt;/ref&gt; Sākot ar 1983. gadu, atsaucoties uz Japānas padomju mūzikas cienītāju biedrības (''Японского Общества Любителей Советской Музыки'') interesi, ''Zodiac'' pirmie ieraksti tika eksportēti uz Japānu..0

Sākotnējie jauna ''Zodiac'' ieraksta plāni tika veidoti 1983.–1984. gadam, 1985. gadā bija plānots izdot īpašu ''Zodiac'' ierakstu ar nosaukumu &quot;Aerobiskā ģimnastika&quot;. Galu galā 1985. gadā tika izdots tikai nomināli ''Zodiac'' ieraksts ''Музыка из kинофильмов'', kurā iekļauti krievu komponista [[Viktors Vlasovs|Viktora Vlasova]] instrumentāli skaņdarbi no kinofilmām. Uz ieraksta vākiem kā izpildītājs norādīta grupa ''Zodiac'', kā tās vadītājs un skaņu režisors norādīts A. Grīva. V. Vlasova mūzika ierakstīta jau 1982. gadā, taču J. Lūsēns noliedz, ka būtu piedalījies, vai zinājis par šāda ieraksta veikšanu.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5279578/lusens-zodiac-beidzot-ir-nodibinats|title=Lūsēns: 'Zodiac' beidzot ir nodibināts|work=TVNET|access-date=18.08.2025|date=29.10.2013|last=Žilde|first=Jānis}}&lt;/ref&gt;

=== 1986–1991: Atjaunotais &quot;Zodiaks&quot; un dziesmu hiti ===
Pēc JVLVK absolvēšanas J. Lūsēns kļuva par Liepājas zvejnieku kolhoza &quot;Boļševiks&quot; vokāli-instrumentālā ansambļa &quot;Neptūns&quot; vadītāju. Šī grupa 1985. gadā ierakstīja mazo skaņuplati ar J. Lūsēna dziesmām, no kurām divās dziedāja [[Aivars Brīze]], pa vienai [[Maija Lūsēna]] un [[Igo (mūziķis)|Igo]]. 1986. gadā J. Lūsēns izveido atšķirīgu sastāvu, kas kļūst pazīstams kā Jāņa Lūsēna grupa un ar dziesmu &quot;Viegls rokenrols pa radio&quot; iegūst 21. vietu &quot;[[Mikrofona aptauja 1986|Mikrofona aptaujā]]&quot;.

1987. gadā J. Lūsēns izveidoja jaunu grupas sastāvu, pieņemot nosaukuma latvisko versiju &quot;Zodiaks&quot;, iekļaujot dziedātājus Zigfrīdu Muktupāvelu un Maiju Lūsēnu, ģitāristu Dz. Sāgenu (viņu drīz nomainīja A. Gudrais) un taustiņinstrumentālistu Gati Zvirgzdiņu (viņš pēc kāda laika grupu pameta). Grupa ieguva ''Grand Prix'' festivālos &quot;[[Liepājas dzintars]] '87&quot; un &quot;Liepājas dzintars '89&quot;. Populārākās dziesmas [[Mikrofona aptauja|&quot;Mikrofona&quot; aptaujā]]: &quot;Vējš&quot; (12. vieta, 1987), &quot;Tautas laiks&quot; (6. vieta, 1988), &quot;[[Taisnība (dziesma)|Taisnība]]&quot; (2. vieta, 1989), &quot;Dziedi jel&quot; (11. vieta, 1989), &quot;Manas mīļākās puķes&quot; (7. vieta, 1991), &quot;Daugava&quot; (22. vieta, 1991).

Grupai iznāca divas skaņuplates — ''In memoriam'' ar instrumentālo mūziku un &quot;Mākoņi&quot;, kurā Z. Muktupāvels un M. Lūsēna dziedāja J. Lūsēna dziesmas ar [[Plūdons|V. Plūdoņa]] un citu latviešu dzejnieku vārdiem, tai skaitā arī &quot;Manas mīļākās puķes&quot;. Ārpus albumiem palikušas dziesmas &quot;Klaidonis&quot;,&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=wBKrDm-hRBI Zodiaks — Klaidonis]&lt;/ref&gt; &quot;Dziesma&quot;,&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=7SXwPEabGNs Zodiaks — Dziesma]&lt;/ref&gt; &quot;No tēvu zemes&quot;,&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=Tn9zGc3g0Zo Zodiaks — No tēvu zemes]&lt;/ref&gt; &quot;Saule un sirds&quot;,&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=X5rbCb9Ag-Y Zodiaks — Saule un sirds]&lt;/ref&gt; &quot;Kas tie tādi&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=TXYIy1gQTPo Zodiaks — Kas tie tādi]&lt;/ref&gt;

=== 1991–2005: &quot;Zodiaks&quot; pārtrauc darbību ===
1991. gadā pēc Amerikas turnejas grupa savu darbību pārtrauca. Pēc grupas aktīvās darbības beigām Z. Muktupāvels un A. Gudrais pievienojās grupai &quot;[[Bet bet]]&quot;, savukārt Jānis un Maija Lūsēni kādu laiku turpināja kopīgi uzstāties ar bērnu dziesmu programmām. J. Lūsēns pievērsās mūzikliem un operām, kā arī ierakstīja dziesmu ciklus ar dažādiem izpildītājiem. &quot;Zodiaka&quot; dziesmas tika izdotas atkārtoti vairākās izlasēs Latvijā un Krievijā.

=== Kopš 2005: &quot;Zodiaks&quot; un ''Zodiac'' mūsdienās ===
2005. gadā &quot;Zodiaka&quot; instrumentālais sastāvs (Jānis Lūsēns, Zigfrīds Muktupāvels, Ivars Piļka, Dzintars Sāgens un Andris Reinis) apvienojās, lai sniegtu koncertu Krievijas festivālā ''Diskoteka 80'', izpildot instrumentālos skaņdarbus no grupas pirmajiem diviem albumiem. Panākumu iedvesmoti, mūziķi turpināja uzstāties gan Krievijā, gan Latvijā. 2013. gadā &quot;Zodiaks&quot; piedalījās festivālā &quot;[[Positivus]]&quot;, tā paša gada rudenī sekoja pirmais pilna apjoma koncerts koncertzālē ''Palladium'' Rīgā. Sastāvā līdzās J. Lūsēnam un Z. Muktupāvelam ir arī bundzinieks Mārtiņš Linde, ģitārists Mārcis Auziņš un taustiņinstrumentālists Jānis Lūsēns juniors.&lt;ref&gt;http://www.delfi.lv/kultura/news/music/zodiac-bija-ka-zibens-speriens-no-skaidram-debesim-uzskata-zigfrids-muktupavels.d?id=43770212&lt;/ref&gt;

Gan Latvijā, gan Krievijā tika izdoti grupas instrumentālo skaņdarbi remiksi.

== Diskogrāfija ==

=== Albumi ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; width=&quot;40&quot;|Gads
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Albums
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Piezīmes
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1980
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Disco Alliance''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Instrumentāls, LP
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1982
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Music in the Universe''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Instrumentāls, LP
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1985
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Музыка из kинофильмов''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Instrumentāls, LP
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1989
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''In Memoriam''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Instrumentāls, LP
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1990
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|&quot;[[Mākoņi (albums)|Mākoņi]]&quot;
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;| LP
|}

=== EP ===
* ''Provincial Disco (Remixes)''. Mikrofona ieraksti, 2006.
* ''Pacific''. ''Shanti Records'' (Krievija), 2012.

=== Izlases ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; width=&quot;40&quot;|Gads
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Albums
!align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Piezīmes
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1984
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Music in the Universe''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;| Abi pirmie albumi, kasete
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1995
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|&quot;Mirušais gadsimts (dziesmu izlase)&quot;
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;| Kasete
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1996
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''[[Dedication]]''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Instrumentāls, CD
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|1999
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''[[Disco Alliance (1999. gada albums)|Disco Alliance]]''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|Abi pirmie albumi, CD
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2006
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|&quot;[[Mirušais gadsimts (dziesmu izlase)|Mirušais gadsimts]]&quot;
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|CD
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|2008
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|''Зодиак''
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|CD, Krievija, instrumentāls
|}

=== Dziesmas dažādu izpildītāju izlasēs ===
* &quot;Noslēpumainā galaktika&quot; — Jaunības balsis (1982) 
* &quot;Viegls rokenrols pa radio&quot; — [[Melodiju stafete]] 6 (1987) &lt;small&gt;Ar nosaukumu &quot;Jāņa Lūsēna ansamblis&quot;&lt;/small&gt;
* &quot;Klaidonis&quot; — Melodiju stafete 7 (1988)
* &quot;Vējš&quot; — Liepājas dzintars '87 (1988)
* &quot;Mirušais gadsimts&quot; — Melodiju stafete 8 (1988)
* &quot;Dziedi jel&quot; — Melodiju stafete 9 (1990)
* &quot;Dailniekam&quot; — Melodiju stafete 9 (1990)
* &quot;Tautas laiks&quot; — Mikrofons '88 (1989)
* &quot;Taisnība&quot; — Mikrofons '89 (1990)
* &quot;Dziedi jel&quot; — Visu laiku labākās latviešu rokbalādes ‎(1996)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas rokgrupas]]
[[Kategorija:Latvijas elektroniskās mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Latvijas sintpopa grupas]]</text>
      <sha1>eqyi032478v0x2b8jqmcfjti6ot02uc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artūrs Skrastiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>130079</id>
    <revision>
      <id>4495567</id>
      <parentid>4493110</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:34:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495567</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5740" sha1="os74jec4yz989rihgr7de3x6dzkv7q4" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Artūrs Skrastiņš
| attēls = 
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = Artūrs Skrastiņš
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1974|09|18|N}}
| dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=Latvija}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = [[aktieris]], TV raidījumu vadītājs
| darbības gadi = 
| dzīvesbiedrs = [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]
| kristaps = * [[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris]] (1998)
| apbalvojumi = * [[Harija Liepiņa balva]] (2012)
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2015)
| dzimums = V
| spēlmaņu_nakts = [[Gada aktieris (Spēlmaņu nakts)|Gada aktieris]] ([[Spēlmaņu nakts 2005/2006|2006]], [[Spēlmaņu nakts 2012/2013|2013]])
}}
'''Artūrs Skrastiņš''' (dzimis {{dat|1974|09|18}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[Latvija|latviešu]] teātra un kino [[aktieris]], televīzijas raidījumu vadītājs un aizkadra balss.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/194266-pasniegta-nacionala-tv-skatitaju-balva-zelta-vilnis|title=Pasniegta Nacionālā TV skatītāju balva „Zelta vilnis”|website=Jauns.lv|access-date=2020-04-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pazīstams kā [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris (kopš 1996. gada) un ar dalību vairākās latviešu filmās. Ieguvis gan [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|&quot;Lielā Kristapa&quot;]], gan &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu kā labākais (gada) aktieris.

1998. gadā viņš saņēma apbalvojumu &quot;Lielais Kristaps&quot; par lomu filmā &quot;[[Likteņdzirnas]]&quot;. Tajā pašā gadā viņš arī saņēma balvu par labāko debiju filmu festivālā &quot;[[Baltijas pērle]]&quot;. 2012. gadā saņēma [[Harija Liepiņa balva|Harija Liepiņa balvu]] par spilgtu aktierdarbību teātrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/69129-arturs-skrastins-mes-esam-caurums-vesture.htm|title=Artūrs Skrastiņš – mēs esam caurums vēsturē|website=nra.lv|access-date=2023-01-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2015. gadā apbalvots ar IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].

== Filmogrāfija ==

=== Kino ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Filma
! Loma
! Piezīmes
|-
| 1997
| &quot;[[Likteņdzirnas]]&quot;
| Beisiks
|
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|2000
| &quot;[[Vecās pagastmājas mistērija]]&quot;
|
|
|-
| &quot;[[Baiga vasara (filma)|Baiga vasara]]&quot;
| Roberts
|
|-
| 2004
| &quot;[[Ūdensbumba resnajam runcim]]&quot;
| Tēvs
|
|-
| 2007
| &quot;[[Rīgas sargi]]&quot;
| Jēkabs
|
|-
| 2009
| &quot;[[Mazie laupītāji]]&quot;
| Bankas apsargs
|
|-
| 2010
| &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot;
| Kārlis
|
|-
| 2012
| &quot;[[Izmena]]&quot;
| Otrais vīrs
|
|-
| 2016
| &quot;[[Gūtenmorgens un Vienciems]]&quot;
| Gūtenmorgena kolēģis
| [[Latvijas Televīzija|LTV]] filma
|-
| 2017
| &quot;[[Maģiskais kimono]]&quot;
| Roberts
|
|-
|rowspan=&quot;3&quot;|2018
| &quot;[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]&quot;
| [[Romas pāvests|Pāvests]]
|
|-
| &quot;[[Bille (filma)|Bille]]&quot;
| Billes tēvs Žanis
|
|-
| &quot;[[Tēvs Nakts]]&quot;
| [[Žanis Lipke]]
|
|-
| 2019
| &quot;[[TUR (filma)|TUR]]&quot;
| Ēriks
|
|-
| 2020
| &quot;[[Cojs (filma)|Cojs]]&quot;&lt;ref&gt;[https://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/247712/works/ kino-teatr.ru. Filmogrāfija]&lt;/ref&gt;
| Majors Cīrulis
|
|-
|2024
|&quot;[[Marijas klusums]]&quot;
|[[Jēkabs Peterss]]
|
|-
|2025
|&quot;[[Tīklā. TTT leģendas dzimšana]]&quot;
|Pauls Strazds&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/afisa/iepazisti-filmas-tikla-ttt-legendas-dzimsana-legendaras-personibas/|title=Iepazīsti filmas &quot;Tīklā. TTT leģendas dzimšana&quot; leģendārās personības|website=tv3.lv|access-date=2026-07-10|date=2025-11-06|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|
|}

=== Televīzija ===

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Seriāls
! Loma
! Piezīmes
|-
| —
| &quot;[[Likteņa līdumnieki]]&quot;
| Jēkabs (Jaunībā)
|
|-
|2006 ; 2018 — 2020
| &quot;[[Saldais pārītis]]&quot;
| Filips
| Galvenā loma
|-
|2008
|&quot;[[UgunsGrēks]]&quot;
|Rihards
|
|-
| 2012
| ''[[Valanders (seriāls)|Wallander]]''
| Detektīvs Putnis
| Galvenā loma sērijā ''[[Valanders un Rīgas suņi]]''
|-
| 2019
| &quot;[[Tur (seriāls)|Tur]]&quot;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Jauno seriālu &quot;Tur&quot; ekskluzīvi skatīties varēs arī internetā |url=https://www.tvnet.lv/6777825/jauno-serialu-tur-ekskluzivi-skatities-vares-ari-interneta |accessdate={{dat|2019|11|5||bez}} |agency=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2019|9|14||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| Ēriks
| Galvenā loma
|-
| 2021
| &quot;[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]&quot;
| [[Eižens Finks]]
|
|-
| 2024
| &quot;[[Pansija pilī (seriāls)|Pansija pilī]]&quot;
| Vilis Stepermanis
|
|}

=== Vadītie raidījumi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Raidījums
! Telekanāls
|-
| 2001
| &quot;[[Smejies vesels]]&quot;
| [[TV3 Latvija]]
|-
|}

=== Vadītie šovi ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Šovs
! Telekanāls
|-
| 2014—2021
| &quot;[[Es mīlu tevi, Latvija!]]&quot;
| rowspan=&quot;2&quot;|[[TV3 Latvija]]
|-
| 2020
| Svētku šovs &quot;Bez Tabu svin 20&quot;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Aktieru ārējās saites}}
* [https://www.filmas.lv/person/671/ Artūrs Skrastiņš] Filmas.lv
* [http://www.dailesteatris.lv/index.php?&amp;186 Artūrs Skrastiņš Dailes teātra mājaslapā]
* [https://izrades.lv/persona/arturs-skrastins-7411 Artūrs Skrastiņš] izrades.lv

{{aktieris-aizmetnis}}
{{Latvija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skrastiņš, Artūrs}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]]
[[Kategorija:Lielā Kristapa balvas ieguvēji aktieri]]
[[Kategorija:Spēlmaņu nakts gada aktiera balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]]
[[Kategorija:TV3 darbinieki]]
[[Kategorija:Dailes teātra aktieri]]</text>
      <sha1>os74jec4yz989rihgr7de3x6dzkv7q4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inovācijas teorija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>139338</id>
    <redirect title="Jauninājums" />
    <revision>
      <id>4495525</id>
      <parentid>2508946</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T00:28:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Jaunievedums]] to [[Jauninājums]]</comment>
      <origin>4495525</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="qjc2nj892snzo4knvk780ieb99za2a4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jauninājums]]</text>
      <sha1>qjc2nj892snzo4knvk780ieb99za2a4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saulkalne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>152001</id>
    <revision>
      <id>4495462</id>
      <parentid>4438428</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T15:09:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>par pagātnes notikumiem - pagātnē</comment>
      <origin>4495462</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5592" sha1="ttyhiu0fuqdkplah6xsv9fuiiswd4kx" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Saulkalne
| settlement_type = Lielciems
| image_skyline = Daudzdzīvokļu mājas Saulkalnē.jpg
| image_caption = Daudzdzīvokļu mājas Saulkalnē
| pushpin_map = Latvija#Salaspils novads
| pushpin_label_position = right
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag_of_Salaspils_Municipality.jpg}} [[Salaspils novads]]
| subdivision_name2 = [[Salaspils pagasts]]
| established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| area_total_km2 = 1,32
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = 2017
| population_footnotes = &lt;ref&gt;{{JSLatvija}}&lt;/ref&gt;
| population_total = 1264
| population_density_km2 = auto
| latd = 56
| latm = 50
| lats = 40
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 25
| longs = 57
| longEW = E
| elevation_footnotes = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=34372 |title=Informācija par objektu: Saulkalne |accessdate={{dat|2018|02|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| elevation_m = 24
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = Pasta nodaļa
| postal_code = LV-2121 Saulkalne
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
{{cita nozīme|apdzīvotu vietu|dzelzceļa staciju|Saulkalne (stacija)}}
'''Saulkalne''' ir apdzīvota vieta [[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[Salaspils pagasts|Salaspils pagasta]] dienvidaustrumos. Izvietojusies [[Daugava]]s ([[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s) labajā krastā iepretī [[Nāves sala]]i pie autoceļa [[A6]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa Rīga—Daugavpils]] (stacija [[Saulkalne (stacija)|Saulkalne]]) 15 km no novada centra [[Salaspils]] un 33 km no [[Rīga]]s centra.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 

Apdzīvotā vieta izveidojusies pēckara gados pie būvmateriālu un asfaltbetona ražotnēm. Saulkalnē atrodas bērnudārzs „Daugaviņa”, Saulkalnes filiālbibliotēka, minerālmateriālu ražotne „Saulkalne S“, gāzbetona bloku ražotne &quot;Aeroc&quot;.

== Vēsture ==
1931. gadā Saulkalnē atklāja dzelzceļa staciju. Tā galvenokārt apkalpoja [[Nāves sala|Nāves salā]] esošo a/s C. Ch. Šmita cementa fabrikas [[Dolomīts|dolomīta]] un [[Ģipsis|ģipšakmens]] lauztuvi. No stacijas līdz [[Daugava|Daugavai]] 1932. gadā izbūvēja ap 2 km garu šaursliežu dzelzceļu atzaru, bet iepretī no lauztuvēm Nāves salā — 1,7 km garu sliežu ceļu. Vagonetes pāri upei veda ar motorceltuvi&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Salaspils novads|last=Vanaga|first=Lilita|publisher=Salaspils novada dome|year=2011.|isbn=978-9984-49-279-6|location=Salaspils|pages=177., 158., 212.}}&lt;/ref&gt;.

1941. gada 14. jūnija pirmās izsūtīšanas laikā Saulkalnes stacijas priekšnieks Jānis Širmanis pacēla no garāmbraucoša ešelona izmestās lapiņas. Uz vienas ar zīmuli steigā uzrakstīts:

&quot;b. Širmanim, ''Saulkalnes stacijas priekšniekam. Lūdzu nodot Rožlejiem&quot;,'' uz otras — ''&quot; 14.06.41. Mīļie, labie! Mēs braucam atsevišķi. Lūcija palika vēl Šķirotavā, ceru, ka kaut kur tiksimies. Aizbraucām bez naudas. No mūsu sētnieces Ēķis es aizlienēju 30 rubļus, lūdzu, atdodiet. Visu labu. Uz redzēšanos, pasveicini visus, visus. Rakstu vilcienam ejot. Jānis.&quot;'' Zīmītes rakstījis ilggadējais dzelzceļa pārvaldes nodaļas priekšnieks Jänis Svelme. Jänis Širmanis steidzās izpildīt šo lūgumu un nodot zīmīti. Nākamajā dienā viņu arestēja un par pretvalstisku darbību ievietoja Centrālcietumā. Vēlāk sieva Marta un dēli Uldis (10 gadi) un Ojārs (9 gadi) tēva sakropļoto ķermeni redzēja Centrālcietuma pagalmā, blakus citiem bez tiesas sprieduma, karam sākoties, nošautajiem &quot;tautas ienaidniekiem&quot;. Marta Širmane turpināja strādāt stacijā līdz kara beigām, kad stacijas ēku, kurā viņa ar ģimeni dzīvoja, iznīcināja aviäcijas bumba. ''— Salaspils Vēstis. 1998. 9. janvāris.''&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1960. gadā Saulkalnes kaļķu fabriku pārdēvēja par fabriku &quot;Sarkanais Oktobris&quot;. Lai gan īpaši vērtīgā sārtā gliemeždolomīta atradne 3 ha platībā novērtēta kā dabas aizsardzības objekts, tā tika izstrādāta šķembu ieguvei. 1964. gadā uzbūvēja 4 km garu platsliežu atzaru no kaļķu fabrikas uz Salaspils dzelzceļa staciju.

Pie fabrikas, starp šoseju un Daugavu, sāka būvēt Saulkalnes strādnieku ciematu. 1968. gadā tur dzīvoja 714 iedzīvotāji. Turpat Saulkalnē darbojās Rīgas 4. ceļu būvniecības asfaltbetona rūpnīca.

1980. gados Saulkalnes kaļķu fabrika kļuva par Sauriešu kombināta filiāli, kur ražoja celtniecības kaļķi, malto dolomītu, kaļķi augsnes uzlabošanai.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 60%
| align = none
| cols = 2
| graph-pos = bottom
|1970|760
|1979|925
|1989|1300
|2000|1516
|2004|1375
|2011|1253
|2021|1171
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Saulkalne}}

{{Salaspils novada ciemi}}

[[Kategorija:Salaspils pagasts]]
[[Kategorija:Salaspils novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas lielciemi]]</text>
      <sha1>ttyhiu0fuqdkplah6xsv9fuiiswd4kx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kijivas Krievzeme</title>
    <ns>0</ns>
    <id>155894</id>
    <revision>
      <id>4495518</id>
      <parentid>4463407</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T23:09:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-37697-30</username>
        <id>147513</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pārvalde */ valoda</comment>
      <origin>4495518</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17529" sha1="9fudmkv1i77vlsrehgmcb6un3yofk15" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = Kijivas Krievzeme 
|nosaukums_latv_val     = ''Garðaríki''&lt;br /&gt;''Русь'' 
|sugasvārds             = Kijivas Krievzemes
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Baltkrievija, Krievija, Ukraina
|laikmets               = 
|statuss                =  
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = monarhija
|
|gads_sākums            = ap 860. gadu
|gads_beigas            = 1132./1240.
|
|event_start            = [[Rūsi]] pakļāva galvenās pilis uz [[ceļš no varjagiem uz grieķiem|Baltijas-Melnās jūras ūdensceļiem]]    
|date_start             = 
|event_end              = Kijivas lielkņaza Mstislava Vladimiroviča trīs dēli vienojās par varas sadalīšanu
|date_end               = 
|
|event1                 =  
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = Austrumslāvi
|flag_p1                = 
|image_p1               = 
|s1                     = Kijivas kņaziste
|flag_s1                = Lob Moneta Kiev 1388.svg
|image_s1               = 
|s2                     = 
|flag_s2                = 
|image_s2               = 
|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = Emblem_of_Kievan_Rus.svg
|symbol                 =
|symbol_type            = Ģerbonis
|
|image_map              = Location_of_Kyivan_Rus.png
|image_map_caption      = Vēsturiskās robežas
|
|galvaspilsēta          = no 882. gada [[Kijiva]] 
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = 
|reliģija               = [[pagānisms]], kopš 10. gadsimta beigām [[kristietība]]
|nauda                  =Kijivas [[hrivna]] 
|
|leader1                = [[Ruriks]] 
|leader2                = [[Oļegs (kņazs)|Oļegs]] (''Helgi'')
|leader3                = [[Igors Rurikovičs|Igors]] (''Ingvarr'')
|leader4                = [[Volodimirs Svjatoslavičs]] (''Valdamarr'')
|leader5                = [[Jaroslavs Gudrais]] (''Jarizleifr'')
|year_leader1           = ap 860. gadu 
|year_leader2           = 882.—912.
|year_leader3           = 912.—945.
|year_leader4           = 978.—1015.
|year_leader5           = 1016.—1018.
|leader                 = 
|title_leader           = Kijivas kagans, vēlāk lielkņazs 
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
|_noautocat = yes
}}

'''Kijivas Krievzeme''' ({{val|uk|Київська Русь}}) jeb '''Senā Krievzeme''' ([[senskandināvu valoda|senskandināvu]]: ''Garðaríki'', {{val|grc|Ῥωσία}}, [[senaustrumslāvu valoda|senaustrumslāvu]]: ''Рѹ́сь'' vai ''роусьскаѧ землѧ'' — '[[rusi|rusu]] zeme', {{val|la|Russia, Ruthenia}}) ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto [[rusi|rusu]] [[kņazs|kņazu]] ([[Rurikoviči|Rurikoviču]]) [[viduslaiki|viduslaiku]] valstu savienībai [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar galvaspilsētu [[Kijiva|Kijivā]]. Kā galvenie satiksmes ceļi kalpoja lielās upes (&quot;[[Ceļš no varjagiem uz grieķiem]]&quot;), kas savienoja [[Baltijas jūra]]s piekrasti ar [[Melnā jūra|Melnās]] un [[Kaspijas jūra]]s ostām.

9.—10. gadsimtā, līdzīgi citiem [[Ziemeļeiropa]]s [[vikingi|vikingu]] pārvaldījumiem, Senā Krievzeme jeb [[Gardarīke]]&lt;ref&gt;[http://www.ulfdalir.narod.ru/literature/Jackson_T_Austr/p4.htm Т. Н. Джаксон Austr i gordum. Древнерусские топонимы в древнескандинавских источниках. Языки славянской культуры, 2001; 208 стр.]&lt;/ref&gt; bija līdztiesīgu [[Rurika dzimta]]s [[Karalis|ķēniņu]] ([[kņazs|kņazu]]) karadraudžu savienība, kas piedalījās kopīgos karagājienos. Pēc kristīgās ticības un kopīgas rakstības izplatīšanās 11. gadsimtā pārsvaru guva integrācijas procesi un pieauga [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņazu]] vara. 12.—13. gadsimtā kņazu dinastiju cīņu dēļ Senā Krievzeme pēc 1132. gada sadalījās suverēnās kņazistēs, kuras pakļāva [[Zelta Orda]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]

== Pirmsākumi ==
[[Attēls:Starayaladogarune.jpg|thumb|300px|[[Staraja Ladoga]]s apmetnē atrastais [[rūnu raksts]] no 10. gadsimta — iespējams, ka visvecākais rakstu piemineklis Senajā Krievzemē]]
Saskaņā ar [[Pagājušo gadu vēsture|senāko krievu hroniku]], [[varjagi|varjags]] [[Ruriks]] ap 860. gadu tika ievēlēts par [[Veļikijnovgoroda|Novgoroda]]s valdnieku.&lt;ref name=Curtis&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=excerpted from Glenn E. Curtis (ed.)|title=Russia: A Country Study: Kievan Rus' and Mongol Periods|publisher=Washington, DC: Federal Research Division of the Library of Congress|year=1998|url=http://www.shsu.edu/~his_ncp/Kievan.html|accessdate=2007-07-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927230631/http://www.shsu.edu/~his_ncp/Kievan.html|archivedate=2007-09-27}}&lt;/ref&gt;
882. gadā Rurika pēctecis kņazs [[Oļegs (kņazs)|Oļegs]] (''Helgi'') atņēma Kijivas pilsētu [[hazāri]]em, bet tikai pēc 969. gada Krievzemes kņazi atbrīvojās no meslu maksāšanas hazāru [[Kagans|kaganiem]]. Pēc Kijivas kņaza [[Volodimirs Svjatoslavičs|Volodimira Svjatoslaviča]] kristīšanās 988. gadā visā Krievzemē virzienā uz ziemeļiem pakāpeniski izplatījās kristietība un [[kirilica]]s raksts.

== Pārvalde ==
Jau no paša sākuma Krievzeme nebija vienota valsts, bet gan Rurika dinastijas kņazu pārvaldītu valstu savienība [[slāvi|slāvu]], [[somugri|somugru]] un [[Dņepras balti|baltu]] cilšu apdzīvotās zemēs. Kā galvenais tika atzīts Kijivas kņazs, kas tika saukts par lielkņazu. Vienojošais faktors bija kopīga kristīgā reliģija, kopīga rakstība un kopīgs tirdzniecības ceļu tīkls pa lielajām upēm. Senās Krievzemes kņazi ar savām karadraudzēm piedalījās kopīgos karagājienos, kurus vadīja Kijivas lielkņazs.

Visi [[Rurika dinastija|Rurika dinastijas]] vīrieši uzskatīja Krievzemi par kopīgu mantojumu, vienīgais izņēmums bija [[Polockas Rurikoviči]], kas sevi drīzāk (?) uzskatīja par cita skandināvu ķēniņa — [[Ragnvalds|Ragnvalda]] pēcnācējiem. Tādēļ katram Rurikovičam pienācās ķēniņvalsts daļa — kņaziste. Vecākajiem dzimtas locekļiem pienācās turīgākās kņazistes pie galvenajiem ūdensceļiem (Novgoroda, Čerņihiva, Vladimira, Smoļenska, Turova, Perejaslavļa). 972. gadā Svjatoslava dēli, bet 1015. un 1023. gadā lielkņaza Volodimira dēli sadalīja Krievzemi savā starpā, turklāt [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] Izjaslava pēcnācēji izveidoja savu dinastiju, kas nepakļāvās Kijivas lielkņaziem. 1054. gadā lielkņazs Jaroslavs sadalīja valsti atsevišķās kņazistēs, bet Kijivas lielkņazam Vladimiram Monomaham un viņa dēlam Mstislavam atkal izdevās atjaunot Kijivas varu pār kņazistēm. Līdz 12. gadsimtam visi dzimtas atzari mantoja tiesības kļūt par Kijivas lielkņaziem vecuma hierarhijas kārtībā, tādēļ, nomainoties Kijivas lielkņazam, mainījās arī visu citu kņazistu valdnieki.

=== Galvenās Krievzemes kņazistes 11.—12. gadsimtā ===
* [[Novgorodas kņazi]]ste (dibināta 862., tradicionāli no 1010. par [[Novgorodas kņazi]]em kļuva Kijivas lielkņaza vecākie dēli, pēc 1136. suverēna teritorija),
* [[Kijivas lielkņazi]]ste (dibināta 882., lielkņaza tieši pārvaldīta teritorija, kurai pēc 1132. gada palika pakļautas tikai Galīcijas kņaziste (dib. 1084.) un [[Turovas kņaziste|Turovas-Pinskas kņaziste]] (dib. 980.));
* [[Polockas kņaziste]] (dibināta pirms 977., jau no 1044. gada suverēna)
* [[Volīnijas kņazi]]ste (dibināta pirms 987.)
* [[Perejaslavļas kņaziste]] (dibināta 988.)
* [[Smoļenskas kņazi]]ste (dibināta 1010., no 1125. suverēna)
* [[Čerņihivas kņaziste]] (dibināta 1024., Čerņihivas kņaziem līdz 1078. pakļāvās [[Rjazaņas kņazi|Muromas-Rjazaņas kņazi]] un līdz 1139. [[Novgorodas-Severskas kņazi]])
* [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi]]ste (dibināta kā [[Rostovveļikija|Rostovas]] kņaziste, pēc 1125. Rostovas-[[Suzdaļa]]s kņaziste, pēc 1155. suverēna)

== Iedzīvotāji ==
Senās Krievzemes iedzīvotāju sastāvs bija ļoti neviendabīgs. [[Dregoviči]], [[drevļani]], [[baltie horvāti]], [[kriviči]], [[poļani]], [[poločani]], [[radimiči]], [[severjani]], [[slovēņi (Ilmeņa slāvi)]], [[vjatiči]], [[volīnieši]] runāja dažādās [[Austrumslāvu valodas|austrumslāvu valodās]]. Savukārt [[čudi]], [[karēļi]], [[merji]], [[muromi]], [[vesi]], [[voti]] un citas ziemeļdaļā dzīvojošas maztautas runāja [[somugru valodas|somugru valodās]]. Krievzemes vidusdaļā vēl bija saglabājušās [[Dņepras balti|Dņepras baltu]] [[austrumgalindi|austrumgalindu]] salas.

Valdošo slāni veidoja rūsu cilmes kņazi un viņu karadraudzes, kas pēc [[normānisma teorija]]s piekritēju domām bija skandināviskas vai jauktas izcelsmes.

== Literārā valoda ==
{{Pamatraksts|Senkrievu valoda}}
[[Attēls:Izbornik page.jpg|thumb|300px|Lappuse no lielkņaza [[Svjatoslavs Jaroslavičs|Svjatoslava]] laikā [[kirilica]]s rakstā izdotas [[grāmata]]s (1073)]]
Kopīga literārā valoda izveidojās tikai pēc Senās Krievzemes kristīšanas 988. gadā, kad mūki no tagadējās [[Bulgārija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijām izveidoja t.s. senslāvu baznīcas valodu, kas tika lietota ne vien liturģiskām, bet arī literārām vajadzībām. Sākotnējā glagolicas rakstu drīz vien aizstāja [[kirilica]]s raksts. Austrumslāvu valodu iespaidā no senslāvu baznīcas valodas izveidojās senkrievu valoda, kaut arī kā literārā valoda tika lietota [[baznīcslāvu valoda]].

Baznīcslāvu valodā ir uzrakstīti galvenie šī perioda rakstu pieminekļi:
* 12. gadsimta vidū — likumu krājums &quot;[[Krievu tiesa]]&quot; (''Правда русьская''), kura senākā daļa satur lielkņaza Jaroslava laika tekstu (ap 1017.)
* ap 1110. gadu — Nestora hronika [[Pagājušo gadu vēsture]] (''Се повѣсти времѧньных лѣт'')
* ap 1200. gadu — eposs [[Teiksma par Igora kauju]] (''Слово о пълку Игоревѣ'')

{{citāts|&quot;Teiksmas par Igora kauju&quot; ievads baznīcslāvu valodā:&lt;br /&gt;
&quot;Не лѣпо ли ны бяшетъ братые, начати старыми словесы трудныхъ повѣстій о полку Игоревѣ, Игоря Святъ славича? Начатижеся тъ пѣсни по былинамъ сего времени, а не по замышленію Бояню. Боянъ бо вѣщій, аще кому хотяше пѣснѣ творити, то растекашется мыслію по древу, сѣрымъ волкомъ по земли, шизымъ орломъ подъ облакы.&quot;
&lt;br /&gt;
Brīvs tulkojums latviski:&lt;br /&gt;
&quot;Vai mums nebūtu jāsāk, ak brāļi, ar senajiem vārdiem kara teiksmu par Igora, Igora Svjatoslaviča kauju? Sākt to dziesmu pēc tā laika biļinām, bet ne pēc Bojana nodoma. Viedajam Bojanam, ja kādam gribētos radīt šo dziesmu, tās doma izplūstu kokā, kā pelēks vilks pa zemi, kā zilgans ērglis zem mākoņiem.&quot;}}

== Sabrukums ==
Par Kijivas Krievzemes kā valstu savienības iziršanas laiku nav vienprātīga vēsturnieku viedokļa. Par savienības beigu gadu tiek uzskatīts 1132. gads, kaut arī Kijivas lielkņazi tika ievēlēti līdz pat 1240. gadam, kad Kijivu pakļāva mongoļu hani.
1132. gadā Kijivas lielkņaza Mstislava Vladimiroviča trīs dēli vienojās par kņazistu sadalīšanu, pārkāpjot pirms tam esošo [[Rurika dinastija]]s amatu mantošanas kārtību. Tas izraisīja viņu karu ar pārējiem lielkņaza Vladimira Vsevolodoviča (Monomaha) mazdēliem un noveda pie patstāvīgu savā starpā karojošu valstu izveides. Vājinoties Kijivas lielkņaza varai, atsevišķās kņazu valstis kļuva suverēnas un to valdnieki naidojās savā starpā un paši sevi dēvēja par lielkņaziem.

Pēc tam Kijivas lielkņazu vara bija vairs tikai nomināla un dažādie Rurikoviču klani valdīja suverēnās kņazistēs. Tā kā mantojuma tiesības uz kņaza titulu bija visiem Rurika dinastijai piederīgajiem, tad kņazistes tika sadalītas arvien mazākās dalienas kņazistēs, kurās valdošie kņaziņi (latīņu: ''regulus'') atradās vasaļattiecībās ar savu feodālo senioru.

Šajā laikā kristītie [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Koknese]]s ķēniņi bija [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]], bet [[Tālava]]s un [[Atzele]]s valdnieki — [[Pleskavas kņazi|Pleskavas kņazu]] vasaļi, tādēļ no senkrievu valodas [[letgaļi|letgaļu]] valodā ieviesās kristietības termini un tradīcijas.

=== Pēc Kijivas Krievzemes sairšanas izveidotās suverēnās valstis ===

Pēc lielkņaza Mstislava nāves 1132. gadā Kijivas lielkņazu tiešā pakļautībā palika Kijivas, Turovas, Perejaslavas un Vladimiras–Volīnijas kņazistes, bet Čerņihivas–Severskas, Smoļenskas, Rostovas–Suzdaļas, Muromas–Rjazaņas, Peremišļas, Terebovļas kņazistes un [[Novgorodas zeme]] kļuva patstāvīgas. Tālaika hronikās kņazistes sāka dēvēt par &quot;zemēm&quot;, ko agrāk lietoja tikai uz suverēnām teritorijām («Русская земля», «Греческая земля»).

12. gadsimtā izveidojās 13 suverēnas zemes, no kurām deviņās valdīja savas valdnieku (kņazu un lielkņazu) dinastijas.
* [[Galīcijas kņazi]]ste (lielkņaziste),
* [[Čerņihivas kņazi]]ste (lielkņaziste),
* [[Muromas kņaziste]],
* [[Polockas kņaziste]] (lielkņaziste),
* [[Rjazaņas kņaziste]] (lielkņaziste),
* [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Rostovas-Suzdaļas kņaziste]] (no 14. gadsimta &quot;visas Krievijas&quot; lielkņaziste),
* [[Smoļenskas kņazi]]ste (lielkņaziste),
* [[Volīnijas kņazi]]ste,
* [[Tmutarakaņas kņaziste]] (sagrāva polovcieši 12. gadsimta sākumā).
* [[Perejaslavas kņaziste]] (bez savas dinastijas — valdīja citu dinastiju jaunākie dēli),
* [[Kijivas lielkņazi]]ste (bez savas dinastijas — valdīja konkurējošo dinastiju pārstāvji),
* [[Novgorodas kņazi|Novgorodas zeme]] (bez savas dinastijas — bajāri un veče vēlēja dažādu dinastiju pārstāvjus),
* [[Pleskavas kņazi|Pleskavas zeme]] (no 13. gadsimta suverēna — bajāri un veče vēlēja dažādu dinastiju pārstāvjus).

== Vēsturiskais mantojums ==
Kijivas Krievzemes austrumu un dienvidu zemes pakļāva [[Zelta Orda]]s impērija, bet rietumu zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija]]s pakļautībā. Vienīgi [[Novgorodas zeme]] saglabāja relatīvu suverenitāti, kaut arī bija spiesta maksāt meslus mongoļu haniem.
 
13. gadsimtā vienīgi Novgorodas un Pleskavas zemēs saglabājās senajai Krievzemei raksturīgās tradīcijas un pārvaldes formas ar sapulcēm („večēm”) un vēlētiem karavadoņiem — kņaziem. Pēc mongoļu hanu iebrukuma lielākā daļa no kņazistēm kļuva par Zelta Ordas vasaļvalstīm un par pakļauto krievu zemju vietvalžiem tika izraudzīti Sudzaļas — Vladimiras kņazi, kas savu varas simbolu — „jarliku” saņēma no mongoļu hanu rokām Itiļā Volgas lejtecē. Vēlāk par mongoļiem pakļautās Krievzemes varas centru kļuva Maskava, kuras lielkņazi 15. gadsimtā atbrīvojās no mongoļu virskundzības un 16. gadsimtā izveidoja Krievijas caristi, kas uzskatāma par modernās Krievijas valstiskuma sākumu.
14. gadsimtā Lietuvas valdnieki, kas sevi dēvēja par dižkunigaišiem (lielkņaziem) pakāpeniski pakļāva bijušās Kijivas Krievzemes rietumu un vidusdaļu un 1362. gadā lielkņazs Aļģirds ieņēma Kijivu. Lietuvas dižkunigaitijas pārvaldes iekārta bija balstīta uz Kijivas Krievzemes tradīcijām un tās ietvaros pakāpeniski izveidojās mūsdienu baltkrievu un, daļēji, ukraiņu nācijas.
Mongoļiem nepakļautās Galīcijas–Volīnijas kņazs Daniels 1254. gadā no Romas pāvesta saņēma karaļa kroni un tika kronēts par Rutēnijas karali, vēlāk viņa valsti iekļāva Polijas Karalistes sastāvā.

== Kijivas Krievzemes laika celtnes ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Kiev gate 2001 07 09.jpg|[[Kijiva]]s nocietinājumu &quot;Zelta vārti&quot;
Attēls:Cathedral of St. Sophia, the Holy Wisdom of God in Novgorod, Russia.jpg|[[Veļikijnovgoroda]]s Svētās Dieva Gudrības (Sv.Sofijas) katedrāle
Attēls:Vladimir assumption.jpg|[[Vladimira]]s Svētās Jaunavas Debesīs uzņemšanas katedrāle
Attēls:Polatsk-St. Euphrosine3.JPG|[[Polocka]]s Svētās Efrosīnijas klosteris 
Attēls:Pskov asv07-2018 various76 John the Baptist Cathedral.jpg|[[Pleskava]]s Svētā Jāņa baznīca 
Attēls:Ercengela Mikela baznica.jpg|[[Smoļenska]]s Erceņģeļa Miķeļa baznīca 
Attēls:Borysoglibsky-cathedral-chernihiv.jpg|[[Čerņihiva]]s Borisa un Gļeba katedrāle 
Attēls:WladimirWolynsk Uspenski Cathedral.jpeg|Volīnijas Vladimiras Svētās Jaunavas Debesīs uzņemšanas katedrāle
Attēls:StGeorgeChurch060709.jpg|Staraja Ladogas Svētā Jura baznīca
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Kijivas lielkņazi]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Kijivas Krievzemes kņazistes}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kijivas Krievzeme]]</text>
      <sha1>9fudmkv1i77vlsrehgmcb6un3yofk15</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495535</id>
      <parentid>4495518</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T00:44:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-37697-30|~2026-37697-30]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <origin>4463407</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17521" sha1="gcuxclkalnj6s1ksxj2keqfls35zsrj" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = Kijivas Krievzeme 
|nosaukums_latv_val     = ''Garðaríki''&lt;br /&gt;''Русь'' 
|sugasvārds             = Kijivas Krievzemes
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Baltkrievija, Krievija, Ukraina
|laikmets               = 
|statuss                =  
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = monarhija
|
|gads_sākums            = ap 860. gadu
|gads_beigas            = 1132./1240.
|
|event_start            = [[Rūsi]] pakļāva galvenās pilis uz [[ceļš no varjagiem uz grieķiem|Baltijas-Melnās jūras ūdensceļiem]]    
|date_start             = 
|event_end              = Kijivas lielkņaza Mstislava Vladimiroviča trīs dēli vienojās par varas sadalīšanu
|date_end               = 
|
|event1                 =  
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = Austrumslāvi
|flag_p1                = 
|image_p1               = 
|s1                     = Kijivas kņaziste
|flag_s1                = Lob Moneta Kiev 1388.svg
|image_s1               = 
|s2                     = 
|flag_s2                = 
|image_s2               = 
|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = Emblem_of_Kievan_Rus.svg
|symbol                 =
|symbol_type            = Ģerbonis
|
|image_map              = Location_of_Kyivan_Rus.png
|image_map_caption      = Vēsturiskās robežas
|
|galvaspilsēta          = no 882. gada [[Kijiva]] 
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = 
|reliģija               = [[pagānisms]], kopš 10. gadsimta beigām [[kristietība]]
|nauda                  =Kijivas [[hrivna]] 
|
|leader1                = [[Ruriks]] 
|leader2                = [[Oļegs (kņazs)|Oļegs]] (''Helgi'')
|leader3                = [[Igors Rurikovičs|Igors]] (''Ingvarr'')
|leader4                = [[Volodimirs Svjatoslavičs]] (''Valdamarr'')
|leader5                = [[Jaroslavs Gudrais]] (''Jarizleifr'')
|year_leader1           = ap 860. gadu 
|year_leader2           = 882.—912.
|year_leader3           = 912.—945.
|year_leader4           = 978.—1015.
|year_leader5           = 1016.—1018.
|leader                 = 
|title_leader           = Kijivas kagans, vēlāk lielkņazs 
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
|_noautocat = yes
}}

'''Kijivas Krievzeme''' ({{val|uk|Київська Русь}}) jeb '''Senā Krievzeme''' ([[senskandināvu valoda|senskandināvu]]: ''Garðaríki'', {{val|grc|Ῥωσία}}, [[senaustrumslāvu valoda|senaustrumslāvu]]: ''Рѹ́сь'' vai ''роусьскаѧ землѧ'' — '[[rusi|rusu]] zeme', {{val|la|Russia, Ruthenia}}) ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto [[rusi|rusu]] [[kņazs|kņazu]] ([[Rurikoviči|Rurikoviču]]) [[viduslaiki|viduslaiku]] valstu savienībai [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar galvaspilsētu [[Kijiva|Kijivā]]. Kā galvenie satiksmes ceļi kalpoja lielās upes (&quot;[[Ceļš no varjagiem uz grieķiem]]&quot;), kas savienoja [[Baltijas jūra]]s piekrasti ar [[Melnā jūra|Melnās]] un [[Kaspijas jūra]]s ostām.

9.—10. gadsimtā, līdzīgi citiem [[Ziemeļeiropa]]s [[vikingi|vikingu]] pārvaldījumiem, Senā Krievzeme jeb [[Gardarīke]]&lt;ref&gt;[http://www.ulfdalir.narod.ru/literature/Jackson_T_Austr/p4.htm Т. Н. Джаксон Austr i gordum. Древнерусские топонимы в древнескандинавских источниках. Языки славянской культуры, 2001; 208 стр.]&lt;/ref&gt; bija līdztiesīgu [[Rurika dzimta]]s [[Karalis|ķēniņu]] ([[kņazs|kņazu]]) karadraudžu savienība, kas piedalījās kopīgos karagājienos. Pēc kristīgās ticības un kopīgas rakstības izplatīšanās 11. gadsimtā pārsvaru guva integrācijas procesi un pieauga [[Kijivas lielkņazi|Kijivas lielkņazu]] vara. 12.—13. gadsimtā kņazu dinastiju cīņu dēļ Senā Krievzeme pēc 1132. gada sadalījās suverēnās kņazistēs, kuras pakļāva [[Zelta Orda]] un [[Lietuvas dižkunigaitija]]

== Pirmsākumi ==
[[Attēls:Starayaladogarune.jpg|thumb|300px|[[Staraja Ladoga]]s apmetnē atrastais [[rūnu raksts]] no 10. gadsimta — iespējams, ka visvecākais rakstu piemineklis Senajā Krievzemē]]
Saskaņā ar [[Pagājušo gadu vēsture|senāko krievu hroniku]], [[varjagi|varjags]] [[Ruriks]] ap 860. gadu tika ievēlēts par [[Veļikijnovgoroda|Novgoroda]]s valdnieku.&lt;ref name=Curtis&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=excerpted from Glenn E. Curtis (ed.)|title=Russia: A Country Study: Kievan Rus' and Mongol Periods|publisher=Washington, DC: Federal Research Division of the Library of Congress|year=1998|url=http://www.shsu.edu/~his_ncp/Kievan.html|accessdate=2007-07-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927230631/http://www.shsu.edu/~his_ncp/Kievan.html|archivedate=2007-09-27}}&lt;/ref&gt;
882. gadā Rurika pēctecis kņazs [[Oļegs (kņazs)|Oļegs]] (''Helgi'') atņēma Kijivas pilsētu [[hazāri]]em, bet tikai pēc 969. gada Krievzemes kņazi atbrīvojās no meslu maksāšanas hazāru [[Kagans|kaganiem]]. Pēc Kijivas kņaza [[Volodimirs Svjatoslavičs|Volodimira Svjatoslaviča]] kristīšanās 988. gadā visā Krievzemē virzienā uz ziemeļiem pakāpeniski izplatījās kristietība un [[kirilica]]s raksts.

== Pārvalde ==
Jau no paša sākuma Krievzeme nebija vienota valsts, bet gan Rurika dinastijas kņazu pārvaldītu valstu savienība [[slāvi|slāvu]], [[somugri|somugru]] un [[Dņepras balti|baltu]] cilšu apdzīvotās zemēs. Kā galvenais tika atzīts Kijivas kņazs, kas tika saukts par lielkņazu. Vienojošais faktors bija kopīga kristīgā reliģija, kopīga rakstība un kopīgs tirdzniecības ceļu tīkls pa lielajām upēm. Senās Krievzemes kņazi ar savām karadraudzēm piedalījās kopīgos karagājienos, kurus vadīja Kijivas lielkņazs.

Visi [[Rurika dinastija]]i piederošie vīrieši uzskatīja Krievzemi par kopīgu mantojumu, vienīgais izņēmums bija [[Polockas Rurikoviči]], kas sevi drīzāk uzskatīja par cita skandināvu ķēniņa — [[Ragnvalds|Ragnvalda]] pēcnācējiem. Tādēļ katram Rurikovičam pienācās dalienas ķēniņvalsts (kņaziste). Vecākajiem dzimtas locekļiem pienācās turīgākās kņazistes pie galvenajiem ūdensceļiem (Novgoroda, Čerņihiva, Vladimira, Smoļenska, Turova, Perejaslavļa).
972. gadā Svjatoslava dēli, bet 1015. un 1023. gadā lielkņaza Volodimira dēli sadalīja Krievzemi savā starpā, turklāt [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] Izjaslava pēcnācēji izveidoja savu dinastiju, kas nepakļāvās Kijivas lielkņaziem. 1054. gadā lielkņazs Jaroslavs sadalīja valsti atsevišķās kņazistēs, bet Kijivas lielkņazam Vladimiram Monomaham un viņa dēlam Mstislavam atkal izdevās atjaunot Kijivas varu pār kņazistēm. Līdz 12. gadsimtam visi dzimtas atzari mantoja tiesības kļūt par Kijivas lielkņaziem vecuma hierarhijas kārtībā, tādēļ, nomainoties Kijivas lielkņazam, mainījās arī visu citu kņazistu valdnieki.

=== Galvenās Krievzemes kņazistes 11.—12. gadsimtā ===
* [[Novgorodas kņazi]]ste (dibināta 862., tradicionāli no 1010. par [[Novgorodas kņazi]]em kļuva Kijivas lielkņaza vecākie dēli, pēc 1136. suverēna teritorija),
* [[Kijivas lielkņazi]]ste (dibināta 882., lielkņaza tieši pārvaldīta teritorija, kurai pēc 1132. gada palika pakļautas tikai Galīcijas kņaziste (dib. 1084.) un [[Turovas kņaziste|Turovas-Pinskas kņaziste]] (dib. 980.));
* [[Polockas kņaziste]] (dibināta pirms 977., jau no 1044. gada suverēna)
* [[Volīnijas kņazi]]ste (dibināta pirms 987.)
* [[Perejaslavļas kņaziste]] (dibināta 988.)
* [[Smoļenskas kņazi]]ste (dibināta 1010., no 1125. suverēna)
* [[Čerņihivas kņaziste]] (dibināta 1024., Čerņihivas kņaziem līdz 1078. pakļāvās [[Rjazaņas kņazi|Muromas-Rjazaņas kņazi]] un līdz 1139. [[Novgorodas-Severskas kņazi]])
* [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi]]ste (dibināta kā [[Rostovveļikija|Rostovas]] kņaziste, pēc 1125. Rostovas-[[Suzdaļa]]s kņaziste, pēc 1155. suverēna)

== Iedzīvotāji ==
Senās Krievzemes iedzīvotāju sastāvs bija ļoti neviendabīgs. [[Dregoviči]], [[drevļani]], [[baltie horvāti]], [[kriviči]], [[poļani]], [[poločani]], [[radimiči]], [[severjani]], [[slovēņi (Ilmeņa slāvi)]], [[vjatiči]], [[volīnieši]] runāja dažādās [[Austrumslāvu valodas|austrumslāvu valodās]]. Savukārt [[čudi]], [[karēļi]], [[merji]], [[muromi]], [[vesi]], [[voti]] un citas ziemeļdaļā dzīvojošas maztautas runāja [[somugru valodas|somugru valodās]]. Krievzemes vidusdaļā vēl bija saglabājušās [[Dņepras balti|Dņepras baltu]] [[austrumgalindi|austrumgalindu]] salas.

Valdošo slāni veidoja rūsu cilmes kņazi un viņu karadraudzes, kas pēc [[normānisma teorija]]s piekritēju domām bija skandināviskas vai jauktas izcelsmes.

== Literārā valoda ==
{{Pamatraksts|Senkrievu valoda}}
[[Attēls:Izbornik page.jpg|thumb|300px|Lappuse no lielkņaza [[Svjatoslavs Jaroslavičs|Svjatoslava]] laikā [[kirilica]]s rakstā izdotas [[grāmata]]s (1073)]]
Kopīga literārā valoda izveidojās tikai pēc Senās Krievzemes kristīšanas 988. gadā, kad mūki no tagadējās [[Bulgārija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijām izveidoja t.s. senslāvu baznīcas valodu, kas tika lietota ne vien liturģiskām, bet arī literārām vajadzībām. Sākotnējā glagolicas rakstu drīz vien aizstāja [[kirilica]]s raksts. Austrumslāvu valodu iespaidā no senslāvu baznīcas valodas izveidojās senkrievu valoda, kaut arī kā literārā valoda tika lietota [[baznīcslāvu valoda]].

Baznīcslāvu valodā ir uzrakstīti galvenie šī perioda rakstu pieminekļi:
* 12. gadsimta vidū — likumu krājums &quot;[[Krievu tiesa]]&quot; (''Правда русьская''), kura senākā daļa satur lielkņaza Jaroslava laika tekstu (ap 1017.)
* ap 1110. gadu — Nestora hronika [[Pagājušo gadu vēsture]] (''Се повѣсти времѧньных лѣт'')
* ap 1200. gadu — eposs [[Teiksma par Igora kauju]] (''Слово о пълку Игоревѣ'')

{{citāts|&quot;Teiksmas par Igora kauju&quot; ievads baznīcslāvu valodā:&lt;br /&gt;
&quot;Не лѣпо ли ны бяшетъ братые, начати старыми словесы трудныхъ повѣстій о полку Игоревѣ, Игоря Святъ славича? Начатижеся тъ пѣсни по былинамъ сего времени, а не по замышленію Бояню. Боянъ бо вѣщій, аще кому хотяше пѣснѣ творити, то растекашется мыслію по древу, сѣрымъ волкомъ по земли, шизымъ орломъ подъ облакы.&quot;
&lt;br /&gt;
Brīvs tulkojums latviski:&lt;br /&gt;
&quot;Vai mums nebūtu jāsāk, ak brāļi, ar senajiem vārdiem kara teiksmu par Igora, Igora Svjatoslaviča kauju? Sākt to dziesmu pēc tā laika biļinām, bet ne pēc Bojana nodoma. Viedajam Bojanam, ja kādam gribētos radīt šo dziesmu, tās doma izplūstu kokā, kā pelēks vilks pa zemi, kā zilgans ērglis zem mākoņiem.&quot;}}

== Sabrukums ==
Par Kijivas Krievzemes kā valstu savienības iziršanas laiku nav vienprātīga vēsturnieku viedokļa. Par savienības beigu gadu tiek uzskatīts 1132. gads, kaut arī Kijivas lielkņazi tika ievēlēti līdz pat 1240. gadam, kad Kijivu pakļāva mongoļu hani.
1132. gadā Kijivas lielkņaza Mstislava Vladimiroviča trīs dēli vienojās par kņazistu sadalīšanu, pārkāpjot pirms tam esošo [[Rurika dinastija]]s amatu mantošanas kārtību. Tas izraisīja viņu karu ar pārējiem lielkņaza Vladimira Vsevolodoviča (Monomaha) mazdēliem un noveda pie patstāvīgu savā starpā karojošu valstu izveides. Vājinoties Kijivas lielkņaza varai, atsevišķās kņazu valstis kļuva suverēnas un to valdnieki naidojās savā starpā un paši sevi dēvēja par lielkņaziem.

Pēc tam Kijivas lielkņazu vara bija vairs tikai nomināla un dažādie Rurikoviču klani valdīja suverēnās kņazistēs. Tā kā mantojuma tiesības uz kņaza titulu bija visiem Rurika dinastijai piederīgajiem, tad kņazistes tika sadalītas arvien mazākās dalienas kņazistēs, kurās valdošie kņaziņi (latīņu: ''regulus'') atradās vasaļattiecībās ar savu feodālo senioru.

Šajā laikā kristītie [[Jersika (valsts)|Jersikas]] un [[Koknese]]s ķēniņi bija [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]], bet [[Tālava]]s un [[Atzele]]s valdnieki — [[Pleskavas kņazi|Pleskavas kņazu]] vasaļi, tādēļ no senkrievu valodas [[letgaļi|letgaļu]] valodā ieviesās kristietības termini un tradīcijas.

=== Pēc Kijivas Krievzemes sairšanas izveidotās suverēnās valstis ===

Pēc lielkņaza Mstislava nāves 1132. gadā Kijivas lielkņazu tiešā pakļautībā palika Kijivas, Turovas, Perejaslavas un Vladimiras–Volīnijas kņazistes, bet Čerņihivas–Severskas, Smoļenskas, Rostovas–Suzdaļas, Muromas–Rjazaņas, Peremišļas, Terebovļas kņazistes un [[Novgorodas zeme]] kļuva patstāvīgas. Tālaika hronikās kņazistes sāka dēvēt par &quot;zemēm&quot;, ko agrāk lietoja tikai uz suverēnām teritorijām («Русская земля», «Греческая земля»).

12. gadsimtā izveidojās 13 suverēnas zemes, no kurām deviņās valdīja savas valdnieku (kņazu un lielkņazu) dinastijas.
* [[Galīcijas kņazi]]ste (lielkņaziste),
* [[Čerņihivas kņazi]]ste (lielkņaziste),
* [[Muromas kņaziste]],
* [[Polockas kņaziste]] (lielkņaziste),
* [[Rjazaņas kņaziste]] (lielkņaziste),
* [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Rostovas-Suzdaļas kņaziste]] (no 14. gadsimta &quot;visas Krievijas&quot; lielkņaziste),
* [[Smoļenskas kņazi]]ste (lielkņaziste),
* [[Volīnijas kņazi]]ste,
* [[Tmutarakaņas kņaziste]] (sagrāva polovcieši 12. gadsimta sākumā).
* [[Perejaslavas kņaziste]] (bez savas dinastijas — valdīja citu dinastiju jaunākie dēli),
* [[Kijivas lielkņazi]]ste (bez savas dinastijas — valdīja konkurējošo dinastiju pārstāvji),
* [[Novgorodas kņazi|Novgorodas zeme]] (bez savas dinastijas — bajāri un veče vēlēja dažādu dinastiju pārstāvjus),
* [[Pleskavas kņazi|Pleskavas zeme]] (no 13. gadsimta suverēna — bajāri un veče vēlēja dažādu dinastiju pārstāvjus).

== Vēsturiskais mantojums ==
Kijivas Krievzemes austrumu un dienvidu zemes pakļāva [[Zelta Orda]]s impērija, bet rietumu zemes pakāpeniski nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija]]s pakļautībā. Vienīgi [[Novgorodas zeme]] saglabāja relatīvu suverenitāti, kaut arī bija spiesta maksāt meslus mongoļu haniem.
 
13. gadsimtā vienīgi Novgorodas un Pleskavas zemēs saglabājās senajai Krievzemei raksturīgās tradīcijas un pārvaldes formas ar sapulcēm („večēm”) un vēlētiem karavadoņiem — kņaziem. Pēc mongoļu hanu iebrukuma lielākā daļa no kņazistēm kļuva par Zelta Ordas vasaļvalstīm un par pakļauto krievu zemju vietvalžiem tika izraudzīti Sudzaļas — Vladimiras kņazi, kas savu varas simbolu — „jarliku” saņēma no mongoļu hanu rokām Itiļā Volgas lejtecē. Vēlāk par mongoļiem pakļautās Krievzemes varas centru kļuva Maskava, kuras lielkņazi 15. gadsimtā atbrīvojās no mongoļu virskundzības un 16. gadsimtā izveidoja Krievijas caristi, kas uzskatāma par modernās Krievijas valstiskuma sākumu.
14. gadsimtā Lietuvas valdnieki, kas sevi dēvēja par dižkunigaišiem (lielkņaziem) pakāpeniski pakļāva bijušās Kijivas Krievzemes rietumu un vidusdaļu un 1362. gadā lielkņazs Aļģirds ieņēma Kijivu. Lietuvas dižkunigaitijas pārvaldes iekārta bija balstīta uz Kijivas Krievzemes tradīcijām un tās ietvaros pakāpeniski izveidojās mūsdienu baltkrievu un, daļēji, ukraiņu nācijas.
Mongoļiem nepakļautās Galīcijas–Volīnijas kņazs Daniels 1254. gadā no Romas pāvesta saņēma karaļa kroni un tika kronēts par Rutēnijas karali, vēlāk viņa valsti iekļāva Polijas Karalistes sastāvā.

== Kijivas Krievzemes laika celtnes ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Kiev gate 2001 07 09.jpg|[[Kijiva]]s nocietinājumu &quot;Zelta vārti&quot;
Attēls:Cathedral of St. Sophia, the Holy Wisdom of God in Novgorod, Russia.jpg|[[Veļikijnovgoroda]]s Svētās Dieva Gudrības (Sv.Sofijas) katedrāle
Attēls:Vladimir assumption.jpg|[[Vladimira]]s Svētās Jaunavas Debesīs uzņemšanas katedrāle
Attēls:Polatsk-St. Euphrosine3.JPG|[[Polocka]]s Svētās Efrosīnijas klosteris 
Attēls:Pskov asv07-2018 various76 John the Baptist Cathedral.jpg|[[Pleskava]]s Svētā Jāņa baznīca 
Attēls:Ercengela Mikela baznica.jpg|[[Smoļenska]]s Erceņģeļa Miķeļa baznīca 
Attēls:Borysoglibsky-cathedral-chernihiv.jpg|[[Čerņihiva]]s Borisa un Gļeba katedrāle 
Attēls:WladimirWolynsk Uspenski Cathedral.jpeg|Volīnijas Vladimiras Svētās Jaunavas Debesīs uzņemšanas katedrāle
Attēls:StGeorgeChurch060709.jpg|Staraja Ladogas Svētā Jura baznīca
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Kijivas lielkņazi]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Kijivas Krievzemes kņazistes}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kijivas Krievzeme]]</text>
      <sha1>gcuxclkalnj6s1ksxj2keqfls35zsrj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Belgradas &quot;Crvena zvezda&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>181793</id>
    <revision>
      <id>4495665</id>
      <parentid>4486806</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T11:54:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495665</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15215" sha1="9glcswrulx5pv3acxdperzr91zo6gag" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #FFFFFF
 | bg_color        = #FF3333
 | nos             = Belgradas &quot;Crvena zvezda&quot;
 | logo_links      = RedStarLogo.png
 | logo_izm        = 150px
 | pilns           = Belgradas futbola klubs &quot;Crvena Zvezda&quot; (''Фудбалски клуб Црвена звезда'', ''Fudbalski klub Crvena zvezda'')
 | iesauka         = sarkanbaltie (''crveno-beli''), zvaigzne (''zvezda'')
 | pilsēta         = {{vieta|Serbija|Belgrada}}
 | līga            = [[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīga]]
 | sez             = 2025.—2026.
 | poz             = 1. vieta
 | dib             = 1945
 | dib_mēn         = 3
 | dib_dat         = 4
 | dib_com         = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
 | beidza_pastāvēt = 
 | darbojās        = 
 | stad            = [[Rajko Mitiča stadions]]
 | ietilp          = 55 538
 | krāsas          = 
 | īpašn           = 
 | prez            = {{flaga|Serbija}} Svetozars Mijailovičs
 | menedžeris      = 
 | tren            = {{flaga|Serbija}} [[Vladans Milojevičs]]
 | kapteinis       = 
 | mediji          = [http://www.crvenazvezdafk.com/ Oficiālā vietne]
 | sadarbojas      = 
 | current         = 
&lt;!------ Franšīzes vēsture -------&gt;
 | name1           = 
 | dates1          = 
 | name2           = 
 | dates2          = 
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 | līga1           = Eiropas
 | uzvaras1        = 1
 | līga2           = 
 | uzvaras2        = 
 | līga3           = 
 | uzvaras3        = 
 | līga4           = 
 | uzvaras4        = 
| pattern_la1 =_redstar1314h|pattern_b1=_redstar1314h|pattern_ra1=_redstar1314h|pattern_sh1=_white_stripes| leftarm1=FFFFFF|body1=|rightarm1=FFFFFF| shorts1=ce000c|socks1=ce000c
| pattern_la2 =_redstar1314a|pattern_b2=_redstar1314a|pattern_ra2=_redstar1314a| leftarm2=101430|body2=101430|rightarm2=101430|shorts2=101430|socks2=101430
| pattern_la3 =_redstar1314c|pattern_b3=_redstar1314c|pattern_ra3=_redstar1314c| leftarm3=_redstar1314c|body3=_redstar1314c|rightarm3=_redstar1314c|shorts3=FFFFFF|socks3=FFFFFF
}}
'''Belgradas futbola klubs &quot;Crvena zvezda&quot;''' ({{val|sr|Фудбалски клуб Црвена звезда}}, ''Fudbalski Klub Crvena Zvezda'') ir profesionāls [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]]. Klubs spēlē [[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. Tas ir dibināts 1945. gadā. Šis ir visu laiku panākumiem bagātākais Serbijas klubs ar 36 izcīnītiem līgas čempiontituliem un 29 nacionālajiem kausiem pašreizējās Serbijas un bijušās [[Dienvidslāvija]]s sacensībās. Tas ir vienīgais Serbijas, kā arī Dienvidslāvijas klubs, kas uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausa]] izcīņā (pašreizējā UEFA Čempionu līga), klubs to paveica 1991. gadā.

== Sasniegumi ==
===Nacionālie čempionāti ===
* '''[[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīga]]'''&lt;ref name=&quot;liga&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegchamp.html |title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (12): 2006–07, 2013–14, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2022–23, 2023–24, 2024–25, 2025–26
** Vicečempioni (7): 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2014–15, 2016–17
* '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1923—1992)&lt;ref name=&quot;liga&quot; /&gt;
** Čempioni (19): 1951, 1952–53, 1955–56, 1956–57, 1958–59, 1959–60, 1963–64, 1967–68 1968–69, 1969–70, 1972–73, 1976–77, 1979–80, 1980–81, 1983–84 1987–88, 1989–90, 1990–91, 1991–92
** Vicečempioni (9): 1948–49, 1950, 1952, 1960–61, 1971–72, 1977–78, 1981–82, 1985–86, 1988–89
* '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1992—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes čempionāts''' (2002—2006)&lt;ref name=&quot;liga&quot; /&gt;
** Čempioni (5): 1994–95, 1999–00, 2000–01, 2003–04, 2005–06
** Vicečempioni (8): 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 2001–02, 2002–03, 2004–05
* '''Serbijas čempionāts''' (1945—1946)
** Čempioni (1): 1945–46

=== Nacionālie kausi ===
* '''[[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]'''&lt;ref name=&quot;kauss&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegcuphist.html |title=Yugoslavia/Serbia and Montenegro - Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 2006–07, 2009–10, 2011–12, 2020–21, 2021–22, 2022–23, 2023–24, 2024–25
** Finālisti (2): 2016–17, 2018–19
* '''Dienvidslāvijas kauss''' (1947—1991)&lt;ref name=&quot;kauss&quot; /&gt;
** Kausa ieguvēji (12): 1948, 1949, 1950, 1957–58, 1958–59, 1963–64, 1967–68, 1969–70, 1970–71, 1981–82, 1984–85, 1989–90
** Finālisti (7): 1952, 1954, 1973, 1979–80, 1983–84, 1987–88, 1990–91
* '''Dienvidslāvijas kauss''' (1991—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes kauss''' (2002—2006)&lt;ref name=&quot;kauss&quot; /&gt;
** Kausa ieguvēji (9): 1992–93, 1994–95, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 1999–00, 2001–02, 2003–04, 2005–06
** Finālisti (4): 1991–92, 2000–01, 2002–03, 2004–05

=== Starptautiskie turnīri ===
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=European Cup roll of honour |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2017|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170907105959/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1990–91
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=1978/index.html |title=UEFA Europa League |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 1978–79
* '''[[UEFA Superkauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefasupercup/history/season=1991/index.html |title=UEFA Super Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2017|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170312120000/http://www.uefa.com/uefasupercup/history/season%3D1991/index.html }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 1991 
* '''Interkontinentālais kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/toyota.html |title=Intercontinental Club Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1991
* '''&quot;Mitropa&quot; kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesm/mit.html |title=Mitropa Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1958&lt;sup&gt;[[#a|a]]&lt;/sup&gt;, 1968

:&lt;div id=&quot;a&quot;&gt;&lt;sup&gt;a&lt;/sup&gt;Tika saukts par Donavas kausu.

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauce
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2006.–2007.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv07.html|title=Serbia 2006/07|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2007.–2008.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv08.html|title=Serbia 2007/08|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2008.–2009.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv09.html|title=Serbia 2008/09|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2009.–2010.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2010.html|title=Serbia 2009/10|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010.–2011.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2011.html|title=Serbia 2010/11|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011.–2012.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2012.html|title=Serbia 2011/12|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012.–2013.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2013.html|title=Serbia 2012/13|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013.–2014.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014.–2015.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015.–2016.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.–2017.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017.–2018.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref name=&quot;auto&quot;/&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.–2019.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.–2020.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.–2021.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.–2022.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022.–2023.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023.–2024.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2024.html|title=Serbia 2023/24|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024.–2025.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2025.html|title=Serbia 2024/25|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025.–2026.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]'''
| bgcolor=&quot;#FFFF00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2026.html|title=Serbia 2025/26|website=www.rsssf.org}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.crvenazvezdafk.com/ Kluba oficiālā vietne] {{sr ikona}} {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}

{{SRBfutč}}

{{DEFAULTSORT:Crvena Zvezda, Belgrada}}
[[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Crvena Zvezda]]
[[Kategorija:Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;]]</text>
      <sha1>9glcswrulx5pv3acxdperzr91zo6gag</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P7</title>
    <ns>0</ns>
    <id>201260</id>
    <revision>
      <id>4495662</id>
      <parentid>4106876</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T10:51:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi</comment>
      <origin>4495662</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6371" sha1="6o5i5c2v4ov0wqp3k8l0z2zpqp7cbmd" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 7
| nosaukums      = Ragana—Turaida
| karte          = Road P7 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 9,76
| ārpus_pilsētas = 9,76
| ceļš_pilsētā   = 0
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         =
| paraksts       = 
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Ragana (ciems)|Ragana]] {{A ceļš|3}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Krimuldas pils]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Turaida (ciems)|Turaida]] {{P ceļš|8}} }}
|}
|}

'''P7''' autoceļš '''Ragana—Turaida''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagasta]] centru [[Ragana (ciems)|Raganu]] pie autoceļa [[A3]] ar autoceļu [[autoceļš P8|P8]] pie [[Turaidas pils]].&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopējais garums ir 9,76 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Ceļš šķērso [[Siguldas novads|Siguldas novadu]].

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā visa autoceļa garumā (0,0.-9,76. km) - 2,2 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, no kā 11% bija kravas transports.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

== Vēsture ==
2019. gadā visā autoceļa garumā tika uzstādīti atstarojoši ceļa signālstabiņi. Darbi notika plašākas valsts reģionālo autoceļu satiksmes drošības aprīkojuma atjaunošanas programmas ietvaros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/gandriz-1000-km-regionalo-autocelu-tiek-aprikoti-ar-atstarojosiem-signalstabiniem/|title=Gandrīz 1000 km reģionālo autoceļu tiek aprīkoti ar atstarojošiem signālstabiņiem|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2019-10-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā gandrīz visā autoceļa garumā no Raganas līdz Turaidai (0,06.-9,57. km) tika veikta seguma atjaunošana ar virsmas apstrādi. Darbu ietvaros tika ieklāta izlīdzinošā asfaltbetona kārta, veikta virsmas apstrāde un atjaunotas autobusu pieturvietas. Būvdarbus veica SIA CBF &quot;Binders&quot;, P7 un vienam autoceļa P8 kopējā līgumcena bija 1,862 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta papildu līdzekļiem valsts autoceļu sakārtošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/siguldas-apkartne-atjaunos-segumu-uz-trim-regionalajiem-celiem/|title=Siguldas apkārtnē atjaunos segumu uz trim reģionālajiem ceļiem|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2020-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc 2020. gada seguma atjaunošanas uz autoceļa izveidojās virsmas apstrādes defekti un no seguma atdalījās šķembas. 2021. gadā visā atjaunotajā posmā garantijas ietvaros tika veikta defektu labošana. Darbus veica SIA &quot;Limbažu ceļi&quot;. Defektu rašanos galvenokārt izraisīja nepietiekama bitumena emulsijas kvalitāte un laikapstākļi. 2023. gadā visā autoceļa garumā atkārtoti tika veikti garantijas remontdarbi. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-autocela-ragana-turaida-sak-labot-virsmas-apstrades-defektus/|title=Uz autoceļa Ragana–Turaida sāk labot virsmas apstrādes defektus|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2021-08-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/remontdarbi-notiek-70-valsts-autocelu-posmos-no-raganas-lidz-turaidai-labo-defektus/|title=Remontdarbi notiek 70 valsts autoceļu posmos; no Raganas līdz Turaidai labo defektus|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2023-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā, pārbūvējot autoceļa P8 posmu starp Turaidu un Siguldu, tika pārbūvēts arī attiecīgā autoceļa krustojums ar autoceļu P7 Turaidā. Krustojums tika pielāgots satiksmes drošības prasībām un lielajai Turaidas muzejrezervāta apmeklētāju plūsmai. Pēc pārbūves tika mainītas braukšanas priekšrocības - par galveno kļuva virziens Sigulda-Ragana, bet transportlīdzekļiem no Inciema puses jādod ceļš šajā virzienā braucošajiem. Visa P8 pārbūves projekta izmaksas sasniedza 4 miljonus eiro (ar PVN), būvdarbus veica CBF SIA &quot;Binders&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uzmanibu-sakara-ar-cela-remontdarbiem-ieviestas-izmainas-satiksmes-organizacija-pagrieziena-no-turaidas-uz-raganu/|title=Uzmanību! Sakarā ar ceļa remontdarbiem ieviestas izmaiņas satiksmes organizācijā pagriezienā no Turaidas uz Raganu|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2022-05-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā autoceļa posmā (0,583. - 8,924. km) tika veikta metāla drošības barjeru nomaiņa. Darbu laikā tika demontētas nolietotās un uzstādītas jaunas barjeras, no ceļa nomalēm tika noņemts apaugums un atsevišķās vietās tika veikta ceļu nomaļu uzpildīšana. Būvdarbus veica CBF SIA &quot;Binders&quot;, būvuzraudzību nodrošināja SIA &quot;Firma L4&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/08/18.08.2025.-24.08.2025.pdf|title=Nedēļas atskaite par plānotājiem būvdarbiem un ar tiem saistītiem satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu būvobjektos}}&lt;/ref&gt;

== Nākotne ==
Siguldas novada Transporta tīkla attīstības plānā kā iespējamais mikromobilitātes savienojums ir identificēts maršruts Sigulda-Ragana gar visu autoceļu P7 9,8 km garumā. Tas perspektīvā varētu savienot Raganu un Turaidu, tālāk ar esošo gājēju un velobraucēju infrastruktūru savienojot Siguldu. Tomēr šim maršrutam ir noteikta zemāka prioritāte nekā citiem valsts mikromobilitātes savienojumiem, un tā realizācija nav iekļauta valsts autoceļu tīklā veicamo darbu plānos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sigulda.lv/media/uploads/Siguldas_novada_Transporta_tikla_attistibas_plans_20250415.pdf|title=SIGULDAS NOVADA
TERITORIJAS PLĀNOJUMS}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P007]]
[[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]]</text>
      <sha1>6o5i5c2v4ov0wqp3k8l0z2zpqp7cbmd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P9</title>
    <ns>0</ns>
    <id>201324</id>
    <revision>
      <id>4495661</id>
      <parentid>4369211</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T10:51:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi</comment>
      <origin>4495661</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8276" sha1="848g64nu8g6gnk89cygw1scosuo23na" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 9
| nosaukums      = Ragana—Limbaži
| karte          = Road P9 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 40,2
| ārpus_pilsētas = 37,1
| ceļš_pilsētā   = 3,1
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = Autoceļš P9.jpg
| paraksts       = Autoceļš P9, iebraucot Limbažos
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Ragana (ciems)|Ragana]] {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|6}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Loja (upe)|Loja]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Bīriņi]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vidriži]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Aģe]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Limbaži]] (Rīgas iela)}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|12}} (Sporta iela) }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Limbaži]] (Cēsu iela) {{P ceļš|11}} {{P ceļš|13}} }}
|}
|}

'''P9''' autoceļš '''Ragana—Limbaži''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagasta]] centru [[Ragana (ciems)|Raganu]] pie autoceļa [[A3]] ar [[Limbaži]]em.&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopējais garums ir 40,2 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Šķērso [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novadus.

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Raganas līdz Bīriņiem (0,0.-8,428. km): 2,7 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 15% kravas transports
* no Bīriņiem līdz Limbažiem (8,428.-37,13. km): 1,3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports

Valsts policijas publicētajā ātruma kontroles vietu sarakstā ir norādīta stacionārā ātruma kontroles vieta uz autoceļa P9 Vidrižos pie Skolas ielas 8.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vp.gov.lv/lv/celu-satiksme|title=Ceļu satiksme {{!}} Valsts policija|website=www.vp.gov.lv|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
2014. gadā tika noslēgts līgums par autobusu pieturas izbūvi autoceļa 0,1. km Raganā, savukārt 2016. gadā - par apgaismojuma ierīkošanu P9 sākumposmā no 0,00. līdz 1,85. km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/iepirkumi/ligumi/|title=Līgumi|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/iepirkumi/ligumi/|title=Līgumi|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā autoceļa 17,38. km tika veikta tilta pār Ķīšupi pilnīga pārbūve. Jaunais dzelzsbetona tilts ir ar vienu 21 m garu laidumu un 9 m platu brauktuvi. Tas aizstāja 1959. gadā būvēto tiltu, kas kopš izbūves nekad nebija remontēts. Darbus veica SIA &quot;Rīgas tilti&quot; par līgumcenu 552 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/izbuvets-jauns-tilts-par-kisupi/|title=Izbūvēts jauns tilts pār Ķīšupi|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2017-12-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā autoceļa 20,84. km tika veikta tilta pār Aģi pilnīga pārbūve. Būvdarbu ietvaros tika izbūvēti jauni krasta balsti uz urbtiem pāļiem, monolīta dzelzsbetona laiduma plātne, hidroizolācija un jauns ceļā segums. Jaunais tilts ir 19 m garš, ar 9 m platu brauktuvi, un tas aizstāja 1959. gadā būvēto tiltu. Darbus veica SIA &quot;Rīgas tilti&quot; par līgumcenu 422,5 tūkstoši eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/parbuvets-tilts-par-agi-uz-autocela-ragana-limbazi/|title=Pārbūvēts tilts pār Aģi uz autoceļa Ragana–Limbaži|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2018-12-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā tika veikta seguma atjaunošana ar virsmas apstrādi divos autoceļa posmos - no Raganas līdz Kalnadunduriem (0,08. - 2,00. km) un no krustojuma ar vietējo autoceļu V127 līdz Limbažiem (32,50. - 37,13. km). Abos posmos tika veikts iesēdumu remonts, ceļa profila izlīdzināšana un virsmas apstrāde. Būvdarbus abos posmos veica SIA &quot;8CBR&quot; par līgumcenu attiecīgi 209 tūkstoši eiro (ar PVN) un 411 tūkstoši eiro (ar PVN), projekti tika finansēti no valsts budžeta papildu līdzekļiem valsts autoceļu sakārtošanai. Darbi tika pabeigti 2020. gada septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/siguldas-apkartne-atjaunos-segumu-uz-trim-regionalajiem-celiem/|title=Siguldas apkārtnē atjaunos segumu uz trim reģionālajiem ceļiem|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2020-07-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/vidzeme-un-latgale-tris-jauni-autocelu-remonta-posmi/|title=Vidzemē un Latgalē trīs jauni autoceļu remonta posmi|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2020-08-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2024. gada augusta līdz 2025. gada decembrim tika pārbūvēts 10,7 km garš autoceļa posms no Vidrižiem līdz Lādes ezeram (22,00. - 32,7. km). Būvdarbu ietvaros tika pārbūvētas ceļa konstruktīvās kārtas, bet vietās ar vāju nestspēju tika pastiprināta zemes klātne. Posmā tika ieklāts asfaltbetons divās kārtās, kā sakārtoti grāvji, caurtekas un drenāžas sistēma, pārbūvētas autobusu pieturvietu platformas, uzstādītas jaunas ceļa zīmes un drošības barjeras. Ceļa nodalījuma joslā tika izcirsti krūmi un 126 satiksmei bīstami koki. Būvdarbus veica SIA &quot;Vianova&quot; par līgumcenu 8,812 miljoni eiro (ar PVN). Projekts tika īstenots administratīvi teritoriālās reformas ceļu programmas ietvaros ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu. Objekts ekspluatācijā pieņemts 2025. gada 17. decembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/areja-finansejuma-projekti/latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-finansetie-projekti/valsts-regionalo-un-vietejo-autocelu-tikla-uzlabosana-projekti/|title=Valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana projekti|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-cela-buvdarbi-uz-regionala-autocela-no-vidriziem-lidz-lades-ezeram/|title=Fotoreportāža: ceļa būvdarbi uz reģionāla autoceļa no Vidrižiem līdz Lādes ezeram|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2024-09-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/parbuves-regionala-autocela-posmu-no-vidriziem-lidz-lades-ezeram/|title=Pārbūvēs reģionālā autoceļa posmu no Vidrižiem līdz Lādes ezeram|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2024-08-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Nākotne ==
Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2040. gadam kā prioritāri P9 posmi, kuros būtu nepieciešams veikt seguma atjaunošanas vai pārbūves darbus, ir iekļauti divi posmi - no Kalnadunduriem līdz Vidrižiem (2,00. - 22,00. km) un no krustojuma ar vietējo autoceļu V127 līdz Limbažiem (32,5. - 37,13. km). Konkrēts būvdarbu īstenošanas laiks stratēģijā nav noteikts. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/12/Regionalo_celu_buvn_strategijas_lidz_2040_prioritates.pdf|title=Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Ragana (ciems)|Ragana]]
* [[Bīriņi]]
* [[Gravas (Vidrižu pagasts)]]
* [[Vidriži]]
* [[Igate]]
* [[Lādezers]]
* [[Limbaži]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P009]]
[[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]]</text>
      <sha1>848g64nu8g6gnk89cygw1scosuo23na</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P15</title>
    <ns>0</ns>
    <id>201469</id>
    <revision>
      <id>4495640</id>
      <parentid>4494801</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:31:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Precizējums nākotnes sadaļā</comment>
      <origin>4495640</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9601" sha1="5zdesd6f1znj6f3yfgzs8a9kexzxbco" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 15
| nosaukums      = Ainaži—Matīši
| karte          = Road P15 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 59,8
| ārpus_pilsētas = 56,3
| ceļš_pilsētā   = 3,5
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = Ceļš Ainaži - Mazsalaca (P15).jpg
| paraksts       = Autoceļš P15 pie [[Mērnieki (Ainažu pagasts)|Mērniekiem]]
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ainaži]] (Brīvības iela)}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Ainaži]] {{A ceļš|1}} {{E ceļš|67}}}}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Mērnieki (Ainažu pagasts)|Mērnieki]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Glāžupe]] }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Rozēni]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Staicele]] (Lielā iela)}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Salaca]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Staicele]] }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Ungurpils]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ungurpils]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Aloja]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Nikšas]] {{P ceļš|13}} }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Urga (ciems)|Urga]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Iģe]] }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Vilzēni]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Matīši]] {{P ceļš|16}} }}
|}
|}
'''P15''' autoceļš '''Ainaži—Matīši'''  ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]] pie [[Ainaži]]em ar autoceļu [[autoceļš P16|P16]] [[Matīši|Matīšos]].&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopgarums ir 59,8 km un tas visā maršrutā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Limbažu novads|Limbažu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadus]].

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Ainažu pilsētas robežas līdz Staicelei (0,78. - 27,549. km): 1,1 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 20% kravas transports
* no Staiceles līdz krustojumam ar autoceļu P13 pie Alojas (25,919. - 41,0. km): 1,7 tūkstoši tr.l. diennaktī, 18% kravas transports
* no krustojuma ar autoceļu P13 līdz Matīšiem (41,0. - 59,71. km): 1,3 tūkstoši tr.l. diennaktī, 22% kravas transports

== Vēsture ==
Pirmais tilts pār Salacu Staicelē tika izbūvēts jau 1887. gadā, jo iepriekš izmantotā pārceltuve apgrūtināja satiksmi starp abiem upes krastiem.

2016. gadā tika pārbūvēts autoceļa pašvaldības tranzītielas posms caur Staiceli no 27,5. līdz 29,9. km. Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēts tilts pār Staiceli, kas iepriekš tika celts 1961. gadā. Tika pārbūvēts arī brauktuves segums, lietusūdens novades sistēma un apgaismojums. Būvdarbus veica SIA &quot;8 CBR&quot; par līgumcenu ap 1,394 miljoniem eiro, no kā 774 tūkstoši sedza no valsts mērķdotācijas, atlikumu sedzot Alojas novada pašvaldībai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/pec-parbuves-svinigi-atklas-tranzitielas-posmu-un-tiltu-par-salacas-upi-staicele/|title=Pēc pārbūves svinīgi atklās tranzītielas posmu un tiltu pār Salacas upi Staicelē|last=Redakcija|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-07-14|date=2016-11-28|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā tika atjaunots autoceļa segums ar virsmas apstrādi no Ainažiem līdz Mērniekiem (2,6. - 16,2. km). Būvdarbu ietvaros tika veikts iesēdumu remonts, asfalta izlīdzinošās kārtas izbūve, virsmas apstrāde, kā arī horizontālā marķējumu uzklāšana. Būvdarbus veica CBF SIA &quot;Binders&quot; par līgumcenu 1,025 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pie-ainaziem-atjaunots-regionala-autocela-segums/|title=Pie Ainažiem atjaunots reģionālā autoceļa segums|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2020-09-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā tika atjaunots arī autoceļa segums ar virsmas apstrādi no Staiceles līdz Alojai (29,919. - 41,110. km) 24,8 km garumā, būvdarbus veicot CBF SIA &quot;Binders&quot; par līgumcenu 894 tūkstoši eiro (ar PVN). Tajā pašā gadā uz Melnupes tilta (9,42. km) tika atjaunota arī ietve jeb gājēju pārvietošanās vieta, savukārt ceļa pārvadam pie Alojas (41,317. km) tika atjaunotas deformācijas šuves un brauktuves segums - abos tiltos būvdarbus veica SIA &quot;8 CBR&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/tiltam-par-braslu-uz-valmieras-sosejas-atjauno-deformacijas-suves/|title=Tiltam pār Braslu uz Valmieras šosejas atjauno deformācijas šuves|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-14|date=2020-10-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2020/09/17.08.20-23.08.2020._Majas-lapai.pdf|title=Būvobjektu saraksts valsts autoceļu tīklā no 2020. gada 17. augusta līdz 2020. gada 23. augustam}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/uz-vairakiem-regionalajiem-autoceliem-pabeigta-seguma-atjaunosana-papildu-75-miljonu-eiro-finansejuma-ietvaros|title=Uz vairākiem reģionālajiem autoceļiem pabeigta seguma atjaunošana papildu 75 miljonu eiro finansējuma ietvaros {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā tika veikta asfaltbetona seguma atjaunošana divos autoceļa posmos - no Mērniekiem līdz Staicelei (17,601. - 27,543. km) un no bijušā dzelzceļa pārvada pie Alojas līdz Matīšiem (41,040. - 59,710. km), kopumā aptuveni 28,6 km garumā. Līdztekus seguma atjaunošanai tika tīrīti un atjaunoti grāvji un caurtekas, sakārtotas nomales, nobrauktuves un autobusu pieturvietas, uzstādīts ceļa marķējums un drošības barjeras. Būvdarbus veica SIA &quot;Limbažu ceļi&quot; par līgumcenu 6,07 miljoni eiro (ar PVN), kas tika segti no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem speciālās Valsts reģionālo autoceļu uzturēšanas programmas ietvaros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/337384-valsts-regionalo-autocelu-programmas-ietvaros-sogad-uzlabojumi-gaidami-celu-posmos-vairak-neka-350-kilometru-garuma-2022|title=Valsts reģionālo autoceļu programmas ietvaros šogad uzlabojumi gaidāmi ceļu posmos vairāk nekā 350 kilometru garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/175990982/valsts-regionala-autocela-p15-ainazi--matisi-posma-17601-27543-km-un-posma-41040-59710-km-seguma-atjaunosana-sia-limbazu-celi-46603000113-6-068-829-eur-iepirkums.aspx|title=Valsts reģionālā autoceļa P15 Ainaži – Matīši posma 17,601-27,543 km un posma 41,040-59,710 km seguma atjaunošana; SIA &quot;Limbažu ceļi&quot; (46603000113); 6 068 829 EUR|website=www.mercell.com|access-date=2026-07-14}}&lt;/ref&gt;

2026. gada jūnijā tika uzsākta Glāžupes tilta pārbūve pie Rozēniem (19,182. km). Apvienotajā iepirkumā ir iekļauta arī Meļļupes caurtekas jaunbūve valsts reģionālā autoceļa P30 24,1. km, abos objektos būvdarbus veic SIA &quot;ACBR&quot; par līgumcenu 734 tūkstoši eiro (bez PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/162600|title=Tiltu būvdarbi (Viesatas tilts a/c V1153; Glāžupes tilts a/c P15; Meļļupes caurteka a/c P30 un Bikstupes tilts a/c V1484) (3 līgumi)}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 7. jūlijā tika izsludināts iepirkums Melnupes tilta atjaunošanai pie Mērniekiem (9,423. km).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/176483|title=Melnupes tilta autoceļā P15 Ainaži-Matīši km 9,423, Melnupītes caurtekas autoceļā V167 Mazsalaca-Sēļi km 7,746 un Eiķenupes tilta autoceļā V186 Valmiera – Līdums km 18,60 atjaunošana}}&lt;/ref&gt;

== Nākotne ==
Satiksmes drošības uzlabošanai tiek vērtēta P15 un P16 autoceļu krustojuma pārbūve Matīšos. Mezgla būvprojekta izstrāde bija iekļauta VSIA „Latvijas Valsts ceļi” 2024. gada projektēšanas iepirkumu plānā, taču būvdarbu īstenošanas termiņš pagaidām nav noteikts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2022/06/2022_planotie-iepirkumi-2024_projektesana.pdf|title=Projektēšanas iepirkumu plāns 2024.gadam}}&lt;/ref&gt;

Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijā līdz 2040. gadam kā prioritāri P15 posmi, kuros būtu nepieciešams veikt seguma atjaunošanas darbus, ir iekļauti divi īsāki posmi - autoceļa sākumā pie Ainažiem (0,80.. - 2,6. km) un posms pie Mērniekiem (16,2. - 17,6. km). Konkrēts būvdarbu īstenošanas laiks stratēģijā nav noteikts. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/12/Regionalo_celu_buvn_strategijas_lidz_2040_prioritates.pdf|title=Valsts reģionālo autoceļu būvniecības stratēģijas līdz 2040. gadam prioritātes}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Ainaži]]
* [[Mērnieki (Ainažu pagasts)|Mērnieki]]
* [[Rozēni]]
* [[Staicele]]
* [[Ungurpils]]
* [[Urga (ciems)|Urga]]
* [[Vilzēni]]
* [[Matīši]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P015]]
[[Kategorija:Autoceļi Limbažu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]]
[[Kategorija:Ainažu pagasts]]</text>
      <sha1>5zdesd6f1znj6f3yfgzs8a9kexzxbco</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P19</title>
    <ns>0</ns>
    <id>201577</id>
    <revision>
      <id>4495657</id>
      <parentid>4106885</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T10:51:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi</comment>
      <origin>4495657</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8198" sha1="lsj2rxhmgo89xk6wxglxn3vsxouvtzt" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 19
| nosaukums      = Ape (Vidzemes šoseja)—Igaunijas robeža
| karte          = Road P19 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 4,9
| ārpus_pilsētas = 3,2
| ceļš_pilsētā   = 1,7
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         =
| paraksts       = 
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}}}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ape]] (Skolas iela)}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ape]] (Dzirnavu iela)}}
{{Maršruta tabula/ES robeža|| {{EST}} {{EST T ceļš|68}} }}
|}
|}
'''P19''' autoceļš '''Ape (Vidzemes šoseja)—Igaunijas robeža''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[A2]] caur [[Ape|Api]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]].&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopgarums ir 4,9 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Valsts pārziņā atrodas posmi no 0,0. līdz 1,8. km un no 3,5. līdz 4,9. km, savukārt 1,7 km garais posms Apes pilsētā iet pa Skolas , Loka un Dzirnavu ielu un atrodas pašvaldības pārziņā. Pie robežas maršruts turpinās Igaunijā kā valsts autoceļš 68 Mõniste—Ape. Autoceļš šķērso [[Smiltenes novads|Smiltenes novadu]].

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Vidzemes šosejas (A2) līdz Apei (0,000.–1,815. km): 0,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 19% kravas transports;
* no Apes līdz Igaunijas robežai (3,484.–4,902. km): 0,4 tūkstoši tr.l. diennaktī, 22% kravas transports.

== Vēsture ==
Līdz 2011. gadam pašreizējā P19 trase nebija apvienota vienā reģionālajā autoceļā. Posms no Vidzemes šosejas līdz Apes pilsētai bija vietējais autoceļš V377 Apes pievedceļš, kura kopējais garums bija 2,6 km; Apes pilsētā tas turpinājās pa Skolas ielu. Savukārt posms caur Api līdz Igaunijas robežai ietilpa toreizējā autoceļā P39 Alūksne—Igaunijas robeža (Ape), kas Apes teritorijā veda pa Pasta un Dzirnavu ielu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=167195|title=Zaudējis spēku - Valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu saraksts|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā tika izveidots reģionālais autoceļš P19 Ape (Vidzemes šoseja)—Igaunijas robeža, nosakot tā trasi Apes pilsētā pa Skolas, Loka un Dzirnavu ielu. Vienlaikus P39 maršruts tika saīsināts, par tā galapunktu nosakot Api.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=227709|title=Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra noteikumos Nr.1104 &quot;Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem&quot;|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013. gadam projekta ietvaros tika pārbūvēti abi valstij piederošie P19 posmi - no Vidzemes šosejas līdz Apei (0,0. - 1,815. km) un no Apes līdz Latvijas-Igaunijas robežai (3,484.-4,860. km). Būvdarbu ietvaros tika veikta asfaltbetona seguma pārbūve, projekts aptvēra arī ar P19 saistītos P39 posmus Apes apkārtnē. Būvdarbi tika pabeigti 2014. gada novembrī. Projekta kopējās izmaksas, kas attiecas uz kopējo transporta koridora sakārtošanu abās robežas pusēs, bija 5,06 miljoni eiro - no tā attiecīgās izmaksas P19 posmu pārbūvei sasniedza 1,92 miljoni eiro. Būvdarbus veica Igaunijas ceļu būves uzņēmums AS &quot;Teede REV-2&quot;, būvuzraudzību nodrošināja uzņēmums &quot;Taalri Varahaldus&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/areja-finansejuma-projekti/igaunijas-latvijas-parrobezu-sadarbibas-programma-2007-2013-gadam/|title=Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbība (2007–2013)|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uueduudised.ee/uno-kaskpeit-asutusi-ei-huvita-moniste-ape-maantee-piirikupitsa-olukord/|title=Uno Kaskpeit: Asutusi ei huvita Mõniste-Ape maantee piirikupitsa olukord - Uued Uudised|last=uudised|first=Uued|website=uueduudised.ee|access-date=2026-07-18|date=2016-11-01|language=et}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā tika pabeigta P19 maršrutā ietilpstošās Dzirnavu ielas pārbūve Apē. Projekta ietvaros tika pārbūvēta iela, izbūvēts veloceļš, gājēju ietve un ielas apgaismojums. Projekta kopējais finansējums sasniedza 999,2 tūkstošus eiro, būvdarbus veica SIA &quot;8 CBR&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/280633.pdf|title=Apes novada domes
2014. gada publiskais pārskats}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā abos valstij piederošajos P19 posmos - no Vidzemes šosejas līdz Apei un no Apes līdz Igaunijas robežai - tika veikta autoceļa seguma atjaunošana ar virsmas apstrādi. Būvdarbus veica SIA &quot;Saldus ceļinieks&quot;, piesaistot apakšuzņēmēju SIA &quot;Valkas ceļi&quot;. 2021. gada pavasarī tika konstatētas atdalījušās šķembas un citi virsmas apstrādes defekti, to labošana tika veikta būvdarbu garantijas ietvaros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/pabeigti-buvdarbi-uz-autocela-ventspils-kuldiga-vairakos-regionalas-nozimes-celu-posmos-atjaunots-segums/|title=Pabeigti būvdarbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga, vairākos reģionālās nozīmes ceļu posmos atjaunots segums|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2020-10-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/24-posmos-kur-pern-veikta-virsmas-apstrade-ir-ar-defektiem-uznemeji-ir-noslaucijusi-atdalijusas-skembas-nepieciesamibas-gadijuma-slaucisana-notiks-atkartoti/|title=24 posmos, kur pērn veiktā virsmas apstrāde ir ar defektiem, uzņēmēji ir noslaucījuši atdalījušās šķembas; nepieciešamības gadījumā slaucīšana notiks atkārtoti|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2021-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valkasceli.lv/projekti|title=Projekti {{!}} Valkas ceļi|website=Valkasceli|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://blbs.lv/jaunumi/sakti-remontdarbi-uz-vidzemes-un-latgales-autoceliem/|title=Sākti remontdarbi uz Vidzemes un Latgales autoceļiem|last=Caballero.lv|website=Latvijas Būvinženieru savienība|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. līdz 2022. gadam tika atjaunots P19 pašvaldības posms Skolas un Loka ielā Apē, kā arī izbūvēta gājēju infrastruktūra. Projekta mērķis bija uzlabot transporta un gājēju infrastruktūras kvalitāti un satiksmes drošību. Būvdarbus veica SIA &quot;Limbažu ceļi&quot; ar finansējumu 538 tūkstošu eiro apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smiltenesnovads.lv/lv/media/17232/download?attachment=|title=Par aizņēmumu no Valsts kases pašvaldības investīciju projekta “Skolas un Loka ielu seguma
atjaunošana un gājēju infrastruktūras izbūve Apes pilsētā” īstenošanai}}&lt;/ref&gt;

== Nākotne ==
Smiltenes novada investīciju plānā kā viena no iecerēm 2025.-2027. gadam ir norādīta veloceļa turpinājuma izbūve no &quot;Druvām&quot; Apes pagastā līdz Vidzemes šosejai (A2) gar autoceļu P19. Projekta indikatīvās izmaksas plānā noteiktas 200 tūkstošu eiro apmērā. Ieceres mērķis ir izveidot funkcionālu velo savienojumu starp A2, Api un Latvijas–Igaunijas robežu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smiltenesnovads.lv/lv/media/24885/download?attachment=|title=Smiltenes novada attīstības programmas 2022. - 2028. gadam investīciju plāns}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P019]]
[[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]]</text>
      <sha1>lsj2rxhmgo89xk6wxglxn3vsxouvtzt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P22</title>
    <ns>0</ns>
    <id>201618</id>
    <revision>
      <id>4495658</id>
      <parentid>4369554</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T10:51:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi</comment>
      <origin>4495658</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10931" sha1="byvqu7apw6yqamw8qwkbqxfwsm4wedd" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 22
| nosaukums      = Valka—Rūjiena
| karte          = Road P22 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 51,2
| ārpus_pilsētas = 45,5
| ceļš_pilsētā   = 5,7
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         =
| paraksts       = 
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Valka]] {{P ceļš|24}} Tālavas iela}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|3}} (Parka iela)}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valka]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Lugaži]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ērģeme]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rikanda]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ērģeme]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Vēveri (Kārķu pagasts)|Vēveri]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Vēveri (Kārķu pagasts)|Vēveri]] }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kārķi]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ķire]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Kārķi]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Naukšēni]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rūja]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Naukšēni]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Rūjiena]]; Rīgas iela}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|17}} (Pērnavas iela) }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Rūjiena]] {{P ceļš|21}} (Brīvības iela)}}
|}
|}
'''P22''' autoceļš '''Valka—Rūjiena'''  ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Valka|Valku]] ar [[Rūjiena|Rūjienu]].&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopgarums ir 51,2 km, no kā 45,5 km ir valsts pārziņā. Valkas pilsētā autoceļa maršruts iet pa Tālavas ielu, bet Rūjienā 3 km garumā - pa Rīgas ielu. Autoceļš visā garumā ir klāts ar asfaltbetona segumu, tas šķērso [[Valkas novads|Valkas]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadus]].

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Valkas robežas līdz Ērģemei (2,714.–12,34. km): 1056 transportlīdzekļi diennaktī, 8% kravas transports;
* no Ērģemes līdz Kārķu apkārtnei (12,34.–32,00. km): 718 transportlīdzekļi diennaktī, 13% kravas transports;
* no Kārķu apkārtnes līdz Naukšēniem (32,00.–42,365. km): 314 transportlīdzekļi diennaktī, 16% kravas transports;
* no Naukšēniem līdz Rūjienas robežai (42,365.–48,178. km): 1551 transportlīdzeklis diennaktī, 7% kravas transports

== Vēsture ==
2000. gadu sakumā autoceļš P22 tika iekļauts Latvijas starpreģionālo autoceļu maršrutu attīstības projektā &quot;Ziemeļu stīga&quot;, kura izveidi rosināja Ziemeļvidzemes pašvaldības. Maršruts savienoja Ainažus, Staiceli, Mazsalacu, Rūjienu un Valku. Pēc attīstības dokumentācijas norādītā, vairāku maršrutā ietilpstošo ceļu asfalta segums bija 20-30 gadus vecs, bet daļai posmu saglabājās nepietiekami nestspējīgs grants segums. Projekta ietvaros bija paredzēta seguma izbūve un pastiprināšana, ūdens novades sakārtošana, krūmu izciršana, līkņu uzlabošana, kā arī pieturvietu un nobrauktuvju pārbūve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas lauku autoceļu attīstības programma… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā Rūjienā tika veikta divu ar P22 saistītu krustojumu pārbūve - Rīgas, Brīvības, Valdemāra un Raiņa ielas centra krustojums, kā arī Rīgas un Pērnavas ielas krustojums. Būvdarbu ietvaros tika pārkārtota transporta plūsma, izbūvētas ietves, nodalīta gājēju un transportlīdzekļu kustība un uzlabota redzamība. Būvdarbus veica SIA &quot;Limbažu ceļi&quot;, abu projektu līgumcena bija 239,9 tūkstoši lati (bez PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sabiedriba/rujiena-vairakus-krustojumus-rekonstrues-sia-limbazu-celi/|title=Rūjienā vairākus krustojumus rekonstruēs SIA “Limbažu ceļi”|website=eDruva.lv|access-date=2026-07-18|date=2011-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2013. gada oktobrī tika pabeigta 6,75 km gara autoceļa posma pārbūve no Vēveriem līdz Kārķiem (21,55 - 28,30. km) pārbūve. Būvdarbus veica SIA &quot;Limbažu ceļi&quot; par līgumcenu aptuveni 2,7 miljoni lati, projekts tika īstenots ar ERAF līdzfinansējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/lidz-oktobrim-pabeigs-rujienas-mazsalacas-cela-rekonstrukciju/|title=Līdz oktobrim pabeigs Rūjienas – Mazsalacas ceļa rekonstrukciju|last=Redakcija|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-07-18|date=2014-08-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

No 2014. gada jūnija līdz 2015. gada jūnijam tika pārbūvēts 12,5 km garš autoceļa posms no Kārķiem līdz Naukšēniem (29,90. - 42,385. km), kas iepriekš bija klāts ar grants segumu. Autoceļa posmā tika izbūvēta sala izturīgā kārta, šķembu pamats un ieklātas vairākas asfaltbetona kārtas, kā arī sakārtota ūdens novade sistēma, nobrauktuves un autobusu pieturvietas. Tika atjaunoti arī divi tilti pār Ķires upi. Būvdarbus veica SIA CBF &quot;Binders&quot;, projekta izmaksas bija aptuveni 5,4 miljoni eiro. Pēc projekta pabeigšanas P22 visā maršruta garumā bija ar asfaltbetona segumu. Autoceļa posms tika atzīts par labāko valsts autoceļa posmu, kurā veikti paplašināti pārbūves darbi 2015. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/143210-uz-autoceliem-buvdarbi-notiek-vairak-neka-70-objektos.htm|title=Uz autoceļiem būvdarbi notiek vairāk nekā 70 objektos|website=nra.lv|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/celu-nozares-gada-balvas-sanem-sia-binders/|title=Ceļu nozares Gada balvas saņem SIA Binders|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2016-05-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana ar virsmas apstrādi no Ērģemes līdz Vēveriem (12,34. - 21,50. km). Ērģemes apkārtnē tika labots deformētais asfalta profils, bet visā posmā veikta virsmas apstrāde un atjaunots ceļa horizontālais marķējums. Būvdarbus veica SIA CBF &quot;Binders&quot; par līgumcenu 323 tūkstoši eiro (ar PVN), finansējums tika nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/sakas-buvdarbi-uz-autocela-valka-rujiena/|title=Sākas būvdarbi uz autoceļa Valka–Rūjiena|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2020-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2021. gadā šajā posmā parādijās virsmas apstrādes defekti kas saistīti ar izmantotās bitumena emulsijas kvalitāti un laikapstākļiem darbu veikšanas laikā. Defekti būvniekam bija jānodrošina garantijas ietvaros par saviem līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/garantijas-ietvaros-buvnieki-salabojusi-defektus-gandriz-puse-posmu-kur-pern-virsmas-apstrade-ieklata-nekvalitativi/|title=Garantijas ietvaros būvnieki salabojuši defektus gandrīz pusē posmu, kur pērn virsmas apstrāde ieklāta nekvalitatīvi|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2021-07-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā tika atjaunots autoceļa asfaltbetona segums 14,1 km garā posmā no Kārķiem līdz Naukšēniem (28,33. - 42,47. km). Darbu ietvaros tika iztīrīta un atjaunota ūdens novades sistēma, izbūvēta jauna caurteka, labots ceļa profils, ieklāta jauna asfaltbetona dilumkārta un atjaunots ceļa aprīkojums. Kārķu centrā tika atjaunots rotācijas aplis un aptuveni 200 m garš gājēju ceļa posms, abiem tiltiem pār Ķires upi veikti betona konstrukciju un deformācijas šuvju remontdarbi. Būvdarbus veica SIA „Limbažu ceļi” par līgumcenu 1,747 miljoni eiro ar PVN.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-regionala-autocela-valka-rujiena-atjaunos-segumu-no-karkiem-lidz-naukseniem/|title=Uz reģionālā autoceļa Valka–Rūjiena atjaunos segumu no Kārķiem līdz Naukšēniem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2022-08-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-svinigi-atklats-atjaunotais-autocela-valka-rujiena-posms-no-karkiem-lidz-naukseniem/|title=Fotoreportāža: svinīgi atklāts atjaunotais autoceļa Valka–Rūjiena posms no Kārķiem līdz Naukšēniem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2022-11-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika veikta veikta seguma atjaunošana ar virsmas apstrādi 6,82 km garā posmā no Vēveriem līdz Veckārķiem (21,50.–28,32. km). Tika attīrīta ceļa nodalījuma josla, noņemts vecais horizontālais marķējums un veikta ceļa seguma virsmas apstrāde. Būvdarbus veica VAS &quot;Latvijas autoceļu uzturētājs&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2024/06/24.06.2024.-30.06.2024.pdf|title=Nedēļas atskaite par plānotājiem būvdarbiem un ar tiem saistītiem satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu būvobjektos}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā P22 maršrutā Rūjienā tika atjaunota Rīgas ielas asfaltbetona dilumkārta posmā no Valdemāra ielas līdz Blaumaņa ielai un posmā no Pērnavas ielas līdz pilsētas robežai. Kopumā tika veikta asfaltbetona seguma atjaunošana trīs Rūjienas tranzīta ielu posmos, tostarp arī P17 maršrutā esošajā Pērnavas ielā. Būvdarbus veica SIA &quot;Limbažu ceļi&quot;, par kopējo līgumcenu 774 tūkstoši eiro (ar PVN), ko sedza no valsts budžeta un Valmieras novada pašvaldības līdzekļiem. Vienlaikus Rīgas ielā no Austrumu ielas līdz Lauku ielai tika atjaunota 362 m gara gājēju ietve, nomainot asfaltbetona segumu, atjaunojot apmales un pielāgojot skataku vākus jaunā seguma līmenim. Darbus veica SIA „TurTas” par līgumcenu 63 tūkstoši eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/rujiena-turpina-sakartot-pilsetas-ielas-veikti-nozimigi-investiciju-projekti-un-uzturesanas-darbi/|title=Rūjienā turpina sakārtot pilsētas ielas – veikti nozīmīgi investīciju projekti un uzturēšanas darbi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-07-18|date=2025-11-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Valka]]
* [[Ērģeme]]
* [[Vēveri (Kārķu pagasts)|Vēveri]]
* [[Kārķi]]
* [[Naukšēni]]
* [[Rūjiena]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P022]]
[[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Valkas novadā]]</text>
      <sha1>byvqu7apw6yqamw8qwkbqxfwsm4wedd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P24</title>
    <ns>0</ns>
    <id>201624</id>
    <revision>
      <id>4495659</id>
      <parentid>4369556</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T10:51:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par autoceļa satiksmi, vēsturi un apdzīvotām vietām</comment>
      <origin>4495659</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9389" sha1="edxvr9dhjsi0qnpwu5xzzg7308dkwpl" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 24
| nosaukums      = Smiltene—Valka
| karte          = Road P24 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 44,3
| ārpus_pilsētas = 41,0
| ceļš_pilsētā   = 3,3
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = Tilts pār Gauju uz P24.jpg
| paraksts       = Tilts pār Gauju uz autoceļa P24
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Smiltene]] {{P ceļš|25}} {{P ceļš|27}} }}
{{Maršruta tabula/PP sakrītošs|| {{P ceļš|25}} Baznīcas laukums, Daugavas iela 0,6 km}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|18}} }}
{{Maršruta tabula/PP sakrītošs|| {{P ceļš|25}} Valkas iela 0,2 km}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|25}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Abuls]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Smiltene]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kalnamuiža (Smiltenes pagasts)|Kalnamuiža]] }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Bilska]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Bilska]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Vija (upe)|Vija]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Vijciems]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Stampupe]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Zīle (ciems)|Zīle]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|24}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Valka]]; Vienības gatve }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Valka]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Valka]] {{P ceļš|22}} Rīgas iela}}
|}
|}
'''P24''' autoceļš '''Smiltene—Valka'''  ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Smiltene|Smilteni]] ar [[Valka|Valku]].&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopgarums ir 44,3 km, no kuriem 41 km ir valsts pārziņā, bet 3,3 km veido pašvaldību ielas Smiltenē un Valkā. Smiltenē maršrutā ietilpst Baznīcas laukums, Daugavas un Valkas iela, savukārt Valkā - Vienības gatve un Rīgas iela. Autoceļš visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu, tas šķērso [[Valkas novads|Valkas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes novadus]].

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no autoceļa valsts posma sākuma līdz Varicēniem (0,988.–6,000. km): 1,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports
* no Varicēniem līdz krustojumam ar P23 pie Valkas (6,000.–40,904. km): 1,4 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 15% kravas transports
* No krustojuma ar P23 līdz Valkai (40,904.–41,995. km): 1,2 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 15% kravas transports

== Vēsture ==
Pirms pastāvīga tilta izbūves autoceļa trases Gaujas šķērsojuma vietā pie Spicu mājām darbojās pārceltuve. 20. gadsimta 30. gados tās vietā uzbūvēja koka tiltu. Padomju laikā tilts tika pārbūvēts ar dzelzsbetona konstrukcijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://atputa.lvm.lv/images/mammadaba/journals/files/mammadaba_vidzemes_ares.pdf|title=Vidzemes ārēs}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā tika veikta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana 9,18 km garajā posmā no Varicēniem līdz tiltam pār Viju (6,1. - 15,28. km). Būvdarbu ietvaros tika frēzēts vecais, bojātais asfalts, veikts iesēdumu remonts un ieklāta jauna asfaltbetona dilumkārta, kā arī sakārtota ūdens novades sistēma, tīrīti grāvji un atjaunotas ceļa nomales. Būvdarbus veica SIA &quot;8CBR&quot; par līgumcenu 821 tūkstoši eiro (ar PVN), kas tika finansēti no valsts papildu piešķirtajiem līdzekļiem programmai &quot;Administratīvi teritoriālās reformas ceļu sakārtošanai&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://blbs.lv/jaunumi/uz-rigas-apvedcela-atjaunos-segumu/|title=Uz Rīgas apvedceļa atjaunos segumu|last=Caballero.lv|website=Latvijas Būvinženieru savienība|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/en/news/autovaditaju-ieveribai-buvdarbi-notiek-vairak-ka-90-valsts-autocelu-posmos/6607|title=Autovadītāju ievērībai: Būvdarbi notiek vairāk kā 90 valsts autoceļu posmos|website=www.1188.lv|access-date=2026-07-18|date=2021-06-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sogad-planotie-valsts-autocelu-remontdarbi-vidzemes-planosanas-regiona/|title=Šogad plānotie valsts autoceļu remontdarbi Vidzemes plānošanas reģionā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2021-03-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā tika veikta arī 1972. gadā izbūvētā tilta pār Vijas upi (15,33. km) pilnīga pārbūve. Būvdarbu ietvaros tika demontētas nolietotās tilta konstrukcijas un izbūvēts jauns tilts, satiksmi nodrošinot pa pagaidu tiltu. Būvdarbus veica SIA &quot;8CBR&quot; par līgumcenu 1,07 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2022. gadā tika veikta autoceļa asfaltbetona seguma atjaunošana 26,61 km garumā no tilta pār Vijas upi līdz Valkai (15,385. - 41,995. km). Būvdarbu ietvaros tika veikts ceļa iesēdumu remonts, asfalta profila frēzēšana un labošana, caurteku un ūdens novades sistēmu sakārtošana, kā arī jaunas asfalta virskārtas ieklāšana. Būvdarbus veica SIA &quot;Limbažu ceļi&quot; par līgumcenu ap 5,71 miljoni eiro (bez PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ted.europa.eu/en/notice/-/detail/306766-2022|title=306766-2022 - Result|website=TED|access-date=2026-07-18|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2022/07/04.07-10.07.2022..pdf|title=Būvobjektu saraksts valsts autoceļu tīklā no 2022. gada 4. jūlija līdz 2022. gada 10. jūlijam}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā tika pārbūvēts autoceļa posms no Smiltenes līdz krustojumam ar autoceļu V243. Būvdarbu ietvaros tika pilnībā atjaunota ceļa sega un izbūvēta 7 metrus plata brauktuve, ieklājot divas asfaltbetona kārtas. Tika pārbūvēta 1952. gadā izbūvētā Kamaldas strauta caurteka, kā arī sakārtotas citas caurtekas, grāvji, drenāžas un lietusūdens novades sistēmas, un atjaunoti krustojumi un nobrauktuves. Posmā tika atjaunotas sešas autobusu pieturvietas, kā arī nomainītas ceļa zīmes, drošības barjeras un signālstabiņi. Paralēli autoceļam tika izbūvēts 2,25 metrus plats apgaismots asfaltēts kopīgs gājēju un velobraucēju ceļš, kas savienots ar Smiltenes pilsētas mikromobilitātes infrastruktūru. Būvdarbus veica SIA &quot;ACBR&quot; par līgumcenu 4,948 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta līdzekļiem. Būvprojektu izstrādāja piegādātāju apvienība &quot;LMR projekts&quot;, būvuzraudzību nodrošināja SIA &quot;Firma L4&quot;. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-parbuvets-regionala-cela-smiltene-valka-posms/|title=Fotoreportāža: pārbūvēts reģionālā ceļa Smiltene–Valka posms|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2024-11-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.11.2024-foto-parbuvets-regionala-cela-smiltene-valka-posms.a575926/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article FOTO: Pārbūvēts reģionālā ceļa Smiltene–Valka posms] lsm.lv 2024. gada 11. novembrī&lt;/ref&gt;

== Nākotne ==
2026. gada janvārī Valkas novada pašvaldība uzsāka darbu pie projekta &quot;Multimodāla sabiedriskā transporta punkta izveide Valkas pilsētā&quot; izstrādes un Eiropas Savienības līdzfinansējuma apgūšanas. Projekts saistīts ar plānoto multimodālo dzelzceļa pieturas punktu &quot;Valka&quot; pie P24 autoceļa dzelzceļa pārbrauktuves. Projekta ietvaros P24 maršrutā ietilpstošajā Vienības gatvē paredzēts izbūvēt gājēju ietvi no pilsētas stadiona līdz jaunajam pieturas punktam, uzlabot brauktuvi no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo līdz pieturai, kā arī ierīkot automašīnu un autobusa stāvvietas, energoefektīvu apgaismojumu, videonovērošanu un apstādījumus. Projekta attiecināmās izmaksas plānotas 484,3 tūkstošu eiro apmērā, no kuriem 85% paredzēts segt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/media/44705/download?attachment=|title=Par projekta &quot;Multimodāla sabiedriskā transporta punkta izveide Valkas pilsētā&quot; izstrādi un
līdzfinansēšanu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valka.lv/lv/iepirkums/buvprojekta-izstrade-un-autoruzraudziba-multimodala-sabiedriska-transporta-punkta-izveidei-valkas-pilseta|title=Būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība multimodāla sabiedriskā transporta punkta izveidei Valkas pilsētā {{!}} Valkas novada pašvaldība|website=www.valka.lv|access-date=2026-07-18|date=2026-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==

* [[Smiltene]]
* [[Bilska]]
* [[Vijciems]]
* [[Valka]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P024]]
[[Kategorija:Autoceļi Valkas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]]</text>
      <sha1>edxvr9dhjsi0qnpwu5xzzg7308dkwpl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tauera tilts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>202370</id>
    <revision>
      <id>4495458</id>
      <parentid>3933641</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T13:56:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3765" sha1="g2kv10ruyj6hlsbnquqkyh2f9lvq0zp" xml:space="preserve">{{Tilta infokaste
|nosaukums            = Tauera tilts
|nosauk oriģinālval   = ''Tower Bridge''
|attēls               = Tower bridge London Twilight - November 2006.jpg
|attēla paraksts      = 
| oficiālais nosaukums    = 
| pushpin_map = Londonas centrs#Londona
| latd  = 51.505556 | latNS  = N
| longd =  0.075556 | longEW = W
|transporta veids     = [[Automašīna]]s
|šķērso               = [[Temza|Temzu]]
|atrašanās vieta      = {{vieta|Anglija|Londona}}
|apkalpo              = Bridge Hause Estates
|arhitekts            = Horācijs Džonss
|tilta tips           = [[paceļamais tilts]]&lt;br /&gt;[[piekartilts]]
|materiāli            = [[betons]]&lt;br /&gt;[[tērauds]]&lt;br /&gt;[[granīts]]&lt;br /&gt;[[akmens]]&lt;br /&gt;[[ķieģelis|ķieģeļi]] 
|posmu skaits         = 
|balstu skaits        = 4
|posma garums         = 
|garums               = 244 metri
|platums              = 
|augstums             = 42,5 metri
|maksimālā slodze     = 
|klīrenss             = 
|transporta plūsma    = 
|pamatakmens          = 1886
|celtniecība          = 1886-1894
|atklāts              = {{dat|1894|6|30}}
|iepriekšējais tilts  = 
|nākamais tilts       = 
|sabruka              = 
|tika nojaukts        = 
|izmaksas             = ap 80 miljoniem latu
}}
&lt;mapframe text=&quot;Tauera tilts&quot; width=260 height=260 zoom=16 &gt;
{
  &quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,
  &quot;service&quot;: &quot;geoshape&quot;,
  &quot;ids&quot;: &quot;Q83125&quot;
}
&lt;/mapframe&gt;

'''Tauera tilts''' ({{val-en|Tower Bridge}}) ir kombinēts [[paceļamais tilts|paceļamais]] un [[piekartilts]] [[Londona|Londonā]] pāri [[Temza]]s upei. Tas atrodas blakus [[Tauers|Taueram]], no kā ir radies tilta nosaukums. Tilts ir celts no 1886. līdz 1894. gadam, un ir kļuvis par vienu no Londonas simboliem. Tas ir viens no tūristu apmeklētākajiem objektiem Londonā. Tilta garums ir 244 metri.

== Vēsture ==
[[19. gadsimts|19. gadsimta]] otrajā pusē pieauga komerciālā attīstība uz austrumiem no [[Londona]]s, un tāpēc bija nepieciešama jauns [[Temza]]s upes šķērsošanai uz [[Londona|Londonu]]. Nevarēja būvēt parastu tiltu, jo tas liegtu pieeju lieliem kuģiem iebraukt [[Londonas osta|Londonas ostā]]. Tāpēc [[1876.gads|1876. gadā]] tika izveidota darba grupa ar Albertu Džozefu Altmanu priekšgalā, kura atrisinātu problēmu ar upes šķērsošanu.

Tika izsludināts [[konkurss]] par tilta [[projektēšana|projektēšanu]], darbus iesniedza vairāk kā piecdesmit [[arhitekts|arhitekti]]. 1884. gadā tika beidzot izraudzīts projekta dizains, to bija iesniedzis Horācijs Džonss, bet [[inženieris]] Džons Volfs Berijs izstrādāja ideju par paceļamo tiltu ar diviem torņiem, kas balstās uz tilta malām un ir stiprināti ar [[dzelzs]] trosēm.

== Projektējums ==
Tilta garums ir 244m un katra torņa augstums ir 65m. Abos tilta gotiskajos torņos iebūvētais mehānisms ļauj pacelt tilta brauktuves daļu, kad pa Temzu brauc lielie kuģi. Pēc brauktuves pacelšanas rodas 40m augsta un 60m plata telpa. Tā ir pietiekami plaša lielajiem kravas kuģiem. Torņi ir būvēti no tērauda karkasa, kas apšūts ar akmeni, un tos savieno divas augstas pārejas, kas laika posmā no 1909. gada līdz 1982. gadam bija slēgtas, jo tās pārlieku iecienīja pašnāvnieki. Tagad šeit atrodas Tauera tilta izstāde, kas interaktīvā veidā iepazīstina ar tilta vēsturi. Līdz 1976. gadam tilta pacelšanas mehānismu darbināja tvaika dzinējs, bet pēc tam sistēma tika elektrificēta. Tvaika dzinēju joprojām var apskatīt tūristi.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{UK-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Paceļamie tilti]]
[[Kategorija:Piekartilti]]
[[Kategorija:Tilti Apvienotajā Karalistē]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Londonā]]</text>
      <sha1>g2kv10ruyj6hlsbnquqkyh2f9lvq0zp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Kids Will Take Their Monsters On</title>
    <ns>0</ns>
    <id>211350</id>
    <revision>
      <id>4495456</id>
      <parentid>4237512</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T13:49:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495456</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2353" sha1="dxajysifo82he6c93kzrz92jgcyd2up" xml:space="preserve">{{Albuma infokaste
| Nosaukums             = The Kids Will Take Their Monsters On
| Izpildītājs           = [[Automatic Loveletter]] 2. studijas albums
| Vāks                  = The Kids Will Take Their Monsters On.jpg
| Background            = #83ADC0
| Izdots                = {{dat|2011|6|23}}
| Ierakstīts            = 
| Žanrs                 = Akustiskā mūzika, [[Alternatīvais Roks]]&lt;ref&gt;[http://www.amazon.com/Kids-Will-Take-Their-Monsters/dp/B00599CGYU Amazon.com: The Kids Will Take Their Monsters On: Automatic Loveletter: Official Music&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
| Garums                = 36:02
| Ierakstu kompānija    = Paper and Plastick
| Producents            = 
| Izpildītājsģen        = [[Automatic Loveletter]] albumu
| Iepriekšējais albums  = ''[[Truth or Dare]]''&lt;br /&gt;(2010)
| Šis albums            = '''''The Kids Will Take Their Monsters On'''''&lt;br /&gt;(2011)
| Nākamais albums       = 
}}


'''''The Kids Will Take Their Monsters On''''' ir amerikāņu rokgrupas [[Automatic Loveletter]] otrais studijas albums, kas izdots {{dat|2011|6|23}}, sadarbībā ar ierakstu kompāniju Paper and Plastick.&lt;ref&gt;[http://itunes.apple.com/us/album/kids-will-take-their-monsters/id446426373 iTunes - Music - The Kids Will Take Their Monsters On by Automatic Loveletter&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;

Atšķirībā no iepriekšējiem izdevumiem šis albums pilnībā sastāv no akustiskās mūzikas.

Trešais skaņdarbs, &quot;Black Ink Revenge&quot; sākotnēji tika sacerēts grupas debijas albumam [[Truth or Dare]], bet ierakstu kompānijas iebildumu dēļ tas tika pārveidots un pārsaukts par &quot;My Goodbye&quot;. Abos skaņdarbos ir saskatāmas vārdu līdzības.


== Dziesmu saraksts ==
{{tracklist
| total_length = 36:02
| title1 = Never Take It Off
| length1 = 1:15
| title2 = Save Me
| length2 = 3:36
| title3 = Black Ink Revenge
| length3 = 4:31
| title4 = Click Your Heels (3 Times and Repeat, There's No Place Like Home)
| length4 = 5:05
| note4 = ar Šeinu Hendersonu no grupas Valencia
| title5 = Carry the Fire
| length5 = 4:05
| title6 = Trade Places
| length6 = 5:16
| title7 = Cruel Cruel
| length7 = 4:32
| title8 = Pillows
| length8 = 3:00
| title9 = The Curtain Close
| length9 = 4:32
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


[[Kategorija:Automatic Loveletter albumi]]
[[Kategorija:2011. gada albumi]]</text>
      <sha1>dxajysifo82he6c93kzrz92jgcyd2up</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Panteons (Roma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>214315</id>
    <revision>
      <id>4495490</id>
      <parentid>4264283</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T20:06:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4495490</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2544" sha1="kt3u3uuegfo4oh6qs4zdxslvdwussbi" xml:space="preserve">{{līdzīgs|Partenons}}
{{Infobox historic site
| name =Panteons
| native_name =''Pantheon''
| image = Ancient Pantheon.jpg
| image_size =250px
| caption =
| type = [[Templis]]
| locmapin =Roma
| lat_degrees =41
| lat_minutes =53
| lat_seconds =54.96
| lat_direction =N
| long_degrees =12
| long_minutes =28
| long_seconds =36.48
| long_direction =E
| location ={{vieta|Itālija|Roma}}
| area =
| built = 118.—128. gads m.ē. (pašreizējā ēka)
| architect =
| architecture =
| governing_body =
| owner =
}}
'''Panteons''' ({{val|la|Pantheon}}) ir būve [[Roma|Romā]], [[Itālija|Itālijā]]. 27. gadā p. m. ē. to sāka būvēt [[Markuss Agripa]] kā [[templis|templi]] visiem [[Senā Roma|Senās Romas]] dieviem, taču 126. gadā m. ē. imperatora [[Adriāns|Adriāna]] valdīšanas laikā tas tika pārbūvēts.&lt;ref name=&quot;britannica&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/441553/Pantheon|title=Pantheon|publisher=''[[Encyclopædia Britannica]]''|accessdate={{dat|2013|2|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka ēkas arhitekts ir [[Damaskas Apolodors]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://penelope.uchicago.edu/~grout/encyclopaedia_romana/imperialfora/trajan/apollodorus.html|title=Apollodorus of Damascus|publisher=Uchicago.edu|accessdate={{dat|2013|2|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Panteons ir visslavenākais un iespaidīgākais [[rotonda]]s paraugs. Tā ir viena no tām [[Senā Roma|Senās Roma]]s ēkām, kas ir saglabājušās vislabāk, kas pie tam nepārtraukti tikusi izmantota visā savā vēsturē.

Panteons ir cilindriska ēka ar [[Portiks|portiku]], kas pārsegta ar puslodes [[Kupols|kupolu]], tam ir 16 korintiešu tipa [[kolonna]]s. Gandrīz divus tūkstošus gadu pēc uzcelšanas Panteona [[kupols]] joprojām ir pasaulē lielākā šāda veida konstrukcija no [[betons|betona]]. Kupola diametrs ir 43 metri, centrā tam ir gaismas atvere, kuras diametrs ir 9 metri. Panteons ir 22 metrus augsts.&lt;ref name=&quot;britannica&quot; /&gt; [[Viduslaiki|Viduslaikos]] (kopš 7. gadsimta) Panteons tika pārvērsts par kristiešu [[Baznīca (celtne)|baznīcu]], taču pašlaik tā ir memoriāla celtne.

Panteona priekšpuses laukumu sauc par ''Piazza della Rotonda''.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category-inline|Pantheon (Rome)|Panteons}}
* [http://www.italyguides.it/us/roma/pantheon.htm Panteons] {{en ikona}}
* {{britannica|441553/Pantheon}}


{{Itālija-aizmetnis}}
{{arhitektūra-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Senās Romas arhitektūra]]
[[Kategorija:Tempļi]]</text>
      <sha1>kt3u3uuegfo4oh6qs4zdxslvdwussbi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Inovācija</title>
    <ns>14</ns>
    <id>227360</id>
    <redirect title="Kategorija:Jauninājumi" />
    <revision>
      <id>4495523</id>
      <parentid>2631301</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T00:28:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Kategorija:Inovācijas]] to [[Kategorija:Jauninājumi]]</comment>
      <origin>4495523</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="85" sha1="hs52c0kd30or9k6tevu9ayyfolnm97e" xml:space="preserve">#REDIRECT [[:Kategorija:Jauninājumi]]
{{kat pāradresācija|Kategorija:Inovācijas}}</text>
      <sha1>hs52c0kd30or9k6tevu9ayyfolnm97e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Siguldas novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>239834</id>
    <revision>
      <id>4495645</id>
      <parentid>4468237</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:50:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4495645</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52006" sha1="qyyt4be9xq7jxhjhy6eipehzaxfh1w9" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Siguldas novads|Siguldas novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97232700}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566114 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97232700 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q55313765
| label = [[Černausku akmens|Černausku akmens - kulta vieta]]
| name = Černausku akmens - kulta vieta
| municipality = Allažu pagasts
| district = Allažu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = 0,8 km uz DA no Černausku mājām
| lat = 57.086325729007
| long = 24.793375625055
| p625 = {{Coord|57.086326|24.793376|display=inline}}
| image = %C4%8Cernausku%20akmens.jpg
| commonscat = Černausku boulder
| vaid = 2076
| wikipediauri = %C4%8Cernausku_akmens
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Alla%C5%BEu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55313768
| label = [[Zviedru baznīcas drupas|Zviedru baznīca ar viduslaiku kapsētu]]
| name = Zviedru baznīca ar viduslaiku kapsētu
| municipality = Allažu pagasts
| district = Allažu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Ausmās, Ezerkalnos
| lat = 57.030555555556
| long = 24.818333333333
| p625 = {{Coord|57.030556|24.818333|display=inline}}
| image = Zviedru%20bazn%C4%ABcas%20drupas%20Alla%C5%BEmui%C5%BE%C4%81%202000-12-09.jpg
| vaid = 2077
| wikipediauri = Zviedru_bazn%C4%ABcas_drupas
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Alla%C5%BEu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55313770
| label = [[Kapurgu senkapi]]
| name = Kapurgu senkapi
| municipality = Allažu pagasts
| district = Allažu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Maltām un Zvirgzdiem
| lat = 57.063689704248
| long = 24.869644065336
| p625 = {{Coord|57.06369|24.869644|display=inline}}
| vaid = 2078
| wikipediauri = Kapurgu_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Alla%C5%BEu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55313772
| label = [[Saknīšu—Atvasīšu senkapi|Saknīšu un Atvasīšu senkapi]]
| name = Saknīšu un Atvasīšu senkapi
| municipality = Allažu pagasts
| district = Allažu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Saknītēm un Atvasītēm
| lat = 57.040399235295
| long = 24.828100078195
| p625 = {{Coord|57.040399|24.8281|display=inline}}
| vaid = 2079
| wikipediauri = Sakn%C4%AB%C5%A1u%E2%80%94Atvas%C4%AB%C5%A1u_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Alla%C5%BEu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007803
| label = ''[[:d:Q47007803|Zaiču senkapi]]''
| name = Zaiču senkapi
| municipality = Inčukalna pagasts
| district = Inčukalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Gāršām
| lat = 57.110639
| long = 24.668354
| p625 = {{Coord|57.110639|24.668354|display=inline}}
| vaid = 2095
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = In%C4%8Dukalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007805
| label = ''[[:d:Q47007805|Melkertu senkapi]]''
| name = Melkertu senkapi
| municipality = Inčukalna pagasts
| district = Inčukalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Melkertiem
| lat = 57.114713
| long = 24.542395
| p625 = {{Coord|57.114713|24.542395|display=inline}}
| vaid = 2096
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = In%C4%8Dukalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007812
| label = ''[[:d:Q47007812|Inčukalna Velna ala - kulta vieta]]''
| name = Inčukalna Velna ala - kulta vieta
| municipality = Inčukalna pagasts
| district = Inčukalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Stalšēniem
| lat = 57.126374628852
| long = 24.643923769685
| p625 = {{Coord|57.126375|24.643924|display=inline}}
| image = In%C4%8Dukalna%20velna%20ala.jpg
| vaid = 2097
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = In%C4%8Dukalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007816
| label = ''[[:d:Q47007816|Salu senkapi (Līvu kapi)]]''
| name = Salu senkapi (Līvu kapi)
| municipality = Inčukalna pagasts
| district = Inčukalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Salu - Egļupes ceļa malā, 1,5 km DA no Salām
| lat = 57.114046
| long = 24.731023
| p625 = {{Coord|57.114046|24.731023|display=inline}}
| vaid = 2098
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = In%C4%8Dukalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007817
| label = ''[[:d:Q47007817|Katlāpu un Viesulēnu senkapi (Līvu kapi)]]''
| name = Katlāpu un Viesulēnu senkapi (Līvu kapi)
| municipality = Inčukalna pagasts
| district = Inčukalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = starp Katlāpiem un Viesulēniem
| lat = 57.141952
| long = 24.747276
| p625 = {{Coord|57.141952|24.747276|display=inline}}
| vaid = 2099
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = In%C4%8Dukalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007819
| label = ''[[:d:Q47007819|Vangažu kapsētas senkapi]]''
| name = Vangažu kapsētas senkapi
| municipality = Inčukalna pagasts
| district = Inčukalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Vangažos pie kapsētas
| lat = 57.126265
| long = 24.562883
| p625 = {{Coord|57.126265|24.562883|display=inline}}
| vaid = 2100
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = In%C4%8Dukalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47007821
| label = ''[[:d:Q47007821|Vangažu luterāņu baznīca]]''
| name = Vangažu luterāņu baznīca
| municipality = Inčukalna pagasts
| district = Inčukalna pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| lat = 57.11812
| long = 24.57822
| p625 = {{Coord|57.11812|24.57822|display=inline}}
| image = Vangazhu%20luter%20bazn%202015.09.13.JPG
| commonscat = Lutheran church near Vangaži
| vaid = 8487
| year = 1780.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = In%C4%8Dukalna_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16360266
| label = [[Krimuldas luterāņu baznīca|Krimuldas baznīca]]
| name = Krimuldas baznīca
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Krimuldā
| lat = 57.163379
| long = 24.767177
| p625 = {{Coord|57.163379|24.767177|display=inline}}
| image = Krimulda-church.JPG
| commonscat = Krimulda Church
| vaid = 6701
| wikipediauri = Krimuldas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1205. -1207. 17. gs. 40.g. 1902. -1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q35814398
| label = [[Kubeseles pilskalns]]
| name = Kubeseles pilskalns
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Krimuldas luterāņu baznīcas
| lat = 57.161944444444
| long = 24.7675
| p625 = {{Coord|57.161944|24.7675|display=inline}}
| image = Kubeseles%20pilskalns.jpg
| commonscat = Kubeseles pilskalns
| vaid = 2111
| wikipediauri = Kubeseles_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274285
| label = ''[[:d:Q51274285|Jelgavkalna apmetne]]''
| name = Jelgavkalna apmetne
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = 0,5 km uz ZA no Siguldas novadpētniecības muzeja
| lat = 57.184716987108
| long = 24.853493850142
| p625 = {{Coord|57.184717|24.853494|display=inline}}
| vaid = 2101
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274296
| label = ''[[:d:Q51274296|Klinšu zīmējumi Virtakas iezī]]''
| name = Klinšu zīmējumi Virtakas iezī
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Braslas upes labajā krastā, Virtakas iezī
| lat = 57.279236693092
| long = 24.947814095429
| p625 = {{Coord|57.279237|24.947814|display=inline}}
| vaid = 2102
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274315
| label = ''[[:d:Q51274315|Tālēnu senkapi]]''
| name = Tālēnu senkapi
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = DA no Krimuldas Jaunās kapsētas
| lat = 57.15265144203
| long = 24.761824347238
| p625 = {{Coord|57.152651|24.761824|display=inline}}
| vaid = 2103
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274329
| label = ''[[:d:Q51274329|Kaupo kalns - nostāstu vieta]]''
| name = Kaupo kalns - nostāstu vieta
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie bij. mācītājmuižas
| lat = 57.161264508769
| long = 24.766881707517
| p625 = {{Coord|57.161265|24.766882|display=inline}}
| image = Kaupo%20kapa%20uzkalni%C5%86%C5%A1%20un%20piemineklis.jpg
| vaid = 2104
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274348
| label = ''[[:d:Q51274348|Čiekuru senkapi]]''
| name = Čiekuru senkapi
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Čiekuriem
| lat = 57.238327469691
| long = 24.730842242425
| p625 = {{Coord|57.238327|24.730842|display=inline}}
| vaid = 2105
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274358
| label = [[Gavēņu pilskalns]]
| name = Gavēņu pilskalns
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Gavēņiem
| lat = 57.185124752549
| long = 24.697291582451
| p625 = {{Coord|57.185125|24.697292|display=inline}}
| image = Gav%C4%93%C5%86u%20pilskalns%2C%20Ragana%2003.jpg
| commonscat = Gavēņi hillfort
| vaid = 2106
| wikipediauri = Gav%C4%93%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274374
| label = ''[[:d:Q51274374|Annaskalns - senkapi]]''
| name = Annaskalns - senkapi
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Grašiem, pie Jerkules ezera
| lat = 57.209510561821
| long = 24.778382698961
| p625 = {{Coord|57.209511|24.778383|display=inline}}
| vaid = 2107
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274389
| label = [[Lojas pilskalns]]
| name = Lojas pilskalns
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Kaupiņiem, Lojas upes kreisajā krastā
| lat = 57.145958282711
| long = 24.683138060458
| p625 = {{Coord|57.145958|24.683138|display=inline}}
| vaid = 2109
| wikipediauri = Lojas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274405
| label = ''[[:d:Q51274405|Klintsdzirnavu senkapi]]''
| name = Klintsdzirnavu senkapi
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Klintsdzirnavām
| lat = 57.156606897072
| long = 24.685001010556
| p625 = {{Coord|57.156607|24.685001|display=inline}}
| vaid = 2110
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274436
| label = ''[[:d:Q51274436|Liepeņu senkapi I (Batariņi)]]''
| name = Liepeņu senkapi I (Batariņi)
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Liepenēm
| lat = 57.152059956479
| long = 24.794879350422
| p625 = {{Coord|57.15206|24.794879|display=inline}}
| vaid = 2112
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274451
| label = ''[[:d:Q51274451|Liepeņu senkapi II]]''
| name = Liepeņu senkapi II
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Liepenēm, Gaujas senlejas krastā
| lat = 57.156854867552
| long = 24.804122242469
| p625 = {{Coord|57.156855|24.804122|display=inline}}
| vaid = 2113
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274464
| label = [[Melnā ieža pilskalns]]
| name = Melnā ieža pilskalns
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Melnā ieža, Braslas upes labajā krastā
| lat = 57.279524499697
| long = 24.941059301947
| p625 = {{Coord|57.279524|24.941059|display=inline}}
| vaid = 2114
| wikipediauri = Meln%C4%81_ie%C5%BEa_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274472
| label = ''[[:d:Q51274472|Priežu senkapi]]''
| name = Priežu senkapi
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Priedēm
| lat = 57.150928475289
| long = 24.740250760002
| p625 = {{Coord|57.150928|24.740251|display=inline}}
| vaid = 2115
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274484
| label = ''[[:d:Q51274484|Pūteļu senkapi]]''
| name = Pūteļu senkapi
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Pūteļiem
| lat = 57.21260456303
| long = 24.839761056643
| p625 = {{Coord|57.212605|24.839761|display=inline}}
| vaid = 2116
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274494
| label = ''[[:d:Q51274494|Karātavkalns - soda vieta]]''
| name = Karātavkalns - soda vieta
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Turaidas kapsētas, pie Turaidas-Eikažu šosejas
| lat = 57.193756515255
| long = 24.84237017359
| p625 = {{Coord|57.193757|24.84237|display=inline}}
| vaid = 2117
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274506
| label = [[Viešu pilskalns]]
| name = Viešu pilskalns
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Viešiem
| lat = 57.196551316277
| long = 24.885508971596
| p625 = {{Coord|57.196551|24.885509|display=inline}}
| vaid = 2118
| wikipediauri = Vie%C5%A1u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274519
| label = ''[[:d:Q51274519|Krimuldas Jaunās kapsētas senkapi]]''
| name = Krimuldas Jaunās kapsētas senkapi
| municipality = Krimuldas pagasts
| district = Krimuldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = uz A no Krimuldas Jaunās kapsētas
| lat = 57.154707228315
| long = 24.763298747103
| p625 = {{Coord|57.154707|24.763299|display=inline}}
| vaid = 2119
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krimuldas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274593
| label = ''[[:d:Q51274593|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Lēdurga
| district = Lēdurgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Lēdurgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.322456487972
| long = 24.742298681957
| p625 = {{Coord|57.322456|24.742299|display=inline}}
| vaid = 3884
| year = ap 1770.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51274658|Lēdurgas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]''
| munwiki = L%C4%93durga
}}
{{monument
| qid = Q51274610
| label = ''[[:d:Q51274610|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Lēdurga
| district = Lēdurgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Lēdurgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.322456487972
| long = 24.742298681957
| p625 = {{Coord|57.322456|24.742299|display=inline}}
| vaid = 3886
| year = ap 1770.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51274658|Lēdurgas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]''
| munwiki = L%C4%93durga
}}
{{monument
| qid = Q51274628
| label = ''[[:d:Q51274628|Kanceles durvju komplekts]]''
| name = Kanceles durvju komplekts
| municipality = Lēdurga
| district = Lēdurgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Lēdurgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.322456487972
| long = 24.742298681957
| p625 = {{Coord|57.322456|24.742299|display=inline}}
| vaid = 3887
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51274658|Lēdurgas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]''
| munwiki = L%C4%93durga
}}
{{monument
| qid = Q51274645
| label = ''[[:d:Q51274645|Portāli (2)]]''
| name = Portāli (2)
| municipality = Lēdurga
| district = Lēdurgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Lēdurgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.322456487972
| long = 24.742298681957
| p625 = {{Coord|57.322456|24.742299|display=inline}}
| vaid = 3888
| year = 1770.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51274658|Lēdurgas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]''
| munwiki = L%C4%93durga
}}
{{monument
| qid = Q51274658
| label = ''[[:d:Q51274658|Lēdurgas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem]]''
| name = Lēdurgas luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem
| municipality = Lēdurga
| district = Lēdurgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| lat = 57.322461263495
| long = 24.74221442068
| p625 = {{Coord|57.322461|24.742214|display=inline}}
| image = L%C4%93durgas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202000-10-07.jpg
| commonscat = Lutheran church in Lēdurga
| vaid = 6439
| year = 1767. -1772.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%93durga
}}
{{monument
| qid = Q51274554
| label = ''[[:d:Q51274554|Vasiļa kalns - nostāstu vieta]]''
| name = Vasiļa kalns - nostāstu vieta
| municipality = Lēdurgas pagasts
| district = Lēdurgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Braslām un Juglām
| lat = 57.332363389734
| long = 24.84489301582
| p625 = {{Coord|57.332363|24.844893|display=inline}}
| vaid = 1457
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%93durgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274564
| label = ''[[:d:Q51274564|Vecpapinu senkapi (Pētera kalniņš)]]''
| name = Vecpapinu senkapi (Pētera kalniņš)
| municipality = Lēdurgas pagasts
| district = Lēdurgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Kūriņiem
| lat = 57.322473988241
| long = 24.858607386637
| p625 = {{Coord|57.322474|24.858607|display=inline}}
| vaid = 1458
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%93durgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51274580
| label = ''[[:d:Q51274580|Ķipukalnu senkapi]]''
| name = Ķipukalnu senkapi
| municipality = Lēdurgas pagasts
| district = Lēdurgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = starp Ķipukalniem un Bērzainēm
| lat = 57.310641593833
| long = 24.746322325029
| p625 = {{Coord|57.310642|24.746322|display=inline}}
| vaid = 1459
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%93durgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55313779
| label = ''[[:d:Q55313779|Kalna Vaizuļu senkapi]]''
| name = Kalna Vaizuļu senkapi
| municipality = Mores pagasts
| district = Mores pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = &quot;Kalna Vaizuļi&quot;, mežā starp Atmiņām un Lejas Gudrēniem
| lat = 57.11654867437
| long = 25.064810118246
| p625 = {{Coord|57.116549|25.06481|display=inline}}
| vaid = 8962
| year = 1.–4.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Mores_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51846747
| label = ''[[:d:Q51846747|Mālpils pilskalns (Vīnakalns)]]''
| name = Mālpils pilskalns (Vīnakalns)
| municipality = Mālpils
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Klobažiem, Sudas upes kreisajā krastā
| lat = 57.009289320941
| long = 24.948032023341
| p625 = {{Coord|57.009289|24.948032|display=inline}}
| image = M%C4%81lpils%20V%C4%ABnkalna%20avots.jpg
| commonscat = Vīnakalns hillfort, Mālpils
| vaid = 2120
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils
}}
{{monument
| qid = Q51846749
| label = ''[[:d:Q51846749|Mālpils luterāņu baznīca]]''
| name = Mālpils luterāņu baznīca
| municipality = Mālpils
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| lat = 57.004541941671
| long = 24.961291946919
| p625 = {{Coord|57.004542|24.961292|display=inline}}
| image = M%C4%81lpils%20bazn%C4%ABca%202001-05-05.jpg
| commonscat = Lutheran church in Mālpils
| vaid = 8488
| year = 1766., 1850., 1924.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils
}}
{{monument
| qid = Q51846763
| label = ''[[:d:Q51846763|Kungu māja]]''
| name = Kungu māja
| municipality = Mālpils
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Mālpils muižā
| lat = 57.006405801345
| long = 24.949476909347
| p625 = {{Coord|57.006406|24.949477|display=inline}}
| image = M%C4%81lpils%20pils%202000-02-12.jpg
| commonscat = Mālpils Manor House
| vaid = 6703
| year = 18. gs. 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495589|Mālpils muižas apbūve]]''
| munwiki = M%C4%81lpils
}}
{{monument
| qid = Q51846776
| label = ''[[:d:Q51846776|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Mālpils
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Mālpils muižā
| lat = 57.007550330554
| long = 24.953917741679
| p625 = {{Coord|57.00755|24.953918|display=inline}}
| image = M%C4%81lpils%20mui%C5%BEas%20parks.JPG
| commonscat = Mālpils Manor Park
| vaid = 6704
| year = 19. gs. Ip.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138495589|Mālpils muižas apbūve]]''
| munwiki = M%C4%81lpils
}}
{{monument
| qid = Q16411953
| label = [[Mālpils viduslaiku pils]]
| name = Mālpils viduslaiku pils
| municipality = Mālpils pagasts
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Sprīdīšiem
| lat = 57.003895
| long = 24.963639
| p625 = {{Coord|57.003895|24.963639|display=inline}}
| image = Malpilsi%20ordulinnus%202..jpg
| commonscat = Mālpils Castle ruins
| vaid = 2124
| wikipediauri = M%C4%81lpils_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51846693
| label = ''[[:d:Q51846693|Idiņu senkapi]]''
| name = Idiņu senkapi
| municipality = Mālpils pagasts
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Idiņiem
| lat = 56.97633383153
| long = 24.980349210632
| p625 = {{Coord|56.976334|24.980349|display=inline}}
| vaid = 2121
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51846708
| label = ''[[:d:Q51846708|Jaunaudriņu senkapi]]''
| name = Jaunaudriņu senkapi
| municipality = Mālpils pagasts
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Jaunaudriņiem
| lat = 56.949892794439
| long = 24.994143151269
| p625 = {{Coord|56.949893|24.994143|display=inline}}
| vaid = 2122
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51846716
| label = ''[[:d:Q51846716|Mālpils baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mālpils baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Mālpils pagasts
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Mālpils luterāņu baznīcas
| lat = 57.004216467209
| long = 24.961368750503
| p625 = {{Coord|57.004216|24.961369|display=inline}}
| vaid = 2123
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51846726
| label = ''[[:d:Q51846726|Sidgundas pilskalns (Veckalns)]]''
| name = Sidgundas pilskalns (Veckalns)
| municipality = Mālpils pagasts
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Veckalniem
| lat = 56.960698524236
| long = 24.926545547568
| p625 = {{Coord|56.960699|24.926546|display=inline}}
| vaid = 2125
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51846732
| label = ''[[:d:Q51846732|Vecrubenīšu senkapi]]''
| name = Vecrubenīšu senkapi
| municipality = Mālpils pagasts
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Vecrubenīšiem
| lat = 56.956975391138
| long = 24.977789551489
| p625 = {{Coord|56.956975|24.97779|display=inline}}
| vaid = 2126
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51846743
| label = ''[[:d:Q51846743|Bukas muižas apbūve]]''
| name = Bukas muižas apbūve
| municipality = Mālpils pagasts
| district = Mālpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Bukas muižā
| vaid = 9150
| year = 19.gs., 19.gs. II p., ap 1910.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = M%C4%81lpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55313941
| label = ''[[:d:Q55313941|Oranžērija]]''
| name = Oranžērija
| municipality = Nurmiži
| district = Siguldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Nurmižu muižā
| lat = 57.199217780841
| long = 24.945358288815
| p625 = {{Coord|57.199218|24.945358|display=inline}}
| vaid = 6711
| year = 19. gs. Ip.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138456078|Nurmižu muižas pabūve]]''
| munwiki = Nurmi%C5%BEi
}}
{{monument
| qid = Q55313946
| label = ''[[:d:Q55313946|Staļļa drupas]]''
| name = Staļļa drupas
| municipality = Nurmiži
| district = Siguldas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Nurmižu muižā
| lat = 57.19952661654
| long = 24.948828528717
| p625 = {{Coord|57.199527|24.948829|display=inline}}
| vaid = 6712
| year = 18.gs.,19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138456078|Nurmižu muižas pabūve]]''
| munwiki = Nurmi%C5%BEi
}}
{{monument
| qid = Q263710
| label = [[Gūtmaņa ala]]
| name = Gūtmaņa ala
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Gaujas senlejas labajā krastā
| lat = 57.176307765987
| long = 24.842310395105
| p625 = {{Coord|57.176308|24.84231|display=inline}}
| image = Gutmana%20ala3%208sep07.jpg
| commonscat = Gutmanis Cave
| vaid = 2140
| wikipediauri = G%C5%ABtma%C5%86a_ala
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q2075107
| label = [[Turaidas pils]]
| name = Turaidas pils
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Turaidas iela 10
| lat = 57.182222222222
| long = 24.850277777778
| p625 = {{Coord|57.182222|24.850278|display=inline}}
| image = Turaida%20Castle.JPG
| commonscat = Turaida Castle
| vaid = 2147
| wikipediauri = Turaidas_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q2089479
| label = [[Siguldas viduslaiku pils]]
| name = Siguldas viduslaiku pils
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 18
| lat = 57.166388888889
| long = 24.85
| p625 = {{Coord|57.166389|24.85|display=inline}}
| image = Sigulda%2C%202015%20%2833%29.jpg
| commonscat = Sigulda Castle ruins
| vaid = 6709
| wikipediauri = Siguldas_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q3579535
| label = [[Siguldas Jaunā pils]]
| name = Siguldas Jaunā pils
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 16
| lat = 57.16554
| long = 24.85013
| p625 = {{Coord|57.16554|24.85013|display=inline}}
| image = Sigulda%20New%20Castle.JPG
| commonscat = Sigulda New Castle
| vaid = 8333
| wikipediauri = Siguldas_Jaun%C4%81_pils
| year = 19./20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623356|Siguldas muiža]]''
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q4409056
| label = [[Satezele]]
| name = Satezele
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Vējupītes gravas
| lat = 57.17194444
| long = 24.87055556
| p625 = {{Coord|57.171944|24.870556|display=inline}}
| image = Satezeles%20pilskalns%20%28L%C4%ABbju%20kalns%29%2001.jpg
| commonscat = Satezele hillfort
| vaid = 2144
| wikipediauri = Satezele
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q13642169
| label = [[Krimuldas viduslaiku pils]]
| name = Krimuldas viduslaiku pils
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Mednieku iela 3
| lat = 57.17093611
| long = 24.83205833
| p625 = {{Coord|57.170936|24.832058|display=inline}}
| image = Krimuldaa.jpg
| commonscat = Krimulda Castle ruins
| vaid = 2146
| wikipediauri = Krimuldas_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q15219907
| label = ''[[:d:Q15219907|Siguldas Evaņģēliski luteriskā baznīca]]''
| name = Siguldas Evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Baznīcas iela 2
| lat = 57.162398159225
| long = 24.852447160985
| p625 = {{Coord|57.162398|24.852447|display=inline}}
| image = Sigulda%20church.jpg
| commonscat = St. Bartholomew church in Sigulda
| vaid = 8491
| year = 15. gs., 1891.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q20405642
| label = [[Turaidas muzejrezervāts]]
| name = Turaidas muzejrezervāts
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Turaidas iela 10
| locality = Turaidā
| lat = 57.187208939286
| long = 24.849774910765
| p625 = {{Coord|57.187209|24.849775|display=inline}}
| image = Turaida%20Castle.JPG
| commonscat = Turaida Museum Reserve
| vaid = 2606
| wikipediauri = Turaidas_muzejrezerv%C4%81ts
| year = 13. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313781
| label = [[Vikmestes pilskalns]]
| name = Vikmestes pilskalns
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Krimuldas pagasta Gravzaķiem
| lat = 57.175563911006
| long = 24.830540124768
| p625 = {{Coord|57.175564|24.83054|display=inline}}
| image = Vikmestes%20pilskalns%2C%20Sigulda.jpg
| commonscat = Vikmeste hillfort
| vaid = 2108
| wikipediauri = Vikmestes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313785
| label = ''[[:d:Q55313785|Siguldas viduslaiku pils un Krusta kalns]]''
| name = Siguldas viduslaiku pils un Krusta kalns
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Gaujas senlejas krastā pie Inciema šosejas
| lat = 57.167772748194
| long = 24.848354244918
| p625 = {{Coord|57.167773|24.848354|display=inline}}
| image = Siguldas%20viduslaiku%20pils.JPG
| vaid = 2139
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313788
| label = ''[[:d:Q55313788|Rata kakts - pilskalns]]''
| name = Rata kakts - pilskalns
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Gaujas senlejas un Vikmestes sadurā
| lat = 57.173296414368
| long = 24.836142722575
| p625 = {{Coord|57.173296|24.836143|display=inline}}
| image = Rata%20kakts%20-%20pilskalns.JPG
| vaid = 2141
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313790
| label = ''[[:d:Q55313790|Saksukalns - senkapi]]''
| name = Saksukalns - senkapi
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Siguldas skolas
| lat = 57.141202148207
| long = 24.815083777828
| p625 = {{Coord|57.141202|24.815084|display=inline}}
| vaid = 2142
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313794
| label = ''[[:d:Q55313794|Kārļa kalns - pilskalns]]''
| name = Kārļa kalns - pilskalns
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie Turaidas pilsdrupām
| lat = 57.181463242329
| long = 24.84622532813
| p625 = {{Coord|57.181463|24.846225|display=inline}}
| image = K%C4%81r%C4%BCa%20kalns%20-%20pilskalns.JPG
| vaid = 2143
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313801
| label = ''[[:d:Q55313801|Vildogas pilskalns (Kautraka kalns)]]''
| name = Vildogas pilskalns (Kautraka kalns)
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Vildogas upes krastā 1,5 km no ietekas Gaujā
| lat = 57.192778962581
| long = 24.916694381757
| p625 = {{Coord|57.192779|24.916694|display=inline}}
| vaid = 2145
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313805
| label = ''[[:d:Q55313805|Borhu dzimtas ģerbonis]]''
| name = Borhu dzimtas ģerbonis
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Gaujas senlejas krastā, Siguldas pilsdrupās
| lat = 57.166070772451
| long = 24.849890186753
| p625 = {{Coord|57.166071|24.84989|display=inline}}
| image = Siguldas%20pilsdrupas%20Borhu%20dzimtas%20gerbonis.jpg
| vaid = 4218
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313810
| label = ''[[:d:Q55313810|Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēsturisko centru komplekss]]''
| name = Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēsturisko centru komplekss
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-091
| lat = 57.173251244169
| long = 24.845984647246
| p625 = {{Coord|57.173251|24.845985|display=inline}}
| vaid = 7445
| year = 13.-14.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313817
| label = ''[[:d:Q55313817|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Laurenči
| lat = 57.140461745652
| long = 24.821431894196
| p625 = {{Coord|57.140462|24.821432|display=inline}}
| vaid = 8499
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313822
| label = ''[[:d:Q55313822|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Ausekļa iela 7
| lat = 57.1535419
| long = 24.8517728
| p625 = {{Coord|57.153542|24.851773|display=inline}}
| image = Ausek%C4%BCa%20iela%207.JPG
| vaid = 8492
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313830
| label = ''[[:d:Q55313830|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 1a
| lat = 57.1533282
| long = 24.8501871
| p625 = {{Coord|57.153328|24.850187|display=inline}}
| image = Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Valdem%C4%81ra%20iela%201a.JPG
| vaid = 8497
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313839
| label = ''[[:d:Q55313839|Dzīvojamā ēka (Kropotkina vasarnīca)]]''
| name = Dzīvojamā ēka (Kropotkina vasarnīca)
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Krišjāņa Valdemāra iela 3
| lat = 57.1543881
| long = 24.8494837
| p625 = {{Coord|57.154388|24.849484|display=inline}}
| image = Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a%20Valdem%C4%81ra%20iela%203%20%28Kropotkina%20vasarn%C4%ABca%29%201.JPG
| commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 3 (Sigulda)
| vaid = 8498
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313851
| label = ''[[:d:Q55313851|Laternas turētājs]]''
| name = Laternas turētājs
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = Krimuldas muižas ratnīcā
| lat = 57.167394070386
| long = 24.828044776561
| p625 = {{Coord|57.167394|24.828045|display=inline}}
| vaid = 4219
| year = 19.gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313857
| label = ''[[:d:Q55313857|Pasta ēka]]''
| name = Pasta ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 2
| lat = 57.1540579
| long = 24.85328
| p625 = {{Coord|57.154058|24.85328|display=inline}}
| image = Pils%20iela%202%2C%20Sigulda%20%287%29.JPG
| commonscat = Pils iela 2 (Sigulda)
| vaid = 8500
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313866
| label = ''[[:d:Q55313866|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 4
| lat = 57.1543719
| long = 24.853104
| p625 = {{Coord|57.154372|24.853104|display=inline}}
| image = Pils%20iela%204%20%281%29.JPG
| commonscat = Pils iela 4 (Sigulda)
| vaid = 8501
| year = 1922.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313871
| label = ''[[:d:Q55313871|Viesnīcas ēka]]''
| name = Viesnīcas ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 6
| lat = 57.1553747
| long = 24.8524046
| p625 = {{Coord|57.155375|24.852405|display=inline}}
| image = Pils%20iela%206%20%284%29.JPG
| commonscat = Pils iela 6 (Sigulda)
| vaid = 8502
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313878
| label = ''[[:d:Q55313878|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 8
| lat = 57.1563367
| long = 24.8512149
| p625 = {{Coord|57.156337|24.851215|display=inline}}
| image = Pils%20iela%208%2C%20Sigulda%20%281%29.JPG
| commonscat = Pils iela 8 (Sigulda)
| vaid = 8503
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313886
| label = ''[[:d:Q55313886|Intarsijas (4)]]''
| name = Intarsijas (4)
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 16
| locality = Jaunajā pilī
| lat = 57.1655629
| long = 24.8501525
| p625 = {{Coord|57.165563|24.850153|display=inline}}
| vaid = 4224
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313893
| label = ''[[:d:Q55313893|Interjera dekoratīvā apdare (8 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (8 telpās)
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 16
| locality = Jaunajā pilī
| lat = 57.1655629
| long = 24.8501525
| p625 = {{Coord|57.165563|24.850153|display=inline}}
| vaid = 4225
| year = 1936.-1938.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313896
| label = ''[[:d:Q55313896|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 16
| locality = Jaunajā pilī
| lat = 57.1655629
| long = 24.8501525
| p625 = {{Coord|57.165563|24.850153|display=inline}}
| vaid = 4226
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313904
| label = ''[[:d:Q55313904|Panno &quot;Ainava&quot;]]''
| name = Panno &quot;Ainava&quot;
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 16
| locality = Jaunajā pilī
| lat = 57.1655629
| long = 24.8501525
| p625 = {{Coord|57.165563|24.850153|display=inline}}
| vaid = 4227
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313910
| label = ''[[:d:Q55313910|Panno &quot;Atpūta&quot;]]''
| name = Panno &quot;Atpūta&quot;
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 16
| locality = Jaunajā pilī
| lat = 57.1655629
| long = 24.8501525
| p625 = {{Coord|57.165563|24.850153|display=inline}}
| vaid = 4228
| year = 1937.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313913
| label = ''[[:d:Q55313913|Vitrāžas &quot;Četri gadalaiki&quot; (4)]]''
| name = Vitrāžas &quot;Četri gadalaiki&quot; (4)
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Pils iela 16
| locality = Jaunajā pilī
| lat = 57.1655629
| long = 24.8501525
| p625 = {{Coord|57.165563|24.850153|display=inline}}
| vaid = 4230
| year = 1938.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313915
| label = ''[[:d:Q55313915|Dzīvojamā ēka &quot;Villa Karmena&quot;]]''
| name = Dzīvojamā ēka &quot;Villa Karmena&quot;
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Šveices iela 21
| lat = 57.1534281
| long = 24.845351
| p625 = {{Coord|57.153428|24.845351|display=inline}}
| image = Sigulda%2C%20Sveices%2021%20%281%29%202014-03-22.jpg
| commonscat = Šveices iela 21 (Sigulda)
| vaid = 8494
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313917
| label = ''[[:d:Q55313917|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Šveices iela 27a
| lat = 57.1546097
| long = 24.8477572
| p625 = {{Coord|57.15461|24.847757|display=inline}}
| image = %C5%A0veices%20iela%2027a%2C%20Sigulda%20%282%29.JPG
| commonscat = Šveices iela 27a (Sigulda)
| vaid = 8495
| year = 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313921
| label = ''[[:d:Q55313921|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Šveices iela 6
| lat = 57.1532296
| long = 24.8466522
| p625 = {{Coord|57.15323|24.846652|display=inline}}
| image = %C5%A0veices%20iela%206%2C%20Sigulda%20%283%29.JPG
| commonscat = Šveices iela 6 (Sigulda)
| vaid = 8493
| year = 20.gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q55313938
| label = ''[[:d:Q55313938|Turaidas Baznīckalna viduslaiku kapsēta]]''
| name = Turaidas Baznīckalna viduslaiku kapsēta
| municipality = Sigulda
| district = Sigulda
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| address = Turaidas iela 10
| locality = pie Turaidas luterāņu baznīcas
| lat = 57.184983706147
| long = 24.849064815752
| p625 = {{Coord|57.184984|24.849065|display=inline}}
| vaid = 2148
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sigulda
}}
{{monument
| qid = Q20558181
| label = [[Allažu baznīca]]
| name = Allažu baznīca
| municipality = Stīveri
| district = Allažu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-091
| lat = 57.10184167
| long = 24.82245278
| p625 = {{Coord|57.101842|24.822453|display=inline}}
| image = Alla%C5%BEu%20bazn%C4%ABca%20St%C4%ABveros%202000-06-04.jpg
| commonscat = Allaži Lutheran church in Stīveri
| vaid = 6698
| wikipediauri = Alla%C5%BEu_bazn%C4%ABca
| year = 1926.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = St%C4%ABveri
}}
{{monument
| qid = Q55313775
| label = [[Allažu vecās kapsētas senkapi]]
| name = Allažu vecās kapsētas senkapi
| municipality = Stīveri
| district = Allažu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-091
| locality = pie vecās kapsētas
| lat = 57.106157013572
| long = 24.816088712493
| p625 = {{Coord|57.106157|24.816089|display=inline}}
| vaid = 2080
| wikipediauri = Alla%C5%BEu_vec%C4%81s_kaps%C4%93tas_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = St%C4%ABveri
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Sigulda Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Siguldas novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Siguldas novads]]</text>
      <sha1>qyyt4be9xq7jxhjhy6eipehzaxfh1w9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>At Long Last Leave</title>
    <ns>0</ns>
    <id>240181</id>
    <revision>
      <id>4495591</id>
      <parentid>2897347</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T06:21:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495591</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2170" sha1="ck5cim9ksm3vycp3sameu3bmahep0lh" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2014. gada janvārī,}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
| Title        = ''At Long Last Leave''
| Series       = &quot;[[Simpsoni|Simpsonu]]&quot;
| bgcolour     = 
| Image        = 
| Caption      = 
| Season       = 23. sezona
| Series no    = 500. sērija
| Episode      = 
| Director     = Metjū Nastuks
| Writer       = Maikls Praiss
| Teleplay     = 
| Story        = 
| Producer     = 
| Music        = 
| Photographer = 
| Editor       = 
| Production   = 
| Airdate      = {{dat|2012|2|12|N}}
| Length       = 
| Guests       = 
| Season list  = 
| Prev         = 
| Next         = 
| Episode list = 
}}
'''''At Long Last Leave''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] animētā seriāla &quot;[[Simpsoni]]&quot; 23. sezonas 14. sērija un seriāla 500. sērija. Pirmoreiz tā tika pārraidīta ''[[Fox Broadcasting Company|Fox Network]]'' televīzijas kanālā {{dat|2012|2|12||bez}}. Šajā sērijā Simpsonu ģimene uzzina, ka [[Springfīlda (Simpsoni)|Springfīldas]] iedzīvotāji slepeni ir nolēmuši patriekt viņus no pilsētas.

Sērijas ievadā tika apkopoti iepriekšējo sezonu dīvāna joki.

Lai popularizētu 500 sēriju robežas sasniegšanu ''Fox'' kanāls vēlējās pārspēt Ginesa rekordu par pasaulē ilgāko televīzijas skatīšanos (bija jāpārspēj 86 stundas, 6 minūtes un 41 sekunde). Rekorda pārspēšana tika uzsākta {{dat|2012|2|8||bez}} ar seriāla pirmo sēriju ''Simpsons Roasting on an Open Fire'' un noslēdzās 12. februārī ar 11. sezonas 11. sēriju ''Faith Off''. Tajā brīdī tika sasniegts 86 stundu un 37 minūšu ilgs brīdis, līdz ar to tika pārspēts Ginesa rekords.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120705153215/http://www.thesimpsons.com/#/recaps/season-23_episode-14 ''The Simpsons'' profils] {{en ikona}}
* [http://www.tv.com/shows/the-simpsons/at-long-last-leave-2386059/ TV profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131002080338/http://www.tv.com/shows/the-simpsons/at-long-last-leave-2386059/ |date={{dat|2013|10|02||bez}} }} {{en ikona}}
* {{IMDb filma|2061517}}


[[Kategorija:&quot;Simpsonu&quot; sērijas]]
[[Kategorija:2012. gads]]</text>
      <sha1>ck5cim9ksm3vycp3sameu3bmahep0lh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Gulbenes novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244179</id>
    <revision>
      <id>4495541</id>
      <parentid>4494446</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T02:21:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4495541</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="146924" sha1="79mjw3l0zzkpsd1mh0969c668o2rq2g" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]].

{{monument-title-wikidata|209187}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565788 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q209187 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q4900405
| label = ''[[:d:Q4900405|Beļavas muižas pils]]''
| name = Beļavas muižas pils
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižā
| lat = 57.289666
| long = 26.789732
| p625 = {{Coord|57.289666|26.789732|display=inline}}
| image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg
| vaid = 4971
| year = ap 1750. 1912. 1925.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q21481179
| label = [[Kārtenes pilskalns]]
| name = Kārtenes pilskalns
| municipality = Beļavas pagasts&lt;br/&gt;Gulbenes novads
| district = Beļavas pagasts&lt;br/&gt;Gulbenes novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ilgupjiem
| lat = 57.28611111
| long = 26.77527778
| p625 = {{Coord|57.286111|26.775278|display=inline}}
| image = Nor%C4%81de%20uz%20K%C4%81rtenes%20pilskalnu.jpg&lt;br/&gt;T%C4%81lum%C4%81%20K%C4%81rtenes%20pilskalns.jpg
| vaid = 801
| wikipediauri = K%C4%81rtenes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts&lt;br/&gt;Gulbenes_novads
}}
{{monument
| qid = Q38191893
| label = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]''
| name = Beļavas muižas apbūve
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižā, Pilsskola
| lat = 57.28972222
| long = 26.78916667
| p625 = {{Coord|57.289722|26.789167|display=inline}}
| image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg
| vaid = 4970
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Beļavas muiža]]
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005790
| label = ''[[:d:Q47005790|Durvju komplekti (8)]]''
| name = Durvju komplekti (8)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289701
| long = 26.78956
| p625 = {{Coord|57.289701|26.78956|display=inline}}
| vaid = 3349
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005791
| label = ''[[:d:Q47005791|Flīzītes (28)]]''
| name = Flīzītes (28)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289712
| long = 26.789646
| p625 = {{Coord|57.289712|26.789646|display=inline}}
| vaid = 3350
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005793
| label = ''[[:d:Q47005793|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289654
| long = 26.789753
| p625 = {{Coord|57.289654|26.789753|display=inline}}
| vaid = 3351
| year = 18./19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005795
| label = ''[[:d:Q47005795|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289654
| long = 26.789668
| p625 = {{Coord|57.289654|26.789668|display=inline}}
| vaid = 3352
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005796
| label = ''[[:d:Q47005796|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289557232087
| long = 26.789934814016
| p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}}
| vaid = 3353
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005797
| label = ''[[:d:Q47005797|Krāsns - kamīns]]''
| name = Krāsns - kamīns
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289596
| long = 26.789775
| p625 = {{Coord|57.289596|26.789775|display=inline}}
| vaid = 3354
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005798
| label = ''[[:d:Q47005798|Sienas skapis]]''
| name = Sienas skapis
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289561
| long = 26.789861
| p625 = {{Coord|57.289561|26.789861|display=inline}}
| vaid = 3355
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005799
| label = ''[[:d:Q47005799|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Puķeskalnos
| lat = 57.280484256308
| long = 26.776541605101
| p625 = {{Coord|57.280484|26.776542|display=inline}}
| vaid = 4963
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005802
| label = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]''
| name = Augulienas muižas apbūve
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Augulienā
| vaid = 4964
| year = 18. gs. - 20. gs. s
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Augulienas muiža]]
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005805
| label = ''[[:d:Q47005805|Augulienas muižas kungu māja]]''
| name = Augulienas muižas kungu māja
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Augulienas muižā
| lat = 57.2752261584
| long = 26.68728863067
| p625 = {{Coord|57.275226|26.687289|display=inline}}
| image = Augulienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg
| vaid = 4965
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005808
| label = ''[[:d:Q47005808|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Augulienas muižā
| lat = 57.274259432025
| long = 26.686682131899
| p625 = {{Coord|57.274259|26.686682|display=inline}}
| vaid = 4967
| year = 18 . gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005802|Augulienas muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005810
| label = ''[[:d:Q47005810|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Augulienas muižā
| lat = 57.275234922047
| long = 26.687526428791
| p625 = {{Coord|57.275235|26.687526|display=inline}}
| vaid = 4969
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Augulienas muiža]]
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005814
| label = ''[[:d:Q47005814|Siernīca]]''
| name = Siernīca
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižā
| lat = 57.288387327393
| long = 26.791038147606
| p625 = {{Coord|57.288387|26.791038|display=inline}}
| vaid = 4972
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005816
| label = ''[[:d:Q47005816|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižā
| lat = 57.289016
| long = 26.788852
| p625 = {{Coord|57.289016|26.788852|display=inline}}
| vaid = 4973
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q38191893|Beļavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005819
| label = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]''
| name = Naglenes muižas apbūve
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Naglenē, Naglenes muižā
| lat = 57.242707952505
| long = 26.820687504289
| p625 = {{Coord|57.242708|26.820688|display=inline}}
| vaid = 4977
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Naglenes muiža]]
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005821
| label = ''[[:d:Q47005821|Naglenes muižas kungu māja]]''
| name = Naglenes muižas kungu māja
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Naglenē, Naglenes muižā
| lat = 57.24328698818
| long = 26.821072538049
| p625 = {{Coord|57.243287|26.821073|display=inline}}
| vaid = 4978
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005822
| label = ''[[:d:Q47005822|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Naglenē, Naglenes muižā
| lat = 57.243547327474
| long = 26.821591482232
| p625 = {{Coord|57.243547|26.821591|display=inline}}
| vaid = 4979
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005823
| label = ''[[:d:Q47005823|Krogs]]''
| name = Krogs
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Naglenē, Naglenes muižā
| lat = 57.238853413913
| long = 26.816211187954
| p625 = {{Coord|57.238853|26.816211|display=inline}}
| vaid = 4980
| year = 1881.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005819|Naglenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005825
| label = ''[[:d:Q47005825|&quot;Burtnieku&quot; dzīvojamā rija]]''
| name = &quot;Burtnieku&quot; dzīvojamā rija
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Burtniekos
| lat = 57.286761
| long = 26.778435
| p625 = {{Coord|57.286761|26.778435|display=inline}}
| vaid = 6105
| year = 19.gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005826
| label = ''[[:d:Q47005826|Lisas ezera mītne]]''
| name = Lisas ezera mītne
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lisas ezera Z galā
| lat = 57.274241985095
| long = 26.736569838088
| p625 = {{Coord|57.274242|26.73657|display=inline}}
| vaid = 796
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005827
| label = ''[[:d:Q47005827|Andzēnu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Andzēnu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Andzēniem
| lat = 57.199909786032
| long = 26.775340365726
| p625 = {{Coord|57.19991|26.77534|display=inline}}
| vaid = 797
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005828
| label = [[Atvašu svētliepas|Atvašu svētliepas - kulta vieta]]
| name = Atvašu svētliepas - kulta vieta
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Atvasēm
| lat = 57.270508737745
| long = 26.74662171792
| p625 = {{Coord|57.270509|26.746622|display=inline}}
| vaid = 798
| wikipediauri = Atva%C5%A1u_sv%C4%93tliepas
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005829
| label = ''[[:d:Q47005829|Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi)]]''
| name = Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ceriņiem
| lat = 57.280752715885
| long = 26.812755745324
| p625 = {{Coord|57.280753|26.812756|display=inline}}
| vaid = 799
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005830
| label = ''[[:d:Q47005830|Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns)]]''
| name = Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie bij. Beļavas pamatskolas
| lat = 57.250423061809
| long = 26.769252328446
| p625 = {{Coord|57.250423|26.769252|display=inline}}
| vaid = 800
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005831
| label = [[Juru upurozoli]]
| name = Juru upurozoli
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Juriem
| lat = 57.2475319088
| long = 26.757166551159
| p625 = {{Coord|57.247532|26.757167|display=inline}}
| vaid = 802
| wikipediauri = Juru_upurozoli
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005832
| label = ''[[:d:Q47005832|Krimu senkapi]]''
| name = Krimu senkapi
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Krimiem
| lat = 57.258930346505
| long = 26.69601854186
| p625 = {{Coord|57.25893|26.696019|display=inline}}
| vaid = 803
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005834
| label = ''[[:d:Q47005834|Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš)]]''
| name = Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Kubulniekiem
| lat = 57.232546606892
| long = 26.766261405409
| p625 = {{Coord|57.232547|26.766261|display=inline}}
| vaid = 804
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005835
| label = [[Lazdu kalns|Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš)]]
| name = Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Lazdukalniem
| lat = 57.197639105477
| long = 26.696157429477
| p625 = {{Coord|57.197639|26.696157|display=inline}}
| commonscat = Lazdukalna pilskalns
| vaid = 805
| wikipediauri = Lazdu_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005836
| label = [[Upurkalniņš|Upurkalniņš - kulta vieta]]
| name = Upurkalniņš - kulta vieta
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Līgotņiem
| lat = 57.247418929332
| long = 26.787499182436
| p625 = {{Coord|57.247419|26.787499|display=inline}}
| vaid = 806
| wikipediauri = Upurkalni%C5%86%C5%A1
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005839
| label = ''[[:d:Q47005839|Pērļu kalns - senkapi]]''
| name = Pērļu kalns - senkapi
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Pērļukalniem
| lat = 57.194496348708
| long = 26.683660182208
| p625 = {{Coord|57.194496|26.68366|display=inline}}
| vaid = 807
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005840
| label = ''[[:d:Q47005840|Putniņu senkapi]]''
| name = Putniņu senkapi
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Putniņiem
| lat = 57.290700863791
| long = 26.744637599949
| p625 = {{Coord|57.290701|26.744638|display=inline}}
| vaid = 808
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005841
| label = ''[[:d:Q47005841|Bērzu kalniņš - senkapi]]''
| name = Bērzu kalniņš - senkapi
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Veccīruļiem
| lat = 57.294161823248
| long = 26.744300325482
| p625 = {{Coord|57.294162|26.7443|display=inline}}
| vaid = 809
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005843
| label = ''[[:d:Q47005843|Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta]]''
| name = Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Veccīruļiem
| lat = 57.297016472297
| long = 26.742402217112
| p625 = {{Coord|57.297016|26.742402|display=inline}}
| vaid = 810
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005847
| label = ''[[:d:Q47005847|Vecmeišu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vecmeišu viduslaiku kapsēta
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Vecmeišiem
| lat = 57.21878054077
| long = 26.800139803067
| p625 = {{Coord|57.218781|26.80014|display=inline}}
| vaid = 811
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005851
| label = ''[[:d:Q47005851|Dumpurnieku senkapi]]''
| name = Dumpurnieku senkapi
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Dumpuriekiem un Dumpjiem
| lat = 57.272449029085
| long = 26.715783645968
| p625 = {{Coord|57.272449|26.715784|display=inline}}
| vaid = 812
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005852
| label = ''[[:d:Q47005852|Jaunletu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Jaunletu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Jaunletēm un Velmaņiem
| lat = 57.2841842469
| long = 26.859706153856
| p625 = {{Coord|57.284184|26.859706|display=inline}}
| vaid = 813
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005853
| label = [[Rutkastes pilskalns|Rutkastes kalns - pilskalns]]
| name = Rutkastes kalns - pilskalns
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Līkanšiem, Rutkastēm un Vārpām
| lat = 57.190158665007
| long = 26.724925845682
| p625 = {{Coord|57.190159|26.724926|display=inline}}
| image = Rutkastes%20pilskalns.jpg
| vaid = 814
| wikipediauri = Rutkastes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005854
| label = ''[[:d:Q47005854|Kāpnes]]''
| name = Kāpnes
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289557232087
| long = 26.789934814016
| p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}}
| vaid = 8341
| year = 18./19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005856
| label = ''[[:d:Q47005856|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289557232087
| long = 26.789934814016
| p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}}
| vaid = 8342
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005861
| label = ''[[:d:Q47005861|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289557232087
| long = 26.789934814016
| p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}}
| vaid = 8343
| year = 19.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005864
| label = ''[[:d:Q47005864|Durvju komplekti (4)]]''
| name = Durvju komplekti (4)
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Beļavas muižas pilī
| lat = 57.289557232087
| long = 26.789934814016
| p625 = {{Coord|57.289557|26.789935|display=inline}}
| vaid = 8344
| year = 18.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005866
| label = [[Viculaiku pilskalns]]
| name = Viculaiku pilskalns
| municipality = Beļavas pagasts
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Upeskalniem un Viculaikām
| lat = 57.250062144686
| long = 26.771013895553
| p625 = {{Coord|57.250062|26.771014|display=inline}}
| vaid = 8345
| wikipediauri = Viculaiku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005871
| label = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]''
| name = Krapas muižas apbūve
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krapas muižā
| lat = 57.129953169274
| long = 26.654379525171
| p625 = {{Coord|57.129953|26.65438|display=inline}}
| vaid = 4981
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q42900821|Krapas muiža]]''
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005872
| label = ''[[:d:Q47005872|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krapas muižā
| lat = 57.130929373278
| long = 26.653889380778
| p625 = {{Coord|57.130929|26.653889|display=inline}}
| vaid = 4982
| year = 19. gs. IVc.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]''
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005875
| label = ''[[:d:Q47005875|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krapas muižā
| lat = 57.131028645205
| long = 26.655528414888
| p625 = {{Coord|57.131029|26.655528|display=inline}}
| vaid = 4983
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]''
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005876
| label = ''[[:d:Q47005876|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krapas muižā
| lat = 57.130621226534
| long = 26.652805104312
| p625 = {{Coord|57.130621|26.652805|display=inline}}
| vaid = 4984
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]''
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005877
| label = ''[[:d:Q47005877|Priedkalnu senkapi]]''
| name = Priedkalnu senkapi
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Priedkalniem
| lat = 57.037640996232
| long = 26.715253699696
| p625 = {{Coord|57.037641|26.715254|display=inline}}
| vaid = 816
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005879
| label = ''[[:d:Q47005879|Rāviju senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Rāviju senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Rāvijām un Priedniekiem
| lat = 57.049754098483
| long = 26.721999220603
| p625 = {{Coord|57.049754|26.721999|display=inline}}
| vaid = 817
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005880
| label = ''[[:d:Q47005880|Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta]]''
| name = Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Rožkalniem
| lat = 57.13851008587
| long = 26.638446695365
| p625 = {{Coord|57.13851|26.638447|display=inline}}
| image = Ro%C5%BEkalnu%20raganas%20akmens.jpg
| vaid = 818
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005883
| label = ''[[:d:Q47005883|Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns)]]''
| name = Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns)
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Zaļumiem
| lat = 57.13632677152
| long = 26.697467652005
| p625 = {{Coord|57.136327|26.697468|display=inline}}
| vaid = 819
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005884
| label = ''[[:d:Q47005884|Krapas pilskalns]]''
| name = Krapas pilskalns
| municipality = Daukstu pagasts
| district = Daukstu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Liepiņām un Purmaļiem
| lat = 57.132735630103
| long = 26.642433453405
| p625 = {{Coord|57.132736|26.642433|display=inline}}
| vaid = 820
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Daukstu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005885
| label = ''[[:d:Q47005885|Druvienas pagastskola]]''
| name = Druvienas pagastskola
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Mazvasaraudžos
| lat = 57.102894
| long = 26.249621
| p625 = {{Coord|57.102894|26.249621|display=inline}}
| vaid = 22
| year = 19.gs.b.- 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005886
| label = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]''
| name = Druvienas muižas apbūve
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Druvienas muižā
| lat = 57.115602829288
| long = 26.298008536721
| p625 = {{Coord|57.115603|26.298009|display=inline}}
| vaid = 4985
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Druvienas muiža]]
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005887
| label = ''[[:d:Q47005887|Druvienas muižas kungu māja]]''
| name = Druvienas muižas kungu māja
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Druvienas muižā
| lat = 57.115366512491
| long = 26.296717205932
| p625 = {{Coord|57.115367|26.296717|display=inline}}
| image = Druvienas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-09-21.jpg
| vaid = 4986
| year = 19. gs. 2.p. 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]''
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005892
| label = ''[[:d:Q47005892|Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu]]''
| name = Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Druvienas muižā
| lat = 57.115570554882
| long = 26.29901028295
| p625 = {{Coord|57.115571|26.29901|display=inline}}
| vaid = 4987
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]''
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005894
| label = ''[[:d:Q47005894|Pērļa ūdensdzirnavas]]''
| name = Pērļa ūdensdzirnavas
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Pērlē
| lat = 57.092947371383
| long = 26.180759451931
| p625 = {{Coord|57.092947|26.180759|display=inline}}
| vaid = 4988
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005901
| label = ''[[:d:Q47005901|Silmaču viduslaiku kapsēta]]''
| name = Silmaču viduslaiku kapsēta
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Silmačiem
| lat = 57.088975841996
| long = 26.165648337099
| p625 = {{Coord|57.088976|26.165648|display=inline}}
| vaid = 821
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005902
| label = ''[[:d:Q47005902|Ziemeļu senkapi]]''
| name = Ziemeļu senkapi
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ziemeļiem
| lat = 57.130281916868
| long = 26.218278957973
| p625 = {{Coord|57.130282|26.218279|display=inline}}
| vaid = 822
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113484107
| label = ''[[:d:Q113484107|Druvienas kultūras nams]]''
| name = Druvienas kultūras nams
| municipality = Druvienas pagasts
| district = Druvienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| vaid = 9290
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Druvienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005909
| label = ''[[:d:Q47005909|Galgauskas dziedāšanas biedrības nams]]''
| name = Galgauskas dziedāšanas biedrības nams
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.165997961418
| long = 26.554255875721
| p625 = {{Coord|57.165998|26.554256|display=inline}}
| image = Galgauskas%20dzied%C4%81%C5%A1anas%20biedr%C4%ABbas%20nams%20%281%29.jpg
| commonscat = Choral society house in Galgauska
| vaid = 4989
| year = 1924.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005910
| label = ''[[:d:Q47005910|Galgauskas pamatskolas ēka]]''
| name = Galgauskas pamatskolas ēka
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.167859984122
| long = 26.556165403101
| p625 = {{Coord|57.16786|26.556165|display=inline}}
| image = Saules%20pulkstenis%20pie%20Galgauskas%20pamatskolas.jpg
| commonscat = Building of Galgauska basic school
| vaid = 4990
| year = 1937.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005911
| label = ''[[:d:Q47005911|Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca]]''
| name = Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Galgauskas muižā
| lat = 57.192728353316
| long = 26.555159523787
| p625 = {{Coord|57.192728|26.55516|display=inline}}
| image = Galgauskas%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%202.jpg
| commonscat = Church of Saint John the Baptist in Galgauska
| vaid = 4991
| year = ap 1850. -1860.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]''
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005913
| label = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]''
| name = Galgauskas muižas apbūve
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Galgauskas muižā
| lat = 57.190860000163
| long = 26.557915629389
| p625 = {{Coord|57.19086|26.557916|display=inline}}
| vaid = 4992
| year = 19. gs. s. - 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042408|Galgauskas muiža]]''
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005916
| label = ''[[:d:Q47005916|Meldera māja]]''
| name = Meldera māja
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Galgauskas muižā
| lat = 57.191777192385
| long = 26.560270801712
| p625 = {{Coord|57.191777|26.560271|display=inline}}
| vaid = 4993
| year = ap 1900.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]''
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005918
| label = ''[[:d:Q47005918|Saimniecības ēka]]''
| name = Saimniecības ēka
| municipality = Galgauska
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Galgauskas muižā
| lat = 57.190927828435
| long = 26.55709765218
| p625 = {{Coord|57.190928|26.557098|display=inline}}
| vaid = 4994
| year = 19. gs. 1.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]''
| munwiki = Galgauska
}}
{{monument
| qid = Q47005903
| label = ''[[:d:Q47005903|Narātu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Narātu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Galgauskas pagasts
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie bij. Narātiem
| lat = 57.169912547915
| long = 26.511346683288
| p625 = {{Coord|57.169913|26.511347|display=inline}}
| vaid = 823
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Galgauskas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005904
| label = ''[[:d:Q47005904|Bļodas kalns - pilskalns]]''
| name = Bļodas kalns - pilskalns
| municipality = Galgauskas pagasts
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Kaijām
| lat = 57.151643578823
| long = 26.553563050288
| p625 = {{Coord|57.151644|26.553563|display=inline}}
| vaid = 825
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Galgauskas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005905
| label = ''[[:d:Q47005905|Ausenes pilskalns]]''
| name = Ausenes pilskalns
| municipality = Galgauskas pagasts
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Lazdukalniem
| lat = 57.156722525992
| long = 26.66404485383
| p625 = {{Coord|57.156723|26.664045|display=inline}}
| vaid = 826
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Galgauskas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005906
| label = ''[[:d:Q47005906|Tīcānu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Tīcānu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Galgauskas pagasts
| district = Galgauskas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Tīcāniem
| lat = 57.187708796876
| long = 26.588179173464
| p625 = {{Coord|57.187709|26.588179|display=inline}}
| vaid = 827
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Galgauskas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16411825
| label = [[Gulbenes viduslaiku pils]]
| name = Gulbenes viduslaiku pils
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krustalīces upes krastā
| lat = 57.16166667
| long = 26.75777778
| p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}}
| vaid = 828
| wikipediauri = Gulbenes_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q20561293
| label = [[Gulbenes Baltā pils]]
| name = Gulbenes Baltā pils
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 12
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.16166667
| long = 26.76111111
| p625 = {{Coord|57.161667|26.761111|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Vecgulbene%20Manor%2C%20Balta%20pils%2016.JPG
| commonscat = White Palace (Gulbene)
| vaid = 4997
| wikipediauri = Gulbenes_Balt%C4%81_pils
| year = 1763. 19. gs. v. -70.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q20561306
| label = [[Gulbenes Sarkanā pils]]
| name = Gulbenes Sarkanā pils
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Parka iela 10
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.16055556
| long = 26.76388889
| p625 = {{Coord|57.160556|26.763889|display=inline}}
| image = Gulbenes%20sarkan%C4%81%20pils.jpg
| commonscat = Red Palace (Gulbene)
| vaid = 4998
| wikipediauri = Gulbenes_Sarkan%C4%81_pils
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q29450244
| label = [[Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 13
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.16166667
| long = 26.75777778
| p625 = {{Coord|57.161667|26.757778|display=inline}}
| image = Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20Gulben%C4%93.jpg
| commonscat = Gulbene Lutheran church
| vaid = 5011
| wikipediauri = Gulbenes_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca
| year = 1838. -1843.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005920
| label = ''[[:d:Q47005920|Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs]]''
| name = Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = no Gulbenes stacijas līdz rajona robežai
| lat = 57.181661870152
| long = 26.758368811043
| p625 = {{Coord|57.181662|26.758369|display=inline}}
| image = %C5%A0aurslie%C5%BEu%20vilciens%20Gulbenes%20stacij%C4%81.JPG
| vaid = 8340
| year = 1903.g.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005921
| label = ''[[:d:Q47005921|Parks Vecgulbenes muižā]]''
| name = Parks Vecgulbenes muižā
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.162179
| long = 26.762609
| p625 = {{Coord|57.162179|26.762609|display=inline}}
| image = Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg
| commonscat = Park of Vecgulbene Manor
| vaid = 5010
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vecgulbenes muiža]]
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005924
| label = ''[[:d:Q47005924|Piemineklis kritušajiem karavīriem]]''
| name = Piemineklis kritušajiem karavīriem
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Spārītes parkā, Brāļu kapos
| lat = 57.171641847176
| long = 26.771894241727
| p625 = {{Coord|57.171642|26.771894|display=inline}}
| image = Piemineklis%20Gulbenes%20br%C4%81%C4%BCu%20kapos.jpg
| vaid = 8347
| year = 1967.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005926
| label = ''[[:d:Q47005926|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 12
| locality = Vecgulbenes muižas Baltajā pilī
| lat = 57.1619444
| long = 26.7604318
| p625 = {{Coord|57.161944|26.760432|display=inline}}
| image = Balt%C4%81s%20pils%20fas%C4%81des%20dekorat%C4%ABv%C4%81%20apdare%2C%20Gulbene.jpg
| vaid = 8348
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Gulbenes Baltā pils]]
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005930
| label = ''[[:d:Q47005930|Mūra tilts]]''
| name = Mūra tilts
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 13
| locality = pie luterāņu baznīcas, pār Krustalīces upi
| lat = 57.160362
| long = 26.7580691
| p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}}
| image = Krustal%C4%ABces%20tilts%20pie%20bazn%C4%ABcas.jpg
| vaid = 5012
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005933
| label = ''[[:d:Q47005933|Durvju komplekti (3)]]''
| name = Durvju komplekti (3)
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 13
| locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.160362
| long = 26.7580691
| p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}}
| vaid = 8349
| year = 19.gs.Ic.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005937
| label = ''[[:d:Q47005937|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 13
| locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.160362
| long = 26.7580691
| p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}}
| image = Alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg
| vaid = 8351
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005941
| label = ''[[:d:Q47005941|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 13
| locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.160362
| long = 26.7580691
| p625 = {{Coord|57.160362|26.758069|display=inline}}
| image = Kancele%20un%20alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg
| vaid = 8352
| year = 18./19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005944
| label = ''[[:d:Q47005944|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 16
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.162341
| long = 26.760609
| p625 = {{Coord|57.162341|26.760609|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2016.jpg
| vaid = 5002
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005953
| label = ''[[:d:Q47005953|Manēža]]''
| name = Manēža
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 18
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1622339
| long = 26.759995
| p625 = {{Coord|57.162234|26.759995|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2018.jpg
| vaid = 5008
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005955
| label = ''[[:d:Q47005955|Siernīca]]''
| name = Siernīca
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 20
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1627312
| long = 26.7592916
| p625 = {{Coord|57.162731|26.759292|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2020.jpg
| vaid = 5006
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005959
| label = ''[[:d:Q47005959|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 22
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1632362
| long = 26.7593749
| p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}}
| image = K%C5%ABts%2C%20Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg
| vaid = 5004
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005961
| label = ''[[:d:Q47005961|Lopu virtuve]]''
| name = Lopu virtuve
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 22
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1632362
| long = 26.7593749
| p625 = {{Coord|57.163236|26.759375|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg
| vaid = 5005
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005964
| label = ''[[:d:Q47005964|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 9
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1599417
| long = 26.7579716
| p625 = {{Coord|57.159942|26.757972|display=inline}}
| vaid = 5003
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005968
| label = ''[[:d:Q47005968|Gulbenes pilsētas pamatskola]]''
| name = Gulbenes pilsētas pamatskola
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Līkā iela 21
| lat = 57.1750867
| long = 26.7550627
| p625 = {{Coord|57.175087|26.755063|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20L%C4%ABk%C4%81%20iela%2021.jpg
| vaid = 5014
| year = 1934.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005974
| label = ''[[:d:Q47005974|Gulbenes draudzes kapu kapliča]]''
| name = Gulbenes draudzes kapu kapliča
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Miera iela 12
| lat = 57.1826455
| long = 26.7494867
| p625 = {{Coord|57.182645|26.749487|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Miera%20iela%2012.jpg
| commonscat = Cemetery chapel in Gulbene
| vaid = 5015
| year = 1922.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005983
| label = ''[[:d:Q47005983|Mežsarga māja]]''
| name = Mežsarga māja
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Ozolu iela 4
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1736893
| long = 26.7646549
| p625 = {{Coord|57.173689|26.764655|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Ozolu%20iela%204.jpg
| vaid = 5000
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005991
| label = ''[[:d:Q47005991|Vešūzis]]''
| name = Vešūzis
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Parka iela 31
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1597336
| long = 26.7637453
| p625 = {{Coord|57.159734|26.763745|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Parka%20iela%2031.jpg
| vaid = 5007
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005994
| label = ''[[:d:Q47005994|Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja]]''
| name = Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Pils iela 2
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1606775
| long = 26.7588504
| p625 = {{Coord|57.160677|26.75885|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Pils%20iela%202.jpg
| vaid = 5001
| year = 19. gs.70.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005996
| label = ''[[:d:Q47005996|Vecgulbenes muižas oranžērija]]''
| name = Vecgulbenes muižas oranžērija
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Pils iela 5
| locality = Vecgulbenes muižā
| lat = 57.1609143
| long = 26.7619643
| p625 = {{Coord|57.160914|26.761964|display=inline}}
| image = Oran%C5%BE%C4%93rija%20Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg
| vaid = 5009
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511702|Vecgulbene manor buildings]]''
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005998
| label = ''[[:d:Q47005998|Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa]]''
| name = Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Rīgas iela 69
| lat = 57.178069
| long = 26.7551359
| p625 = {{Coord|57.178069|26.755136|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20R%C4%ABgas%20iela%2065.jpg
| vaid = 5016
| year = 1927.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47005999
| label = ''[[:d:Q47005999|Gulbenes valsts komerc- un arodskola]]''
| name = Gulbenes valsts komerc- un arodskola
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Skolas iela 10
| lat = 57.1715255
| long = 26.7674053
| p625 = {{Coord|57.171526|26.767405|display=inline}}
| image = Gulbene%2C%20Skolas%20iela%2010.jpg
| vaid = 5017
| year = 1927.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006001
| label = ''[[:d:Q47006001|Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6)]]''
| name = Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6)
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Viestura iela 20; Viestura iela 22; Viestura iela 24; Viestura iela 29; Viestura iela 29a; Viestura iela 35
| lat = 57.186446159734
| long = 26.764148691223
| p625 = {{Coord|57.186446|26.764149|display=inline}}
| image = Gulbenes%20dzelzce%C4%BCa%20ier%C4%93d%C5%86u%20kolonijas%20%C4%93kas%2002.jpg
| vaid = 4995
| year = 1920. -1921.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006004
| label = ''[[:d:Q47006004|Gulbenes dzelzceļa Tējas nams]]''
| name = Gulbenes dzelzceļa Tējas nams
| municipality = Gulbene
| district = Gulbene
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Viestura iela 21
| lat = 57.1827518
| long = 26.7604332
| p625 = {{Coord|57.182752|26.760433|display=inline}}
| image = T%C4%93jas%20nams.JPG
| vaid = 5018
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Gulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006113
| label = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| name = Litenes muižas apbūve
| municipality = Gulbenes novads
| district = Gulbenes novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.187489580818
| long = 27.029083004973
| p625 = {{Coord|57.18749|27.029083|display=inline}}
| vaid = 5052
| year = 19. gs. s. 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]''
| munwiki = Gulbenes_novads
}}
{{monument
| qid = Q47006011
| label = ''[[:d:Q47006011|Pils]]''
| name = Pils
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.05966
| long = 26.596913
| p625 = {{Coord|57.05966|26.596913|display=inline}}
| image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.jpg
| commonscat = Jaungulbene Manor House
| vaid = 5020
| year = 19. gs.30.g. 1900. -1903.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006014
| label = ''[[:d:Q47006014|&quot;Bišu māja&quot;, vēlāk &quot;Leļļu māja&quot;]]''
| name = &quot;Bišu māja&quot;, vēlāk &quot;Leļļu māja&quot;
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.05975473714
| long = 26.598386076601
| p625 = {{Coord|57.059755|26.598386|display=inline}}
| image = Le%C4%BC%C4%BCu%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg
| commonscat = Dollhouse in Jaungulbene Manor
| vaid = 5021
| year = 19. gs. b. 1886.?
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006016
| label = ''[[:d:Q47006016|&quot;Velna vārti&quot; un mākslīgās pilsdrupas]]''
| name = &quot;Velna vārti&quot; un mākslīgās pilsdrupas
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.058063666672
| long = 26.600200245075
| p625 = {{Coord|57.058064|26.6002|display=inline}}
| image = Velna%20v%C4%81rt%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20teritorij%C4%81.jpg
| vaid = 5022
| year = 1889.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006019
| label = ''[[:d:Q47006019|Ceļa rādītājs]]''
| name = Ceļa rādītājs
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.056894993824
| long = 26.598291315503
| p625 = {{Coord|57.056895|26.598291|display=inline}}
| vaid = 5023
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006021
| label = ''[[:d:Q47006021|Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts]]''
| name = Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.055203707212
| long = 26.599462160866
| p625 = {{Coord|57.055204|26.599462|display=inline}}
| vaid = 5025
| year = 1886.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006022
| label = ''[[:d:Q47006022|Dzīvojamās ēkas (2)]]''
| name = Dzīvojamās ēkas (2)
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.06062042517
| long = 26.598111664649
| p625 = {{Coord|57.06062|26.598112|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81s%20%C4%93kas%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg
| commonscat = Apartments in Jaungulbene Manor
| vaid = 5026
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006023
| label = [[Jaungulbenes luterāņu baznīca|Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.052885898979
| long = 26.598098945144
| p625 = {{Coord|57.052886|26.598099|display=inline}}
| image = Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Lutheran church in Jaungulbene
| vaid = 5027
| wikipediauri = Jaungulbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1904.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006024
| label = ''[[:d:Q47006024|Kalēja māja ar smēdi]]''
| name = Kalēja māja ar smēdi
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.06220742483
| long = 26.599762401829
| p625 = {{Coord|57.062207|26.599762|display=inline}}
| image = Kal%C4%93ja%20m%C4%81ja%20ar%20sm%C4%93di%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg
| commonscat = Smith House in Jaungulbene Manor
| vaid = 5028
| year = 1887.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006025
| label = ''[[:d:Q47006025|Kapliča]]''
| name = Kapliča
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.054978641282
| long = 26.597704671007
| p625 = {{Coord|57.054979|26.597705|display=inline}}
| image = Kapli%C4%8Da%20pie%20Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas.jpg
| vaid = 5029
| year = 1879.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006026
| label = ''[[:d:Q47006026|Vešas māja]]''
| name = Vešas māja
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.059847682955
| long = 26.59511499202
| p625 = {{Coord|57.059848|26.595115|display=inline}}
| image = Ve%C5%A1as%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg
| commonscat = Bedding House in Jaungulbene Manor
| vaid = 5030
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006029
| label = ''[[:d:Q47006029|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.061760829022
| long = 26.594382816043
| p625 = {{Coord|57.061761|26.594383|display=inline}}
| vaid = 5031
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006030
| label = ''[[:d:Q47006030|Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi]]''
| name = Jaungulbenes muižas saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.061982
| long = 26.59642
| p625 = {{Coord|57.061982|26.59642|display=inline}}
| image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ku%20grupa%20ar%20caurbrauktuvi%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg
| commonscat = Jaungulbene Manor Building Complex
| vaid = 5032
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006031
| label = ''[[:d:Q47006031|Obelisks]]''
| name = Obelisks
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.055891
| long = 26.595411
| p625 = {{Coord|57.055891|26.595411|display=inline}}
| vaid = 5033
| year = 1879.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006032
| label = ''[[:d:Q47006032|Parādes pagalma vārti]]''
| name = Parādes pagalma vārti
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.06155
| long = 26.596055
| p625 = {{Coord|57.06155|26.596055|display=inline}}
| image = Gate%20of%20Jaungulbene%20Manor.jpg
| commonscat = Gate of Jaungulbene Manor
| vaid = 5034
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Jaungulbenes muiža]]
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006036
| label = ''[[:d:Q47006036|Parka žogs]]''
| name = Parka žogs
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.059621972335
| long = 26.598662342009
| p625 = {{Coord|57.059622|26.598662|display=inline}}
| image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20parka%20%C5%BEogs.jpg
| commonscat = Jaungulbene Manor Park Walls
| vaid = 5035
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006038
| label = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]''
| name = Parks ar parka arhitektūru
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.058197056844
| long = 26.597499742904
| p625 = {{Coord|57.058197|26.5975|display=inline}}
| image = Jaungulbene%20Manor%20Park.jpg
| commonscat = Jaungulbene Manor Park
| vaid = 5036
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Jaungulbenes muiža]]
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006039
| label = ''[[:d:Q47006039|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.061861514534
| long = 26.598700556564
| p625 = {{Coord|57.061862|26.598701|display=inline}}
| image = P%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg
| commonscat = Administrator House in Jaungulbene Manor
| vaid = 5037
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006041
| label = ''[[:d:Q47006041|Pagrabs un saimniecības ēka]]''
| name = Pagrabs un saimniecības ēka
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.062233157392
| long = 26.59659675634
| p625 = {{Coord|57.062233|26.596597|display=inline}}
| image = Jaungulbene%20Manor%20Building%20and%20Cellar%20%283%29.jpg
| commonscat = Jaungulbene Manor Building and Cellar
| vaid = 5038
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006042
| label = ''[[:d:Q47006042|Sarga mājiņa]]''
| name = Sarga mājiņa
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.059750786854
| long = 26.59756810877
| p625 = {{Coord|57.059751|26.597568|display=inline}}
| image = Guard%20House%20in%20Jaungulbene%20Manor.jpg
| commonscat = Guard House in Jaungulbene Manor
| vaid = 5039
| year = 20. gs. s. 1907.?
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006046
| label = ''[[:d:Q47006046|Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja]]''
| name = Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižā
| lat = 57.061049
| long = 26.594188
| p625 = {{Coord|57.061049|26.594188|display=inline}}
| image = Stable%20in%20Jaungulbene%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Stable in Jaungulbene Manor
| vaid = 5040
| year = 1894.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514531|Jaungulbenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006051
| label = ''[[:d:Q47006051|Cilnis &quot;Ģerbonis&quot; fasādē]]''
| name = Cilnis &quot;Ģerbonis&quot; fasādē
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižas pilī
| lat = 57.059749949046
| long = 26.596660658536
| p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}}
| vaid = 8355
| year = ap 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006055
| label = ''[[:d:Q47006055|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižas pilī
| lat = 57.059749949046
| long = 26.596660658536
| p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}}
| vaid = 8356
| year = 19./20.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006057
| label = ''[[:d:Q47006057|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā
| municipality = Jaungulbene
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Jaungulbenes muižas pilī
| lat = 57.059749949046
| long = 26.596660658536
| p625 = {{Coord|57.05975|26.596661|display=inline}}
| vaid = 8357
| year = ap 1878.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]''
| munwiki = Jaungulbene
}}
{{monument
| qid = Q47006005
| label = ''[[:d:Q47006005|Aizupju senkapi]]''
| name = Aizupju senkapi
| municipality = Jaungulbenes pagasts
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Aizupjiem
| lat = 57.077659464941
| long = 26.539134687645
| p625 = {{Coord|57.077659|26.539135|display=inline}}
| vaid = 829
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaungulbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006006
| label = [[Liedes kalni|Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta]]
| name = Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta
| municipality = Jaungulbenes pagasts&lt;br/&gt;Gulbenes novads
| district = Jaungulbenes pagasts&lt;br/&gt;Gulbenes novads
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Kalnakalviešiem
| lat = 57.054076424846
| long = 26.548678823822
| p625 = {{Coord|57.054076|26.548679|display=inline}}
| image = Nor%C4%81de%20uz%20Liedes%20kalniem.jpg
| commonscat = Liedes kalni
| vaid = 830
| wikipediauri = Liedes_kalni
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaungulbenes_pagasts&lt;br/&gt;Gulbenes_novads
}}
{{monument
| qid = Q47006007
| label = ''[[:d:Q47006007|Struņķu senkapi (Akmens krasti)]]''
| name = Struņķu senkapi (Akmens krasti)
| municipality = Jaungulbenes pagasts
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Struņķiem
| lat = 57.098351387515
| long = 26.591848117447
| p625 = {{Coord|57.098351|26.591848|display=inline}}
| vaid = 831
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaungulbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006008
| label = ''[[:d:Q47006008|Sēliešu senkapi]]''
| name = Sēliešu senkapi
| municipality = Jaungulbenes pagasts
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Aizupjiem un Sēliešiem
| lat = 57.07813497339
| long = 26.542525547098
| p625 = {{Coord|57.078135|26.542526|display=inline}}
| vaid = 832
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaungulbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006010
| label = ''[[:d:Q47006010|Liednieku senkapi]]''
| name = Liednieku senkapi
| municipality = Jaungulbenes pagasts
| district = Jaungulbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Liedniekiem un Sauleskalniem
| lat = 57.091226300785
| long = 26.603670419259
| p625 = {{Coord|57.091226|26.60367|display=inline}}
| vaid = 833
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaungulbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006228
| label = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| name = Kalnamuižas apbūve
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.273750140275
| long = 26.930228952004
| p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}}
| vaid = 5083
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Kalnamuiža (Stāmerienas pagasts)]]
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006230
| label = ''[[:d:Q47006230|Kalnienas muižas pils]]''
| name = Kalnienas muižas pils
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.274001292742
| long = 26.929206076228
| p625 = {{Coord|57.274001|26.929206|display=inline}}
| image = Kalnienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg
| vaid = 5084
| year = ap 1765. 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006231
| label = ''[[:d:Q47006231|Dārznieka māja]]''
| name = Dārznieka māja
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.27245756821
| long = 26.930479444647
| p625 = {{Coord|57.272458|26.930479|display=inline}}
| vaid = 5085
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006233
| label = ''[[:d:Q47006233|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.273750140275
| long = 26.930228952004
| p625 = {{Coord|57.27375|26.930229|display=inline}}
| vaid = 5086
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006234
| label = ''[[:d:Q47006234|Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli]]''
| name = Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.274577651088
| long = 26.928315519447
| p625 = {{Coord|57.274578|26.928316|display=inline}}
| vaid = 5087
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006235
| label = ''[[:d:Q47006235|Vešūzis]]''
| name = Vešūzis
| municipality = Kalniena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Kalnamuižā
| lat = 57.274731411203
| long = 26.92901748037
| p625 = {{Coord|57.274731|26.929017|display=inline}}
| vaid = 5088
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]''
| munwiki = Kalniena
}}
{{monument
| qid = Q47006058
| label = ''[[:d:Q47006058|Aļļu senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Aļļu senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Aļļiem
| lat = 57.306965396855
| long = 26.566842717282
| p625 = {{Coord|57.306965|26.566843|display=inline}}
| vaid = 834
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006059
| label = ''[[:d:Q47006059|Poļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Poļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Puidzuļiem
| lat = 57.371169886446
| long = 26.506810369907
| p625 = {{Coord|57.37117|26.50681|display=inline}}
| vaid = 835
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006061
| label = ''[[:d:Q47006061|Ceļmalnieku senkapi]]''
| name = Ceļmalnieku senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ceļmalniekiem
| lat = 57.271604895468
| long = 26.567929462285
| p625 = {{Coord|57.271605|26.567929|display=inline}}
| vaid = 836
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006062
| label = ''[[:d:Q47006062|Ģindu senkapi]]''
| name = Ģindu senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ģindiem
| lat = 57.281381109934
| long = 26.415832305893
| p625 = {{Coord|57.281381|26.415832|display=inline}}
| vaid = 837
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006064
| label = [[Krāču pilskalns]]
| name = Krāču pilskalns
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Lejaskrācēm
| lat = 57.241981624735
| long = 26.456608526894
| p625 = {{Coord|57.241982|26.456609|display=inline}}
| vaid = 838
| wikipediauri = Kr%C4%81%C4%8Du_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006065
| label = ''[[:d:Q47006065|Lināju senkapi]]''
| name = Lināju senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Linājiem
| lat = 57.295718180966
| long = 26.286297658874
| p625 = {{Coord|57.295718|26.286298|display=inline}}
| vaid = 839
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006067
| label = ''[[:d:Q47006067|Zviedru ceļš]]''
| name = Zviedru ceļš
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Linājiem
| lat = 57.297012402145
| long = 26.286831098104
| p625 = {{Coord|57.297012|26.286831|display=inline}}
| vaid = 840
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006070
| label = ''[[:d:Q47006070|Melderu senkapi]]''
| name = Melderu senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Melderiem
| lat = 57.294610488058
| long = 26.433686456216
| p625 = {{Coord|57.29461|26.433686|display=inline}}
| vaid = 841
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006072
| label = ''[[:d:Q47006072|Senkapi]]''
| name = Senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie pienotavas
| lat = 57.284209284398
| long = 26.574311182945
| p625 = {{Coord|57.284209|26.574311|display=inline}}
| vaid = 842
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006074
| label = ''[[:d:Q47006074|Vigubu senkapi]]''
| name = Vigubu senkapi
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Vigubiem
| lat = 57.249115702276
| long = 26.51687038617
| p625 = {{Coord|57.249116|26.51687|display=inline}}
| vaid = 843
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006075
| label = ''[[:d:Q47006075|Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Krampāniem un Bozeniekiem
| lat = 57.299210099305
| long = 26.675117022981
| p625 = {{Coord|57.29921|26.675117|display=inline}}
| vaid = 844
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113484110
| label = ''[[:d:Q113484110|Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta]]''
| name = Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta
| municipality = Lejasciema pagasts
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-033
| vaid = 9294
| typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Lejasciema_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006077
| label = ''[[:d:Q47006077|Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka
| municipality = Lejasciems
| district = Lejasciems&lt;br/&gt;Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Rīgas iela 20
| lat = 57.2788052
| long = 26.5748268
| p625 = {{Coord|57.278805|26.574827|display=inline}}
| vaid = 5050
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q61392112|Lejas mācītājmuiža]]''
| munwiki = Lejasciems
}}
{{monument
| qid = Q47006086
| label = ''[[:d:Q47006086|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Lejasciems
| district = Lejasciems&lt;br/&gt;Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Rīgas iela 3
| lat = 57.2824438
| long = 26.5787087
| p625 = {{Coord|57.282444|26.578709|display=inline}}
| vaid = 5049
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lejasciems
}}
{{monument
| qid = Q47006115
| label = ''[[:d:Q47006115|Kungu māja]]''
| name = Kungu māja
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190880712352
| long = 27.029175571517
| p625 = {{Coord|57.190881|27.029176|display=inline}}
| image = Litenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.JPG&lt;br/&gt;%D0%A3%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0%20%D0%9B%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BD%D0%B5%D1%81%20%28%D1%81%D0%B5%D0%B9%D1%87%D0%B0%D1%81%20%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B0%29.jpg
| commonscat = Litene manor house
| vaid = 5053
| year = 19. gs. 1.p. 1961.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006118
| label = ''[[:d:Q47006118|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190418910454
| long = 27.032768288792
| p625 = {{Coord|57.190419|27.032768|display=inline}}
| vaid = 5054
| year = 19. gs. 2.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006120
| label = ''[[:d:Q47006120|Aptieka]]''
| name = Aptieka
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190270496181
| long = 27.025393834056
| p625 = {{Coord|57.19027|27.025394|display=inline}}
| vaid = 5055
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006122
| label = ''[[:d:Q47006122|Šķūnis]]''
| name = Šķūnis
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.192390292112
| long = 27.030583363031
| p625 = {{Coord|57.19239|27.030583|display=inline}}
| vaid = 5056
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006123
| label = ''[[:d:Q47006123|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190854158353
| long = 27.027549877406
| p625 = {{Coord|57.190854|27.02755|display=inline}}
| vaid = 5057
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006124
| label = ''[[:d:Q47006124|Magazīnas klēts]]''
| name = Magazīnas klēts
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190434166229
| long = 27.024730949878
| p625 = {{Coord|57.190434|27.024731|display=inline}}
| vaid = 5058
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006125
| label = ''[[:d:Q47006125|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.186920191058
| long = 27.029641448392
| p625 = {{Coord|57.18692|27.029641|display=inline}}
| vaid = 5059
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q6647541|Litenes muiža]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006127
| label = ''[[:d:Q47006127|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.191704
| long = 27.029489
| p625 = {{Coord|57.191704|27.029489|display=inline}}
| vaid = 5060
| year = 1821.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006128
| label = ''[[:d:Q47006128|Vešūzis]]''
| name = Vešūzis
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā
| lat = 57.190667437164
| long = 27.03105098816
| p625 = {{Coord|57.190667|27.031051|display=inline}}
| vaid = 5061
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006132
| label = ''[[:d:Q47006132|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Litene
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes muižā Jaunlitenē 3
| lat = 57.190861078134
| long = 27.029038667679
| p625 = {{Coord|57.190861|27.029039|display=inline}}
| vaid = 5062
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Litene
}}
{{monument
| qid = Q47006102
| label = ''[[:d:Q47006102|Litenes kapu kapliča]]''
| name = Litenes kapu kapliča
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Litenes kapos
| lat = 57.189700955249
| long = 27.004556405784
| p625 = {{Coord|57.189701|27.004556|display=inline}}
| vaid = 5051
| year = 20. gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006103
| label = ''[[:d:Q47006103|Grīvu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Grīvu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Grīvām
| lat = 57.136226932661
| long = 26.97428979164
| p625 = {{Coord|57.136227|26.97429|display=inline}}
| vaid = 6144
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006104
| label = ''[[:d:Q47006104|Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Akmeņrūču strauta ietekas Sitas upē
| lat = 57.213515532437
| long = 27.140858927588
| p625 = {{Coord|57.213516|27.140859|display=inline}}
| vaid = 847
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006105
| label = ''[[:d:Q47006105|Podnieku senkapi (Kapu kalniņš)]]''
| name = Podnieku senkapi (Kapu kalniņš)
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Siliņiem
| lat = 57.203890389463
| long = 27.049120784678
| p625 = {{Coord|57.20389|27.049121|display=inline}}
| vaid = 848
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006106
| label = ''[[:d:Q47006106|Lešķu senkapi (Kapu tīrums)]]''
| name = Lešķu senkapi (Kapu tīrums)
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Lešķiem un Jaunlešķiem
| lat = 57.17231309309
| long = 26.997854557596
| p625 = {{Coord|57.172313|26.997855|display=inline}}
| vaid = 849
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006109
| label = ''[[:d:Q47006109|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]''
| name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-033
| locality = pie Litenes kapsētas
| lat = 57.189518
| long = 27.004223
| p625 = {{Coord|57.189518|27.004223|display=inline}}
| vaid = 8563
| year = 1941.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006110
| label = ''[[:d:Q47006110|Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta]]''
| name = Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-033
| locality = &quot;Valsts mežs 5068 007 0045&quot;, Sitas silā
| lat = 57.165741734358
| long = 27.018318074233
| p625 = {{Coord|57.165742|27.018318|display=inline}}
| image = Litene%203%2008.2015.jpg
| commonscat = Litene military camp memorial place
| vaid = 8711
| year = 1935.-1941.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006112
| label = ''[[:d:Q47006112|Kraukļu senkapi]]''
| name = Kraukļu senkapi
| municipality = Litenes pagasts
| district = Litenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Kraukļiem
| lat = 57.21466519247
| long = 27.125924796492
| p625 = {{Coord|57.214665|27.125925|display=inline}}
| vaid = 8919
| year = 1.-4.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Litenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006134
| label = ''[[:d:Q47006134|Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Lizuma pagasts
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Briciem
| lat = 57.244995383337
| long = 26.321243908827
| p625 = {{Coord|57.244995|26.321244|display=inline}}
| vaid = 850
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lizuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006136
| label = ''[[:d:Q47006136|Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Lizuma pagasts
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Brīvzemniekiem un Lejiešiem
| lat = 57.189471925514
| long = 26.415037740979
| p625 = {{Coord|57.189472|26.415038|display=inline}}
| vaid = 851
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lizuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006138
| label = ''[[:d:Q47006138|Uriekstes pilskalns]]''
| name = Uriekstes pilskalns
| municipality = Lizuma pagasts
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Lāčukaktiem un Zemgaļiem
| lat = 57.202673633785
| long = 26.325017885451
| p625 = {{Coord|57.202674|26.325018|display=inline}}
| vaid = 852
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lizuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006140
| label = ''[[:d:Q47006140|Pietiņu senkapi]]''
| name = Pietiņu senkapi
| municipality = Lizuma pagasts
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Pietiņiem
| lat = 57.248435613389
| long = 26.362841085767
| p625 = {{Coord|57.248436|26.362841|display=inline}}
| vaid = 853
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lizuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006142
| label = ''[[:d:Q47006142|Lizuma muižas pils]]''
| name = Lizuma muižas pils
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā
| lat = 57.192483
| long = 26.371458
| p625 = {{Coord|57.192483|26.371458|display=inline}}
| image = Lizuma%20mui%C5%BEas%20pils.JPG
| commonscat = Lizums Manor House
| vaid = 5064
| year = 19. gs.60.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]''
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006146
| label = ''[[:d:Q47006146|Dārznieka māja]]''
| name = Dārznieka māja
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā
| lat = 57.19197653405
| long = 26.370699650228
| p625 = {{Coord|57.191977|26.3707|display=inline}}
| image = Gardener%20House%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Gardener House in Lizums Manor
| vaid = 5065
| year = 19. gs. 2.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]''
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006148
| label = ''[[:d:Q47006148|Kalpu mājas (2)]]''
| name = Kalpu mājas (2)
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā
| lat = 57.19260617791
| long = 26.368478494269
| p625 = {{Coord|57.192606|26.368478|display=inline}}
| image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Servants House in Lizums Manor
| vaid = 5066
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]''
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006151
| label = ''[[:d:Q47006151|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā
| lat = 57.192067503444
| long = 26.369275558484
| p625 = {{Coord|57.192068|26.369276|display=inline}}
| image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Barn in Lizums Manor
| vaid = 5067
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]''
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006154
| label = ''[[:d:Q47006154|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā
| lat = 57.193194677185
| long = 26.369603355322
| p625 = {{Coord|57.193195|26.369603|display=inline}}
| image = Stable%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Stable in Lizums Manor
| vaid = 5068
| year = 1876.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510525|Lizuma muižas apbūve]]''
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006156
| label = ''[[:d:Q47006156|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Lizums
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lizuma muižā, &quot;Akācijas&quot;
| lat = 57.192540524502
| long = 26.371375020609
| p625 = {{Coord|57.192541|26.371375|display=inline}}
| image = Lizums%20Manor%20Park.jpg
| commonscat = Lizums Manor Park
| vaid = 5069
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lizums
}}
{{monument
| qid = Q47006098
| label = ''[[:d:Q47006098|Ušuru senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Ušuru senkapi (Kara kapi)
| municipality = Līgo pagasts
| district = Līgo pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Ezeriešiem
| lat = 57.047752350692
| long = 26.640712271627
| p625 = {{Coord|57.047752|26.640712|display=inline}}
| vaid = 845
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgo_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006101
| label = ''[[:d:Q47006101|Ušuru ezera mītne]]''
| name = Ušuru ezera mītne
| municipality = Līgo pagasts
| district = Līgo pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Ušuru ezera Līņsalā
| lat = 57.040228087662
| long = 26.64888294308
| p625 = {{Coord|57.040228|26.648883|display=inline}}
| vaid = 846
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgo_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006087
| label = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]''
| name = Mālmuižas apbūve
| municipality = Mālumuiža
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.30843438663
| long = 26.455084901782
| p625 = {{Coord|57.308434|26.455085|display=inline}}
| vaid = 5043
| year = 19. gs. 1.p. 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q61389471|Mālmuiža]]''
| munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q47006089
| label = ''[[:d:Q47006089|Mālmuižas kungu māja]]''
| name = Mālmuižas kungu māja
| municipality = Mālumuiža
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.308622595478
| long = 26.454243986185
| p625 = {{Coord|57.308623|26.454244|display=inline}}
| image = M%C4%81lmui%C5%BEas%20pils%202000-09-14.jpg
| vaid = 5044
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]''
| munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q47006092
| label = ''[[:d:Q47006092|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Mālumuiža
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.309727889218
| long = 26.453753253065
| p625 = {{Coord|57.309728|26.453753|display=inline}}
| vaid = 5045
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q47005867
| label = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]''
| name = Blomes muižas apbūve
| municipality = Ozolkalns
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Blomes muižā
| lat = 57.198808015361
| long = 26.681613849251
| p625 = {{Coord|57.198808|26.681614|display=inline}}
| vaid = 4974
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes muiža]]
| munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47005868
| label = ''[[:d:Q47005868|Blomes muižas kungu māja]]''
| name = Blomes muižas kungu māja
| municipality = Ozolkalns
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Blomes muižā
| lat = 57.198558032857
| long = 26.680004313592
| p625 = {{Coord|57.198558|26.680004|display=inline}}
| vaid = 4975
| year = 19. gs. IIIc.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]''
| munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47005870
| label = ''[[:d:Q47005870|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Ozolkalns
| district = Beļavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Blomes muižā
| lat = 57.198164718344
| long = 26.680059035365
| p625 = {{Coord|57.198165|26.680059|display=inline}}
| vaid = 4976
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005867|Blomes muižas apbūve]]''
| munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47006205
| label = ''[[:d:Q47006205|Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola]]''
| name = Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.191833118559
| long = 26.209514519325
| p625 = {{Coord|57.191833|26.209515|display=inline}}
| vaid = 5074
| year = 1887.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006206
| label = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]''
| name = Rankas muižas apbūve
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas muižā
| lat = 57.209872
| long = 26.185141
| p625 = {{Coord|57.209872|26.185141|display=inline}}
| vaid = 5076
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Rankas muiža]]
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006208
| label = ''[[:d:Q47006208|Rankas muižas pils]]''
| name = Rankas muižas pils
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas muižā
| lat = 57.20893
| long = 26.184754
| p625 = {{Coord|57.20893|26.184754|display=inline}}
| image = Rankas%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas.%202002-08-10.jpg
| vaid = 5077
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006212
| label = ''[[:d:Q47006212|Kalpu mājas (2)]]''
| name = Kalpu mājas (2)
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas muižā
| lat = 57.208999986728
| long = 26.187545573324
| p625 = {{Coord|57.209|26.187546|display=inline}}
| vaid = 5078
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006213
| label = ''[[:d:Q47006213|Laidars]]''
| name = Laidars
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas muižā
| lat = 57.21043189595
| long = 26.183901218282
| p625 = {{Coord|57.210432|26.183901|display=inline}}
| vaid = 5079
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006214
| label = ''[[:d:Q47006214|Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja
| municipality = Ranka
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas muižā
| lat = 57.209905930136
| long = 26.183527776464
| p625 = {{Coord|57.209906|26.183528|display=inline}}
| vaid = 5081
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ranka
}}
{{monument
| qid = Q47006173
| label = ''[[:d:Q47006173|Lācītes ūdensdzirnavas]]''
| name = Lācītes ūdensdzirnavas
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lācītē
| lat = 57.242818722969
| long = 26.221856850878
| p625 = {{Coord|57.242819|26.221857|display=inline}}
| vaid = 5072
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006181
| label = ''[[:d:Q47006181|Stadula]]''
| name = Stadula
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Lācītes ūdensdzirnavās
| lat = 57.243078933345
| long = 26.221178547711
| p625 = {{Coord|57.243079|26.221179|display=inline}}
| vaid = 5073
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006183
| label = ''[[:d:Q47006183|Rankas kapu kapliča]]''
| name = Rankas kapu kapliča
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Rankas kapos
| lat = 57.21539800868
| long = 26.162274390996
| p625 = {{Coord|57.215398|26.162274|display=inline}}
| vaid = 5075
| year = 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006188
| label = ''[[:d:Q47006188|Rankas viduslaiku baznīcas vieta]]''
| name = Rankas viduslaiku baznīcas vieta
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Bierņiem
| lat = 57.239180163885
| long = 26.141171649478
| p625 = {{Coord|57.23918|26.141172|display=inline}}
| vaid = 854
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006194
| label = ''[[:d:Q47006194|Brantu senkapi]]''
| name = Brantu senkapi
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Dārziņiem (Brantiem)
| lat = 57.239098483447
| long = 26.218651200625
| p625 = {{Coord|57.239098|26.218651|display=inline}}
| vaid = 855
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006197
| label = ''[[:d:Q47006197|Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš)]]''
| name = Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš)
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Kalnakaudzēm
| lat = 57.227577252194
| long = 26.106020088477
| p625 = {{Coord|57.227577|26.10602|display=inline}}
| vaid = 856
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006198
| label = ''[[:d:Q47006198|Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Pāpāniem
| lat = 57.214068830505
| long = 26.153171515312
| p625 = {{Coord|57.214069|26.153172|display=inline}}
| vaid = 857
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006200
| label = ''[[:d:Q47006200|Sejatu senkapi (Krakaliņš)]]''
| name = Sejatu senkapi (Krakaliņš)
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Rudeņiem
| lat = 57.246683493336
| long = 26.141298817774
| p625 = {{Coord|57.246683|26.141299|display=inline}}
| vaid = 858
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006201
| label = ''[[:d:Q47006201|Silaješku pilskalns (Velna kalns)]]''
| name = Silaješku pilskalns (Velna kalns)
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Sileniekiem
| lat = 57.156922300147
| long = 26.265342771781
| p625 = {{Coord|57.156922|26.265343|display=inline}}
| vaid = 859
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006202
| label = ''[[:d:Q47006202|Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Veczīladžiem
| lat = 57.240864922531
| long = 26.144740111775
| p625 = {{Coord|57.240865|26.14474|display=inline}}
| vaid = 860
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006204
| label = ''[[:d:Q47006204|Kaudžu pilskalns]]''
| name = Kaudžu pilskalns
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Pilskalniem un Tīrumsiliešiem
| lat = 57.227755179822
| long = 26.106630902507
| p625 = {{Coord|57.227755|26.106631|display=inline}}
| vaid = 861
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483762
| label = ''[[:d:Q113483762|Strūves ģeodēziskā loka punkts &quot;Ranka&quot;]]''
| name = Strūves ģeodēziskā loka punkts &quot;Ranka&quot;
| municipality = Rankas pagasts
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Magnūžiem
| vaid = 9219
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Rankas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006216
| label = ''[[:d:Q47006216|Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola]]''
| name = Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola
| municipality = Rēveļi
| district = Rankas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.227424373271
| long = 26.132249414253
| p625 = {{Coord|57.227424|26.132249|display=inline}}
| vaid = 5082
| year = 1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = R%C4%93ve%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q47006093
| label = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]''
| name = Sinoles muižas apbūve
| municipality = Sinole
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.251693539408
| long = 26.497686575006
| p625 = {{Coord|57.251694|26.497687|display=inline}}
| vaid = 5046
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Sinoles muiža]]
| munwiki = Sinole
}}
{{monument
| qid = Q47006094
| label = ''[[:d:Q47006094|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Sinole
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Sinoles muižā
| lat = 57.252297329661
| long = 26.495904169171
| p625 = {{Coord|57.252297|26.495904|display=inline}}
| vaid = 5047
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]''
| munwiki = Sinole
}}
{{monument
| qid = Q47006095
| label = ''[[:d:Q47006095|Ūdensdzirnavas]]''
| name = Ūdensdzirnavas
| municipality = Sinole
| district = Lejasciema pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Sinoles muižā
| lat = 57.24972235119
| long = 26.495285017547
| p625 = {{Coord|57.249722|26.495285|display=inline}}
| vaid = 5048
| year = 1872.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sinole
}}
{{monument
| qid = Q47006282
| label = ''[[:d:Q47006282|Zemnieku sēta &quot;Dziesnieki&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Dziesnieki&quot;
| municipality = Stradu pagasts
| district = Stradu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Vecdziesniekos
| lat = 57.053125
| long = 26.877944
| p625 = {{Coord|57.053125|26.877944|display=inline}}
| vaid = 6107
| year = 19.gs.2.p., 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Stradu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006285
| label = ''[[:d:Q47006285|Antanu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Antanu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Stradu pagasts
| district = Stradu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Antaniem
| lat = 57.173616037809
| long = 26.87732693399
| p625 = {{Coord|57.173616|26.877327|display=inline}}
| vaid = 864
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stradu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006286
| label = ''[[:d:Q47006286|Antanu senkapi II]]''
| name = Antanu senkapi II
| municipality = Stradu pagasts
| district = Stradu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Antaniem un Jāņsētām
| lat = 57.172808581837
| long = 26.880998506815
| p625 = {{Coord|57.172809|26.880999|display=inline}}
| vaid = 9011
| year = 9.–12. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stradu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006287
| label = ''[[:d:Q47006287|Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Stradu pagasts
| district = Stradu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Jaunpommeriem, Aizpuriem un Kapeniešiem
| lat = 57.163243379739
| long = 26.852365354493
| p625 = {{Coord|57.163243|26.852365|display=inline}}
| vaid = 865
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stradu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q7630160
| label = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]''
| name = Stāmerienas muižas apbūve
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižā
| lat = 57.2159
| long = 26.8994
| p625 = {{Coord|57.2159|26.8994|display=inline}}
| image = Stameriena%20manor%20%281%29.jpg
| vaid = 5091
| year = 19./20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623933|Stāmerienas muiža]]''
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q9187505
| label = [[Stāmerienas pareizticīgo baznīca]]
| name = Stāmerienas pareizticīgo baznīca
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.215902
| long = 26.892257
| p625 = {{Coord|57.215902|26.892257|display=inline}}
| image = St%C4%81merienas%20bazn%C4%ABca%202002-09-14.jpg
| commonscat = Saint Alexander Nevsky Orthodox church in Stāmeriena
| vaid = 5090
| wikipediauri = St%C4%81merienas_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca
| year = ap 1904.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006236
| label = ''[[:d:Q47006236|Stāmerienas pamatskola]]''
| name = Stāmerienas pamatskola
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.215788746961
| long = 26.883481391443
| p625 = {{Coord|57.215789|26.883481|display=inline}}
| vaid = 5089
| year = 1923.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006247
| label = [[Stāmerienas pils|Stāmerienas muižas pils]]
| name = Stāmerienas muižas pils
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižā
| lat = 57.216472
| long = 26.899467
| p625 = {{Coord|57.216472|26.899467|display=inline}}
| image = Palace%20of%20Giuseppe%20Tomasi%20di%20Lampeduza.jpg
| commonscat = Stāmeriena Palace
| vaid = 5092
| wikipediauri = St%C4%81merienas_pils
| year = 19. gs. 1908.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]''
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006249
| label = ''[[:d:Q47006249|Dārznieka māja]]''
| name = Dārznieka māja
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižā
| lat = 57.214698433474
| long = 26.897259873442
| p625 = {{Coord|57.214698|26.89726|display=inline}}
| vaid = 5093
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]''
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006250
| label = ''[[:d:Q47006250|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižā
| lat = 57.217331
| long = 26.900625
| p625 = {{Coord|57.217331|26.900625|display=inline}}
| vaid = 5094
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]''
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006254
| label = ''[[:d:Q47006254|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižā
| lat = 57.216797
| long = 26.898308
| p625 = {{Coord|57.216797|26.898308|display=inline}}
| vaid = 5095
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7630160|Stāmerienas muižas apbūve]]''
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006255
| label = ''[[:d:Q47006255|Stāmerienas pagasta valdes ēka]]''
| name = Stāmerienas pagasta valdes ēka
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 29
| lat = 57.2376442
| long = 26.882282
| p625 = {{Coord|57.237644|26.882282|display=inline}}
| image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2029.jpg
| vaid = 5096
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006256
| label = ''[[:d:Q47006256|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]''
| name = Dzīvojamā ēka ar veikalu
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 32
| lat = 57.2368684
| long = 26.8835807
| p625 = {{Coord|57.236868|26.883581|display=inline}}
| image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2032.jpg
| vaid = 5097
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006260
| label = ''[[:d:Q47006260|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]''
| name = Dzīvojamā ēka ar veikalu
| municipality = Stāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| address = Brīvības iela 36
| lat = 57.2373634
| long = 26.8835531
| p625 = {{Coord|57.237363|26.883553|display=inline}}
| image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2036.jpg
| vaid = 5098
| year = 20. gs. 20.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = St%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006218
| label = ''[[:d:Q47006218|Skolu senkapi]]''
| name = Skolu senkapi
| municipality = Stāmerienas pagasts
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Skolām
| lat = 57.250649899118
| long = 26.892123459265
| p625 = {{Coord|57.25065|26.892123|display=inline}}
| vaid = 862
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = St%C4%81merienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006222
| label = ''[[:d:Q47006222|Smoņu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Smoņu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Stāmerienas pagasts
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Smiltniekiem (bij. Smoņiem)
| lat = 57.230344076171
| long = 26.891248934619
| p625 = {{Coord|57.230344|26.891249|display=inline}}
| vaid = 863
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = St%C4%81merienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006312
| label = ''[[:d:Q47006312|Tirzas muižas apbūve]]''
| name = Tirzas muižas apbūve
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas muižā
| lat = 57.145204324219
| long = 26.442942803899
| p625 = {{Coord|57.145204|26.442943|display=inline}}
| vaid = 5099
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623501|Tirzas muiža]]''
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006316
| label = ''[[:d:Q47006316|Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams]]''
| name = Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.140049882974
| long = 26.413178978073
| p625 = {{Coord|57.14005|26.413179|display=inline}}
| vaid = 5100
| year = 1911.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006318
| label = ''[[:d:Q47006318|Tirzas Lejas krogs]]''
| name = Tirzas Lejas krogs
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.140462547003
| long = 26.432189585825
| p625 = {{Coord|57.140463|26.43219|display=inline}}
| vaid = 5101
| year = 19./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006320
| label = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| name = Tirzas luterāņu baznīca
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.143644
| long = 26.433138
| p625 = {{Coord|57.143644|26.433138|display=inline}}
| image = Lutheran%20church%20in%20Tirza%20%282%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Tirza
| vaid = 5102
| wikipediauri = Tirzas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1826.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006323
| label = ''[[:d:Q47006323|Stallis ar dzīvokli]]''
| name = Stallis ar dzīvokli
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas muižā
| lat = 57.14553378891
| long = 26.44377072483
| p625 = {{Coord|57.145534|26.443771|display=inline}}
| image = Stable%20in%20Tirza%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Stable in Tirza Manor
| vaid = 5104
| year = 19. gs. v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Tirzas viduslaiku pils]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006327
| label = ''[[:d:Q47006327|Cilnis &quot;Ceimernu dzimtas ģerbonis&quot;]]''
| name = Cilnis &quot;Ceimernu dzimtas ģerbonis&quot;
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas kapu kapličā
| lat = 57.143392497753
| long = 26.432712374511
| p625 = {{Coord|57.143392|26.432712|display=inline}}
| image = Relief%20of%20the%20coat%20of%20arms%20of%20Ceimerns%20Family.jpg
| commonscat = Relief of the coat of arms of Ceimerns Family
| vaid = 8369
| year = 1781.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006328
| label = ''[[:d:Q47006328|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcā
| lat = 57.14354649702
| long = 26.433476222016
| p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}}
| vaid = 8370
| year = 1826.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006330
| label = ''[[:d:Q47006330|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcā
| lat = 57.14354649702
| long = 26.433476222016
| p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}}
| vaid = 8371
| year = 19.gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006332
| label = ''[[:d:Q47006332|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcā
| lat = 57.14354649702
| long = 26.433476222016
| p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}}
| image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Tirza
| vaid = 8372
| year = 1826.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006334
| label = ''[[:d:Q47006334|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcā
| lat = 57.14354649702
| long = 26.433476222016
| p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}}
| image = Portal%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg
| commonscat = Portal of Lutheran church in Tirza
| vaid = 8373
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q47006336
| label = ''[[:d:Q47006336|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Tirza
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcā
| lat = 57.14354649702
| long = 26.433476222016
| p625 = {{Coord|57.143546|26.433476|display=inline}}
| vaid = 8374
| year = 19.gs.30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Tirza
}}
{{monument
| qid = Q18346645
| label = [[Tirzas viduslaiku pils]]
| name = Tirzas viduslaiku pils
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas muižā
| lat = 57.145
| long = 26.4411
| p625 = {{Coord|57.145|26.4411|display=inline}}
| vaid = 871
| wikipediauri = Tirzas_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006288
| label = ''[[:d:Q47006288|Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas]]''
| name = Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Krācēs
| lat = 57.155051
| long = 26.339808
| p625 = {{Coord|57.155051|26.339808|display=inline}}
| vaid = 23
| year = 1862.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006290
| label = ''[[:d:Q47006290|Ceimerna dzimtas kapliča]]''
| name = Ceimerna dzimtas kapliča
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Tirzas luterāņu baznīcas teritorijā
| lat = 57.143393257702
| long = 26.432714058512
| p625 = {{Coord|57.143393|26.432714|display=inline}}
| image = Ceimerns%20Family%20Chapel%20%281%29.jpg
| commonscat = Ceimerns Family Chapel
| vaid = 5103
| year = 1781.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006292
| label = ''[[:d:Q47006292|Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta]]''
| name = Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Jāņukalniem
| lat = 57.163988492728
| long = 26.35906854945
| p625 = {{Coord|57.163988|26.359069|display=inline}}
| vaid = 866
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006295
| label = ''[[:d:Q47006295|Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Lejasvīndedžiem
| lat = 57.129563445812
| long = 26.406801263285
| p625 = {{Coord|57.129563|26.406801|display=inline}}
| vaid = 867
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006298
| label = ''[[:d:Q47006298|Tirzas svētavots - kulta vieta]]''
| name = Tirzas svētavots - kulta vieta
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Zvanulejām
| lat = 57.141335780131
| long = 26.435046462137
| p625 = {{Coord|57.141336|26.435046|display=inline}}
| image = Sacred%20spring%20in%20Tirza%20%281%29.jpg
| commonscat = Sacred spring in Tirza
| vaid = 868
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006304
| label = ''[[:d:Q47006304|Zvanuleju senkapi]]''
| name = Zvanuleju senkapi
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = pie Zvanulejām
| lat = 57.141104048067
| long = 26.434496809161
| p625 = {{Coord|57.141104|26.434497|display=inline}}
| vaid = 869
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006310
| label = ''[[:d:Q47006310|Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes)]]''
| name = Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes)
| municipality = Tirzas pagasts
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = starp Niedrēm un Pumpuriem
| lat = 57.141435630113
| long = 26.384644917113
| p625 = {{Coord|57.141436|26.384645|display=inline}}
| vaid = 870
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tirzas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47006338
| label = ''[[:d:Q47006338|Dūnīša krogs]]''
| name = Dūnīša krogs
| municipality = Vecaduliena
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.089213388739
| long = 26.408876365072
| p625 = {{Coord|57.089213|26.408876|display=inline}}
| vaid = 5105
| year = 1870.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecaduliena
}}
{{monument
| qid = Q47006339
| label = ''[[:d:Q47006339|Vecadulienas muižas kapliča]]''
| name = Vecadulienas muižas kapliča
| municipality = Vecaduliena
| district = Tirzas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.088088222337
| long = 26.418098905912
| p625 = {{Coord|57.088088|26.418099|display=inline}}
| vaid = 5106
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecaduliena
}}
{{monument
| qid = Q47006266
| label = ''[[:d:Q47006266|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Vecstāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižas pilī
| lat = 57.216448
| long = 26.899445
| p625 = {{Coord|57.216448|26.899445|display=inline}}
| vaid = 3365
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vecst%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006269
| label = ''[[:d:Q47006269|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Vecstāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižas pilī
| lat = 57.216338609458
| long = 26.899822791337
| p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}}
| vaid = 8364
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vecst%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006276
| label = ''[[:d:Q47006276|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)
| municipality = Vecstāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižas pilī
| lat = 57.216338609458
| long = 26.899822791337
| p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}}
| vaid = 8365
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vecst%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006279
| label = ''[[:d:Q47006279|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Vecstāmeriena
| district = Stāmerienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Stāmerienas muižas pilī
| lat = 57.216338609458
| long = 26.899822791337
| p625 = {{Coord|57.216339|26.899823|display=inline}}
| vaid = 8366
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Vecst%C4%81meriena
}}
{{monument
| qid = Q47006159
| label = ''[[:d:Q47006159|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Velēnas luterāņu baznīcā
| lat = 57.239492
| long = 26.404073
| p625 = {{Coord|57.239492|26.404073|display=inline}}
| vaid = 3357
| year = 1898.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q47006161
| label = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]''
| name = Velēnas luterāņu baznīca
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.239492
| long = 26.403987
| p625 = {{Coord|57.239492|26.403987|display=inline}}
| image = Vel%C4%93na%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg
| commonscat = Lutheran church in Velēna
| vaid = 5070
| year = 1898.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q47006162
| label = ''[[:d:Q47006162|Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas]]''
| name = Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-033
| lat = 57.242886799895
| long = 26.403792105682
| p625 = {{Coord|57.242887|26.403792|display=inline}}
| vaid = 5071
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q47006163
| label = ''[[:d:Q47006163|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Velēnas luterāņu baznīcā
| lat = 57.23944485033
| long = 26.40439047052
| p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}}
| vaid = 8359
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q47006164
| label = ''[[:d:Q47006164|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Velēnas luterāņu baznīcā
| lat = 57.23944485033
| long = 26.40439047052
| p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}}
| vaid = 8360
| year = 19.gs
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q47006166
| label = ''[[:d:Q47006166|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Velēna
| district = Lizuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-033
| locality = Velēnas luterāņu baznīcā
| lat = 57.23944485033
| long = 26.40439047052
| p625 = {{Coord|57.239445|26.40439|display=inline}}
| vaid = 8363
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Vel%C4%93na_(ciems)
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Gulbene Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Gulbenes novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Gulbenes novads]]</text>
      <sha1>79mjw3l0zzkpsd1mh0969c668o2rq2g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Madonas novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244204</id>
    <revision>
      <id>4495502</id>
      <parentid>4468095</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T20:40:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4495502</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="133016" sha1="2tgsu7lq70fmbpc9ja5solp9qm1rkb5" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Madonas novads|Madonas novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97231990}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565936 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97231990 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q20559927
| label = [[Dārznīcas pilskalns]]
| name = Dārznīcas pilskalns
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Viesienā
| lat = 56.892262701577
| long = 26.043041612165
| p625 = {{Coord|56.892263|26.043042|display=inline}}
| image = D%C4%81rzn%C4%ABcas%20kalns%20-%20pilskalns8.jpg
| commonscat = Dārznīcas pilskalns
| vaid = 1633
| wikipediauri = D%C4%81rzn%C4%ABcas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845482
| label = ''[[:d:Q51845482|Aroniešu apmetne]]''
| name = Aroniešu apmetne
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Aroniešiem
| lat = 56.857235145883
| long = 26.129841618584
| p625 = {{Coord|56.857235|26.129842|display=inline}}
| vaid = 1612
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845483
| label = ''[[:d:Q51845483|Lazdiešu senkapi]]''
| name = Lazdiešu senkapi
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Lazdiešiem
| lat = 56.945078401492
| long = 26.140971128124
| p625 = {{Coord|56.945078|26.140971|display=inline}}
| vaid = 1613
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845484
| label = [[Ciskānu akmens krāvums]]
| name = Ciskānu akmens krāvums
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Ciskāniem un Pumpuriem
| lat = 56.855937394456
| long = 26.082317532539
| p625 = {{Coord|56.855937|26.082318|display=inline}}
| vaid = 1614
| wikipediauri = Cisk%C4%81nu_akmens_kr%C4%81vums
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845486
| label = ''[[:d:Q51845486|Dietlāvu senkapi (Pendera kalniņš)]]''
| name = Dietlāvu senkapi (Pendera kalniņš)
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Dietlāviem
| lat = 56.902194738715
| long = 25.988170513954
| p625 = {{Coord|56.902195|25.988171|display=inline}}
| vaid = 1615
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845487
| label = ''[[:d:Q51845487|Ezermuižas senkapi]]''
| name = Ezermuižas senkapi
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Ezermuižas
| lat = 56.870125151557
| long = 26.051160050804
| p625 = {{Coord|56.870125|26.05116|display=inline}}
| vaid = 1616
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845488
| label = ''[[:d:Q51845488|Krastkalnu senkapi]]''
| name = Krastkalnu senkapi
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Krastkalniem
| lat = 56.853767881891
| long = 26.129383990659
| p625 = {{Coord|56.853768|26.129384|display=inline}}
| vaid = 1617
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845489
| label = ''[[:d:Q51845489|Kalnavaitu senkapi]]''
| name = Kalnavaitu senkapi
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Kalnavaitiem
| lat = 56.926429044525
| long = 25.990751656633
| p625 = {{Coord|56.926429|25.990752|display=inline}}
| vaid = 1618
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845490
| label = ''[[:d:Q51845490|Kārklu senkapi]]''
| name = Kārklu senkapi
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Kārkliem
| lat = 56.947879444765
| long = 26.017021999027
| p625 = {{Coord|56.947879|26.017022|display=inline}}
| vaid = 1619
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845491
| label = ''[[:d:Q51845491|Kučuru senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Kučuru senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Kučuriem
| lat = 56.911603758647
| long = 26.029190576732
| p625 = {{Coord|56.911604|26.029191|display=inline}}
| vaid = 1620
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845492
| label = ''[[:d:Q51845492|Kusas apmetne un senkapi]]''
| name = Kusas apmetne un senkapi
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Kusas pienotavas un Kaniņām
| lat = 56.894672674964
| long = 26.137365807643
| p625 = {{Coord|56.894673|26.137366|display=inline}}
| vaid = 1621
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845493
| label = [[Svētais kalns (Aronas pagasts)|Svētais kalns - kulta vieta]]
| name = Svētais kalns - kulta vieta
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Lejaspēčiem, Naglas ezera krastā
| lat = 56.924999442749
| long = 25.977374950174
| p625 = {{Coord|56.924999|25.977375|display=inline}}
| vaid = 1622
| wikipediauri = Sv%C4%93tais_kalns_(Aronas_pagasts)
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845494
| label = [[Ošinieku Baznīcas kalns|Ošinieku Baznīcas kalns - kulta vieta]]
| name = Ošinieku Baznīcas kalns - kulta vieta
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Ošiniekiem
| lat = 56.883730497025
| long = 26.018313671434
| p625 = {{Coord|56.88373|26.018314|display=inline}}
| vaid = 1623
| wikipediauri = O%C5%A1inieku_Bazn%C4%ABcas_kalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845495
| label = ''[[:d:Q51845495|Ošinieku senkapi (Kapu kalniņš)]]''
| name = Ošinieku senkapi (Kapu kalniņš)
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Ošiniekiem
| lat = 56.88579321316
| long = 26.016470097141
| p625 = {{Coord|56.885793|26.01647|display=inline}}
| vaid = 1624
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845496
| label = [[Kalnavaitu Karātavu kalns]]
| name = Kalnavaitu Karātavu kalns
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Pēčiem un Kalnavaitiem
| lat = 56.929787480035
| long = 25.990448129233
| p625 = {{Coord|56.929787|25.990448|display=inline}}
| vaid = 1625
| wikipediauri = Kalnavaitu_Kar%C4%81tavu_kalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845497
| label = [[Lauteres pilskalns]]
| name = Lauteres pilskalns
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Pilskalniem un Lauteres ezera
| lat = 56.921871766973
| long = 26.035733629421
| p625 = {{Coord|56.921872|26.035734|display=inline}}
| image = Lauteres%20pilskalns.jpg
| vaid = 1626
| wikipediauri = Lauteres_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845498
| label = [[Arnicēnu pilskalns]]
| name = Arnicēnu pilskalns
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Ruļiem un Arnicēniem
| lat = 56.947685823473
| long = 26.173376861828
| p625 = {{Coord|56.947686|26.173377|display=inline}}
| vaid = 1627
| wikipediauri = Arnic%C4%93nu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845499
| label = ''[[:d:Q51845499|Aronas grantsbedru senkapi]]''
| name = Aronas grantsbedru senkapi
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Upmalniekiem un Kaijām
| lat = 56.917008145517
| long = 26.085462921485
| p625 = {{Coord|56.917008|26.085463|display=inline}}
| vaid = 1628
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845500
| label = ''[[:d:Q51845500|Vālēnu apmetne]]''
| name = Vālēnu apmetne
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Vālēniem
| lat = 56.889057180257
| long = 26.050447329602
| p625 = {{Coord|56.889057|26.050447|display=inline}}
| vaid = 1629
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845502
| label = [[Zeduļu Baznīcas kalns|Zeduļu Baznīcas kalns - kulta vieta]]
| name = Zeduļu Baznīcas kalns - kulta vieta
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Zeduļiem
| lat = 56.877386386873
| long = 26.130850394102
| p625 = {{Coord|56.877386|26.13085|display=inline}}
| vaid = 1630
| wikipediauri = Zedu%C4%BCu_Bazn%C4%ABcas_kalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845503
| label = ''[[:d:Q51845503|Trušļu senkapi]]''
| name = Trušļu senkapi
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = starp Trušļiem un Zlēmetēm
| lat = 56.880810474679
| long = 26.151185471162
| p625 = {{Coord|56.88081|26.151185|display=inline}}
| vaid = 1631
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845507
| label = ''[[:d:Q51845507|Zeduļu senkapi]]''
| name = Zeduļu senkapi
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = starp Zeduļiem un Bērziņiem
| lat = 56.880404294511
| long = 26.128694299662
| p625 = {{Coord|56.880404|26.128694|display=inline}}
| vaid = 1632
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845513
| label = [[Jaunandrānu pilskalns]]
| name = Jaunandrānu pilskalns
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Jaunandrāniem (Avotiņiem)
| lat = 56.868181949778
| long = 26.153095916963
| p625 = {{Coord|56.868182|26.153096|display=inline}}
| vaid = 2609
| wikipediauri = Jaunandr%C4%81nu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845515
| label = ''[[:d:Q51845515|Nesaules senkapi]]''
| name = Nesaules senkapi
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Nesaulēm
| lat = 56.956467405144
| long = 26.181606886179
| p625 = {{Coord|56.956467|26.181607|display=inline}}
| vaid = 1666
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845516
| label = ''[[:d:Q51845516|Strūves ģeodēziskā loka punkts &quot;Nesaules kalns&quot;]]''
| name = Strūves ģeodēziskā loka punkts &quot;Nesaules kalns&quot;
| municipality = Aronas pagasts
| district = Aronas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Nesaules kalns
| vaid = 9218
| year = 1824.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Aronas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q10965286
| label = [[Barkavas katoļu baznīca]]
| name = Barkavas katoļu baznīca
| municipality = Barkava
| district = Barkavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| address = Parka iela 3
| lat = 56.72583333
| long = 26.61138889
| p625 = {{Coord|56.725833|26.611389|display=inline}}
| image = Borkovys%20katuolu%20bazneica.JPG
| commonscat = Church of Saint Stanislaus in Barkava
| vaid = 8772
| wikipediauri = Barkavas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1879.-1882.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Barkava
}}
{{monument
| qid = Q51845517
| label = [[Lisiņas pilskalns|Lisiņas (Aizkārkles, Bozēnu) pilskalns]]
| name = Lisiņas (Aizkārkles, Bozēnu) pilskalns
| municipality = Barkavas pagasts
| district = Barkavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Aizkārklē, Lisiņas upes krastā
| lat = 56.720581760675
| long = 26.677043668951
| p625 = {{Coord|56.720582|26.677044|display=inline}}
| image = Skats%20uz%20Lisi%C5%86as%20pilskalnu.%2002.jpg
| vaid = 1634
| wikipediauri = Lisi%C5%86as_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Barkavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845518
| label = ''[[:d:Q51845518|Malmutas apmetne II]]''
| name = Malmutas apmetne II
| municipality = Barkavas pagasts
| district = Barkavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Malmutas upes grīvā
| lat = 56.71002182717
| long = 26.784475539262
| p625 = {{Coord|56.710022|26.784476|display=inline}}
| vaid = 1635
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Barkavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845519
| label = ''[[:d:Q51845519|Aizkārkles senkapi]]''
| name = Aizkārkles senkapi
| municipality = Barkavas pagasts
| district = Barkavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Smelteriem un Šķēļiem
| lat = 56.730062713651
| long = 26.688377190738
| p625 = {{Coord|56.730063|26.688377|display=inline}}
| vaid = 1636
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Barkavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845520
| label = ''[[:d:Q51845520|Malmutas apmetne I]]''
| name = Malmutas apmetne I
| municipality = Barkavas pagasts
| district = Barkavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Meirānu kanāla
| lat = 56.67661735787
| long = 26.770258352174
| p625 = {{Coord|56.676617|26.770258|display=inline}}
| vaid = 1637
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Barkavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845897
| label = ''[[:d:Q51845897|Biksēres senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Biksēres senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Biksēre
| district = Sarkaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Rūpniekiem
| lat = 56.917170271942
| long = 26.313650430925
| p625 = {{Coord|56.91717|26.31365|display=inline}}
| vaid = 1791
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Biks%C4%93re
}}
{{monument
| qid = Q16408575
| label = [[Bērzaunes pils]]
| name = Bērzaunes pils
| municipality = Bērzaune
| district = Bērzaunes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| lat = 56.80819897389
| long = 26.031432218731
| p625 = {{Coord|56.808199|26.031432|display=inline}}
| image = Berzaune%20vasallilinnus%206.jpg
| commonscat = Bērzaune Castle ruins
| vaid = 1638
| wikipediauri = B%C4%93rzaunes_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzaune
}}
{{monument
| qid = Q51845574
| label = ''[[:d:Q51845574|Kapa plāksne Tīzenhauzeniem]]''
| name = Kapa plāksne Tīzenhauzeniem
| municipality = Bērzaune
| district = Bērzaunes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Bērzaunes luterāņu baznīcā
| lat = 56.805672
| long = 26.030388
| p625 = {{Coord|56.805672|26.030388|display=inline}}
| vaid = 4037
| year = 16.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzaune
}}
{{monument
| qid = Q20399876
| label = [[Bolēnu avots]]
| name = Bolēnu avots
| municipality = Bērzaunes pagasts
| district = Bērzaunes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Bolēniem
| lat = 56.8695
| long = 26.0108
| p625 = {{Coord|56.8695|26.0108|display=inline}}
| image = Bol%C4%93nu%20avots%2C%2013.06.2010.jpg
| commonscat = Bolēnu avots
| vaid = 1640
| wikipediauri = Bol%C4%93nu_avots
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzaunes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845521
| label = ''[[:d:Q51845521|Kapmuižas senkapi]]''
| name = Kapmuižas senkapi
| municipality = Bērzaunes pagasts
| district = Bērzaunes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Kapmuižā
| lat = 56.795085566919
| long = 26.032066544998
| p625 = {{Coord|56.795086|26.032067|display=inline}}
| vaid = 1639
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzaunes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845523
| label = ''[[:d:Q51845523|Brencēnu senkapi (Kapu kalniņš)]]''
| name = Brencēnu senkapi (Kapu kalniņš)
| municipality = Bērzaunes pagasts
| district = Bērzaunes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Brencēniem
| lat = 56.809841881142
| long = 26.093226353934
| p625 = {{Coord|56.809842|26.093226|display=inline}}
| vaid = 1641
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzaunes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845524
| label = ''[[:d:Q51845524|Gožu senkapi (Kapu kalniņš)]]''
| name = Gožu senkapi (Kapu kalniņš)
| municipality = Bērzaunes pagasts
| district = Bērzaunes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Gožiem
| lat = 56.846866616394
| long = 25.927991873243
| p625 = {{Coord|56.846867|25.927992|display=inline}}
| vaid = 1642
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzaunes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845527
| label = [[Bindēnu pilskalns]]
| name = Bindēnu pilskalns
| municipality = Bērzaunes pagasts
| district = Bērzaunes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Lāčplēšiem un Kalna Bindēniem
| lat = 56.837239644367
| long = 26.000316163715
| p625 = {{Coord|56.83724|26.000316|display=inline}}
| vaid = 1644
| wikipediauri = Bind%C4%93nu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzaunes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845532
| label = ''[[:d:Q51845532|Lejasbrencēnu senkapi]]''
| name = Lejasbrencēnu senkapi
| municipality = Bērzaunes pagasts
| district = Bērzaunes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Lejasbrencēniem
| lat = 56.836779155213
| long = 26.011636128666
| p625 = {{Coord|56.836779|26.011636|display=inline}}
| vaid = 1645
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzaunes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845535
| label = ''[[:d:Q51845535|Lipšu viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]''
| name = Lipšu viduslaiku kapsēta ar krustakmeni
| municipality = Bērzaunes pagasts
| district = Bērzaunes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Lipšiem
| lat = 56.8375284435
| long = 25.942118899967
| p625 = {{Coord|56.837528|25.942119|display=inline}}
| vaid = 1646
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzaunes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845542
| label = [[Aronas pilskalns|Aronas kalns - pilskalns]]
| name = Aronas kalns - pilskalns
| municipality = Bērzaunes pagasts
| district = Bērzaunes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Madonas - Pļaviņu šosejas
| lat = 56.810904614282
| long = 26.095670201098
| p625 = {{Coord|56.810905|26.09567|display=inline}}
| image = Aronas%20pilskalns%202006-04-14.jpg
| commonscat = Aronas pilskalns
| vaid = 1647
| wikipediauri = Aronas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzaunes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845548
| label = ''[[:d:Q51845548|Lejasgaiziņu senkapi]]''
| name = Lejasgaiziņu senkapi
| municipality = Bērzaunes pagasts
| district = Bērzaunes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Pelādām un Lejasgaiziņiem
| lat = 56.865642677071
| long = 25.966549854552
| p625 = {{Coord|56.865643|25.96655|display=inline}}
| vaid = 1648
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzaunes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845552
| label = ''[[:d:Q51845552|Skutēnu senkapi (Kapu kalniņš)]]''
| name = Skutēnu senkapi (Kapu kalniņš)
| municipality = Bērzaunes pagasts
| district = Bērzaunes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Skutēniem, Krustiņu ezera Z krastā
| lat = 56.850541142697
| long = 26.016850242684
| p625 = {{Coord|56.850541|26.01685|display=inline}}
| vaid = 1649
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzaunes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845556
| label = ''[[:d:Q51845556|Spridzēnu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Spridzēnu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Bērzaunes pagasts
| district = Bērzaunes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Spridzēniem
| lat = 56.804648153189
| long = 25.913457040737
| p625 = {{Coord|56.804648|25.913457|display=inline}}
| vaid = 1651
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzaunes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845562
| label = ''[[:d:Q51845562|Susurēnu senkapi (Kapu kalniņš)]]''
| name = Susurēnu senkapi (Kapu kalniņš)
| municipality = Bērzaunes pagasts
| district = Bērzaunes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Susurēniem
| lat = 56.818519331989
| long = 25.914815314842
| p625 = {{Coord|56.818519|25.914815|display=inline}}
| vaid = 1652
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzaunes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845568
| label = ''[[:d:Q51845568|Viesūnēnu senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Viesūnēnu senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Bērzaunes pagasts
| district = Bērzaunes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Viesūnēniem
| lat = 56.801698070541
| long = 25.892501370656
| p625 = {{Coord|56.801698|25.892501|display=inline}}
| vaid = 1653
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%93rzaunes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q2970697
| label = [[Cesvaines pils]]
| name = Cesvaines pils
| municipality = Cesvaine
| district = Cesvaine
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| extlink = http://www.cesvaine.lv/turisms/cesvaines-pils.html
| address = Pils iela 1
| lat = 56.969166666667
| long = 26.3125
| p625 = {{Coord|56.969167|26.3125|display=inline}}
| image = Cesvaines%20pils%202012.JPG
| commonscat = Cesvaine Palace
| vaid = 6472
| wikipediauri = Cesvaines_pils
| year = 1890.-1897.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Cesvaine
}}
{{monument
| qid = Q16408593
| label = [[Cesvaines viduslaiku pils]]
| name = Cesvaines viduslaiku pils
| municipality = Cesvaine
| district = Cesvaine
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Cesvaines pils
| lat = 56.969166666667
| long = 26.3125
| p625 = {{Coord|56.969167|26.3125|display=inline}}
| image = Cesvaine%20Castle%2C%202013%2C%202.jpg
| commonscat = Cesvaine Castle
| vaid = 1656
| wikipediauri = Cesvaines_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaine
}}
{{monument
| qid = Q46522974
| label = ''[[:d:Q46522974|Cesvaines pilskalns]]''
| name = Cesvaines pilskalns
| municipality = Cesvaine
| district = Cesvaine
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Cesvaines muižas parkā, Sūlas upītes kreisajā krastā
| lat = 56.970928474279
| long = 26.315552067668
| p625 = {{Coord|56.970928|26.315552|display=inline}}
| vaid = 1654
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaine
}}
{{monument
| qid = Q46523062
| label = ''[[:d:Q46523062|Cesvaines luterāņu baznīca]]''
| name = Cesvaines luterāņu baznīca
| municipality = Cesvaine
| district = Cesvaine
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| address = Baznīcas iela 4
| lat = 56.9714743
| long = 26.3049728
| p625 = {{Coord|56.971474|26.304973|display=inline}}
| image = Cesvaines%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.JPG
| commonscat = Lutheran church in Cesvaine
| vaid = 6470
| year = 1800. 1876. -1879.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Cesvaine
}}
{{monument
| qid = Q46523136
| label = ''[[:d:Q46523136|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Cesvaine
| district = Cesvaine
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-059
| address = Pils iela 1
| locality = Cesvaines pilī
| lat = 56.9695068
| long = 26.3127325
| p625 = {{Coord|56.969507|26.312732|display=inline}}
| image = %D0%A6%D0%B5%D1%81%D0%B2%D0%B0%D0%B9%D0%BD%D0%B5.jpg
| commonscat = Door in the Cesvaine Manor
| vaid = 4041
| year = 1890.-1897.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cesvaines pils]]
| munwiki = Cesvaine
}}
{{monument
| qid = Q46523214
| label = ''[[:d:Q46523214|Griestu gleznojumi (4)]]''
| name = Griestu gleznojumi (4)
| municipality = Cesvaine
| district = Cesvaine
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-059
| address = Pils iela 1
| locality = Cesvaines pilī
| lat = 56.9695068
| long = 26.3127325
| p625 = {{Coord|56.969507|26.312732|display=inline}}
| image = Cesvaines%20pils%20griestu%20rot%C4%81jumi.jpg
| commonscat = Ceiling decorations in Cesvaine Palace
| vaid = 4042
| year = 1890.-1897.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cesvaines pils]]
| munwiki = Cesvaine
}}
{{monument
| qid = Q46523309
| label = ''[[:d:Q46523309|Interjera dekoratīvā apdare (9 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (9 telpās)
| municipality = Cesvaine
| district = Cesvaine
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-059
| address = Pils iela 1
| locality = Cesvaines pilī
| lat = 56.9695068
| long = 26.3127325
| p625 = {{Coord|56.969507|26.312732|display=inline}}
| image = Cesvaine%20interjers.jpg
| vaid = 4043
| year = 1890.-1897.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cesvaines pils]]
| munwiki = Cesvaine
}}
{{monument
| qid = Q46523390
| label = ''[[:d:Q46523390|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Cesvaine
| district = Cesvaine
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-059
| address = Pils iela 1
| locality = Cesvaines pilī
| lat = 56.9695068
| long = 26.3127325
| p625 = {{Coord|56.969507|26.312732|display=inline}}
| image = Kam%C4%ABns%2002.jpg
| vaid = 4044
| year = 19.gs.90.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cesvaines pils]]
| munwiki = Cesvaine
}}
{{monument
| qid = Q46523468
| label = ''[[:d:Q46523468|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Cesvaine
| district = Cesvaine
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-059
| address = Pils iela 1
| locality = Cesvaines pilī
| lat = 56.9695068
| long = 26.3127325
| p625 = {{Coord|56.969507|26.312732|display=inline}}
| image = Kamins.jpg
| vaid = 4045
| year = 19.gs.90.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cesvaines pils]]
| munwiki = Cesvaine
}}
{{monument
| qid = Q46523541
| label = ''[[:d:Q46523541|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Cesvaine
| district = Cesvaine
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-059
| address = Pils iela 1
| locality = Cesvaines pilī
| lat = 56.9695068
| long = 26.3127325
| p625 = {{Coord|56.969507|26.312732|display=inline}}
| image = Kam%C4%ABns%2001.jpg
| vaid = 4046
| year = 19.gs.90.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cesvaines pils]]
| munwiki = Cesvaine
}}
{{monument
| qid = Q46523623
| label = ''[[:d:Q46523623|Krāsns - kamīns]]''
| name = Krāsns - kamīns
| municipality = Cesvaine
| district = Cesvaine
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-059
| address = Pils iela 1
| locality = Cesvaines pilī
| lat = 56.9695068
| long = 26.3127325
| p625 = {{Coord|56.969507|26.312732|display=inline}}
| vaid = 4047
| year = 19.gs.90.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cesvaines pils]]
| munwiki = Cesvaine
}}
{{monument
| qid = Q46523743
| label = ''[[:d:Q46523743|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Cesvaine
| district = Cesvaine
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| address = Pils iela 2
| lat = 56.9682189
| long = 26.3123263
| p625 = {{Coord|56.968219|26.312326|display=inline}}
| image = Stable%20in%20Cesvaine%20Manor%20%286%29.jpg
| commonscat = Stable in Cesvaine Manor
| vaid = 6473
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Cesvaine
}}
{{monument
| qid = Q46523804
| label = ''[[:d:Q46523804|Mežkunga māja]]''
| name = Mežkunga māja
| municipality = Cesvaine
| district = Cesvaine
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| address = Pils iela 2a
| lat = 56.9672539
| long = 26.3125791
| p625 = {{Coord|56.967254|26.312579|display=inline}}
| image = Forest%20Officer%27s%20House%20in%20Cesvaine%20Manor%20%285%29.jpg
| commonscat = Forest Officer's House in Cesvaine Manor
| vaid = 6474
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Cesvaine
}}
{{monument
| qid = Q46523867
| label = ''[[:d:Q46523867|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Cesvaine
| district = Cesvaine
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| address = Pils iela; Parka iela
| locality = Cesvaines muižā
| lat = 56.971041
| long = 26.315346
| p625 = {{Coord|56.971041|26.315346|display=inline}}
| image = Cesvaine%20Manor%20Park%20%283%29.jpg
| commonscat = Cesvaine Manor Park
| vaid = 6469
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Cesvaine
}}
{{monument
| qid = Q46523932
| label = ''[[:d:Q46523932|Birznieku senkapi (Zviedru kapsēta)]]''
| name = Birznieku senkapi (Zviedru kapsēta)
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Birzniekiem
| lat = 57.018002793298
| long = 26.180642612873
| p625 = {{Coord|57.018003|26.180643|display=inline}}
| vaid = 1655
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46523979
| label = ''[[:d:Q46523979|Dālderu Pulvera pagraba kalniņš]]''
| name = Dālderu Pulvera pagraba kalniņš
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Dālderiem
| lat = 57.020902700388
| long = 26.18123092324
| p625 = {{Coord|57.020903|26.181231|display=inline}}
| vaid = 1657
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524025
| label = ''[[:d:Q46524025|Dālderu senkapi (Kapu kalniņš)]]''
| name = Dālderu senkapi (Kapu kalniņš)
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Dālderiem
| lat = 57.023121013919
| long = 26.183689120971
| p625 = {{Coord|57.023121|26.183689|display=inline}}
| vaid = 1658
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524072
| label = ''[[:d:Q46524072|Šķilteru senkapi]]''
| name = Šķilteru senkapi
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Šķilteriem
| lat = 56.939973824021
| long = 26.310969212575
| p625 = {{Coord|56.939974|26.310969|display=inline}}
| vaid = 1659
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524121
| label = ''[[:d:Q46524121|Grantskalnu senkapi]]''
| name = Grantskalnu senkapi
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Grantskalniem un Urdavkrastiem
| lat = 56.97633908629
| long = 26.220359304598
| p625 = {{Coord|56.976339|26.220359|display=inline}}
| vaid = 1660
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524173
| label = ''[[:d:Q46524173|Grūbu skansts - viduslaiku nocietinājums]]''
| name = Grūbu skansts - viduslaiku nocietinājums
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Grūbām un Strautmaļiem
| lat = 56.991330039172
| long = 26.299729924501
| p625 = {{Coord|56.99133|26.29973|display=inline}}
| vaid = 1661
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524232
| label = ''[[:d:Q46524232|Lucu senkapi (Bērzkalniņš)]]''
| name = Lucu senkapi (Bērzkalniņš)
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Kalnabulderēm un Lucēm
| lat = 56.951485998091
| long = 26.282573369388
| p625 = {{Coord|56.951486|26.282573|display=inline}}
| vaid = 1662
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524277
| label = ''[[:d:Q46524277|Kalnaspieķu senkapi]]''
| name = Kalnaspieķu senkapi
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Kalnaspieķiem
| lat = 56.93942862424
| long = 26.262667381805
| p625 = {{Coord|56.939429|26.262667|display=inline}}
| vaid = 1663
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524319
| label = ''[[:d:Q46524319|Lāgu Baznīcas kalns - kulta vieta]]''
| name = Lāgu Baznīcas kalns - kulta vieta
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Lāgiem
| lat = 57.007982650849
| long = 26.223586092138
| p625 = {{Coord|57.007983|26.223586|display=inline}}
| vaid = 1664
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524362
| label = ''[[:d:Q46524362|Lejasgremu senkapi]]''
| name = Lejasgremu senkapi
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Lejasgremiem
| lat = 57.021807105554
| long = 26.295828015884
| p625 = {{Coord|57.021807|26.295828|display=inline}}
| vaid = 1665
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524414
| label = ''[[:d:Q46524414|Purgaļu senkapi]]''
| name = Purgaļu senkapi
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Purgaļiem un Ķelmēm
| lat = 57.025979975247
| long = 26.218694695089
| p625 = {{Coord|57.02598|26.218695|display=inline}}
| vaid = 1667
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524451
| label = ''[[:d:Q46524451|Sauliešu senkapi (Kapu kalniņš)]]''
| name = Sauliešu senkapi (Kapu kalniņš)
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Sauliešiem
| lat = 57.000033856324
| long = 26.230070097139
| p625 = {{Coord|57.000034|26.23007|display=inline}}
| vaid = 1668
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524500
| label = ''[[:d:Q46524500|Vaļģu Velna akmens - kulta vieta]]''
| name = Vaļģu Velna akmens - kulta vieta
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Vaļģiem
| lat = 56.971522929355
| long = 26.239212214188
| p625 = {{Coord|56.971523|26.239212|display=inline}}
| image = Vo%C4%BC%C4%A3u%20velnakmens.jpg
| vaid = 1669
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524554
| label = ''[[:d:Q46524554|Paukšu senkapi]]''
| name = Paukšu senkapi
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Vijupiem un Paukšiem
| lat = 56.939096442023
| long = 26.326116820543
| p625 = {{Coord|56.939096|26.326117|display=inline}}
| vaid = 1670
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524610
| label = ''[[:d:Q46524610|Jurguču senkapi]]''
| name = Jurguču senkapi
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = starp Jurgučiem un Lapačām
| lat = 56.947921504422
| long = 26.236658405363
| p625 = {{Coord|56.947922|26.236658|display=inline}}
| vaid = 1671
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524660
| label = ''[[:d:Q46524660|Lauru senkapi]]''
| name = Lauru senkapi
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = starp Lapačām un Lauriem
| lat = 56.951408640921
| long = 26.249500542901
| p625 = {{Coord|56.951409|26.249501|display=inline}}
| vaid = 1672
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524706
| label = ''[[:d:Q46524706|Lejasgalšu senkapi]]''
| name = Lejasgalšu senkapi
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = starp Lejasbriežiem un Lapačām
| lat = 56.951530595274
| long = 26.237351535914
| p625 = {{Coord|56.951531|26.237352|display=inline}}
| vaid = 1673
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524753
| label = ''[[:d:Q46524753|Vēršāru senkapi (Krākals)]]''
| name = Vēršāru senkapi (Krākals)
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = starp Spridzātiem un Ķaunēniem
| lat = 56.956213624061
| long = 26.257286756075
| p625 = {{Coord|56.956214|26.257287|display=inline}}
| vaid = 1674
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524798
| label = ''[[:d:Q46524798|Zemnieka dzīvojamā ēka]]''
| name = Zemnieka dzīvojamā ēka
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Kalniešos
| lat = 57.026436074557
| long = 26.283409846225
| p625 = {{Coord|57.026436|26.28341|display=inline}}
| vaid = 6468
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46524855
| label = ''[[:d:Q46524855|Pilsdrupas]]''
| name = Pilsdrupas
| municipality = Cesvaines pagasts
| district = Cesvaines pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Cesvaines pils
| lat = 56.969275284867
| long = 26.311913826075
| p625 = {{Coord|56.969275|26.311914|display=inline}}
| vaid = 6471
| year = 13. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Cesvaines viduslaiku pils]]
| munwiki = Cesvaines_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15218955
| label = [[Gribažu pilskalns]]
| name = Gribažu pilskalns
| municipality = Dzelzavas pagasts
| district = Dzelzavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Gribažām
| lat = 57.042403407421
| long = 26.404778104041
| p625 = {{Coord|57.042403|26.404778|display=inline}}
| vaid = 1686
| wikipediauri = Griba%C5%BEu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dzelzavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219452
| label = [[Obzerkalns]]
| name = Obzerkalns
| municipality = Dzelzavas pagasts
| district = Dzelzavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Griguļiem un Kapuplaidēm
| lat = 57.04083333
| long = 26.50694444
| p625 = {{Coord|57.040833|26.506944|display=inline}}
| vaid = 1687
| wikipediauri = Obzerkalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dzelzavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845577
| label = ''[[:d:Q51845577|Bakanu ezera mītne]]''
| name = Bakanu ezera mītne
| municipality = Dzelzavas pagasts
| district = Dzelzavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Bakanu ezera ZA daļā
| lat = 57.032893902634
| long = 26.464503987072
| p625 = {{Coord|57.032894|26.464504|display=inline}}
| vaid = 1685
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dzelzavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845583
| label = ''[[:d:Q51845583|Rakstnieka Doku Ata dzīvesvieta]]''
| name = Rakstnieka Doku Ata dzīvesvieta
| municipality = Dzelzavas pagasts
| district = Dzelzavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-059
| locality = Muzejs Mucenieki
| lat = 57.04068484232
| long = 26.490463066977
| p625 = {{Coord|57.040685|26.490463|display=inline}}
| image = Rakstnieka%20Doku%20Ata%20dz%C4%ABvesvieta%20%287%29.jpg
| commonscat = Doku Atis Homestead
| vaid = 9012
| typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Dzelzavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845596
| label = ''[[:d:Q51845596|Puntūža senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Puntūža senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Dzelzavas pagasts
| district = Dzelzavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Puntūža kroga
| lat = 56.99554012257
| long = 26.390288592712
| p625 = {{Coord|56.99554|26.390289|display=inline}}
| vaid = 1688
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dzelzavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845604
| label = ''[[:d:Q51845604|Strūgukalna viduslaiku kapsēta]]''
| name = Strūgukalna viduslaiku kapsēta
| municipality = Dzelzavas pagasts
| district = Dzelzavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Strūgām
| lat = 57.000587727199
| long = 26.454978514319
| p625 = {{Coord|57.000588|26.454979|display=inline}}
| vaid = 1689
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dzelzavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845611
| label = ''[[:d:Q51845611|Tujānu senkapi]]''
| name = Tujānu senkapi
| municipality = Dzelzavas pagasts
| district = Dzelzavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Tujāniem un Birztiņām
| lat = 57.03418552618
| long = 26.382914042735
| p625 = {{Coord|57.034186|26.382914|display=inline}}
| vaid = 1690
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dzelzavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845617
| label = ''[[:d:Q51845617|Griguļu senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Griguļu senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Dzelzavas pagasts
| district = Dzelzavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = starp Griguļiem un Muceniekiem
| lat = 57.041731460096
| long = 26.492976312509
| p625 = {{Coord|57.041731|26.492976|display=inline}}
| vaid = 1691
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dzelzavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845629
| label = ''[[:d:Q51845629|Dzelzavas muižas pils]]''
| name = Dzelzavas muižas pils
| municipality = Dzelzavas pagasts
| district = Dzelzavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Dzelzavas muižā
| lat = 57.000194
| long = 26.433653
| p625 = {{Coord|57.000194|26.433653|display=inline}}
| image = Dzelzava%20m%C3%B5is%202013.JPG
| commonscat = Dzelzava Manor
| vaid = 6476
| year = 1767. 1772. 1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511679|Dzelzavas muižas apbūve]]''
| munwiki = Dzelzavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845632
| label = ''[[:d:Q51845632|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Dzelzavas pagasts
| district = Dzelzavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Dzelzavas muižā
| lat = 56.999866
| long = 26.433706
| p625 = {{Coord|56.999866|26.433706|display=inline}}
| vaid = 6477
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Dzelzavas muiža]]
| munwiki = Dzelzavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q138511679
| label = ''[[:d:Q138511679|Dzelzavas muižas apbūve]]''
| name = Dzelzavas muižas apbūve
| municipality = Dzelzavas pagasts
| district = Dzelzavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| lat = 57.00027778
| long = 26.43361111
| p625 = {{Coord|57.000278|26.433611|display=inline}}
| vaid = 6475
| year = 18. -20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Dzelzavas muiža]]
| munwiki = Dzelzavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51395827
| label = ''[[:d:Q51395827|Kreklu purva senkapi]]''
| name = Kreklu purva senkapi
| municipality = Indrānu pagasts
| district = Indrānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = 1,5 km uz ZZR no Silalāčiem
| lat = 56.965546983227
| long = 26.652850307438
| p625 = {{Coord|56.965547|26.65285|display=inline}}
| vaid = 1705
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Indr%C4%81nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51395857
| label = ''[[:d:Q51395857|Abaines apmetne I]]''
| name = Abaines apmetne I
| municipality = Indrānu pagasts
| district = Indrānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Abaines upes kreisajā krastā pie ietekas Aiviekstes upē
| lat = 56.928220147307
| long = 26.853248035037
| p625 = {{Coord|56.92822|26.853248|display=inline}}
| vaid = 1706
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Indr%C4%81nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51395892
| label = ''[[:d:Q51395892|Dzedziekstes apmetne I]]''
| name = Dzedziekstes apmetne I
| municipality = Indrānu pagasts
| district = Indrānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Aiviekstes upes labajā krastā pretim Abaines upes ietekai
| lat = 56.930120280524
| long = 26.850774201223
| p625 = {{Coord|56.93012|26.850774|display=inline}}
| vaid = 1707
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Indr%C4%81nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51395922
| label = ''[[:d:Q51395922|Aboras apmetne I]]''
| name = Aboras apmetne I
| municipality = Indrānu pagasts
| district = Indrānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Aboras upes ietekas Abaines upē
| lat = 56.924803922447
| long = 26.859336463824
| p625 = {{Coord|56.924804|26.859336|display=inline}}
| vaid = 1709
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Indr%C4%81nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51395956
| label = ''[[:d:Q51395956|Līčagala apmetne un senkapi]]''
| name = Līčagala apmetne un senkapi
| municipality = Indrānu pagasts
| district = Indrānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Krēsliņiem
| lat = 56.937735565283
| long = 26.802902711507
| p625 = {{Coord|56.937736|26.802903|display=inline}}
| vaid = 1710
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Indr%C4%81nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51395991
| label = ''[[:d:Q51395991|Nainiekstes apmetne]]''
| name = Nainiekstes apmetne
| municipality = Indrānu pagasts
| district = Indrānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Nainieka ezera
| lat = 56.89829787489
| long = 26.874680521345
| p625 = {{Coord|56.898298|26.874681|display=inline}}
| vaid = 1711
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Indr%C4%81nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51396020
| label = ''[[:d:Q51396020|Karātavu kalns - soda vieta]]''
| name = Karātavu kalns - soda vieta
| municipality = Indrānu pagasts
| district = Indrānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Pilskalniem
| lat = 56.800900121261
| long = 26.569297867781
| p625 = {{Coord|56.8009|26.569298|display=inline}}
| vaid = 1712
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Indr%C4%81nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51396048
| label = ''[[:d:Q51396048|Baznīcas kalniņš - kulta vieta]]''
| name = Baznīcas kalniņš - kulta vieta
| municipality = Indrānu pagasts
| district = Indrānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Visagala kapsētas
| lat = 56.802368502553
| long = 26.571316269551
| p625 = {{Coord|56.802369|26.571316|display=inline}}
| vaid = 1713
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Indr%C4%81nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51396079
| label = ''[[:d:Q51396079|Visagala (Brākaļu) pilskalns]]''
| name = Visagala (Brākaļu) pilskalns
| municipality = Indrānu pagasts
| district = Indrānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Visagala kapsētas
| lat = 56.803237943073
| long = 26.566719173189
| p625 = {{Coord|56.803238|26.566719|display=inline}}
| image = Visagala%20pilskalns.jpg
| vaid = 1714
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Indr%C4%81nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51396112
| label = ''[[:d:Q51396112|Zaļmežnieku senkapi]]''
| name = Zaļmežnieku senkapi
| municipality = Indrānu pagasts
| district = Indrānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Zaļmežniekiem
| lat = 56.807843232722
| long = 26.559567673773
| p625 = {{Coord|56.807843|26.559568|display=inline}}
| vaid = 1715
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Indr%C4%81nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51396141
| label = ''[[:d:Q51396141|Abaines apmetne II]]''
| name = Abaines apmetne II
| municipality = Indrānu pagasts
| district = Indrānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = uz D no Abaines apmetnes I
| lat = 56.927173435818
| long = 26.854232302512
| p625 = {{Coord|56.927173|26.854232|display=inline}}
| vaid = 1716
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Indr%C4%81nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51396174
| label = ''[[:d:Q51396174|Aboras apmetne II]]''
| name = Aboras apmetne II
| municipality = Indrānu pagasts
| district = Indrānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = uz D no Aboras apmetnes I
| lat = 56.923371838337
| long = 26.860323586083
| p625 = {{Coord|56.923372|26.860324|display=inline}}
| vaid = 1717
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Indr%C4%81nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002944
| label = ''[[:d:Q47002944|Aizbetņu apmetne]]''
| name = Aizbetņu apmetne
| municipality = Jumurdas pagasts
| district = Jumurdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Aizbetnēm
| lat = 56.941295005548
| long = 25.76273303055
| p625 = {{Coord|56.941295|25.762733|display=inline}}
| vaid = 1719
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jumurdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002947
| label = ''[[:d:Q47002947|Aizbetņu senkapi (Kapu kalniņš, Mājas kalns)]]''
| name = Aizbetņu senkapi (Kapu kalniņš, Mājas kalns)
| municipality = Jumurdas pagasts
| district = Jumurdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Aizbetnēm
| lat = 56.941727760328
| long = 25.760433718079
| p625 = {{Coord|56.941728|25.760434|display=inline}}
| vaid = 1720
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jumurdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002951
| label = ''[[:d:Q47002951|Dreimaņu senkapi (Krievu kapi)]]''
| name = Dreimaņu senkapi (Krievu kapi)
| municipality = Jumurdas pagasts
| district = Jumurdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Dreimaņiem
| lat = 56.950311673297
| long = 25.760861989696
| p625 = {{Coord|56.950312|25.760862|display=inline}}
| vaid = 1721
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jumurdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002954
| label = ''[[:d:Q47002954|Sīļu Badakmens - kulta vieta]]''
| name = Sīļu Badakmens - kulta vieta
| municipality = Jumurdas pagasts
| district = Jumurdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Sīļiem
| lat = 56.961231247768
| long = 25.774549064413
| p625 = {{Coord|56.961231|25.774549|display=inline}}
| vaid = 1722
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jumurdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002957
| label = ''[[:d:Q47002957|Cirstu skanste (Valvītes) - viduslaiku nocietinājums]]''
| name = Cirstu skanste (Valvītes) - viduslaiku nocietinājums
| municipality = Jumurdas pagasts
| district = Jumurdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Cirstiem
| lat = 56.98289212203
| long = 25.784409724683
| p625 = {{Coord|56.982892|25.78441|display=inline}}
| vaid = 1723
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jumurdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002958
| label = [[Vējavas pilskalns]]
| name = Vējavas pilskalns
| municipality = Jumurdas pagasts
| district = Jumurdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Pilskalniem
| lat = 56.9246878185
| long = 25.894395873043
| p625 = {{Coord|56.924688|25.894396|display=inline}}
| vaid = 1724
| wikipediauri = V%C4%93javas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jumurdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002961
| label = ''[[:d:Q47002961|Tjaku - Viesaku senkapi (Velna klēpji)]]''
| name = Tjaku - Viesaku senkapi (Velna klēpji)
| municipality = Jumurdas pagasts
| district = Jumurdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = starp bij. Tjakiem un Viesakām
| lat = 56.956457822841
| long = 25.814311358282
| p625 = {{Coord|56.956458|25.814311|display=inline}}
| vaid = 1725
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jumurdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002963
| label = ''[[:d:Q47002963|Zemnieku sēta &quot;Kajēni&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Kajēni&quot;
| municipality = Jumurdas pagasts
| district = Jumurdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Kājēnos
| lat = 56.93544435557
| long = 25.825087429632
| p625 = {{Coord|56.935444|25.825087|display=inline}}
| vaid = 6126
| year = 19.gs.1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jumurdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002966
| label = ''[[:d:Q47002966|Akmens verstu stabs]]''
| name = Akmens verstu stabs
| municipality = Jumurdas pagasts
| district = Jumurdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Kajēnos
| lat = 56.935469
| long = 25.824716
| p625 = {{Coord|56.935469|25.824716|display=inline}}
| vaid = 6127
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Jumurdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845634
| label = ''[[:d:Q51845634|Matīsēnu senkapi]]''
| name = Matīsēnu senkapi
| municipality = Kalsnavas pagasts
| district = Kalsnavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Matīsēniem
| lat = 56.753168874561
| long = 25.924286856599
| p625 = {{Coord|56.753169|25.924287|display=inline}}
| vaid = 1726
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalsnavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845636
| label = ''[[:d:Q51845636|Daktiņu senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Daktiņu senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Kalsnavas pagasts
| district = Kalsnavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Daktiņiem
| lat = 56.770932185445
| long = 25.876619952237
| p625 = {{Coord|56.770932|25.87662|display=inline}}
| vaid = 1727
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalsnavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845638
| label = ''[[:d:Q51845638|Īvēnu senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Īvēnu senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Kalsnavas pagasts
| district = Kalsnavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Īvēniem
| lat = 56.783125703057
| long = 25.949367474042
| p625 = {{Coord|56.783126|25.949367|display=inline}}
| vaid = 1728
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalsnavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845639
| label = ''[[:d:Q51845639|Jaunrūcēnu senkapi (Krievu kapi)]]''
| name = Jaunrūcēnu senkapi (Krievu kapi)
| municipality = Kalsnavas pagasts
| district = Kalsnavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Jaunrūcēniem
| lat = 56.743785421323
| long = 25.879638133139
| p625 = {{Coord|56.743785|25.879638|display=inline}}
| vaid = 1729
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalsnavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845640
| label = ''[[:d:Q51845640|Treikaiņu senkapi (Zviedru, Krievu kapi)]]''
| name = Treikaiņu senkapi (Zviedru, Krievu kapi)
| municipality = Kalsnavas pagasts
| district = Kalsnavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Treikaiņiem
| lat = 56.743216191787
| long = 25.825002441903
| p625 = {{Coord|56.743216|25.825002|display=inline}}
| vaid = 1730
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalsnavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845642
| label = ''[[:d:Q51845642|Tutenu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Tutenu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Kalsnavas pagasts
| district = Kalsnavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Tuteniem
| lat = 56.701866173342
| long = 25.900410136988
| p625 = {{Coord|56.701866|25.90041|display=inline}}
| vaid = 1731
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalsnavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845643
| label = ''[[:d:Q51845643|Kalsnavas baznīcas senkapi]]''
| name = Kalsnavas baznīcas senkapi
| municipality = Kalsnavas pagasts
| district = Kalsnavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Veckalsnavas luterāņu baznīcas
| lat = 56.744494773167
| long = 26.025630783262
| p625 = {{Coord|56.744495|26.025631|display=inline}}
| vaid = 1732
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalsnavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845670
| label = [[Lazdonas pilskalns]]
| name = Lazdonas pilskalns
| municipality = Lazdonas pagasts
| district = Lazdonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Smeceres silā
| lat = 56.818459817228
| long = 26.161085148323
| p625 = {{Coord|56.81846|26.161085|display=inline}}
| vaid = 1734
| wikipediauri = Lazdonas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lazdonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845674
| label = ''[[:d:Q51845674|Dzeņu senkapi]]''
| name = Dzeņu senkapi
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Dzeņos pie Avotiņiem
| lat = 57.039700883656
| long = 26.126195367903
| p625 = {{Coord|57.039701|26.126195|display=inline}}
| vaid = 1735
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845675
| label = ''[[:d:Q51845675|Liezēres ezera mītne]]''
| name = Liezēres ezera mītne
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Liezēres ezera Z daļā, Stārķu saliņā
| lat = 57.013519791917
| long = 26.062117925271
| p625 = {{Coord|57.01352|26.062118|display=inline}}
| vaid = 1736
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845681
| label = ''[[:d:Q51845681|Ozolmuižas senkapi]]''
| name = Ozolmuižas senkapi
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Ozolmuižā pie Palejām
| lat = 56.981908975224
| long = 26.063108611441
| p625 = {{Coord|56.981909|26.063109|display=inline}}
| vaid = 1738
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845683
| label = ''[[:d:Q51845683|Avotiņu senkapi]]''
| name = Avotiņu senkapi
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Avotiņiem un Ogriņiem, Ogressilā pie Avotiņu pilskalna
| lat = 56.971322983648
| long = 25.959746906714
| p625 = {{Coord|56.971323|25.959747|display=inline}}
| vaid = 1739
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845689
| label = ''[[:d:Q51845689|Lejasvieglo senkapi]]''
| name = Lejasvieglo senkapi
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Lejasvieglajiem
| lat = 56.967601524264
| long = 26.109558147032
| p625 = {{Coord|56.967602|26.109558|display=inline}}
| image = Lejasvieglo%20senkapi.jpg
| vaid = 1740
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845696
| label = ''[[:d:Q51845696|Salnaskroga senkapi]]''
| name = Salnaskroga senkapi
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Salnaskroga, Liezēres un Cesvaines ceļu krustojumā
| lat = 56.960436001278
| long = 26.066064624298
| p625 = {{Coord|56.960436|26.066065|display=inline}}
| vaid = 1741
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845699
| label = ''[[:d:Q51845699|Zvejnieku senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Zvejnieku senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Zvejniekiem, Ogres upes kreisajā krastā
| lat = 56.972703239222
| long = 25.946796897212
| p625 = {{Coord|56.972703|25.946797|display=inline}}
| vaid = 1742
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845700
| label = ''[[:d:Q51845700|Bluku senkapi]]''
| name = Bluku senkapi
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Blukām
| lat = 57.080796439366
| long = 26.093955467119
| p625 = {{Coord|57.080796|26.093955|display=inline}}
| vaid = 1743
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845702
| label = ''[[:d:Q51845702|Cērpu senkapi (Bērzu kalniņš)]]''
| name = Cērpu senkapi (Bērzu kalniņš)
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Cērpiem
| lat = 57.013604201744
| long = 26.174859796171
| p625 = {{Coord|57.013604|26.17486|display=inline}}
| vaid = 1744
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845705
| label = ''[[:d:Q51845705|Cērpu viduslaiku kapsēta (Ogu kalniņš)]]''
| name = Cērpu viduslaiku kapsēta (Ogu kalniņš)
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Cērpiem
| lat = 57.01575045627
| long = 26.172971828649
| p625 = {{Coord|57.01575|26.172972|display=inline}}
| image = Ceerpu%20viduslaiku%20kapseta.jpg
| vaid = 1745
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845708
| label = ''[[:d:Q51845708|Dārznieku senkapi]]''
| name = Dārznieku senkapi
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Dārzniekiem
| lat = 57.021808958111
| long = 26.068182462202
| p625 = {{Coord|57.021809|26.068182|display=inline}}
| vaid = 1746
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845709
| label = ''[[:d:Q51845709|Dzeņu senkapi (Kapukalns)]]''
| name = Dzeņu senkapi (Kapukalns)
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Dzeņiem
| lat = 57.039457526469
| long = 26.126705495662
| p625 = {{Coord|57.039458|26.126705|display=inline}}
| vaid = 1747
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845710
| label = ''[[:d:Q51845710|Lapēnu senkapi (Mēra kapi)]]''
| name = Lapēnu senkapi (Mēra kapi)
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Lapēniem
| lat = 56.954244507024
| long = 25.981682882156
| p625 = {{Coord|56.954245|25.981683|display=inline}}
| vaid = 1748
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845712
| label = ''[[:d:Q51845712|Lejasstukuļu senkapi]]''
| name = Lejasstukuļu senkapi
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Lejasstukuļiem
| lat = 56.997626037285
| long = 26.167522019964
| p625 = {{Coord|56.997626|26.167522|display=inline}}
| vaid = 1749
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845713
| label = ''[[:d:Q51845713|Gulbēres senkapi]]''
| name = Gulbēres senkapi
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Mauriņiem
| lat = 56.988790308577
| long = 26.009838804585
| p625 = {{Coord|56.98879|26.009839|display=inline}}
| vaid = 1750
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845717
| label = ''[[:d:Q51845717|Ogriņu apmetne]]''
| name = Ogriņu apmetne
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Ogriņiem
| lat = 56.961273548801
| long = 26.075714306937
| p625 = {{Coord|56.961274|26.075714|display=inline}}
| vaid = 1751
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845722
| label = ''[[:d:Q51845722|Avotiņu pilskalns]]''
| name = Avotiņu pilskalns
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Ogriņiem un Avotiņiem, Ogressilā
| lat = 56.971891165627
| long = 25.956796030438
| p625 = {{Coord|56.971891|25.956796|display=inline}}
| image = Avotinu%20pilskalns.jpg
| vaid = 1752
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845727
| label = ''[[:d:Q51845727|Pelavu senkapi]]''
| name = Pelavu senkapi
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Pelavām
| lat = 56.977843738633
| long = 26.14024835903
| p625 = {{Coord|56.977844|26.140248|display=inline}}
| vaid = 1753
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845733
| label = ''[[:d:Q51845733|Piekalneskurmu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Piekalneskurmu viduslaiku kapsēta
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Piekalneskurmiem
| lat = 57.029264349183
| long = 26.150168318856
| p625 = {{Coord|57.029264|26.150168|display=inline}}
| vaid = 1754
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845737
| label = ''[[:d:Q51845737|Puļķu senkapi]]''
| name = Puļķu senkapi
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Puļķiem
| lat = 56.999016991928
| long = 26.124281832666
| p625 = {{Coord|56.999017|26.124282|display=inline}}
| vaid = 1755
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845742
| label = ''[[:d:Q51845742|Puļķu Velna akmens - kulta vieta]]''
| name = Puļķu Velna akmens - kulta vieta
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Puļķiem
| lat = 57.002692796016
| long = 26.126489607626
| p625 = {{Coord|57.002693|26.12649|display=inline}}
| vaid = 1756
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845745
| label = ''[[:d:Q51845745|Tirguskalna senkapi]]''
| name = Tirguskalna senkapi
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Tirguskalniem
| lat = 57.018620889904
| long = 26.046834767534
| p625 = {{Coord|57.018621|26.046835|display=inline}}
| vaid = 1757
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845749
| label = ''[[:d:Q51845749|Liezēres pilskalns]]''
| name = Liezēres pilskalns
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Vecvēķiem un Jaunvēķiem
| lat = 56.995558257978
| long = 26.061373391863
| p625 = {{Coord|56.995558|26.061373|display=inline}}
| vaid = 1758
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483772
| label = ''[[:d:Q113483772|Stārķu saliņas apmetne]]''
| name = Stārķu saliņas apmetne
| municipality = Liezēres pagasts
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Liezēra ezera Z daļā, Stārķu saliņā
| vaid = 9255
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liez%C4%93res_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845754
| label = ''[[:d:Q51845754|Lubejas pilskalns]]''
| name = Lubejas pilskalns
| municipality = Lubeja
| district = Liezēres pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Krievlejām
| lat = 56.938262036936
| long = 25.972961043621
| p625 = {{Coord|56.938262|25.972961|display=inline}}
| vaid = 1737
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lubeja_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q23826390
| label = [[Lubānas luterāņu baznīca]]
| name = Lubānas luterāņu baznīca
| municipality = Lubāna
| district = Lubāna
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| address = Baznīcas iela 1
| lat = 56.90333333
| long = 26.72416667
| p625 = {{Coord|56.903333|26.724167|display=inline}}
| image = Lubana.jpg
| commonscat = Lutheran church in Lubāna
| vaid = 9146
| wikipediauri = Lub%C4%81nas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1868.–1872.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lub%C4%81na
}}
{{monument
| qid = Q51396307
| label = ''[[:d:Q51396307|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Lubāna
| district = Lubāna
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-059
| address = Baznīcas iela 1
| locality = Lubānas luterāņu baznīcā
| lat = 56.90345800053
| long = 26.72422200022
| p625 = {{Coord|56.903458|26.724222|display=inline}}
| vaid = 4054
| year = 1871. 1931.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Lub%C4%81na
}}
{{monument
| qid = Q51396358
| label = ''[[:d:Q51396358|Vitrāža &quot;Kristus ar bērniem&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Kristus ar bērniem&quot;
| municipality = Lubāna
| district = Lubāna
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-059
| address = Baznīcas iela 1
| locality = Lubānas luterāņu baznīcā
| lat = 56.90345800053
| long = 26.72422200022
| p625 = {{Coord|56.903458|26.724222|display=inline}}
| vaid = 4056
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Lub%C4%81na
}}
{{monument
| qid = Q51396407
| label = ''[[:d:Q51396407|Vitrāžas (2)]]''
| name = Vitrāžas (2)
| municipality = Lubāna
| district = Lubāna
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-059
| address = Baznīcas iela 1
| locality = Lubānas luterāņu baznīcā
| lat = 56.90345800053
| long = 26.72422200022
| p625 = {{Coord|56.903458|26.724222|display=inline}}
| vaid = 4057
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Lub%C4%81na
}}
{{monument
| qid = Q51845759
| label = ''[[:d:Q51845759|Salu ezera mītne]]''
| name = Salu ezera mītne
| municipality = Madona
| district = Madona
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Salas ezerā
| lat = 56.845415481708
| long = 26.254437847661
| p625 = {{Coord|56.845415|26.254438|display=inline}}
| vaid = 1733
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Madona
}}
{{monument
| qid = Q51396239
| label = ''[[:d:Q51396239|Meirānu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Meirānu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Meirāni
| district = Indrānu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Pērlēm
| lat = 56.82316151501
| long = 26.602906974681
| p625 = {{Coord|56.823162|26.602907|display=inline}}
| vaid = 1708
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Meir%C4%81ni_(Indr%C4%81nu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51845762
| label = ''[[:d:Q51845762|Aronmūrnieku senkapi]]''
| name = Aronmūrnieku senkapi
| municipality = Mārcienas pagasts
| district = Mārcienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Aronmūrniekiem un Celmiņiem
| lat = 56.726830058738
| long = 26.091369959257
| p625 = {{Coord|56.72683|26.09137|display=inline}}
| vaid = 1760
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rcienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845767
| label = ''[[:d:Q51845767|Lejnieku senkapi (Kapu kalniņš)]]''
| name = Lejnieku senkapi (Kapu kalniņš)
| municipality = Mārcienas pagasts
| district = Mārcienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Lejniekiem
| lat = 56.772153715025
| long = 26.02541351043
| p625 = {{Coord|56.772154|26.025414|display=inline}}
| vaid = 1761
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rcienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845770
| label = ''[[:d:Q51845770|Blieķukalna senkapi (Kapiņu sils)]]''
| name = Blieķukalna senkapi (Kapiņu sils)
| municipality = Mārcienas pagasts
| district = Mārcienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Blieķukalniem
| lat = 56.76648094214
| long = 26.108799616106
| p625 = {{Coord|56.766481|26.1088|display=inline}}
| vaid = 1762
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rcienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845773
| label = ''[[:d:Q51845773|Mārcienas pilskalns]]''
| name = Mārcienas pilskalns
| municipality = Mārcienas pagasts
| district = Mārcienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Jānēniem
| lat = 56.765093085166
| long = 26.117195908806
| p625 = {{Coord|56.765093|26.117196|display=inline}}
| vaid = 1764
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rcienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845776
| label = ''[[:d:Q51845776|Jaunandrānu senkapi]]''
| name = Jaunandrānu senkapi
| municipality = Mārcienas pagasts
| district = Mārcienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Jaunandrāniem
| lat = 56.87065106426
| long = 26.153152067035
| p625 = {{Coord|56.870651|26.153152|display=inline}}
| vaid = 1765
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rcienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845782
| label = ''[[:d:Q51845782|Oliņu senkapi]]''
| name = Oliņu senkapi
| municipality = Mārcienas pagasts
| district = Mārcienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Oliņiem
| lat = 56.808482560883
| long = 26.100044835363
| p625 = {{Coord|56.808483|26.100045|display=inline}}
| vaid = 1766
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rcienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845785
| label = ''[[:d:Q51845785|Pilskalns]]''
| name = Pilskalns
| municipality = Mārcienas pagasts
| district = Mārcienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Pilskalniem
| lat = 56.770446209918
| long = 26.029946668726
| p625 = {{Coord|56.770446|26.029947|display=inline}}
| vaid = 1767
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rcienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845790
| label = ''[[:d:Q51845790|Plekšēnu Zviedru skansts - viduslaiku nocietinājums]]''
| name = Plekšēnu Zviedru skansts - viduslaiku nocietinājums
| municipality = Mārcienas pagasts
| district = Mārcienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Plekšēniem
| lat = 56.795936885514
| long = 26.094145732436
| p625 = {{Coord|56.795937|26.094146|display=inline}}
| vaid = 1768
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rcienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845793
| label = ''[[:d:Q51845793|Viļumu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Viļumu viduslaiku kapsēta
| municipality = Mārcienas pagasts
| district = Mārcienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Viļumiem
| lat = 56.748691203356
| long = 26.114324514587
| p625 = {{Coord|56.748691|26.114325|display=inline}}
| vaid = 1769
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rcienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845799
| label = ''[[:d:Q51845799|Dārzniecības siltumnīcas]]''
| name = Dārzniecības siltumnīcas
| municipality = Mārcienas pagasts
| district = Mārcienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Mārcienas muižā
| lat = 56.77188097221
| long = 26.106055313689
| p625 = {{Coord|56.771881|26.106055|display=inline}}
| image = Garden%20greenhouse%20in%20M%C4%81rciena%20Manor%20%284%29.jpg
| commonscat = Garden greenhouse in Mārciena Manor
| vaid = 6479
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138492207|Mārcienas muižas apbūve]]''
| munwiki = M%C4%81rcienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845807
| label = ''[[:d:Q51845807|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Mārcienas pagasts
| district = Mārcienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Mārcienas muižā
| lat = 56.771412
| long = 26.106155
| p625 = {{Coord|56.771412|26.106155|display=inline}}
| image = M%C4%81rciena%20Manor%20Park%20%283%29.jpg
| commonscat = Mārciena Manor Park
| vaid = 6481
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Mārcienas muiža]]
| munwiki = M%C4%81rcienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q138492207
| label = ''[[:d:Q138492207|Mārcienas muižas apbūve]]''
| name = Mārcienas muižas apbūve
| municipality = Mārcienas pagasts
| district = Mārcienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| lat = 56.772376
| long = 26.104932
| p625 = {{Coord|56.772376|26.104932|display=inline}}
| vaid = 6478
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Mārcienas muiža]]
| munwiki = M%C4%81rcienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845814
| label = ''[[:d:Q51845814|Sildu pilskalns]]''
| name = Sildu pilskalns
| municipality = Mētrienas pagasts
| district = Mētrienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Pilskalniem
| lat = 56.658360211268
| long = 26.335377418938
| p625 = {{Coord|56.65836|26.335377|display=inline}}
| vaid = 1770
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%93trienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845820
| label = ''[[:d:Q51845820|Zviedrukalna senkapi]]''
| name = Zviedrukalna senkapi
| municipality = Mētrienas pagasts
| district = Mētrienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Zviedrukalniem
| lat = 56.651459669189
| long = 26.324163232205
| p625 = {{Coord|56.65146|26.324163|display=inline}}
| vaid = 1772
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%93trienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845826
| label = ''[[:d:Q51845826|Eiņu apmetne]]''
| name = Eiņu apmetne
| municipality = Ošupes pagasts
| district = Ošupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Indrānu pag. Klānu mežniecībā pie bij. Eiņu ezera
| lat = 56.85310251152
| long = 26.881889153297
| p625 = {{Coord|56.853103|26.881889|display=inline}}
| vaid = 1759
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = O%C5%A1upes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845829
| label = ''[[:d:Q51845829|Asnes apmetne I]]''
| name = Asnes apmetne I
| municipality = Ošupes pagasts
| district = Ošupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Asnes upes krastā
| lat = 56.79332212817
| long = 26.780754599103
| p625 = {{Coord|56.793322|26.780755|display=inline}}
| vaid = 1773
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = O%C5%A1upes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845833
| label = ''[[:d:Q51845833|Smaudžu senkapi]]''
| name = Smaudžu senkapi
| municipality = Ošupes pagasts
| district = Ošupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Smaudžiem
| lat = 56.83762939435
| long = 26.858785259453
| p625 = {{Coord|56.837629|26.858785|display=inline}}
| vaid = 1774
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = O%C5%A1upes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845837
| label = ''[[:d:Q51845837|Asnes apmetne II]]''
| name = Asnes apmetne II
| municipality = Ošupes pagasts
| district = Ošupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = uz ZA no Asnes apmetnes I
| lat = 56.795678306688
| long = 26.78678799887
| p625 = {{Coord|56.795678|26.786788|display=inline}}
| vaid = 1776
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = O%C5%A1upes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845899
| label = ''[[:d:Q51845899|Patkules senkapi]]''
| name = Patkules senkapi
| municipality = Patkule
| district = Sarkaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Graudu krejotavas
| lat = 56.910926854097
| long = 26.291282593347
| p625 = {{Coord|56.910927|26.291283|display=inline}}
| vaid = 1793
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Patkule
}}
{{monument
| qid = Q51845841
| label = ''[[:d:Q51845841|Aizāru senkapi (Augstā sala)]]''
| name = Aizāru senkapi (Augstā sala)
| municipality = Praulienas pagasts
| district = Praulienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Aizārēm
| lat = 56.82149837791
| long = 26.272258470809
| p625 = {{Coord|56.821498|26.272258|display=inline}}
| vaid = 1778
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Praulienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845844
| label = ''[[:d:Q51845844|Aizpurvu senkapi (Krāsmata)]]''
| name = Aizpurvu senkapi (Krāsmata)
| municipality = Praulienas pagasts
| district = Praulienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Aizpurviem
| lat = 56.823597806111
| long = 26.275245337235
| p625 = {{Coord|56.823598|26.275245|display=inline}}
| vaid = 1779
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Praulienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845847
| label = ''[[:d:Q51845847|Baltiņu senkapi]]''
| name = Baltiņu senkapi
| municipality = Praulienas pagasts
| district = Praulienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Baltiņiem
| lat = 56.798101307713
| long = 26.214201301734
| p625 = {{Coord|56.798101|26.214201|display=inline}}
| vaid = 1780
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Praulienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845849
| label = [[Ūbānu pilskalns|Ubānu pilskalns]]
| name = Ubānu pilskalns
| municipality = Praulienas pagasts
| district = Praulienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Lejasubāniem
| lat = 56.8136312417
| long = 26.282265936464
| p625 = {{Coord|56.813631|26.282266|display=inline}}
| vaid = 1781
| wikipediauri = %C5%AAb%C4%81nu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Praulienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845851
| label = ''[[:d:Q51845851|Praulienas skolas senkapi]]''
| name = Praulienas skolas senkapi
| municipality = Praulienas pagasts
| district = Praulienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Praulienas skolas
| lat = 56.799605006748
| long = 26.288943241979
| p625 = {{Coord|56.799605|26.288943|display=inline}}
| vaid = 1782
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Praulienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845854
| label = ''[[:d:Q51845854|Vecsaikavas (Kapukalnu) senkapi]]''
| name = Vecsaikavas (Kapukalnu) senkapi
| municipality = Praulienas pagasts
| district = Praulienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Vecsaikavas kroga, Vecsaikavā pie Kapukalniem
| lat = 56.77056809539
| long = 26.439520156429
| p625 = {{Coord|56.770568|26.43952|display=inline}}
| vaid = 1783
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Praulienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845856
| label = ''[[:d:Q51845856|Ūbānu Baznīckalns (Ozolkalns) - kulta vieta]]''
| name = Ūbānu Baznīckalns (Ozolkalns) - kulta vieta
| municipality = Praulienas pagasts
| district = Praulienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Ilgsalām un Ozolkalniem un bij. Lejasūbāniem
| lat = 56.814605374271
| long = 26.289469609726
| p625 = {{Coord|56.814605|26.28947|display=inline}}
| vaid = 1784
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Praulienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845859
| label = ''[[:d:Q51845859|Praulienas senkapi (Krāsmata)]]''
| name = Praulienas senkapi (Krāsmata)
| municipality = Praulienas pagasts
| district = Praulienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Imantām, Atmatām un Kalnakmenājiem
| lat = 56.834853426823
| long = 26.315173687518
| p625 = {{Coord|56.834853|26.315174|display=inline}}
| vaid = 1785
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Praulienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845861
| label = ''[[:d:Q51845861|Rozu senkapi]]''
| name = Rozu senkapi
| municipality = Praulienas pagasts
| district = Praulienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Rozām un Praulienas kapsētas
| lat = 56.841545498075
| long = 26.284511908992
| p625 = {{Coord|56.841545|26.284512|display=inline}}
| vaid = 1786
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Praulienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845863
| label = ''[[:d:Q51845863|Sīļu senkapi (Kapu kalniņš)]]''
| name = Sīļu senkapi (Kapu kalniņš)
| municipality = Praulienas pagasts
| district = Praulienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Sīļiem
| lat = 56.775666808241
| long = 26.311520312811
| p625 = {{Coord|56.775667|26.31152|display=inline}}
| vaid = 1787
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Praulienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845867
| label = ''[[:d:Q51845867|Trakšu senkapi]]''
| name = Trakšu senkapi
| municipality = Praulienas pagasts
| district = Praulienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Trakšu fermas
| lat = 56.784996021982
| long = 26.350578451094
| p625 = {{Coord|56.784996|26.350578|display=inline}}
| vaid = 1788
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Praulienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845869
| label = ''[[:d:Q51845869|Upsta senkapi]]''
| name = Upsta senkapi
| municipality = Praulienas pagasts
| district = Praulienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Upstiem
| lat = 56.798567282891
| long = 26.413555015073
| p625 = {{Coord|56.798567|26.413555|display=inline}}
| vaid = 1789
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Praulienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845872
| label = ''[[:d:Q51845872|Ganiņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ganiņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Praulienas pagasts
| district = Praulienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = starp Kaspariem, Vālantiem un Ganiņu ezeru
| lat = 56.802191146747
| long = 26.223449193319
| p625 = {{Coord|56.802191|26.223449|display=inline}}
| vaid = 1790
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Praulienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845873
| label = ''[[:d:Q51845873|Strupīšu senkapi (Kapu kalniņš)]]''
| name = Strupīšu senkapi (Kapu kalniņš)
| municipality = Praulienas pagasts
| district = Praulienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Strupīšiem
| lat = 56.862436671732
| long = 26.274479638098
| p625 = {{Coord|56.862437|26.27448|display=inline}}
| vaid = 1800
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Praulienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15220194
| label = [[Īvānu Velnakmens]]
| name = Īvānu Velnakmens
| municipality = Sarkaņu pagasts
| district = Sarkaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Īvāniem
| lat = 56.90611111
| long = 26.28888889
| p625 = {{Coord|56.906111|26.288889|display=inline}}
| image = %C4%AAv%C4%81nu%20velnakmens.jpg
| vaid = 1795
| wikipediauri = %C4%AAv%C4%81nu_Velnakmens
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sarka%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845876
| label = ''[[:d:Q51845876|Ižezera ezera mītne]]''
| name = Ižezera ezera mītne
| municipality = Sarkaņu pagasts
| district = Sarkaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Ižezera ZR daļā pie Ezerlaukiem
| lat = 56.917578978108
| long = 26.336119995989
| p625 = {{Coord|56.917579|26.33612|display=inline}}
| vaid = 1792
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sarka%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845881
| label = ''[[:d:Q51845881|Doriņu senkapi]]''
| name = Doriņu senkapi
| municipality = Sarkaņu pagasts
| district = Sarkaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Doriņiem
| lat = 56.905603582682
| long = 26.256711331683
| p625 = {{Coord|56.905604|26.256711|display=inline}}
| vaid = 1794
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sarka%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845884
| label = ''[[:d:Q51845884|Kalnapieterēnu senkapi]]''
| name = Kalnapieterēnu senkapi
| municipality = Sarkaņu pagasts
| district = Sarkaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Kalnapieterēniem
| lat = 56.873495962289
| long = 26.221164611338
| p625 = {{Coord|56.873496|26.221165|display=inline}}
| vaid = 1796
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sarka%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845887
| label = ''[[:d:Q51845887|Kapmaļu senkapi]]''
| name = Kapmaļu senkapi
| municipality = Sarkaņu pagasts
| district = Sarkaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Kapmaļiem
| lat = 56.876437718862
| long = 26.265047955594
| p625 = {{Coord|56.876438|26.265048|display=inline}}
| vaid = 1797
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sarka%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845890
| label = ''[[:d:Q51845890|Lejaskujauguļu senkapi]]''
| name = Lejaskujauguļu senkapi
| municipality = Sarkaņu pagasts
| district = Sarkaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Lejaskujauguļiem
| lat = 56.94762674868
| long = 26.367557040458
| p625 = {{Coord|56.947627|26.367557|display=inline}}
| vaid = 1798
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sarka%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845893
| label = ''[[:d:Q51845893|Rēķu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Rēķu viduslaiku kapsēta
| municipality = Sarkaņu pagasts
| district = Sarkaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Rēķiem
| lat = 56.910103147581
| long = 26.231965796237
| p625 = {{Coord|56.910103|26.231966|display=inline}}
| vaid = 1799
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sarka%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845895
| label = ''[[:d:Q51845895|Vecdilmaņu senkapi]]''
| name = Vecdilmaņu senkapi
| municipality = Sarkaņu pagasts
| district = Sarkaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Vecdilmaņiem
| lat = 56.926935676198
| long = 26.273661529329
| p625 = {{Coord|56.926936|26.273662|display=inline}}
| vaid = 1801
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sarka%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845896
| label = ''[[:d:Q51845896|Jaunzemju Baznīcas kalns - kulta vieta]]''
| name = Jaunzemju Baznīcas kalns - kulta vieta
| municipality = Sarkaņu pagasts
| district = Sarkaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = starp Kaļviem un Jaunzemjiem
| lat = 56.882585048165
| long = 26.232545395266
| p625 = {{Coord|56.882585|26.232545|display=inline}}
| vaid = 1802
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sarka%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483767
| label = ''[[:d:Q113483767|Sarkaņu pamatskolas ēkas (2)]]''
| name = Sarkaņu pamatskolas ēkas (2)
| municipality = Sarkaņu pagasts
| district = Sarkaņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-059
| locality = Madonas novads, Sarkaņu pagasts Sarkaņi, Kalna iela 2
| image = Sarkanu%20skola.jpg
| vaid = 9242
| typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Sarka%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002967
| label = [[Baltavas viduslaiku pils]]
| name = Baltavas viduslaiku pils
| municipality = Sausnējas pagasts
| district = Sausnējas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Jaunogriņiem
| lat = 56.868888888889
| long = 25.518611111111
| p625 = {{Coord|56.868889|25.518611|display=inline}}
| vaid = 1803
| wikipediauri = Baltavas_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sausn%C4%93jas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002969
| label = ''[[:d:Q47002969|Liepkalnes baznīcas senkapi]]''
| name = Liepkalnes baznīcas senkapi
| municipality = Sausnējas pagasts
| district = Sausnējas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Liepkalnes luterāņu baznīcas
| lat = 56.816076293412
| long = 25.559842857111
| p625 = {{Coord|56.816076|25.559843|display=inline}}
| vaid = 1804
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sausn%C4%93jas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002971
| label = ''[[:d:Q47002971|Jākaiņu senkapi]]''
| name = Jākaiņu senkapi
| municipality = Sausnējas pagasts
| district = Sausnējas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Pagrabiņiem un bij. Jākaiņiem
| lat = 56.837021783128
| long = 25.651554528478
| p625 = {{Coord|56.837022|25.651555|display=inline}}
| vaid = 1805
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sausn%C4%93jas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002974
| label = [[Skudru pilskalns|Skudru pilskalns - kulta vieta]]
| name = Skudru pilskalns - kulta vieta
| municipality = Sausnējas pagasts
| district = Sausnējas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Skudrām
| lat = 56.864199686247
| long = 25.580917446829
| p625 = {{Coord|56.8642|25.580917|display=inline}}
| vaid = 1806
| wikipediauri = Skudru_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sausn%C4%93jas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002979
| label = [[Priekšēnu pilskalns|Priekšēnu pilskalns (Pumpiņkalns)]]
| name = Priekšēnu pilskalns (Pumpiņkalns)
| municipality = Sausnējas pagasts
| district = Sausnējas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Vecpriekšēniem
| lat = 56.868734803074
| long = 25.571133821753
| p625 = {{Coord|56.868735|25.571134|display=inline}}
| vaid = 1807
| wikipediauri = Priek%C5%A1%C4%93nu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sausn%C4%93jas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002984
| label = ''[[:d:Q47002984|Vecpriekšēnu senkapi]]''
| name = Vecpriekšēnu senkapi
| municipality = Sausnējas pagasts
| district = Sausnējas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Vecpriekšēniem
| lat = 56.866964083482
| long = 25.567681865444
| p625 = {{Coord|56.866964|25.567682|display=inline}}
| vaid = 1808
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sausn%C4%93jas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002985
| label = ''[[:d:Q47002985|Piķa purva senkapi (Krievu sala)]]''
| name = Piķa purva senkapi (Krievu sala)
| municipality = Sausnējas pagasts
| district = Sausnējas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Piķa purvā pie Kaukuriem
| lat = 56.78869612973
| long = 25.690194852097
| p625 = {{Coord|56.788696|25.690195|display=inline}}
| vaid = 1809
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sausn%C4%93jas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002987
| label = ''[[:d:Q47002987|Sestukalna astronomisko novērojumu punkts]]''
| name = Sestukalna astronomisko novērojumu punkts
| municipality = Sausnējas pagasts
| district = Sausnējas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Sestukalnā (Ziestu kalnā)
| lat = 56.839513
| long = 25.635996
| p625 = {{Coord|56.839513|25.635996|display=inline}}
| image = Sestu%20kalna%20geod%C4%93zisk%C4%81%20punkta%20z%C4%ABme.jpg
| vaid = 8588
| year = 1824.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Sausn%C4%93jas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845839
| label = ''[[:d:Q51845839|Stūrmeža senkapi]]''
| name = Stūrmeža senkapi
| municipality = Stūrmežs
| district = Ošupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie A. Poča mājām
| lat = 56.807381903593
| long = 26.638689295946
| p625 = {{Coord|56.807382|26.638689|display=inline}}
| vaid = 1775
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = St%C5%ABrme%C5%BEs
}}
{{monument
| qid = Q51845958
| label = ''[[:d:Q51845958|Vestienas muižas apbūve]]''
| name = Vestienas muižas apbūve
| municipality = Vestiena
| district = Vestienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Vestienas muižā
| lat = 56.866802637766
| long = 25.87228170319
| p625 = {{Coord|56.866803|25.872282|display=inline}}
| image = Vestienas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-05-27.jpg
| commonscat = Vestiena Manor
| vaid = 6487
| year = 18. gs. 2.p. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vestienas muiža]]
| munwiki = Vestiena
}}
{{monument
| qid = Q51845904
| label = [[Kaņepēnu pilskalns|Kaņepēnu (Savītes) pilskalns]]
| name = Kaņepēnu (Savītes) pilskalns
| municipality = Vestienas pagasts
| district = Vestienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Kaņepēniem, pie Savītes ezera
| lat = 56.831979113399
| long = 25.895761438591
| p625 = {{Coord|56.831979|25.895761|display=inline}}
| vaid = 1643
| wikipediauri = Ka%C5%86ep%C4%93nu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vestienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845905
| label = ''[[:d:Q51845905|Sniķerēnu senkapi (Kapu kalniņš)]]''
| name = Sniķerēnu senkapi (Kapu kalniņš)
| municipality = Vestienas pagasts
| district = Vestienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Sniķerēniem
| lat = 56.827462631492
| long = 25.891410947134
| p625 = {{Coord|56.827463|25.891411|display=inline}}
| vaid = 1650
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vestienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845909
| label = ''[[:d:Q51845909|Dzīšļu senkapi]]''
| name = Dzīšļu senkapi
| municipality = Vestienas pagasts
| district = Vestienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Dzīšļiem, Kaķīša (Viešūra) ezera krastā
| lat = 56.88883366556
| long = 25.9596839806
| p625 = {{Coord|56.888834|25.959684|display=inline}}
| vaid = 1811
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vestienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845924
| label = [[Putna kalns|Putna kalns - pilskalns]]
| name = Putna kalns - pilskalns
| municipality = Vestienas pagasts
| district = Vestienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Kadiķiem
| lat = 56.879957395221
| long = 25.833427337806
| p625 = {{Coord|56.879957|25.833427|display=inline}}
| vaid = 1812
| wikipediauri = Putna_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vestienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845935
| label = ''[[:d:Q51845935|Kalnaķelēnu senkapi]]''
| name = Kalnaķelēnu senkapi
| municipality = Vestienas pagasts
| district = Vestienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Riekstiem un bij. Ķelēniem
| lat = 56.887258894966
| long = 25.979549279933
| p625 = {{Coord|56.887259|25.979549|display=inline}}
| vaid = 1813
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vestienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845936
| label = ''[[:d:Q51845936|Lindēnu (Sloku) apmetne un senkapi (Kapu kalns, Kumeļa kalniņš)]]''
| name = Lindēnu (Sloku) apmetne un senkapi (Kapu kalns, Kumeļa kalniņš)
| municipality = Vestienas pagasts
| district = Vestienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Slokām un Lindēniem, Talejas ezera R krastā
| lat = 56.861886945808
| long = 25.910634063568
| p625 = {{Coord|56.861887|25.910634|display=inline}}
| vaid = 1814
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vestienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845939
| label = ''[[:d:Q51845939|Tropeļu senkapi (Kapu kalns, Zviedru kapi)]]''
| name = Tropeļu senkapi (Kapu kalns, Zviedru kapi)
| municipality = Vestienas pagasts
| district = Vestienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Tropelēm
| lat = 56.903164126067
| long = 25.967233692308
| p625 = {{Coord|56.903164|25.967234|display=inline}}
| vaid = 1815
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vestienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845941
| label = ''[[:d:Q51845941|Kāla kroga senkapi]]''
| name = Kāla kroga senkapi
| municipality = Vestienas pagasts
| district = Vestienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Vēveriem un bij. Kāla kroga
| lat = 56.849666019215
| long = 25.854288816347
| p625 = {{Coord|56.849666|25.854289|display=inline}}
| vaid = 1816
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vestienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845943
| label = ''[[:d:Q51845943|Boķu senkapi (Kapu, Vilku kalns)]]''
| name = Boķu senkapi (Kapu, Vilku kalns)
| municipality = Vestienas pagasts
| district = Vestienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = starp Bunkāniem un Talejas ezeru
| lat = 56.864822920996
| long = 25.932508223144
| p625 = {{Coord|56.864823|25.932508|display=inline}}
| vaid = 1817
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vestienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845947
| label = ''[[:d:Q51845947|Indrānu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Indrānu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Vestienas pagasts
| district = Vestienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = starp Upeniekiem un Indrāniem,starp Liepkalnes -Vestienas lielceļu un Vesetas upi
| lat = 56.832545131954
| long = 25.807370163907
| p625 = {{Coord|56.832545|25.80737|display=inline}}
| vaid = 1818
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vestienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845950
| label = ''[[:d:Q51845950|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Vestienas pagasts
| district = Vestienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Vestienas muižā
| lat = 56.86583
| long = 25.872738
| p625 = {{Coord|56.86583|25.872738|display=inline}}
| image = Barn%20in%20Vestiena%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Barn in Vestiena Manor
| vaid = 6488
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51845958|Vestienas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vestienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845954
| label = ''[[:d:Q51845954|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Vestienas pagasts
| district = Vestienas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Vestienas muižā
| lat = 56.866546
| long = 25.873318
| p625 = {{Coord|56.866546|25.873318|display=inline}}
| image = Stable%20in%20Vestiena%20Manor%20%281%29.jpg
| commonscat = Stable in Vestiena Manor
| vaid = 6489
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51845958|Vestienas muižas apbūve]]''
| munwiki = Vestienas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q28871175
| label = [[Zvidzes apmetne]]
| name = Zvidzes apmetne
| municipality = Zvidziena
| district = Ošupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Plūdmaļiem
| lat = 56.836750026257
| long = 26.862354591037
| p625 = {{Coord|56.83675|26.862355|display=inline}}
| vaid = 1777
| wikipediauri = Zvidzes_apmetne
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zvidziena
}}
{{monument
| qid = Q47002939
| label = ''[[:d:Q47002939|Ērgļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ērgļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Ērgļi
| district = Ērgļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = centrā
| lat = 56.899403998711
| long = 25.64278192884
| p625 = {{Coord|56.899404|25.642782|display=inline}}
| image = %C4%92rg%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg
| commonscat = Ērgļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 1675
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92rg%C4%BCi_(%C4%92rg%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q14943065
| label = ''[[:d:Q14943065|Braki]]''
| name = Braki
| municipality = Ērgļu pagasts
| district = Ērgļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Brakos
| lat = 56.9006
| long = 25.6969
| p625 = {{Coord|56.9006|25.6969|display=inline}}
| image = Braki.%20R%C5%ABdolfa%20Blauma%C5%86a%20memori%C4%81lais%20muzejs%2010.jpg
| vaid = 46
| year = 1863.-1908.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = %C4%92rg%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15702418
| label = [[Ērgļu viduslaiku pils]]
| name = Ērgļu viduslaiku pils
| municipality = Ērgļu pagasts
| district = Ērgļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Ērgļu slimnīcas
| lat = 56.894842
| long = 25.64153
| p625 = {{Coord|56.894842|25.64153|display=inline}}
| image = %C4%92rg%C4%BCu%20viduslaiku%20pils%20%282%29.jpg
| commonscat = Ērgļi Castle ruins
| vaid = 1678
| wikipediauri = %C4%92rg%C4%BCu_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92rg%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002912
| label = [[Ērgļu Skanstes kalniņš|Ērgļu Skanstes kalniņš - pilskalns]]
| name = Ērgļu Skanstes kalniņš - pilskalns
| municipality = Ērgļu pagasts
| district = Ērgļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Ogres upes kreisajā krastā pie Ērgļu dzirnavām
| lat = 56.899960973947
| long = 25.640758775043
| p625 = {{Coord|56.899961|25.640759|display=inline}}
| image = %C4%92rg%C4%BCu%20skanstes%20pilskalns.jpg
| commonscat = Ērgļu Skanstes kalniņš (hillfort)
| vaid = 1676
| wikipediauri = %C4%92rg%C4%BCu_Skanstes_kalni%C5%86%C5%A1
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92rg%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002914
| label = ''[[:d:Q47002914|Baltiņu senkapi (Velna klēpis)]]''
| name = Baltiņu senkapi (Velna klēpis)
| municipality = Ērgļu pagasts
| district = Ērgļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Baltiņiem
| lat = 56.934118722174
| long = 25.535291626797
| p625 = {{Coord|56.934119|25.535292|display=inline}}
| image = Baltinju%20senkapi%202.jpg
| vaid = 1677
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92rg%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002918
| label = ''[[:d:Q47002918|Danderu Upurozols - kulta vieta]]''
| name = Danderu Upurozols - kulta vieta
| municipality = Ērgļu pagasts
| district = Ērgļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Danderiem
| lat = 56.951355905578
| long = 25.554472879651
| p625 = {{Coord|56.951356|25.554473|display=inline}}
| vaid = 1679
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92rg%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002922
| label = ''[[:d:Q47002922|Indrānu senkapi]]''
| name = Indrānu senkapi
| municipality = Ērgļu pagasts
| district = Ērgļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Indrāniem
| lat = 56.973118463909
| long = 25.563208613564
| p625 = {{Coord|56.973118|25.563209|display=inline}}
| vaid = 1680
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92rg%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002924
| label = ''[[:d:Q47002924|Jaunāķēnu senkapi]]''
| name = Jaunāķēnu senkapi
| municipality = Ērgļu pagasts
| district = Ērgļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Jaunāķēniem
| lat = 56.88386774155
| long = 25.680735126801
| p625 = {{Coord|56.883868|25.680735|display=inline}}
| vaid = 1681
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92rg%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002928
| label = [[Kaivēnu pilskalns]]
| name = Kaivēnu pilskalns
| municipality = Ērgļu pagasts
| district = Ērgļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Kaivēniem
| lat = 56.868549705375
| long = 25.633880040101
| p625 = {{Coord|56.86855|25.63388|display=inline}}
| vaid = 1682
| wikipediauri = Kaiv%C4%93nu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92rg%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002930
| label = ''[[:d:Q47002930|Rezēnu senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Rezēnu senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Ērgļu pagasts
| district = Ērgļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Lejasrezēniem
| lat = 56.862307236658
| long = 25.684832758343
| p625 = {{Coord|56.862307|25.684833|display=inline}}
| vaid = 1683
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92rg%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002932
| label = ''[[:d:Q47002932|Ķikutu senkapi (Kapu kalniņš)]]''
| name = Ķikutu senkapi (Kapu kalniņš)
| municipality = Ērgļu pagasts
| district = Ērgļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = starp Kaivēniem un Odzītēm, Kokneses - Ērgļu lielceļa malā
| lat = 56.863694993314
| long = 25.645212699543
| p625 = {{Coord|56.863695|25.645213|display=inline}}
| vaid = 1684
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%92rg%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002934
| label = ''[[:d:Q47002934|Mūzikas darbinieku brāļu Jurjānu dzimtās mājas]]''
| name = Mūzikas darbinieku brāļu Jurjānu dzimtās mājas
| municipality = Ērgļu pagasts
| district = Ērgļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = Meņģeļos
| lat = 56.877223
| long = 25.699478
| p625 = {{Coord|56.877223|25.699478|display=inline}}
| image = 2018%2006%20Mengjeli%20bralu%20Jurjanu%20muzejs%20%283%29.jpg
| commonscat = Brother Jurjāni Historic House (Meņģeļi)
| vaid = 47
| year = 1851.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = %C4%92rg%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q18368429
| label = [[Ļaudonas viduslaiku pils]]
| name = Ļaudonas viduslaiku pils
| municipality = Ļaudona
| district = Ļaudonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| lat = 56.713277777778
| long = 26.193555555556
| p625 = {{Coord|56.713278|26.193556|display=inline}}
| vaid = 1692
| wikipediauri = %C4%BBaudonas_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%BBaudona
}}
{{monument
| qid = Q51845646
| label = ''[[:d:Q51845646|Ļaudonas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ļaudonas viduslaiku kapsēta
| municipality = Ļaudonas pagasts
| district = Ļaudonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Ļaudonas luterāņu baznīcas
| lat = 56.713337426642
| long = 26.192897920174
| p625 = {{Coord|56.713337|26.192898|display=inline}}
| image = %C4%BBaudonas%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%281%29.jpg
| commonscat = Ļaudonas viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 1693
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%BBaudonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845648
| label = ''[[:d:Q51845648|Sāvienas (Jokstu) senkapi]]''
| name = Sāvienas (Jokstu) senkapi
| municipality = Ļaudonas pagasts
| district = Ļaudonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Jokstiem
| lat = 56.658688358317
| long = 26.086085034999
| p625 = {{Coord|56.658688|26.086085|display=inline}}
| vaid = 1694
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%BBaudonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845649
| label = ''[[:d:Q51845649|Vilču senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Vilču senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Ļaudonas pagasts
| district = Ļaudonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie bij. Vilcēm
| lat = 56.663311838639
| long = 26.200696696383
| p625 = {{Coord|56.663312|26.200697|display=inline}}
| vaid = 1695
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%BBaudonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845651
| label = ''[[:d:Q51845651|Driķu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Driķu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Ļaudonas pagasts
| district = Ļaudonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Driķiem
| lat = 56.692358853913
| long = 26.106550267635
| p625 = {{Coord|56.692359|26.10655|display=inline}}
| vaid = 1696
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%BBaudonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845654
| label = ''[[:d:Q51845654|Sāvienas pilskalns]]''
| name = Sāvienas pilskalns
| municipality = Ļaudonas pagasts
| district = Ļaudonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Drikšņu ezera
| lat = 56.66414716769
| long = 26.191598651966
| p625 = {{Coord|56.664147|26.191599|display=inline}}
| image = S%C4%81vienas%20pilskaln%C4%81.jpg
| vaid = 1697
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%BBaudonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845655
| label = ''[[:d:Q51845655|Drikšņu senkapi]]''
| name = Drikšņu senkapi
| municipality = Ļaudonas pagasts
| district = Ļaudonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Drikšņu ezera, Ļaudonas - Beļavas lielceļa labajā pusē
| lat = 56.679726427025
| long = 26.206366474681
| p625 = {{Coord|56.679726|26.206366|display=inline}}
| vaid = 1698
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%BBaudonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845657
| label = ''[[:d:Q51845657|Ķepšu senkapi (Kapu kalniņš)]]''
| name = Ķepšu senkapi (Kapu kalniņš)
| municipality = Ļaudonas pagasts
| district = Ļaudonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Ķepšiem
| lat = 56.714790610677
| long = 26.10116713055
| p625 = {{Coord|56.714791|26.101167|display=inline}}
| vaid = 1699
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%BBaudonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845659
| label = ''[[:d:Q51845659|Jaunzemju dobumakmens - kulta vieta]]''
| name = Jaunzemju dobumakmens - kulta vieta
| municipality = Ļaudonas pagasts
| district = Ļaudonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Jaunzemjiem
| lat = 56.728095677563
| long = 26.236506787672
| p625 = {{Coord|56.728096|26.236507|display=inline}}
| vaid = 1700
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%BBaudonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845660
| label = ''[[:d:Q51845660|Kapsiliņu senkapi (Bada kapi)]]''
| name = Kapsiliņu senkapi (Bada kapi)
| municipality = Ļaudonas pagasts
| district = Ļaudonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Kapsiliņiem
| lat = 56.649299928675
| long = 26.210790657176
| p625 = {{Coord|56.6493|26.210791|display=inline}}
| vaid = 1701
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%BBaudonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845663
| label = ''[[:d:Q51845663|Midzenīcu apmetne]]''
| name = Midzenīcu apmetne
| municipality = Ļaudonas pagasts
| district = Ļaudonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Midzenīcām
| lat = 56.701896797647
| long = 26.14773896505
| p625 = {{Coord|56.701897|26.147739|display=inline}}
| vaid = 1702
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%BBaudonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845665
| label = ''[[:d:Q51845665|Rūcēnu senkapi (Krievu kapi)]]''
| name = Rūcēnu senkapi (Krievu kapi)
| municipality = Ļaudonas pagasts
| district = Ļaudonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Rūcēniem
| lat = 56.687973858285
| long = 26.250172555083
| p625 = {{Coord|56.687974|26.250173|display=inline}}
| vaid = 1703
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%BBaudonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51845666
| label = ''[[:d:Q51845666|Siliešu senkapi (Smiltiena)]]''
| name = Siliešu senkapi (Smiltiena)
| municipality = Ļaudonas pagasts
| district = Ļaudonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-059
| locality = pie Siliešiem, starp Aiviekstes upi un Ļaudonas - Mētrienas lielceļu
| lat = 56.717003679959
| long = 26.245804983276
| p625 = {{Coord|56.717004|26.245805|display=inline}}
| vaid = 1704
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%BBaudonas_pagasts
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Madona Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Madonas novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Madonas novads]]</text>
      <sha1>2tgsu7lq70fmbpc9ja5solp9qm1rkb5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Preiļu novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244218</id>
    <revision>
      <id>4495521</id>
      <parentid>4494419</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T00:08:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4495521</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="62013" sha1="p01ky07hzy1t2tz7kp3bgobt46ihrif" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Preiļu novads|Preiļu novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97232413}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565996 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97232413 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q2638127
| label = [[Aglonas bazilika]]
| name = Aglonas bazilika
| municipality = Aglona
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| extlink = http://aglonasbazilika.lv
| address = Ciriša iela 8
| lat = 56.126944444444
| long = 27.015555555556
| p625 = {{Coord|56.126944|27.015556|display=inline}}
| image = Aglona%20Basilica.jpg
| commonscat = Basilica in Aglona
| vaid = 6491
| wikipediauri = Aglonas_bazilika
| year = 1768. -1800.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]''
| munwiki = Aglona
}}
{{monument
| qid = Q43679297
| label = ''[[:d:Q43679297|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Aglona
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Aglonas Bazilikā
| lat = 56.126948640089
| long = 27.01548966756
| p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}}
| image = Latvia%20Aglona%20Basilica%202.jpg
| vaid = 4082
| year = 1799.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aglonas bazilika]]
| munwiki = Aglona
}}
{{monument
| qid = Q43738368
| label = ''[[:d:Q43738368|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Aglona
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Aglonas Bazilikā
| lat = 56.126948640089
| long = 27.01548966756
| p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}}
| image = Aglonas%20Bazilikas-ergelu-prospekts.jpg
| vaid = 4083
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aglonas bazilika]]
| munwiki = Aglona
}}
{{monument
| qid = Q43738782
| label = ''[[:d:Q43738782|Ērģeles Aglonas Bazilikā]]''
| name = Ērģeles Aglonas Bazilikā
| municipality = Aglona
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Aglonas Bazilikā
| lat = 56.126948640089
| long = 27.01548966756
| p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}}
| image = Ergeles%20Aglona.jpg
| commonscat = Pipe organ of Basilica in Aglona
| vaid = 4084
| year = 18.gs.IIp. 19.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aglonas bazilika]]
| munwiki = Aglona
}}
{{monument
| qid = Q43738829
| label = ''[[:d:Q43738829|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Aglona
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Aglonas Bazilikā
| lat = 56.126948640089
| long = 27.01548966756
| p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}}
| image = Kancele%20un%20Altaris.jpg
| vaid = 4096
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aglonas bazilika]]
| munwiki = Aglona
}}
{{monument
| qid = Q43738879
| label = ''[[:d:Q43738879|Kreisais sānu altāris ar gleznām (2)]]''
| name = Kreisais sānu altāris ar gleznām (2)
| municipality = Aglona
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Aglonas Bazilikā
| lat = 56.126948640089
| long = 27.01548966756
| p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}}
| vaid = 4097
| year = 1827.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aglonas bazilika]]
| munwiki = Aglona
}}
{{monument
| qid = Q43738923
| label = ''[[:d:Q43738923|Labējais sānu altāris ar gleznām (2)]]''
| name = Labējais sānu altāris ar gleznām (2)
| municipality = Aglona
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Aglonas Bazilikā
| lat = 56.126948640089
| long = 27.01548966756
| p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}}
| image = Akvinas%20Toms.jpg
| vaid = 4098
| year = 1827.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aglonas bazilika]]
| munwiki = Aglona
}}
{{monument
| qid = Q43738977
| label = ''[[:d:Q43738977|Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15)]]''
| name = Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15)
| municipality = Aglona
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Aglonas Bazilikā
| lat = 56.126948640089
| long = 27.01548966756
| p625 = {{Coord|56.126949|27.01549|display=inline}}
| vaid = 4099
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aglonas bazilika]]
| munwiki = Aglona
}}
{{monument
| qid = Q43739023
| label = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]''
| name = Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve
| municipality = Aglona
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.127565491436
| long = 27.014259661489
| p625 = {{Coord|56.127565|27.01426|display=inline}}
| image = Aglonas%20bazilika%20ar%20pieb%C5%ABvi.jpg
| vaid = 6490
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aglona
}}
{{monument
| qid = Q43739075
| label = ''[[:d:Q43739075|Aglonas katoļu klosteris]]''
| name = Aglonas katoļu klosteris
| municipality = Aglona
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Aglonas Bazilikas teritorijā
| lat = 56.126874261907
| long = 27.016218704351
| p625 = {{Coord|56.126874|27.016219|display=inline}}
| image = Aglonas-klosteris.jpg
| vaid = 6492
| year = 18. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]''
| munwiki = Aglona
}}
{{monument
| qid = Q43679036
| label = [[Biešona pilskalns|Biešēnu pilskalns]]
| name = Biešēnu pilskalns
| municipality = Aglonas pagasts
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Biešēnos, Biešēnu ezera pussalā
| lat = 56.099517659498
| long = 27.086094817224
| p625 = {{Coord|56.099518|27.086095|display=inline}}
| vaid = 1885
| wikipediauri = Bie%C5%A1ona_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aglonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43679078
| label = [[Upurkalns (pilskalns)|Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni]]
| name = Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni
| municipality = Aglonas pagasts
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Cirīšu ezera Upursalā
| lat = 56.132526358437
| long = 26.985280408846
| p625 = {{Coord|56.132526|26.98528|display=inline}}
| vaid = 1886
| wikipediauri = Upurkalns_(pilskalns)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aglonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43679119
| label = [[Jokstu senkapi|Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns)]]
| name = Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns)
| municipality = Aglonas pagasts
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Jokstos, Višķu lielceļa labajā pusē
| lat = 56.117464550029
| long = 26.995169792297
| p625 = {{Coord|56.117465|26.99517|display=inline}}
| vaid = 1889
| wikipediauri = Jokstu_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aglonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43679154
| label = [[Madaļānu pilskalns|Madalānu pilskalns un senkapi]]
| name = Madalānu pilskalns un senkapi
| municipality = Aglonas pagasts
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Madalānos
| lat = 56.120227328975
| long = 27.046267654835
| p625 = {{Coord|56.120227|27.046268|display=inline}}
| vaid = 1893
| wikipediauri = Mada%C4%BC%C4%81nu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aglonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43679190
| label = [[Gūteņu pilskalns|Gūtiņu pilskalns]]
| name = Gūtiņu pilskalns
| municipality = Aglonas pagasts
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = pie Gūtiņiem, Pikalnes (Pakalnes) ezera ZA krastā
| lat = 56.099129429519
| long = 26.922828840377
| p625 = {{Coord|56.099129|26.922829|display=inline}}
| vaid = 1894
| wikipediauri = G%C5%ABte%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aglonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43679225
| label = ''[[:d:Q43679225|Senkapi]]''
| name = Senkapi
| municipality = Aglonas pagasts
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = pie Jokstiem
| lat = 56.11835816196
| long = 26.993812078754
| p625 = {{Coord|56.118358|26.993812|display=inline}}
| vaid = 1895
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aglonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43679261
| label = [[Reuta pilskalns|Reuta kalns - pilskalns]]
| name = Reuta kalns - pilskalns
| municipality = Aglonas pagasts
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = pie Kameņecas, pie Ilzas ezera
| lat = 56.152950345177
| long = 27.005329658533
| p625 = {{Coord|56.15295|27.00533|display=inline}}
| vaid = 1896
| wikipediauri = Reuta_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aglonas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880983
| label = [[Aizkalnes pareizticīgo baznīca]]
| name = Aizkalnes pareizticīgo baznīca
| municipality = Aizkalne
| district = Aizkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Aizkalnes pareizticīgo baznīca
| lat = 56.200507464588
| long = 26.777709942965
| p625 = {{Coord|56.200507|26.77771|display=inline}}
| image = Aizkalnes%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca3.jpg
| commonscat = Church of the dormition of the Most Holy Mother of God in Aizkalne
| vaid = 8787
| wikipediauri = Aizkalnes_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca
| year = 1904.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aizkalne
}}
{{monument
| qid = Q51880957
| label = [[Aizkalnes senkapi]]
| name = Aizkalnes senkapi
| municipality = Aizkalnes pagasts
| district = Aizkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Aizkalnes skolas pagalmā un dārzā, Jašas upes labajā krastā
| lat = 56.200872786547
| long = 26.782486431118
| p625 = {{Coord|56.200873|26.782486|display=inline}}
| vaid = 1904
| wikipediauri = Aizkalnes_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880969
| label = ''[[:d:Q51880969|Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā]]''
| name = Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā
| municipality = Aizkalnes pagasts
| district = Aizkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.202222222222
| long = 26.785277777778
| p625 = {{Coord|56.202222|26.785278|display=inline}}
| image = Jasmui%C5%BEa%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%20Aizkaln%C4%93%202001-04-08.jpg
| vaid = 49
| year = 1883.-1889.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| complex = ''[[:d:Q16849722|Jasmuiža]]''
| munwiki = Aizkalnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424184
| label = ''[[:d:Q55424184|Ančkinu senkapi II]]''
| name = Ančkinu senkapi II
| municipality = Ančkini
| district = Vārkavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Ančkinu - Vārkavas lielceļa kreisajā pusē
| lat = 56.274403479061
| long = 26.620672663909
| p625 = {{Coord|56.274403|26.620673|display=inline}}
| vaid = 1951
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = An%C4%8Dkini
}}
{{monument
| qid = Q55424186
| label = ''[[:d:Q55424186|Ančkinu senkapi I]]''
| name = Ančkinu senkapi I
| municipality = Ančkini
| district = Vārkavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Feimankas upes labajā krastā
| lat = 56.283983883236
| long = 26.629004438122
| p625 = {{Coord|56.283984|26.629004|display=inline}}
| vaid = 1952
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = An%C4%8Dkini
}}
{{monument
| qid = Q4788973
| label = ''[[:d:Q4788973|Arendoles muižas kungu māja]]''
| name = Arendoles muižas kungu māja
| municipality = Arendole
| district = Rožkalnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.15138889
| long = 26.61111111
| p625 = {{Coord|56.151389|26.611111|display=inline}}
| image = Arendoles%20mui%C5%BEas%20pils.jpg
| commonscat = Arendole Manor
| vaid = 8547
| year = 1820., 1860.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Arendoles muiža]]
| munwiki = Arendole
}}
{{monument
| qid = Q55424164
| label = ''[[:d:Q55424164|Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi)]]''
| name = Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi)
| municipality = Brokovski
| district = Upmalas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Dubnas upes labajā krastā
| lat = 56.181489299527
| long = 26.578828883664
| p625 = {{Coord|56.181489|26.578829|display=inline}}
| vaid = 1947
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Brokovski
}}
{{monument
| qid = Q55424188
| label = ''[[:d:Q55424188|Bučku senkapi]]''
| name = Bučku senkapi
| municipality = Bučkas
| district = Vārkavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Bleida ezera krastā
| lat = 56.219280978657
| long = 26.645630096753
| p625 = {{Coord|56.219281|26.64563|display=inline}}
| vaid = 1954
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bu%C4%8Dkas
}}
{{monument
| qid = Q51880998
| label = [[Feldhofas senkapi un apmetne]]
| name = Feldhofas senkapi un apmetne
| municipality = Feldgofa
| district = Aizkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Jašas upes labajā krastā
| lat = 56.169337385164
| long = 26.781856892304
| p625 = {{Coord|56.169337|26.781857|display=inline}}
| vaid = 1905
| wikipediauri = Feldhofas_senkapi_un_apmetne
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Feldgofa
}}
{{monument
| qid = Q55181319
| label = ''[[:d:Q55181319|Karakapu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Karakapu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Galēnu pagasts
| district = Galēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Karakapos
| lat = 56.481792213542
| long = 26.866724343916
| p625 = {{Coord|56.481792|26.866724|display=inline}}
| vaid = 1907
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55181324
| label = ''[[:d:Q55181324|Karakapu pilskalns]]''
| name = Karakapu pilskalns
| municipality = Galēnu pagasts
| district = Galēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Karakapos un Zeimuļos
| lat = 56.481415840538
| long = 26.862391224347
| p625 = {{Coord|56.481416|26.862391|display=inline}}
| vaid = 1908
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424191
| label = ''[[:d:Q55424191|Gavarišķu senkapi]]''
| name = Gavarišķu senkapi
| municipality = Gavariškas
| district = Vārkavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = pie Zaķīšiem un Šnigerovkas upītes
| lat = 56.199845378637
| long = 26.667163577804
| p625 = {{Coord|56.199845|26.667164|display=inline}}
| vaid = 1955
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gavari%C5%A1kas
}}
{{monument
| qid = Q43739128
| label = [[Gorodoka pilskalns|Gorodokas pilskalns]]
| name = Gorodokas pilskalns
| municipality = Gorodoka
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.116334734556
| long = 27.095926452198
| p625 = {{Coord|56.116335|27.095926|display=inline}}
| vaid = 1887
| wikipediauri = Gorodoka_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gorodoka_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q51881056
| label = ''[[:d:Q51881056|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Gubaniški
| district = Pelēču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Gornejiešu kapličā
| lat = 56.14888138667
| long = 26.739258395216
| p625 = {{Coord|56.148881|26.739258|display=inline}}
| vaid = 4114
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Gubani%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q51881009
| label = [[Gāgu senkapi]]
| name = Gāgu senkapi
| municipality = Gāgas
| district = Aizkalnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Jašas upes labajā krastā pie kapsētas
| lat = 56.214466805415
| long = 26.828450906365
| p625 = {{Coord|56.214467|26.828451|display=inline}}
| vaid = 1906
| wikipediauri = G%C4%81gu_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = G%C4%81gas
}}
{{monument
| qid = Q43739162
| label = [[Kameņecas Lielais akmens|Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta]]
| name = Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta
| municipality = Jaunaglona
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Kameņecas muižas parkā
| lat = 56.163170159284
| long = 27.006072825963
| p625 = {{Coord|56.16317|27.006073|display=inline}}
| image = Kame%C5%86ecas%20Lielais%20akmens.jpg
| commonscat = Kameņeca Great Stone
| vaid = 1888
| wikipediauri = Kame%C5%86ecas_Lielais_akmens
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunaglona
}}
{{monument
| qid = Q15218762
| label = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]]
| name = Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca
| municipality = Kapiņi
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.15861111
| long = 27.08611111
| p625 = {{Coord|56.158611|27.086111|display=inline}}
| image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg
| commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish
| vaid = 6494
| wikipediauri = B%C4%93rzgales_Dieva_apredz%C4%ABbas_bazn%C4%ABca
| year = 1750. -1751.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]''
| munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q43739209
| label = [[Kapiņu senkapi]]
| name = Kapiņu senkapi
| municipality = Kapiņi
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Aglonas - Kapiņu lielceļa labajā pusē
| lat = 56.140523589148
| long = 27.106888636757
| p625 = {{Coord|56.140524|27.106889|display=inline}}
| vaid = 1890
| wikipediauri = Kapi%C5%86u_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q43739249
| label = ''[[:d:Q43739249|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Kapiņi
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā
| lat = 56.158538556263
| long = 27.08607919546
| p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}}
| vaid = 4101
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q43739295
| label = ''[[:d:Q43739295|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Kapiņi
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā
| lat = 56.158538556263
| long = 27.08607919546
| p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}}
| vaid = 4102
| year = 18.gs.IIp. 20.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q43739337
| label = ''[[:d:Q43739337|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Kapiņi
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā
| lat = 56.158538556263
| long = 27.08607919546
| p625 = {{Coord|56.158539|27.086079|display=inline}}
| vaid = 4103
| year = 18.gs.v. 1940.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q43739381
| label = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]''
| name = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve
| municipality = Kapiņi
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.158881399573
| long = 27.086449716392
| p625 = {{Coord|56.158881|27.08645|display=inline}}
| image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg
| commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish
| vaid = 6493
| year = 18. gs. 2.p. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q43739441
| label = ''[[:d:Q43739441|Zvanu tornis]]''
| name = Zvanu tornis
| municipality = Kapiņi
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīca
| lat = 56.158676012255
| long = 27.086400936125
| p625 = {{Coord|56.158676|27.086401|display=inline}}
| vaid = 6495
| year = 1848.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]''
| munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55181398
| label = ''[[:d:Q55181398|Kastires senkapi]]''
| name = Kastires senkapi
| municipality = Kastīre
| district = Rušonas pagasts&lt;br/&gt;Kastīre
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = pie Jašas ezera
| lat = 56.209342187079
| long = 26.880704843876
| p625 = {{Coord|56.209342|26.880705|display=inline}}
| vaid = 1925
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kast%C4%ABre
}}
{{monument
| qid = Q55181405
| label = ''[[:d:Q55181405|Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta]]''
| name = Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta
| municipality = Kastīre
| district = Rušonas pagasts&lt;br/&gt;Kastīre
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = pie Jašas upes iztekas no Jašas ezera
| lat = 56.213494183885
| long = 26.879249523755
| p625 = {{Coord|56.213494|26.87925|display=inline}}
| vaid = 1926
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kast%C4%ABre
}}
{{monument
| qid = Q55181409
| label = [[Kategrades pilskalns]]
| name = Kategrades pilskalns
| municipality = Kategrade
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.239844310571
| long = 26.936096794288
| p625 = {{Coord|56.239844|26.936097|display=inline}}
| image = Kategrades%20pilskalns.jpg
| commonscat = Kategrade hillfort
| vaid = 1927
| wikipediauri = Kategrades_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kategrade
}}
{{monument
| qid = Q55181415
| label = [[Krupenišķu pilskalns|Krupenišķu pilskalns (Gorodok)]]
| name = Krupenišķu pilskalns (Gorodok)
| municipality = Krupenišķi
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Zalvu ezera A krastā
| lat = 56.23392906577
| long = 26.99016649799
| p625 = {{Coord|56.233929|26.990166|display=inline}}
| vaid = 1928
| wikipediauri = Krupeni%C5%A1%C4%B7u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Krupeni%C5%A1%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43739482
| label = [[Leitānu senkapi]]
| name = Leitānu senkapi
| municipality = Leitāni
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Aglonas - Višķu lielceļa kreisajā pusē
| lat = 56.105572457407
| long = 27.021177913799
| p625 = {{Coord|56.105572|27.021178|display=inline}}
| vaid = 1891
| wikipediauri = Leit%C4%81nu_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Leit%C4%81ni_(Aglonas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q43739515
| label = [[Livdanišķu senkapi]]
| name = Livdanišķu senkapi
| municipality = Livdanišķi
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Tartakas upītes krastā
| lat = 56.095256129379
| long = 26.918975957143
| p625 = {{Coord|56.095256|26.918976|display=inline}}
| vaid = 1892
| wikipediauri = Livdani%C5%A1%C4%B7u_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Livdani%C5%A1%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q51881064
| label = ''[[:d:Q51881064|Livmanu senkapi]]''
| name = Livmanu senkapi
| municipality = Livmaņi
| district = Pelēču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.124664687011
| long = 26.746191820878
| p625 = {{Coord|56.124665|26.746192|display=inline}}
| vaid = 1916
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Livma%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55181419
| label = ''[[:d:Q55181419|Ludvigovas senkapi II]]''
| name = Ludvigovas senkapi II
| municipality = Ludvigova
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.261470045635
| long = 26.845391572441
| p625 = {{Coord|56.26147|26.845392|display=inline}}
| vaid = 1930
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55181426
| label = ''[[:d:Q55181426|Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns)]]''
| name = Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns)
| municipality = Ludvigova
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Stupānu ezera krastā
| lat = 56.260015583227
| long = 26.853295546913
| p625 = {{Coord|56.260016|26.853296|display=inline}}
| vaid = 1931
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51881068
| label = ''[[:d:Q51881068|Maskevicišķu senkapi]]''
| name = Maskevicišķu senkapi
| municipality = Maskeviciški
| district = Pelēču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.167637412402
| long = 26.780250493505
| p625 = {{Coord|56.167637|26.78025|display=inline}}
| vaid = 1917
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Maskevici%C5%A1ki
}}
{{monument
| qid = Q51881175
| label = ''[[:d:Q51881175|Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]''
| name = Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams
| municipality = Moskvina
| district = Preiļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = &quot;Moskvinas vecticībnieku draudze&quot;
| lat = 56.304130466221
| long = 26.642684379159
| p625 = {{Coord|56.30413|26.642684|display=inline}}
| image = Moskvinas%20vectic%C4%ABbnieku%20kopienas%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams2.jpg
| commonscat = Old Believers church in Moskvina
| vaid = 9041
| year = 19. gs. II p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Moskvina
}}
{{monument
| qid = Q51881034
| label = ''[[:d:Q51881034|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Nīdermuiža
| district = Pelēču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā
| lat = 56.12555556
| long = 26.71111111
| p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}}
| image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca2.jpg
| vaid = 4119
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q51881072
| label = ''[[:d:Q51881072|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Nīdermuiža
| district = Pelēču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā
| lat = 56.12555556
| long = 26.71111111
| p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}}
| image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca7.jpg
| vaid = 4118
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q51881080
| label = ''[[:d:Q51881080|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Nīdermuiža
| district = Pelēču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā
| lat = 56.12555556
| long = 26.71111111
| p625 = {{Coord|56.125556|26.711111|display=inline}}
| vaid = 4120
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q50378826
| label = [[Gornajašu kapliča]]
| name = Gornajašu kapliča
| municipality = Pelēču pagasts
| district = Pelēču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Gornajašos
| lat = 56.148881386615
| long = 26.73925839527
| p625 = {{Coord|56.148881|26.739258|display=inline}}
| vaid = 6497
| wikipediauri = Gornaja%C5%A1u_kapli%C4%8Da
| year = 1788. 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51881017
| label = [[Baraukas pilskalns]]
| name = Baraukas pilskalns
| municipality = Pelēču pagasts
| district = Pelēču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Baraukā, Vārdavas upes labajā krastā
| lat = 56.107883077374
| long = 26.754924850329
| p625 = {{Coord|56.107883|26.754925|display=inline}}
| vaid = 1914
| wikipediauri = Baraukas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51881023
| label = ''[[:d:Q51881023|Gribustānu senkapi (Franču kapi)]]''
| name = Gribustānu senkapi (Franču kapi)
| municipality = Pelēču pagasts
| district = Pelēču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Gribustānos
| lat = 56.117107444953
| long = 26.745297660406
| p625 = {{Coord|56.117107|26.745298|display=inline}}
| vaid = 1915
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51881029
| label = ''[[:d:Q51881029|Pelēču - Bramaņu senkapi]]''
| name = Pelēču - Bramaņu senkapi
| municipality = Pelēču pagasts
| district = Pelēču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Pelēčos - Bramaņos
| lat = 56.147550386436
| long = 26.724724817584
| p625 = {{Coord|56.14755|26.724725|display=inline}}
| vaid = 1918
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51881048
| label = [[Kalvānu pilskalns]]
| name = Kalvānu pilskalns
| municipality = Pelēču pagasts
| district = Pelēču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Novoseļjes kapsētā starp Limankas un Pelēču ezeriem
| lat = 56.181039681099
| long = 26.716962812555
| p625 = {{Coord|56.18104|26.716963|display=inline}}
| image = Kalv%C4%81nu%20pilskalns%2002.jpg
| commonscat = Kalvāni hillfort
| vaid = 8922
| wikipediauri = Kalv%C4%81nu_pilskalns
| year = 13.-15.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113484113
| label = ''[[:d:Q113484113|Bramaņu krucifikss ar jumtiņu]]''
| name = Bramaņu krucifikss ar jumtiņu
| municipality = Pelēču pagasts
| district = Pelēču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| vaid = 9303
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424193
| label = [[Pilišku pilskalns|Pilišķu pilskalns]]
| name = Pilišķu pilskalns
| municipality = Piliškas
| district = Vārkavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.216528988981
| long = 26.652283985047
| p625 = {{Coord|56.216529|26.652284|display=inline}}
| vaid = 1957
| wikipediauri = Pili%C5%A1ku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pili%C5%A1kas
}}
{{monument
| qid = Q55181430
| label = ''[[:d:Q55181430|Pokšānu senkapi]]''
| name = Pokšānu senkapi
| municipality = Pokšāni
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.174577600019
| long = 26.865329665219
| p625 = {{Coord|56.174578|26.86533|display=inline}}
| vaid = 1934
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pok%C5%A1%C4%81ni_(Ru%C5%A1onas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51881093
| label = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]''
| name = Preiļu muižas apbūve
| municipality = Preiļi
| district = Preiļi
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Preiļu muižā
| vaid = 6498
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Preiļu muiža]]
| munwiki = Prei%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q51881099
| label = ''[[:d:Q51881099|Preiļu pils]]''
| name = Preiļu pils
| municipality = Preiļi
| district = Preiļi
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Preiļu muižā
| lat = 56.284320240711
| long = 26.727075731752
| p625 = {{Coord|56.28432|26.727076|display=inline}}
| commonscat = Borch Palace in Preiļi
| vaid = 6499
| year = 1860. -1865.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]''
| munwiki = Prei%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q51881107
| label = ''[[:d:Q51881107|Kapela]]''
| name = Kapela
| municipality = Preiļi
| district = Preiļi
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Preiļu muižā
| lat = 56.28855562919
| long = 26.727136430143
| p625 = {{Coord|56.288556|26.727136|display=inline}}
| vaid = 6500
| year = 1817.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]''
| munwiki = Prei%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q51881113
| label = ''[[:d:Q51881113|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Preiļi
| district = Preiļi
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Preiļu muižā
| lat = 56.286547152158
| long = 26.725456192518
| p625 = {{Coord|56.286547|26.725456|display=inline}}
| vaid = 6501
| year = 19. gs. 1.c.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]''
| munwiki = Prei%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q51881121
| label = ''[[:d:Q51881121|Vārti]]''
| name = Vārti
| municipality = Preiļi
| district = Preiļi
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Preiļu muižā
| lat = 56.288804563095
| long = 26.726628311933
| p625 = {{Coord|56.288805|26.726628|display=inline}}
| vaid = 6502
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]''
| munwiki = Prei%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q51881127
| label = ''[[:d:Q51881127|Vārti]]''
| name = Vārti
| municipality = Preiļi
| district = Preiļi
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Preiļu muižā
| lat = 56.28373386675
| long = 26.735119100855
| p625 = {{Coord|56.283734|26.735119|display=inline}}
| vaid = 6503
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]''
| munwiki = Prei%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q51881134
| label = ''[[:d:Q51881134|Vārtsarga namiņš]]''
| name = Vārtsarga namiņš
| municipality = Preiļi
| district = Preiļi
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Preiļu muižā
| lat = 56.2887690698
| long = 26.726531458944
| p625 = {{Coord|56.288769|26.726531|display=inline}}
| vaid = 6504
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]''
| munwiki = Prei%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q51881140
| label = ''[[:d:Q51881140|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Preiļi
| district = Preiļi
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Preiļu muižā
| lat = 56.286258811133
| long = 26.730521980439
| p625 = {{Coord|56.286259|26.730522|display=inline}}
| vaid = 6505
| year = 19. gs. 1.p. 19./20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51881093|Preiļu muižas apbūve]]''
| munwiki = Prei%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q51881146
| label = ''[[:d:Q51881146|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Preiļi
| district = Preiļi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| address = Tirgus laukums 11
| locality = Preiļu katoļu baznīcā
| lat = 56.2942881
| long = 26.7246117
| p625 = {{Coord|56.294288|26.724612|display=inline}}
| vaid = 4123
| year = ap 1882. 1938.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Prei%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q51881156
| label = [[Anspoku pilskalns]]
| name = Anspoku pilskalns
| municipality = Preiļu pagasts
| district = Preiļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = pie bij. Anspoku muižas, Preiļupītes labajā krastā
| lat = 56.269612857886
| long = 26.759199300267
| p625 = {{Coord|56.269613|26.759199|display=inline}}
| vaid = 1920
| wikipediauri = Anspoku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51881165
| label = [[Plivdu pilskalns]]
| name = Plivdu pilskalns
| municipality = Preiļu pagasts
| district = Preiļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Plivdās, Preiļupītes kreisajā krastā
| lat = 56.269781890526
| long = 26.741068578437
| p625 = {{Coord|56.269782|26.741069|display=inline}}
| vaid = 1921
| wikipediauri = Plivdu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55181334
| label = ''[[:d:Q55181334|Cilnis &quot;Svētais vakarēdiens&quot;]]''
| name = Cilnis &quot;Svētais vakarēdiens&quot;
| municipality = Riebiņi
| district = Riebiņu pagasts&lt;br/&gt;Riebiņi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Riebiņu katoļu baznīcā
| lat = 56.34055556
| long = 26.79833333
| p625 = {{Coord|56.340556|26.798333|display=inline}}
| vaid = 4129
| year = 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Riebiņu baznīca|Riebiņu Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Riebi%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q22286991
| label = ''[[:d:Q22286991|Riebiņu muižas kungu māja]]''
| name = Riebiņu muižas kungu māja
| municipality = Riebiņu pagasts
| district = Riebiņu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.33677528804
| long = 26.802415575115
| p625 = {{Coord|56.336775|26.802416|display=inline}}
| image = Riebi%C5%86u%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg
| vaid = 8574
| year = 18.gs.3.c., 19.gs.s., 19.gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Riebiņu muiža]]
| munwiki = Riebi%C5%86u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51881087
| label = ''[[:d:Q51881087|Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns)]]''
| name = Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns)
| municipality = Rošmoni
| district = Pelēču pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.160129005617
| long = 26.717342145137
| p625 = {{Coord|56.160129|26.717342|display=inline}}
| vaid = 1919
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ro%C5%A1moni
}}
{{monument
| qid = Q43739544
| label = [[Ruskuļu Lielais akmens|Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta]]
| name = Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta
| municipality = Ruskuļi
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.124646538978
| long = 26.960110229923
| p625 = {{Coord|56.124647|26.96011|display=inline}}
| vaid = 1897
| wikipediauri = Rusku%C4%BCu_Lielais_akmens
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rusku%C4%BCi_(Aglonas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q15219672
| label = [[Rušonas katoļu baznīca|Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]]
| name = Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca
| municipality = Rušonas pagasts
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Vecrušonā
| lat = 56.18611111
| long = 26.96805556
| p625 = {{Coord|56.186111|26.968056|display=inline}}
| image = Ru%C5%A1onas%20Sv.%20Ercenge%C4%BCa%20Mi%C4%B7e%C4%BCa%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Ru%C5%A1onas%20pagasts%2C%20Riebi%C5%86u%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Roman Catholic church in Rušona
| vaid = 6507
| wikipediauri = Ru%C5%A1onas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1766. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55181338
| label = ''[[:d:Q55181338|Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš)]]''
| name = Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš)
| municipality = Rušonas pagasts
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Lejas Grebežos
| lat = 56.179699754979
| long = 26.94359289496
| p625 = {{Coord|56.1797|26.943593|display=inline}}
| vaid = 1929
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55181344
| label = [[Kurtoša pilskalns|Kurtoša (Rušonas) pilskalns]]
| name = Kurtoša (Rušonas) pilskalns
| municipality = Rušonas pagasts
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Mazajos Muceniekos pie Kurtoša ezera
| lat = 56.194184581627
| long = 26.981170885873
| p625 = {{Coord|56.194185|26.981171|display=inline}}
| vaid = 1932
| wikipediauri = Kurto%C5%A1a_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55181350
| label = ''[[:d:Q55181350|Kristapēnu senkapi un apmetne]]''
| name = Kristapēnu senkapi un apmetne
| municipality = Rušonas pagasts
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = pie Kristapēnu kapsētas
| lat = 56.179515363041
| long = 26.970198284313
| p625 = {{Coord|56.179515|26.970198|display=inline}}
| vaid = 1933
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55181354
| label = [[Rušenicas pilskalns]]
| name = Rušenicas pilskalns
| municipality = Rušonas pagasts
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Rušas upes labajā krastā
| lat = 56.216289552226
| long = 27.030688532037
| p625 = {{Coord|56.21629|27.030689|display=inline}}
| vaid = 1935
| wikipediauri = Ru%C5%A1enicas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55181358
| label = ''[[:d:Q55181358|Liepu salas apmetne]]''
| name = Liepu salas apmetne
| municipality = Rušonas pagasts
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Rušonas ezera Govsaliņā (Liepu salā)
| lat = 56.181488703875
| long = 26.982039444479
| p625 = {{Coord|56.181489|26.982039|display=inline}}
| vaid = 1936
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55181364
| label = ''[[:d:Q55181364|Upurkalns ar akmeni - kulta vieta]]''
| name = Upurkalns ar akmeni - kulta vieta
| municipality = Rušonas pagasts
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Rušonas ezera Lielajā salā (Upursalā)
| lat = 56.182884885399
| long = 26.998225621587
| p625 = {{Coord|56.182885|26.998226|display=inline}}
| vaid = 1937
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55181368
| label = ''[[:d:Q55181368|Rušonu katoļu baznīcas apbūve]]''
| name = Rušonu katoļu baznīcas apbūve
| municipality = Rušonas pagasts
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Vecrušonā
| lat = 56.186002557421
| long = 26.968222058339
| p625 = {{Coord|56.186003|26.968222|display=inline}}
| vaid = 6506
| year = 18. gs. b. 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55181388
| label = ''[[:d:Q55181388|Klosteris]]''
| name = Klosteris
| municipality = Rušonas pagasts
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā
| lat = 56.185870985274
| long = 26.968334075229
| p625 = {{Coord|56.185871|26.968334|display=inline}}
| vaid = 6508
| year = 18. gs. b. 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55181392
| label = ''[[:d:Q55181392|Žogs]]''
| name = Žogs
| municipality = Rušonas pagasts
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā
| lat = 56.185982310581
| long = 26.968256652127
| p625 = {{Coord|56.185982|26.968257|display=inline}}
| vaid = 6509
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51881186
| label = ''[[:d:Q51881186|Skuteļu senkapi]]''
| name = Skuteļu senkapi
| municipality = Saunas pagasts
| district = Saunas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Skuteļos
| lat = 56.391336586091
| long = 26.721019307475
| p625 = {{Coord|56.391337|26.721019|display=inline}}
| vaid = 1940
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Saunas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43739566
| label = [[Sekļu—Daukstu senkapi|Sekļu - Daukstu senkapi]]
| name = Sekļu - Daukstu senkapi
| municipality = Sekļa Daukšti
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.101330303778
| long = 27.029607919693
| p625 = {{Coord|56.10133|27.029608|display=inline}}
| vaid = 1899
| wikipediauri = Sek%C4%BCu%E2%80%94Daukstu_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sek%C4%BCa_Dauk%C5%A1ti
}}
{{monument
| qid = Q43739599
| label = [[Sekļu pilskalns]]
| name = Sekļu pilskalns
| municipality = Sekļi
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Mazā Dubuļka ezera D galā
| lat = 56.102192568361
| long = 27.061376225354
| p625 = {{Coord|56.102193|27.061376|display=inline}}
| vaid = 1898
| wikipediauri = Sek%C4%BCu_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sek%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q43739637
| label = [[Siladaukstu senkapi]]
| name = Siladaukstu senkapi
| municipality = Sila Daukšti
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.096043109442
| long = 27.004808248935
| p625 = {{Coord|56.096043|27.004808|display=inline}}
| vaid = 1900
| wikipediauri = Siladaukstu_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sila_Dauk%C5%A1ti
}}
{{monument
| qid = Q43739666
| label = [[Skuju pilskalns]]
| name = Skuju pilskalns
| municipality = Skujas
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.088421724639
| long = 27.002430223599
| p625 = {{Coord|56.088422|27.00243|display=inline}}
| vaid = 1901
| wikipediauri = Skuju_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q43739703
| label = [[Skuju senkapi]]
| name = Skuju senkapi
| municipality = Skujas
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Skujās
| lat = 56.091171216845
| long = 27.002113666322
| p625 = {{Coord|56.091171|27.002114|display=inline}}
| vaid = 1902
| wikipediauri = Skuju_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55181439
| label = ''[[:d:Q55181439|Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta]]''
| name = Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta
| municipality = Spuļdzeņi
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.186274831571
| long = 26.941958425576
| p625 = {{Coord|56.186275|26.941958|display=inline}}
| vaid = 1938
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Spu%C4%BCdze%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55181449
| label = ''[[:d:Q55181449|Pastaru vējdzirnavas]]''
| name = Pastaru vējdzirnavas
| municipality = Stabulnieku pagasts
| district = Stabulnieku pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Dravniekos
| lat = 56.428041830776
| long = 26.747823808995
| p625 = {{Coord|56.428042|26.747824|display=inline}}
| vaid = 6129
| year = 1891.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Stabulnieku_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55181443
| label = ''[[:d:Q55181443|Stupānu senkapi]]''
| name = Stupānu senkapi
| municipality = Stupāni
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Meireļa ezera tuvumā
| lat = 56.260376644525
| long = 26.884061160756
| p625 = {{Coord|56.260377|26.884061|display=inline}}
| vaid = 1939
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stup%C4%81ni
}}
{{monument
| qid = Q55424155
| label = ''[[:d:Q55424155|Čeirānu senkapi]]''
| name = Čeirānu senkapi
| municipality = Upmalas pagasts
| district = Upmalas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Čeirānos
| lat = 56.187380182893
| long = 26.569653265113
| p625 = {{Coord|56.18738|26.569653|display=inline}}
| vaid = 1948
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Upmalas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424159
| label = ''[[:d:Q55424159|Sempeļa kalns - senkapi]]''
| name = Sempeļa kalns - senkapi
| municipality = Upmalas pagasts
| district = Upmalas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Lielkazeros
| lat = 56.210348298184
| long = 26.478668389131
| p625 = {{Coord|56.210348|26.478668|display=inline}}
| vaid = 1949
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Upmalas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424160
| label = ''[[:d:Q55424160|Odzenes apmetne]]''
| name = Odzenes apmetne
| municipality = Upmalas pagasts
| district = Upmalas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = pie Odzenes strauta ietekas Dubnas upē
| lat = 56.19523094037
| long = 26.532985757523
| p625 = {{Coord|56.195231|26.532986|display=inline}}
| vaid = 1950
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Upmalas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43739741
| label = [[Valaiņu pilskalns (Aglonas pagasts)|Valaiņu pilskalns]]
| name = Valaiņu pilskalns
| municipality = Valaiņi
| district = Aglonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = pie Sauleskalniem
| lat = 56.082772931469
| long = 27.040380191383
| p625 = {{Coord|56.082773|27.04038|display=inline}}
| vaid = 1903
| wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Aglonas_pagasts)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Valai%C5%86i_(Aglonas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q15220057
| label = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]]
| name = Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
| municipality = Vecvārkava
| district = Upmalas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.19666667
| long = 26.52277778
| p625 = {{Coord|56.196667|26.522778|display=inline}}
| image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Holy Trinity Church in Vecvārkava
| vaid = 8593
| wikipediauri = V%C4%81rkavas_bazn%C4%ABca
| year = 1877.-1880.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecv%C4%81rkava
}}
{{monument
| qid = Q55424169
| label = ''[[:d:Q55424169|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Vecvārkava
| district = Upmalas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Vārkavas katoļu baznīcā
| lat = 56.19666667
| long = 26.52277778
| p625 = {{Coord|56.196667|26.522778|display=inline}}
| image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%203.jpg
| commonscat = Pipe organ of Holy Trinity Church in Vecvārkava
| vaid = 4133
| year = ap 1900.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecv%C4%81rkava
}}
{{monument
| qid = Q55424175
| label = ''[[:d:Q55424175|Vārkavas muižas pils]]''
| name = Vārkavas muižas pils
| municipality = Vecvārkava
| district = Upmalas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = Skolas iela 5
| lat = 56.196313356728
| long = 26.514316328081
| p625 = {{Coord|56.196313|26.514316|display=inline}}
| image = V%C4%81rkavas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg
| vaid = 8594
| year = 1865.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vārkavas muiža]]
| munwiki = Vecv%C4%81rkava
}}
{{monument
| qid = Q55424177
| label = ''[[:d:Q55424177|Dovules senkapi]]''
| name = Dovules senkapi
| municipality = Vārkavas pagasts
| district = Vārkavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = bij. Dovules muižā
| lat = 56.229159123325
| long = 26.673168535229
| p625 = {{Coord|56.229159|26.673169|display=inline}}
| vaid = 1953
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424182
| label = ''[[:d:Q55424182|Zaķīšu senkapi]]''
| name = Zaķīšu senkapi
| municipality = Vārkavas pagasts
| district = Vārkavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| locality = pie bij. Zaķīšu skolas
| lat = 56.19582217515
| long = 26.667236541734
| p625 = {{Coord|56.195822|26.667237|display=inline}}
| vaid = 1956
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55181434
| label = [[Šņepstu pilskalns|Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni]]
| name = Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni
| municipality = Šnepsti
| district = Rušonas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-073
| lat = 56.23570071672
| long = 26.847324352106
| p625 = {{Coord|56.235701|26.847324|display=inline}}
| vaid = 1924
| wikipediauri = %C5%A0%C5%86epstu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C5%A0%C5%86epsti
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Preiļi Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Preiļu novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Preiļu novads]]</text>
      <sha1>p01ky07hzy1t2tz7kp3bgobt46ihrif</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>250473</id>
    <revision>
      <id>4495488</id>
      <parentid>4168877</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T19:08:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KurtR</username>
        <id>60510</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4495488</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4978" sha1="nh55vzb59k770g20ajv200djx3qca39" xml:space="preserve">{{Eirovīzijas infokaste
|nosaukums              = 1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss
|tēma                   = 
|attēls                 = ESC 1956 logo.png
|fināls                 = {{dat|1956|5|24|N|bez}}
|vadītājs (i)           = Loengrīns Filipello
|koordinators           = 
|režisors               = 
|pārraidītājs           = 
|vieta                  = {{vieta|Šveice|Lugāno}}
|uzvarētājs             = {{flaga|Šveice}} [[Līsa Asija]] — ''[[Refrain]]''
|balsošanas sistēma     = 
|dalībvalstis           = 7
|valstis, kas debitē    = 
|map                    = ESC 1956 Map.svg
|col1 = #22B14C  |tag1 = Dalībvalstis
|koncerts               = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]
|iepriekšējais          = 
|nākamais               = [[1957. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1957 ►]]
}}
'''1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{Val|en|Eurovision Song Contest 1956}}; {{Val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1956}}) bija pirmais  [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tas notika ''Teatro Kursaal'' zālē [[Lugāno]], [[Šveice|Šveicē]]. 1956. gada konkursu vadīja Loengrīns Filipello. Konkursa fināls notika {{dat|1956|5|24||bez}}.

Eirovīzijā piedalījās septiņas valstis (sešas [[Eiropas Ogļu un tērauda kopiena]]s valstis un Šveice), katras valsts pārstāvji dziedāja divas dziesmas. Uzvarētāju noskaidroja žūrijas balsojumā (no katras valsts bija divi žūrijas pārstāvji). Konkursā uzvarēja Šveici pārstāvošā [[Līza Asija]], kas dziedāja dziesmu ''[[Refrain]]''.&lt;ref name=ESC1956&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision History - Lugano 1956|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=273#Participants|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=5 March 2012}}&lt;/ref&gt; Pārējiem dalībniekiem piešķīra 2. vietu, jo konkursa rezultātus nepublicēja.

Šī gada konkursa ieraksti nav saglabājušies, vienīgi saglabājās ieraksts, kurā pēc uzvaras Līza Asija atkārtoja dziesmu. Nav saglabājušies arī 1964. gada ieraksti, kas sadega.&lt;ref name=&quot;ESC1956&quot; /&gt;

== Dalībnieki ==
No katras dalībvalsts, izņemot Šveici, konkursā piedalījās divi dalībnieki. Dānija, Austrija un Apvienotā Karaliste izrādīja interesi dalībai konkursā, taču nokavēja pieteikšanās termiņu.&lt;ref name=&quot;ESC1956&quot; /&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Kārtas numurs
! Valsts
! Valoda&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 1956|url=http://www.diggiloo.net/?1956|publisher=The Diggiloo Thrush|accessdate=4 March 2012}}&lt;/ref&gt;
! Izpildītājs
! Dziesma
! Tulkojums
! Vieta&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Scoreboard results|url=http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=273#Scoreboard|work=Eurovision Song Contest 1956|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=11 June 2012}}&lt;/ref&gt;
|-
| 01
| {{ESC|Nīderlande}}
| [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]]
| [[Džetija Paerla]]
| ''[[De vogels van Holland]]''
| Holandes putni
| 2
|-
| 02
| {{ESC|Šveice}}
| [[Vācu valoda|Vācu]]
| [[Līza Asija]]
| ''[[Das alte Karussell]]''
| Vecais karuselis
| 2
|-
| 03
| {{ESC|Beļģija}}
| [[Franču valoda|Franču]]
| [[Fuds Leklerks]]
| ''[[Messieurs les noyés de la Seine]]''
| Noslīkušais Sēnas džentlmenis
| 2
|-
| 04
| {{ESC|Vācija}}
| Vācu
| [[Valters Andreass Švarcs]]
| ''[[Im Wartesaal zum großen Glück]]''
| Uzgaidāmās telpas veiksme
| 2
|-
| 05
| {{ESC|Francija}}
| Franču
| [[Matjē Alterī]]
| ''[[Le temps perdu]]''
| Pazaudētais laiks
| 2
|-
| 06
| {{ESC|Luksemburga}}
| Franču
| [[Mišela Arnaudū]]
| ''[[Ne crois pas]]''
| Neticu
| 2
|-
| 07
| {{ESC|Itālija}}
| [[Itāļu valoda|Itāļu]]
| [[Franca Raimondī]]
| ''[[Aprite le finestre]]''
| Atver logus
| 2
|-
| 08
| {{ESC|Nīderlande}}
| Nīderlandiešu
| [[Korija Brokena]]
| ''[[Voorgoed voorbij]]''
| Pāri uz mūžu
| 2
|- style=&quot;font-weight:bold;background:gold&quot;
| 09
| {{ESC|Šveice}}
| Franču
| Līza Asija
| ''[[Refrain]]''
| Koris
| 1
|-
| 10
| {{ESC|Beļģija}}
| Franču
| [[Monija Marka]]
| ''[[Le plus beau jour de ma vie]]''
| Visskaistākā diena manā dzīvē
| 2
|-
| 11
| {{ESC|Vācija}}
| Vācu
| [[Fredijs Kvinns]]
| ''[[So geht das jede Nacht]]''
| Tas ir tā, kā ir katru nakti
| 2
|-
| 12
| {{ESC|Francija}}
| Franču
| [[Denija Daubersone]]
| ''[[Il est là]]''
| Viņš ir šeit
| 2
|-
| 13
| {{ESC|Luksemburga}}
| Franču
| [[Mišela Arnaudū]]
| ''[[Les amants de minuit]]''
| Mīlnieki pusnaktī
| 2
|-
| 14
| {{ESC|Itālija}}
| Itāļu
| [[Tonīna Torieli]]
| ''[[Amami se vuoi]]''
| Mīli mani, ja vēlies
| 2
|-
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā mājaslapa}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=HbSk1cJPPYk ''Eurovision Song Contest 1956 // Full Show.''] In: ''[[YouTube]]'', Eurovision Turkiye, 2024 (81 Min.).

{{Eirovīzija-aizmetnis}}
{{Eirovīzija}}

[[Kategorija:1956. gads mūzikā|Eirovīzija]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]]</text>
      <sha1>nh55vzb59k770g20ajv200djx3qca39</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Lūsis (zoologs)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>252290</id>
    <revision>
      <id>4495441</id>
      <parentid>4135386</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T12:02:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4495441</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7570" sha1="6b2zfm2z2bcw2u9wbbo320vitpcya51" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|zoologu|citu personu ar šādu vārdu|Jānis Lūsis}}
{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Lūsis
|     vārds_orig = 
|         attēls = Jānis Lūsis 1935.jpg
|     att_izmērs = 160px
|  att_nosaukums = 1935. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1897
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 6
|       dz_vieta = [[Ķoņu pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1979
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 10
|        m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga}} (tagad {{LAT}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = [[Arvīds Lūsis|Arvīds]]
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = 
|     alma_mater = 
|        zinātne = Zooloģija, ģenētika
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Jānis Arnolds Lūsis'''&lt;ref&gt;[https://persona.rin.ru/view/f/0/23983/lusis-janis-janovich ЛУСИС Янис Янович]&lt;/ref&gt; (dzimis {{dat|1897|12|6}}, miris {{dat|1979|8|10}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[zoologs]] un [[ģenētiķis]].

Viņa brālis [[Arvīds Lūsis]] bijis matemātiķis.

== Biogrāfija ==

Dzimis 1897. gadā. Mācījās Ķoņu trīsgadīgajā pagastskolā (1906-1909), [[Rūjiena]]s draudzes skolā (1909-1912), [[Valka]]s reālskolā (1912—1916). 1916. gadā uzsāka studijas [[Petrogradas Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātes Bioloģijas nodaļā, kuru absolvēja 1923. gadā.&lt;ref&gt;[http://skolai.daba.lv/liis/biologi_lv/lusis.shtml Dzīvesgājums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220119204641/http://skolai.daba.lv/liis/biologi_lv/lusis.shtml |date={{dat|2022|01|19||bez}} }} no skolai.daba.lv&lt;/ref&gt; No 1929. līdz 1932. gadam bija zinātniskais līdzstrādnieks Vissavienības Lauksaimniecības Zinātņu akadēmijā.&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|256}}&lt;/ref&gt; No 1925. līdz 1936. gadam Lūsis bija [[Ļeņingradas Universitāte]]s docētājs, 1935. gadā kļuva par profesoru.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; No 1932. līdz 1936. gadam docēja arī Ļeņingradas Zootehniskajā institūtā, no 1942. līdz 1948. gadam — Severcova Evolucionārās morfoloģijas institūtā.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;
1948. gadā sakarā ar [[Trofims Lisenko|T. Lisenko]] vadīto pret ģenētiku vērsto kampaņu viņu atlaida no darba, jo atteikties no savas zinātnieka pārliecības viņš nevarēja.

1949. gadā kļuva par docētāju [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; No 1958. līdz 1966. gadam vadīja Zooloģijas katedru, pēc tam līdz 1971. gadam Zooloģijas un ģenētikas katedru.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 1961. gadā izveidoja Latvijas Valsts universitātes Zooloģijas muzeju.

Miris 1979. gadā.

== Darbi ==
Nodarbojies ar mājdzīvnieku evolūcijas un izcelšanās pētīšanu.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Publicējis vairāk nekā 60 zinātnisko rakstu.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;
Galvenie pētījumi bija par divpunktu mārītes (''Adalia bipunctata'') krāsām un zīmējuma daudzveidību, dažādu formu izplatību, kā arī pētījumi par savvaļas kalnu aitu arharu jeb [[Argals|argalu]] (''Ovis ammon polii'') krustošanu ar labākajām smalkvilnas aitām (merīnaitām).
J. Lūša vārdā ir nosaukta veltņtārpu suga ''Philometroides lusiana'' un gamazīnērču suga ''Hypoastis lusisi''.

* Лус Янис Янович (1928). О наследовании окраски и рисунка у божьих коровок Adalia bipunctata L. и Adalia decempunctata L. Известия Бюро по Генетике. Rīga: Т. 6, С. 89-163, 2 т. [In Russian with English summary]
* Лус Янис Янович (1932). Анализ явления доминирования при наследовании рисунка элитр и переднеспинки у Adalia bipunctata L. Труды Лаборатории Генетики. Rīga: Т. 9 (1931), С. 135-162 , 46 рис. [In Russian with English summary]
* Лус Янис Янович (1947). Некоторые закономерности размножения популяций Adalia bipunctata L. Гетерозисность популяций по леталям. Доклады АН СССР, Т. 57, No. 8, С. 825-828.
* Лус Янис Янович (1947). Некоторые закономерности размножения популяций Adalia bipunctata L. Бессамцовые линии в популяциях. Доклады АН СССР, Т. 57, No. 9, С. 951-954.
* Лусис Янис Янович (1961). О биологическом значении полиморфизма окраски у двуточечной божьей коровки Adalia bipunctata L. Latvijas Entomologs. Rīga: Т. 4, P. 3-29. [In Russian with English and Latvian summary]
* Лусис Янис Янович (1970). Экспериментальные данные о трех &quot;видах&quot; кокцинеллид рода Calvia (Coccinellidae) из Средней Азии (317 KB), С. 108. В сб.: Шестой съезд Всесоюзного энтомологического общества (Воронеж, 17-23 августа 1970): аннотации докладов, Воронеж: Центрально-Черноземное книжное издательство, 208 с.
* Лусис Янис Янович (1971). Экспериментальные данные о таксономическом статусе трех форм рода Calvia Muls. (Col., Coccinellidae) из Средней Азии. Latvijas Entomologs. Rīga: Т. 14, P. 69-80. [In Russian with English summary]
* Лусис Янис Янович (1973). Таксономические отношения и географическое распространение форм жуков рода Adalia Mulsant. Ученые записки Латв. гос. ун-та: Проблемы генетики и эволюции. Rīga: Т. 184, No. 1, С. 5-128, библ. 162. [In Russian with Latvian and English summary]
* Лусис Янис Янович (1973). Выбор мест откладки яиц самки трех видов рода Adalia /Coleoptera, Coccinellidae/ в условиях лабораторного разведения. Zool. Muzeja Raksti. Rīga: Вып. 11, С. 55-63. [In Russian with Latvian and English summary]
* Лусис Янис Янович (1976). О систематическом положении Adalia frigida Schneider (Coleoptera, Coccinellidae). Генетико-селекционные исследования в Латвийской ССР: Тез. докл. конф. Рига: Зинатне. С. 3-6.
* Лусис Янис Янович (1987). О возрастании доли черных доминантных форм в популяциях божьих коровок Adalia bipunctata L. Известия АН Латв. ССР, Т. 9, С. 81-89.

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1965)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;
* Darba Sarkanā Karoga ordenis (1968)&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Zinātnieks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Lūsis, Jānis}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1979. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas entomologi]]</text>
      <sha1>6b2zfm2z2bcw2u9wbbo320vitpcya51</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P53</title>
    <ns>0</ns>
    <id>263996</id>
    <revision>
      <id>4495660</id>
      <parentid>4444666</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T10:51:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Asignotac</username>
        <id>109310</id>
      </contributor>
      <comment>Informācija par autoceļa satiksmi un vēsturi</comment>
      <origin>4495660</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6317" sha1="qdfwme9o50iotm7bc3uq0f5kr7a321q" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 53
| nosaukums      = Duči-Limbaži
| karte          = 
| leģenda        =
| garums         = 28,6
| ārpus_pilsētas = 25,9
| ceļš_pilsētā   = 2,7
| sakrīt         = 
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = 
| paraksts       = 
}}
{{Maršruta tabula/krustojums|| {{A ceļš|1}} {{E ceļš|67}} {{V ceļš|101}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|132}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Skultes muiža]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|132}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|131}}}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Stiene]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|137}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Vitrupe]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Lāde (ciems)|Lāde]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|129}}}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Limbaži]] }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|11}} {{P ceļš|12}}}}
|}
|}

'''P53''' autoceļš '''Duči-Limbaži''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Autoceļš A1 (Latvija)|autoceļu A1]] pie &quot;Dučiem&quot; ar [[Limbaži]]em.&lt;ref&gt;{{valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļš ir {{nobr|28,6 km}}, no kuriem 25,9 km ir valsts pārziņā, bet 2,7 km ved pa Limbažu pilsētas ielām. Limbažos maršruts turpinās pa Jūras, Sporta un Rīgas ielu, daļēji sakrītot ar autoceļa P11 maršrutu. Autoceļš visā garumā ir klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu, tas šķērso [[Limbažu novads|Limbažu novadu]].

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Dūčiem līdz Lādei (0,0.–18,385. km): 1,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 11% kravas transports;
* no Lādes līdz Limbažiem (18,385.–25,918. km): 2,1 tūkstotis transportlīdzekļu diennaktī, 11% kravas transports.

== Vēsture ==
Līdz 2013. gadam maršruts bija valsts vietējais autoceļš V135. V135. Ar Ministru kabineta 2013. gada 13. augusta noteikumiem maršrutu iekļāva reģionālo autoceļu sarakstā kā P53 Duči—Limbaži, savukārt V135 no vietējo autoceļu saraksta svītroja. Sākotnēji P53 maršruta kopgarums tika noteikts 26,8 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 29.septembra… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 9. februārī tika izsludināts konkurss par autoceļa P53 posma [[Viļķi]]-[[Lāde (ciems)|Lāde]] (8,5-18,4km) seguma atjaunošanu.&lt;ref&gt;[http://pvs.iub.gov.lv/show/392715 Paziņojums par līgumu: Valsts autoceļu asfaltēto segumu atjaunošana Vidzemes reģionā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

No 2020. līdz 2021. gadam tika veikta autoceļa pārbūve no Lādes (jeb Naužu dzirnavu apkārtnes) līdz Limbažiem (18,35. - 25,92. km), kas pirms tam bija pēdējais P53 posms ar grants segumu. Pārbūves laikā tika izbūvēts salturīgais slānis un nesaistītu minerālmateriālu pamatne, kā arī ieklātas divas asfaltbetona kārtas. Posmā tika pārbūvētas sešas autobusu pieturvietas, izbūvētas sešas jaunas caurtekas un uzstādītas aizsargbarjeras 7,6 km kopgarumā. Satiksmes drošības un braukšanas komforta uzlabošanai autoceļa trase tika iztaisnota 18., 21., 22. un 25. kilometrā. Pārbūvētais posms tika atklāts 2021. gada 20. septembrī. Būvdarbus veica SIA &quot;Limbažu ceļi&quot; par līgumcenu 5,430 miljoni eiro (ar PVN), tos finansējot no valsts budžeta.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/fotoreportaza-regionalais-cels-duci-limbazi-tagad-visa-garuma-ir-ar-asfalta-segumu-sadarbiba-ar-dap-un-latvijas-dabas-fondu-parbuves-laika-ir-parstadits-vertigs-dabiskais-zalajs/|title=Fotoreportāža: reģionālais ceļš Duči–Limbaži tagad visā garumā ir ar asfalta segumu|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2021-09-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pārbūves laikā tika saglabāti ainaviski nozīmīgie koki, kā arī bērzu un balto vītolu aleja posmā no krustojuma ar autoceļu V129 līdz Limbažiem. Lai pasargātu koku saknes, alejas posmā sāngrāvju vietā tika izbūvēta slēgta ūdens novades sistēma un ap kokiem ierīkotas perforētas caurules sakņu aerācijai. Šo risinājumu izmaksas bija aptuveni 18 tūkstoši eiro (bez PVN). Atbilstoši ornitologu ieteikumiem būvdarbu zonā tika atjaunojas arī četras balto stārķu ligzdas. Sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Latvijas Dabas fondu no būvdarbu zonas tika izņemts un citā vietā pārstādīts arī bioloģiski vērtīgs dabiskais zālājs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2021. gada augustā, lai uzlabotu satiksmes drošību, tika mainīta satiksmes organizācija P53 krustojumā ar Tallinas šoseju (A1), līdz ar A1 autoceļa seguma atjaunošanas darbiem. Krustojumā tika aizliegti trīs no četriem kreisajiem pagriezieniem, saglabājot tikai kreiso pagriezienu no P53 Rīgas virzienā, Tika ierobežota arī tieša izbraukšana uz A1 no Skultes ostas virziena. Krustojums iepriekš bija iekļauts pēc 2014.–2016. gada satiksmes negadījumu datiem noteikto bīstamo ceļu posmu un krustojumu jeb „melno punktu” kartē. Satiksmes organizācija tika mainīta, lai samazinātu konfliktpunktu skaitu un paaugstinātu krustojuma drošību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/tallinas-sosejas-un-ducu-cela-krustojuma-planotas-satiksmes-organizacijas-izmainas-skultes-tirgus-laukums-ir-nelikumiga-buve/|title=Tallinas šosejas un Dūču ceļa krustojumā plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas; Skultes tirgus laukums ir nelikumīga būve|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-07-18|date=2020-05-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Dūči]]
* [[Skultes muiža]]
* [[Stūrīši (Limbažu pagasts)]]
* [[Stiene]]
* [[Limbaži]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P053]]</text>
      <sha1>qdfwme9o50iotm7bc3uq0f5kr7a321q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aksolotls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>275607</id>
    <revision>
      <id>4495467</id>
      <parentid>3473825</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T15:28:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495467</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12353" sha1="1leunc4abqsa6kt5ase91txik0o0sf2" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        nosaukums = 
|          platums = 280px
|           attēls = Axolotl_ganz.jpg
|       att_izmērs = 260px
|    att_nosaukums = 
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|            klase = Amphibia
|         klase_lv = Abinieki
|  kārta=Caudata
|  kārta_lv=Astainie abinieki
| apakškārta = Salamandroidea
| apakškārta_lv = Salamandru apakškārta
| dzimta = Ambystomatidae
| dzimta_lv = Ambistomu dzimta
| dzimta_r = Ambistomas
| ģints = Ambystoma
| ģints_lv = Ambistomas
| suga =  Ambystoma mexicanum
| suga_lv = Aksolotls
|         binomial = Ambystoma mexicanum &lt;small&gt;([[George Shaw (biologs)|Shaw]], 1789)&lt;/small&gt;
|      kategorijas = nē
}}
'''Aksolotls''' jeb '''aksolotla salamandra''', arī '''Meksikas ambistoma'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgaleszoo.biology.lv/Dzivnieki.htm |title=Latgales Zoo: Dzīvnieku operatīvais saraksts |access-date={{dat|2015|03|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304125522/http://latgaleszoo.biology.lv/Dzivnieki.htm |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; (''Ambystoma mexicanum'') ir [[ambistomu dzimta]]s (''Ambystomatidae'') salamandru suga, kas savvaļā sastopama tikai [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref name=iuc/&gt; To sauc arī par '''Meksikas staigājošo zivi''', bet [[acteki|acteku]] valodā aksolotls nozīmē ūdens monstrs, ūdens briesmonis, arī ūdens rotaļlieta.&lt;ref name=bries&gt;[http://www.delfi.lv/izklaide/dabas-brinumi/zveru-dzive/prognoze-ka-izmirs-udens-monstri-aksolotli.d?id=44085045 Prognozē, ka izmirs 'ūdens monstri' aksolotli]&lt;/ref&gt; Acteki uzskatīja, ka šis dzīvnieks iemieso nāves un iznīcības dievību.&lt;ref name=bries/&gt; 

Aksolotls ir viena no tām salamandrām, kurai pieaugot, nenotiek metamorfoze no kāpura par tipisku [[ambistomas]] pieaugušo īpatni. Tam neattīstās [[plaušas]] un pieaudzis aksolotls tāpat kā tā kāpuri dzīvo zem ūdens un elpo ar žaunām. Aksolotlus bieži sajauc ar tuvu radniecīgajiem [[tīģersalamandra]]s (''Ambystoma tigrinum'') un [[Rietumkrasta tīģersalamandra]]s (''Ambystoma mavortium'') kāpuriem. Šīm sugām ir plaša izplatība [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], un tie mājo arī Meksikā. Ārēji līdzīgi, bet ļoti attāli radniecīgi ir arī [[ūdenssuņi]] (''Necturus''), kas ir ūdenī dzīvojošas salamandras.&lt;ref&gt;Malacinski, George M. (Spring 1978). &quot;The Mexican Axolotl, Ambystoma mexicanum: Its Biology and Developmental Genetics, and Its Autonomous Cell-Lethal Genes&quot;. American Zoologist (Oxford University Press).&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==
[[Attēls:Ajolote.jpg|thumb|left|240px|Aksolotlam ir liela, plata galva, aiz kuras uzreiz ir trīs pāri ārējo žaunu]]
[[Attēls:Axolotl.jpg|thumb|left|240px|Ja aksolotls ir sārts, bet tā acis ir melnas, tā nav albīnā morfa]]
Aksolotls savvaļā kādreiz bija sastopams [[Meksika]]s galvaspilsētas [[Mehiko]] dienvidu malā — [[Sočimilko]] un [[Čalko]] ezeru sistēmās (ne tikai pašos ezeros, bet arī to pietekās, kanālos un citās savienotajās ūdenstilpēs).&lt;ref name=iuc&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/1095/0 IUCN: Ambystoma mexicanum]&lt;/ref&gt; Diemžēl, lai izvairītos no regulārajiem plūdiem, Čalko ezers tika nosusināts un vienīgā ūdenstilpju sistēma, kurā mūsdienās varētu dzīvot aksolotli, ir Sočimilko ezers un tam pieguļošie kanāli. Ūdenskrātuves piesārņojuma un citu ārējo faktoru dēļ iespējams, ka savvaļā suga ir izmirusi. [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]] (''IUCN'') šo sugu nosaukusi par kritiski apdraudētu ({{val-en|critically endangered}}).&lt;ref name=iuc/&gt; Pēc 2013. gada neveiksmīgajiem meklējumiem, kad savvaļā neizdevās atrast nevienu aksolotlu, dabas pētniekiem 2015. gadā ir izdevies atrast vairākus šos apdraudētos abiniekus, kas ir devis kaut nelielu optimismu sugas izdzīvošanas prognozēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.discovery.com/animals/endangered-species/meet-the-mexican-walking-fish-an-animal-on-the-brink-151104.htm |title=Discovery: Meet the Mexican Walking Fish, an Animal on the Brink |access-date={{dat|2015|11|11||bez}} |archive-date={{dat|2015|11|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151107045609/http://news.discovery.com/animals/endangered-species/meet-the-mexican-walking-fish-an-animal-on-the-brink-151104.htm }}&lt;/ref&gt; 

Sugas glābiņš ir lielā populācija nebrīvē, jo aksolotli ir populāri akvāriju [[mājdzīvnieki]] visā pasaulē. Tos audzē arī zinātniski pētnieciskajos institūtos, kuros tiek pētīta aksolotlu spēja ataudzēt zaudētās ķermeņa daļas, mazāk svarīgas [[smadzenes|smadzeņu]] daļas ieskaitot.&lt;ref&gt;Roy, S; Gatien, S (November 2008). &quot;Regeneration in axolotls: a model to aim for!&quot;. Experimental Gerontology 43 (11): 968–73. doi:10.1016/j.exger.2008.09.003. {{PMID|18814845}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.frut.lv/lv/scitech/science/84486 |title=Aksolotli atjaunojas līdzīgi kā zīdītāji |access-date={{dat|2015|03|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304190011/http://news.frut.lv/lv/scitech/science/84486 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Izskats ==
Dzimumbriedumu aksolotls sasniedz 18—24 mēnešu vecumā. Pieaugušie īpatņi ir 15—45 cm gari, visbiežāk tie ir apmēram 23 cm gari un garāki par 30 cm ļoti reti. Aksolotls izskatās kā salamandru kāpuri. Tam ir trīs pāri ārējo [[žaunas|žaunu]], kuras kustoties virza ar [[skābeklis|skābekli]] piesātinātu ūdeni. Zem ārējām žaunām atrodas četras žaunu spraugas. Aksolotla galva ir liela, plata, acis kā visiem salamandru kāpuriem bez plakstiņiem. Kājas vāji attīstītas, garas un tievas. Mutē ir tikko pamanāmi zobu aizmetņi, kuri, ja notiktu metamorfoze, attīstītos par zobiem. Mazo acu un lielās mutes dēļ rodas iespaids, ka aksolotls visu laiku smaida.

Aksolotliem izšķir četras krāsu morfas, no kurām divas ir mutācijas [[krāsa]]s. Tā tipiskās krāsas ir dažādu toņu [[brūns (krāsa)|brūnā]] krāsa ar raibumiņiem un [[melns|melnā]]. Mutācijas krāsas ir gaiši sārta ar melnām acīm un [[Albīnisms|albīnā]] morfa, kurai ir gandrīz balta, gaiši ruda vai zeltaina [[āda]] ar rudām acīm. Gandrīz baltajiem aksolotliem ir rozā žaunas.&lt;ref name=aqua&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aquariumindustries.com.au/wp-content/uploads/2012/07/Mexican-Walking-Fish.pdf |title=Mexican Walking Fish, Axolotls |access-date={{dat|2015|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131029184948/http://www.aquariumindustries.com.au/wp-content/uploads/2012/07/Mexican-Walking-Fish.pdf }}&lt;/ref&gt;

=== Dzimumu atšķiršana ===
Aksolotlam ir samērā viegli atšķirt dzimumus vienu no otra. Pieaugušam [[tēviņš|tēviņam]] ap kloākas atveri (starp pakaļkājām) ir neliels uztūkums. Tiem ir arī garākas astes un šaurākas galvas nekā mātītēm. [[Mātīte]]s kopumā ir apaļīgākas un platākas.&lt;ref name=aqua/&gt;

== Ekoloģija ==
[[Attēls:Ajolote 1.JPG|thumb|260px|Mazo acu un lielās mutes dēļ rodas iespaids, ka aksolotls visu laiku smaida]]
[[Attēls:Ambystoma.mexicanum.eggs.jpg|thumb|260px|Aksolotlu ikru pika]]
Aksolotls visu mūžu dzīvo ūdenī un elpo ar žaunām. Savvaļā tas piemērojies dzīvei diezgan skarbos apstākļos — ūdens [[temperatūra]] ļoti reti paceļas augstāk par 20 °C, bet [[ziema]]s periodā tā bieži noslīd zem 6—7 °C. Aksolotls ir plēsīgs dzīvnieks un barojas ar dažādiem maziem ūdens [[bezmugurkaulnieki]]em, piemēram, [[tārpi]]em, [[kukaiņi]]em, kā arī ar nelielām zivtiņām. Barību aksolotls atrod, izmantojot [[oža|ožu]], bet to noķer, ar spēku iesūcot mutē kopā ar ūdeni.&lt;ref name=aqua/&gt;&lt;ref&gt;Wainwright, P. C., et al. (1989). &quot;Evolution of motor patterns: aquatic feeding in salamanders and ray-finned fishes.&quot; Brain, behavior and evolution 34(6): 329-341&lt;/ref&gt; 

Aksolotli vairojas ar iekšējo apaugļošanos. Pavasarī mātīte izlaiž 300—1000 ikru, kas iekļauti kopējā želejveida masā. Pēc apmēram 2 nedēļām, ja ūdens temperatūra ir 14—18 °C, izšķiļas kāpuri.&lt;ref name=aqua/&gt; Tiem ir trīs pāri ārējo žaunu, kas atrodas uzreiz aiz galvas virs žaunu spraugām. Visiem kāpuriem ir plata astes spura, kura uz muguras sākas pie galvas pamatnes un beidzas astes galā, bet zem vēdera tā sniedzas līdz kloākai. Drīz pēc izšķilšanās no ikriem kāpuriem sāk attīstīties [[kājas]]. Pieaugušie īpatņi no kāpuriem atšķiras tikai ar lielāku augumu. 

== Aksolotli kā mājdzīvnieki ==
Aksolotli kā eksotiski dzīvnieki [[Eiropa|Eiropā]] tika ievesti jau [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidū. Tie kļuva par populāriem akvāriju mājdzīvniekiem, tā kā tos ir samērā viegli uzturēt, salīdzinot ar citām salamandrām, kurām ir nepieciešami mitri sauszemes apstākļi. Aksolotlu īpašniekiem vajadzētu saprast faktu, ka, lai arī aksolotls ir staigājošs dzīvnieciņš, to nedrīkst celt laukā no ūdens, jo, līdzīgi kā [[zivis]], arī tas elpo tikai ar žaunām un ārpus ūdens slāpst.&lt;ref name=aqua/&gt;

Aksolotlam ir piemēroti tādi paši akvāriji, kādos tiek turētas [[zelta zivtiņa]]s. Piemēram, akvārijs, kura izmērs ir 60 cm x 30 cm x 30 cm, ir piemērots vienam aksolotlu pārim.&lt;ref name=aqua/&gt; Ūdens nepārtraukti ir jābagātina ar skābekli, kā arī tas ir jāfiltrē. Jo ūdens būs tīrāks un bagātāks ar skābekli, jo labāk jutīsies aksolotli. Ūdeni akvārijā vajadzētu atjaunināt reizi mēnesī, nomainot vienu trešdaļu ūdens. Tā kā aksolotli ir aktīvi nakts laikā, tad spilgta gaisma tos traucē, īpaši nervozi kļūst albīnie aksolotli.&lt;ref name=aqua/&gt; Akvārija ūdens temperatūrai jābūt 10—20 °C, ūdens skābumam jābūt 7,0—7,5 pH.&lt;ref name=aqua/&gt; Akvārijā jābūt dažādām slēptuvēm, īpaši, ja kopā dzīvo vairāki aksolotli. Dzīvnieki var viens otram arī uzbrukt, ja tiem nav savas slēptuves.&lt;ref name=aqua/&gt;

Tos var barot ar dažādiem dzīviem, nelieliem kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī ar zivju ikriem. Apetīte ir cieši saistīta ar ūdens temperatūru. Jo ūdens siltāks, jo apetīte lielāka. Ja ūdens ir vēsāks par 10 °C, aksolotli pārtrauc ēst. Ja akvārijā ir nārstojusi mātīte, pieaugušie aksolotli ir jāizņem, citādi visi mazuļi tiks apēsti.&lt;ref name=aqua/&gt;

== Apdraudējums ==
Izplešoties Mehiko pilsētai, tiek piesārņoti apkārtnes ūdeņi, kā rezultātā cieš daudzās dzīvnieku sugas šajās ūdenstilpēs. Sočimilko ezers pamatā saglabājies vairs tikai kā kanālu sistēma. Aksolotlus apdraud ne tikai ezera piesārņojums, bet arī svešzemju zivju sugas, kas introducētas Sočimilko kanālos — [[Āfrikas tilapijas]] (''Oreochromis'') un [[Karpu ģints|karpas]], kuras ļoti labprāt barojas ar aksolotliem.&lt;ref&gt;[http://scienceheathen.com/2015/02/06/near-extinct-animals-mediterranean-monk-seal-axolotl-mexican-salamander-tiger-spider-southern-bluefin-tuna-alabama-cavefish/ Near Extinct Animals — Mediterranean Monk Seal, Axolotl Mexican Salamander, Tiger Spider, Southern Bluefin Tuna, &amp; Alabama Cavefish]&lt;/ref&gt; 2013. gadā, veicot četru mēnešu meklējumus savvaļā, neizdevās atrast nevienu aksolotla īpatni. Salīdzinoši 1998. gadā tika atrasti 6000 īpatņi, 2003. gadā 1000 īpatņi, bet 2008. gadā 100.&lt;ref&gt;Stevenson, M. (2014-01-28). &quot;Mexico's 'water monster' may have disappeared&quot;. Associated Press.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[http://www.diena.lv/tehnologijas/jaunumi/salamandras-geni-laus-atgut-kermena-dalas-676730 Salamandras gēni ļaus atgūt ķermeņa daļas]
*[http://spoki.tvnet.lv/tribine/Meksika-glabj-udens-briesmoni/586229 Meksikā glābj ūdens briesmoni]{{Novecojusi saite}}
*[http://www.axolotl.org Axolotls: The Fascinating Mexican Axolotl]
*[https://web.archive.org/web/20141108053543/http://www.geog.ucsb.edu/events/department-news/1368/mexico-s-water-monsters-are-becoming-extinct/ February 12, 2014 - Mexico’s “Water Monsters” Are Becoming Extinct]
*[http://eol.org/pages/1019571/overview Mexican Axolotl]


[[Kategorija:Ambistomu dzimta]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas abinieki]]
[[Kategorija:Meksikas fauna]]</text>
      <sha1>1leunc4abqsa6kt5ase91txik0o0sf2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maurīcijas bulbuls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>278853</id>
    <revision>
      <id>4495584</id>
      <parentid>3999015</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T06:05:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-40470-98</username>
        <id>148102</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4495584</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3869" sha1="s82jpgxep67lrvvdc7gx9jb1timflc2" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls          = Mauritius Bulbul.jpg
| valsts          = Animalia
| valsts_lv       = Dzīvnieki
| tips            = Chordata
| tips_lv         = Hordaiņi
| klase           = Aves
| klase_lv        = Putni
| kārta           = Passeriformes
| kārta_lv        = Zvirbuļveidīgie
| dzimta          = Pycnonotidae
| dzimta_lv       = Bulbuli
| dzimta_r        = Bulbulu dzimta
| ģints           = Hypsipetes
| ģints_lv        =
| suga            = Hypsipetes olivaceus
| suga_lv         = Maurīcijas bulbuls
| binomial        = Hypsipetes olivaceus &lt;small&gt;([[William Jardine (naturalist)|Jardine]] &amp; [[Prideaux John Selby|Selby]], 1835)&lt;/small&gt;
| sinonīmi = 
* ''Hypsipetes borbonicus olivaceus''
* ''Ixocincla olivacea''
| kategorijas = nē
}}
'''Maurīcijas bulbuls''' (''Hypsipetes olivaceus'') ir [[zvirbuļveidīgie|zvirbuļveidīgo]] kārtas [[bulbulu dzimta]]s putns, kas [[endēms]] [[Maurīcija]]i.

Sākotnēji bija sistematizēta kā [[Reinjonas bulbuls|Reinjonas bulbula]] (''Hypsipetes borbonicus'') pasuga ''H. borbonicus olivaceus''. Kā atsevišķu sugu to izdalīja 1993. gadā.&lt;ref name=&quot;Arkive&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Bird&quot;/&gt;  

== Izskats ==
[[Attēls:N71 w1150.jpg|thumb|left|Maurīcijas bulbuls; 1876—1878. gada zīmējums]]
Ķermeņa garums ap 24 cm. Tēviņi un mātītes ārēji līdzīgi, bet tēviņi ir nedaudz lielāki. 

Apspalvojums variē dažādās olīvzaļās un pelēkās nokrāsās, vēderam tonis dzeltenīgs. Galva olīvi pelēcīga; to rotā neliels, gandrīz pilnīgi melns cekuls. [[Knābis]] oranžs vai dzeltens, kājas iesārtas. Jaunuļu apspalvojums gaiši brūns, knābis — melngans.&lt;ref name=&quot;Arkive&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://arkive.org/mauritius-black-bulbul/hypsipetes-olivaceus/ |title=Wildscreen Arkive |access-date={{dat|2015|03|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150123233809/http://www.arkive.org/mauritius-black-bulbul/hypsipetes-olivaceus/ |archivedate={{dat|2015|01|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Bird&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=7304 |title=BirdLife International |access-date={{dat|2015|03|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305011339/http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=7304 }}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesveids ==
Sastopams gandrīz visa veida mežos, kaut arī dod priekšroku mūžzaļiem platlapju mežiem. Meklē barību arī gar meža nomalēm, krūmainās vietās un plantācijās.&lt;ref name=&quot;IUCN&quot;&gt;[http://iucnredlist.org/details/22713239/0 Hypsipetes olivaceus''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140312213208/http://www.iucnredlist.org/details/22713239/0 |date={{dat|2014|03|12||bez}} }}, [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Dzīvo pāros vai nelielos bariņos. 

Ligzdošanas laikā pāris aizstāv savu nelielo teritoriju. Mātīte veido paviršu ligzdu kokā vai nelielā krūmā divu līdz deviņu metru augstumam. Perējumā parasti trīs [[ola]]s, inkubācijas periods 15—16 dienas. Putnēnus baro abi vecāki.

== Barība ==
Kā citi dzimtas pārstāvji, pārtiek galvenokārt no dažādiem [[augs|augiem]]. Ēdienkarti papildina kokos dzīvojoši [[circeņi]], [[tauriņi]], [[kāpuri]], [[zarkukaiņi]], kā arī [[Maurīcijas dienas gekons|gekoni]].&lt;ref name=&quot;Arkive&quot;/&gt;

== Apdraudējums ==
Galveno apdraudējumu rada [[mežu izciršana]], lai ierīkotu tējas plantācijas, kā arī savulaik salā introducētie [[krabjēdājmakaki]] (''Macaca fascicularis''), kas izposta [[ligzda]]s.

1970. gados bija atlikuši 200 Maurīcijas bulbulu pāru. 1993. gadā populāciju veidoja ap 280 pāru.&lt;ref name=&quot;IUCN&quot;/&gt; Mūsdienās suga joprojām ir reta, tomēr populācija - stabila.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Maurīcijas putni]]
[[Kategorija:Maurīcijas endēmie putni]]
[[Kategorija:Bulbuļu dzimta]]</text>
      <sha1>s82jpgxep67lrvvdc7gx9jb1timflc2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Psihoterapija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>280622</id>
    <revision>
      <id>4495555</id>
      <parentid>4431724</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:16:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Sabiedriskais darbs]]; pievienoju [[Kategorija:Sociālais darbs]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495555</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3279" sha1="8ihhgmkwk8whaaqydwpgvh4xowkzf2r" xml:space="preserve">'''Psihoterapija''' ir [[terapija]] indivīda [[garīgā veselība|garīgās veselības]] uzlabošanai. Tā visbiežāk risina indivīda garīgās un emocionālās problēmas, bet tā var arī palīdzēt veidot [[personība|personību]] un ļaut dziļāk izprast sevi.&lt;ref&gt;[http://psihoterapija.lv/kas-ir-psihoterapija/psihoterapijas-process-un-merki/ Psihoterapijas process un mērķi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150303001420/http://psihoterapija.lv/kas-ir-psihoterapija/psihoterapijas-process-un-merki/ |date={{dat|2015|03|03||bez}} }}, psihoterapija.lv. Latvijas psihoterapeitu biedrība. Atjaunināts: {{dat|2015|04|10}}.&lt;/ref&gt; Psihoterapija notiek caur runas terapiju, ar cita cilvēka starpniecību, kas var būt psihoterapeits, [[psihologs]], sociālais darbinieks, [[garīdzniecība|garīdznieks]] vai jebkura cita veida [[persona]], kurai ir ļoti labas zināšanas par cilvēka [[psihe|psihi]] un pietiekama pieredze šāda veida palīdzības sniegšanā. Veiksmīgā psihoterapijā klients pozitīvi izmainās, viņu nenomāc iepriekšējā uzvedība, uzskati, vēlmes, domas un emocijas. Ideālā gadījumā tās nomaina daudz patīkamākās un vajadzīgākas alternatīvas.

Psihoterapija sastāv no interaktīva procesa starp personu vai grupu un psihoterapeitu. Tās mērķis ir saprast nomācošu domu, jūtu vai uzvedības cēloņus un apjomu, lai atrisinātu problēmu un ļautu pilnvērtīgi funkcionēt.&lt;ref&gt;{{cite web |work= Wellness.com |url= http://www.wellness.com/reference/therapies/psychotherapy |title= Psychoanalysis |accessdate= }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Pareizi praktizētas psihoterapijas rezultāts ir [[indivīds]], kas apzinās, ka viņa labklājība ir uzlabojusies. Psihoterapeits izmanto dažādus paņēmienus, lai uzlabotu pacienta vai grupas (piemēram, [[ģimene]]s) garīgo veselību. To vidū var būt draudzīgu attiecību veidošana ar pacientu, dialogs, [[komunikācija]] un uzvedības maiņa.

Latvijā, kā arī vēl dažās citās [[Eiropa]]s valstīs, psihoterapeita amats nav regulēts, tituls nav aizsargāts, darba kvalitāte netiek kontrolēta. Dažās valstīs pastāv neatkarīgas profesionālās apvienības ar brīvprātīgas reģistrācijas sistēmām - sūdzību gadījumā klientam tad pastāv iespēja griezties pie attiecīgās profesionālās apvienības. Vēl citās valstīs - piemēram [[Vācija|Vācijā]] - psihoterapeita amats tiek stingri regulēts. Šī regulācija attiecas gan uz pašu pieeju amatam, gan arī uz psihoterapeita izglītības saturu un sertifikāciju, gan arī uz titulu piešķiršanu un lietošanu. Arī regulētie un aizsargājamie tituli dažādās valstīs ir dažādi.&lt;ref name=Woelbert&gt;[https://ec.europa.eu/jrc/en/publication/eur-scientific-and-technical-research-reports/psychotherapy-mental-illness-europe-exploration-evidence-base-and-status-quo Psychotherapy for mental illness in Europe: An exploration on the evidence base and the status quo]&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Psihoanalīze]]
* [[Psihiatrija]]
* [[Hipnoze]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{psiholoģija-aizmetnis}}
{{medicīna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Klīniskā psiholoģija]]
[[Kategorija:Terapija]]
[[Kategorija:Sociālais darbs]]
[[Kategorija:Garīgā veselība]]</text>
      <sha1>8ihhgmkwk8whaaqydwpgvh4xowkzf2r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4495538</id>
      <parentid>4495372</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T02:10:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4495538</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="101414" sha1="2d5wwcnjaerj50rq2bpvok7bduqb0tk" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
|2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}}
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
|2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
|2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
|2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
|2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
|2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?
|2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
|2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}}
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
|2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
|2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
|2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
|2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
|2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
|2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
|2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
|2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
|2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}}
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt;}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
|2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
|2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
|2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
|2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
|2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}}
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
|2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
|2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
|2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
|2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
|2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
|2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
|2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
|2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
|2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
|2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
|2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
|2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]?
|2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
|2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
|2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt;}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
|2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
|2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
|2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
|2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
|2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
|2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
|2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
|2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
|2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
|2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}}
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
|2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
|2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
|2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
|2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
|2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt;}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
|2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt;}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
|2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
|2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
|2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
|2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}}
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
|2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
|2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
|2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
|2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
|2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
|2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
|2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
|2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
|2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}}
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
|2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
|2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
|2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt;}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
|2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
|2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
|2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
|2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
|2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
|2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
|2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
|2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
|2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
|2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
|2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
|2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
|2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
|2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
|2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
|2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
|2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
|2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
|2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
|2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}}
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
|2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
|2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
|2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
|2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
|2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
|2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
|2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
|2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
|2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>2d5wwcnjaerj50rq2bpvok7bduqb0tk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kaitējumu mazinoši pasākumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>300231</id>
    <revision>
      <id>4495560</id>
      <parentid>4156321</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:22:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Sociālais darbs]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495560</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3719" sha1="pbho0uehpm3s1uf1tjunrzxsuaky3jl" xml:space="preserve">'''Kaitējumu mazinoši pasākumi''' ir virkne [[publiskā veselība|publiskās veselības]] prakšu, kas ir ieviesta, lai mazinātu potenciālās kaitnieciskās sekas dažādai cilvēku uzvedībai, gan legālai, gan nelegālai. Galvenokārt šīs prakses attiecina uz [[psihotropās vielas|psihotropo vielu]] lietošanu un [[sekss|seksu]].

Šo pasākumi kritiķi uzskata, ka pieciešot riskantas vai nelegālas aktivitātes tiek sūtīts nepareizs signāls sabiedrībai, ka šīs aktivitātes ir atbalstāmas, tāpat ir uzskats, ka šīs prakses neveicina kaitējuma mazināšanu ilgtermiņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.incb.org/pdf/e/ar/2001/incb_report_2001_3_oceania.pdf |title=INCB 2001 Annual Report - Oceania |accessdate=2010-03-28 |page=559 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101125183254/http://incb.org/pdf/e/ar/2001/incb_report_2001_3_oceania.pdf |archivedate=2010-11-25 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.encyclopedia.com/doc/1P2-17571220.html |title=Anger as Vice Girls Get Free Condoms |accessdate=2010-04-20 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Psihotropās vielas ==
Šļirču apmaiņas programmas mazina risku [[heroīns|heroīna]] un citu narkotiku lietotājiem dalīt šļirces savā starpā un izmantot tās vairākkārt. Dalīšanās ar šļircēm veicina bīstamu infekciju kā [[HIV]] un [[C hepatīts|C hepatīta]] izplatību narkotiku lietotāju vidū.

[[Opioīdi|Opioīdu]] aizstājējterapija ir medicīniska procedūra, kur heroīna vietā tā lietotājiem tiek piedāvātas citas narkotikas ar garāku un mazāk eiforisku iedarbību kā [[metadons]] un [[bufrenorfīns]] — tās tiek ievadītas medicīnas darbinieku uzraudzībā. Cita veida terapija ir heroīna injicēšanas nomainīšana ar heroīnu tablešu formā.

Atsevišķas vietas piedāvā arī citu psihotropo vielu aizstājējterapiju. Piemēram, [[Toronto]] kļuva par pirmo pilsētu, kur bezpajumtniekiem tiek piedāvāta bezmaksas glāze [[vīns|vīna]] reizi stundā, paliekot patversmē pa nakti, lai novērstu bezpajumtnieku apreibināšanos ar zobu skalojamajiem līdzekļiem, odekoloniem un dažādiem [[alkoholiskie dzērieni|alkoholu]] saturošiem industriāliem produktiem.

Adatu un šļirču apmaiņas programma, kā arī opioīdu aizstājējterapija ir divi galvenie kaitējumu mazinošie pasākumi primārās [[Veselības aprūpe|veselības aprūpē]]. Atsevišķās valstīs ir ieviestas drošu injekciju vietas, kur narkotiku lietotājiem tiek piedāvāta higiēnas normām atbilstoša un no stresa brīva vide, lai veiktu narkotiku uzņemšanu. Tajās atrodas sterils injekciju aprīkojums, informācija par vielām un medicīnas personāls. Tāpat atsevišķās vietās tiek piedāvātas bezmaksas taksometra programmas alkohola lietotājiem, lai novērstu transportlīdzekļu vadīšanu dzērumā.

== Sekss ==
Daudzās skolās ir ieviesta [[drošs sekss|droša seksa]] izglītība pusaudžiem un vēl pusaudžu vecumu nesasniegušiem skolēniem, kas jau varētu stāties seksuālās aktivitātēs. Tā kā daudzi uzsāk seksuālās aktivitātes tieši pusaudžu vecumā, tiek īpaši uzsvērta aizsarglīdzekļu kā [[prezervatīvs|prezervatīvu]] nozīme, lai novērstu nevajadzīgu [[grūtniecība|grūtniecību]] un [[Seksuāli transmisīvā slimība|seksuāli transmisīvu slimību]] izplatību.

Kopš 1999. gada vairākas valstis, piemēram, [[Vācija]] (2002) un [[Jaunzēlande]] (2003), ir legalizējušas [[prostitūcija|prostitūciju]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Veselības aprūpe]]
[[Kategorija:Infekcijas slimības]]
[[Kategorija:Psihotropās substances]]
[[Kategorija:Sekss]]
[[Kategorija:Alkoholisms]]
[[Kategorija:Sociālais darbs]]</text>
      <sha1>pbho0uehpm3s1uf1tjunrzxsuaky3jl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inovācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>314229</id>
    <redirect title="Jauninājums" />
    <revision>
      <id>4495526</id>
      <parentid>2508874</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T00:28:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Jaunievedums]] to [[Jauninājums]]</comment>
      <origin>4495526</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="qjc2nj892snzo4knvk780ieb99za2a4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jauninājums]]</text>
      <sha1>qjc2nj892snzo4knvk780ieb99za2a4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Inovācija</title>
    <ns>1</ns>
    <id>314230</id>
    <redirect title="Diskusija:Jauninājums" />
    <revision>
      <id>4495524</id>
      <parentid>2508876</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T00:28:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Diskusija:Jaunievedums]] to [[Diskusija:Jauninājums]]</comment>
      <origin>4495524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="ry9dub6o6idbztgjbl4dj7wi54gqa03" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Jauninājums]]</text>
      <sha1>ry9dub6o6idbztgjbl4dj7wi54gqa03</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunievedumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>316952</id>
    <redirect title="Jauninājums" />
    <revision>
      <id>4495527</id>
      <parentid>2518340</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T00:29:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Jaunievedums]] to [[Jauninājums]]</comment>
      <origin>4495527</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="qjc2nj892snzo4knvk780ieb99za2a4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jauninājums]]</text>
      <sha1>qjc2nj892snzo4knvk780ieb99za2a4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Garca (Odera)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>324959</id>
    <revision>
      <id>4495582</id>
      <parentid>4258202</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T06:03:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sàádî</username>
        <id>141076</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:DEU Gartz (Oder) COA alt.svg]] → [[File:DEU Gartz (Oder) COA (alt).svg]] [[c:COM:FR#FR1|Criterion 1]] (original uploader’s request)</comment>
      <origin>4495582</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1878" sha1="li3gbadnvdbsk1mxdnkyoa5dnkxb97k" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Garca (Odera)
| image_skyline = Brama wjazdowa do Gartz - panoramio.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Pilsētas viduslaiku aizsardzības mūru atliekas
| image_flag = 
| image_shield =DEU Gartz (Oder) COA (alt).svg
| pushpin_map = Vācija#Brandenburga
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{DEU}}
| subdivision_type1 = [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]]
| subdivision_name1 = [[Brandenburga]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Ukermarkas apriņķis]]
| established_title3 = 
| established_date3 = 
| area_total_km2 = 61.88
| population_as_of = 2015
| population_total = 2478
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 53
| latm = 12
| lats = 29
| latNS = N 
| longd = 14
| longm = 23
| longs = 32
| longEW = E
| elevation_m = 6
| website = {{URL|https://www.gartz.de}}
}}

'''Garca (Odera)''' ({{val|de|Gartz (Oder)}}) ir pilsēta [[Vācija|Vācijā]], [[Brandenburga|Brandenburgā]], [[Ukermarkas apriņķis|Ukermarkas apriņķī]] [[Odera]]s upes kreisajā krastā. Upes pretējā krastā atrodas [[Polija]]s pilsēta [[Grifino]].

== Vēsture ==

Vēsturiski būdama [[Pomerānija]]s pilsēta, rakstos pirmoreiz minēta 1124. gadā. Pilsētas tiesības no 1249. gada. Kad pēc Otrā pasaules kara tika izveidota Polijas - Vācijas robeža pa [[Oderas - Neises līnija|Oderas - Neises līniju]], Garca kļuva par robežpilsētu. Pēc Otrā pasaules kara Garca līdz 1991. gadam bija [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] sastāvā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brandenburgas pilsētas]]</text>
      <sha1>li3gbadnvdbsk1mxdnkyoa5dnkxb97k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Decimāldaļa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366553</id>
    <revision>
      <id>4495466</id>
      <parentid>3797614</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T15:28:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495466</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11470" sha1="hcxm0jcffsnufdw6saiwm7ofr7iak1i" xml:space="preserve">Daļas, kuru saucējā ir 10, 100, 1000 utt. un kuras pieraksta īpašā veidā bez saucēja, sauc par '''decimāldaļām'''. [[Cipars|Ciparus]] pa labi no komata sauc par skaitļa decimālcipariem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Matemātika 5.klasei|last=J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.)|first=|publisher=Zvaigzne ABC|year=2008|isbn=978-9984-40-138-6|location=Rīga|pages=}}&lt;/ref&gt;

Piemēri: 

&lt;math&gt;\frac{1}{10}=0,1&lt;/math&gt;     &lt;math&gt;\frac{1}{100}=0,01&lt;/math&gt;     &lt;math&gt;\frac{1}{1000}=0,001&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;\frac{7}{10}=0,7&lt;/math&gt;     &lt;math&gt;\frac{23}{100}=0,23&lt;/math&gt;     &lt;math&gt;\frac{39}{1000}=0,039&lt;/math&gt;

== Decimāldaļas jēdziens un īpašības ==

=== Decimāldaļas pieraksts un lasīšana ===

Desmitdaļas, simtdaļas, tūkstošdaļas utt. var pierakstīt, nerakstot+ saucēju, proti, aiz veselā skaitļa liek komatu un aiz komata raksta tikai skaitītāju, ievērojot, ka desmitdaļai ir pirmā vieta aiz komata, simtdaļai – otrā vieta aiz komata utt. Ja veselā nav, tad tā vietā raksta 0. Decimāldaļā aiz komata ir tik ciparu, cik nuļļu ir daļas saucējā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Matemātika 5.klasei|last=I.Lude, J.Lapiņa|first=|publisher=Izdevniecība &quot;Pētergailis&quot;|year=2011|isbn=978-9984-33-318-2|location=Rīga|pages=}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Piemēri:
|Raksta
|Lasa
|-
|&lt;math&gt;2\frac{7}{10}=2,7&lt;/math&gt;
|'''''divi veseli septiņas desmitdaļas vai divi komats septiņi'''''
|-
|&lt;math&gt;\frac{13}{100}=0,13&lt;/math&gt;
|'''''nulle veselu trīspadsmit simtdaļas vai nulle komats trīspadsmit'''''
|-
|&lt;math&gt;5\frac{42}{1000}=5,042&lt;/math&gt;
|'''''pieci veseli četrdesmit divas tūkstošdaļas vai pieci komats nulle četrdesmit divi'''''
|}

=== Decimāldaļu paplašināšana un saīsināšana ===

Decimāldaļu lielums nemainās, ja tām beigās pieraksta nulles vai tās atmet. Atmetot beigu nulles, decimāldaļa tiek saīsināta, pierakstot nulles - paplašināta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 

Paplašināšana:

&lt;math&gt;4,51=4,510=4,5100=4,51000&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;1,2=1,20=1,200=1,2000&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;0,05=0,050=0,0500=0,05000&lt;/math&gt;

Saīsināšana:

&lt;math&gt;0,7050=0,705&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;0,100=0,1&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;0,020=0,02&lt;/math&gt;


Ja decimāldaļa izsaka naudas daudzumu, tad to parasti raksta ar diviem decimālcipariem (kaut arī šo daļu varētu saīsināt).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Piemēri:

'''&lt;big&gt;Ls 1,40 (nevis 1,4)&lt;/big&gt;'''

'''&lt;big&gt;Ls 3,00&lt;/big&gt;''' 

'''&lt;big&gt;Ls 2,20&lt;/big&gt;'''


==== Decimāldaļu salīdzināšana ====

Lai salīdzinātu decimāldaļas, vienādo decimālciparu skaitu (ciparu skaitu aiz komata) un salīdzina skaitļus, ko veido cipari, kas atrodas aiz komata.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Piemērs: 

'''Salīdzināsim 5,345 un 5,36.''' 

Šajā nolūkā abām daļām vienādosim decimālciparu skaitu, t.i., 5,36 labajā pusē pierakstīsim nulli: 5,360.

Tā kā 345&lt;360, tad 5,345&lt;5,360 jeb 5,345&lt;5,36


Skaitļus salīdzinot, var spriest arī šādi: 

No diviem skaitļiem lielāks ir tas, kam veselo skaits ir lielāks; ja veselo skaits ir vienāds, tad lielāks tas, kam vairāk desmitdaļu; ja arī desmitdaļu skaits ir vienāds, tad lielāks tas, kam vairāk simtdaļu, utt.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;


Piemēri:

'''&lt;big&gt;1,5897&gt;0,5897&lt;/big&gt;''' 

'''&lt;big&gt;2,147&gt;2,145&lt;/big&gt;'''

'''&lt;big&gt;0,24&lt;0,3&lt;/big&gt;'''

=== Galīgas un bezgalīgas decimāldaļas ===
Tādas decimāldaļas, kurās decimālciparu skaits ir ierobežots jeb galīgs, sauc par galīgām decimāldaļām.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 

Piemēri:  

'''&lt;big&gt;0,34&lt;/big&gt;''' 

'''&lt;big&gt;52,00376&lt;/big&gt;''' 

'''&lt;big&gt;0,412850067&lt;/big&gt;'''  

Decimāldaļas, kurās decimālciparu skaits ir neierobežots jeb bezgalīgs, sauc par bezgalīgām decimāldaļām. Lai norādītu, ka skaitlī decimālciparu skaits ir bezgalīgs, mēdz uzrakstīt dažus pirmos no tiem, bet aiz tiem raksta daudzpunkti.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 

Piemēri:  

'''&lt;big&gt;1:6=0,166...&lt;/big&gt;''' 

'''&lt;big&gt;2:7=0,286...&lt;/big&gt;''' 

'''&lt;big&gt;5:9=0,555...&lt;/big&gt;'''   

==== Periodiskas decimāldaļas ====
Tādu decimāldaļu, kurā kāds decimālcipars vai ciparu grupa noteiktā secībā bezgalīgi daudzas reizes atkārtojas, sauc par periodisku decimāldaļu. Ciparu vai ciparu grupu, kas atkārtojas, sauc par periodu, bet ciparu vai ciparu grupu starp komatu un periodu - par priekšperiodu. &lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Periodiskās decimāldaļas pieņemts rakstīt divējādi:
* raksta periodu vismaz divas reizes un tālāk liek daudzpunkti;
* raksta periodu tikai vienreiz, bet ieslēdz to apaļajās iekavās.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Piemēri:

'''&lt;big&gt;0,44...=0,(4)&lt;/big&gt;'''

'''&lt;big&gt;5,23636...=5,2(36)&lt;/big&gt;'''

'''&lt;big&gt;0,41666...=0,41(6)&lt;/big&gt;'''

== Decimāldaļu pārveidojumi ==

=== Decimāldaļu noapaļošana ===

Lai noapaļotu decimāldaļas līdz norādītai šķirai, jāievēro šāds plāns:
* Atmet visus ciparus pa labi aiz minētās šķiras;
	
* Ja pirmais atmestais cipars ir 0,1,2,3,4, tad pēdējo atstājamo šķiru nemaina;

* Ja pirmais atmestais cipars ir 5,6,7,8,9, tad atstājamai šķirai pieskaita 1.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Noapaļojot decimāldaļas, jāievēro šāda īpaša norāde: ja pēdējais no atstājamiem decimālcipariem ir 0, tad to atmest nedrīkst (kā to drīkstētu darīt, aplūkojot precīzas decimāldaļas). Šajā gadījumā decimāldaļas pierakstā pēdējais cipars 0 norāda šķiru, līdz kurai dotais [[skaitlis]] ir noapaļots.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
 

Piemēri:

'''&lt;big&gt;31,967 ≈ 31,97 – noapaļots līdz simtdaļām;&lt;/big&gt;'''

'''&lt;big&gt;15,6782 ≈ 15,678 – noapaļots līdz tūkstošdaļām;&lt;/big&gt;'''

'''&lt;big&gt;0,653 ≈ 0,7 – noapaļots līdz desmitdaļām;&lt;/big&gt;'''

'''&lt;big&gt;12,32 ≈ 12 – noapaļots līdz vieniem;&lt;/big&gt;'''

'''&lt;big&gt;31,967 ≈ 32,0 – noapaļots līdz desmitdaļām;&lt;/big&gt;'''

'''&lt;big&gt;3,027 ≈ 3,0 – noapaļots līdz desmitdaļām;&lt;/big&gt;'''

'''&lt;big&gt;0,796 ≈ 0,80 – noapaļots līdz simtdaļām;&lt;/big&gt;'''

'''&lt;big&gt;13,5203 ≈ 13,520 – noapaļots līdz tūkstošdaļām.&lt;/big&gt;'''

=== Decimāldaļu pārveidošana parastajās daļās un otrādi ===

Lai no decimāldaļas iegūtu [[Daļskaitlis|parasto daļu]], jāatceras, ka
* Veselie paliek tie paši;
* Cipari, kas ir aiz decimāldaļas komata, izņemot nulles tūlīt aiz komata, ir parastās daļas skaitītājs;
* Saucējs ir šķiras vienība – vieninieks ar tik nullēm, cik ciparu aiz komata ir decimāldaļai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 

Piemēri:

&lt;math&gt;1,1=1\frac{1}{10}&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;12,37=12\frac{37}{100}&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;3,0007=3\frac{7}{10000}&lt;/math&gt;


Lai parasto daļu pārveidotu decimāldaļā, tā jāpārveido daļā ar saucēju 10, 100, 1000 utt. un pēc tam jāuzraksta kā decimāldaļa.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Piemēri:

&lt;math&gt;\frac{1}{2}=\frac{50}{100}=0,5&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;\frac{3}{4}=\frac{75}{100}=0,75&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;\frac{7}{125}=\frac{56}{1000}=0,056&lt;/math&gt;

Ja saīsinātas parastās daļas saucējā ir kaut viens no 2 un 5 atšķirīgs [[pirmreizinātājs]], tad tādu daļu nevar pārveidot daļā ar saucēju 10, 100, 1000 utt.. &lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Matemātikas rokasgrāmata skolēniem|last=J.Mencis, A.Sika|first=|publisher=Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;|year=1990|isbn=5-405-00071-X|location=Rīga|pages=}}&lt;/ref&gt;
Tādu daļu, kuru nevar pārveidot daļā ar saucēju 10, 100, 1000, utt. izsaka decimāldaļās aptuveni ar nepieciešamo precizitāti.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 

Piemēram:

&lt;math&gt;\frac{2}{11}=2:11=0,18...\approx0,2&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;\frac{2}{11}=2:11=0,181...\approx0,18&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;\frac{2}{11}=2:11=0,1818\approx0,182&lt;/math&gt;

== Darbības ar decimāldaļām ==

=== Saskaitīšana un atņemšana ===

Decimāldaļas rakstos saskaita vai atņem līdzīgi kā [[Naturāls skaitlis|naturālos skaitļus]], dotos skaitļus parakstot citu zem cita, tā, lai veselie būtu zem veselajiem, desmitdaļas zem desmitdaļām, simtdaļas zem simtdaļām utt. Citādi sakot, komatu zem komata. (Veselam skaitlim komatu var iedomāties beigās.) Saskaitīšanu vai atņemšanu iesāk ar zemākajām šķirām.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 

Piemēri: 

    2 5 , 1 2
 +    0 , 0 7
 ————————————
    2 5 , 1 9   

    5 2 , 7 8
 -  1 4 , 2 3
 ————————————
    3 8 , 5 5

   ¹
   2,7
 + 5,9
  ————
   8,6

=== Reizināšana un dalīšana ar naturālu skaitli ===

Lai sareizinātu decimāldaļu ar naturālu skaitli, jāievēro:
* decimāldaļu reizina ar skaitli, neievērojot komatu (kā naturālos skaitļus);
* iegūtajā rezultātā atdala ar komatu no labās puses tik decimālciparu, cik bija decimāldaļai.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Piemēri:

&lt;math&gt;0,8*3=2,4&lt;/math&gt; (Naturālu skaitļu 8 un 3 reizinājums ir 24, viens cipars aiz komata, jo tik bija decimāldaļai)

&lt;math&gt;2,7*4=10,8&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;0,3*3=0,9&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;0,07*32=2,14&lt;/math&gt;

Decimāldaļu ar veselu skaitli dala tāpat kā ar veselu skaitli - vispirms izdala veselo skaitli, liek komatu dalījumā, pēc tam dala desmitdaļas, simtdaļas, tūkstošdaļas utt.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;  

Piemērs:  

 43,68 : 6 = 7,28
 42
 —————
  1 6
  1 2
 ——————
    4 8
    4 8
 ———————
      0


==== Reizināšana un dalīšana ar 10, 100, 1000 utt. ====
Reizinot decimāldaļu ar 10, 100, 1000 utt., decimāldaļa kļūst lielāka un komats ir jāpārceļ pa labi tik vienību, cik nuļļu ir reizinātājā.

Ja pārceļot komatu pa labi, dotajā skaitlī ciparu pietrūkst, tad to vietā pieraksta nulles.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Piemēri: 

&lt;math&gt;23,456*100=2345,6&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;23,45*1000=23450&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;23,4*10000=234000&lt;/math&gt;

Dalot decimāldaļu ar 10, 100, 1000 utt., decimāldaļa kļūst mazāka un komats ir jāpārceļ pa kreisi tik vienību, cik nuļļu ir reizinātājā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 

Piemēri: 

&lt;math&gt;234,56:100=2,3456
&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;23,45:1000=0,02345&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;86:1000=0,086&lt;/math&gt;


=== Decimāldaļas reizināšana un dalīšana ar decimāldaļu ===

Decimāldaļas reizina kā veselus skaitļus, neievērojot komatu, pēc tam reizinājumā atdalot ar komatu tik decimālciparu, cik tos ir abos reizinātājos kopā.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Matemātika 6.klasei|last=J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.)|first=|publisher=Zvaigzne ABC|year=2009|isbn=978-9984-40-776-0|location=Rīga|pages=}}&lt;/ref&gt;

Piemēri: 

&lt;math&gt;0,2*0,3=0,06&lt;/math&gt; (naturālo skaitļu divi un trīs reizinājums ir seši, un divi cipari aiz komata, jo abiem reizinātājiem kopā ir divi cipari aiz komata) 

&lt;math&gt;1,2*0,003=0,0036&lt;/math&gt;   

Skaitli dalot ar decimāldaļu, dalītājā komatu atmet, bet dalāmajā to pārvieto par tik cipariem pa labi, cik decimālciparu bija dalītājā. Pēc tam dala kā ar veselu skaitli.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 

Piemēri:

&lt;math&gt;2,76:1,2=27,6:12=2,3&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;521,6:0,01=52160:1=52160&lt;/math&gt;

=== Kāpināšana ===
Tieši tāpat, izmantojot likumus par reizināšanu, kāpina decimāldaļas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Matemātika 6.klasei|last=I.Lude, J.Lapiņa|first=|publisher=Izdevniecība &quot;Pētergailis&quot;|year=2012|isbn=978-9984-33-339-7|location=Rīga|pages=}}&lt;/ref&gt;

Piemēri:

&lt;math&gt;0,4^2=0,4*0,4=0,16
&lt;/math&gt; (rezultātā divi cipari aiz komata, jo divi cipari aiz komata ir abos reizinātājos kopā)

&lt;math&gt;0,2^3=0,2*0,2*0,2=0,008&lt;/math&gt; (rezultātā trīs cipari aiz komata, jo trīs cipari aiz komata ir visos reizinātājos kopā)

&lt;math&gt;(-0,4)^2=(-0,4)*(-0,4)=+0,16&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;(-0,2)^3=(-0,2)*(-0,2)*(-0,2)=-0,008&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;-0,4^2=-0,16&lt;/math&gt;

&lt;math&gt;1,2^2=1,2*1,2=1,44&lt;/math&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Matemātika]]</text>
      <sha1>hcxm0jcffsnufdw6saiwm7ofr7iak1i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diagonāle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366787</id>
    <revision>
      <id>4495464</id>
      <parentid>4120843</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T15:19:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495464</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8726" sha1="sbrparf4x4gkw8dvbyha2uhmq7mjxcl" xml:space="preserve">[[Attēls:Cube diagonals.svg|thumb|Kuba diagonāles]]
[[Ģeometrija|Ģeometrijā]] '''diagonāle''' ir [[nogrieznis]], kas savieno divas [[Daudzstūris|daudzstūra]] vai [[Daudzskaldnis|daudzskaldņa]] virsotnes, kad attiecīgās virsotnes neatrodas uz vienas un tās pašas [[šķautne]]s. Neformāli aprakstot, jebkura slīpa līnija tiek saukta par diagonāli. Vārds “diagonāle” cēlies no seno grieķu valodas διαγώνιος, ''diagonios,''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.etymonline.com/search?q=diagonal|title=Online Etymology Dictionary|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; kas tiešā tulkojumā nozīmē “no leņķa līdz leņķim”, to izmantoja gan [[Strabons]],&lt;ref&gt;Strabo, Geography 2.1.36—37&lt;/ref&gt; gan [[Eiklīds]]&lt;ref&gt;Euclid, Elements book 11, proposition 28&lt;/ref&gt; aprakstot līniju, kas savieno divas [[Rombs|rombu]] vai [[Kubs|kubu]]&lt;ref&gt;Euclid, Elements book 11, proposition 38&lt;/ref&gt; virsotnes, un vēlāk šo terminu pārņēma latīņu valodā kā ''diagonus'' (“slīpa līnija”).

[[Matrica|Matricu]] [[Algebra|algebrā]] kvadrātiskas matricas diagonāle ir elementi, kas izvietoti no viena stūra uz tālāko stūri.

Ir vēl arī citi, ne-matemātiskie lietojumi.

== Citi lietojumi ==
[[Attēls:2512-échafaudage-Réunion.jpg|250px|thumb|right|Standarta sastatnes ar diagonālo balstu stiprinājumiem]]
Inženierzinātnē, diagonālie balsti ir stiprinājumi, kurus izmanto taisnstūrveida struktūras (piemēram, sastatnes) stiprināšanai, lai tā izturētu lielākas slodzes, vai spēkus, kas uz tās darbojas. Lai arī tie tiek dēvēti par diagonālajiem balstiem, praktisku apsvērumu dēļ, tie netiek stiprināti starp taisnstūra pretējiem stūriem. 

Asociētajā futbolā, diagonālā sistēmas kontrole (no angļu valodas ''“diagonal system of control”'') ir metode, kurā tiesneši un tiesnešu asistenti izvieto sevi nepieciešamajā pozīcijā vienā no četriem laukuma kvadrantiem.

[[Attēls:Display size measurements.png|thumb|Diagonālais garums ir plaši pazīstama mērvienība displeju izmēriem]]

== Daudzstūris ==

Daudzstūros diagonāle ir nogrieznis, kas savieno divas ne secīgas virsotnes. Tādēļ [[Četrstūris|četrstūriem]] ir divas diagonāles, kas savieno pretējos stūrus. Jebkuram izliektam daudzstūrim visas diagonāles atrodas daudzstūra iekšpusē, bet ieliektiem daudzstūriem daļa no diagonālēm atrodas ārpus daudzstūra.

Jebkuram n-stūra daudzstūrim (n ≥ 3), ieliektam vai izliektam, ir &lt;math&gt;\frac{n*(n-3)}{2}&lt;/math&gt;diagonāles, jo katrai virsotnei ir diagonāles ar visām pārējām virsotnēm, izņemot sevi pašu un divām blakus esošajām virsotnēm.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Stūri
!Diagonāles
!Stūri
!Diagonāles
!Stūri
!Diagonāles
!Stūri
!Diagonāles
!Stūri
!Diagonāles
|-
!3
!0
!11
!44
!19
!152
!27
!324
!35
!560
|-
!4
!2
!12
!54
!20
!170
!28
!350
!36
!594
|-
!5
!5
!13
!65
!21
!189
!29
!377
!37
!629
|-
!6
!9
!14
!77
!22
!209
!30
!405
!38
!665
|-
!7
!14
!15
!90
!23
!230
!31
!434
!39
!702
|-
!8
!20
!16
!104
!24
!252
!32
!464
!40
!740
|-
!9
!27
!17
!119
!25
!275
!33
!495
!41
!779
|-
!10
!35
!18
!135
!26
!299
!34
!527
!42
!819
|}

=== Laukumi ===
Izliektā daudzstūrī, ja trīs diagonāles vienlaikus nekrustojas vienā un tajā pašā punktā, [[Laukums|laukumu]] skaitu, ko sadala diagonāles, var aprēķināt pēc formulas:

&lt;math&gt;\binom{n}{4}+\binom{n-1}{2}=\frac{(n-1)(n-2)(n^2-3n+12)}{24}&lt;/math&gt;

Daudzstūriem, kur n=3,4,... laukumu skaits ir&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://mathworld.wolfram.com/PolygonDiagonal.html|title=Weisstein, Eric W. &quot;Polygon Diagonal.&quot; From MathWorld--A Wolfram Web Resource.|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; 1, 4, 11, 25, 50, 91, 154, 246…

=== Diagonāļu krustpunkti ===
Ja izliektā daudzstūra iekšējā punktā vienlaicīgi nekrustojas trīs diagonāles, tad diagonāļu krustpunktu skaitu norāda &lt;math&gt;\binom{n}{4}&lt;/math&gt;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://math.mit.edu/~poonen/papers/ngon.pdf|title=Poonen, Bjorn; Rubinstein, Michael. &quot;The number of intersection points made by the diagonals of a regular polygon&quot;. SIAM J. Discrete Math. 11 (1998), no. 1, 135–156;|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=K8P8uFahAgc|title=beginning at 2:10|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;Tas izpildās, piemēram, jebkuram regulāram daudzstūrim ar nepāra skaita malām. Formula izriet no fakta, ka katru krustpunktu nosaka divu krustojošo diagonāļu četri galapunkti: tādējādi krustojumu skaits ir vienlaicīgi četru n virsotņu kombināciju skaits.

=== Regulāri daudzstūri ===
[[Trijstūris|Trijstūrim]] nav diagonāļu.

[[Kvadrāts|Kvadrātam]] ir divas diagonāles ar vienādu garumu, kuras krustojas kvadrāta centrā. Diagonāles un malu attiecība ir &lt;math&gt;\surd2\approx1.414&lt;/math&gt;

Regulāram [[Piecstūris|piecstūrim]] ir piecas diagonāles, katra vienāda garuma, kuras krustojas laukuma centrā. Diagonāles un malu attiecība ir zelta griezums &lt;math&gt;\frac{1+\surd5}{2}\approx1.618&lt;/math&gt;

Regulāram [[Sešstūris|sešstūrim]] ir deviņas diagonāles: sešas īsākās ir vienāda garuma, trīs garākās savstarpēji ir vienāda garuma un krustojas sešstūra centrā. Garākās diagonāles un sešstūra malu attiecība ir 2.

Regulāram septiņstūrim ir 14 diagonāles. Septiņas īsākās diagonāles ir vienāda garuma un septiņas garākās diagonāles arī ir vienāda garuma.

Jebkurā regulārā daudzstūrī, kuram ir pāra skaita malas garumi, garākās diagonāles krustojas daudzstūra centrā.

== Daudzskaldnis ==
[[Daudzskaldnis|Daudzskaldnim]] var būt divu veidu diagonāles: diagonāles uz dažādām [[Skaldne|skaldnēm]], kas savieno virsotnes, kuras nav blakus; un daudzskaldņa diagonāles, kas savieno divas daudzskaldņa virsotnes, kuras nepieder vienai skaldnei.

Tāpat kā trijstūrim nav diagonāles, tā arī [[Tetraedrs|tetraedram]] nav nevienas diagonāles.

Kubam ir divas diagonāles uz katras no sešām skaldnēm un četras telpas diagonāles.

== Matricas ==
Kvadrātiskā matricā galvenās diagonāles elementi ir izvietoti pa diagonāli no augšējā kreisā stūra līdz apakšējam labajam stūrim.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;Bronson, Richard (1970), ''Matrix Methods: An Introduction'', New York: Academic Press, LCCN [https://lccn.loc.gov/70097490 70097490]. &lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Herstein, I. N. (1964), ''Topics In Algebra'', Waltham: Blaisdell Publishing Company, {{ISBN|978-1114541016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;Nering, Evar D. (1970), ''Linear Algebra and Matrix Theory'' (2nd ed.), New York: Wiley, LCCN [https://lccn.loc.gov/76091646 76091646]&lt;/ref&gt;Matricai &lt;big&gt;&lt;math&gt;A&lt;/math&gt;&lt;/big&gt; ar rindas indeksu &lt;math&gt;i&lt;/math&gt; un kolonnas indeksu &lt;math&gt;j&lt;/math&gt;, tie būtu elementi &lt;math&gt;A_{i,j}&lt;/math&gt;'''&lt;sub&gt;,&lt;/sub&gt;''' kur &lt;math&gt;i=j&lt;/math&gt;. Piemēram, vienības matricai visi galvenās diagonāles elementi ir 1 un pārējie ir 0.

&lt;math&gt;\begin{pmatrix} 1 &amp; 0 &amp; 0 \\ 0 &amp; 1 &amp; 0  \\ 0 &amp; 0 &amp; 1  \end{pmatrix}&lt;/math&gt;

[[Matrica]]&lt;nowiki/&gt;s diagonāli, kur elementi izvietoti no labā augšējā stūra uz kreiso apakšējo stūri, sauc par blakusdiagonāli.

Diagonālmatricas visi elementi, kuri nav uz galveno diagonāli ir 0.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

No angļu valodas ''&quot;superdiagonal&quot;'' elementi ir tie, kas atrodas tieši virs un pa labi no galvenās diagonāles.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tā kā galvenās diagonāles elementi ir &lt;math&gt;A_{i,j}&lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt;i=j&lt;/math&gt;, tad ''&quot;superdiagonal&quot;'' elementi ir &lt;math&gt;j=i+1&lt;/math&gt;

Piemērs:

Dotajā piemērā &quot;''superdiagonal&quot;'' elementi ir visi nenulles elementi:

&lt;math&gt;\begin{pmatrix} 0 &amp; 2 &amp; 0 \\ 0 &amp; 0 &amp; 3  \\ 0 &amp; 0 &amp; 0  \end{pmatrix}&lt;/math&gt;

Tāpat arī no angļu valodas ''&quot;subdiagonal&quot;'' elementi ir tie, kas atrodas tieši zem un pa kreisi no galvenās diagonāles, t.i., &lt;math&gt;A_{i,j}&lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt;j=i-1&lt;/math&gt;.&lt;ref&gt;Cullen, Charles G. (1966), ''Matrices and Linear Transformations'', Reading: Addison-Wesley, LCCN [https://lccn.loc.gov/66021267 66021267]&lt;/ref&gt;

Matricas vispārīgajā gadījumā diagonāles var būt noteiktas ar indeksu &lt;math&gt;k&lt;/math&gt; attiecībā pret galveno diagonāli: galvenajai diagonālei &lt;math&gt;k=0&lt;/math&gt;; ''&quot;superdiagonal&quot;'' &lt;math&gt;k=1&lt;/math&gt;; ''&quot;subdiagonal&quot;'' &lt;math&gt;k=-1&lt;/math&gt;, un vispārīgajā gadījumā &lt;math&gt;k&lt;/math&gt; — diagonāle sastāv no elementiem &lt;math&gt;A_{i,j}&lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt;j=i+k&lt;/math&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.mathopenref.com/polygondiagonal.html Daudzstūra diagonāles]
* [http://mathworld.wolfram.com/PolygonDiagonal.html Daudzstūra diagonāles]
* [http://mathworld.wolfram.com/Diagonal.html Diagonāles]


[[Kategorija:Ģeometrija]]</text>
      <sha1>sbrparf4x4gkw8dvbyha2uhmq7mjxcl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Darja Kasatkina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>380451</id>
    <revision>
      <id>4495601</id>
      <parentid>4256586</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T08:10:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4495601</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6367" sha1="c8wx436mff8ne1zf9k369f51kgsmp8q" xml:space="preserve">{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Darja Kasatkina
 |                       vārds_orig = ''Дарья Касаткина''&lt;br&gt;''Daria Kasatkina''
 |                           attēls = Daria Kasatkina (2024 DC Open) 07.jpg
 |                          att_izm = 
 |                          caption = Darja Kasatkina 2024. gadā
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = 
 |                          country = {{flag|Austrālija}} (kopš 2025)&lt;br&gt;{{flag|Krievija}} (2011–2025)
 |                        residence = 
 |                        datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|7}}
 |                       placebirth = {{Vieta|Krievija|Samāras apgabals|Toljati}}
 |                        datedeath = 
 |                       placedeath = 
 |                           height = {{mērvienība|cm=170}}
 |                           weight = 
 |                        turnedpro = 2012
 |                          retired = 
 |                            plays = Ar labo roku; divrocīgs kreisais sitiens
 |                 careerprizemoney = 14 239 744 [[ASV dolārs|USD]]
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 403–238
 |                    singlestitles = 8
 |            highestsinglesranking = 8. ({{dat|2023|4|3|SK|bez}})
 |             AustralianOpenresult = 4R (2025)
 |                 FrenchOpenresult = SF (2022)
 |                  Wimbledonresult = QF (2018)
 |                     USOpenresult = 4R (2017, 2023)
 |                 MastersCupresult = 
 |           WTAChampionshipsresult = RR (2022, 2024)
 |                   Olympicsresult = QF (2016)
&lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 55–65
 |                    doublestitles = 1 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]]
 |            highestdoublesranking = 43. ({{dat|2016|9|12|SK|bez}})
 |      AustralianOpenDoublesresult = 2R (2016)
 |          FrenchOpenDoublesresult = 3R (2019)
 |           WimbledonDoublesresult = 3R (2016)
 |              USOpenDoublesresult = 3R (2017)
 |          MastersCupDoublesresult = 
 |    WTAChampionshipsDoublesresult = 
 |            OlympicsDoublesresult = QF (2016)
&lt;!--------- Jauktās dubultspēles ------------&gt;
 |                      mixedrecord = 
 |                      mixedtitles = 
 |              highestmixedranking = 
 |        AustralianOpenMixedresult = 
 |            FrenchOpenMixedresult = 
 |             WimbledonMixedresult = 
 |                USOpenMixedresult = 
 |            MastersCupMixedresult = 
 |      WTAChampionshipsMixedresult = 
 |              OlympicsMixedresult = 
&lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = {{dat|2025|9|29||bez}}
 |                            slavz = 
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = 
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates = 
}}

'''Darja Kasatkina''' ({{val|ru|Дарья Сергеевна Касаткина}}, {{val|en|Daria Kasatkina}}; dzimusi {{dat|1997|5|7}} [[Toljati]], [[Krievija|Krievijā]]) ir profesionāla [[krievi|krievu]] [[tenisiste]], kas kopš 2025. gada pārstāv [[Austrālija|Austrāliju]]. Augstāko 8. vietu [[WTA]] rangā vienspēlēs sasniegusi 2023. gada aprīlī.

== Dzīvesgājums ==
2014. gadā uzvarējusi [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā tenisā]] vienspēlēs jaunietēm.

Pēc veiksmīgas dalības 2018. gada [[Indianvelsas Masters]] D. Kasatkina kļuva par Krievijas &quot;pirmo raketi&quot;, apsteidzot 85 nedēļas ranga augšgalā atradušos [[Svetlana Kuzņecova|Svetlanu Kuzņecovu]]. 2018. gadā pirmo reizi karjerā spēlēja divu ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīru ceturtdaļfinālā, bet sezonas beigās iekļuva [[WTA rangs|WTA ranga]] pirmajā desmitniekā. Lielākais panākums ''Grand Slam'' turnīros ir iekļūšana pusfinālā 2022. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]].

2022. gadā D. Kasatkina paziņoja, ka ir [[lezbiete]] (viņas partnere ir [[Igaunija]]s un Krievijas bijusī [[daiļslidotāja]] [[Natālija Zabijako]]) un publiski nosodīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2022/jul/18/daria-kasatkina-russian-tennis-player-comes-out-as-gay|title=Daria Kasatkina comes out as gay and speaks out against Russian attitudes|work=The Guardian|access-date=2025-04-07|date=2022-07-18|last=Reuters|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 2025. gadā viņa kļuva par Austrālijas pastāvīgo iedzīvotāju un kopš marta pārstāv šo valsti tenisa turnīros.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2025/mar/29/tennis-daria-kasatkina-australia-russia-allegiance|title=From Russia with love: Daria Kasatkina switches tennis allegiance to Australia|work=The Guardian|access-date=2025-04-07|date=2025-03-29|last=Press|first=Australian Associated|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 2026. gada jūlijā D. Kasatkina un N. Zabijako [[Grieķija|Grieķijā]] apprecējās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tennisnow.com/daria-kasatkina-marries-natalie-zabiiako-in-greece/|title=Daria Kasatkina Marries Natalie Zabiiako in Greece – Tennis Now|last=Post|first=COBy Chris Oddo07/15/2026 Share|access-date=2026-07-18|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras statistika ==

=== Vietas ''Grand Slam'' turnīros (vienspēles) ===
{{Tenisa apzīmējumi}}
{{Tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|2015|2016|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023|2024|2025}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=2015|A|3R|1R|2R|1R|1R|2R|3R|1R|2R|4R}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=2015|A|3R|3R|QF|2R|2R|3R|SF|4R|2R|}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2015|A|3R|2R|QF|1R|NH|2R|A|3R|3R|}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=2015|3R|1R|4R|2R|1R|1R|3R|1R|4R|2R|}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Daria Kasatkina|Darja Kasatkina}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Tenisists-aizmetnis}}
{{OS dalībnieks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kasatkina, Darja}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas tenisisti]]
[[Kategorija:Austrālijas tenisisti]]
[[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Samaras apgabalā dzimušie]]</text>
      <sha1>c8wx436mff8ne1zf9k369f51kgsmp8q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Renamed user 54d3f1f6ca969a8f682045c229fd2d2a</title>
    <ns>3</ns>
    <id>381198</id>
    <revision>
      <id>4495465</id>
      <parentid>2828537</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T15:26:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dr-Taher</username>
        <id>73828</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Dr-Taher pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:今紫]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 54d3f1f6ca969a8f682045c229fd2d2a]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/今紫|今紫]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Renamed user 54d3f1f6ca969a8f682045c229fd2d2a|Renamed user 54d3f1f6ca969a8f682045c229fd2d2a]]&quot;</comment>
      <origin>2828537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="172" sha1="jyzgbu4150hc6xehu062hu08rphrutr" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=今紫}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2018. gada 26. marts, plkst. 14.32 (EEST)</text>
      <sha1>jyzgbu4150hc6xehu062hu08rphrutr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltu reliģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>382735</id>
    <revision>
      <id>4495655</id>
      <parentid>4471721</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T10:38:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495655</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14266" sha1="dixwr6e3rrnos3dg2b69gdm9rexpsxs" xml:space="preserve">{{Papildu atsauces+}}
{{Baltu reliģija}}
'''Baltu reliģija''' ({{val|lt|Baltų religija}}) jeb '''dievestība''' ir seno [[Balti|baltu]] reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī [[lietuviešu mitoloģija|lietuviešu]] un [[latviešu mitoloģija|latviešu mitoloģijās]]. Baltu reliģija cieši saistīta ar viņu dzīvesveidu, kas balstījās [[zemkopība|zemkopībā]] un [[lopkopība|lopkopībā]], tāpēc plaši tika pielūgti dabas objekti un parādības. Baltu zemēs nepastāvēja vienotas reliģijas, garīdzniecības vai svētnīcas. Katrai ciltij un reģionam arī raksturīgi savi dievi. Piemēram, [[Ūsiņš|Ūsiņa]] kults galvenokārt izplatīts starp [[sēļi]]em, bet [[Jumis|Jumja]] — [[zemgaļi]]em.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:87{{!}}issueType:B |title=Vēstures atziņas un novērojumi |access-date={{dat|2018|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:87{{!}}issueType:B }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304064854{{!}}page:87{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kristiešu misionāri un krustneši atstājuši liecības, ka balti savus dievus pielūdza [[svētbirzs|svētbirzīs]]. [[Kurši|Kuršu]] zemēs sastopami Elku kalni, bet Lietuvā svētbirzis sauc par [[elks|elkiem]] (''alka'') vai elkvietām (''alkvietė''). Balti ticēja, ka cilvēki pēc nāves [[pārmiesošanās|pārmiesojas]].

Lai arī krustnešiem izdevās baltiem uzspiest kristietību, neoficiāli pagānu ticējumi un paražas turpināja pastāvēt vēl vairākus gadsimtus. Joprojām svinētās Līgo nakts seksuālie rituāli saistīti ar lauku un lopu auglības nodrošināšanu. Līdz ar akadēmisku baltu vēstures pētniecību, Lietuvā un Latvijā attīstījās arī neopagāniskas reliģijas ([[Dievturi]] Latvijā, [[Romuva (ticība)|Romuva]] Lietuvā), kas, balstoties folklorā un citu indoeiropiešu tautu reliģijās, centās atjaunot seno dievu panteonu un rituālus.

Baltu reliģiju raksturo trīs pamatiezīmes:
* Redzamo debesu objektu pielūgsme. Saule, Mēness, [[Auseklis (dievība)|Auseklis]] ir dievības ar noteiktu uzvedību un atbildības jomām.
* Pozitīva ticība savai laimei un liktenim, par ko galvenokārt rūpējas Laima, taču var palīdzēt arī citi dievi. Tā nav rezignēta padošanās neizbēgama likteņa priekšā.
* Auglības kulta nozīme visās zemnieka dzīves gaitās. Dievi rūpējas par lietu un labu ražu, kā arī mājlopu un sieviešu auglību.&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/topic/Baltic-religion#ref65451 Baltic religion]&lt;/ref&gt;

== Dievības ==
[[Attēls:A.Cīrulis Laima.png|thumb|Laima]]
[[Attēls:Romuvan ceremony (11).PNG|thumb|Lietuvas Romuva]]
Balti pasauli dalīja dzīvo cilvēku &quot;šaisaulē&quot; un mirušo &quot;aizsaulē&quot;. Dievi dzīvo debesīs, pa kurām Saule un Mēness brauc ratos. Baltiem arī pastāv [[Austras koks|Pasaules koka]] jēdziens. Tas parasti atrodas rietumos, kur rietošā Saule pakar savu jostu koka zaros. Baltu reliģijā nozīmīga loma ir zirgiem. Gandrīz visi dievi vai nu jāj uz zirga, vai brauc ratos. [[Lietuviešu mitoloģija|Lietuviešu mitoloģijā]] daudzas ikdienas dievības, un aizsaules dievības ir vīrieši, kamēr latviešiem tās ir mātes — [[Zemes māte]], [[Veļu māte]], [[Meža māte]] u.c.&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/topic/Baltic-religion Baltic religion]&lt;/ref&gt; Dievu loma nav konkrēti noteikta, tie var būt atbildīgi par vairākām dzīves norisēm. Dievi ir cilvēcīgi un zemniekam tuvi. Viņiem arī ir sava sēta, savas ģimenes un attiecības.

No iepriekš šeit dzīvojošajām kultūrām, kurās dominēja matriarhāts, balti pārņēma sieviešu dzimtes dievības, kuras saistīja ar ūdeni, zemi un Mēnesi. Kareivīgās vīrišķās dievības nāca no indoeiropiešiem, un pārstāvēja uguni, gaismu, pērkonu un debesu spēkus. Ņemot vērā daudzo &quot;māšu&quot; skaitu baltu mitoloģijā, [[Marija Gimbutiene]] izvirzīja [[Hipotēze|hipotēzi]], ka tās varētu būt palikušas no seno neolīta reģiona pirmo iedzīvotāju reliģijas, ko balti daļēji pārņēma. Galvenā no tām — [[Zemes māte]] no zemes auglības dievības pakāpeniski pārvērtusies par mirušo valsts dievību. Tikmēr tautasdziesmās sastopama Naktsmāte, Ūdensmāte, Vējamāte, Mežamāte, Laukumāte, Ugunsmāte, Ūdensmāte u.c.

Indoeiropiešu ticējumos svarīgu vietu ieņem Debesu koks, kura saknes iestiepjas dziļi zemē, bet zaru vainags debesīs. Zaros dzīvo dažādi gari, ap koku dzīvo cilvēki un dzīvnieki, bet saknēs — čūskas. No saknēm nāk dzīvība un gudrība. Katram baltu dekoratīvajam simbolam bija sava nozīme. Mēness cikls tika ieausts jostās, kuras izmantoja, lai ietītu zīdaini svētībās, vai citos cilvēkam nozīmīgos svētkos. Josta simbolizē dzīvi. 18. gadsimta [[Māras josta]]&lt;ref&gt;[http://www.udenszimes.lv/cms/2012/02/21/izgatavota-kaldabrunas-maras-jostas-digitala-versija/ Kaldabruņas Māras jostas digitālā versija]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; iekļauj 49 simbolus, kas apzīmē Mēness fāžu gada ciklu, un, iespējams, ir balstīta senajā kalendārā, un svarīgākos gada svētkus apzīmē īpaši simboli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lithuanian.net/mitai/cosmos/baltai2.htm |title=Religion and mythology of the ancestors of the Baltic nations |access-date={{dat|2018|04|11||bez}} |archive-date={{dat|2018|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180323154056/http://www.lithuanian.net/mitai/cosmos/baltai2.htm }}&lt;/ref&gt;

1326. gadā sarakstītajās &quot;Prūsijas zemes hronikās&quot; (''Chronicon terrae Prussiae'') minēts Saules dievs [[Svaikstiks]] (''Swayxtix''), pērkona dievs Perkuns, mežu dievs [[Puškaitis]] un aizsaules dievs Pekols. Galvenā prūšu svētvieta [[Romuva]] vai Romove bija svarīga arī Lietuvā un Latvijā dzīvojošām ciltīm. Romuvā valdīja augstais priesteris [[krīvu krīvs]] (''krive krivaitis''). Prūšiem bija paraža sadedzināt trešdaļu karā iegūtā laupījuma kā ziedojumu dieviem.

* [[Dievs (latviešu mitoloģija)|Dievs]] (''Dievas'', ''Deivas''). No sanskrita ''dyut'' (spīdēt) un ''deiuos'' (debesu). Sākotnēji debesu personifikācija. Debesu dievu ģimenes tēvs, taču maz iesaistās cilvēku ikdienas dzīvē. Gandrīz vienmēr ir jāšus uz zirga.
* [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkons]] (lietuviešu ''Perkūnas'', prūšu ''Perkonis''), kura svētais koks ir ozols. Velna galvenais ienaidnieks. Zemniekiem tik svarīgā lietus (auglības) dievs.
* [[Saule (dievība)|Saule]], kuras īpašības detalizēti aprakstītas folklorā, un ir ļoti līdzīgas indiešu saules dievam [[Sūrja]]. Kā meitu Sauli attēlo attiecībās ar citiem dieviem, ar kuriem tā precas. Kā mātei, Saules sēta ir blakus Dieva sētai. Attiecīgi, Dieva dēliem un Saules meitās ir ciešas attiecības. Saules galvenie svētki ir [[Jāņi|vasaras saulgrieži]].
* [[Mēness (dievība)|Mēness]] ir saistīts ar karu, taču parasti attēlots attiecībās ar Sauli.
* [[Laima]] (''Laimė'') bija visiem baltiem kopīga likteņa dieviete, kas noteica dzīves ilgumu. Tai radniecīga lietuviešu ''Dalia'' un latviešu [[Dēkla]].
* [[Velns (latviešu mitoloģija)|Velns]] (''Velnias'') ir ar skaidri definētu lomu pasaulē, taču parasti ir pamuļķis.

Katrai dabas parādībai vai ikdienas darbam bija savējā dievība.
* Zemnieks, lietuviešu ''Žemėpatis'', ''Žemininkas'' bija Zemes mātes brālis, zemkopības aizstāvis.
* Govju aizgādne Mārša, Māršala, zirgiem [[Ūsiņš]].
* Mājas kungs, lietuviešu ''Dimstipatis'', aizstāvēja māju.
* Laukus aizsargāja ''Laukpatis'', ''Lauksargis''. Taču visos augos un kokos dzīvoja dievības, kur aizstāvība bija svarīga.
* Prūšu dievs Puškaitis dzīvoja zem [[Plūškoki|plūškoka]] zariem, un viņa palīgi, rūķīši, rūpējās par labu graudu ražu un palīdzēja saimniecības darbos.
* Lietuviešu upju dievs [[Upinis]], ezeru [[Ežerinis]], jūras vētru dievs [[Bangpūtis]]. Latviešu [[Jūras māte]].
* [[Zalkša zīme|Zalktis]], ''Žaltys'' deva svētību mājai, dodot auglību sievietēm un mājlopiem.
* [[Uguns māte]], [[Gabija]] saistīta ar uguni, kuru mājas pavardā nekad nenodzēsa.
* Mirušo gari parasti bija labie [[veļi]], taču varēja arī atgriezties šaisaulē kā ļaunie [[vadātājs|vadātāji]], ''vaidilas''.
* Mājas garus, kam cieša saistība ar mirušo radinieku gariem, pārstāv krupis un zalktis. Zalkši bijuši tik pieradināti, ka ar tiem spēlējas bērni, un tie gulējuši mājinieku gultās.

== Rituāli ==
[[Attēls:Gadskārtu kalendārs.JPG|thumb|Latviešu gadskārtu kalendārs]]
Tā kā balti svētnīcu celtniecībā izmantoja koku un dievus pielūdza svētbirzīs, arheoloģija var sniegt minimālas ziņas par reliģisko kultu norisi. Austrumbaltu teritorijā, Smoļenskas apgabalā, atrastas svētnīcu paliekas. Pēc tām var spriest, ka daļa no 1.gs.p.m.ē—7.gs.m.ē. celtajiem pakalnu ciematiem netika apdzīvoti, bet izmantoti kā tempļi. Tas saskan ar vēlāk Lietuvas un Prūsijas teritorijā aprakstītajām svētajām pilsētām, kas kalpoja par kulta centriem reģiona iedzīvotājiem.

Lietuviski svētbirzi sauca par [[elks|elku]] (''alka''), no kā attīstījās arī elkvietas (''alkvietė'') nosaukums. Tās parasti atradās pakalnos, kur varēja veikt ziedojumus. Daudzas no svētajām ceremonijām, sākot ar dzimšanu un beidzot ar nāvi, notika pirtīs. Uguns, īpaši mājas pavarda uguns, bija svēta.

Spriežot pēc hronikām, baltiem pastāvēja priesteru kārta, taču gandrīz visur bija parastie zīlnieki un pareģotāji. Liela ietekme bija ģimenes radu grupas vecākajam vīrietim, kurš bija atbildīgs par paražu un ticējumu ievērošanu.

Galvenās reliģiskās ceremonijas notika svarīgākajos gadskārtu svētkos, kas saistījās ar saulgriežiem un zemkopības ciklu. Pavasarī liela nozīme bija zirgu pieguļas uzsākšanai, mājlopu izlaišanai ganībās, aršanas uzsākšanai. Ar bērna dzimšanu saistījās rituāli, kuros piedalījās tikai sievietes. Oktobrī ar īpašiem cienastiem rūpējās par [[veļi]]em. Uzskatīja, ka mirušo gari iemiesojas [[Zalktis|zalktī]] (lietuviešu: ''žaltys'', zaļā čūska), tāpēc par to īpaši rūpējās, izliekot tam ēdienu.

== Mirušo apbedīšana ==
Baltiem vairākas reizes mainījās mirušo apglabāšanas tradīcijas. Dažādos laikos tos vai nu apglabāja vai sadedzināja. Latviešu un lietuviešu folklorā arī saglabājušies ticējumi par to, ka lai arī mirušie dodas uz veļu valstību, viņu gars var pārmiesoties kokos, dzīvniekos vai putnos.

Anglosakšu ceļotājs Vulfstans ap 880.—890. uzturas prūšu zemēs, kur novēro, ka mirušie netiek apglabāti vairākus mēnešus, līķim paliekot savās mājās, radinieku vidū, kas turpina ikdienas dzīvi. Šī paraža ir raksturīga senajiem indoeiropiešiem jau ilgi pirms mūsu ēras, par ko liecina sadalījušies un mušu kāpuru pilnās mirstīgās atliekas. Pat kara laikā, kā liecina 1210. gada Rīgas aplenkšanas hronika, kurši pavadīja trīs dienas apraudot un tad sadedzinot savus kritušos. Ir saglabājušās lietuviešu raudu dziesmas, ko dziedāja bērēs.

Lietuvā vēl 20. gadsimta sākumā saglabājās tradīcija, ka par saimnieka nāvi bija jāpasaka viņa zirgiem un bitēm, lai tās nesaslimtu un nenomirtu. Zirgs nedrīkstēja savu saimnieku vest uz kapsētu. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos prūšu un lietuviešu zemēs aizgājējus apbedīja kopā ar apsedlotiem zirgiem. Mirušo bieži sadedzināja sēdus uz zirga, ticot, ka viņi turpinās jāt debesīs un apciemos savus radus [[Veļu laiks|veļu laikā]] Oktobrī. Saglabājušās rakstu liecības par mirušā Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] sadedzināšanu kopā ar 18 zirgiem, zeltu izšūtās drēbēs. Viņa brāli [[Ķēstutis|Ķēstuti]] 1382. gadā sadedzināja kopā ar zirgiem, drēbēm, ieročiem, medību suņiem un putniem. 15. gadsimta sākumā lietuvieši un kurši svētbirzīs joprojām sadedzina savus aizgājējus ar zirgiem un drēbēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.parzifal-ev.de/uploads/media/gimbutas.pdf |title=The Balts |access-date={{dat|2018|04|11||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160820000952/http://www.parzifal-ev.de/uploads/media/gimbutas.pdf }}&lt;/ref&gt;

Ticība aizkapa dzīvei, kurā varēs turpināt dzīvot ar saviem tuvajiem, noteica baiļu trūkumu no nāves, baltu kareivju un viņu sievu uzvedību. 1336. gadā [[Pilene]]s aplenkumā, redzot, ka vācu uzvara ir neizbēgama, lietuvieši aizdedzināja pili, nogalināja savas ģimenes un izdarīja pašnāvību. [[Indriķa hronika]] raksta par kādu notikumu 1205. gadā: &quot;Kāds priesteris, vārdā Johanness, kas tobrīd atradās gūstā Lietuvā, pastāstīja, ka piecdesmit sievas vīru nāves dēļ padarījušas sev galu pakaroties, protams, ticēdamas, ka drīz dzīvos ar tiem citā dzīvē.&quot;&lt;ref&gt;[https://www.historia.lv/raksts/ix-tulkojums-latviesu-valoda-73-81lpp IX (tulkojums latviešu valodā (73.—81.lpp.)]&lt;/ref&gt; Uz paražu, ka mirušajam līdzi devās arī citi ģimenes locekļi, norāda kapu atradumi.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0304041522|issueType:B Senlatviešu reliģija vēlajā dzelzs laikmetā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0304041522{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Balti]]
[[Kategorija:Baltu mitoloģija]]
[[Kategorija:Latviešu dievi]]
[[Kategorija:Latviešu mitoloģija]]</text>
      <sha1>dixwr6e3rrnos3dg2b69gdm9rexpsxs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada FIFA Pasaules kauss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398126</id>
    <revision>
      <id>4495442</id>
      <parentid>4495185</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T12:08:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Izslēgšanas turnīrs */</comment>
      <origin>4495442</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="105670" sha1="repenjoqes6asxk1tnjmqgl73tj623q" xml:space="preserve">{{Notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |             spēles = 102
 |              vārti = 297
 |          skatītāji = 6665825
 |    rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (8 vārti)&lt;br /&gt; {{flaga|FRA}} [[Kilians Mbapē]] (8 vārti)
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;/&gt; Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;host city&quot;/&gt; Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;/&gt; Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2026|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260606142432/https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament }}&lt;/ref&gt; Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.&lt;ref name=&quot;host city&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;/&gt; Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Foksboro)&lt;/small&gt;
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(Īstrezerforda)&lt;/small&gt;
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Santaklēra]])&lt;/small&gt;
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Inglvuda]])&lt;/small&gt;
![[Dalasa]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sapopana]])&lt;/small&gt;
![[Monterreja]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvadalupe)&lt;/small&gt;
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Maiamigārdensa]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Tiesneši ==
2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]]
| {{flaga|AAE}} Omars el Alī
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
|{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
|rowspan=&quot;10&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
|rowspan=&quot;13&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
|-
| {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
| {{flaga|DĀR}} Abongils Toms
| {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
| {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
|-
| {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs
|rowspan=&quot;9&quot;| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]]
| {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
| {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
| {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} [[Alirezā Fagānī]]&lt;!-- perss --&gt;
| {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons
| {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
| {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
|-
| {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
| {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
| {{flaga|Peru}} Kevins Ortega
| {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
|-
| {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
| {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens
| {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass
| {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
|-
| {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
| {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
| {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
| {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
|-
| {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
| {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
| {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
| {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
| {{flaga|Somālija}} &lt;s&gt;Umars Abdulkādirs Artans&lt;/s&gt;{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī&lt;ref&gt;{{cite web
 |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
| {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
| {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
| {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]]
|-
| {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
| {{flaga|ASV}} Torija Penso
| {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
| {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
|-
| {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
| {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
|[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo
| {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
|-
| {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
|rowspan=&quot;3&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
|rowspan=&quot;2&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
| {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
|-
| {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
| {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess
| {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
| {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
|}
== Simboli ==
=== Talismani ===
[[File:Maple Zayu Clutch Brazil V Morocco 13 June 2026-22.jpg|thumb|''Maple'', ''Zayu'' un ''Clutch'' pasaules cēmpionāta talismani|left]]
Maple, Zayu un Clutch ir oficiālie 2026. gada FIFA Pasaules kausa talismani.&lt;ref&gt;{{Cite web |last=Pizhol |first=Pavlo |date=September 24, 2025 |title=FIFA reveals first teasers of World Cup 2026 mascots |url=https://tribuna.com/en/blogs/fifa-reveals-first-teasers-of-world-cup-2026-mascots/ |access-date=September 24, 2025 |website=Tribuna.com}}&lt;/ref&gt; Tie ir antropomorfs [[alnis]], [[jaguārs]] un [[baltgalvas ērglis]], kas tika paziņoti 2025. gada 25. septembrī.&lt;ref&gt;{{Cite web |title=Colourful trio of mascots unveiled for FIFA World Cup 26 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/clutch-maple-zayu-mascots-unveiled |access-date=September 26, 2025 |website=www.fifa.com}}&lt;/ref&gt;
=== Bumba ===
[[File:FIFA World Cup 2026 Draw Reception (54972841852).jpg|thumb|''Adidas Trionda'' oficiālā turnīra bumba|left]]
[[Adidas Trionda]] ir [[Adidas]] ražota futbola bumba. Tā ir oficiālā 2026. gada FIFA Pasaules kausa, ko rīko Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis, spēles bumba.&lt;ref&gt;{{Cite web |last=Mewis |first=Joe |date=September 9, 2025 |title='An assault on the eyes' Leaked World Cup ball slammed as design dubbed one of the worst ever |url=https://www.fourfourtwo.com/features/world-cup-ball-leaked-and-it-could-be-the-worst-ever |access-date=September 11, 2025 |website=[[FourFourTwo]] |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web |date=May 2, 2025 |title=FIFA World Cup 2026 'Trionda' Match Ball Leaks, Featuring U.S., Mexico and Canada Colors |url=https://www.si.com/soccer/fifa-world-cup-2026-trionda-match-ball-leak |access-date=September 11, 2025 |website=SI |language=en-US}}&lt;/ref&gt; Tā tika ieviesta 2025. gada 2. oktobrī. Bumba ir termiski salīmēta kopā no tikai četriem paneļiem, kas ir līdz šim mazākais skaits FIFA Pasaules kausa bumbai.&lt;ref name=&quot;SciAmer&quot;&gt;{{Cite web |last=Hasson |first=Emma R. |title=The Surprising Math and Physics behind the 2026 World Cup Soccer Ball |url=https://www.scientificamerican.com/article/the-surprising-math-and-physics-behind-the-2026-trionda-world-cup-soccer-ball/ |access-date=2025-09-11 |website=Scientific American |language=en}}&lt;/ref&gt;
== Sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}}
Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles.

== Grupu turnīrs ==
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}}
|-
|Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;regulations&quot;&gt;{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

# Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums

Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji:

# Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm
# Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list
  | dzeltenā kartīte: −1 punkts;
  | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti;
  | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti;
  | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti.
 }}
# Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]]
# Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas.
|}

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA=
|win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[O Hjongju]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 44 985
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 442
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 522
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}&lt;br /&gt;[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN=
|win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT=
|win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 002
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}}
  | vārti2    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 67 966
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}&lt;br /&gt;[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}}
  | vārti2    = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 026
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 6:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}&lt;br /&gt;[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}&lt;br /&gt;[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}&lt;br /&gt;[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}}
  | vārti2    = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA=
|win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI=
|win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}}
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}&lt;br /&gt;[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 478
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}&lt;br /&gt;[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}&lt;br /&gt;[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA=
|win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR=
|win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS=
|win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}&lt;br /&gt;[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Maurisio]] {{goal|73}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}&lt;br /&gt;[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 827
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}&lt;br /&gt;[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}&lt;br /&gt;[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 827
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW=
|win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV=
|win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}&lt;br /&gt;[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 021
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 274
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}}  Huans Gabriels Benitess
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 68 598
  | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}}
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}}
  | vārti2    = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED=
|win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP=
|win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 69 285
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 50 987
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}}
  | vārti2    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 137
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}}
  | vārti2    = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}&lt;br /&gt;[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}}
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 68 391
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=1 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=6 |ga_BEL=2 |status_BEL=
|win_EGY=1 |draw_EGY=2 |loss_EGY=0 |gf_EGY=5 |ga_EGY=3 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=3 |loss_IRN=0 |gf_IRN=3 |ga_IRN=3 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=2 |gf_NZL=4 |ga_NZL=10 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}}
  | vārti2    = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 775
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 108
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 317
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}}
  | vārti2    = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[Trezegē]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = [[Mahmūds Sābers|Sābers]] {{goal|5}}
  | vārti2    = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|14}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 1:5
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Leandro Trosārs|Trosārs]] {{goal|28}}, {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Kevins de Breine|de Breine]] {{goal|66}}&lt;br /&gt;[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}&lt;br /&gt;[[Aleksiss Sālemākerss|Sālemākerss]] {{goal|90+4}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=CPV |team3=URU |team4=KSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=5 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=3 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=2 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=1 |gf_URU=3 |ga_URU=4 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC 
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 640
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 62 764
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}&lt;br /&gt;[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}}
  | vārti2    = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 003
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 278
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Alekss Baena|Baena]] {{goal|42}}
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 065
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete|start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=3 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=10 |ga_FRA=2 |status_FRA=
|win_SEN=1 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=8 |ga_SEN=6 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=3 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=12 |status_IRQ=
|win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=1 |gf_NOR=8 |ga_NOR=7 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}}
  | vārti2    = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 545
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}}
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}&lt;br /&gt;[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 106
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}}
  | vārti2    = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = [[Telo Osgors|Osgors]] {{goal|21}}
  | vārti2    = [[Usmans Dembelē|Dembelē]]  {{goal|7}}, {{goal|20}}, {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Dezirē Duē|Duē]] {{goal|90+4}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|56}}&lt;br /&gt;[[Pape Gejs|P. Gejs]] {{goal|59}}, {{goal|71}}&lt;br /&gt;[[Ilimans Ndiajē|I. Ndiajē]] {{goal|82}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=3 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=8 |ga_ARG=1 |status_ARG=
|win_ALG=1 |draw_ALG=1 |loss_ALG=1 |gf_ALG=5 |ga_ALG=7 |status_ALG=
|win_AUT=1 |draw_AUT=1 |loss_AUT=1 |gf_AUT=6 |ga_AUT=6 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=3 |gf_JOR=3 |ga_JOR=8 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}&lt;br /&gt;[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}}
  | vārti2    = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 527
  | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 649
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}}
  | vārti2    = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}&lt;br /&gt;[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 371
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 3:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Rafīks Belgāli|Belgāli]] {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Rijāds Mahrezs|Mahrezs]] {{goal|60}}, {{goal|90+3}}
  | vārti2    = [[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|28}}&lt;br /&gt;[[Marsels Zabicers|Zabicers]] {{goal|55}}&lt;br /&gt;[[Saša Kalajdžičs|Kalajdžičs]] {{goal|90+6}}
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = [[Musa et Tāmarī|et Tāmarī]] {{goal|55}}
  | vārti2    = [[Džovani Lo Selso|Lo Selso]] {{goal|19}}&lt;br /&gt;[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|31|11m}}&lt;br /&gt;[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 649
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=1 |draw_POR=2 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR=
|win_COD=1 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=4 |ga_COD=3 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=3 |gf_UZB=2 |ga_UZB=11 |status_UZB=
|win_COL=2 |draw_COL=1 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}}
  | vārti2    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 5:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 358
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 478
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|68|11m}}, {{goal|90+1}}&lt;br /&gt;[[Fistons Majele|Majele]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Eldors Šomurodovs|Šomurodovs]] {{goal|10}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=complete |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=2 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=6 |ga_ENG=2 |status_ENG=
|win_CRO=2 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=5 |ga_CRO=5 |status_CRO=
|win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=1 |gf_GHA=2 |ga_GHA=2 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=3 |gf_PAN=0 |ga_PAN=4 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=WC
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}}
  | vārti2    = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 389
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 42 942
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 983
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|62}}&lt;br /&gt;[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|67}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = [[Petars Sučičs|Sučičs]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Nikola Vlašičs|Vlašičs]] {{goal|83}}
  | vārti2    = [[Deriks Lukassens|Lukassens]] {{goal|73}}
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrK |team2=GrF |team3=GrL |team4=GrE |team5=GrB |team6=GrJ |team7=GrD |team8=GrI |team9=GrG |team10=GrA |team11=GrC |team12=GrH

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=complete
|win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA=
|win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=
|win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC=
|win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD=
|win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE=
|win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=3 |loss_GrG=0 |gf_GrG=3 |ga_GrG=3 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=1 |gf_GrH=3 |ga_GrH=4 |status_GrH=
|win_GrI=1 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=8 |ga_GrI=6 |status_GrI=
|win_GrJ=1 |draw_GrJ=1 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=5 |ga_GrJ=7 |status_GrJ=
|win_GrK=1 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=4 |ga_GrK=3 |status_GrK=
|win_GrL=1 |draw_GrL=1 |loss_GrL=1 |gf_GrL=2 |ga_GrL=2 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA={{fb|KOR}}
|name_GrB={{fb|BIH}}
|name_GrC={{fb|SCO}}
|name_GrD={{fb|PAR}}
|name_GrE={{fb|ECU}}
|name_GrF={{fb|SWE}}
|name_GrG={{fb|IRN}}
|name_GrH={{fb|URU}}
|name_GrI={{fb|SEN}}
|name_GrJ={{fb|ALG}}
|name_GrK={{fb|COD}}
|name_GrL={{fb|GHA}}

|hth_GrL = ''Fair play'' rezultāts: Gana −3, Ekvadora −5.
|hth_GrE = GrL

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}|1 (3)|{{fb|PAR}} (11m)|1 (4)
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|FRA}}|3|{{fb|SWE}}|0
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}|0|{{fb|CAN}}|1
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}|1 (2)|{{fb|MAR}} (11m)|1 (3)
|2. jūlijs - [[Toronto]]|{{fb|POR}}|2|{{fb|CRO}}|1
|2. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|3|{{fb|AUT}}|0
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}|2|{{fb|BIH}}|0
|1. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|BEL}} (pap.)|3|{{fb|SEN}}|2
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}|2|{{fb|JAP}}|1
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}|1|{{fb|NOR}}|2
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ECU}}|0
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}|2|{{fb|COD}}|1
|3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}} (pap.)|3|{{fb|CPV}}|2
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}|1 (2)|{{fb|EGY}} (11m)|1 (4)
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}|2|{{fb|ALG}}|0
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|COL}}|1|{{fb|GHA}}|0

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|{{fb|PAR}}|0|{{fb|FRA}}|1
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|{{fb|CAN}}|0|{{fb|MAR}}|3
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|POR}}|0|{{fb|ESP}}|1
|6. jūlijs - [[Sietla]]|{{fb|USA}}|1|{{fb|BEL}}|4
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|BRA}}|1|{{fb|NOR}}|2
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}|2|{{fb|ENG}}|3
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ARG}}|3|{{fb|EGY}}|2
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}} (11m)|0 (4)|{{fb|COL}}|0 (3)

|9. jūlijs - [[Bostona]]|{{fb|FRA}}|2|{{fb|MAR}}|0
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|{{fb|ESP}}|2|{{fb|BEL}}|1
|11. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|NOR}}|1|{{fb|ENG}} (pap.)|2
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|{{fb|ARG}} (pap.)|3|{{fb|SUI}}|1

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|FRA}}|0|{{fb|ESP}}|2
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|{{fb|ENG}}|1|{{fb|ARG}}|2

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|{{fb|ESP}}||{{fb|ARG}}|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|FRA}}||{{fb|ENG}}|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Stefens Euštakiu|Euštakiu]] {{goal|90+2}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 69 237
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = [[Kazemiru]] {{goal|56}}&lt;br /&gt;[[Gabriels Martinelli|Martinelli]] {{goal|90+5}}
  | vārti2    = [[Kaišū Sano|Sano]] {{goal|29}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|54}}
  | vārti2    = [[Hulio Ensiso|Ensiso]] {{goal|42}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 945
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Jozua Kimmihs|Kimmihs]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Džamals Musiala|Musiala]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Nadīms Amiri|Amiri]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Jonatans Tā|Tā]] {{penmiss}}
|rezultāts = 3:4
|sitieni2 = {{pengoal}} [[Maurisio]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Gustavo Gomess|G. Gomess]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Matiass Galarsa|Galarsa]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Antonio Sanabrija|Sanabrija]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Fabians Balbuena|Balbuena]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Hosē Kanale|Kanale]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|72}}
  | vārti2    = [[Isa Diops|Diops]] {{goal|90+1}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Tēns Kopmeinerss|Kopmeinerss]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Džastins Kleiverts|Kleiverts]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Vauts Veghorsts|Veghorsts]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Kvintens Timbers|Timbers]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{penmiss}}
|rezultāts = 2:3
|sitieni2 = {{penmiss}} [[Nāils el Ainauī|el Ainauī]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Šamsedīns Tālibī|Tālibī]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|74}}
  | vārti2    = [[Antonio Nusa|Nusa]] {{goal|39}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|86}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 69 665
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|45}}, {{goal|74}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|53}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|22}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|31}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|75}}, {{goal|86}}
  | vārti2    = [[Braiens Sipenga|Sipenga]] {{goal|7}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|86}}&lt;br /&gt;[[Juri Tīlemanss|Tīlemanss]] {{goal|89}},{{goal|120+5|11m}}
  | vārti2    = [[Habibs Diarrā|Diarrā]] {{goal|25}}&lt;br /&gt;[[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|51}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|45}}&lt;br /&gt;[[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|82}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 827
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|36}}, {{goal|89}}&lt;br /&gt;[[Pedro Porro|Porro]] {{goal|66}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|68|11m}}&lt;br /&gt;[[Gonsalu Ramušs|Ramušs]] {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Ivans Perišičs|Perišičs]] {{goal|53}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}}
  | vārti1    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Dans Ndoje|Ndoje]] {{goal|46}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|55|s.v.}}
  | vārti2    = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|13}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 244
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Harijs Sutars|Sutars]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Džeksons Ērvains|Ērvains]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Avers Mabils|Mabils]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Lūkass Heringtons|Heringtons]] {{penmiss}}
|rezultāts = 2:4
|sitieni2 = {{pengoal}} [[Mahmūds Sābers|Sābers]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Rāmī Rabīa|Rabīa]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Mohameds Salāhs|Salāhs]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Hosāms Abdelmagīds|Abdelmagīds]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|29}}&lt;br /&gt;[[Lisandro Martiness|Li. Martiness]] {{goal|92}}&lt;br /&gt;[[Dinei]] {{goal|111|s.v.}}
  | vārti2    = [[Derujs Duarte|D. Duarte]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Sidni Lopešs Kabrals|S. L. Kabrals]] {{goal|103}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 478
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = [[Džons Arjass|Dž. Arjass]] {{goal|14}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 0:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Azedīns Unahī|Unahī]] {{goal|50}}, {{goal|82}}&lt;br /&gt;[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|90+8}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|70|11m}}
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Neimars]] {{goal|90+10|11m}}
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|79}}, {{goal|90}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|69|11m}}
  | vārti2    = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|36}}, {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Harijs Keins|Keins]] {{goal|60|11m}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mikels Merino|Merino]] {{goal|90+1}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 649
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = [[Maliks Tilmans|Tilmans]] {{goal|31}}
  | vārti2    = [[Šarls De Ketelārs|De Ketelārs]] {{goal|9}}, {{goal|33}}&lt;br /&gt;[[Hanss Vanakens|Vanakens]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Romelu Lukaku|Lukaku]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Kristians Romero|Romero]] {{goal|79}}&lt;br /&gt;[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Enco Fernandess|Fernandess]] {{goal|90+2}}
  | vārti2    = [[Jāsers Ibrahīms|Ibrahīms]] {{goal|15}}&lt;br /&gt;[[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|67}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 69 239
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
{{11m sitieni
|sitieni1 = [[Granits Džaka|Džaka]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Zeki Amduni|Amduni]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Manuels Akandži|Akandži]] {{penmiss}}&lt;br /&gt;[[Sedriks Itens|Itens]] {{pengoal}}&lt;br /&gt;[[Rubens Vargass|Vargass]] {{pengoal}}
|rezultāts = 4:3
|sitieni2 = {{pengoal}} [[Huans Fernando Kintero|Kintero]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Davinsons Sančess|Sančess]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Hamintons Kampass|Kampass]]&lt;br /&gt;{{penmiss}} [[Kučo Ernandess|Ernandess]]&lt;br /&gt;{{pengoal}} [[Luiss Diass|Diass]]
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|60}}&lt;br /&gt;[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 811
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = [[Fabjans Ruiss|Ruiss]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Mikels Merino|Merino]] {{goal|88}}
  | vārti2    = [[Šarls De Ketelārs|De Ketelārs]] {{goal|41}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = [[Andreass Šelderups|Šelderups]] {{goal|36}}
  | vārti2    = [[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|45+2}}, {{goal|93}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 478
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Aleksiss Makalisters|Makalisters]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Hulians Alvaress|Alvaress]] {{goal|112}}&lt;br /&gt;[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|120+1}}
  | vārti2    = [[Dans Ndoje|Ndoje]] {{goal|67}}
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 0:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|22|11m}}&lt;br /&gt;[[Pedro Porro|Porro]] {{goal|58}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 176
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = [[Entonijs Gordons|Gordons]] {{goal|55}}
  | vārti2    = [[Enco Fernandess|Fernandess]] {{goal|85}}&lt;br /&gt;[[Lautaro Martiness|La. Martiness]] {{goal|90+2}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}

== Apbalvojumi ==

=== Naudas balvas ===

2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! rowspan=&quot;2&quot; | Komandas
! colspan=&quot;2&quot; | Balvas apjoms (miljonos)
|-
! Katrai komandai
! Kopā
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Čempioni
|1
| $50
| $50
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Otrā vieta
|1
| $33
| $33
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Trešā vieta
|1
| $29
| $29
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Ceturtā vieta
|1
| $27
| $27
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 5. — 8. vieta
|4
| $19
| $76
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 9. — 16. vieta
|8
| $15
| $120
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 17. — 32. vieta
|16
| $11
| $176
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 33. — 48. vieta
|16
| $9
| $144
|-
! Kopā
!48
! colspan=&quot;2&quot; |$655
|}

=== Individuālie un komandu apbalvojumi ===

Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas:

*Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam.
*Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam.
*Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam.
*FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem.
*FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu.

== Piezīmes ==
{{reflist|group=T}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>repenjoqes6asxk1tnjmqgl73tj623q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dailes teātra izrāžu saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>399584</id>
    <revision>
      <id>4495533</id>
      <parentid>4480902</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T00:32:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Teatrālis</username>
        <id>82063</id>
      </contributor>
      <comment>/* 1981. gadā */</comment>
      <origin>4495533</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="102917" sha1="q6s7eop6e2ir5tmftb3mp6h0br82yoz" xml:space="preserve">Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem.
{{TOClimit|2}}

== Teātris Lāčplēša ielā 25 (1920—1977) ==

=== 1920. gadā ===
* 1920.11.19. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme.
* 1920.12.03. [[Pedro Kalderons de la Barka]] &quot;Salameas tiesnesis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1920.12.22. Jaroslavs Kvapila &quot;Pasaka par princesīti Pienenīti&quot;. Rež. Jānis Plūme.
* 1920.12.27. [[Oskars Vailds]] &quot;Salome&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme.

=== 1921. gadā ===
* 1921.01.21. [[Aspazija]] &quot;Atriebēja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Gustavs Žibalts]].
* 1921.02.04. Pāvils Gruzna &quot;Kad jūra krāc&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.02.23. [[Aspazija]] &quot;Sidraba šķidrauts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme.
* 1921.03.11. Edvards Šeldons &quot;Romāns&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.03.27. Pāvils Gruzna &quot;Sila balodītis&quot;. Rež. [[Gustavs Žibalts]].
* 1921.04.23. [[Rainis]] &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.09.15. [[Henriks Ibsens]] &quot;Pērs Gints&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.10.21. Ernsts Harts &quot;Nerrs Tantris&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.11.04. [[Aptons Sinklērs]] &quot;Mežonis&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1921.11.26. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1921.12.23. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] &quot;Zilais putns&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1922. gadā ===
* 1922.01.19. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.02.09. [[Pjērs de Bomaršē]] &quot;Figaro kāzas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.03.08. [[Moljērs]] &quot;Žoržs Dandēns&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.03.30. Nikolajs Jevreinovs &quot;Dzīve — arlekināde&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.05.11. Pāvils Gruzna &quot;Ziedu grava&quot;. Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1922.05.18. [[Karels Čapeks]] &quot;Cilvēces bojā iešana&quot; (&quot;R.U.R.&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.09.21. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Otello]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.10.12. T. Barjers &quot;Bohēma&quot; (pēc Anrī Miržē romāna). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1922.11.02. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers &quot;Kapelmeistara Kreislera brīnišķīgie piedzīvojumi&quot; (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.11.16. [[Viktors Igo]] &quot;[[Nožēlojamie]]&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1922.12.07. [[Jānis Akuraters]] &quot;Aptumšošanās&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1922.12.25. [[Ludvigs Tīks]] &quot;Runcis zābakos&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1923. gadā ===
* 1923.01.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.02.14. Renē Benžamēns &quot;Priecīgas nejaušības&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1923.03.01. Džordžs Kokrens Hazeltons, Džozefs Henrijs Benrimo &quot;Dzeltenais ģērbs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.03.22. Frīdrihs Dīcenšmits &quot;Svētā Jēkaba ceļojums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.04.06. [[Viktors Eglītis]] &quot;Lauku miljonārs&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1923.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Liela brēka, maza vilna&quot; (&quot;Daudz trokšņa par neko&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.05.12. [[Hasinto Benavente]] &quot;Interešu spēle&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.08.31. [[Anna Brigadere]] &quot;Princese Gundega un karalis Brusubārda&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.09.27. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Fiesko sazvērestība Dženovā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.10.18. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzenieki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.11.01. Franks Vēdekinds &quot;Zemes gars&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1923.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Venēcijas tirgotājs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.12.06. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers &quot;Kreislera stūra logs&quot; (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1923.12.25. Gustavs Rēders &quot;Turku spuldze jeb Aladīna burvju lampa&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1924. gadā ===
* 1924.01.24. [[Francis Grillparcers]] &quot;Sapnis — dzīve&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.02.14. [[Fēlikss Cielēns]] &quot;Sarkanais nerrs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.02.28. [[Karlo Goldoni]] &quot;Viesnīcniece&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.03.27. [[Aristofans]] &quot;Līsistrate&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.04.24. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.05.15. Tristans Bernārs &quot;Divas pīles&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.05.25. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Sapnis saulītē&quot;. Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]].
* 1924.09.03. [[Migels de Servantess]] &quot;[[Dons Kihots]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.10.02. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.10.23. [[Karlo Goldoni]] &quot;Pļāpīgās sievas&quot; (&quot;Sievu valodas&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.11.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Cēzars un Kleopatra&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.12.11. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs, Emanuels Arens &quot;Karalis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1924.12.25. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1925. gadā ===
* 1925.01.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.02.19. [[Georgs Bīhners]] &quot;Dantons&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.03.12. Tristans Bernārs &quot;Mazā kafejnīca&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.04.02. Moriss Magrs &quot;Sins&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.04.23. Hennings Bergers &quot;Plūdi&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.05.08. Karls Šternheims &quot;Friča mīlas dēkas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Juku jukām&quot; (&quot;Kā jums tīk&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.09.03. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Laupītāji&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.09.17. Moriss Ordons, Brandons Tomass &quot;Čarļa krustmāte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.10.08. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ļaunais gars&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.10.22. [[Luidži Pirandello]] &quot;Vīrs, zvērs un tikums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.11.20. [[Kārlis Ābele]] &quot;Ligatūra&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.12.03. [[Karlo Goldoni]] &quot;Ziņkārīgās sinjoras&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1925.12.18. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Par velti mīlēts&quot; (&quot;Veltas pūles mīlā&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1926. gadā ===
* 1926.01.21. [[Viktors Igo]] &quot;Ernani&quot; (&quot;Kastīliešu gods&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.02.04. Emīls Fabrs &quot;Zelta karaļi&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.02.17. Eižens Labišs &quot;Itālijas salmu cepure&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.03.11. [[Andrejs Upīts]] &quot;Mirabo&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.03.25. [[Augusts Deglavs]] &quot;Rīga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.04.10. Alfonss Dodē, Ādolfs Belo &quot;Safo&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.04.22. Žoržs Kurtelins &quot;Greizais spogulis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.05.06. [[Edvards Vulfs]] &quot;Greizsirdība&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.05.21. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] &quot;[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.06.04. Gustavs Rēders &quot;Roberts un Bertrams&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.09.09. [[Rainis]] &quot;Spēlēju, dancoju&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.09.30. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] &quot;Siržu divkauja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.10.14. Džeimss Elrojs Flekers &quot;Hasans&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], [[Jānis Muncis]].
* 1926.10.29. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Džons Neilands&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.11.13. [[Moljērs]] &quot;Pilsonis muižniekos&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.12.02. [[Kārlis Ābele]] &quot;Stāsts par Gleihenes grāfu&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.12.16. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Spāniešu dejotāja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.12.31. Jukums Palevičs &quot;Preilenīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1926.12.31. Artūrs Neirips &quot;Sapnis Jaungada naktī&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1927. gadā ===
* 1927.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Gals labs — viss labs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.02.10. Satons Vēns &quot;Uz nezināmo ostu&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.02.24. Pols Gavo, Giljemo &quot;Salmu sievas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.03.12. [[Aspazija]] &quot;Madlienas baznīcas torņa cēlājs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.03.24. [[Andrejs Upīts]] &quot;Cēloņi un sekas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.04.13. Tristans Bernārs &quot;Ideāla ķēkša&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.04.30. S. Nikolss (N. Mišejevs) &quot;Karaliene Kofetua un nabagais&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.05.19. Rūdolfs Bernauers, Rūdolfs Osterreihers &quot;Ēdenes dārzs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.06.09. Gustavs Kadelburgs, R. Skovroneks &quot;Jātnieku drudzis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.09.03. [[Rainis]] &quot;[[Mīla stiprāka par nāvi]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.09.22. Francis un Pauls Šentani &quot;Skaistās sabīnietes&quot;. Rež. Jānis Simsons.
* 1927.10.08. Ferencs Molnārs &quot;Sarkanās dzirnavas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.10.27. G. Vernons, G. Ouens &quot;Misters Vu&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.11.26. Žaks Devāls &quot;Ak, šīs mīlas mokas&quot; (&quot;Septembra roze&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.12.03. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Sapņu spēle&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.12.15. Franks Vēdekinds &quot;Mūzika&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1927.12.25. Nikolajs Škļars &quot;Bums un Atspolīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1928. gadā ===
* 1928.01.12. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Vilhelms Tells&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.01.25. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Traks numurs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.02.11. Simons Žantijons &quot;Maja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.02.28. [[Kārlis Jēkabsons]] &quot;Sultāna harēms&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.03.17. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs &quot;Buridāna ēzelis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.04.01. Kārlis Ieviņš &quot;Mežābeles koka kastīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.04.19. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] &quot;Lielais Venēcijas blēdis&quot; (&quot;Volpone&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.05.03. H. un J. Venceļi &quot;360 sievas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.05.10. Pjērs Frondē &quot;Divas pasaules&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.05.24. Slings (Pauls Šlezingers) &quot;Trīskārt mirušais Pēteris&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.06.13. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks dzīvo sveiks]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.09.06. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Dons Karloss&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.09.18. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]], D. Koltons &quot;Sedija Tomsone&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.10.04. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Falstafs un princis Inga&quot; (&quot;Henrijs IV&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.10.18. Vilhelms Meijers-Fosters &quot;Vecheidelberga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.11.04. Karls Gorners &quot;Pelnrušķīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.11.08. Žoržs Bers, Luijs Verneijs &quot;Advokāte Bolbeka un viņas vīrs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.11.30. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks frontē]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.12.13. Žaks Devāls &quot;Septembra roze&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.12.25. [[Žils Verns]], R. d’Ennerī &quot;Kapteiņa Granta bērni&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1928.12.30. A. Juhņevičs &quot;Lelles&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1929. gadā ===
* 1929.01.12. [[Edvards Vulfs]] &quot;Svētki Skangalē&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.01.24. Kurts Gecs &quot;Hokus-pokus&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.01.31. [[Andrejs Upīts]] &quot;Apburtais loks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.02.14. Ādolfs d’Enerī, Mass &quot;Māsas Žerāras&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.02.24. Fricis Jansons &quot;Drošais Dainis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.03.07. Luijs Verneijs &quot;Raksts vai ērglis?&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.03.16. G. Levins-Bahvics &quot;Ženija startē&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.04.01. [[Jūlijs Lācis]] &quot;Mazā Daga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.04.06. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.04.13. Nikolajs Jevreinovs &quot;Dzīves maskarāde&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.04.24. Kārena Bramsone &quot;Profesors Klenauss&quot;. Rež. Jānis Simsons.
* 1929.04.27. [[Žaks Ofenbahs]] &quot;Skaistā Helēna&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.05.15. [[Viktors Igo]] &quot;Parīzes Dievmātes katedrāle&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.06.01. Pāvils Gruzna &quot;Rautenfelda mīlas traģēdija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.09.10. [[Arveds Švābe]] &quot;Piebaldzēni vēverīši&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.09.20. [[Karlo Goldoni]] &quot;Vēdeklis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.10.04. Arnolds Ridlejs &quot;Spoku vilciens&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.10.18. [[Rainis]] &quot;[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.11.03. Kārlis Ieviņš &quot;Zilās salas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.11.08. Iļja Ērenburgs &quot;Lazika vētrainā dzīve&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.11.27. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Kas tie tādi, kas dziedāja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.12.14. [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts &quot;Trejmeitiņas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.12.26. [[Herberts Dorbe]] &quot;Leiputrija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1929.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Vecais Ādams&quot; (&quot;Grēku āzis&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1930. gadā ===
* 1930.01.25. Sergejs Stepņaks-Kravčinskis &quot;Vētras putni&quot; (&quot;Andrejs Kožuhovs&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.02.05. Leo Hercogs &quot;Zaļā jaunība&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1930.02.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē &quot;Nekaro ar sievieti&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.03.21. [[Miķelis Valters]] &quot;Dievs un cilvēks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.04.21. [[Leons Paegle]] &quot;Galdiņ, klājies! Zirdziņ, stiepies! Runga, iz maisa!&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.05.08. [[Ilfs un Petrovs|Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs]] &quot;[[Divpadsmit krēsli]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.05.20. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Amanulla Eiropā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.06.05. Jānis Lejiņš &quot;Nebrauc tik dikti&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.09.05. [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] &quot;Ojārs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.10.02. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Amors uz drednauta&quot; (&quot;Liela brēka, maza vilna&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.10.30. [[Ansis Gulbis]] &quot;Pēc simts gadiem&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.12.17. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1930.12.25. [[Valdis Grēviņš]] &quot;Pļevnas zaldāts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1931. gadā ===
* 1931.01.15. [[Elīna Zālīte]] &quot;Maldu Mildas sapņojums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.02.12. [[Jānis Grots]] &quot;Steņka Razins&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.03.05. [[Arveds Mihelsons]] &quot;Dumpīgā Rīga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.03.26. [[Fēlikss Cielēns]] &quot;Mitānija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.04.18. Jānis Lejiņš &quot;Traki sirsnīgi&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.05.20. Oskars Štrauss &quot;Valša sapnis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.06.12. Andrē Birabo, Ž. Dollejs &quot;Oranžu ziedi&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.09.17. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.10.16. Minna Dišlere &quot;Studentes vasara&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.11.08. Ralfs Benackis &quot;Mana māsa un es&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.11.24. [[Kārlis Ābele]] &quot;Tautas darbinieki un mīla&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.12.10. Hanss Klumbergs &quot;Verdenas brīnums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.12.25. Žoržs Divāls, Robērs Šarvejs &quot;Pikvikklubs&quot; (pēc [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1931.12.26. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1932. gadā ===
* 1932.01.21. Augusts Hinrihss &quot;Pats saviem spēkiem&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.02.11. Jēkabs Lošvics, Dollija Mince &quot;Nāve mašīnai&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.02.25. Menherts Lengjels &quot;Dejotāja&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.03.03. Maksis Mellers &quot;Mežsarga meitiņa&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.03.17. Bruno Franks &quot;Nīna Gallas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.03.27. Šarls de Kostērs, [[Aspazija]] &quot;Pūcesspieģelis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.04.23. Ralfs Benackis, Rūdolfs Šancers, Ernests Velišs &quot;Trīs musketieri&quot; (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.05.10. Jānis Vainovskis &quot;Kalnu saule&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.05.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Zagļi&quot;, [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Mucenieks un muceniece&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.06.11. Dario Nikodems &quot;Sieviete, par kuru runā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.08.26. [[Oskars Lutss]] &quot;Kāpostgalva&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.09.02. [[Augusts Saulietis]] &quot;Pašam sava saimniecība&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.09.10. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] &quot;Trīsgrašu opera&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.09.29. [[Jānis Muncis]] &quot;Diktators”. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1932.10.20. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Dzimtene&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.11.05. [[Elīna Zālīte]] &quot;Pirktā laime&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.11.20. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] &quot;Nagla, Tomāts un Plūmīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.12.01. Jānis Lejiņš &quot;Bij man vienas rozes dēļ&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1932.12.17. [[Francs Lehārs]] &quot;Dzejnieka mīla&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1933. gadā ===
* 1933.01.18. Hermanis Ortners &quot;Antons Hits&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.02.11. [[Anna Brigadere]] &quot;Princese Gundega&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.02.24. [[Marsels Paņols]] &quot;Pie zelta enkura&quot; (&quot;Fannija&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.03.23. [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Gesta Berlings&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.04.08. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Audēji&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.05.05. [[Francs Lehārs]] &quot;Paganīni&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.05.23. Ludvigs Nercs &quot;Māte vai meita?&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.06.09. Kārlis Kraujiņš &quot;Mīlas talka&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.09.09. [[Rihards Valdess]] &quot;Jūras vilki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.10.26. [[Rainis]] &quot;[[Jāzeps un viņa brāļi]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.11.25. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1933.12.20. [[Marks Tvens]] &quot;Princis un ubaga zēns&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1934. gadā ===
* 1934.01.18. [[Ivande Kaija]] &quot;Iedzimtais grēks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Mīla zem vīksnām&quot; (&quot;Mīla zem gobām&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.03.01. Vasilijs Škvarkins &quot;Cita bērns&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.03.22. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Invalīds un Ralla&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.04.18. Minna Dišlere &quot;Bagāta līgava&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.05.16. [[Imre Kalmans]] &quot;Monmartras vijolīte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.09.12. Alfrēds Karaša &quot;Karogs aicina&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.10.03. Pauls Vulfiuss &quot;Ceļu jaunībai&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.11.18. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Jūlijs Cēzars&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.11.24. [[Knuts Hamsuns]] &quot;Augusts, pasaules braucējs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.12.15. [[Aīda Niedra]] &quot;Pie Azandas upes&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1934.12.26. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] &quot;Staburaga bērni&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1935. gadā ===
* 1935.01.30. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.02.27. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Nameja gredzens&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1935.03.17. [[Ernests Birznieks-Upītis]] &quot;Poģīša nelaime&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1935.03.21. A. Mellers, H. Lorencs &quot;Tu būsi mana&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1935.04.05. [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] &quot;Seši mazi bundzinieki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.04.22. [[Jūlijs Lācis]] &quot;Baltā dūja&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1935.05.11. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Tobāgo&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.06.15. [[Francs Lehārs]] &quot;Fraskita&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.09.07. Karlo Goldoni &quot;Pļāpīgās sievas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.09.11. [[Augusts Deglavs]], [[Burhards Sosārs]] &quot;Vecais pilskungs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.10.30. Jānis Sārts &quot;Viss pa gaisu&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1935.11.13. [[Vilis Lācis]] &quot;Tālais ceļš&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1935.12.14. Jūlijs Felekijs &quot;Nauda valda pasauli&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.12.17. Emīlija Prūsa &quot;Baltais jātnieks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1935.12.26. [[Enida Blaitona]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1936. gadā ===
* 1936.02.09. Nikolajs Lejaskalns &quot;Vasara Rožlejās&quot;, &quot;Pēteris un Miķelis&quot;. Insc. [[Herberts Līkums]], Emīls Mačs.
* 1936.02.15. [[Augusts Deglavs]] &quot;Rīga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1936.03.08. Grabe, Forcāns &quot;Napoleons&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1936.04.16. [[Fricis Kreislers]] &quot;Zisija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1936.05.08. Ištvans Zagons &quot;Romantika&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1936.05.28. Edmunds Niks, Pauls Ferhēfens &quot;Galma koncerts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1936.09.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1936.10.03. [[Jēkabs Janševskis]] &quot;Mežvidus ļaudis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1936.10.30. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Karoga meklētāji&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1936.11.14. [[Alfreds de Misē]] &quot;Svečturis&quot;. Rež. Kārlis Veics.
* 1936.12.09. [[Jānis Grots]] &quot;Zelta atslēga&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1937. gadā ===
* 1937.01.09. Jara Benešs &quot;Zaļā pļavā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.02.05. Karlo Goldoni &quot;Jocīgs gadījums&quot;. Rež. Kārlis Veics.
* 1937.02.19. Juzefs Bļiziņskis &quot;Pans Damāzijs&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1937.03.19. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] &quot;Puškins&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1937.04.24. [[Viktors Igo]] &quot;Kastīliešu gods&quot; (&quot;Ernani&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.05.21. Aldo de Benedeti &quot;Es tevi vairs nepazīstu&quot;. Rež. [[Herberts Zommers]].
* 1937.06.05. Moriss Ordons, Brandons Tomass &quot;Ak, šie studenti!&quot; (&quot;Čarla krustmāte&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.09.24. [[Rainis]] &quot;Krauklītis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.10.22. Valdemārs Zonbergs &quot;Jelgavas pils cēlējs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.11.23. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Otello]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1937.12.15. [[Vilis Lācis]] &quot;Bāka uz salas&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1937.12.26. Pauls Abrahams &quot;Roksijas futbolkomanda&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1938. gadā ===
* 1938.01.28. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Āksts&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1938.03.02. [[Antons Hansens Tammsāre]] &quot;Zeme un mīlestība&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1938.04.07. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] &quot;Dzīves viļņos&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1938.05.17. Jānis Sārts, [[Burhards Sosārs]] &quot;Putna piens&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1938.06.03. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Nogrimušais zvans&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1938.09.24. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1938.10.28. Rolfs Laukners &quot;Vadonis Munte&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] &quot;Tēvuzeme&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1938.12.10. Valdemārs Zonbergs, Otto Karls &quot;Meldermeitiņa&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1939. gadā ===
* 1939.03.04. [[Henriks Ibsens]] &quot;Pērs Gints&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1939.03.31. Lajošs Zilahi &quot;Pēdējā loma&quot;. Rež. [[Jānis Muncis]].
* 1939.04.29. [[Johans Štrauss I|Johans Štrauss (tēvs)]], [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss (dēls)]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernests Mariška &quot;Vīnes valsis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1939.05.14. Valdemārs Zonbergs &quot;Lielkunga zābaki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1939.06.08. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pigmalions&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1939.09.16. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Trakais Juris&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1939.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces precības&quot; (&quot;Spītnieces savaldīšana&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1939.11.22. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Orleānas jaunava&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1939.12.22. Valdemārs Zonbergs, [[Burhards Sosārs]] &quot;Ventas dziesma&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1939.12.31. Augusts Mitrēvics &quot;Jaungads Ventas krastos&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1940. gadā ===
* 1940.01.24. Kazis Biņķis &quot;Jaunaudze&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1940.02.08. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Tīreļpurvs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1940.03.21. [[Johans Volfgangs Gēte]] &quot;Fausts&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1940.04.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]] &quot;Mīlestības zelta grāmata&quot;. Insc. [[Jānis Muncis]].
* 1940.06.01. [[Eduards Kinneke]] &quot;Burvju liesma&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1940.09.08. [[Andrejs Upīts]] &quot;1905&quot;. Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]].
* 1940.10.09. Vasilijs Škvarkins &quot;Vienkāršā meitene&quot;. Rež. Kārlis Veics.
* 1940.11.05. Ļevs Slavins &quot;Intervencija&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1940.12.31. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1941. gadā ===
* 1941.02.21. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;[[Revidents (luga)|Revidents]]&quot;. Rež. Kārlis Veics.
* 1941.04.19. Vsevolods Ivanovs &quot;Bruņu vilciens 14-69&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1941.05.24. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs &quot;Belugina precības&quot;. Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]].
* 1941.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. Kārlis Veics.
* 1941.09.18. [[Rihards Valdess]] &quot;Jūras vilki&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1941.10.30. [[Anna Brigadere]] &quot;[[Maija un Paija]]&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1941.12.17. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Minhauzena precības&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1942. gadā ===
* 1942.01.30. [[Rainis]] &quot;[[Mīla stiprāka par nāvi]]&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1942.03.20. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s &quot;[[Mērnieku laiki]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1942.05.20. [[Valdis Grēviņš]], [[Marģeris Zariņš]] &quot;Dzejnieks un roze&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1942.06.17. Austra Mētere-Ozola &quot;Čiko&quot;. Insc. [[Pēteris Lūcis]].
* 1942.09.24. [[Gerharts Hauptmanis]] &quot;Elga&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1942.11.06. [[Arveds Švābe]] &quot;Piebaldzēni — vēverīši&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1942.12.11. Augusts Melks &quot;Dienvidvējš&quot;. Insc. Kārlis Veics.

=== 1943. gadā ===
* 1943.02.19. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Marija Stjuarte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1943.04.02. Karlo Goldoni &quot;Mirandolīna&quot;. Insc. Kārlis Veics.
* 1943.05.21. [[Edvards Vulfs]] &quot;Svētki Skangalē&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1943.10.14. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Romeo un Džuljeta&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1943.12.16. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Kosma simfonija&quot;. Insc. Kārlis Veics.

=== 1944. gadā ===
* 1944.03.09. [[Rūdolfs Blaumanis]], [[Marga Tetere]] &quot;Brīnumzālīte&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1944.04.27. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Fiesko sazvērestība Dženovā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1944.06.21. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Vara&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1944.07.23. Elza Grava &quot;Atvase&quot;. Rež. Kārlis Veics.

=== 1945. gadā ===
* 1945.01.03. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot; (II cēliens), [[Emīlija Bērziņa]] &quot;Metenis&quot; (Jaungada sarīkojums). Rež. Marga Tetere.
* 1945.02.18. [[Andrejs Upīts]] &quot;Spartaks&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs.
* 1945.03.31. Nikolajs Pogodins &quot;Laiviniece&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs.
* 1945.05.06. Leonīds Solovjovs, Viktors Vitkovičs &quot;Hodža Nasredins&quot;. Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1945.06.14. Vsevolods Višņevskis, Aleksandrs Krons, Vsevolods Azarovs &quot;Un viļņojas jūra&quot;. Insc. rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1945.07.29. [[Vilis Lācis]] &quot;Uzvara&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs.
* 1945.09.30. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Insc. rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, rež. Emīls Mačs.
* 1945.11.07. [[Jūlijs Vanags]], [[Fricis Rokpelnis]] &quot;Ceļa cirtēji&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs.

=== 1946. gadā ===
* 1946.01.31. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Jegors Buličovs un citi&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs.
* 1946.03.24. [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] darbu &quot;Zvejnieka dēls&quot;, &quot;Vanadziņš&quot;, &quot;Notikums jūrā&quot;, &quot;Uzvara&quot; fragmentu kompozīcija. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Marga Tetere, [[Felicita Ertnere]].
* 1946.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Liela brēka, maza vilna&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1946.07.20. Aleksandrs Gladkovs &quot;Sendienās&quot;. Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1946.11.05. Boriss Lavreņovs &quot;Par tiem, kas jūrā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1947. gadā ===
* 1947.01.24. [[Rainis]] &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1947.03.21. Margarita Aligere &quot;Pasaka par patiesību&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere.
* 1947.06.01. [[Lope de Vega]] &quot;Untumniece&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere.
* 1947.09.27. Boriss Čirskovs &quot;Lielais lūzums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1947.11.07. [[Jūlijs Vanags]] &quot;Satikšanās krastā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1948. gadā ===
* 1948.01.24. Džeimss Gous, Arno d’Jusso &quot;Dziļās saknes&quot;. Insc. rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1948.03.05. [[Anna Brodele]] &quot;Upesciema pavasaris&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs.
* 1948.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Sniegbaltīte&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1948.05.21. [[Elīna Zālīte]] &quot;Atgūtā dzimtene&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]].
* 1948.06.12. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs.
* 1948.06.27. Džons Flečers &quot;Savaldītāja savaldīšana&quot; (&quot;Sievu dumpis&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1948.09.23. [[Fricis Rokpelnis]] &quot;Raiņa jaunība&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1948.11.07. Aleksandrs Šteins &quot;Goda likums&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1948.12.04. [[Arturs Millers]] &quot;Džo Kellers un viņa dēli&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]].

=== 1949. gadā ===
* 1949.01.18. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;[[Anna Kareņina]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1949.02.19. Anatolijs Sofronovs &quot;Maskaviešu raksturs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs.
* 1949.03.26. Nora Vētra &quot;Velna mācītājs&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere.
* 1949.04.14. Anna Brodele &quot;Zelta druva&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1949.06.04. [[Aleksandrs Puškins]] &quot;Dubrovskis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1949.07.02. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere.
* 1949.09.13. Georgijs Mdivani &quot;Kas vainīgs&quot;. Insc. [[Felicita Ertnere]].
* 1949.10.13. Brāļi Tūri &quot;Aiz sūtniecības logiem&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere.
* 1949.12.21. Vsevolods Višņevskis &quot;Neaizmirstamais 1919.&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1949.12.31. [[Janka Kupala]] &quot;Pauļinka&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere.

=== 1950. gadā ===
* 1950.02.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Bez vainas vainīgie&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1950.03.10. Vladimirs Mihailovs, Ļevs Samoilovs &quot;Slepenais karš&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1950.04.30. Aleksandrs Suhovo-Kobiļins &quot;Krečinska kāzas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks.
* 1950.05.20. Leonīds Zorins &quot;Jaunība&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1950.07.05. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1950.07.21. [[Anna Brodele]] &quot;Marta&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks.
* 1950.10.06. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] &quot;Glāze ūdens&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1950.11.19. [[Elīna Zālīte]] &quot;Spēka avots&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]].
* 1950.12.16. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Pēdējais upuris&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1951. gadā ===
* 1951.01.12. Ahasmets Tokajevs &quot;Līgavaiņi&quot;. Rež. Marga Tetere.
* 1951.03.03. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Pigmalions&quot;. Rež. Marga Tetere.
* 1951.03.24. Anatolijs Surovs &quot;Ausma pār Maskavu&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1951.05.12. Arkādijs Pervencevs &quot;Jaunākais partneris&quot;. Rež. Marga Tetere.
* 1951.06.09. [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1951.06.29. [[Ivans Krilovs]] &quot;Modes veikals&quot;. Rež. [[Aleksandrs Leimanis]].
* 1951.09.19. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Divpadsmitā nakts&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, Osvalds Krēsliņš.
* 1951.11.03. Kondrats Krapiva &quot;Cīruļi dzied&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1951.12.02. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Pašu ļaudis — gan izlīgsim&quot;. Rež. Emīls Mačs.
* 1951.12.30. Hauards Fāsts &quot;Trīsdesmit sudraba graši&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1952. gadā ===
* 1952.03.12. Abdula Kahars &quot;Zīda sjuzanē&quot; (&quot;Jaunā zeme&quot;). Rež. Emīls Mačs.
* 1952.03.28. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Mirušās dvēseles&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]], [[Felicita Ertnere]].
* 1952.04.12. Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere.
* 1952.05.31. Nikolajs Virta &quot;Pēc trim gadiem&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]].
* 1952.07.14. [[Mihails Ļermontovs]] &quot;Maskarāde&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1952.09.14. [[Onorē de Balzaks]] &quot;Pamāte&quot;. Rež. Kārlis Pabriks, Osvalds Krēsliņš.
* 1952.10.02. Karlo Goldoni &quot;Stulbeņi&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1952.11.08. Konstantīns Treņovs &quot;Ļubova Jarovaja&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1952.12.17. [[Lope de Vega]] &quot;Valensijas atraitne&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1953. gadā ===
* 1953.02.17. Jānis Grants, Voldemārs Sauleskalns &quot;Jūras vējos&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1953.03.10. Rožē Vaijans &quot;Pulkvedis Fosters atzīstas vainīgs&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1953.04.11. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Vasarnieki&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1953.05.06. [[Andrejs Upīts]] &quot;Apburtais loks&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1953.06.24. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Profesors iekārtojas&quot;. Rež. Vera Baļuna.
* 1953.09.17. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1953.10.24. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1953.11.28. Marika Baratašvili &quot;Spārīte&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Pēteris Pētersons]].
* 1953.12.31. Afanasijs Salinskis &quot;Bīstamais līdzgaitnieks&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1954. gadā ===
* 1954.02.14. Mihails Saltikovs-Ščedrins &quot;Ēnas&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1954.03.18. Mārtiņš Zuntners, Artūrs Vilks &quot;Skabargas&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1954.05.12. Cezars Solodars &quot;Ceriņu dārzā&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1954.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].
* 1954.09.18. Nikolajs Pogodins &quot;Pēc balles&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1954.12.14. [[Andrejs Upīts]] &quot;Ziedošais tuksnesis&quot;. Rež. [[Eduards Smiļģis]].

=== 1955. gadā ===
* 1955.02.03. [[Gunārs Priede]] &quot;Jaunākā brāļa vasara&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1955.06.14. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1955.10.28. Konstantīns Finns &quot;Annas kļūda&quot;. Rež. Osvalds Krēsliņš.
* 1955.11.07. [[Jūlijs Vanags]] &quot;Kuģis iziet jūrā&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]].

=== 1956. gadā ===
* 1956.01.20. Gabriela Zapoļska &quot;Panes Duļskas morāle&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1956.03.11. Heinars Kiphards &quot;Steidzīgi jāatrod Šekspīrs&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1956.04.06. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Marija Stjuarte&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1956.05.08. [[Gunārs Priede]] &quot;Lai arī rudens&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1956.05.31. Viktors Rozovs &quot;Mūžam dzīvie&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1956.08.09. [[Andrejs Upīts]] &quot;Atraitnes vīrs&quot;. Rež. Nora Vētra-Muižniece.
* 1956.10.21. [[Nazims Hikmets]] &quot;Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1956.12.25. [[Rainis]] &quot;Spēlēju, dancoju&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1957. gadā ===
* 1957.01.30. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1957.04.13. Valentīns Katajevs &quot;Riņķa kvadratūra&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1957.05.18. [[Roberts Apinis]], Konrāds Jokums &quot;Avantūra&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1957.09.11. Džons Bointons Prīstlijs &quot;Vai esam precēti?&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1957.10.30. Dmitrijs Ščeglovs &quot;Pasaules pilsonis&quot; (&quot;Kārlis Markss&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]].

=== 1958. gadā ===
* 1958.01.23. [[Bertolts Brehts]] &quot;Krietnais cilvēks no Sečuanas&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1958.02.22. Eduardo de Filipo &quot;Stiljano ģimene&quot; (&quot;Mana ģimene&quot;). Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1958.03.25. [[Gunārs Priede]] &quot;Normunda meitene&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Venta Vecumniece]].
* 1958.08.21. [[Aspazija]] &quot;Vaidelote&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1958.09.18. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Minhauzena precības&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece.
* 1958.10.18. Jānis Lūsis &quot;Tā iesākās diena&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1958.11.20. [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Gesta Berlings&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece.

=== 1959. gadā ===
* 1959.02.13. [[Gunārs Priede]] &quot;Pozitīvais tēls&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1959.03.07. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Hamlets]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1959.04.07. Aurels Baranga &quot;Laimes recepte&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1959.04.29. Valija Grundmane &quot;Osvalda Dukāta portrets&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1959.09.12. Venta Vīgante &quot;Palmas zaļo vienmēr&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1959.10.20. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Justīne&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1959.11.06. Jānis Lūsis &quot;Atrastā varavīksne&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].

=== 1960. gadā ===
* 1960.02.05. Nikolajs Pogodins &quot;Mazā studente&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1960.03.30. [[Gunārs Priede]] &quot;Vikas pirmā balle&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1960.07.20. [[Vilis Lācis]] &quot;Vētra&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1960.11.30. [[Ļevs Tolstojs]] &quot;[[Karš un miers]]&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece.

=== 1961. gadā ===
* 1961.01.02. Liliāna Helmane &quot;Meža noslēpums&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1961.02.18. Jons Druce &quot;Kasa mare&quot;. Rež. Nora Vētra-Muižniece.
* 1961.03.23. Jānis Lūsis &quot;Sniega cilvēka bojā eja&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1961.06.04. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Luijs Šmits]].
* 1961.09.26. Aleksis Parniss &quot;Afrodītes sala&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]].
* 1961.11.24. Arkādijs Stavickis &quot;Gājputni&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].

=== 1962. gadā ===
* 1962.01.20. [[Rainis]] &quot;Ilja Muromietis&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1962.03.20. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. Velta Krūze.
* 1962.03.24. [[Bertolts Brehts]] &quot;Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1962.04.24. Ardi Līvess &quot;Šaipus horizonta&quot;. Rež. Kārlis Pabriks.
* 1962.05.09. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1962.05.22. III studijas diplomdarba izrāde: Īvs Žamiaks &quot;Pajumti Mantuflu ģimenei&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1962.06.12. III studijas diplomdarba izrāde: [[Gunārs Priede]] &quot;Nāk dēli mājās&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1962.06.21. III studijas diplomdarba izrāde: Aleksandrs Fadejevs &quot;Jaunā gvarde&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1962.06.29. III studijas diplomdarba izrāde: Pjērs de Bomaršē &quot;Figaro kāzas&quot; (2 cēlieni). Rež. [[Ērika Ferda]].
* 1962.10.18. Manfreds Rihters &quot;Dieva sala&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1962.10.31. Venta Vīgante &quot;Diena sākās kā parasti&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1962.12.02. [[Andrejs Upīts]] &quot;Mirabo&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]], Nora Vētra-Muižniece, Velta Krūze.

=== 1963. gadā ===
* 1963.01.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze.
* 1963.01.30. Elmārs Ansons &quot;Trīs jaunas māsas&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1963.04.10. Aleksejs Arbuzovs &quot;Mūs kaut kur gaida&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1963.05.10. [[Lesja Ukrainka]] &quot;Dons Žuans&quot; (&quot;Akmens namatēvs&quot;). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]].
* 1963.11.04. Izidors Štoks &quot;Ļeņingradas prospekts&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1963.12.13. [[Žils Verns]], [[Pavels Kohouts]] &quot;[[Astoņdesmit dienās ap zemeslodi|80 dienās ap zemeslodi]]&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].

=== 1964. gadā ===
* 1964.01.17. [[Čingizs Aitmatovs]] &quot;Cipresīte mana sarkanā lakatiņā&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1964.03.07. [[Henriks Ibsens]] &quot;Pērs Gints&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1964.03.31. Samuils Aļošins &quot;Galvenā loma&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1964.04.17. Hermanis Rodigasts &quot;Noslēpumainais viesis&quot; (&quot;Tev nebūs nokaut&quot;). Rež. Ilmārs Sakss.
* 1964.05.14. [[Bruno Saulītis]] &quot;Līdz pēdējai taisnei&quot;. Rež. [[Pauls Putniņš]].
* 1964.10.23. Eduardo de Filipo &quot;Kad meliem garas kājas&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1964.12.15. Vsevolods Višņevskis &quot;Optimistiskā traģēdija&quot;. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]], [[Pauls Putniņš]].

=== 1965. gadā ===
* 1965.01.21. Venta Vīgante &quot;Pēter, kur tavi dēli?&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1965.03.04. [[Gunārs Priede]] &quot;Pa valzivju ceļu&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1965.04.21. [[Miervaldis Birze]] &quot;Pie &quot;Melnā Medņa&quot;&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1965.09.11. [[Rainis]] &quot;[[Uguns un nakts]]&quot;. Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1965.11.18. [[Makss Frišs]] &quot;Godavīrs un dedzinātāji&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1965.12.10. [[Juhans Smūls]] &quot;Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].

=== 1966. gadā ===
* 1966.01.27. [[Miervaldis Birze]] &quot;Sākās ar melno kaķi&quot;. Rež. [[Pauls Putniņš]].
* 1966.03.11. Edvards Radzinskis &quot;Filma top...&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1966.05.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze.
* 1966.10.04. Žans Anuijs &quot;Mežone&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1966.11.06. Aleksandrs Fadejevs &quot;Viņi dzīvo&quot; (&quot;Jaunā gvarde&quot;). Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1966.12.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Māja, kur sirdis lūst&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1967. gadā ===
* 1967.01.21. Arkādijs Arkanovs, Grigorijs Gorins &quot;Kāzas Eiropas mērogā&quot;. Rež. [[Pauls Putniņš]].
* 1967.03.30. [[Karels Čapeks]] &quot;Māte&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1967.04.28. Mati Unts &quot;Kāda būsi, mana pasaule?&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1967.09.29. [[Imants Ziedonis]], [[Pēteris Pētersons]] &quot;Motocikls&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1967.11.29. Jānis Lūsis &quot;Medus garša&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].

=== 1968. gadā ===
* 1968.01.17. [[Pauls Putniņš]] &quot;Kā dalīt Zelta dievieti?&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1968.02.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Liela brēka, maza vilna&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1968.04.02. [[Pīters Ustinovs]] &quot;Fotofinišs&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1968.09.28. Veltījums latviešu teātra simtgadei &quot;Lai top!&quot;: [[Kārlis Gothards Elferfelds]] &quot;Tā dzimšanas diena&quot;, [[Johans Heinrihs Baumanis]] &quot;Lustīgais nerris uz tirgus plača&quot;, [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Seši mazi bundzinieki&quot;. Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Venta Vecumniece]], [[Zigrīda Stungure]], [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1968.10.08. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. Kārlis Pabriks.
* 1968.12.20. Mars Baidžijevs &quot;Divkauja&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].

=== 1969. gadā ===
* 1969.03.04. Jurijs Oļeša &quot;Mans — nē, mans — jā&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]].
* 1969.05.08. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1969.10.14. Aleksandrs Fredro &quot;Vienmēr joki, tikai joki&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1969.11.20. Pāvels Pavlovskis &quot;Elēģija&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1969.12.29. Žans Anuijs &quot;Cīrulītis&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].

=== 1970. gadā ===
* 1970.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1970.03.30. [[Justīns Marcinkevičs]] &quot;Siena&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1970.09.28. [[Augusts Gailits]] &quot;Tomass Nipernādijs&quot;. Insc. [[Venta Vecumniece]], rež. [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1970.11.23. [[Pauls Putniņš]] &quot;Lauzīsim galvas dotajā virzienā&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1970.12.22. Edvards Vulfs &quot;Svētki Skangalē&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].

=== 1971. gadā ===
* 1971.02.01. februāris. Jevgeņijs Gabrilovičs, Solomons Rozens &quot;Logi&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1971.02.16. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1971.03.05. Leonids Rahmanovs &quot;Nemierīgais vecums&quot;. Rež. Irmgarde Mitrēvice.
* 1971.03.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Eižens Vēveris &quot;Iedēstiet rozes zemē nolādētā&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]].
* 1971.04.12. [[Arvīds Grigulis]] &quot;Uz kuru ostu?&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1971.04.29. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. insc. [[Edgars Zīle]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1971.05.07. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Moljērs]] &quot;Iedomu slimnieks&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1971.05.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Mati Unts &quot;Kāda būsi, mana pasaule?&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1971.10.05. Žans Anuijs &quot;Ielūgums pilī&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1971.10.26. Edvards Radzinskis &quot;Mazliet par sievieti&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1971.12.10. Rainers Kerndls &quot;Es satiku meiteni&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].

=== 1972. gadā ===
* 1972.01.24. [[Pauls Putniņš]] &quot;Muļķis un pletētāji&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1972.03.31. [[Gunārs Priede]] &quot;Otīlija un viņas bērnubērni&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1972.04.25. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Ričards III&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1972.05.21. Mikola Kulišs &quot;Patētiskā sonāte&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1972.10.05. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Apsolītā zeme&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1972.11.04. Venta Vīgante &quot;Parastais 1x1&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1972.11.27. Jons Druce &quot;Mūsu jaunības putni&quot;. Rež. Aleksandrs Viļkins.

=== 1973. gadā ===
* 1973.01.19. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Leguānas nakts&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1973.03.09. Ekaterina Oproiju &quot;Es neesmu Eifeļa tornis&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1973.03.15. V studijas mācību izrāde: Viktors Eftimiu &quot;Sveiks, tēvocīt!&quot; (&quot;Cilvēks, kurš redzēja nāvi&quot;). Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]].
* 1973.04.28. V studijas mācību izrāde: Žans Anuijs &quot;Antigone&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]].
* 1973.05.16. Viktors Rozovs &quot;Situācija&quot;. Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]].
* 1973.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot;. Insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1973.09.21. Nellija Ozoliņa &quot;Jāatrod cilvēks&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1973.10.22. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] &quot;Volpone jeb Viltīgais lapsa&quot;. Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]].
* 1973.12.28. [[Čingizs Aitmatovs]], Kaltajs Muhamedžanovs &quot;Uzkāpšana Fudzi kalnā&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1974. gadā ===
* 1974.01.18. Ivans Bukovčans &quot;Pirms gailis dziedās&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1974.03.05. V studijas diplomdarba izrāde: Leonīds Žuhovickis &quot;Orfejs&quot; (&quot;Leģenda par Ričardu Tiškovu&quot;). Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1974.03.15. [[Aleksandrs Vampilovs]] &quot;Provinces anekdotes&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1974.04.29. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Barbari&quot;. Rež. [[Arkādijs Kacs]].
* 1974.05.26. V studijas diplomdarba izrāde: Ričards Nešs &quot;Lietus pārdevējs&quot;. Rež. [[Dzidra Ritenberga]].
* 1974.06.28. [[Andrejs Dripe]] &quot;Pēdējā barjera&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1974.10.28. Rustams Ibrahimbekovs &quot;Pa savu ceļu&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Felicita Ertnere]].
* 1974.11.28. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] &quot;Atjautīgā aukle&quot;. Rež. Aleksandrs Viļkins.
* 1974.12.28. [[Edvards Olbijs]] &quot;Viss dārzā&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]].

=== 1975. gadā ===
* 1975.03.17. [[Miervaldis Birze]] &quot;Tā nebija pēdējā diena&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]].
* 1975.05.16. Enns Vetemā &quot;Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola&quot;. Rež. [[Artūrs Dimiters]].
* 1975.09.25. [[Henriks Ibsens]] &quot;[[Brands]]&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1975.11.14. Ervīns Štritmaters &quot;Bišu Ole&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1975.12.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Garas dienas ceļš uz nakti&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].

=== 1976. gadā ===
* 1976.01.13. [[Pauls Putniņš]] &quot;Šausmas, Janka sācis jau domāt&quot;. Rež. [[Tīna Hercberga]].
* 1976.03.06. Aleksandrs Gelmans &quot;Kādas sēdes protokols&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1976.04.08. Nikolass E. Baiers &quot;Incidents&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1976.05.27. Zofija Nalkovska &quot;Sievu nams&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1976.12.07. [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 1977. gadā ===
* 1977.01.09. [[Gunārs Priede]] &quot;Nāc uz manām trepēm spēlēties!&quot; (&quot;Trīspadsmitā&quot;). Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Kārlis Auškāps]].
* 1977.04.18. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] &quot;Invalīds un Ralla&quot;. Rež. Arturs Bērziņš.
* 1977.06.21. VI studijas diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

== Teātris Brīvības ielā 75 (no 1977. gada) ==

=== 1977. gadā ===
* 1977.10.30. Jaunā Dailes teātra atklāšanas uzvedums &quot;Visu savu mūžu...&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1977.11.07. [[Egons Līvs]] &quot;Velnakaula dvīņi&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1978. gadā ===
* 1978.03.30. [[Ārijs Geikins]] &quot;Putenī&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1978.06.04. [[Gunārs Priede]] &quot;Tava labā slava&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1978.06.13. Aleksandrs Čhaidze &quot;Brīvais temats&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1978.11.27. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1978.12.30. Enns Vetemā &quot;Rožu dārzs&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].

=== 1979. gadā ===
* 1979.03.31. Ākošs Kērtess &quot;Atraitnes&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1979.05.19. Justīns Marcinkevičs &quot;Mindaugs&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1979.06.18. Aleksandrs Gelmans &quot;Mēs, apakšā parakstījušies...&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1979.11.13. [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets &quot;[[Šerloks Holmss]]&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 1980. gadā ===
* 1980.01.05. [[Lelde Stumbre]] &quot;Andersons un Millers&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1980.01.20. [[Aspazija]]s, [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]], [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas kompozīcija &quot;Punktiņš, punktiņš, komatiņš&quot;. Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1980.03.14. [[Gunārs Priede]] &quot;Vai mēs viņu pazīsim?&quot; (lugas lasījums). Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1980.04.14. Mihails Šatrovs &quot;Zili zirgi sarkanā pļavā&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1980.05.08. [[Bruno Saulītis]] &quot;Ošu gatve&quot;. Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]].
* 1980.06.20. Ferdinands Brukners &quot;Elizabete, Anglijas karaliene&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]].
* 1980.10.08. [[Gunārs Priede]] &quot;Mācību trauksme&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1981. gadā ===
* 1981.01.23. [[Pauls Putniņš]] &quot;Uzticības saldā nasta&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1981.02.01. VII studijas izrāde: Aleksandrs Volodins &quot;Iecelšana amatā&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1981.02.03. Svens Ogords &quot;Freken Avseniusa&quot;. Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]].
* 1981.04.06. [[Miervaldis Birze]] &quot;Baznīcas kalnā&quot;. Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1981.04.13. [[Hella Vuolijoki]] &quot;Niskavuori maize&quot;. Rež. [[Juris Strenga]], [[Kārlis Auškāps]].
* 1981.11.26. [[Rainis]] &quot;[[Jāzeps un viņa brāļi]]&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]].

=== 1982. gadā ===
* 1982.01.02. [[Hermanis Hese]] &quot;Stepes vilks&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1982.02.27. [[Ādolfs Alunāns]] &quot;Džons Neilands&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1982.03.21. VII studijas diplomdarba izrāde: A. Kurgatņikovs &quot;Aspekti&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1982.04.20. [[Ivans Gončarovs]] &quot;Krauja&quot;. Rež. insc. [[Arkādijs Kacs]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1982.06.05. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] &quot;Tēvocis Vaņa&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 1982.06.20. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Oskars Vailds]] &quot;Cik svarīgi būt nopietnam&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1982.06.21. [[Gunārs Priede]] &quot;Zilā&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1982.10.21. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] &quot;Zilais putns&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1982.12.28. [[Alberts Kronenbergs]] &quot;Jērādiņa&quot;.

=== 1983. gadā ===
* 1983.01.20. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Mēness likteņa pabērniem&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1983.02.12. Aleksandrs Gelmans &quot;Vieni un kopā ar visiem&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1983.04.18. [[Bruno Saulītis]] &quot;Marta īdas&quot;. Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1983.04.21. Aurels Baranga &quot;Svētais Mitīke&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1983.05.28. [[Austra Skujiņa]], Valdis Grēviņš &quot;Tik vien&quot;. Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]].
* 1983.09.12. [[Ojārs Vācietis]] &quot;Si minors&quot;.
* 1983.11.25. [[Zigmunds Skujiņš]] &quot;Jauna cilvēka memuāri&quot;. Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]].
* 1983.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Pazudušais dēls&quot;. Rež. [[Varis Vētra]].

=== 1984. gadā ===
* 1984.03.07. [[Čingizs Aitmatovs]] &quot;Un garāka par mūžu diena ilgst&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1984.04.03. Aleksejs Dudarevs &quot;Vakars&quot;. Rež. insc. [[Aina Matīsa]], rež. [[Artūrs Dimiters]].
* 1984.05.11. [[Vilis Lācis]] &quot;Nomoda sapņi&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1984.10.29. [[Migels de Servantess]] &quot;[[Dons Kihots]]&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1984.12.19. Aleksejs Dudarevs &quot;Ierindnieki&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1985. gadā ===
* 1985.02.25. [[Džons Sings|Džons Millingtons Sings]] &quot;Rietumu piekrastes varonis&quot;. Rež. Aivars Līnis.
* 1985.03.21. Edvards Bonds &quot;Vasara&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]].
* 1985.04.27. Ronalds Hārvuds &quot;Karalis un viņa ģērbējs&quot;. Rež. insc. [[Artūrs Dimiters]], rež. [[Aina Matīsa]].
* 1985.06.04. Mihails Abeļevs &quot;Desants&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1985.09.14. [[Māra Zālīte]] &quot;Tiesa&quot;. Rež. [[Juris Strenga]], [[Varis Vētra]].
* 1985.10.31. Tautasdziesmu kompozīcija &quot;Avotā guni kūru&quot;. Rež. [[Ērika Ferda]].

=== 1986. gadā ===
* 1986.01.02. Klēra Būza &quot;Sievietes, sievietes...&quot;. Rež. insc. [[Aina Matīsa]].
* 1986.01.09. [[Sudrabu Edžus]] &quot;Dullais Dauka&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1986.01.23. [[Pauls Putniņš]] &quot;Mūsu dēli&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1986.03.05. [[Māra Zālīte]] &quot;Sauciet to par teātri&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1986.04.10. Aleksandrs Kozlovskis &quot;Kam vajadzīgs efekts?&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1986.05.17. [[Rabindranats Tagore]] &quot;Tumšā mitekļa valdnieks&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1986.09.03. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Kā jums tīk&quot;. Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]].
* 1986.12.18. Alonso Sastre &quot;Nolemtie&quot;. Rež. Arnis Ozols.

=== 1987. gadā ===
* 1987.02.12. [[Pēteris Pētersons]] &quot;Mirdzošais un tumši zilais&quot;. Rež. [[Pēteris Pētersons]].
* 1987.04.30. [[Rainis]] &quot;Indulis un Ārija&quot;. Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]].
* 1987.06.13. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Nāves deja&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1987.09.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Ienesīga vieta&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1987.12.21. [[Aleksandrs Čaks]] &quot;Mūžības skartie&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]].

=== 1988. gadā ===
* 1988.01.29. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Minhauzena precības&quot;. [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] rež. ieceri īstenojuši [[Ērika Ferda]], [[Miervaldis Ozoliņš]], [[Arnolds Liniņš]].
* 1988.02.10. Dzejas izrāde &quot;In memoriam&quot;. Rež. [[Varis Vētra]].
* 1988.02.12. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] &quot;Jāzepiņš&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1988.04.15. [[Slavomirs Mrožeks]] &quot;Tango&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1988.04.17. Nellija Ozoliņa &quot;Nepazīstamā&quot;. Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]].
* 1988.05.04. [[Ērihs Kestners]] &quot;Lidojošā klase&quot;. Rež. [[Varis Vētra]].
* 1988.05.12. Stefans Canevs &quot;Sokrata pēdējā nakts&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1988.06.21. Alehandro Kasona &quot;Rītausmas dāma&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1988.09.21. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Kāds, kura nav&quot;. Rež. [[Varis Vētra]].
* 1988.09.23. [[Andrejs Pumpurs]] &quot;[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]&quot;. Rež. insc. [[Harijs Gerhards]], rež. Andris Jansons.
* 1988.10.29. Hermanis Paukšs &quot;Melnās krēpes&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1988.11.12. Patriks Zīskinds &quot;Kontrabass&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1988.12.18. [[Kobo Abe]] &quot;Draugi&quot;. Rež. Arnis Ozols.

=== 1989. gadā ===
* 1989.01.23. Peters Nādašs &quot;Satikšanās&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1989.02.26. [[Slavomirs Mrožeks]] &quot;Policisti&quot;. Rež. insc. [[Juris Strenga]], rež. [[Uldis Pūcītis]].
* 1989.04.13. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Kazanovas mētelis&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1989.05.30. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Čūska&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1989.06.14. [[Raimonds Staprāns]] &quot;Četras dienas jūnijā&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Varis Vētra]].
* 1989.10.01. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Venēcijas tirgotājs&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1989.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Trīnes grēki&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].

=== 1990. gadā ===
* 1990.01.20. [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] dzejas kompozīcija &quot;Dzīvība&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1990.02.03. [[Frīdrihs Dirrenmats]] &quot;Hērakls un Augeja lopu laidars&quot;. Rež. Aivars Līnis.
* 1990.03.23. Atols Fugards &quot;Ceļš uz Meku&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]].
* 1990.05.25. [[Arturs Šniclers]] &quot;Anatols&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1990.05.28. [[Rainis]] &quot;[[Zelta zirgs]]&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1990.09.11. [[Rainis|Raiņa]] dzejas vakars &quot;Saule mūsu māte, sāpes mūsu aukle&quot;. Rež. Andris Jansons.
* 1990.09.26. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Kaļostro Vilcē&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1990.10.28. Sems Šepards &quot;Prāta meli&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]].
* 1990.11.14. [[Lelde Stumbre]] &quot;Tā, lai var redzēt ceļu&quot;. Rež. Andris Jansons.

=== 1991. gadā ===
* 1991.01.02. [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1991.03.12. [[Pīters Šefers]] &quot;Letisa un mīlašķis&quot;. Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. Andris Jansons.
* 1991.04.18. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Kandida&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1991.05.15. [[Anšlavs Eglītis]] &quot;Galma gleznotājs&quot;. Rež. [[Varis Vētra]].
* 1991.06.06. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Jūlijas jaunkundze&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1991.06.18. Uģis Segliņš &quot;Gabalu gabals&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1991.11.17. [[Rutku Tēvs]] &quot;Vella kalpi&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1991.11.27. Alonso Alegrija &quot;Pāri Niagārai&quot;. Rež. Arnis Ozols.

=== 1992. gadā ===
* 1992.02.16. Žans Marsāns &quot;Publikai skatīties aizliegts&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1992.03.02. [[Henriks Ibsens]] &quot;Rosmersholma&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1992.03.31. Vilss Evanzs, Artūrs Velentaina &quot;Kaudzēm naudas&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1992.04.18. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Stikla zvērnīca&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1992.06.21. [[Anna Brigadere]] &quot;Sprīdītis&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1992.10.15. [[Oskars Vailds]] &quot;Lēdijas Vindermīres vēdeklis&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]].
* 1992.11.27. Fernāns Krommelinks &quot;Burvīgais ragnesis&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1992.12.26. Jevgēņijs Švarcs &quot;Sniega karaliene&quot;. Rež. Agris Krūmiņš.

=== 1993. gadā ===
* 1993.01.26. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Mīla zem gobām&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1993.02.27. Braiens Frīls &quot;Dejas Lūnasas svētkos&quot;. Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]].
* 1993.03.03. [[Jānis Dreslers]] &quot;Jefiņš saka: &quot;Akurāt, īstā laikā esmu klāt!&quot;&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1993.03.06. [[Semjuels Bekets]] &quot;Gaidot Godo&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1993.03.22. Liliāna Helmane &quot;Lapsiņas&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1993.04.30. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;Cīņa par dvēselēm&quot;. Rež. Pēteris Šiliņš.
* 1993.05.17. Džozefs Keselrings &quot;Arsēns un vecas mežģīnes&quot;. Rež. Andris Blekte.
* 1993.06.20. [[Karlo Goldoni]] &quot;Divu kungu kalps&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1993.10.12. Robērs Tomā &quot;Astoņas mīlošas sievietes&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1993.11.17. [[Ārijs Geikins]] &quot;Saimnieks&quot;. Rež. [[Ārijs Geikins]].
* 1993.11.18. [[Selma Lāgerlēva]] &quot;Gesta Berlings&quot;. Rež. [[Harijs Liepiņš]].
* 1993.12.06. [[Henriks Ibsens]] &quot;Kad mēs, mirušie, mostamies&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 1994. gadā ===
* 1994.01.20. Ferencs Molnārs &quot;Pāvilielas zēni&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1994.02.16. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Tvans&quot;. Rež. Laimonis Siliņš.
* 1994.02.27. [[Ežēns Jonesko|Eižens Jonesko]] &quot;Degunradzis&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1994.05.07. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Kreditori&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].
* 1994.05.08. [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] dzejas komp. &quot;Visi koki Dieva doti&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1994.06.08. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Zemes valstība&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1994.06.12. Žoržs Feido &quot;Pie galantās vāverītes&quot;. Rež. Andris Blekte.
* 1994.06.19. [[Guntars Godiņš]], [[Uģis Prauliņš]] &quot;Pilsēta&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 1994.09.08. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1994.10.11. Deivids Meimets &quot;Pīļu variācijas&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1994.10.23. Roberts Hārlings &quot;Dzelzs magnolijas&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1994.11.23. Ričards Nešs &quot;Lietus pārdevējs&quot;. Rež. Ints Sedlenieks.
* 1994.12.11. Georgs Tabori &quot;Veismans un Sarkanģīmis&quot;. Rež. Juris Grave.
* 1994.12.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Ugunī&quot;. Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]].

=== 1995. gadā ===
* 1995.01.26. [[Agata Kristi]] &quot;Peļu slazds&quot;. Rež. Aivars Līnis.
* 1995.03.02. [[Pjērs Korneijs]] &quot;Sids&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1995.03.20. [[Moljērs]] &quot;Žoržs Dandēns vai Piemuļķotais vīrs&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1995.05.03. [[Gabriels Garsija Markess]] &quot;Isabelas monologs, nolūkojoties lietavās Makondo pilsētiņā&quot;. Rež. Viktors Jansons.
* 1995.05.28. [[Sofokls]] &quot;Oidips un Antigone&quot; (&quot;Valdnieks Oidips&quot;, &quot;Oidips Kolonā&quot;, &quot;Antigone&quot;). Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1995.06.19. Francis Arnolds, Ernests Bahs &quot;Traks numurs&quot;. Rež. Juris Grave.
* 1995.09.30. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) &quot;Mīlestības vēstules&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1995.10.10. [[Lelde Stumbre]] &quot;Spalvas&quot;. Rež. Ints Sedlenieks.
* 1995.10.24. Viktors Jansons &quot;Vientuļās vakariņas&quot; (pēc [[Aspazija|Aspazijas]] un [[Rainis|Raiņa]] darbiem). Rež. Viktors Jansons.
* 1995.11.15. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Meža gulbji&quot;. Rež. insc. Arnis Ozols.

=== 1996. gadā ===
* 1996.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Liela brēka, maza vilna&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1996.02.24. [[Emils Zolā]] &quot;Terēza Rakēna&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1996.04.06. Kenets Greiems &quot;Vējš vītolos&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.
* 1996.05.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] &quot;Dzejnieka dvēsele&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1996.05.11. [[Andra Neiburga]] &quot;Tille un Suņu vīrs&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Aina Matīsa]].
* 1996.05.18. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] &quot;Nagla, Tomāts un Plūmīte&quot;. Rež. [[Aivars Siliņš]].
* 1996.06.19. Kristofers Hemptons &quot;Bīstamie sakari&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1996.06.30. Žoržs Feido &quot;Dāmu šuvējs&quot;. Rež. insc. Andris Blekte.
* 1996.09.29. Gotfrīds Gravstrēms &quot;Zāra Leandere&quot;. Rež. insc. [[Jānis Streičs]].
* 1996.10.21. Alans Eikborns &quot;Kā mīl tā otra puse&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1996.11.03. Kens Ludvigs &quot;Aizdodiet man tenoru&quot;. Rež. Gunārs Vērenieks.
* 1996.12.14. Jevgēņijs Švarcs &quot;Pelnrušķīte&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].

=== 1997. gadā ===
* 1997.01.05. [[Kurts Vonnegūts]] &quot;Daudz laimes, Vanda Džūna!&quot;. Rež. Ints Sedlenieks, [[Kārlis Auškāps]].
* 1997.01.21. [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Trīs māsas. Ne Čehovs&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1997.02.13. [[Džordžs Bernards Šovs]] &quot;Lauzto siržu nams&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1997.03.13. [[Nikolo Makjavelli]] &quot;Mandragora&quot;. Rež. [[Pēteris Gaudiņš]].
* 1997.03.14. Mišels de Helderode &quot;Baraba&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1997.04.16. [[Gunārs Priede]] &quot;Mēļš frotē dvielis&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1997.04.18. [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] piemiņai &quot;Baltā ceļa gājēja&quot;: &quot;Dievs, daba, darbs&quot;, &quot;Čaukstenes&quot;. Rež. [[Venta Vecumniece]], [[Oļģerts Šalkonis]].
* 1997.04.19. [[Pēteris Handke|Pēters Handke]] &quot;Vīrs, kurš pārjāja pāri Konstancas ezeram&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1997.05.01. [[Zenta Mauriņa]] &quot;Sirdij ir spārni&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.
* 1997.06.06. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] &quot;Trīsgrašu opera&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1997.09.20. Robērs Tomā &quot;Fredijs&quot;. Rež. [[Arnolds Liniņš]].
* 1997.10.05. Aldo Nikolai &quot;Taurenīt, taurenīt...&quot;. Rež. Romans Kozaks.
* 1997.10.08. [[Leopolds fon Zahers-Mazohs]] &quot;Venēra kažokādās&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1997.10.15. [[Oskars Vailds]] &quot;Ideāls vīrs&quot;. Rež. [[Zigrīda Stungure]].
* 1997.11.04. [[Moljērs]] &quot;Skopulis&quot;. Rež. Gunārs Vērenieks.
* 1997.11.05. Fransuāza Sagāna &quot;Pils Zviedrijā&quot;. Rež. [[Dainis Gaidelis]].
* 1997.12.03. [[Gundega Repše]] &quot;Stigma&quot;. Rež. [[Ausma Kantāne]].
* 1997.12.06. Fransiss Vebērs &quot;Viesības idiotiem&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1997.12.19. [[Antons Čehovs]] &quot;Gulbja dziesma&quot;.
* 1997.12.20. Gustavs Rēders &quot;Aladīna burvju lampa&quot;. Rež. [[Aivars Siliņš]].
* 1997.12.21. [[Vilis Plūdons]], Pēteris Šiliņš &quot;Mazo rūķu lielā egle&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].

=== 1998. gadā ===
* 1998.01.19. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) &quot;Silvija&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 1998.02.28. Raimonds Auškāps &quot;Prieka sapnis īss&quot;. Rež. [[Māra Ķimele]].
* 1998.03.07. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1998.03.25. [[Antons Čehovs]] &quot;Ķiršu dārzs&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1998.04.14. Hugo Klauss &quot;Mājas&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1998.05.17. [[Mārtins Makdona]] &quot;Klibais no Inišmānas&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Dainis Gaidelis]].
* 1998.05.19. [[Augusts Strindbergs]] &quot;Spēle ar uguni&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1998.06.05. [[Rainis]] &quot;Pūt, vējiņi!&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1998.06.11. Rejs Kūnijs &quot;Glābjas, kas var!&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.
* 1998.09.25. Francis Lehārs, [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Mana jautrā atraitne&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1998.10.11. Terenss Maknelijs &quot;Meistarklase&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1998.10.28. Džims Nikolss &quot;Akmens eņģelis&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 1998.10.31. [[Frīdrihs Dirrenmats]] &quot;Avārija&quot;. Rež. Jānis Joma Bomis.
* 1998.11.05. Deivids Frīmens &quot;Pilna gulta ārzemnieku&quot;. Rež. Gunārs Vērenieks.
* 1998.12.05. [[Regnārs Vaivars]], [[Gatis Šmits]] &quot;Lidojums pāri savannai Mr.Spoguļa helikopterā&quot; (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]]). Rež. [[Gatis Šmits]], [[Regnārs Vaivars]].
* 1998.12.09. [[Anna Brigadere]] &quot;Lolitas brīnumputns&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.
* 1998.12.23. [[Alberts Kronenbergs]] &quot;Sprunguļmuižā gadatirgus&quot;. Rež. [[Aivars Siliņš]].

=== 1999. gadā ===
* 1999.01.27. Fransiss Vebērs &quot;Līgums jeb Pasūtījuma slepkavība&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1999.02.20. [[Johans Volfgangs Gēte]], Andris Vilcāns &quot;Fausts. Deus ex machina&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1999.03.18. [[Gijs de Mopasāns]] &quot;Mīlulis&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 1999.04.01. [[Kārlis Orfs|Karls Orfs]] &quot;Mistērijas&quot;. Rež. [[Dainis Gaidelis]].
* 1999.04.11. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Otello]]&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 1999.05.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;No saldenās pudeles&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 1999.06.02. [[Enida Blaitona]] &quot;Pauks un Šmauks&quot;. Rež. Imants Jaunzems.
* 1999.06.17. Ričards Hariss &quot;Meitenes, mūsu uznāciens!&quot;. Rež. Andris Blekte, [[Dainis Gaidelis]].
* 1999.09.25. Fransuāza Sagāna &quot;Reizēm vijoles...&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 1999.10.14. Tankrēds Dorsts &quot;Fernando Krapa vēstule Jūlijai&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 1999.11.03. Torntons Vailders &quot;Kā tikt pie vīra&quot;. Rež. Gunārs Vērenieks.
* 1999.11.10. Pērs Ulovs Enkvists &quot;Tēlu meistari&quot;. Rež. [[Dainis Gaidelis]].
* 1999.12.12. [[Andrejs Upīts]] &quot;Sūnu ciema zēni&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.

=== 2000. gadā ===
* 2000.01.08. [[Jaroslavs Hašeks]] &quot;[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveika jaunās dēkas]]&quot;. Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2000.02.13. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;[[Ilgu tramvajs]]&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 2000.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] &quot;Precības&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2000.04.08. Nikolajs Nosovs &quot;Nezinītis uz Mēness&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2000.05.17. Jurijs Skops &quot;Klāra šurp vairs neatlidos?&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2000.06.10. [[Raimonds Pauls]], [[Guntars Račs]] &quot;Leģenda par Zaļo Jumpravu&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 2000.09.24. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] &quot;[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2000.10.10. Rūta Mežavilka &quot;Dzeltenais eņģelis ar sakļautiem spārniem&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2000.11.19. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Āksts&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2000.12.10. [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Dons Žuāns X&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2000.12.18. [[Valdis Rūmnieks]], [[Andrejs Migla]] &quot;Runcis zābakos&quot;. Rež. [[Aivars Siliņš]].

=== 2001. gadā ===
* 2001.02.14. Alans Eikborns &quot;Mazs ģimenes bizness&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 2001.03.07. Patriks Mārbers &quot;Nāc tuvāk!&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2001.03.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] &quot;Vēlā mīla&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2001.05.09. [[Lauris Gundars]] &quot;Siers un marmelāde&quot;. Rež. Imants Jaunzems.
* 2001.05.10. [[Dace Rukšāne]] &quot;Rīt atbrauks Florinda&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2001.05.16. Džons Čepmens, Rejs Kūnijs &quot;Ne šobrīd, sirsniņ!&quot;. Rež. Gunārs Vērenieks.
* 2001.09.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Īsa pamācība mīlēšanā&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2001.09.09. [[Alberts Kronenbergs]] &quot;Ķēniņa Mikabikas raibie svārki&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2001.10.23. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] &quot;Tobāgo!&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 2001.10.28. Diplomdarba izrāde: [[Aleksandrs Čaks]] &quot;Ar savu sirdi delnā...&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2001.10.29. [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Ēdenes dārzs&quot; (pēc [[Ernests Hemingvejs|Ernesta Hemingveja]] romāna). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2001.11.10. Deivids Hērs &quot;Eimijas domas&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]].
* 2001.12.12. Pjērs de Bomaršē &quot;Trakā diena jeb Figaro kāzas&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2001.12.20. Dainis Grīnvalds &quot;Tonakt Betlēmē&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.

=== 2002. gadā ===
* 2002.02.20. [[Astrida Lindgrēna]] &quot;Ronja — laupītāja meita&quot;. Rež. Ģirts Nagainis.
* 2002.02.26. [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Concerto grosso No 2&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2002.03.12. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Cenzūra&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 2002.03.14. [[Ivans Turgeņevs]] &quot;Liekēdis&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2002.05.15. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] &quot;Kamēliju dāma&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2002.05.23. [[Pauls Putniņš]] &quot;Labā tīrības sajūta&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2002.09.13. [[Oskars Vailds]] &quot;Cik svarīgi būt nopietnam&quot;. Rež. Mihails Mamedovs.
* 2002.09.17. Aleksandrs Obrazcovs, [[Juris Kaukulis]] &quot;Man arī būtu bail&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2002.11.07. [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] &quot;Meistars Aleksandrs&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2002.12.11. Žoržs Feido &quot;Kungs iet medīt...&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2002.12.22. [[Māra Cielēna]], [[Georgs Pelēcis]] &quot;Debesu trepītes&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].

=== 2003. gadā ===
* 2003.01.14. Ričards Brotigans &quot;Aborts&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2003.02.07. [[Jānis Lūsēns]], [[Normunds Beļskis]], Dace Micāne-Zālīte &quot;Īkstīte&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]], Dace Micāne-Zālīte.
* 2003.02.26. Nikolajs Jakimčuks &quot;Trīs draugi — Hemingvejs, Selindžers, Bekets&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2003.03.11. Viljams Lūss &quot;Skaistā no Amherstas&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 2003.03.14. [[Anna Brigadere]] &quot;Raudupiete&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2003.04.24. [[Leonīds Andrejevs]] &quot;Mīli mani!&quot; (&quot;Mūsu mūža dienas&quot;). Rež. [[Mihails Gruzdovs]], rež. pedag. [[Indra Roga]].
* 2003.05.18. &quot;Šekspīrs. Soneti. Aktieri&quot;. Rež. [[Aina Matīsa]].
* 2003.05.28. [[Eriks Ādamsons]] &quot;Sapņu pīpe&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2003.06.06. Džo Ortons &quot;Ķersim ķertos!&quot;. Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2003.10.01. Karlo Goci &quot;Zaļais putniņš&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2003.10.01. Bernārs Ljegms &quot;Pārītis uz divriteņa&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2003.10.01. Īva Enslere &quot;Vagīnas monologi&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2003.10.29. [[Māra Zālīte]] &quot;Zemes nodoklis&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 2003.11.04. [[Rainers Verners Fasbinders]] &quot;Petras fon Kantas rūgtās asaras&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2003.11.13. [[Ojārs Vācietis]], [[Arturs Maskats]] &quot;Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2003.12.12. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Hamlets&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2003.12.19. [[Juris Rubenis]], Māris Subačs &quot;Dīvainā karaļvalsts&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2003.12.25. Betija Knepa &quot;Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 2004. gadā ===
* 2004.01.27. [[Arturs Maskats]], [[Horhe Luiss Borhess]] &quot;Tango&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2004.03.05. [[Margarita Perveņecka]] &quot;Ludviga prodžekts&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2004.03.20. [[Evita Sniedze]] &quot;Kreisais pagrieziens&quot;. Rež. [[Oļģerts Kroders]].
* 2004.04.01. [[Slavomirs Mrožeks]] &quot;Emigranti&quot;. Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]].
* 2004.04.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Indrāni&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2004.05.22. Deivids Hērs &quot;Dzīves elpa&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2004.09.17. [[Luidži Pirandello]] &quot;Tāpat kā agrāk, tikai labāk&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2004.10.05. [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] &quot;Klondaika&quot; (pēc lugas &quot;Ne jau par lakstīgalām&quot; motīviem). Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2004.10.13. Nikolajs Jakimčuks &quot;Piedzēries kuģis&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2004.11.04. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] &quot;Penelope un Diks&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2004.11.17. Jānis Jurkāns &quot;Dzīvīte, dzīvīte...&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2004.12.09. Nikolass Raits &quot;Vinsents Brikstonā&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2004.12.18. [[Valts Pūce]], [[Pēters Brūveris]] &quot;Burvis no Oza zemes&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 2005. gadā ===
* 2005.02.18. [[Emīls Dārziņš]], [[Raimonds Pauls]], Jānis Jurkāns &quot;Melanholiskais valsis&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2005.03.17. Džons Bointons Prīstlijs &quot;Viesnīcas noslēpums&quot;. Rež. [[Felikss Deičs]].
* 2005.04.15. Žans Klods Grambērs &quot;Netīrā veļa&quot;. Rež. Arnis Ozols.
* 2005.04.29. Dea Loere &quot;Klāras sakari&quot;. Rež. Gintars Varns.
* 2005.05.28. [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Džilindžera]] parafrāze &quot;Striptīzs&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2005.09.16. [[Raimonds Pauls]], [[Māra Zālīte]] &quot;Meža gulbji&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], [[Rēzija Kalniņa]].
* 2005.09.30. Ronalds Hārvuds &quot;Kvartets&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2005.10.14. [[Albērs Kamī]] &quot;Kaligula&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2005.11.04. [[Josifs Brodskis]] &quot;Marmors&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2005.11.15. [[Mārtins Makdona]] &quot;Spilvencilvēks&quot;. Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2005.12.08. [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs|Staņislavs I. Vitkēvičs]] &quot;Spoka sonāte&quot; (&quot;Mazajā muižiņā&quot;). Rež. Sauļus Varns.

=== 2006. gadā ===
* 2006.01.28. Braiens Frīls &quot;Filadelfija, te es nāku!&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2006.02.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] &quot;Izvirtulis&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2006.03.04. Mārtins Krimps &quot;Noskūpsti mani vēlreiz&quot;. Rež. Didzis Jonovs.
* 2006.03.10. Deivids Harovers &quot;Naži vistās&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2006.04.06. Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens &quot;Mēs gaidījām jūs rītvakar!&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2006.12.04. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] &quot;[[Šerloks Holmss|Cits Šerloks Holmss]]&quot; (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] darbu motīviem). Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]].
* 2006.12.08. &quot;Ziņkārīgais zilonēns un citas pasakas&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 2007. gadā ===
* 2007.01.11. Denī Robērs &quot;Intim&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2007.02.17. [[Māra Zālīte]] &quot;Pērs Gints nav mājās&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2007.03.03. Robins Moems &quot;Kalpotājs&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2007.03.15. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] &quot;[[Lolita (romāns)|Lolita]]”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2007.04.20. [[Mārtins Makdona]] &quot;Līnenas skaistumkaraliene&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2007.04.27. [[Lelde Stumbre]] &quot;Laimīgā Blūmentāle&quot;. Rež. [[Juris Rijnieks]].
* 2007.05.18. Normunds Beļskis, grupas &quot;[[Jumprava (grupa)|Jumprava]]&quot; &quot;Izredzētais&quot;. Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]].
* 2007.09.25. [[Henrijs Millers]] &quot;Tas trakais, trakais Harijs&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2007.10.04. [[Vitolds Gombrovičs]] &quot;Ivonna, Burgundijas princese&quot;. Rež. Romans Kozaks.
* 2007.10.07. Jons Fose &quot;Sapnis par rudeni&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2007.10.28. Saimons Stīvenss &quot;Plašās pasaules krastā&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2007.12.07. Andris Vilcāns, [[Ilmārs Šlāpins]] &quot;Drakula. Svešās asinis&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].

=== 2008. gadā ===
* 2008.01.31. [[Tomass Bernhards]] &quot;Varoņu laukums&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2008.02.12. IX studijas mācību izrāde: [[Staņislavs Vispjaņskis]] &quot;Kāzas&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]].
* 2008.02.23. [[Antons Čehovs]] &quot;Kaija&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2008.04.12. [[Endrū Loids Vebers|Endrū Loids Vēbers]], Tims Raiss &quot;Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis&quot;. Rež. [[Baņuta Rubess]].
* 2008.04.26. Jānis Jurkāns &quot;Dzīvīte, dzīvīte... Otrā sērija&quot;. Rež. [[Juris Strenga]].
* 2008.05.09. Pjotrs Rozenfelds &quot;Lodes pār Brodveju&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2008.09.18. Rafijs Šarts &quot;Manu sievu sauc Moriss&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2008.09.25. Gabriela Vitkopa &quot;Nekrofils&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2008.10.04. [[Mihails Bulgakovs]] &quot;[[Suņa sirds]]&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2008.10.08. Biļana Srbļanoviča &quot;Siseņi&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2008.10.31. Aleksejs Slapovskis &quot;Ne tāds kā visi citi&quot;. Rež. [[Anita Sproģe]].
* 2008.11.04. Ivans Viripajevs &quot;Jūlijs. Kāda maniaka stāsts&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2008.11.14. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Tas īsais pielāgošanās laiks&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2008.11.28. Henrijs Satons &quot;Psihs&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].

=== 2009. gadā ===
* 2009.01.23. Marks Reivenhils &quot;Shopping &amp; Fucking&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2009.01.30. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;[[Spēlmanis (romāns)|Spēlmanis]]. Kūrorta piedzīvojumi&quot;. Rež. Romans Kozaks.
* 2009.04.11. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] &quot;Priekules Ikars&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2009.05.29. [[Ērihs Kestners]] &quot;Punktiņa un Antons&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2009.05.31. [[Fjodors Dostojevskis]] &quot;Idiots. Pēdējā nakts&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]].
* 2009.09.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] &quot;Mazie laulību noziegumi&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2009.09.24. Rejs Kūnijs &quot;Ja mana sieva uzzinās...&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2009.09.25. Aleksejs Ščerbaks &quot;Pulkvedis Pilāts&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2009.10.09. Norms Fosters &quot;Kad citi jau guļ&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2009.11.05. Miks Milliaho &quot;Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas&quot;. Rež. Gundars Cauka.
* 2009.11.19. Dorota Maslovska &quot;Divi nabadzīgi rumāņi&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2009.11.20. Grigorijs Gorins &quot;Tils Pūcesspieģelis&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2009.12.05. Ištvans Erkēņs &quot;Kis kis — ņau ņau&quot;. Rež. [[Anita Sproģe]].
* 2009.12.19. &quot;Princešu stāsts&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2009.12.22. [[Alberts Kronenbergs]] &quot;Jērādiņa&quot;. Rež. [[Pēteris Liepiņš]].

=== 2010. gadā ===
* 2010.02.05. [[Valdis Grēviņš]] &quot;Gaisa grābekļi&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2010.02.19. Milena Bogavaca &quot;Ka tavu tēti!&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2010.02.27. Marks Reivenhils &quot;Teroriste&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2010.04.09. [[Mihails Bulgakovs]] &quot;Versaļas kods&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2010.04.22. [[Nora Ikstena]] &quot;Regīna&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2010.05.07. [[Džons Apdaiks]] &quot;Īstvikas raganas&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2010.05.20. Mario Frati &quot;Rīt manas kāzas&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2010.08.25. &quot;Brīvības 36&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2010.09.17. [[Frīdrihs Šillers]] &quot;Marija Stjuarte&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2010.09.24. Oto Eskins &quot;Duets&quot;. Rež. [[Ģirts Ēcis]].
* 2010.10.01. &quot;Aija pēc Jaunsudrabiņa&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2010.11.05. [[Jānis Lūsēns]], Egīls Zirnis &quot;Ceplis&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2010.11.26. [[Nora Ikstena]] &quot;Amour fou&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2010.12.03. [[Aleksandrs Vampilovs]] &quot;Atvadas jūnijā&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].

=== 2011. gadā ===
* 2011.01.21. Rejs Kūnijs, Džons Čepmens &quot;Ar vīru nav viegli&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2011.01.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] &quot;Zagļi&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2011.03.04. [[Knuts Hamsuns]] &quot;Ābels un Olga&quot; (&quot;Loks noslēdzies&quot;). Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2011.03.18. [[Lauris Gundars]] &quot;Vārnu ielas republika&quot; (pēc [[Jānis Grīziņš|Jāņa Grīziņa]] romāna motīviem). Rež. [[Laura Groza]].
* 2011.04.29. Glorija Montero &quot;Es — Frīda Kalo&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2011.05.05. Mihails Sebastians &quot;Noslēpumainā zvaigzne&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2011.05.11. [[Pīters Šefers]] &quot;Amadejs&quot;. Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2011.09.16. Kens Ludvigs &quot;Primadonnas&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2011.09.20. Harijs Gulbis &quot;Cīrulīši&quot;. Rež. [[Lauris Gundars]].
* 2011.09.30. Entonijs Šefers &quot;Trilleris&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2011.10.09. Gundars Cauka &quot;Vīrietis Smiļģis&quot;. Rež. Gundars Cauka.
* 2011.11.15. [[Raimonds Staprāns]] &quot;Gūsteknis pilī&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2011.11.16. &quot;Dullais&quot; (pēc [[Sudrabu Edžus]] darba motīviem). Rež. [[Mārtiņš Eihe]], [[Krista Burāne]].
* 2011.11.26. [[Raimonds Pauls]], Evita Mamaja, [[Leons Briedis]] &quot;Marlēna&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2011.12.21. [[Evita Sniedze]] &quot;Pasaka par vērdiņu — 2012&quot; (pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] pasakas motīviem). Rež. [[Pauls Timrots]].

=== 2012. gadā ===
* 2012.01.25. Ēriks Hānbergs &quot;Pirmā grēka līcis&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2012.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2012.03.14. [[Lauris Gundars]], Jānis Balodis, Ansels Kaugers, Ivo Briedis &quot;12. diena&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2012.03.16. &quot;Trīnes grēki&quot; (pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] komēdijas motīviem). Rež. Rolands Atkočūns.
* 2012.03.21. Pāvels Sanajevs &quot;Apglabājiet mani zem grīdas&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2012.05.10. Džeimss Metjū Berijs &quot;Mana lēdija Nikotīna&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2012.05.11. Džims Tompsons &quot;Mežonīgā pilsēta&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2012.05.16. [[Toms Stopards]] &quot;Tas īstais, tā īstā&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2012.05.24. [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Dārta Daneviča]], [[Dainis Grūbe]] &quot;Neprātīgā Zelda&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2012.06.10. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Džons Neilands&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2012.09.14. Nikolajs Erdmans &quot;Finita la comedia!&quot; (&quot;Pašnāvnieks&quot;). Rež. [[Aleksandrs Morfovs]].
* 2012.09.19. Kurcio Malaparte &quot;Arī sievietes zaudēja karā&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2012.10.05. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Tetovētā roze&quot;. Rež. [[Jurijs Djakonovs]].
* 2012.11.03. Fransiss Vēbers &quot;Ļaujiet izšaut!&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2012.11.16. [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Rēzija Kalniņa]] &quot;Es par Rēziju&quot;. Rež. [[Elmārs Seņkovs]].
* 2012.11.19. Vladimirs Kļimenko &quot;Mēdeja. Teātris&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2012.12.05. Tonijs Kušners &quot;Eņģeļi Amerikā&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2012.12.07. Petrs Zelenka &quot;Vau!!!&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2012.12.21. [[Andrejs Upīts]] &quot;Sūnu ciema zēni&quot;. Izrādes radošā grupa Indra Merca, Iveta Šurma, [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Liene Grava]], Mārtiņš Kudiņš.

=== 2013. gadā ===
* 2013.02.05. [[Mārtins Makdona]] &quot;Vienrocis no Spokānas&quot;. Rež. [[Jurijs Djakonovs]].
* 2013.02.22. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja &quot;[[Jevgeņijs Oņegins|Oņegins]]&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2013.02.23. Džeroms Kiltijs &quot;Mīļais melis&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2013.02.24. [[Oskars Vailds]] &quot;Salome&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2013.04.19. [[Mārgarita Mičela]] &quot;[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]&quot;. Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2013.05.16. [[Sofokls]] &quot;Antigone&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2013.06.04. Jukums Palevičs &quot;Preilenīte&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2013.06.12. &quot;Sabojātie&quot; (pēc Sāras Keinas lugas motīviem). Rež. Viesturs Roziņš.
* 2013.09.17. Konors Makfērsons &quot;Slazdā&quot;. Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2013.09.19. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] &quot;Biedre Zariņa&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2013.09.20. Nils Labuts &quot;Šeipings&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2013.09.22. Pīters Stroens &quot;Kauli&quot;. Rež. [[Gundars Silakaktiņš]].
* 2013.11.06. [[Pauls Timrots]] &quot;Prezentācija&quot;. Rež. [[Pauls Timrots]].
* 2013.11.08. Deivids Henrijs Hvangs &quot;M.Butterfly&quot;. Rež. [[Laura Groza]].

=== 2014. gadā ===
* 2014.01.08. Mia Kouto &quot;Dieva indes un velna zāles&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2014.01.09. &quot;Nakts vēl nav galā&quot; (pēc Meisijas Tadjedinas filmas &quot;Pagājusī nakts&quot; motīviem). Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2014.01.10. Marjus Ivaškevičs &quot;Izraidītie&quot;. Rež. Oskars Koršunovs.
* 2014.01.29. Ēriks Hānbergs &quot;Plikie un pusplikie&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2014.03.07. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] &quot;Milēdija&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2014.03.09. Hanohs Levins &quot;Vecpuiši un vecmeitas&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2014.05.14. Braiens Makavera &quot;Pikaso sievietes&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2014.05.16. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;Ričards III&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2014.06.07. [[Kaspars Roga]] &quot;Skudru sprints&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2014.08.31. Džeimss Metjū Berijs &quot;[[Pīters Pens]]&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2014.09.19. Lī Hols &quot;Vakariņas ar Elvisu&quot;. Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2014.09.21. Genādijs Ostrovskis &quot;Divi kapteiņi&quot;. Rež. Genādijs Ostrovskis.
* 2014.11.05. &quot;Lēnprātīgā&quot; (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] stāsta). Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2014.11.14. [[Gistavs Flobērs]] &quot;[[Bovarī kundze]]&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2014.11.16. Kristofers Durengs &quot;Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks&quot;. Rež. [[Gundars Silakaktiņš]].
* 2014.11.19. Justīne Kļava &quot;Visas viņas grāmatas&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].

=== 2015. gadā ===
* 2015.01.07. Aleksandrs Molčanovs &quot;Pusslepkava&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2015.01.08. Važdi Muavads &quot;Ugunsgrēki&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2015.01.09. [[Maksims Gorkijs]] &quot;Saules bērni&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2015.03.18. Aleksandrs Jugovs &quot;Čuhņas jociņi&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2015.03.20. [[Kens Kīzijs]] &quot;[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]&quot;. Rež. [[Aleksandrs Morfovs]].
* 2015.03.22. [[Lelde Stumbre]] &quot;Droši kā tankā&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2015.05.13. [[Mārtiņš Zīverts]] &quot;Rīga dimd&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2015.05.15. Rejs Kūnijs, Maikls Kūnijs &quot;Reāli sliktie puiši&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2015.05.17. [[Pīters Šefers]] &quot;Equus&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2015.09.11. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] &quot;Oskars un Rozā dāma&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2015.09.18. Niks Dīrs &quot;[[Frankenšteins]]&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2015.09.30. Florians Zellers &quot;Ja tevis vairs nebūtu&quot;. Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2015.10.16. Nikolā Bijons &quot;Ziloņa dziesma&quot;. Rež. [[Andrejs Žagars]].
* 2015.10.21. Florids Buļakovs &quot;Svēta lieta&quot;. Rež. [[Pauls Timrots]].
* 2015.11.29. &quot;Amerika jeb Bez vēsts pazudušais&quot; (pēc [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] darbu motīviem). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2015.12.10. [[Ēriks Hānbergs]] &quot;Ērtas dzīvošanas mirklīši&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].
* 2015.12.16. &quot;Koncerts, kura nebija&quot; (Aleksandra Vertinska dzīve romancēs). Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].

=== 2016. gadā ===
* 2016.01.29. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja, [[Dž. Dž. Džilindžers]] &quot;Žanna d’Arka&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2016.02.16. Pauls Barcs &quot;Iespējamā tikšanās&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2016.03.23. Agota Kristofa &quot;Lielā melu burtnīca&quot;. Rež. [[Pēteris Krilovs]].
* 2016.03.24. [[Antons Čehovs]] &quot;[[Trīs māsas]]&quot;. Rež. [[Andrejs Žagars]].
* 2016.05.01. Ādams Peks &quot;Bonija un Klaids&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2016.05.18. [[Aleksandrs Kuprins]] &quot;Granātu krāsas aproce&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2016.05.20. [[Ingmars Bergmans]] &quot;Laulības dzīves ainas&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2016.08.31. [[Marks Tvens]] &quot;Toma Sojera piedzīvojumi&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2016.09.18. Genādijs Ostrovskis &quot;Mīļākais&quot;. Rež. Genādijs Ostrovskis.
* 2016.09.21. Robērs Tomā &quot;8 mīlošas sievietes&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2016.11.17. Jons Sapdaru &quot;Klusā daba ar resno puisēnu&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2016.11.30. Gerijs Ouvens &quot;Brutāls un dēls&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2016.12.02. [[Mihails Kuzmins]] &quot;Peldošie — ceļojošie. II daļa&quot;. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]].

=== 2017. gadā ===
* 2017.02.03. [[Oskars Vailds]] &quot;Doriana Greja portrets&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2017.02.05. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] &quot;Mana māsa&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2017.03.30. Šons Grenans &quot;Liec Dievam pasmieties&quot;. Rež. [[Rēzija Kalniņa]].
* 2017.03.31. [[Niks Keivs]] &quot;Bannija Manro nāve&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2017.04.02. Ēriks Asuss &quot;Mūsējās&quot;. Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2017.05.14. Vents Vīnbergs &quot;Pielūdzēja Nr.1&quot;. Rež. [[Gundars Silakaktiņš]].
* 2017.05.25. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Kaķis uz nokaitēta skārda jumta&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2017.05.26. &quot;Karmena&quot; (pēc [[Prospērs Merimē|Prospēra Merimē]] un Dmitrija Minčonoka darbu motīviem). Rež. Rolands Atkočūns.
* 2017.05.28. Ivo Briedis &quot;Uzvarēt var tikai viens&quot;. Rež. Franks Hoiels.
* 2017.09.20. [[Tomass Vinterbergs]], Mogenss Rukovs &quot;Svinības&quot;. Rež. [[Aleksandrs Morfovs]].
* 2017.09.22. Ella Hiksona &quot;Zēni&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2017.10.10. [[Edvards Olbijs]] &quot;Kam no Vilka kundzes bail?&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2017.11.16. Kolins Higinss &quot;Harolds un Moda&quot;. Rež. [[Pauls Timrots]].
* 2017.11.17. Jasmīna Rezā &quot;ART&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2017.12.12. Ēriks Kūlis &quot;Niķa un Riķa stiķi&quot;. Rež. [[Kārlis Auškāps]].

=== 2018. gadā ===
* 2018.01.26. Džezs Batervērts &quot;Jeruzaleme&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2018.01.28. Beta Henlija &quot;Sirds noziegumi&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2018.03.22. Justīne Kļava &quot;Atzīšanās&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2018.03.23. [[Aina Renda]] &quot;Būt Kejai Gondai&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2018.03.25. Patriks Mārbers &quot;Pēc Jūlijas jaunkundzes&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2018.05.18. [[Antons Čehovs]] &quot;Ivanovs!&quot;. Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2018.05.20. Aleksejs Ščerbaks &quot;Balta vārna melnā krāsā&quot;. Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2018.05.31. Lote Fēkemansa &quot;Inde&quot;. Rež. [[Rēzija Kalniņa]].
* 2018.09.01. Justīne Kļava &quot;Planēta Nr. 85&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2018.09.19. [[Tenesijs Viljamss]] &quot;Kaisles vilciens&quot; (&quot;[[Ilgu tramvajs]]&quot;). Rež. [[Regnārs Vaivars]].
* 2018.09.21. Franks Vēdekinds &quot;Lulū&quot;. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]].
* 2018.10.11. Donalds Lī Koburns &quot;Kāršu spēle&quot;. Rež. Laura Upeniece.
* 2018.11.15. Mārša Normena &quot;Ar labu nakti, māt&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2018.11.29. Gilberts Adērs &quot;Sapņotāji&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2018.11.30. Džeimss Goldmens &quot;Lauva ziemā&quot;. Rež. [[Aleksandrs Morfovs]].

=== 2019. gadā ===
* 2019.01.30. Jana Dobreva &quot;Smilšu cilvēciņi&quot;. Rež. [[Mihails Gruzdovs]].
* 2019.02.01. [[Arturs Millers]] &quot;Salemas raganas&quot;. Rež. [[Laura Groza]].
* 2019.02.02. Šons Grenans &quot;Alvas sieviete&quot;. Rež. [[Rēzija Kalniņa]].
* 2019.03.27. [[Žans Ženē]] &quot;Kalpones&quot;. Rež. [[Viesturs Meikšāns]].
* 2019.03.29. Vasīlijs Sigarevs &quot;Kareņins&quot;. Rež. Dž.Dž.Džilindžers.
* 2019.03.31. Mariuss fon Maienburgs &quot;Neglītenis&quot;. Rež. [[Gundars Silakaktiņš]].
* 2019.05.22. [[Artūrs Dīcis]] &quot;Purva bērni&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2019.05.24. Kristofers Hemptons &quot;Bīstamie sakari&quot; (pēc Pjēra Šoderlo de Laklo romāna motīviem). Rež. Jans Villems van den Boss.
* 2019.05.25. Florians Zellers &quot;Dēls&quot;. Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]].
* 2019.09.18. Ivans Viripajevs &quot;Nepanesami ilgi apskāvieni&quot;. Rež. Rolands Atkočūns.
* 2019.09.20. Rejs Kūnijs &quot;Neiespējamā misija&quot;. Rež. Dž.Dž.Džilindžers.
* 2019.09.22. Luidži Lunari &quot;Trīs šūpolēs&quot;. Rež. Nikolajs Korobovs.
* 2019.11.27. Pjērs Gripari &quot;Inspektors Tutū&quot;. Rež. Intars Rešetins.
* 2019.11.30. Lī Hols &quot;Iemīlējies Šekspīrs&quot; (pēc Marka Normena un [[Toms Stopards|Toma Stoparda]] kinoscenārija). Rež. Rolands Atkočūns.

=== 2020. gadā ===
* 2020.01.29. Florians Zellers &quot;Māte&quot;. Rež. Intars Rešetins.
* 2020.01.31. Filisa Nādža &quot;Talantīgais misters Riplijs&quot; (pēc Patrīcijas Haismitas romāna motīviem). Rež. Laura Groza.
* 2020.02.02. Andžejs Saramonovičs &quot;Testosterons&quot;. Rež. Oļegs Šapošņikovs.
* 2020.07.01. Artūrs Dīcis &quot;Blokmājas DONS KIHOTS&quot;. Rež. Gundars Silakaktiņš.
* 2020.07.15. Dankans Makmillans &quot;Elpa&quot;. Rež. Dmitrijs Petrenko.
* 2020.07.23. Justīne Kļava &quot;Sidraba šķidrums&quot;. Rež. Paula Pļavniece. (Sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS).
* 2020.09.18. Roberts Aiks &quot;Ārsts&quot;. Rež. Gatis Šmits.
* 2020.10.09. Dankans Makmillans &quot;Monstrs&quot;. Rež. Dmitrijs Petrenko.

=== 2021. gadā ===
* 2021.08.05. Regīna Ezera &quot;Zemdegas&quot;. Rež. Dmitrijs Petrenko.
* 2021.08.12. Nīna Reina &quot;Piekrišana&quot;. Rež. Laura Groza.
* 2021.08.27. [[Māra Zālīte]] &quot;Smiļģis&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2021.09.09. [[Ežēns Jonesko]] &quot;Degunradži&quot;. Rež. Ildiko Gāšpāra.
* 2021.10.01. Patriks Zīskinds &quot;Kontrabass&quot;. Rež. Henrijs Arājs.
* 2021.10.01. Džoanna Mureja Smita &quot;Dziesmas tukšai vietai&quot;. Rež. Laura Upeniece.
* 2021.10.02. [[Ērihs Marija Remarks]], Regnārs Vaivars &quot;Trīs draugi&quot;. Rež. Regnārs Vaivars.
* 2021.11.16. Fransuāza Sagāna/Klāvs Mellis &quot;Esiet sveicinātas, skumjas&quot;. Rež. Klāvs Mellis.

=== 2022. gadā ===
* 2022.01.12. [[Oskars Lutss]] &quot;Pavasaris&quot;. Rež. Prīts Pedajass.
* 2022.01.26. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds &quot;Izrāde, kas saiet sviestā&quot;. Rež. Eimija Mārčanta.
* 2022.02.01. Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo &quot;Ļoti labas minūtes&quot; (kustību izrāde).
* 2022.03.12. Anka Herbuta &quot;Rotkho&quot;. Rež. Lukašs Tvarkovskis.
* 2022.03.17. Romāns Dolžanskis &quot;Spēles ar Jūliju&quot; (pēc Augusta Strindberga). Rež. Viesturs Meikšāns.
* 2022.05.24. [[Džeks Keruaks]] &quot;Keruaka ceļš&quot; (pēc romāna &quot;Ceļā&quot;). Rež. Laura Groza.
* 2022.05.28. Bernārs Marī Koltess &quot;Kokvilnas lauku vientulībā&quot;. Rež. Timofejs Kuļabins.
* 2022.09.18. Klēra van Kampena &quot;Farinelli un karalis&quot;. Rež. Viesturs Kairišs.
* 2022.10.09. Stīvens Adlijs Girgis &quot;Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2022.10.19. [[Mārtins Makdona]] &quot;Īru miroņgalva&quot;. Rež. Eimija Mārčanta.
* 2022.11.16. [[Anna Auziņa]] &quot;Mājoklis. komentāri&quot; (diptihs). Rež. [[Laura Groza]].
* 2022.12.17. Maikls Vinns &quot;Retrīts&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].

=== 2023. gadā ===
* 2023.01.06. [[Matīss Gricmanis]] pēc [[Raimonds Staprāns|Raimonda Staprāna]] &quot;Kur pazuda valsts&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2023.01.27. [[Henriks Ibsens]] &quot;[[Brands]]&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2023.02.10. Deniss Kellijs &quot;Zēni nav meitenes&quot;. Rež. Diāna Kaijaka.
* 2023.03.24. [[Bertolts Brehts]] &quot;Kaukāziešu krīta aplis&quot;. Rež. Data Tavadze.
* 2023.05.24. Ferencs Molnārs &quot;Lilioms&quot;. Rež. Ildiko Gāšpāra.
* 2023.09.15. [[Toms Stopards]] &quot;Leopoldštate&quot;. Rež. [[Džons Malkovičs]].
* 2023.09.27. Deniss Kellijs &quot;Krietnā puiša rituāla nokaušana&quot;. Rež. Eimija Milbērna.
* 2023.11.15. Sāra Rūla &quot;Eiridīke&quot;. Rež. Anna Abalikhina.
* 2023.11.16. Pēc [[Rainis|Raiņa]] / [[Matīss Gricmanis]] &quot;Spīdolas nakts&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2023.12.01. [[Rainis]] &quot;Čūsku vārdi&quot;. Rež. [[Juris Jonelis]].

=== 2024. gadā ===
* 2024.01.17. Alistērs Makdauels &quot;Visas viņas&quot;. Rež. [[Inese Mičule]].
* 2024.01.19. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds &quot;Pīters Pens saiet sviestā&quot;. Rež. Ādams Megido, deleģētais rež. Freds Grejs.
* 2024.03.22. Pēc [[Mihails Bulgakovs|Mihaila Bulgakova]] &quot;[[Meistars un Margarita]]&quot;. Rež. Tīts Ojaso, Ene-Līsa Sempere.
* 2024.05.23. Pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] &quot;Wintera stāsts&quot; (pēc &quot;Ziemas pasaka&quot; motīviem). Rež. Džefs Džeimss.
* 2024.08.28. [[Čārlzs Bukovskis]] &quot;Kodiens&quot;. Rež. [[Juris Jonelis]].
* 2024.09.13. Jons Tertelis &quot;Zilā lapsa&quot;. Rež. Jons Tertelis.
* 2024.09.14. Lūsija Prebla &quot;Efekts&quot;. Rež. Diāna Kaijaka.
* 2024.11.29. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] &quot;Meža gulbji&quot;. Rež. [[Klāvs Mellis]].

=== 2025. gadā ===
* 2025.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] &quot;[[Sapnis vasaras naktī]]&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2025.03.21. Džezs Batervērts &quot;Kalifornijas pakalni&quot;. Rež. [[Mārtiņš Eihe]].
* 2025.04.04. [[Olga Tokarčuka]] &quot;Dzen savu arklu pār mirušo kauliem&quot;. Rež. Ola Mafālani.
* 2025.09.05. Mariuss fon Maienburgs &quot;Nachtland&quot;. Rež. [[Toms Treinis]].
* 2025.09.19. Anka Herbuta &quot;Orākuls&quot;. Rež. Lukašs Tvarkovskis.
* 2025.09.20. [[Dario Fo]], Franka Rame &quot;Anarhista nejaušā nāve&quot;. Rež. [[Matīss Kaža]].
* 2025.10.03. Ferdinands fon Šīrahs &quot;Viņš teica, viņa teica&quot;. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]].
* 2025.10.24. [[Tomass Vinterbergs]], Klauss Fligārs &quot;Vēl pa vienam&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2025.11.28. Ariels Dorfmans &quot;Nāve un meitene&quot;. Rež. [[Niklāvs Kurpnieks]].

=== 2026. gadā ===
* 2026.01.29. Marks Rozenblats &quot;Milzis&quot;. Rež. [[Gatis Šmits]].
* 2026.01.30. Saimons Stīvenss, Daniels Ragets, pēc [[Arturs Šniclers|Artura Šniclera]] &quot;Sapņu novele&quot;. Rež. Daniels Ragets.
* 2026.03.20. [[Jānis Lūsēns]] &quot;Runcis zābakos&quot; (pēc Dž. F. Straparolas un [[Šarls Pero|Šarla Pero]] motīviem). Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]].
* 2026.04.16. [[Aina Renda]] &quot;Pirmavots&quot;. Rež. [[Viesturs Kairišs]].
* 2026.06.12. [[Matīss Gricmanis]] &quot;Rīkojums Nr. 2&quot;. Rež. [[Valters Sīlis]].

[[Kategorija:Dailes teātris]]</text>
      <sha1>q6s7eop6e2ir5tmftb3mp6h0br82yoz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lafertijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>407850</id>
    <revision>
      <id>4495586</id>
      <parentid>2949221</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T06:06:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pārveidoju nozīmju atdalīšanā.</comment>
      <origin>4495586</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="110" sha1="839rkxmypbq8po9mg4lnkse9c2kkt0r" xml:space="preserve">'''Lafertijs''' var būt:

* [[Kails Lafertijs]];
* [[Sems Lafertijs]].

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>839rkxmypbq8po9mg4lnkse9c2kkt0r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4495483</id>
      <parentid>4495297</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T18:01:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4495483</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1206" sha1="hh7mdcderazctwq9pkc2og0c8iwjmy5" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-07-17 18:01:20{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Neiromodulators|t|h|d}} || 2026-07-05 11:21:56 || 12 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Neenciklopēdisks un nesakārtots AI ģenerēts teksts, nepieciešams uzlabot, lai saglabātu || 30 (05.08.2026)
|-
| {{page-multi|page=Medauroidea extradentata|t|h|d}} || 2026-07-06 19:36:02 || 10 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Mašīntulkojums. {{Dzēst|Jāsakārto vai jālikvidē kā suga|due=30|due_date=5.07.2026}}&lt;/nowiki&gt; || Jāsakārto vai jālikvidē || 30 (5.08.2026)
|-
| {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 9 || {{U|DJ EV}} || &lt;nowiki&gt;ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)&lt;/nowiki&gt; || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>hh7mdcderazctwq9pkc2og0c8iwjmy5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4495482</id>
      <parentid>4495296</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T18:01:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4495482</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16955" sha1="lc46mrzyr0opbfztnp3g2iy8r8hhx6q" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|07|17||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199950}}]
| {{formatnum:1706}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13712}}]
| 2009-02-13
| 2026-07-17
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:173855}}]
| {{formatnum:10678}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8025}}]
| 2007-12-03
| 2026-07-17
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}]
| {{formatnum:940}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}]
| 2004-11-07
| 2026-05-02
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114689}}]
| {{formatnum:9721}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9865}}]
| 2007-11-24
| 2026-07-17
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:113679}}]
| {{formatnum:9951}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1917}}]
| 2009-10-02
| 2026-07-17
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87521}}]
| {{formatnum:6509}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6675}}]
| 2005-10-30
| 2026-07-12
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:71311}}]
| {{formatnum:10141}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2160}}]
| 2009-05-24
| 2026-07-15
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68867}}]
| {{formatnum:1835}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}]
| 2005-07-26
| 2026-07-14
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58826}}]
| {{formatnum:858}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-07-02
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:51988}}]
| {{formatnum:7000}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6492}}]
| 2018-06-22
| 2026-07-15
|-
| 11.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49151}}]
| {{formatnum:5254}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}]
| 2007-01-07
| 2026-07-17
|-
| 12.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49113}}]
| {{formatnum:1504}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3536}}]
| 2006-05-03
| 2026-07-15
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46703}}]
| {{formatnum:2488}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2995}}]
| 2007-04-26
| 2026-07-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44541}}]
| {{formatnum:5899}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1609}}]
| 2015-03-11
| 2026-07-17
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42251}}]
| {{formatnum:1708}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-07-16
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38971}}]
| {{formatnum:4648}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}]
| 2013-03-30
| 2026-07-16
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:2}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31717}}]
| {{formatnum:3648}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:645}}]
| 2020-05-10
| 2026-07-17
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29757}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29273}}]
| {{formatnum:7467}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4411}}]
| 2023-01-18
| 2026-07-13
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-06-29
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26560}}]
| {{formatnum:4618}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:917}}]
| 2015-08-30
| 2026-07-17
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23789}}]
| {{formatnum:22}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}]
| 2007-11-05
| 2026-06-07
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23715}}]
| {{formatnum:23}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1934}}]
| 2006-07-03
| 2026-07-14
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}]
| {{formatnum:1803}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-06-20
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15886}}]
| {{formatnum:1307}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-07-17
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15234}}]
| {{formatnum:3518}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1386}}]
| 2014-07-27
| 2026-07-17
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15171}}]
| {{formatnum:2464}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}]
| 2005-07-30
| 2026-07-05
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14461}}]
| {{formatnum:508}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}]
| 2011-08-03
| 2026-07-09
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14211}}]
| {{formatnum:715}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}]
| 2013-06-21
| 2026-07-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13299}}]
| {{formatnum:924}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-06-26
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10848}}]
| {{formatnum:1802}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:414}}]
| 2021-07-27
| 2026-07-16
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10609}}]
| {{formatnum:287}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-07-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10115}}]
| {{formatnum:268}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:377}}]
| 2012-05-17
| 2026-07-16
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9570}}]
| {{formatnum:237}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-07-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}]
| 2004-09-16
| 2026-05-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:66}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6700}}]
| {{formatnum:169}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-06-09
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:44}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6524}}]
| {{formatnum:686}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}]
| 2017-05-11
| 2026-06-29
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}]
| {{formatnum:32}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-06-02
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5595}}]
| {{formatnum:100}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}]
| 2017-08-15
| 2026-07-08
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:40}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5247}}]
| {{formatnum:155}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:390}}]
| 2020-12-20
| 2026-07-11
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|-
| 66.
| {{u|Dukts}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5001}}]
| {{formatnum:156}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}]
| 2013-04-16
| 2026-07-12
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>lc46mrzyr0opbfztnp3g2iy8r8hhx6q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Neitans Akē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418402</id>
    <revision>
      <id>4495489</id>
      <parentid>4490398</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T19:19:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Zafer</username>
        <id>43936</id>
      </contributor>
      <comment>Photo changed</comment>
      <origin>4495489</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4900" sha1="9auqmhb7vb0dso963w11vu2f9m30q31" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = 
| playername = Neitans Akē
| image = Nathan Aké Fenerbahçe 20260717 (11) (cropped).jpg
| caption = Akē 2026. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|2|18}}
| birth_place = 
| countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Hāga}}
| height = 180
| position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| clubnumber = 
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| pcupdate = {{dat|2026|07|05|sk|bez}}
| years1 = 2012—2017
| caps1 = 7
| goals1 = 0
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Reading F.C.|Reading]]
| years2 = 2015
| caps2 = 5
| goals2 = 0
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Watford F.C.|Watford]]
| years3 = 2015—2016
| caps3 = 24
| goals3 = 1
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[A.F.C. Bournemouth|Bournemouth]]
| years4 = 2016—2017
| caps4 = 10
| goals4 = 3
| nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U17
| ntupdate = {{dat|2026|07|05|sk|bez}}
| nationalyears1 = 2011—2012
| nationalcaps1 = 27
| nationalgoals1 = 3
| nationalteam2 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U19
| nationalyears2 = 2012—2013
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals2 = 3
| nationalteam3 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U21
| nationalyears3 = 2013—2016
| nationalcaps3 = 22
| nationalgoals3 = 2
| nationalteam4 = {{fb|NED}}
| nationalyears4 = 2017—
| nationalcaps4 = 62
| nationalgoals4 = 5
| caps5 = 105
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[A.F.C. Bournemouth|Bournemouth]]
| goals5 = 8
| years5 = 2017—2020
| caps6 = 107
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| years6 = 2020—2026
| goals6 = 6
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| years7 = 2026—
| caps7 = 0
| goals7 = 0
}}
'''Neitans Akē''' ({{Val|nl|Nathan Aké}}, dzimis {{Dat|1995|2|18}}) ir [[Nīderlandieši|nīderlandiešu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Akē spēlē [[Turcijas Superlīga]]s komandā [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]].

== Sasniegumi ==
'''Chelsea'''

* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2014—15
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2012—13

'''Manchester City'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020—21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021—22]], [[2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2022—23]], [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023—24]]
* [[FA kauss]]: 2022—23, 2025—26&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://sportacentrs.com/futbols/anglija/16052026-city_i_uzlauz_i_londoniesu_cietoksni_un_i|title=&quot;City&quot; uzlauž londoniešu cietoksni un izcīna vēl vienu titulu |language=lv |accessdate={{dat|2026|5|16||bez}} |website=sportacentrs.com }}&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield]]: 2024&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/10082024-city_mancestras_derbija_izcina_anglijas_s|title= &quot;City&quot; Mančestras derbijā izcīna Anglijas sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |author=|coauthor=|publisher= |accessdate={{dat|2024|8|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022—23]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10062023-rodri_varti_atnes_city_pirmo_cempionu_lig&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2023&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/17082023-manchester_city_atspelejas_un_pendeles_pi&lt;/ref&gt;
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2023&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/22122023-mancestras_city_iesit_pirmaja_minute_un_t&lt;/ref&gt;
'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2012—13
* [[Watford F.C.|''Watford'']] sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2015—16
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}}


{{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}}
{{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Nīderlandes futbola izlase - Euro 2024}}{{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Akē, Neitans}}

[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dienvidholandē dzimušie]]
[[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]]
[[Kategorija:Reading FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Watford F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>9auqmhb7vb0dso963w11vu2f9m30q31</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dallas Mavericks spēlētāji</title>
    <ns>10</ns>
    <id>419041</id>
    <revision>
      <id>4495595</id>
      <parentid>4489351</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T06:23:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495595</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1240" sha1="jz2phmd6gc2lu4bd5pyhgbcjxuk1jbk" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = Dallas Mavericks spēlētāji
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = #{{NBA color|Dallas Mavericks|1}}
 | fg            = #{{NBA color|Dallas Mavericks|2}}
 | komanda       = Dalasas &quot;Mavericks&quot;
 | komanda_saite = Dalasas &quot;Mavericks&quot;
 | turnīrs       = pašreizējais sastāvs
 | apakša teksts = 
 | list          = 
* 00 [[Makss Kristijs|Kristijs]]
* 1 [[Taiuss Džonss|Džonss]]
* 2 [[Deriks Laivlijs|Laivlijs]]
* 7 [[Dvaits Pauels|Pauels]]
* 9 [[Raiens Nembārds|Nembārds]]
* 10 [[Brendons Viljamss|Viljamss]]
* 11 [[Kairijs Ērvings|Ērvings]]
* 13 [[Nadži Māršals|Māršals]]
* 14 [[Mailzs Kelllijs|Kellijs]]
* 16 [[Keilebs Mārtins|Mārtins]]
* 20 [[Kriss Midltons|Midltons]]
* 21 [[Denjels Gafords|Gafords]]
* 25 [[P. Dž. Vašingtons|Vašingtons]]
* 30 [[Musa Sisē|Sisē]]
* 31 [[Klejs Tompsons|Tompsons]]
* 32 [[Kūpers Flags|Flags]]
* 50 [[Mārvins Beglijs|Beglijs]]
* ? [[Santi Aldama|Aldama]]

* Galvenais treneris: [[Dastijs Mejs]]
* Treneri asistenti: [[Villijs Grīns|Grīns]]
* [[Fils Hendijs|Hendijs]]
* [[Modijs Maors|Maors]]
* [[Garets Templs|Templs]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>jz2phmd6gc2lu4bd5pyhgbcjxuk1jbk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antoņina Ņenaševa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>442544</id>
    <revision>
      <id>4495651</id>
      <parentid>4482817</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T10:00:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Reinis</username>
        <id>54549</id>
      </contributor>
      <comment>faktu labojums/precizējums, izņemta atsauce uz tendenciozu avotu</comment>
      <origin>4495651</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9374" sha1="hsoyc9ti1iryy4t3ckjwygr7b7cc8kp" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Antoņina Ņenaševa
| attēls = Antoņina Ņenaševa 2022.jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Antoņina Ņenaševa 2022. gadā
| mazs_att = 
| amats = [[14. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = Partijas [[Progresīvie]] līdzpriekšsēdētāja
| term_sākums2 = {{dat|2019|9|14|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|4|29|N}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = [[Roberts Putnis]]
| pēctecis2 = [[Andris Šuvajevs]], [[Justīne Panteļējeva]]
| amats3 = [[Rīgas dome]]s deputāte
| term_sākums3 = {{dat|2020|10|2|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = 
| premjers3 = 
| priekštecis3 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|7|17}}
| dzīves_vieta = [[Jūrmala]]
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| partija = [[Progresīvie]] &lt;small&gt;(2017-pašlaik)&lt;/small&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Dmitrijs Zaparņuks
| bērni = 
| profesija = skolotāja, lektore, izglītības eksperte, politiķe
| alma_mater = [[Londonas Ekonomikas skola]]&lt;br /&gt;[[Baltijas Starptautiskā akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
| tautība =
}}
'''Antoņina Ņenaševa''' (dzimusi {{dat|1988|7|17}}) ir [[Latvija]]s politiķe, pedagoģe un [[izglītība]]s eksperte. Šobrīd — [[14. Saeima]]s deputāte, partijas [[Progresīvie (partija)|&quot;Progresīvie&quot;]] valdes locekle un dibinātāja.&lt;ref name=&quot;JaunsPolSpeks&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4587748/jauns-politiskais-speks-cinisies-par-progresiva-nodokla-ieviesanu|title=«Jauns politiskais spēks cīnīsies par progresīvā nodokļa ieviešanu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2023-6-02|date=2017-2-20}}&lt;/ref&gt; A. Ņenaševa ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, &quot;Progresīvie&quot; līdzpriekšsēdētāja, sociālo zinību un ekonomikas [[Skolotājs|skolotāja]] un politoloģijas lektore [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]].

== Dzīvesgājums ==
Mācījās [[Rīgas Zolitūdes ģimnāzija|Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā]], 2011. gadā absolvēja [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautisko akadēmiju]], iegūstot bakalaura grādu [[Politoloģija|politoloģijā]]. 2015. gadā ieguva maģistra grādu sociālajā politikā [[Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skola|Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolā]].

2018. gadā viņa pievienojās izglītības programmai &quot;Iespējamā misija&quot;, kļūstot par sociālo zinību un ekonomikas [[Skolotājs|skolotāju]] [[Rīgas 22. vidusskola|Rīgas 22. vidusskolā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/antonina-nenaseva/|title=Antoņina Ņenaševa|website=Puaro.lv|access-date=2022-12-20|date=2022-11-01|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā A. Ņenaševa saņēma Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla Dzimumu līdztiesības balvu par sabiedrības izpratnes veicināšanu [[dzimumu līdztiesība]]s jautājumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eapn.lv/projekti/|title=Projekti - EAPN Latvia|website=www.eapn.lv|access-date=2022-05-08|archive-date=2022-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20220513173528/http://www.eapn.lv/projekti/}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā darbība ===
[[9. Saeima|9.]] un [[10. Saeima|10. Saeimā]] A. Ņenaševa strādāja kā &quot;[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]&quot; deputāta [[Aleksejs Holostovs|Alekseja Holostova]] palīdze,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/karnas-brutes-un-socialdemokratijas-privatizesana-progresivie-par-sevi-un-konkurentiem.d?id=50227297&amp;page=4|title=Kā ‘Saskaņa’ piekrāpa Ņenaševu|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-08|date=2018-07-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet nebija partijas &quot;Saskaņa&quot; biedre.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2022/09/26/kaspars-briskens-nakamajai-jabut-investiciju-valdibai/|title=Kaspars Briškens: Nākamajai jābūt investīciju valdībai • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2022-12-20|date=2022-09-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Darbojās sabiedriski politiskajā jauniešu biedrībā &quot;PatriotiLV&quot; un 2012. gadā bija tās valdes priekšsēdētāja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://biblioteka.madona.lv/lv/aktualitates?fu=read&amp;id=798|title=Noslēdzies skatuves runas konkurss|website=Madonas novada bibliotēka|date=2012-04-27|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; No 2008. gada 18. aprīļa līdz 2010. gada 25. martam biedrības reģistrētais nosaukums bija &quot;Politiskās partijas &quot;Jaunais Centrs&quot; jaunatnes organizācija Patrioti.LV&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/patriotilv/40008098754|title=PatriotiLV, biedrība, 40008098754|website=Firmas.lv|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; Partija &quot;[[Jaunais Centrs]]&quot; 2010. gadā bija viena no partijām, kas apvienojās, izveidojot Sociāldemokrātisko partiju &quot;[[Saskaņa]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/205093|title=Politisko partiju reģistra ziņas|work=[[Latvijas Vēstnesis]]|date=2010-02-12|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 26. martā politisko partiju apvienības &quot;[[Saskaņas Centrs]]&quot; valde paziņoja, ka &quot;PatriotiLV&quot; nav apvienības jaunatnes organizācija, savukārt biedrības priekšsēdētāja vietnieks to raksturoja kā &quot;Saskaņas Centram&quot; idejiski tuvu organizāciju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://adm.diena.lv/raksts/latvija/politika/papildinata-vairaku-partiju-jauniesi-iznemot-tp-un-lpplc-apvienosies-jauniesu-rigas-dome-725538|title=Vairāku partiju jaunieši, izņemot TP un LPP/LC, apvienosies Jauniešu Rīgas domē|work=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|date=2010-03-26|access-date=2026-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[13. Saeimas vēlēšanas|2018. gada Saeimas vēlēšanās]] A. Ņenaševa kā &quot;Progresīvo&quot; pārstāve nesekmīgi kandidēja ar pirmo kārtas numuru [[Rīga]]s vēlēšanu apgabalā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Antoņina Ņenaševa|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/progresivie/13/antonina-nenaseva/884|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019.09.29}}&lt;/ref&gt; Arī [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], kur partijas sarakstā kandidēja ar trešo kārtas numuru netika ievēlēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=&quot;PROGRESĪVIE&quot; - Eiroparlamenta vēlēšanas / Partiju saraksts|url=https://www.lsm.lv/velesanas2019/partiju-saraksts/progresivie|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019.09.29}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 14. septembrī kopā ar [[Edmunds Cepurītis|Edmundu Cepurīti]] viņu ievēlēja par partijas &quot;Progresīvie&quot; līdzpriekšsēdētāju.&lt;ref name=&quot;ProVadisCepNen&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2023-6-02|date=2019-9-14}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt; Pēc tam turpināja darbu kā partijas līdzpriekšsēdētāja kopā ar [[Atis Švinka|Ati Švinku]].

[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] Ņenaševu ievēlēja Rīgas domē no &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; un &quot;[[Progresīvie (partija)|Progresīvo]]&quot; apvienības kopējā saraksta.

2022. gada rudenī [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Ņenaševu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputāti. Darbojas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Pirmajā jaunā parlamenta sēdē viņu ievēlēja [[Saeimas prezidijs|Saeimas prezidijā]] par Saeimas sekretāra biedri. 2023. gada 20. septembrī viņu atsauca no Saeimas sekretāra biedra amata un ievēlēja par Saeimas priekšsēdētāja biedri (samainoties amatiem ar [[Jānis Grasbergs|Jāni Grasbergu]] no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7859276/saeimas-priekssedetaja-biedra-amata-ieveleta-nenaseva|title=Saeimas priekššedētāja biedra amatā ievēlēta Ņenaševa|website=Sabiedrība un politika|access-date=2023-09-20|date=2023-09-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2026. gada jūnijā, veicot izmaiņas parlamenta prezidijā, A. Ņenaševa atkal tika ievēlēta par Saeimas sekretāra biedri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.06.2026-parlamenta-atgriezas-bijusie-ministri-aseradens-cudars-un-svinka-amatus-parbida-ari-saeimas-prezidija.a650044/|title=Parlamentā atgriežas bijušie ministri – Ašeradens, Čudars un Švinka; amatus pārbīda arī Saeimas prezidijā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{14. Saeima}}
{{Rīgas dome 2020}}

{{DEFAULTSORT:Ņenaševa, Antoņina}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]
[[Kategorija:&quot;Progresīvie&quot; politiķi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>hsoyc9ti1iryy4t3ckjwygr7b7cc8kp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nikolajs Brāzma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>447476</id>
    <revision>
      <id>4495440</id>
      <parentid>4495438</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T12:00:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pētnieciskā darbība */</comment>
      <origin>4495440</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7777" sha1="aouvv3xk2iy1v3t8vfq0ufzfo6o34ps" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Nikolajs Brāzma
|          vārds_orig = 
|              attēls = Nikolajs Brāzma.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1913
|          dz_mēnesis = 5
|            dz_diena = 28
|            dz_vieta = [[Rēzekne|Rezeknē]], [[Latvija|Latvijā]]
|           m_dat_alt =
|              m_gads = 1966
|           m_mēnesis = 12
|             m_diena = 28
|             m_vieta = [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = [[Latvija]] 
|             tautība = [[Latvietis]]
|            paraksts = 
|        darba_vietas =
|          alma_mater =
|             zinātne = [[matemātika]]
|         pasniedzēji =
|            studenti = 
|          sasniegumi = papildīnāja [[Gandrīz periodisko funkciju teorija|gandrīz periodisko funkciju teoriju]]
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =    
}}
'''Nikolajs Brāzma''' (līdz 1939. gadam '''Nikolajs Brauers'''; dzimis {{dat|1913|5|28}}, miris {{dat|1966|12|28}}) bija matemātiķis, fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1946). [[Latvijas PSR ZA]] Fizikas un matemātikas institūta direktors (1946–1948). Devis ieguldījumu gandrīz periodisko funkciju teorijā, telegrāfa vienādojumu sistēmu risināšanā. 

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1913. gadā [[Rēzekne|Rēzeknē]] agronoma Ādolfa Brauera un viņa sievas skolotāja Zelmas, dzimušas Preipičas-Freibergas, ģimenē. Viņa tēvs bija ieguvis izglītību Rīgas Politehniskajā institūtā ar [[Rīgas Latviešu biedrība]]s zinību komisijas atbalstu. Viņa mātes tēvs bija veterinārārsts, sarakstījis pirmo grāmatu par lopu ārstniecību latviešu valodā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvian mathematician Nikolajs Brazma 80|last=Bārzdiņa|first=Māra|publisher=RTU|year=1993|isbn=|location=Rīga|pages=6}}&lt;/ref&gt; 

No 1921. līdz 1924. gadam mācījās Rēzeknes krievu skolās, bet no 1924. līdz 1929. gadam – latviešu vidusskolās Rēzeknē un Talsos, tad [[Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija]]s reālā novirziena klasē (1929-1931), līdztekus apguva klavierspēli [[Latvijas Konservatorija|Latvijas Konservatorijā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Dambītis|first=Jānis|date=2011./12. gada ziema|title=IEVĒROJAMS LATVIJAS MATEMĀTIĶIS –
DOCENTS NIKOLAJS BRĀZMA (1913–1966)|url=|journal=Zvaigžņotā debess|volume=|pages=21-26|via=}}&lt;/ref&gt; No 1931. līdz 1936. gadam studēja [[LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte]]s matemātikas nodaļā, līdztekus no 1934. līdz 1937. gadam strādāja [[VEF|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]], kur nodarbojās ar ģeometriskās optikas jautājumiem. VEF tai laikā gatavoja šaurfilmu kinoprojektoru un pasaulē plaši pazīstamo vismazāko fotoaparātu [[Minox|MINOX]], kam viņš veica optiskās daļas aprēķinus.  

Pēc studiju beigšanas viņu atstāja pie universitātes, lai sagatavotos zinātniskai darbībai. 1938. gadā Brāzma kļuva par jaunāko asistentu matemātikas katedrā. 1939. gadā Nikolajs Brāzma papildinājās [[Kopenhāgenas Universitāte|Kopenhāgenas Universitātē]] pie profesora Haralda Bora par gandrīz-periodiskām funkcijām. 1940. gadā Brāzmu ievēlēja par privātdocentu matemātikā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Leimanis|first=E|date=1969|title=Latvijas Universitātes matemātikas un dabas zinātņu fakultātes matemātikas nodaļa 1919.-1944.g|url=|journal=Universitas|volume=23|pages=27|via=}}&lt;/ref&gt; Viņa privātdocenta parauglekcijas nosaukums bija &quot;Trigonometrisko rindu konverģence un summabilitāte&quot;. 

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1946. gadā ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu, bija [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns (1944—1947) un Vispārīgās matemātikas katedras vadītājs (1944—1950), LZA Fizikas un matemātikas institūta (FMI) pirmais direktors (1946—1948)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/lv/lufi/par/lufi-vesture/|title=LU FI vēsture |publisher=Latvijas Universitāte}}&lt;/ref&gt;
 
1956. gadā ieɡuva docenta nosaukumu, 1957. gadā strādāja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Augstākās matemātikas katedrā, 1958. gadā kļuva par Augstākās matemātikas katedras vadītāju [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]].

Miris 1966. ɡada 28. decembrī, apɡlabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas 2. Meža kapos]].&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Nikolajs-Brazma timenote.info]&lt;/ref&gt;

== Pētnieciskā darbība ==
Nikolaja Brāzmas interesi par gandrīz periodisku funkciju īpašību pētījumiem stimulēja matemātiķu Pīrsa Bola un Haralda Bora publikācijas. Ar šo tēmu nodarbojās arī vairāki citi: S. Bohners, J. Favards, P. Franklins. No 1939. gada maija līdz jūlijam N. Brāzma devās zinātniskā komandējumā uz Kopenhāgenu un Stokholmu, lai konsultētos par turpmākiem pētījumiem šajā virzienā, viņa rezultāti par gandrīz periodiskām funkcijām (g.p.f.) ir publicēti rakstā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1941|title=Sur les fonctions presque-périodiques de plusieurs variables complexes|url=|journal=LU raksti, Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte|volume=sērija III, 20|pages=431.-455.|via=}}&lt;/ref&gt;.

&lt;!-- Matemātikā ar gandrīz periodisku funkciju saprot tādu funkciju, kuru pēc patikas precīzi var aproksimēt ar periodisku funkciju. Atkarībā no aproksimācijas (tuvības, attāluma) izvēles ir dažāda veida un sarežģītības definīcijas. Gandrīz periodisku funkciju teoriju pirmais ir attīstījis H. Bors (1923) saistībā ar Rīmaņa dzeta funkcijas pētīšanu. Pēc tam jēdzienu ir vispārinājuši V. Stepanovs (1925), Ā. Bezikovičs (1926), H. Veils (1927). Svarīgi nošķirt, ka gandrīz periodiska funkcija nav tas pats, kas kvaziperiodiska funkcija.

Nepārtrauktu funkciju ''f : R → R'' sauc par gandrīz periodisku (saīsināti – g.p.f.), ja katram ''ε &gt; 0'' eksistē tāds skaitlis ''l &gt; 0'', ka katram intervālam ''I'' ar garumu ''l'' eksistē tāds skaitlis &lt;math&gt;\tau&lt;/math&gt; no intervāla ''I'', ka visiem ''x'' ir spēkā nevienādība &lt;math&gt;\left\vert f(x+\tau)-f(x) \right\vert&lt;\varepsilon&lt;/math&gt;&lt;br /&gt; --&gt;
Brāzma savos pētījumos uzrādīja pietiekamo nosacījumu g.p.f. diferencēšanai un integrēšanai, vispārinājis to n mainīgo g.p.f., kā arī devis nosacījumu, lai vairāku argumentu g.p.f. parciālie atvasinājumi arī būtu g.p.f. Īsu zinātnisku pārskatu Brāzmas pētījumiem par g.p.f. var atrast vienā no publikācijam.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lūsis|first=A.|date=1968|title=N.Brāzma (nekrologs)|url=|journal=Latvijas matemātikas gadagrāmata|volume=3|pages=3.-6.|via=}}&lt;/ref&gt; Profesors [[Arvīds Lūsis]] raksturoja Brāzmas pētījumus par g.p.f.: “Dažus jaunus rezultātus vairāku mainīgo gandrīz periodisku funkciju diferencēšanā un integrēšanā bija ieguvis N. Brāzma. Balstoties uz sasniegto un lietojot kompleksā mainīgā funkciju teoriju, viņš vispārināja un ieguva jaunus rezultātus vairāku komplekso mainīgo gandrīz periodiskām funkcijām.”

== Publikācijas ==
Sarakstījis grāmatas &quot;Augstākā matemātika&quot; (1964; līdzautors) un &quot;Augstākās matemātikas speckurss&quot; (1–2, 1968, 1969).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Matemātikas minienciklopēdija|last1=Andžāns|last2=Detlovs|first1=Agnis|first2=Vilnis|publisher=Nacionālais Apgāds|year=2007|isbn=|location=|pages=13}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Brāzma, Nikolajs}}
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>aouvv3xk2iy1v3t8vfq0ufzfo6o34ps</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495445</id>
      <parentid>4495440</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T12:16:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4495445</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7812" sha1="cidpqu9wti0nmopew38btbo4rmua4td" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Nikolajs Brāzma
|          vārds_orig = 
|              attēls = Nikolajs Brāzma.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1913
|          dz_mēnesis = 5
|            dz_diena = 28
|            dz_vieta = [[Rēzekne|Rezeknē]], [[Latvija|Latvijā]]
|           m_dat_alt =
|              m_gads = 1966
|           m_mēnesis = 12
|             m_diena = 28
|             m_vieta = [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = [[Latvija]] 
|             tautība = [[Latvietis]]
|            paraksts = 
|        darba_vietas =
|          alma_mater =
|             zinātne = [[matemātika]]
|         pasniedzēji =
|            studenti = 
|          sasniegumi = papildīnāja [[Gandrīz periodisko funkciju teorija|gandrīz periodisko funkciju teoriju]]
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =    
}}
'''Nikolajs Brāzma''' (līdz 1939. gadam '''Nikolajs Brauers'''; dzimis {{dat|1913|5|28}}, miris {{dat|1966|12|28}}) bija matemātiķis, fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1946). [[Latvijas PSR ZA]] Fizikas un matemātikas institūta direktors (1946–1948). Devis ieguldījumu gandrīz periodisko funkciju teorijā, telegrāfa vienādojumu sistēmu risināšanā. 

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1913. gadā [[Rēzekne|Rēzeknē]] agronoma Ādolfa Brauera un viņa sievas skolotāja Zelmas, dzimušas Preipičas-Freibergas, ģimenē. Viņa tēvs bija ieguvis izglītību Rīgas Politehniskajā institūtā ar [[Rīgas Latviešu biedrība]]s zinību komisijas atbalstu. Viņa mātes tēvs bija veterinārārsts, sarakstījis pirmo grāmatu par lopu ārstniecību latviešu valodā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvian mathematician Nikolajs Brazma 80|last=Bārzdiņa|first=Māra|publisher=RTU|year=1993|isbn=|location=Rīga|pages=6}}&lt;/ref&gt; 

No 1921. līdz 1924. gadam mācījās Rēzeknes krievu skolās, bet no 1924. līdz 1929. gadam – latviešu vidusskolās Rēzeknē un Talsos, tad [[Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija]]s reālā novirziena klasē (1929-1931), līdztekus apguva klavierspēli [[Latvijas Konservatorija|Latvijas Konservatorijā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Dambītis|first=Jānis|date=2011./12. gada ziema|title=IEVĒROJAMS LATVIJAS MATEMĀTIĶIS –
DOCENTS NIKOLAJS BRĀZMA (1913–1966)|url=|journal=Zvaigžņotā debess|volume=|pages=21-26|via=}}&lt;/ref&gt; No 1931. līdz 1936. gadam studēja [[LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte]]s matemātikas nodaļā, līdztekus no 1934. līdz 1937. gadam strādāja [[VEF|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]], kur nodarbojās ar ģeometriskās optikas jautājumiem. VEF tai laikā gatavoja šaurfilmu kinoprojektoru un pasaulē plaši pazīstamo vismazāko fotoaparātu [[Minox|MINOX]], kam viņš veica optiskās daļas aprēķinus.  

Pēc studiju beigšanas viņu atstāja pie universitātes, lai sagatavotos zinātniskai darbībai. 1938. gadā Brāzma kļuva par jaunāko asistentu matemātikas katedrā. 1939. gadā Nikolajs Brāzma papildinājās [[Kopenhāgenas Universitāte|Kopenhāgenas Universitātē]] pie profesora Haralda Bora par gandrīz-periodiskām funkcijām. 1940. gadā Brāzmu ievēlēja par privātdocentu matemātikā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Leimanis|first=E|date=1969|title=Latvijas Universitātes matemātikas un dabas zinātņu fakultātes matemātikas nodaļa 1919.-1944.g|url=|journal=Universitas|volume=23|pages=27|via=}}&lt;/ref&gt; Viņa privātdocenta parauglekcijas nosaukums bija &quot;Trigonometrisko rindu konverģence un summabilitāte&quot;. 

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1946. gadā ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu, bija [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns (1944—1947) un Vispārīgās matemātikas katedras vadītājs (1944—1950), LZA Fizikas un matemātikas institūta (FMI) pirmais direktors (1946—1948)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/lv/lufi/par/lufi-vesture/|title=LU FI vēsture |publisher=Latvijas Universitāte}}&lt;/ref&gt;
 
1956. gadā ieɡuva docenta nosaukumu, 1957. gadā strādāja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Augstākās matemātikas katedrā, 1958. gadā kļuva par Augstākās matemātikas katedras vadītāju [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]].

Miris 1966. ɡada 28. decembrī, apɡlabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas 2. Meža kapos]].&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Nikolajs-Brazma timenote.info]&lt;/ref&gt;

== Pētnieciskā darbība ==
Nikolaja Brāzmas interesi par gandrīz periodisku funkciju īpašību pētījumiem stimulēja matemātiķu Pīrsa Bola un Haralda Bora publikācijas. Ar šo tēmu nodarbojās arī vairāki citi: S. Bohners, J. Favards, P. Franklins. No 1939. gada maija līdz jūlijam N. Brāzma devās zinātniskā komandējumā uz Kopenhāgenu un Stokholmu, lai konsultētos par turpmākiem pētījumiem šajā virzienā, viņa rezultāti par gandrīz periodiskām funkcijām (g.p.f.) ir publicēti rakstā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1941|title=Sur les fonctions presque-périodiques de plusieurs variables complexes|url=|journal=LU raksti, Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte|volume=sērija III, 20|pages=431.-455.|via=}}&lt;/ref&gt;.

&lt;!-- Matemātikā ar gandrīz periodisku funkciju saprot tādu funkciju, kuru pēc patikas precīzi var aproksimēt ar periodisku funkciju. Atkarībā no aproksimācijas (tuvības, attāluma) izvēles ir dažāda veida un sarežģītības definīcijas. Gandrīz periodisku funkciju teoriju pirmais ir attīstījis H. Bors (1923) saistībā ar Rīmaņa dzeta funkcijas pētīšanu. Pēc tam jēdzienu ir vispārinājuši V. Stepanovs (1925), Ā. Bezikovičs (1926), H. Veils (1927). Svarīgi nošķirt, ka gandrīz periodiska funkcija nav tas pats, kas kvaziperiodiska funkcija.

Nepārtrauktu funkciju ''f : R → R'' sauc par gandrīz periodisku (saīsināti – g.p.f.), ja katram ''ε &gt; 0'' eksistē tāds skaitlis ''l &gt; 0'', ka katram intervālam ''I'' ar garumu ''l'' eksistē tāds skaitlis &lt;math&gt;\tau&lt;/math&gt; no intervāla ''I'', ka visiem ''x'' ir spēkā nevienādība &lt;math&gt;\left\vert f(x+\tau)-f(x) \right\vert&lt;\varepsilon&lt;/math&gt;&lt;br /&gt; --&gt;
Brāzma savos pētījumos uzrādīja pietiekamo nosacījumu g.p.f. diferencēšanai un integrēšanai, vispārinājis to n mainīgo g.p.f., kā arī devis nosacījumu, lai vairāku argumentu g.p.f. parciālie atvasinājumi arī būtu g.p.f. Īsu zinātnisku pārskatu Brāzmas pētījumiem par g.p.f. var atrast vienā no publikācijam.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lūsis|first=A.|date=1968|title=N.Brāzma (nekrologs)|url=|journal=Latvijas matemātikas gadagrāmata|volume=3|pages=3.-6.|via=}}&lt;/ref&gt; Profesors [[Arvīds Lūsis]] raksturoja Brāzmas pētījumus par g.p.f.: “Dažus jaunus rezultātus vairāku mainīgo gandrīz periodisku funkciju diferencēšanā un integrēšanā bija ieguvis N. Brāzma. Balstoties uz sasniegto un lietojot kompleksā mainīgā funkciju teoriju, viņš vispārināja un ieguva jaunus rezultātus vairāku komplekso mainīgo gandrīz periodiskām funkcijām.”

== Publikācijas ==
Sarakstījis grāmatas &quot;Augstākā matemātika&quot; (1964; līdzautors) un &quot;Augstākās matemātikas speckurss&quot; (1–2, 1968, 1969).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Matemātikas minienciklopēdija|last1=Andžāns|last2=Detlovs|first1=Agnis|first2=Vilnis|publisher=Nacionālais Apgāds|year=2007|isbn=|location=|pages=13}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Brāzma, Nikolajs}}
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]]</text>
      <sha1>cidpqu9wti0nmopew38btbo4rmua4td</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495450</id>
      <parentid>4495445</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T12:32:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pētnieciskā darbība */</comment>
      <origin>4495450</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7828" sha1="4i7oaqhmnnpf3jn0ra930mhms5fsv56" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Nikolajs Brāzma
|          vārds_orig = 
|              attēls = Nikolajs Brāzma.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1913
|          dz_mēnesis = 5
|            dz_diena = 28
|            dz_vieta = [[Rēzekne|Rezeknē]], [[Latvija|Latvijā]]
|           m_dat_alt =
|              m_gads = 1966
|           m_mēnesis = 12
|             m_diena = 28
|             m_vieta = [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = [[Latvija]] 
|             tautība = [[Latvietis]]
|            paraksts = 
|        darba_vietas =
|          alma_mater =
|             zinātne = [[matemātika]]
|         pasniedzēji =
|            studenti = 
|          sasniegumi = papildīnāja [[Gandrīz periodisko funkciju teorija|gandrīz periodisko funkciju teoriju]]
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =    
}}
'''Nikolajs Brāzma''' (līdz 1939. gadam '''Nikolajs Brauers'''; dzimis {{dat|1913|5|28}}, miris {{dat|1966|12|28}}) bija matemātiķis, fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1946). [[Latvijas PSR ZA]] Fizikas un matemātikas institūta direktors (1946–1948). Devis ieguldījumu gandrīz periodisko funkciju teorijā, telegrāfa vienādojumu sistēmu risināšanā. 

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1913. gadā [[Rēzekne|Rēzeknē]] agronoma Ādolfa Brauera un viņa sievas skolotāja Zelmas, dzimušas Preipičas-Freibergas, ģimenē. Viņa tēvs bija ieguvis izglītību Rīgas Politehniskajā institūtā ar [[Rīgas Latviešu biedrība]]s zinību komisijas atbalstu. Viņa mātes tēvs bija veterinārārsts, sarakstījis pirmo grāmatu par lopu ārstniecību latviešu valodā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvian mathematician Nikolajs Brazma 80|last=Bārzdiņa|first=Māra|publisher=RTU|year=1993|isbn=|location=Rīga|pages=6}}&lt;/ref&gt; 

No 1921. līdz 1924. gadam mācījās Rēzeknes krievu skolās, bet no 1924. līdz 1929. gadam – latviešu vidusskolās Rēzeknē un Talsos, tad [[Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija]]s reālā novirziena klasē (1929-1931), līdztekus apguva klavierspēli [[Latvijas Konservatorija|Latvijas Konservatorijā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Dambītis|first=Jānis|date=2011./12. gada ziema|title=IEVĒROJAMS LATVIJAS MATEMĀTIĶIS –
DOCENTS NIKOLAJS BRĀZMA (1913–1966)|url=|journal=Zvaigžņotā debess|volume=|pages=21-26|via=}}&lt;/ref&gt; No 1931. līdz 1936. gadam studēja [[LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte]]s matemātikas nodaļā, līdztekus no 1934. līdz 1937. gadam strādāja [[VEF|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]], kur nodarbojās ar ģeometriskās optikas jautājumiem. VEF tai laikā gatavoja šaurfilmu kinoprojektoru un pasaulē plaši pazīstamo vismazāko fotoaparātu [[Minox|MINOX]], kam viņš veica optiskās daļas aprēķinus.  

Pēc studiju beigšanas viņu atstāja pie universitātes, lai sagatavotos zinātniskai darbībai. 1938. gadā Brāzma kļuva par jaunāko asistentu matemātikas katedrā. 1939. gadā Nikolajs Brāzma papildinājās [[Kopenhāgenas Universitāte|Kopenhāgenas Universitātē]] pie profesora Haralda Bora par gandrīz-periodiskām funkcijām. 1940. gadā Brāzmu ievēlēja par privātdocentu matemātikā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Leimanis|first=E|date=1969|title=Latvijas Universitātes matemātikas un dabas zinātņu fakultātes matemātikas nodaļa 1919.-1944.g|url=|journal=Universitas|volume=23|pages=27|via=}}&lt;/ref&gt; Viņa privātdocenta parauglekcijas nosaukums bija &quot;Trigonometrisko rindu konverģence un summabilitāte&quot;. 

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1946. gadā ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu, bija [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns (1944—1947) un Vispārīgās matemātikas katedras vadītājs (1944—1950), LZA Fizikas un matemātikas institūta (FMI) pirmais direktors (1946—1948)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/lv/lufi/par/lufi-vesture/|title=LU FI vēsture |publisher=Latvijas Universitāte}}&lt;/ref&gt;
 
1956. gadā ieɡuva docenta nosaukumu, 1957. gadā strādāja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Augstākās matemātikas katedrā, 1958. gadā kļuva par Augstākās matemātikas katedras vadītāju [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]].

Miris 1966. ɡada 28. decembrī, apɡlabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas 2. Meža kapos]].&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Nikolajs-Brazma timenote.info]&lt;/ref&gt;

== Pētnieciskā darbība ==
Nikolaja Brāzmas interesi par gandrīz periodisku funkciju īpašību pētījumiem stimulēja matemātiķu [[Pīrss Bols|Pīrsa Bola]] un Haralda Bora publikācijas. Ar šo tēmu nodarbojās arī vairāki citi: S. Bohners, J. Favards, P. Franklins. No 1939. gada maija līdz jūlijam N. Brāzma devās zinātniskā komandējumā uz Kopenhāgenu un Stokholmu, lai konsultētos par turpmākiem pētījumiem šajā virzienā, viņa rezultāti par gandrīz periodiskām funkcijām (g.p.f.) ir publicēti rakstā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1941|title=Sur les fonctions presque-périodiques de plusieurs variables complexes|url=|journal=LU raksti, Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte|volume=sērija III, 20|pages=431.-455.|via=}}&lt;/ref&gt;.

&lt;!-- Matemātikā ar gandrīz periodisku funkciju saprot tādu funkciju, kuru pēc patikas precīzi var aproksimēt ar periodisku funkciju. Atkarībā no aproksimācijas (tuvības, attāluma) izvēles ir dažāda veida un sarežģītības definīcijas. Gandrīz periodisku funkciju teoriju pirmais ir attīstījis H. Bors (1923) saistībā ar Rīmaņa dzeta funkcijas pētīšanu. Pēc tam jēdzienu ir vispārinājuši V. Stepanovs (1925), Ā. Bezikovičs (1926), H. Veils (1927). Svarīgi nošķirt, ka gandrīz periodiska funkcija nav tas pats, kas kvaziperiodiska funkcija.

Nepārtrauktu funkciju ''f : R → R'' sauc par gandrīz periodisku (saīsināti – g.p.f.), ja katram ''ε &gt; 0'' eksistē tāds skaitlis ''l &gt; 0'', ka katram intervālam ''I'' ar garumu ''l'' eksistē tāds skaitlis &lt;math&gt;\tau&lt;/math&gt; no intervāla ''I'', ka visiem ''x'' ir spēkā nevienādība &lt;math&gt;\left\vert f(x+\tau)-f(x) \right\vert&lt;\varepsilon&lt;/math&gt;&lt;br /&gt; --&gt;
Brāzma savos pētījumos uzrādīja pietiekamo nosacījumu g.p.f. diferencēšanai un integrēšanai, vispārinājis to n mainīgo g.p.f., kā arī devis nosacījumu, lai vairāku argumentu g.p.f. parciālie atvasinājumi arī būtu g.p.f. Īsu zinātnisku pārskatu Brāzmas pētījumiem par g.p.f. var atrast vienā no publikācijam.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lūsis|first=A.|date=1968|title=N.Brāzma (nekrologs)|url=|journal=Latvijas matemātikas gadagrāmata|volume=3|pages=3.-6.|via=}}&lt;/ref&gt; Profesors [[Arvīds Lūsis]] raksturoja Brāzmas pētījumus par g.p.f.: “Dažus jaunus rezultātus vairāku mainīgo gandrīz periodisku funkciju diferencēšanā un integrēšanā bija ieguvis N. Brāzma. Balstoties uz sasniegto un lietojot kompleksā mainīgā funkciju teoriju, viņš vispārināja un ieguva jaunus rezultātus vairāku komplekso mainīgo gandrīz periodiskām funkcijām.”

== Publikācijas ==
Sarakstījis grāmatas &quot;Augstākā matemātika&quot; (1964; līdzautors) un &quot;Augstākās matemātikas speckurss&quot; (1–2, 1968, 1969).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Matemātikas minienciklopēdija|last1=Andžāns|last2=Detlovs|first1=Agnis|first2=Vilnis|publisher=Nacionālais Apgāds|year=2007|isbn=|location=|pages=13}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Brāzma, Nikolajs}}
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]]</text>
      <sha1>4i7oaqhmnnpf3jn0ra930mhms5fsv56</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495451</id>
      <parentid>4495450</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T12:34:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495451</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7828" sha1="hfx0d5h7h6pshm7b4env4i6e8f0rp0b" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Nikolajs Brāzma
|          vārds_orig = 
|              attēls = Nikolajs Brāzma.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1913
|          dz_mēnesis = 5
|            dz_diena = 28
|            dz_vieta = [[Rēzekne|Rezeknē]], [[Latvija|Latvijā]]
|           m_dat_alt =
|              m_gads = 1966
|           m_mēnesis = 12
|             m_diena = 28
|             m_vieta = [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = [[Latvija]] 
|             tautība = [[latvietis]]
|            paraksts = 
|        darba_vietas =
|          alma_mater =
|             zinātne = [[matemātika]]
|         pasniedzēji =
|            studenti = 
|          sasniegumi = papildīnāja [[Gandrīz periodisko funkciju teorija|gandrīz periodisko funkciju teoriju]]
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =    
}}
'''Nikolajs Brāzma''' (līdz 1939. gadam '''Nikolajs Brauers'''; dzimis {{dat|1913|5|28}}, miris {{dat|1966|12|28}}) bija matemātiķis, fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1946). [[Latvijas PSR ZA]] Fizikas un matemātikas institūta direktors (1946–1948). Devis ieguldījumu gandrīz periodisko funkciju teorijā, telegrāfa vienādojumu sistēmu risināšanā. 

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1913. gadā [[Rēzekne|Rēzeknē]] agronoma Ādolfa Brauera un viņa sievas skolotāja Zelmas, dzimušas Preipičas-Freibergas, ģimenē. Viņa tēvs bija ieguvis izglītību Rīgas Politehniskajā institūtā ar [[Rīgas Latviešu biedrība]]s zinību komisijas atbalstu. Viņa mātes tēvs bija veterinārārsts, sarakstījis pirmo grāmatu par lopu ārstniecību latviešu valodā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvian mathematician Nikolajs Brazma 80|last=Bārzdiņa|first=Māra|publisher=RTU|year=1993|isbn=|location=Rīga|pages=6}}&lt;/ref&gt; 

No 1921. līdz 1924. gadam mācījās Rēzeknes krievu skolās, bet no 1924. līdz 1929. gadam – latviešu vidusskolās Rēzeknē un Talsos, tad [[Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija]]s reālā novirziena klasē (1929-1931), līdztekus apguva klavierspēli [[Latvijas Konservatorija|Latvijas Konservatorijā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Dambītis|first=Jānis|date=2011./12. gada ziema|title=IEVĒROJAMS LATVIJAS MATEMĀTIĶIS –
DOCENTS NIKOLAJS BRĀZMA (1913–1966)|url=|journal=Zvaigžņotā debess|volume=|pages=21-26|via=}}&lt;/ref&gt; No 1931. līdz 1936. gadam studēja [[LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte]]s matemātikas nodaļā, līdztekus no 1934. līdz 1937. gadam strādāja [[VEF|Valsts elektrotehniskajā fabrikā]], kur nodarbojās ar ģeometriskās optikas jautājumiem. VEF tai laikā gatavoja šaurfilmu kinoprojektoru un pasaulē plaši pazīstamo vismazāko fotoaparātu [[Minox|MINOX]], kam viņš veica optiskās daļas aprēķinus.  

Pēc studiju beigšanas viņu atstāja pie universitātes, lai sagatavotos zinātniskai darbībai. 1938. gadā Brāzma kļuva par jaunāko asistentu matemātikas katedrā. 1939. gadā Nikolajs Brāzma papildinājās [[Kopenhāgenas Universitāte|Kopenhāgenas Universitātē]] pie profesora Haralda Bora par gandrīz-periodiskām funkcijām. 1940. gadā Brāzmu ievēlēja par privātdocentu matemātikā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Leimanis|first=E|date=1969|title=Latvijas Universitātes matemātikas un dabas zinātņu fakultātes matemātikas nodaļa 1919.-1944.g|url=|journal=Universitas|volume=23|pages=27|via=}}&lt;/ref&gt; Viņa privātdocenta parauglekcijas nosaukums bija &quot;Trigonometrisko rindu konverģence un summabilitāte&quot;. 

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1946. gadā ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu, bija [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns (1944—1947) un Vispārīgās matemātikas katedras vadītājs (1944—1950), LZA Fizikas un matemātikas institūta (FMI) pirmais direktors (1946—1948)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/lv/lufi/par/lufi-vesture/|title=LU FI vēsture |publisher=Latvijas Universitāte}}&lt;/ref&gt;
 
1956. gadā ieɡuva docenta nosaukumu, 1957. gadā strādāja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Augstākās matemātikas katedrā, 1958. gadā kļuva par Augstākās matemātikas katedras vadītāju [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]].

Miris 1966. ɡada 28. decembrī, apɡlabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas 2. Meža kapos]].&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Nikolajs-Brazma timenote.info]&lt;/ref&gt;

== Pētnieciskā darbība ==
Nikolaja Brāzmas interesi par gandrīz periodisku funkciju īpašību pētījumiem stimulēja matemātiķu [[Pīrss Bols|Pīrsa Bola]] un Haralda Bora publikācijas. Ar šo tēmu nodarbojās arī vairāki citi: S. Bohners, J. Favards, P. Franklins. No 1939. gada maija līdz jūlijam N. Brāzma devās zinātniskā komandējumā uz Kopenhāgenu un Stokholmu, lai konsultētos par turpmākiem pētījumiem šajā virzienā, viņa rezultāti par gandrīz periodiskām funkcijām (g.p.f.) ir publicēti rakstā&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=1941|title=Sur les fonctions presque-périodiques de plusieurs variables complexes|url=|journal=LU raksti, Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte|volume=sērija III, 20|pages=431.-455.|via=}}&lt;/ref&gt;.

&lt;!-- Matemātikā ar gandrīz periodisku funkciju saprot tādu funkciju, kuru pēc patikas precīzi var aproksimēt ar periodisku funkciju. Atkarībā no aproksimācijas (tuvības, attāluma) izvēles ir dažāda veida un sarežģītības definīcijas. Gandrīz periodisku funkciju teoriju pirmais ir attīstījis H. Bors (1923) saistībā ar Rīmaņa dzeta funkcijas pētīšanu. Pēc tam jēdzienu ir vispārinājuši V. Stepanovs (1925), Ā. Bezikovičs (1926), H. Veils (1927). Svarīgi nošķirt, ka gandrīz periodiska funkcija nav tas pats, kas kvaziperiodiska funkcija.

Nepārtrauktu funkciju ''f : R → R'' sauc par gandrīz periodisku (saīsināti – g.p.f.), ja katram ''ε &gt; 0'' eksistē tāds skaitlis ''l &gt; 0'', ka katram intervālam ''I'' ar garumu ''l'' eksistē tāds skaitlis &lt;math&gt;\tau&lt;/math&gt; no intervāla ''I'', ka visiem ''x'' ir spēkā nevienādība &lt;math&gt;\left\vert f(x+\tau)-f(x) \right\vert&lt;\varepsilon&lt;/math&gt;&lt;br /&gt; --&gt;
Brāzma savos pētījumos uzrādīja pietiekamo nosacījumu g.p.f. diferencēšanai un integrēšanai, vispārinājis to n mainīgo g.p.f., kā arī devis nosacījumu, lai vairāku argumentu g.p.f. parciālie atvasinājumi arī būtu g.p.f. Īsu zinātnisku pārskatu Brāzmas pētījumiem par g.p.f. var atrast vienā no publikācijam.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lūsis|first=A.|date=1968|title=N.Brāzma (nekrologs)|url=|journal=Latvijas matemātikas gadagrāmata|volume=3|pages=3.-6.|via=}}&lt;/ref&gt; Profesors [[Arvīds Lūsis]] raksturoja Brāzmas pētījumus par g.p.f.: “Dažus jaunus rezultātus vairāku mainīgo gandrīz periodisku funkciju diferencēšanā un integrēšanā bija ieguvis N. Brāzma. Balstoties uz sasniegto un lietojot kompleksā mainīgā funkciju teoriju, viņš vispārināja un ieguva jaunus rezultātus vairāku komplekso mainīgo gandrīz periodiskām funkcijām.”

== Publikācijas ==
Sarakstījis grāmatas &quot;Augstākā matemātika&quot; (1964; līdzautors) un &quot;Augstākās matemātikas speckurss&quot; (1–2, 1968, 1969).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Matemātikas minienciklopēdija|last1=Andžāns|last2=Detlovs|first1=Agnis|first2=Vilnis|publisher=Nacionālais Apgāds|year=2007|isbn=|location=|pages=13}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Brāzma, Nikolajs}}
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]]</text>
      <sha1>hfx0d5h7h6pshm7b4env4i6e8f0rp0b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Garets Templs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>474497</id>
    <revision>
      <id>4495596</id>
      <parentid>4483091</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T06:23:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj. beidzis karjeru.</comment>
      <origin>4495596</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7118" sha1="j9jthoktd9owhtlu3798zhyj649a1qs" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Garets Templs
 |       vārds_orig = ''Garrett Temple''
 |           attēls = Garrett Temple.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Garets Templs 2013. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{ddv|1986|5|8}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Luiziāna|Batonrūža}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = {{mērvienība|cm=196}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=88}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|2/3}}
 |          kar_sāk = 2009
 |         kar_beig = 2026
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''LSU Laboratory School'' ([[Luiziāna]])
 |          koledža = 
 |       augstskola = [[Luiziānas Valsts Universitāte]]
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]]
 |           numurs = 
 |            amats = treneris asistents
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = nedraftēts
 |          dr_gads = [[2009. gada NBA drafts|2009]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = 2009–2010
| klubs 1 = {{flaga|ASV}} ''[[Rio Grande Valley Vipers]]''
| kl_sez 2 = {{nbay|2009|end}}
| klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]]
| kl_sez 3 = {{nbay|2009|end}}
| klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento &quot;Kings&quot;]]
| kl_sez 4 = 2010
| klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]]
| kl_sez 5 = 2010
| klubs 5 = {{flaga|ASV}} ''Rio Grande Valley Vipers''
| kl_sez 6 = 2010–2011
| klubs 6 = {{flaga|ASV}} ''[[Erie BayHawks]]''
| kl_sez 7 = {{nbay|2010|end}}
| klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]]
| kl_sez 8 = 2011
| klubs 8 = {{flaga|ASV}} ''Erie BayHawks''
| kl_sez 9 = {{nbay|2010|end}}
| klubs 9 = {{flaga|ASV}} [[Šarlotas &quot;Bobcats&quot;]]
| kl_sez 10 = 2011–2012
| klubs 10 = {{flaga|Itālija}} ''[[Casale Monferrato]]''
| kl_sez 11 = 2012
| klubs 11 = {{flaga|ASV}} ''[[Reno Bighorns]]''
| kl_sez 12 = {{nbay|2012|start}}–{{nbay|2015|end}}
| klubs 12 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]
| kl_sez 13 = {{nbay|2016|start}}–{{nbay|2017|end}}
| klubs 13 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento &quot;Kings&quot;]]
| kl_sez 14 = {{nbay|2018|full=y}}
| klubs 14 = {{flaga|ASV}} [[Memfisas &quot;Grizzlies&quot;]]
| kl_sez 15 = {{nbay|2018|end}}
| klubs 15 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]]
| kl_sez 16 = {{nbay|2019|full=y}}
| klubs 16 = {{flaga|ASV}} [[Bruklinas &quot;Nets&quot;]]
| kl_sez 17 = {{nbay|2020|full=y}}
| klubs 17 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]]
| kl_sez 18 = {{nbay|2021|start}}–{{nbay|2022|end}}
| klubs 18 = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]]
| kl_sez 19 = {{nbay|2023|start}}–{{nbay|2025|end}}
| klubs 19 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto &quot;Raptors&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* NBA D līgas Visu Zvaigžņu spēle (2011)
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Garets Bartolomjū Templs''' ({{val|en|Garrett Bartholomew Temple}}; dzimis {{dat|1986|5|8}} [[Batonrūža|Batonrūžā]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], spēlēja [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. Savā ilgajā karjerā spēlējis 12 dažādu NBA komandu sastāvā. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par [[Treneris|treneri]] un ir asistents [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] treneru komandā.

== Karjera ==
Pēc četrām sezonām [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]], kur pārstāvēja [[Luiziānas Valsts Universitāte]]s komandu, G. Templs netika izvēlēts [[2009. gada NBA drafts|2009. gada NBA draftā]]. Viņš pievienojās [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] Vasaras līgas komandai un vēlāk noslēdza līgumu ar klubu. Sākotnēji spēlēja [[D līga]]s komandā ''[[Rio Grande Valley Vipers]]'', bet 2010. gada februārī debitēja NBA &quot;Rockets&quot; sastāvā. Tālākajā karjerā bieži mainījis komandas, kopumā dodoties laukumā desmit dažādu NBA komandu sastāvā, tāpat arī dažādās fārmklubu komandās. Vienu sezonu (2011—2012) nospēlējis [[Itālija]]s līgas komandā ''[[Casale Monferrato]]'', bet pēc tam atkal atgriezies NBA, visilgāko laiku nospēlējot [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] sastāvā (2012—2016).

2018. gada 23. janvārī, pārstāvot [[Sakramento &quot;Kings&quot;]], G. Templs aizvadīja savu rezultatīvāko spēli karjerā, gūstot 34 punktus uzvarā pār [[Orlando &quot;Magic&quot;]] (105—99).&lt;ref&gt;[https://www.espn.com/nba/recap?gameId=400975442 Temple scores 34 to lead Kings past Magic, 105-99] ESPN&lt;/ref&gt; 2018. gada jūlijā viņš tika aizmainīts uz [[Memfisas &quot;Grizzlies&quot;]] pret [[Dejonte Deiviss|Dejonte Deivisu]] un [[Bens Maklemors|Benu Maklemoru]]. 2019. gada februārī G. Templu kopā ar [[Džamaikls Grīns|Džamaiklu Grīnu]] aizmainīja uz [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] pret [[Everijs Bredlijs|Everiju Bredliju]].

2021. gada augustā G. Templs ''sign-and-trade'' darījumā tika aizmainīts uz dzimtās [[Luiziāna]]s klubu [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]]. 2023. gada vasarā viņu atbrīvoja no līgumsaistībām, bet drīz pēc tam G. Templs noslēdza līgumu ar [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], kuru sastāvā nospelēja vēl trīs sezonas, būdams viens no vecākajiem basketbolistiem līgā.

Sezona &quot;Raptors&quot; sastāvā kļuva par pēdējo G. Templa spēlētāja karjerā, un 2026. gada jūlijā viņš tika apstiprināts par asistentu [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] treneru komandā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Dallas Mavericks spēlētāji}}

{{DEFAULTSORT:Templs, Garets}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Luiziānā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:ASV basketbola treneri]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Hjūstonas &quot;Rockets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sakramento &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanantonio &quot;Spurs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Milvoki &quot;Bucks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Šarlotas &quot;Hornets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Wizards&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Memfisas &quot;Grizzlies&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Clippers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bruklinas &quot;Nets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Bulls&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>j9jthoktd9owhtlu3798zhyj649a1qs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anna Haselborga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>474976</id>
    <revision>
      <id>4495543</id>
      <parentid>4419082</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T02:44:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495543</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6203" sha1="88mqq8go63fwc8d5s0ly2rnpzep4fgn" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Anna Haselborga
 |       piktogramma_1 = Curling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Kērlings
 |          vārds_orig = ''Anna Hasselborg''
 |              attēls = Anna Hasselborg 22.png
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Anna Haselborga 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{ddv|1989|5|5}} &lt;!-- dat --&gt;
 |             dz_viet = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}}
 |             mir_dat = &lt;!-- {{mdv|20xx|x|x|1989|5|5}} --&gt;
 |            mir_viet = 
 |             tautība = [[zviedriete]]
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērv|cm=163}}
 |               svars = {{mērv|kg=58}}
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{SWE}}
 |        sporta veids = [[Kērlings]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = 
 |                 poz = 
 |            tvēriens = labais
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
 |           partneris = 
 |        klubs_sadaļa = 
 |         karj spēles = 
 |          karj cīņas = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}})
 |          os_medaļas = 2 zelta, 1 bronzas
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = &lt;!-- ? (20??) --&gt; 
 |          pč_medaļas = &lt;!-- ? (? zelta, ? sudraba, ? bronzas) --&gt;
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalSport   | [[Attēls:curling pictogram.svg|20px]] [[Kērlings]]}}
{{MedalCountry | {{SWE}} }}
{{Medal|ZOS}}
{{Medal|Gold|[[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|Phjončhana 2018]]|[[Kērlings 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sievietēm]]}}
{{Medal|Gold|[[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|Miilāna-Kortīna 2026]]|[[Kērlings 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sievietēm]]}}
{{Medal|Bronze|[[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]]|[[Kērlings 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sievietēm]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts kērlingā|Pasaules čempionāti]]}}
{{Medal|Silver|[[2018. gada pasaules čempionāts kērlingā|Nordbeja 2018]]|sievietēm}}
{{Medal|Silver|[[2019. gada pasaules čempionāts kērlingā|Silkeborga 2019]]|sievietēm}}
{{Medal|Competition|Pasaules čempionāts jauktajiem pāriem}}
{{Medal|Gold|Stavangere 2019|jauktie pāri}}
{{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts kērlingā|Eiropas čempionāti]]}}
{{Medal|Silver|[[2016. gada Eiropas čempionāts kērlingā|Renfrūšīra 2016]]|sievietēm}}
{{Medal|Silver|[[2017. gada Eiropas čempionāts kērlingā|Sanktgallene 2017]]|sievietēm}}
{{Medal|Gold|[[2018. gada Eiropas čempionāts kērlingā|Tallina 2018]]|sievietēm}}
{{Medal|Gold|[[2019. gada Eiropas čempionāts kērlingā|Helsingborja 2019]]|sievietēm}}
{{Medal|Silver|[[2021. gada Eiropas čempionāts kērlingā|Lillehammere 2021]]|sievietēm}}
}}
'''Anna Haselborga''' ({{val|sv|Anna Hasselborg}}; dzimusi {{dat|1989|5|5}}) ir [[Zviedri|zviedru]] [[Kērlings|kērlinga]] spēlētāja, divkārtēja [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] čempione un 2019. gada pasaules čempione jauktajiem pāriem.&lt;ref&gt;[https://sok.se/idrottare/idrottare/a/anna-hasselborg.html Anna Haselborga]{{Novecojusi saite}} Zviedrijas Olimpiskās komitejas mājas lapā. {{sv ikona}}&lt;/ref&gt;

A. Haselborga (Zviedrijas sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu kērlinga turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā. 2019. gadā [[Stavangere|Stavangerē]] kopā ar [[Oskars Ēriksons|Oskaru Ēriksonu]] uzvarēja pasaules čempionātā jauktajiem pāriem. [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] kā sieviešu komandas skips izcīnīja bronzas medaļu. 2025. gadā viņa izcīnīja trešo Eiropas čempionāta zelta medaļu. {{oss|Z=2026|L=L}} [[Milāna|Milānā]] otro reizi karjerā kļuva par olimpisko čempioni.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Zviedrijas sportists-aizmetnis}}
{{Kērlingists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Haselborga, Anna}}

[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Stokholmā dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas kērlingisti]]
[[Kategorija:Kērlingisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kērlingisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Zviedrijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]
[[Kategorija:2018. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki kērlingā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki kērlingā]]
[[Kategorija:Zviedrijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kērlingisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>88mqq8go63fwc8d5s0ly2rnpzep4fgn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Maiami Heat spēlētāji</title>
    <ns>10</ns>
    <id>477210</id>
    <revision>
      <id>4495588</id>
      <parentid>4436108</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T06:13:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495588</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1229" sha1="8ov91iua1xk4fd3zuj30xkiaomkaol2" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = Maiami Heat spēlētāji
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = #000000
 | fg            = #c92e36
 | komanda       = Maiami &quot;Heat&quot;
 | komanda_saite = Maiami &quot;Heat&quot;
 | turnīrs       = pašreizējais sastāvs
 | apakša teksts = 
 | list          = 
* 0 [[Simone Fontekio|Fontekio]]
* 2 [[Terijs Rozjē|Rozjē]]
* 5 [[Nikola Jovičs|Jovičs]]
* 7 [[Kelels Veirs|Veirs]]
* 8 [[Trevors Kīlss|Kīlss]]
* 9 [[Pelle Lāšons|Lāšons]]
* 10 [[Tims Hārdevejs|Hārdevejs]]
* 11 [[Haime Hakess|Hakess]]
* 12 [[Drū Smits|Smits]]
* 13 [[Bams Adebajo|Adebajo]]
* 14 [[Tailers Herro|Herro]]
* 15 [[Mairons Gārdners|Gārdners]]
* 16 [[Kešads Džonsons|Džonsons]]
* 17 [[Džamīrs Jangs|Jangs]]
* 22 [[Endrū Viginss|Viginss]]
* 24 [[Normans Pauels|Pauels]] 
* 25 [[Kaspars Jakučonis|Jakučonis]]
* 45 [[Devions Mičels|Mičels]]
* 50 [[Vladislavs Goldins|Goldins]]

* Galvenais treneris: [[Ēriks Spūlstra]]
* Treneri asistenti: [[Maliks Allens|Allens]]
* [[Kerons Batlers|Batlers]]
* [[Oktavio De La Grana|De La Grana]]
* [[Ēriks Glass|Glass]]
* [[Kriss Kvinns|Kvinns]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>8ov91iua1xk4fd3zuj30xkiaomkaol2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495589</id>
      <parentid>4495588</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T06:13:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495589</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1240" sha1="mlhgj7drvn0ub3izdt1r8v6w0lgn5h3" xml:space="preserve">{{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste
 | nosaukums     = Maiami Heat spēlētāji
 | rādīt_sastāvu = jā
 | bg            = #000000
 | fg            = #c92e36
 | komanda       = Maiami &quot;Heat&quot;
 | komanda_saite = Maiami &quot;Heat&quot;
 | turnīrs       = pašreizējais sastāvs
 | apakša teksts = 
 | list          = 
* 0 [[Simone Fontekio|Fontekio]]
* 2 [[Terijs Rozjē|Rozjē]]
* 5 [[Nikola Jovičs|Jovičs]]
* 7 [[Kelels Veirs|Veirs]]
* 8 [[Trevors Kīlss|Kīlss]]
* 9 [[Pelle Lāšons|Lāšons]]
* 10 [[Tims Hārdevejs jaunākais|Hārdevejs]]
* 11 [[Haime Hakess|Hakess]]
* 12 [[Drū Smits|Smits]]
* 13 [[Bams Adebajo|Adebajo]]
* 14 [[Tailers Herro|Herro]]
* 15 [[Mairons Gārdners|Gārdners]]
* 16 [[Kešads Džonsons|Džonsons]]
* 17 [[Džamīrs Jangs|Jangs]]
* 22 [[Endrū Viginss|Viginss]]
* 24 [[Normans Pauels|Pauels]] 
* 25 [[Kaspars Jakučonis|Jakučonis]]
* 45 [[Devions Mičels|Mičels]]
* 50 [[Vladislavs Goldins|Goldins]]

* Galvenais treneris: [[Ēriks Spūlstra]]
* Treneri asistenti: [[Maliks Allens|Allens]]
* [[Kerons Batlers|Batlers]]
* [[Oktavio De La Grana|De La Grana]]
* [[Ēriks Glass|Glass]]
* [[Kriss Kvinns|Kvinns]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>mlhgj7drvn0ub3izdt1r8v6w0lgn5h3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tims Hārdevejs jaunākais</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477585</id>
    <revision>
      <id>4495590</id>
      <parentid>4422338</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T06:14:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4495590</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7383" sha1="gbdx513012haeeib1f9wl9fr7xivmyq" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Tims Hārdevejs jaunākais
 |       vārds_orig = ''Tim Hardaway Jr.''
 |           attēls = Tim Hardaway Jr. 2021.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Tims Hārdevejs jaunākais 2021. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|3|16}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Alameda}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = {{mērvienība|cm=196}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=93}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|2|3}}
 |          kar_sāk = 2013
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Miami Palmetto'' ([[Florida]])
 |          koledža = [[Mičiganas Universitāte]]
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Maiami &quot;Heat&quot;]]
 |           numurs = 10
 |            amats = 
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 24.
 |          dr_gads = [[2013. gada NBA drafts|2013]]
 |          dr_līga = [[NBA]]
 |           dr_kom = [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = {{nbay|2013|start}}—{{nbay|2014|end}}
| klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]]
| kl_sez 2 = {{nbay|2015|start}}—{{nbay|2016|end}}
| klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]]
| kl_sez 3 = {{nbay|2017|start}}—{{nbay|2018|end}}
| klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]]
| kl_sez 4 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2023|end}}
| klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]]
| kl_sez 5 = {{nbay|2024|fs}}
| klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Pistons&quot;]]
| kl_sez 6 = {{nbay|2025|start}}—pašlaik
| klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]
| kl_sez 7 = {{nbay|2026|start}}—pašlaik
| klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Maiami &quot;Heat&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2013|end}})&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Timotijs (Tims) Dveins Hārdevejs jaunākais''' ({{val|en|Timothy (Tim) Duane Hardaway Jr.}}; dzimis {{dat|1992|3|16}} [[Alameda|Alamedā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] un [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā viņš pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Maiami &quot;Heat&quot;]].

T. Hārdeveja tēvs [[Tims Hārdevejs]] arī bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas. Pēc karjeras beigām — treneris.

== Karjera ==
Aizvadīja izcilu vidusskolas basketbola karjeru, pēc tās nonākot [[Mičiganas Universitāte|Mičiganas Universitātē]]. Pēc trim labām sezonām [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] T. Hārdeveju [[2013. gada NBA drafts|2013. gada NBA draftā]] izvēlējās [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] pirmajā kārtā ar kopējo 24. numuru.

Pēc debijas sezonas iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|simboliskajā debitantu izlasē]]. Pirmajās četrās karjeras sezonās pārsvarā spēlēja kā rezervists, pakāpeniski uzlabojot savu sniegumu. 2015. gada jūnijā &quot;Knicks&quot; aizmainīja T. Hārdeveju uz [[Atlantas &quot;Hawks&quot;]] pret pirmās kārtas drafta izvēli (tika draftēts [[Džerians Grants]]). 2017. gada jūlijā viņš atgriezās &quot;Knicks&quot; sastāvā (Atlantas komanda nepiedāvāja spēlētājam līdzvērtīgu līgumu &quot;Knicks&quot; izteiktajam piedāvājumam). Sekojošajās divās sezonās Ņujorkas komandā T. Hārdevejs pārsvarā bija komandas pirmā piecinieka spēlētājs, bieži dodoties laukumā kopā ar latvieti [[Kristaps Porziņģis|Kristapu Porziņģi]], taču katrā no sezonām izlaida samērā daudz spēļu traumu dēļ. 2018. gada 23. martā uzstādīja karjeras rezultativitātes rekordu, gūstot 39 punktus zaudētā spēlē pret [[Minesotas &quot;Timberwolves&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/recap?gameId=400975827|title=Wolves beat Knicks, clinch first winning record since 2005|last=ESPN}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 31. janvārī viņš kopā ar K. Porziņģi, [[Trejs Burks|Treju Burku]] un [[Kortnijs Lī|Kortniju Lī]] tika aizmainīts uz [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] apmaiņā pret [[Deandrē Džordans|Deandrē Džordanu]], [[Veslijs Metjūzs|Vesliju Metjūzu]], [[Deniss Smits juniors|Denisu Smitu jaunāko]], kā arī divām nākotnes drafta izvēles iespējām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.mavs.com/mavericks-acquire-all-star-kristaps-porzingis-tim-hardaway-jr-courtney-lee-and-trey-burke-in-trade-with-knicks/|title=Mavericks acquire All-Star Kristaps Porzingis, Tim Hardaway Jr., Courtney Lee, and Trey Burke in trade with Knicks|work=Mavs.com|date=January 31, 2019|access-date=January 31, 2019}}&lt;/ref&gt; 2021. gada 29. aprīlī, uzvarētā spēlē pret [[Detroitas &quot;Pistons&quot;]], T. Hārdevejs uzstādīja jaunu karjeras rezultativitātes rekordu — 42 punkti.

2024. gada jūlijā pēc sešām sezonām &quot;Mavericks&quot; sastāvā T. Hārdevejs tika aizmainīts uz [[Detroitas &quot;Pistons&quot;]] maiņas darījumā pret [[Kventins Graimss|Kventinu Graimsu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/pistons/news/detroit-pistons-acquire-tim-hardaway-jr-and-three-future-second-round-draft-selections-from-dallas-in-exchange-for-quentin-grimes|title=DETROIT PISTONS ACQUIRE TIM HARDAWAY JR. AND THREE FUTURE SECOND ROUND DRAFT SELECTIONS FROM DALLAS IN EXCHANGE FOR QUENTIN GRIMES|website=www.nba.com|access-date=2025-02-14|language=en}}&lt;/ref&gt; 2025. gada vasarā viņš noslēdza līgumu ar [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]], bet 2026. gada vasarā — viena gada līgumu ar [[Maiami &quot;Heat&quot;]].

Pārstāvējis ASV basketbola izlasi [[2011. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā|2011. gada U19 vecuma Pasaules čempionātā]], kas notika [[Latvija|Latvijā]] (ASV izlase turnīrā palika 5. vietā).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Maiami Heat spēlētāji}}

{{DEFAULTSORT:Hārdevejs jr., Tims}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Knicks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Atlantas &quot;Hawks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Dalasas &quot;Mavericks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Detroitas &quot;Pistons&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Denveras &quot;Nuggets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Maiami &quot;Heat&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>gbdx513012haeeib1f9wl9fr7xivmyq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meisons Grīnvuds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>484629</id>
    <revision>
      <id>4495485</id>
      <parentid>4235607</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T18:20:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Zafer</username>
        <id>43936</id>
      </contributor>
      <comment>Photo changed</comment>
      <origin>4495485</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3986" sha1="5qb0p6a4kwrd9hhpqg9mig4s17qczj1" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|10|1}}
| birth_place = 
| caps1 = 83
| caption = Grīnvuds 2026. gadā
| clubnumber = 10
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Bredforda}}
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]
| goals1 = 22
| height = 181&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.premierleague.com/players/25266/Mason-Greenwood/overview|title=Mason Greenwood Marseille Forward, Profile &amp; Stats &amp;#124; Premier League|website=www.premierleague.com}}&lt;/ref&gt;
| image = Mason Greenwood Fenerbahçe 20260717 (1) (cropped).jpg
| nationalcaps1 = 1
| nationalcaps2 = 6
| nationalcaps3 = 5
| nationalcaps4 = 4
| nationalcaps5 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 1
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 1
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U15
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalteam5 = {{fb|ENG}}
| nationalyears1 = 2015
| nationalyears2 = 2017-2018
| nationalyears3 = 2018
| nationalyears4 = 2019
| nationalyears5 = 2020
| pcupdate = {{dat|2025|03|04|SK|bez}}
| name = 
| playername = Meisons Grīnvuds
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2018—2024
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]]
| years2 = 2023—2024
| caps2 = 33
| goals2 = 8
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]
| years3 = 2024—
| caps3 = 24
| goals3 = 15
}}
'''Meisons Vils Džons Grīnvuds''' ({{Val|en|Mason Will John Greenwood}}; dzimis {{Dat|2001|10|1}}) ir [[Anglija]]s [[futbolists]]. Kopš 2024. gada Grīnvuds pārstāv [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]].

2022. gada janvārī Grīnvuds tika aizturēts aizdomās par sievietes izvarošanu un uzbrukumu, bet dažas dienas vēlāk par seksuālu vardarbību un draudiem nogalināt.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/uk-news/2022/feb/01/man-utd-footballer-mason-greenwood-further-arrested-over-sexual-assault|title=Man United’s Mason Greenwood further arrested on suspicion of sexual assault and threats to kill|work=The Guardian|access-date=2023-09-02|date=2022-02-01|last=Halliday|first=Josh|issn=0261-3077|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Kopš tā brīža Grīnvuds nav trenējies ne ''Manchester United'', ne Anglijas izlases rindās. 2023. gada februāri visas apsūdzības pret viņu tika atceltas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manchestereveningnews.co.uk/news/greater-manchester-news/manchester-united-footballer-mason-greenwood-26140868|title=Manchester United footballer Mason Greenwood has charges against him dropped|last=Blosse|first=Benjamin|website=Manchester Evening News|access-date=2023-09-02|date=2023-02-02|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada augustā ''Manchester United'' paziņoja, ka Grīnvuds komandu pametīs.

''Manchester United'' sastāvā debitēja {{Dat|2019|3|6||bez}} [[UEFA Čempionu līga]]s astotdaļfināla atbildes spēlē pret [[Francija]]s klubu ''[[Paris Saint-Germain]]''.

== Sasniegumi == 

'''Manchester United'''

* [[UEFA Eiropas līga]] finālists: [[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020—21]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/57224112|title=Villarreal 1-1 Manchester United (11-10 on pens): David de Gea spot kick saved in epic Europa League final shootout|date=2021. gada 25. maijs|via=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Anglijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Grīnvuds, Meisons}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rietumjorkšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>5qb0p6a4kwrd9hhpqg9mig4s17qczj1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slavko Vinčičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>487848</id>
    <revision>
      <id>4495540</id>
      <parentid>4476839</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T02:20:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>JB82</username>
        <id>5605</id>
      </contributor>
      <origin>4495540</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4687" sha1="7igfc9jl6wp75vqum4fqyn62q0cov9j" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Slavko Vinčičs
|     vārds_orig = ''Slavko Vinčić''
|         attēls = Slavko Vincic.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1979
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 25
|       dz_vieta = {{vieta|Dienvidslāvija|Maribora|td=Slovēnija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{SLO}}
|        tautība = 
|   nodarbošanās = futbola tiesnesis
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Slavko Vinčičs''' ({{val|sl|Slavko Vinčić}}; dzimis {{dat|1979|11|25}} [[Maribora|Mariborā]]) ir [[Slovēnija]]s [[futbols|futbola]] tiesnesis.

Par [[FIFA]] kategorijas tiesnesi kļuva 2010. gadā. 2011. gada novembrī tiesāja savu pirmo pieaugušo izlašu spēli starp [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Maķedoniju]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]]. Bijis kā papildu tiesneša asistents [[Damirs Skomina|Damira Skominas]] komandā [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

2021. gada aprīlī Vinčičs tika apstiprināts par vienu no 19 tiesnešiem [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0268-12182cf1475f-825d23faf300-1000/ |title=Referee teams for UEFA EURO 2020 appointed |date={{dat|2021|4|21||bez}} |website=uefa.com |accessdate={{dat|2021|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tajā viņš tiesāja divas grupu turnīra spēles un ceturtdaļfinālu starp [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] un [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]].

{{dat|2022|5|18||bez}} tiesāja [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas]] finālu starp [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]] un [[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news/0275-151e92403366-e0088532c03a-1000--europa-league-final-role-for-vincic/ |title=Slavko Vinčić to referee 2022 UEFA Europa League final |date={{dat|2022|5|17||bez}} |language=en |website=uefa.com |accessdate={{dat|2022|5|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] Vinčičs tiesāja divas grupu turnīra spēles — [[Velsas futbola izlase|Velsas]] un [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] spēli, kā arī maču starp [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] un [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]].

2024. gada aprīlī Vinčičs tika iekļauts 18 galveno tiesnešu sarakstā [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīram.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/028c-1ab861ea105d-1af970c69ec4-1000--referee-teams-for-uefa-euro-2024-appointed/ |title=Referee teams for UEFA EURO 2024 appointed |date={{dat|2024|4|23||bez}} |language=en |website=uefa.com |accessdate={{dat|2024|6|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2024|5|14||bez}} UEFA apstiprināja viņu par galveno tiesnesi [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024. gada UEFA Čempionu līgas finālā]] starp [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]] un [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/news-media/news/028d-1ae109919f08-661e0d65ffdb-1000--referee-teams-for-2024-uefa-club-competition-finals-anno/ |title=Referee teams for 2024 UEFA club competition finals announced |website=uefa.com |language=en |date=13 May 2024 |access-date={{dat|2024|6|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 16. jūlijā tika paziņots, ka Vinčičs būs FIFA Pasaules kausa fināla starp [[Argentinas futbolzas izlase|Argentīnu]] un [[Spānijas futbolzas izlase|Spāniju]] galvenais tiesnesis.

== Atsauces ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://worldreferee.com/referee/slavko_vincic/ Profils ''worldreferee.com''] {{en ikona}}


{{cilvēks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Vinčičs, Slavko}}

[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mariborā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovēnijas futbola tiesneši]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā tiesneši]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa tiesneši]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā tiesneši]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa tiesneši]]</text>
      <sha1>7igfc9jl6wp75vqum4fqyn62q0cov9j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495542</id>
      <parentid>4495540</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T02:21:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>JB82</username>
        <id>5605</id>
      </contributor>
      <origin>4495542</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4684" sha1="b1hae4ba34s2bzfs9eaifuonfz0gepw" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Slavko Vinčičs
|     vārds_orig = ''Slavko Vinčić''
|         attēls = Slavko Vincic.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1979
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 25
|       dz_vieta = {{vieta|Dienvidslāvija|Maribora|td=Slovēnija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{SLO}}
|        tautība = 
|   nodarbošanās = futbola tiesnesis
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Slavko Vinčičs''' ({{val|sl|Slavko Vinčić}}; dzimis {{dat|1979|11|25}} [[Maribora|Mariborā]]) ir [[Slovēnija]]s [[futbols|futbola]] tiesnesis.

Par [[FIFA]] kategorijas tiesnesi kļuva 2010. gadā. 2011. gada novembrī tiesāja savu pirmo pieaugušo izlašu spēli starp [[Ziemeļmaķedonijas futbola izlase|Maķedoniju]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]]. Bijis kā papildu tiesneša asistents [[Damirs Skomina|Damira Skominas]] komandā [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]].

2021. gada aprīlī Vinčičs tika apstiprināts par vienu no 19 tiesnešiem [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0268-12182cf1475f-825d23faf300-1000/ |title=Referee teams for UEFA EURO 2020 appointed |date={{dat|2021|4|21||bez}} |website=uefa.com |accessdate={{dat|2021|6|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tajā viņš tiesāja divas grupu turnīra spēles un ceturtdaļfinālu starp [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] un [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]].

{{dat|2022|5|18||bez}} tiesāja [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas]] finālu starp [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]] un [[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news/0275-151e92403366-e0088532c03a-1000--europa-league-final-role-for-vincic/ |title=Slavko Vinčić to referee 2022 UEFA Europa League final |date={{dat|2022|5|17||bez}} |language=en |website=uefa.com |accessdate={{dat|2022|5|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]] Vinčičs tiesāja divas grupu turnīra spēles — [[Velsas futbola izlase|Velsas]] un [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] spēli, kā arī maču starp [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] un [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]].

2024. gada aprīlī Vinčičs tika iekļauts 18 galveno tiesnešu sarakstā [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīram.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/028c-1ab861ea105d-1af970c69ec4-1000--referee-teams-for-uefa-euro-2024-appointed/ |title=Referee teams for UEFA EURO 2024 appointed |date={{dat|2024|4|23||bez}} |language=en |website=uefa.com |accessdate={{dat|2024|6|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2024|5|14||bez}} UEFA apstiprināja viņu par galveno tiesnesi [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024. gada UEFA Čempionu līgas finālā]] starp [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]] un [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/news-media/news/028d-1ae109919f08-661e0d65ffdb-1000--referee-teams-for-2024-uefa-club-competition-finals-anno/ |title=Referee teams for 2024 UEFA club competition finals announced |website=uefa.com |language=en |date=13 May 2024 |access-date={{dat|2024|6|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 16. jūlijā tika paziņots, ka Vinčičs būs FIFA Pasaules kausa fināla starp [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] un [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] galvenais tiesnesis.

== Atsauces ==
{{atsauces}} 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://worldreferee.com/referee/slavko_vincic/ Profils ''worldreferee.com''] {{en ikona}}


{{cilvēks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Vinčičs, Slavko}}

[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mariborā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovēnijas futbola tiesneši]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā tiesneši]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa tiesneši]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā tiesneši]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa tiesneši]]</text>
      <sha1>b1hae4ba34s2bzfs9eaifuonfz0gepw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Reinis</title>
    <ns>2</ns>
    <id>496304</id>
    <revision>
      <id>4495656</id>
      <parentid>3498647</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T10:50:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Reinis</username>
        <id>54549</id>
      </contributor>
      <origin>4495656</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="71" sha1="drvg053oa048itif2bfyop28zc1caek" xml:space="preserve">https://en.wikipedia.org/wiki/User:Reinis

Full disclosure: PRO biedrs.</text>
      <sha1>drvg053oa048itif2bfyop28zc1caek</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tomāšs Satoranskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>510193</id>
    <revision>
      <id>4495600</id>
      <parentid>4358252</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T07:56:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4495600</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8460" sha1="t3vwvbehferhcaxgla3x6wq9fe265bl" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Tomāšs Satoranskis
 |       vārds_orig = ''Tomáš Satoranský''
 |           attēls = 2025-03-07 ALBA Berlin gegen FC Barcelona Bàsquet (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–073.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Tomāšs Satoranskis 2025. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|10|30}}
 |          dz_viet = {{vieta|Čehoslovākija|Prāga}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[čehi|čehs]]
 |           garums = 201 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 95 [[Kilograms|kg]]
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]/[[uzbrūkošais aizsargs]]
 |          kar_sāk = 2007
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Izraēla}} [[Telavivas &quot;Hapoel&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Hapoel&quot;]]
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[Izraēlas Basketbola līga|Izraēlas līga]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 32.
 |          dr_gads = [[2012. gada NBA drafts|2012]]
 |          dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
 |           dr_kom = [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2007–2009
 |          klubs 1 = {{flaga|Čehija}} ''[[USK Praha]]''
 |         kl_sez 2 = 2009–2014
 |          klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[CB Sevilla]]''
 |         kl_sez 3 = 2014–2016
 |          klubs 3 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]''
 |         kl_sez 4 = {{NBA Year|2016|start}}–{{NBA Year|2018|end}}
 |          klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]
 |         kl_sez 5 = {{NBA Year|2019|start}}–{{NBA Year|2020|end}}
 |          klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]]
 |         kl_sez 6 = {{NBA Year|2021|start}}–{{NBA Year|2021|end}}
 |          klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]]
 |         kl_sez 7 = {{NBA Year|2021|end}}
 |          klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]]
 |         kl_sez 8 = {{NBA Year|2021|end}}–pašlaik
 |          klubs 8 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]
 |         kl_sez 9 = 2022–2026
 |          klubs 9 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]''
 |         kl_sez 10 = 2026–pašlaik
 |          klubs 10 = {{flaga|Izraēla}} [[Telavivas &quot;Hapoel&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Hapoel&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{Bk|Čehija}}
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Spānijas ACB līga]]s čempions &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt;
* [[Spānijas Superkauss basketbolā|Spānijas Superkausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2015)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = {{dat|2024|1|4||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Tomāšs Satoranskis''' ({{val|cz|Tomáš Satoranský}}; dzimis {{dat|1991|10|30}} [[Prāga|Prāgā]]) ir [[čehi|čehu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] un [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošais aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Izraēlas Basketbola līga|Izraēlas līgas]] un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu [[Telavivas &quot;Hapoel&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Hapoel&quot;]]. Vairākas sezonas aizvadījis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] (NBA). [[Čehijas basketbola izlase]]s spēlētājs.

== Karjera ==
T. Satoranskis sākotnēji pārstāvējis dzimtās Prāgas komandu ''[[USK Praha]]'', bet 2009. gadā noslēdza 5 gadu līgumu ar [[Spānijas ACB līga]]s komandu ''[[CB Sevilla]]''.

[[2012. gada NBA drafts|2012. gada NBA drafta]] otrajā kārtā T. Satoranski ar kopējo 32. kārtas numuru izraudzījās [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]. &quot;Wizards&quot; sastāvā T. Satornskis spēlēja [[NBA Vasaras līga|NBA Vasaras līgā]], tomēr arī pēc drafta izvēles viņš turpināja spēlēt Eiropā, pildot līguma saistības ar ''[[CB Sevilla]]'', bet 2014. gadā pārceļoties uz vienu no spēcīgākajām Spānijas un Eiropas komandām ''[[FC Barcelona Bàsquet|FC Barcelona]]''.

2016. gada vasarā T. Satoranskis pārcēlās uz Ameriku, noslēdzot līgumu ar [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]]. 2019. gada jūlijā viņš tika aizmainīts uz [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]] ''sign-and-trade'' darījumā. 2021. gada augustā &quot;Bulls&quot; T. Satoranski kopā ar [[Garets Templs|Garetu Templu]] un nākotnes drafta izvēli aizmainīja uz [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]] pret [[Lonzo Bols|Lonzo Bolu]]. Arī &quot;Pelicans&quot; sastāvā T. Satoranskis nespēlēja ilgi, 2022. gada februārī tiekot aizmainīts uz [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]] plašā maiņas darījumā, kura rezultātā &quot;Pelicans&quot; ieguva [[K. Dž. Makolums|K. Dž. Makolumu]] un vairākus citus spēlētājus, taču dienu vēlāk trīs komandu maiņas darījumā T. Satoranskis tika aizmainīts tālāk — uz [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]]. Viņš aizvadīja tikai vienu spēli &quot;Spurs&quot; sastāvā pirms vienojās ar komandu par līguma izpirkšanu. 2022. gada 28. februārī T. Satoranskis noslēdza līgumu ar savu pirmo NBA komandu [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]],&lt;ref&gt;[https://wtop.com/washington-wizards/2022/02/wizards-sign-satoransky-for-second-stint-with-washington/ Wizards sign Satoransky for second stint with Washington] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221217203601/https://wtop.com/washington-wizards/2022/02/wizards-sign-satoransky-for-second-stint-with-washington/ |date={{dat|2022|12|17||bez}} }} wtop.com&lt;/ref&gt; kurā nospēlēja līdz sezonas beigām.

2022. gada vasarā T. Satoranskis atgriezās Eiropā un klubā, kurā jau bija spēlējis, noslēdzot 4 gadu līgumu ar vienu no spēcīgākajiem [[Spānijas ACB līga]]s un [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubiem ''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/basketball/first-team/news/2666291/tomas-satoransky-returns-to-barca|title=Tomas Satoransky returns to Barça!|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2022-10-26|language=en}}&lt;/ref&gt; 2026. gada vasarā viņš pārcēlās uz [[Izraēlas Basketbola līga|Izraēlas līgas]] un Eirolīgas klubu [[Telavivas &quot;Hapoel&quot; (basketbols)|Telavivas &quot;Hapoel&quot;]].

=== Čehijas izlase ===
T. Satoranskis ir spēlējis visu vecumu Čehijas jaunatnes izlasēs. [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas ciklā viņš debitēja [[Čehijas basketbola izlase|Čehijas pieaugušo izlasē]]. Pārstāvējis izlasi vairākos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros, kā arī [[2019. gada FIBA Pasaules kauss|2019. gada FIBA Pasaules kausā]] un [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]]. Nokļūšana šajos turnīros bija pirmā reize Čehijas basketbola izlases vēsturē, un T. Satoranskim ir bijusi liela loma komandas pēdējo gadu labajos rezultātos. Kopā ar tenisisti [[Petra Kvitova|Petru Kvitovu]] vinš bija [[Čehijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Čehijas delegācijas krognesējs olimpiādē]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Satoranskis, Tomāšs}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Prāgā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Wizards&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Bulls&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanantonio &quot;Spurs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>t3vwvbehferhcaxgla3x6wq9fe265bl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Atis Klimovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>531763</id>
    <revision>
      <id>4495599</id>
      <parentid>4207565</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T06:31:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495599</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3387" sha1="jjwg8fxkjx7fw8h3fj3tpky6y62p127" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|       platums = 
|         vārds = Atis Klimovičs
|    vārds_orig = 
|        attēls = 
|    att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
|    dz_dat_alt = 
|       dz_gads = 1962
|    dz_mēnesis = 
|      dz_diena = 
|      dz_vieta = 
|     m_dat_alt = 
|        m_gads = 
|     m_mēnesis = 
|       m_diena = 
|       m_vieta = 
|  dzīves_vieta = 
|     pilsonība = 
|       tautība = 
|  nodarbošanās = [[žurnālists]]&lt;br /&gt;[[rakstnieks]]&lt;br /&gt;[[fotogrāfs]]
|      ienākumi = 
| darbības_gadi = 
|       dzimums = V
|        vecāki = 
|         brāļi = 
|         māsas = 
|  dzīvesbiedrs = [[Inese Zandere]] 
|         bērni = 
|    alma_mater = 
|      piezīmes = 
}}

'''Atis Klimovičs''' ir [[Latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], rakstnieks, fotogrāfs un kara reportieris. Klimovičs pazīstams ar savām reportāžām no kara skartajiem punktiem: [[Čečenija]]s, [[Dienvidosetija]]s, [[Kalnu Karabaha|Kalna Karabahas]], [[Afganistāna]]s un [[Ukraina]]s.

Medijos darbojas kopš 1991. gada. Kopš 1996. gada regulāri gatavojis materiālus par latviešu karavīru dienestu gan Latvijā, gan arī starptautiskajās misijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/261|title=Atis Klimovičs|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2023-02-14|language=lv|archive-date=2023-02-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20230214100145/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/261}}&lt;/ref&gt; Žurnāla &quot;[[Rīgas Laiks]]&quot; interviju autors, speciālais korespondents laikrakstā &quot;[[Diena (laikraksts)|Diena]]&quot;, raksta arī citām avīzēm. Tulkojis Jurija Feļštinska un Vladimira Pribilovska monogrāfiju &quot;Korporācija. Krievija un VDK gadsimtu mijā&quot;, kas 2017. gadā iznāca izdevniecībā &quot;[[Dienas Grāmata]]&quot;. Viņa grāmata &quot;Personiskā Latvija. Divdesmitā gadsimta stāsti&quot; 2011. gadā saņēmusi [[Latvijas Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balvu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvianliterature.lv/en/writers/132#:~:text=Atis%20Klimovičs%20is%20a%20Latvian,Georgia%20for%20over%2020%20times.|title=Atis Klimovičs / Latvian literature|website=latvianliterature.lv|access-date=2023-01-22|archive-date=2023-01-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20230122101346/https://www.latvianliterature.lv/en/writers/132#:~:text=Atis%20Klimovičs%20is%20a%20Latvian,Georgia%20for%20over%2020%20times.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://literatura.lv/lv/person/Atis-Klimovics/1097229|title=Personas:Atis Klimovičs / LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|website=literatura.lv|access-date=2023-01-22}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/sausmu-gramata-pieaugusajiem-14178740|title=Šausmu grāmata pieaugušajiem|website=diena.lv|access-date=2023-01-22}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==

* ''Personiskā Latvija. Divdesmitā gadsimta stāsti''. Rīga: Dienas Grāmata, 2011.
* ''Silakkaa ja muita jumalan ihmeitä : Latvian lähihistoriaa elämäntarinoina'' (Personiskā Latvija. Divdesmitā gadsimta stāsti tulkojums somu valodā). Helsinki: Rozentāls-seura ry, 2017.
* ''Kara reportieris ceļā''. Rīga: Dienas Grāmata, 2022.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kultūra-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Klimovičs, Atis}}
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]</text>
      <sha1>jjwg8fxkjx7fw8h3fj3tpky6y62p127</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Annele Slišāne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>557011</id>
    <revision>
      <id>4495544</id>
      <parentid>4101139</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T02:57:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495544</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11449" sha1="14t4owlka1pa8rc3ew1b79cbpfzgbcc" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums =
| vārds =Annele Slišāne
| vārds_orig =
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt =
| dz_gads =1975
| dz_mēnesis =5
| dz_diena =13
| dz_vieta ={{vieta|Latvija|Balvu rajons|Upīte}}
| m_gads =
| m_mēnesis =
| m_diena =
| m_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| tautība =[[Latvieši|latviete]]
| dzimums =S
| vecāki =[[Antons Slišāns|Antons]] un Irēna Slišāni
| brāļi =Andris Slišāns
| māsas =Lienīte un Mārīte Slišānes
| dzīvesbiedrs =
| bērni =
| paraksts =
| pseidonīms =
| nodarbošanās =pedagoģe, tekstilmāksliniece, uzņēmēja, rakstniece
|rakstīšanas valoda =latviešu valoda, latgaliešu valoda
| periods =
| žanri =
| temati =
| lit virzieni =
|slavenākie darbi =
| ietekmējies =
| ietekmējis =
| alma_mater =[[Latvijas Universitāte]], [[Latvijas Mākslas akadēmija]]
| apbalvojumi =
| piezīmes =
| kategorijas =
}}
'''Annele Slišāne''' (dzimusi {{dat|1975|5|13}}) ir latviešu tekstilmāksliniece, rokdarbniece, rakstniece un kultūras darbiniece. Darbojas galvenokārt [[Latgale|Latgalē]] (Ziemeļlatgalē pie [[Krievija]]s pierobežas), kopjot un popularizējot [[latvieši|latviešu]] un [[latgalieši|latgaliešu]] tradīcijas un [[Kultūras mantojums|kultūras mantojumu]].

Dibinājusi un darbojas uzņēmumā &quot;Anneles zeme&quot; (kopš 2013. gada), veidojot gobelēnus, deķus un rotaļlietas, tāpat aktīvi iesaistās darbā ar novada jauniešiem — vada tradicionālo amatu pulciņus, organizē nometnes un pasākumus.

Anneles Slišānes projekts &quot;#100dečiLatvijai&quot; — 100 nedēļās noausti 100 deči, katrs no cita materiāla — ir nesis māksliniecei plašāku atpazīstamību, bet tāpat Slišāne izdevusi arī stāstu krājumus latgaliešu rakstu valodā. Aktīvi piedalās arī prozas un dzejas lasījumos.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;[http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&amp;EntryID=926 Annele Slišāne. Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze.]&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi un augusi [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Upīte (ciems)|Upītē]], [[Zeļči (Šķilbēnu pagasts)|Zeļčos]], [[Latgalieši|latgaliešu]] sabiedriskā un kultūras darbinieka, rakstnieka un folklorista [[Antons Slišāns|Antona Slišāna]] un viņa sievas Irēnas ģimenē, Annele Slišāne ir vecākais starp viņu četriem bērniem — Andra, Mārītes un Lienītes Slišāniem. Visa dzimta joprojām darbojas [[Latgale]]s kultūras vidē.

Pēc pamatizglītības iegūšanas uzsākusi studiju gaitas [[Rīga|Rīgā]], no sākuma studējot [[Fizika|fiziku]] [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], bet pēcāk apgūstot tūrisma organizēšanu Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā un Latvijas Universitātē — vizuālo mākslu un mākslas vēsturi. No 1994. gada Annele organizē un vada dažādas bērnu un jauniešu aktīvās atpūtas un tūrisma nometnes, kurās pati vada radošās darbnīcas. Kopš 2003. gada strādājusi kā skolotāja dažādās izglītības iestādēs.

Ar ģimeni savās vecvecāku lauku mājās &quot;Zeļču solā&quot; iekopuši sētu, atjaunojuši maizes cepšanas tradīciju, kā arī iekārtota rokdarbnieces darbnīca un skatāmas izstādes.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;[https://www.upite.lv/meistari/annele-slisane/ Annele Slišāne. ''UpītieDzeiveJauka'']&lt;/ref&gt; Annelei Slišānei ir seši bērni.

=== Izglītība ===
* 1982—1990 Upītes astoņgadīgā skola ([[Upīte (ciems)|Upīte]])
* 1990—1993 [[Rekavas vidusskola]] ([[Rekova]])
* 1990—1993 [[Latvijas Universitāte]], Fizikas un matemātikas fakultāte (Rīga)
* 1996—1998 Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums (Rīga)
* 2002—2006 Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, vizuālās mākslas un mākslas vēstures studiju profesionālā programma
* 2018—2019 Literārā akadēmija “Prozas meistardarbnīca”
* 2020—2023 [[Latvijas Mākslas akadēmija]]

== Rokdarbi ==
Ar rokdarbiem sākusi nodarboties jau bērnībā — Anneles vecāmāte bijusi [[aušana|audēja]], kas iedvesmojis arī viņu tam pievērsties. Skolas gados, apmeklējot gan vietējo skolotāju, gan pašas tēva vadītus amatnieku pulciņus, apguvusi dažādas tehnikas — [[Aušana|aušanu]], tamborēšanu, adīšanu, izšūšanu.

Par šo izvēlēto nodarbi intervijā atzinusi: &quot;Tekstils ir tei pyrmuo matereja, kuru mes sateikam pīdzymstūt, kod tevi izreiz ītyn kaidā lupatenā voi mamas šyutejā kraklā, voi austejā dečī. Tys ir tys, ar kū tu sateic i kas tevi pavoda vysu myužu. Tei ir tuo kuo tova ūtruo uoda.&quot;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;[https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/tekstilmuokslineica-annele-slisane-par-gulbalcu-palaku-i-juos-pa.a128174/?highlight=ES Tekstilmuokslineica Annele Slišāne par guļbaču palākū ir juos pasauļa audumim. ''LR1 raidījums “Kolnasāta”''.]&lt;/ref&gt;

2013. gadā Annele Slišāne nodibinājusi savu uzņēmumu &quot;Anneles zeme&quot;, kur nodarbojas ar paklāju un rotaļlietu, lupatu deču un zaļo palagu darināšanu, veidojot priekšmetus no dažādiem materiāliem, tostarp otrreiz izmantojamiem. Ar darinājumiem piedalās arī dažādos amatnieku gadatirgos, piemēram, [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejā]].&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bonuks.lv/exhibitor/annele-slisane-audieja/ |title=Annele Slišāne, audieja. ''“Boņuks”'' |access-date={{dat|2023|12|02||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231202222438/https://bonuks.lv/exhibitor/annele-slisane-audieja/ }}&lt;/ref&gt;

2016. gadā Annele uzsāka projektu &quot;#100dečiLatvijai&quot;. Tas tika iecerēts kā dāvana [[Latvija]]i 100 gadu dzimšanas dienā. Projekta koncepts — 100 nedēļās noaust 100 dečus, katru no cita materiāla — no dabas materiāliem, no augu un dzīvnieku valsts šķiedrām, no sintētiskiem materiāliem, no otrreiz pārstrādātajiem materiāliem, un izstāstot arī katra šī deča stāstu. Šis projekts pārtapis gan izstādēs — pirmā no tām [[Latgales vēstniecība &quot;Gors&quot;|Latgales vēstniecības GORS]] Mākslas galerijā 2018. gadā — gan arī grāmatās, tostarp piecos vājredzīgiem cilvēkiem īpaši piemērotos eksemplāros. Par šo projektu Annele Slišāne saņēmusi vairākus apbalvojumus, tostarp Latgaliešu kultūras balvu &quot;Boņuks&quot;, kā arī &quot;Kilograms kultūras&quot; balvu.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;[https://www.ltm.lv/about/annele-slisane/ Annele Slišāne. Latvijas tekstilmākslas asociācija.]&lt;/ref&gt;

Savukārt 2020. gadā tekstilmāksliniece izveidojusi četras lielformāta tekstīlijas [[Kurmenes katoļu baznīca]]i. Šie gobelēni veltīti baznīcas 150 gadu jubilejai.

=== Personālizstādes ===
* &quot;Maskas&quot;, Upītes kultūrvēstures muzejs, 2000;
* Grāmatas O.Slišāns &quot;Kotram&quot; ilustrāciju izstāde, 2008;
* &quot;#100dečiLatvijai&quot; [[Balvi|Balvu]] reģionālās bibliotēkas izstāžu zālē, 2017;
* [[Jūrmala]]s pilsētas muzejs, 2018;
* [[Gulbene]]s kultūrvēstures muzejs, 2018;
* [[Latgales vēstniecība &quot;Gors&quot;]], 2018;
* Nemateriālās kultūras mantojuma centrs UPĪTE, 2018/2019;
* [[Nacionālais botāniskais dārzs]], 2019;
* Viktora Ķirpa Ates muzeja izstāžu zāle, 2019;
* [[Mērsrags|Mērsraga]] Mūzikas un mākslas skola, 2019;
* [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]], 2019;
* &quot;Spēle&quot; Balvu reģionālā bibliotēka, 2019;
* [[Jaunmoku pils]], 2020;
* &quot;Visums stāsta Mīlestību gabaliņos&quot;, Balvu reģionālā bibliotēka, 2020;
* &quot;Zeļču sola&quot;, [[Viļaka]]s novada muzeja izstāžu zāle, 2020;
* Latvijas Neredzīgo savienība, 2021;
* [[Latvijas Neredzīgo bibliotēka]], taktilā izstāde, 2021/2022.

== Rakstniecība ==
Annele Slišāne līdztekus rokdarbiem arī raksta. Autores darbi iznākuši [[Latgaliešu valoda|latgaliski]], pārsvarā — dzimtajā [[Upīte (ciems)|Upītes]] puses izloksnē, ievērojot latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības normas.

Autores grāmatā &quot;#100dečiLatvijai&quot; (2018) līdzās tekstilmākslinieces darbu attēliem lasāmi arī īsi stāsti par katru šo deči.

Annelei Slišānei iznākuši arī divi stāstu krājumi: &quot;Tuoroga stuosti&quot; (2020) un &quot;Tuoroga stuosti. Pīns&quot; (2021). &quot;Tuoroga stousti&quot; ietver trīspadsmit īsos stāstus, kuru centrā ir [[biezpiens]], un caur kuriem autore pievēršas sievietes dzīves ceļam un aktuālajām problēmām tajā. Par šo krājumu saņēmusi latgaliešu kultūras balvu &quot;Boņuks 2021&quot;. Savukārt otrajā krājumā &quot;Tuoraga stuosti. Pīns&quot; ietverti četrpadsmit [[Stāsts|stāsti]] un [[Dzeja|dzejoļi]] par sākumiem cilvēka dzīvē.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;[https://www.diena.lv/raksts/kd/gramatas/annele-slisane-izdevusi-stastu-un-dzejas-krajumu-_tuoraga-stuosti.-pins_-14276137 Annele Slišāne izdevusi stāstu un dzejas krājumu “Tuoraga stuosti. Pīns”. Diena]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vilaka.lv/2022/02/24/si-briza-latgales-labaka-prozas-rakstitaja-annele-slisane-izdevusi-stastu-un-dzejas-krajumu-tuoraga-stuosti-pins/ |title=Šī brīža labākā prozas rakstītāja Annele Slišāne izdevusi stāstu un dzejas krājumu “Tuoraga stuosti. Pīns”. Viļaka. |access-date={{dat|2023|12|02||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231202222439/https://vilaka.lv/2022/02/24/si-briza-latgales-labaka-prozas-rakstitaja-annele-slisane-izdevusi-stastu-un-dzejas-krajumu-tuoraga-stuosti-pins/ }}&lt;/ref&gt;

Aktīvi piedalās arī prozas un dzejas lasījumos, un Anneles Slišānes sniegums arī atzinīgi novērtēts konkursā &quot;Latgolys prozys skaitejumi&quot; un starptautiskajā festivālā &quot;Prozas lasījumi 2020&quot;.

=== Grāmatas ===
* Grāmatas O.Slišāns &quot;Kotram&quot; ilustrācijas (2008);
* Grāmata &quot;#100dečiLatvijai&quot; (2018);
* Grāmata &quot;Tuoraga stuosti&quot; (2021);
* Grāmata &quot;#100dečiLatvijai&quot; 5 taktilas grāmatas [[Braila raksts|braila rakstā]] vājredzīgajiem (2021);
* Grāmata &quot;#100dečiLatvijai&quot; ar pielikumiem, videogrāmata latviešu [[Zīmju valoda|zīmju valodā]] (2 DVD), klausāmgrāmata (2 audio CD) (2021);
* Grāmata &quot;Tuoraga stuosti. Pīns&quot; (2022).

== Apbalvojumi un nominācijas ==
* 2013 — Žurnāla &quot;Ievas māja&quot; konkursā &quot;Zelta rokas 2013&quot; 1.vieta nominācijā &quot;Dizaina priekšmets dārzam&quot;;
* 2014 — [[Fonds &quot;Viegli&quot;|Fonda &quot;Viegli&quot;]] apbalvojums &quot;Laiks Ziedonim 2014&quot; nominācijā — [[novadpētniecība]] &quot;Kedas&quot; (visai ģimenei);
* 2016 — godalga izstādē &quot;JĀ Neatkarība 2016&quot; [[Jūrmala]]s Mākslinieku namā;
* Latgaliešu kultūras balva &quot;Boņuks&quot;:
** 2017. gadā par labāko sniegumu vizuālajā mākslā;
** 2018. gadā par projektu &quot;#100dečiLatvijai&quot;;
** 2021. gadā par projektu &quot;#100dečiLatvijai&quot; digitālā, taktilā, audio-vizuālā un zīmju valodā un stāstu krājumu &quot;Tuoraga stuosti&quot;;
* 2019 — &quot;Kilograms kultūras&quot; nominācija kategorijā &quot;Pārsteigums&quot;;
* 2020/2021 — konkursa &quot;Latgales prozas lasījumi&quot; laureāte.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
# [https://www.lakuga.lv/tag/annele-slisane/ Latgaliešu kultūras ziņu portāls]
# [http://www.100decilatvijai.lv/ 100 deči Latvijai]
# [https://biletes.latgalesgors.lv/lv Latgales vēstniecība GORS]
# [https://bonuks.lv/ Latgaliešu kultūras balva &quot;Boņuks&quot;]

{{DEFAULTSORT:Slišāne, Annele}}
[[Kategorija:Balvu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latgaliski rakstošie]]
[[Kategorija:Latgales kultūra]]
[[Kategorija:Tekstilmākslinieki]]
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>14t4owlka1pa8rc3ew1b79cbpfzgbcc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arvīds Darkevics</title>
    <ns>0</ns>
    <id>560609</id>
    <revision>
      <id>4495575</id>
      <parentid>4256640</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:48:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495575</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2688" sha1="pwgtsmdzvp9f3v7yqzk3s8wkhm44ef3" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Arvīds Darkevics''' (1918—1992) bija [[Latvieši|latviešu]] [[muzikologs]], žurnāla &quot;[[Māksla (žurnāls)|Māksla]]&quot; atbildīgais sekretārs (1959—1987) un [[Latvijas PSR Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs|Latvijas PSR Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs]] valdes loceklis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1918|12|24|5=bez}} Latroščas ciemā (&quot;Latbirzē&quot;) [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] latviešu izceļotāju ģimenē. Mācījās vietējā sākumskolā, strādāja [[Mogiļeva]]s zīda rūpnīcā. 1932. gadā turpināja mācības internātskolā [[Vitebska]]s tuvumā, tad [[Ļeņingrada]]s latviešu pedagoģiskajā tehnikumā (1934—1937) un M. Musorgska vārdā nosauktajā Ļeņingradas 1. mūzikas vidusskolā (1938—1941). Līdztekus bija pasniedzējs PSRS iekšlietu tautas komisariāta ([[NKVD]]) Augstākajā skolā (1939—1941). Pēc [[Vērmahts|Vērmahta]] iebrukuma 1941. gadā iestājās [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] un krita vācu gūstā, bet pēc 2 mēnešiem izbēga un 1942. gada ziemā iesaistījās partizānu kustībā un aizmugures darbā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://humma.lv/lv/person/876865/Arvids-Darkevics |title=Humanitāro un mākslas zinātņu digitālā platforma |access-date={{dat|2024|01|15||bez}} |archive-date={{dat|2024|01|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240115061806/https://humma.lv/lv/person/876865/Arvids-Darkevics }}&lt;/ref&gt;

Pēc Rīgas ieņemšanas bija [[Latvijas Radio]] Mūzikas daļas atbildīgais redaktors (1945—1953) un [[Latvijas PSR Valsts filharmonija]]s direktors (1954—1958), līdztekus studēja [[Latvijas Valsts konservatorija]]s mūzikas vēstures un teorijas nodaļā (1952—1955).

1959. gadā kļuva par žurnāla &quot;Māksla&quot; atbildīgo sekretāru un mūzikas nodaļas vadītāju, vadīja [[Latvijas PSR Komponistu savienība]]s muzikologu sekciju (1962—1968).
1964. gadā kļuva par [[Latvijas PSR Komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs|Latvijas PSR Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs]] valdes loceklis, bija laikraksta &quot;[[Dzimtenes Balss]]&quot; žurnālists.

Miris 1992. gada 1. februārī [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref&gt;[https://timenote.info/lv/Arvids-Darkevics-5bf3dddaefcaf timenote.info]&lt;/ref&gt;

== Darbi ==

Krājumu &quot;Latviešu mūzika&quot; sastādītājs (1964—1987)

[[Emīls Dārziņš]] [raksti un atmiņas] (1975)

&quot;Mūzikas dzīve Padomju Latvijā&quot; [attēlu albums] (1980) u.c.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Darkevics, Arvīds}}
[[Kategorija:1918. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1992. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]</text>
      <sha1>pwgtsmdzvp9f3v7yqzk3s8wkhm44ef3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inovācijas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>578833</id>
    <redirect title="Jauninājums" />
    <revision>
      <id>4495528</id>
      <parentid>4116321</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T00:29:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Jaunievedums]] to [[Jauninājums]]</comment>
      <origin>4495528</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="qjc2nj892snzo4knvk780ieb99za2a4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jauninājums]]</text>
      <sha1>qjc2nj892snzo4knvk780ieb99za2a4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vedats Muriki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>583946</id>
    <revision>
      <id>4495487</id>
      <parentid>4378688</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T18:48:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Zafer</username>
        <id>43936</id>
      </contributor>
      <comment>Photo changed</comment>
      <origin>4495487</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3197" sha1="858ha0bjv4xz67zmwdyqj6ty8osb06j" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|24}}
| birth_place = 
| caps1 = 10
| caps2 = 18
| caps3 = 13
| clubnumber = 7
| clubs1 = {{flaga|Kosova}} [[KF Liria|Liria Prizren]]
| clubs2 = {{flaga|Albānija}} [[KF Teuta Durres|Teuta]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Albānija}} [[KF Besa Kavajë|Besa Kavajë]]
| countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Prizrena|td=Kosova}}
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]]
| goals1 = 3
| goals2 = 1
| goals3 = 3
| height = 194
| image = Vedat Muriqi Fenerbahçe 20260717 (9) (cropped).jpg
| caption = Vedats Muriki 2026. gadā
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Kosova}} Kosova U21
| nationalteam2 = {{flaga|Albānija}} Albānija U21
| nationalyears2 = 2013—2014
| nationalyears1 = 2013
| nationalcaps1 = 1
| pcupdate = {{dat|2025|2|26|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|2|26|SK|bez}}
| name = 
| playername = Vedats Muriki
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2010—2013
| years2 = 2013—2014
| years3 = 2014
| nationalcaps3 = 58
| nationalgoals3 = 28
| nationalteam3 = {{fb|KOS}}
| nationalyears3 = 2016—
| years4 = 2014—2016
| caps4 = 57
| clubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Giresunspor]]
| goals4 = 21
| clubs5 = {{flaga|Turcija}} [[Gençlerbirliği S.K.|Gençlerbirliği]]
| years5 = 2016—2018
| caps5 = 46
| goals5 = 5
| years6 = 2018—2019
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Çaykur Rizespor]]
| goals6 = 25
| caps6 = 50
| clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| years7 = 2019—2020
| caps7 = 32
| goals7 = 17
| clubs8 = {{flaga|Itālija}} [[S.S. Lazio|Lazio]]
| years8 = 2020—2022
| caps8 = 38
| goals8 = 1
| years9 = 2022
| caps9 = 16
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]]
| goals9 = 5
| clubs10 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Mallorca|Mallorca]]
| years10 = 2022—
| caps10 = 84
| goals10 = 28
}}
'''Vedats Muriki''' ({{Val|sq|Vedat Muriqi}}, dzimis {{Dat|1994|4|24}}) ir [[Kosova]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kosovas futbola izlase|Kosovas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Muriki spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]''.

Iepriekš pārstāvējis Kosovas komandu ''[[KF Liria|Liria Prizren]]'', Albānijas komandas ''[[KF Teuta Durres|Teuta]]'' un ''[[KF Besa Kavajë|Besa Kavajë]]'', Turcijas komandas ''[[Giresunspor]]'', ''[[Gençlerbirliği S.K.|Gençlerbirliği]]'', ''[[Çaykur Rizespor]]'' un [[Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot;]], kā arī Itālijas komandu ''[[S.S. Lazio|Lazio]]''.

[[Kosovas futbola izlase]]s rindās debitējis 2016. gadā.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Muriki, Vedats}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kosovas futbolisti]]
[[Kategorija:Albānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Kosovas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Duresi &quot;Teuta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Gençlerbirliği S.K. spēlētāji]]
[[Kategorija:Çaykur Rizespor spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:S.S. Lazio spēlētāji]]
[[Kategorija:RCD Mallorca spēlētāji]]</text>
      <sha1>858ha0bjv4xz67zmwdyqj6ty8osb06j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Solījums (seriāls)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>585704</id>
    <revision>
      <id>4495469</id>
      <parentid>4494506</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T16:14:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lietotaajs</username>
        <id>19361</id>
      </contributor>
      <comment>/* Lomās */</comment>
      <origin>4495469</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48408" sha1="iuemiwycy39padfgosrrtwdnkbmyebz" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| image = La_Promesa.jpg
| caption = 5. sezonas (2025―2026) plakāts
| genre = * [[ziepju opera]]
* [[vēsturiskā drāma]]
| based_on = 
| producer = {{ubl|Ramons Kamposss|Teresa Fernandesa-Valdesa}}
| executive_producer = {{ubl|Hoseps Sisters Rubio|Borha Galvess}}
| starring = * [[Ana Garsesa]]
* [[Eva Martina]]
* [[Manuels Regeiro]]
* [[Arturo Garsija Sančo|Arturo Sančo]]
* [[Marija Kastro]]
* [[Hoakins Kliments]]
* [[Antonio Velaskess]]
* [[Andrea del Rio]]
* [[Karmena Floresa Sandovala]]
* [[Teresa Kintero]]
* [[Karmena Asekasa]]
* [[Paula Losada]]
* [[Marga Martinesa]]
* [[Enrike Fortūns]]
* [[Sāra Molina]]
* [[Ksavi Loks]]
* [[Amparo Pinjero]]
* [[Alehandro Vergara]]
* [[Kristina Fernandesa Pintado]]
* [[Anhela Ečanisa]]
* [[Isabela Serrano]]
* [[Marta Kosta]]
* [[Fernando Koronado]]
| company = {{ubl|[[RTVE]]|''[[StudioCanal]]''|''Bambú Producciones''}}
| distributor = {{ubl|RTVE|''StudioCanal''}}
| country = {{ESP}}
| network = ''[[La 1]]''
| first_aired = {{dat|2023|01|12|df=yes}} — pašlaik
| channel_LV  = [[LTV1]]
| language = [[Spāņu valoda|spāņu]]
| show_name = Solījums
| num_episodes = 863+3 īpašās {{small|(03/07/2026)}}
| num_seasons = 5
| runtime = 55—60 minūtes
| website = https://www.rtve.es/play/videos/la-promesa/
| opentheme = ''La promesa''
| composer = [[Alekss Konrado]]
| theme_music_composer = Gonsalo Ermida
| director = Migels Konde&lt;br /&gt;Havjers Pulido&lt;br /&gt;Eva Bermudesa&lt;br /&gt;Alberto Pernets&lt;br /&gt;Davids Parisio Burtins
| creator = Hoseps Sisters Rubio
}}
'''&quot;Solījums&quot;''' ({{val|es|La Promesa}}) ir [[Spānija]]s [[Vēsturiskā drāma|vēsturiskās drāmas]] televīzijas [[ziepju opera]], kuras pamatā ir Hosepa Sistera Rubio oriģinālā ideja. To sāka rādīt Spānijā, 2023. gada 12. janvārī, sabiedriskās televīzijas ''[[Televisión Española]]'' (TVE) piederošajā kanālā ''[[La 1]]''. Seriāla darbība norisinās izdomātā lauku īpašumā &quot;Solījums&quot;, kurā attēlota Luhanas [[Marķīzs|marķīzu]] [[Aristokrātija|aristokrātiskās]] ģimenes, kā arī viņu kalpu dzīve, sākot no 1913. gada. Seriālam ir iznākušas 5 sezonas, vairāk nekā 860 sērijas (2026. gada jūlijā). [[Latvija|Latvijā]] seriālu kopš 2024. gada 22. aprīļa pārraida [[LTV1]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=LTV1 programma – uzzini, ko skatīties {{!}} Jauns.lv |url=https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/22-04-2024 |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}} |work=[[jauns.lv]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502085145/https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/22-04-2024 |archivedate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=lv |quote=09:30 Solījums 1. sērija}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=LTV Programma - TV Programma - onTV.lv |url=https://www.ontv.lv/tv-programma/ltv1-programma/2024-04-22 |accessdate={{dat|2026|7|6||bez}} |work=www.ontv.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502085546/https://www.ontv.lv/tv-programma/ltv1-programma/2024-04-22 |archivedate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=lv |quote=09:30 Solījums. Spānijas telenovele (oriģinālvalodas izvēle)}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 25. novembrī seriāls ieguva Starptautisko [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]] kā labākā [[telenovele]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavanguardia.com/series/20241126/10140842/la-promesa-emmy-internacional-mejor-telenovela-punt-de-no-retorn.html|title='La promesa' es la mejor telenovela de la televisión, según los Emmy Internacional|website=La Vanguardia|access-date=2025-01-19|date=2024-11-26|language=es}}&lt;/ref&gt;

== Anotācija ==
Ir [[1913. gads]], [[Burbonu restaurācija Spānijā]]. Hana Eksposito ierodas &quot;Solījuma&quot; pilī (tā atrodas [[Lospedročesa|Lospedročesā]], [[Kordovas province|Kordovas provincē]], [[Andalūzija|Andalūzijā]]), lai atriebtos par mātes nāvi un uzzinātu par sava jaunākā brāļa atrašanās vietu. Viņa satiek Manuelu (Luhanas marķīza Alonso Luhana jaunāko dēlu) un izglābj viņu no lidmašīnas avārijas. Tikmēr līgavaini Tomasu (Alonso pirmdzimto dēlu un personu, kas vēlas dalīties informācijā ar Hanu par viņas ģimeni) sadur viņa pamāte Krusa Eskerdo, Manuela māte.

== Sižets ==
{{Seriāla satura brīdinājums}}

=== Priekšvēsture ===
2022. gada martā Spānijas televīzija paziņoja par jaunu ikdienas seriālu ar nosaukumu &quot;Solījums&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/tve-bambu-la-promesa-sucesora-dos-vidas-la-1-114639/|title=TVE y Bambú vuelven a unir fuerzas con 'La promesa', la sucesora de 'Dos vidas' en La 1|last=Redacción|website=FormulaTV|access-date=2025-01-16|date=2022-03-18|language=es}}&lt;/ref&gt; 2022. gada septembrī tika paziņots par filmēšanas sākumu un aktieru sastāvu: [[Ana Garsesa]], [[Eva Martina]], [[Andrea del Rio]], [[Marija Kastro]], [[Antonio Velaskess]], [[Enrike Fortūns]], [[Paula Losada]] vai [[Karmena Asekasa]] un citi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/la-promesa-sustituta-servir-y-proteger-rodaje-118355/|title='La promesa', la sustituta de 'Servir y proteger' en La 1, comienza el rodaje y confirma su casting|last=Soriano|first=Sergio|website=FormulaTV|access-date=2025-01-16|date=2022-09-26|language=es}}&lt;/ref&gt;

=== Pirmā sezona, 1.—122. sērija (2023. gada 12. janvāris — 2023. gada 20. jūnijs) ===
Sākumā aktieris [[Hordi Kolls]] uz neilgu laiku atveidoja Tomasa de Luhana lomu, aktrise [[Laura Simona]] atveidoja pils kalpones Lolas lomu un aktieris [[Rafa de Vera]] — seržanta Konrado Funesa lomu, kurš ierodas izmeklēt Tomasa nāvi.

2023. gada februārī pievienojās [[Mario Garsija]], atveidojot Salvadora Romeas lomu, sulaini un jauno Marijas Fernandesas mīļoto, un [[Čiko Garsija]] kā tēvs Kamilo.

Martā seriālam pievienojās [[Amparo Pinjero]], kura atveidoja Martinu de Luhanu, Alonso brāļameitu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/amparo-pinero-se-suma-al-reparto-de-la-promesa-serie-tve-rtve.html|title=Amparo Piñero se suma al reparto de 'La Promesa'|last=Serie|first=Cultura en|website=Cultura en Serie|access-date=2025-01-17|date=2023-03-18|language=es}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam viņa kļuva par daļu no galveno aktieru sastāva, kopā ar [[Ksavi Loks|Ksavi Loku]].

Marta beigās seriālu pameta [[Alberto Gonsaless (aktieris)|Alberto Gonsaless]] un [[Alisija Berkana]], pirmais, ar viņa atveidotā varoņa nāvi, un otrā, ar sava atveidotā varoņa aizbraukšanu uz Parīzi. Un [[Mario Garsija]] uz laiku pameta seriālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/primeras-despedidas-alicia-bercan-y-alberto-gonzalez-abandonan-la-promesa.html|title=Primeras despedidas: Alicia Bercán y Alberto González abandonan 'La Promesa'|last=Serie|first=Cultura en|website=Cultura en Serie|access-date=2025-01-17|date=2023-03-26|language=es}}&lt;/ref&gt;

Aprīļa vidū [[Giljermo Serrano]] un [[Bruno Lastra]] pievienojās kā otrā plāna varoņi, atveidojot attiecīgi kapteini Lorenso de la Matu un Gregorio Kastiljo. Čiko Garsija pameta seriālu pēc 47 sērijām, kurš beigās izrādās viltus tēvs Kamilo.

2023. gada maija sākumā [[Andress Blanko]] un [[Laura Barba]] pameta seriālu; Barba tikai uz laiku.

2023. gada maijā seriālam pievienojās [[Lisi Lindera]] kā Elisa, Grasalemas baronese un marķīzu ienaidniece.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavozdigital.es/cultura/actriz-gaditana-lisi-linder-dara-vida-baronesa-20230522171004-ntv.html|title=La actriz gaditana Lisi Linder dará vida a la Baronesa Elisa de la Vega en 'La Promesa', la serie de TVE|website=La voz de Cádiz|access-date=2025-01-17|date=2023-05-22|language=es}}&lt;/ref&gt;

Tuvu sezonas beigām [[Eva Martina]] uz laiku pameta seriālu un [[Mario Garsija]] atgriezās Salvadora Romea lomā.

=== Otrā sezona, 123.—240. sērija (2023. gada 21. jūnijs — 2023. gada 29. novembris) ===
2023. gada februāra sākumā, pēc labiem auditorijas datiem, tika apstiprināts pasūtījums vēl 119 sērijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/rtve-renueva-la-promesa-por-una-segunda-temporada.html|title=RTVE renueva 'La Promesa' por una segunda temporada|last=Serie|first=Cultura en|website=Cultura en Serie|access-date=2025-01-17|date=2023-02-08|language=es}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada jūnija beigās paziņoja, ka filmēs vēl 131 papildu sēriju, lai kopā būtu 250 sērijas, kas veidos otro sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencialdigital.com/articulo/medios/tve-redobla-apuesta-promesa-encarga-250-capitulos-mas/20230621171401594532.html|title=TVE redobla su apuesta por ‘La Promesa’ y encarga 250 capítulos más|last=Digital|first=Confidencial|website=Confidencial Digital|access-date=2025-01-17|date=2023-06-22|language=es}}&lt;/ref&gt;

21. jūnijā sākās otrā sezona ar praktiski visu pirmās sezonas galveno un otrā plāna aktieru sastāvu.

Mēneša beigās aktrise [[Hulija Martinesa]] pievienojās uz dažām nedēļām, atveidojot Beatrisi Oltru, senu Martinas paziņu, kura ierodas, lai atriebtos viņai.

Jūlijā [[Lisi Lindera]] pameta seriālu pēc tam, kad 50 sērijās atveidoja Grasalemas baronesi. Seriālam pievienojās [[Havjers Koljado]] un [[Kristina Fernandesa Pintado|Kristina Fernandesa]], atveidojot Martinas vecākus Fernando un Margaritu. Pēc tam pievienojās [[Inma Peresa-Kirosa]] kā Ramona, veca sieviete, kas bija Hanas mātes draudzene.

Augusta sākumā pievienojās trīs jauni aktieri: [[Alehandro Vergara]], [[Tomijs Agilera]] un [[Markoss Orengo]], kuri atveidoja attiecīgi Abelu Bueno (Manuela draugs, ārsts), Antonio de Karvahalu i Sifuentesu (Martinas līgavainis un Beatrises bijušais līgavainis) un Felisiano (Petras brālis).

Septembra beigās Havjers Koljado pameta seriālu pēc sava atveidotā varoņa nāves. Oktobrī Tomijs Agilera un Inma Peresa Kvirosa pameta seriālu, un [[Mičels Teherina]] pievienojās, atveidojot Pelajo, kurš uzturēs ciešas attiecības ar Katalīnu.

2023. gada novembra sākumā apstiprināja [[Alisija Berkana|Alisijas Berkanas]] atgriešanos ar viņas atveidoto tēlu, Leonoru de Luhanu, marķīzu jaunāko meitu, un aktieris [[Enrike Fortūns]] uz laiku pameta seriālu.

=== Trešā sezona, 241.—490. sērija (2023. gada 30. novembris — 2024. gada 25. decembris) ===
[[Enrike Fortūns]] atgriezās decembrī pēc neilgas seriāla pamešanas, un [[Andreass Munjoss]] un [[Karloss Suaress]] pievienojās, atveidojot attiecīgi Heronimo Gamboa, Pelajo partneri ieroču tirdzniecībā, un Valentīnu, Simonas dēla draugu.

[[Paula Losada]], Himenas de los Infantesas lomas atveidotāja, pameta seriālu 20. decembrī, piedaloties 254 sērijās, un [[Antonio Velaskess]], Mauro Moreno lomas atveidotājs, 28. decembrī, pēc dalības 260 sērijās.

2023. gada pēdējā sērijā, 29. decembrī, atgriezās [[Alisija Berkana]], Leonoras lomas atveidotāja.

2024. gada janvārī seriālam pievienojās [[Anhela Ečanisa]], atveidojot Veru, un [[Karloss Suaress]] pameta seriālu pēc viņa atveidotā varoņa nāves.

Februāra vidū [[Markoss Orengo]] pameta seriālu, kad pēc vairāk nekā 130 sērijām nomira viņa atveidotais varonis Felisiano Arkoss.

2024. gada 20. martā [[Paula Losada]] atgriezās seriālā, atsākot atveidot savu lomu, Himenu de los Infantesu, līdz tā paša gada aprīļa beigām, pilnībā noslēdzot savu dalību seriālā, piedaloties gandrīz 280 sērijās.

[[Alehandro Vergara]] pameta seriālu, atveidojot Dr. Abelu Bueno, piedaloties 191 sērijā, un [[Karloss de Austrija]] un [[Manu Imiskoss]] pievienojās seriālam, atveidojot attiecīgi jauno sulaini Rikardo Peljiseru un viņa dēlu, Santosu Peljiseru.

2024. gada maijā seriālā notika sešu mēnešu laika maiņa, no 1914. līdz 1915. gadam, lai mainītu sižetus, laiku un vietu, varoņus, un mēneša beigās seriāla plakāta augšpusē parādījās jauns uzraksts: ''Una nueva promesa. Una nueva era'' (&quot;Jauns solījums. Jauns laikmets&quot;). No seriāla 361. sērijas notika laika maiņa, kad [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] tēma kļuva par pamatu. Pēc 361. sērijas [[Elija Galera]] pievienojās seriālam kā Marija Antonija, Krusas labākā bērnības draudzene, un [[Ibrahims Al Šami]] kā Adriano, pēc 367. sērijas, zēns, kurš kļūs par lielisku Katalīnas atbalstu. Mičels Teherina un Andrea del Rio pameta seriālu, atveidojot Aņilas grāfu Pelajo, un Teresu Viljamilu, attiecīgi 158 un 354 sērijās.

Tā paša gada jūlija vidū Ibrahims Al Šami pēc 30 sērijām pameta seriālu.

Sakarā ar [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm]] seriāla pārraide tika apturēta uz divām nedēļām, atsākot pārraidi 12. augustā un apstiprinot varoņu Terēzas un Pelajo atgriešanos, kurus atveidoja attiecīgi [[Andrea del Rio]] un [[Mičels Teherina]].

=== Ceturtā sezona, 491.—740. sērija (2024. gada 25. decembris — 2025. gada 23. decembris) ===
2025. gada martā [[Ana Garsesa]] un [[Eva Martina]] pameta seriālu, pirmā pēc viņas varones nāves, bet otrā pēc Krusas ieslodzīšanas cietumā, abas pēc 553 sērijām, kurās atveidoja attiecīgi Hanu Eksposito un Krusu Eskerdo. Pēc šīm aiziešanām galveno lomu atveidotājiem pievienojās [[Izabella Serrano]] un [[Marta Kosta]], attiecīgi Leokādijas de Figeroas un Anhelas de Figeroas lomās.

2025. gada jūlijā Romulo lomas atveidotājs [[Hoakins Kliments]] pameta seriālu pēc 630 epizodēm, un galveno aktieru sastāvam pievienojās [[Fernando Koronado]], kurš atveido Kristobalu Baljesterosu, jauno pils galveno sulaini.

2025. gada septembrī Katalīnas lomas atveidotāja [[Karmena Asekasa]] pameta seriālu pēc 680 sērijām. Ibrahims Al Šami, kurš atveido Adriano lomu, pievienojās galveno aktieru sastāvam. Oktobrī Karloss de Austrija, Rikardo Peljisera atveidotājs, pameta seriālu pēc 349 sērijām.

=== Piektā sezona, 741. sērija— (2025. gada 24. decembris — pašlaik) ===
Sezonas centrā ir mīlestības, uzticības un atriebības tēmas. Vairāki varoņi cenšas atklāt pagātnes noslēpumus, kamēr citi izmanto manipulācijas, lai sasniegtu savus mērķus. Notikumi kļūst arvien saspringtāki, un sezonā netrūkst ne pārsteidzošu atklājumu, ne emocionālu pavērsienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20260412/resumen-semanal-promesa-13-17-abril/17017214.shtml|title=Disfruta de los capítulos del 812 al 816 de 'La Promesa': Una dolorosa ruptura y una confesión inesperada|last=Juan|first=Andrea San|website=RTVE.es|access-date=2026-06-17|date=2026-04-12|language=es}}&lt;/ref&gt;

Galvenie varoņi saskaras ar jaunām intrigām, nodevībām un cīņu par varu Luhanu ģimenes muižā. Īpaši nozīmīga ir spriedze starp Manuelu, Kurro un Leokādiju, kuru konflikti ietekmē gandrīz visus pārējos tēlus. Parādās arī jauni noslēpumi, romantiskas krīzes un ģimenes skandāli, kas apdraud attiecības un mantojuma jautājumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/la-promesa-las-claves-de-la-5a-temporada.html|title=‘La Promesa’: las claves de la 5ª temporada con un Curro “muy loco” y un Manuel “a muerte con Leocadia”|last=Santana|first=A.|website=Cultura en Serie|access-date=2026-06-17|date=2025-12-23|language=es}}&lt;/ref&gt;
Pēc Hanas nāves Manuels cenšas noskaidrot patiesību un arvien atklātāk stājas pretī Leokādijai. Viņa cīņa ar Leokādijas manipulācijām kļūst par vienu no sezonas galvenajām līnijām.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lapromesa.net/la-promesa/9854/|title=‘La Promesa’: las claves de la 5ª temporada con un Curro “muy loco” y un Manuel “a muerte con Leocadia”|website=La Promesa News|access-date=2026-06-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Kurro piedzīvo vienu no smagākajiem periodiem savā dzīvē. Pēc Anhelas traģiskās nāves viņš sabrūk emocionāli, kļūst apsēsts ar atriebību un uz laiku attālinās no apkārtējiem. Vēlāk viņš mēģina atgūt kontroli pār savu dzīvi un cīnās arī par savu titulu un vietu ģimenē.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Leokādija no ietekmīgas manipulatores pakāpeniski kļūst par aizdomu un apsūdzību mērķi. Atklājas arvien vairāk noslēpumu par viņas rīcību, un vairāki varoņi sāk apvienoties pret viņu. Pastāv norādes, ka viņa bijusi saistīta ar Hanas nāvi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://los40.com/2026/05/24/avance-semanal-de-la-promesa-entre-el-25-y-el-29-de-mayo-vera-planta-cara-a-su-padre-y-desata-el-caos/|title=Avance semanal de La Promesa entre el 25 y el 29 de mayo: Vera planta cara a su padre y desata el caos|last=LOS40|website=LOS40|access-date=2026-06-17|date=2026-05-24|language=es-ES}}&lt;/ref&gt; Martina pārdzīvo sarežģītas attiecības ar Hakobo. Viņu attiecības kļūst arvien problemātiskākas, un Martina sāk vairāk domāt par savu neatkarību un nākotni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/series/la-promesa/capitulos/70128/|title=La promesa|last=FormulaTV|website=FormulaTV|access-date=2026-06-17|language=es}}&lt;/ref&gt; Vera atklāj savu patieso izcelsmi kā augstdzimušas ģimenes locekle. Viņas konflikts ar tēvu — Karilas hercogu — noved pie dramatiskiem notikumiem un pat apšaudes muižā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://los40.com/2026/05/17/avance-semanal-de-la-promesa-entre-el-18-y-el-22-de-mayo-el-pasado-de-vera-y-el-futuro-de-curro-marcan-un-giro-clave/|title=Avance semanal de La Promesa entre el 18 y el 22 de mayo: El pasado de Vera y el futuro de Curro marcan un giro clave|last=LOS40|website=LOS40|access-date=2026-06-17|date=2026-05-17|language=es-ES}}&lt;/ref&gt; Santoss kļūst par vienu no sezonas traģiskākajiem stāstiem. Pēc apšaudes viņš gūst smagus ievainojumus un vēlāk mirst, atstājot dziļu iespaidu uz apkārtējiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://los40.com/2026/05/31/avance-semanal-de-la-promesa-entre-el-1-y-el-5-de-junio-el-duque-desaparece-tras-el-tiroteo-donde-esta-el-culpable-de-la-tragedia/|title=Avance semanal de La Promesa entre el 1 y el 5 de junio: El duque desaparece tras el tiroteo: ¿dónde está el culpable de la tragedia?|last=LOS40|website=LOS40|access-date=2026-06-17|date=2026-05-31|language=es-ES}}&lt;/ref&gt;

== Lomās ==
* [[Ana Garsesa]] — ''Mariana &quot;Hana&quot; Eksposito / Mariana Eksposito de Luhana'' †&lt;ref name=&quot;vertele&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vertele.eldiario.es/series/la-promesa-reparto-personajes-actrices-actores-tve-la-1-nueva-serie-tardes_1_9864281.html|title=Quién es quién en 'La promesa', la nueva serie de TVE para las tardes de La 1|website=verTele!|date=13 January 2023|via=''eldiario.es''}}&lt;/ref&gt;
** Hana ir apņēmīga, drosmīga un lepna, viņa atgriežas &quot;Solījuma&quot; pilī, lai atrastu savu pazudušo brāli un noskaidrotu patiesību par savas mātes nāvi, kas tur tika noslepkavota pirms piecpadsmit gadiem. Viņas plāns &quot;iefiltrēties&quot; pilī kā kalponei darbojas, taču kļūst sarežģīts, kad viņa iemīlas Luhanas marķīzu dēlā, Manuelā. Nogalināta.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eldiario.es/vertele/series/la-promesa-reparto-personajes-actrices-actores-tve-la-1-nueva-serie-tardes_1_9864281.html|title=Quién es quién en 'La promesa', la nueva serie de TVE para las tardes de La 1|website=eldiario.es|access-date=21 January 2025|date=13 January 2023|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Eva Martina]] — ''Krusa Eskerdo'', Luhanas marķīze&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Ambicioza, viltīga un negodīga, viņu uzaudzināja viņas tēvs, Luhanas barons. Viņa tika stingri audzināta, kur ģimene un reputācija ir svarīgāki par visu. Jau no pirmā mirkļa viņa neuzticas Hanai un cenšas dēlu Manuelu atturēt no viņas. Nokļuva cietumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Manuels Regeiro]] — ''Alonso Luhans'', Luhanas marķīzs&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Uzticīgs tradīciju aizstāvis. Viņš atkārtoti apprecējās ar Krusu pēc savas pirmās sievas Karmenas sāpīgās zaudēšanas, kuru viņš turpina saskatīt kā reinkarnāciju savā meitā Katalīnā. Alonso mīl savu ģimeni un &quot;Solījumu&quot;, taču viņa sliktie lēmumi apdraudēs to nākotni.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

* [[Arturo Garsija Sančo]] — ''Manuels Luhans''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Trešais no četriem marķīzu bērniem. Viņš nekad nav interesējies par pienākumiem un atbildību, kas izriet no viņa uzvārda, par cik Tomass, viņa vecākais pusbrālis, ir mantinieks. Manuels ir sapņotājs, jūtīgs un godīgs, un visvairāk viņam patīk lidot ar savu lidmašīnu. Tomasa nāve pēkšņi padara viņu par marķīza titula mantinieku. Viņš neprātīgi iemīlas noslēpumainajā meitenē, kura izglābj viņu no lidmašīnas avārijas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Marija Kastro]] — ''Pia Adarre''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** &quot;Solījuma&quot; saimniecības vadītāja. Viņa nevainojami pilda savus pienākumus, laipna un iejūtīga pret saviem padotajiem un visu mīlēta. Neskatoties uz talantu, kas viņai piemīt, pildot savus amata pienākumus, viņu vienmēr apdraud Petra, marķīzes personīgā kalponē, kura tīko pēc viņas amata.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Hoakins Kliments]] — ''Romulo Baesa''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** &quot;Solījuma&quot; pārvaldnieks. Viņš ir līdzsvarots, laipns un pretimnākošs un vada &quot;Solījuma&quot; pili &quot;ar stingru roku&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Antonio Velaskess]] — ''Mauro Moreno''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Atturīgs un intraverts, vienmēr ir gatavs darbam. Mauro vienmēr uzskatīja, ka viņa loma šajā dzīvē ir turpināt tēva mantojumu kā dienas strādniekam. Taču likteņa pavērsiens dod viņam iespēju pašam kalpot par sulaini pie marķīza.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/rtve/20231013/la-promesa/2458307.shtml|title=La Promesa|last=RTVE|website=RTVE.es|access-date=2025-08-20|date=2023-10-13|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Andrea del Rio]] — ''Teresa Viljamila''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Teresa ierodas &quot;Solījumā&quot;, lai būtu tuvu savam draugam Mauro, nenojaušot, ka viņas viņš ir neprātīgi iemīlējies Leonorā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Karmena Floresa Sandovala]] — ''Simona Martinesa''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Simona lielāko daļu savas dzīves ir bijusi &quot;Solījuma&quot; pavāre, un visi kolēģi viņu mīl un uzskata gandrīz par māti.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Teresa Kintero]] — ''Kandela Garsija''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Virtuves palīdze, Simonas labākā draudzene.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Karmena Asekasa]] — ''Katalīna Luhana''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Meita no marķīza pirmās laulības un Tomasa dvīņu māsa. Viņa ļoti veiksmīgi risina problēmas īpašumā. Līdz ar viņas dvīņubrāļa nāvi, kaut kas Katalīnai iekšēji salūzt uz visiem laikiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Paula Losada]] — ''Himena de los Infantesa de Luhana'' †&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Infantesu hercogu meita, viņa vienmēr ir augusi noslēgtībā, guvernantu un kalpoņu ieskauta, kas ļāvās viņas kaprīzēm. Viņas māte jau kopš bērnības ir atkārtojusi viņai, kāda ir viņas loma dzīvē: apprecēties ar dižciltīgu vīrieti. Un, pateicoties mātei, viņa satika Tomasu, izskatīgu Luhanu nama mantinieku; abas ģimenes drīz vien oficiāli noslēdza fiktīvas laulības. Himenas vienīgā vēlēšanās ir, lai Tomass izturētos pret viņu ar cieņu, taču viss mainās, kad Tomass nomirst. Himena kļūst par atraitni, neskatoties uz to, ka ir precējusies tikai dažas stundas. Tomēr Krusa, kas nevēlas zaudēt Infantesu hercogu labvēlību, uzspiež Manuelam mīlestību ar nesen kļuvušo atraitni. Lai gan sākumā viņa viņu atgrūž, Himena drīz vien iemīlas Manuelā un, Krusas ieteikuma vadīta, sāk viņu iekarot. Pamazām Himena uzzina par Krusas ļaunajām viltībām, un no šķietami pieticīgas meitenes viņa kļūst par bīstamu sievieti. Izdarīja pašnāvību, nolecot no balustrādes. Pēc incidenta viņa turpināja elpot un nebija novērojama ārēja asiņošana. Himenas stāvoklis bija jāuzrauga, lai noteiktu, vai viņai nav kādi iekšēji bojājumi, tomēr viņa neizdzīvoja.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/television/20240423/tragica-noticia-promesa-jimena-muerto/16073128.shtml|title=Trágica noticia en 'La Promesa': ¡Jimena ha muerto!|last=Juan|first=Andrea San|website=RTVE.es|access-date=2025-08-27|date=2024-04-23|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Alisija Berkana]] — ''Leonora Luhana''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Marķīzu jaunākā meita. Vieglprātīga, kaislīga un nenobriedusi, pēc sava pusbrāļa Tomasa nāves viņa saprot, ka dzīve ir ļoti īsa, un nolemj to dzīvot &quot;ar pilnu jaudu&quot;. Viņa nododas neiespējamai mīlestībai ar Mauro, neaizdomājoties par sekām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Alberto Gonsaless (aktieris)|Alberto Gonsaless]] — ''Huans Eskerdo'' †&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Luhanas barons, Krusas tēvs. Dzimis nabadzībā, jaunībā viņš šķērsoja [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[Kuba|Kubā]] ieguva ievērojamu bagātību. Viņš ir prasīgs, manipulatīvs un viltīgs, kurš visu dara prieka pēc.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Marga Martinesa]] — ''Petra Arkosa''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Marķīzes personīgā kalpone. Augstprātīga, aprēķinātāja un skaudīga, viņa ir gatava darīt visu, lai izdabātu savai kundzei. Bet apmaiņā pret savu nelokāmo lojalitāti viņa vēlas to, kas nekad nepiepildās: kļūt par &quot;Solījuma&quot; saimniecības vadītāju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Enrike Fortūns]] — ''Lope Ruiss''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Salvadora labākais draugs. Savas gaitas &quot;Solījumā&quot; viņš sāka kā sulainis un slepeni gatavoja ēst, kļūstot par pils zvaigžņu šefpavāru. Viņš ir laipns, drosmīgs un gudrs, vienmēr gatavs palīdzēt kolēģiem par katru cenu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/L%C3%B3pe_Ruiz|title=Lópe Ruiz|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-21|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Sāra Molina]] — ''Marija Fernandesa''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;mag&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mag.elcomercio.pe/fama/la-promesa-actores-y-personajes-quien-es-quien-en-la-serie-de-tve-espana-nnda-nnlt-noticia/|title=Quién es quién en &quot;La promesa&quot;, la nueva serie de TVE|last=Paredes|first=Bryan|website=mag|date=14 January 2023|via=''El Comercio'' (Peru)}}&lt;/ref&gt;
** Kalpone ar traku un sapņainu raksturu, vienmēr ir gatava uzmundrināt savus kolēģus ar asprātībām un tenkām. Marija kļūst par Hanas atbalstu, kad viņa ierodas pilī.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Čavi Loks]] — ''Kurro de la Mata Eskerdo / Markoss de Luhans Eksposito''
** Euhenijas dēls un Hanas brālis. Kapteinis de la Mata un Krusa viņu necieš un neieredz tik ļoti, ka organizēja plānu nogalināt Kurro medību laikā, taču šāviens neizdevās, piespiežot viņam veikt atklātu sirds operāciju. Hana un Abels viņu operēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Curro|title=Curro|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-21|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Amparo Pinjero]] — ''Martina de Luhana i Ljopisa''
** Alonso brāļameita, viņa dodas uz &quot;Solījuma&quot; pili apciemot savu brālēnu. Viņa ierodas pilī starojoša, laipna un draudzīga. Martina ir koķeta un dzīvespriecīga meitene. Kādu laiku vēlāk vecāki piespieda viņu apprecēties ar Donu Antonio de Karvahalu i Sifuentesu. Viņas tēvs nomira neilgi pēc ierašanās &quot;Solījumā&quot;, kā rezultātā viņa kļuva nomākta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Martina|title=Martina|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-21|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Mario Garsija]] — ''Salvadors Romea''
** Lopes labākais draugs, kuru pazīst jau kopš bērnības, kopā uzaugot. &quot;Solījuma&quot; pils kalps ar laipnu, uzticīgu un romantisku raksturu, vienmēr gatavs palīdzēt saviem biedriem par katru cenu. Laika gaitā viņam rodas jūtas pret kalponi Mariju Fernandesu, kuras ir abpusējas, taču viņu attiecības pārtrūkst, kad Salvadors ir spiests doties karā [[Āfrika|Āfrikā]]. Tur ar viņu notiek lietas, kas atstāj paliekošas pēdas, tostarp gandrīz zaudējot redzi vienā acī. Kad Salvadors atgriežas &quot;Solījumā&quot;, viņš uzzina, ka viņa draudzenei ir jūtas pret viņa labāko draugu — Lopi. Beigās viņi visi paliek draugi un vēlāk Salvadors lūdz Mariju precēties ar viņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Salvador|title=Salvador|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-23|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Giljermo Serrano]] — ''Lorenso de la Mata''
** Euhenijas vīrs un Krusas svainis. Vienmēr bijis agresīvs vīrietis un gadiem ilgi ļaunprātīgi izmantojis gan savu sievu, gan Kurro, savu it kā dēlu. Vienmēr rīkojas savās interesēs. Viņš ieradās &quot;Solījumā&quot;, lai apstrīdētu Linahas barona mantojumu. Testamentā kā mantiniece bija norādīta arī Grasalemas baronese. Vēlāk Lorenso un baronese izstrādāja plānu, kā iegūt visu barona naudu. Viņi abi bija pazīstami daudzus gadus, tāpēc kapteinis de la Mata zināja, kas varētu būt Grasalemas baroneses tumšākais noslēpums, ko viņš nevilcinājās izmantot savā labā: viņš to atklāja Luhanas marķīzei, lai panāktu, ka baronese pamet pili.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Lorenzo|title=Lorenzo|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-23|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Kristina Fernandesa Pintado]] — ''Margarita Ljopisa''
** Margarita ieradās &quot;Solījumā&quot; kopā ar vīru Fernando, meklējot savu meitu Martinu. Fernando cieta no sirdslēkmes un Luhanas marķīze neiedeva viņam tableti, kas varēja glābt viņa dzīvību. Kopš kļūšanas par atraitnēm, Margarita un Martina kā māte un meita ir pārcietušas daudzus sarežģījumus, īpaši pēc Ajalas grāfa ierašanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/television/series-tv/2024-10-25/la-promesa-despedida-cristina-fernandez-pintado-margarita_3990726/|title=Así ha sido la lacrimógena despedida de Cristina Fernández Pintado (Margarita) en 'La Promesa': &quot;Me voy con mucha pena&quot;|last=Richart|first=Alberto|website=elconfidencial.com|access-date=2025-08-24|date=2024-10-25|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Anhela Ečanisa]] — ''Vera Gonsalesa / Mersedesa de Karrila i de la Vera''
** Vera ierodas &quot;Solījumā&quot; kopā ar Lopi un, izliekoties par kalponi, tiek pieņemta darbā. Viņa dala istabu ar Hanu pēc tam, kad Marija Fernandesa pazūd. Vera iemīlas Lopē, neapzinoties, ka viņš jūt to pašu pret viņu. Lope ar Hanas palīdzību atzīstas viņai mīlestībā, un abi uzsāk attiecības. Pēc mātes, Karrilas hercogienes, pēkšņās ierašanās Vera atzīstas Lopem savā patiesajā identitātē, tostarp par savu sociālo statusu un īsto vārdu: Mersedesa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Vera_Gonz%C3%A1lez|title=Vera González|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-24|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Isabela Serrano]] — ''Leokādija de Figeroa''
** Leokādija ir viena no sarežģītākajām un pretrunīgākajām seriāla varonēm. Viņa ir inteliģenta, aukstasinīga un ļoti ambicioza sieviete, kura lieliski prot izmantot apkārtējos savā labā. Ārēji viņa bieži šķiet eleganta, pieklājīga un izsmalcināta, taču aiz šīs maskas slēpjas vēlme kontrolēt cilvēkus un notikumus. Leokādijai ir sarežģītas attiecības ar gandrīz visiem muižas iemītniekiem. Viņa bieži konfliktē ar Manuelu un Kurro, jo abi cenšas atklāt patiesību par pagātnes notikumiem. Savukārt Anhela ilgstoši atrodas viņas ietekmē, lai gan vēlāk sāk apšaubīt Leokādijas rīcību. 5. sezonā Leokādija kļūst par vienu no galvenajiem aizdomu objektiem vairākos noslēpumainos notikumos. Arvien vairāk varoņu sāk domāt, ka viņa ir saistīta ar traģēdijām un intrigām, kas satricinājušas &quot;Solījuma&quot; pili. Tāpēc sezonas gaitā viņa no spēcīgas manipulatores pakāpeniski kļūst par personu, kuru citi cenšas atmaskot.
* [[Marta Kosta]] — ''Anhela de Figeroa''
** Leokādijas de Figeroa meita, kura pēc mācībām [[Šveice|Šveicē]] ierodas &quot;Solījuma&quot; pilī. Anhela ir gudra, izglītota un patstāvīga jauniete, kura nebaidās aizstāvēt savu viedokli pat situācijās, kad tas nonāk pretrunā ar mātes gribu vai sabiedrības pieņemtajām normām. Laika gaitā Anhela kļūst par nozīmīgu seriāla personāžu. Viņas attiecības ar Kurro, vēlme pašai lemt par savu nākotni un centieni noskaidrot savas ģimenes noslēpumus rada vairākus būtiskus sižeta pavērsienus. Īpaši nozīmīgs ir jautājums par viņas bioloģisko tēvu, kura identitāte ilgu laiku tiek slēpta un kļūst par vienu no seriāla centrālajām intrigām. Anhela simbolizē jauno paaudzi, kas cenšas atbrīvoties no pagātnes aizspriedumiem un pati veidot savu dzīvi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mapukydigital.com/elrincondelapromesa/angela-nuevo-personaje-en-la-promesa/|title=Ángela nuevo personaje en La Promesa - Marta Costa|last=FandPm3s4|website=El rincón de La Promesa|access-date=2026-07-09|date=2025-01-24|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Fernando Koronado]] — ''Kristobals Baljesteross''
* [[Hordi Kolls]] — ''Tomass de Luhans i Altuna'' †
** Tomass de Luhans ir viens no seriāla sākotnējiem un nozīmīgākajiem varoņiem. Viņš ir Luhanu dzimtas pirmdzimtais dēls un likumīgais &quot;Solījuma&quot; pils mantinieks. Tomass nāk no ietekmīgas aristokrātu ģimenes, taču viņa dzīvi nosaka ne tikai pienākumi, bet arī sarežģītas ģimenes attiecības un personīgie noslēpumi. Lai glābtu ģimenes finansiālo stāvokli, Tomass apprecas ar Himenu politisku un izdevīgu apsvērumu dēļ, nevis mīlestības vadīts. Tomass ir šarmants, dzīves baudītājs un ārēji pašpārliecināts, tomēr viņa raksturā ir arī godīgums un vēlme rīkoties taisnīgi. Seriāla sākumā Tomass atklāj vairākus bīstamus noslēpumus par savu ģimeni un pamāti Krusu. Mēģinot atklāt patiesību un palīdzēt Hanai, viņš nonāk nāvējošās briesmās. Viņa slepkavība kļūst par vienu no pirmajiem lielajiem seriāla pavērsieniem un aizsāk notikumu ķēdi, kas ietekmē gan Luhanu ģimeni, gan visus &quot;Solījuma&quot; pils iemītniekus. Lai gan Tomass seriālā parādās tikai pirmajās sērijās, viņa liktenim ir izšķiroša nozīme visa turpmākā sižeta attīstībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20230112/promesa-personajes-reparto-actores/2409671.shtml|title=La Promesa: conoce el argumento y todos los personajes de la esperada serie de RTVE|last=Promesa|first=La|last2=Guerrero|first2=Miguel Álvarez|website=RTVE.es|access-date=2026-07-13|date=2023-01-12|language=es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Tom%C3%A1s|title=Tomás|website=Wiki La Promesa|access-date=2026-07-13|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Laura Simona]] — ''Lola Montoro'' †
** Lola ir jauna, pievilcīga un emocionāla kalpone, kura no sirds iemīlas Tomasā. Viņu saista slepenas romantiskas attiecības, taču šī mīlestība ir lemta neveiksmei sociālo šķiru atšķirību un apkārtējo notikumu dēļ. Lai gan Lola cer uz kopīgu nākotni, Tomasa traģiskā nāve sagrauj viņas sapņus.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Lola_Montoro|title=Lola Montoro|website=Wiki La Promesa|access-date=2026-07-17|language=es}}&lt;/ref&gt; Pēc Tomasa nāves Lola cenšas izmantot faktu, ka viņa bija viņa mīļākā, lai gūtu sev labumu. Tas atklāj viņas sarežģīto raksturu – viņa nav tikai romantiska un ievainojama sieviete, bet arī cilvēks, kurš sarežģītā situācijā mēģina nodrošināt savu nākotni. Šī rīcība rada spriedzi un konfliktus ar citiem pils iemītniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20230112/promesa-personajes-reparto-actores/2409671.shtml|title=La Promesa: conoce el argumento y todos los personajes de la esperada serie de RTVE|last=Promesa|first=La|last2=Guerrero|first2=Miguel Álvarez|website=RTVE.es|access-date=2026-07-17|date=2023-01-12|language=es}}&lt;/ref&gt; Atklājot, ka viņa bija Tomasa mīļākā, cerot panākt finansiālu atbalstu no Luhanu ģimenes, marķīze Krusaun Petra izmanto šo informāciju pret viņu. Viņas noorganizē, lai pierādījumi (nazītis, ar kuru tika nogalināts Tomass) tiktu saistīti ar Lolu, un viņa tiek nepamatoti apsūdzēta Tomasa slepkavībā.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20230927/todas-muertes-asesinatos-serie-promesa/2453043.shtml|title=¿Quién ha muerto en 'La Promesa'? Todos los asesinatos que hemos visto en la serie|last=RTVE.es|last2=Barco|first2=Cristina|website=RTVE.es|access-date=2026-07-17|date=2024-02-13|language=es}}&lt;/ref&gt; Lolu arestē un iesloga cietumā. Sākotnēji seržants Funess sāk šaubīties par viņas vainu un nonāk pie secinājuma, ka viņa, visticamāk, ir nevainīga un kļuvusi par sazvērestības upuri.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; Tomēr neilgi pēc tam pienāk ziņa, ka Lola ir mirusi savā kamerā. Oficiālā versija ir pašnāvība pakaroties. Taču vēlāk seriālā tiek atklāts, ka pastāv nopietnas aizdomas, ka tā nemaz nebija pašnāvība. Tiek norādīts, ka Krusa pavēlēja Lolu nogalināt cietumā un noorganizēt viltotu atvadu vēstuli, lai viņas nāve izskatītos pēc pašnāvības. &lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Lola seriālā parādās tikai pirmajās sērijās, tomēr viņas stāsts būtiski ietekmē notikumu attīstību un palīdz atklāt Tomasa personību, kā arī noslēpumus, kas slēpjas &quot;Solījuma&quot; pilī.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;
* [[Andress Blanko]] — ''Hosē Luiss de los Infantess''
* [[Laura Barba]] — ''Mersedesa de los Infantesa''
* [[Rafa de Vera]] — ''Konrado Funess''
** Seržants no Civilās gvardes. Kad viņš saņem informāciju par Tomasa slepkavību, viņš dodas uz &quot;Solījumu&quot;, lai aizvāktu līķi un veiktu autopsiju. Tā kā viņš uzskata, ka slepkava joprojām atrodas pilī un lieta prasa padziļinātu izmeklēšanu, marķīzi aicina viņu palikt. Nākamo dienu laikā seržants turpina izmeklēšanu un pratina vairākus ģimenes locekļus. Viņa aizdomas koncentrējas uz Hanu, jaunpienācēju ar aizdomīgu pagātni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Conrado_Funes|title=Conrado Funes|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-25|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Mario Sorrilja]] — ''Tadeo''
** Tadeo ir galvenais lopbarības piegādātājs reģionā un jau gadiem ilgi apkalpo Luhanas marķīzus. Tomēr viņš atteicās pārdot viņiem vairāk lopbarības, kamēr Luhani nesamaksās viņam parādu par diviem mēnešiem. Sarunās ar Katalīnu Tadeo paskaidro, ka viņi ir viņa galvenie klienti, jo pārējās saimniecības pašas ražo kūtsmēslus un lopbarību, kritizējot Luhanu nespēju pārvaldīt īpašumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Tadeo|title=Tadeo|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-25|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Alisija Moruno]] — ''Euhenija Eskerdo'' †
* [[Čiko Garsija]] — ''Kamilo''
* [[Bruno Lastra]] — ''Gregorio Kastiljo'' †
** Bijis &quot;Solījuma&quot; pils pārvaldnieks. Jau no paša sākuma viņš uzspieda savu diktatūru. Laika gaitā Gregorio ieguva Pias uzticību un beigās kļuva par viņas vīru. Viņš slepeni mēģināja noindēt Piu, lai atbrīvotos no viņas bērna, sakot: &quot;Es nevarētu izturēt domu, ka tu dzemdēsi kāda cita bērnu.&quot; Kad Gregorio atzinās savā patiesajā plānā tieši tajā brīdī, kad spieda Piu dzert indi, Civilā gvarde iebrāzās istabā un arestēja viņu par slepkavības mēģinājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Gregorio_Castillo|title=Gregorio Castillo|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-25|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Paula Horneta]] — ''Blanka Palomara''
* [[Hulija Martinesa]] — ''Beatrise Oltra''
* [[Ramons Ibarra]] — ''Karloss''
* [[Havjers Koljado]] — ''Fernando de Luhans'' †
* [[Alehandro Vergara]] — ''Abels Bueno''
** Ārsts, Manuela draugs. Pa ceļam braucot uz &quot;Solījumu&quot; Abels satika Hanu, kura šķērsoja ceļu, lai dabūtu absintu, Abelam braucot garām tai pašai vietai, kas beidzās ar izbīli. Abels ir pievilcīgs, labi izglītots un inteliģents jauneklis, iespējams, tāpēc, ka viņš daudzus gadus ir pavadījis ar savām grāmatām. Viņam nepatīk greznība vai eleganti uzvalki. Abels jūtas ērti un laimīgs tikai starp savām grāmatām, pipetēm un kolbām. Tiklīdz viņš ieradās &quot;Solījumā&quot;, Manuels piedāvāja viņam naktsmājas dižciltīgo zonā, bet viņš atteica: &quot;Es labprātāk paliktu kalpu zonā.&quot; Viņš apgalvoja, ka tā viņš izvairās no uzmanības novēršanas un varot koncentrēties uz savu pētījumu. Abela galvenais mērķis ir rūpēties par Himenu viņas grūtniecības laikā, taču viņš ir gatavs palīdzēt ikvienam cilvēkam pilī, kam tas nepieciešams.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Abel_Bueno|title=Abel Bueno|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-24|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Markoss Orengo]] — ''Felisiano Arkoss'' †
* [[Inma Peresa-Kirosa]] — ''Ramona''
* [[Tomijs Agilera]] — ''Antonio de Karvahals i Sifuentess''
* [[Mičels Teherina]] — ''Pelajo Gomess De La Serna / Aņilas grāfs''
* [[Andreass Munjoss]] — ''Heronimo Gamboa'' †
* [[Karloss Suaress]] — ''Valentīns'' †
* [[Kristians Stems]] — ''Mr. Kavendišs''
* [[Laura Lafuente]] — ''Virtudesa Karransa''
* [[Mikels Garsija-Borda]] — ''Ignasio de Ajala''
* [[Karloss de Austrija]] — ''Rikardo Peljisers''
* [[Manu Imiskoss]] — ''Santoss Peljisers''
* [[Elija Galera]] — ''Marija Antonija''
* [[Ibrahims Al Šami]] — ''Adriano Garsija''
* [[Ivans Montess]] — ''Pako'' †
* [[Horhe Pobess]] — ''Hosē Huans''
* [[Rosio Munjosa-Kobo]] — ''Amalija de Karrila''
* [[Viktorija Lago]] — ''Hulija Valdesa''
* [[Horhe Kasats]] — ''Marselo Viljamils''
* [[Daniels Šrēders]] — ''Samuels''
* [[Hemma Brio]] — ''Glorija Rosa''
* [[Hesuss Kabrero]] — ''Gonsalo de Karrils''
* [[Gonsalo Ramoss]] — ''Hakobo Monteklaro''
* [[Alvaro Kintana]] — ''Tonjo Karransa''
* [[Aranča Aranhurena]] — ''Emilija Suaresa''
* [[Havjers Mora]] — ''Lisandro de Karvahals i Sifuentess''
* [[Sāra Fonta]] — ''Enora Mendesa''
* [[Pepe Nufrio]] — ''Federiko de Karrils''
* [[Hakobo Disenta]] — ''Valjadaresas barons''
'''Piezīme:''' † — personāžs ir miris
&lt;gallery widths=&quot;200&quot; heights=&quot;250&quot; mode=&quot;packed&quot;&gt;
Attēls:Eva Martín Hernando actriz.jpg|[[Eva Martina]], Luhanas marķīzes Krusas Eskerdo lomas atveidotāja
Attēls:Goyas 2024 - Ana Garcés (cropped).jpg|[[Ana Garsesa]], seriāla galvenās varones Hanas Eksposito atveidotāja
Attēls:Goyas 2024 - Arturo García Sancho (cropped).jpg|[[Arturo Garsija Sančo]], Manuela Luhana lomas atveidotājs
Attēls:Isabel Serrano (cropped).jpg|[[Isabela Serrano]], Leokādijas de Figeroa lomas atveidotāja
&lt;/gallery&gt;

== Epizodes ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+
! rowspan=&quot;2&quot; |Sezona
! rowspan=&quot;2&quot; |Epizodes
! colspan=&quot;2&quot; |Sākotnēji pārraidīts
! rowspan=&quot;2&quot; |Skatītāji
|-
!Pirmoreiz
!Pēdējoreiz
|-
|1
|122&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vemostv.com/noticias/9196/la-promesa-capitulos-temporadas-rodaje-serie|title=“La Promesa”: capítulos, temporadas y dónde se graba la serie de TVE|last=Cruz|first=Fátima|website=vemosTV|access-date=2025-01-20|date=2023-01-21|language=es}}&lt;/ref&gt;
|2023. gada 12. janvāris
|2023. gada 20. jūnijs
|1 019 000
|-
|2
|119&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencialdigital.com/articulo/medios/tve-redobla-apuesta-promesa-encarga-250-capitulos-mas/20230621171401594532.html|title=TVE redobla su apuesta por ‘La Promesa’ y encarga 250 capítulos más|last=Digital|first=Confidencial|website=Confidencial Digital|access-date=2025-01-20|date=2023-06-22|language=es}}&lt;/ref&gt;
|2023. gada 20. jūnijs
|2023. gada 29. novembris
|1 055 000
|-
|3
|250
|2023. gada 30. novembris
|2024. gada 24. decembris
|962 000
|-
|4
|249
|2024. gada 26. decembris
|2025. gada 23. decembris
|
|-
|5
|250
|2025. gada 24. decembris
|2026. gada decembris
|
|}

== Izdošana ==
Pirmo divu sēriju pirmizrāde tika demonstrēta kanālā ''[[La 1]]'', Spānijā, 2023. gada 12. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eldiario.es/vertele/audiencias-tv/jueves-12-enero-2023-la-promesa-firma-estreno-prometedor-tve-instalarse-franja-tarde_1_9863079.html|title='La Promesa' (9.8% y 12.2%) firma un estreno alentador en prime time antes de instalarse en la tarde de La 1|last=Zárate|first=Pedro|website=Vertele|access-date=2024-12-03|date=2023-01-13|language=es}}&lt;/ref&gt; RTVE izplatīja seriālu arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Latīņamerika|Latīņamerikā]], savukārt ''StudioCanal'' veica izplatīšanu citur.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.audiovisual451.com/josep-cister-una-serie-como-la-promesa-hace-industria/|title=Josep Cister: «Una serie como ‘La Promesa’ hace industria»|last=AV451|first=Redacción|website=Audiovisual451|access-date=2024-12-03|date=2023-01-12|language=es}}&lt;/ref&gt;

Pēc labajiem skatījumu rādītājiem pirmajā 122 sēriju sezonā, kas noslēdzās 2023. gada 20. jūnijā, pēc kuras bez pārtraukuma sākās otrā sezona ar 119 sērijām, RTVE paziņoja par seriāla trešo sezonu ar 250 sērijām.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/television/2023/06/29/649d5e92e85ece160f8b45d0.html|title=RTVE renueva La Promesa por 250 capítulos más|website=ELMUNDO|access-date=2024-12-03|date=2023-06-29|language=es}}&lt;/ref&gt;

''[[Mediaset]]'' iegādājās tiesības uz &quot;Solījumu&quot;' [[Itālija|Itālijā]], kur seriāla pirmizrāde notika kanālā ''[[Canale 5]]'', 2023. gada 29. maijā, ar pozitīviem skatījumu rādītājiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diezminutos.es/telenovela/espanolas/a44061758/la-promesa-rtve-exito-en-italia/|title='La Promesa', de TVE., se estrena en Italia con un éxito rotundo|website=Diez Minutos|access-date=2024-12-03|date=2023-06-01|language=es}}&lt;/ref&gt;

RTVE pārdeva seriāla tiesības uzņēmumam ''[[Warner Bros. Discovery]]'', kur tas piedzīvoja debiju ''[[Max (straumēšanas serviss)|HBO Max]]'' [[straumēšana]]s platformā, Latīņamerikas reģionā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.audiovisual451.com/hbo-max-adquiere-la-promesa-y-dos-vidas-para-su-estreno-en-latinoamerica/|title=HBO Max adquiere ‘La Promesa’ y ‘Dos vidas’ para su estreno en Latinoamérica|last=AV451|first=Redacción|website=Audiovisual451|access-date=2024-12-03|date=2023-12-04|language=es}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2024. gada 1. oktobra seriāls pieejams arī ''[[Netflix]]'' platformā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title='La Promesa' llega hoy a Netflix: estos son los episodios disponibles de la serie diaria de RTVE en la plataforma de streaming |url=https://www.abc.es/play/series/noticias/promesa-llega-hoy-netflix-episodios-disponibles-serie-20241001070000-nt.html#:~:text='La%20Promesa'%20da%20el%20salto,1%20de%20octubre%20de%202024. |accessdate={{dat|2025|4|12||bez}} |work=Diario ABC |date={{dat|2024|10|1||bez}} |language=es}}&lt;/ref&gt;

== Skaņu celiņš ==
{{skaņdarbu saraksts|title1=La Promesa (Cabecera)|title2=El mundo de Jana|title3=El palacio de los Luján|title4=Cavatina para Jana y Manuel|title5=Doña Cruz|title6=Planchar, coser, cantar|title7=Leonor y Mauro|title8=Pesadumbre|title9=Despertar|title10=Aroma de lavanda|title11=Nuestro último vals|title12=Jana|title13=Llaves y misterios|title14=Un día perfecto|title15=Eclipse|title16=La hora del té|title17=Al final del día|title18=La Promesa|length1=1:34|length2=4:46|length3=2:56|length4=4:18|length5=4:17|length6=2:04|length7=2:46|length8=2:44|length9=3:13|length10=2:25|length11=2:28|length12=4:58|length13=2:31|length14=2:02|length15=4:02|length16=2:04|length17=2:39|length18=4:03|note1=cantada por Gonzalo Hermida}}

== Galerija ==
{{Gallery
|title=
|width=160 | height=170
|align=center
|captionstyle=text-align:center
|File:Palacio El Rincón, detalle - 2.jpg 
 |&quot;Solījuma&quot; pils
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.rtve.es/play/videos/la-promesa/ &quot;Solījums&quot;] ''[[RTVE Play]]'' straumēšanas platformā
{{filmu ārējās saites}}

[[Kategorija:Spānijas televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>iuemiwycy39padfgosrrtwdnkbmyebz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:2A03:EC00:B178:66DB:0:0:0:2/Daniela Nikola Liepiņa</title>
    <ns>2</ns>
    <id>591319</id>
    <revision>
      <id>4495477</id>
      <parentid>4220448</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T17:37:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-40199-64</username>
        <id>148083</id>
      </contributor>
      <comment>.</comment>
      <origin>4495477</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" sha1="phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltais vīngliemezis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602323</id>
    <revision>
      <id>4495650</id>
      <parentid>4491101</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:56:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495650</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6015" sha1="a8bh0o6uvukselhkodg9ebsddxeko75" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        nosaukums = Baltais vīngliemezis
|           attēls = Xerolenta obvia2pl.jpg
|    att_nosaukums = 
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Mollusca
|          tips_lv = Gliemji
|            klase = Gastropoda
|         klase_lv = Gliemeži
|            kārta = Stylommatophora
|         kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži
|           dzimta = Geomitridae
|        dzimta_lv = 
|            ģints = Xerolenta
|         ģints_lv = 
|         binomial = Xerolenta obvia&lt;br /&gt;([[Kārlis Teodors Menke|Menke]], 1828)&lt;ref&gt;Menke C.T. (1828). ''Synopsis methodica molluscorum generum omnium et specierum earum, quae in museo Menkeano adservantur; cum synonymia critica et novarum specierum diagnosibus''. pp. I-XII [= 1-12], 1-91. Pyrmonti. (Gelpke).&lt;/ref&gt;
|         sinonīmi =   * ''Helicella (Helicella) obvia'' &lt;small&gt;(Menke, 1828)&lt;/small&gt; 
* ''Helicella obvia'' &lt;small&gt;(Menke, 1828)&lt;/small&gt; aizstāta kombinācija
* ''Helix (Eulota) interpres'' &lt;small&gt;Westerlund, 1879&lt;/small&gt; (jaunākais sinonīms)
* ''Helix (Xerophila) aberrans'' &lt;small&gt;Mousson, 1863&lt;/small&gt;  aizstāta kombinācija
* ''Helix aberrans'' &lt;small&gt;Mousson, 1863&lt;/small&gt;  (bazionīms)
* ''Helix obvia'' &lt;small&gt;Menke, 1828&lt;/small&gt; (oriģinālais nosaukums)
* ''Helix obvia var. kroli'' &lt;small&gt;Clessin, 1879&lt;/small&gt; &lt;small&gt;· nepieņemts&lt;/small&gt; (aizdomas sinonīms)
|        izplatība = [[Attēls:Xerolenta-obvia-map-eur-nm-moll.jpg|250x250px]]
}}
'''Baltais vīngliemezis''' (''Xerolenta obvia,'' ''syn. Helicella obvia'') ir gaisu elpojošu sauszemes [[gliemeži|gliemežu]] [[suga]], sauszemes gliemezis ''[[Geomitridae]]'' dzimtā.&lt;ref name=&quot;WoRMS&quot;&gt;MolluscaBase eds. (2022). MolluscaBase. Xerolenta obvia (Menke, 1828). Accessed through: World Register of Marine Species at: https://marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&amp;id=1003460 on 2022-08-03&lt;/ref&gt;

[[Latvijas Malakologu biedrība]] izvēlējās balto vīngliemezi par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|gliemezi Latvijā]].&lt;ref&gt;[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemezis-2025-ndash-baltais-vingliemezis/ Gada gliemezis 2025 — baltais vīngliemezis] Dabasdati 2025. gada 4. janvārī.&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==
Baltais vīngliemezis sastopams [[Eiropa]]s valstīs,&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20161104143521/http://www.faunaeur.org/full_results.php?id=428799 Fauna europaea]&lt;/ref&gt; tostarp [[Ungārija|Ungārijā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]], [[Čehija|Čehijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Polija|Polijā]], [[Slovākija|Slovākijā]], [[Ukraina|Ukrainā]],&lt;ref name=&quot; Balashov&quot;&gt;Balashov I. &amp; Gural-Sverlova N. 2012. An annotated checklist of the terrestrial molluscs of Ukraine. ''Journal of Conchology''. 41 (1): 91-109.&lt;/ref&gt; kā arī [[Kanāda|Kanādā]] (pirmo reizi konstatēts 1969. un 1972. gadā;&lt;ref&gt;Grimm, F. W. &amp; Wiggins, G.B. ([1975]). Colonies of the European snail ''Helicella obvia'' (Hartmann) in Ontario. ''The Canadian Field-Naturalist'' '''88''' (4): 421—428.&lt;/ref&gt; vismaz 23 gadījumi Ontārio dienvidos līdz 2015. gadam&lt;ref&gt;Forsyth, R.G., M.J. Oldham, E. Snyder, F.W. Schueler &amp; R. Layberry (2015). Forty years later: distribution of the introduced Heath Snail, Xerolenta obvia, in Ontario, Canada (Mollusca: Gastropoda: Hygromiidae). ''Check List'' '''11'''(4): 1711. [[doi:10.15560/11.4.1711]]&lt;/ref&gt;), [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] (Veinas apgabalā, [[Mičigana|Mičiganā]], konstatēts 2002. gadā) un citur.

Šī suga ASV tiek uzskatīta par potenciāli nopietnu apdraudējumu kā [[invazīva suga]], kas varētu negatīvi ietekmēt [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]], dabiskās [[ekosistēma]]s, cilvēku veselību vai tirdzniecību. Tāpēc ir ierosināts piešķirt šai sugai augstāko nacionālo [[karantīna]]s nozīmi ASV.&lt;ref&gt;Cowie R. H., Dillon R. T., Robinson D. G. &amp; Smith J. W. (2009). Alien non-marine snails and slugs of priority quarantine importance in the United States: A preliminary risk assessment. ''American Malacological Bulletin'' '''27''': 113-132. [http://dillonr.people.cofc.edu/Cowie-et-al-2009.pdf PDF] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160616175729/http://dillonr.people.cofc.edu/Cowie-et-al-2009.pdf |date={{dat|2016|06|16||bez}} }}.&lt;/ref&gt;

Latvijā ir viena sugas atradne [[Kurzeme|Kurzemē]]. Pastāv uzskats, ka tā ir jaunākā Latvijā ievestā suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=baltais vīngliemezis |url=https://www.latvijasdaba.lv/gliemji/helicella-obvia-menke/ |website=Latvijas daba |accessdate={{dat|2025|6|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Baltā vīngliemeža čaula ir vidēja lieluma (7—10 mm augsta, 14—20 mm plata) un relatīvi plakanas. Pieaugušā stadijā ir 5 līdz 6 vijumi. Šīs čaulas parasti ir biezas un gludas, ar baltu vai dzeltenīgi baltu pamatkrāsu un diezgan mainīgām, tumši brūnām līdz gandrīz melnām joslām. Ķermenis ir dzeltenbrūns.

== Attēli ==
&lt;gallery widths=&quot;240&quot; heights=&quot;180&quot;&gt;
File:Xerolenta obvia 001.JPG|Joslveida čaulas forma
File:Xerolenta obvia 002.jpg|Balta čaulas forma
File:Xerolenta obvia 003.jpg|Rievota čaulas forma
File:Xerolenta obvia pappi 01.jpg|''Xerolenta obvia pappi''
File: Helicella obvia1.jpg|''Xerolenta obvia''
File: Xerolenta obvia top.jpg|
File: Xerolenta obvia bottom.jpg|
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.biodiversitylibrary.org/page/35675002 Clessin, S. (1879). Aus meiner Novitäten-Mappe. Malakozoologische Blätter. Neue Folge. 1: 3—16.]
* [https://www.biodiversitylibrary.org/page/8403222 Mousson, A. (1863). Coquilles terrestres et fluviatiles, recueillies dans l'Orient par M. le Dr. Alex. Schläfli. Vierteljahrsschrift der Naturforschenden Gesellschaft in Zürich. 8: 275-320, 368-426]

[[Kategorija:Gliemeži]]</text>
      <sha1>a8bh0o6uvukselhkodg9ebsddxeko75</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lisa (repere)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602696</id>
    <revision>
      <id>4495547</id>
      <parentid>4293249</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:09:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495547</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3889" sha1="omd18ifw9u0sqz3cj3jc4yiou3i5k2j" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds         = Lisa
|Vārds_orig    = 
|Attēls        = 20240314 Lisa Manoban 07.jpg
|Att_izm       = 200px
|Apraksts      = 
|Fons          = solists 
|Dz_vārds      = Pranprija Manobana
|Dzimis        = {{ddv|1997|3|27}}
|Vieta_dz      = {{vieta|Taizeme|Burirama|2s=Buriramas province}}
|Miris         = 
|Vieta_mr      = 
|Instrumenti   = [[balss]]
|Žanrs         = {{ubl|[[korejiešu popmūzika]]|''[[dance-pop]]''|[[hiphops]]}}
|Nodarbošanās  = repere, dziedātāja, dejotāja, aktrise, modele
|Gadi          = 2016—pašlaik
|Darbojies_arī = [[Blackpink]]
|Dzimums       = S
}}

'''Lalisa Manobana''' ({{val|th|ลลิษา มโนบาล}}; dzimusi kā '''Pranprija Manobana''' {{dat|1997|3|27}}), plašāk pazīstama ar skatuves vārdu '''Lisa''', ir [[Taizeme]]s repere, dziedātāja, dejotāja un modele, kura starptautisku atpazīstamību ieguvusi kā viena no [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniecēm, ko pārstāv [[Dienvidkoreja]]s izdevniecība ''[[YG Entertainment]]''. Viņa ir pirmā ne Korejā dzimusī māksliniece, kas kļuvusi par YG stažieri, 2016. gadā debitējot ar grupu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=BLACKPINK Lisa’s Secret To Learning Korean In Just One Year |url=https://www.koreaboo.com/stories/blackpink-lisa-secret-learning-korean-in-just-one-year/ |website=koreaboo.com |accessdate={{dat|2025|6|12||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Kopš debijas Lisa izcēlusies kā grupas galvenā dejotāja un repere, vienlaikus kļūstot par globālu modes ikonu un vienu no redzamākajām [[Āzija]]s popkultūras pārstāvēm pasaulē. Viņas solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''[[LALISA]]'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa grāmatas rekordus]], tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Most viewed YouTube music video in 24 hours by a solo K-pop artist |url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/654268-most-viewed-youtube-music-video-in-24-hours-by-a-solo-k-pop-artist |website=guinnessworldrecords |accessdate={{dat|2025|6|12||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=BLACKPINK member Lisa begins solo career by smashing YouTube record |url=https://www.guinnessworldrecords.com/news/2021/10/blackpink-member-lisa-begins-solo-career-by-smashing-youtube-record-678316 |website=guinnessworldrecords |accessdate={{dat|2025|6|12||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Dziesma ''Money'' guva panākumus arī starptautiskajos mūzikas topos, nostiprinot viņas pozīcijas kā globāli ietekmīgai popmūzikas māksliniecei.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=MONEY by LISA |url=https://www.officialcharts.com/songs/lisa-money/ |website=officialcharts.com |accessdate={{dat|2025|6|12||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Ārpus mūzikas Lisa sadarbojusies ar pasaules līmeņa zīmoliem, tostarp ''[[Celine]]'', ''[[Bulgari]]'' un ''[[MAC Cosmetics]]'', kļūstot par Taizemes ''[[soft power]]'' simbolu un vienu no vispopulārākajām Āzijas personībām sociālajos medijos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Blackpink's Lisa Is the Newest Face of MAC |url=https://www.harpersbazaar.com/culture/art-books-music/a34399865/black-pink-lisa-mac-global-ambassador/ |website=harpersbazaar.com |accessdate={{dat|2025|6|12||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Viņas daudzu valodu prasmes, starpkultūru pieredze un ietekme jauniešu vidū padara viņu par vienu no vispazīstamākajām un ietekmīgākajām korejiešu popmūzikas pārstāvēm pasaulē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Taizeme-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Taizemes mūziķes]]
[[Kategorija:Korejiešu popmūzika]]</text>
      <sha1>omd18ifw9u0sqz3cj3jc4yiou3i5k2j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melānija Martinesa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602833</id>
    <revision>
      <id>4495557</id>
      <parentid>4453240</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:20:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pieņemu, ka pārrakstīšanās.</comment>
      <origin>4495557</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1362" sha1="g46ifmzaed9otzzi6cxud2g0w85a4i7" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = Melānija Martinesa
| Attēls = Melanie Martinez - House of Blues (April 4, 2016) (2).jpg
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1995|04|28}}
| Gadi = 2012—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''[[Atlantic Records]]''
| Vārds_orig = ''Melanie Martinez''
| Vieta = {{Vieta|ASV|Ņujorka}}
| Dzimums = S
}}
'''Melānija Adele Martinesa''' ({{val|en|Melanie Adele Martinez}}; dzimusi {{dat|1995|4|28}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore.

Dzimusi Astorijā, [[Kvīnsa|Kvīnsā]] un uzaugusi Boldvinā, [[Ņujorka|Ņujorkā]], Martinesa ieguva slavu 2012. gadā pēc dalības ASV televīzijas talantu šova ''[[The Voice]]'' 3. sezonā. Pēc šova viņa parakstīja līgumu ar ''[[Atlantic Records]]'' un izdeva savu debijas singlu ''Dollhouse'', kam sekoja viņas debijas albums ar tādu pašu nosaukumu.

== Diskogrāfija ==
* ''Dollhouse'' (EP, 2014)
* ''Cry Baby'' (2015)
* ''K-12'' (2019)
* ''After school'' (EP, 2020)
* ''Portals'' (2023) 
* ''Hades (2026)''

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Martinesa, Melānija}}
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>g46ifmzaed9otzzi6cxud2g0w85a4i7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eve &amp; Rave</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602946</id>
    <revision>
      <id>4495561</id>
      <parentid>4300489</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:23:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Sociālā darba organizācijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4495561</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8426" sha1="tc058e0j79nq1keladb369gphrptozd" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Bezpeļņas organizācijas infokaste
| name = ''Eve &amp; Rave''
| image =Eve &amp; Rave Logo Black Background.svg 
| caption =''Eve &amp; Rave'' Šveice logo 
| founder = Helmuts Ārens (''Eve &amp; Rave'' Berlīne)
| type = reģistrētas apvienības
| tax_id = 
| registration_id = 
| founded_date = {{dat|1994|10|12}} (Berlīne)
| location = [[Vācija]], [[Šveice]]
| coordinates = 
| origins = 
| key_people = Helmuts Ārens, Ūte Ašendorfa
| area_served = [[Berlīne]], [[Kasele]], [[Ķelne]], [[Minstere]], [[Šveice]]
| product = 
| focus = kaitējuma mazināšana, drošāka narkotiku lietošana
| method = informatīvie materiāli, izglītošana, narkotiku pārbaude
| revenue = 
| endowment = 
| num_volunteers = 
| num_employees = 
| num_members = 
| subsid = 
| owner = 
| non-profit_slogan = 
| former name = 
| homepage = 
| dissolved = 2011 (Berlīne), 2003 (Kasele)
| footnotes = 
|website=[https://www.eve-rave.ch eve-rave.ch]&lt;br /&gt;[https://www.eve-rave.org eve-rave.org]
}}
'''''Eve &amp; Rave''''' (pieraksta arī kā '''''eve&amp;rave''''') ir/bija bezpeļņas reģistrētas apvienības [[Vācija]]s pilsētās [[Berlīne|Berlīnē]], [[Kasele|Kaselē]], [[Ķelne|Ķelnē]] un [[Minstere|Minsterē]], kā arī [[Šveice|Šveicē]]. Šo apvienību nosaukums ir atvasināts no vārdiem ''eve'' — kāda veida [[MDMA|ekstazī]] tablešu apzīmējums, un ''rave'' — elektroniskās mūzikas pasākumi.

''Eve &amp; Rave'' mērķi bija ballīšu un [[tehno]]kultūras attīstība, kā arī [[Narkotikas|narkotiku]] lietošanas [[Kaitējumu mazinoši pasākumi|kaitējuma]] mazināšana. Tāpēc ''Eve &amp; Rave'' piedāvāja informāciju par legālo un nelegālo narkotiku lietošanu ar zemu risku. ''Eve &amp; Rave'' iestājās par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, narkotiku lietošanas briedumu un narkotiku pārbaudi, ko mūsdienās atbalsta daudzi krimināllietu juristi, daļa policijas darbinieku, ievērojami [[ekonomists|ekonomisti]] un arvien vairāk cilvēku.

== Vēsture ==
''Eve &amp; Rave'' idejas saknes meklējamas [[Berlīne|Berlīnē]]. {{dat|1994|10|12||bez}} dibināja reģistrētu apvienību ''Eve &amp; Rave e.V. Berlin''. ''Eve &amp; Rave'' mērķi bija ballīšu un [[tehno]]kultūras attīstība, lai uzlabotu naktsdzīvi un padarītu to drošāku.&lt;ref&gt;[http://www.eve-rave.net/abfahrer/download.sp?id=1960 ''Safer House- und Technoparties – Technoparty, Technokultur und Drogenprävention'' (Deutsche AIDS-Hilfe e.V. &amp; Eve &amp; Rave Factory, October 1995)] (PDF; 137 KB)&lt;/ref&gt; Viens no galvenajiem mērķiem bija [[Narkotikas|narkotiku]] lietošanas kaitējuma mazināšana.

1996. gadā ideja izplatījās uz [[Minstere|Minsteri]] ([[Vācija]]) un [[Zoloturna|Zoloturnu]] ([[Šveice]]). Tika dibināta reģistrētā apvienība ''Eve &amp; Rave'' (Šveice) un projekts ''Eve &amp; Rave Münster'', kas 2003. gadā kļuva par reģistrētu apvienību. Papildus nodibināja apvienības ''Eve &amp; Rave e.V. NRW'' ([[Ķelne]]/[[Ziemeļreina-Vestfālene]]) un vēlāk ''Eve &amp; Rave Kassel''. Salīdzinot ar apvienībām Berlīnē, Minsterē un Šveicē, apvienības Ķelnē un Kaselē pastāvēja īsu laiku.

Jau no paša sākuma visas ''Eve &amp; Rave'' apvienības darbojās, pieņemot narkotiku lietošanu kā realitāti. Narkotiku lietošana tika atzīta par sociālu parādību, bet atturēšanās paradigma (vispārējs nosodījums cilvēkiem, kas lieto nelegālas narkotikas) tika klasificēta kā neatbilstoša realitātei. Tāpēc 2000. gadā autoru grupa ''techno-netzwerk berlin'' izstrādāja narkotiku pārbaudes koncepciju Vācijas Federālajai Republikai.&lt;ref&gt;[http://www.alternative-drogenpolitik.de/drugchecking.pdf ''Drug-Checking-Konzept für die Bundesrepublik Deutschland'' (techno-netzwerk berlin, April 2000)] (PDF; 1,52 MB)&lt;/ref&gt; Šo koncepciju adresēja Vācijas Veselības ministrijai, un tās līdzautors bija ''Eve &amp; Rave Berlin''.

Pēc tam, kad ''Eve &amp; Rave Berlin'', ''NRW'' un ''Kassel'' pārtrauca darbību, aktīvas palika tikai ''Eve &amp; Rave Münster'' un ''Eve &amp; Rave'' (Šveice).

== ''Eve &amp; Rave Berlin'' ==
''Eve &amp; Rave e.V. Berlin'' dibināta {{dat|1994|10|12||bez}} un darbojās līdz {{dat|2011|3|21|D|bez}}. Biedrības garīgais tēvs bija sociologs Helmuts Ārens. Starp dibinātājiem bija arī Ūte Ašendorfa.

No 1995. gada februāra līdz 1996. gada septembrim ''Eve &amp; Rave Berlin'' organizēja narkotiku pārbaudes punktus [[tehno]] ballītēs. Cilvēki tur varēja pārbaudīt savu narkotiku sastāvu un [[aktīvā viela|aktīvo vielu]] daudzumu. ''Eve &amp; Rave Berlin'' publicēja vairākas brošūras un skrejlapas,&lt;ref&gt;[http://www.eve-rave.net/abfahrer/download/eve-rave/bericht108.pdf ''DRUGS - die Partydrogeninfo!'' (Eve &amp; Rave Schweiz, Eve &amp; Rave Berlin ''et al.'', Summer 2003)] (PDF; 107 KB)&lt;/ref&gt; kā arī uzturēja tīmekļa vietni.

== ''Eve &amp; Rave Kassel'' ==
''Eve &amp; Rave Kassel'' un tās tīmekļa vietne pastāvēja īsu laiku. Biedru trūkuma dēļ tā savu darbību pārtrauca 2003. gada novembrī. Kopš 2015. gada maija bijušo ''Eve &amp; Rave Kassel'' interneta domēnu izmanto ''Eve &amp; Rave Münster''.

== ''Eve &amp; Rave Münster'' ==
''Eve &amp; Rave Münster'' dibināta 1996. gadā kā [[Minstere]]s [[AIDS]] federācijas projekts, sekojot ''Eve &amp; Rave Berlin'' piemēram. Kopš {{dat|2003|6|5||bez}} ''Eve &amp; Rave Münster'' ir bezpeļņas reģistrēta apvienība.

Jau no paša sākuma pastāvēja cieša sadarbība starp ''Eve &amp; Rave Münster'' un Minsteres pilsētas valdības iestādēm. ''Eve &amp; Rave Münster'' darba uzmanības centrā bija/ir Minsteres [[naktsklubs|naktsklubu]] aina (''Cosmic Club'', ''Club Depot'', ''Dockland'', ''Fusion Club'' u.c.) un lekcijas skolotājiem, zinātniekiem, studentiem un vecākiem.

Drīz apvienība paplašināja savu darbību ārpus Minsteres robežām. ''Eve &amp; Rave Münster'' atbalsta lielākos [[tehno]] pasākumus ar narkotiku informācijas centriem:
* ''[[Mayday (mūzikas festivāls)|Mayday]]'' kopš 1998. gada
* ''[[Nature One]]'' kopš 2002. gada
* ''[[Ruhr in Love]]'' kopš 2003. gada
* ''[[Syndicate]]'' kopš 2013. gada
* ''[[RadioNation (festivāls)|RadioNation]]'' un ''[[Toxicator (festivāls)|Toxicator]]'' kopš 2015. gada

Kopš 2001. gada ''Eve &amp; Rave Münster'' pilda konsultanta funkcijas Vācijas Federālajā veselības izglītības centrā un vēlāk Federālajā veselības ministrijā. No 2003. līdz 2006. gadam ''Eve &amp; Rave Münster'' bija Veselīgas naktsdzīves darba komitejas biedre. Šī komiteja plānoja Vācijas narkotiku apkarošanas dienu 2004. gadā, kurā ''Eve &amp; Rave Münster'' bija nozīmīgi iesaistīta.

Kopš 2011. gada ''Eve &amp; Rave Münster'' piedāvā lekcijas autoskolās un 2014. gada aprīlī kļuva par vienaudžu projekta autoskolās dibinātāju locekli. Tā kā zinātnieki, studenti un darba ņēmēji arvien biežāk ļaunprātīgi izmanto kognitīvo dopingu, ''Eve &amp; Rave Münster'' 2014. gadā paplašināja savu pakalpojumu klāstu, iekļaujot smadzeņu darbības uzlabošanas tēmu.&lt;ref&gt;[http://www.peer-projekt.de/ PEER-Projekt an Fahrschulen (PPF)]&lt;/ref&gt;

Organizatorisku iemeslu dēļ ''Eve &amp; Rave Münster'' {{dat|2015|5|17||bez}} pārvietoja savu tīmekļa vietni uz jaunu interneta domēnu.

== ''Eve &amp; Rave NRW'' ==
''Eve &amp; Rave e.V. NRW'' ar galveno mītni [[Ķelne|Ķelnē]] pārtrauca savu darbību pēc vairāku gadu darba.

== ''Eve &amp; Rave'' Šveice ==
''Eve &amp; Rave'' (Šveice) dibināta 1996. gada februārī [[Zoloturna|Zoloturnā]] ([[Šveice]]), sekojot ''Eve &amp; Rave Berlin'' piemēram. Jau no paša sākuma apvienība iestājās par pastāvīgu narkotiku pārbaudi Šveicē. Kopš 1999. gada apvienība nodrošina tīmekļa vietni un moderētu diskusiju forumu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.eve-rave.net/ ''Eve &amp; Rave e.V. Berlin''] (arhivēts, bez atjauninājumiem kopš {{dat|2011|3|21||bez}})
* [http://www.eve-rave.org/ ''Eve &amp; Rave Münster e.V.'']
* [http://www.facebook.com/pages/Eve-Rave-M%C3%BCnster-eV/134120189987494 ''Eve &amp; Rave Münster e.V.'' (''Facebook'' profils)]
* [http://www.eve-rave.ch/ ''Eve &amp; Rave'' (Šveice)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150517060124/http://eve-rave.ch/ |date={{dat|2015|05|17||bez}} }}
* [http://www.facebook.com/pages/EveRave-Schweiz/205542992825639 ''Eve &amp; Rave'' (Šveice) (''Facebook'' profils)]

[[Kategorija:Vācijas mūzika]]
[[Kategorija:Bezpeļņas organizācijas]]
[[Kategorija:Sociālā darba organizācijas]]</text>
      <sha1>tc058e0j79nq1keladb369gphrptozd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rotonda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603045</id>
    <revision>
      <id>4495491</id>
      <parentid>4495391</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T20:07:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4495491</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="675" sha1="0qxhw1xzanan9cqhhebqc7hg6zt1o3j" xml:space="preserve">[[Attēls:JurmalDomes atrakciju parks - 10.jpg|thumb|250px|Rotonda [[Jūrmala|Jūrmalā]]]]
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|thumb|250px|[[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] ir visslavenākais un iespaidīgākais rotondas paraugs]]
'''Rotonda''' (no [[latīņu valoda]]s ''rotundus'') ir jebkura [[ēka]] ar jumtu, apaļu pamatplānu un dažreiz pārklāta ar [[Kupols|kupolu]]. Tas var attiekties arī uz apaļu telpu ēkā (piemēram, telpu zem [[ASV Kapitolijs|ASV Kapitolija]] kupola [[Vašingtona|Vašingtonā]]). [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] ir visslavenākais un iespaidīgākais rotondas paraugs.


{{arhitektūra-aizmetnis}}
[[Kategorija:Būves]]</text>
      <sha1>0qxhw1xzanan9cqhhebqc7hg6zt1o3j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495492</id>
      <parentid>4495491</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T20:09:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jaunāks attēls.</comment>
      <origin>4495492</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="722" sha1="s03w1eg0i1zn98o2ay4qazxhfzibqe0" xml:space="preserve">[[Attēls:Mīlestības saliņa, Ķemeri, Jūrmala, Lotyšsko 3.jpg|thumb|250px|Rotonda [[Ķemeri|Ķemeru]] parkā [[Jūrmala|Jūrmalā]]]]
[[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|thumb|250px|[[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] ir visslavenākais un iespaidīgākais rotondas paraugs]]
'''Rotonda''' (no [[latīņu valoda]]s ''rotundus'') ir jebkura [[ēka]] ar jumtu, apaļu pamatplānu un dažreiz pārklāta ar [[Kupols|kupolu]]. Tas var attiekties arī uz apaļu telpu ēkā (piemēram, telpu zem [[ASV Kapitolijs|ASV Kapitolija]] kupola [[Vašingtona|Vašingtonā]]). [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] ir visslavenākais un iespaidīgākais rotondas paraugs.


{{arhitektūra-aizmetnis}}
[[Kategorija:Būves]]</text>
      <sha1>s03w1eg0i1zn98o2ay4qazxhfzibqe0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Makatea</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603046</id>
    <revision>
      <id>4495493</id>
      <parentid>4370603</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T20:14:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495493</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5901" sha1="3g0qfjoj9p34lfzc1oqoe0fh03153fw" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Makatea
|attēls              = Makatea2.JPG
|attēla paraksts     = Makateas satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Makatea''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 15 |latm= 50 |lats= |latNS= S 
|longd= 148 |longm= 15 |longs= |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Palisera salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 24
|garums              = 7,5
|platums             = 7&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 
|krasta līnija       = 22&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = Puutiare
|augstums            = 110
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Raniroa&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Vaitepaua&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 94
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 3,92
|pamatiedzīvotāji = tuamotieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Makatea''' ({{val|pmt|Makatea}}) ir paaugstināts [[koraļļu atols]] [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, ietilpst Raniroas komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[tuamotieši]]. Salas nosaukums cēlies no tuamotiešu ''Mā'' — ‘tīrs [ūdens]’, un ''Atea'' — ‘dienas gaisma’, bet pēc citas versijas — ''Maka'' — ‘klints’, un ''Tea'' — ‘balts’. Makatea ir vienīgā sala Tuamotu arhipelāgā, kur ir dzeramā ūdens avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Temao.jpg|thumb|left|Temao osta salas ziemeļrietumos]]
Makatea ir viena no četrām Tuamotu arhipelāga paceltajām koraļļu salām (citas ir [[Nukutavake]], [[Tikei]] un [[Tepoto]]), kas neveido klasisko [[atols|atolu]] ar iekšējo lagūnu. Salas lielākā daļa ir ap 80 m augsts plato ar kraujām nogāzēm. Augstākais kalns ir Puutiare {{nobr|110 m}} vjl salas ziemeļos. Salu apjož koraļļu rifs.

Valda [[tropiskais klimats]] bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C.

== Vēsture ==
[[Attēls:Makatea Locomotive.jpg|thumb|left|Lokomotīves vraks Makateas salā]]
Pirmie no eiropiešiem salu 1606. gadā apmeklēja spāņu ekspedīcija Pedro Fernandesa de Kirosa vadībā, kas to nosauca par ''Sagitario''. 1722. gadā salu apmeklēja holandiešu jūrasbraucējs Jakobs Rogevēns, kas to nodēvēja par Auroru.

20. gadsimta sākumā salā tik atklāti bagātīgi [[fosfāti|fosfātu]] krājumi un 1917. gadā to ieguvi uzsāka britu kompānija ''Pacific Phosphate Company Ltd''. Salas krastā uzbūvēja ostu, bet vidienē — strādnieku pilsētiņu, kurā mita ap 200 raktuvju strādnieku un to ģimenes. No raktuvēm uz ostu tika izbūvēts [[šaursliežu dzelzceļš]]. Fosfātu iegūvei salā tika izrakstas daudzas cilindriskas ap 2,5 m platas un 15—23 m dziļas šahtas, bet dažas no tām ir ievērojami dziļākas; dziļākā no tām ir 80 m dziļa un stiepjas līdz jūras līmenim. Fosfātu ieguve turpinājās līdz 1964. gadam. 2022. gada sākumā tika ziņots, ka Franču Polinēzijas valdība ir piekritusi turpmākam Makatea atola pētījumam, reaģējot uz [[Jaunzēlande]]s uzņēmuma pieteikumu, kas vēlas atsākt fosfātu ieguvi.&lt;ref&gt;[https://www.rnz.co.nz/international/pacific-news/462957/more-study-on-merits-of-mining-french-polynesia-s-makatea &quot;More study on merits of mining French Polynesia's Makatea&quot;. ''RNZ'']&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
Galvenā salas apdzīvotā vieta ir bijušais raktuvju strādnieku ciemats Vaitepaua salas ziemeļos, kur dzīvo lielākā daļa no salas 94 iedzīvotājiem un atrodas saimnieciskā infrastruktūra. Otra apdzīvotā vieta ir Moumu salas austrumu krastā.

== Saimniecība ==
Galvenās saimniecības nozares salā ir lauksaimniecība ([[Kokospalma|kokospalmu]] audzēšana un [[kopra]]s ieguve) un zveja.

== Populārajā kultūrā ==
Lielākā daļa amerikāņu 1998. gada piedzīvojumu komēdijas &quot;[[Sešas dienas, septiņas naktis]]&quot; sižeta norisinās Makateas salā, lai gan filma tika filmēta [[Kauai]] salā [[Havajas|Havajās]].&lt;ref&gt;[https://giggster.com/guide/movie-location/where-was-six-days-seven-nights-filmed &quot;Where was Six Days Seven Nights filmed?&quot;. ''Giggster.com''.]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tuamotu salas]]</text>
      <sha1>3g0qfjoj9p34lfzc1oqoe0fh03153fw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Lipsnis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603060</id>
    <revision>
      <id>4495494</id>
      <parentid>4295733</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T20:18:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495494</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3527" sha1="e0wortvlf72rxyh2uluhf7jv291ljr0" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
| vārds                = Viktors Lipsnis
| attēls               = Viktor Lipsnis 1960.jpg
| paraksts      = Viktors Lipsnis [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada olimpiskajās spēlēs]]
 |          dz_dat = {{dat|1933|12|6}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Čerņihivas apgabals|Ņižina|td=Ukraina}}
 |         mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1997|9|25|1933|12|6}}
 |        mir_viet = {{vieta|Ukraina|Kijiva}}
| tautība              = [[latvietis]]
| valsts               = [[PSRS]]
| sports               = [[vieglatlētika]]
| disciplīna           = [[lodes grūšana]]
| klubs                = 
| treneris             = 
| personiskais_rekords = 19,35 m &lt;small&gt;(1964)&lt;/small&gt;
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|PSRS}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalSilver|[[1958. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Stokholma 1958]]|Lodes grūšana}}
{{MedalSilver|[[1962. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Belgrada 1962]]|Lodes grūšana}}
}}

'''Viktors Lipsnis''' ({{val|ru|Виктор Янович Липснис}}; dzimis {{dat|1933|12|6}} [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]], miris {{dat|1997|9|25}} [[Kijiva|Kijivā]]) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], specializējās [[lodes grūšana|lodes grūšanā]]. Divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada olimpisko spēļu]] dalībnieks.

V. Lipsnis ir dzimis jauktā ģimenē Ukrainā, uz kurieni viņa tēvs Jānis (Ivans) Lipsnis bija pārcēlies no [[Latvija]]s, [[Kurzeme]]s. Lielāko dzīves daļu dzīvojis [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]], bet pēc sporta karjeras beigām atgriezās [[Ukrainas PSR]] un strādāja par [[treneris|treneri]].

Divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks, kā arī [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada olimpisko spēļu]] un [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada olimpisko spēļu]] dalībnieks (ieņēmis attiecīgi 4. un 10. vietu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/77540|title=Olympedia – Viktor Lipsnis|website=www.olympedia.org|access-date=2025-06-17}}&lt;/ref&gt; 1961. gadā V. Lipsnis kļuva par [[Universiāde]]s čempionu, trīs reizes kļuvis par PSRS čempionu (1960—1962) un 8 reizes labojis PSRS rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport-strana.ru/lipsnis-viktor-janovich/|title=Липснис Виктор Янович {{!}} Спорт-страна.ру|last=Admin|access-date=2025-06-17|date=2018-05-13|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt; Savu personisko rekordu 19,35 metri uzstādīja 1964. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{vieglatlēts-aizmetnis}}


{{Latvija 1964 VOS}}
{{Latvija 1960 VOS}}

[[Kategorija:1933. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Čerņihivas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:1997. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kijivā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu vieglatlēti]]
[[Kategorija:PSRS vieglatlēti]]
[[Kategorija:Ukrainas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Lodes grūdēji]]
[[Kategorija:1960. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1964. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>e0wortvlf72rxyh2uluhf7jv291ljr0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495495</id>
      <parentid>4495494</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T20:20:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495495</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3499" sha1="2yft195s89t87gbqhz1f51j7yt29ny0" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
| vārds                = Viktors Lipsnis
| attēls               = Viktor Lipsnis 1960.jpg
| paraksts      = Viktors Lipsnis [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada olimpiskajās spēlēs]]
 |          dz_dat = {{dat|1933|12|6}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Čerņihivas apgabals|Ņižina|td=Ukraina}}
 |         mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1997|9|25|1933|12|6}}
 |        mir_viet = {{vieta|Ukraina|Kijiva}}
| tautība              = [[latvietis]]
| valsts               = [[PSRS]]
| sports               = [[vieglatlētika]]
| disciplīna           = [[lodes grūšana]]
| klubs                = 
| treneris             = 
| personiskais_rekords = 19,35 m &lt;small&gt;(1964)&lt;/small&gt;
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|PSRS}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalSilver|[[1958. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Stokholma 1958]]|Lodes grūšana}}
{{MedalSilver|[[1962. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Belgrada 1962]]|Lodes grūšana}}
}}

'''Viktors Lipsnis''' ({{val|ru|Виктор Янович Липснис}}; dzimis {{dat|1933|12|6}} [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]], miris {{dat|1997|9|25}} [[Kijiva|Kijivā]]) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], specializējās [[lodes grūšana|lodes grūšanā]]. Divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu olimpisko spēļu dalībnieks.

== Dzīvesgājums ==
V. Lipsnis ir dzimis jauktā ģimenē Ukrainā, uz kurieni viņa tēvs Jānis (Ivans) Lipsnis bija pārcēlies no [[Latvija]]s, [[Kurzeme]]s. Lielāko dzīves daļu dzīvojis [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]], bet pēc sporta karjeras beigām atgriezās [[Ukrainas PSR]] un strādāja par [[treneris|treneri]].

Divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks, kā arī [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada olimpisko spēļu]] un [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada olimpisko spēļu]] dalībnieks (ieņēmis attiecīgi 4. un 10. vietu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/77540|title=Olympedia – Viktor Lipsnis|website=www.olympedia.org|access-date=2025-06-17}}&lt;/ref&gt; 1961. gadā V. Lipsnis kļuva par [[Universiāde]]s čempionu, trīs reizes kļuvis par PSRS čempionu (1960—1962) un 8 reizes labojis PSRS rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport-strana.ru/lipsnis-viktor-janovich/|title=Липснис Виктор Янович {{!}} Спорт-страна.ру|last=Admin|access-date=2025-06-17|date=2018-05-13|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt; Savu personisko rekordu 19,35 metri uzstādīja 1964. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{vieglatlēts-aizmetnis}}


{{Latvija 1964 VOS}}
{{Latvija 1960 VOS}}

[[Kategorija:1933. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Čerņihivas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:1997. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kijivā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu vieglatlēti]]
[[Kategorija:PSRS vieglatlēti]]
[[Kategorija:Ukrainas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Lodes grūdēji]]
[[Kategorija:1960. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1964. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>2yft195s89t87gbqhz1f51j7yt29ny0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šērs Ami</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603089</id>
    <revision>
      <id>4495565</id>
      <parentid>4322142</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:29:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495565</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1809" sha1="8p4mus9rrfs1shwo13t8g8yhx88lmsj" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Šērs Ami
| attēls = Cher Ami.jpg
| apraksts = Kara balodis Šērs Ami ar apbalvojumiem
| suga = [[Kara balodis]]
| dzim_dati = apmēram {{dat|1918}}
| dzim_vieta = {{UK}}
| mir_dati = {{dat|1919|6|13}}
| mir_vieta = [[Vašingtona]], {{USA}}
| īpašnieks = [[ASV Armija]]
| apbalvojumi = [[Francijas Kara krusts]] (''Croix de Guerre'')
| pazīstams_ar = Ziņojuma nogādāšana, kas izglāba vairāk nekā 190 karavīru
}}

'''Šērs Ami''' ({{val|fr|Cher Ami}} — &quot;Dārgais draugs&quot;) bija kara [[mājas balodis|balodis]], kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā. Viņš kļuva slavens 1918. gada oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās &quot;Zaudētās vienības&quot; (77. kājnieku divīzijas) [[Argonas mežs|Argonas mežā]] [[Francija|Francijā]].

Par spīti zaudējai kājai, sašautajām krūtīm un acij, balodis spēja nogādāt ziņojumu bāzei, atklājot savas vienības atrašanās vietu un izglābjot ASV karavīru dzīvības.

Par varonību Šēru Ami apbalvoja ar Francijas Kara krustu ar ozollapu zariem. Pēc nāves viņš tika izbāzts un šobrīd atrodas [[Smitsona institūts|Smitsona institūta]] Nacionālajā Amerikas vēstures muzejā [[Vašingtona|Vašingtonā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://americanhistory.si.edu/collections/search/object/nmah_425415 Šērs Ami Smitsona institūtā]
* [https://www.history.com/news/cher-ami-wwi-pigeon History.com: Kā balodis Šērs Ami izglāba bataljonu]

{{DEFAULTSORT:Šērs Ami}}
[[Kategorija:1919. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Apbalvoti dzīvnieki]]</text>
      <sha1>8p4mus9rrfs1shwo13t8g8yhx88lmsj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Petars I</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603091</id>
    <revision>
      <id>4495566</id>
      <parentid>4296172</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:33:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495566</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2206" sha1="qdxdu2hygiwocg7oiol345ipa06wrh0" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Petars I
| vārds_orģ = ''Petar I Karađorđević''
| attēls = Peter_I_of_Serbia_(Rotary_Photo_7119_A)_(cropped).jpg
| mazs_att = 
| apraksts = 
| amats = Serbijas karalis un vēlāk Serbu, horvātu un slovēņu karalis
| term_sākums = {{dat|1903|6|15|N}}
| term_beigas = {{dat|1921|8|16|N}}
| prezidents = 
| priekštecis = [[Aleksandrs I Obrenovičs]]
| pēctecis = [[Aleksandrs I Karadžordževičs]]
| dzim_dati = {{dat|1844|6|29}}
| dzim_vieta = [[Belgrada]], [[Serbijas kņaziste]]
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{mdv|1921|8|16|1844|6|29}}
| mir_vieta = [[Belgrada]]
| apglabāts = Oplenačas kapsēta, Topola, Serbija
| tautība = [[serbs]]
| partija = 
| profesija = monarhs, militārpersona
| alma_mater = ''Saint-Cyr'' militārā akadēmija
| reliģija = [[pareizticība]]
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Petars I''' ({{val|sr|Petar I Karađorđević}}, dzimis {{dat|1844|06|29}}, miris {{dat|1921|08|16}}) bija [[Serbijas karalis|Serbijas]] un vēlāk arī Serbu, horvātu un slovēņu karalis. Viņš valdīja no 1903. līdz 1921. gadam un bija [[Karadžordževiču dinastija]]s pārstāvis.

Petars I bija [[Liberālisms|liberālu]] uzskatu piekritējs, un viņa valdīšana tika uzskatīta par [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] stiprināšanas periodu. Viņa valdīšanas laikā Serbija piedalījās [[Balkānu kari|Balkānu karos]] un [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]. Viņš kļuva par nacionālo simbolu un tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem Serbijas valdniekiem.

1914. gadā, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā, Petars I nodeva daļu valdnieka pienākumu savam dēlam — princim [[Aleksandrs I Karadžordževičs|Aleksandram]]. Pēc kara beigām viņš kļuva par pirmo jaunizveidotās [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu valsts]] karali.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}{{Serbija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Petars I}}
[[Kategorija:1844. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1921. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Serbijas karaļi]]</text>
      <sha1>qdxdu2hygiwocg7oiol345ipa06wrh0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ismails Envers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603092</id>
    <revision>
      <id>4495570</id>
      <parentid>4311753</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:37:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495570</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2247" sha1="huc8qt6x9v5m2q9sl1fvs6gifvugzuk" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Ismails Envers
| vārds_orģ = ''İsmail Enver''
| attēls = Enver Pasha 1911.jpg
| mazs_att = 
| apraksts = 
| amats = Osmaņu impērijas kara ministrs
| term_sākums = {{dat|1914|1|4|N}}
| term_beigas = {{dat|1918|10|8|N}}
| prezidents = 
| priekštecis = [[Ahmeds Izzets Paša]]
| pēctecis = [[Mehmets Vehibs Paša]]
| dzim_dati = {{dat|1881|11|22}}
| dzim_vieta = [[Stambula]], [[Osmaņu impērija]]
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = {{mdv|1922|8|4|1881|11|22}}
| mir_vieta = [[Buhāras Tautas Padomju Republika]]
| apglabāts = Stambula (no 1996. gada)
| tautība = [[turks]]
| partija = [[Vienotības un progresa komiteja]]
| profesija = militārpersona, politiķis
| alma_mater = [[Osmaņu kara akadēmija]]
| reliģija = [[Islāms]]
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Ismails Envers''' ({{val-tr|İsmail Enver}}, biežāk pazīstams kā '''Envers Paša''', dzimis {{dat|1881|11|22}}, miris {{dat|1922|8|4}}) bija [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] militārais vadītājs un politiķis, viens no [[Jaunturki|Jaunturku kustības]] līderiem. Viņš kļuva par kara ministru un faktisko Osmaņu impērijas militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā.

Viņš aktīvi veicināja Osmaņu impērijas iesaistīšanos karā [[Vācijas Impērija|Vācijas]] pusē. Envers Paša bija viens no galvenajiem atbildīgajiem par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kā arī par neveiksmīgām militārām operācijām [[Kaukāzs|Kaukāzā]].

Pēc kara beigām viņš aizbēga no impērijas un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret padomju varu. Gāja bojā kaujā ar [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] 1922. gadā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]. 1996. gadā viņa mirstīgās atliekas tika pārvestas uz [[Stambula|Stambulu]] un pārbedītas.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}{{Turcija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Envers, Ismails}}
[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1922. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Osmaņu impērijas politiķi]]
[[Kategorija:Osmaņu armijas ģenerāļi]]</text>
      <sha1>huc8qt6x9v5m2q9sl1fvs6gifvugzuk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kvernavaka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603097</id>
    <revision>
      <id>4495571</id>
      <parentid>4296022</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:40:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495571</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4891" sha1="3gtpbq2k393q5c3b557r3xzty1d2d3h" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Kvernavaka
 | official_name            = ''Cuernavaca''&lt;br /&gt;''Cuauhnāhuac''
 | settlement_type          = [[Meksikas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]]
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Cuernavaca Palacio Cortes.JPG
| image2 = Piramide de Teopanzolco 2.JPG
| image3 = FacadeCatCV2.JPG
| image4 = 
}}
 | image_caption            = Kortesa pils; Teopansolko piramīda; Kvernavakas katedrāle
 | image_flag   = Bandera de Cuernavaca, Morelos.svg&lt;!-- {{#property:P41}} --&gt;
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
 | pushpin_map              = Meksika#Morelosa
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{karogs|Meksika}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Flag of Morelos.svg|25px]] [[Morelosa]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 12. gadsimts
 | established_title1       = Pilsēta
 | established_date1        = 1821
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | total_type = 
 | area_total_km2           = 151.2
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2020
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 341029
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 1028589
 | population_density_km2   = auto
 | population_density_urban_km2   = 
 | timezone                 = [[Centrālais standarta laiks|CST]]
 | utc_offset               = -6
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 18 | latm = 55 | lats = 07 | latNS = N
 | longd = 99 | longm =14 | longs = 03 | longEW = W 
 | postal_code_type         = Pasta kods
 | postal_code              = 62000
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 1510
 | website                  = {{URL|http://www.cuernavaca.gob.mx/}}
 | footnotes                = 
| embedded = 
}}

'''Kvernavaka''' ({{val|es|Cuernavaca}}; {{val|nah|Cuauhnāhuac}}; {{val|oto|Ñu'iza}}) ir pilsēta [[Meksika|Meksikā]], [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas valsts centrālajā daļā {{nobr|80 km}} uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas [[Mehiko]]. Līdzās [[Čalkacingo]], Kvernavaka tiek uzskatīta par vienu no [[Mezoamerika]]s civilizācijas rašanās vietām — daudzi no muzejos redzamajiem [[olmeki|olmeku]] kultūras paraugiem atrasti šejienes arheoloģiskajos izrakumos.

Jau kopš seniem laikiem Kvernavaka bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vietām pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence.

== Vēsture ==
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pilsēta šeit pastāvējusi vismaz kopš 12. gadsimta, kad ielejā apmetās tlaviki. 14. gadsimta beigās pilsēta nonāca acteku varā, kas to dēvēja par '''Kvaunavaku''' (''Cuauhnahuac'' — ‘kokiem ieskautā’). 1521. gadā pilsētu iekaroja, izlaupīja un nopostīja spāņi [[Ernans Kortess|Ernana Kortesa]] un Gonsalo de Sandovala vadībā, kas pēc tam devās iekarot [[Tenočtitlana|Tenočtitlanu]]. Spāņi pilsētu [[labskanība|eponīmiski]] pārsauca par Kvernavaku (''Cuernavaca'', ''Coadnabaced'', ''Cuautlavaca''). Kortess atgriezās Kvernavakā 1523. gadā un padarīja to par savu rezidences vietu. 1526. gadā tika uzbūvēta pils, kur dzīvoja Kortesa sieva Huana de Zuņiga, bet 1529. gadā šeit nodibināja [[franciskāņi|franciskāņu]] klosteri. 1543. gadā Kvernavaku iekļāva Mehiko provincē.

[[Meksikas neatkarības karš|Meksikas Neatkarības kara]] laikā 1815. gada novembrī Kortesa pilī Kvernavakā bija ieslodzīts viens no neatkarības cīņu līderiem [[Hosē Marija Moreloss]]. 1821. gadā Kvernavakai tika piešķirts patstāvīgas municipalitātes statuss, bet 1869. gadā tā kļuva par jaundibinātā Morelosas štata galvaspilsētu. 1877. gadā tika uzbūvēts dzelzceļa savienojums ar Mehiko. 20. gadsimta sākumā Kvernavaka kļuva par populāru turīgo Mehiko dzīvojošo ziemeļamerikāņu un eiropiešu rezidences vietu.
 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{meksika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Meksikas pilsētas]]</text>
      <sha1>3gtpbq2k393q5c3b557r3xzty1d2d3h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495572</id>
      <parentid>4495571</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:41:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495572</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4891" sha1="1s1c6yjbhokpyxnrygid36f3p5s9inb" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Kvernavaka
 | official_name            = ''Cuernavaca''&lt;br /&gt;''Cuauhnāhuac''
 | settlement_type          = [[Meksikas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]]
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Cuernavaca Palacio Cortes.JPG
| image2 = Piramide de Teopanzolco 2.JPG
| image3 = FacadeCatCV2.JPG
| image4 = 
}}
 | image_caption            = Kortesa pils; Teopansolko piramīda; Kvernavakas katedrāle
 | image_flag   = Bandera de Cuernavaca, Morelos.svg&lt;!-- {{#property:P41}} --&gt;
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
 | pushpin_map              = Meksika#Morelosa
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{karogs|Meksika}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Flag of Morelos.svg|25px]] [[Morelosa]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 12. gadsimts
 | established_title1       = Pilsēta
 | established_date1        = 1821
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | total_type = 
 | area_total_km2           = 151.2
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2020
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 341029
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 1028589
 | population_density_km2   = auto
 | population_density_urban_km2   = 
 | timezone                 = [[Centrālais standarta laiks|CST]]
 | utc_offset               = -6
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 18 | latm = 55 | lats = 07 | latNS = N
 | longd = 99 | longm =14 | longs = 03 | longEW = W 
 | postal_code_type         = Pasta kods
 | postal_code              = 62000
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 1510
 | website                  = {{URL|http://www.cuernavaca.gob.mx/}}
 | footnotes                = 
| embedded = 
}}

'''Kvernavaka''' ({{val|es|Cuernavaca}}; {{val|nah|Cuauhnāhuac}}; {{val|oto|Ñu'iza}}) ir pilsēta [[Meksika|Meksikā]], [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas valsts centrālajā daļā {{nobr|80 km}} uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas [[Mehiko]]. Līdzās [[Čalkacingo]], Kvernavaka tiek uzskatīta par vienu no [[Mezoamerika]]s civilizācijas rašanās vietām — daudzi no muzejos redzamajiem [[olmeki|olmeku]] kultūras paraugiem atrasti šejienes arheoloģiskajos izrakumos.

Jau kopš seniem laikiem Kvernavaka bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vietām pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence.

== Vēsture ==
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pilsēta šeit pastāvējusi vismaz kopš 12. gadsimta, kad ielejā apmetās tlaviki. 14. gadsimta beigās pilsēta nonāca acteku varā, kas to dēvēja par '''Kvaunavaku''' (''Cuauhnahuac'' — ‘kokiem ieskautā’). 1521. gadā pilsētu iekaroja, izlaupīja un nopostīja spāņi [[Ernans Kortess|Ernana Kortesa]] un Gonsalo de Sandovala vadībā, kas pēc tam devās iekarot [[Tenočtitlana|Tenočtitlanu]]. Spāņi pilsētu [[labskanība|eponīmiski]] pārsauca par Kvernavaku (''Cuernavaca'', ''Coadnabaced'', ''Cuautlavaca''). Kortess atgriezās Kvernavakā 1523. gadā un padarīja to par savu rezidences vietu. 1526. gadā tika uzbūvēta pils, kur dzīvoja Kortesa sieva Huana de Zuņiga, bet 1529. gadā šeit nodibināja [[franciskāņi|franciskāņu]] klosteri. 1543. gadā Kvernavaku iekļāva Mehiko provincē.

[[Meksikas neatkarības karš|Meksikas Neatkarības kara]] laikā 1815. gada novembrī Kortesa pilī Kvernavakā bija ieslodzīts viens no neatkarības cīņu līderiem [[Hosē Marija Moreloss]]. 1821. gadā Kvernavakai tika piešķirts patstāvīgas municipalitātes statuss, bet 1869. gadā tā kļuva par jaundibinātā Morelosas štata galvaspilsētu. 1877. gadā tika uzbūvēts dzelzceļa savienojums ar Mehiko. 20. gadsimta sākumā Kvernavaka kļuva par populāru turīgo Mehiko dzīvojošo ziemeļamerikāņu un eiropiešu rezidences vietu.
 
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{meksika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Meksikas pilsētas]]</text>
      <sha1>1s1c6yjbhokpyxnrygid36f3p5s9inb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495573</id>
      <parentid>4495572</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:43:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495573</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4890" sha1="g8ikcv1b7twkuuhf0mbzjtudfpzqsk6" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Kvernavaka
 | official_name            = ''Cuernavaca''&lt;br /&gt;''Cuauhnāhuac''
 | settlement_type          = [[Meksikas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]]
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Cuernavaca Palacio Cortes.JPG
| image2 = Piramide de Teopanzolco 2.JPG
| image3 = FacadeCatCV2.JPG
| image4 = 
}}
 | image_caption            = Kortesa pils; Teopansolko piramīda; Kvernavakas katedrāle
 | image_flag   = Bandera de Cuernavaca, Morelos.svg&lt;!-- {{#property:P41}} --&gt;
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
 | pushpin_map              = Meksika#Morelosa
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{karogs|Meksika}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Flag of Morelos.svg|25px]] [[Morelosa]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 12. gadsimts
 | established_title1       = Pilsēta
 | established_date1        = 1821
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | total_type = 
 | area_total_km2           = 151.2
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2020
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 341029
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 1028589
 | population_density_km2   = auto
 | population_density_urban_km2   = 
 | timezone                 = [[Centrālais standarta laiks|CST]]
 | utc_offset               = -6
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 18 | latm = 55 | lats = 07 | latNS = N
 | longd = 99 | longm =14 | longs = 03 | longEW = W 
 | postal_code_type         = Pasta kods
 | postal_code              = 62000
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 1510
 | website                  = {{URL|http://www.cuernavaca.gob.mx/}}
 | footnotes                = 
| embedded = 
}}

'''Kvernavaka''' ({{val|es|Cuernavaca}}; {{val|nah|Cuauhnāhuac}}; {{val|oto|Ñu'iza}}) ir pilsēta [[Meksika|Meksikā]], [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas valsts centrālajā daļā {{nobr|80 km}} uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas [[Mehiko]]. Līdzās [[Čalkacingo]], Kvernavaka tiek uzskatīta par vienu no [[Mezoamerika]]s civilizācijas rašanās vietām — daudzi no muzejos redzamajiem [[olmeki|olmeku]] kultūras paraugiem atrasti šejienes arheoloģiskajos izrakumos.

Jau kopš seniem laikiem Kvernavaka bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence.

== Vēsture ==
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pilsēta šeit pastāvējusi vismaz kopš 12. gadsimta, kad ielejā apmetās tlaviki. 14. gadsimta beigās pilsēta nonāca acteku varā, kas to dēvēja par '''Kvaunavaku''' (''Cuauhnahuac'' — ‘kokiem ieskautā’). 1521. gadā pilsētu iekaroja, izlaupīja un nopostīja spāņi [[Ernans Kortess|Ernana Kortesa]] un Gonsalo de Sandovala vadībā, kas pēc tam devās iekarot [[Tenočtitlana|Tenočtitlanu]]. Spāņi pilsētu [[labskanība|eponīmiski]] pārsauca par Kvernavaku (''Cuernavaca'', ''Coadnabaced'', ''Cuautlavaca''). Kortess atgriezās Kvernavakā 1523. gadā un padarīja to par savu rezidences vietu. 1526. gadā tika uzbūvēta pils, kur dzīvoja Kortesa sieva Huana de Zuņiga, bet 1529. gadā šeit nodibināja [[franciskāņi|franciskāņu]] klosteri. 1543. gadā Kvernavaku iekļāva Mehiko provincē.

[[Meksikas neatkarības karš|Meksikas Neatkarības kara]] laikā 1815. gada novembrī Kortesa pilī Kvernavakā bija ieslodzīts viens no neatkarības cīņu līderiem [[Hosē Marija Moreloss]]. 1821. gadā Kvernavakai tika piešķirts patstāvīgas municipalitātes statuss, bet 1869. gadā tā kļuva par jaundibinātā Morelosas štata galvaspilsētu. 1877. gadā tika uzbūvēts dzelzceļa savienojums ar Mehiko. 20. gadsimta sākumā Kvernavaka kļuva par populāru turīgo Mehiko dzīvojošo ziemeļamerikāņu un eiropiešu rezidences vietu.
 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{meksika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Meksikas pilsētas]]</text>
      <sha1>g8ikcv1b7twkuuhf0mbzjtudfpzqsk6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arutua</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603131</id>
    <revision>
      <id>4495574</id>
      <parentid>4370589</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T05:47:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495574</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4752" sha1="ehn7hogbdbslpwoeew5h2ly6dw2whek" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Arutua
|attēls              = Arutua2.jpg
|attēla paraksts     = Arutuas satelītattēls
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Arutua''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 15 |latm= 14 |lats=43 |latNS= S 
|longd= 146 |longm= 36 |longs=43 |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Palisera salas]]
|salu skaits         = 
|galvenās salas      = 
|platība             = 15
|garums              = 31
|platums             = 26&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|lagūna              = 484
|krasta līnija       = 90&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Arutua&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Rautini&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 808
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 53,87
|pamatiedzīvotāji = tuamotieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Arutua''' ({{val|pmt|Arutua}}) ir koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kopā ar [[Apataki]] un [[Kaukura]]s atoliem veido Arutuas komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta [[tuamotieši]]. 

== Ģeogrāfija ==
[[File:Arutua - Laurent Seignobos 5.jpg|thumb|left|Arutuas ostā]]
[[Koraļļu atols]] atrodas vulkāniskā zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 1380 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 60,2 līdz 62,1 miljoniem gadu.&lt;ref&gt;[http://earthref.org/SC/SMNT-153S-1467W/ Seamount Catalog. Arutua Atoll]&lt;/ref&gt; Atola garums ir {{nobr|31 km}}, platums — {{nobr|26 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|90 km}}. Rifs iekļauj {{nobr|484 km²}} lielu lagūnu, kurai ir viens ap 120 m plats savienojošais šaurums ar okeānu; pie tā atrodas atola galvenā apdzīvotā vieta Rautini.

Valda [[tropiskais klimats]] bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni.

== Vēsture ==
Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja holandiešu ekspedīcija Jakoba Rogevēna vadībā 1722. gadā. 1816. gadā atolu sasniedza krievu ekspedīcija [[Oto fon Kocebū]] vadībā, kas to nodēvēja sava kuģa ''Rjurik'' vārdā par Rjurika salu (''остров Рюрика''). 1926. gadā atolu apmeklēja britu jūrnieks Frederiks Bīčijs, kas to nodēvēja par Kokbērna salu (''Cockburn Island'').

19. gadsimtā Arutua kļuva par [[Francija]]s teritoriju [[Kaukura]]s virsaiša pakļautībā; tur attīstījās kokosriekstu eļļas ražošana (aptuveni astoņas mucas gadā ap 1860. gadu) un [[Pērle|pērļu]] audzēšana. 19. gadsimta vidū atols tika evaņģelizēts.

== Saimniecība ==
Relatīvi apdzīvotais atols ir atkarīgs no tūrisma, [[Kopra|kopras]] ieguves, [[jūrasgurķis|jūrasgurķu]] zvejas un [[pērle|pērļu]] audzēšanas. Atola ziemeļaustrumu malā atrodas Arutuas lidosta, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Papeete|Papeeti]] un citām Tuamotu arhipelāga salām.&lt;ref&gt;[https://www.flightradar24.com/data/airports/axr/routes Arutua routes and destinations. ''flightradar24.com'']&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tuamotu salas]]</text>
      <sha1>ehn7hogbdbslpwoeew5h2ly6dw2whek</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Al-Dausari</title>
    <ns>0</ns>
    <id>617887</id>
    <redirect title="Nāsirs ed Dausarī" />
    <revision>
      <id>4495531</id>
      <parentid>4383143</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T00:29:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Nāsirs el Dausarī]] to [[Nāsirs ed Dausarī]]</comment>
      <origin>4495531</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="sw9txbm9wy4duo6x3o51lougi5e2gf2" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Nāsirs ed Dausarī]]</text>
      <sha1>sw9txbm9wy4duo6x3o51lougi5e2gf2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nasers Al-Dausari</title>
    <ns>0</ns>
    <id>617904</id>
    <redirect title="Nāsirs ed Dausarī" />
    <revision>
      <id>4495532</id>
      <parentid>4382233</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T00:29:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Nāsirs el Dausarī]] to [[Nāsirs ed Dausarī]]</comment>
      <origin>4495532</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="sw9txbm9wy4duo6x3o51lougi5e2gf2" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Nāsirs ed Dausarī]]</text>
      <sha1>sw9txbm9wy4duo6x3o51lougi5e2gf2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brenda Frikere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619310</id>
    <revision>
      <id>4495463</id>
      <parentid>4389424</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T15:18:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-40371-25</username>
        <id>148077</id>
      </contributor>
      <comment>Miršanas datums</comment>
      <origin>4495463</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2084" sha1="0gl36iljhgw9q98vrit6rrirtvr5fbz" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Brenda Frikere
| vārds_orig = ''Brenda Fricker''
| attēls = Brenda_Fricker_(2106633526)_(cropped).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1945|2|17}}
| dz. vieta = {{vieta|Īrija|Dublina}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|7|17}}
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 1962—2026
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = Labākā otrā plāna aktrise (1990)
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}
'''Brenda Frikere''' ({{Val|en|Brenda Fricker}}; dzimusi {{Dat|1945|2|17}}) bija [[Īri|īru]] [[aktrise]]. Starptautisku atpazīstamību ieguvusi ar lomu filmā &quot;[[Mana kreisā kāja]]&quot; (''My Left Foot'', 1989), par kuru saņēmusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot;.

Piedalījusies vairākās teātra izrādēs, kā arī kino un televīzijas projektos Lielbritānijā, Īrijā un ASV. Plašākai auditorijai zināma arī ar lomām filmās &quot;[[Viens pats mājās 2]]&quot; (1992), &quot;[[Eņģeļu lauks]]&quot; (''A Time to Kill'', 1996), &quot;''[[Inside I'm Dancing]]''&quot; (2004) un citos darbos.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Frikere, Brenda}}
[[Kategorija:1945. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Īru kinoaktieri]]
[[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Dublinā dzimušie]]</text>
      <sha1>0gl36iljhgw9q98vrit6rrirtvr5fbz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495514</id>
      <parentid>4495463</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T21:29:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4495514</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2096" sha1="otg2a32d8dq91s23gooqi5brjhy17tg" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Brenda Frikere
| vārds_orig = ''Brenda Fricker''
| attēls = Brenda_Fricker_(2106633526)_(cropped).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dat|1945|2|17}}
| dz. vieta = {{vieta|Īrija|Dublina}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|7|16|1945|2|17}}
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 1962—2026
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = Labākā otrā plāna aktrise (1990)
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}
'''Brenda Frikere''' ({{Val|en|Brenda Fricker}}; dzimusi {{Dat|1945|2|17}}, mirusi {{dat|2026|7|16}}) bija [[Īri|īru]] [[aktrise]]. Starptautisku atpazīstamību ieguvusi ar lomu filmā &quot;[[Mana kreisā kāja]]&quot; (''My Left Foot'', 1989), par kuru saņēmusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot;.

Piedalījusies vairākās teātra izrādēs, kā arī kino un televīzijas projektos Lielbritānijā, Īrijā un ASV. Plašākai auditorijai zināma arī ar lomām filmās &quot;[[Viens pats mājās 2]]&quot; (1992), &quot;[[Eņģeļu lauks]]&quot; (''A Time to Kill'', 1996), &quot;''[[Inside I'm Dancing]]''&quot; (2004) un citos darbos.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Frikere, Brenda}}
[[Kategorija:1945. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Īru kinoaktieri]]
[[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Dublinā dzimušie]]</text>
      <sha1>otg2a32d8dq91s23gooqi5brjhy17tg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2026. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>619615</id>
    <revision>
      <id>4495508</id>
      <parentid>4494765</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T21:10:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4495508</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7933" sha1="06kurhdlajttqnb5bpwsxduglv3nt3s" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}}  [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}}  [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Rescue Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!]] 21 × [[T1TL-E]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>06kurhdlajttqnb5bpwsxduglv3nt3s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495509</id>
      <parentid>4495508</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T21:11:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495509</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7933" sha1="sffdgxkmidmtoazx4s5066xam1kej1d" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}}  [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}}  [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Rescue Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>sffdgxkmidmtoazx4s5066xam1kej1d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495643</id>
      <parentid>4495509</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:47:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4495643</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7969" sha1="kwgsvix7pftukaha26pz6juwms2r4cm" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}}  [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}}  [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Rescue Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>kwgsvix7pftukaha26pz6juwms2r4cm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619616</id>
    <revision>
      <id>4495507</id>
      <parentid>4494764</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T21:10:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūlijs */</comment>
      <origin>4495507</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29326" sha1="gy5xa38hbfj421p7q2ilm0p8cexpn24" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]]:
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''.
* [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. maijs]]:
** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[30. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609'');
** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02'').
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace'');
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618'');
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā.
* [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''.
* [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''.
* [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E'').
* [[2. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'';
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission|LINK]]''.
* [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''.
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās.
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[16. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''.

== Miruši ==
* [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>gy5xa38hbfj421p7q2ilm0p8cexpn24</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495642</id>
      <parentid>4495507</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:47:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūlijs */</comment>
      <origin>4495642</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29453" sha1="svz3kb42rl84i8z0mmjh6lvi7526bs6" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]]:
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''.
* [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. maijs]]:
** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[30. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609'');
** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02'').
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace'');
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618'');
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā.
* [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''.
* [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''.
* [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E'').
* [[2. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'';
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''.
* [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission|LINK]]''.
* [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''.
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās.
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[16. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''.
* [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''.

== Miruši ==
* [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā)
* [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>svz3kb42rl84i8z0mmjh6lvi7526bs6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:أنس الشهراني</title>
    <ns>3</ns>
    <id>624702</id>
    <revision>
      <id>4495446</id>
      <parentid>4423304</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T12:22:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gerges</username>
        <id>119689</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Gerges pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:انس عبد الله الخفاجي]] uz [[Dalībnieka diskusija:انس الشهراني]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/انس عبد الله الخفاجي|انس عبد الله الخفاجي]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/انس الشهراني|انس الشهراني]]&quot;</comment>
      <origin>4423304</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="201" sha1="i2s1xpio06jh97t6ii4z05gzjuekb1s" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=انس عبد الله الخفاجي}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 21.34 (EET)</text>
      <sha1>i2s1xpio06jh97t6ii4z05gzjuekb1s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495460</id>
      <parentid>4495446</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T15:08:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dr-Taher</username>
        <id>73828</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Dr-Taher pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:انس الشهراني]] uz [[Dalībnieka diskusija:أنس الشهراني]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/انس الشهراني|انس الشهراني]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/أنس الشهراني|أنس الشهراني]]&quot;</comment>
      <origin>4423304</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="201" sha1="i2s1xpio06jh97t6ii4z05gzjuekb1s" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=انس عبد الله الخفاجي}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 21.34 (EET)</text>
      <sha1>i2s1xpio06jh97t6ii4z05gzjuekb1s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iļja Remeslo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626211</id>
    <revision>
      <id>4495452</id>
      <parentid>4464036</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T12:56:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4495452</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7712" sha1="eabkdkj3ruwqpz0xuip0rzyy480u9ll" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Iļja Remeslo
| vārds_orig = ''Илья Ремесло''
| attēls = Илья Ремесло (2017).png
| att_nosaukums = Iļja Remeslo 2017. gadā
| dz_gads = 1983
| dz_mēnesis = 09
| dz_diena = 05
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Naļčika|Kabardas-Balkāru APSR|td=Krievija}}
| nodarbošanās = [[jurists]], sabiedriskais darbinieks
}}

'''Iļja Remeslo''' ({{val|ru|Илья Борисович Ремесло}}; dzimis {{dat|1983|9|5}} [[Naļčika|Naļčikā]], [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkāru APSR]]) ir [[Krievija]]s [[jurists]], blogeris un sabiedriskais darbinieks, kurš guva starptautisku uzmanību ar negatīviem publiskiem izteikumiem par Krievijas politisko vadību 2026. gadā.&lt;ref name=&quot;guardian&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/mar/18/pro-kremlin-loyalist-turns-on-putin-ilya-remeslo-russia |title=Pro-Kremlin loyalist turns on Putin in rare outburst |publisher=The Guardian |date=2026-03-18 |access-date=2026-03-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;reuters&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.reuters.com/business/media-telecom/blogger-who-criticised-putin-has-been-put-psychiatric-facility-local-newspaper-2026-03-19/ |title=Blogger who criticised Putin placed in psychiatric facility |publisher=Reuters |date=2026-03-19 |access-date=2026-03-20}}&lt;/ref&gt; Tie kļuva pazīstami tādēļ, ka līdz tam blogeris bija demonstrējis agresīvu lojalitāti.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/feature/2026/03/18/bloger-i-donoschik-ilya-remeslo-on-stoyal-za-ugolovnym-delom-navalnogo-vystupil-protiv-putina-i-potreboval-sudit-ego-kak-voennogo-prestupnika|title=Блогер и доносчик Илья Ремесло (он стоял за уголовным делом Навального) выступил против Путина и потребовал судить его как военного преступника Все теряются в догадках, что происходит|website=Meduza|access-date=2026-04-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
2005. gadā Remeslo absolvējis [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]]s Juridisko fakultāti.&lt;ref name=&quot;spisok&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.spisok-putina.org/en/personas/remeslo-2/ |title=Remeslo Ilya |publisher=Free Russia Forum |access-date=2026-03-20}}&lt;/ref&gt; Pēc absolvēšanas strādājis privātpraksē [[Arbitrāža|arbitrāžā]] un civiltiesībās [[Maskava|Maskavā]] un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].&lt;ref name=&quot;spisok&quot; /&gt;

== Sabiedriskā darbība ==
2014. gadā Remeslo kļuva par sabiedriskās organizācijas &quot;Sanktpēterburgas Juristu asociācija&quot; vadītāju. Kopš tā laika viņš aktīvi darbojas kā politiskais eksperts un komentētājs valsts medijos.

Remeslo 2017.—2023. gadā bija [[Krievijas Federācijas Sabiedriskā palāta|Krievijas Federācijas Sabiedriskās palātas]] loceklis, konsultatīvā institūcijā, kas izveidota, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts institūciju darbībā un piedalītos sabiedriskajā kontrolē pār valsts politiku. Palātā viņš pārraudzīja pilsoņu tiesību aizsardzības internetā jautājumus un cīņu pret &quot;nepatiesu informāciju.&quot; Viņš regulāri rakstīja viedokļu kolonnas propagandas līdzekļos [[RT|Russia Today]], [[RIA Novosti]] un portālā Vzglyad.

Remeslo daudzkārt iesniedzis sūdzības Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm pret opozīcijas pārstāvju darbību, īpašu uzmanību pievēršot tālaika opozīcijas līdera [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] vadītajam Pretkorupcijas fondam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/en/feature/2021/01/01/the-latest-case-against-mr-navalny |title=The latest case against Mr. Navalny |publisher=Meduza |access-date=2026-03-20}}&lt;/ref&gt; Viņš arī apgalvoja, ka krimināllietas pret Navaļniju uzsākuši pēc Remeslo iesniegumiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://tass.ru/obschestvo/10688899|title=Илья Ремесло заявил, что дело против Навального о клевете возбудили после его обращения  - ТАСС|work=TACC|access-date=2026-04-22|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt; Publiski viņš sevi dēvēja par &quot;neatkarīgu izmeklētāju&quot;, kas specializējas fonda darbības pārkāpumu atklāšanā. Savukārt Pretkorupcijas fonds apgalvoja, ka Remeslo ik gadus saņēmis ap 10 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]] (ap 120 000 [[eiro]]) no Krievijas prezidenta administrācijas &quot;melnās kases&quot; savai darbībai.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Opozicionārs [[Iļja Jašins]] nodēvēja viņu par profesionālu nodevēju.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vot-tak.tv/92152861/remeslo-protiv-putina|title=«Напомнило мятеж Пригожина». Реакция на демарш Z-блогера Ремесло|last=Tak|first=Vot|website=vot-tak.tv|access-date=2026-04-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== 2026. gada notikumi ==
2026. gada 18. martā Remeslo publicēja tekstus sociālajā tīklā [[Telegram]], kurā kritizēja Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] un aicināja viņu atkāpties no amata.&lt;ref name=&quot;guardian&quot; /&gt; Viņš vainoja Putinu neveiksmēs [[Krievijas—Ukrainas karš|karā ar Ukrainu]], [[Interneta cenzūra|Interneta ierobežošanā]] un neleģitīmumā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc tā Krievijas lojālisti — [[Z-blogeris|Z-blogeri]] un ierēdņi bija samulsuši un centās pārbaudīt pozīcijas maiņas īstumu, bet pārliecinājušies, paziņoja, ka viņu cīņubiedram nav izturējuši nervi vai noniecināja viņu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Nākamajā dienā pēc šiem izteikumiem viņš tika ievietots Skvorcova-Stepanova vārdā nosauktajā 3. psihiatriskajā slimnīcā Sanktpēterburgā,&lt;ref name=&quot;reuters&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fontanka.ru/2026/03/19/76319906/|title=Блогер Илья Ремесло находится в психиатрической клинике|website=ФОНТАНКА.ру|access-date=2026-04-22|date=2026-03-19|language=ru}}&lt;/ref&gt; kurā pavadīja mēnesi. Viņš bija ievietots 16. nodaļā, kurā tiek ieslodzīti pacienti ar psihozi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/feature/2026/03/19/bloger-i-donoschik-ilya-remeslo-vystupivshiy-protiv-putina-okazalsya-v-psihiatricheskoy-bolnitse|title=Блогер и доносчик Илья Ремесло, выступивший против Путина, оказался в психиатрической больнице Есть версия, что он пытается избежать уголовного преследования|website=Meduza|access-date=2026-04-22|language=ru}}&lt;/ref&gt; Iznācis viņš paziņoja, ka neko nenožēlojot un paliekot pie saviem pēdējiem uzskatiem, lai gan tagad viņš tos izteiktu diplomātiskākā formā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/kritikovavsij-putina-bloger-ila-remeslo-vysel-iz-psihbolnicy/a-76839521|title=Критиковавший Путина блогер Ремесло вышел из психбольницы|website=dw.com|access-date=2026-04-22|language=ru}}&lt;/ref&gt; Remeslo turpināja savu kritiku un 16. jūlijā viņš publicēja [[Telegram]] postu, ka viss ejot uz Krievijas vadības maiņu jau šajā 2026. gadā, pēc kā viņš atkal tika arestēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theins.ru/news/294972|title=Провластного блогера Илью Ремесло задержали по делу о «фейках» об армии — ТАСС|last=Insider|first=The|website=The Insider|access-date=2026-07-17|date=2026-07-17|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas juristi]]</text>
      <sha1>eabkdkj3ruwqpz0xuip0rzyy480u9ll</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626261</id>
    <revision>
      <id>4495545</id>
      <parentid>4495112</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T03:04:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti)</comment>
      <origin>4495545</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="146275" sha1="8ftpd33itxmnri774rfwcyx46177smt" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Statistika ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta
|-
| [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || 
|-
| [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || 
|-
| [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || 
|-
| [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || 
|-
| [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || 
|-
| [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || 
|-
| [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || 
|-
| [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2729 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || 
|-
| [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || 
|-
| [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || 
|-
| [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || 
|-
| [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || 
|-
| [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || 
|-
| [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || 
|-
| [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || 
|-
| [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || 
|-
| [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || 
|-
| [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2883 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || 
|-
| [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || 
|-
| [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || 
|-
| [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || 
|-
| [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || 
|-
| [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3978 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || 
|-
| [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || 
|-
| [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || 
|-
| [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || 
|-
| [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || 
|-
| [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || 
|-
| [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || 
|-
| [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || 
|-
| [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || 
|-
| [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || 
|-
| [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || 
|-
| [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || 
|-
| [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || 
|-
| [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || 
|-
| [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || 
|-
| [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || 
|-
| [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || 
|-
| [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || 
|-
| [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || 
|-
| [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2615 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || 
|-
| [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4885 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || 
|-
| [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || 
|-
| [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || 
|-
| [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 976 || 5870 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || 
|-
| [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || 
|-
| [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4394 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || 
|-
| [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || 
|-
| [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || 
|-
| [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || 
|-
| [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || 
|-
| [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || 
|-
| [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || 
|-
| [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || 
|-
| [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3944 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || 
|-
| [[Krasnodaras &quot;Lokomotiv-Kuban&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || 
|-
| [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || 
|-
| [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || 
|-
| [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || 
|-
| [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || 
|-
| [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || 
|-
| [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2345 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || 
|-
| [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || 
|-
| [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || 
|-
| [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || 
|-
| [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || 
|-
| [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || 
|-
| [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Rietumarmēņu valoda&lt;/span&gt; || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || 
|-
| [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || 
|-
| [[Traiskirhenes &quot;Lions&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || 
|-
| [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || 
|-
| [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || 
|-
| [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || 
|-
| [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || 
|-
| [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || 
|-
| [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || 
|-
| [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 ||  || 
|-
| [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || 
|-
| [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 ||  || 
|-
| [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 ||  || 
|-
| [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || 
|-
| [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || 
|-
| [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || 
|-
| [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || 
|-
| [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4865 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || 
|-
| [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || 
|-
| [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || 
|-
| [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || 
|-
| [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || 
|-
| [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || 
|-
| [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 ||  || 
|-
| [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || 
|-
| [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || 
|-
| [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || 
|-
| [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || 
|-
| [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16686 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24664 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || 
|-
| [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20815 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || 
|-
| [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44800 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || 
|-
| [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7560 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || 
|-
| [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16776 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || 
|-
| [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]]
|-
| [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || 
|-
| [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 10298 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || 
|-
| [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || 
|-
| [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || 
|-
| [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || 
|-
| [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7076 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12441 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || 
|-
| [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || 
|-
| [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7350 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]]
|-
| [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || 
|-
| [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || 
|-
| [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || 
|-
| [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || 
|-
| [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 19111 || [[d:Q685293|Q685293]] || 
|-
| [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || 
|-
| [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || 
|-
| [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || 
|-
| [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4598 || 11944 || [[d:Q192177|Q192177]] || 
|-
| [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || 
|-
| [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]]
|-
| [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || 
|-
| [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || 
|-
| [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || 
|-
| [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11311 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || 
|-
| [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || 
|-
| [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || 
|-
| [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || 
|-
| [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || 
|-
| [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || 
|-
| [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || 
|-
| [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || 
|-
| [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || 
|-
| [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || 
|-
| [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || 
|-
| [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || 
|-
| [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || 
|-
| [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || 
|-
| [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || 
|-
| [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || 
|-
| [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || 
|-
| [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || 
|-
| [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || 
|-
| [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || 
|-
| [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || 
|-
| [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || 
|-
| [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || 
|-
| [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || 
|-
| [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || 
|-
| [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || 
|-
| [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || 
|-
| [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || 
|-
| [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || 
|-
| [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || 
|-
| [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || 
|-
| [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || 
|-
| [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || 
|-
| [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || 
|-
| [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || 
|-
| [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || 
|-
| [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || 
|-
| [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || 
|-
| [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || 
|-
| [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || 
|-
| [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || 
|-
| [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || 
|-
| [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || 
|-
| [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || 
|-
| [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || 
|-
| [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || 
|-
| [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || 
|-
| [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || 
|-
| [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || 
|-
| [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || 
|-
| [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || 
|-
| [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || 
|-
| [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || 
|-
| [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || 
|-
| [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || 
|-
| [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || 
|-
| [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2772 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || 
|-
| [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || 
|-
| [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || 
|-
| [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || 
|-
| [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || 
|-
| [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || 
|-
| [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || 
|-
| [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || 
|-
| [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || 
|-
| [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || 
|-
| [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || 
|-
| [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || 
|-
| [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || 
|-
| [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || 
|-
| [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || 
|-
| [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || 
|-
| [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || 
|-
| [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || 
|-
| [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || 
|-
| [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || 
|-
| [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || 
|-
| [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || 
|-
| [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || 
|-
| [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || 
|-
| [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || 
|-
| [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || 
|-
| [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || 
|-
| [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || 
|-
| [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || 
|-
| [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || 
|-
| [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || 
|-
| [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || 
|-
| [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || 
|-
| [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || 
|-
| [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || 
|-
| [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || 
|-
| [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || 
|-
| [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || 
|-
| [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || 
|-
| [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || 
|-
| [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || 
|-
| [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || 
|-
| [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || 
|-
| [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || 
|-
| [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || 
|-
| [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || 
|-
| [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || 
|-
| [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || 
|-
| [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || 
|-
| [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || 
|-
| [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || 
|-
| [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || 
|-
| [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || 
|-
| [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || 
|-
| [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || 
|-
| [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3245 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || 
|-
| [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || 
|-
| [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || 
|-
| [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || 
|-
| [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || 
|-
| [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || 
|-
| [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || 
|-
| [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || 
|-
| [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || 
|-
| [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || 
|-
| [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || 
|-
| [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || 
|-
| [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || 
|-
| [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || 
|-
| [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || 
|-
| [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || 
|-
| [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || 
|-
| [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || 
|-
| [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || 
|-
| [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1762 || 3501 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || 
|-
| [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || 
|-
| [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || 
|-
| [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || 
|-
| [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || 
|-
| [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || 
|-
| [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || 
|-
| [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || 
|-
| [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || 
|-
| [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || 
|-
| [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || 
|-
| [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || 
|-
| [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || 
|-
| [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || 
|-
| [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || 
|-
| [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || 
|-
| [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || 
|-
| [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || 
|-
| [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || 
|-
| [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || 
|-
| [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || 
|-
| [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || 
|-
| [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || 
|-
| [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || 
|-
| [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || 
|-
| [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || 
|-
| [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || 
|-
| [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || 
|-
| [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || 
|-
| [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || 
|-
| [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || 
|-
| [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || 
|-
| [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || 
|-
| [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || 
|-
| [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || 
|-
| [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || 
|-
| [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || 
|-
| [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || 
|-
| [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || 
|-
| [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || 
|-
| [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || 
|-
| [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || 
|-
| [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || 
|-
| [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || 
|-
| [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || 
|-
| [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || 
|-
| [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || 
|-
| [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || 
|-
| [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || 
|-
| [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || 
|-
| [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || 
|-
| [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || 
|-
| [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || 
|-
| [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || 
|-
| [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || 
|-
| [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || 
|-
| [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || 
|-
| [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || 
|-
| [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || 
|-
| [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1619 || 3280 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || 
|-
| [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || 
|-
| [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || 
|-
| [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || 
|-
| [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2686 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || 
|-
| [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || 
|-
| [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || 
|-
| [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || 
|-
| [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || 
|-
| [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || 
|-
| [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || 
|-
| [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || 
|-
| [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || 
|-
| [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || 
|-
| [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || 
|-
| [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || 
|-
| [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || 
|-
| [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || 
|-
| [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || 
|-
| [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || 
|-
| [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || 
|-
| [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || 
|-
| [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || 
|-
| [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || 
|-
| [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || 
|-
| [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || 
|-
| [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || 
|-
| [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || 
|-
| [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || 
|-
| [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || 
|-
| [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || 
|-
| [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || 
|-
| [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || 
|-
| [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || 
|-
| [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || 
|-
| [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || 
|-
| [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || 
|-
| [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || 
|-
| [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || 
|-
| [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || 
|-
| [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || 
|-
| [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || 
|-
| [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || 
|-
| [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || 
|-
| [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || 
|-
| [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || 
|-
| [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || 
|-
| [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || 
|-
| [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || 
|-
| [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || 
|-
| [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || 
|-
| [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || 
|-
| [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || 
|-
| [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || 
|-
| [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || 
|-
| [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || 
|-
| [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || 
|-
| [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || 
|-
| [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || 
|-
| [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || 
|-
| [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || 
|-
| [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || 
|-
| [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || 
|-
| [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || 
|-
| [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || 
|-
| [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || 
|-
| [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || 
|-
| [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || 
|-
| [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || 
|-
| [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || 
|-
| [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || 
|-
| [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || 
|-
| [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || 
|-
| [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || 
|-
| [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || 
|-
| [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || 
|-
| [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || 
|-
| [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || 
|-
| [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || 
|-
| [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || 
|-
| [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || 
|-
| [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || 
|-
| [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || 
|-
| [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || 
|-
| [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || 
|-
| [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || 
|-
| [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || 
|-
| [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || 
|-
| [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || 
|-
| [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || 
|-
| [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || 
|-
| [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || 
|-
| [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || 
|-
| [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || 
|-
| [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || 
|-
| [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 ||  || 
|-
| [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || 
|-
| [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || 
|-
| [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || 
|-
| [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || 
|-
| [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || 
|-
| [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || 
|-
| [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || 
|-
| [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || 
|-
| [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9413 || [[d:Q548988|Q548988]] || 
|-
| [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || 
|-
| [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || 
|-
| [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || 
|-
| [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || 
|-
| [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10866 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]]
|-
| [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9458 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || 
|-
| [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1809 || 5551 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1816 || 4504 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5718 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3367 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 7005 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3374 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || 
|-
| [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || 
|-
| [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || 
|-
| [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || 
|-
| [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]]
|-
| [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8187 || [[d:Q857182|Q857182]] || 
|-
| [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18119 || [[d:Q781921|Q781921]] || 
|-
| [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || 
|-
| [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || 
|-
| [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || 
|-
| [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || 
|-
| [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || 
|-
| [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || 
|-
| [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 8888 || 13910 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || 
|-
| [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || 
|-
| [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || 
|-
| [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || 
|-
| [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1672 || 2313 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || 
|-
| [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || 
|-
| [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || 
|-
| [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 873 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || 
|-
| [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || 
|-
| [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || 
|-
| [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || 
|-
| [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || 
|-
| [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || 
|-
| [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || 
|-
| [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || 
|-
| [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || 
|-
| [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || 
|-
| [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11502 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || 
|-
| [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 7776 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || 
|-
| [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || 
|-
| [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || 
|-
| [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || 
|-
| [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 478 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || 
|-
| [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || 
|-
| [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || 
|-
| [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7281 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || 
|-
| [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || 
|-
| [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5094 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || 
|-
| [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || 
|-
| [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || 
|-
| [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6154 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || 
|-
| [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || 
|-
| [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15370 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || 
|-
| [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || 
|-
| [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5287 || [[d:Q648716|Q648716]] || 
|-
| [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || 
|-
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || 
|-
| [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || 
|-
| [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || 
|-
| [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || 
|-
| [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || 
|-
| [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || 
|-
| [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Donas reģions&lt;/span&gt; || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]]
|-
| [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]]
|-
| [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || 
|-
| [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || 
|-
| [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]]
|-
| [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11228 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || 
|-
| [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || 
|-
| [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || 
|-
| [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || 
|-
| [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]]
|-
| [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || 
|-
| [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || 
|-
| [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || 
|-
| [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Krima&lt;/span&gt; || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Saha&lt;/span&gt; || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]]
|-
| [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]]
|-
| [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || 
|-
| [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || 
|-
| [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 750 || 2484 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]]
|-
| [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || 
|-
| [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]]
|-
| [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]]
|-
| [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]]
|-
| [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || 
|-
| [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || 
|-
| [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || 
|-
| [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || 
|-
| [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]]
|-
| [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || 
|-
| [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || 
|-
| [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || 
|-
| [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || 
|-
| [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || 
|-
| [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || 
|-
| [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || 
|-
| [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || 
|-
| [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 662 || 1295 || [[d:Q737263|Q737263]] || 
|-
| [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || 
|-
| [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || 
|-
| [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || 
|-
| [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || 
|-
| [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || 
|-
| [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || 
|-
| [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || 
|-
| [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || 
|-
| [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || 
|-
| [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || 
|-
| [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || 
|-
| [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2650 || [[d:Q470371|Q470371]] || 
|-
| [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5377 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || 
|-
| [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || 
|-
| [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || 
|-
| [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || 
|-
| [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || 
|-
| [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || 
|-
| [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || 
|-
| [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || 
|-
| [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || 
|-
| [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || 
|-
| [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || 
|-
| [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || 
|-
| [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || 
|-
| [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || 
|-
| [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || 
|-
| [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || 
|-
| [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || 
|-
| [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || 
|-
| [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]]
|-
| [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || 
|-
| [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || 
|-
| [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || 
|-
| [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || 
|-
| [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || 
|-
| [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || 
|-
| [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1567 || [[d:Q470446|Q470446]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || 
|-
| [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5311 || [[d:Q916162|Q916162]] || 
|-
| [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || 
|-
| [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || 
|-
| [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || 
|-
| [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || 
|-
| [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || 
|-
| [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || 
|-
| [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || 
|-
| [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || 
|-
| [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || 
|-
| [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || 
|-
| [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || 
|-
| [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || 
|-
| [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || 
|-
| [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || 
|-
| [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2730 || [[d:Q380728|Q380728]] || 
|-
| [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || 
|-
| [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || 
|-
| [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || 
|-
| [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || 
|-
| [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || 
|-
| [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || 
|-
| [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || 
|-
| [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || 
|-
| [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || 
|-
| [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || 
|-
| [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || 
|-
| [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || 
|-
| [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || 
|-
| [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || 
|-
| [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || 
|-
| [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || 
|-
| [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || 
|-
| [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || 
|-
| [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || 
|-
| [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4829 || 8068 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || 
|-
| [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || 
|-
| [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || 
|-
| [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || 
|-
| [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || 
|-
| [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || 
|-
| [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || 
|-
| [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || 
|-
| [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || 
|-
| [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || 
|-
| [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || 
|-
| [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || 
|-
| [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || 
|-
| [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2697 || [[d:Q380000|Q380000]] || 
|-
| [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || 
|-
| [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || 
|-
| [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || 
|-
| [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || 
|-
| [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || 
|-
| [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || 
|-
| [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || 
|-
| [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || 
|-
| [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || 
|-
| [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || 
|-
| [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]]
|-
| [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || 
|-
| [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || 
|-
| [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || 
|-
| [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || 
|-
| [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || 
|-
| [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || 
|-
| [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || 
|-
| [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || 
|-
| [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || 
|-
| [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || 
|-
| [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || 
|-
| [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || 
|-
| [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || 
|-
| [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || 
|-
| [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || 
|-
| [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || 
|-
| [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || 
|-
| [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || 
|-
| [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || 
|-
| [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12909 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || 
|-
| [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || 
|-
| [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || 
|-
| [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || 
|-
| [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || 
|-
| [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || 
|-
| [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || 
|-
| [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || 
|-
| [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || 
|-
| [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || 
|-
| [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || 
|-
| [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || 
|-
| [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || 
|-
| [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || 
|-
| [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || 
|-
| [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4689 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || 
|-
| [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || 
|-
| [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || 
|-
| [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || 
|-
| [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || 
|-
| [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || 
|-
| [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || 
|-
| [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1673 || 4685 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || 
|-
| [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || 
|-
| [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || 
|-
| [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || 
|-
| [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3300 || 5091 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || 
|-
| [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || 
|-
| [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || 
|-
| [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || 
|-
| [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || 
|-
| [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || 
|-
| [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || 
|-
| [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || 
|-
| [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || 
|-
| [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || 
|-
| [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || 
|-
| [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || 
|-
| [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || 
|-
| [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || 
|-
| [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || 
|-
| [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || 
|-
| [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || 
|-
| [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || 
|-
| [[NKVD &quot;Grieķu operācija&quot;]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || 
|-
| [[NKVD &quot;Poļu operācija&quot;]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || 
|-
| [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || 
|-
| [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || 
|-
| [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || 
|-
| [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || 
|-
| [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || 
|-
| [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || 
|-
| [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || 
|-
| [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || 
|-
| [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || 
|-
| [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || 
|-
| [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || 
|-
| [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || 
|-
| [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || 
|-
| [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || 
|-
| [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || 
|-
| [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || 
|-
| [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || 
|-
| [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || 
|-
| [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || 
|-
| [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || 
|-
| [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || 
|-
| [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || 
|-
| [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || 
|-
| [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || 
|-
| [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || 
|-
| [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || 
|-
| [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || 
|-
| [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || 
|-
| [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || 
|-
| [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 5086 || 8282 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || 
|-
| [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || 
|-
| [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || 
|-
| [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || 
|-
| [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || 
|-
| [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || 
|-
| [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || 
|-
| [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || 
|-
| [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || 
|-
| [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || 
|-
| [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || 
|-
| [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || 
|-
| [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || 
|-
| [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || 
|-
| [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || 
|-
| [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || 
|-
| [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || 
|-
| [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || 
|-
| [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 ||  || 
|-
| [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || 
|-
| [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || 
|-
| [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || 
|-
| [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science &amp; Education/Red articles|Ukraine/Science &amp; Education/Red articles]]
|-
| [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || 
|-
| [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || 
|-
| [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || 
|-
| [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || 
|-
| [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || 
|-
| [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || 
|-
| [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || 
|-
| [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || 
|-
| [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || 
|-
| [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || 
|-
| [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || 
|-
| [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || 
|-
| [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2614 || 4689 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || 
|-
| [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || 
|-
| [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || 
|-
| [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1145 || 2091 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || 
|-
| [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || 
|-
| [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || 
|-
| [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || 
|-
| [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || 
|-
| [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || 
|-
| [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || 
|-
| [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || 
|-
| [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || 
|-
| [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || 
|-
| [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || 
|-
| [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || 
|-
| [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || 
|-
| [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || 
|-
| [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || 
|-
| [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || 
|-
| [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || 
|-
| [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || 
|-
| [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || 
|-
| [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2665 || 4792 || [[d:Q713704|Q713704]] || 
|-
| [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || 
|-
| [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || 
|-
| [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || 
|-
| [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3622 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || 
|-
| [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3134 || [[d:Q548471|Q548471]] || 
|-
| [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || 
|-
| [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || 
|-
| [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || 
|-
| [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1798 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || 
|-
| [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || 
|-
| [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || 
|-
| [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || 
|-
| [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || 
|-
| [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || 
|-
| [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11793 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || 
|-
| [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || 
|-
| [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || 
|-
| [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || 
|-
| [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || 
|-
| [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || 
|-
| [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || 
|-
| [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || 
|-
| [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || 
|-
| [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || 
|-
| [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || 
|-
| [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || 
|-
| [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || 
|-
| [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || 
|-
| [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || 
|-
| [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4568 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || 
|-
| [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 2406 || 7335 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || 
|-
| [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || 
|-
| [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4342 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || 
|-
| [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 694 || 4102 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || 
|-
| [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} ||  || Rumānija || 2265 || 6051 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || 
|-
| [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || 
|-
| [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 884 || 4176 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || 
|-
| [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || 
|-
| [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 962 || 4556 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || 
|-
| [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2879 || 9392 || [[d:Q353844|Q353844]] || 
|-
| [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || 
|-
| [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || 
|-
| [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4846 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || 
|-
| [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5798 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || 
|-
| [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || 
|-
| [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5913 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || 
|-
| [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || 
|-
| [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || 
|-
| [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || 
|-
| [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || 
|-
| [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || 
|-
| [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || 
|-
| [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || 
|-
| [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 ||  || 
|-
| [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || 
|-
|}

== Statistika ==
* '''Kopējais rakstu skaits:''' 969
* '''Dalībnieku skaits:''' 32
* '''Dažādu tēmu skaits:''' 16
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9)
* '''Dažādu valstu skaits:''' 56
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1)
* '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,422,831 rakstzīmes
* '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%)

=== Aktīvākie dalībnieki ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,686 rakstzīmes
# {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,580 rakstzīmes
# {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,019 rakstzīmes
# {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,401 rakstzīmes
# {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,479 rakstzīmes
# {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,200 rakstzīmes
# {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,916 rakstzīmes
# {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,292 rakstzīmes
# {{U|Vylks}} - 18 raksti, 30,041 rakstzīmes
# {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes
# {{U|Pirags}} - 17 raksti, 24,891 rakstzīmes
# {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes
# {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes
# {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes
# {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes
# {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes
# {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes
# {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes
# {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes
# {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes
# {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes
# {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,064 rakstzīmes
# {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes
# {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes
# {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes
# {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes
# {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes
# {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes
# {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes
# {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes
# {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>8ftpd33itxmnri774rfwcyx46177smt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Rehviašvili</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626337</id>
    <revision>
      <id>4495486</id>
      <parentid>4443971</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T18:33:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495486</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4885" sha1="0qs9zl7ajewn87udcnofi206vefdxiv" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Aleksandrs Rehviašvili
| fullname = 
| image = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1974|8|6}}
| birth_place = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Tbilisi|td=Gruzija}}
| height = 180
| currentclub = 
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = 
| years1 = 1991—1992
| clubs1 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]
| caps1 = 35
| goals1 = 0
| years2 = 1993—1994
| clubs2 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Guria Lanchkhuti|Guria Lanchkhuti]]
| caps2 = 32
| goals2 = 7
| years3 = 1993—1995
| clubs3 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Metalurgi Rustavi|Metalurgi Rustavi]]
| caps3 = 25
| goals3 = 5
| years4 = 1994
| clubs4 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Temp Shepetivka|Temp Shepetivka]]
| caps4 = 6
| goals4 = 0
| years5 = 1995—1996
| clubs5 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Metalurgi Rustavi|Metalurgi Rustavi]]
| caps5 = 38
| goals5 = 1
| years6 = 1996
| clubs6 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Merani Tbilisi|Merani Tbilisi]]
| caps6 = 10
| goals6 = 2
| years7 = 1997—2002
| clubs7 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC|Skonto]]
| caps7 = 110
| goals7 = 9
| years8 = 2003
| clubs8 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas &quot;Torpedo-Metallurg&quot;]]
| caps8 = 22
| goals8 = 1
| years9 = 2004—2005
| clubs9 = {{flaga|Latvija}} [[FK Ventspils]]
| caps9 = 39
| goals9 = 5
| years10 = 2005
| clubs10 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[FK Baku]]
| caps10 = 8
| goals10 = 0
| years11 = 2006
| clubs11 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jūrmala]]
| caps11 = 8
| manageryears1 = 2010—2011
| managerclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[JFK Olimps]]
| manageryears2 = 2012—2014
| managerclubs2 = {{flaga|Azerbaidžāna}} ''[[Şamaxı FK]]''
| manageryears3 = 2019—2021
| managerclubs3 = {{flaga|Baltkrievija}} [[Saļihorskas &quot;Šahtjor&quot; (futbols)|Saļihorskas &quot;Šahtjor&quot;]]
| manageryears4 = 2021—2022
| managerclubs4 = {{flaga|Gruzija}} [[FC Dinamo Tbilisi|Tbilisi &quot;Dinamo&quot;]]
| manageryears5 = 2024
| managerclubs5 = {{flaga|Latvija}} [[Super Nova]]
| manageryears6 = 2025
| managerclubs6 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]]
| manageryears7 = 2025—pašlaik
| managerclubs7 = {{flaga|Latvija}} ''[[Ogre United]]''
| manageryears8 = 
| managerclubs8 = 
| manageryears9 = 
| managerclubs9 = 
| manageryears10 = 
| managerclubs10 = 
| ni sezonas       = 1999—2006
| ni komanda       = {{fb|GEO}}
| ni spēles(vārti) = {{0}}21 {{0}}(0)
}}

'''Aleksandrs Rehviašvili''' ({{val|ka|ალექსანდრე რეხვიაშვილი}}; dzimis {{dat|1974|8|6}}) ir bijušais [[Gruzija]]s [[futbolists]], pussargs, tagad futbola [[treneris]]. Bijis [[Gruzijas futbola izlase]]s spēlētājs. Karjeras noslēgumā pārsvarā spēlējis Latvijas klubos. Pēc spēlētāja karjeras beigām palicis dzīvot [[Latvija|Latvijā]], kur darbojas kā futbola treneris un organizators.

Karjeras ilgāko posmu pārstavējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubu &quot;[[Skonto FC|Skonto]]&quot;, kurā aizvadījis 110 spēles 6 gadu laikā, būdams arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Spēlējis arī [[Gruzija|Gruzijā]], [[Ukraina|Ukrainā]], [[Krievija|Krievijā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]]. Kapteinis bijis vēl vienā Latvijas Virslīgas klubā [[FK Ventspils]]. Bijis [[Gruzijas futbola izlase]]s spēlētājs laika posmā no 1999. līdz 2006. gadam.

Pēc spēlētāja karjeras beigām sākotnēji nav darbojies futbolā, bet no 2010. gada atgriezies, ieguva trenera licenci&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/30122015-a_uefa_licences_sanemusi_14_latvijas_futb|title=A-UEFA licences saņēmuši 14 Latvijas futbola treneri|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-03-21|date=2015-12-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; un strādājis virknē Latvijas klubu kā [[treneris]] vai sporta direktors. Kopš 2025. gada ir jaunākā [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[Ogre United]]'' galvenais treneris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ogreunited.lv/aleksandrs-rehviasvili-klust-par-jauno-ogre-united-galveno-treneri/|title=Aleksandrs Rehviašvili kļūst par jauno “Ogre United” galveno treneri|last=admin|website=FK Ogre United|access-date=2026-03-21|language=lv-LV|archive-date=2026-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20260106003619/https://ogreunited.lv/aleksandrs-rehviasvili-klust-par-jauno-ogre-united-galveno-treneri/}}&lt;/ref&gt;

A. Rehviašvili ir ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] un brīvi pārvalda [[Latviešu valoda|latviešu valodu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Pertija, Tamazs}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tbilisi dzimušie]]
[[Kategorija:Gruzijas futbolisti]]
[[Kategorija:Gruzijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Latvijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Ventspils spēlētāji]]
[[Kategorija:Tbilisi &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>0qs9zl7ajewn87udcnofi206vefdxiv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626708</id>
    <revision>
      <id>4495546</id>
      <parentid>4495113</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T03:04:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums</comment>
      <origin>4495546</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4252" sha1="4mzloqgp13iyzwmlufvtgaeif8qsa59" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Rezultāti ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.

Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.''

=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 1,437,506 baiti
# {{U|Kikos}} - 918,384 baiti
# {{U|Egilus}} - 877,257 baiti
# {{U|Treisijs}} - 268,017 baiti
# {{U|Tankists}} - 253,034 baiti
# {{U|MC2013}} - 183,501 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 170,044 baiti
# {{U|Biafra}} - 149,094 baiti
# {{U|Lasks}} - 127,488 baiti
# {{U|Bendžamins}} - 112,062 baiti
# {{U|Vylks}} - 104,511 baiti
# {{U|Dainis}} - 87,207 baiti
# {{U|Pirags}} - 43,490 baiti
# {{U|Papuass}} - 32,125 baiti
# {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti
# {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti
# {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti
# {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti
# {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti
# {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti
# {{U|XD991}} - 5,913 baiti
# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,787 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,629 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti
# {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 0 baiti

=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,787 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,629 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti
# {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 0 baiti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 38 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti
# {{U|Treisijs}} - 15 raksti
# {{U|MC2013}} - 11 raksti
# {{U|Kikos}} - 4 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Papuass}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.''

=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti
# {{U|MC2013}} - 9 raksti
# {{U|Egilus}} - 8 raksti
# {{U|Treisijs}} - 4 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 2 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 14 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti
# {{U|Treisijs}} - 2 raksti

=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti
# {{U|Treisijs}} - 1 raksti
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>4mzloqgp13iyzwmlufvtgaeif8qsa59</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armands Māliņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627163</id>
    <revision>
      <id>4495468</id>
      <parentid>4495433</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T16:10:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-40197-56</username>
        <id>148080</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ Teikt, ka covid vakcīnas izraisa vēzi un manipulatīvi sagraizīt ziņu sižetu (kā minēts atsaucē) ir maldināšana, nevis vienkārši &quot;iestāšanās pret&quot;. &quot;Iestājās pret&quot; izklausās, ka viņš godprātīgi ir pret C19 vakcīnām, nevis izplata maldinošu informāciju.</comment>
      <origin>4495468</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21950" sha1="i7bubh4v23geith1hyhxkc2mwq53xsh" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Armands Māliņš
| attēls              = Armands_malins.jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Armands Māliņš 2025. gadā
| amats               = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums         = {{dat|1994|6|9|N}}
| term_beigas         = {{dat|1997|3|25|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1962|11|16}}
| dzim_vieta          = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| tautība             = [[Latvieši|latvietis]]&lt;ref name=&quot;svaj25&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš - 12. &quot;SUVERĒNĀ VARA&quot;, APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI - PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas |url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/37960-armands-malins/ |website=dati.cvk.lv |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|6|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| partija             = [[Komjaunatne]] {{small|(?—?)}}&lt;br /&gt;[[Latvijas Tautas fronte|LTF]] {{small|(?—?)}}&lt;br /&gt;[[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|LNDP]] {{small|(1991—2003)}}&lt;br /&gt;[[Neatkarīgais politiķis|bezpartejisks]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=🇱🇻Cīņa par Rīgu. Ideja ir svarīgāka par partijiskumu |url=https://t.me/ViedaisManels/7458 |website=Telegram |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=🇱🇻🤩🫣Milžu cīņas X. Iedvesmītis iz tautas VS reklāmas guru |url=https://t.me/ViedaisManels/8547 |website=Telegram |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2026|1|25||bez}} |quote=Īsti neizpratu, kas ir tie “jūs”, jo esmu bezpartejisks, taču lai nu paliek.}}&lt;/ref&gt; {{small|(?—pašlaik)}}
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = Aelita&lt;ref name=&quot;kakis&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Muula |first1=Anita |title=Kaķis uz tribīnes |journal=Literatūra. Māksla. Mēs. |date={{dat|1997|8|28||bez}} |volume=Nr.35 |page=5. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552262%7Carticle:DIVL94 |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{small|(prec. 1982—?)}}&lt;br /&gt; Olga&lt;ref name=&quot;olg&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=In Memoriam |url=https://t.me/ViedaisManels/7629 |website=[[Telegram]] |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|5|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{small|(civillaulība, mir. 2025)}}
| bērni               = meita un dēls&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt;
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
{{Infokaste
| bodystyle      = {{WPMILHIST Infobox style|main_box_raw}}
| above          = Militārais un tiesībaizsardzības dienests
| abovestyle     = {{WPMILHIST Infobox style|header_raw}}
| label1         = Dienesta pakāpe
| data1          = milicijas [[seržants]]&lt;br /&gt;[[virsniekvietnieks]] (IeVP)
| label2         = Dienesta laiks
| data2          = [[1980. gadi]]—[[1990. gadi|1990. gadu]] sākums&lt;br /&gt;2003―? (IeVP)
| label3         = Valsts
| data3          = {{URS}}&lt;br /&gt;{{LAT}}
| label4         = Struktūra
| data4          = [[Attēls:Communist_star_with_golden_border_and_red_rims.svg|22px]] [[Padomju armija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Coat_of_arms_of_the_Soviet_Union_(1956–1991).svg|22px]] [[Padomju milicija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Coat_of_arms_of_Latvia.svg|22px]] [[LR Īpašās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības|LR Īpašie kārtības sargi]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_None.svg|22px]] [[Latviešu Nacionālā gvarde]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Latvijas_Republikas_papildinātais_mazais_ģerbonis.svg|22px]] [[Ieslodzījuma vietu pārvalde|IeVP]]
| label5         = Vienība
| data5          = Latvijas PSR lekšlietu ministrijas ārpusresoru apsardzes pulks&lt;ref name=&quot;milickonf&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Šablovskis |first1=Arnis |title=Par kādu konfliktu |journal=[[Padomju Jaunatne]] |date={{dat|1988|11|03||bez}} |volume=Nr.210 |page=3. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:827843%7Carticle:DIVL259%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86S%20 |accessdate={{dat|2026|3|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;LR Īpašo kārtības sargu štābs&lt;ref name=&quot;kartib&quot; /&gt;
| label6         = Komandēja
| data6          = Latviešu Nacionālā gvarde
| label7         = Kaujas
| data7          = [[Rīgas Latviešu biedrība|RLB]] ēkas ieņemšana (1992)
}}
'''Armands Māliņš''' ir [[latvieši|latviešu]] bijušais [[kombatants|paramilitārists]], [[Milicija (policija)|milicis]], cietuma uzraugs, [[politiķis]], apsargs&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt; un [[Tīmekļa žurnāls|blogeris]].&lt;ref name=&quot;sv25&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=23. Armands Māliņš |url=https://suverenavara.lv/komanda/23-armands-malins/ |website=suverenavara.lv |publisher=[[Suverēnā vara]] |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2025||||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260429185441/https://suverenavara.lv/komanda/23-armands-malins/ }}&lt;/ref&gt; Bijis [[Rīgas dome]]s deputāts ([[Rīgas dome (1994—1997)|1994—1997]]) un [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas]] (LNDP) priekšsēdētājs (1991—2002). Pazīstams ar [[Literatūra|literāro]] [[Pseidonīms|pseidonīmu]] '''Viedais Manels'''.&lt;ref name=&quot;sv25&quot; /&gt; Ir izdienas pensionārs.&lt;ref name=&quot;sv25&quot; /&gt;

== Dzīvesgājums ==
Armands Māliņš dzimis 1962. gada 16. novembrī.&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=16. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/304988-16-novembra-jubilari-un-notikumi-latvija-un-pasaule |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2018|11|16||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 1982. gadā absolvējis [[Rīgas Teikas vidusskola|Rīgas 36. vidusskolu]]. No 1983. līdz 1985. gadam dienējis obligātajā militārajā dienestā [[Padomju armija|Padomju armijā]].&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; 1986. gadā uzsāka darbu [[Padomju milicija|padomju milicijā]],&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; ieguvis milicijas [[Seržants|seržanta]] dienesta pakāpi.&lt;ref name=&quot;barikadop&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par kritisko kritiku - Barikadopēdija |url=https://www.barikadopedija.lv/raksti/888025 |website=www.barikadopedija.lv |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 1988. gadā milicijā veidojis [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) atbalsta grupu,&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; kā dēļ nonācis konfliktā ar priekšniecību.&lt;ref name=&quot;barikadop&quot; /&gt;

1990. gadu sākumā bijis [[LR Īpašās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības|Latvijas īpašo kārtības sargu štāba]] priekšnieka palīgs.&lt;ref name=&quot;kartib&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Saulītis |first1=A. |title=JŪRMALAS ANTANTE? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:480076%7Carticle:DIVL62%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20M%C4%81li%C5%86a%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Jūrmala |date={{dat|1990|8|2||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc tam publicējis rakstus laikrakstā &quot;[[Pilsonis (laikraksts)|Pilsonis]]&quot;.&lt;ref name=&quot;pilson&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=PRORIETUMNIECISKO IDEJU PAUDĒJU VAJĀŠANA UN ANTISEMĪTISMS PADOMJU LATVIJĀ TURPINĀS |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:836414%7Carticle:DIVL343%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Pilsonis |issue=Nr.47 |date={{dat|1991|11|26||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pilson2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Paziņojums |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:815813%7Carticle:DIVL83%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Pilsonis |issue=Nr.3 |date={{dat|1992|1|21||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

1991. gada 3. februārī kopā ar grupiņu bijušo [[Barikāžu laiks|Barikāžu]] aizstāvju nodibināja [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|Latvijas Nacionāli demokrātisko partiju (Amerikas ceļš)]].&lt;ref name=&quot;muzej&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pirms trīsdesmit gadiem. Smagais pārbaudījumu laiks – cīņa par Rīgas Latviešu biedrību (no Jāņa Graudoņa arhīva Turaidas muzejrezervātā) |url=https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ |website=turaida-muzejs.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|9|7||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240303053235/https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ }}&lt;/ref&gt;

1992. gadā, atbildot uz [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardze]]s izveidi, dibinājis paramilitāru organizāciju [[Latviešu Nacionālā gvarde]] (LNG) jeb Nacionālā gvarde (NG).&lt;ref name=&quot;dib&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=ARMANDS MĀLIŅŠ DIBINA GVARDI |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552577%7Carticle:DIVL373%7Cquery:ARMANDS%20M%C4%80LI%C5%85%C5%A0%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.45 |date={{dat|1992|3|17||bez}} |page=4 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Nacionālā gvarde tika uzskatīta par LNDP paramilitāro spārnu un kopā ar citām [[Galēji labēja politika|galēji labējām]] organizācijām 1992. gadā plānoja veikt bruņotu [[Valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] pret [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstāko Padomi]] un [[Latvijas Republikas Ministru padome|LR Ministru padomi]].&lt;ref name=&quot;page1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:1%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=1 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;page2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:2%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Kāds [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|LR Aizsardzības ministrija]]s darbinieks sacīja ka A. Māliņš savācis cilvēkus kuri ir spējīgi veikt [[Terorisms|teroraktus]].&lt;ref name=&quot;page2&quot; /&gt;

1992.―1993. gada [[Rīgas Latviešu biedrība]]s (RLB) divvaldības krīzes laikā Māliņš bija RLB priekšsēdētāja vietnieka [[Ilmārs Drullis|Ilmāra Druļļa]] sabiedrotais cīņā pret RLB priekšsēdētāju [[Jānis Graudonis|Jāni Graudoni]]. Šajā laikā Māliņš atradās RLB Valstiskās apziņas komisijas vadītāja, runasvīra un valdes locekļa amatos.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt;

Naktī uz 1992. gada 8. septembri I. Druļļa sabiedrotā A. Māliņa vadītā paramilitārā grupējuma Nacionālā gvarde kaujinieki neitralizēja RLB namā dežurējošos policistus un pārņēma ēku savā kontrolē. Māliņa komandētie kaujinieki sāka celt barikādes un pūlējās panākt [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardze]]s atbalstu cīņai pret [[Latvijas Valsts policija|Valsts policiju]]. RLB ēkas sagrābšana tomēr neizdevās, jo LR Zemessardze neatbalstīja ēkas sagrābšanu un policija bez lielām grūtībām atjaunoja sabiedrisko kārtību ēkā.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt; Galu galā Drullis un Māliņš zaudēja cīņā par varu RLB un Graudonis palika RLB vadītāja amatā.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt;

[[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|1994. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Māliņu ievēlēja par Rīgas domes deputātu.&lt;ref name=&quot;malievel&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |title=LATVIJAS LIELO PILSĒTU DOMJU UN RAJONU PADOMJU DEPUTĀTI |journal=[[Latvijas Vēstnesis]] |date={{dat|1994|06|04||bez}} |volume=Nr.66 |page=1. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:1254364%7Carticle:DIVL26 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Māliņš bija vienīgais domē no LNDP saraksta ievēlētais deputāts.&lt;ref name=&quot;malievel&quot; /&gt;

1995. gada 15. marta naktī [[Rīgas pašvaldības policija|Rīgas policijas patruļdienests]] aizturēja Rīgas domes deputātu, pilsētas drošības un kārtības komitejas locekli Armandu Māliņu, kurš dzērumā izsita kāda [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]s daudzstāvu nama durvju un logu stiklus.&lt;ref name=&quot;huligan&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Spruģis |first1=Mārtiņš |title=Rīgas domes deputāts Armands Māliņš dzer un dauza logus |journal=[[Neatkarīgā Cīņa]] |date={{dat|1995|3|17||bez}} |volume=Nr.62 |page=8. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552814%7Carticle:DIVL599 |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņam tika konstatēts 1,5 promiļu alkohola reibums.&lt;ref name=&quot;huligan&quot; /&gt; Dzīvoklis piederēja [[Latvijas Nacionālā sieviešu līga|Latvijas Nacionālās sieviešu līgas]] priekšsēdētājas vietniecei [[Benita Ziemele|Benitai Ziemelei]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Domnieki neprot bremzēt |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:923712%7Carticle:DIVL968 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Lauku Avīze]] |issue=Nr.23 |date={{dat|1995|3|21||bez}} |page=31 |language=lv}}&lt;/ref&gt; LNDP valde Māliņam izteica &quot;stingro brīdinājumu&quot;, kā arī izplatīja paziņojumu ka šis incidents ir plānota [[provokācija]] pret Māliņu ar mērķi graut LNDP prestižu.&lt;ref name=&quot;brid&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Sproģis |first1=Andris |title=Armandam Māliņam izteikts stingrais brīdinājums |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:552819%7Carticle:DIVL491%7Cquery:Armandam%20M%C4%81li%C5%86am%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Neatkarīgā Cīņa]] |issue=Nr.66 |date={{dat|1995|3|22||bez}} |page=8 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Māliņš no LNDP saraksta neveiksmīgi kandidēja 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]]&lt;ref name=&quot;sest&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=6. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija |url=https://www.cvk.lv/lv/6-saeimas-velesanas |website=www.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]].&lt;ref name=&quot;devast&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kopējie rezultāti |url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/base/base.vel7.sa3 |website=archive.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Nereģistrētās Latvijas [[Krievu nacionālā vienotība|barkašoviešu]] organizācijas &quot;Krievu nacionālā vienotība Latvijā&quot; un LNDP apvienošanās kongresā 2002. gada 25. maijā Māliņu LNDP priekšsēža amatā nomainīja barkašoviešu vadītājs [[Jevgēņijs Osipovs]].&lt;ref name=&quot;prks&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Osipovs ievēlēts par LNDP priekšsēdi |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3269685/osipovs-ievelets-par-lndp-priekssedi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk internetā tika publicēti attēli kuros redzams kā Osipovs un Māliņš pacēluši rokas [[Romiešu sveiciens|romiešu sveicienā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=«Русский Марш» в Риге. - 10 Сентября 2007 - Русская Прибалтика |url=http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 |website=russbalt.ucoz.ru |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2013|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130513191215/http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši vēlas startēt pašvaldību vēlēšanās Liepājā |url=https://www.tvnet.lv/6192681/barkasoviesi-velas-startet-pasvaldibu-velesanas-liepaja |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Ap 80 ‘barkašoviešu’ iestājušies Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3265315/ap-80-barkasoviesu-iestajusies-latvijas-nacionali-demokratiskaja-partija |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš, viņš arī &quot;Viedais Manels&quot;,... |url=https://x.com/ervinsk/status/1678112023215845377 |website=x.com |publisher=@ervinsk |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2023|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

LNDP biedri 2002. gada 7. septembrī izplatīja aptuveni tūkstotis lapiņu &quot;[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]&quot; līdera [[Einars Repše|Einara Repšes]] atbalstam.&lt;ref name=&quot;repse&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši atbalsta Repši |url=https://www.tvnet.lv/6272996/barkasoviesi-atbalsta-repsi |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2002|9|7||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Māliņš, tolaik LNDP goda tiesas priekšsēdis, slavēja Repši. Savukārt, Repše uzskatīja, ka LNDP atbalsts ir [[Rusofīlisms|prokrievisko]] spēku organizēta &quot;Jaunā laika&quot; nomelnošanas kampaņa.&lt;ref name=&quot;repse&quot; /&gt;

[[Valsts drošības dienests|Drošības policija]] (DP) 2003. gadā aizdomās par iespējamu nacionālā naida kurināšanu vērtēja A. Māliņa iespējams, [[Antisemītisms|antisemītiskos]], izteikumus partijas interneta vietnē aryan.lv.&lt;ref name=&quot;dp&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Izvērtē Māliņa publikāciju internetā |url=https://www.delfi.lv/161/criminal/4674714/izverte-malina-publikaciju-interneta |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2003|1|27||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Māliņš jau iepriekš bija nonācis tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā par nesankcionētu mītiņu un gājienu organizēšanu, kā arī par nereģistrētās barkašoviešu organizācijas popularizēšanu.&lt;ref name=&quot;dom&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši pošas uz Liepājas domi |url=https://www.apollo.lv/4707746/barkasoviesi-posas-uz-liepajas-domi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[apollo.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2004. gada nogalē ziņots ka Armands Māliņš aptuveni gadu vairs neesot LNDP biedrs&lt;ref name=&quot;rev&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP Liepājā sola «sociālo revolūciju» |url=https://www.apollo.lv/4708437/lndp-liepaja-sola-socialo-revoluciju |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2004|11|13||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un strādājot par cietuma uzraugu.&lt;ref name=&quot;dom&quot; /&gt;

[[2010. gadi|2010]]. un [[2020. gadi|2020. gados]] publicējis viedokļrakstus tādās vietnēs kā [[Delfi (portāls)|delfi.lv]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Armands Māliņš: Ierosinājums latviešu valodas jaunvārda darināšanai |url=https://www.delfi.lv/193/politics/41975354/armands-malins-ierosinajums-latviesu-valodas-jaunvarda-darinasanai |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2011|12|12||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Armands Māliņš: Kurinātā histērija pret Krieviju ir mesli ES un ASV kaklakungiem |url=https://www.delfi.lv/193/politics/44406271/armands-malins-kurinata-histerija-pret-krieviju-ir-mesli-es-un-asv-kaklakungiem |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2014|4|22||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un pietiek.com,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Pietiek :: Latvijas ārpolitikas vadākšņi nemierā ar Mieriņu |url=https://pietiek.com/raksti/latvijas_arpolitikas_vadaksni_nemiera_ar_mierinu/ |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=pietiek.com |date={{dat|2026|1|23||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī sācis veidot blogu savos [[Sociālais medijs|sociālo mediju]] profilos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Viedais Manels |url=https://x.com/ViedaisManels |website=X (formerly Twitter) |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Viedais Manels |url=https://t.me/ViedaisManels |website=Telegram |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] neveiksmīgi kandidējis no &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā.&lt;ref name=&quot;lpv22&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš - 12. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ - 14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS |url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/armands-malins |website=sv2022.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|9|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja partijas &quot;[[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; sarakstā, taču netika ievēlēts.&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt;

2025. gadā pētnieciskās žurnālistikas centrs [[Re:Baltica]] nosauca Māliņu par dezinformatoru saistībā ar maldināšanu par [[COVID-19 vakcīna|Covid-19 vakcīnām]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2026/07/jauni-cilveki-biezak-slimo-ar-vezi-bet-ta-celonis-nav-kovida-potes/|title=Jauni cilvēki biežāk slimo ar vēzi, bet tā cēlonis nav kovida potes|last=Siliņš|first=Ronalds|website=Re:Baltica|access-date=2026-07-17|date=2026-07-17|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

{{DEFAULTSORT:Māliņš, Armands}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]</text>
      <sha1>i7bubh4v23geith1hyhxkc2mwq53xsh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495470</id>
      <parentid>4495468</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T16:29:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Chuubii</username>
        <id>92815</id>
      </contributor>
      <comment>papildu atsauce</comment>
      <origin>4495470</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22371" sha1="ia048t9axzhwoz1iy3cmfiol0r0g8mp" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Armands Māliņš
| attēls              = Armands_malins.jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Armands Māliņš 2025. gadā
| amats               = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums         = {{dat|1994|6|9|N}}
| term_beigas         = {{dat|1997|3|25|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1962|11|16}}
| dzim_vieta          = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| tautība             = [[Latvieši|latvietis]]&lt;ref name=&quot;svaj25&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš - 12. &quot;SUVERĒNĀ VARA&quot;, APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI - PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas |url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/37960-armands-malins/ |website=dati.cvk.lv |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|6|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| partija             = [[Komjaunatne]] {{small|(?—?)}}&lt;br /&gt;[[Latvijas Tautas fronte|LTF]] {{small|(?—?)}}&lt;br /&gt;[[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|LNDP]] {{small|(1991—2003)}}&lt;br /&gt;[[Neatkarīgais politiķis|bezpartejisks]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=🇱🇻Cīņa par Rīgu. Ideja ir svarīgāka par partijiskumu |url=https://t.me/ViedaisManels/7458 |website=Telegram |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=🇱🇻🤩🫣Milžu cīņas X. Iedvesmītis iz tautas VS reklāmas guru |url=https://t.me/ViedaisManels/8547 |website=Telegram |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2026|1|25||bez}} |quote=Īsti neizpratu, kas ir tie “jūs”, jo esmu bezpartejisks, taču lai nu paliek.}}&lt;/ref&gt; {{small|(?—pašlaik)}}
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = Aelita&lt;ref name=&quot;kakis&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Muula |first1=Anita |title=Kaķis uz tribīnes |journal=Literatūra. Māksla. Mēs. |date={{dat|1997|8|28||bez}} |volume=Nr.35 |page=5. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552262%7Carticle:DIVL94 |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{small|(prec. 1982—?)}}&lt;br /&gt; Olga&lt;ref name=&quot;olg&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=In Memoriam |url=https://t.me/ViedaisManels/7629 |website=[[Telegram]] |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|5|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{small|(civillaulība, mir. 2025)}}
| bērni               = meita un dēls&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt;
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
{{Infokaste
| bodystyle      = {{WPMILHIST Infobox style|main_box_raw}}
| above          = Militārais un tiesībaizsardzības dienests
| abovestyle     = {{WPMILHIST Infobox style|header_raw}}
| label1         = Dienesta pakāpe
| data1          = milicijas [[seržants]]&lt;br /&gt;[[virsniekvietnieks]] (IeVP)
| label2         = Dienesta laiks
| data2          = [[1980. gadi]]—[[1990. gadi|1990. gadu]] sākums&lt;br /&gt;2003―? (IeVP)
| label3         = Valsts
| data3          = {{URS}}&lt;br /&gt;{{LAT}}
| label4         = Struktūra
| data4          = [[Attēls:Communist_star_with_golden_border_and_red_rims.svg|22px]] [[Padomju armija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Coat_of_arms_of_the_Soviet_Union_(1956–1991).svg|22px]] [[Padomju milicija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Coat_of_arms_of_Latvia.svg|22px]] [[LR Īpašās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības|LR Īpašie kārtības sargi]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_None.svg|22px]] [[Latviešu Nacionālā gvarde]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Latvijas_Republikas_papildinātais_mazais_ģerbonis.svg|22px]] [[Ieslodzījuma vietu pārvalde|IeVP]]
| label5         = Vienība
| data5          = Latvijas PSR lekšlietu ministrijas ārpusresoru apsardzes pulks&lt;ref name=&quot;milickonf&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Šablovskis |first1=Arnis |title=Par kādu konfliktu |journal=[[Padomju Jaunatne]] |date={{dat|1988|11|03||bez}} |volume=Nr.210 |page=3. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:827843%7Carticle:DIVL259%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86S%20 |accessdate={{dat|2026|3|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;LR Īpašo kārtības sargu štābs&lt;ref name=&quot;kartib&quot; /&gt;
| label6         = Komandēja
| data6          = Latviešu Nacionālā gvarde
| label7         = Kaujas
| data7          = [[Rīgas Latviešu biedrība|RLB]] ēkas ieņemšana (1992)
}}
'''Armands Māliņš''' ir [[latvieši|latviešu]] bijušais [[kombatants|paramilitārists]], [[Milicija (policija)|milicis]], cietuma uzraugs, [[politiķis]], apsargs&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt; un [[Tīmekļa žurnāls|blogeris]].&lt;ref name=&quot;sv25&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=23. Armands Māliņš |url=https://suverenavara.lv/komanda/23-armands-malins/ |website=suverenavara.lv |publisher=[[Suverēnā vara]] |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2025||||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260429185441/https://suverenavara.lv/komanda/23-armands-malins/ }}&lt;/ref&gt; Bijis [[Rīgas dome]]s deputāts ([[Rīgas dome (1994—1997)|1994—1997]]) un [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas]] (LNDP) priekšsēdētājs (1991—2002). Pazīstams ar [[Literatūra|literāro]] [[Pseidonīms|pseidonīmu]] '''Viedais Manels'''.&lt;ref name=&quot;sv25&quot; /&gt; Ir izdienas pensionārs.&lt;ref name=&quot;sv25&quot; /&gt;

== Dzīvesgājums ==
Armands Māliņš dzimis 1962. gada 16. novembrī.&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=16. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/304988-16-novembra-jubilari-un-notikumi-latvija-un-pasaule |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2018|11|16||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 1982. gadā absolvējis [[Rīgas Teikas vidusskola|Rīgas 36. vidusskolu]]. No 1983. līdz 1985. gadam dienējis obligātajā militārajā dienestā [[Padomju armija|Padomju armijā]].&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; 1986. gadā uzsāka darbu [[Padomju milicija|padomju milicijā]],&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; ieguvis milicijas [[Seržants|seržanta]] dienesta pakāpi.&lt;ref name=&quot;barikadop&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par kritisko kritiku - Barikadopēdija |url=https://www.barikadopedija.lv/raksti/888025 |website=www.barikadopedija.lv |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 1988. gadā milicijā veidojis [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) atbalsta grupu,&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; kā dēļ nonācis konfliktā ar priekšniecību.&lt;ref name=&quot;barikadop&quot; /&gt;

1990. gadu sākumā bijis [[LR Īpašās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības|Latvijas īpašo kārtības sargu štāba]] priekšnieka palīgs.&lt;ref name=&quot;kartib&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Saulītis |first1=A. |title=JŪRMALAS ANTANTE? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:480076%7Carticle:DIVL62%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20M%C4%81li%C5%86a%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Jūrmala |date={{dat|1990|8|2||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc tam publicējis rakstus laikrakstā &quot;[[Pilsonis (laikraksts)|Pilsonis]]&quot;.&lt;ref name=&quot;pilson&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=PRORIETUMNIECISKO IDEJU PAUDĒJU VAJĀŠANA UN ANTISEMĪTISMS PADOMJU LATVIJĀ TURPINĀS |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:836414%7Carticle:DIVL343%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Pilsonis |issue=Nr.47 |date={{dat|1991|11|26||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pilson2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Paziņojums |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:815813%7Carticle:DIVL83%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Pilsonis |issue=Nr.3 |date={{dat|1992|1|21||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

1991. gada 3. februārī kopā ar grupiņu bijušo [[Barikāžu laiks|Barikāžu]] aizstāvju nodibināja [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|Latvijas Nacionāli demokrātisko partiju (Amerikas ceļš)]].&lt;ref name=&quot;muzej&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pirms trīsdesmit gadiem. Smagais pārbaudījumu laiks – cīņa par Rīgas Latviešu biedrību (no Jāņa Graudoņa arhīva Turaidas muzejrezervātā) |url=https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ |website=turaida-muzejs.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|9|7||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240303053235/https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ }}&lt;/ref&gt;

1992. gadā, atbildot uz [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardze]]s izveidi, dibinājis paramilitāru organizāciju [[Latviešu Nacionālā gvarde]] (LNG) jeb Nacionālā gvarde (NG).&lt;ref name=&quot;dib&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=ARMANDS MĀLIŅŠ DIBINA GVARDI |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552577%7Carticle:DIVL373%7Cquery:ARMANDS%20M%C4%80LI%C5%85%C5%A0%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.45 |date={{dat|1992|3|17||bez}} |page=4 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Nacionālā gvarde tika uzskatīta par LNDP paramilitāro spārnu un kopā ar citām [[Galēji labēja politika|galēji labējām]] organizācijām 1992. gadā plānoja veikt bruņotu [[Valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] pret [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstāko Padomi]] un [[Latvijas Republikas Ministru padome|LR Ministru padomi]].&lt;ref name=&quot;page1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:1%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=1 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;page2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:2%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Kāds [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|LR Aizsardzības ministrija]]s darbinieks sacīja ka A. Māliņš savācis cilvēkus kuri ir spējīgi veikt [[Terorisms|teroraktus]].&lt;ref name=&quot;page2&quot; /&gt;

1992.―1993. gada [[Rīgas Latviešu biedrība]]s (RLB) divvaldības krīzes laikā Māliņš bija RLB priekšsēdētāja vietnieka [[Ilmārs Drullis|Ilmāra Druļļa]] sabiedrotais cīņā pret RLB priekšsēdētāju [[Jānis Graudonis|Jāni Graudoni]]. Šajā laikā Māliņš atradās RLB Valstiskās apziņas komisijas vadītāja, runasvīra un valdes locekļa amatos.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt;

Naktī uz 1992. gada 8. septembri I. Druļļa sabiedrotā A. Māliņa vadītā paramilitārā grupējuma Nacionālā gvarde kaujinieki neitralizēja RLB namā dežurējošos policistus un pārņēma ēku savā kontrolē. Māliņa komandētie kaujinieki sāka celt barikādes un pūlējās panākt [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardze]]s atbalstu cīņai pret [[Latvijas Valsts policija|Valsts policiju]]. RLB ēkas sagrābšana tomēr neizdevās, jo LR Zemessardze neatbalstīja ēkas sagrābšanu un policija bez lielām grūtībām atjaunoja sabiedrisko kārtību ēkā.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt; Galu galā Drullis un Māliņš zaudēja cīņā par varu RLB un Graudonis palika RLB vadītāja amatā.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt;

[[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|1994. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Māliņu ievēlēja par Rīgas domes deputātu.&lt;ref name=&quot;malievel&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |title=LATVIJAS LIELO PILSĒTU DOMJU UN RAJONU PADOMJU DEPUTĀTI |journal=[[Latvijas Vēstnesis]] |date={{dat|1994|06|04||bez}} |volume=Nr.66 |page=1. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:1254364%7Carticle:DIVL26 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Māliņš bija vienīgais domē no LNDP saraksta ievēlētais deputāts.&lt;ref name=&quot;malievel&quot; /&gt;

1995. gada 15. marta naktī [[Rīgas pašvaldības policija|Rīgas policijas patruļdienests]] aizturēja Rīgas domes deputātu, pilsētas drošības un kārtības komitejas locekli Armandu Māliņu, kurš dzērumā izsita kāda [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]s daudzstāvu nama durvju un logu stiklus.&lt;ref name=&quot;huligan&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Spruģis |first1=Mārtiņš |title=Rīgas domes deputāts Armands Māliņš dzer un dauza logus |journal=[[Neatkarīgā Cīņa]] |date={{dat|1995|3|17||bez}} |volume=Nr.62 |page=8. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552814%7Carticle:DIVL599 |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņam tika konstatēts 1,5 promiļu alkohola reibums.&lt;ref name=&quot;huligan&quot; /&gt; Dzīvoklis piederēja [[Latvijas Nacionālā sieviešu līga|Latvijas Nacionālās sieviešu līgas]] priekšsēdētājas vietniecei [[Benita Ziemele|Benitai Ziemelei]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Domnieki neprot bremzēt |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:923712%7Carticle:DIVL968 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Lauku Avīze]] |issue=Nr.23 |date={{dat|1995|3|21||bez}} |page=31 |language=lv}}&lt;/ref&gt; LNDP valde Māliņam izteica &quot;stingro brīdinājumu&quot;, kā arī izplatīja paziņojumu ka šis incidents ir plānota [[provokācija]] pret Māliņu ar mērķi graut LNDP prestižu.&lt;ref name=&quot;brid&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Sproģis |first1=Andris |title=Armandam Māliņam izteikts stingrais brīdinājums |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:552819%7Carticle:DIVL491%7Cquery:Armandam%20M%C4%81li%C5%86am%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Neatkarīgā Cīņa]] |issue=Nr.66 |date={{dat|1995|3|22||bez}} |page=8 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Māliņš no LNDP saraksta neveiksmīgi kandidēja 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]]&lt;ref name=&quot;sest&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=6. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija |url=https://www.cvk.lv/lv/6-saeimas-velesanas |website=www.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]].&lt;ref name=&quot;devast&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kopējie rezultāti |url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/base/base.vel7.sa3 |website=archive.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Nereģistrētās Latvijas [[Krievu nacionālā vienotība|barkašoviešu]] organizācijas &quot;Krievu nacionālā vienotība Latvijā&quot; un LNDP apvienošanās kongresā 2002. gada 25. maijā Māliņu LNDP priekšsēža amatā nomainīja barkašoviešu vadītājs [[Jevgēņijs Osipovs]].&lt;ref name=&quot;prks&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Osipovs ievēlēts par LNDP priekšsēdi |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3269685/osipovs-ievelets-par-lndp-priekssedi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk internetā tika publicēti attēli kuros redzams kā Osipovs un Māliņš pacēluši rokas [[Romiešu sveiciens|romiešu sveicienā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=«Русский Марш» в Риге. - 10 Сентября 2007 - Русская Прибалтика |url=http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 |website=russbalt.ucoz.ru |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2013|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130513191215/http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši vēlas startēt pašvaldību vēlēšanās Liepājā |url=https://www.tvnet.lv/6192681/barkasoviesi-velas-startet-pasvaldibu-velesanas-liepaja |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Ap 80 ‘barkašoviešu’ iestājušies Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3265315/ap-80-barkasoviesu-iestajusies-latvijas-nacionali-demokratiskaja-partija |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš, viņš arī &quot;Viedais Manels&quot;,... |url=https://x.com/ervinsk/status/1678112023215845377 |website=x.com |publisher=@ervinsk |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2023|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

LNDP biedri 2002. gada 7. septembrī izplatīja aptuveni tūkstotis lapiņu &quot;[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]&quot; līdera [[Einars Repše|Einara Repšes]] atbalstam.&lt;ref name=&quot;repse&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši atbalsta Repši |url=https://www.tvnet.lv/6272996/barkasoviesi-atbalsta-repsi |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2002|9|7||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Māliņš, tolaik LNDP goda tiesas priekšsēdis, slavēja Repši. Savukārt, Repše uzskatīja, ka LNDP atbalsts ir [[Rusofīlisms|prokrievisko]] spēku organizēta &quot;Jaunā laika&quot; nomelnošanas kampaņa.&lt;ref name=&quot;repse&quot; /&gt;

[[Valsts drošības dienests|Drošības policija]] (DP) 2003. gadā aizdomās par iespējamu nacionālā naida kurināšanu vērtēja A. Māliņa iespējams, [[Antisemītisms|antisemītiskos]], izteikumus partijas interneta vietnē aryan.lv.&lt;ref name=&quot;dp&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Izvērtē Māliņa publikāciju internetā |url=https://www.delfi.lv/161/criminal/4674714/izverte-malina-publikaciju-interneta |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2003|1|27||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Māliņš jau iepriekš bija nonācis tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā par nesankcionētu mītiņu un gājienu organizēšanu, kā arī par nereģistrētās barkašoviešu organizācijas popularizēšanu.&lt;ref name=&quot;dom&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši pošas uz Liepājas domi |url=https://www.apollo.lv/4707746/barkasoviesi-posas-uz-liepajas-domi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[apollo.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2004. gada nogalē ziņots ka Armands Māliņš aptuveni gadu vairs neesot LNDP biedrs&lt;ref name=&quot;rev&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP Liepājā sola «sociālo revolūciju» |url=https://www.apollo.lv/4708437/lndp-liepaja-sola-socialo-revoluciju |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2004|11|13||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un strādājot par cietuma uzraugu.&lt;ref name=&quot;dom&quot; /&gt;

[[2010. gadi|2010]]. un [[2020. gadi|2020. gados]] publicējis viedokļrakstus tādās vietnēs kā [[Delfi (portāls)|delfi.lv]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Armands Māliņš: Ierosinājums latviešu valodas jaunvārda darināšanai |url=https://www.delfi.lv/193/politics/41975354/armands-malins-ierosinajums-latviesu-valodas-jaunvarda-darinasanai |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2011|12|12||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Armands Māliņš: Kurinātā histērija pret Krieviju ir mesli ES un ASV kaklakungiem |url=https://www.delfi.lv/193/politics/44406271/armands-malins-kurinata-histerija-pret-krieviju-ir-mesli-es-un-asv-kaklakungiem |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2014|4|22||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un pietiek.com,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Pietiek :: Latvijas ārpolitikas vadākšņi nemierā ar Mieriņu |url=https://pietiek.com/raksti/latvijas_arpolitikas_vadaksni_nemiera_ar_mierinu/ |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=pietiek.com |date={{dat|2026|1|23||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī sācis veidot blogu savos [[Sociālais medijs|sociālo mediju]] profilos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Viedais Manels |url=https://x.com/ViedaisManels |website=X (formerly Twitter) |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Viedais Manels |url=https://t.me/ViedaisManels |website=Telegram |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] neveiksmīgi kandidējis no &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā.&lt;ref name=&quot;lpv22&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš - 12. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ - 14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS |url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/armands-malins |website=sv2022.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|9|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja partijas &quot;[[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; sarakstā, taču netika ievēlēts.&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt;

2025. gadā pētnieciskās žurnālistikas centrs [[Re:Baltica]] nosauca Māliņu par dezinformatoru saistībā ar maldināšanu par [[COVID-19 vakcīna|Covid-19 vakcīnām]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2026/07/jauni-cilveki-biezak-slimo-ar-vezi-bet-ta-celonis-nav-kovida-potes/|title=Jauni cilvēki biežāk slimo ar vēzi, bet tā cēlonis nav kovida potes|last=Siliņš|first=Ronalds|website=Re:Baltica|access-date=2026-07-17|date=2026-07-17|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Par Maliņa izplatītiem maldiem rakstījis arī portāls Delfi.lv.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Faktu pārbaude: Kanādā nebiedē nevakcinētos bērnus ar iekļūšanu nerātno sarakstā|url=https://www.delfi.lv/52061569/atmaskots/55078506/faktu-parbaude-kanada-nebiede-nevakcinetos-bernus-ar-ieklusanu-neratno-saraksta|website=Delfi|date=2022-12-28|access-date=2026-07-17|language=lv|first=Paula|last=Dēvica}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

{{DEFAULTSORT:Māliņš, Armands}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]</text>
      <sha1>ia048t9axzhwoz1iy3cmfiol0r0g8mp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495513</id>
      <parentid>4495470</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T21:25:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Turamies tomēr pie ārēji neitrālā stila pat uzbrukumos, es saprotu, ka gribās aprakstāmo apsaukāt, bet te ir enciklopēdija. Starp citu, ja ir Delfi, tad bez tā pašpasludinātā &quot;pētnieciskās žurnālistikas centra&quot; varētu arī iztikt.</comment>
      <origin>4495513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22319" sha1="4j577gz6s6r3aieho4ojrjmbeaorva4" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Armands Māliņš
| attēls              = Armands_malins.jpg
| mazs_att            =
| apraksts            = Armands Māliņš 2025. gadā
| amats               = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums         = {{dat|1994|6|9|N}}
| term_beigas         = {{dat|1997|3|25|N}}
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = 
| pēctecis            = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1962|11|16}}
| dzim_vieta          = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| tautība             = [[Latvieši|latvietis]]&lt;ref name=&quot;svaj25&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš - 12. &quot;SUVERĒNĀ VARA&quot;, APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI - PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas |url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/37960-armands-malins/ |website=dati.cvk.lv |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|6|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| partija             = [[Komjaunatne]] {{small|(?—?)}}&lt;br /&gt;[[Latvijas Tautas fronte|LTF]] {{small|(?—?)}}&lt;br /&gt;[[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|LNDP]] {{small|(1991—2003)}}&lt;br /&gt;[[Neatkarīgais politiķis|bezpartejisks]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=🇱🇻Cīņa par Rīgu. Ideja ir svarīgāka par partijiskumu |url=https://t.me/ViedaisManels/7458 |website=Telegram |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=🇱🇻🤩🫣Milžu cīņas X. Iedvesmītis iz tautas VS reklāmas guru |url=https://t.me/ViedaisManels/8547 |website=Telegram |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2026|1|25||bez}} |quote=Īsti neizpratu, kas ir tie “jūs”, jo esmu bezpartejisks, taču lai nu paliek.}}&lt;/ref&gt; {{small|(?—pašlaik)}}
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = Aelita&lt;ref name=&quot;kakis&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Muula |first1=Anita |title=Kaķis uz tribīnes |journal=Literatūra. Māksla. Mēs. |date={{dat|1997|8|28||bez}} |volume=Nr.35 |page=5. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552262%7Carticle:DIVL94 |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{small|(prec. 1982—?)}}&lt;br /&gt; Olga&lt;ref name=&quot;olg&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=In Memoriam |url=https://t.me/ViedaisManels/7629 |website=[[Telegram]] |publisher=Viedais Manels |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|5|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{small|(civillaulība, mir. 2025)}}
| bērni               = meita un dēls&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt;
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
{{Infokaste
| bodystyle      = {{WPMILHIST Infobox style|main_box_raw}}
| above          = Militārais un tiesībaizsardzības dienests
| abovestyle     = {{WPMILHIST Infobox style|header_raw}}
| label1         = Dienesta pakāpe
| data1          = milicijas [[seržants]]&lt;br /&gt;[[virsniekvietnieks]] (IeVP)
| label2         = Dienesta laiks
| data2          = [[1980. gadi]]—[[1990. gadi|1990. gadu]] sākums&lt;br /&gt;2003―? (IeVP)
| label3         = Valsts
| data3          = {{URS}}&lt;br /&gt;{{LAT}}
| label4         = Struktūra
| data4          = [[Attēls:Communist_star_with_golden_border_and_red_rims.svg|22px]] [[Padomju armija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Coat_of_arms_of_the_Soviet_Union_(1956–1991).svg|22px]] [[Padomju milicija]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Coat_of_arms_of_Latvia.svg|22px]] [[LR Īpašās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības|LR Īpašie kārtības sargi]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag_of_None.svg|22px]] [[Latviešu Nacionālā gvarde]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Latvijas_Republikas_papildinātais_mazais_ģerbonis.svg|22px]] [[Ieslodzījuma vietu pārvalde|IeVP]]
| label5         = Vienība
| data5          = Latvijas PSR lekšlietu ministrijas ārpusresoru apsardzes pulks&lt;ref name=&quot;milickonf&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Šablovskis |first1=Arnis |title=Par kādu konfliktu |journal=[[Padomju Jaunatne]] |date={{dat|1988|11|03||bez}} |volume=Nr.210 |page=3. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:827843%7Carticle:DIVL259%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86S%20 |accessdate={{dat|2026|3|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;LR Īpašo kārtības sargu štābs&lt;ref name=&quot;kartib&quot; /&gt;
| label6         = Komandēja
| data6          = Latviešu Nacionālā gvarde
| label7         = Kaujas
| data7          = [[Rīgas Latviešu biedrība|RLB]] ēkas ieņemšana (1992)
}}
'''Armands Māliņš''' ir [[latvieši|latviešu]] bijušais [[kombatants|paramilitārists]], [[Milicija (policija)|milicis]], cietuma uzraugs, [[politiķis]], apsargs&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt; un [[Tīmekļa žurnāls|blogeris]].&lt;ref name=&quot;sv25&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=23. Armands Māliņš |url=https://suverenavara.lv/komanda/23-armands-malins/ |website=suverenavara.lv |publisher=[[Suverēnā vara]] |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2025||||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260429185441/https://suverenavara.lv/komanda/23-armands-malins/ }}&lt;/ref&gt; Bijis [[Rīgas dome]]s deputāts ([[Rīgas dome (1994—1997)|1994—1997]]) un [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas]] (LNDP) priekšsēdētājs (1991—2002). Pazīstams ar [[Literatūra|literāro]] [[Pseidonīms|pseidonīmu]] '''Viedais Manels'''.&lt;ref name=&quot;sv25&quot; /&gt; Ir izdienas pensionārs.&lt;ref name=&quot;sv25&quot; /&gt;

== Dzīvesgājums ==
Armands Māliņš dzimis 1962. gada 16. novembrī.&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=16. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/304988-16-novembra-jubilari-un-notikumi-latvija-un-pasaule |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2018|11|16||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 1982. gadā absolvējis [[Rīgas Teikas vidusskola|Rīgas 36. vidusskolu]]. No 1983. līdz 1985. gadam dienējis obligātajā militārajā dienestā [[Padomju armija|Padomju armijā]].&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; 1986. gadā uzsāka darbu [[Padomju milicija|padomju milicijā]],&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; ieguvis milicijas [[Seržants|seržanta]] dienesta pakāpi.&lt;ref name=&quot;barikadop&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par kritisko kritiku - Barikadopēdija |url=https://www.barikadopedija.lv/raksti/888025 |website=www.barikadopedija.lv |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 1988. gadā milicijā veidojis [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) atbalsta grupu,&lt;ref name=&quot;kakis&quot; /&gt; kā dēļ nonācis konfliktā ar priekšniecību.&lt;ref name=&quot;barikadop&quot; /&gt;

1990. gadu sākumā bijis [[LR Īpašās tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības|Latvijas īpašo kārtības sargu štāba]] priekšnieka palīgs.&lt;ref name=&quot;kartib&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Saulītis |first1=A. |title=JŪRMALAS ANTANTE? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:480076%7Carticle:DIVL62%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20M%C4%81li%C5%86a%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Jūrmala |date={{dat|1990|8|2||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc tam publicējis rakstus laikrakstā &quot;[[Pilsonis (laikraksts)|Pilsonis]]&quot;.&lt;ref name=&quot;pilson&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=PRORIETUMNIECISKO IDEJU PAUDĒJU VAJĀŠANA UN ANTISEMĪTISMS PADOMJU LATVIJĀ TURPINĀS |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:836414%7Carticle:DIVL343%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Pilsonis |issue=Nr.47 |date={{dat|1991|11|26||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pilson2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Paziņojums |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:815813%7Carticle:DIVL83%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Pilsonis |issue=Nr.3 |date={{dat|1992|1|21||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

1991. gada 3. februārī kopā ar grupiņu bijušo [[Barikāžu laiks|Barikāžu]] aizstāvju nodibināja [[Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija|Latvijas Nacionāli demokrātisko partiju (Amerikas ceļš)]].&lt;ref name=&quot;muzej&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pirms trīsdesmit gadiem. Smagais pārbaudījumu laiks – cīņa par Rīgas Latviešu biedrību (no Jāņa Graudoņa arhīva Turaidas muzejrezervātā) |url=https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ |website=turaida-muzejs.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|9|7||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240303053235/https://turaida-muzejs.lv/2022/09/pirms-trisdesmit-gadiem-smagais-parbaudijumu-laiks-cina-par-rigas-latviesu-biedribu-no-jana-graudona-arhiva-turaidas-muzejrezervata/ }}&lt;/ref&gt;

1992. gadā, atbildot uz [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardze]]s izveidi, dibinājis paramilitāru organizāciju [[Latviešu Nacionālā gvarde]] (LNG) jeb Nacionālā gvarde (NG).&lt;ref name=&quot;dib&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=ARMANDS MĀLIŅŠ DIBINA GVARDI |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552577%7Carticle:DIVL373%7Cquery:ARMANDS%20M%C4%80LI%C5%85%C5%A0%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.45 |date={{dat|1992|3|17||bez}} |page=4 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Nacionālā gvarde tika uzskatīta par LNDP paramilitāro spārnu un kopā ar citām [[Galēji labēja politika|galēji labējām]] organizācijām 1992. gadā plānoja veikt bruņotu [[Valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] pret [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstāko Padomi]] un [[Latvijas Republikas Ministru padome|LR Ministru padomi]].&lt;ref name=&quot;page1&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:1%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=1 |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;page2&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Ezernieks |first1=Ilmārs |title=VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS? |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552632%7Carticle:DIVL86%7Cpage:2%7Cquery:Armands%20M%C4%81li%C5%86%C5%A1%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Neatkarīgā Cīņa |issue=Nr.101 |date={{dat|1992|06|30||bez}} |page=2 |language=lv}}&lt;/ref&gt; Kāds [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|LR Aizsardzības ministrija]]s darbinieks sacīja ka A. Māliņš savācis cilvēkus kuri ir spējīgi veikt [[Terorisms|teroraktus]].&lt;ref name=&quot;page2&quot; /&gt;

1992.―1993. gada [[Rīgas Latviešu biedrība]]s (RLB) divvaldības krīzes laikā Māliņš bija RLB priekšsēdētāja vietnieka [[Ilmārs Drullis|Ilmāra Druļļa]] sabiedrotais cīņā pret RLB priekšsēdētāju [[Jānis Graudonis|Jāni Graudoni]]. Šajā laikā Māliņš atradās RLB Valstiskās apziņas komisijas vadītāja, runasvīra un valdes locekļa amatos.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt;

Naktī uz 1992. gada 8. septembri I. Druļļa sabiedrotā A. Māliņa vadītā paramilitārā grupējuma Nacionālā gvarde kaujinieki neitralizēja RLB namā dežurējošos policistus un pārņēma ēku savā kontrolē. Māliņa komandētie kaujinieki sāka celt barikādes un pūlējās panākt [[Latvijas Republikas Zemessardze|LR Zemessardze]]s atbalstu cīņai pret [[Latvijas Valsts policija|Valsts policiju]]. RLB ēkas sagrābšana tomēr neizdevās, jo LR Zemessardze neatbalstīja ēkas sagrābšanu un policija bez lielām grūtībām atjaunoja sabiedrisko kārtību ēkā.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt; Galu galā Drullis un Māliņš zaudēja cīņā par varu RLB un Graudonis palika RLB vadītāja amatā.&lt;ref name=&quot;muzej&quot; /&gt;

[[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|1994. gada Rīgas domes vēlēšanās]] Māliņu ievēlēja par Rīgas domes deputātu.&lt;ref name=&quot;malievel&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |title=LATVIJAS LIELO PILSĒTU DOMJU UN RAJONU PADOMJU DEPUTĀTI |journal=[[Latvijas Vēstnesis]] |date={{dat|1994|06|04||bez}} |volume=Nr.66 |page=1. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:1254364%7Carticle:DIVL26 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Māliņš bija vienīgais domē no LNDP saraksta ievēlētais deputāts.&lt;ref name=&quot;malievel&quot; /&gt;

1995. gada 15. marta naktī [[Rīgas pašvaldības policija|Rīgas policijas patruļdienests]] aizturēja Rīgas domes deputātu, pilsētas drošības un kārtības komitejas locekli Armandu Māliņu, kurš dzērumā izsita kāda [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]]s daudzstāvu nama durvju un logu stiklus.&lt;ref name=&quot;huligan&quot;&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Spruģis |first1=Mārtiņš |title=Rīgas domes deputāts Armands Māliņš dzer un dauza logus |journal=[[Neatkarīgā Cīņa]] |date={{dat|1995|3|17||bez}} |volume=Nr.62 |page=8. lpp |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:552814%7Carticle:DIVL599 |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņam tika konstatēts 1,5 promiļu alkohola reibums.&lt;ref name=&quot;huligan&quot; /&gt; Dzīvoklis piederēja [[Latvijas Nacionālā sieviešu līga|Latvijas Nacionālās sieviešu līgas]] priekšsēdētājas vietniecei [[Benita Ziemele|Benitai Ziemelei]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Domnieki neprot bremzēt |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:923712%7Carticle:DIVL968 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Lauku Avīze]] |issue=Nr.23 |date={{dat|1995|3|21||bez}} |page=31 |language=lv}}&lt;/ref&gt; LNDP valde Māliņam izteica &quot;stingro brīdinājumu&quot;, kā arī izplatīja paziņojumu ka šis incidents ir plānota [[provokācija]] pret Māliņu ar mērķi graut LNDP prestižu.&lt;ref name=&quot;brid&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last1=Sproģis |first1=Andris |title=Armandam Māliņam izteikts stingrais brīdinājums |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:552819%7Carticle:DIVL491%7Cquery:Armandam%20M%C4%81li%C5%86am%20 |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Neatkarīgā Cīņa]] |issue=Nr.66 |date={{dat|1995|3|22||bez}} |page=8 |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Māliņš no LNDP saraksta neveiksmīgi kandidēja 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas]]&lt;ref name=&quot;sest&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=6. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija |url=https://www.cvk.lv/lv/6-saeimas-velesanas |website=www.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]].&lt;ref name=&quot;devast&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kopējie rezultāti |url=https://archive.cvk.lv/velesanas/old/base/base.vel7.sa3 |website=archive.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;

Nereģistrētās Latvijas [[Krievu nacionālā vienotība|barkašoviešu]] organizācijas &quot;Krievu nacionālā vienotība Latvijā&quot; un LNDP apvienošanās kongresā 2002. gada 25. maijā Māliņu LNDP priekšsēža amatā nomainīja barkašoviešu vadītājs [[Jevgēņijs Osipovs]].&lt;ref name=&quot;prks&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Osipovs ievēlēts par LNDP priekšsēdi |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3269685/osipovs-ievelets-par-lndp-priekssedi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=Delfi |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlāk internetā tika publicēti attēli kuros redzams kā Osipovs un Māliņš pacēluši rokas [[Romiešu sveiciens|romiešu sveicienā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=«Русский Марш» в Риге. - 10 Сентября 2007 - Русская Прибалтика |url=http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 |website=russbalt.ucoz.ru |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2013|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130513191215/http://russbalt.ucoz.ru/news/2007-09-10-1049 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši vēlas startēt pašvaldību vēlēšanās Liepājā |url=https://www.tvnet.lv/6192681/barkasoviesi-velas-startet-pasvaldibu-velesanas-liepaja |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Ap 80 ‘barkašoviešu’ iestājušies Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā |url=https://www.delfi.lv/193/politics/3265315/ap-80-barkasoviesu-iestajusies-latvijas-nacionali-demokratiskaja-partija |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2002|5|29||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš, viņš arī &quot;Viedais Manels&quot;,... |url=https://x.com/ervinsk/status/1678112023215845377 |website=x.com |publisher=@ervinsk |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=lv |date={{dat|2023|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

LNDP biedri 2002. gada 7. septembrī izplatīja aptuveni tūkstotis lapiņu &quot;[[Jaunais laiks|Jaunā laika]]&quot; līdera [[Einars Repše|Einara Repšes]] atbalstam.&lt;ref name=&quot;repse&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši atbalsta Repši |url=https://www.tvnet.lv/6272996/barkasoviesi-atbalsta-repsi |accessdate={{dat|2026|2|28||bez}} |work=tvnet.lv |date={{dat|2002|9|7||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Māliņš, tolaik LNDP goda tiesas priekšsēdis, slavēja Repši. Savukārt, Repše uzskatīja, ka LNDP atbalsts ir [[Rusofīlisms|prokrievisko]] spēku organizēta &quot;Jaunā laika&quot; nomelnošanas kampaņa.&lt;ref name=&quot;repse&quot; /&gt;

[[Valsts drošības dienests|Drošības policija]] (DP) 2003. gadā aizdomās par iespējamu nacionālā naida kurināšanu vērtēja A. Māliņa iespējams, [[Antisemītisms|antisemītiskos]], izteikumus partijas interneta vietnē aryan.lv.&lt;ref name=&quot;dp&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Izvērtē Māliņa publikāciju internetā |url=https://www.delfi.lv/161/criminal/4674714/izverte-malina-publikaciju-interneta |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[Delfi.lv]] |date={{dat|2003|1|27||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; Māliņš jau iepriekš bija nonācis tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā par nesankcionētu mītiņu un gājienu organizēšanu, kā arī par nereģistrētās barkašoviešu organizācijas popularizēšanu.&lt;ref name=&quot;dom&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Barkašovieši pošas uz Liepājas domi |url=https://www.apollo.lv/4707746/barkasoviesi-posas-uz-liepajas-domi |accessdate={{dat|2026|2|15||bez}} |work=[[apollo.lv]] |date={{dat|2004|11|08||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; 2004. gada nogalē ziņots ka Armands Māliņš aptuveni gadu vairs neesot LNDP biedrs&lt;ref name=&quot;rev&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=LNDP Liepājā sola «sociālo revolūciju» |url=https://www.apollo.lv/4708437/lndp-liepaja-sola-socialo-revoluciju |accessdate={{dat|2026|2|22||bez}} |work=apollo.lv |date={{dat|2004|11|13||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un strādājot par cietuma uzraugu.&lt;ref name=&quot;dom&quot; /&gt;

[[2010. gadi|2010]]. un [[2020. gadi|2020. gados]] publicējis viedokļrakstus tādās vietnēs kā [[Delfi (portāls)|delfi.lv]]&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Armands Māliņš: Ierosinājums latviešu valodas jaunvārda darināšanai |url=https://www.delfi.lv/193/politics/41975354/armands-malins-ierosinajums-latviesu-valodas-jaunvarda-darinasanai |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2011|12|12||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Māliņš |first1=Armands |title=Armands Māliņš: Kurinātā histērija pret Krieviju ir mesli ES un ASV kaklakungiem |url=https://www.delfi.lv/193/politics/44406271/armands-malins-kurinata-histerija-pret-krieviju-ir-mesli-es-un-asv-kaklakungiem |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=Delfi.lv |date={{dat|2014|4|22||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; un pietiek.com,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Pietiek :: Latvijas ārpolitikas vadākšņi nemierā ar Mieriņu |url=https://pietiek.com/raksti/latvijas_arpolitikas_vadaksni_nemiera_ar_mierinu/ |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |work=pietiek.com |date={{dat|2026|1|23||bez}} |language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī sācis veidot blogu savos [[Sociālais medijs|sociālo mediju]] profilos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Viedais Manels |url=https://x.com/ViedaisManels |website=X (formerly Twitter) |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Viedais Manels |url=https://t.me/ViedaisManels |website=Telegram |accessdate={{dat|2026|3|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] neveiksmīgi kandidējis no &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā.&lt;ref name=&quot;lpv22&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Armands Māliņš - 12. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ - 14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS |url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/armands-malins |website=sv2022.cvk.lv |accessdate={{dat|2026|3|7||bez}} |language=lv |date={{dat|2022|9|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja partijas &quot;[[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; sarakstā, taču netika ievēlēts.&lt;ref name=&quot;svaj25&quot; /&gt;

2025. gadā &quot;[[Delfi (portāls)|Delfi]]&quot; un NVO [[Re:Baltica]] nosauca Māliņu par dezinformatoru, jo tas vairākkārt publiski melojis par [[COVID-19 vakcīna|vakcinēšanu pret Covid-19]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2026/07/jauni-cilveki-biezak-slimo-ar-vezi-bet-ta-celonis-nav-kovida-potes/|title=Jauni cilvēki biežāk slimo ar vēzi, bet tā cēlonis nav kovida potes|last=Siliņš|first=Ronalds|website=Re:Baltica|access-date=2026-07-17|date=2026-07-17|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Faktu pārbaude: Kanādā nebiedē nevakcinētos bērnus ar iekļūšanu nerātno sarakstā|url=https://www.delfi.lv/52061569/atmaskots/55078506/faktu-parbaude-kanada-nebiede-nevakcinetos-bernus-ar-ieklusanu-neratno-saraksta|website=Delfi|date=2022-12-28|access-date=2026-07-17|language=lv|first=Paula|last=Dēvica}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

{{DEFAULTSORT:Māliņš, Armands}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1994—1997)]]</text>
      <sha1>4j577gz6s6r3aieho4ojrjmbeaorva4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Matica srpska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627729</id>
    <revision>
      <id>4495499</id>
      <parentid>4449346</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T20:34:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495499</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5018" sha1="thhe9zh8vrebg2ues5tdbqd03subx92" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Matica srpska novi sad.jpg|thumb|''Matica srpska'' ēka]]
'''''Matica srpska''''' ir viena no vecākajām kultūras un zinātniskajām institūcijām [[Balkānu pussala|Balkānos]], kas dibināta 1826. gadā. Tā ir nozīmīga serbu kultūras, valodas un zinātnes attīstības organizācija, kuras mītne atrodas [[Novi Sada|Novi Sadā]], [[Serbija|Serbijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://icms.rs/icms1.html|title=ИЗДАВАЧКИ ЦЕНТАР МАТИЦЕ СРПСКЕ|website=icms.rs|access-date=2026-04-02}}&lt;/ref&gt;

Tā piedalījās arī nozīmīgos valodniecības projektos, tostarp [[Novisadas vienošanās]] izstrādē 1954. gadā.

''Matica srpska'' darbojas Horvātijas, Bosnijas un Hercegovinas ([[Serbu Republika]]) teritorijā kā ''Matica srpska'' biedru apvienība Serbu Republikā, kā arī [[Melnkalne|Melnkalnē]] kā ''Matica srpska'' biedru apvienība Melnkalnē. Turklāt ''Matica srpska'' darbojas arī [[Vīne|Vīnē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politika.rs/scc/clanak/353326/Osniva-se-Matica-srpska-u-dijaspori|title=Оснива се Матица српска у дијаспори|website=Politika Online|access-date=2026-04-02}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Matica srpska tika dibināta 1826. gadā [[Pešta|Peštā]] [[Hābsburgu monarhija]]s sastāvā serbu nacionālās atmodas laikā. Tā bija pirmā šāda veida institūcija starp slāvu tautām, un tās izveide bija cieši saistīta ar serbu intelektuālās un kultūras dzīves aktivizēšanos 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā.

Jau pirms organizācijas oficiālās dibināšanas 1824. gadā tika uzsākta literārā žurnāla ''[[Serbski letopis]]'' izdošana, ko iniciēja rakstnieks Georgije Magaraševičs. Šis izdevums kļuva par pamatu Matica srpska izveidei, apvienojot rakstniekus un zinātniekus vienotā kultūras organizācijā.

Matica srpska dibināja Jovan Hadžičs kopā ar vairākiem tirgotājiem un mecenātiem, tostarp Josifu Milovuku, Jovanu Demetroviču un citiem. Hadžičs izstrādāja organizācijas statūtus un kļuva par tās pirmo prezidentu, savukārt Milovuks — par pirmo sekretāru. Organizācijas galvenais mērķis bija attīstīt serbu literatūru, izglītību un risināt literārās valodas standartizācijas jautājumus, kas 19. gadsimta pirmajā pusē bija viens no centrālajiem serbu sabiedrībā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Price|first=Robert F.|date=1965|title=The Matica Srpska and Serbian Cultural Development|url=https://www.jstor.org/stable/29781177|journal=The Quarterly Journal of the Library of Congress|volume=22|issue=3|pages=259–264|issn=0041-7939}}&lt;/ref&gt;

19. gadsimtā Matica srpska darbojās sarežģītos apstākļos — [[Austrijas impērija]]s varas iestādes bieži uztvēra organizāciju ar aizdomām, un 1835.—1836. gadā tās darbība pat tika uz laiku apturēta apsūdzību par panslāvismu dēļ. Tomēr organizācija turpināja pastāvēt un attīstīties, pateicoties serbu sabiedrības atbalstam.

Svarīgs pavērsiens bija 1838. gadā, kad mecenāts Sava Tekelija novēlēja līdzekļus studentu atbalstam un izveidoja ''Tekelijanum'' koledžu Peštā. 1864. gadā ''Matica srpska'' tika pārcelta uz [[Novi Sada|Novi Sadu]], kas kļuva par galveno serbu kultūras centru reģionā.

20. gadsimtā organizācija darbojās dažādu valsts veidojumu sastāvā, tostarp [[Dienvidslāvija]]s laikā. Tā bija viena no iniciatorēm [[Novisadas vienošanās]] (1954) par serbohorvātu valodu un aktīvi piedalījās vienotas ortogrāfijas izstrādē (1960), kā arī sastādīja serbu literārās valodas vārdnīcu vairākos sējumos (1967—1976).

Sadarbībā ar ''[[Matica hrvatska]]'' tika uzsākts kopīgs serbohorvātu valodas vārdnīcas projekts, taču 1967. gadā horvātu puse no tā izstājās, un Matica srpska darbu pabeidza patstāvīgi.

Matica srpska kļuva par paraugu citām slāvu tautām, pēc tās modeļa tika dibinātas līdzīgas organizācijas, piemēram, ''[[Matica česká]]'', ''Matica hrvatska'', ''[[Matica slovenská]]'' un citas.

Mūsdienās Matica srpska turpina darboties kā viena no nozīmīgākajām serbu kultūras un zinātnes institūcijām.

== Darbība ==
Matica srpska nodarbojas ar:
* zinātnisko pētījumu veikšanu humanitārajās un sociālajās zinātnēs;
* grāmatu un žurnālu izdošanu;
* serbu valodas un kultūras popularizēšanu;
* bibliotēkas un arhīvu uzturēšanu.

Institūcija izdod vienu no vecākajiem literārajiem žurnāliem reģionā — ''[[Letopis Matice srpske]]'', kas tiek publicēts kopš 1824. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maticasrpska.org.rs/letopis-matice-srpske/|title=Letopis Matice Srpske  1825}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Serbija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Serbijas organizācijas]]
[[Kategorija:Zinātniskās institūcijas]]
[[Kategorija:Kultūras organizācijas]]</text>
      <sha1>thhe9zh8vrebg2ues5tdbqd03subx92</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495500</id>
      <parentid>4495499</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T20:37:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pārsniedz aizmetņa līmeni.</comment>
      <origin>4495500</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5091" sha1="a8dgzh5byzeykkvvxh4j4jcrj8bjlnt" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Matica srpska novi sad.jpg|thumb|''Matica srpska'' ēka]]
'''''Matica srpska''''' ir viena no vecākajām kultūras un zinātniskajām institūcijām [[Balkānu pussala|Balkānos]], kas dibināta 1826. gadā. Tā ir nozīmīga serbu kultūras, valodas un zinātnes attīstības organizācija, kuras mītne atrodas [[Novi Sada|Novi Sadā]], [[Serbija|Serbijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://icms.rs/icms1.html|title=ИЗДАВАЧКИ ЦЕНТАР МАТИЦЕ СРПСКЕ|website=icms.rs|access-date=2026-04-02}}&lt;/ref&gt;

Tā piedalījās arī nozīmīgos valodniecības projektos, tostarp [[Novisadas vienošanās]] izstrādē 1954. gadā.

''Matica srpska'' darbojas Horvātijas, Bosnijas un Hercegovinas ([[Serbu Republika]]) teritorijā kā ''Matica srpska'' biedru apvienība Serbu Republikā, kā arī [[Melnkalne|Melnkalnē]] kā ''Matica srpska'' biedru apvienība Melnkalnē. Turklāt ''Matica srpska'' darbojas arī [[Vīne|Vīnē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politika.rs/scc/clanak/353326/Osniva-se-Matica-srpska-u-dijaspori|title=Оснива се Матица српска у дијаспори|website=Politika Online|access-date=2026-04-02}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
''Matica srpska'' tika dibināta 1826. gadā [[Pešta|Peštā]] [[Hābsburgu monarhija]]s sastāvā serbu nacionālās atmodas laikā. Tā bija pirmā šāda veida institūcija starp slāvu tautām, un tās izveide bija cieši saistīta ar serbu intelektuālās un kultūras dzīves aktivizēšanos 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā.

Jau pirms organizācijas oficiālās dibināšanas 1824. gadā tika uzsākta literārā žurnāla ''[[Serbski letopis]]'' izdošana, ko iniciēja rakstnieks Georgije Magaraševičs. Šis izdevums kļuva par pamatu ''Matica srpska'' izveidei, apvienojot rakstniekus un zinātniekus vienotā kultūras organizācijā.

''Matica srpska'' dibināja Jovans Hadžičs kopā ar vairākiem tirgotājiem un mecenātiem, tostarp Josifu Milovuku, Jovanu Demetroviču un citiem. Hadžičs izstrādāja organizācijas statūtus un kļuva par tās pirmo prezidentu, savukārt Milovuks — par pirmo sekretāru. Organizācijas galvenais mērķis bija attīstīt serbu literatūru, izglītību un risināt literārās valodas standartizācijas jautājumus, kas 19. gadsimta pirmajā pusē bija viens no centrālajiem serbu sabiedrībā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Price|first=Robert F.|date=1965|title=The Matica Srpska and Serbian Cultural Development|url=https://www.jstor.org/stable/29781177|journal=The Quarterly Journal of the Library of Congress|volume=22|issue=3|pages=259–264|issn=0041-7939}}&lt;/ref&gt;

19. gadsimtā ''Matica srpska'' darbojās sarežģītos apstākļos — [[Austrijas impērija]]s varas iestādes bieži uztvēra organizāciju ar aizdomām, un 1835.—1836. gadā tās darbība pat tika uz laiku apturēta apsūdzību par [[Panslāvisms|panslāvismu]] dēļ. Tomēr organizācija turpināja pastāvēt un attīstīties, pateicoties serbu sabiedrības atbalstam.

Svarīgs pavērsiens bija 1838. gadā, kad mecenāts Sava Tekelija novēlēja līdzekļus studentu atbalstam un izveidoja ''Tekelijanum'' koledžu Peštā. 1864. gadā ''Matica srpska'' tika pārcelta uz [[Novi Sada|Novi Sadu]], kas kļuva par galveno serbu kultūras centru reģionā.

20. gadsimtā organizācija darbojās dažādu valsts veidojumu sastāvā, tostarp [[Dienvidslāvija]]s laikā. Tā bija viena no iniciatorēm [[Novisadas vienošanās]] (1954) par serbohorvātu valodu un aktīvi piedalījās vienotas ortogrāfijas izstrādē (1960), kā arī sastādīja serbu literārās valodas vārdnīcu vairākos sējumos (1967—1976).

Sadarbībā ar ''[[Matica hrvatska]]'' tika uzsākts kopīgs [[Serbhorvātu valoda|serbohorvātu valodas]] vārdnīcas projekts, taču 1967. gadā [[Horvāti|horvātu]] puse no tā izstājās, un ''Matica srpska'' darbu pabeidza patstāvīgi.

''Matica srpska'' kļuva par paraugu citām [[Slāvi|slāvu]] tautām, pēc tās modeļa tika dibinātas līdzīgas organizācijas, piemēram, ''[[Matica česká]]'', ''Matica hrvatska'', ''[[Matica slovenská]]'' un citas.

Mūsdienās ''Matica srpska'' turpina darboties kā viena no nozīmīgākajām serbu kultūras un zinātnes institūcijām.

== Darbība ==
Matica srpska nodarbojas ar:
* zinātnisko pētījumu veikšanu humanitārajās un sociālajās zinātnēs;
* grāmatu un žurnālu izdošanu;
* serbu valodas un kultūras popularizēšanu;
* bibliotēkas un arhīvu uzturēšanu.

Institūcija izdod vienu no vecākajiem literārajiem žurnāliem reģionā — ''[[Letopis Matice srpske]]'', kas tiek publicēts kopš 1824. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maticasrpska.org.rs/letopis-matice-srpske/|title=Letopis Matice Srpske  1825}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Serbijas organizācijas]]
[[Kategorija:Zinātniskās institūcijas]]
[[Kategorija:Kultūras organizācijas]]</text>
      <sha1>a8dgzh5byzeykkvvxh4j4jcrj8bjlnt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Akilas Mitilinaios</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627759</id>
    <revision>
      <id>4495504</id>
      <parentid>4476757</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T20:41:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495504</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5913" sha1="5t65g58mjs8x627cy8vhqbuujlv7eqm" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Akilas Mitilinaios
| Vārds_orig = ''Ακύλας Μυτιληναίος''
| Attēls = Akylas representing Greece on the Turquoise Carpet at the 2026 Eurovision Song Contest in Vienna 2 (cropped).jpg
| Att_izm = 
| Ainava = 
| Apraksts = 
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = ''Akylas''
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1999|2|11}}
| Vieta_dz = {{vieta|Grieķija|Seres}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = 
| Nodarbošanās = [[dziedātājs]], dziesmu autors
| Instrumenti = [[balss]], [[ukulele]]
| Gadi = 2015–pašlaik
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = 
| Dzimums = V
}}
'''Akilas Mitilinaios''' ({{val|gr|Ακύλας Μυτιληναίος}}, dzimis {{dat|1999|2|11}}), pazīstams arī ar pseidonīmu '''''Akylas''''', ir [[grieķi|grieķu]] [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Pārstāvēja [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Grieķiju]] [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Ferto'', kur izcīnīja 10. vietu.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1999. gadā [[Seres]], [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālajā Maķedonijā]], kopš bērnības aizrāvies ar mūziku. Mācījās Seres mūzikas skolā, kā arī apmeklēja teātra nodarbības.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Nikós Gkágias |title=Ο Ακύλας είναι ο καλλιτέχνης που μισεί τη σοβαροφάνεια στη ζωή του |url=https://parallaximag.gr/prosopa/o-akylas-einai-o-kallitechnis-poy-misei-ti-sovarofaneia-sti-zoi-toy |date={{dat|2023|6|30||bez}} |language=grieķu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Ποιος είναι ο Akylas που θα εκπροσωπήσει την Ελλάδα στην Eurovision 2026: Η πρώτη του ανάρτηση μετά την νίκη του στο Sing for Greece&quot; (Εικόνες &amp; Βίντεο) |url=https://www.parapolitika.gr/stories/article/1681490/poios-einai-o-akylas-pou-tha-ekprosopisei-tin-ellada-stin-eurovision-2026-i-proti-tou-anartisi-meta-tin-niki-tou-sto-sing-for-greece-eikones-video/ |date={{dat|2026|2|17||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Nepabeidza vidusskolu un pēc tam devās uz [[Saloniki]]em, kur absolvēja kulinārijas skolu un strādāja restorānos. Divus gadus nostrādāja par dziedātāju kompānijas ''Aida Cruises'' kruīza kuģos.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Eurovision 2026: Ο Akylas ανέβασε τη μητέρα του στη σκηνή και ξέσπασαν όλοι σε δάκρυα |url=https://www.hellenicdailynewsny.com/ev-zin/psyxagogia/eurovision-2026-o-akylas-anevase-ti-mitera-tou-sti-skini-kai-ksespasan-oloi-se-dakrya |date={{dat|2026|2|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vēlāk sāka dzīvot [[Atēnas|Atēnās]].

== Karjera ==
2021. gadā kļuva pazīstams Grieķijā, pateicoties savā ''[[TikTok]]'' publicētajiem kaverversiju videoklipiem, kuros viņš spēlēja [[ukulele|ukuleli]]. Tajā pašā gadā izdots viņa pirmais singls ''Fthinókraso''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ποιος είναι ο Akylas: Η ιστορία πίσω από το «Ferto» της Eurovision, η αναπηρία του πατέρα του και το «The Voice» |url=https://www.skai.gr/news/entertainment/akylas-i-istoria-piso-apo-to-ferto-i-anapiria-tou-patera-tou-kai-to-the-voice |website=skai.gr |language=grieķu |date={{dat|2026|2|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā piedalījās šova ''The Voice of Greece'' astotajā sezonā, kur pievienojās Panosa Mouzourakisa komandai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Ελένη Τζαννάτου |title=Akylas: Από τον σχολικό εκφοβισμό και τα κρουαζιερόπλοια στη Eurovision |url=https://www.kathimerini.gr/culture/music/564080329/akylas-apo-ton-scholiko-ekfovismo-kai-ta-kroyazieroploia-sti-eurovision/ |website=kathimerini.gr}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 4. janvārī televīzijas kanālā [[ERT1]] tika paziņots, ka ''Akylas'' ar dziesmu ''Ferto'' piedalīsies Grieķijas nacionālajā atlasē Eirovīzijas dziesmu konkursam. Viņš uzvarēja finālā 2026. gada 15. februārī, iegūstot tiesības pārstāvēt Grieķiju Eirovīzijas dziesmu konkursā [[Vīne|Vīnē]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Darshan Bijuvignesh |title=🇬🇷 Greece: Akylas to Eurovision 2026 |url=https://eurovoix.com/2026/02/15/greece-akylas-to-eurovision-2026/ |website=eurovoix.com |date={{dat|2026|2|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Δήμητρα Νικολάου |title=Eurovision 2026 – Τελικός: Sashimi tuna FERTO και ο Akylas φεύγει για Βιέννη |url=https://www.ieidiseis.gr/media-news/696803/eurovision-2026-telikos-sashimi-tuna-ferto-kai-o-akylas-feygei-gia-vienni/ |website=ieidiseis.gr |date={{dat|2026|2|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Mitilinaios ir atklātais [[kvīrs]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Akylas, Eurovision 2026: Το queer pop φαινόμενο που έγινε φαβορί – Η καταγωγή, η συγκίνηση της μητέρας του, το Voice και το viral «Ferto» |url=https://www.tlife.gr/eidhseis-nea/akylas-eurovision-2026-to-queer-pop-fainomeno-pou-egine-favori-i-katagogi-i-sygkinisi-tis-miteras-tou-to-voice-kai-to-viral-ferto/1710209/ |website=tlife.gr |date={{dat|2026|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Akylas (GR) |url=https://www.athensmusicweek.gr/artists/akylas-gr/}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}}
{{DEFAULTSORT:Mitilinaios, Akilas}}

[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Grieķijas mūziķi]]
[[Kategorija:Grieķu dziedātāji]]
[[Kategorija:Grieķijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:LGBT cilvēki no Grieķijas]]</text>
      <sha1>5t65g58mjs8x627cy8vhqbuujlv7eqm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivdeļa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628062</id>
    <revision>
      <id>4495578</id>
      <parentid>4450385</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T06:02:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4495578</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2554" sha1="7lvodco2xs3gx590zaw1to3i13xiwh9" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Ivdeļa  
| official_name = ''Ивдель''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1831  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 15 500  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 60  
| latm = 41  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 25  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624590  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 120  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Ivdeļa''' ({{val|ru|Ивдель}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie [[Ivdeļa (upe)|Ivdeļas upes]], netālu no Ziemeļu [[Urāli|Urāliem]]. 2025. gadā Ivdeļā dzīvoja ap 15 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Ivdeļa ir attāla ziemeļu pilsēta, kuras ekonomika galvenokārt balstīta uz mežrūpniecību un kokapstrādi.  

== Vēsture ==  
Ivdeļa dibināta 1831. gadā kā apmetne pie [[Zelts|zelta]] un citu derīgo izrakteņu atradnēm. 19. gadsimtā tā attīstījās kā kalnrūpniecības centrs, bet vēlāk nozīmīgu lomu ieguva mežrūpniecība.  

Padomju laikā pilsēta bija pazīstama arī ar [[Gulags|GULAG]] nometnēm.  

== Klimats ==  
Klimats ir auksts mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −20 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +16 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6–7 mēnešiem.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>7lvodco2xs3gx590zaw1to3i13xiwh9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495579</id>
      <parentid>4495578</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T06:02:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495579</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2559" sha1="f90x7okt2vez45mpluodnrkjqfjk95r" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Ivdeļa  
| official_name = ''Ивдель''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1831  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 15 500  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 60  
| latm = 41  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 25  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624590  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 120  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Ivdeļa''' ({{val|ru|Ивдель}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie [[Ivdeļa (upe)|Ivdeļas upes]], netālu no [[Ziemeļurāli|Ziemeļurāliem]]. 2025. gadā Ivdeļā dzīvoja ap 15 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Ivdeļa ir attāla ziemeļu pilsēta, kuras ekonomika galvenokārt balstīta uz mežrūpniecību un kokapstrādi.  

== Vēsture ==  
Ivdeļa dibināta 1831. gadā kā apmetne pie [[Zelts|zelta]] un citu derīgo izrakteņu atradnēm. 19. gadsimtā tā attīstījās kā kalnrūpniecības centrs, bet vēlāk nozīmīgu lomu ieguva mežrūpniecība.  

Padomju laikā pilsēta bija pazīstama arī ar [[Gulags|GULAG]] nometnēm.  

== Klimats ==  
Klimats ir auksts mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −20 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +16 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6–7 mēnešiem.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>f90x7okt2vez45mpluodnrkjqfjk95r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495580</id>
      <parentid>4495579</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T06:03:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495580</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2597" sha1="pywoa064x5p3nm4btz27niysx09nghr" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Ivdeļa  
| official_name = ''Ивдель''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1831  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 15 500  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 60  
| latm = 41  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 25  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624590  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 120  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Ivdeļa''' ({{val|ru|Ивдель}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, pie [[Ivdeļa (upe)|Ivdeļas upes]], netālu no [[Ziemeļurāli|Ziemeļurāliem]]. 2025. gadā Ivdeļā dzīvoja ap 15 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Ivdeļa ir attāla ziemeļu pilsēta, kuras ekonomika galvenokārt balstīta uz [[Mežrūpniecība|mežrūpniecību]] un [[Kokapstrāde|kokapstrādi]].  

== Vēsture ==  
Ivdeļa dibināta 1831. gadā kā apmetne pie [[Zelts|zelta]] un citu derīgo izrakteņu atradnēm. 19. gadsimtā tā attīstījās kā kalnrūpniecības centrs, bet vēlāk nozīmīgu lomu ieguva mežrūpniecība.  

Padomju laikā pilsēta bija pazīstama arī ar [[Gulags|GULAG]] nometnēm.  

== Klimats ==  
Klimats ir auksts mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −20 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +16 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–600 mm. Sniega sega saglabājas līdz 6–7 mēnešiem.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>pywoa064x5p3nm4btz27niysx09nghr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Siserta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628063</id>
    <revision>
      <id>4495583</id>
      <parentid>4450388</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T06:04:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2513" sha1="9qeeexdx63pf6b3xkopi8rk6xypjz2y" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste  
| name = Siserta  
| official_name = ''Сысерть''  
| settlement_type = pilsēta  
| image_skyline =  
| image_caption =  
| image_flag =  
| image_seal =  
| image_shield =  
| shield_link =  
| flag_link =  
| shield_size = 70px  
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals  
| pushpin_label_position =  
| map_caption =  
| subdivision_type = Valsts  
| subdivision_name = {{RUS}}  
| subdivision_type1 = Apgabals  
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]  
| subdivision_type2 =  
| subdivision_name2 =  
| established_title = Dibināta  
| established_date = 1732  
| government_type =  
| leader_title =  
| leader_name =  
| area_magnitude =  
| area_total_km2 =  
| area_land_km2 =  
| area_water_km2 =  
| area_urban_km2 =  
| area_metro_km2 =  
| population_as_of = 2025. gadā  
| population_footnotes =  
| population_total = 23 000  
| population_urban =  
| population_metro =  
| population_density_km2 =  
| timezone = [[UTC+5]]  
| utc_offset =  
| timezone_DST =  
| utc_offset_DST =  
| latd = 56  
| latm = 30  
| lats =  
| latNS = N  
| longd = 60  
| longm = 49  
| longs =  
| longEW = E  
| postal_code_type = Pasta indekss  
| postal_code = 624020  
| elevation_footnotes =  
| elevation_m = 220  
| website =  
| footnotes =  
}}  

'''Siserta''' ({{val|ru|Сысерть}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, aptuveni 50 km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Sisertā dzīvoja ap 23 tūkstošiem iedzīvotāju.  

Siserta ir sena rūpniecības pilsēta, kas vēsturiski attīstījusies kā [[Metalurģija|metalurģijas]] un amatniecības centrs.  

== Vēsture ==  
Siserta dibināta 1732. gadā kā rūpnieciska apmetne pie dzelzs kausēšanas rūpnīcas. 18.—19. gadsimtā tā attīstījās kā nozīmīgs metalurģijas centrs [[Urāli|Urālos]].  

Padomju laikā pilsēta saglabāja savu rūpniecisko nozīmi un attīstījās kā reģionāls centrs.  

== Klimats ==  
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −15 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C.  

Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500 mm. Sniega sega saglabājas 5–6 mēnešus.  

== Atsauces ==  
{{atsauces}}  

== Ārējās saites ==  
{{sisterlinks-inline}}  
{{enciklopēdiju ārējās saites}}  

{{Krievija-aizmetnis}}  
{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}  
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>9qeeexdx63pf6b3xkopi8rk6xypjz2y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baškurdistāna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630142</id>
    <revision>
      <id>4495664</id>
      <parentid>4468511</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T11:39:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4495664</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44958" sha1="k7z1p3q8uh4ajy88e4yq6feyhkm9id4" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums=Башҡордистан|nosaukums_latv_val=Baškurdistāna|sugasvārds=Baškurdistānas|kontinents=Eiropa|reģions=Urāli|valsts=Krievija|laikmets=|statuss=|statusa_teksts=|impērija=|valdības_veids=Faktiski neatkarīga autonomija|gads_sākums=1917|gads_beigas=1919|event_start=Dibināta kā autonomija, sabrūkot [[Krievijas Republika]]i|date_start=28. novembris|event_end=Likvidēta, pārveidojoties par Baškīrijas Padomju Republiku|date_end=20. marts|event1=|date_event1=|event2=|date_event2=|event3=|date_event3=|event4=|date_event4=|event_pre=|date_pre=|event_post=|date_post=|event_post1=|date_post1=|p1=|flag_p1=|s1=Baškīrijas Padomju Republika|flag_s1=|image_flag=Flag of Bashkortostan (1918).svg|flag=1918. gada karogs|flag_type=Karogs|image_coat=|symbol=|symbol_type=|image_map=Проект Временного революционного Совета Башкортостана.svg|image_map_caption=Maksimālo un minimālo plānoto robežu karte|galvaspilsēta=[[Čeļabinska]], īslaicīgi arī [[Ufa]], [[Sterļitamaka]] un [[Orenburga]]|national_motto=|national_anthem=|kopīgas_valodas=[[Baškīru valoda]], [[krievu valoda]]|reliģija=[[Islāms]], [[pareizticība]]|nauda=|leader1=|leader2=|leader3=|leader4=|year_leader1=|year_leader2=|year_leader3=|year_leader4=|leader=|title_leader=|stat_year1=|stat_platība1=79560|stat_pop1=1250000|footnotes=}}
'''Baškurdistāna''' jeb '''Baškortostāna''' ({{val|ba|Башҡурдистан, Башҡордистан, Башҡортостан}}) arī '''Mazā Baškīrija, autonomā Baškīrija/Baškortostāna, Neatkarīgais Baškīrijas apgabals'''&lt;ref&gt;[https://kitaptar.bashkort.org/storage/books/LiXkM8XCXqdxuLoPWSc9Ul7PEuqgu6qSRBlD3fXU.pdf ''Ахметзаки Валиди Туган.'' История башкир]. — Уфа: Китап, 2010. — С. 185. — 353 с. — ISBN 978-5-295-05000-8.&lt;/ref&gt; bija [[Baškīri|baškīru]] nacionāli teritoriālā autonomija, ko 1917. gada 15. novembrī ([[Jaunais stils|pēc jaunā stila]] 28. novembrī) pasludināja [[Baškīrijas Centrālā padome]] jeb &quot;šuro&quot; [[Ufas guberņa|Ufas]] [[Ufas guberņa|guberņas]] dienvidu daļas un [[Orenburgas guberņa]]s ziemeļu daļas teritorijā un apstiprināja Baškurdistānas Satversmes kongress kā pirmo posmu autonomijas īstenošanā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bashenc.online/ru/articles/51479/|title=Башкурдистан|website=bashenc.online|access-date=2026-04-23}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Еникеев З. И. Правовой статус Башкортостана в составе России. — Уфа: «Гилем», 2002. — 374 с. — С. 228.&lt;/ref&gt; 1918. gada janvārī tā ieguva nosaukumu &quot;Mazā Baškīrija&quot;. Tā bija pirmā faktiski neatkarīgā baškīru tautas valsts. Tika izveidota armija, valdība, pagaidu jeb mazais parlaments (kese kurultajs)&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un valsts simboli. Atrazdamās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] virpulī un sadūrusies ar naidīgu attieksmi no abām pusēm, tā beigās bija spiesta pievienoties uzvarētājiem.

== Vēsture ==

=== 1917. gads ===
Pēc 1917. gada [[februāra revolūcija]]s sākās baškīru nacionālā kustība par nacionāli teritoriālās autonomijas izveidi. 1917. gada jūnijā Baškīru apgabala birojs organizēja pagastu padomes (šuro).&lt;ref&gt;Касимов С. Ф. Башкирское областное бюро // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.&lt;/ref&gt; 1917. gada jūlijā—augustā [[Orenburga|Orenburgā]] un [[Ufa|Ufā]] notika Pirmais un Otrais Visbaškīru kongress (kurultajs), kuros tika pieņemts lēmums par nepieciešamību izveidot &quot;demokrātisku republiku uz nacionāli teritoriāliem principiem federālas Krievijas sastāvā&quot;. Orenburgā strādāja Baškīru Centrālā padome (šuro), ko ievēlēja pirmais un atkārtoti ievēlēja otrais kurultajs, un gatavojās [[Viskrievijas Satversmes sapulce]]i, kurai bija jānotiek 1918. gada janvārī. Tomēr [[Oktobra revolūcija]] ieviesa savas korekcijas autonomijas izveides procesā.

Baškīru Centrālā padome, kas atradās Orenburgā, 1917. gada 11. novembrī (24. novembrī) ar farmanu (dekrētu) Nr. 1 apstiprināja baškīru nepieciešamību pēc savas nacionālās pašpārvaldes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/second_kurultai_august_25_30_1917/farman_number_1/|title=Фарман №1.|website=www.gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

1917. gada 15. (28.) novembrī) Baškīrijas Centrālā padome pieņēma rezolūciju, ar kuru tika pasludināta Baškurdistānas autonomija, ko nākamajā dienā paziņoja dekrēts Nr. 2. To parakstīja padomes priekšsēdētājs Š. Manatovs, viņa vietnieks A. Validovs, padomes sekretārs Š. M. Babičs un seši padomes nodaļu vadītāji.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Bashkortostan : kratkai︠a︡ ėnt︠s︡iklopedii︠a︡|url=http://archive.org/details/bashkortostankra0000unse|publisher=Ufa : Nauch. izd-vo &quot;Bashkirskai︠a︡ ėnt︠s︡iklopedii︠a︡&quot;|date=1996|isbn=978-5-88185-001-2}}&lt;/ref&gt; Rezolūcijā bija teikts: ''&quot;Baškīru reģionālā padome pasludina Orenburgas, Ufas, Samaras un Permas guberņu baškīru teritoriju no šī gada 15. novembra par Krievijas Republikas autonomu daļu.&quot;'' Karaspēks, bankas, dzelzceļi, pasts, telegrāfs un nodokļu iekasēšana tika nodoti Baškurdistānas valsts iestāžu jurisdikcijā, un administratīvais iedalījums guberņās un rajonos tika aizstāts ar kantoniem.

1917. gada 22. novembrī boļševiku laikraksts &quot;Pravda&quot; rakstīja: ''&quot;Baškīrijas apgabala padome ar Orenburgas musulmaņu garnizona atbalstu pasludināja Orenburgas, Ufas, Permas un Samaras guberņu baškīru teritoriju par Krievijas Republikas autonomo daļu un sāka īstenot autonomiju Orenburgas guberņas sastāvā'' .&quot; Tas saskanēja ar tautu brīvas pašnoteikšanās principu, kas bija pasludināts 1917. gada 2. novembra &quot;Krievijas tautu tiesību deklarācijā&quot; .

Padomes lēmums par Baškurdistānas autonomijas proklamēšanu tika apstiprināts trešajā Visbaškīru kongresā (kurultajā), kas notika no 1917. gada 8. (21.) decembra līdz 1917. gada 20. decembrim (1918. gada 2. janvārim) Orenburgā. Saskaņā ar 1917. gada 14. decembra rezolūciju &quot;Par Viskrievijas Federāciju un Baškurdistānas attiecībām ar šo federāciju&quot; Baškurdistāna tika uzskatīta viena no Krievijas Republikas nacionālajām autonomijām.

Dibināšanas kurultaja noteica pasākumus Baškīrijas autonomās pārvaldības īstenošanai, un tika izveidots priekšparlaments — Kese Kurultajs (Mazais kurultajs), kurā bija reģiona iedzīvotāju pārstāvji, pa vienam uz katriem 100 tūkstošiem cilvēku proporcionāli katras tautības pārstāvju skaitam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=222|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2021-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210415081649/https://vatandash.ru/index.php?article=222}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Big_Bashkiriya_-_ru.svg|thumb|250x250px|A. Validi projektētās &quot;Lielās Baškīrijas&quot; robežas]]
[[Attēls:Всебашкирский_съезд.jpg|thumb|300x300px|3. Visbaškīru Satversmes kurultaja delegāti]]
1917. gada 20. decembrī Kese Kurultajs izveidoja republikas augstāko izpildvaras institūciju — Baškurdistānas valdību (Baškīrijas valdību).&lt;ref&gt;Касимов С. Ф. Башкирское Правительство // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Satversmes kurultaja 1917. gada 20. decembra rezolūciju tika likti pamati atsevišķas armijas izveidei Baškīrijas valdības militārā departamenta vadītāja A. Validova vadībā.&lt;ref&gt;Рахимов Р. Н., Таймасов Р. С. ''Башкирское войско // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.&lt;/ref&gt;

Atbilstoši kongresos pieņemtajām rezolūcijām republikas teritorijā tika izveidoti miertiesneši un vispārējās tiesu iestādes, kas darbojās, pamatojoties uz nacionālajiem likumiem, un bija pakļautas Krievijā tīri teorētiski valdošajam Senātam, kas kalpoja par kasācijas instanci tiem, bet tajos gadījumos, kad puses bija tikai baškīri, bija piemērojami kurultaja izdotie likumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=1785|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2017-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20170507005315/http://vatandash.ru/index.php?article=1785}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Satversmes kurultaju rezolūciju par zemes jautājumu katram Baškurdistānas pilsonim bija tiesības uz piešķirtu zemi, tika noteikti arī zemes nodrošinājuma standarti un izveidots nacionālais valsts fonds — Baškurdistānas Galvenā lauksaimniecības un īpašuma pārvalde.&lt;ref&gt;Хусаинова Г. С. ''III Всебашкирский Учредительный съезд и его решения по земельному вопросу'' // Вестник Башкирского университета. — 2006. — № 4. — С. 138—139. — ISSN 1998-4812.&lt;/ref&gt;

Baškīrijas valdība sāka veidot kantonu pārvaldi Orenburgas guberņas baškīru apdzīvotajā daļā, Ufas guberņas austrumu daļā, [[Permas guberņa]]s Šadrinskas, Jekaterinburgas un Krasnoufimskas rajonos un [[Samaras guberņa]]s Buzulukas rajonā. Ufas, Samaras un Permas guberņu rietumu daļās ne vēlāk kā 1918. gada janvārī bija jāsasauc rajonu kongresi kantonu administrāciju organizēšanai.

=== 1918. gada sākums ===
1918. gada janvārī mūsdienu [[Tatarstāna]]s [[Menzeļinska|Menzeļinskā]] notika musulmaņu rajona kongress, kurā delegātu vairākums nobalsoja par labu Baškurdistānai. Šādā situācijā Iekšējās Krievijas un Sibīrijas tjurku-tatāru millet-medžliss (kongress), kas tolaik organizēja [[Ideļ-Urāla|Volgas-Urāla autonomiju]] un pretendēja uz šīm zemēm, steidzami nosūtīja delegātiem telegrammu, it kā &quot;par baškīru pievienošanu valstij&quot;. Šis manevrs palīdzēja Urālu-Volgas valsts projekta atbalstītājiem iegūt nepieciešamo balsu skaitu Menzeļinskas rajonā sava plāna atbalstam. No 1918. gada 10. līdz 12. janvārim notika Sterļitamakas rajona baškīru kongress, kurā vienbalsīgi tika atbalstītas Baškurdistānas Satversmes kurultaja rezolūcijas un atzīta autonomija. Līdzīgi kongresi 1918. gada janvārī un februārī notika arī citos rajonos.&lt;ref&gt;Кульшарипов М. М. Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X.&lt;/ref&gt;

[[Jelpačiha]]s ciemā, Osinskas rajonā, Permas guberņā, tika izveidota vietējā baškīru padome, bet boļševiki uzbruka Jelpačihai un nogalināja baškīru padomes locekļus.&lt;ref&gt;Раимов Р. ''К истории образования Башкирской Автономной Социалистической Советской Республики'' // Вопросы истории. 1948, № 4. — C. 23-42.&lt;/ref&gt; 1918. gada 18. februārī Ufas guberņas Birskas rajona Burajevas ciemā Burajevas Baškīru Nacionālā padome pasludināja Burajevas Baškīru kantonu par Baškurdistānas daļu. Nemiernieki izveidoja bruņotu vienību, lai cīnītos &quot;pret boļševikiem&quot;. Līdz marta beigām boļševiki apspieda Burajevas sacelšanos.

1918. gada janvāra sākumā Petrogradā ieradās Baškīrijas Centrālās padomes pārstāvis Š. Manatovs un 7. janvārī tikās ar [[Vladimirs Ļeņins|V. Ļeņinu]], lūdzot centrālajām varas iestādēm atzīt autonomiju. Sarunu laikā Ļeņins sacīja: &quot;Mēs neatzīstam Baškīrijas kustību par kontrrevolucionāru, kas vērsta pret mums... Mēs uzskatām, ka Austrumu tautu nacionālās kustības ir pilnīgi dabiskas un ļoti nepieciešamas .&quot; Tomēr augstākā padomju vara atteicās atzīt Baškīrijas autonomiju, kas iepriekš noteica turpmākos konfliktus.&lt;ref&gt;Әкрәм Бейеш. ''Башҡорт халҡының тарихы һәм азатлыҡ көрәше''. — Өфө: Башҡортостан «Китап» нәшриәте, 1993. — С. 138. — 352 с.&lt;/ref&gt;

1918. gada 27. janvārī Orenburgu ieņēma Sarkanās armijas vienības. Baškīrijas Centrālā padome, ievērojot savus &quot;neitralitātes principus&quot;,&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20131029184204/http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/history/parlament_tom_1-1.pdf Азнагулов В. Г., Хамитова З. Г. Парламентаризм в Башкортостане: история и современность]. — Уфа: ГРИ «Башкортостан», 2005. — С. 58. — 304 с.&lt;/ref&gt; turpināja darboties pilsētā.

Baškīrijas valdība, pamatojoties uz Baškīrijas kongresu rezolūciju par autonomiju, izstrādāja Baškīrijas Autonomās Republikas konstitūciju, nosaucot to par &quot;Mazās Baškīrijas autonomās teritorijas noteikumiem&quot;.&lt;ref&gt;Карпенкова Т. В. ''Русские революции 1917 г. и изменения в содержании национально-государственного строительства страны'' // Приволжский научный вестник : журнал. — 2013. — № 3 (19). — С. 48.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Марат Махмутович Кульшарипов. ''Башкирское национальное движение, 1917-1921 гг. — &quot;Китап&quot;. — 2000.''&lt;/ref&gt; &quot;Mazās Baškīrijas autonomijas noteikumu&quot; 2. pantā bija teikts, ka &quot;Baškīrijas oficiālā valoda ir baškīru valoda, un krievu valodas pagaidu lietošana baškīru iestādēs neatņem baškīru valodai šīs tiesības&quot;.&lt;ref&gt;Ярмуллина А. З. ''Реализация закона о государственных языках в БАССР в 1920-е гг'' // Вестник Башкирского университета. — ISSN 1998-4812.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:БашкортГазета.jpg|thumb|220px|Avīzes &quot;Baškort&quot; titullapa, ko izdeva Baškīrijas Centrālā padome]]

Pamatojoties uz Orenburgas Musulmaņu militārās revolucionārās komitejas (MMRK) rezolūciju, 1918. gada naktī no 3. uz 4. februāri (no 15. uz 16. februāris) tika arestēti 7 Baškīrijas valdības un Baškīrijas Centrālās padomes. MMRK rezolūciju par arestu Orenburgas provinces revolucionārā komiteja apstiprināja ar atpakaļejošu spēku,&lt;ref&gt;Еникеев З. И., Еникеев А. З. ''История государства и права Башкортостана''. — Уфа: Китап, 2007. — 432 с. — ISBN 978-5-295-04258-4. 231. lpp.&lt;/ref&gt; atzīstot MMRK apgalvojumus par Baškīrijas valdības locekļu un Orenburgas kazaku loka atamana [[Aleksandrs Dutovs|Aleksandra Dutova]] it kā kopīgajām darbībām pret padomju varu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Хусаинов А. С. ''Февральский инцидент 1918 года в Таналыково-Баймаке'' // Вестник Башкирского университета. Т. 19. — 2014. — № 3. — С. 1075—1078. — ISSN 1998-4812.&lt;/ref&gt;

1918. gada 26. februārī 200 baškīru — Orenburgas zemnieku kongresa dalībnieku — sanāksmē tika pieņemts lēmums par attieksmi pret boļševikiem: &quot;Ar nosacījumu, ka netiek nodarīts kaitējums svētajai tieksmei pēc baškīru teritoriālās autonomijas, mēs paziņojam, ka baškīri ies roku rokā ar padomju varu&quot;.&lt;ref&gt;Еникеев З. И., Еникеев А. З. ''История государства и права Башкортостана.'' — Уфа: Китап, 2007. — 432 с. — ISBN 978-5-295-04258-4. 234. lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc Baškīrijas valdības locekļu aresta Baškīrijas jauniešu grupa, tostarp daži aktīvisti no jaunatnes organizācijas &quot;Tulkina&quot;, izveidoja jaunu pārvaldes institūciju — Baškurdistānas Pagaidu revolucionāro padomi (Šuro) (BPRP). Pamatojoties uz 3. Viskrievijas federācijas un Baškurdistānas attiecību ar to noteikumiem, BPRP izstrādāja savu noteikumu projektu &quot;Par Baškurdistānas autonomiju&quot; un iesniedza to Tautību tautas komisariātam. Ar saukļiem &quot;Lai dzīvo Baškurdistāna!&quot; un &quot;Lai dzīvo Apvienotās Krievijas Valstis, kuru pamatā ir tautas vara!&quot; birojs izdeva laikrakstu &quot;Baškurdistāna&quot;.&lt;ref&gt;«Башкурдистан» // ''Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.&lt;/ref&gt; Tomēr 1918. gada 30. martā Orenburgas provinces izpildkomiteja pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja nacionālās autonomijas ideju un likvidēja BPRP. Provinces izpildkomitejas ziņojumā bija teikts, ka BPRP darbība neatšķīrās &quot;no iepriekšējās Šuro un Baškīrijas valdības&quot;.&lt;ref&gt;''История башкирского народа'': в 7 т./ гл. ред. М. М. Кульшарипов; Ин-т истории, языка и литературы УНЦ РАН. — Уфа: Гилем, 2010. — Т. V. — 468 с. — ISBN 978-5-7501-1199-2. 138. lpp.&lt;/ref&gt; BPRP locekļi bija spiesti turpināt darbu Sterļitamakā, un 1918. gada 3. maijā padome pilnībā pārtrauca savu darbību.&lt;ref&gt;Касимов С. Ф. ''Временный революционный совет Башкортостана'' // Башкирская энциклопедия / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.&lt;/ref&gt;

Līdz 1918. gada martam bija izveidots pirmais baškīru pulks. To izklīdināja Sarkanās gvardes un strādnieku vienības, daži tā karavīri tika nogalināti, un boļševiki nošāva arī divus Baškurdistānas valdības locekļus Habdullu Ideļbajevu un Himranu Magazovu.&lt;ref&gt;''Баймакский расстрел 1918 // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.&lt;/ref&gt; Baškurdistānas valdības locekļu slepkavība un arests izraisīja baškīru iedzīvotāju protestus. 1918. gada 5. martā Orenburgas provinces revolucionārā komiteja nosūtīja ultimāta telegrammu visiem Baškīrijas pagastiem, kurā vainoja baškīru vadību pretpadomju vienību veidošanā un pavēlēja visiem trīs dienu laikā atbruņoties. Revolucionārā komiteja piedraudēja visus Baškīrijas ciemus, ko turēs aizdomās par pretestību padomju varai,nolīdzināt ar artilēriju un ložmetējiem.

Boļševiki konfiscēja ieročus no baškīriem, reizēm agresīvā formā. Piemēram, 1918. gada 9. aprīlī Sermeņevas ciemā sarkangvardu vienība atklāja uguni no šautenēm un revolveriem, kliedzot: &quot;Mēs apkausim visus baškīrus!&quot;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Virsnieki, kuriem izdevās izvairīties no aresta, turpināja darbu pie baškīru brīvprātīgo vienību formēšanas. 1918. gada naktī no 3. uz 4. aprīli apvienotās baškīru vienības A. Karamiševa un kazaku vadībā atbrīvoja Baškīrijas valdības locekļus no Orenburgas cietuma. 1918. gada 7. un 8. aprīlī padomju kontrolētajā Ufā notika slepena baškīru kustības vadītāju sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums organizēt partizānu kustību.&lt;ref&gt;Кульшарипов М. М. ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.).'' — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 155.-156. lpp.&lt;/ref&gt;

=== 1918. gada vasara ===
Sākot ar 1918. gada maija beigām, autonomijas pārvaldes institūciju darbs tika pilnībā atjaunots, un to jaunā atrašanās vieta kļuva [[Čeļabinska]]s pilsēta, ko ieņēma [[Čehoslovāku leģioni|čehoslovāki]]. 1918. gada 1. jūnijā tika publicēts &quot;Baškīrijas valdības aicinājums tautai&quot;, kurā bija ietverts atklāts aicinājums uz bruņotu cīņu pret padomju varu.&lt;ref&gt;''Кульшарипов М. М.'' ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). ''— Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 157. lpp.&lt;/ref&gt; 7. jūnijā par valdības pagaidu priekšsēdētāju tika ievēlēts S. Mrjasovs, bet par locekļiem — G. Adigamovs, A. Validovs, G. Gabitovs, S. Magazovs un M. Haļikovs. Lai aizstāvētu republiku, Baškurdistānas valdība izsludināja mobilizāciju un izveidoja baškīru pulkus. Saskaņā ar valdības 1918. gada 12. jūnija rīkojumu tika izveidota Baškīrijas kara padome, lai pārvaldītu armiju.&lt;ref&gt;Таймасов Р. С. ''Башкирский военный совет // Башкирская энциклопедия'' / гл. ред. М. А. Ильгамов. — Уфа : Башкирская энциклопедия, 2015—2024. — ISBN 978-5-88185-306-8.&lt;/ref&gt;

Baškīru armiju veidoja neregulārās vienības un regulārie kājnieku pulki (no 1918. gada 12. oktobra — strēlnieku pulki) un kavalērijas pulki . Lai uzturētu sabiedrisko kārtību republikā, 1918. gada jūlijā tika organizēta milicija A. Biševa vadībā. 1918. gada septembrī tika izveidots Baškīru atsevišķais korpuss (virspavēlnieks — ģenerālis H. Išbulatovs), kurā ietilpa 1. Baškīru strēlnieku divīzija, 2. Baškīru strēlnieku divīzija, A. Karamiševa vārdā nosauktais 1. Baškīru kavalērijas pulks un no 1918. gada oktobra G. Idelbajeva vārdā nosauktais 2. Baškīru kavalērijas pulks un 6. Baškīru strēlnieku pulks. Baškīru armija piedalījās militārajās operācijās pret Sarkano armiju Samaras, Permas, Orenburgas un Ufas guberņās.

Baškīrijas valdība nodibināja kontaktus ar antiboļševiku centriem valsts austrumos: Sibīrijas pagaidu valdību, Pievolgā un Dienvidurālos tolaik valdošo organizāciju “[[Komuč]]”, Orenburgas kazaku loku un citiem. Arī Orenburgas kazaku loka atamans A. I. Dutovs 1917.—1918. gadā atbalstīja Baškīrijas autonomiju.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kraeved.opck.org/biblioteka/kazachestvo_stati/pdf/oren_kaz_i_cerkov.pdf|title=Wayback Machine|website=kraeved.opck.org|access-date=2026-04-26|archive-date=2012-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20121115070253/http://kraeved.opck.org/biblioteka/kazachestvo_stati/pdf/oren_kaz_i_cerkov.pdf}}&lt;/ref&gt;

1918. gada 15.—17. maijā Kustanajā notika Baškīrijas un Kazahstānas nacionālo kustību ([[Alašas autonomija]]s) pārstāvju tikšanās, lai apspriestu kopīgas pretboļševiku cīņas organizēšanu. 1918. gada augusta beigās—septembra sākumā Samarā notika Baškurdistānas, Kazahstānas un Centrālāzijas valdību tikšanās, kurās tika nolemts apvienot visus šo reģionu tautu pretboļševiku spēkus &quot;Dienvidaustrumu musulmaņu reģionu federācijā&quot; &quot;Austrumkrievijas savienības&quot; ietvaros (kurā būtu jāiekļauj arī Sibīrijas un Komuča valdību, kā arī Urālu un Orenburgas kazaku kontrolētās teritorijas). Turklāt bija paredzēts apvienot Alašas Ordas un Baškurdistānas bruņotos spēkus vienā korpusā.

Viena no pirmajām valstiskajām vienībām, kas izveidojās Krievijas pilsoņu kara laikā un atzina Baškīrijas autonomiju, bija Komučs. 1918. gada septembrī tika parakstīts līgums starp Baškīrijas valdību un Satversmes sapulces locekļu komiteju, saskaņā ar kuru Komučs atzina nacionāli teritoriālo autonomiju.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=1591|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2020-02-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20200223151010/http://vatandash.ru/index.php?article=1591}}&lt;/ref&gt; 1918. gada oktobrī Baškīrijas valdība iesniedza Komučam dokumentu par &quot;Baškīrijas federāciju&quot;. 1918. gada 11. novembrī Komuča departamentu Gubernatoru padome pārskatīja šo dokumentu un pozitīvi novērtēja to.&lt;ref&gt;Кульшарипов М. М. ''Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.)''. — Уфа: Китап, 2000. — 364 с. — ISBN 5-295-02542-X. 183. lpp.&lt;/ref&gt;

No 1918. gada 8. līdz 23. septembrim Ufā notika Valsts apspriede, kurā Baškīrijas valdību pārstāvēja J Bikbovs, I. Sultanovs, S. Mrjasovs, A. Validovs, A. Adigamovs, M. Adigamovs, kā arī sapulces dalībnieki G. Teregulovs, F. Tuhvatuļļins un G. Fahretdinovs,&lt;ref&gt;Багаутдинов Р. О. ''Уфимское государственное совещание 1918 года'' // Вестник Башкирского университета. Т. 17. — 2012. — № 1. — С. 737—739. — ISSN 1998-4812.&lt;/ref&gt; kur viņi darbojās kā Viskrievijas pagaidu valdības, labāk pazīstamas kā [[Ufas direktorija]], līdzdibinātāji. Konferencē tika pieņemts &quot;Likums par Viskrievijas Augstākās varas izveidošanu&quot;, ko Baškīrijas valdības vārdā parakstīja I. Sultanovs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.scepsis.ru/library/id_2898.html|title=№104. Акт об образовании всероссийской верховной власти, принятый на государственном совещании, имевшем место в городе Уфе с 8 по 23 сентября 1918 г. // Документы|website=www.scepsis.ru|access-date=2026-04-26}}&lt;/ref&gt;

=== 1918. gada beigas ===
1918. gada 18. novembrī [[Aleksandrs Kolčaks|A. Kolčaks]] Sibīrijā sarīkoja militāru apvērsumu un pasludināja sevi par Krievijas augstāko valdnieku un Krievijas bruņoto spēku augstāko virspavēlnieku. Kolčaka valdība atklāti pasludināja lielvalstu politiku neatzīt nacionālās un reģionālās autonomijas un paziņoja par nodomu pilnībā likvidēt Baškīrijas valdību un tās karaspēku. Tomēr Baškīrijas valdība atteicās ievērot 1918. gada 4. novembra &quot;Viskrievijas pagaidu valdības hartu visām reģionālajām pašvaldībām un visiem Krievijas valsts pilsoņiem&quot;.

1918. gada novembra beigās Krasnaja Mečetas (Mrakovo) ciematā notika sanāksme , kurā piedalījās Baškīrijas valdības pārstāvji, Alašas Orda (M. Čokajevs), Komuča pārvaldes padome (V. Černovs, Vedenjapins), Orenburgas un Urālu kazaki (pulkvedis Mahins un atamans Kargins), Turkestānas sociālistu revolucionāri (V. Čaikins) un citi, kas vēlējās izveidot vienotu pretkolčaka fronti. Sanāksmes dalībnieki vienojās izveidot vienotu valdību, kurā no Baškīrijas valdības būtu A. Validovs, no Alašas Ordas Kidirbajevs un no Orenburgas kazakiem atamans Kargins. Par apvienoto bruņoto spēku virspavēlnieku tika iecelts pulkvedis Mahins. 1918. gada decembra sākumā Orenburgas [[Karavānserāls|karavānserālā]] notika sanāksme, lai organizētu atamana A. Dutova arestu un kazaku karaspēka noliktavu un štāba ieņemšanu. Aresta organizēšana tika uzdota 1., 2. un 5. baškīru strēlnieku pulka komandieriem — S. Išmurzinam , G. Aitbajevam un K. Ņizamutdinovam. Tomēr atamans Dutovs uzzināja par sazvērestību un ar bruņumašīnu devās uz Orenburgas nomali, kur bija izvietotas viņam lojālās kazaku vienības. Šādā situācijā pulkvedis Mahins vilcinājās ķerties pie asinsizliešanas, un tādējādi mēģinājums izveidot vienotu pret Kolčaku vērstu fronti neizdevās. Tas piespieda Komuča departamenta Gubernatoru padomi un Sociālistiskās revolucionārās partijas Centrālo komiteju 1918. gada 5. decembrī pieņemt rezolūciju par cīņas pret boļševikiem pārtraukšanu un &quot;visu demokrātisko spēku virzīšanu pret Kolčaka diktatūru&quot;; vēlāk viņi noslēdza vienošanos ar Padomju valdības pārstāvjiem.

=== 1919. gads ===
Pavēles likvidēt visas vietējās pašvaldības, kā arī Baškīrijas Militārās padomes un Baškīrijas korpusa štāba likvidēšana, kā arī baškīru pulku komandēšanas nodošana ģenerālleitnantam A. Dutovam piespieda Baškīrijas valdību vest sarunas ar [[Krievijas SFPR]] pārstāvjiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.bigenc.ru/geography/text/1857907|title=bigenc.ru|website=|access-date=2026-04-26|language=en}}&lt;/ref&gt; 1919. gada janvārī no baškīru pulkiem tika izveidots Baškīru korpuss. 1919. gada 16. februārī tika izdots dekrēts, kurā teikts, ka &quot;Baškīrijas valdība, negaidot sarunu pabeigšanu ar padomju varas iestādēm, uzskata sevi par galīgu nostāšanos padomju varas pusē no 18. februāra plkst. 10:00&quot;.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Р.О.|first=Багаутдинов|date=2014|title=Переход башкирского правительства и войска на сторону Советской власти в 1919 году|url=https://cyberleninka.ru/article/n/perehod-bashkirskogo-pravitelstva-i-voyska-na-storonu-sovetskoy-vlasti-v-1919-godu|journal=Вестник Башкирского университета|volume=19|issue=2|issn=1998-4812}}&lt;/ref&gt; Šī iemesla dēļ &quot;Mazās Baškīrijas&quot; teritorija tika pasludināta par neatņemamu Krievijas PFSR sastāvdaļu ar nosaukumu '''&quot;Baškīrijas Padomju Republika&quot;.''' Tāpat nolēma uzsākt karu pret &quot;Kolčaku, Dutovu un visiem pasaules imperiālistiem &quot;, izdodot attiecīgu slepenu pavēli Baškīrijas armijai, ko izziņoja 18. februārī.

No 1919. gada 20. līdz 21. februārim Temjasovas ciemā notika Pirmais Visbaškīru kara kongress, kurā piedalījās 92 Baškīrijas armijas delegāti un Baškīrijas valdības locekļi. Kongresā tika risināti tādi jautājumi kā pāreja padomju pusē un sarunu stāvoklis ar tām, sociāli politiskais stāvoklis republikā un citi. Militārais kongress apstiprināja [[Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Autonomās Baškīrijas Padomju Republikas]] (ABPR) izveidi KPFSR sastāvā un baškīru militāro vienību pāreju Sarkanās armijas pusē. Kongresā tika izveidota arī Pagaidu Baškīru militāri revolucionārā komiteja (Bašrevkoms). Tā paša gada 22. februārī vara autonomijas teritorijā tika nodota Pagaidu Baškīru militāri revolucionārajai komitejai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vatandash.ru/index.php?article=2281|title=Ватандаш / Соотечественник / Compatriot|website=vatandash.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2017-11-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20171117064840/http://vatandash.ru/index.php?article=2281}}&lt;/ref&gt; 1919. gada 27. februārī [[Uļjanovska|Simbirskā]] tika noslēgta provizoriska vienošanās starp Sarkanās armijas Austrumu frontes pavēlniecības pārstāvjiem un Baškīrijas valdību, bet 1919. gada 9. martā Maskavā tika noslēgta provizoriska vienošanās ar Baškīrijas valdības un KSPFR Tautas komisāru padomes pārstāvjiem.

1919. gada 20. martā Maskavā tika parakstīts &quot;Nolīgums starp Padomju Savienības valdību un Baškīrijas valdību par Padomju Autonomo Baškīriju&quot;, un tika oficiāli izveidota Autonomā Baškīrijas Padomju Republika. Parakstot šo dokumentu, padomju vara formāli atzina nacionāli teritoriālo autonomiju, kas pastāvēja kopš 1917. gada, kā savu likumīgu sastāvdaļu.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

== Starptautiskās attiecības ==
Starptautisko attiecību jomā tika nodibināti sakari ar [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] un [[Ukraina|Ukrainu]]. Vēlāk uz Ukrainu tika nosūtīta baškīru delegācija.&lt;ref&gt;''Ахмет Заки Валиди.'' Воспоминания. Часть 1.&lt;/ref&gt;

== Republikas iestādes ==

=== Parlaments ===
Autonomās Baškīrijas augstākā varas iestāde bija parlaments — Kese-Kurultajs (Mazais Kurultajs). Parlamenta locekļi varēja būt &quot;abu dzimumu personas, vismaz 22 gadus vecas, neatkarīgi no tautības vai reliģijas&quot;. Deputātu pilnvaru termiņš bija trīs gadi.
[[Attēls:Мечеть с минаретом .jpg|thumb|270x270px|Baškīrijas un Mazā kurultaja rezidence atradās Orenburgas karavānserālā]]
Republikas priekšparlaments tika ievēlēts Visbaškīrijas kurultajos (kongresos), un tajā bija 22 deputāti (viens deputāts uz 100 000 iedzīvotāju).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/third_kurultai_8_20_december_1917/members_of_the_pre_parliament/|title=Страница 404|website=gsrb.ru|access-date=2026-04-26}}&lt;/ref&gt;Priekšparlamentam tika piešķirtas tiesības iecelt ministrus un republikas valdību.

Aizklātas balsošanas rezultātā par Kese-Kurultaja locekļiem tika ievēlēti: Junuss Bikbovs (priekšsēdētājs), Šagihaidars Akčulpanovs, Allabirde Jagafarovs, Saidgarijs Magazovs, Habdrahmans Fahretdinovs, Nuriagzams Tagirovs, Gainulla Tagirovs, Gainulla Čirfanovs, Hahimets Girfanovs, Ramejevs, Musa Smakovs, Gaļihmets Aitbajevs, Habibulla Gabitovs, Rizaitdins Fahretdinovs, Šarifs Manatovs, Sagits Mrjasovs, Hariss Jumagulovs, Džangirijs Amirovs, Gumers Kuvatovs, Ildarkhans Mutins, Ullabe Kuvatovs, Ildarhans Mutins, Ikandars Sultanovs. Tika ievēlēti arī Mazā Kurultaja kandidāti — Ganijs Abizovs, Šakirs Kilisbajevs, Gabdulla Adigamovs.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://gsrb.ru/ru/about/museum/general-conventions-bashkir/third_kurultai/|title=Третий Курултай башкир (8–20 декабря 1917 года)|website=gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=ru}}&lt;/ref&gt;

=== Izpildvara ===
Izpildvaru pārstāvēja Baškīrijas Centrālā padome (šuro) un Baškurdistānas valdība (Baškīrijas valdība). Valdības un priekšparlamenta rezidence atradās Orenburgas Karavānserālā. Sakarā ar pilsoņu kara saasināšanos reģionā, par republikas augstāko varas orgānu mītnes vietu 1918. gada jūnijā-jūlijā kļuva Čeļabinskas pilsēta, ko okupēja čehoslovāki, kur ieradās Baškurdistānas Centrālā padome un Kese-Kurultaja locekļi. Šeit tika atjaunota arī Baškīrijas Militārā padome, un turpināja izdot &quot;Baškīrijas valdības biļetenu&quot;. No augusta sākuma republikas valsts iestādes atkal atgriezās Orenburgā. Pēc Kolčaka apvērsuma un attiecību atdzišanas ar baltajiem, no 1918. gada decembra republikas valdības orgāni mainīja savu atrašanās vietu uz [[Orskas apgabals|Orskas apgabalu]].
Baškīru Centrālā padome sastāvēja no šādām nodaļām (1917. gada novembris):

# Militārā — Ildarhans Mutins;
# Finanšu — Fatihs Davletšins;
# Ekonomikas — Džangirejs Amirovs;
# Sabiedrības izglītības — Musa Smakovs;
# Statistiskā — Galiahmets Hasanovs;
# Lauksaimniecības — Galiahmets Aitbaevs;
# Garīgo lietu — Sagits Mrjasovs.

Baškurdistānas valdībā bija priekšsēdētājs un šādu nodaļu vadītāji: militārās, iekšlietu, lauksaimniecības, sabiedrības izglītības, attiecību, apdrošināšanas, finanšu, ekonomikas un tieslietu.

'''Baškīrijas valdības priekšsēdētāji'''

* Junuss Bikbovs (1917. gada decembris — 1919. gada janvāris);
* Mstislavs Kulajevs (1919. gada februāris — marts).

'''Baškīru Centrālās padomes priekšsēdētāji:'''

* Šarifs Manatovs (1917. gada jūlijs — decembris);
* Salaketdins Atnagulovs (1917. gada decembris — 1918. gada jūnijs);
* Šaihzada Babičs (1917. gada decembris — 1918. gada jūnijs; akti.);
* Sagits Mrjasovs (1918. gada jūnijs — 1919. gada marts).

== Valsts simboli ==
1917. gadā Ahmets Zaki Validi izveidoja baškīru nacionālo karogu.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vexillographia.ru/russia/subjects/baskiria.htm|title=флаг башкортостана|website=www.vexillographia.ru|access-date=2026-04-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ishimbaybiblio.ru/index.php?par=FamousNeighbors&amp;bold=42|title=Центральная Библиотечная Система|website=ishimbaybiblio.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304084022/http://ishimbaybiblio.ru/index.php?par=FamousNeighbors&amp;bold=42}}&lt;/ref&gt; Karogs sastāvēja no trim vienāda izmēra horizontālām svītrām: zilā simbolizēja baškīru piederību tjurkiem, zaļā — islāmu, baltā — vēlmi pēc miera, laimes un labklājības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bashinform.ru/news/342972/|title=25 февраля - День Государственного флага Республики Башкортостан // ПОЛИТИКА {{!}} новости башинформ.рф|website=www.bashinform.ru|access-date=2026-04-26|language=ru}}&lt;/ref&gt; Karogu oficiāli apstiprināja Baškīru Centrālās padomes farmans 1918. gada 20. augustā ar Nr. 4547.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gsrb.ru/ru/about_parliament/parliamentary_museum/third_kurultai_8_20_december_1917/the_flag/|title=Флаг.|website=www.gsrb.ru|access-date=2026-04-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

Baškurdistānas militārajām vienībām bija savi kaujas karogi&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; un savi formas tērpi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://kolchakiya.narod.ru/uniformology/bashkir_korp.htm|title=Униформология. Башкирский корпус.|website=kolchakiya.narod.ru|access-date=2026-04-26|archive-date=2014-09-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20140903170050/http://kolchakiya.narod.ru/uniformology/bashkir_korp.htm}}&lt;/ref&gt;

Vēlāk šo Baškurdistānas karogu ierosināja atjaunot kā Baškortostānas Republikas valsts karogu mūsdienu Krievijā. Tomēr Komi Republikas parlamenta deputāti 1991. gadā par trim mēnešiem apsteidza savus baškīru kolēģus, agrāk pieņemot balto, zaļo un zilo karogu kā Komi valsts karogu. Līdz ar to, lai izvairītos no Komi karoga kopēšanas, Baškīrijas parlamenta deputāti mainīja svītru secību, un tagad tas neatbilst 1917. gada Baškīrijas valdības vēsturiskajam karogam.

== Administratīvi teritoriālais iedalījums ==
{{Основная статья|Административно-территориальное деление Башкурдистана}}
Baškīrijas administratīvi teritoriālais iedalījums tika noteikts II Visbaškīrijas Satversmes Kurultajā (sanāksmē), kas notika Orenburgā no 1917. gada 8. līdz 20. decembrim, izskatīja autonomās Baškīrijas robežas un apstiprināja autonomiju. Satversmes Kurultajs nolēma apstiprināt autonomiju Mazās Baškīrijas robežās, un tās teritorijā apgabalu vietā tika izveidoti 9 kantoni — Burzjanas-Tangaurovskas, Džitirovskas, Barinas-Tabinskas, Ičkinas-Katajas, Kipčakas, Kuvakanskas, Tamjanas-Katajas, Tokčuranskas, Userganas, kas tika sadalīti 75 pagastos.&lt;ref&gt;''Кульшарипов М.М.'' Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 368 с. — ISBN 5-295-02542-X. 127. lpp.&lt;/ref&gt;

Balto okupācijas laikā Mazā Baškīrija formāli tika uzskatīta par autonomu un sastāvēja no 13 kantoniem. Faktiski teritoriju daļēji pārvaldīja ne tikai Baškīrijas valdība, bet arī Sibīrijas valdība, Komučs un Atamans Dutovs, ar iepriekšējās rajonu administrācijas sistēmas palīdzību, kas sastāvēja no krievu ierēdņiem.&lt;ref&gt;''Кульшарипов М.М.'' Башкирское национальное движение (1917—1921 гг.). — Уфа: Китап, 2000. — 368 с. — ISBN 5-295-02542-X. 9.-14. lpp.&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāju skaits un kantonu valdības ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Baškīrijas vietējās varas iestādes (1918. gada septembrī)&lt;ref&gt;Ярмуллин А. Ш. У истоков Башкирской республики. — Уфа: Китап, 2017. — 232 с. — ISBN 978-5-295-06659-7&lt;/&gt;. 215.-216. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Список сведений о кантональных управах от 14 сентября 1918 года.&lt;/ref&gt;
!Kantons
!Administratīvais centrs
!Kantona valdības priekšsēdētājs
!Kantona draudzes
!Iedzīvotāju skaits
|-
|Argajašas kantons
|Argajaša
|Nuriagzams Tagirovs
|Sizginas, Mavļutovas, Muhametkulovas, Meteļevskas, Čerļinskas, Sultajevskas, Amiņevskas, Baškiro-Tečenskas, Kunašakskas, Tjuļakovskas, Burinskas, Baiburaskarovskas, Ust-Bagarjakskas, Kunakboļskas, Karušas Sarjakskas, Kunajinbajevskas
|82 186
|-
|Burzjanas-Tangauras kantons
|Tanalikovo (Baimaka)
|Muhamedjans Bulatovs
|1. Burzjanas, 2. Burzjanas, 3. Burzjanas, Burzjanas-Tanaļikas, 4. Burzjanas, Karagaja-Kipčaka, Bainazaras, 1. Tangauras, 2. Tangauras
|64 847
|-
|Džitirovas kantons
|Imangulovo
|Fatahs Saltjaševs
|Imangulovas, Allaberdinskas, Burzjanas, Muraptalovas, Taimasovas
|33 943
|-
|Duvanas kantons
|Arkaulovo
|Šakirs Tuhvatullins
|Nasibaševas, Kalmakulovskas, 1. Ailinskas, 2. Ailinskas, Murzalarskas, Verhņe-Kipčakas, Duvanas-Mečetļinskas, Novo-Baiskajas, Novo-Belokatajas, Ņižņe-Kiginskas, Jahinskas, Ibrajevskas
|84 115
|-
|Kipčakas kantons
|Mrakovo (Krasnaja Mečeta)
|Migrans Sirtlanovs
|Burzjanas-Kipčakas, 1. Karakipčakas, 2. Karakipčakas, Jumaguzinas, Bušmanas-Sūnas-Karakipčakas
|65 328
|-
|Kudeiskas kantons
|Tavtimanova
|Mahmuts Kutujevs
|Urman-Kudeiskas, Iļekskas, Bulekei-Kudeiskas, Igļinskas
|59 668
|-
|Kuščinas kantons
|Bolšaja Oka
|Muhamethajs Guzairovs
|Beļjankinskas, Šokurovskas, Tļaševskas, Boļše-Okinskas, Novo-Zlatoustovskas, Sažinskas, Ažegulovskas, Mančarskas, Juvinskas, Boļše-Kušinskas
|66 748
|-
|Tabinas kantons
|Zilim-Karanovo (Arhangeļskoje)
|Šagibeks Uzbekovs
|Bišaulas-Ungarovskas, Bištakinskas, Kalčiras-Tabinskas, Ksi-Tabinskas, Biškainovskas, Duvanas-Tabinskas, Novo-Andrejevskas, Uršakas-Minskajas, Girei-Kipčakas
|17 941
|-
|Tamjanas-Kataiskas kantons
|[[Verhņeuraļska|Verhneuraļska]]
|Talha Rasuļevs
|Tamjanas-Tangaurovas, Kubelakas-Teļevskas, Teptjaro-Učalinskas, Ahunovskas, Kataiskas, Usmane-Aļinskas, Basakalovas, Tungatarovas, Muldakajevas
|92 685
|-
|Tokčuranas kantons
|Gumerova
|Abdrahmans Iļjasovs
|Kipčakas, Novobaškīras, Jumranas-Tabinas, Tokas
|23 436
|-
|Userganas kantons
|Zijančurino
|Muhametgalims Kuvatovs
|Saļihovskas, 1. Userganas, 2. Userganas, 3. Userganas, 4. Userganas, 5. Userganas,, 6. Userganas, Userganas-Haibuļļinas
|132 743
|-
|Jurmatinskas kantons
|Zirgana
|Auhadi Išmurzins
|Karamiševas, Petrovas, Makarovas, Iļčikas-Timirovskas, Aznajevas, Bušmanas-Kipčakas, Meļeuzovas, Kuraguševas, Četirmanas, Kalkaševas, Petrovas, Tatjanovas, Rjazanovas
|152 695
|-
|Jalanas kantons
|Tanrikulova
|Gaļimjans Taganovs
|Ičkinas, Katajas, Sart-Kalmikaskas, Sart-Abdrašitovas, Karasevas
|33 092
|}
Teritorijas, ko sauca par &quot;Mazo Baškīriju&quot;, platība bija 79 560 km², iedzīvotāju skaits — 1 250 059 cilvēki.&lt;ref&gt;Ярмуллина А. ''Территориальные изменения в БАССР (1917—1934 гг.)'' // Ватандаш. — 2002. — № 4. — С. 118—120. — ISSN 1683-3554.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Гильманова В. Н. ''Территориальный вопрос в процессе национально-государственного строительства в Башкортостане в 1917—1934 гг.'' : диссертация … кандидата исторических наук : 07.00.02. — Уфа, 2013.&lt;/ref&gt;

== Reliģija ==
3. Visbaškīru kurultajs apstiprināja 12. rezolūciju, kas pasludināja reliģijas atdalīšanu no valsts un visu reliģiju vienlīdzību. Tika lemts, ka 1917. gadā izveidotajai &quot; Baškīrijas Garīgajai pārvaldei&quot;, esošai autonomai, ir tiesības savas kompetences ietvaros atvērt garīgās kultūras un izglītības iestādes (mektebus, [[medrese]]s, bibliotēkas utt.).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tataroved.ru/publicat/mir_isl.pdf|title=Wayback Machine|website=www.tataroved.ru|access-date=2026-04-26}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar III Visbaškīrijas kurultaja 1917. gada 20. decembra rezolūciju bija paredzēts atvērt vienu augstāko medresi (universitāti) un vienu lielu muzeju, nosaucot tos Baškurdistānas vārdā.

1918. gada 2. oktobrī muftija Sagita Mrjasova vadībā notika Baškurdistānas garīgās pārvaldes kurultajs, kurā tika apstiprināta pagastu sadale starp kantonu pārvaldēm un ievēlēti kantonu [[Kazijs|kaziji]].

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Baškortostānas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu karš]]</text>
      <sha1>k7z1p3q8uh4ajy88e4yq6feyhkm9id4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iloka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632783</id>
    <revision>
      <id>4495497</id>
      <parentid>4472745</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T20:29:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495497</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3051" sha1="ijn1jd5g58vv1znm96wn2oavab3rsqw" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Iloka
 | official_name            = ''Ilok''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | flag_link                = 
 | image_shield             = 
 | shield_size              = 65px
 | shield_link              = 
 | pushpin_map              = Horvātija#Eiropa
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{CRO}}
 | subdivision_type1        = Župānija
 | subdivision_name1        = {{flagicon image|Flag of Vukovar-Syrmia County.svg}} [[Vukovaras-Srijemas župānija]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 129.0
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2021. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 5045
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 45 | latm = 13 | lats = 19 | latNS = N
 | longd = 19 | longm = 22 | longs = 31 | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = HR-32 236
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 110
 | website                  = {{URL|ilok.hr}}
 | footnotes                = 
}}

'''Iloka''' ({{val|hr|Ilok}}, {{izrunā|ǐlok}}) ir vistālāk austrumos esošā [[Horvātija]]s pilsēta, kas veido ģeogrāfisku izliekumu, ko ieskauj [[Serbija]]s apgabals [[Vojvodina]]. Iloka atrodas [[Vukovaras—Srijemas župānija|Vukovaras-Srijemas župānijā]], [[Srijema]]s novadā, [[Fruška Gora]] kalnā, no kura paveras skats uz [[Donava|Donavas upi]], kas robežojas ar Serbijas Bačkas reģionu. 2021. gadā pilsētā dzīvoja 5045 iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Population by Age and Sex, by Settlements |url=https://podaci.dzs.hr/media/rqybclnx/popis_2021-stanovnistvo_po_naseljima.xlsx |website=Census of Population, Households and Dwellings in 2021 |publisher=Croatian Bureau of Statistics |accessdate={{dat|2026|5|24||bez}} |language=hr}}&lt;/ref&gt;

Pilsētā atrodas [[Franciskāņi|franciskāņu]] klosteris un Ilokas pils, kas ir iecienīta vienas dienas ekskursijas vieta gan vietējiem, gan pārrobežu tūristiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Horvātija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Horvātijas pilsētas]]
[[Kategorija:Vukovaras-Srijemas župānija]]</text>
      <sha1>ijn1jd5g58vv1znm96wn2oavab3rsqw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bikasa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634400</id>
    <revision>
      <id>4495498</id>
      <parentid>4483606</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T20:31:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4495498</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3477" sha1="sdz5brucj7ua7xkw593hmgaboxmueq4" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Bikasa
| official_name            = ''Bicas''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               = 
| nickname                 = 
| motto                    = 
| image_skyline            = Brasil.mg.bicas-foto.aerea.1995-2.jpg
| image_caption            = Bikasas panorāma
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| pushpin_map              = Brazīlija#Minasžeraisa
| latd  = 21| latm  = 43| lats  = 30| latNS  = S
| longd = 43 | longm = 3| longs = 32| longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{BRA}}
| subdivision_type1        = Štats
| subdivision_name1        = [[Minasžeraisa]]
| subdivision_type2        = 
| subdivision_name2        = 
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                = 
| seat                     =
| leader_title         =
| leader_name          =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           = 140.08
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 13978
| population_as_of         = 2022
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   = auto
| population_density_rank  =
| elevation_m              = 610
| timezone                 = [[Brazīlijas laiks|BRT]]
| utc_offset               = -3
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = 36600-000
| website                  = {{url|http://www.bicas.mg.leg.br/}}
| footnotes                =
}}
'''Bikasa''' ({{val|pt|Bicas}}) ir pilsēta un pašvaldība [[Brazīlija]]s dienvidaustrumu daļā, [[Minasžeraisa]]s štata dienvidos. Tā atrodas aptuveni 290 kilometrus uz dienvidiem no štata administratīvā centra [[Beluorizonti]] un netālu no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro štata]] robežas.

Pašvaldība sāka veidoties 19. gadsimta otrajā pusē līdz ar dzelzceļa būvniecību, un tās nosaukums cēlies no ūdens teknēm jeb caurulēm (''bicas''), kas tika izmantotas tvaika lokomotīvju uzpildei.

== Vēsture un attīstība ==
Sākotnēji šī teritorija bija daļa no Gvaranes pašvaldības un attīstījās kā nozīmīgs [[kafija]]s audzēšanas reģions. Apmetnes strauju izaugsmi veicināja dzelzceļa līnijas ''Estrada de Ferro Central do Brasil'' atklāšana, padarot Bikasu par svarīgu tranzīta un tirdzniecības mezglu starp Minasžeraisas iekšzemi un piekrastes ostām. Oficiālu pašvaldības statusu un neatkarību Bikasa ieguva 1923. gadā. Līdz ar kafijas krīzi pilsēta veiksmīgi pārorientējās uz citām lauksaimniecības nozarēm un lopkopību.

== Ekonomika ==
Mūsdienās Bikasa kalpo kā reģionāls pakalpojumu, tirdzniecības un nelielas rūpniecības centrs. Pašvaldības ekonomikā nozīmīgu lomu joprojām ieņem lauksaimniecība — īpaši piena lopkopība, cūkkopība, kā arī kukurūzas, pupiņu un dārzeņu audzēšana. Pilsētā ir attīstīta tekstilrūpniecība, apavu ražošana un būvmateriālu tirdzniecība. Pateicoties labvēlīgajam klimatam un kalnainajam apvidum, pilsētas apkārtnē pamazām attīstās arī lauku tūrisms un ekotūrisms.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Brazīlijas pilsētas]]
[[Kategorija:Minasžeraisa]]</text>
      <sha1>sdz5brucj7ua7xkw593hmgaboxmueq4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uzvaras diena Baltijā: vakar, šodien, rīt</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634446</id>
    <revision>
      <id>4495444</id>
      <parentid>4495439</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T12:15:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Листопад11|Листопад11]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot</comment>
      <origin>4495077</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1702" sha1="4rg9knk82qsh8q6dzpaluhzoa280wem" xml:space="preserve">&quot;'''Uzvaras diena Baltijā: vakar, šodien, rīt'''&quot; ir [[Dokumentālā filma|dokumentāla filma]], kas veidota [[Krievija|Krievijā]] ar bijušo Latvijas mediju darbinieku līdzdalību, kuri atstājuši Latviju. Latvijas presē projekts tika raksturots kā daļa no Krievijas [[Propaganda|propagandas]] kampaņas, kas saistīta ar Latvijas un [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] vēstures [[Interpretācija|interpretāciju]].

Pēc Latvijas medijos publicēto materiālu vērtējuma, filma neizraisīja ievērojamu interesi ārpus pašu veidotāju loka. Projekts tiek aplūkots plašākā Krievijas informācijas un propagandas kampaņu kontekstā, kas vērstas uz Baltijas valstu auditoriju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8472672/raidijums-no-latvijas-aizbegusie-propagandisti-krievija-veido-filmu-un-izdod-gramatu-par-latvijas-vesturi|title=Raidījums: No Latvijas aizbēgušie propagandisti Krievijā veido filmu un izdod grāmatu par Latvijas vēsturi|website=Sabiedrība un politika|access-date=2026-06-18|date=2026-05-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Latvijas un starptautiskajā presē jau agrāk bija atzīmēti gadījumi, kad Krievijas struktūras izdeva filmas un grāmatas, kas saistītas ar alternatīvu Latvijas vēstures interpretāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/no-latvijas-aizbegusie-propagandisti-krievija-uznem-filmu-un-izdod-gramatu-par-latvijas-vesturi/|title=No Latvijas aizbēgušie propagandisti Krievijā uzņem filmu un izdod grāmatu par Latvijas vēsturi|website=tv3.lv|access-date=2026-06-18|date=2026-05-17|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dokumentālās filmas]]</text>
      <sha1>4rg9knk82qsh8q6dzpaluhzoa280wem</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa</title>
    <ns>1</ns>
    <id>635317</id>
    <revision>
      <id>4495519</id>
      <parentid>4491727</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T23:17:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaroslavs.orlovs</username>
        <id>147690</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nozīmība? */ Atbilde</comment>
      <origin>4495519</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1200" sha1="e1q3zcdkxqn58a7ro568lz79xf0euce" xml:space="preserve">== Nozīmība? ==

Manuprāt, tas ir kaut kur uz robežas (Latvijā vispār ir kāda cita vieta, kur ir speciāla mūziklu izglītība? Ja tas ir unikāls caurums, tas viņu ceļ, ja nav, tad otrādi), bet principā, saīsinātu versiju var pārcelt uz [[Rīgas Doma kora skola]], raksts kļūs bišķi nesabalansēts, bet ne kritiski. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 02.04 (EEST)

:Sveicināti!
:Šādu izglītību ir iespējams iegūt tikai konkrētā skolā. Šīs raksts arī tiks papildināts ar absolventiem, kuri ir saņēmuši Latvijas nozīmīgos teātra un mūzikas apbalvojumus, ka arī ar absolventu sasniegumiem ārzemēs. 
:Šīs raksts ir nozīmīgs, lai popularizēt ne vien tikai konkrēto vietu, kur iegūt muzikālā teātra izglītību Latvijā, bet arī muzikālā teātra žanru Latvijas robežās. 
:Patiesi aicinu šo lapu nedzēst un neapvienot ar kādu citu lapu.
:Gadījumā, ka Jums rodas jebkādi jautājumi, būšu priecīgs atbildēt uz tiem :) [[Dalībnieks:Jaroslavs.orlovs|Jaroslavs.orlovs]] ([[Dalībnieka diskusija:Jaroslavs.orlovs|diskusija]]) 2026. gada 18. jūlijs, plkst. 02.17 (EEST)</text>
      <sha1>e1q3zcdkxqn58a7ro568lz79xf0euce</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495534</id>
      <parentid>4495519</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T00:43:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nozīmība? */ Atbilde</comment>
      <origin>4495534</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1535" sha1="scll12ivgfg7jmeqlhc17yqkq8b4g0y" xml:space="preserve">== Nozīmība? ==

Manuprāt, tas ir kaut kur uz robežas (Latvijā vispār ir kāda cita vieta, kur ir speciāla mūziklu izglītība? Ja tas ir unikāls caurums, tas viņu ceļ, ja nav, tad otrādi), bet principā, saīsinātu versiju var pārcelt uz [[Rīgas Doma kora skola]], raksts kļūs bišķi nesabalansēts, bet ne kritiski. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 02.04 (EEST)

:Sveicināti!
:Šādu izglītību ir iespējams iegūt tikai konkrētā skolā. Šīs raksts arī tiks papildināts ar absolventiem, kuri ir saņēmuši Latvijas nozīmīgos teātra un mūzikas apbalvojumus, ka arī ar absolventu sasniegumiem ārzemēs. 
:Šīs raksts ir nozīmīgs, lai popularizēt ne vien tikai konkrēto vietu, kur iegūt muzikālā teātra izglītību Latvijā, bet arī muzikālā teātra žanru Latvijas robežās. 
:Patiesi aicinu šo lapu nedzēst un neapvienot ar kādu citu lapu.
:Gadījumā, ka Jums rodas jebkādi jautājumi, būšu priecīgs atbildēt uz tiem :) [[Dalībnieks:Jaroslavs.orlovs|Jaroslavs.orlovs]] ([[Dalībnieka diskusija:Jaroslavs.orlovs|diskusija]]) 2026. gada 18. jūlijs, plkst. 02.17 (EEST)
::Jūs nupat parādījāt, ka raksts ir nenozīmīgs: ja viņš vajadzīgs popularizācijai, tad tēma ir acīmredzami nenozīmīga. Raksti enciklopēdijās ir vajadzīgi par lietām, kas neprasa popularizāciju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 18. jūlijs, plkst. 03.43 (EEST)</text>
      <sha1>scll12ivgfg7jmeqlhc17yqkq8b4g0y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495653</id>
      <parentid>4495534</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T10:16:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaroslavs.orlovs</username>
        <id>147690</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nozīmība? */ Atbilde</comment>
      <origin>4495653</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3316" sha1="oai7nj25fij97txch9lcunnncmlpzfj" xml:space="preserve">== Nozīmība? ==

Manuprāt, tas ir kaut kur uz robežas (Latvijā vispār ir kāda cita vieta, kur ir speciāla mūziklu izglītība? Ja tas ir unikāls caurums, tas viņu ceļ, ja nav, tad otrādi), bet principā, saīsinātu versiju var pārcelt uz [[Rīgas Doma kora skola]], raksts kļūs bišķi nesabalansēts, bet ne kritiski. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 8. jūlijs, plkst. 02.04 (EEST)

:Sveicināti!
:Šādu izglītību ir iespējams iegūt tikai konkrētā skolā. Šīs raksts arī tiks papildināts ar absolventiem, kuri ir saņēmuši Latvijas nozīmīgos teātra un mūzikas apbalvojumus, ka arī ar absolventu sasniegumiem ārzemēs. 
:Šīs raksts ir nozīmīgs, lai popularizēt ne vien tikai konkrēto vietu, kur iegūt muzikālā teātra izglītību Latvijā, bet arī muzikālā teātra žanru Latvijas robežās. 
:Patiesi aicinu šo lapu nedzēst un neapvienot ar kādu citu lapu.
:Gadījumā, ka Jums rodas jebkādi jautājumi, būšu priecīgs atbildēt uz tiem :) [[Dalībnieks:Jaroslavs.orlovs|Jaroslavs.orlovs]] ([[Dalībnieka diskusija:Jaroslavs.orlovs|diskusija]]) 2026. gada 18. jūlijs, plkst. 02.17 (EEST)
::Jūs nupat parādījāt, ka raksts ir nenozīmīgs: ja viņš vajadzīgs popularizācijai, tad tēma ir acīmredzami nenozīmīga. Raksti enciklopēdijās ir vajadzīgi par lietām, kas neprasa popularizāciju. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 18. jūlijs, plkst. 03.43 (EEST)
:::Protams, saprotu Jūsu rakstīto, taču nedaudz neizprotu, kāpēc raksts nevar kalpot ne vien informatīvam, bet arī popularizācijas mērķim? Teiktu, ka jebkurš raksts par moderno mākslu pārstāvjiem (personībām) tiek veidoti ne vien informācijai, bet arī personības mākslas popularizācijai. Jebkurš raksts enciklopēdijās ir nospiedums vēsturē un, manuprāt, Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa veido vēsturi - attīstot žanru, kurš Latvijas robežās līdz šim nebija plaši pārstāvēts. 
:::Neteiktu, ka raksts netiks papildināts arī turpmāk norādot nozīmīgus notikumus un sasniegumus, kurus Mūziklu nodaļa vēl sasniegs, ar absolventiem, kuri ar savu darbību papildina Latvijas kultūras jomas darbinieku rindas gan kā aktieri, gan kā producenti, gan kā mūziķi. Nodaļai ir tikai 10 gadi, taču jau šo 10 gadu laikā sasniegumu ir pietiekami daudz, lai, manuprāt, šī nodaļa būtu savas enciklopēdijas lapas vērta.
:::Šī lapa tika veidota ne vien ar mērķi popularizēt, bet arī informēt par to, kādi sasniegumi un apbalvojumi ir saņemti, kāda veida izglītību ir iespējams iegūt šajā nodaļā, kā izskatās mācību programma, kādi uzvedumi jau tika uzvesti un ar kādiem kultūras jomas personībām notika sadarbība, kā nodaļa vēsturiski tika veidota, utt. Lai katrs, kam ir interese, varētu par šo izlasīt un redzēt aktuālo informāciju, kura nu jau pēc laika kļūs par Latvijas kultūras vēsturi. 
:::Ceru, ka savā atbildē esmu izteicies precīzi un domu gājiens ir saprotams, taču, ja rodas jautājumi, būšu priecīgs atbildēt uz tiem. [[Dalībnieks:Jaroslavs.orlovs|Jaroslavs.orlovs]] ([[Dalībnieka diskusija:Jaroslavs.orlovs|diskusija]]) 2026. gada 18. jūlijs, plkst. 13.16 (EEST)</text>
      <sha1>oai7nj25fij97txch9lcunnncmlpzfj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Листопад11</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635739</id>
    <revision>
      <id>4495449</id>
      <parentid>4495437</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T12:29:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Мелочи стиля */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4495449</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="851" sha1="642pfhfcayyykhgyhe1u81279810h2v" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Листопад11}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 17. jūlijs, plkst. 14.57 (EEST)

== Мелочи стиля ==

Приветствую! У нас тут свои правила оформления (причём часто неписанные), отличающиеся от русской версии - в частности, ссылки/примечания ставятся по возможности после точки. Понятно, что это мелочь по сравнению со сутью текста, но всё же ради единого стиля я правки точек отменил. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. jūlijs, plkst. 15.29 (EEST)</text>
      <sha1>642pfhfcayyykhgyhe1u81279810h2v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:انس عبد الله الخفاجي</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635740</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:أنس الشهراني" />
    <revision>
      <id>4495447</id>
      <timestamp>2026-07-17T12:22:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gerges</username>
        <id>119689</id>
      </contributor>
      <comment>Gerges pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:انس عبد الله الخفاجي]] uz [[Dalībnieka diskusija:انس الشهراني]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/انس عبد الله الخفاجي|انس عبد الله الخفاجي]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/انس الشهراني|انس الشهراني]]&quot;</comment>
      <origin>4495447</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59" sha1="io3bi2z9gsyxlz4l69m59dn3xcsux87" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:انس الشهراني]]</text>
      <sha1>io3bi2z9gsyxlz4l69m59dn3xcsux87</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495522</id>
      <parentid>4495447</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T00:28:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Xqbot</username>
        <id>11826</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[Dalībnieka diskusija:انس الشهراني]] to [[Dalībnieka diskusija:أنس الشهراني]]</comment>
      <origin>4495522</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59" sha1="7g9cwusms7k0qflxs6ypfpoc3ef4209" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:أنس الشهراني]]</text>
      <sha1>7g9cwusms7k0qflxs6ypfpoc3ef4209</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alvis Brāzma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635741</id>
    <revision>
      <id>4495453</id>
      <timestamp>2026-07-17T13:44:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4495453</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2229" sha1="jtgqjxyzqqrejf564khyznyjc6x7033" xml:space="preserve">'''Alvis Brāzma''' (dzimis {{dat|1959||}}) ir latviešu matemātiķis. [[Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorija]]s (EMBL) Eiropas Bioinformātikas institūta nopelniem baɡātais zinātnieks (''EMBL Scientist Emeritus'').

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1959. gadā Jelgavā matemātikas docenta [[Nikolajs Brāzma|Nikolaja Brāzmas]] ģimenē. Viņa tēvs strādāja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Augstākās matemātikas katedrā, 1958. gadā kļuva par Augstākās matemātikas katedras vadītāju [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. Mācījās [[Jelgavas 2. vidusskola|Jelgavas 2. vidusskolā]], tad [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]].

1982. gadā Alvis Brāzma beidza līdzdiploma studijas [[LVU]] Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādāja LVU Skaitļošanas centrā, turpināja aspirantūras studijas matemātiskajā kibernētikā (1982–1985), disertācijas tēma: “Daudzpunkšu izteiksmju induktīvā sintēze” (zinātniskais vadītājs [[Jānis Bārzdiņš]]). 1988. gadā [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]] aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt;

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] viņš gandrīz divus gadus papildinājās [[Ņūmeksika]]s štata universitātē, tad divus gadus Helsinku Universitātē. 1997. gadā viņš sāka strādāt EMBL Eiropas Bioinformātikas institūtā, 2004. gadā kļuva par vecāko fakultātes locekli un vadīja savu pētniecības grupu. Darbojās daudzos starptautiskos lielo datu konsorcijos, arī Starptautiskajā vēža genoma konsorcijā (ICGC).&lt;ref&gt;[https://frontlinegenomics.com/alvis-brazma/ Perhaps the ability to process information is one of the defining features of life: A Conversation with Alvis Brazma] Lyndsey Fletcher, 16 December 2024&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Brāzma, Alvis}}
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Jelɡavā dzimušie]]</text>
      <sha1>jtgqjxyzqqrejf564khyznyjc6x7033</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495454</id>
      <parentid>4495453</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T13:45:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4495454</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2228" sha1="kjlro52fdpsy1vf67jw686bdjbw9lbi" xml:space="preserve">'''Alvis Brāzma''' (dzimis {{dat|1959||}}) ir latviešu matemātiķis. [[Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorija]]s (EMBL) Eiropas Bioinformātikas institūta nopelniem baɡātais zinātnieks (''EMBL Scientist Emeritus'').

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1959. gadā Jelgavā matemātikas docenta [[Nikolajs Brāzma|Nikolaja Brāzmas]] ģimenē. Viņa tēvs strādāja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Augstākās matemātikas katedrā, 1958. gadā kļuva par Augstākās matemātikas katedras vadītāju [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. Mācījās [[Jelgavas 2. vidusskola|Jelgavas 2. vidusskolā]], tad [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]].

1982. gadā Alvis Brāzma beidza līdzdiploma studijas [[LVU]] Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādāja LVU Skaitļošanas centrā, turpināja aspirantūras studijas matemātiskajā kibernētikā (1982–1985), disertācijas tēma: “Daudzpunkšu izteiksmju induktīvā sintēze” (zinātniskais vadītājs [[Jānis Bārzdiņš]]). 1988. gadā [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]] aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt;

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] viņš gandrīz divus gadus papildinājās [[Ņūmeksika]]s štata universitātē, tad divus gadus Helsinku Universitātē. 1997. gadā viņš sāka strādāt EMBL Eiropas Bioinformātikas institūtā, 2004. gadā kļuva par vecāko fakultātes locekli un vadīja savu pētniecības grupu. Darbojās daudzos starptautiskos lielo datu konsorcijos, arī Starptautiskajā vēža genoma konsorcijā (ICGC).&lt;ref&gt;[https://frontlinegenomics.com/alvis-brazma/ Perhaps the ability to process information is one of the defining features of life: A Conversation with Alvis Brazma] Lyndsey Fletcher, 16 December 2024&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Brāzma, Alvis}}
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]</text>
      <sha1>kjlro52fdpsy1vf67jw686bdjbw9lbi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495455</id>
      <parentid>4495454</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T13:49:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4495455</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2288" sha1="s8p7jcuwy3hujwqtymlf2xy8yaibtnx" xml:space="preserve">'''Alvis Brāzma''' (dzimis {{dat|1959||}}) ir latviešu matemātiķis. [[Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorija]]s (EMBL) Eiropas Bioinformātikas institūta nopelniem baɡātais zinātnieks (''EMBL Scientist Emeritus'').

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1959. gadā Jelgavā matemātikas docenta [[Nikolajs Brāzma|Nikolaja Brāzmas]] ģimenē. Viņa tēvs strādāja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Augstākās matemātikas katedrā, 1958. gadā kļuva par Augstākās matemātikas katedras vadītāju [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. Mācījās [[Jelgavas 2. vidusskola|Jelgavas 2. vidusskolā]], tad [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]].

1982. gadā Alvis Brāzma beidza līdzdiploma studijas [[LVU]] Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādāja LVU Skaitļošanas centrā, turpināja aspirantūras studijas matemātiskajā kibernētikā (1982–1985), disertācijas tēma: “Daudzpunkšu izteiksmju induktīvā sintēze” (zinātniskais vadītājs [[Jānis Bārzdiņš]]). 1988. gadā [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]] aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt;

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] viņš gandrīz divus gadus papildinājās [[Ņūmeksika]]s štata universitātē, tad divus gadus Helsinku Universitātē. 1997. gadā viņš sāka strādāt EMBL Eiropas Bioinformātikas institūtā, 2004. gadā kļuva par vecāko fakultātes locekli un vadīja savu pētniecības grupu. Darbojās daudzos starptautiskos lielo datu konsorcijos, arī Starptautiskajā vēža genoma konsorcijā (ICGC).&lt;ref&gt;[https://frontlinegenomics.com/alvis-brazma/ Perhaps the ability to process information is one of the defining features of life: A Conversation with Alvis Brazma] Lyndsey Fletcher, 16 December 2024&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{LZA Lielā medaļa}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brāzma, Alvis}}
[[Kategorija:1959. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]</text>
      <sha1>s8p7jcuwy3hujwqtymlf2xy8yaibtnx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495457</id>
      <parentid>4495455</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T13:53:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4495457</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2362" sha1="dob56fqhfk1kak5oda0bf2nempkzfqx" xml:space="preserve">'''Alvis Brāzma''' (dzimis {{dat|1959||}}) ir latviešu matemātiķis. [[Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorija]]s (EMBL) Eiropas Bioinformātikas institūta nopelniem baɡātais zinātnieks (''EMBL Scientist Emeritus'').

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1959. gadā Jelgavā matemātikas docenta [[Nikolajs Brāzma|Nikolaja Brāzmas]] ģimenē. Viņa tēvs strādāja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Augstākās matemātikas katedrā, 1958. gadā kļuva par Augstākās matemātikas katedras vadītāju [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. Mācījās [[Jelgavas 2. vidusskola|Jelgavas 2. vidusskolā]], tad [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]].

1982. gadā Alvis Brāzma beidza līdzdiploma studijas [[LVU]] Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādāja LVU Skaitļošanas centrā, turpināja aspirantūras studijas matemātiskajā kibernētikā (1982–1985), disertācijas tēma: “Daudzpunkšu izteiksmju induktīvā sintēze” (zinātniskais vadītājs [[Jānis Bārzdiņš]]). 1988. gadā [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]] aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt;

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] viņš gandrīz divus gadus papildinājās [[Ņūmeksika]]s štata universitātē, tad divus gadus Helsinku Universitātē. 1997. gadā viņš sāka strādāt EMBL Eiropas Bioinformātikas institūtā, 2004. gadā kļuva par vecāko fakultātes locekli  un vadīja savu funkcionālās ɡenomikas pētniecības grupu (''Senior Team Leader in Functional Genomics''). Darbojās daudzos starptautiskos lielo datu konsorcijos, arī Starptautiskajā vēža genoma konsorcijā (ICGC).&lt;ref&gt;[https://frontlinegenomics.com/alvis-brazma/ Perhaps the ability to process information is one of the defining features of life: A Conversation with Alvis Brazma] Lyndsey Fletcher, 16 December 2024&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{LZA Lielā medaļa}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brāzma, Alvis}}
[[Kategorija:1959. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]</text>
      <sha1>dob56fqhfk1kak5oda0bf2nempkzfqx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495459</id>
      <parentid>4495457</parentid>
      <timestamp>2026-07-17T14:06:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4495459</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2366" sha1="3ttaqfl1hgufsjyycvudu3iofv9fktr" xml:space="preserve">'''Alvis Brāzma''' (dzimis {{dat|1959|06|26}}) ir latviešu matemātiķis. [[Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorija]]s (EMBL) Eiropas Bioinformātikas institūta nopelniem baɡātais zinātnieks (''EMBL Scientist Emeritus'').

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis 1959. gadā Jelgavā matemātikas docenta [[Nikolajs Brāzma|Nikolaja Brāzmas]] ģimenē. Viņa tēvs strādāja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Augstākās matemātikas katedrā, 1958. gadā kļuva par Augstākās matemātikas katedras vadītāju [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. Mācījās [[Jelgavas 2. vidusskola|Jelgavas 2. vidusskolā]], tad [[Rīgas 1. vidusskola|Rīgas 1. vidusskolā]].

1982. gadā Alvis Brāzma beidza līdzdiploma studijas [[LVU]] Fizikas un matemātikas fakultātē. Strādāja LVU Skaitļošanas centrā, turpināja aspirantūras studijas matemātiskajā kibernētikā (1982–1985), disertācijas tēma: “Daudzpunkšu izteiksmju induktīvā sintēze” (zinātniskais vadītājs [[Jānis Bārzdiņš]]). 1988. gadā [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātē]] aizstāvēja zinātņu kandidāta grādu.&lt;ref&gt;[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/aspiranti.pdf Latvijas Universitātes aspiranti un doktoranti. I daļa] Sastādījusi Vija Medne, LU Akadēmiskais apgāds 2009.&lt;/ref&gt;

Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] viņš gandrīz divus gadus papildinājās [[Ņūmeksika]]s štata universitātē, tad divus gadus Helsinku Universitātē. 1997. gadā viņš sāka strādāt EMBL Eiropas Bioinformātikas institūtā, 2004. gadā kļuva par vecāko fakultātes locekli  un vadīja savu funkcionālās ɡenomikas pētniecības grupu (''Senior Team Leader in Functional Genomics''). Darbojās daudzos starptautiskos lielo datu konsorcijos, arī Starptautiskajā vēža genoma konsorcijā (ICGC).&lt;ref&gt;[https://frontlinegenomics.com/alvis-brazma/ Perhaps the ability to process information is one of the defining features of life: A Conversation with Alvis Brazma] Lyndsey Fletcher, 16 December 2024&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{LZA Lielā medaļa}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brāzma, Alvis}}
[[Kategorija:1959. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]</text>
      <sha1>3ttaqfl1hgufsjyycvudu3iofv9fktr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:انس الشهراني</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635742</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:أنس الشهراني" />
    <revision>
      <id>4495461</id>
      <timestamp>2026-07-17T15:08:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dr-Taher</username>
        <id>73828</id>
      </contributor>
      <comment>Dr-Taher pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:انس الشهراني]] uz [[Dalībnieka diskusija:أنس الشهراني]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/انس الشهراني|انس الشهراني]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/أنس الشهراني|أنس الشهراني]]&quot;</comment>
      <origin>4495461</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59" sha1="7g9cwusms7k0qflxs6ypfpoc3ef4209" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:أنس الشهراني]]</text>
      <sha1>7g9cwusms7k0qflxs6ypfpoc3ef4209</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rietumdanbārtonšīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635743</id>
    <revision>
      <id>4495473</id>
      <timestamp>2026-07-17T17:32:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rietumdanbārtonšīra | official_name = ''West Dunbartonshire''&lt;br/&gt;''Siorrachd Dhùn Bhreatann an Iar'' | settlement_type = pašvaldības apgabals | other_name =  | image_skyline = {{Vairāki attēli | border                   = infobox | total_width              = 270 | image_style              = border | perrow                   = 1/2/2/2 | image1 = Duncolm and Loch Lomond from the air - geograph.org.uk - 5628741.jpg | image2 = The Old...</comment>
      <origin>4495473</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4249" sha1="a8ljvf831pgljzuc9geeelatvo893u6" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Rietumdanbārtonšīra
| official_name = ''West Dunbartonshire''&lt;br/&gt;''Siorrachd Dhùn Bhreatann an Iar''
| settlement_type = pašvaldības apgabals
| other_name = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Duncolm and Loch Lomond from the air - geograph.org.uk - 5628741.jpg
| image2 = The Old Burgh Hall (geograph 5785538).jpg
| image3 = Rothesay Dock West from the air - geograph.org.uk - 7625654.jpg
| image4 = 
}}
| skyline_size = 
| image_caption = Apgabala augstākais pakalns Dankolms; Dambārtonas Vecais rātsnams; Klaidbenkas doki
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| motto = &lt;!-- | pushpin_map = 
| mapsize = 
| map_caption = --&gt;
| image_map1 = West Dunbartonshire in Scotland.svg
| map_caption1 = Rietumdanbārtonšīras apgabals Skotijā
| coordinates_region = GB
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{GBR}}
| subdivision_type1 = Zeme
| subdivision_name1 = {{SCO}}
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| subdivision_type3 = 
| subdivision_name3 = 
| seat_type = Administratīvais centrs
| seat = [[Dambārtona]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 1996
| established_title1 = Lielpilsēta
| established_date1 = 
| established_title2 = Grāfiste
| established_date2 = 
| leader_title = Mērs
| leader_name = 
| total_type = apgabals
| area_total_km2 = 159
| area_magnitude = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2024
| population_total = 89120
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_urban_km2 = 
| population_footnotes = 
| timezone = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset = 0
| timezone_DST = [[British Summer Time|BST]]
| utc_offset_DST = +1
| latd = 55
| latm = 59
| lats = 
| latNS = N
| longd = 4
| longm = 31
| longs = 
| longEW = W
| coordinates_type = 
| coordinates_display = &lt;!-- Elevation ------------------------ --&gt;
| elevation_footnotes = &lt;!-- for references: use &lt;ref&gt;tags --&gt;
| elevation_m = 
| elevation_max_m = 401
| elevation_min_m = 
| postal_code_type = Pasta kods
| postal_code = 
| iso_code = GB-WDU
| website = {{URL|http://west-dunbarton.gov.uk/}}
}}

'''Rietumdanbārtonšīra''' ({{val|en|West Dunbartonshire}}, {{val|sco|Wast Dunbartanshire}}, {{val|gd|Siorrachd Dhùn Bhreatann an Iar}}) ir pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība ([[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldības apgabals]]) [[Skotija|Skotijā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Atrodas Skotijas vidusdaļā, robežojas rietumos ar [[Ārgaila un Bjūta|Ārgailu un Bjūtu]], ziemeļaustrumos — ar [[Stērlinga (apgabals)|Stērlingu]], dienvidaustrumos — ar [[Austrumdanbārtonšīra|Austrumdanbārtonšīru]] un [[Glazgova|Glazgovu]], bet dienvidos pa [[Klaida|Klaidu]] un [[Fērtofklaids|Fērtofklaidu]] — ar [[Renfrūšīra|Renfrūšīru]]. Apgabala administratīvais centrs ir [[Dambārtona]] ({{sk|20480}} iedzīvotāji), bet lielākā pilsēta — [[Klaidbenka]] ({{sk|25620}} iedzīvotāji).

== Vēsture ==
Danbārtonšīras vai Dambārtonas grāfiste zināma kopš 12. gadsimta beigām; tās nosaukums cēlies no [[Dambārtona]]s pilsētas, kuras nosaukums nācis no gēlu valodas ''Dùn Breatainn'' — ‘Britu cietoksnis’.

1975. gada administratīvajā reformā Danbārtonšīru sadalīja piecos distriktos (Dambārtona, Bērsdena un Malgaja, Klaidbenka, Kambernolda un Kilsaita, Stratkelvina), ko iekļāva Stratklaidas reģionā. 1996. gada 1. aprīlī apvienoja Klaidbenkas distriktu ar lielāko daļu Dambārtonas distrikta, izveidojot Austrumdanbārtonšīras apgabalu,&lt;ref&gt;[https://www.legislation.gov.uk/id?title=Local+Government+etc.+%28Scotland%29+Act+1994 Local Government etc. (Scotland) Act 1994]&lt;/ref&gt; bet pirms tam referendumā [[Helensboro]] pilsēta ar Dambārtonas distrikta rietumdaļu izlēma pievienoties Ārgailas un Bjūtas apgabalam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Skotijas apgabali}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>a8ljvf831pgljzuc9geeelatvo893u6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vestdambārtonšīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635744</id>
    <redirect title="Rietumdanbārtonšīra" />
    <revision>
      <id>4495474</id>
      <timestamp>2026-07-17T17:33:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Rietumdanbārtonšīra]]</comment>
      <origin>4495474</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="e5nklx89hs3bl5fcxtwkiu50tqo7mpi" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Rietumdanbārtonšīra]]</text>
      <sha1>e5nklx89hs3bl5fcxtwkiu50tqo7mpi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>West Dunbartonshire</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635745</id>
    <redirect title="Rietumdanbārtonšīra" />
    <revision>
      <id>4495475</id>
      <timestamp>2026-07-17T17:33:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Rietumdanbārtonšīra]]</comment>
      <origin>4495475</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="e5nklx89hs3bl5fcxtwkiu50tqo7mpi" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Rietumdanbārtonšīra]]</text>
      <sha1>e5nklx89hs3bl5fcxtwkiu50tqo7mpi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rietumdambārtonšīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635746</id>
    <redirect title="Rietumdanbārtonšīra" />
    <revision>
      <id>4495476</id>
      <timestamp>2026-07-17T17:34:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Rietumdanbārtonšīra]]</comment>
      <origin>4495476</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="e5nklx89hs3bl5fcxtwkiu50tqo7mpi" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Rietumdanbārtonšīra]]</text>
      <sha1>e5nklx89hs3bl5fcxtwkiu50tqo7mpi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dambārtona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635747</id>
    <revision>
      <id>4495478</id>
      <timestamp>2026-07-17T17:50:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Dambārtona | official_name            = ''Dumbarton''&lt;br/&gt;''Dùn Breatann'' | settlement_type          = pilsēta | other_name               = | nickname                 = | motto                    = | image_skyline            = {{Vairāki attēli | border                   = infobox | total_width              = 270 | image_style              = border | perrow                   = 1/2/2/2 | image1 = Scotland Dumbarton...</comment>
      <origin>4495478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4685" sha1="fg4bpdafrys91w4rl648wqmfj1xcls1" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Dambārtona
| official_name            = ''Dumbarton''&lt;br/&gt;''Dùn Breatann''
| settlement_type          = pilsēta
| other_name               =
| nickname                 =
| motto                    =
| image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border                   = infobox
| total_width              = 270
| image_style              = border
| perrow                   = 1/2/2/2
| image1 = Scotland Dumbarton Castle bordercropped.jpg
| image2 = River Leven at Dumbarton - geograph.org.uk - 366291.jpg
| image3 = Dumbarton High Street - geograph.org.uk - 366277.jpg
| image4 = 
}}
| image_caption            = Dambārtonas klints un pils; ''Ballantine's'' viskija dedzinātava; Haistrīta
| image_flag               = 
| image_shield             = 
| shield_size              = 
| pushpin_map              = Skotija#Rietumdanbārtonšīra#Lielbritānija
| latd  = 55| latm  = 56| lats  =30 | latNS  = N
| longd = 04| longm = 33| longs =51 | longEW = W
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_name         = {{UK}}
| subdivision_type1        = Zeme
| subdivision_name1        = [[Skotija]]
| subdivision_type2        = Apgabals
| subdivision_name2        = [[Rietumdanbārtonšīra]]
| subdivision_type3        =
| subdivision_name3        =
| seat_type                =
| seat                     =
| leader_title             =
| leader_name              =
| area_footnotes           =
| area_total_km2           =
| area_water_percent       =
| area_rank                =
| population_footnotes     =
| population_total         = 20480
| population_as_of         = 2020
| population_rank          =
| population_urban         =
| population_metro         =
| population_density_km2   =
| population_density_rank  =
| elevation_m              =
| timezone                 = [[Griničas laiks|GMT]]
| utc_offset               = +0
| postal_code_type         = Pasta indekss
| postal_code              = G82
| website                  =
| footnotes                =
}}
'''Dambārtona''' ({{val|en|Dumbarton}}, {{val|gd|Dùn Breatann}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s rietumu daļā, [[Rietumdanbārtonšīra]]s apgabala administratīvais centrs un vēsturiskā grāfistes pilsēta. Tā atrodas [[Klaida]]s estuāra ziemeļu krastā pie Leivenas upes ietekas, aptuveni 21 kilometru uz ziemeļrietumiem no [[Glāzgova]]s centra.

== Vēsture ==
Dambārtonai ir ārkārtīgi sena un bagāta vēsture, kas sniedzas līdz pat [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmetam]]. Pilsētas gēlu nosaukums ''Dùn Breatann'' burtiski nozīmē ‘Britu forts’. No 5. līdz 9. gadsimtam Dambārtonas klints (''Dumbarton Rock'') bija senās Altklutas valsts (vēlāk pazīstama kā Stratklaidas karaliste) galvaspilsēta un galvenais nocietinājums. Šis nocietinājums kontrolēja stratēģiski svarīgo Klaidas upes estuāru.

Viduslaikos, 1222. gadā, karalis Aleksandrs II piešķīra Dambārtonai karaliskā [[boro]] (''royal burgh'') statusu. Pilsētas pils gadsimtu gaitā kalpoja kā nozīmīgs militārais cietoksnis un karaļa patvēruma vieta. No šejienes 1548. gadā uz [[Francija|Franciju]] bērnībā tika nosūtīta Skotijas karaliene [[Marija Stjuarte]].

19. gadsimtā līdz ar [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpniecisko revolūciju]] pilsēta izveidojās par globāli nozīmīgu kuģubūves, mašīnbūves un stikla ražošanas centru. Slavenajā Viljama Denija kuģubūvētavā (''William Denny and Brothers'') tika ieviestas daudzas inovācijas, tostarp pasaulē pirmais komerciālais turbīnas tvaikonis ''King Edward''. Paralēli pilsētā attīstījās arī [[Viskijs|viskija]] dedzināšanas un jaukšanas rūpniecība.

== Saimniecība un kultūra ==
Mūsdienās tradicionālā smagā rūpniecība un kuģubūve ir izzudusi, un pilsētas saimniecība pamatā balstās uz pakalpojumu sektoru, valsts pārvaldi un vieglo rūpniecību, tostarp viskija loģistiku un pildīšanu pudelēs. Pateicoties attīstītajai dzelzceļa satiksmei, liela daļa iedzīvotāju ikdienā strādā Glāzgovā.

Ievērojamākais tūrisma un vēstures objekts ir Dambārtonas pils (''Dumbarton Castle''), kas izvietota uz iespaidīgas 73 metrus augstas vulkāniskas izcelsmes klints. Tāpat pilsētā atrodas Skotijas Jūrniecības muzeja ekspozīcija (''Denny Tank''), kas iepazīstina ar reģiona kuģubūves vēsturi un pasaulē vecāko saglabājušos kuģu modeļu eksperimentālo testēšanas baseinu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas pilsētas]]</text>
      <sha1>fg4bpdafrys91w4rl648wqmfj1xcls1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dumbarton</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635748</id>
    <redirect title="Dambārtona" />
    <revision>
      <id>4495479</id>
      <timestamp>2026-07-17T17:51:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dambārtona]]</comment>
      <origin>4495479</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="ixg5zj9i6kz3npxu49p8dn24epahylq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dambārtona]]</text>
      <sha1>ixg5zj9i6kz3npxu49p8dn24epahylq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dùn Breatann</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635749</id>
    <redirect title="Dambārtona" />
    <revision>
      <id>4495480</id>
      <timestamp>2026-07-17T17:51:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dambārtona]]</comment>
      <origin>4495480</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="ixg5zj9i6kz3npxu49p8dn24epahylq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dambārtona]]</text>
      <sha1>ixg5zj9i6kz3npxu49p8dn24epahylq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dambartona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635750</id>
    <redirect title="Dambārtona" />
    <revision>
      <id>4495481</id>
      <timestamp>2026-07-17T17:52:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Dambārtona]]</comment>
      <origin>4495481</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="ixg5zj9i6kz3npxu49p8dn24epahylq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dambārtona]]</text>
      <sha1>ixg5zj9i6kz3npxu49p8dn24epahylq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mitilinaios</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635751</id>
    <redirect title="Akilas Mitilinaios" />
    <revision>
      <id>4495501</id>
      <timestamp>2026-07-17T20:40:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Akilas Mitilinaios]]</comment>
      <origin>4495501</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="941gjywua78jt6qu2wfz98ltc2ucb86" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Akilas Mitilinaios]]</text>
      <sha1>941gjywua78jt6qu2wfz98ltc2ucb86</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Akilas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635752</id>
    <redirect title="Akilas Mitilinaios" />
    <revision>
      <id>4495503</id>
      <timestamp>2026-07-17T20:40:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Akilas Mitilinaios]]</comment>
      <origin>4495503</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="941gjywua78jt6qu2wfz98ltc2ucb86" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Akilas Mitilinaios]]</text>
      <sha1>941gjywua78jt6qu2wfz98ltc2ucb86</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Itaka (Grieķija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635753</id>
    <redirect title="Itaka (sala)" />
    <revision>
      <id>4495511</id>
      <timestamp>2026-07-17T21:18:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Itaka (sala)]]</comment>
      <origin>4495511</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="5v3lhgg256102o0letog8az1hq765pu" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Itaka (sala)]]</text>
      <sha1>5v3lhgg256102o0letog8az1hq765pu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rūpnieku iela (Carnikava)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635754</id>
    <revision>
      <id>4495515</id>
      <timestamp>2026-07-17T21:45:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LegitLEX</username>
        <id>132695</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Rūpnieku iela''' Carnikavā ir izveidojusies no ceļa jeb liepu alejas, kas veda no [[Carnikavas muiža|Carnikavas muiža]] un [[Rūpnieki|Rūpnieku mājām]]. Rūpnieku mājās 20. gadsimta trīsdesmitajos gados saimniekoja Jānis Lidigs un viņa sieva Elvīra, dzimusi Drēziņa. Rūpnieku ielā ir tikai piecas adesācijas vienības, 5., 7A, 8, 10, 11. Rūpnieku mājas ir gan Rūpnieku iel 5, gan &quot;Rūpnieki&quot;, Carnikava, Ādažu novads. Mājās turpina saimniekot Lidigu dzimta.</comment>
      <origin>4495515</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="486" sha1="qwf0uhf2qpkupcwwvwbo8a9i0fh5vtl" xml:space="preserve">'''Rūpnieku iela''' Carnikavā ir izveidojusies no ceļa jeb liepu alejas, kas veda no [[Carnikavas muiža|Carnikavas muiža]] un [[Rūpnieki|Rūpnieku mājām]]. Rūpnieku mājās 20. gadsimta trīsdesmitajos gados saimniekoja Jānis Lidigs un viņa sieva Elvīra, dzimusi Drēziņa. Rūpnieku ielā ir tikai piecas adesācijas vienības, 5., 7A, 8, 10, 11. Rūpnieku mājas ir gan Rūpnieku iel 5, gan &quot;Rūpnieki&quot;, Carnikava, Ādažu novads. Mājās turpina saimniekot Lidigu dzimta.</text>
      <sha1>qwf0uhf2qpkupcwwvwbo8a9i0fh5vtl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495537</id>
      <parentid>4495515</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T00:49:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4495537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="547" sha1="jzqblu18vhnh9yk0vmkua1g2c5p53fx" xml:space="preserve">{{Dzēst|Ja netiks pārvērsts standarta rakstā|due=15|due_date=02.08.2026}}
'''Rūpnieku iela''' Carnikavā ir izveidojusies no ceļa jeb liepu alejas, kas veda no [[Carnikavas muiža]]s un [[Rūpnieki|Rūpnieku mājām]]. Rūpnieku mājās 20. gadsimta trīsdesmitajos gados saimniekoja Jānis Lidigs un viņa sieva Elvīra, dzimusi Drēziņa. Rūpnieku ielā ir tikai piecas adesācijas vienības, 5., 7A, 8, 10, 11. Rūpnieku mājas ir gan Rūpnieku iel 5, gan &quot;Rūpnieki&quot;, Carnikava, Ādažu novads. Mājās turpina saimniekot Lidigu dzimta.</text>
      <sha1>jzqblu18vhnh9yk0vmkua1g2c5p53fx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Sabiedriskais darbs</title>
    <ns>14</ns>
    <id>635755</id>
    <redirect title="Kategorija:Sociālais darbs" />
    <revision>
      <id>4495549</id>
      <timestamp>2026-07-18T05:12:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Treisijs pārvietoja lapu [[Kategorija:Sabiedriskais darbs]] uz [[Kategorija:Sociālais darbs]]: &quot;Sabiedriskais darbs&quot; un &quot;sociālais darbs&quot; nav viennozīmīgi viens un tas pats. Šīs kategorijas saturs un starpwiki saites atbilst vairāk jēdzienam &quot;sociālais darbs&quot;</comment>
      <origin>4495549</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42" sha1="s09xrmp62mjvjrx0z12tjqg78igxzuz" xml:space="preserve">#REDIRECT [[:Kategorija:Sociālais darbs]]</text>
      <sha1>s09xrmp62mjvjrx0z12tjqg78igxzuz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sociālais darbs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635756</id>
    <revision>
      <id>4495550</id>
      <timestamp>2026-07-18T05:13:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par akadēmisku disciplīnu un paramedicīnas specialitāti</comment>
      <origin>4495550</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3016" sha1="qy72avzq36u902haiypxesw2nn625kw" xml:space="preserve">'''Sociālais darbs''' ir profesionāla darbība un [[akadēmiskā disciplīna]], kuras mērķis ir veicināt [[indivīds|indivīdu]], [[ģimene|ģimeņu]], [[sabiedrības slānis|grupu]] un [[kopiena|kopienu]] [[labklājība|labklājību]], [[sociālais taisnīgums|sociālo taisnīgumu]], [[sociālā iekļaušana|sociālo iekļaušanu]] un cilvēku spēju pilnvērtīgi piedalīties [[sabiedrība|sabiedrībā]]. Tas ir vērsts uz palīdzību situācijās, kad sociāli, [[ekonomika|ekonomiski]], [[veselība]]s, attiecību vai citi apstākļi ierobežo cilvēku iespējas patstāvīgi risināt dzīves grūtības. Sociālais darbs balstās uz [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]], sociālā taisnīguma, [[solidaritāte]]s, kolektīvās atbildības, cilvēka [[pašnoteikšanās|pašnoteikšanās]] un cieņas pret [[daudzveidība|daudzveidību]] principiem. Sociālā darba galvenie uzdevumi ir mazināt [[nabadzība|nabadzību]], [[nevienlīdzība|nevienlīdzību]] un [[sociālā atstumtība|sociālo atstumtību]], aizsargāt mazaizsargātas sabiedrības grupas, sekmēt piekļuvi nepieciešamajiem [[sociālie pakalpojumi|sociālajiem pakalpojumiem]] un stiprināt cilvēku spēju pašiem risināt savas problēmas. Sociālie darbinieki sniedz atbalstu [[krīze|krīzes situācijās]], konsultē, veic sociālo gadījumu vadīšanu, organizē sociālos pakalpojumus, pārstāv klientu intereses un sadarbojas ar [[valsts]], [[pašvaldība|pašvaldību]], [[izglītība]]s, [[veselības aprūpe]]s, [[tiesību aizsardzība]]s, [[nevalstiska organizācija|nevalstiskajām]] un citām institūcijām.

Sabiedrībā sociālajam darbam ir nozīmīga loma [[sociālā drošība|sociālās drošības]], [[sabiedrības saliedētība|sabiedrības saliedētības]], [[kopienas attīstība|kopienu attīstības]] un [[ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas attīstības]] veicināšanā. Tas palīdz cilvēkiem, kurus skar nabadzība, [[bezdarbs]], [[invaliditāte]], [[vardarbība]], [[kaitīgs ieradums|atkarības]], sociālas vai ģimenes grūtības, kā arī citām personām un grupām, kurām nepieciešams profesionāls atbalsts. Vienlaikus sociālais darbs sasaista individuālu palīdzību ar plašākiem [[sociālā politika|sociālās politikas]] un sabiedrības attīstības procesiem. Kā [[profesija]] sociālais darbinieks sniedz praktisku palīdzību, [[konsultēšana|konsultēšanu]], [[krīzes intervence|krīzes intervenci]], darbu kopienā, sociālo pakalpojumu plānošanu un klientu interešu aizstāvību. Kā [[zinātne|zinātniska]] un akadēmiska joma sociālais darbinieks pēta [[sociālā problēma|sociālās problēmas]], cilvēka un sabiedrības mijiedarbību, sociālās intervences metodes, sociālo pakalpojumu sistēmu un sociālās politikas ietekmi uz cilvēku [[dzīves kvalitāte|dzīves kvalitāti]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{sabiedrība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Sociālais darbs| ]]</text>
      <sha1>qy72avzq36u902haiypxesw2nn625kw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sociālā palīdzība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635757</id>
    <redirect title="Sociālais darbs" />
    <revision>
      <id>4495551</id>
      <timestamp>2026-07-18T05:14:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Sociālais darbs]]</comment>
      <origin>4495551</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="5bs9bla1izp8ie7ehlonbn3obnz5t0m" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Sociālais darbs]]</text>
      <sha1>5bs9bla1izp8ie7ehlonbn3obnz5t0m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sociālais darbinieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635758</id>
    <redirect title="Sociālais darbs" />
    <revision>
      <id>4495552</id>
      <timestamp>2026-07-18T05:14:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Sociālais darbs]]</comment>
      <origin>4495552</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="5bs9bla1izp8ie7ehlonbn3obnz5t0m" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Sociālais darbs]]</text>
      <sha1>5bs9bla1izp8ie7ehlonbn3obnz5t0m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sociālā darbiniece</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635759</id>
    <redirect title="Sociālais darbs" />
    <revision>
      <id>4495553</id>
      <timestamp>2026-07-18T05:14:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Sociālais darbs]]</comment>
      <origin>4495553</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="5bs9bla1izp8ie7ehlonbn3obnz5t0m" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Sociālais darbs]]</text>
      <sha1>5bs9bla1izp8ie7ehlonbn3obnz5t0m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sociālā aprūpe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635760</id>
    <redirect title="Sociālais darbs" />
    <revision>
      <id>4495562</id>
      <timestamp>2026-07-18T05:25:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Sociālais darbs]]</comment>
      <origin>4495562</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="5bs9bla1izp8ie7ehlonbn3obnz5t0m" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Sociālais darbs]]</text>
      <sha1>5bs9bla1izp8ie7ehlonbn3obnz5t0m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Envers Paša</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635761</id>
    <redirect title="Ismails Envers" />
    <revision>
      <id>4495568</id>
      <timestamp>2026-07-18T05:35:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ismails Envers]]</comment>
      <origin>4495568</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="a3yxxdobg8cqz5uj1s9sbk4wru7vfr3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ismails Envers]]</text>
      <sha1>a3yxxdobg8cqz5uj1s9sbk4wru7vfr3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Envers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635762</id>
    <redirect title="Ismails Envers" />
    <revision>
      <id>4495569</id>
      <timestamp>2026-07-18T05:36:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ismails Envers]]</comment>
      <origin>4495569</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="a3yxxdobg8cqz5uj1s9sbk4wru7vfr3" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ismails Envers]]</text>
      <sha1>a3yxxdobg8cqz5uj1s9sbk4wru7vfr3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vlasiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635763</id>
    <redirect title="Alekss Vlasiks" />
    <revision>
      <id>4495585</id>
      <timestamp>2026-07-18T06:05:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Alekss Vlasiks]]</comment>
      <origin>4495585</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="b4gj6cjnjgk3wp5ze5e3iu3q2yfd55l" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Alekss Vlasiks]]</text>
      <sha1>b4gj6cjnjgk3wp5ze5e3iu3q2yfd55l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>De Vinters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635764</id>
    <redirect title="Koni de Vinters" />
    <revision>
      <id>4495587</id>
      <timestamp>2026-07-18T06:08:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Koni de Vinters]]</comment>
      <origin>4495587</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="lgmbl7vcg88v1a8xduyto8f73e5dbbc" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Koni de Vinters]]</text>
      <sha1>lgmbl7vcg88v1a8xduyto8f73e5dbbc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teodosijs II</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635765</id>
    <revision>
      <id>4495592</id>
      <timestamp>2026-07-18T06:21:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par Austrumromas imperatoru</comment>
      <origin>4495592</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3118" sha1="idnc1g5zjmabpfuw38t3uq353iyz0jw" xml:space="preserve">{{Karaliskas personas infokaste
| vārds               = Teodosijs II
| vārds_orģ           = {{ubl|''Flavius Theodosius''|{{gree|Θεοδόσιος Βʹ}}}}
| attēls              = Theodosius II Louvre Ma1036.jpg
| apraksts            = 
| att_izm             = 200px
| amats               = [[Bizantijas imperatoru uzskaitījums|Austrumromas imperators]]
| term_sākums         = {{dat|402|1|10|N}}
| term_beigas         = {{dat|450|7|28|N}}
| priekštecis2        = [[Arkādijs]]
| pēctecis2           = [[Marciāns]]
| dzim_dati           = {{dat|401|4|10}}
| dzim_vieta          = 
| mir_dati            = {{mdv|450|7|28|401|4|10}}
| mir_vieta           = 
| tautība             =
| partija             =
| dzīvesb             = 
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            = 
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Teodosijs II''' ({{val|la|Flavius Theodosius}}; {{val|grc|Θεοδόσιος Βʹ}}; dzimis {{dat|401|4|10}}, miris {{dat|450|7|28}}) bija [[Bizantijas imperatoru uzskaitījums|Austrumromas imperators]] un [[Teodosija dinastija]]s pārstāvis. Viņš bija imperatora [[Arkādijs|Arkādija]] dēls un [[Teodosijs I|Teodosija I]] mazdēls. Par līdzimperatoru Teodosijs II tika pasludināts jau bērnībā, 402. gadā, bet pēc tēva nāves 408. gadā kļuva par Austrumromas impērijas valdnieku un valdīja līdz savai nāvei 450. gadā. Teodosija II valdīšanas laiks bija viens no ilgākajiem [[Austrumromas impērija]]s agrīnajā vēsturē. Lai gan lielu daļu [[valsts pārvalde]]s īstenoja galma amatpersonas, [[reģents|reģenti]] un imperatora ģimenes locekļi, viņa valdīšanas laikā impērija saglabāja relatīvu politisko stabilitāti un nostiprināja [[birokrātija|birokrātisko pārvaldi]], [[kristietība|kristīgās baznīca]]s ietekmi un [[Konstantinopole]]s kā impērijas politiskā un militārā centra nozīmi. Vienlaikus Austrumromai bija jāsaskaras ar ārējiem draudiem, tostarp [[Sasanīdu impērija]]s, [[huņņi|huņņu]] un citu pretinieku spiedienu.

Ar Teodosija II vārdu īpaši saistīts [[Teodosija kodekss]] (''Codex Theodosianus'') — oficiāls [[Romas impērija|Romas]] imperatoru [[konstitūcija|konstitūciju]] krājums, kas tika publicēts 438. gadā un apkopoja likumus kopš [[Konstantīns I|Konstantīna I]] laikiem. Tas kļuva par nozīmīgu [[romiešu tiesības|romiešu tiesību]] avotu gan Austrumromas, gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]] un vēlāk ietekmēja [[Eiropa]]s tiesību attīstību. Viņa valdīšanas laikā tika izbūvēti un nostiprināti arī [[Teodosija mūri]] jeb Konstantinopoles sauszemes [[nocietinājums|nocietinājumi]], kas vairākus gadsimtus aizsargāja pilsētu un bija viens no svarīgākajiem Austrumromas impērijas militārās noturības pamatiem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}

{{Bizantijas imperatori}}
{{Romiešu imperatori}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:401. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:450. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Bizantijas imperatori]]</text>
      <sha1>idnc1g5zjmabpfuw38t3uq353iyz0jw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Feodosijs II</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635766</id>
    <redirect title="Teodosijs II" />
    <revision>
      <id>4495593</id>
      <timestamp>2026-07-18T06:22:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Teodosijs II]]</comment>
      <origin>4495593</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="95gofjhqw47za12ps3y7yf3ssxysp0y" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Teodosijs II]]</text>
      <sha1>95gofjhqw47za12ps3y7yf3ssxysp0y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Theodosius II</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635767</id>
    <redirect title="Teodosijs II" />
    <revision>
      <id>4495594</id>
      <timestamp>2026-07-18T06:23:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Teodosijs II]]</comment>
      <origin>4495594</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="95gofjhqw47za12ps3y7yf3ssxysp0y" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Teodosijs II]]</text>
      <sha1>95gofjhqw47za12ps3y7yf3ssxysp0y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:401. gadā dzimušie</title>
    <ns>14</ns>
    <id>635768</id>
    <revision>
      <id>4495597</id>
      <timestamp>2026-07-18T06:23:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{dzimgads|40|1}}</comment>
      <origin>4495597</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17" sha1="iliayusbn47tc0jnygt8dejnzp4twmt" xml:space="preserve">{{dzimgads|40|1}}</text>
      <sha1>iliayusbn47tc0jnygt8dejnzp4twmt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teodosijs Jaunākais</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635769</id>
    <redirect title="Teodosijs II" />
    <revision>
      <id>4495598</id>
      <timestamp>2026-07-18T06:28:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Teodosijs II]]</comment>
      <origin>4495598</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="95gofjhqw47za12ps3y7yf3ssxysp0y" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Teodosijs II]]</text>
      <sha1>95gofjhqw47za12ps3y7yf3ssxysp0y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dioklija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635770</id>
    <revision>
      <id>4495604</id>
      <timestamp>2026-07-18T08:57:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Dioklija''' (latīņu: ''Doclea'' vai ''Dioclea''; sengrieķu: Διόκλεια) bija sena pilsēta un viduslaiku valsts [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]], mūsdienu [[Melnkalne]]s teritorijā. Senā pilsēta atradās netālu no tagadējās [[Podgorica]]s un bija viens no nozīmīgākajiem reģiona politiskajiem un kultūras centriem.  == Vēsture ==  Sākotnēji Dioklija bija [[Ilīrieši|ilīriešu]] apmetne. Mūsu ēras 1. gadsimtā [[Senā Roma|romieši]] to pārveid...</comment>
      <origin>4495604</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2450" sha1="intx7yszhh8c7d7sqi0fqo93cevxnzw" xml:space="preserve">'''Dioklija''' (latīņu: ''Doclea'' vai ''Dioclea''; sengrieķu: Διόκλεια) bija sena pilsēta un viduslaiku valsts [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]], mūsdienu [[Melnkalne]]s teritorijā. Senā pilsēta atradās netālu no tagadējās [[Podgorica]]s un bija viens no nozīmīgākajiem reģiona politiskajiem un kultūras centriem.

== Vēsture ==

Sākotnēji Dioklija bija [[Ilīrieši|ilīriešu]] apmetne. Mūsu ēras 1. gadsimtā [[Senā Roma|romieši]] to pārveidoja par [[municipijs|municipiju]]. Pilsēta atradās svarīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā un pakāpeniski kļuva par vienu no nozīmīgākajiem pilsētu centriem šajā [[Romas impērija]]s daļā.

Pēc [[Rietumromas impērija]]s sabrukuma Dioklija vairākkārt cieta [[goti|gotu]], [[avāri|avāru]] un [[slāvi|slāvu]] iebrukumos. Līdz 7. gadsimtam senā pilsēta lielā mērā bija pamesta.

== Viduslaiku valsts ==

Senās pilsētas nosaukumu mantoja viduslaiku dienvidslāvu valsts '''Dioklija''', kas pazīstama arī kā '''Dukļa'''. Tā izveidojās aptuveni 10. gadsimtā un atradās galvenokārt mūsdienu Melnkalnes teritorijā pie [[Adrijas jūra]]s.

11. gadsimtā valdnieka [[Mihails Vojislavļevičs|Mihaila Vojislavļeviča]] un viņa dēla [[Konstantīns Bodins|Konstantīna Bodina]] valdīšanas laikā Dioklija sasniedza savu lielāko politisko ietekmi. Valsts paplašināja savu teritoriju un nostiprināja sakarus ar [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] un citām Eiropas valstīm.

12. gadsimtā Dioklija pakāpeniski nonāca serbu valdnieka [[Stefans Nemanja|Stefana Nemanjas]] pakļautībā. Vēlāk Dioklijas vietā arvien biežāk tika lietots nosaukums [[Zeta]].

== Arheoloģija ==

Dioklijas drupas ir viens no nozīmīgākajiem [[arheoloģija|arheoloģiskajiem]] pieminekļiem Melnkalnē. Izrakumos ir atklātas romiešu ielas, [[forums|foruma]] paliekas, [[bazilika]]s, [[romiešu pirtis]], [[nekropole]]s un dzīvojamās ēkas.

Arheoloģiskie atradumi sniedz informāciju par pilsētas dzīvi Romas impērijas un agro [[Viduslaiki|viduslaiku]] periodā.

== Nozīme ==

Dioklijai bija nozīmīga loma gan Romas impērijas laikā, gan viduslaiku Balkānu vēsturē. Viduslaiku Dioklija tiek uzskatīta par vienu no Melnkalnes valstiskuma vēsturiskajiem priekštečiem.

[[Kategorija:Melnkalnes vēsture]]
[[Kategorija:Senās Romas pilsētas]]
[[Kategorija:Viduslaiku valstis]]
[[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Melnkalnē]]</text>
      <sha1>intx7yszhh8c7d7sqi0fqo93cevxnzw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495605</id>
      <parentid>4495604</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T08:57:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495605</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2267" sha1="rxjhnsufllwkv0bvtws3l9xlregr3v9" xml:space="preserve">'''Dioklija''' jeb '''Dukļa''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Doclea'' vai ''Dioclea''; [[Sengrieķu valoda|sengrieķu]]: Διόκλεια) bija sena pilsēta un viduslaiku valsts [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]], mūsdienu [[Melnkalne]]s teritorijā. Senā pilsēta atradās netālu no tagadējās [[Podgorica]]s un bija viens no nozīmīgākajiem reģiona politiskajiem un kultūras centriem.

== Vēsture ==

Sākotnēji Dioklija bija [[Ilīrieši|ilīriešu]] apmetne. Mūsu ēras 1. gadsimtā [[Senā Roma|romieši]] to pārveidoja par municipiju. Pilsēta atradās svarīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā un pakāpeniski kļuva par vienu no nozīmīgākajiem pilsētu centriem šajā [[Romas impērija]]s daļā.

Pēc [[Rietumromas impērija]]s sabrukuma Dioklija vairākkārt cieta [[goti|gotu]], [[avāri|avāru]] un [[slāvi|slāvu]] iebrukumos. Līdz 7. gadsimtam senā pilsēta lielā mērā bija pamesta.

== Viduslaiku valsts ==

Senās pilsētas nosaukumu mantoja viduslaiku dienvidslāvu valsts Dioklija, kas pazīstama arī kā Dukļa. Tā izveidojās aptuveni 10. gadsimtā un atradās galvenokārt mūsdienu Melnkalnes teritorijā pie [[Adrijas jūra]]s.

11. gadsimtā valdnieka [[Mihails Vojislavļevičs|Mihaila Vojislavļeviča]] un viņa dēla [[Konstantīns Bodins|Konstantīna Bodina]] valdīšanas laikā Dioklija sasniedza savu lielāko politisko ietekmi. Valsts paplašināja savu teritoriju un nostiprināja sakarus ar [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] un citām Eiropas valstīm.

12. gadsimtā Dioklija pakāpeniski nonāca serbu valdnieka [[Stefans Nemanja|Stefana Nemanjas]] pakļautībā. Vēlāk Dioklijas vietā arvien biežāk tika lietots nosaukums [[Zeta]].

== Arheoloģija ==

Dioklijas drupas ir viens no nozīmīgākajiem [[arheoloģija|arheoloģiskajiem]] pieminekļiem Melnkalnē. Izrakumos ir atklātas romiešu ielas, [[forums|foruma]] paliekas, [[bazilika]]s, [[romiešu pirtis]], [[nekropole]]s un dzīvojamās ēkas.

Arheoloģiskie atradumi sniedz informāciju par pilsētas dzīvi Romas impērijas un agro [[Viduslaiki|viduslaiku]] periodā.

[[Kategorija:Melnkalnes vēsture]]
[[Kategorija:Senās Romas pilsētas]]
[[Kategorija:Viduslaiku valstis]]
[[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Melnkalnē]]</text>
      <sha1>rxjhnsufllwkv0bvtws3l9xlregr3v9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495606</id>
      <parentid>4495605</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T08:59:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495606</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2353" sha1="5gt9cr5o3eecnnrk96f8wq6zlozjy3p" xml:space="preserve">[[Attēls:Eastern Adriatic 1089.svg|thumb|Dukļas (Dioklejas) karaliste 1089. gadā]]
'''Dioklija''' jeb '''Dukļa''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Doclea'' vai ''Dioclea''; [[Sengrieķu valoda|sengrieķu]]: Διόκλεια) bija sena pilsēta un viduslaiku valsts [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]], mūsdienu [[Melnkalne]]s teritorijā. Senā pilsēta atradās netālu no tagadējās [[Podgorica]]s un bija viens no nozīmīgākajiem reģiona politiskajiem un kultūras centriem.

== Vēsture ==

Sākotnēji Dioklija bija [[Ilīrieši|ilīriešu]] apmetne. Mūsu ēras 1. gadsimtā [[Senā Roma|romieši]] to pārveidoja par municipiju. Pilsēta atradās svarīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā un pakāpeniski kļuva par vienu no nozīmīgākajiem pilsētu centriem šajā [[Romas impērija]]s daļā.

Pēc [[Rietumromas impērija]]s sabrukuma Dioklija vairākkārt cieta [[goti|gotu]], [[avāri|avāru]] un [[slāvi|slāvu]] iebrukumos. Līdz 7. gadsimtam senā pilsēta lielā mērā bija pamesta.

== Viduslaiku valsts ==

Senās pilsētas nosaukumu mantoja viduslaiku dienvidslāvu valsts Dioklija, kas pazīstama arī kā Dukļa. Tā izveidojās aptuveni 10. gadsimtā un atradās galvenokārt mūsdienu Melnkalnes teritorijā pie [[Adrijas jūra]]s.

11. gadsimtā valdnieka [[Mihails Vojislavļevičs|Mihaila Vojislavļeviča]] un viņa dēla [[Konstantīns Bodins|Konstantīna Bodina]] valdīšanas laikā Dioklija sasniedza savu lielāko politisko ietekmi. Valsts paplašināja savu teritoriju un nostiprināja sakarus ar [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] un citām Eiropas valstīm.

12. gadsimtā Dioklija pakāpeniski nonāca serbu valdnieka [[Stefans Nemanja|Stefana Nemanjas]] pakļautībā. Vēlāk Dioklijas vietā arvien biežāk tika lietots nosaukums [[Zeta]].

== Arheoloģija ==

Dioklijas drupas ir viens no nozīmīgākajiem [[arheoloģija|arheoloģiskajiem]] pieminekļiem Melnkalnē. Izrakumos ir atklātas romiešu ielas, [[forums|foruma]] paliekas, [[bazilika]]s, [[romiešu pirtis]], [[nekropole]]s un dzīvojamās ēkas.

Arheoloģiskie atradumi sniedz informāciju par pilsētas dzīvi Romas impērijas un agro [[Viduslaiki|viduslaiku]] periodā.

[[Kategorija:Melnkalnes vēsture]]
[[Kategorija:Senās Romas pilsētas]]
[[Kategorija:Viduslaiku valstis]]
[[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Melnkalnē]]</text>
      <sha1>5gt9cr5o3eecnnrk96f8wq6zlozjy3p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Romiešu pirtis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635771</id>
    <redirect title="Termas" />
    <revision>
      <id>4495607</id>
      <timestamp>2026-07-18T09:02:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Romiešu pirtis''' (latīņu: ''thermae'', vienskaitlī ''therma''; agrāk arī ''balnea'') bija publiskas un privātas [[pirtis]] [[Senā Roma|Senajā Romā]], kas kalpoja ne tikai mazgāšanās vajadzībām, bet arī kā sabiedriskās dzīves, atpūtas un fizisko aktivitāšu centri.  == Vēsture ==  Pirmās romiešu pirtis radās, ietekmējoties no [[Senā Grieķija|sengrieķu]] peldvietām. [[Romas impērija]]s laikā lielajās pilsētās tika uzceltas plašas termas, no...</comment>
      <origin>4495607</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1196" sha1="royunfve454v66hje4m5k5v107y68ix" xml:space="preserve">'''Romiešu pirtis''' (latīņu: ''thermae'', vienskaitlī ''therma''; agrāk arī ''balnea'') bija publiskas un privātas [[pirtis]] [[Senā Roma|Senajā Romā]], kas kalpoja ne tikai mazgāšanās vajadzībām, bet arī kā sabiedriskās dzīves, atpūtas un fizisko aktivitāšu centri.

== Vēsture ==

Pirmās romiešu pirtis radās, ietekmējoties no [[Senā Grieķija|sengrieķu]] peldvietām. [[Romas impērija]]s laikā lielajās pilsētās tika uzceltas plašas termas, no kurām pazīstamākās ir [[Karakallas termas]], [[Diokletiāna termas]] un [[Tita termas]].

== Uzbūve ==

Romiešu pirtu kompleksā parasti ietilpa:
* [[apodyterium]] — ģērbtuve;
* [[frigidarium]] — aukstā baseina telpa;
* [[tepidarium]] — silta telpa;
* [[caldarium]] — karstā pirts;
* [[palaestra]] — sporta laukums;
* bibliotēkas, dārzi un atpūtas telpas.

Telpas apsildīja ar [[hipokausts|hipokausta]] sistēmu.

== Nozīme ==

Romiešu pirtis bija nozīmīga ikdienas dzīves sastāvdaļa. Tās kalpoja ne tikai higiēnai, bet arī tikšanās reizēm, sportam, izglītībai un darījumu apspriešanai.

[[Kategorija:Senā Roma]]
[[Kategorija:Pirtis]]
[[Kategorija:Romiešu arhitektūra]]</text>
      <sha1>royunfve454v66hje4m5k5v107y68ix</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495608</id>
      <parentid>4495607</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:02:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Termas]]</comment>
      <origin>4495608</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" sha1="8vqd2ld909kqxuvgltmird8ubiu06ol" xml:space="preserve">#redirect [[Termas]]</text>
      <sha1>8vqd2ld909kqxuvgltmird8ubiu06ol</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ūdensvads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635772</id>
    <revision>
      <id>4495609</id>
      <timestamp>2026-07-18T09:03:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Ūdensvads''' (latīņu: ''aquaeductus'') ir būve vai inženiertehniska sistēma, kas paredzēta [[ūdens]] novadīšanai no ūdens avota līdz apdzīvotai vietai, pilsētai vai citam objektam. Senatnē ūdensvadi bija viens no nozīmīgākajiem [[hidrotehnika]]s sasniegumiem.  == Vēsture ==  Pirmie ūdensvadi tika būvēti [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], taču vislielāko attīstību tie sasniedza [[Senā Roma|Senajā Romā]]. Romi...</comment>
      <origin>4495609</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1395" sha1="hcudgy0z1ttfreo5nc2vj789d0sqs20" xml:space="preserve">'''Ūdensvads''' (latīņu: ''aquaeductus'') ir būve vai inženiertehniska sistēma, kas paredzēta [[ūdens]] novadīšanai no ūdens avota līdz apdzīvotai vietai, pilsētai vai citam objektam. Senatnē ūdensvadi bija viens no nozīmīgākajiem [[hidrotehnika]]s sasniegumiem.

== Vēsture ==

Pirmie ūdensvadi tika būvēti [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], taču vislielāko attīstību tie sasniedza [[Senā Roma|Senajā Romā]]. Romieši izbūvēja simtiem kilometru garus ūdensvadus, kas apgādāja pilsētas ar dzeramo ūdeni, pirtis, strūklakas un citas sabiedriskās ēkas.

Viens no senākajiem Romas ūdensvadiem bija [[Aqua Appia]], kas tika uzcelts 312. gadā p.m.ē.

== Uzbūve ==

Ūdensvadi parasti sastāvēja no:
* ūdens ieguves vietas;
* kanāla vai cauruļvada;
* tiltiem un arkādēm, kas šķērsoja ielejas;
* rezervuāriem un sadales baseiniem.

Ūdens pārvietojās galvenokārt ar dabisko slīpumu, izmantojot gravitāciju.

== Nozīme ==

Ūdensvadi nodrošināja pilsētu iedzīvotājus ar tīru ūdeni, uzlaboja sanitāros apstākļus un veicināja pilsētu attīstību. Daudzi romiešu ūdensvadi ir saglabājušies līdz mūsdienām un tiek uzskatīti par izciliem [[romiešu arhitektūra]]s un [[būvinženierija]]s pieminekļiem.

[[Kategorija:Hidrotehnika]]
[[Kategorija:Senā Roma]]
[[Kategorija:Ūdensapgāde]]</text>
      <sha1>hcudgy0z1ttfreo5nc2vj789d0sqs20</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495610</id>
      <parentid>4495609</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:03:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495610</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1399" sha1="amz4akgkp5f7rrdltsdigr80jdogija" xml:space="preserve">'''Ūdensvads''' (latīņu: ''aquaeductus'') ir būve vai inženiertehniska sistēma, kas paredzēta [[ūdens]] novadīšanai no ūdens avota līdz apdzīvotai vietai, pilsētai vai citam objektam. Senatnē ūdensvadi bija viens no nozīmīgākajiem [[hidrotehnika]]s sasniegumiem.

== Vēsture ==

Pirmie ūdensvadi tika būvēti [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], taču vislielāko attīstību tie sasniedza [[Senā Roma|Senajā Romā]]. Romieši izbūvēja simtiem kilometru garus ūdensvadus, kas apgādāja pilsētas ar dzeramo ūdeni, pirtis, strūklakas un citas sabiedriskās ēkas.

Viens no senākajiem Romas ūdensvadiem bija ''[[Aqua Appia]]'', kas tika uzcelts 312. gadā p.m.ē.

== Uzbūve ==

Ūdensvadi parasti sastāvēja no:
* ūdens ieguves vietas;
* kanāla vai cauruļvada;
* tiltiem un arkādēm, kas šķērsoja ielejas;
* rezervuāriem un sadales baseiniem.

Ūdens pārvietojās galvenokārt ar dabisko slīpumu, izmantojot gravitāciju.

== Nozīme ==

Ūdensvadi nodrošināja pilsētu iedzīvotājus ar tīru ūdeni, uzlaboja sanitāros apstākļus un veicināja pilsētu attīstību. Daudzi romiešu ūdensvadi ir saglabājušies līdz mūsdienām un tiek uzskatīti par izciliem [[romiešu arhitektūra]]s un [[būvinženierija]]s pieminekļiem.

[[Kategorija:Hidrotehnika]]
[[Kategorija:Senā Roma]]
[[Kategorija:Ūdensapgāde]]</text>
      <sha1>amz4akgkp5f7rrdltsdigr80jdogija</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495611</id>
      <parentid>4495610</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:03:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495611</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1086" sha1="jbxq86zn7zuek90w0sjeo293yom5t80" xml:space="preserve">'''Ūdensvads''' (latīņu: ''aquaeductus'') ir būve vai inženiertehniska sistēma, kas paredzēta [[ūdens]] novadīšanai no ūdens avota līdz apdzīvotai vietai, pilsētai vai citam objektam. Senatnē ūdensvadi bija viens no nozīmīgākajiem [[hidrotehnika]]s sasniegumiem.

== Vēsture ==

Pirmie ūdensvadi tika būvēti [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], taču vislielāko attīstību tie sasniedza [[Senā Roma|Senajā Romā]]. Romieši izbūvēja simtiem kilometru garus ūdensvadus, kas apgādāja pilsētas ar dzeramo ūdeni, pirtis, strūklakas un citas sabiedriskās ēkas.

Viens no senākajiem Romas ūdensvadiem bija ''[[Aqua Appia]]'', kas tika uzcelts 312. gadā p.m.ē.

== Uzbūve ==

Ūdensvadi parasti sastāvēja no:
* ūdens ieguves vietas;
* kanāla vai cauruļvada;
* tiltiem un arkādēm, kas šķērsoja ielejas;
* rezervuāriem un sadales baseiniem.

Ūdens pārvietojās galvenokārt ar dabisko slīpumu, izmantojot gravitāciju.

[[Kategorija:Hidrotehnika]]
[[Kategorija:Senā Roma]]
[[Kategorija:Ūdensapgāde]]</text>
      <sha1>jbxq86zn7zuek90w0sjeo293yom5t80</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495612</id>
      <parentid>4495611</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:03:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495612</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1106" sha1="4n1diamoxt4ekhc8b8edqd0fmarj79e" xml:space="preserve">'''Ūdensvads''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''aquaeductus'') ir būve vai inženiertehniska sistēma, kas paredzēta [[ūdens]] novadīšanai no ūdens avota līdz apdzīvotai vietai, pilsētai vai citam objektam. Senatnē ūdensvadi bija viens no nozīmīgākajiem [[hidrotehnika]]s sasniegumiem.

== Vēsture ==

Pirmie ūdensvadi tika būvēti [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], taču vislielāko attīstību tie sasniedza [[Senā Roma|Senajā Romā]]. Romieši izbūvēja simtiem kilometru garus ūdensvadus, kas apgādāja pilsētas ar dzeramo ūdeni, pirtis, strūklakas un citas sabiedriskās ēkas.

Viens no senākajiem Romas ūdensvadiem bija ''[[Aqua Appia]]'', kas tika uzcelts 312. gadā p.m.ē.

== Uzbūve ==

Ūdensvadi parasti sastāvēja no:
* ūdens ieguves vietas;
* kanāla vai cauruļvada;
* tiltiem un arkādēm, kas šķērsoja ielejas;
* rezervuāriem un sadales baseiniem.

Ūdens pārvietojās galvenokārt ar dabisko slīpumu, izmantojot gravitāciju.

[[Kategorija:Hidrotehnika]]
[[Kategorija:Senā Roma]]
[[Kategorija:Ūdensapgāde]]</text>
      <sha1>4n1diamoxt4ekhc8b8edqd0fmarj79e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495613</id>
      <parentid>4495612</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:05:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495613</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1224" sha1="67xx67oaegkdrcdet5n4uo4wvpn5rso" xml:space="preserve">[[Attēls:Disi Water Conveyance Project in Jordan.jpg|thumb|Disi ūdensapgādes projekts [[Jordānija|Jordānijā]]]]
'''Ūdensvads''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''aquaeductus'') ir būve vai inženiertehniska sistēma, kas paredzēta [[ūdens]] novadīšanai no ūdens avota līdz apdzīvotai vietai, pilsētai vai citam objektam. Senatnē ūdensvadi bija viens no nozīmīgākajiem [[hidrotehnika]]s sasniegumiem.

== Vēsture ==

Pirmie ūdensvadi tika būvēti [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], taču vislielāko attīstību tie sasniedza [[Senā Roma|Senajā Romā]]. Romieši izbūvēja simtiem kilometru garus ūdensvadus, kas apgādāja pilsētas ar dzeramo ūdeni, pirtis, strūklakas un citas sabiedriskās ēkas.

Viens no senākajiem Romas ūdensvadiem bija ''[[Aqua Appia]]'', kas tika uzcelts 312. gadā p.m.ē.

== Uzbūve ==

Ūdensvadi parasti sastāvēja no:
* ūdens ieguves vietas;
* kanāla vai cauruļvada;
* tiltiem un arkādēm, kas šķērsoja ielejas;
* rezervuāriem un sadales baseiniem.

Ūdens pārvietojās galvenokārt ar dabisko slīpumu, izmantojot gravitāciju.

[[Kategorija:Hidrotehnika]]
[[Kategorija:Senā Roma]]
[[Kategorija:Ūdensapgāde]]</text>
      <sha1>67xx67oaegkdrcdet5n4uo4wvpn5rso</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495614</id>
      <parentid>4495613</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:06:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495614</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1647" sha1="3z2mxw42iveaje2ruqboyn5fxbcwa2a" xml:space="preserve">[[Attēls:Disi Water Conveyance Project in Jordan.jpg|thumb|Disi ūdensapgādes projekts [[Jordānija|Jordānijā]]]]
'''Ūdensvads''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''aquaeductus'') ir būve vai inženiertehniska sistēma, kas paredzēta [[ūdens]] novadīšanai no ūdens avota līdz apdzīvotai vietai, pilsētai vai citam objektam. Senatnē ūdensvadi bija viens no nozīmīgākajiem [[hidrotehnika]]s sasniegumiem.

Pirmais centralizētais ūdensvads [[Latvija|Latvijas]] teritorijā tika izbūvēts [[Rīga|Rīgā]] 1620. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lwwwwa.lv/udens-nozare/vesture/udensapgade/|title=Ūdensapgāde - Lūka|website=www.lwwwwa.lv|access-date=2026-07-18|date=2020-10-07|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Savukārt par pirmā centralizētā ūdensvada oficiālo atklāšanas gadu Rīgā dažos avotos min 1663. gadu.

== Vēsture ==

Pirmie ūdensvadi tika būvēti [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], taču vislielāko attīstību tie sasniedza [[Senā Roma|Senajā Romā]]. Romieši izbūvēja simtiem kilometru garus ūdensvadus, kas apgādāja pilsētas ar dzeramo ūdeni, pirtis, strūklakas un citas sabiedriskās ēkas.

Viens no senākajiem Romas ūdensvadiem bija ''[[Aqua Appia]]'', kas tika uzcelts 312. gadā p.m.ē.

== Uzbūve ==

Ūdensvadi parasti sastāvēja no:
* ūdens ieguves vietas;
* kanāla vai cauruļvada;
* tiltiem un arkādēm, kas šķērsoja ielejas;
* rezervuāriem un sadales baseiniem.

Ūdens pārvietojās galvenokārt ar dabisko slīpumu, izmantojot gravitāciju.

[[Kategorija:Hidrotehnika]]
[[Kategorija:Senā Roma]]
[[Kategorija:Ūdensapgāde]]</text>
      <sha1>3z2mxw42iveaje2ruqboyn5fxbcwa2a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495615</id>
      <parentid>4495614</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:06:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495615</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1676" sha1="fei77sloemqfr7tsn1pat4c0ib4j06c" xml:space="preserve">[[Attēls:Disi Water Conveyance Project in Jordan.jpg|thumb|Disi ūdensapgādes projekts [[Jordānija|Jordānijā]]]]
'''Ūdensvads''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''aquaeductus'') ir būve vai inženiertehniska sistēma, kas paredzēta [[ūdens]] novadīšanai no ūdens avota līdz apdzīvotai vietai, pilsētai vai citam objektam. Senatnē ūdensvadi bija viens no nozīmīgākajiem [[hidrotehnika]]s sasniegumiem.

Pirmais centralizētais ūdensvads [[Latvija|Latvijas]] teritorijā tika izbūvēts [[Rīga|Rīgā]] 1620. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lwwwwa.lv/udens-nozare/vesture/udensapgade/|title=Ūdensapgāde - Lūka|website=www.lwwwwa.lv|access-date=2026-07-18|date=2020-10-07|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Savukārt par pirmā centralizētā ūdensvada oficiālo atklāšanas gadu Rīgā dažos avotos min 1663. gadu.

== Vēsture ==

Pirmie ūdensvadi tika būvēti [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]], taču vislielāko attīstību tie sasniedza [[Senā Roma|Senajā Romā]]. Romieši izbūvēja simtiem kilometru garus ūdensvadus, kas apgādāja pilsētas ar dzeramo ūdeni, pirtis, strūklakas un citas sabiedriskās ēkas.

Viens no senākajiem Romas ūdensvadiem bija ''[[Aqua Appia]]'', kas tika uzcelts 312. gadā p.m.ē.

== Uzbūve ==

Ūdensvadi parasti sastāvēja no:
* ūdens ieguves vietas;
* kanāla vai cauruļvada;
* tiltiem un arkādēm, kas šķērsoja ielejas;
* rezervuāriem un sadales baseiniem.

Ūdens pārvietojās galvenokārt ar dabisko slīpumu, izmantojot gravitāciju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Hidrotehnika]]
[[Kategorija:Senā Roma]]
[[Kategorija:Ūdensapgāde]]</text>
      <sha1>fei77sloemqfr7tsn1pat4c0ib4j06c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aqua Appia</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635773</id>
    <revision>
      <id>4495616</id>
      <timestamp>2026-07-18T09:08:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Aqua Appia''' bija pirmais [[Senā Roma|Senās Romas]] [[ūdensvads]], kas tika uzcelts 312. gadā p.m.ē. [[cenzors|cenzora]] [[Apijs Klaudijs Ceks|Apija Klaudija Ceka]] vadībā. Tas iezīmēja romiešu plašās ūdensapgādes sistēmas sākumu.  == Vēsture ==  Aqua Appia izbūvi finansēja [[Romas Republika]]. Ūdensvadu projektēja un būvniecību vadīja [[Gajs Plautijs Venokss]]. Tas piegādāja ūdeni Romai no avotiem netālu no [[Via Praenestina]].  Lielākā ūdensv...</comment>
      <origin>4495616</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1050" sha1="3q54rq5kafp3fncpgf1ymt78b3fd9fz" xml:space="preserve">'''Aqua Appia''' bija pirmais [[Senā Roma|Senās Romas]] [[ūdensvads]], kas tika uzcelts 312. gadā p.m.ē. [[cenzors|cenzora]] [[Apijs Klaudijs Ceks|Apija Klaudija Ceka]] vadībā. Tas iezīmēja romiešu plašās ūdensapgādes sistēmas sākumu.

== Vēsture ==

Aqua Appia izbūvi finansēja [[Romas Republika]]. Ūdensvadu projektēja un būvniecību vadīja [[Gajs Plautijs Venokss]]. Tas piegādāja ūdeni Romai no avotiem netālu no [[Via Praenestina]].

Lielākā ūdensvada daļa atradās pazemē, lai pasargātu to no bojājumiem kara laikā.

== Raksturojums ==

* Garums — aptuveni 16,4 km;
* Uzcelts — 312. gadā p.m.ē.;
* Ūdens avots — avoti uz austrumiem no Romas;
* Lielākā daļa trases atradās pazemē.

== Nozīme ==

Aqua Appia kļuva par pirmo no daudzajiem Romas ūdensvadiem. Tā izbūve ievērojami uzlaboja pilsētas [[ūdensapgāde|ūdensapgādi]] un veicināja turpmāko romiešu [[hidrotehnika]]s attīstību.

[[Kategorija:Senās Romas ūdensvadi]]
[[Kategorija:312. gads p.m.ē.]]
[[Kategorija:Senā Roma]]</text>
      <sha1>3q54rq5kafp3fncpgf1ymt78b3fd9fz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495617</id>
      <parentid>4495616</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:08:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495617</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="825" sha1="n0sb1tayo93x7g0zyv28qzyo3o9b64c" xml:space="preserve">'''Aqua Appia''' bija pirmais [[Senā Roma|Senās Romas]] [[ūdensvads]], kas tika uzcelts 312. gadā p.m.ē. [[cenzors|cenzora]] [[Apijs Klaudijs Ceks|Apija Klaudija Ceka]] vadībā. Tas iezīmēja romiešu plašās ūdensapgādes sistēmas sākumu.

''Aqua Appia'' izbūvi finansēja [[Romas Republika]]. Ūdensvadu projektēja un būvniecību vadīja [[Gajs Plautijs Venokss]]. Tas piegādāja ūdeni Romai no avotiem netālu no ''[[Via Praenestina]]''.

Lielākā ūdensvada daļa atradās pazemē, lai pasargātu to no bojājumiem kara laikā.

== Raksturojums ==

* Garums — aptuveni 16,4 km;
* Uzcelts — 312. gadā p.m.ē.;
* Ūdens avots — avoti uz austrumiem no Romas;
* Lielākā daļa trases atradās pazemē.

[[Kategorija:Senās Romas ūdensvadi]]
[[Kategorija:312. gads p.m.ē.]]
[[Kategorija:Senā Roma]]</text>
      <sha1>n0sb1tayo93x7g0zyv28qzyo3o9b64c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495618</id>
      <parentid>4495617</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:09:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495618</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="829" sha1="nchhx7b9sjtud6x5tyvnq739iem7fse" xml:space="preserve">'''''Aqua Appia''''' bija pirmais [[Senā Roma|Senās Romas]] [[ūdensvads]], kas tika uzcelts 312. gadā p.m.ē. [[cenzors|cenzora]] [[Apijs Klaudijs Ceks|Apija Klaudija Ceka]] vadībā. Tas iezīmēja romiešu plašās ūdensapgādes sistēmas sākumu.

''Aqua Appia'' izbūvi finansēja [[Romas Republika]]. Ūdensvadu projektēja un būvniecību vadīja [[Gajs Plautijs Venokss]]. Tas piegādāja ūdeni Romai no avotiem netālu no ''[[Via Praenestina]]''.

Lielākā ūdensvada daļa atradās pazemē, lai pasargātu to no bojājumiem kara laikā.

== Raksturojums ==

* Garums — aptuveni 16,4 km;
* Uzcelts — 312. gadā p.m.ē.;
* Ūdens avots — avoti uz austrumiem no Romas;
* Lielākā daļa trases atradās pazemē.

[[Kategorija:Senās Romas ūdensvadi]]
[[Kategorija:312. gads p.m.ē.]]
[[Kategorija:Senā Roma]]</text>
      <sha1>nchhx7b9sjtud6x5tyvnq739iem7fse</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495619</id>
      <parentid>4495618</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:09:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495619</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="855" sha1="hl8abfceq0e5turdr2pkibz1u7nppuf" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}'''''Aqua Appia''''' bija pirmais [[Senā Roma|Senās Romas]] [[ūdensvads]], kas tika uzcelts 312. gadā p.m.ē. [[cenzors|cenzora]] [[Apijs Klaudijs Ceks|Apija Klaudija Ceka]] vadībā. Tas iezīmēja romiešu plašās ūdensapgādes sistēmas sākumu.

''Aqua Appia'' izbūvi finansēja [[Romas Republika]]. Ūdensvadu projektēja un būvniecību vadīja [[Gajs Plautijs Venokss]]. Tas piegādāja ūdeni Romai no avotiem netālu no ''[[Via Praenestina]]''.

Lielākā ūdensvada daļa atradās pazemē, lai pasargātu to no bojājumiem kara laikā.

== Raksturojums ==

* Garums — aptuveni 16,4 km;
* Uzcelts — 312. gadā p.m.ē.;
* Ūdens avots — avoti uz austrumiem no Romas;
* Lielākā daļa trases atradās pazemē.

[[Kategorija:Senās Romas ūdensvadi]]
[[Kategorija:312. gads p.m.ē.]]
[[Kategorija:Senā Roma]]</text>
      <sha1>hl8abfceq0e5turdr2pkibz1u7nppuf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495620</id>
      <parentid>4495619</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:09:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495620</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="925" sha1="dw3p3dgs8g32t1s0w163d00lwu3qqc4" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Aqua appia planrome.PNG|thumb|''Aqua Appia'' karte Romā]]
'''''Aqua Appia''''' bija pirmais [[Senā Roma|Senās Romas]] [[ūdensvads]], kas tika uzcelts 312. gadā p.m.ē. [[cenzors|cenzora]] [[Apijs Klaudijs Ceks|Apija Klaudija Ceka]] vadībā. Tas iezīmēja romiešu plašās ūdensapgādes sistēmas sākumu.

''Aqua Appia'' izbūvi finansēja [[Romas Republika]]. Ūdensvadu projektēja un būvniecību vadīja [[Gajs Plautijs Venokss]]. Tas piegādāja ūdeni Romai no avotiem netālu no ''[[Via Praenestina]]''.

Lielākā ūdensvada daļa atradās pazemē, lai pasargātu to no bojājumiem kara laikā.

== Raksturojums ==

* Garums — aptuveni 16,4 km;
* Uzcelts — 312. gadā p.m.ē.;
* Ūdens avots — avoti uz austrumiem no Romas;
* Lielākā daļa trases atradās pazemē.

[[Kategorija:Senās Romas ūdensvadi]]
[[Kategorija:312. gads p.m.ē.]]
[[Kategorija:Senā Roma]]</text>
      <sha1>dw3p3dgs8g32t1s0w163d00lwu3qqc4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kotovska (Tambovas apgabals)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635774</id>
    <revision>
      <id>4495623</id>
      <timestamp>2026-07-18T09:17:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste  | name                     = Kotovska  | official_name            = ''Котовск''  | settlement_type          = pilsēta  | image_flag               = Flag of Kotovsk (Tambov oblast).png  | image_shield             = Coat of Arms of Kotovsk (Tambov oblast).png  | shield_size              = 75px  | pushpin_map              = Krievijas Eiropas daļa#Tambovas apgabals#Krievija  | subdivision_type         = Valsts  | subdivision_type1        = Ap...</comment>
      <origin>4495623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2182" sha1="laijqdbibod20rquo855yq3zwn2ebcl" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Kotovska
 | official_name            = ''Котовск''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_flag               = Flag of Kotovsk (Tambov oblast).png
 | image_shield             = Coat of Arms of Kotovsk (Tambov oblast).png
 | shield_size              = 75px
 | pushpin_map              = Krievijas Eiropas daļa#Tambovas apgabals#Krievija
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Apgabals
 | subdivision_name         = {{RUS}}
 | subdivision_name1        = [[Tambovas apgabals]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1914
 | established_title2       = Pilsēta
 | established_date2        = [[1940]]
 | leader_title             = Mērs
 | area_total_km2           = 17
 | population_as_of         = 2021
 | population_total         = 28682
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[UTC+3]]
 | utc_offset               = +3
 | latd = 52 | latm = 35 | lats = 00 | latNS = N
 | longd = 41 | longm = 30 | longs = 00 | longEW = E
 | elevation_m              = 130
 | website                  = {{url|https://kotovsk.tmbreg.ru/}}
}}

'''Kotovska''' ({{val|ru|Котовск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabalā]], pie [[Cna (Mokšas pieteka)|Cnas]] upes, aptuveni 15 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Tambova]]s. Iedzīvotāju skaits — 28 682 (2021).

Pilsēta tika dibināta 1914. gadā kā strādnieku apmetne saistībā ar sprāgstvielu rūpnīcas celtniecību. Līdz 1940. gadam tās nosaukums bija ''Krasnij Bojevik'' ({{val|ru|Красный Боевик}}), pēc tam tā tika pārdēvēta par godu padomju militārajam darbiniekam [[Grigorijs Kotovskis|Grigorijam Kotovskim]] un ieguva pilsētas tiesības.

Kotovskā atrodas vairāki ķīmiskās rūpniecības un aizsardzības rūpniecības uzņēmumi. Pilsēta ir viens no Tambovas apgabala rūpniecības centriem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Tambovas apgabala pilsētas|state=expanded}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>laijqdbibod20rquo855yq3zwn2ebcl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495624</id>
      <parentid>4495623</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:18:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Kotovska (Krievija)]] uz [[Kotovska (Tambovas apgabals)]]</comment>
      <origin>4495623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2182" sha1="laijqdbibod20rquo855yq3zwn2ebcl" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Kotovska
 | official_name            = ''Котовск''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_flag               = Flag of Kotovsk (Tambov oblast).png
 | image_shield             = Coat of Arms of Kotovsk (Tambov oblast).png
 | shield_size              = 75px
 | pushpin_map              = Krievijas Eiropas daļa#Tambovas apgabals#Krievija
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Apgabals
 | subdivision_name         = {{RUS}}
 | subdivision_name1        = [[Tambovas apgabals]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1914
 | established_title2       = Pilsēta
 | established_date2        = [[1940]]
 | leader_title             = Mērs
 | area_total_km2           = 17
 | population_as_of         = 2021
 | population_total         = 28682
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[UTC+3]]
 | utc_offset               = +3
 | latd = 52 | latm = 35 | lats = 00 | latNS = N
 | longd = 41 | longm = 30 | longs = 00 | longEW = E
 | elevation_m              = 130
 | website                  = {{url|https://kotovsk.tmbreg.ru/}}
}}

'''Kotovska''' ({{val|ru|Котовск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabalā]], pie [[Cna (Mokšas pieteka)|Cnas]] upes, aptuveni 15 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Tambova]]s. Iedzīvotāju skaits — 28 682 (2021).

Pilsēta tika dibināta 1914. gadā kā strādnieku apmetne saistībā ar sprāgstvielu rūpnīcas celtniecību. Līdz 1940. gadam tās nosaukums bija ''Krasnij Bojevik'' ({{val|ru|Красный Боевик}}), pēc tam tā tika pārdēvēta par godu padomju militārajam darbiniekam [[Grigorijs Kotovskis|Grigorijam Kotovskim]] un ieguva pilsētas tiesības.

Kotovskā atrodas vairāki ķīmiskās rūpniecības un aizsardzības rūpniecības uzņēmumi. Pilsēta ir viens no Tambovas apgabala rūpniecības centriem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Tambovas apgabala pilsētas|state=expanded}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>laijqdbibod20rquo855yq3zwn2ebcl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495626</id>
      <parentid>4495624</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:19:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495626</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2621" sha1="sobx5b3dz0da8dxe8hy0ulsspxx60ae" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Kotovska
 | official_name            = ''Котовск''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_flag               = Flag of Kotovsk (Tambov oblast).png
 | image_shield             = Coat of Arms of Kotovsk (Tambov oblast).png
 | shield_size              = 75px
 | pushpin_map              = Krievijas Eiropas daļa#Tambovas apgabals#Krievija
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Apgabals
 | subdivision_name         = {{RUS}}
 | subdivision_name1        = [[Tambovas apgabals]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1914
 | established_title2       = Pilsēta
 | established_date2        = [[1940]]
 | leader_title             = Mērs
 | area_total_km2           = 17
 | population_as_of         = 2021
 | population_total         = 28682
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[UTC+3]]
 | utc_offset               = +3
 | latd = 52 | latm = 35 | lats = 00 | latNS = N
 | longd = 41 | longm = 30 | longs = 00 | longEW = E
 | elevation_m              = 130
 | website                  = {{url|https://kotovsk.tmbreg.ru/}}
}}

'''Kotovska''' ({{val|ru|Котовск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabalā]], pie [[Cna (Mokšas pieteka)|Cnas]] upes, aptuveni 15 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Tambova]]s. Iedzīvotāju skaits — 28 682 (2021).

Pilsēta tika dibināta 1914. gadā kā strādnieku apmetne saistībā ar sprāgstvielu rūpnīcas celtniecību. Līdz 1940. gadam tās nosaukums bija ''Krasnij Bojevik'' ({{val|ru|Красный Боевик}}), pēc tam tā tika pārdēvēta par godu padomju militārajam darbiniekam [[Grigorijs Kotovskis|Grigorijam Kotovskim]] un ieguva pilsētas tiesības.

Kotovskā atrodas vairāki ķīmiskās rūpniecības un aizsardzības rūpniecības uzņēmumi. Pilsēta ir viens no Tambovas apgabala rūpniecības centriem.

2026. gada 18. jūlija naktī [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas—Ukrainas kara]] laikā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] veica bezpilota lidaparātu uzbrukumu vairākos Krievijas reģionos. Tambovas apgabalā droni trāpīja uzņēmuma ''Wildberries'' loģistikas centram Kotovskā. Saskaņā ar apgabala gubernatora sniegto informāciju uzbrukumā gāja bojā septiņi nakts maiņas darbinieki, bet vēl 24 cilvēki tika ievainoti.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Tambovas apgabala pilsētas|state=expanded}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>sobx5b3dz0da8dxe8hy0ulsspxx60ae</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495627</id>
      <parentid>4495626</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:19:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495627</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2313" sha1="r7xxmpw26p91638ho1ynep5wf1p13gs" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Kotovska
| official_name = ''Котовск''
| settlement_type = pilsēta
| image_flag = Flag of Kotovsk (Tambov oblast).png
| image_shield = Kotovsk.png
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Tambovas apgabals#Krievija
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_name1 = [[Tambovas apgabals]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 1914
| established_title2 = Pilsēta
| established_date2 = [[1940]]
| leader_title = Mērs
| area_total_km2 = 17
| population_as_of = 2021
| population_total = 28682
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[UTC+3]]
| utc_offset = +3
| latd = 52
| latm = 35
| lats = 00
| latNS = N
| longd = 41
| longm = 30
| longs = 00
| longEW = E
| elevation_m = 130
| website = {{url|https://kotovsk.tmbreg.ru/}}
}}

'''Kotovska''' ({{val|ru|Котовск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabalā]], pie [[Cna (Mokšas pieteka)|Cnas]] upes, aptuveni 15 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Tambova]]s. Iedzīvotāju skaits — 28 682 (2021).

Pilsēta tika dibināta 1914. gadā kā strādnieku apmetne saistībā ar sprāgstvielu rūpnīcas celtniecību. Līdz 1940. gadam tās nosaukums bija ''Krasnij Bojevik'' ({{val|ru|Красный Боевик}}), pēc tam tā tika pārdēvēta par godu padomju militārajam darbiniekam [[Grigorijs Kotovskis|Grigorijam Kotovskim]] un ieguva pilsētas tiesības.

Kotovskā atrodas vairāki ķīmiskās rūpniecības un aizsardzības rūpniecības uzņēmumi. Pilsēta ir viens no Tambovas apgabala rūpniecības centriem.

2026. gada 18. jūlija naktī [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas—Ukrainas kara]] laikā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] veica bezpilota lidaparātu uzbrukumu vairākos Krievijas reģionos. Tambovas apgabalā droni trāpīja uzņēmuma ''Wildberries'' loģistikas centram Kotovskā. Saskaņā ar apgabala gubernatora sniegto informāciju uzbrukumā gāja bojā septiņi nakts maiņas darbinieki, bet vēl 24 cilvēki tika ievainoti.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Tambovas apgabala pilsētas|state=expanded}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>r7xxmpw26p91638ho1ynep5wf1p13gs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495628</id>
      <parentid>4495627</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:20:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495628</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2641" sha1="642c5wn1lenilxen0sl21tysoune673" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Kotovska
| official_name = ''Котовск''
| settlement_type = pilsēta
| image_flag = Flag of Kotovsk (Tambov oblast).png
| image_shield = Kotovsk.png
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Tambovas apgabals#Krievija
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_name1 = [[Tambovas apgabals]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 1914
| established_title2 = Pilsēta
| established_date2 = [[1940]]
| leader_title = Mērs
| area_total_km2 = 17
| population_as_of = 2021
| population_total = 28682
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[UTC+3]]
| utc_offset = +3
| latd = 52
| latm = 35
| lats = 00
| latNS = N
| longd = 41
| longm = 30
| longs = 00
| longEW = E
| elevation_m = 130
| website = {{url|https://kotovsk.tmbreg.ru/}}
}}

'''Kotovska''' ({{val|ru|Котовск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabalā]], pie [[Cna (Mokšas pieteka)|Cnas]] upes, aptuveni 15 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Tambova]]s. Iedzīvotāju skaits — 28 682 (2021).

Pilsēta tika dibināta 1914. gadā kā strādnieku apmetne saistībā ar sprāgstvielu rūpnīcas celtniecību. Līdz 1940. gadam tās nosaukums bija ''Krasnij Bojevik'' ({{val|ru|Красный Боевик}}), pēc tam tā tika pārdēvēta par godu padomju militārajam darbiniekam [[Grigorijs Kotovskis|Grigorijam Kotovskim]] un ieguva pilsētas tiesības.

Kotovskā atrodas vairāki ķīmiskās rūpniecības un aizsardzības rūpniecības uzņēmumi. Pilsēta ir viens no Tambovas apgabala rūpniecības centriem.

2026. gada 18. jūlija naktī [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas—Ukrainas kara]] laikā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] veica bezpilota lidaparātu uzbrukumu vairākos Krievijas reģionos. Tambovas apgabalā droni trāpīja uzņēmuma ''Wildberries'' loģistikas centram Kotovskā. Saskaņā ar apgabala gubernatora sniegto informāciju uzbrukumā gāja bojā septiņi nakts maiņas darbinieki, bet vēl 24 cilvēki tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://from-ua.org/uk/news/700179-v-tambovskoi-oblasti-rossii-drony-nanesli-udar-po-skladu-wildberries-video.html|title=У Тамбовській області Росії дрони влучили по складу Wildberries. ВІДЕО|website=From-UA|access-date=2026-07-18|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Tambovas apgabala pilsētas|state=expanded}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>642c5wn1lenilxen0sl21tysoune673</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495629</id>
      <parentid>4495628</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:20:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495629</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2645" sha1="swzcm4s39hfkd31fci2kbga2rirg4tk" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Kotovska
| official_name = ''Котовск''
| settlement_type = pilsēta
| image_flag = Flag of Kotovsk (Tambov oblast).png
| image_shield = Kotovsk.png
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Tambovas apgabals#Krievija
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_name1 = [[Tambovas apgabals]]
| established_title = Dibināta
| established_date = 1914
| established_title2 = Pilsēta
| established_date2 = [[1940]]
| leader_title = Mērs
| area_total_km2 = 17
| population_as_of = 2021
| population_total = 28682
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[UTC+3]]
| utc_offset = +3
| latd = 52
| latm = 35
| lats = 00
| latNS = N
| longd = 41
| longm = 30
| longs = 00
| longEW = E
| elevation_m = 130
| website = {{url|https://kotovsk.tmbreg.ru/}}
}}

'''Kotovska''' ({{val|ru|Котовск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabalā]], pie [[Cna (Mokšas pieteka)|Cnas]] upes, aptuveni 15 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Tambova]]s. Iedzīvotāju skaits — 28 682 (2021).

Pilsēta tika dibināta 1914. gadā kā strādnieku apmetne saistībā ar sprāgstvielu rūpnīcas celtniecību. Līdz 1940. gadam tās nosaukums bija ''Krasnij Bojevik'' ({{val|ru|Красный Боевик}}), pēc tam tā tika pārdēvēta par godu padomju militārajam darbiniekam [[Grigorijs Kotovskis|Grigorijam Kotovskim]] un ieguva pilsētas tiesības.

Kotovskā atrodas vairāki ķīmiskās rūpniecības un aizsardzības rūpniecības uzņēmumi. Pilsēta ir viens no Tambovas apgabala rūpniecības centriem.

2026. gada 18. jūlija naktī [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas—Ukrainas kara]] laikā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] veica bezpilota lidaparātu uzbrukumu vairākos Krievijas reģionos. Tambovas apgabalā droni trāpīja uzņēmuma ''[[Wildberries]]'' loģistikas centram Kotovskā. Saskaņā ar apgabala gubernatora sniegto informāciju uzbrukumā gāja bojā septiņi nakts maiņas darbinieki, bet vēl 24 cilvēki tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://from-ua.org/uk/news/700179-v-tambovskoi-oblasti-rossii-drony-nanesli-udar-po-skladu-wildberries-video.html|title=У Тамбовській області Росії дрони влучили по складу Wildberries. ВІДЕО|website=From-UA|access-date=2026-07-18|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Tambovas apgabala pilsētas|state=expanded}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>swzcm4s39hfkd31fci2kbga2rirg4tk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kotovska (Krievija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635775</id>
    <redirect title="Kotovska (Tambovas apgabals)" />
    <revision>
      <id>4495625</id>
      <timestamp>2026-07-18T09:18:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Kotovska (Krievija)]] uz [[Kotovska (Tambovas apgabals)]]</comment>
      <origin>4495625</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42" sha1="phm8oqf7bbd43y49yssd9h20nst37j7" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kotovska (Tambovas apgabals)]]</text>
      <sha1>phm8oqf7bbd43y49yssd9h20nst37j7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Wildberries</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635776</id>
    <revision>
      <id>4495631</id>
      <timestamp>2026-07-18T09:23:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Wildberries''' ir [[Krievija]]s [[e-komercija]]s uzņēmums un tiešsaistes [[tirgus platforma]] (''marketplace''), kas dibināts 2004. gadā [[Maskava|Maskavā]]. Uzņēmuma dibinātāja ir [[Tatjana Kima]] (agrāk Baķaļčuka). Wildberries ir viena no lielākajām e-komercijas platformām Krievijā un darbojas arī vairākās citās valstīs.  Uzņēmums sākotnēji specializējās apģērbu un apavu tirdzniecībā, bet vēlāk paplašināja sortimentu, piedāvājot elektr...</comment>
      <origin>4495631</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1501" sha1="g2catqg320akp3fdr2ci9fkietaaeta" xml:space="preserve">'''Wildberries''' ir [[Krievija]]s [[e-komercija]]s uzņēmums un tiešsaistes [[tirgus platforma]] (''marketplace''), kas dibināts 2004. gadā [[Maskava|Maskavā]]. Uzņēmuma dibinātāja ir [[Tatjana Kima]] (agrāk Baķaļčuka). Wildberries ir viena no lielākajām e-komercijas platformām Krievijā un darbojas arī vairākās citās valstīs.

Uzņēmums sākotnēji specializējās apģērbu un apavu tirdzniecībā, bet vēlāk paplašināja sortimentu, piedāvājot elektroniku, sadzīves preces, kosmētiku, pārtiku, grāmatas un citas preču kategorijas. Wildberries pārvalda plašu loģistikas centru un pasūtījumu izsniegšanas punktu tīklu.

2024. gadā Wildberries apvienojās ar Krievijas reklāmas uzņēmumu ''Russ'', izveidojot kopuzņēmumu '''RVB'''. Tajā pašā gadā uzņēmumu skāra konflikts starp tā līdzīpašniekiem Tatjanu Kimu un Vladislavu Baķaļčuku.

2026. gadā [[Latvija]]s [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu ierobežot piekļuvi platformai ''Wildberries'' Latvijā. Padome norādīja, ka platformā bija pieejamas preces ar simboliku, kas saistīta ar [[Krievija|Krieviju]], [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas karu pret Ukrainu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa|https://www.wildberries.ru/}}

[[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:E-komercija]]
[[Kategorija:Uzņēmumi, kas dibināti 2004. gadā]]</text>
      <sha1>g2catqg320akp3fdr2ci9fkietaaeta</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495632</id>
      <parentid>4495631</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:23:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495632</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2302" sha1="rvgmcw7iri5co8xdfprx1sx0ly2qpjq" xml:space="preserve">'''Wildberries''' ir [[Krievija]]s [[e-komercija]]s uzņēmums un tiešsaistes tirgus platforma (''marketplace''), kas dibināts 2004. gadā [[Maskava|Maskavā]]. Uzņēmuma dibinātāja ir Tatjana Kima (agrāk Baķaļčuka). Wildberries ir viena no lielākajām e-komercijas platformām Krievijā un darbojas arī vairākās citās valstīs.

Uzņēmums sākotnēji specializējās apģērbu un apavu tirdzniecībā, bet vēlāk paplašināja sortimentu, piedāvājot elektroniku, sadzīves preces, kosmētiku, pārtiku, grāmatas un citas preču kategorijas. Wildberries pārvalda plašu loģistikas centru un pasūtījumu izsniegšanas punktu tīklu.

2024. gadā Wildberries apvienojās ar Krievijas reklāmas uzņēmumu ''Russ'', izveidojot kopuzņēmumu RVB. Tajā pašā gadā uzņēmumu skāra konflikts starp tā līdzīpašniekiem Tatjanu Kimu un Vladislavu Baķaļčuku.

2026. gadā [[Latvija]]s [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu ierobežot piekļuvi platformai ''Wildberries'' Latvijā. Padome norādīja, ka platformā bija pieejamas preces ar simboliku, kas saistīta ar [[Krievija|Krieviju]], [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas karu pret Ukrainu]].

2026. gada jūlijā Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma laikā [[Kotovska|Kotovskā]] [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabalā]] izcēlās ugunsgrēks uzņēmuma ''Wildberries'' loģistikas centrā. Saskaņā ar izdevumu ''ASTRA'' un projekta ''Exilenova+'' ziņoto, pēc sprādzieniem aizdegās noliktava un no tās tika evakuēti darbinieki. Krievijas amatpersonas apstiprināja bezpilota lidaparātu uzbrukumu reģionam, taču sniedza atšķirīgu informāciju par uzbrukuma sekām un nodarītajiem postījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/07/18/8044655/|title=Дрони атакували Тамбовську область РФ: загорівся логістичний центр|website=Українська правда|access-date=2026-07-18|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa|https://www.wildberries.ru/}}

[[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:E-komercija]]
[[Kategorija:Uzņēmumi, kas dibināti 2004. gadā]]</text>
      <sha1>rvgmcw7iri5co8xdfprx1sx0ly2qpjq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495633</id>
      <parentid>4495632</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:24:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495633</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2332" sha1="bb9qmcmxmhzdfmsaf3rumn2xs4iheez" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}'''''Wildberries''''' ir [[Krievija]]s [[e-komercija]]s uzņēmums un tiešsaistes tirgus platforma (''marketplace''), kas dibināts 2004. gadā [[Maskava|Maskavā]]. Uzņēmuma dibinātāja ir Tatjana Kima (agrāk Baķaļčuka). Wildberries ir viena no lielākajām e-komercijas platformām Krievijā un darbojas arī vairākās citās valstīs.

Uzņēmums sākotnēji specializējās apģērbu un apavu tirdzniecībā, bet vēlāk paplašināja sortimentu, piedāvājot elektroniku, sadzīves preces, kosmētiku, pārtiku, grāmatas un citas preču kategorijas. Wildberries pārvalda plašu loģistikas centru un pasūtījumu izsniegšanas punktu tīklu.

2024. gadā Wildberries apvienojās ar Krievijas reklāmas uzņēmumu ''Russ'', izveidojot kopuzņēmumu RVB. Tajā pašā gadā uzņēmumu skāra konflikts starp tā līdzīpašniekiem Tatjanu Kimu un Vladislavu Baķaļčuku.

2026. gadā [[Latvija]]s [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu ierobežot piekļuvi platformai ''Wildberries'' Latvijā. Padome norādīja, ka platformā bija pieejamas preces ar simboliku, kas saistīta ar [[Krievija|Krieviju]], [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas karu pret Ukrainu]].

2026. gada jūlijā Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma laikā [[Kotovska|Kotovskā]] [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabalā]] izcēlās ugunsgrēks uzņēmuma ''Wildberries'' loģistikas centrā. Saskaņā ar izdevumu ''ASTRA'' un projekta ''Exilenova+'' ziņoto, pēc sprādzieniem aizdegās noliktava un no tās tika evakuēti darbinieki. Krievijas amatpersonas apstiprināja bezpilota lidaparātu uzbrukumu reģionam, taču sniedza atšķirīgu informāciju par uzbrukuma sekām un nodarītajiem postījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/07/18/8044655/|title=Дрони атакували Тамбовську область РФ: загорівся логістичний центр|website=Українська правда|access-date=2026-07-18|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa|https://www.wildberries.ru/}}

[[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:E-komercija]]
[[Kategorija:Uzņēmumi, kas dibināti 2004. gadā]]</text>
      <sha1>bb9qmcmxmhzdfmsaf3rumn2xs4iheez</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495634</id>
      <parentid>4495633</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:24:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495634</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2688" sha1="dhddkzrmkky8i38phvk5o3ulg5pcpz8" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}'''''Wildberries''''' ir [[Krievija]]s [[e-komercija]]s uzņēmums un tiešsaistes tirgus platforma (''marketplace''), kas dibināts 2004. gadā [[Maskava|Maskavā]]. Uzņēmuma dibinātāja ir Tatjana Kima (agrāk Baķaļčuka). Wildberries ir viena no lielākajām e-komercijas platformām Krievijā un darbojas arī vairākās citās valstīs.

Uzņēmums sākotnēji specializējās apģērbu un apavu tirdzniecībā, bet vēlāk paplašināja sortimentu, piedāvājot elektroniku, sadzīves preces, kosmētiku, pārtiku, grāmatas un citas preču kategorijas. Wildberries pārvalda plašu loģistikas centru un pasūtījumu izsniegšanas punktu tīklu.

2024. gadā Wildberries apvienojās ar Krievijas reklāmas uzņēmumu ''Russ'', izveidojot kopuzņēmumu RVB. Tajā pašā gadā uzņēmumu skāra konflikts starp tā līdzīpašniekiem Tatjanu Kimu un Vladislavu Baķaļčuku.

2026. gadā [[Latvija]]s [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu ierobežot piekļuvi platformai ''Wildberries'' Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grani.lv/160193-v-latvii-zablokirovali-dostup-k-wildberries-i-ryadu-drugih-rossiyskih-platform.html|title=В Латвии заблокировали доступ к Wildberries и ряду других российских платформ|website=Grani.LV|access-date=2026-07-18|date=2026-06-08|language=ru}}&lt;/ref&gt; Padome norādīja, ka platformā bija pieejamas preces ar simboliku, kas saistīta ar [[Krievija|Krieviju]], [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas karu pret Ukrainu]].

2026. gada jūlijā Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma laikā [[Kotovska|Kotovskā]] [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabalā]] izcēlās ugunsgrēks uzņēmuma ''Wildberries'' loģistikas centrā. Saskaņā ar izdevumu ''ASTRA'' un projekta ''Exilenova+'' ziņoto, pēc sprādzieniem aizdegās noliktava un no tās tika evakuēti darbinieki. Krievijas amatpersonas apstiprināja bezpilota lidaparātu uzbrukumu reģionam, taču sniedza atšķirīgu informāciju par uzbrukuma sekām un nodarītajiem postījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/07/18/8044655/|title=Дрони атакували Тамбовську область РФ: загорівся логістичний центр|website=Українська правда|access-date=2026-07-18|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa|https://www.wildberries.ru/}}

[[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:E-komercija]]
[[Kategorija:Uzņēmumi, kas dibināti 2004. gadā]]</text>
      <sha1>dhddkzrmkky8i38phvk5o3ulg5pcpz8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495635</id>
      <parentid>4495634</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:25:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495635</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2608" sha1="0l46qk0epqa6ontsf814pz3yopvib6z" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}'''''Wildberries''''' ir [[Krievija]]s [[e-komercija]]s uzņēmums un tiešsaistes tirgus platforma (''marketplace''), kas dibināts 2004. gadā [[Maskava|Maskavā]]. Uzņēmuma dibinātāja ir Tatjana Kima (agrāk Baķaļčuka). Wildberries ir viena no lielākajām e-komercijas platformām Krievijā un darbojas arī vairākās citās valstīs.

Uzņēmums sākotnēji specializējās apģērbu un apavu tirdzniecībā, bet vēlāk paplašināja sortimentu, piedāvājot elektroniku, sadzīves preces, kosmētiku, pārtiku, grāmatas un citas preču kategorijas. Wildberries pārvalda plašu loģistikas centru un pasūtījumu izsniegšanas punktu tīklu.

2024. gadā Wildberries apvienojās ar Krievijas reklāmas uzņēmumu ''Russ'', izveidojot kopuzņēmumu RVB. Tajā pašā gadā uzņēmumu skāra konflikts starp tā līdzīpašniekiem Tatjanu Kimu un Vladislavu Baķaļčuku.

2026. gadā [[Latvija]]s [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu ierobežot piekļuvi platformai ''Wildberries'' Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grani.lv/160193-v-latvii-zablokirovali-dostup-k-wildberries-i-ryadu-drugih-rossiyskih-platform.html|title=В Латвии заблокировали доступ к Wildberries и ряду других российских платформ|website=Grani.LV|access-date=2026-07-18|date=2026-06-08|language=ru}}&lt;/ref&gt; Padome norādīja, ka platformā bija pieejamas preces ar simboliku, kas saistīta ar [[Krievija|Krieviju]], [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas karu pret Ukrainu]].

2026. gada jūlijā Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma laikā [[Kotovska|Kotovskā]] [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabalā]] izcēlās ugunsgrēks uzņēmuma ''Wildberries'' loģistikas centrā. Saskaņā ar izdevumu ''ASTRA'' un projekta ''Exilenova+'' ziņoto, pēc sprādzieniem aizdegās noliktava un no tās tika evakuēti darbinieki. Krievijas amatpersonas apstiprināja bezpilota lidaparātu uzbrukumu reģionam, taču sniedza atšķirīgu informāciju par uzbrukuma sekām un nodarītajiem postījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/07/18/8044655/|title=Дрони атакували Тамбовську область РФ: загорівся логістичний центр|website=Українська правда|access-date=2026-07-18|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa|https://www.wildberries.ru/}}

[[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>0l46qk0epqa6ontsf814pz3yopvib6z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495636</id>
      <parentid>4495635</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:26:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495636</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2700" sha1="k0j0lbcaku57bfzmvephuacyurmhv3r" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}{{Uzņēmuma infokaste
| Logo = Wildberries_2023_Pink.svg
| Dibināšanas_datums = 2004
}}

'''''Wildberries''''' ir [[Krievija]]s [[e-komercija]]s uzņēmums un tiešsaistes tirgus platforma (''marketplace''), kas dibināts 2004. gadā [[Maskava|Maskavā]]. Uzņēmuma dibinātāja ir Tatjana Kima (agrāk Baķaļčuka). Wildberries ir viena no lielākajām e-komercijas platformām Krievijā un darbojas arī vairākās citās valstīs.

Uzņēmums sākotnēji specializējās apģērbu un apavu tirdzniecībā, bet vēlāk paplašināja sortimentu, piedāvājot elektroniku, sadzīves preces, kosmētiku, pārtiku, grāmatas un citas preču kategorijas. Wildberries pārvalda plašu loģistikas centru un pasūtījumu izsniegšanas punktu tīklu.

2024. gadā Wildberries apvienojās ar Krievijas reklāmas uzņēmumu ''Russ'', izveidojot kopuzņēmumu RVB. Tajā pašā gadā uzņēmumu skāra konflikts starp tā līdzīpašniekiem Tatjanu Kimu un Vladislavu Baķaļčuku.

2026. gadā [[Latvija]]s [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu ierobežot piekļuvi platformai ''Wildberries'' Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grani.lv/160193-v-latvii-zablokirovali-dostup-k-wildberries-i-ryadu-drugih-rossiyskih-platform.html|title=В Латвии заблокировали доступ к Wildberries и ряду других российских платформ|website=Grani.LV|access-date=2026-07-18|date=2026-06-08|language=ru}}&lt;/ref&gt; Padome norādīja, ka platformā bija pieejamas preces ar simboliku, kas saistīta ar [[Krievija|Krieviju]], [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas karu pret Ukrainu]].

2026. gada jūlijā Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma laikā [[Kotovska|Kotovskā]] [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabalā]] izcēlās ugunsgrēks uzņēmuma ''Wildberries'' loģistikas centrā. Saskaņā ar izdevumu ''ASTRA'' un projekta ''Exilenova+'' ziņoto, pēc sprādzieniem aizdegās noliktava un no tās tika evakuēti darbinieki. Krievijas amatpersonas apstiprināja bezpilota lidaparātu uzbrukumu reģionam, taču sniedza atšķirīgu informāciju par uzbrukuma sekām un nodarītajiem postījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/07/18/8044655/|title=Дрони атакували Тамбовську область РФ: загорівся логістичний центр|website=Українська правда|access-date=2026-07-18|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa|https://www.wildberries.ru/}}

[[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>k0j0lbcaku57bfzmvephuacyurmhv3r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495637</id>
      <parentid>4495636</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:27:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495637</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2729" sha1="819zb8wxq1cuc8hjnilj4lzzziw4j04" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}{{Uzņēmuma infokaste v2
| logo = Wildberries_2023_Pink.svg
| location_country = {{RUS}}
| foundation = 2004. gadā
}}

'''''Wildberries''''' ir [[Krievija]]s [[e-komercija]]s uzņēmums un tiešsaistes tirgus platforma (''marketplace''), kas dibināts 2004. gadā [[Maskava|Maskavā]]. Uzņēmuma dibinātāja ir Tatjana Kima (agrāk Baķaļčuka). Wildberries ir viena no lielākajām e-komercijas platformām Krievijā un darbojas arī vairākās citās valstīs.

Uzņēmums sākotnēji specializējās apģērbu un apavu tirdzniecībā, bet vēlāk paplašināja sortimentu, piedāvājot elektroniku, sadzīves preces, kosmētiku, pārtiku, grāmatas un citas preču kategorijas. Wildberries pārvalda plašu loģistikas centru un pasūtījumu izsniegšanas punktu tīklu.

2024. gadā Wildberries apvienojās ar Krievijas reklāmas uzņēmumu ''Russ'', izveidojot kopuzņēmumu RVB. Tajā pašā gadā uzņēmumu skāra konflikts starp tā līdzīpašniekiem Tatjanu Kimu un Vladislavu Baķaļčuku.

2026. gadā [[Latvija]]s [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu ierobežot piekļuvi platformai ''Wildberries'' Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grani.lv/160193-v-latvii-zablokirovali-dostup-k-wildberries-i-ryadu-drugih-rossiyskih-platform.html|title=В Латвии заблокировали доступ к Wildberries и ряду других российских платформ|website=Grani.LV|access-date=2026-07-18|date=2026-06-08|language=ru}}&lt;/ref&gt; Padome norādīja, ka platformā bija pieejamas preces ar simboliku, kas saistīta ar [[Krievija|Krieviju]], [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas karu pret Ukrainu]].

2026. gada jūlijā Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma laikā [[Kotovska|Kotovskā]] [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabalā]] izcēlās ugunsgrēks uzņēmuma ''Wildberries'' loģistikas centrā. Saskaņā ar izdevumu ''ASTRA'' un projekta ''Exilenova+'' ziņoto, pēc sprādzieniem aizdegās noliktava un no tās tika evakuēti darbinieki. Krievijas amatpersonas apstiprināja bezpilota lidaparātu uzbrukumu reģionam, taču sniedza atšķirīgu informāciju par uzbrukuma sekām un nodarītajiem postījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/07/18/8044655/|title=Дрони атакували Тамбовську область РФ: загорівся логістичний центр|website=Українська правда|access-date=2026-07-18|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa|https://www.wildberries.ru/}}

[[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>819zb8wxq1cuc8hjnilj4lzzziw4j04</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495638</id>
      <parentid>4495637</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:28:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495638</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2776" sha1="p5yh02hulzebizli8ocqkt8rz2o0fyg" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}{{Uzņēmuma infokaste v2
| logo = Wildberries_2023_Pink.svg
| location_country = {{RUS}}
| foundation = 2004. gadā
| image = WildBerries.jpg
| image_size = 300px
}}

'''''Wildberries''''' ir [[Krievija]]s [[e-komercija]]s uzņēmums un tiešsaistes tirgus platforma (''marketplace''), kas dibināts 2004. gadā [[Maskava|Maskavā]]. Uzņēmuma dibinātāja ir Tatjana Kima (agrāk Baķaļčuka). Wildberries ir viena no lielākajām e-komercijas platformām Krievijā un darbojas arī vairākās citās valstīs.

Uzņēmums sākotnēji specializējās apģērbu un apavu tirdzniecībā, bet vēlāk paplašināja sortimentu, piedāvājot elektroniku, sadzīves preces, kosmētiku, pārtiku, grāmatas un citas preču kategorijas. Wildberries pārvalda plašu loģistikas centru un pasūtījumu izsniegšanas punktu tīklu.

2024. gadā Wildberries apvienojās ar Krievijas reklāmas uzņēmumu ''Russ'', izveidojot kopuzņēmumu RVB. Tajā pašā gadā uzņēmumu skāra konflikts starp tā līdzīpašniekiem Tatjanu Kimu un Vladislavu Baķaļčuku.

2026. gadā [[Latvija]]s [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu ierobežot piekļuvi platformai ''Wildberries'' Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grani.lv/160193-v-latvii-zablokirovali-dostup-k-wildberries-i-ryadu-drugih-rossiyskih-platform.html|title=В Латвии заблокировали доступ к Wildberries и ряду других российских платформ|website=Grani.LV|access-date=2026-07-18|date=2026-06-08|language=ru}}&lt;/ref&gt; Padome norādīja, ka platformā bija pieejamas preces ar simboliku, kas saistīta ar [[Krievija|Krieviju]], [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas karu pret Ukrainu]].

2026. gada jūlijā Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma laikā [[Kotovska|Kotovskā]] [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabalā]] izcēlās ugunsgrēks uzņēmuma ''Wildberries'' loģistikas centrā. Saskaņā ar izdevumu ''ASTRA'' un projekta ''Exilenova+'' ziņoto, pēc sprādzieniem aizdegās noliktava un no tās tika evakuēti darbinieki. Krievijas amatpersonas apstiprināja bezpilota lidaparātu uzbrukumu reģionam, taču sniedza atšķirīgu informāciju par uzbrukuma sekām un nodarītajiem postījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/07/18/8044655/|title=Дрони атакували Тамбовську область РФ: загорівся логістичний центр|website=Українська правда|access-date=2026-07-18|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa|https://www.wildberries.ru/}}

[[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>p5yh02hulzebizli8ocqkt8rz2o0fyg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4495639</id>
      <parentid>4495638</parentid>
      <timestamp>2026-07-18T09:29:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4495639</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2849" sha1="568tcw850bknt4753bunym3rujem2io" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}{{Uzņēmuma infokaste v2
| logo = Wildberries_2023_Pink.svg
| location_country = {{RUS}}
| foundation = 2004. gadā
| image = WildBerries.jpg
| image_size = 300px
| image_alt = 
| image_caption = ''Wildberries'' punkts Tveras apgabalā
}}

'''''Wildberries''''' ir [[Krievija]]s [[e-komercija]]s uzņēmums un tiešsaistes tirgus platforma (''marketplace''), kas dibināts 2004. gadā [[Maskava|Maskavā]]. Uzņēmuma dibinātāja ir Tatjana Kima (agrāk Baķaļčuka). Wildberries ir viena no lielākajām e-komercijas platformām Krievijā un darbojas arī vairākās citās valstīs.

Uzņēmums sākotnēji specializējās apģērbu un apavu tirdzniecībā, bet vēlāk paplašināja sortimentu, piedāvājot elektroniku, sadzīves preces, kosmētiku, pārtiku, grāmatas un citas preču kategorijas. Wildberries pārvalda plašu loģistikas centru un pasūtījumu izsniegšanas punktu tīklu.

2024. gadā Wildberries apvienojās ar Krievijas reklāmas uzņēmumu ''Russ'', izveidojot kopuzņēmumu RVB. Tajā pašā gadā uzņēmumu skāra konflikts starp tā līdzīpašniekiem Tatjanu Kimu un Vladislavu Baķaļčuku.

2026. gadā [[Latvija]]s [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu ierobežot piekļuvi platformai ''Wildberries'' Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grani.lv/160193-v-latvii-zablokirovali-dostup-k-wildberries-i-ryadu-drugih-rossiyskih-platform.html|title=В Латвии заблокировали доступ к Wildberries и ряду других российских платформ|website=Grani.LV|access-date=2026-07-18|date=2026-06-08|language=ru}}&lt;/ref&gt; Padome norādīja, ka platformā bija pieejamas preces ar simboliku, kas saistīta ar [[Krievija|Krieviju]], [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas karu pret Ukrainu]].

2026. gada jūlijā Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma laikā [[Kotovska|Kotovskā]] [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabalā]] izcēlās ugunsgrēks uzņēmuma ''Wildberries'' loģistikas centrā. Saskaņā ar izdevumu ''ASTRA'' un projekta ''Exilenova+'' ziņoto, pēc sprādzieniem aizdegās noliktava un no tās tika evakuēti darbinieki. Krievijas amatpersonas apstiprināja bezpilota lidaparātu uzbrukumu reģionam, taču sniedza atšķirīgu informāciju par uzbrukuma sekām un nodarītajiem postījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/07/18/8044655/|title=Дрони атакували Тамбовську область РФ: загорівся логістичний центр|website=Українська правда|access-date=2026-07-18|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa|https://www.wildberries.ru/}}

[[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>568tcw850bknt4753bunym3rujem2io</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fiziskā antropoloģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635777</id>
    <revision>
      <id>4495646</id>
      <timestamp>2026-07-18T09:53:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par antropoloģijas nozari</comment>
      <origin>4495646</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3683" sha1="jp6pemz7tcoty01qsbt47sgt2102red" xml:space="preserve">[[Attēls:Primate skull series no legend.png|thumbnail|upright=1.2|Dažādu [[primāti|primātu]] galvaskausi. No kreisās — [[makaki|makaka]], [[orangutāni|orangutāna]], [[šimpanze]]s un [[saprātīgais cilvēks|cilvēka]] galvaskausi]]
'''Fiziskā antropoloģija''' jeb '''bioloģiskā antropoloģija''' ir [[antropoloģija]]s nozare, kas pēta [[saprātīgais cilvēks|cilvēku]], [[antropoģenēze|cilvēka priekštečus]] un radniecīgus [[primāti|primātus]] no bioloģiskā un [[evolūcija]]s skatpunkta. Tā aplūko cilvēka [[cilvēka izcelsme|izcelsmi]], evolūciju, [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]], [[adaptācija|pielāgošanos]] videi un cilvēka ķermeņa mainību laikā un telpā, analizējot gan mūsdienu cilvēku [[iedzīvotāji|populācijas]], gan izmirušas cilvēku sugas un senās populācijas. Fiziskās antropoloģijas pētījumu priekšmets ir cilvēks kā bioloģiska būtne un viņa vieta primātu un plašākā [[dzīvā daba|dzīvās dabas]] evolūcijā. Tā pēta cilvēka ķermeņa uzbūvi, [[cilvēka augšana un attīstība|augšanu un attīstību]], [[ģenētiskā daudzveidība|ģenētisko daudzveidību]], [[fizioloģija|fizioloģiju]], [[slimība|slimību]] un [[uzturs|uztura]] ietekmi uz organismu, cilvēka un [[hominīni|hominīnu]] [[fosilijas]], [[skelets|skeleta]] un [[cilvēka zobi|zobu]] paliekas, populāciju vēsturi, [[iedzīvotāju migrācija|migrāciju]], kā arī primātu [[anatomija|anatomiju]] un [[dzīvnieku uzvedība|uzvedību]]. Nozares galvenie mērķi ir skaidrot cilvēka evolūcijas gaitu, noskaidrot cilvēka radniecību ar citiem primātiem, noteikt cilvēku populāciju bioloģiskās līdzības un atšķirības, izprast pielāgošanos dažādiem vides un sociālajiem apstākļiem, kā arī rekonstruēt seno cilvēku dzīves apstākļus, veselības stāvokli un pārvietošanās ceļus.

Antropoloģijas zinātņu sistēmā fiziskā antropoloģija ir viena no galvenajām antropoloģijas apakšnozarēm līdzās [[sociālā antropoloģija|sociālajai]] un [[kultūras antropoloģija|kultūras antropoloģijai]], [[arheoloģija]]i un [[lingvistiskā antropoloģija|lingvistiskajai antropoloģijai]]. Vienlaikus tā atrodas ciešā saiknē ar [[bioloģija]]s, [[medicīna]]s un [[dabaszinātnes|dabaszinātņu]] jomām, jo cilvēka bioloģiskās attīstības skaidrošanā izmanto [[evolūcijas teorija|evolūcijas teoriju]], [[ģenētika|ģenētiku]], anatomiju, fizioloģiju, [[ekoloģija|ekoloģiju]], [[osteoloģija|osteoloģiju]], [[paleontoloģija|paleontoloģiju]] un citas pētniecības pieejas. Mūsdienās fiziskā antropoloģija ir izteikti [[starpdisciplinaritāte|starpdisciplināra]] nozare. Ar arheoloģiju to saista cilvēku un viņu priekšteču materiālo un bioloģisko liecību izpēte, īpaši [[bioarheoloģija|bioarheoloģijā]] un [[paleoantropoloģija|paleoantropoloģijā]]. Ar ģenētiku tā saistīta cilvēku populāciju radniecības, migrācijas, adaptācijas un [[iedzimtība]]s pētījumos. Anatomija palīdz analizēt skeleta, zobu un ķermeņa uzbūves īpatnības, savukārt [[evolūcijas bioloģija]] nodrošina teorētisko pamatu cilvēka izcelsmes, [[dabiskā izlase|dabiskās izlases]], pielāgošanās un primātu evolūcijas izpētei. Nozare izmanto gan klasiskās [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģiskās metodes]], gan [[molekulārā bioloģija|molekulārās bioloģijas]], bioarheoloģijas un [[tiesu antropoloģija|tiesu antropoloģijas]] pētījumu pieejas.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{bioloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Fiziskā antropoloģija| ]]</text>
      <sha1>jp6pemz7tcoty01qsbt47sgt2102red</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fizikālā antropoloģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635778</id>
    <redirect title="Fiziskā antropoloģija" />
    <revision>
      <id>4495647</id>
      <timestamp>2026-07-18T09:54:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Fiziskā antropoloģija]]</comment>
      <origin>4495647</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="k86blezkrr2yne0d8k1tv5r26wxhnv5" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Fiziskā antropoloģija]]</text>
      <sha1>k86blezkrr2yne0d8k1tv5r26wxhnv5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bioloģiskā antropoloģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635779</id>
    <redirect title="Fiziskā antropoloģija" />
    <revision>
      <id>4495648</id>
      <timestamp>2026-07-18T09:54:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Fiziskā antropoloģija]]</comment>
      <origin>4495648</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="k86blezkrr2yne0d8k1tv5r26wxhnv5" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Fiziskā antropoloģija]]</text>
      <sha1>k86blezkrr2yne0d8k1tv5r26wxhnv5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bioantropoloģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>635780</id>
    <redirect title="Fiziskā antropoloģija" />
    <revision>
      <id>4495649</id>
      <timestamp>2026-07-18T09:54:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Fiziskā antropoloģija]]</comment>
      <origin>4495649</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="k86blezkrr2yne0d8k1tv5r26wxhnv5" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Fiziskā antropoloģija]]</text>
      <sha1>k86blezkrr2yne0d8k1tv5r26wxhnv5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Anete Pulkstene</title>
    <ns>3</ns>
    <id>635781</id>
    <revision>
      <id>4495654</id>
      <timestamp>2026-07-18T10:24:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4495654</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" sha1="hz2fisktndtctyriuvqdimtla8vz8zd" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Anete Pulkstene}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 18. jūlijs, plkst. 13.24 (EEST)</text>
      <sha1>hz2fisktndtctyriuvqdimtla8vz8zd</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>